Paplašinātā meklēšana
Meklējam kopu.
Atrasts vārdos (38):
- kopu:1
- kopus:1
- kopula:1
- kopuls:1
- kopumā:1
- kopums:2
- kopums:1
- pakopu:1
- skopus:1
- kopulēt:1
- kopulis:1
- kopuška:1
- divkopu:1
- nekopus:1
- pakopus:1
- skopums:1
- kopumiņš:1
- kopumiņš:2
- vienkopu:1
- skopulis:1
- skopuļot:1
- makoputns:1
- skopulība:1
- skopulīgs:1
- vienkopus:1
- kopulācija:1
- kopulatīvs:1
- kopulēšana:1
- saskopuļot:1
- kopuzņēmums:1
- pedālkopula:1
- skopulīgums:1
- skopuļoties:1
- Vitkopupīte:1
- manuālkopula:1
- mukopurulents:1
- optikopupilārs:1
- skopulariopsoze:1
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (3896):
- redzesloks (kāda) interešu, zināšanu, uzskatu kopums; redzes loks.
- en masse (viss) kopā; kopumā.
- 17. jūnija notikumi Rīgā 1940. g. 17. jūnijā, kad sākās Latvijas okupācija, Rīgas centrā ienāca Sarkanās armijas vienības, Stacijas laukumā un citur apstājās vairāki tanki, ap kuriem sāka pulcēties kreisi noskaņoti rīdzinieki un izvērsās sadursmes ar policistiem, un tika izsauktas Latvijas armijas vienības, cieta 57 policisti, tika nošauti 2 demonstranti, 10-29 cilvēki tika ievainoti un kopumā par cietušajiem uzdevās >60 demonstrantu.
- herpetofauna abinieku un rāpuļu kopums, kas apdzīvo noteiktu teritoriju vai ir dzīvojuši uz Zemes noteiktā vēsturiskajā periodā.
- inkarnātāboliņš Āboliņa kultūrsuga ar lielu purpursarkanu ziedkopu.
- ēma Abstrakta, kompleksa, jēdzieniski vispārināta, ar noteiktu valodas līmeni saistīta valodas struktūrvienība kā dažādu šīs vienības izpausmes veidu kopums (invariants, nevis konkrēts īstenojums).
- galīgs automāts abstrakts automāts ar galīgu stāvokļu kopu.
- oftalmoskopija Acs iekšienes apskate ar oftalmoskopu.
- skatiens acu, plakstiņu un to sejas apkaimes stāvokļa vai kustību kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis
- skats acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm; šāds kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
- cilpu stabiņš adījuma garenvirzienā izvietoto cilpu kopums.
- cilpu rinda adījuma šķērsvirzienā novietoto cilpu kopums.
- lokālā tīkla apraides adrese adrese, kas norāda visu staciju kopumu noteiktā lokālajā tīklā.
- stereoskopisks modelis aeroainu stereoskopiskā pāra staru krustpunktu kopums.
- aerodinamiskā spiediena centrs aerodinamiskā spēka pielikšanas punkts (attiecībā pret profilu, spārnu vai gaisakuģi kopumā).
- spārnojums aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību.
- spārnu ciršana agrāk mazu bērnu veseļošanas paņēmiens vai paņēmienu kopums.
- agrominimums Agrotehnisku pasākumu kopums, kas jārealizē, lai nodrošinātu lauksaimniecības kultūru normālas ražas.
- saaicināt Aicinot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur).
- saairēt Airējot savirzīt (piemēram, vairākas, daudzas laivas, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- noskaust Aiz skaudības, arī skopuma panākt, ka kāds neiegūst (ko).
- mērgavot Aiz skopuma liegt sev nepieciešamo pārtiku.
- pazēlāt Aiz skopuma neiedot.
- noskopot Aiz skopuma neizdot, neiegādāt (ko).
- zabelēties Aiz skopuma netaisni aizturēt, nedot.
- saskopuļot Aiz skopuma sataupīt, sakrāt.
- iznīkt Aiziet bojā (par cilvēku, cilvēku kopumu).
- izmirt Aiziet bojā (par daudziem vai visiem dzīvniekiem vai augiem, to kopumu).
- apmigt Aizmigt, iemigt (par visu subjektu kopumu).
- kustības drošība aizsardzība pret kustības izraisītiem negadījumiem satiksmē, ko nodrošina spēkratu īpašību kopums, kas dod iespēju vadīt spēkratu kustības ātrumu un virzienu, vienoti satiksmes noteikumi un satiksmes dalībnieku - cilvēku - situācijai atbilstoša rīcība.
- specapģērbs Aizsargapģērbs - ģērbu kopums, kas aizstāj vai ko pārklāj darbinieka personiskajam apģērbam, lai pasargātu viņu no veselībai bīstamu vai kaitīgu vides faktoru iedarbības.
- nokāpt Aizstiepties virzienā uz leju (par ceļu, mežu, celtņu kopumu u. tml.).
- aizvainotība Aizvainota cilvēka izjūta kopums: apziņa, ka ir aizvainots; aizvainojums.
- kontrolpakete Akciju kopums, kas nodrošina to īpašniekam izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā.
- radioteātris Aktieru izpildījumā iestudētu radioraidījumu (parasti raidlugu, radiouzvedumu) kopums, kuru sagatavošanā parasti izmanto skaņu efektus vides un darbības raksturošanai.
- akts Aktis - dokumentu kopums.
- pievērsties Aktīvi iesaistīt savā interešu, lokā, darbību kopumā.
- zars Algoritmos un programmās - viens no alternatīvajiem to izpildes variantiem, kuru izvēlas atkarībā no zināmu noteikumu kopuma.
- celozija Amarantu dzimtas ģints ("Celosia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, \~70 sugu, Latvijā atsevišķas dārza formas audzē kā viengadīgus krāšņumaugus īpatnējo ziedkopu dēļ; gaiļsekste; sārtcekule.
- ostas direktors amatpersona, kas vada ostas darbu kopumā.
- palīgamats Amats, kas palīdz nodrošināt galveno darbu veikšanu darbu kopumā.
- amerikanoīdi Amerikanoīdā rase - lokālu rasu grupa, raksturīgas mongoloīdās pazīmes (taisni, cieti un melni mati; vāji attīstīts trešējais apmatojums; plati, izvirzīti vaigu kauli), kas apvienojas ar mongoloīdiem netipiskām iezīmēm, tomēr kopumā vistuvāka mongoloīdajai rasei un tiek uzskatīta par tās īpašu - Amerikas zaru.
- padibines Amorālu cilvēku kopums.
- kamols Apaļš (mākoņu, miglas, dūmu) kopums.
- uzlādes aparatūra aparātu un ierīču kopums, kas paredzēts akumulatora bateriju uzlādēšanai un uzlādes parametru mērīšanai.
- izmēģināšanas aparatūra aparātu un ierīču kopums, kas paredzēts izmēģinājumu nodrošināšanai; šo aparātu un ierīču veidus un nepieciešamos raksturojumus nosaka izmēģinājumu veids un raksturs, mērāmo vai reģistrējamo lielumu parametri u. c. faktori.
- reģistrējošā aparatūra aparātu un ierīču kopums, kas paredzēts kādu parametru pierakstīšanai. Šo aparātu un ierīču veidus un nepieciešamos raksturojumus nosaka pierakstāmo parametru veids, raksturs un izmaiņas ātrums, nepieciešamā mērījumu precizitāte u. c. faktori.
- aparatūra Aparātu, ierīču kopums.
- radiotehnika Aparātu, ierīču, iekārtu u. tml. kopums, ar kuriem rada, izplata, uztver, pārveido radioviļņus.
- apakštīkls Aparatūras un pārraides vides kopums, kas veido vienotu veselumu un ko izmanto sakariem starp reālajām sistēmām.
- testēšanas līdzekļi aparatūras un procedūru kopums, kas nodrošina testu secības secības ģenerēšanu, izpildi, kā arī testēšanas rezultātu reģistrāciju un uzglabāšanu.
- laikdalības sistēma aparatūras un programmatūras kopums datoru sistēmā, kas sadala centrālā procesora laiku un citu iekārtu izmantošanas iespējas daudziem lietotājiem, nodrošinot vienlaicīgu daudzu programmu izpildi.
- interneta telefonija aparatūras un programmatūras kopums, kas ļauj datora lietotājam izmantot internetu kā pārraides vidi telefona izsaukumiem.
- operacionālā vide aparatūras, programmatūras un datu kopums, kas nepieciešams datora funkcionēšanai.
- faktūra Apdares īpatnību kopums (materiāla, priekšmeta virsmai).
- apgraudot Apgrandīt - nokratīt, nobirdināt (visu objektu kopumu).
- pušķis Apģērba, arī apavu dekoratīvs elements - pavedienu sasējums vienkopus vai mezglā, atstājot to galus brīvus.
- godība Apģērbs, tā piederumu kopums, kas parasti raksturo valkātāja (sabiedrisko, mantisko u. tml.) stāvokli.
- tekstu korpuss apjomā liels daudzveidīgu tekstu kopums, kas parasti uzkrāts elektroniski un saistīts ar programmatūru, kura atvieglo tā lingvistisko analīzi.
- kardinālskaitļi Apjomskaitļi - simbolu sistēma kopu apjoma raksturošanai.
- konteksts Apkārtējās vides ietekmju kopums.
- daba Apkārtējās vides parādību kopums, kas raksturīgs kādam apvidum.
- noskaņa Apkārtējo apstākļu kopums, kas, parasti emocionāli, ietekmē cilvēku.
- vide apkārtējo apstākļu, arī ļaužu kopums, kurā noris cilvēka dzīve.
- kultūrvide Apkārtējo apstākļu, īpatnību kopums, kas nosaka, raksturo kādu kultūru.
- (visu) kopā ņemot aplūkojot vienā veselumā, kopumā; arī rezumējot.
- vispār (arī kopā) ņemot, arī (visu) kopā ņemot aplūkojot vienā veselumā, kopumā; arī rezumējot.
- vērpete Apļveidā savijušos, savēlušos, arī savītu matu kopums (apmatojumā).
- vērpots Apļveidā savijušos, savēlušos, arī savītu matu kopums (apmatojumā).
- vērpucis Apļveidā savijušos, savēlušos, arī savītu matu kopums (apmatojumā).
- vērputa Apļveidā savijušos, savēlušos, arī savītu matu kopums (apmatojumā).
- vērpete Apļveidā savijušos, savītu (dzijas, diegu u. tml.) kopums.
- sagatavotība Apmācības procesā iegūts (dzīvnieka) īpašību kopums kādu darbību veikšanai.
- siet Apņemot ar auklu, stiepli u. tml un veidojot tajā, piemēram, mezglus, tinumus, padarīt ciešu vai ciešāku, stingru vai stingrāku (kā kopumu).
- siet Apņemot ar auklu, stiepli u. tml. un veidojot tajā, piemēram, mezglus, tinumus, savienot (ko kādā kopumā, veidojumā); šādā veidā savienojot (ko), radīt (tā kopumu, veidojumu).
- apsardzes tehniskā sistēma apsardzes un ugunsdrošības signalizācijas, videonovērošanas, mehānisko vai elektronisko iekārtu kopums, kas darbojas vienotā sistēmā, lai novērstu prettiesiskus vai citādus apsargājamā objekta apdraudējumus.
- sējums Apsēta platība, ko veido, lai iegūtu ražu; augu (parasti kultūraugu) kopums šādā platībā.
- sasaistīt Apsienot, sasienot, arī cieši aptverot (ar ko), savienot (vairākus, daudzus priekšmetus); sasienot, pārsienot (ar ko), nostiprināt (piemēram, kādu kopumu).
- aptampīt Apsist ar nūju (visu objektu kopumu).
- menažērija Apskatei paredzētu dzīvnieku kopums (parasti cirkā).
- pārskatīt Apskatot, izskatot iepazīt, parasti visu (kā) kopumu, iegūt vispārīgu priekšstatu (par ko).
- savvaļa Apstākļi, apstākļu kopums, kad (dzīvnieks) nav pakļauts cilvēka uzraudzībai, vadībai.
- savvaļa Apstākļi, apstākļu kopums, kad (parasti bērns) nav pakļauts uzraudzībai, audzināšanai.
- purvājs Apstākļi, kam raksturīgs sastingums, rosmes, dzīvīguma trūkums; negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
- purvs Apstākļi, kam raksturīgs sastingums, rosmes, dzīvīguma trūkums; negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
- izredzes Apstākļu kopums (kā) īstenošanai, (kāda rezultāta) sasniegšanai; procentos vai ar daļskaitli izteikta varbūtība, ka kāds gadījums notiks.
- tvans Apstākļu kopums, kam ir raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kaitīga iedarbība uz psihi.
- situācija apstākļu kopums, kas (parasti) tieši ietekmē, iedarbojas uz kaut ko.
- Ķīnas mūris apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus; nepārvarams šķērslis.
- mūris Apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus.
- klimats Apstākļu kopums, kurā izpaužas kādas vides attieksme pret indivīdu, sabiedrības grupu (piemēram, psiholoģiskais, politiskais klimats).
- barjera apstākļu kopums, sistēma, kas aptur vai kavē (piemēram, norisi)
- miers Apstākļu kopums, stāvoklis (apkārtnē, vietā, arī telpā), kad nav kustības, arī (stipru) skaņu.
- virtuve apstākļu un rīcības īpatnību kopums, kas raksturīgs kādas noteiktas sabiedrības videi un kuru nerāda publiski.
- sprosts Apstākļu, arī domu, pārdzīvojumu kopums, kas kavē vai padara neiespējamu darbību, rīcību.
- stāvoklis Apstākļu, attiecību, juridisku normu u. tml. kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēku grupu, valstu u. tml.) darbību, rīcību (parasti kādā laikposmā).
- liktenis Apstākļu, faktoru kopums, apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem, reliģiskiem priekšstatiem - pārdabisks spēks, kas nosaka cilvēka dzīvi.
- spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, rada apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi.
- konteksts Apstākļu, notikumu, faktu u. tml. kopums, kas nepieciešams, lai saprastu (kā) nozīmi, jēgu.
- datu apstrādes sistēma apstrādes metožu, programmatūras un aparatūras kopums, kas sadarbībā ar apkalpojošo personālu nodrošina automatizētu datu apstrādi.
- demineralizācija Apstrādes procesu kopums, kā rezultātā no sistēmas tiek izvadīti minerālsāļi.
- saskaņa Apvienojums (vairākām skaņām, skaņu kopumiem) vēlamā veidā.
- organizēt Apvienot, saliedēt (ko) noteiktā kopumā, sistēmā (parasti kāda mērķa sasniegšanai).
- ievainojama grupa apzīmējums cilvēku kopumam, kas atrodas nelabvēlīgā stāvoklī vai kuram specifisku sociālo, veselības vai vides faktoru dēļ iespējamība saskarties ar šķēršļiem un grūtībām (piemēram, tikt diskriminētam) ir lielāka nekā citām grupām.
- darbs apzināta darbība vai darbību kopums; rīcība.
- safabricējums apzināti sagrozītu, nepatiesu ziņu, faktu kopums; dokuments, sacerējums, publikācija u. tml., kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus.
- sajēga Apzinātu, saprastu priekšstatu kopums; arī zināšanas, izpratne; jēga (2).
- sasaukt Ar aicinājumu panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur).
- segt Ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēku kopuma) darbību, parasti bruņotā cīņā.
- agronomija Ar augu audzēšanu saistītu lauksaimniecības zinātņu kopums.
- ciklogramma Ar cikloskopu iegūts redzes lauka attēlojums.
- numeris Ar ciparu, ciparu kopu apzīmēts petrolejas lampas cilindra lielums.
- pasms Ar dziju sasiets šķeteres dziju kopums.
- erotika Ar dzimummīlestību saistīts jūtu un izturēšanās veidu kopums, to izpausme.
- pasaule ar dzīvi saistīto apkārtējo parādību un norišu kopums.
- nots Ar grafiskām zīmēm fiksēts skaņdarbs; šādu skaņdarbu kopums.
- hipnotisms Ar hipnozi saistīto parādību kopums.
- maisīt Ar īpašiem paņēmieniem apvienojot, savienojot (ko), gatavot (kā) kopumu.
- izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast no kāda kopuma, daudzuma (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku); izvēlēties (2).
- izvēlēt Ar kādu pamatojumu iegūt lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu); izvēlēties (1).
- sajaukt Ar nepareizu, neprecīzu kustību, darbību izjaukt, parasti pilnīgi (piemēram, noteiktu kustību kopumu, cilvēku grupējumu); kļūdīties, parasti ievērojami (kādā darbībā).
- šķelt Ar noteiktu matemātisku operāciju dalīt (kādu kopu) apakškopās.
- rakstītais vārds ar rakstības līdzekļiem veidots teksts, arī šādu tekstu kopums.
- plūkāt Ar rāvieniem dalīt ko nost, padarot retāku (kādu kopumu).
- juridiskie iedzīvotāji ar reģistrācijas noteikumiem saistīts iedzīvotāju kopums noteiktā apdzīvotā vietā.
- trikotāža ar rokām vai mašīnām adīti izstrādājumi, arī audumi, to kopums.
- sanest Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par ūdeņiem, vēju; ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju savirzot, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas.
- sijāt Ar sietu dalīt (kā cieta) kopumu mazākās un lielākās daļiņās; virzīt (ko) cauri sietam.
- sasviest Ar strauju kustību, parasti nevērīgi, nevīžīgi, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- statuss Ar tiesību normām noteikts juridisko īpašību kopums, kas raksturo kādas juridiskas vai fiziskas personas, kā arī valsts, teritorijas vai cita objekta tiesisko stāvokli.
- krava Ar transportlīdzekli pārvadājami priekšmeti, masa; šādu priekšmetu, masas kopums, daudzums transportlīdzeklī.
- hidrosfēra Ar ūdeni klātā zemeslodes virsma; zemeslodes ūdeņu kopums, kurā ietilpst, piemēram, okeāni, jūras, ezeri, upes, pazemes ūdeņi.
- atņēmiens Ar vienu ņēmienu atlikšanai saņemto rindu kopums.
- vārdnīcas ligzda Ar vienu un to pašu pamatvārdu saistīto un vienā vārdnīcas šķirklī apvienoto vārdu vai vārdu savienojumu kopums.
- vienzieda Ar vienu ziedu vai ziedkopu (par augiem).
- zālājs Ar zālaugiem aizņemta platība; arī zālaugu kopums kādā platībā.
- tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā; ar šādām kustībām veidot (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
- izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums.
- argumentācija Argumentu minēšana, izteikšana; argumentu kopums; arī pamatojums.
- kultūra Arheoloģijas pieminekļu kopums, kuri attiecas uz vienu un to pašu laikposmu, teritoriju un kuriem ir kopīgas tipiskas pazīmes.
- dekors Arhitektūrā un lietišķajā mākslā - rotājumu kopums; dekoratīva apdare.
- likteņvētra Ārkārtēji, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, strauji, pārdzīvojumiem bagāti notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
- ārkārtas stāvoklis ārkārtēju apstākļu kopums, kādos atrodas valsts vai tās teritorijas daļa, kā arī iedzīvotāji dabas katastrofu, stihisku nelaimju, epidēmiju un karastāvokļu gadījumā un ko izsludina saskaņā ar valsts Pamatlikumu vai ar likumu pilnvarota valsts institūcija, ieskaitot militāro vadību.
- ārpuse Ārpus kāda kopuma.
- asinsdienests Ārstniecības iestāžu un to struktūrvienību kopums, kas sagatavo asins pagatavojumus un nodrošina ārstniecības iestāžu apgādi ar tiem.
- ārstējošais ārsts ārstniecības persona, kura vada pacienta ārstniecību, pieņem ar pacienta ārstniecību saistītus lēmumus, kopumā atbild par visas pacienta ārstniecības pamatotību, mērķtiecību, nepārtrauktību, kvalitāti un rezultātiem.
- terenkūrs ārstnieciskām pastaigām izveidots mainīga reljefa ceļš, arī ceļu kopums.
- procedūra Ārstniecisks paņēmiens, ārstniecisku paņēmienu kopums.
- medicīnas izglītība ārstu, farmaceitu, vidējā medicīniskā personāla sagatavošanas un kvalifikācijas celšanas sistēma; medicīnas darbiniekiem nepieciešamo zināšanu un praktisko iemaņu kopums
- līnija Asinsradniecības saitēm (ar kādu) vienotu cilvēku (piemēram, senču, pēcteču) kopums.
- māteslīnija Asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums no mātes puses.
- sievaslīnija Asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums no sievas puses.
- tēvlīnija Asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums no tēva puses.
- vīrlīnija Asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums no vīra puses.
- lejupējā līnija asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums, ko aplūko, sākot ar vecākajām paaudzēm un beidzot ar jaunākajām.
- heliofizika astrofizikas nozare, kurā pēta Saules izcelšanos, uzbūvi un tajā norisošos procesus; tās praktiskās metodes aptver Saules elektromagnētiskā starojuma un Saules vēja, Saules svārstību, kā arī magnētiskā lauka novērojumus, izmantojot Saules teleskopu, daļiņu teleskopu u. c. instrumentus.
- zvaigžņu astronomija astronomijas nozare, kurā pēta sakarības starp Galaktikas objektu, galvenokārt zvaigžņu, fizikālajām īpašībām, šo objektu sadalījumu telpā, kustības likumībām un attīstību, kā arī Galaktikas uzbūvi un attīstību kopumā; Galaktikas astronomija.
- ALMA Atakamas lielais milimetru un submilimetru (radioteleskopu) tīkls (angļu "Atacama Large Milimeter/submilimeter Array").
- smalkne Atauga; arī jaunu kokaugu dzinumu kopums.
- piemiņa Atcerēšanās; atmiņu kopums (par to, kas ir bijis).
- izņemt Atdalīt no veselā, no kopuma kā nederīgu, nevajadzīgu (piemēram, svītrojot, izgriežot).
- atsašķirties Atdalīties no kopuma (par kā sastāvdaļām).
- ABC Atdzīvināšanas paņēmienu kopums - elpceļu atbrīvošana, elpināšana un sirds masāža.
- spurgala Atirušu, atrisušu (piemēram, auduma, apģērba) diegu, šķiedru kopums.
- iztveršana atlases process, kura mērķis ir izveidot tādu objektu kopu, no kuras izpētes rezultātā varētu iegūt informāciju par līdzīgiem objektiem, kas nav iekļauti šajā kopā.
- pušķis Atlasīts un sakārtots (ziedu, lapu, zaru) kopums.
- nobiras Atlauztu iežu gabalu kopums, kas, smaguma spēka iedarbībā nobirstot, sakrājas kalna nogāzē, pakājē, iežu atsegumu lejasdaļā.
- salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz, dzīvi), uzturēties (kur).
- izvērstās atmiņas specifikācija atmiņas izvēršanas paņēmienu un līdzekļu specifikācija, kas operētājsistēmā _DOS_ strādājošiem personālajiem datoriem kopumā nodrošina iespēju izmantot izvērsto atmiņu programmu izpildei.
- paplašinātās atmiņas specifikācija atmiņas paplašināšanas paņēmienu un līdzekļu specifikācija, kas operētājsistēmas _DOS_ vidē strādājošajiem personālajiem datoriem kopumā nodrošina iespēju izmantot paplašināto atmiņu.
- atmiņas pārvaldība atmiņas vadības līdzekļu un metožu kopums, kas ļauj šķietami palielināt brīvpiekļuves atmiņas apjomu, veidojot izvērsto atmiņu, paplašināto atmiņu vai virtuālo atmiņu, ko var izmantot programmu izpildei.
- laikapstākļi Atmosfēras stāvokļa izraisīto apstākļu kopums kādā vietā, laikposmā.
- parādīt Atrast, uzrādīt (kādu vai ko no kāda kopuma).
- novietne Atrašanās vieta, teritorija, arī izvietojums (celtnei, celtņu kopumam).
- plomba Ātri cietējošs materiāls, ar ko piepilda (kā) plaisas, caurumus; šāda materiāla kopums, ar ko ir piepildīta (kā) plaisa, caurums.
- kārta ātri cits citam sekojošu šāvienu kopums (šaujot ar ieroci automātiskā režīmā); šādu šāvienu radītais troksnis
- samesties Ātri savirzīties, novietoties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- šķirt Atrodoties kur, būt tādam, kas atdala (platību, telpu no citas platības, telpas) - piemēram, par kā kopumu, veidojumu, joslu.
- loceklis Atsevišķa (kopuma, veseluma) vienība, elements.
- albums Atsevišķā kompaktdiskā, kasetē u. tml. izdots skaņdarbu kopums ar kopīgu nosaukumu.
- numurs Atsevišķa telpa vai telpu kopums (parasti viesnīcā, sanatorijā), kas ir apzīmēts ar ciparu, ciparu kopu.
- operācija Atsevišķa, konkrēta darbība, arī konkrēts savstarpēji saistītu darbību kopums, kam ir noteikts mērķis.
- numurs Atsevišķa, samērā patstāvīga (muzikāli dramatiska skaņdarba) sastāvdaļa, kas partitūrā ir apzīmēta ar ciparu, ciparu kopu.
- sastāvs atsevišķo (administratīvas vienības, valsts institūcijas, iestādes) daļu kopums.
- pušķis Atsevišķs cieši kopā saaudzis (lapu vai ziedu) kopums.
- individualitāte Atsevišķs cilvēks, kam piemīt noteikts psihisko īpašību kopums; personība.
- pilsonis Atsevišķs cilvēks, sabiedrības loceklis attiecībā pret noteiktu cilvēku kopumu, sabiedrību.
- sālsgrauds Atsevišķs vārāmā sāls kristāls, kristālu kopums.
- pušķis Atsevišķs, neliels (matu, spalvu) kopums (dzīvniekiem), atsevišķs, neliels (matiņu) kopums (augiem); arī kušķis.
- šķipsna Atsevišķs, neliels (matu, spalvu) kopums apmatojumā, apspalvojumā.
- kumšķis Atsevišķs, neliels tuvu kopā saaudzis (augu, to daļu) kopums; arī kušķis.
- kušķis Atsevišķs, neliels tuvu kopā saaudzis (augu, to virszemes daļu) kopums; neliels (piemēram, zāles, siena) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā.
- seksuālā aversija atsevišķu seksuālo paņēmienu vai paņēmienu kopuma, kā arī kāda partnera noraidīšana.
- atsperojums Atsperu sistēma, kopums (kādā ierīcē, priekšmetā); tas, kas rada atsperīgumu (kādā priekšmetā).
- atlicināt Atstāt, saglabāt, pataupīt (daļu no kopuma).
- robežlīnija Atšķirība, pazīmju kopums, kas nošķir, atdala dažādas parādības.
- sajaukums Atšķirīgu priekšmetu, parādību u. tml. apvienojums, iekļāvums kādā kopumā.
- atdalīt Atšķirt (atsevišķus priekšmetus, vielas no kopuma, masas).
- sirjekcija Attēlojums, kurā katrs vērtību kopas B elements ir kāda definēta kopas elementa attēlojums (kopas A attēlojums uz kopu B), kur A var būt arī daudzvērtīga.
- saikne Attiecību kopums (parasti starp parādībām sabiedrībā, dabā), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība; tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu.
- sakars Attiecību kopums (piemēram, starp parādībām sabiedrībā, sabiedrības locekļiem), kas nodrošina mijiedarbību, informācijas apmaiņu, iekļāvumu noteiktā sistēmā.
- saikne Attiecību kopums (starp cilvēkiem, to grupām, valstīm u. tml., arī starp cilvēkiem un kādām parādībām, notikumiem), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība, informācijas pārraide; tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu.
- saistība Attiecību kopums (starp ko), kam ir raksturīga mijiedarbība, informācijas nodošana un saņemšana, iekļāvums noteiktā sistēmā.
- rits Attiecīgajos priekšrakstos noteikts kulta darbību kopums.
- lauksaimniecība Attiecīgo zinātnes nozaru kopums.
- vārds Attiecīgs valodas vienību savienojums, kopums, kas ir izmantots kāda satura izpausmei; izteikums, teksts, kura saturs ir pausts ar šādām valodas vienībām.
- molekulas struktūra attieksmju kopums starp atomiem, kas parāda atomu izvietojumu telpā, saites starp atomiem un šo saišu stiprumu.
- vainošanas kultūra attieksmju un uzvedības kopums, kam raksturīga cilvēku vai grupu kaunināšana, kritizēšana un vainošana par pieļautajām kļūdām.
- vēsture attīstības gaita, process un likumsakarības cilvēku sabiedrībā; secīgu faktu un notikumu kopums.
- plaukt Attīstīties garīgi, fiziski, arī pilnveidoties (par cilvēku, arī cilvēku kopumu).
- noslāņoties Attīstoties sadalīties atšķirīgās grupās, kopumos (par parādībām sabiedrībā).
- pakalpojumu sniedzējs atvērto sistēmu bāzes etalonmodeļa slāņa elementu kopums, kas nodrošina slāņa pakalpojumus.
- servisa lietotājs atvērto sistēmu bāzes etalonmodeļa slāņa entītiju kopums, kas izmanto vienu un to pašu servisa piekļuves punktu slāņa servisa saņemšanai.
- entītija Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa apakšsistēmas aktīvais elements, kas īsteno noteiktu šā slāņa funkciju kopu.
- vairākslāņu testēšana atvērto sistēmu sadarbības vairākslāņu protokolu realizāciju testēšana kopumā, neapskatot atsevišķi katru no slāņiem.
- atdalīties Atvirzīties (no kopuma).
- nodalīties Atvirzīties nost, tā ka paliek savrup (no citiem, no kopuma, grupas).
- gudrība Atziņa, zināšanas, arī to kopums.
- neiesaistības teorija atziņu kopums, atbilstoši kuram cilvēks, kļūstot vecāks pakāpeniski atsvešinās no sabiedrības; tomēr tā ir pretrunīga, jo daudzi cilvēki saglabā aktīvu dzīvesveidu arī lielā vecumā un neizjūt dzīvesprieka zudumu.
- endoskopiskā biopsija audu parauga iegūšana ar speciāliem instrumentiem, kas ievadīti caur endoskopu.
- sistēma audu, orgānu un to daļu kopums, kas veido vienotu veselumu un ko saista kopēja funkcija.
- pakulas Audums, kas izgatavots no šāda šķiedru kopuma vai kam ir liels šādu šķiedru piejaukums.
- skola Audzēkņu, darbinieku kopums šādā mācību un audzināšanas iestādē.
- žuburs Auga daļu (parasti zaru, vasu) kopums, kas veidojas vienā un tai pašā auga vietā.
- skelets Auga galveno daļu (piemēram, stumbra, galveno zaru) kopums.
- dzīvesforma Auga morfoloģisko īpašību kopums, kas atspoguļo auga pielāgotību konkrētiem vides apstākļiem.
- bārkšsaknes Auga sakņu zarojuma veids - sīku, vienāda garuma un resnuma sakņu kopums; piesaknes (ap mietsakni).
- sazelt Augot attīstīties, arī sazaļot (parasti par lakstaugiem, to daļām, arī par lakstaugu kopumu).
- uzzelt Augot attīstīties, arī uzzaļot (parasti par lakstaugiem, arī to kopumu).
- sakuplot Augot kļūt, parasti ļoti, kuplam, spēcīgam (par augiem, to kopumu).
- irdināšana Augsnes apstrādes un sējumu kopšanas paņēmiens vai paņēmienu kopums, ar kuru augsni padara irdenāku un iznīcina nezāles.
- augsnes auglība augsnes spēja nodrošināt augiem nepieciešamos augšanas apstākļus - faktoru kopums, kas atkarīgs no dažādām augsnes īpašībām.
- zeme Augsnes, smilšu u. tml. daļiņas, to kopums.
- Sudrabkalni Augstākā paugurgrēda Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, Kuldīgas novada Snēpeles un Kurmāles pagastā, garums - \~7 km, platums - 1-2,5 km, augstākā virsotne - Vārdupes kalns (137,7 m vjl.), relatīvais augstums dienvidu nogāzē - 25-36 m, bet kopumā - 50-68 m virs tai paralēlā pazeminājuma starp Vilgāles ezeru un Snēpeli; Vārdupes kalni.
- augšējā skaņa augstākā skaņa kādā skaņu kopumā (piemēram, akordā, intervālā).
- smadzeņu trests augsti kvalificētu speciālistu kopums, grupa.
- kalnājs Augstu zemes garozas pacēlumu kopums, virkne, grēda; kalnu sistēma.
- treļļi Augstu, dzidru (kādas ierīces, iekārtas u. tml.) skaņu kopums.
- triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (ierīču, iekārtu u. tml. radītu) skaņu kopums.
- triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums; arī treļļi (1).
- trilleris Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums; treļļi (1).
- treļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums.
- zelt Augt, zaļot (par augiem, to kopumu).
- zemsedze Augu (sūnu, ķērpju, mētru, zālaugu) kopums, kas sedz meža augsni.
- kupss Augu cers, blīvs kopums.
- saime Augu kopums (kādā teritorijā, vietā); neliela audze.
- augu kopa augu kopums kādā noteiktā teritorijā; fitocenoze.
- fitocenoze Augu kopums, kam ir noteikta struktūra un noteiktas attiecības ar apkārtējo vidi (piemēram, mežs, stepe).
- fitobentoss Augu kopums, kas atrodas ūdenstilpes dibenā.
- ūdeņu veģetācija augu sabiedrību kopums jūru un okeānu piekrastē, upēs, ezeros, dīķos u. c. ūdenstilpēs.
- augājs Augu sega (uz zemes); augu kopums (kas aug kādā vietā, apgabalā, teritorijā).
- fasciācija Augu stublāja vai atsevišķu zaru pārveidošanās, tiem kļūstot plakaniem, lentveidīgiem; dažreiz fasciācijas rezultātā zari saaug kopā; dažreiz vērojama ziedkopu, augļu un citu orgānu fasciācija.
- pioniersuga Augu suga, kas kādā atklātā vietā (piemēram, meža izcirtumā) iesakņojas pirmā un rada pirmo augu kopu.
- biocenoze Augu un dzīvnieku kopums, kuri dzīvo vidē ar vienveidīgiem dzīves apstākļiem.
- edafons Augu, dzīvnieku un mikroorganismu kopums, kuru dzīve pilnīgi vai lielākoties noris augsnē; augsnes fauna un flora.
- agrobiocenoze Augu, dzīvnieku un mikroorganismu kopums, kuru radījis cilvēks.
- zaļums Augu, to daļu kopums zaļā krāsā.
- datu banka automatizēta datu krātuve (bibliotēku kopums) ar lietotājiem vajadzīgiem attiecīgās nozares datiem.
- stereotips Automatizēts, parasti reflektorisks, kustību kopums, poza, runas akts, kas nav pakļauts tiešai apziņas kontrolei.
- reālā sistēma autonoms viena vai vairāku datoru atbilstošās programmatūras, perifērijas iekārtu, termināļu, personāla, fizikālo procesu un datu pārraides līdzekļu kopums, kas spēj veikt datu apstrādi un pārraidi.
- sleju kopulis avīžu burtliktuvēs garens salikuma kopulis avīžu sleju ērtai novietošanai.
- zadināt Badināt (aiz skopuma).
- milināties Badināties, skopuļoties.
- sabakstīt Bakstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- mikrolaringoskopija Balsenes apskate ar binokulārā palielinājuma laringoskopu.
- laringoskopija Balsenes iekšējās virsmas apskate ar laringoskopu.
- fonācija Balss aparāta vienlaicīgo artikulāciju kopums; runas skaņu izrunāšana.
- kontakttīkla piekare balstu un trošu kopums, kas nodrošina kontakttīkla gaisvada noteiktu un nemainīgu stāvokli attiecībā pret sliežu galviņu virsmu.
- bankas portfelis bankas aktīvu daļa - tirdzniecības portfelī neiekļauto pozīciju un riska darījumu kopums.
- barības deva barības līdzekļu kopums, ko dzīvniekam dod diennaktī vai atsevišķā ēdināšanas reizē.
- kultūra Barojošā vide šāda kopuma audzēšanai.
- eklēsija Baznīca - kristīgo draudžu kopums.
- sabāzt Bāžot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- sabēgt Bēgot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- jukt Beigt pastāvēt (par cilvēku vienotu kopu).
- audzināšana Bērna vai jaunieša attīstības vadīšana, apgādājot ar visu eksistencei nepieciešamo, mācot morāles un uzvedības normas, veidojot dažādas praktiskas iemaņas; attiecīgu paņēmienu, pasākumu kopums.
- sabērt Berot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- betmeniāda Betmenam veltītu darbu kopums.
- betmeniāde Betmenam veltītu darbu kopums.
- aktīvā bezgalība bezgalības koncepcija, kurā bezgalīgu kopu aplūko kā iepriekš dotu neatkarīgi no tās veidošanas procesa (pretstatā potenciālajai bezgalībai.
- aktuālā bezgalība bezgalības koncepcija, kurā bezgalīgu kopu aplūko kā iepriekš dotu neatkarīgi no tās veidošanas procesa (pretstatā potenciālajai bezgalībai).
- potenciālā bezgalība bezgalības koncepcija, kurā bezgalīgu kopu var aplūkot tikai līdz ar algoritmu tās elementu konstruēšanai, saistot to ar algoritma izpildes procesu.
- mūžība Bezgalīgi ilgais pasaules pastāvēšanas laiks, ko nosaka tas, ka matērija kopumā nav radāma un iznīcināma.
- postilla Bībeles teksta izskaidrojums; sprediķu kopums, kurā teksti ir sakārtoti atbilstoši baznīcas gada gājumam; īpaši izplatīts bija reformācijas laikā 16.-17. gs.
- sabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēki, arī dzīvnieki) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- sabīdīt Bīdot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- kumšķis Biezi saaudzis, arī savēlies (apmatojuma) kopums.
- saaudze Biezs (kokaugu, lakstaugu) kopums.
- glosārijs Bieži lietojamu frāžu un teksta fragmentu kopums, kas tiek veidots ar tekstapstrādes programmu starpniecību un ko vajadzības gadījumā var gatavā veidā iespraust sagatavojamajā dokumentā.
- sabikstīt Bikstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- ģeoekoloģija bioloģijas nozare, kas pētī ekoloģiskās sistēmas no lieliem rajoniem līdz biosfērei kopumā.
- kriminālbioloģija Bioloģijas nozare, kuras mērķis bija izpētīt katra konkrēta noziedznieka iedzimto un iegūto fizisko īpašību kopumu.
- biometrija Bioloģiskajos pētījumos iegūto datu matemātiskas apstrādāšanas paņēmienu kopums; biometrika.
- redze bioloģisko norišu kopums, ar kurām organisms uztver un analizē gaismu.
- infekcija Bioloģisko procesu kopums, kas rodas, ja slimības izraisītāji mikroorganismi iekļūst, savairojas un sāk darboties organismā; slimības izraisītāju mikroorganismu iekļūšana organismā.
- sabirdināt Birdinot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- sabirt Birstot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- lapseņu midzenis bīstamu, kaitīgu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
- lapseņu pūznis bīstamu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
- čūsku midzenis (arī perēklis), arī lapseņu midzenis (arī pūznis) bīstamu, viltīgu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
- sabizot Bizojot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopuma, veidojuma, arī kur) - parasti par vairākām, daudzām govīm.
- pulvermaisiņš Blīva auduma apvalks artilērijas un mīnmetēju šāviņu izsviedējlādiņu ievietošanai, kas ļauj laikus komplektēt artilērijas šāviņus un glabāt vienkopus lādiņu un šāviņu, tādējādi palielinot artilērijas ātršāvību.
- sēsties Blīvēties, plakt (piemēram, par vielām, to kopumu).
- blīva Blīvs kopums, veidojums.
- biezs Blīvs, sablīvēts (cilvēku kopums).
- biezs Blīvs, sablīvēts (dzīvnieku, parasti zivju, kukaiņu, kopums).
- lūžņa Bojātu, lietošanai nederīgu, arī nekārtīgi novietotu priekšmetu kopums; vieta, kur atrodas šādi priekšmeti.
- ģeobotānika Botānikas nozare, kas pētī augu segu, kā arī to veidojošo augu kopu uzbūvi, attīstību, izvietojuma likumsakarības.
- sastāvs braucienam savienots (transportlīdzekļu, parasti vagonu) kopums.
- sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus darba dzīvniekus, parasti zirgus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus transportlīdzekļus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- sabraucīt Braukot (velkot, raujot) savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- bremžu čīkstoņa Bremžu darba procesā radītā trokšņa raksturojums: stieptu nepārtrauktu asu trokšņu kopums. Bremžu čīkstoņa neliecina par defektu, tā var pavadīt arī spēkratu asu bremzēšanu ar bremzēm darba kārtībā. Bremžu čīkstoņu rada dažādu konstruktīvo un ekspluatatīvo faktoru kopums, to skaitā - viegli deformējami bremžu mehānisma materiāli, berzes materiālu īpatnības, netīrumi starp berzes virsmām u. c.
- palīgbrigāde Brigāde, kas palīdz nodrošināt galveno darbu veikšanu darbu kopumā.
- brīkšoņa Brīkšķoņa - ilgstošu nepārtrauktu trokšņu, brīkšķu kopums.
- bronhoezofagoskopija Bronhu un barības vada apskate ar endoskopu.
- operācija Bruņoto spēku vai operatīvo vienību darbību kopums kāda uzdevuma izpildei.
- izbīdīšana Burtliktuvē salikuma nogādāšana no kopuļa uz salikuma dēļa vai slēdzamās plātnes ieslēgšanai spiedēs.
- kutertakelējums Buru kutera virsklāja aprīkojuma elementu kopums.
- piekļauties Būt atbilstošam (kādam kopumam, sistēmai).
- čumēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (par sīkiem dzīvniekiem); ņudzēt, mudžēt.
- ņudzēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem); mudžēt (1), čumēt (1).
- mudžēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem); ņudzēt (1), čumēt (1).
- ņirbēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā; mudžēt.
- ņirbt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā; mudžēt.
- nolaisties Būt izvietotam, izbūvētam virzienā lejup (par celtņu kopumu).
- turēties Būt kādu laiku krājumā; tikt saglabātam (par kā kopumu).
- nodalīties Būt labi uztveramam (kādā kopumā); izcelties (3), atdalīties (3).
- skaitīt kapeikas būt ļoti taupīgam, arī skopulīgam.
- neuzvīdēties Būt nenovīdīgam skopam; nenovīdības, skopuma dēļ neatļaut (kādam ko ņemt, lietot u. tml.); neuznīdēties.
- neuznīdēties Būt nenovīdīgam skopam; nenovīdības, skopuma dēļ neatļaut (kādam ko ņemt, lietot u. tml.).
- nenovīdēt Būt nenovīdīgam, nenovēlīgam, skopam; nenovīdības, skopuma dēļ neatļaut (piemēram, kādam ko ņemt, lietot u. tml.).
- nenovīdēties Būt nenovīdīgam, nenovēlīgam, skopam; nenovīdības, skopuma dēļ neatļauties (piemēram, ko ņemt, lietot, iegādāties u. tml.).
- sabirdināt Būt par cēloni tam, ka (kas) sabirst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- sadzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vēju, straumi u. tml.
- spēcināt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, augi, to kopums) kļūst spēcīgi vai spēcīgāki (par parādībām dabā).
- iekļauties Būt piemērotam (kādā kopumā, sistēmā).
- spietot Būt strauji mainīgam (par domu, jūtu u. tml. kopumu).
- plīvot Būt tādam, kam bieži mainās kustības virziens, arī apjoms (piemēram, par gāzu plūsmu, liesmām, sīku daļiņu kopumu).
- saskanēt Būt tādam, kam būtiskās, raksturīgās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un kas veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, norisēm).
- pārstāvēt Būt tādam, kas (no kāda kopuma) izlases veidā ir kur ietverts, parādīts u. tml.
- reprezentēt Būt tādam, kas (piemēram, no kādas augu, dzīvnieku grupas, kopuma) ir kur sastopams.
- pārstāvēt Būt tādam, kas (piemēram, no kādas dzīvnieku, augu, parādību grupas, kopuma) ir kur izvietots, sastopams.
- saturēt Būt tādam, kas saista (kā) kopumu tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī, veidojumā.
- sadalīties Būt tādam, kas tiek piešķirts katram kā daļa no kopuma, katram kā viņa daļa.
- sastādīt Būt tādam, kas veido (kādu kopumu, veselumu).
- ņudzēt Būt tādam, kur ir vienkopus liels daudzums cilvēku vai dzīvnieku, kas kustas, radot drūzmu; mudžēt (2), čumēt (2).
- veltīt Būt tādam, kurā ir aplūkots, attēlots (kas, piemēram, parādība, norise) - piemēram, par grāmatu, mākslas darbu, to kopumu; tāds, kura satura pamatā ir kāda (parasti mākslinieciska, pētnieciska) darbība.
- varēt Būt tādam, kuram ir fiziska vai psihiska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par dzīvām būtnēm); arī spēt (1), prast.
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem.
- varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.); arī spēt (2).
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.); arī varēt (2).
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.).
- spēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem); arī varēt (1).
- sastāvēt Būt tādam, kuru veido, kurā ir divi vai vairāki locekļi (par cilvēku vai dzīvnieku kopumu).
- reprezentēt Būt tādam, no kura var iegūt iespējami pilnīgu informāciju (par kādas kopas, kopuma) īpašībām (par šīs kopas, kopuma daļu); būt tādam, kurā iegūst šādu informāciju (par darbību, procesu).
- zaļot Būt zaļam, veidojoties asniem, stublājiem, zariem, lapām (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu); būt ar zaļām lapām vai skujām (par augiem).
- saaugt Būt, arī kļūt cieši vienotam (ar kādu, ko); cieši iekļauties (kādā kopumā), kļūt par (tā) sastāvdaļu.
- spietot Būt, atrasties samērā lielā, parasti kustīgā, kopumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- veidot Būt, eksistēt kā sastāvdaļai, elementam kādā kopumā, veselumā.
- serde Būtība, galvenais saturs (problēmai, uzskatiem); raksturīgāko, būtiskāko īpašību kopums (cilvēkam).
- kādība Būtiska pazīme, īpašība, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām; šādu pazīmju, īpašību kopums; kvalitāte (2).
- specifika būtiska, neatņemama īpašība, pazīme; šādu īpašību, pazīmju kopums
- kvintesence Būtiskāko pazīmju, īpašību kopums; galvenais, svarīgākais.
- substance Būtisko (vielas, materiāla, vieliska veidojuma) īpašību kopums; arī viela, materiāls.
- kvalitāte būtisku pazīmju, īpašību kopums vai atsevišķa pazīme, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām.
- sabūvēt Būvējot izveidot (vairākas, daudzas celtnes kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- hidroelektroietaise Būvju, mašīnu un citu iekārtu kopums, kas galvenokārt paredzēts ūdens potenciālās enerģijas pārveidošanai elektroenerģijā.
- šķidrauts Caurredzams (nokrišņu, dūmu, putekļu u. tml.) slānis, kopums.
- palīgcehs Cehs, kurā norisinās ražošanas procesi, kas palīdz sagatavot ko galveno ražošanas procesu veikšanai kādā kopumā.
- mutuļot Celties gaisā lodveida, spirālveida kopumā.
- pirts Celtne vai telpu kopums, kas ir īpaši iekārtots mazgāšanās vajadzībām, arī veselības uzlabošanas procedūrām.
- pagrabs Celtnes daļa, kura atrodas zem tās pirmā stāva un kuras grīdas līmenis ir zem zemes virsas; telpa, telpu kopums šādā celtnes daļā.
- sacelt Ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (parasti vairākus, daudzus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (kā, parasti priekšmetu, lielāku daudzumu).
- meklēt Censties dabūt, iegūt noteiktam nolūkam (parasti mēģinot izraudzīties no kāda nenoteikta kopuma).
- Prambanana Ciems Indonēzijā ("Prambanan"), Centrālās Javas dienvidos, unikālas viduslaiku celtnes, budistu un hinduistu tempļi un to kompleksi, kopumā vairāki simti celtņu (svētnīcas, stūpas, tempļi).
- kopība Cieši saistīta, vienota grupa, kopums, sistēma.
- guba Ciešs (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
- mākulis Ciešs (kā neliela) kopums.
- mezgls Ciešs (piemēram, sakņu, zaru) kopums; mezglojums.
- spiets Ciešs (piemēram, vielu daļiņu) kopums, kas pārvietojas (parasti lido).
- kamols Ciešs cilvēku kopums.
- plenīca Ciešs izdīgušu graudu kopums.
- biezums Ciešs, blīvs (daudzu cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
- mūris Ciešs, blīvs (kā) kopums.
- kamols Ciešs, parasti apaļš (augu, to daļu) kopums.
- kamols Ciešs, parasti apaļš (sīku dzīvnieku) kopums.
- cietumniecība Cietuma dzīves nosacījumu, apstākļu kopums; laika posms, kas pavadīts cietumā.
- pārcilāt Cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pēc kārtas (daudzus vai visus) no kāda kopuma; cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pa sastāvdaļām (kādu kopumu daļēji vai pilnīgi).
- papuasi Cilšu grupa, Rietummelanēzijas pirmiedzīvotāji (Jaungvinejas lielākajā daļā un dažās apkārtējās salās); runā papuasu valodās (~600), kas veido patstāvīgu valodu grupu un izolētu valodu kopumu.
- vispārcilvēciskais Cilvēci vienojošu kultūras vērtību kopums.
- cilvēkfaktors Cilvēka anatomisko, fizioloģisko un psiholoģisko īpašību kopums, kas ietekmē cilvēka darbību noteiktas sistēmas ietvaros.
- izturēšanās Cilvēka darbību un rīcības kopums.
- darbaspēks cilvēka fizisko un psihisko spēku kopums, ko izmanto ražošanas procesā; nodarbinātie iedzīvotāji un darbspējīgie darba meklētāji.
- pantomīmika Cilvēka ķermeņa izteiksmīgo kustību kopums.
- pasaule cilvēka personiskās dzīves norišu, viņa darbību kopums.
- sirds cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopums, arī to izpausme.
- dvēsele Cilvēka psihiskā struktūra, garīgā pasaule, būtība, kas izpaužas noteiktu jūtu, domu, personības īpašību kopumā; cilvēka jūtu pasaule; arī psihe.
- individualitāte Cilvēka psihisko īpašību, īpatnību un pieredzes kopums, kas viņu atšķir no citiem cilvēkiem.
- kultūra Cilvēka radīto vērtību kopums (kādā, parasti mākslas, nozarē).
- seja Cilvēka raksturīgo, individuālo (parasti psihes, rakstura, personības) īpašību kopums.
- skelets Cilvēka un dzīvnieku ķermeņa, tā daļu cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu, čaulu, kutikulu u. tml.) kopums, kam ir, piemēram, balsta funkcija, aizsargāšanas funkcija un pie kā ir piestiprināti mīkstie audi (piemēram, muskuļaudi).
- raža Cilvēka, parasti garīgās, darbības rezultātu kopums.
- parādība Cilvēka, tā personības izpausmju kopums.
- viedums cilvēkam piemītošu īpašību kopums - plašas zināšanas, bagātīga pieredze, labi attīstīta domāšana; viedīgums.
- viedīgums Cilvēkam piemītošu īpašību kopums - plašas zināšanas, bagātīga pieredze, labi attīstīta domāšana; viedums.
- vadība Cilvēks, cilvēku grupa, kas veic šādu darbību, šādu darbību kopumu.
- vadonība Cilvēks, cilvēku grupa, kas veic šādu darbību, šādu darbību kopumu.
- talants cilvēks, kam piemīt šādu spēju kopums.
- ziņotājs Cilvēks, kas dara zināmu faktu, vēsti, ziņu, ziņu kopumu, parasti mutvārdos vai rakstveidā, arī ziņnesis (1).
- sociālā vide cilvēku eksistences un darbības sociālo, materiālo un garīgo apstākļu kopums; izšķir: 1) makrovidi - ražotājspēki, sabiedriskās attiecības un institūti, sabiedriskā apziņa, kultūra; 2) mikrovidi - darbs, mācību kolektīvs, ģimene.
- tips Cilvēku grupa, kopums ar kādām raksturīgām īpašībām; šādai grupai, kopumam atbilstošs indivīds.
- ierinda Cilvēku grupa, kopums, kas aktīvi strādā, darbojas.
- habitāts Cilvēku kopu dzīvestelpa.
- institucionalizācija Cilvēku kopu vai attiecību organizatoriska noformēšana.
- kohorta cilvēku kopums (grupa), kurā indivīdiem noteiktā laika posmā (parasti gadā) ir bijis viens un tas pats demogrāfiska rakstura notikums.
- etnoss Cilvēku kopums ar noteiktu, no citiem atšķirīgu kultūru, noteiktām tradīcijām; etnoloģijas galvenais pētījumu objekts.
- sabiedrība cilvēku kopums kādā vēsturiskās attīstības posmā ar tam raksturīgo ražošanas veidu, ražošanas attiecībām, institūcijām u.tml.
- zvaigznājs Cilvēku kopums, kam ir izcili panākumi, nopelni, arī liela popularitāte (kādā nozarē).
- interešu grupa cilvēku kopums, kas apzinās savas ekonomiskās, sociālās vai politiskās intereses, kas, savstarpēji mijiedarbojoties dažādās aktivitātēs, tiecas īstenot savas grupas intereses sabiedrībā.
- mazaizsargātā sociālā grupa cilvēku kopums, kas bez sabiedrības atbalsta nespēj apmierināt savas pamatvajadzības.
- dzīvais spēks Cilvēku kopums, kas ir izveidots kādu uzdevumu veikšanai.
- lingvistiskā kopiena cilvēku kopums, kas savstarpējā saziņā izmanto vienu un to pašu valodu vai valodas paveidu, piemēram, izloksni.
- valodas kopiena cilvēku kopums, kas savstarpējā saziņā izmanto vienu un to pašu valodu vai valodas paveidu, piemēram, izloksni.
- sociācija Cilvēku kopums, ko apvieno kopēja teritorija, vide.
- rinda Cilvēku kopums, ko apvieno, piemēram, kopējas darbības, intereses, organizācija.
- tauta Cilvēku kopums, kurā ietilpst viena vai vairākas sociālas grupas, slāņi, arī tautības, etniskas grupas (parasti kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
- statistiskā grupa cilvēku kopums, kurā vienojošais ir kāda kopēja pazīme, bet ne mijiedarbība, piemēram, jaunieši, pensionāri, skolēni, lauksaimniecībā nodarbinātie, sociālās palīdzības saņēmēji.
- sadraudze Cilvēku kopums, kurus saista vienāda profesija, vienādas intereses u. tml.
- uzvedība Cilvēku, dažādu sociālo grupu rīcību kopums, kurā iezīmējas noteikta izturēšanās līnija un likumsakarība; pieņemtajām normām atbilstošas rīcības un izturēšanās aktu kopums.
- meža ekspluatācijas fonds ciršanas vecumu sasniegušu kokaudžu kopums, ko veido pieaugušās un pāraugušās audzes; tā ietvaros tiek sastādītas ciršanas tāmes un notiek meža reālā izmantošana.
- pārējais Citi (no kopuma, kurā ietilpst minētais, zināmais).
- citoplazmons Citoplazmatiskās iedzimtības materiālo nesēju (plazmogēnu) kopums, kas atrodas citoplazmā.
- virkne Cits citam sekojošu elementu, skaitļu u. tml. kopums.
- virkne Cits citam sekojošu parādību, norišu u. tml. kopums.
- pārējais Cits, arī citāds (no kāda kopuma) salīdzinājumā ar minēto, zināmo.
- saistību tiesības civiltiesību norma kopums, kas regulē sabiedrības mantiskās attiecības.
- solidāra saistība civiltiesiska saistība, kurā no vairākiem kreditoriem katrs var prasīt savu saistības priekšmetu, vai kad no vairākiem parādniekiem katram ir pienākums izpildīt visu saistību kopumā.
- tetraloģija Četru tematiski, kompozicionāli saistītu mākslas darbu (parasti daiļdarbu, skaņdarbu) kopums.
- krājums Dabas bagātību resursi, kopums.
- Pārabaine Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, Balvu novada Bērzpils pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 9822 ha, izveidots, lai saglabātu mitrzemju kompleksu ar tā reto un aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu kopumu, kā arī pārplūstošās pļavas (klānus).
- pasaule dabas parādību kopums; eksistences forma ar savām īpatnībām, raksturīgām iezīmēm.
- klimatiskie resursi dabas resursu daļa; klimatisko elementu kopums, kas lielā mērā ietekmē cilvēku dzīvi un saimniecisko darbību, kā arī augu un dzīvnieku valsts raksturu.
- tūrisma resursi dabas un cilvēka veidotu faktoru un norišu kopums, kas piesaista tūristu emocionālās, garīgās, fiziskās un dziednieciskās intereses.
- augsnes degradācija dabiskas vai cilvēka darbības radītas pārmaiņas, kuru rezultātā pasliktinās atsevišķas augsnes īpašības vai pazeminās augsnes auglība kopumā.
- ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls); ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā.
- iedzīvotāju vajadzības dabisku, sociālu un garīgu faktoru kopums, kuru klātesamība nepieciešama organisma, indivīda, sociālās grupas vai visas sabiedrības pastāvēšanai.
- literatūra Daiļdarbu kopums ar raksturīgām iezīmēm (piemēram, kādā laikmetā, virzienā, žanrā).
- literārais mantojums Daiļdarbu kopums, ko pēc savas nāves atstājis rakstnieks.
- rakstniecība Daiļliteratūru un tautas mutvārdu daiļrade, kas ir fiksēta ar rakstības līdzekļiem; kādas tautas literatūras un folkloras sacerējumu kopums, kas ir fiksēts ar rakstības līdzekļiem; literatūra (2).
- eifonija Daiļskanība (daiļdarbā); fonētisku paņēmienu kopums (aliterācija, asonanse, skaņu atkārtojums u. tml.) valodas izteiksmīguma pastiprināšanai.
- slāņojums Dalījums slāņos (2); slāņu kopums.
- slāņojums Dalījums slāņos (3); slāņu kopums.
- pamattīkls Dalītas datu apstrādes sistēmas daudzlīmeņu komponentu kopums, kas nodrošina datu pārsūtīšanu pārējām tās daļām.
- jukt Dalīties sastāvdaļās (par priekšmetu kopumu), zust kārtībai starp (priekšmetu kopuma) daļām.
- jukt ārā (arī laukā) Dalīties, parasti atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot) - par ko viengabalainu, vienkopus saliktu.
- domēnu vārdu sistēma dalītu datu bāzu (domēnu vārdu serveru) kopums, kas nodrošina atbilstību starp domēnu vārdu adresēm un skaitliskajām _IP_ adresēm, un atbrīvo interneta lietotājus no nepieciešamības atcerēties garus skaitlisko adrešu sarakstus.
- sadalīt Dalot (kādu kopumu, ko veselu), izveidot (no tā vairākus, daudzus, pēc formas, lietojuma citādus priekšmetus).
- iedalīt Dalot piešķirt (no kāda kopuma).
- tiesa daļa (no kāda kopuma, daudzuma), kas (parasti) ir paredzēta noteiktam nolūkam, ko piešķir, dod kādam.
- pars pro toto daļa kopuma vietā.
- pleistons Daļēji iegrimušu, ūdens virsējā slānī pasīvi peldošu organismu kopums.
- kosmiskā starojuma teleskops daļiņu teleskops, kas reģistrē no debess ķermeņiem nākošo protonu, hēlija atomu kodolu, elektronu u. c. lādēto daļiņu plūsmu, kura veido kosmisko starojumu; tā kā primārais kosmiskais starojums sasniedz tikai augšējos Zemes atmosfēras slāņus, šos teleskopus izvieto galvenokārt orbitālajās observatorijās.
- akordsamaksa Darba atlīdzības forma, kura balstās uz vienošanos starp darba devēju un darba ņēmēju par nolīgtās summas izmaksu par saražoto produkciju vai darbu kopumā.
- dzīvais spēks Darba dzīvnieku kopums, kas ir izveidots kādu uzdevumu veikšanai.
- materiālie resursi darba līdzekļu un darba priekšmetu kopums, ko izmanto patēriņam (izejvielas, pamatmateriāli, palīgmateriāli u. tml.).
- kombains Darba mašīnu kopums, kas izpilda noteiktu apstrādes ciklu.
- rokraksts Darba, darbības izpildīšanas individuālo īpatnību, savdabību kopums.
- vispārējās izmaksas darba, materiālu un citas izmaksas, kuras to izveidošanās brīdī nevar saistīt ar kādu atsevišķu izstrādājumu, pasūtījumu un pakalpojuma veidu, t. i. ar noteiktu izmaksu nesēju, kaut gan šīs izmaksas, neapšaubāmi ir saistītas ar ražošanu kopumā.
- ražošanas līdzekļi darbarīku, priekšmetu kopums, ko izmanto ražošanā.
- rubrikācija darbība --> rubricēt (2); teksta sadalījuma apzīmējumu sistēma, kopums.
- sardze Darbība --> sargāt(1); pasākumu kopums, kas ir saistīts ar (kāda objekta, personu) sargāšanu.
- žestikulācija Darbība --> žestikulēt; žestu (1) kopums.
- vardarbīga kontrole darbība vai to kopums, kas ietver aizskaršanu, seksuālu manipulēšanu, draudus, pazemošanu vai citas vardarbīgas rīcības, kuru mērķis ir ierobežot, iebiedēt un kontrolēt otru personu.
- rīcība Darbība, darbību kopums, ar ko reaģē uz noteiktu situāciju, noteiktos apstākļos.
- triks Darbība, darbību kopums, kam nepieciešama īpaša veiklība un kas ir paredzēts pārsteiguma, izbrīnas u. tml. izraisīšanai (piemēram, akrobātikā, cirka mākslā).
- starpoperācija Darbība, darbību kopums, kas veido starpposmu kādā darbībā, darbību kopumā.
- starpniecība Darbība, darbību kopums, ko veic persona, personu grupa, lai radītu, nodrošinātu saskarsmi (piemēram, starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm).
- rotaļa Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti ir raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana.
- spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana; rotaļa (1).
- spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, parasti ar iepriekšēju nodomu, lai sasniegtu kādu mērķi.
- vadība Darbība, darbību kopums, kuru mērķis ir panākt, lai (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa, pasākums, uzņēmums, organizācija) funkcionē vēlamajā veidā.
- vadība Darbība, iedarbība, darbību, iedarbību kopums, kas izraisa, nodrošina (transportlīdzekļa) pārvietošanos vēlamajā virzienā, arī vēlamo ātrumu, iekārtu režīmu.
- starpniecība Darbība, ietekme, arī (kā) īpašību kopums u. tml., kas rada, nodrošina saskarsmi, saikni (starp kādām sistēmām).
- reglamentētā profesionālā darbība darbība, kurai kopumā vai kuras atsevišķam veidam attiecīgo profesionālās darbības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos ir noteiktas īpašas prasības attiecībā uz profesionālās darbības veicēja izglītību, profesionālo kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem vai profesionālās darbības nosaukuma lietošanu.
- pakalpojums darbība, pasākums, kas nodrošina (parasti ikdienas, sadzīves) vajadzību apmierināšanu – parasti par samaksu; šādu darbību, pasākumu kopums.
- stratifikācija Darbība, process --> stratificēt (1); vides iedarbību kopums, kas rada sēklai dīgtspēju.
- akcija darbība, rīcība, pasākumu kopums (parasti politiska, ekonomiska, militāra) mērķa sasniegšanai.
- tehnika Darbības iemaņu, paņēmienu kopums (kāda uzdevuma veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai).
- taktika Darbības principu, arī darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai.
- stratēģija Darbības principu, arī darbību kopums kāda, parasti ļoti nozīmīga, mērķa sasniegšanai.
- nozieguma sastāvs darbības vai bezdarbības īpašību kopums, ko likums formulē un kvalificē par noziegumu.
- noieta ceļš darbības, ko veic atsevišķas fiziskas vai juridiskās personas vai šo personu kopums, kas tieši vai netieši nodrošina materiālo un garīgo labumu īpašnieku maiņu.
- kombinācija Darbību izplānots kopums (piemēram, pārspēka iegūšanai, uzvaras izcīnīšanai).
- iestatīšana darbību kopums (izpildelementu pārvietošana uzdotajos sākumstāvokļos, ātruma ieregulēšana u. c. darbības), ko izdara pirms apstrādes procesa sākuma, gatavojot darbmašīnu attiecīgajai apstrādei; iestādīšana.
- tests Darbību kopums (kā) fiziskai pārbaudei, defektu konstatēšanai.
- veiksmes stāsts darbību kopums ar noteiktu mērķi, kuru izdodas realizēt ar neparedzēti pozitīviem rezultātiem, sasniegumiem
- pretspēle Darbību kopums pretinieka aktivitātes mazināšanai, tā pārsvara novēršanai (sporta spēlēs, sporta sacensībās).
- prozelītisms Darbību kopums prozelītu (1) vervēšanai.
- resursu pārvaldība darbību kopums, kas aizsargā viena uzdevuma risināšanai izmantojamos resursus no mēģinājuma tos vienlaicīgi izmantot vairāku laiksakritīgu darbu izpildei.
- tīkla atkopšana darbību kopums, kas jāizpilda, lai datoru tīkls atgūtu spēju darboties pēc tā funkcionēšanas traucējuma.
- kvalitātes nodrošināšana darbību kopums, kas speciāli radīts, lai novērtētu produkta izstrādāšanas un ražošanas procesu.
- spēle Darbību kopums, ko veic tēlotāji izrādē, uzvedumā atbilstoši situācijai, kura ir ietverta lugā, scenārijā u. tml.
- tēlojums Darbību kopums, ko veic tēlotāji izrādē, uzvedumā atbilstoši situācijai, kura ir ietverta lugā, scenārijā u. tml.; paveikta darbība, rezultāts --> tēlot (1.1)
- verificēšana Darbību kopums, ko veicis Nacionālais reglamentētās metroloģijas dienests (vai cita atzīta institūcija), lai konstatētu un apstiprinātu, ka valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautie mērīšanas līdzekli pilnīgi atbilst noteiktajām prasībām.
- industriālais alpīnisms darbību kopums, kur dažādu saimniecisku darbu izpildei tiek izmantotas un pielāgotas alpīnisma un klinšu kāpšanas tehnika un speciālais inventārs (ekipējums).
- tiesa darbību kopums, kuras patvaļīgi vai pēc tradīcijas veic kāda persona vai personu grupa, lai, piemēram, kādu sodītu.
- ražošanas process darbību kopums, kuru rezultātā rūpnīcā nonākušie materiāli un pusfabrikāti pārvēršas gatavā izstrādājumā.
- dusmu vadība darbību kopums, lai novirzītu dusmas konstruktīvā gultnē, tādējādi mazinot to negatīvās sekas emocionālajā, sociālajā un fiziskajā sfērā.
- neceļš Darbību kopums, rīcība, kurā (cilvēks) degradējas, zaudē tikumiskās īpašības, morāli pagrimst.
- rīcība Darbību kopums, sistēma (kāda mērķa sasniegšanai).
- štamps Darbību, darbības paņēmienu, izteiksmes līdzekļu kopums (parasti mākslā), ko atdarina bez radošas pieejas, oriģinalitātes, dziļāka satura meklējumiem; arī šablons (2); klišeja.
- pienākums Darbību, darbu kopums, arī uzdevums, kas (kādam) noteikti jāpaveic.
- palaide Darbību, norišu kopums, kas ir saistīts ar (kā, piemēram, ierīces, iekārtas, mašīnas) ekspluatēšanas sākumu, nodošanu ekspluatācijā.
- svinības Darbību, norišu kopums, kuras parasti ir tradicionālas, neikdienišķas un kurām ir saistība ar ko nozīmīgu, ievērojamu (piemēram, ar svētkiem, kādu notikumu).
- treniņš Darbību, vingrinājumu kopums, sistēma, kuras mērķis ir veidot piemērotību (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūt (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
- personāls darbinieku kopums (iestādē, uzņēmumā u. tml. vai tā daļā).
- prakse Darbs, darbība (kādā nozarē, jomā), veicamo uzdevumu kopums.
- pēcdarbs Darbs, kas (darbu kopumā) tiek veikts pēc kāda cita darba.
- palīgdarbs Darbs, kas palīdz nodrošināt galveno darbu, uzdevumu veikšanu kādā kopumā.
- gaņģis Darbu (arī dažādu uzdevumu, pienākumu u. tml.) daudzums, kopums.
- izrakums Darbu kopums (arheoloģijā), kas saistīts ar zemes slāņu atrakšanu un senatnes pieminekļu atklāšanu; tas, ko atrod šajā darba procesā.
- solis Darbu kopums (kādā vietā, laikā), to veikšana.
- apdare Darbu kopums ēku un izbūvju ilgmūžības pagarināšanai, ekspluatācijas, sanitārtehnisko un dekoratīvo īpašību uzlabošanai.
- kūtssolis Darbu kopums, kas jāveic kūtī, kopjot lauksaimniecības dzīvniekus; šo darbu veikšana; kūts solis.
- kūts solis darbu kopums, kas jāveic kūtī, kopjot lauksaimniecības dzīvniekus; šo darbu veikšana; kūtssolis.
- ģeoloģiskā izpēte darbu kopums, kas jāveic, lai noteiktu cieto derīgo izrakteņu vai pazemes ūdeņu atradnes praktisko nozīmi.
- ražošanas cikls darbu kopums, kura rezultāts ir pabeigta gatavā produkcija vai pusfabrikāts.
- pienākums Darbu, darbību kopums, kas ir saistīts ar kādu profesiju, amatu.
- padarīšanas Darīšanu kopums.
- jaukt Darīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus; kliedēt (ko tādu, kas atrodas vienkopus).
- ziņot darīt zināmu (faktu, vēsti, ziņu, ziņu kopumu), parasti mutvārdos vai rakstveidā.
- slēptā datne datne ar apslēptu atribūtu kopu, kas norāda operētājsistēmai, ka informācija par šo datni neparādās parastajās direktoriju izdrukās; šādas datnes parasti nevar dzēst, kopēt vai arī izspīdināt to saturu displeja ekrānā.
- bloks Datora atmiņā - ierakstu kopums, ko apstrādā vai pārsūta kā vienotu veselumu.
- datora jauda datora raksturojums, ko saista ar tā spēju izpildīt kādu noteiktu operāciju kopu. Par novērtējuma kritērijiem parasti izmanto operāciju izpildes laiku, cikla laiku, caurlaidspēju un etalonuzdevumu risināšanas laiku.
- instrukciju kopa datorā vai programmēšanas valodā izmantoto instrukciju kopums.
- daudzu instrukcijplūsmu un daudzu datplūsmu arhitektūra datorarhitektūra, kuras īstenošana tiek izmantoti vairāki procesori, kas vienlaicīgi un cits no cita neatkarīgi var izpildīt savu instrukciju kopu.
- pakalpe datorisks līdzeklis vai līdzekļu kopums, kas sniedz kādus pakalpojumus
- sašaurinātās instrukcijkopas dators dators (procesors) ar relatīvi mazu instrukciju kopu. Šī tipa datoru instrukcijām ir vienāds formāts, un katra no tām parasti tiek izpildīta vienā taktī, kas nodrošina ātrdarbības palielināšanu.
- videokonference Datortīkla pakalpojumu kopums, kas nodrošina attālu lietotāju interaktīvus sakarus reāllaikā, izmantojot video- un audioinformāciju.
- konfigurācija datoru sistēmas komponentu kopums un savstarpējie sakari, ko nosaka šo komponentu tehniskie raksturojumi un risināmā uzdevuma īpatnības.
- konfigurācija datoru sistēmas komponentu kopums un savstarpējie sakari, ko nosaka šo komponentu tehniskie raksturojumi un risināmā uzdevuma īpatnības.
- posma stacija datoru tīklā aparatūras un programmu kopums, kas nodrošina datu apstrādes mezgla piekļuvi kanālam, kā arī veic šī mezgla darbības vadību.
- arhīvs Datoru tīklā glabātu datņu kopums.
- abstraktā mašīna datu apstrādes sistēmu attēlošana kā resursu un to savstarpējo mijiedarbību kopumu.
- bāze datu bāze - savstarpēji saistītu informacionālu objektu tematisks kopums, kas ar speciālas pārvaldības sistēmas starpniecību organizēts tā, lai nodrošinātu ērtu informācijas izguvi, izdarītu tās atlasi un kārtošanu.
- domēns datu bāzes izstrādes un pārvaldības jomā ar šo terminu apzīmē kāda konkrēta lauka (atribūta) nozīmīgo vērtību kopu.
- datu bāzes organizācija datu fizikālās un loģiskās attēlošanas metožu un līdzekļu kopums, kā arī konceptuālā, ārējā un iekšējā datu bāzes shēmas un to apraksti.
- ģenealoģiskie ieraksti datu kopums par noteiktas personas vai populācijas izcelsmi.
- datu plūsma datu kopums, ko noteiktā secībā no datu avota pārraida datu saņēmējam.
- datu bloks datu kopums, kuru kā vienotu veselumu pārsūta starp dažādiem datora funkcionāliem blokiem vai datoru tikla komponentiem.
- IP multiraide datu pārsūtīšana starp dažādiem serveriem, kas atrodas dažādās mugurkaultīkla vietās. _IP_ multiraide ir efektīvāka par parastām interneta pārraidēm, jo serveris var pārraidīt ziņojumu vienlaicīgi vairākiem saņēmējiem, izmantojot tikai vienu pakešu kopu.
- datu posma sinhronā vadība datu posma vadības procedūru kopums, ko izmanto atbilstoši arhitektūrai _SNA_ izveidotajos datoru tīklos.
- periderma daudzgadīgo sēklaugu, parasti divdīgļlapju, sekundāro segaudu kopums.
- priekškuņģis Daudzkameru kuņģa priekšējo daļu (spurekļa, acekņa, grāmatnieka) kopums (atgremotājiem).
- klienta lieta daudzpusīgas informācijas kopums, kas saistīts ar klienta sociālo situāciju, ko sociālais darbinieks fiksē digitālā vai papīra formātā.
- klaids Daudzu (parasti sīku) vienību kopums, kas atrodas brīvi, izklaidus.
- klājiens Daudzu cits cita tuvumā esošu cilvēku vai dzīvnieku kopums.
- klājiens Daudzu cits cita tuvumā esošu priekšmetu kopums.
- meteorītu lietus daudzu meteorītu kopums, kas vienlaicīgi nokrīt uz planētas.
- zars Daudzu paaudžu asinsradinieku kopums; vienas paaudzes asinsradinieku kopums.
- čala Daudzu putnu balsu radīto skaņu kopums.
- puspasaule Daudzu valstu, zemju kopums.
- manta Daudzums, kopums, krājums, ko veido, piemēram, daudzi priekšmeti, daudzas lietas.
- apjoms daudzums, kopums.
- virpulis Daudzveidīgs, arī nenoteikts (spilgtu krāsu) kopums; vienlaicīgs, arī juceklīgs (stipru skaņu) skanējums.
- ovariālā nanosomija daudzveidīgu hereditāru anomāliju kopums (iespējams, autosomāli dominanta vai reizēm recesīva, ar X hromosomu saistīta pārmantošana); bilaterāla kakla lidplēve (ļoti raksturīgs, bet ne obligāts simptoms); matu augšana kakla apakšējā robežā; disociēts infantilisms.
- bioloģiskā oksidēšana daudzveidīgu oksidēšanas un reducēšanas reakciju kopums, kas notiek dzīvajos organismos enzīmu ietekmē.
- Vitkops Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Valles pagastā, kur iztek no Aklā ezera, garums - 9 km; Vitkopupīte.
- burkšis Dažāda augstuma un stipruma neskaidru, ilgstošu trokšņu kopums.
- burkšķis Dažāda augstuma un stipruma neskaidru, ilgstošu trokšņu kopums.
- koncentrs Dažāda lieluma riņķu kopums, kuriem ir kopējs centrs.
- hipotētiskā paaudze dažāda vecuma laikabiedru kopums, kuri nosacīti tiek analizēti kā viena paaudze (tās demogrāfisko procesu intensitāte katrā vecumā atbilst noteiktā kalendārā laika perioda intensitātei).
- sortiments Dažāda veida, lieluma vai dažādu šķirņu izstrādājumu noteikts kopums.
- vārddarināšanas sistēma dažādo hierarhiski saistīto varddarināšanas paņēmienu, tipu, veidu un paveidu, kā arī varddarināšanas līdzekļu un citu varddarināšanas elementu iekšēji organizēts kopums, kas nodrošina jaunu leksisku vienību darināšanu.
- raibs Dažāds, nevienāds pēc sava sastāva (par cilvēku grupu, kopumu).
- borģele Dažādu (saimniecības) darbu, darīšanu kopums.
- augu sega dažādu augu kopums kādā apvidū.
- konservācija Dažādu līdzekļu un pasākumu kopums, ar kuru nodrošina asins, audu u. tml. uzglabāšanos.
- miscellanea dažādu lietu kopums; tematiski nesaistītu datu, ziņu u. tml. kopums.
- neoklasicisms Dažādu mākslas strāvojumu kopums (19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kuriem raksturīga klasiskās mākslas formu un sižetu izmantošana; jaunklasicisms.
- jaunklasicisms Dažādu mākslas strāvojumu kopums (19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kuriem raksturīga klasiskās mākslas formu un sižetu izmantošana; neoklasicisms.
- iekšējā berze dažādu neatgriezenisku procesu kopums cietvielās, šķidrumos un gāzēs, kas rodas ķermeni deformējot.
- svīta Dažādu noguluma, vulkānisku vai metamorfisku iežu slāņu kopums, kuriem ir līdzīgs sastāvs un kuri samērā krasi atšķiras no augstākiem vai zemākiem slāņiem.
- neoromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu; jaunromantisms.
- jaunromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu.
- karuselis Dažādu, strauji cits citam sekojošu notikumu, iespaidu u. tml. kopums.
- ugunskurs Degošs vai degšanai sagatavots īpaši (ārpus kurināmām ierīcēm) sakrauts, parasti malkas, kopums.
- rinoskopija Deguna dobuma izmeklēšana ar speciālu spoguli - rinoskopu.
- bunkurs Degvielas kopums motorkuģim.
- solis Dejai raksturīgs kāju kustību kopums.
- dekadentisms Dekadences pamatpazīmju kopums.
- deklaratīvisms Deklarācijai (3) raksturīgo pazīmju kopums.
- funkcionālā dekompozīcija dekompozīcija, kuras rezultātā sistēma tiek sadalīta komponentos (funkcionālos modeļos), kas izpilda noteiktas sistēmas funkciju apakškopas un kas kopumā veic visas sistēmas funkcijas.
- dekorativitāte Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, metožu, paņēmienu kopums; dekoratīvisms (1).
- dekoratīvisms Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, metožu, paņēmienu kopums; dekorativitāte.
- ziedaste Dekoratīvs augs ar tumši sarkanu ziedkopu; amarants.
- pušķis Dekoratīvs elements (apģērbam) - mākslīgu ziedu kopums.
- pušķis Dekoratīvs elements (parasti cepurēm) - neliels (putnu spalvu, arī zirga astru) kopums.
- kopumiņš Dem. --> kopums 1.
- kopumiņš Dem. --> kopums 2.
- lietišķā demogrāfija demogrāfijas nozare, kura pētī demogrāfiskās attīstības saistību ar cilvēku saimniecisko darbību; demogrāfijas metožu kopums, kuras tieši saistītas ar praktiskiem lietojumiem.
- demogrāfiskie indeksi demogrāfisko procesu intensitātes rādītāji noteiktā iedzīvotāju grupā salīdzinājumā ar citu kopumu, kas pieņemts par standartu.
- demogrāfijas metodes demogrāfisko procesu un struktūru pētīšanas un analīzes specifisko metožu kopums (iedzīvotāju atražošanās līmeņa noteikšana, demogrāfiskās tabulas, demogrāfiskie indeksi un piramīdas, demogrāfiskā prognozēšana u. tml.).
- deputāta statuss deputāta tiesiskais stāvoklis, ar tiesību normām noteikts juridisko pazīmju kopums, kas nosaka deputāta tiesības un pienākumus, pilnvaru laika sākuma un izbeigšanas momentu, kā arī speciālo tiesībspēju un rīcībspēju.
- diaskopija Dermatoloģijā ādas apskate caur diaskopu; caurskate.
- rosāds Dēstu kopums, kas izaudzēts lecektī.
- reglaments Detalizētu darba kārtības noteikumu kopums (sēdē, sapulcē, konferencē u. tml.).
- reglaments Detalizētu noteikumu kopums kādas darbības, norises veikšanai.
- virsma detaļas konstrukcija, ko veido cilindrisku, plakanu, konisku, evolventu u. c. virsmu kopums.
- situants Determinantu veids - adverbiālas nozīmes determinants resp. apstāklis, kas attiecas uz visu teikumu kopumā un nav pakārtots nevienam vārdam teikumā.
- 11. septembris diena 2001. gadā, kad arābu teroristi pašnāvnieki ar sagrābtām pasažieru lidmašīnām ietriecās Pasaules tirdzniecības centra debesskrāpjos Ņujorkā, Pentagona ēkā Vašingtonā, kā arī avarēja Pensilvānijas štatā un bojā gāja kopumā ap 3000 cilvēku.
- patentdienests Dienests, kas kārto ar izgudrošanu, racionalizāciju, patentēšanu u. tml. saistīto jautājumu kopumu ar mērķi veicināt zinātnes un tehnikas progresu.
- palīgdienests Dienests, kas palīdz nodrošināt galvenā dienesta darbību kādā sistēmā, kopumā.
- bauslība Dieva noteikts reliģisku, ētisku un saimniecisku priekšrakstu kopums jūdu tautai.
- pūls dinamiski sadalāmu vienveidīgu objektu kopums.
- slepenā diplomātija diplomātisku darbību kopums, ko nedara zināmu atklātībai.
- kombinatorika Diskrētās matemātikas nozare, kurā pēta galīgu kopu uzbūvi, to elementu un apakškopu izvēles un sakārtojuma paņēmienus.
- duodenoskopija Divpadsmit pirkstu zarnas iekšējās virsmas apskate ar duodenofibroskopu; viens no endoskopijas veidiem.
- duets Divu skaņu vienlaicīgs skanējums; skaņu kopums, ko rada divi skaņu avoti.
- šaka Divu vai vairāku zaru kopums (piemēram, rīkam, detaļai).
- docentūra Docentu kopums augstākajā mācību iestādē.
- dokumenta juridiskais spēks dokumenta īpašība (pazīmju kopums, statuss), kas nodrošina iespēju izmantot to kādas darbības veikšanai, tiesību īstenošanai un likumīgo interešu aizstāvēšanai.
- patentliteratūra Dokumentālo avotu, publicētās informācijas kopums, kas atspoguļo patentzinību jautājumus un patentdokumentāciju.
- arhīvs Dokumentālu materiālu kopums, krājums.
- dokumentācija Dokumentu (1) kopums.
- aktis Dokumentu kopums (par kādu, parasti juridisku, jautājumu).
- programmu dokumentācija dokumentu kopums, kas satur datora programmu projektēšanai, izgatavošanai un ekspluatācijai nepieciešamās zinas.
- sistēmas dokumentācija dokumentu kopums, kurā aprakstītas informācijas apstrādes sistēmai izvirzītās prasības, sistēmas funkcionālās iespējas un ierobežojumi, tās uzbūve, darbināšana un uzturēšana.
- lieta dokumentu un citu materiālu kopums par noteiktu jautājumu
- lieta dokumentu un citu materiālu kopums, kas attiecas uz kādu jautājumu, ko izskata vai izskatīs tiesā; tiesas process attiecīgajā jautājumā
- dosjē Dokumentu, materiālu kopums (kādā lietā vai jautājumā); mape ar šādiem dokumentiem, materiāliem.
- pakotne dokumentu, uzdevumu kopums
- kolorīts Dominējošais krāsu tonis vai krāsu kopiespaids (piemēram, telpā, vienotā priekšmetu kopumā).
- dalīt Dot, izsniegt (no kopuma) katram viņa devu, normu.
- pārklājums Dotās kopas netukšu apakškopu sistēma, kuru apvienojums aptver visu šo kopu.
- sadalījums Dotās kopas netukšu apakškopu sistēma, kuru apvienojums ir šī kopa un kuras apakškopām nav kopīgu elementu.
- Parnass Dzejnieku kopums, sadraudzība.
- vagonu parks dzelzceļa tiklā ejošais vagonu kopums.
- ritošais sastāvs dzelzceļa transportlīdzekļu (piemēram, lokomotīvju, vagonu) kopums.
- dzelzceļu tīkls dzelzceļu kopums (kādā teritorijā).
- kolpomikroskopija Dzemdes kakla audu pārbaude "in situ" ar kolpomikroskopu.
- sadzenāt Dzenājot panākt, ka (vairāki, daudzi) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- sadzīt Dzenot panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- sadzīt Dzenot panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- trizulis Dzidru, augstumā strauji mainīgu skaņu kopums.
- dziesmu kamols dziesmu kopums, ko kāds zina.
- šatieris Dzija ar vienas krāsas toņu kopumu no gaišāka līdz tumšākam.
- pasms Dzijas pavedienu kopums audekla velkos; noteikta skaita dzijas vai diegu pavedienu kopums, parasti aužot.
- prēdiens Dziju vai diegu kopums, kas savērpts no noteikta daudzuma izejvielas.
- dzimstības līmenis dzimšanas gadījumu biežums iedzīvotāju kopumā, to nosaka kā dzimušo skaita attiecību pretreproduktīvā vecuma sievietēm (vai dažkārt pret visiem iedzīvotājiem).
- uzvedība Dzīvas būtnes darbību un rīcību kopums; izturēšanās (2).
- biooksidēšanās Dzīvās šūnās norisošu oksidēšanās reakciju kopums, kas nodrošina organismu ar enerģiju.
- veģetācija Dzīvības procesu kopums (augos), augšana un attīstība.
- botiki Dzīviem organismiem piemītošas funkcijas un īpašības vai uz tām attiecīgo zināšanu kopums.
- izturēšanās Dzīvnieka darbību un rīcības kopums.
- pārstāvis Dzīvnieks vai augs, kas pieder pie kādas (dzīvnieku vai augu) grupas, kopuma; atsevišķs eksemplārs no kādas (parasti dzīvnieku, augu) grupas, kopuma.
- individualitāte Dzīvnieks, augs, kam piemīt noteikts īpatnību kopums.
- tafocenoze Dzīvnieku (arī augu) kopums apbedīšanas sākotnējā stadijā, pirms to mineralizēšanās.
- dresūra Dzīvnieku apmācīšana, lai tie veiktu noteiktas darbības; dresēšanas paņēmienu kopums.
- animālisms Dzīvnieku kults - ieražu un ticējumu kopums, kas saistīts ar dzīvnieku reliģisku pielūgsmi.
- melodija Dzīvnieku radītu raksturīgu skaņu kopums.
- dzīvnieku uzskaite dzīvnieku skaita noteikšana laikā un telpā; Latvijā šādus datus apkopo reizi gadā, parasti par stāvokli 1. martā; medību saimniecību vajadzībām mazākā uzskaites vienība ir mežsarga iecirknis, dati tiek apkopoti mežniecībās, virsmežniecībās un valstī kopumā; datus izmanto medību intensitātes un nomedīšanas limita noteikšanai, kā arī zooloģisku u. c. zinātnisku pētījumu vajadzībām.
- zoocenoze Dzīvnieku sugu kopums, kas dzīvo konkrētā biotopā.
- dzīvā daba dzīvnieku un augu kopums.
- nervu sistēma dzīvnieku un cilvēka organisma struktūru kopums, kas apvieno un koordinē visu orgānu un to sistēmu darbību.
- biospektroskopija Dzīvo audu vai cirkulējošo asiņu pētīšana ar spektroskopu.
- pelagiālā cenoze dzīvo būtņu kopums, kas mīt ūdenstilpnes pelagiālē.
- dabas vide dzīvo organismu eksistencei nepieciešamo dzīvās un nedzīvās dabas apstākļu un faktoru kopums.
- ūdensvide Dzīvo organismu eksistences apstākļu kopums ūdenī.
- idiotips Dzīvo organismu iedzimto īpašību kopums, kas pāriet no paaudzes uz paaudzi; genotips.
- organiskā pasaule dzīvo organismu kopums biosfērā.
- bioģeoķīmiskā aprite dzīvo organismu veidošanās, bojāejas un sadalīšanās procesu kopums, kas nosaka ķīmisko vielu apriti sistēmā "vide - dzīvie organismi - vide".
- kāpnes Dzīvokļu kopums (parasti vairākstāvu namos), kuriem ir kopīgas parādes durvis.
- trepes Dzīvokļu kopums (parasti vairākstāvu namos), kuriem ir kopīgas parādes durvis.
- dzīvoklis Dzīvošanai paredzēts vairāku telpu (istabu, virtuves, palīgtelpu) kopums ēkā.
- radība Dzīvu būtņu kopums.
- ēdienkarte Ēdienu kopums, kurus kāds lieto, pagatavo.
- mielasts Ēdienu un dzērienu kopums sarīkojumā (piemēram, viesībās).
- virtuve Ēdienu, ēdienu gatavošanas īpatnību kopums, kas raksturīgs, piemēram, tautai, zemei, novadam.
- saiet Ejot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- palīgēka Ēka, kurā norisinās procesi, darbojas iekārtas, ierīces u. tml., kas palīdz nodrošināt galvenos procesus kādā kopumā.
- sinekoloģija Ekoloģijas nozare, kas pētī organismu kopu (cenožu) attieksmes ar vidi.
- dabiskais meža biotops ekoloģiski vērtīga vieta mežā, kur dažādu apstākļu kopums nodrošina retu un apdraudētu augu un dzīvnieku sugu klātbūtni; šādas sugas ir, piemēram, atsevišķas piepes, ķērpju, sūnu, vaskulāro augu, gliemežu, vaboļu un citu kukaiņu sugas.
- prečzinība Ekonomikas nozare, kas ietver zināšanu kopumu par preci kā tirdzniecības priekšmetu.
- sociālā ekonomika ekonomikas zinātnes nozare, kas pētī sociālekonomisko rādītāju saturu un dinamiku valstī un tās reģionos, valsts sociālo politiku, iedzīvotāju reālos ienākumus kopumā un atsevišķās sociālās grupās, kā arī maznodrošināto iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanas iespējas un sociālo nodrošināšanu.
- iedzīvotāju nodarbinātība ekonomikas zinātnes un demogrāfijas kategorija; sociālekonomisko attiecību kopums, kas rodas sakarā ar iedzīvotāju nodrošināšanu ar darbavietām un dalību saimnieciskajā vai vai citā sabiedriski vajadzīgā darbā.
- neoklasiskā ekonomiks ekonomiskā teorija, kuras pamatā ir racionālu pieņēmumu kopums.
- makroekonomika Ekonomiskās parādības, kas aptver visu tautsaimniecību kopumā (nacionālais ienākums un tā sadale, nodarbinātības līmenis, inflācija u. tml.).
- aglomerācija Ekonomiski un funkcionāli savstarpēji cieši saistītu apdzīvoto vietu kopums ar lielu iedzīvotāju skaitu un ciešiem ekonomiskajiem un kultūras sakariem, kurš veidojies uz vienas vai vairāku lielu pilsētu bāzes.
- iztika Eksistences līdzekļu kopums.
- lietišķā aerodinamika eksperimentālo un teorētisko metožu kopums, ar kurām nosaka aerodinamikas spēkus un momentus, kas iedarbojas uz lidaparātu.
- parks Ekspluatējamo transportlīdzekļu, mašīnu, ierīču kopums.
- mats elastīgu, tievu ragvielas veidojumu kopums, kas klāj cilvēka galvas virsmu.
- elektrometrija Elektrības mērīšanas metožu kopums.
- apgaismes armatūra elektriskās apgaismes ierīču kopums.
- gaismekļa armatūra elektriskās kvēlspuldzes aprīkojumu kopums tās nostiprināšanai, elektriskās strāvas pievadīšanai, gaismas plūsmas izkliedēšanai un aizsardzībai no mehāniskiem bojājumiem.
- elektropiederumi Elektrisko iekārtu, instrumentu, rīku u. tml. daļas, detaļas; arī elektrisko aparātu, rīku kopums.
- elektriskā instalācija elektrisko kabeļu un vadu kopums, ko izmanto zemsprieguma (līdz 1000 V) elektriskās enerģijas sadalei tās patēriņa vietās.
- trīsfāžu sistēma elektrisko ķēžu kopums, kurā avots ir trīsfāžu ģenerators vai trīsfāžu transformators.
- segnetoelektrība Elektrisko parādību kopums, ko novēro segnetoelektriķos.
- šķērstroksnis Elektrisko traucējumu kopums, kas inducējas sakaru kanālā no blakus esošiem kanāliem.
- elektrogrāfija Elektrisko un magnētisko paņēmienu kopums attēlu reproducēšanai.
- mikroelektroforēze Elektroforēze, kad kustīgās daļiņas tiek novērotas ar gaismas mikroskopu.
- zemējumietaise Elektroiekārtas zemēšanai nepieciešamu zemētāju un vadītāju kopums.
- elektroietaise Elektroiekārtu un konstrukciju kopums, kas atrodas vienā vietā un paredzēts kopīgu funkciju veikšanai.
- surogātpasts Elektroniskais liekpasts vai nevēlama un uzbāzīga intereškopu apziņošana, kas ne tikai tērē klientu laiku, spiežot tos lasīt nevajadzīgu e-pastu, bet arī aizņem lielu tīkla joslas platumu.
- ķengata elektroniskajā pastā vai tīklā _Usenet_ - aizvainojošs ziņojums, kuru nosūta lai aizskartu kādu personu vai intereškopu.
- inženiertīkli Elektrotīkla, gāzvadu tīkla, kanalizācijas cauruļu tīkla, sakaru tīkla utt. kopums attiecīgajā teritorijā.
- asinsaina Elementārāko asins analīžu rezultāti, to kopums.
- sastāvelements Elements, kas (parasti vienlaikus ar citu elementu vai citiem elementiem) ir nepieciešams, lai rastos, pastāvētu (kā) veselums, kopums.
- palīgelements Elements, kas palīdz nodrošināt sistēmas, kopuma galveno elementu darbību, funkcijas, pastāvēšanu.
- veidne Elementu kopums, kas veido dobumu lējuma iegūšanai.
- ietaise Elementu kopums, kas veido vienotu konstrukciju (piemēram, mehānisms, bloks).
- pārdzīvojums Emocionālu norišu kopums, ko izraisa noteikti ārēji vai iekšēji cēloņi.
- epika Episko darbu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- pikantērija Erotisku, juteklīgu izjūtu kopums; attēls, teksts, skats u. tml., kas izraisa šādas izjūtas.
- komforts Ērtības; ērtību un labierīcību kopums.
- asimilēšana Etnopolitiska darbība, kas vērsta uz kādas tautības vai citas etniskas grupas īpatnību izskaušanu un tās dzīvesveida un izturēšanās pielīdzināšanu pārējam (vairākuma) etniskajam ļaužu kopumam.
- bukšenis Ezerā sadzītu mietu kopums, kur uzkārt zvejas tīklus zvejošanas laikā.
- numeroloģija Ezoterismā mācība par katra atsevišķa burta aizstāšanu ar skaitli un vārdu izteikšanu ar skaitļu kopu, kas ļaujot noteikt attiecīgā vārda labumu vai sliktumu konkrētam cilvēkam.
- datotēka Fails, datu kopa - noteiktā veidā sakārtots ierakstu kopums, ko izmanto datu apstrādē ar datoru.
- cilvēku resursi faktiskais un potenciālais darbaspēks, dažkārt viss iedzīvotāju kopums.
- vajadzība faktori (dabiski, sociāli, garīgi), to kopums, kas nepieciešams (organisma, personības, sociālas grupas) dzīves, darbības nodrošināšanai.
- pamats Faktu, likumsakarību, atziņu u. tml. kopums, kas nodrošina (kā) norisi, attīstību, eksistenci; materiālo un garīgo parādību kopums, kas nodrošina (kā) norisi, attīstību, eksistenci.
- farizejisms farizejam (2) raksturīgo īpašību kopums; liekulība; svētulība.
- muiža feodālais zemes valdījums, kungam pakļautās zemes kopums.
- vizuālā montāža filmas kombinēšana no uzņemtu kadru kopuma, neizmantojot scenāriju.
- mērīšanas princips fizikāla parādība vai fizikālu parādību kopums, uz kuriem bāzējas mērīšanas process.
- defosforācija Fizikālķīmisku procesu kopums fosfora daudzuma samazināšanai izkausētos metālos to ieguves gaitā.
- desulfurācija Fizikālķīmisku procesu kopums sēra daudzuma samazināšanai izkausētos metālos (piem., čugunā, tēraudā) to ieguves gaitā.
- koksnes defektoskopija fizikālo metožu kopums, ar kurām bez koksnes sagraušanas tajā atrod slēptās vainas - trupi, zarus, plaisas, svešķermeņu iekļāvumus, nosaka to atrašanās vietu un izmērus.
- elektrības daudzums fizikāls lielums, kas raksturo elektrisko lādiņu kopu; mērvienība kulons ( C ), praksē lieto arī ampērstundu (Ah); 1 Ah=3600 C.
- defektoskopija Fizikālu metožu kopums defektu konstatēšanai materiālos un izstrādājumos no tiem.
- konstitūcija Fizioloģisko un anatomisko īpatnību kopums (organismam), kas nosaka (tā) reakciju uz vides iedarbību.
- slodze Fizioloģisko un psihisko norišu kopums, to intensitāte, kas saistīta ar cilvēka darbību, arī ar dzīvības procesiem organismā.
- pēcbriede Fizioloģisku, ķīmisku un fizikālu izmaiņu kopums, kas uzlabo tikko novāktu sēklu dīgtspēju.
- bankrota procedūra fiziskas personas maksātnespējas procesa sastāvdaļa, kuras laikā tiek realizēts finansiālo, tiesisko un organizatorisko pasākumu kopums, kura mērķis ir realizēt visu parādnieka mantu un no tās realizācijas iegūtos līdzekļus novirzīt kreditoru prasījumu apmierināšanai, izņemot _Civilprocesa likumā_ noteikto mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu.
- paleoģeogrāfija Fiziski ģeogrāfisko apstākļu kopums kādā no pagājušajiem ģeoloģiskajiem laikmetiem.
- sociālās barjeras fizisko un psiholoģisko šķēšļu kopums, kas traucē cilvēkiem iekļauties sabiedrībā un veicina sociālo izslēgtību un izolētību.
- zemes konsolidācija fizisko vai juridisko personu, valsts vai sabiedrības interesēs īstenots pasākumu kopums, lai optimizētu zemes izmantošanu, t. sk., likvidētu zemesgabalu sadrumstalotību (starpgabalus), uzlabotu inženiertehnisko infrastruktūru zemes resursu ilgtspējīgai izmantošanai.
- krioģenēze Fizisko, ķīmisko, bioķīmisko u. c. procesu kopums, kuri norisinās kriosfērā un kuros veidojas ledus.
- emuārs Fizisku personu vai organizāciju tīmekļa vietne, kurā tiek publicēta informācija par noteiktu tematu vai tematu kopu, to regulāri atjauninot; tīmekļa žurnāls.
- rītarosme Fizisku vingrinājumu kopums, kurus izpilda no rīta.
- prosodija Fonētikas nozare, kas pētī šo parādību kopumu.
- prosodija Fonētisko parādību kopums - skaņu frekvences, ilguma, intensitātes, spektra maiņas, kas veido zilbes, vārdus, sintagmas, teikumus u. tml.
- prosodija Fonētisko parādību kopums, kas veido dzejas formu.
- fontkarte fontu kasetne - viena vai vairāku burtveidolu bitkartētu fontu vai kontūrfontu kopa, kas ierakstīti lasāmatmiņas modulī un ko var iespraust attiecīgajā printera ligzdā, lai paplašinātu printera fontu kopu.
- veidols Forma, formas īpatnību kopums, kas (parasti) ir uztverams ar redzi, atveidojums redzes priekšstatos.
- datu posma piekļuves procedūra formātu un procedūru kopums, kas reglamentē datu apmaiņu starp datu ķēdes galiekārtu un datu galiekārtu.
- reprodukcijas tehnika fotomehānisko un elektromehānisko poligrāfijas mašīnu un ierīču kopums, ko lieto ilustrāciju iespiedformu izgatavošanai.
- mikrouzņemšana Fotouzņemšana vai kinouzņemšana, kurā iegūst > 10 reižu palielinātus uzņemšanas objekta attēlus, ar optisku vai elektronu mikroskopu.
- fajolisms Franču inženiera Anrī Fajola (Henri Fayol) izstrādātu uzņēmuma vadības principu kopums.
- frazeoloģija Frazeoloģismu kopums (piemēram, kādā valodā).
- teikumkopa Frāžkopa - relatīvi pabeigts saturiski cieši saistītu teikumu resp. izteikumu kopums.
- nīčeisms Fridriha Nīčes (Nīcšes) un viņa piekritēju filozofisko uzskatu kopums, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām ētikas un morāles normām.
- nīčisms Fridriha Nīčes (Nīcšes) un viņa piekritēju filozofisko uzskatu kopums, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām ētikas un morāles normām.
- rekursīva funkcija funkcija, kas attēlo naturālo skaitļu kopu sevī un izsakāma ar galīgu skaitu pamatoperatoru un elementāru funkciju.
- agrīnā iejaukšanās funkciju kopums, kas tiek izmantots garīgu un fizisku noviržu novēršanā, traucējumu kompensācijā zīdaiņa vecumā.
- sociālā gadījuma vadība funkciju un metožu kopums, kura mērķis ir panākt konkrētas sociālās situācijas uzlabošanos, atrisinot klienta sociālo problēmu.
- datu pārraides serviss funkcionālo iespēju kopums, kuru var izmantot datu pārraides tīkla lietotāji datu pārsūtīšanai un saņemšanai.
- galiekārta Funkcionāls bloks vai ierīču kopums datu pārraides tīklā, kas izpilda datu avota, datu saņēmēja vai abu funkcijas.
- lugertakelējums Gafeltakelējuma paveids - virsklāja aprīkojuma elementu kopums peldlīdzeklim ar četrstūrainām burām, kuras piestiprinātas pie rājai līdzīgas gafeles, kas pacelta tā, lai tās trešā (vai ceturtā) daļa atrastos masta priekšpusē, buras priekšējo apakšējo stūri novelk uz peldlīdzekļa priekšpusi, bet pakaļējo apakšējo stūri - uz pakaļpusi.
- mākonis Gaisā izkliedēts (kā, piemēram, dūmu, gāzu) kopums.
- Latvijas Republikas muitas un Valsts robežsardzes dienestu aviācija gaisa kuģu, lidlauku un citu objektu kopums, kas galvenokārt paredzēts minēto dienestu funkciju izpildei.
- civilā aviācija gaisa kuģu, lidlauku un citu objektu kopums, kas paredzēts gaisa pārvadājumu un speciālu aviācijas darbu veikšanai, kā arī aviācijas sporta, aviācijas propagandas un citām sabiedrības un privātajām vajadzībām.
- Latvijas Republikas militārā aviācija gaisa kuģu, lidlauku un citu objektu kopums, kas paredzēts valsts aizsardzībai.
- mikroklimats Gaisa stāvokļa izraisīto apstākļu kopums (telpā).
- putas Gaisa, gāzes pūslīšu kopums, kas izdalās kāda šķidruma, masas virspusē.
- lidojumderīgums gaisakuģa atbilstība noteiktām detalizētām normām attiecīgai gaisakuģa klasei; valsts prasību kopums lidaparātiem ar nolūku nodrošināt lidojuma drošību.
- aeronavigācijas komplekss gaisakuģu tehnisko līdzekļu kopums, ar kuriem automātiski nosaka gaisakuģu atrašanās vietu, izmantojot noietā ceļa aprēķināšanas un stāvokļu līniju metodes, kā arī izstrādā vadības signālus, lai nodrošinātu gaisakuģu virzību pa noteikto maršrutu; sastāv no aeronavigācijas parametru mērītājiem, signālu kompleksās apstrādes ierīces (datora), displeja un vadības pults.
- optika Gaismas parādību kopums.
- saime Gājēju, kalpu kopums (piemēram, zemnieka saimniecībā, muižā); atkarīgu cilvēku grupa, kopums (feodālismā).
- kombinācija Gājienu kopums noteikta mērķa sasniegšanai (piemēram, šahā, dambretē).
- superkopa Galaktiku grupu un galaktiku kopu sakopojums, kas ir vienots telpisks veidojums.
- galdniekdarbi galdniecības darbu kopums.
- spārns Galējais grupējums (politiķu, zinātnieka u. tml. kopumā).
- klase Galīgs vai bezgalīgs pēc zināmas pazīmes izdalīts (kā) kopums, kas uzskatīts par vienu veselumu.
- kraniotonoskopija Galvas auskultatīva perkusija; Gabričevska auskultācijas metode galvaskausa kaulu pārmaiņu un biezuma noteikšanai pēc skaņas, lietojot speciālu izmeklētāja mutē ievietotu rezonatoru (pneimatoskopu).
- neiropsiholoģiskās funkcijas galvas smadzeņu aktivitāšu kopums, kas nodrošina nervu sistēmas un indivīda emocionālo, uzvedības, sensomotorisko un kognitīvo sfēru vienotu darbību.
- pamatmasa Galvenā, arī lielākā (kāda priekšmetu kopuma) daļa.
- pamatslānis Galvenā, nozīmīgākā (iaktu, parādību u. tml.) kopuma daļa.
- pamatsastāvs Galvenā, nozīmīgākā (priekšmetu kopuma) sastāva daļa.
- pamats Galvenā, nozīmīgākā daļa (kādā veselumā, kopumā).
- pamatkategorija Galvenā, nozīmīgākā kategorija (kādā kategoriju kopumā).
- pamatmasa Galvenā, nozīmīgākā, arī lielākā (kāda cilvēku kopuma) daļa.
- profilējošs Galvenais, noteicošais (kādā kopumā).
- pamatmateriāls Galvenais, nozīmīgākais (faktu, līdzekļu u. tml.) kopums (kādā darbībā).
- pamatjēdziens Galvenais, nozīmīgākais jēdziens (kādā jēdzienu kopumā).
- pamattehnika Galvenais, nozīmīgākais paņēmienu kopums (kādā nozarē).
- pamatganāmpulks Galvenais, nozīmīgākais pieaugušu lauksaimniecības dzīvnieku kopums (piemēram, kādā saimniecībā).
- pamatlīnija Galvenais, nozīmīgākais sastāvdaļu, elementu, arī īpatnību secīgs kopums (daiļradē, mākslas darbā u. tml.), kas saistīts ar kādu ideju, tēmu, personu u. tml.; arī galvenais, nozīmīgākais virziens (daiļradē, mākslas darbā u. tml.).
- maģistrāle Galvenais, svarīgākais (kā) elementu kopums, galvenais, svarīgākais (kā) attīstības, norises virziens.
- maģistrāls Galvenais, svarīgākais (piemēram, par kā elementu kopumu, attīstības, norises virzienu).
- skelets Galveno (mākslas darba) uzbūves sastāvdaļu kopums.
- ticības mācība Galveno kādas reliģijas dogmu kopums.
- pamats Galveno, būtiskāko, nozīmīgāko zināšanu, arī praktisko iemaņu kopums (kādā nozarē).
- pamatzinātne Galveno, būtiskāko, nozīmīgāko zinātnes sasniegumu, arī praktisko iemaņu kopums.
- noteiksme Galveno, būtisko (kā) īpašību, pazīmju kopums.
- politminimums Galveno, nepieciešamāko politisko zināšanu kopums.
- pamatforma Galveno, nozīmīgāko ārējā veida, apveida pazīmju kopums (piemēram, priekšmetam).
- pamatkodols Galveno, nozīmīgāko cilvēku kopums (kādā cilvēku grupā); arī kodols (8).
- pamatforma Galveno, nozīmīgāko māksliniecisko līdzekļu kopums; galvenais, nozīmīgākais mākslas darba žanrs, variants.
- kodols Galveno, raksturīgāko (cilvēka) īpašību kopums.
- raksturs Galveno, raksturīgo (kā) satura īpašību, pazīmju kopums.
- raksturs Galveno, raksturīgo (piemēram, parādības, norises, priekšmeta) īpašību, pazīmju kopums.
- daba Galveno, raksturīgo īpašību kopums (kādai parādībai, norisei); būtība.
- pamatbūtība galveno, visraksturīgāko īpašību, attiecību kopums, kas ir (priekšmeta, parādības) pamatā
- vale Garena josla, valnis, kurā vienkopus savākts āboliņš.
- vāls Garena josla, valnis, kurā vienkopus savākts siens vai nopļautā labība.
- uguns čūska garena liesma, garens liesmu kopums.
- vāls Garens (kā, piemēram, irdena materiāla) kopums.
- vāla Garens sniega kopums.
- vija Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai); vijīgu augu, to daļu garens kopums; arī vītne (1).
- vītne Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai); vijīgu augu, to daļu, arī saistītu priekšmetu garens kopums.
- inteliģence Garīgā darba darītāju kopums; sociāla grupa, ko veido cilvēki, kuru profesija ir garīgais darbs.
- kristaceļš Garīgo dziesmu kopums par Jēzus Kristus ciešanu un nāves upuri.
- būtne Garīgo un fizisko īpašību kopums (cilvēkam).
- krājums Garīgu vērtību, ideju, atmiņu kopums (indivīdam, cilvēku grupai).
- bārzda Garš matu kopums pie dzīvnieka apakšžokļa.
- bārzda Garš matu kopums pie zirga kājām.
- buķete Garšas un aromāta īpašību kopums (parasti vīnam, tējai).
- sagāzties Gāžoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- glaciālisms Glaciālā teorija - zinātnisko atziņu kopums, kas pierāda plašu kontinentālo apledojumu pastāvēšanu kvartārā.
- gatve Globālā tīmekļa dokumentu kopums, kuros aprakstīti komerciālie produkti un pakalpojumi, ko parasti sniedz kāds atsevišķs interneta pakalpojumu sniedzējs.
- virtuālā bibliotēka globāls tiešsaistes grāmatu, žurnālu un rakstu kopums, kas pieejams internetā.
- gludā muskulatūra gludo muskuļu kopums; muskulatūra, kas atrodas, piemēram, iekšējo orgānu, asinsvadu sienās
- vājš Gļēvs, nevīrišķīgs (par sirdi kā cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopumu).
- nostīgāt Gļotainu izdalījumu parādīšanas govij (kopulācijas laikā).
- pleroma Gnostiskās metafizikas jēdziens, ar kuru apzīmē visu divpadsmit ārpus laika un telpas eksistējošo absolūtās Dievības aspektu kopumu.
- sagrābāt Grābājot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sagrābstīt (1).
- sagrābt Grābjot (ar darbarīku vai rokām), savirzīt (piemēram, vielu, nelielus priekšmetus topa, kāda kopuma, veidojuma, arī kur).
- sagrābt Grābjot (parasti ar grābekli), savirzīt (nopļautu zāli, sienu u. tml. kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- piegrābt Grābjot savākt vienkopus (piemēram, sienu).
- sagrābt Grābjot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
- dzanāt Grābjot virzīt vienkopus (piemēram, sienu, labību).
- piegrābstīt Grābstot savākt vienkopus (piemēram, sienu).
- sagrābstīt Grābstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sagrābāt (1).
- raksts Grafisko zīmju sistēma informācijas fiksēšanai; šādā sistēmā izmantoto zīmju formu, materiāla īpatnību kopums; arī rakstība.
- spraits Grafisks objekts (pikseļu kopums), kas pārvietojas pa datora ekrānu.
- iekāršana Grāmatu sietuvēs salocītā, sadiegtā un apgrieztā grāmatas lokšņu kopuma iestiprināšana iepriekš sagatavotos vākos.
- rēķins Grāmatvedības forma, paņēmienu kopums (piemēram, uzņēmuma, iestādes) finansiālo operāciju sistemātiskai uzskaitei un kontrolei; konts.
- konts Grāmatvedības forma, paņēmienu kopums (piemēram, uzņēmuma, iestādes) finansiālo operāciju sistemātiskai uzskaitei un kontrolei; rēķins (bankā).
- sagramstīt Gramstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sagrābāt (1), sagrābstīt (1).
- pildītājs Graudains materiāls, akmens šķembu kopums u. tml., kas ietilpst betona pamatsastāvā.
- pelavas Graudaugu, tauriņziežu, graudzāļu kulšanas, graudu tīrīšanas atkritumproduktu kopums (saberztas lapas, smalkas salmu daļas, akoti, graudu apvalki, nezāļu sēklas u. tml.).
- velnauza Graudzāļu dzimtas auzu ģints suga ("Avena strigosa syn. Avena nuda subsp. strigosa", senāk arī "Avena fatua"), viengadīgs augs (parasti nezāle) ar ziedkopu skaru un lieliem, lauzītiem akotiem uz zieda plēksnēm.
- smilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Agrostis"), daudzgadīgs, retāk viengadīgs augs ar plati lineārām lapām, dobu, posmainu stiebru un smalki zarotu, skarainu ziedkopu, sastopama gandrīz visā pasaulē, \~ 150 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- zaķauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Bromopsis"), daudzgadīgs augs ar šaurām, garām lapām un auzu skarai līdzīgu ziedkopu, \~50 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- airene Graudzāļu dzimtas ģints ("Lolium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedkopu veido daudzziedu sēdošas vārpiņas.
- rīss Graudzāļu dzimtas ģints ("Oryza"), labības augs (galvenokārt Āzijā) ar garām, platām lapām un samērā lieliem gareniem graudiem; arī šādu augu kopums.
- timotiņš Graudzāļu dzimtas ģints ("Phleum"), lakstaugs, pļavu zāle ar samērā rupju, lapotu stiebru un ziedkopu vārpskarā, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- seslerija Graudzāļu dzimtas ģints ("Sesleria"), daudzgadīgi lakstaugi ar vārpveidīgu ziedkopu, 10 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- gravimetriskā uzmērīšana gravimetrisko novērojumu un koordinātu notiekšanas kopums ar mērķi izpētīt zemeslodes smaguma spēka lauka telpisko sadali.
- gremošanas sistēma gremošanas orgānu kopums; mugurkaulniekiem tajā ietilpst mutes dobums, rīkle, barības vads, kuņģis, zarnas, kā arī gremošanas dziedzeri (siekalu dziedz., aizkuņģa dziedz., aknas).
- gremošanas trakts gremošanas orgānu kopums.
- savelt Grozot, izraisot riņķveida kustību, panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas, parasti augi, to daļas) sajaucas, izveido nevēlamu kopumu.
- strāva Grupējums, arī ideju, atziņu u. tml. kopums kāda (mākslas, sabiedriska, politiska u. tml.) virziena ietvaros.
- sagrūstīt Grūstot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); grūstot nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
- samezglojums Grūti nokārtojams, atrisināms (piemēram, sabiedrisku parādību, problēmu) kopums; sarežģījums (dzīvē, attiecībās).
- nedienas Grūtu, smagu apstākļu kopums.
- nediena Grūtu, smagu apstākļu, arī smagu pārdzīvojumu kopums.
- sagrūst Grūžot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); arī nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
- rūsa Gružu, saslauku, arī nevajadzīgu, nederīgu priekšmetu kopums.
- krepitācija Gurkstošu, čirkstošu skaņu kopums (piemēram, plaušās, kaulu locītavās).
- mazā gusmanija Gusmaniju suga ("Guzmania minor"), kuras šķirnes tiek tirgotas kā populāri telpaugi ar spilgti sarkanu ziedkopu.
- dravīdu valodas ģenealoģiski izolēta valodu saime, kas ietver tamilu, brahuju, malajalu, telugu, kannaru, kolamu, pardžu, gondu, pengu, malto u. c. valodas; kopumā dravīdu valodās runā ap 130 mij cilvēku.
- gēnu banka ģenētiskā materiāla kolekcija, vienkopus savākts dažādu augu un dzīvnieku sugu ģenētiskais materiāls (sperma, olas, embriji, sēklas, ziedputekšņi, augi).
- konkurētspēja Ģenētiski nosacīta organisma, līnijas vai šķirnes īpašība labāk funkcionēt jauktā nekā vientipiskā kopumā.
- mūža ilgums ģenētiski nosacīts un no daudziem faktoriem atkarīgs indivīda (iedzīvotāju kopas) pastāvēšanas ilgums; lielākiem iedzīvotāju kopumiem parasti aprēķina vidējo mūža ilgumu.
- okeanoloģija Ģeogrāfijas nozaru kopums, kas pētī fizikālos, ķīmiskos, ģeoloģiskos un bioloģiskos procesus pasaules okeānā.
- topogrāfija Ģeogrāfisko (apvidus) pazīmju kopums, kas ģeogrāfiski raksturo kādu apdzīvotu vietu vai administratīvi teritoriālu vienību.
- astroklimats Ģeogrāfisko un klimatisko faktoru kopums (mākoņainība, atmosfēras turbulence, gaisa mitrums, gaisa piesārņotība), kas nosaka apvidus piemērotību astronomiskajiem novērojumiem.
- bioģenēze Ģeoķīmisko procesu kopums, kas atkarīgs no organisko vielu veidošanās un sadalīšanās.
- tehnoģenēze Ģeoķīmisko un ģeofizikālo procesu kopums, kas saistīts ar cilvēka darbību, kuras rezultātā tiektiek pārmainīti dabiskie ģeoķīmiskie apstākļi biosfērā.
- Sietiņiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Gaujas labajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 3,1 ha, krasta kraujas augstums - 15 m, kopīgais atsegto slāņkopu biezums - 34 m, lielākais augšdevona balto smilšakmeņu atsegums Latvijā; Sietiņš.
- datorkarte Ģeotelpisko datu kopums speciālas programmatūras sastāvā.
- heraldika Ģerboņu, arī citu simbolisku zīmju kopums.
- bezstils ģērbšanās īpatnību kopums, kas neatbilst sabiedrības izpratnei par labu gaumi.
- aizsargapģērbs Ģērbu kopums, kas aizstāj vai ko pārklāj darbinieka personiskajam apģērbam, lai pasargātu viņu no veselībai bīstamu vai kaitīgu vides faktoru iedarbības; specapģērbs.
- komplektģērbs Ģērbu kopums, kuru projektē, izgatavo, pārdod, uzskaita un valkā kā vairāku nesimetriski dažādo savrupģērbu komplektu, piem., uzvalks, kostīms.
- ģimenes pavards ģimenes dzīves apstākļu kopums; ģimenes miteklis.
- ģimenes sadzīves formas ģimenes vajadzību apmierināšanas veidu un paņēmienu kopums, kopdzīves paražas, rituāli un normas.
- mudžeklis Haotisks (daudzu, parasti dažādu, skaņu) kopums.
- mudžeklis Haotisks, arī liels (augu, to daļu) kopums.
- svārstību spektrs harmonisko svārstību kopums, kādā var sadalīt attiecīgo salikto svārstību.
- triāde Hēgeļa dialektikā - triju dialektiskās attīstības pakāpju (tēzes, antitēzes, sintēzes) kopums.
- hidropneimoiekārta Hidroiekārtu un pneimoiekārtu kopums.
- hidroloģiskais tīkls hidroloģisko staciju un posteņu kopums noteiktā teritorijā.
- hidronīmija Hidronīmu kopums.
- lejupejošā programmēšana hierarhiska programmas izstrādāšanas metode, kuru izmantojot programmēšanu sāk ar vispārējiem priekšrakstiem un pakāpeniski tos detalizē, veidojot apakšprogrammu kopu.
- ids Hipotētiska struktūras vienība; hromomērs; psihoanalīzē instinktu kopums zemapziņā.
- Pangeja Hipotētisks paleozoja superkontinents, kurš pastāvējis aptuveni pirms 300 miljoniem gadu un aptvēris vienkopus visu tā laika sauszemi.
- hondrioma Hondriosomu kopums.
- tūre Horeogrāfiskas norises daļa - noteiktu kustību, darbību kopums; arī dejotāja apgrieziens.
- hromomēra Hromosomu vielas sabiezinājumi, paplašinājumi, kas ar gaismas mikroskopu sevišķi labi saskatāmi leptotēmā un pahitēnā, kā arī divspārņu siekalu dziedzeru gigantiskajās hromosomās šķērsdisku veidā.
- humoristika Humoristiskā literatūra, humoristisku daiļdarbu kopums.
- pilnība Ideāls pozitīvo īpašību kopums; (kā pozitīva) augstākā pakāpe.
- virziens Ideju, atziņu u. tml. kopums, kas apvieno pasaules uztveri, uzskatus, mērķus (piemēram, literatūrā, mākslā, politikā); novirziens, strāvojums.
- banka identisku aparatūras komponentu kopums.
- mezglojums Ieapaļš izaugums (piemēram, uz koka saknēm, zariem); līkums, izlocījums (ko veido, piemēram, koka saknes, zari); ciešs (piemēram, savijušos sakņu, zaru) kopums.
- vadība Iedarbība, iedarbību kopums, kas izraisa, nodrošina (fizikālas, tehniskas, bioloģiskas sistēmas, norises) funkcionēšanu, darbošanos kādā veidā.
- instinkts Iedzimtu organisma reakciju kopums, kuru forma ir gandrīz nemainīga un kuras nodrošina galvenokārt svarīgākās dzīvības funkcijas.
- autoserviss Iedzīvotāju automobiļu apkalpošanas iestāžu un pasākumu kopums.
- sabiedrība iedzīvotāju kopums (kādā teritorijā).
- tauta Iedzīvotāju kopums (kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
- kvazistabilie iedzīvotāji iedzīvotāju kopums (modelis) ar nemainīgu dzimstību un pakāpenisku, lēnu mirstības samazināšanos; iedzīvotāju vecumstruktūra praktiski paliek nemainīga.
- iedzīvotāju paaudze iedzīvotāju kopums, kuri dzimuši vienā laika posmā (reālā paaudze) vai laikabiedru kopums (hipotētiskā paaudze); paaudze (2).
- iedzīvotāju spiediens iedzīvotāju skaita un tā radīto faktotu kopums, kas ietekmē apkārtējās vides iespējas nodrošināt iedzīvotājus.
- izvēlēties Iegūt lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu).
- bloks Iekārtas elementu kopums, kas veic noteiktas funkcijas un kas konstruktīvi izveidots kā atsevišķs funkcionāls mezgls.
- mijiedarbības bloks iekārtu kopums, iekārta vai tās daļa, kas veic retranslāciju.
- radiomezgls Iekārtu, ierīču kopums radioprogrammu translēšanai un radiosakaru uzturēšanai.
- informācijas sistēma iekārtu, procedūru un personāla kopums, kas ir izveidots, strādā un tiek uzturēts, lai vāktu, uzkrātu, apstrādātu, uzglabātu un izmantotu informāciju.
- ieskaitot Iekļaujot (kādā kopumā, daudzumā).
- iepludināt Iekļaut (kā sastāvdaļu, daļu kādā kopumā), pievienot (kā sastāvdaļu, daļu kādam kopumam).
- ieplūdināt Iekļaut (kā sastāvdaļu, daļu kādā kopumā), pievienot (kā sastāvdaļu, daļu kādam kopumam).
- nostādīt Iekļaut (kādā grupējumā, kopumā); izvirzīt kāda grupējuma, kopuma noteiktā vietā.
- iekomponēt Iekļaut kādā kopumā (parasti mākslas darbā, ainavā); pielāgot, pieskaņot (kam) kā sastāvdaļu.
- sakņoties Iekļauties, tikt iekļautam, parasti pilnīgi, arī likumsakarīgi (piemēram, sabiedrības vidē, garīgās darbības, uzskatu u. tml. kopumā).
- valodas sistēma iekšēji organizēts, formas un satura resp. nozīmes ziņā savstarpēji saistītu un nosacītu valodas elementu strukturēts kopums.
- koinaistēzija Iekšējo organisko sajūtu kopums, kas noteic t. s. vispārējo sajūtu.
- splanhnoskopija Iekšējo orgānu apskate ar endoskopu.
- endoskopija Iekšējo orgānu dobumu apskate ar endoskopu.
- spriegums Iekšējo spēku kopums, kuri rodas, ja ķermenis deformējas ārējo spēku iedarbībā.
- iekšiene Iekštelpa; iekštelpu kopums.
- politika Iepriekš pārdomāta, apsvērta, arī attapīga izturēšanās, rīcība, arī paņēmienu kopums kāda (parasti savtīga) mērķa sasniegšanai.
- literārais mantojums Iepriekšējo paaudžu rakstnieku daiļdarbu kopums.
- priekšnosacījums iepriekšēju atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci; priekšnoteikums.
- priekšnoteikums iepriekšēju atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci.
- trāpījums ieraksts, kurš apmierina specifisku meklēšanas kritēriju kopu datu bāzē.
- datu hierarhija ierakstu struktūra , kurā i-tā līmeņa ieraksts satur ar i+1 līmeņa ierakstu kopīgus datus un kurā iespējams no augstākā līmeņa ieraksta realizēt piekļuvi zemākā līmeņa ierakstu kopai. Jebkuram ierakstam var būt saites tikai ar vienu zemākā līmeņa ierakstu kopu un tas var ietilpt tikai vienā tādā ierakstu kopā.
- sapulcēties Ierasties, sanākt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- birokrātija Ierēdnieciska pārvaldes sistēma, arī augstākā administrācija; ierēdņu vara; profesionālo kalpotāju vai ierēdņu kopums.
- rastrālis Ierīce līnijkopu veidošanai; nošu līniju vilkšanai.
- automāts ierīce vai ierīču kopums, kas darbojas pēc noteiktas programmas bez tiešas cilvēka līdzdalības.
- inženierkomunikācija Ierīce, aprīkojums vai ierīču un aprīkojumu kopums, kas paredzēts apgādei ar izejvielām, sakariem, energoresursiem un citiem resursiem.
- signāls Ierīce, kas rada šādu fizikālu lielumu vai fizikālu lielumu kopumu; arī priekšmets, ko izmanto informācijas sniegšanai.
- nominālie dati ierīci raksturojošu datu kopums, kas atbilst nominālam darba režīmam; nominālos datus uzrāda katalogā, tehniskajā pasē, uz ierīcei piestiprinātas plāksnītes.
- datu ķēdes galiekārta ierīču kopums datu pārraides tīklos, kas no datu galiekārtas saņemtos datus pārveido formā, kas piemērota to pārsūtīšanai pa datu pārraides līniju; tas var būt atsevišķs funkcionāls bloks vai arī konstruktīvi iekļauties datu galiekārtā.
- elektriskā ķēde ierīču kopums elektriskās (elektromagnētiskās) enerģijas vai informācijas pārvadei pa vadiem, sadalei un pārveidošanai; ķēdē ietilpst arī komutācijas aparatūra (slēdži, releji), mēraparāti un aizsardzības ierīces.
- elektroarmatūra ierīču kopums, ar kurām nostiprina elektriskā apgaismojuma iekārtas, pievada tām strāvu, pasargā no bojājumiem u. c.
- šasija uz gaisa spilvena ierīču kopums, kas rada gaisa spilvenu (paaugstinātu statisko spiedienu zem lidaparāta fizelāžas vai spārna daļas).
- pneimatika Ierīču, iekārtu kopums, kuras rada saspiestu gaisu, retāk citu gāzu maisījumu, vai gāzi, vai kuras darbina ar saspiestu gaisu, retāk citu gāzu maisījumu vai gāzi.
- trakts Ierīču, iekārtu u. tml. kopums (kā) pārvadīšanai, pārvietošanai.
- kanāls Ierīču, tehnisku līdzekļu kopums, piemēram, (telefona, radio, televīzijas) sakariem, enerģijas pārvadei.
- ierīcība Ierīkošana, iekārtošana; pasākumu kopums (kā) ierīkošanai, iekārtošanai.
- noslēgt ierobežot sistēmas funkcionēšanu, liedzot piekļuvi noteiktām sistēmas funkcijām vai visai sistēmai kopumā.
- aviobruņojums Ieroču un iekārtu kopums kara gaisakuģi pretinieka iznīcināšanai.
- bruņojums ieroču, militārās tehnikas kopums, komplekts; apbruņojums (1).
- apbruņojums Ieroču, militārās tehnikas kopums, komplekts.
- sainis Iesaiņots priekšmets, arī sakārtotu priekšmetu kopums; kopā sasietu priekšmetu kopums.
- iesagrūsties Iesaistīties kādā cilvēku kopumā.
- sējums Iesiets, īpašā mapē ievietots, arī vākos iesiets (dokumentu) kopums.
- izdevums iespieddarba visu eksemplāru kopums, kas izdots vienā reizē
- periodika Iespieddarbu (piemēram, laikrakstu, žurnālu, rakstu krājumu) kopums, kurus izdod regulāri, noteiktos termiņos.
- iespiedprodukcija Iespieddarbu kopums.
- tipometrija iespieddarbu salikuma elementu (piemēram, burtu, līniju, atkāpju) mērīšana, tās paņēmienu kopums; tipogrāfiskā mēru sistēma.
- aparāts Iestādes, uzņēmuma, nodaļas u. tml. sastāvdaļu kopums; organizācijas amatpersonu un darbinieku kopums.
- iestādīšana Iestatīšana - darbību kopums (izpildelementu pārvietošana uzdotajos sākumstāvokļos, ātruma ieregulēšana u. c. darbības), ko izdara pirms apstrādes procesa sākuma, gatavojot darbmašīnu attiecīgajai apstrādei.
- korpuss Iestāžu kopums, kurām ir vienas un tās pašas (parasti likumdošanas) funkcijas.
- aparāts Iestāžu, uzņēmumu kopums, kas apkalpo kādu pārvaldes vai saimniecības nozari.
- garīdzniecība iesvētītu reliģiskā kulta kalpotāju kopums vai sociālā kārta.
- sadrumstalot Ievērojami pavājināt, arī pārtraukt saistījumu starp (kāda kopuma) sastāvdaļām, elementiem.
- plejāde Ievērojamu cilvēku kopums, kurus saista kopīgi uzdevumi, kopīgi uzskati u. tml.
- struktūra ieža pazīmju kopums, ko nosaka tā sastāvdaļu lielums, forma un savstarpējais izvietojums.
- denudācija Iežu dēdēšanas, noārdīšanās un drupu materiāla pārneses procesu kopums, kas izraisa reljefa izlīdzināšanos un Zemes virsmas pazemināšanos.
- slīdnis Iežu kopums, kam raksturīga slīdes kustība.
- kataģenēze Iežu ķīmisko un mineraloģisko izmaiņu kopums pēc diaģenēzes, bet pirms metamorfisma.
- noslīdenis Iežu masa, kopums, kas slīd, ir noslīdējis lejup pa nogāzi.
- prolūvijs Iežu sadēdēšanas produktu kopums, kuri ir noskaloti no kalniem, pauguriem, nogāzēm un nogulsnējušies to pakājēs.
- horizonts Iežu slānis vai slāņu kopums ar līdzīgām pazīmēm.
- sadzīve Ikdienas dzīve (ārpus darba, ražošanas sfēras) un cilvēku savstarpējās attiecības tajā; ar šādu ikdienas dzīvi saistīto darbību, norišu, izturēšanās veidu kopums.
- proza Ikdienišķu, parastu apstākļu kopums; arī ikdienība.
- sasamiegties Ilgāku laiku atrodoties vienkopus, kopā, sablīvēties.
- pekele Ilgstoša, garlaicīga darbošanās (ar ko); dažādu saimniecības darbu kopums.
- runas plūdi ilgstoša, nepārtraukta runa; daudzu runu nepārtraukts kopums.
- zvanoņa Ilgstošu nepārtrauktu dzidru, melodisku (zvana) skaņu kopums
- sprēgoņa Ilgstošu nepārtrauktu īslaicīgu, asu trokšņu kopums, kurš parasti rodas, kam degot, salā plaisājot.
- zvanoņa Ilgstošu nepārtrauktu signālierīces radītu skaņu kopums
- čaloņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čalot (1); čala (1).
- čerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čerkstēt, čērkstēt (1).
- čērkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čerkstēt, čērkstēt (1).
- čiepstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čiepstēt.
- čirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čirkstēt (2).
- čirpstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čirpstēt; čirkstoņa (2).
- čukstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čukstēt.
- čurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čurkstēt (1).
- čurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čurkstēt (2).
- dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dārdēt (4).
- dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dārdēt (5).
- dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dimdēt (3).
- dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dimdēt (4).
- dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dūkt (1).
- dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dūkt (4).
- dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dūkt (5).
- dunoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dunēt (4); duna (4).
- duna Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dunēt (4); dunoņa (4).
- džinkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> džinkstēt.
- gaudoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> gaudot (1).
- gaudoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> gaudot (2).
- grandoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> grandēt (4).
- guldzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> guldzēt (1).
- guldzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> guldzēt (2).
- irdzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> irdzēt (1).
- irdzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> irdzēt (2).
- kaukoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (1); kaucoņa (1).
- kaucoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (1); kaukoņa (1).
- kaukoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (2); kaucoņa (2).
- kaucoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (2); kaukoņa (2).
- krākoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> krākt (1).
- kurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kurkstēt (1).
- kurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kurkstēt (2).
- ķerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkstēt (1).
- ķērkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkstēt (1).
- ķerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkstēt (2).
- ķērkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkstēt (2).
- ķērkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkt (1).
- ķērkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkt (2).
- murdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> murdēt (3).
- ņaudoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņaudēt(1).
- ņerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņerkstēt(2).
- ņurdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņurdēt(1).
- ņurdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņurdēt(2).
- pīkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> pīkstēt(1).
- pīkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> pīkstēt(2).
- rēkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rēkt (1).
- rēkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rēkt (2).
- rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rībēt(4).
- reja Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> riet.
- rukšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rukšķēt.
- rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (1).
- rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (5).
- rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (6).
- rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (7).
- sanoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sanēt 1(1).
- sanoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sanēt 1(2).
- sanoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sanēt 1(3).
- sīcoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(1); sīkoņa (1).
- sīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(1).
- sīcoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(2); sīkoņa (2).
- sīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(2).
- sīcoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(3); sīkoņa (3).
- sīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(3).
- sīcoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(4); sīkoņa (4).
- sīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(4).
- sīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(5).
- skandoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> skandēt 2; skanda 1.
- skanda Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> skandēt 2; skandoņa.
- smilkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> smilkstēt (1).
- smilkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> smilkstēt (2).
- spindzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> spindzēt (1).
- spindzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> spindzēt (2).
- spindzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> spindzēt (3).
- spindzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> spindzēt (4).
- stenas Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> stenēt (1).
- strinkšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> strinkšķēt.
- svilpoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> svilpt (1).
- svilpoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> svilpt (2).
- šalkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (1); šalkas (1).
- šalkas Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (1); šalkoņa (1).
- šalkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (2); šalkas (2).
- šalkas Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (2); šalkoņa (2).
- šķinda Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šķindēt; šķindoņa.
- šķindoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šķindēt.
- zumoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> zumēt (1).
- zumoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> zumēt (2).
- zuzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> zuzēt (1).
- zuzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> zuzēt (2).
- žūžas Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> žūžot (1).
- spalgoņa ilgstošu nepārtrauktu spalgu skaņu kopums
- blarkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> blarkšķēt.
- brakšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brakšķēt.
- brākšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brākšķēt.
- brikšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brikšķēt.
- brīkšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brīkšķēt.
- čaboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čabēt.
- čaloņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čalot (2); čala (2).
- čaukstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čaukstēt.
- čerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čerkstēt, čērkstēt (2).
- čērkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čerkstēt, čērkstēt (2).
- čīkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čīkstēt (1).
- čirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čirkstēt (1).
- dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (1).
- dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (2).
- dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (3).
- dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (6).
- dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dimdēt (1).
- dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dimdēt (2).
- dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dimdēt (5).
- dipoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dipēt.
- dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dūkt (2).
- dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dūkt (3).
- dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dūkt (6).
- dunoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (1); duna (1).
- duna Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (1); dunoņa (1).
- dunoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (2); duna (2).
- duna Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (2); dunoņa (2).
- dunoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (3); duna (3).
- duna Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (3); dunoņa (3).
- dunoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (5); duna (5).
- duna Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (5); dunoņa (5).
- džerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> džerkstēt.
- gārdzoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> gārgt.
- graboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grabēt (1).
- grandoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grandēt (1); dārdoņa (1).
- grandoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grandēt (2).
- grandoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grandēt (3).
- gurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> gurkstēt.
- klaboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klabēt (1).
- klandoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klandēt.
- klaudzoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klaudzēt (1).
- klaudzoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klaudzēt (2).
- knakšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> knakšķēt.
- knikšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> knikšķēt.
- krakšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krakšķēt.
- krākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krākt (2).
- krākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krākt (3).
- krapšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krapšķēt.
- kraukstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> kraukstēt.
- kraukšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> kraukšķēt.
- krikstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krikstēt.
- krikšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krikšķēt.
- kripšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> kripšķēt.
- murdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> murdēt (1).
- murdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> murdēt (2).
- ņerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> ņerkstēt(1).
- ņirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> ņirkstēt.
- rēkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rēkt (3).
- rēkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rēkt (4).
- rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt(1).
- rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt(2).
- rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt(3).
- rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt(5).
- rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (2).
- rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (3).
- rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (4).
- rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (8).
- skrakšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skrakšķēt; krakšķoņa.
- skrapstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skrapstēt; skrapšķoņa.
- skrapšķona Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skrapšķēt; skrapstoņa.
- skraukšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skraukšķēt; kraukšķoņa.
- skripstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skripstēt.
- sprakstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> sprakstēt; sprakšķoņa.
- sprakšķona Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> sprakšķēt; sprakstoņa.
- spraukšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> spraukšķēt; arī sprakšķoņa.
- stirkšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> stirkšķēt.
- šļakstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šļakstēt.
- šļurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šļurkstēt.
- šmīkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šmīkstēt.
- šmiukstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šmiukstēt.
- šņāka Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (1); šņākoņa (1).
- šņākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (1).
- šņāka Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (2); šņākoņa (2).
- šņākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (2).
- šņāka Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (3); šņākoņa (3).
- šņākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (3).
- šņirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņirkstēt.
- švīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkāt (2).
- švīkas Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkstēt; švīkstoņa.
- švīkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkstēt.
- švirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švirkstēt.
- tarkšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> tarkšķēt (1).
- tirkšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> tirkšķēt (1).
- žļakstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žļakstēt.
- žļarkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žļarkstēt (1).
- žļarkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žļarkstēt (2).
- žļurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žļurkstēt.
- žņerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žņerkstēt.
- žņirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žņirkstēt.
- žvadzoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvadzēt.
- žvakstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvakstēt.
- žvarkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvakstēt.
- žvākstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvākstēt.
- žvaukstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvaukstēt.
- žvīkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvīkstēt.
- žvindzoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvindzēt.
- žvinkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvinkstēt.
- žvirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvirkstēt.
- šļākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums, kas rodas, kam šļācoties.
- elsoņa Ilgstošu skaņu kopums --> elsot (2); elst.
- būkšone Ilgstošu, padobju trokšņu kopums; arī būkšķis.
- teritorijas plānojums ilgtermiņa teritorijas plānošanas dokuments vai dokumentu kopums, kurš izstrādāts un stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktā kārtībā un kurā rakstveidā un grafiski parādīta teritorijas pašreizējā un plānotā jeb atļautā izmantošana un šīs izmantošanas aprobežojumi; perspektīvās apbūves plāns, kurā noteiktā mērogā iezīmēts dotās apbūves sastāvdaļu izvietojums.
- skets Improvizēta dziedāšana džezā bez vārdiem, dziedātājam ar bezjēdzīgu zilbju kopumu atdarinot instrumentālo džezu.
- hipergrafs Incidences sistēma - galīgas vai bezgalīgas kopas elementu (grafa virsotņu) vai dotu apakškopu (grafa šķautņu) veidota sistēma.
- karma Indiešu filozofijā un reliģijā - cilvēka vai citas dzīvās būtnes dzīves un darbības seku kopums, kas uzlabo vai pasliktina tās likteni; atkarībā no tā, kā cilvēks pildījis dzīves priekšrakstus, nākamajā dzīvē viņa dvēsele pārdzimst cildenākā vai zemākā veidolā.
- raksturs Indivīda būtiskāko, stabilāko psihisko īpašību, arī paradumu kopums, kas nosaka tā attieksmi pret citiem cilvēkiem, sabiedrību un atspoguļojas noteiktā izturēšanās veidā un rīcībā dažādās dzīves situācijās.
- personība Indivīda īpašību kopums, kam raksturīga aktīva, apzināta attieksme pret sabiedrību un dabu, mijiedarbība ar tām individuālā formā.
- individualizācija Indivīda izdalīšana pēc tā raksturīgākajām īpašībām; katras atsevišķas vienības īpatnību ievērošana (pētījot priekšmetu vai parādību kopumu).
- dzīvesstils Indivīda paradumu kopums, kas izpaužas preču un pakalpojumu izmantošanā, brīvā laika pavadīšanā un sociālajās attiecībās.
- marķēšana Indivīda raksturošana vai apzīmēšana ar marķējumu - kādu vārdu vai vārdkopu, kas kvalificē viņa rīcību vai uzvedību.
- dzīvotspēja indivīda vai iedzīvotāju kopuma pašreproducēšanās, adaptācijas un pilnveidošanās spēja.
- patība Indivīda, parasti tā apzinātais, būtiskāko, nozīmīgāko psihes, rakstura, personības īpašību kopums.
- idiolekts Individuālais kādas valodas paveids, atsevišķa indivīda valoda; atsevišķa indivīda valodas sociālo, profesionālo, teritoriālo u. c. īpatnību kopums.
- idiosinkrāzija Individualizēta īpatnība, šādu īpatnību kopums.
- televīzija Informācija, attēlu kopums, ko pārraida televīzijas tīklā; televīzijas raidījums, televīzijas pārraide.
- viela Informācija, faktu kopums, kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā; materiāls 1 (2).
- materiāls informācija, faktu kopums, kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā.
- kodēt Informācijai piekārtot zīmju kopumu (kodējumu), kas dod iespēju šo informāciju nodot citiem, pārsūtīt vai noteiktā veidā apstrādāt; kādu informāciju pārveidot citā kodā (pārkodēt).
- zināšana Informācijas kopums, ko cilvēks ieguvis pieredzē, izziņas rezultātā; arī sistematizēts ziņu kopums (piemēram, kādā nozarē).
- vietne informācijas un interaktīvu pakalpojumu sakopojums, kas uzbūvēts no tīmekļa lappusēm u. c. veida datiem (attēliem, skaņām u. tml.), arī datu kopumi, kurus to veidotāji vai īpašnieki novieto tīmekļa serveros.
- informācijas tehnoloģija informācijas vākšanas, pārveidošanas, uzglabāšanas un pārraides metožu kopums, ko lieto datu apstrādes un komunikāciju sistēmās.
- Valsts investīciju programma infrastruktūras investīciju kopums, kuram katru gadu tiek plānots un piešķirts valsts budžeta finansējums.
- veselības aprūpes sistēma infrastruktūras, resursu, institūciju, politikas un organizatorisku pasākumu kopums veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem.
- spa Iniciāļsaliktenis no teiciena "veselība caur ūdeni" (latīņu "sanus per aquam"), ar ko apzīmē plašu pakalpojumu kopumu, kurā ietvertas dažādas ūdens procedūras labsajūtas un veselības uzlabošanai.
- instrukcijkopa instrukciju kopa - datorā vai programmēšanas valodā izmantoto instrukciju kopums.
- kamermūzika Instrumentālu vai vokālu skaņdarbu kopums nelielam izpildītāju sastāvam.
- bruņojums instrumentu, ierīču kopums kāda procesa veikšanai; apbruņojums (2)
- apbruņojums Instrumentu, ierīču kopums kāda procesa veikšanai.
- čips Integrētā mikroshēma; elektronisko elementu kopums, kas izvietots vienā pusvadītājkristālā.
- ekoloģiskā kompetence integrēts zināšanu, prasmju un attieksmju kopums par indivīda, sabiedrības un vides (kā sociālās, tā dabas vides) mijiedarbību, ekoloģisko sistēmu struktūru un to kopsakarībām.
- inteliģence intelektuālo spēju kopums - attīstītas garīgās, intelektuālās spējas, vispusīgu zināšanu, atziņu bagātība
- smogs Intensīvs lielu pilsētu un rūpniecības centru gaisa piesārņojums; dūmu, gāzu, miglas u. tml. kopums, kas veido šādu piesārņojumu.
- redzes loks interešu, zināšanu, uzskatu kopums.
- interfiksācija Interfiksu izmantošana neērtu skaņu kopu novēršanai morfēmu sadurā.
- tērzēšanas retranslēšana internetā interneta pakalpojumu kopums, kas ļauj vienam lietotājam sazināties ar citiem lietotājiem reālajā laikā; _IRC_ pakalpojumi.
- hidrotehniskā meliorācija inženiertehnisku pasākumu kopums, kas radikāli palielina augsnes auglību, uzlabojot tās aerāciju un mitruma režīmu.
- teleskopa montējums īpaša kosnstrukcija, kas nodrošina iespēju teleskopu ieregulēt virzienā uz debess objektu un sekot tā kustībai.
- izvērses kopne īpašas datora kopnes un protokolu kopums, kas ļauj paplašināt datora funkcijas un resursus, pievienojot tam izvērses plates un perifērijas ierīces.
- tīrkultūra Īpaši izaudzēts vienas sugas (baktēriju, mikroskopisku sēņu) kopums.
- smalta Īpaši kausēta stikla nelielu, necaurspīdīgu, krāsainu gabalu kopums, ko izmanto mozaīkas veidošanā.
- tiesībsubjektība Īpašība kopums, arī stāvoklis, kas ir raksturīgs tiesību subjektam.
- lepnums Īpašība, īpašību kopums (cilvēkam), ar kurām lepojas, kuras dara godu.
- spēja Īpašība, īpašību kopums (dzīvniekiem, augiem), kas (tiem) nodrošina iespēju eksistēt, darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.).
- skaldāmība Īpašība, īpašību kopums (materiālam), kas rada iespēju (to) skaldīt (1).
- skaldāmība Īpašība, īpašību kopums (materiālam), kas rada iespēju (to) skaldīt (2).
- spēja Īpašība, īpašību kopums (organismam, tā daļām, procesiem tajā), kas nodrošina (organisma, tā daļu) bioloģiskās norises.
- sakarsējamība Īpašība, īpašību kopums (parasti vielai), kas ļauj (to) sakarsēt (1).
- savienojamība Īpašība, īpašību kopums (parasti vielām), kas ļauj veidot ķīmiskos savienojumus; arī saistāmība (2).
- skaldāmība Īpašība, īpašību kopums (piemēram, vielai, molekulām, atomiem), kas rada iespēju (tos) skaldīt (4).
- spēja Īpašība, īpašību kopums (priekšmetam, vielai, parādībai u. tml.), kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu; kādas konkrētas objekta īpašības robežvērtība.
- priekšrocība Īpašība, īpašību kopums, kas (ko, kādu) pozitīvi, izdevīgi atšķir no pārējiem; pārākums, pārsvars.
- saistāmība īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) saistīt (1).
- savienojamība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) savienot (1).
- savienojamība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) savienot (3).
- savienojamība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) savienot (4).
- saistāmība īpašība, īpašību kopums, kas ļauj ķīmiski, fizikāli saistīt (piemēram, vielas).
- spīdība Īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina (vielai, priekšmetam u. tml.) spēju izstarot vai atstarot gaismu.
- lielums Īpašība, īpašību kopums, ko izsaka noteiktās mērvienībās, raksturo skaitliski.
- atšķirība Īpašība, pazīme, to kopums, kas padara atšķirīgu (no citiem); starpība.
- starpība Īpašība, pazīme, to kopums, kas padara ko atšķirīgu (no citiem); arī atšķirība.
- slīdamība Īpašību kopums (kā virsmai), kas nodrošina ķermenim iespēju slīdēt (pa to).
- vadāmība Īpašību kopums (kādai sistēmai, piemēram, iekārtai, ierīcei), kas nodrošina iespēju pakļaut (tās) darbību noteiktai vadībai.
- variējamība Īpašību kopums (kam), kas nodrošina iespēju (to) variēt (1).
- nezūdamība Īpašību kopums (matērijai), kuras padara (ko) neiznīcināmu un saglabā (tā) kvantitāti pārvēršanās procesos.
- lielums Īpašību kopums (parasti apjoms), ko raksturo, salīdzinot ar kādu citu priekšmetu, parādību.
- saīsināmība Īpašību kopums (parasti priekšmetam), kas ļauj samazināt (tā) garumu.
- vēriens Īpašību kopums (piemēram, mākslas darbam), ko raksturo nozīmīgas parādības aptverošs saturs, izvērsta, vispārināta forma, arī plašs apjoms; plašums, nozīmīgums (mākslas vai zinātniskam darbam, tā elementiem).
- vērtība Īpašību kopums (piemēram, priekšmetam, vielai, parādībai, darbībai), kas nosaka (to) praktisko noderību, izmantošanas iespējas, ietekmīgumu.
- tulkojamība Īpašību kopums (piemēram, tekstam, vārdam), kas rada iespēju (to) tulkot citā valodā.
- spēks īpašību kopums, kas nodrošina psihiskas norises, to izpausmi.
- tehniskā kārtība īpašību kopums, kas nosaka spēkratu, to sistēmu un mehānismu tehnisko stāvokli normatīvu noteiktajās robežās. Spēkrati, to sistēmas un mehānismi ir pilnīgā darba kārtībā, ja neviens no tos raksturojošiem parametriem nepārsniedz pieļaujamās robežas.
- tīras asinis īpašību kopums, kas piemīt dzīvniekam, kura izcelsmē nav citu šķirņu piejaukuma.
- samērojamība Īpašību kopums, kas rada iespēju (ko) samērot (3).
- šķeļamība Īpašību kopums, kas rada iespēju (ko) šķelt (1).
- šķeļamība Īpašību kopums, kas rada iespēju (ko) šķelt (2).
- šķeļamība Īpašību kopums, kas rada iespēju (ko) šķelt (3).
- vēriens Īpašību kopums, ko raksturo plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
- ražīgums Īpašību kopums, spēja (iekārtai, ierīcei u. tml.) veikt (noteiktā laikposmā) kādu darbu, radīt produkciju.
- tautas identitāte īpašību, īpatnību kopums, ar ko konkrēta tauta atšķiras no pārējām.
- pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kas raksturīgs augiem, dzīvniekiem, kuri ir daudz mazāki par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
- monumentālisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar monumentālo mākslu un tēla mākslinieciski idejisko vispārinājumu tajā.
- lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (daiļdarbā).
- lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (skaņdarbā).
- lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (tēlotājas mākslas darbā).
- pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kurš raksturīgs cilvēkiem, to ķermenim, ķermeņa daļām, kam ir ļoti mazs apjoms.
- dotācija Īpašiem mērķiem novēlēts pastāvīgu ienākumu kopums.
- aktīvi Īpašuma tiesību kopums, kas pieder fiziskai vai juridiskai personai.
- antonomāze Īpašvārda aizstāšana ar sugasvārdu vai tēlainu vārdkopu (piem., īpašvārda "Žanna d'Arka" - ar vārdkopu "Orleānas jaunava").
- onīmija Īpašvārdu kopums.
- izdarība Īpatnēja (dzīvnieku) darbība vai darbību kopums.
- nokrāsa Īpatnēja (kā) pazīme, īpašība (kādu pazīmju, īpašību kopumā).
- izdarība Īpatnēja (piemēram, tradicionāla) darbība vai darbību kopums.
- piesitiens īpatnējs, raksturīgs (mākslas darba, tā elementu) izveides paņēmiens, arī paņēmienu kopums.
- individualitāte Īpatnību kopums (piemēram, dzīvniekam).
- palete Īpatnību, raksturīgu pazīmju kopums (mākslā).
- palete Īpatnību, raksturīgu pazīmju kopums (piemēram, psihiskam stāvoklim).
- fenotipiskā mainība īpatņu kopuma pazīmju fenotipiskā dažādība.
- izogēniskās līnijas īpatņu kopums ar vienādu genotipu, piemēram, kloni.
- taukķermenis irdenu audu kopums (kukaiņiem, abiniekiem, rāpuļiem), kur uzkrājas tauki, arī citas rezerves barības vielas.
- sairt Irot savirzīt (piemēram, vairākas, daudzas laivas kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); saairēt (1).
- tirkšķis Īslaicīgu, samērā asu, cita citam ātri sekojošu trokšņu kopums, ko rada, piemēram, ierīces, mehānismi, plīstoši audumi.
- šariats Islāma tiesisko, sadzīves un reliģisko normu kopums, kam pamatā ir korānā iekļautie likumi.
- nostiepties Īsu brīdi virzīties, veidojot taisnu, izstieptu kopumu, un pārstāt virzīties (par putekļiem, dūmiem, uguni u. tml.).
- universs itin viss esošais - gan kā fizikāls kopums telpā un laikā, gan arī kā visu atsevišķo elementu kopa (visplašākā iespējamā klase).
- uzaudzēt Izaudzēt (augus, dzīvniekus, to kopumu).
- sairt Izbeigt pastāvēt (par cilvēku kopumu, organizāciju u. tml.).
- pašķīst Izbeigt pastāvēt (par cilvēku kopumu).
- izirt Izbeigt pastāvēt (par cilvēku vienotu kopu).
- izjukt Izbeigt pastāvēt (par cilvēku vienotu kopu).
- zieds Izcilākā daļa (kādā sabiedrības kopumā).
- lielums Izcili pozitīvu personības īpašību kopums.
- prominence Izcils cilvēks; arī izcilu cilvēku kopums.
- talants izcilu (parasti speciālo) garīgo un fizisko spēju kopums (kādā darbības nozarē).
- slēdzene Izciļņu kopums (gliemeņu) vākos to ciešai sakļaušanai.
- izšķirt Izdalīt (pēc kādām pazīmēm no kopuma).
- iespēja Izdevība, labvēlīgu apstākļu, nosacījumu kopums (kā īstenošanai, veikšanai).
- pseidopanteons Izdomāts (safantazēts) kāda kulta dievu kopums.
- politehniskā izglītība izglītība, kuras saturā iekļauts zināšanu kopums par galvenajiem ražošanas principiem un nozarēm, vispārtehnisko prasmju un iemaņu izveide.
- apjūgt Izjūgt (visu objektu kopumu).
- paputēt Izjukt (piemēram, par darbību, pasākumu); izbeigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku kopumu, iestādi); izputēt (3).
- izputēt Izjukt (piemēram, par darbību, pasākumu); izbeigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku vienotu kopu, iestādi).
- izputēt Izjukt, izšķīst (par priekšmetiem, priekšmetu kopu).
- izsēt Izkliedēt (kādu, parasti cilvēku, kopumu).
- izšķaidīt Izkliedēt, daļēji iznīcināt (kādu kopumu).
- izaškurstīties Izklīst (par cilvēku kopumu).
- sairt Izklīst (par cilvēku kopumu).
- subdialekts Izlokšņu grupa - valodas ziņā tuvi radniecīgu izlokšņu kopums, kas ir mazāks par dialektu un ko vieno šīm izloksnēm raksturīgas valodas īpatnības.
- ierinda Izmantojams, derīgs (piemēram, mašīnu, ierīču) kopums.
- stetoskopija Izmeklēšana ar stetoskopu.
- lauza Izmētātu, sasvaidītu (parasti lietošanai nederīgu) priekšmetu kopums.
- izospins Izotopiskais spins - jēdziens, kuru izmanto elementārdaļiņu fizikā, lai raksturotu noteikta veida elementārdaļiņas dažādo stāvokļu kopu.
- oreols Izpausmju kopums (piemēram, slavai, cieņai), kas attiecas uz kādu cilvēku, ir saistīts ar to.
- darbs izpildāmo uzdevumu kopums, kas veido datorā veicamo darbību vienību un ko parasti attēlo kā vadības operatoru virkni, kuri nosaka izpildāmās programmas, izmantojamos datus, kā arī šo programmu izpildei nepieciešamos procesora, atmiņas un ārējo ierīču resursus.
- staipīties Izplatīties (kur), veidojot samērā garu, šauru kopumu (par dūmiem, miglu u. tml.).
- pārņemt Izplatoties aptvert (piemēram, visu organismu, tā daļu, arī kādu īpatņu kopumu) – par slimību.
- repertuārs Izrāžu, koncertu vai estrādes priekšnesumu, kinofilmu u. tml. kopums, ko attiecīgajā laikposmā izrāda, izpilda, demonstrē (teātrī, koncertzālē, kinoteātrī u. tml.).
- plauka Izskats; arī veids, (kā) grupa, kopums.
- izdalīt Izsniegt katram (to, kas pienākas no kopuma).
- personālizstāde Izstāde, kas iepazīstina ar atsevišķa mākslinieka daiļradi kopumā vai ar kādu tās posmu.
- ietērps Izstrādājums, arī izstrādājumu kopums (ķermeņa vai tā daļas) aizsargāšanai no ārējās vides iedarbības; arī apģērbs, tērps.
- apģērbs Izstrādājums, arī izstrādājumu kopums, parasti virsdrēbes (piemēram, no auduma, kažokādas, ādas) ķermeņa aizsargāšanai no ārējās vides iedarbības.
- aviokonstrukcija Izstrādājumu (agregātu) kopums, kas veido lidaparāta iekšējo struktūru un virsmu.
- atteikt abonēšanu izsvītrot intereškopu no intereškopu saraksta.
- leksika Izteiksmes līdzekļu kopums (kādā mākslas veidā); šī kopuma daļa ar noteiktām īpašībām.
- tonis Izteiksmes līdzekļu kopums (piemēram, tekstā, mākslas darbā), kurā izpaužas kādas (tā) satura, parasti emocionālas, nianses, sastāvdaļas.
- mēbeļu stils izteiksmes līdzekļu un paņēmienu kopums, kas raksturo mēbeles piederību kādam laikmetam, mākslinieciskam virzienam vai skolai.
- toņkārta Izteiksmes līdzekļu, arī pazīmju kopums (piemēram, kādā darbībā, tekstā).
- fantastika Iztēlē radītu priekšstatu, tēlu kopums, kas atspoguļo īstenību pārveidoti, hiperbolizēti.
- starptautiskā pieklājība izturēšanās noteikumu kopums valstu starptautiskajās attiecības.
- seksualitāte Izturēšanās veidu kopums, kas ir saistīts ar dzimumtieksmes apmierināšanu.
- transpirēt Iztvaikot (šķidrumu, parasti ūdeni) - parasti par augiem, to daļām, kopumu.
- saskaņot Izveidot (kā vēlamo kopumu, sistēmu), apvienojot sastāvdaļas, elementus.
- sakļaut Izveidot (kā, parasti cilvēku, to grupu) cieši vienotu kopumu; saliedēt 2 (2).
- savienot Izveidot (kam, piemēram, parādībai, norisei, jēdzienam) saikni, attiecības (ar ko); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādības, norises, jēdzieni) tiek iekļauts kādā kopumā, sistēmā.
- sakrāt Izveidot (kopumu, veselumu, daudzumu), pakāpeniski savācot atsevišķus elementus, sastāvdaļas.
- saskaņot Izveidot (piemēram, priekšmetu, parādību, norišu) vēlamo kopumu, sistēmu.
- sastādīt Izveidot (piemēram, skaitli, skaitļu kopumu, vārdu), apvienojot noteiktā kārtībā (tā) sastāvdaļas.
- sastādīt Izveidot (piemēram, tekstu, datu kopumu), apvienojot kādus materiālus, dotumus; uzrakstīt noteiktā formā (parasti oficiālu tekstu), izmantojot kādus materiālus, dotumus.
- savienot Izveidot (starp valodas vienībām) saikni, savstarpējas attiecības, iekļaut (tās) kādā valodiskā kopumā, sistēmā.
- nozaroties Izveidoties par atsevišķu nozari (no kāda kopuma), dalīties atsevišķās nozarēs.
- sanākt Izveidoties, rasties (no atsevišķām vienībām, daļām u. tml.) - par kā kopumu.
- kinoprodukcija Izveidoto kinofilmu kopums (piemēram, kādas tautas kinomākslā noteiktā laikposmā).
- izraudzīt Izvēlēt no kāda kopuma (ko piemērotu, atbilstošu).
- izraudzīties Izvēlēties no kāda kopuma (ko piemērotu, atbilstošu).
- makrodefinīcija Izvēlņu virkņu, ar taustiņiem iniciējamu darbību un instrukciju kopums, kas pierakstīts un saglabāts, piešķirot tam noteiktu vārdu vai taustiņu kombināciju.
- papildināt Izvērst, paplašināt (piemēram, norišu, pasākumu kopumu), pievienojot (tam) jaunas norises, pasākumus; būt par cēloni tam, ka (piemēram, norišu, pasākumu kopums) izvēršas, paplašinās.
- pārlūkot Izvērtēt, apzināt (visu kopumu, parasti pa tā sastāvdaļām); izvērtēt, apzināt (visu kopumu, parasti pa tā sastāvdaļām) vēlreiz, no jauna.
- meklēšana Izziņas vai citu kompetentu iestāžu veikto pasākumu kopums, lai noskaidrotu atrašanās vietu konkrētai personai, kas tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta par nozieguma izdarīšanu un slēpjas no izmeklēšanas vai tiesas vai izvairās no tiesas piespriestā soda izciešanas, vai ir izbēgusi no ieslodzījuma vietas, vai ir pazudusi bez vēsts.
- hortus siccus izžāvētu augu kolekcija, herbārijs; neinteresantu faktu kopums.
- sajāt Jājot ierasties (par vairākiem, daudziem); jājot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- šingona Japānas budisma "Patiesā vārda" sekta, kas dibināta 9. gs. un ko raksturo sakramentālu un maģisku rituālu kopums, kuru, iespējams, ir ietekmējis tantrisms un vietējās sintoisma prakses.
- iejāde Jāšanas, sporta disciplīna - vingrinājumu kopums, ar kuru ietrenē zirgam pareizu stāju, pareizas kustības un paklausību jātniekam.
- transformatoru apakšstacija jaudas transformatoru, sadales, vadības un aizsardzības iekārtu kopums elektroenerģijas sprieguma izmainīšanai.
- šķiest Jaukt (kā, parasti šķidra, arī sīka, kopumu), strauji virzot (tā) sastāvdaļas vienlaikus uz vairākām vai visām pusēm.
- vandīt Jaukt, griezt (parasti steidzīgi, nevērīgi) no vienas puses uz otru (priekšmetu kopumu, tā sastāvdaļas); šādi pārmeklēt (kādu kopumu, arī vietu, kur ir vairāki priekšmeti, to kopums).
- jaunatne jaunā paaudze, jauniešu kopums.
- paauga Jauno koku kopums mežā zem vecākās kokaudzes vainagu klāja, arī izcirtumā.
- zaļoksnis Jauns, spēcīgs, zaļojošs koks; jaunu, spēcīgu, zaļojošu augu kopums.
- kolekcija Jaunu produktu (piemēram, apģērbu, kosmētikas u. tml.) kopums.
- veidošanās jaunu šķirņu, noteiktām prasībām atbilstošu dzīvnieku, augu kopumu rašanās
- aptauja Jautājumu kopums (rakstītā vai drukātā veidā), ko izmanto aptaujāšanai; arī aptaujas lapa.
- karalietas Jautājumu kopums, arī pasākumi, kas saistīti ar karaspēku, karadarbību, stratēģiju, taktiku u. tml.
- kollēgija Jebkurš cilvēku kopums, kas izpilda zināmu amatu vai pienākumu.
- terminēšana Jēdziena izteikšana ar terminu, t. i., ar vārdu vai vārdkopu terminoloģiskajā funkcijā.
- teikuma semantiskā struktūra jēdzienisko attieksmju kopums, kas veidojas starp teikumā atspoguļotās situācijas dalībniekiem.
- izotopiskais spins jēdziens, ar kuru raksturo noteikta veida elementārdaļiņas dažādo stāvokļu kopu.
- skaitlis jēdziens, kas izsaka daudzumu, skaitu un ko lieto, skaitot kādus objektus, un rakstiski apzīmē ar ciparu vai ciparu kopu
- kaitējuma mazināšana jēdziens, ko sabiedrības veselības jomā attiecina uz programmām un rīcībpolitiku, kuru mērķis ir mazināt kaitējošas uzvedības negatīvās sekas indivīdam un apkārtējiem cilvēkiem, kopienai un sabiedrībai kopumā.
- pseidozinātne Jēdzienu, priekšstatu, uzskatu u. tml. kopums, kam nav zinātniska pamata.
- jezuītisms Jezuītu reliģiski politiskā darbība; jezuītu reliģiski politisko uzskatu kopums.
- halaha Jūdaisma likumu un tiesību skaidrojumu kopums, kas ietver arī rituālu jautājumus.
- halāka Jūdaisma likumu un tiesību skaidrojumu kopums; reglamentē dzīvesveidu, rituālus u. c.
- dēka Juku jukām sasviests kopums, mantu jūklis, sarežģītas, sajauktas attiecības.
- valgums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; sedums.
- sedums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; valgums.
- valsts vara juridisko personu kopums to savstarpējās attiecībās ar pilsoņiem, kurās tās piedalās kā suverenitātes paudēji; no tehniskā viedokļa - juridisko personu un valsts institūciju kopums, kas izpilda publisko tiesību normas.
- starptautiskās tiesības juridisko principu un normu kopums, kas regulē attiecības starp valstīm un citiem starptautisko attiecību subjektiem.
- aizsardzība juridisko, organizatorisko vai tehnisko pasākumu un līdzekļu kopums, kas ierobežo vai liedz nesankcionētu piekļuvi aparatūrai, programmām un datiem
- privatizācijas metode juridisku darbību kopums, kas jāveic, lai privatizētu valsts vai pašvaldības īpašuma objektu.
- autortiesības Juridisku normu kopums, kas noteic zinātnes, literatūras un mākslas darbu autoru tiesisko stāvokli.
- konsulāras tiesības juridisku normu kopums, kas regulē konsulu rangus, iecelšanu, pieņemšanu, atsaukšanu, darbību, uzdevumus.
- profesionālais noslēpums juridisku un ētisku normu kopums, kas ir jāievēro specialitātēs, kuras bauda klientu uzticību un prasa konfidencialitāti (piemēram, medicīnā, sociālajā darbā u. c.).
- informācijas tehnoloģijas infrastruktūra kabeļu, komunikācijas komponentu, datoru un citu ierīču kopums, kas, izmantojot datorus un sakaru līdzekļus, nodrošina dažāda tipa informācijas iegūšanu, uzglabāšanu un izplatīšanu.
- transliterācija Kāda alfabēta burtu un burtkopu atveide ar atbilstošiem cita alfabēta burtiem.
- senči Kāda iepriekšēja laikposma dzīvnieki vai augi, to kopums, no kuriem ir attīstījušies jaunāka laikposma dzīvnieki vai augi.
- ārštats Kādā iestādē, uzņēmumā nodarbināto, bet štatā neietilpstošo darbinieku kopums.
- pa vidu Kādā kopumā, vidē, grupā (būt, darboties u. tml.).
- bioloģiskais mūža ilgums kāda lielāka iedzīvotāju kopuma raksturīgais mūža garums, ja to dzīves laikā nebūtu ārējās vides nelabvēlīgās ietekmes un indivīdu nesaprātīgas uzvedības; tas atbilst cilvāka kā bioloģiskas būtnes ģenētiskajiem dotumiem konkrētos vēsturiskajos apstākļos.
- diapazons Kāda lieluma vērtību kopums starp divām robežvērtībām.
- telegrāfa tīkls kādā teritorijā izvietota telegrāfa sakaru mezglu (telegrāfa centrāļu) galiekārtu (telegrāfa aparātu) un telegrāfa kanālu kopums (vienas valsts vai vairāku valstu robežās).
- tīkls Kādā teritorijā izvietota, funkcionējoša (iestāžu, uzņēmumu, organizāciju u. tml., to daļu) sistēma; kādā teritorijā, vietā izveidota, funkcionējoša (iekārtu, ierīču, būvju u. tml.) sistēma, kopums; darbību, procesu kopums, ko veic šāda sistēma.
- instrāts Kādā valodā citas tai pašā teritorijā lietotas valodas ietekmē izveidojies aizguvumu kopums.
- alfabēts Kādā valodā lietojamo burtu kopums noteiktā secībā.
- emigrācija Kādā valstī dzīvojošu emigrantu kopums.
- sākšana kāda vesela, vēl neizmantota kopuma pirmās sastāvdaļas lietošana
- trēns Kādā vidē plūstošs (kā, parasti gāzu) kopums, veidojums.
- leksikons kādai darbības jomai, literāram darbam, sociālai vai profesionālai grupai vai indivīdam raksturīgu vārdu kopums; arī - kādas darbības jomas vārdnīca (parasti enciklopēdiska vai skaidrojoša).
- nacionālais kolorīts kādai tautai raksturīgu īpatnību kopums (piemēram, apģērbā, sadzīves tradīcijās, tautas mākslā).
- entītija Kādam konkrētam lietojumam (sistēmai) nozīmīgs reāls vai abstrakts objekts vai šo objektu kopums.
- partija Kādam mērķim (piemēram, sūtīšanai, pārvietošanai) sakārtots produkcijas kopums.
- patronāts Kādas draudzes baznīcas dibinātāja un viņa pēcteču privilēģiju un pienākumu kopums.
- avioparks Kādas specializētas iestādes aviācijas līdzekļu kopums.
- minerālresursi Kādas teritorijas dažāda veida derīgo izrakteņu krājumu kopums.
- demogrāfiskā novecošanās kādas teritorijas iedzīvotāju kopuma attīstības process, kad nemitīgi palielinās tās iedzīvotāju vidējais vecums un pieaug gados vecu cilvēku īpatsvars.
- infrastruktūra kādas teritorijas, nozares, uzņēmuma u.tml. darbības nodrošināšanai nepieciešamais materiālo objektu kopums, sakaru un pakalpojumu iespējas.
- grafētika Kādas valodas burtu un citu grafisko zīmju kopums (sistēma), kas rakstos atspoguļo attiecīgās valodas skaņas.
- homonīmika Kādas valodas homonīmu kopums.
- idiomātika Kādas valodas idiomu kopums.
- grafika Kādas valodas rakstības līdzekļu kopums; attieksmes starp kādas valodas rakstu zīmēm un fonēmu sistēmu.
- valodas pašnāvība kādas valodas runātāju kopuma (šķietami) brīvprātīga atteikšanās no savas valodas; vecāku nevēlēšanās savu valodu nodot bērniem.
- aktīvais vārdu krājums kādas valodas vārdu kopums, ko cilvēks saziņā brīvi lieto savā dzimtajā valodā vai spēj brīvi lietot svešvalodā.
- vārdu krājums kādas valodas vārdu kopums, ko šīs valodas lietotājs saprot un izmanto runā vai rakstos.
- gaisa flote kādas valsts (kara vai civilo) vai aviokompānijas lidaparātu kopums.
- likumdošana kādas valsts spēkā esošo likumu, dekrētu, lēmumu, rīkojumu u. c. normatīvtiesisko aktu kopums, kas regulē sabiedriskās attiecības vai kādu atsevišķu to daļu.
- tektoniskā struktūra kādas Zemes garozas daļas uzbūves formu kopums, kas radies noteikta tektoniskā režīma rezultātā (tektoniskā struktūra).
- daļa kāds daudzums no kopuma, no veseluma; ne viss, ne visi.
- serviss Kādu pakalpojumu kopums, to sniegšana; pakalpojumu iestāde, uzņēmums.
- lapsaste Kaķastei līdzīgs augs ar tumši sarkanu ziedkopu; astainais amarants.
- kalnu sistēma kalnu grēdu kopums, kam vienāda izcelsme un ģeoloģiskās attīstības vēsture.
- kaledoniskā krokošanās kalnveidošanās etaps un procesu kopums, kas sākās kembrijā un beidzās devona periodā.
- sakāpt Kāpjot (parasti augšup), savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- ziedu kāposti kāposti ar baltu, zarainu ziedkopu lapu rozetes vidū.
- līnija Karadarbībā iesaistītā, parasti frontāli izvietotā, karaspēka, militāro objektu kopums un to aizņemtā teritorija.
- karamašīna Karadarbībai paredzēto bruņoto spēku, materiālo vērtību un līdzekļu, arī organizatorisko pasākumu kopums.
- dienests Karadienests; pasākumu, pienākumu kopums, kas saistīti ar karadienestu.
- leibgvarde Karaspēka daļa, kuras pienākumos ietilpst valdošā monarha un viņa rezidences apsargāšana; privileģētu karaspēka daļu kopums (dažās monarhistiskās valstīs).
- gvarde Karaspēka izlases daļa, šo daļu kopums.
- spēks karavīru kopums, kas ir izveidots noteiktai darbībai, veic noteiktas darbības.
- kāsība Kārība; skopums.
- sakārpīt Kārpot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- stiķis Kāršu spēlē - vienā sitienā iegūtais kāršu kopums.
- kulērs Kāršu spēlē vienas sugas kāršu kopums.
- pirmais Kārtas skait. --> viens (1); tāds, pirms kura nav neviena cita (no kā vienveidīga virknes, kopuma); pretstats: pēdējais.
- situācija kartē vai plānā ar pieņemtiem apzīmējumiem attēloto objektu - ūdeņu, mežu, kalnu, apdzīvoto vietu, ceļu tīkla u. c. apvidus īpatnību - kopums.
- procedūra Kārtība, kādā veic secīgus pasākumus, darbības; secīgu darbību, pasākumu kopums.
- pārkārtot Kārtot (priekšmetus, priekšmetu kopumu) vēlreiz, no jauna.
- sakasīt Kasot savirzīt (piemēram, vielu, nelielus priekšmetus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- ņura Kašķīgs cilvēks, īgņa, skopulis; raudulīgs cilvēks.
- sakašņāt Kašņājot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); arī sakārpīt.
- katla iekārta katla un palīgiekārtu kopums tvaika vai karstā ūdens ražošanai, izmantojot kurināmā sadedzē iegūto siltumu.
- balssvirze Katras balss un balsu kopuma veidojuma likumības galvenokārt homofonā faktūrā, bet arī vispār - balss vai instrumenta partijas labskanība, lokanība, saskaņa ar pārējām, tuvuma un attāluma samēri, dabiskums un ērtums.
- izvēle Kaut kā piemērota, atbilstoša izraudzīšanās; kopums, no kura iespējams izvēlēties; tas, kas no kāda kopuma izraudzīts; darbība, process, arī rezultāts --> izvēlēties (1).
- panorāma Kinematogrāfijas sistēma, ar kuru kinofilma no kāda centra fiksē visu riņķveida redzes lokā esošo; sistēma kinofilmas projicēšanai uz riņķveidīgi novietotu ekrānu kopuma.
- panorāma Kinematogrāfisku attēlu kopums, ko iegūst, griežot kinokameru ap asi horizontāli vai vertikāli.
- kinoreportāža Kinofilma, kinokadru kopums, kas veidoti reportāžas formā.
- kinovaloda Kinomākslas izteiksmes līdzekļu kopums.
- kinorepertuārs Kinoteātru repertuārs; kinofilmu kopums, ko rāda (kādā laikposmā).
- vecklasika Klasicisma sākumposms (17. gadsimtā); šī posma skaņdarbu kopums.
- fasete Klasifikācijā - apakšklašu kopums, ko iegūst, klasificējot dokumentus pēc vienām un tām pašām pazīmju kopām.
- auditorija Klausītāju kopums (piemēram, lekcijā).
- pianisms Klavierspēles māksla; klavierspēles izteiksmes līdzekļu kopums.
- klientūra Klientu kopums.
- bioma Klimatiskais reģions (piem., tundra), kurā šāds kopums eksistē.
- pārības pārbaude kļūdu konstatēšanas paņēmiens bināros datu masīvos pēc tajos sastopamo vieninieku skaita (pāris vai nepāris). Lai konstatētu kļūdu masīvā, pirms tā pārsūtīšanas masīvam pievieno pārības bitu tā, lai kopumā būtu, piemēram pāra skaits vieninieku. Ja masīva pārsūtīšanas rezultātā rodas kļūda vienā bitā, tad mainās vieninieku skaits, ko viegli atklāt.
- sabiezēt Kļūt (parasti patoloģiskā procesā) blīvam, arī lielākam pēc caurmēra, šķērsgriezuma (par organisma audu kopumu).
- kust Kļūt mazākam (piemēram, par kopumu, apjomu).
- izaretināties Kļūt retākam (par augu, priekšmetu kopu).
- saņemties Kļūt spēcīgākam, apjomīgākam, pieaugt (apjomā, spēkā) - par augiem, to kopumu.
- noskaņoties Kļūt tādam, kam rodas noteikta (domu, jūtu, gribas) virzība, ievirze; kļūt tādam, kam rodas noteikts izjūtu, uzskatu, gribas procesu kopums.
- pievienoties Kļūt tādam, ko pievieno, ar ko papildina, arī veido (kādu kopumu); kļūt par (kāda kopuma) sastāvdaļu.
- pajukt Kļūt tādam, kur, parasti daļēji, zūd savstarpējās saiknes (par cilvēku vienotu kopu).
- sazarot Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u. tml. galvenā posma, centrālās ass; kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi); sazaroties (2).
- sazaroties Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u. tml. galvenā posma, galvenās ass; kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi); sazarot (2).
- sakuplot Kļūt, parasti ievērojami, lielam (par cilvēku vai dzīvnieku kopumu).
- kodeļš Kodeļa; linu, pakulu vai vilnas šķiedru kopums, kas vēl jāsavērpj; (linu) vīstoklis, ērkulis, kodaļa; vērpšanai paredzētais materiāla kopums (vērpšanai uzdotais darbs); tīstoklis, vērpšanai sagatavotie lini.
- Heminga telpa kodēšanas teorijā par Heminga telpu sauc tādu vienāda garuma koda vārdu kopu, kurai starp jebkuriem tās elementiem ir viens un tas pats Heminga attālums.
- kohēzija Kohēzijas politika - izlīdzināšanas, atšķirību samazināšanas, labākas saistības politika; Eiropas Savienības realizēts nostādņu un pasākumu kopums, lai izlīdzinātu valstu attīstības līmeni, tādējādi panākot lielāku vienotību un saistību veselumā.
- pamežs Kokaugu kopums, kas veido meža apakšējo stāvu un attiecīgajos augšanas apstākļos nekad nesasniedz augšējā stāva koku garumu un nevar tos aizstāt ne bioloģiski, ne saimnieciski.
- apstādījumi Kokiem, košuma krūmiem, puķēm apstādīts laukums, josla (parasti pilsētā): augu kopums šādā laukumā, joslā.
- koksnes aizsardzība kokmateriālu apstrādes paņēmienu kopums koksnes un tās izstrādājumu izturības palielināšanai.
- atsijas koksnes daļiņu kopums, kas iziet cauri visiem šķirošanas iekārtu sietiem un uzkrājas paliktnī.
- vainagu klājs koku vainagu kopums (mežā).
- konfigurācija kombinatorikā – kopas apakškopu sistēma ar noteiktām īpašībām (piemēram, latīņu kvadrāts).
- vertikāli integrēts elektroapgādes komersants komersants vai komersantu kopums (koncerns), kas veic vismaz vienu no šādām elektroapgādes darbībām — elektroenerģijas pārvade vai sadale — un vismaz vienu no šādām elektroapgādes darbībām — elektroenerģijas ražošana vai tirdzniecība.
- skaitļotājgrafika Kompjūtergrafika; grafisku attēlu iegūšana un apstrāde ar datoru, vizualizējot (ar graf. izvadiekārtu, iespiedierīci, kineskopu) tā atmiņā ievadītus vai no attēlojamā objekta matemātiskā apraksta izskaitļotus elementus.
- topogrāfiskā diagramma komplekso skaitļu plaknes punktu kopums, kas attēlo sinusoidālas maiņstrāvas ķēdes atbilstošo punktu potenciālus.
- devastācija Komplekss pasākumu kopums infekcijas un invāzijas slimību ierosinātāju iznīcināšanai visās to attīstības stadijās un atrašanās vietās.
- piekomplektēt Komplektējot (kādu kopumu, sistēmu), pievienot (tam kādu vienību).
- multipla problēma komplicēts vairāku individuālu un sociālu problēmu kopums; parasti šādām problēmām ir ilgstošs raksturs un tās ievērojami pazemina indivīda, ģimenes vai sociālas grupas labklājību un dzīves kvalitāti.
- palīgkomponents Komponents, kas palīdz nodrošināt sistēmas, kopuma galveno komponentu darbību, funkcijas, pastāvēšanu.
- intonācija Komponista vai tautas daiļradei piemītošo īpatnību kopums.
- sakaru apakštīkls komunikāciju procesoru un maģistrāļu kopums, kas realizē datu pārsūtīšanu dalītā sistēmā.
- koncerna bilance koncerna gada pārskata sastāvdaļa, kas sniedz informāciju par koncernu kopumā kā par atsevišķu saimniecisku vienību, neņemot vērā apvienoto uzņēmumu juridisko attiecību robežas.
- koncertdzīve Koncertu rīkošana; koncertu kopums (kādā laikposmā, vietā).
- sociālā darba principi konkrētu uzstādījumu un pārliecību kopums, kas regulē sociālā darbinieka ētisko, profesionālo un personisko rīcību attiecību veidošanā ar klientiem, kolēģiem un sabiedrību.
- telpu grupa konstruktīvi norobežots, no vienas vai vairākām telpām sastāvošs telpu kopums ar kopēju izeju uz koplietošanas telpu vai āru.
- konsituācija Konteksta un runas situācijas kopums, kas palīdz izprast sazināšanās procesā lietotas valodas vienības nozīmi un nodrošina saprašanos arī tad, ja kaut kas nav tieši pateikts.
- pārkontrolēt Kontrolējot aptvert (daudzus vai visus no kāda kopuma).
- pavisam kopā, kopumā, kopskaitā.
- vienkopus Kopā, vienā vietā; vienkop; vienkopu; vienviet; vienuviet.
- vienkopu Kopā, vienā vietā; vienkop; vienkopus; vienviet; vienuviet.
- vienkop Kopā, vienā vietā; vienkopu; vienkopus; vienviet; vienuviet.
- cilvēku kapitāls kopējais cilvēku zināšanu, spēju, prasmju un motivāciju kopums, kam ir ekonomiska vērtība.
- deskriptīvā kopu teorija kopu teorijas nozare, kas pētī kopu iekšējo uzbūvi atkarībā no operācijām, ar kurām šīs kopas iegūtās no vienkāršākām kopām.
- to starpā kopuma, grupas sastāvā.
- rezultāts kopumā, kopsavilkumā; arī beidzot, galā.
- visā visumā kopumā, vispār.
- en bloc kopumā; visu vienlaikus; vairumā (par tirdzniecību).
- in toto kopumā.
- spēle Kopums, ko veido kas ātri mainīgs (piemēram, gaisma, krāsas, skaņas); norise, kurā kas (piemēram, gaisma, krāsas, skaņas) veido ātri mainīgu kopumu.
- rotaļa Kopums, ko veido kas ātri mainīgs (piemēram, gaisma, skaņas); norise, kurā kas (piemēram, gaisma, skaņas) veido ātri mainīgu kopumu.
- komplekss kopums, kurā (piemēram, priekšmeti, parādības) veido vienību, veselumu; priekšmeti, parādības, kas veido vienību, veselumu.
- organiskā masa kopums, kurā ietilpst organiska sastāva veidojumi (piemēram, nopļauti, nocirsti u. tml. augi, to daļas).
- dzīvības nodrošināšanas sistēma kosmiskā lidaparāta vai skafandra konstrukcijas elementu un iekārtu kopums, kas kosmiskajā lidojumā vai uz kāda debess ķermeņa nodrošina cilvēka, retāk citu dzīvu būtņu, dzīvības norises.
- Saules sistēma kosmiskas telpas daļa, kurā ir Saules gravitācijas lauks, un debess ķermeņu kopums, kas Saules gravitācijas iedarbībā pastāvīgi atrodas šajā kosmiskās telpas daļā.
- bagāža Krājums, kopums, ko veido cilvēka zināšanas.
- zīmēšanas rīki krāsošanas programmā ietverts funkciju kopums, kas lietotājam dod iespēju zīmēt attēlus displeja ekrānā.
- palete Krāsu kopums, kombinācija (piemēram, priekšmetiem, to grupām).
- palete Krāsu kopums, krāsu kombinācija (gleznā, gleznotāja daiļradē, kāda glezniecības virziena darbos); krāszieds.
- krāszieds Krāsu kopums, krāsu kombinācija (parasti gleznā, gleznotāja daiļradē, kāda glezniecības virziena darbos).
- krāszieds Krāsu kopums, krāsu kombinācija (priekšmetiem, to grupām).
- eksotika Krāšņu, pārsteidzošu, arī svešu (piemēram, augu, dzīvnieku valsts, arī iedzīvotāju) īpatnību kopums (parasti dienvidu zemēs no ziemeļu zemju iedzīvotāju viedokļa).
- pārkravāt Kravājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pēc kārtas (daudzus vai visus) no kāda kopuma; kravājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pa sastāvdaļām (kādu kopumu daļēji vai pilnīgi).
- kredītsistēma Kredīta sistēma, pastāvošo kredītattiecību (kredīta formu un metožu) kopums.
- kredītportfelis Kredītu skaita un veidu kopums, ko apkalpo viena organizācija vai indivīds.
- Provodņiks Krievu-franču kopuzņēmums Rīgā, kas ražoja gumijas izstrādājumus, dibināts 1888. gadā.
- noziedzīga nodarījuma sastāvs Krimināllikumā paredzēto visu objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums, kas nepieciešams un pietiekams, lai kādu darbību vai bezdarbību (nodarījumu) varētu atzīt par noteikta veida noziedzīgu nodarījumu.
- krimināltiesāšana Kriminālprocesa tiesas darbību kopums.
- birt Krist nepārtrauktā plūsmā (par vielu, kas sastāv no sīkām daļiņām, vai par sīku priekšmetu kopumu).
- mineraloģiskais sastāvs kristālisko fāžu kopums.
- pestīt kristietībā – glābt, izpirkt cilvēkus un cilvēci kopumā no grēka un tā radītajām sekām.
- protestantisms Kristietības virzienu kopums, kas radās reformācijas laikā vai pēc tā.
- taipings Kristīga ķīniešu brālība, kas 19. gs. vidū (1851.-64. g.) rīkoja plašus nemierus, kuros kopumā gāja bojā ap 2 milj. cilvēku; taipin; taipingi.
- klērs Kristīgo garīdznieku un baznīcas kalpotāju kopums kristietībā (kristiešu garīdzniekus sākumā izraudzījās ar lozēšanu).
- sakrist Krītot, arī gāžoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, arī kur).
- sirubs Krusta pakšos cirstas guļbūves celtnes vainagu kopums.
- takelējums kuģa augšējā klāja aprīkojuma elementu kopums - apaļkoki (bomji, gafeles, rājas, masti, stengas, bugsprits u. c.), takelāža, buras, antenas, signālugunis, kravas celšanas iekārtas u. c.
- kravas iekārta kuģa ierīču kopums kravas iekraušanai un izkraušanai.
- takelāža Kuģa piederumu kopums, ar kuriem nostiprina mastus, regulē buras.
- palīgflote Kuģu kopums, grupa, kas palīdz nodrošināt citu kuģu galveno darbību.
- flote Kuģu kopums, kam ir vienāds uzdevums.
- barāža Kuģu un zemūdeņu ceļa aizsprostošanas līdzekļu kopums - sarežģīts mīnu, tīklu, bonu un citu priekšmetu kombinējums.
- salto Kūlenis, kūleņu kopums, ko veido gaisā lēciena laikā.
- nokulstīt Kulstīt un pabeigt kulstīt (parasti linu šķiedru kopumu).
- populārā kultūra kultūras prakšu, uzskatu un objektu kopums, kas saistīts ar plašam patēriņam ražotiem produktiem, kuri ietver modi un izklaides industriju, populāro mākslu, literatūru, mūziku, sportu, kino, televīziju, radio un interneta medijus, lielveikalus, tūrisma industriju, atpūtas parkus u. c.
- pūrs Kultūras vērtību kopums, kas izveidojies ilgākā laikposmā; iespaidu, atmiņu kopums, kas izveidojies ilgākā laikposmā.
- gastroskopija Kuņģa izskatīšana ar gastroskopu.
- bezdals Kuņģa, zarnu gāzu kopums.
- sodrēji Kurināmā nepilnīgas sadegšanas produkts - melnu vielas daļiņu kopums; šo daļiņu nosēdumi.
- matkauss Kurvjziežu dzimtas augu augļu lidpūku kopums.
- viļņot Kustēties, virzīties (par lielu kopumu dzīvu būtņu, kas kustas, virzās, parasti aiz cita kopuma).
- viļņoties Kustēties, virzīties (par lielu kopumu dzīvu būtņu, kas kustas, virzās, parasti aiz cita kopuma).
- mudžienis Kustībā esošu daudzu dzīvnieku kopums; ņudzeklis.
- motorika Kustību funkciju kopums (organismam, tā daļām).
- bišu dejas kustību kopums, ar kurām darbabites nodod citām bitēm stropā informāciju par nektāra vai citu saldvielu atradnēm.
- psihomotorika Kustību kopums, kuras izraisa psihiskie procesi.
- plastika Kustību lokanums, vijīgums, arī harmoniskums; arī kustību izveides paņēmienu kopums.
- virpulis Kustīgs (cilvēku, arī dzīvnieku) kopums, arī strauja, parasti riņķveida, kustība.
- jūklis Kustīgs (daudzu, parasti dažādu, transportlīdzekļu) kopums.
- ņudzeklis Kustīgs, nekārtīgs (parasti sīku priekšmetu) kopums.
- ņudzeklis Kustīgs, nekārtīgs, arī daudzveidīgs, daudzkrāsains (daudzu cilvēku vai dzīvnieku) kopums; jūklis.
- skudru pūznis kustīgu, rosīgu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
- strādnieku aristokrātija kvalificētu, labi atalgotu strādnieku kopums.
- stacionārs stāvoklis kvantu fizikā – atoma, molekulas vai kādas citas sistēmas stāvoklis, ko nosaka noteikts kvantu skaitļu kopums, parasti tas ir viens no iespējamajiem diskrētajiem enerģētiskajiem stāvokļiem, kurā var atrasties atoms vai molekula.
- miesa Ķermeņa daļu kopums, kuras veido muskuļaudi, taukaudi, āda; arī ķermenis (cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- lemesītis Ķīļveida (sējmašīnas, kultivatora) detaļa vai detaļu kopums izsēto sēklu ierušināšanai zemē, arī augsnes apstrādāšanai.
- ķīmiskais sastāvs ķīmisko elementu un (vai) atomu grupu kopums, kas veido ķīmisko savienojumu.
- ķīmisms Ķīmisko īpašību kopums (vielai, procesam).
- zaļā ķīmija ķīmisko reakciju un tehnoloģiju kopums, kuru uzdevums ir realizēt ķīmiskās industrijas procesus, maksimāli samazinot vai pilnīgi novēršot dabas ķīmisko piesārņojumu.
- ķīmiskais sastāvs ķīmisko savienojumu kopums, kas ietilpst vielu maisījumā.
- ķīmiskās tehnoloģijas process ķīmisko un fizikālķīmisko pārvērtību kopums sistēmā no izejvielām līdz gatavai produkcijai.
- operācija Ķirurģisku darbību kopums (ārstēšanas vai diagnostikas nolūkā).
- žāva Labības kopums, kas novietots rijā kaltēšanai.
- sers Labības kopums, kas rijā ir sagatavots kaltēšanai un kulšanai.
- sēriens Labības kopums, kas rijā tiek sagatavots kaltēšanai un kulšanai.
- sociālā labklājība labklājības sociālā dimensija, ko raksturo gan objektīvās labklājības rādītāji (piemēram, ienākumu līmenis, mājokļa apstākļi), gan subjektīvās labklājības (_well-being_, tulko arī kā labbūtība, labjutība, labesamība) rādītāji (piemēram, apmierinātība ar dzīvi kopumā, apmierinātība ar ienākumiem).
- ultramikrotoms Laboratorijas aparāts, ar kuru iegūst ļoti plānus augu vai dzīvnieku audu griezumus izpētei ar elektronmikroskopu.
- kultūra Laboratorijas apstākļos ārpus dzīva organisma audzēts (audu, šūnu) kopums.
- pruha Labvēlīgu apstākļu kopums.
- laika apstākļi laika izraisīto apstākļu kopums kādā vietā, laikposmā; laikapstākļi.
- signāls Laikā mainīgs fizikāls lielums vai fizikālu lielumu kopums, kas atbilstoši noteiktam kodam satur un pārnes informāciju; attiecīga zīme vai zīmju kopums.
- nakts Laikposms, kurā pastāv ilgstošu ļoti nelabvēlīgu apstākļu kopums (parasti sabiedrības dzīvē); arī liela nelaime.
- robežšķirtne Laikposms, notikums, apstākļu kopums u. tml., kas nošķir (dažādas parādības, vienas parādības dažādas pakāpes citu no citas).
- FTSE Laikraksta Financial Times un Londonas Fondu biržas kopuzņēmums, kas aprēķina un publicē ietekmīgu biržas indeksu (angļu Financial Times Stock Exchange).
- pagātne Laiks, laikposms, kas ir bijis pirms tagadējā laika, laikposma; šāda laika, laikposma apstākļu kopums.
- tagadne Laiks, laikposms, kas ir pašreiz, tagad; šāda laika, laikposma apstākļu kopums.
- nākotne Laiks, laikposms, kas seko tagadējam laikam, laikposmam; šāda laika, laikposma apstākļu kopums.
- salaisties Laižoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- salāpstot Lāpstojot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- lapojums Lapu kopums (augam).
- lapotne Lapu kopums (parasti kokam, krūmam).
- lapotne Lapu vainagu kopums.
- tiešā laringoskopija laringoskopija ar direktoskopu jeb ortoskopu.
- salasīt Lasot savākt; lasot novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- žurguliņš Latviešu mitoloģijā - latviešu mīļdieviņš un mīļais gariņš vienkopus iemiesots pīlādža nūjā vai zarā.
- trideksnis Latviešu tautas sitamais mūzikas instruments - uz vertikālas stieņveida detaļas nostiprināts metāla plāksnīšu kopums.
- dzīves kvalitātes veicināšana Latvijā plaši lietots termins, kas apzīmē labvēlīgu sociālo apstākļu sekmēšanu indivīdam, grupām, ģimenēm un dažādām kopienām vai visai sabiedrībai kopumā, lai varētu sasniegt pēc iespējas augstāku labklājību.
- Židiņu svīta Latvijas kvartāra nogulumu stratigrāfiskā iedalījuma vienība, kas ietver agrā viduspleistocēna starpleduslaikmeta nogulumu kopumu.
- pilsoņu komitejas Latvijas pilsoņu pārstāvības organizācijas, kas sāka veidoties 1989. g. pavasarī ar mērķi noteikt pilsoņu kopumu, kas būtu tiesīgs lemt par Latvijas nākotni; Latvijas Republikas (LR) 5. Saeimas vēlēšanās (1993. g. jūnijā) varēja piedalīties tikai tās personas, kas reģistrētas kā LR pilsoņi.
- Saeima Latvijas Republikas parlamenta oficiālais nosaukums; Latvijas pilsoņu kopuma radīta tautas priekšstāvniecības institūcija
- dzīvais inventārs lauksaimniecības dzīvnieku kopums (kādā saimniecībā).
- ganāmpulks Lauksaimniecības dzīvnieku kopums (piemēram, kādā saimniecībā).
- agrotehnika Lauksaimniecības kultūru audzēšanas paņēmienu kopums.
- agrorūpnieciskais komplekss lauksaimniecības produktu ražošanā tehnoloģiski, organizatoriski un ekonomiski saistītu nozaru kopums; tika veidoti PSRS 1980. gadu otrajā pusē ar mērķi paplašināt lauksaimniecības produkcijas ražošanu un uzlabot iedzīvotāju apgādi ar pārtikas produktiem un citām patēriņa precēm; beidza pastāvēt 1990. gadu sākumā.
- kopa Lauku saimniecības ikdienas darbu kopums.
- pārdalīt Laužot, griežot u. tml., sadalīt (ko) divos gabalos, divās dalās; sadalīt (kopumu, daudzumu) divos gabalos, divās daļās.
- salēkt Lecot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- limnoglaciālais reljefs ledāja kušanas ūdeņu baseinu akumulācijas un abrāzijas procesu izveidotu reljefa formu kopums.
- polārais ledus ledus kopums, kas visu gadu klāj ūdenstilpes, un sauszemi polu tuvumā.
- saliet Lejot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- vadības stili lēmumu pieņemšnas un padoto ietekmēšanas paņēmienu kopums, ko izmanto vadītāji.
- salidināt Lidinot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- salaisties Lidinoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par viegliem priekšmetiem.
- salidināties Lidinoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojuma, arī kur).
- mutulis Lidojošs lodveida, spirālveida (tvaiku, dūmu u. tml.) kopums.
- salidot Lidojot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- izlīdzināšanas fonds līdzekļu kopums, kas veidojas no pašvaldību un valsts budžeta iemaksām pašvaldību finansu izlīdzināšanai.
- pieejas vadība līdzekļu kopums, kas, pieprasot no lietotāja pieteikumvārdu vai paroli, nodrošina pret datoru tīkla resursu nesankcionētu izmantošanu.
- piekļuves vadība līdzekļu kopums, kas, pieprasot no lietotāja pieteikumvārdu vai paroli, nodrošina pret datoru tīkla resursu nesankcionētu izmantošanu.
- tehnoloģija līdzekļu, iekārtu kopums, kas nepieciešams, lai ražotu izstrādājumus, veiktu konkrētus uzdevumus vai pakalpojumus.
- kanāls Līdzekļu, paņēmienu kopums, darbības veids.
- starpa Līdzīgu priekšmetu, parādību kopumā.
- vidus Līdzīgu priekšmetu, parādību kopumā.
- jahtu klase līdzīgu, pēc īpašiem noteikumiem būvētu jahtu kopums; klasi piešķir jahtu apmērīšanas organizācija.
- pielikt Liekot (ko klāt), papildināt (kādu kopumu).
- uzgriezt Liekot mainīt kustības virzienu, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks, to kopums) uzvirzās uz kādas vietas.
- pielikt Liekot papildus (ko klāt), izveidot (kā) kopumu.
- salikt Liekot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- veldrēties Liekties tā, ka izveidojas veldre (par stiebraugu, zālaugu u. tml. kopumu).
- superteleskops Liela izmēra teleskopu sistēma ar paaugstinātu gaismas uztveri, izšķiršanas spēju un adaptīvo optiku atmosfēras nevienmērību radīto traucējumu novēršanai.
- masīvs Liela platība, kurai raksturīga kāda vienveidīga teritoriāla pazīme, kāds vienveidīgu objektu kopums.
- eratēma Liela stratigrāfiskā iedalījuma vienība, kas aptver ēras laikā izveidoto iežu kopumu.
- bāns Lielāks (masas, priekšmetu, arī dzīvu būtņu) daudzums, kopums; kaudze, čupa.
- banga Lielāks (masas, priekšmetu) daudzums, kopums; nasta, klēpis.
- bars Lielāks (priekšmetu, parādību) kopums.
- lavīna Liels (akmeņu, arī klints gabalu) kopums, kas, virzoties par kalnu nogāzēm, palielinās apjomā.
- straume Liels (braucošu transportlīdzekļu) kopums.
- straume Liels (cilvēku vai dzīvnieku) kopums, kas virzās, kustas.
- vilce Liels (cilvēku, dzīvnieku) kopums, arī bars.
- pulks Liels (cilvēku) daudzums, kopums (parasti kādā pasākumā).
- pūlis Liels (dzīvnieku, parasti kukaiņu) kopums; bars.
- pulks Liels (dzīvnieku) daudzums, kopums.
- vilnis Liels (dzīvu būtņu) kopums, kas kustas, virzās, parasti aiz cita kopuma.
- pulks Liels (kā, piemēram, priekšmetu, parādību) daudzums, kopums.
- pūlis Liels (kā, piemēram, priekšmetu, parādību) kopums.
- lērums Liels (kā) daudzums (parasti nesakārtots); liels (kā) kopums.
- vesela lauza liels (kā) kopums, daudzums.
- pali Liels (kā) kopums, kas patiesi vai šķietami plūst, kustas.
- lavīna Liels (kā) kopums, masa, kas strauji virzās, pārvietojas.
- mākulis Liels (kustīgu, parasti lidojošu, dzīvnieku) kopums.
- varza Liels (parasti nekvalitatīvu vai nevajadzīgu, arī nekārtīgi novietotu priekšmetu) daudzums, kopums.
- mākonis Liels (piemēram, kustīgu, lidojošu dzīvnieku) kopums.
- kaudze Liels (piemēram, mākoņu) kopums.
- straume Liels (priekšmetu) kopums, kas atrodas kustībā, virzībā.
- arsenāls Liels (rīcības, darbības, izteiksmes paņēmienu un līdzekļu) kopums.
- masa Liels cilvēku kopums, skaits; liels kopums, skaits (cilvēku); plašas iedzīvotāju aprindas.
- tauta Liels cilvēku kopums, skaits; ļaudis.
- gūzma Liels daudzums (cilvēku, arī dzīvnieku), kas sablīvējies vai sablīvēts cieši vienkopus; drūzma.
- gūzma Liels daudzums (priekšmetu), kas novietoti, sablīvēti cieši vienkopus bez noteiktas kārtības.
- bāņa Liels daudzums, kopums.
- avilis Liels kukaiņu, parasti mušu, kopums.
- ledusmasa Liels ledus kopums.
- pūlis Liels neorganizēts vai vāji organizēts (cilvēku) kopums.
- lauza Liels nolauztu koku, zaru kopums.
- badīgums Liels skopums, pārspīlēta taupība.
- ūdens liels šīs vielas daudzums, kopums, liela šīs vielas masa (parasti ūdenstilpē, kādā noteiktā vidē).
- jūklis Liels, arī haotisks (daudzu, parasti dažādu, parādību, norišu) kopums.
- mudžeklis Liels, arī haotisks (daudzu, parasti dažādu, parādību, norišu) kopums.
- ņudzeklis Liels, parasti haotisks (dažādu parādību, norišu) kopums.
- plūdi Liels, parasti kustīgs (cilvēku) kopums.
- pelēkā masa liels, parasti neorganizētu, cilvēku kopums, kura atsevišķi locekļi cits no cita ne ar ko sevišķu neatšķiras.
- rullis Lielu viļņu kopums, kas neveido putas.
- vektors lielums, ko parasti attēlo kā sakārtotu skaitļu kopu.
- salīst Lienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem dzīvniekiem; ielīst (kur).
- lietmaņas Lietas to kopumā, parasti attiecībā uz kāda viena veida lietām.
- lietojumsistēma Lietišķā programma vai programmu kopums, ar ko var risināt noteiktas klases uzdevumus.
- bur Lieto, lai atdarinātu skaņu kopu, kas rodas, padobjiem trokšņiem atkārtojoties ar nelieliem starplaikiem.
- savukārt Lieto, lai norādītu uz kā līdzīga, atbilstoša sastatījumu (kādā kopumā, virknē u. tml.).
- dalītais lietojums lietojumprocesu kopums, kas saistīts ar kādu datoru sistēmu un sastāv no procedūrām, kuras var tikt izpildītas dažādos datoros.
- tīkla ievadizvades pamatsistēma lietojumprogrammu un operētājsistēmu (t. sk. _MS-DOS_, _OS/2_ un dažu _UNIX_ versiju) sadarbības procedūru kopums, kas lokālajam tīklam pievienotajiem personālajiem datoriem nodrošina iespēju izmantot tīkla resursus.
- kopējā programmēšanas saskarne lietojumu izstrādāšanas valodu un pakalpojumu kopums, kas ir viena no trim firmas _IBM_ izstrādātas sistēmu lietojumu arhitektūras sastāvdaļām, kura nodrošina programmatūras implementāciju ar augstu savstarpējās aizstājamības pakāpi.
- sākt Lietot (kāda vesela, vēl neizmantota kopuma) pirmās sastāvdaļas.
- programmatūras produkts lietotāja vajadzībām izstrādāts pilns datora programmu, procedūru un ar tām saistīts dokumentācija un datu kopums.
- pakalpojums lietotājorientētu funkciju kopums, piemēram, datoru vai programmatūru pircēju tehniskā apkalpošana vai datoru tīkla izmantošanas iespēju sniegšana lietotājam; serviss.
- kompetence Lietpratība, plašas zināšanas, profesionāla pieredze, izpratne (kādā jautājumā, jautājumu kopumā); speciālista darbības joma.
- nekompetence Lietpratības, plašu zināšanu, profesionālas pieredzes, izpratnes trūkums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā).
- kompetents Lietpratīgs, ar plašām zināšanām, profesionālu pieredzi, izpratni (kādā jautājumā, jautājumu kopumā).
- darba līdzekļi lietu kopums, ar kuru palīdzību cilvēks iedarbojas uz darba priekšmetu.
- kopuma lietvārds lietvārds, kas nosauc daudzu atsevišķu, relatīvi vienādu elementu kopumu.
- apgrabināt Likt grabēt, klabēt, žvadzēt (visam objektu kopumam).
- apsprādzināt Likt nobeigties (visu dzīvnieku kopumu).
- kravāt Likt, novietot vienkopus, noteiktā vietā.
- piekritība Likumā paredzēts pieļaujamo darbību, veicamo pienākumu kopums (parasti tiesisku, pārvaldes jautājumu kārtošanā).
- leģislatūra Likumdošanas institūciju kopums (dažās valstīs).
- aviotiesības Likumu un normu kopums, kas regulē savstarpējas attiecību saistības gaisa telpas izmantošanā.
- sētlilje Lilijaugu ģints augs bez sīpoliem, ar baltiem ziediem, posmainiem ziedkātiem, čemurainu ziedkopu.
- runas etiķete lingvistiskās (verbālās un neverbālās) uzvedības noteikumu, normu kopums, kas jāievēro cilvēku saskarsmē noteiktā sabiedrībā.
- komunikatīvā komponente lingvistisko un ekstralingvistisko zināšanu, prasmju un iemaņu kopums, kas nepieciešams valodas veiksmīgai izmantošanai saziņā atbilstoši konkrētai saziņas situācijai.
- komunikatīvā kompetence lingvistisko un ekstralingvistisko zināšanu, prasmju un iemaņu kopums, kas nepieciešams valodas veiksmīgai izmantošanai saziņā atbilstoši konkrētai saziņas situācijai.
- virtene Līnijā, virknē izkārtojies (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
- augstsprieguma tīkls līniju un iekārtu kopums elsktroenerģijas pārvadei ar spriegumu 110 kV un 330 kV.
- tīkls Līniju un iekārtu kopums, kas nepieciešams enerģijas transportēšanai un sakaru nodrošināšanai.
- publicistika Literatūras nozare (parasti periodiskos izdevumos), kas ietver darbus par aktuāliem sabiedriski politiskiem jautājumiem; šīs literatūras nozares darbu kopums (piemēram, kāda autora jaunradē, tautas, laikmeta literatūrā).
- žurnālistika Literatūras nozare, kas pētī periodikas vēsturi, teoriju un praksi; arī periodisko izdevumu kopums (piemēram, kādā laikposmā, valstī, kādai tautai).
- letonika Literatūras, arhīvu materiālu kopums par Latviju, latviešiem, to kultūru, vēsturi, valodu (neatkarīgi no izdošanas vietas un valodas).
- prosodija Literatūrteorijas nozare, kas pētī šo parādību kopumu.
- artroendoskopija Locītavas dobuma apskate ar endoskopu.
- pietiekamā pamatojuma likums loģikas pamatlikums, saskaņā ar kuru doma ir patiesa tikai tad, ja tā loģiski balstās uz pietiekamu pamatojumu - neapšaubāmi patiesu izteikumu vai to kopumu.
- funkcionālais bloks loģiski saistītu funkciju kopums.
- biofizikālā anomālija lokāla josla ar atšķirīgu fizikālo lauku parametru kopumu un to lokālo neviendabīgumu (elektriskā lauka intensitātes, Zemes magnētiskā lauka komponentu, temperatūras, elektrostatiskā lauka atšķirība, gaisa jonu sadalījums) salīdzinājumā ar tai blakusesošo teritoriju, ko tautā sauc par ūdens āderēm.
- koloskopija Lokzarnas apskate ar koloskopu.
- dramaturģija Lugu kopums (piemēram, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- radiodramaturģija Lugu kopums, kuras ir paredzētas radioraidījumiem.
- heiloangioskopija Lūpas gļotādas kapilārās asinsrites novērošana ar mikroskopu.
- cilvēks Ļaudis, nenoteikts vīriešu un sieviešu kopums.
- vakarēšana Ļaužu pulcēšanās vienkopus rudens un ziemas vakaros; Latvijā vakarētāji (viena vai vairākas saimes) pulcējās dzīvojamajā rijā vai saimes istabā, kur sievietes strādāja rokdarbus, vīrieši gatavoja un laboja darbarīkus, iedzīves priekšmetus; līdztekus darbam stāstīja pasakas, teikas, minēja mīklas, dažkārt kāds lasīja priekšā.
- vesela čupa ļoti daudz vienkopus.
- mūžība Ļoti ilgs, arī bezgalīgi ilgs laikposms; ļoti ilga, arī bezgalīgi ilga (kā) eksistence; (iedomātu) apstākļu kopums pēc (retāk pirms) kā eksistences.
- ražens Ļoti kvalitatīvs (par dzīvniekiem, to kopumu).
- veiksme ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši; [laime]{s:1836}
- laime Ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši; arī veiksme.
- milzums Ļoti liels (kā) daudzums, kopums.
- mežs Ļoti liels (kā) kopums.
- puspasaule Ļoti liels cilvēku kopums.
- balts (arī dzīvs) ūdens ļoti liels ūdens daudzums, kopums.
- pretīgums Ļoti nepatīkamu, nevēlamu sajūtu kopums.
- plēne Ļoti plāns, neliels (kādas vielas, vielu kopuma) viendabīgs veidojums; plēksne (1).
- plēksne Ļoti plāns, neliels (kādas vielas, vielu kopuma) viendabīgs veidojums.
- ugunsjūra Ļoti plaša uguns josla, ļoti plašs liesmu kopums (parasti ugunsgrēkā); uguns jūra.
- uguns jūra ļoti plaša uguns josla, ļoti plašs liesmu kopums (parasti ugunsgrēkā).
- fitoplanktons Ļoti sīku augu kopums, kuri dzīvo ūdens slānī, pasīvi pakļaujoties ūdens kustībām; augu planktons.
- metodoloģija Mācība par metodēm; metožu kopums (kādā nozarē).
- programma Mācību priekšmeta satura īss izklāsts; mācību priekšmetu, tematu kopums, kas jāapgūst (mācību iestādē, kursos u. tml.).
- magmatisms magmai raksturīgo īpašību, procesu kopums; magmas un magmatisko iežu veidošanās procesu kopums.
- pamatklintājs magmatisko un metamorfo iežu kopums, kas veido kontinenta mantijas kodolu; kristāliskais pamatklintājs.
- paramagnētisms Magnētisko īpašību kopums vāji magnētiskām vielām, kam ir pozitīva magnētiskā uzņēmība.
- likteņvējš Mainīgi, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
- houmings Mājas instinkts - dzīvnieku izturēšanās aktu kopums, kuru izpausme ir pieķeršanās savai dzīves vietai, tieksme atgriezties "mājās".
- živats Mājdzīvnieki, to kopums.
- sega Mākoņu, miglas, dūmu u. tml. kopums (kādā vietā, vidē).
- pamatlimits Maksimālā pieļaujamā jonizējošā starojuma ekvivalentā doza un (vai) efektīvā doza ķermenim kopumā.
- iespējamais mūža ilgums maksimālais iedzīvotāju kopuma dzīves ilgums.
- faktūra Mākslas darba virsmas materiāli sajūtamo īpašību kopums, kas rada māksliniecisku izteiksmīgumu.
- deja mākslas darbs ar noteiktu kustību kompozīciju, tempu, dinamiku; attiecīgo kustību kopums
- ļeņiniāna Mākslas darbu cikls, kopums, kas veltīts V. I. Ļeņina un padomju ideoloģijas slavināšanai.
- tipāžs Mākslas tēls, arī tēlu kopums ar spilgtām, tipiskām īpašībām; spilgtu, tipisku īpašību kopums (cilvēkam).
- dekoratīvā māksla mākslas veidu kopums, kuriem galvenā ir dekoratīvā funkcija.
- avangardisms Mākslas virzienu kopums 20. gs. sākumā, kurus pārstāv dažādas modernismam raksturīgas stilistiskas izpausmes (kubisms, futūrisms, konstruktīvisms u. c.).
- monumentālā māksla mākslas, parasti tēlniecības un glezniecības, darbu kopums, kas pozitīvi apliecina lielas idejas, svarīgus notikumus, parādības.
- pseidomitoloģija Mākslīgi sacerēts mītu kopums, kas tiek piedēvēts kādai tautai vai kopienai.
- ūdenskrātuve Mākslīgs vai dabisks, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums vai iedobums; ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā vai iedobumā.
- poētika Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums (parasti kāda žanra daiļdarbā, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- stils Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums, daiļrades paņēmienu kopums, tēlu sistēmas īpatnības (piemēram, mākslas darbā, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta mākslā).
- valoda Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, zīmju kopums, piemēram, teātra, kino, tēlotājā mākslā.
- forma Māksliniecisko līdzekļu kopums (mākslas darba satura izteikšanai); mākslas darba žanrs, variants.
- kolposkopija Maksts apskate ar kolposkopu.
- gaunerība Mantkārība, mantrausība, skopulība.
- mantguvība Mantkārība, skopums.
- bada kāsis mantrausis, skopulis.
- pārmarķēt Marķēt vēlreiz, no jauna; marķēt (kādu kopumu) visu.
- izmantošanas drošums mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas drošums (darbdrošums), kas noteikts reālos ekspluatācijas apstākļos, ņemot vērā uz objektu iedarbīgo iekšējo un ārējo faktoru kopumu; šo faktoru kopums saistīts ar reālajiem spēkratu darbības režīmiem, apkalpošanas apstākļiem, klimatiskām un ģeografiskām ekspluatācijas īpatnībām.
- darbdrošums mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas īpašību kopums, kas raksturo iespēju pildīt uzdotās funkcijas, saglabājot savus ekspluatācijas rādītājus noteiktās robežās; šo īpašību kopumā ietilpst darbības bezatteiksme, ilgizturība, saglabājamība, atjaunojamība u. c. īpašības.
- drošums mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas īpašību kopums, kas raksturo iespēju pildīt uzdotās funkcijas, saglabājot savus ekspluatācijas rādītājus noteiktās robežās; šo īpašību kopumā ietilpst darbības bezatteiksme, ilgizturība, saglabājamība, atjaunojamība u. c. īpašības.
- mežtehnika Mašīnu, mehānismu, rīku u. tml. kopums meža apsaimniekošanai.
- matemātiskā analīze matemātikas disciplīnu kopums, kurās pēta un izmanto funkcijas robežas, atvasinājuma, diferenciāļa un integrāļa jēdzienus.
- lietišķā matemātika matemātikas metožu kopums, kuras izmanto citu zinātnes nozaru (fizikas, bioloģijas, sabiedrisko zinātņu), tehnikas un ekonomikas praktiskajām vajadzībām, ieskaitot arī matemātisko modelēšanu.
- diskrētā matemātika matemātikas nozaru kopums, kuras aplūko diskrētus lielumus un objektus, kas veido galīgas un sanumurējamas kopas; algebra, kombinatorika, skaitļu teorija, matemātiskā loģika u. c.
- algebriskā lingvistika matemātiskās lingvistikas nozare, kas izmanto gk. algebras, kopu teorijas, matemātiskās loģikas, algoritmu teorijas, automātu teorijas idejas un metodes; viens no pamatuzdevumiem ir formālo gramatiku izveide dabisko vai mākslīgo valodu analīzei.
- kvantors Matemātiskās loģikas operācijas Ax ("visiem x") un Ex ("eksistē x"), kas raksturo predikāta P(x) patiesuma kopu.
- bezgalība Matemātisks jēdziens, kas saistīta vai nu ar neierobežoti turpināmu procesu, vai arī ar kopu, kuras apjoms nav galīgs.
- vide materiālā apkārtne un apstākļu kopums, kurā kas atrodas vai noris.
- substrāts Materiālais (lietu, parādību, procesu) eksistences pamats; elementāru materiālo veidojumu kopums, kuru savstarpējās sakarības nosaka (kā) īpašības.
- sociālo grupu vērtības materiālie objekti un idejas, kas vieno un motivē kopīgai darbībai, savstarpējām attiecībām relatīvi noturīgu cilvēku kopu.
- ārpasaule Materiālo priekšmetu un parādību kopums, kas pastāv ārpus cilvēka apziņas un neatkarīgi no tās.
- vate Materiāls - irdena, no piemaisījumiem attīrīta šķiedru masa; šāda materiāla kopums, ko izmanto, piemēram, medicīnā, tekstilrūpniecībā, celtniecībā.
- personiskā (arī personīgā) lieta materiālu kopums, kas raksturo kādu personu, atliecas uz kādu personu.
- personīgā lieta materiālu kopums, kas raksturo kādu personu, attiecas uz kādu personu.
- mantība Materiālu vērtību (priekšmetu, lietu u. tml.) kopums; manta (2).
- manta Materiālu vērtību kopums; liels daudzums dažādu priekšmetu, lietu, naudas, kas kādam pieder; bagātība (1).
- pasaule matērijas eksistences formu kopums; arī Visums, kosmoss.
- maternitāte Mātes juridisko, morālo, arī bioloģisko attiecību kopums ar savu bērnu.
- māšu mirstība mātes nāves gadījumu biežums grūtniecības vai bērna dzimšanas komplikācijās noteiktā iedzīvotāju kopumā.
- matojums Matiņu (2) kopums.
- matojums Matiņu (3) kopums.
- spilvojums Matiņu kopums (augam, tā daļai).
- apmatojums Matu kopums, kas klāj (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeni.
- sega Matu, spalvu kopums, audu veidojumu kopums uz ķermeņa, tā daļas virsmas; arī apvalks (1).
- sīkforma Maza apjoma mākslas darbu forma; maza apjoma mākslas darbu kopums.
- pirts Mazgāšanās, veselības uzlabošanas procedūras šādā celtnē, telpu kopumā.
- tērēt mazināt (kādu naudas, materiālu vērtību kopumu), maksājot par ko, pildot saistības, dāvinot
- rukt Mazināties skaitliskajā vērtībā (par kādu kopumu); mazināties (par kā skaitu, daudzumu).
- plakt Mazināties, arī tikt lietotam (par kā kopumu); būt tādam, kurā (kas) mazinās, arī tiek lietots.
- iekārta Mēbeļu komplekts, kas paredzēts (noteiktai) telpai; mēbeļu kopums, kas atrodas, ko izmanto (kādā telpā); mēbeļu kopums un citi telpas priekšmeti, kas atrodas, ko izmanto (kādā telpā).
- iekārta Mehānisko, magnētisko, elektrisko un elektronisko ierīču kopums un atbilstošā programmatūra, kas var funkcionēt autonomi vai kā datu apstrādes sistēmas sastāvdaļa.
- automātika Mehānismu, ierīču un aparātu kopums, kas darbojas automātiski.
- pahitēna Mejozes I profāzes stadija, kurā ar mikroskopu var saskatīt, ka bivalenti sastāv no četrām hromatīdām.
- vākt Meklējot, atlasot gādāt, iegūt (piemēram, minerālu, dzīvnieku, augu paraugus), šādā veidā iegūstot, veidot (piemēram, minerālu, dzīvnieku, augu paraugu, parasti sistematizētu, kopumu).
- savākt Meklējot, atlasot u. tml., iegūt, sagādāt (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugus); šādā veidā iegūstot, sagādājot, izveidot (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugu, parasti sistematizētu, kopumu).
- vākt Meklējot, pētījot, iztaujājot gādāt, iegūt (faktus, ziņas, datus, dokumentus); ar attiecīgām darbībām veidot (faktu, ziņu, datu, dokumentu, parasti sistematizētu, kopumu).
- savākt Meklējot, pētījot, iztaujājot u. tml., iegūt (piemēram, informāciju, laktus, dokumentus, to, parasti sistematizētu, kopumu); ar attiecīgām darbībām izveidot (kā, piemēram, dokumentu, kopumu).
- melodika Melodijai raksturīgu īpašību un likumsakarību kopums.
- meloss Melodijas būtiskāko, vispārīgāku īpašību kopums.
- ornamentika Melodijas izrotājumu kopums (piemēram, skaņdarbā, mūzikas stilā).
- psihosociālie traucējumi mentāla rakstura saslimšana, kam pamatā ir kognitīva un emocionāla rakstura traucējumi, ko izraisa ilgstošs stress, neapmierinātība, medicīniska rakstura problēmas, psiholoģiski pārdzīvojumi vai traumatiska pieredze, kas viss kopumā ietekmē cilvēka dzīvi.
- topogrāfiskā uzņemšana mērījumu kopums apvidus attēlošanai kartē.
- menzūra Mērījumu kopums mūzikas instrumenta elementu apjoma un novietojuma noteikšanai.
- izsvarotība Mērķtiecīga (kāda kopuma sastāvdaļu) saskaņotība (parasti mākslas darbā).
- runas akts mērķtiecīga runas darbība, kas tiek veikta saskaņā ar noteiktā sabiedrībā nostiprinātām saziņas normām un ko veido viens izteikums vai arī izteikumu kopums - teksts.
- metode sociālajā darbā mērķtiecīga, plānota, sistēmiska un teorētiski pamatota profesionāla darbība vai to kopums, ko izmanto visos sociālā darba prakses līmeņos (mikrolīmenī, mezolīmenī, makrolīmenī).
- izsvarot Mērķtiecīgi izkārtot, saskaņot (kāda kopuma sastāvdaļas, parasti mākslas darbā).
- sociālā darba metodes mērķtiecīgi izraudzītu un sistemātiski sakārtotu darba paņēmienu kopums, kuru izmanto klienta sociālās problēmas izpētei un identificēšanai, palīdzības procesa nodrošināšanai un darbības rezultātu novērtēšanai; izdala 3 metožu grupas: 1) identificēšanas metožu grupa; 2) novērtēšanas metožu grupa; 3) problēmas risināšanas metožu grupa.
- metaforas metode mērķtiecīgu darbību kopums, izmantojot simbolus, asociācijas vai līdzības, lai paplašinātu cilvēka skatījumu uz savu pieredzi, situāciju vai pārdzīvojumiem; tiek lietota konsultēšanā.
- medības Mērķtiecīgu, instinktu kompleksa nosacītu, dažiem dzīvniekiem raksturīgu darbību kopums, lai noķertu citu dzīvnieku barībai.
- vads Metāla vadītājs (piemēram, stieple, stiepju kopums), ko izmanto elektriskās strāvas, arī elektrisko signālu pārvadīšanai.
- pirometalurģija Metālu un metālu sakausējumu iegūšanas un attīrīšanas procesu kopums, kas noris augstā temperatūrā un ir saistīts ar metāla atrašanos šķidrā stāvoklī.
- dioptroskopija Metode acs refrakcijas noteikšanai ar oftalmoskopu.
- tahometrija Metode, metožu kopums rotācijas frekvences mērīšanai.
- sociālās uzvedības korekcija metodoloģiski organizēts pasākumu kopums, kura mērķis ir integrēt personu sabiedrībā.
- sistēmanalīze Metodoloģisku līdzekļu kopums, ko izmanto sarežģītu problēmu risināšanas sagatavošanai un pamatošanai.
- mest kaudzē (arī gubā, čupā u. tml.) metot (ko) vienkopus, veidot (no tā) kaudzi (gubu, čupu u. tml).
- samest Metot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sasviest (1).
- mest kaudzi (arī gubu, čupu u. tml.) metot, vācot (ko) vienkopus, veidot (kaudzi, gubu, čupu u. tml.).
- psihodiagnostika Metožu kopums cilvēka individuālo psihisko īpašību noteikšanai.
- ciparfotogrāfija metožu kopums digitālu fotoattēlu veidošanai un apstrādei; attēli tiek veidoti kā bitkartes, un tos veido, vai nu izmantojot ciparkameru, vai iztverot kadru no videoiekārtas, vai arī skenējot parastu fotoattēlu.
- masspektrometrija Metožu kopums izotopu masas, masas skaitļu un relatīvās izplatības noteikšanai ar masspektrometru vai masspektrogrāfu.
- ultramikroanalīze metožu kopums ļoti mazu vielas daudzumu (10^-6^-10^-12^ g un 10^-3^-10^-6^ ml) kvalitatīvā un kvantitatīvā sastāva noteikšanai.
- akvametrija Metožu kopums ūdens kvantitatīvai noteikšanai neorganiskos un organiskos materiālos.
- rentgenogrāfija Metožu kopums, ar kurām informāciju par objektu iegūst, pētījot rentgenstarojuma un objekta mijiedarbību.
- radiomērījumi Metožu un līdzekļu kopums dažādu lielumu mērīšanai radiodiapazonā.
- korozijaizsardzība Metožu un līdzekļu kopums metāla konstrukciju un izstrādājumu aizsardzībai pret koroziju.
- stabilizācija Metožu un paņēmienu kopums, ko lieto, lai palielinātu materiālu izturību pret dažādu faktoru (temperatūras, gaismas, skābekļa u. c.) iedarbību pārstrādes, glabāšanas un ekspluatācijas laikā.
- metrritms metra^2^(2) un ritma līdzekļu kopums to saskaņā un mijiedarbē.
- mežaudze Meža apgabals, kas no citiem atšķiras ar koku sugām, bonitāti, vecumu un citiem taksācijas elementiem; kokaugu kopums attiecīgajā nogabalā.
- virsaugstums Meža kokaugu kopuma 100 resnāko vai augstāko koku vidējais augstums.
- samēzt Mēžot savirzīt (ko vienkopus, kopā); saslaucīt.
- meža dabiskās atjaunošanās veicināšana mežsaimniecisku darbību kopums, kas rada labvēlīgus apstākļus bagātīgai sēklu ražošanai, to iespējami vienmērīgai izsējai izcirtumā vai zem mežaudzes vainagu klāja un kas nodrošina piemērotu vidi sēklu dīgšanai, dīgstu attīstībai un pašizsējas sējeņu augšanai.
- zaļā zona mežu, parku u. tml. kopums pilsētā vai tiešā tās tuvumā.
- kokaudze Mijiedarbībā saistītu koku kopums, galvenā mežaudžu sastāvdaļa.
- bioplēve Mikroorganismu kopums - plānu, gļotainu baktēriju, sēņu un aļģu veidota kārtiņa, kas sastopama uz slapjām vai mitrām virsmām, piemēram, uz jūras akmeņiem un augiem, arī ūdens cauruļu iekšpusē vai kā zobu aplikums mutē.
- mikroflora Mikroorganismu kopums (kādā vidē).
- mikrobocenoze mikroorganismu kopums noteiktā teritorijā, vidē.
- zarnu flora mikroorganismu kopums zarnās.
- mikroskopija Mikroskopa izmantošanas metožu, paņēmienu kopums; apskate, analīze ar mikroskopu.
- pelējums Mikroskopisku sēņu kopums, kas parasti rada kārtu (uz kā).
- mikropolariskops Mikroskops ar tam pievienotu polariskopu.
- ultramikroskops Mikroskops, ar kuru iespējams saskatīt objektus, kas ir dažu nanometru lielumā un kas nav saskatāmi ar parasto mikroskopu.
- pulpa Mīksto audu kopums zoba dobumā.
- starpene Mīksto audu kopums, kas klāj mazā iegurņa apakšējo daļu.
- pūkojums Mīkstu, smalku matiņu kopums (augiem, to daļām).
- pūkojums Mīkstu, smalku matu kopums (cilvēkam).
- pūkojums Mīkstu, smalku matu, spalvu kopums (dzīvniekam, tā ķermeņa daļām).
- 2. pasaules karš militāru konfliktu kopums 1939.-1945. g.
- habituss Minerālu kristālu forma, to skaldņu kopums.
- mirstības līmenis miršanas gadījumu izplatība iedzīvotāju kopumā vai dažādās dzimuma, vecuma, sociālās u. c. grupās.
- mirušo vidējais vecums mirušo personu vecuma aritmētiskais vidējais lielums noteiktā iedzīvotāju kopumā.
- mitoloģija Mītu kopums (parasti kādai tautai).
- teogonija Mītu kopums par dievu izcelšanos (parasti sengrieķu mitoloģijā).
- ētoss morāles normu, principu un ideālu kopums, kas ir pamatā sabiedrības tikumiskajai pārliecībai un virza indivīdu darbību; iedzimtais tikums.
- tikums Morāles princips, norma, to kopums; atbilsme kādiem morāles principiem, normām.
- linneons Morfoloģiski līdzīgu tuvradniecisku augu formu kopums, kas atbilst sugas kritērijiem.
- nogatavošanās Morfoloģisku un bioķīmisku pārmaiņu kopums augļos, kuru rezultātā sēklā attīstās dīglis, bet augļapvalks iegūst sēklas izplatīšanas un aizsargāšanas spēju.
- Morzes ābece Morzes sistēmas telegrāfa zīmju kopums; Morzes alfabēts.
- motivācija Motīvu minēšana, izvirzīšana (piemēram, darbībai, rīcībai, domai); motīvu kopums; arī pamatojums.
- palīgmotors Motors, ko izmanto kādas palīgkustības radīšanai, palīgiekārtas, palīgietaises darbināšanai, galvenā motora iedarbināšanai, motoru kopuma jaudas palielināšanai.
- piņķeris Mudžeklis, samezglojumu kopums.
- adrenālā sistēma mugurkaulnieku un cilvēka iekšējās sekrēcijas sistēmas daļa: šūnu kopums, kas izdala hormonu adrenalīnu.
- dzimtmuižniecība Muižnieku titulu mantojušo kopums.
- multimediji Multivide - tehniski organizēts vairāku komunikācijas vai informācijas reproducēšanas un apstrādes veidu (skaņas, nekustīga attēla, video, rakstīta teksta) kopums; visbiežāk tā sauc speciālu kompaktdisku iekārtu (CD-ROM) izmantošanu datoros, arī videokonferences u. tml.
- mīkstums Muskuļaudu un saistaudu kopums (gaļai).
- muskulatūra Muskuļu kopums (organismā, tā daļā).
- harēms Musulmaņu mājas daļa, puse, kurā mīt sievietes; tur dzīvojošo sieviešu kopums.
- teksts Mutvārdos izteikts vai ar rakstu zīmēm fiksēts vārdu, teikumu, to savienojumu kopums, kam ir kādas funkcijas sazināšanās procesā.
- muzeja kolekcija muzeja priekšmetu kopums, kuru saista viena pazīme vai vairākas pazīmes un kura vēsturiskā, zinātniskā vai mākslinieciskā vērtība ir nedalāms veselums.
- skaņuraksts Muzikālo īpatnību kopums (skaņdarbā); skaņu raksts.
- skaņu raksts muzikālo īpatnību kopums (skaņdarbam).
- faktūra Mūzikas izteiksmes līdzekļu kopums, (skaņdarba) rakstības veids.
- sanākt Nākot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- naudas resursi naudas līdzekļu kopums, ko paredz izmantot (kā) iegādei.
- finanses naudas līdzekļu kopums; naudas apgrozījums
- tērēšana naudas vai materiālu vērtību kopuma mazināšana, maksājot par kaut ko, pildot saistības vai dāvinot
- skaidra nauda naudas zīme, naudas zīmju kopums – monētas, banknotes.
- skaidra (retāk tīra) nauda naudas zīme, naudas zīmju kopums (parasti maksājumos, dārgumu krājumos).
- tīra (biežāk skaidra) nauda naudas zīme, naudas zīmju kopums (parasti maksājumos, dārgumu krājumos).
- berze Neatgriezenisku procesu kopums cietā ķermenī, kuri rodas, ķermeni deformējot; iekšējā berze.
- cietēšana Neatgriezenisku procesu kopums oligomēru, sveķu, saistvielu, laku un krāsu materiālu pārvēršanai nešķīstošos un nekūstošos telpiskos polimēros.
- trūkt Nebūt (kur, kādā cilvēku kopumā).
- epidiaskopija Necaurspīdīgu attēlu (rasējumu, zīmējumu, tabulu utt.) vai caurspīdīgu diapozitīvu projicēšana uz ekrāna ar epidiaskopu.
- kamols Nedalāms (vārdu, skaņu) kopums.
- vārdkopas analogs nedalāms vārdu savienojums, kas formāli atgādina vārdkopu, bet kurā starp komponentiem nav pakārtojuma sakara.
- solidāra atbildība nedalīta vairāku personu civiltiesiskā atbildība; katram no vairākiem parādniekiem ir pienākums izpildīt visu saistību kopumā.
- puduris Nedaudzu, tuvu novietotu, izveidotu (piemēram, celtņu, reljefa paaugstinājumu) kopums.
- pudurs Nedaudzu, tuvu novietotu, izveidotu (piemēram, celtņu, reljefa paaugstinājumu) kopums.
- abiotiskie faktori nedzīvās dabas vides apstākļu kopums, kas ietekmē organismu dzīvotspēju un nosaka to izplatību.
- homofobija Negatīvo attieksmju kopums pret homoseksuāļiem un homoseksualitāti.
- dumbrājs Negatīvu apstākļa kopums (sabiedrības dzīvē).
- dubļi Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
- dūksnājs Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
- dūkstājs Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
- muklājs Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
- slīkšņa Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
- staignājs Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
- natura Negatīvu, nevēlamu cilvēka, dzīvnieka īpašību kopums.
- makiavellisms Negodīgas politiskās darbības paņēmienu (krāpšanas, nodevības, varmācības, slepkavību u. tml.) kopums.
- negritosi Negroīdu etnisko grupu kopums (Āzijas dienvidaustrumos), kuru pārstāvjiem raksturīgs mazs augums; Āzijas pigmeji.
- Āzijas pigmeji negroīdu etnisko grupu kopums (Āzijas dienvidaustrumos), kuru piederīgajiem ir raksturīgs mazs augums; šo etnisko grupu piederīgie; negritosi.
- krist Neiederēties kādā kopumā.
- izņemt Neiekļaujot (kādā kopumā, daudzumā), nerunājot, nedomājot (par ko).
- pagrābt Neilgu laiku virzīt (parasti ar grābekli) vienkopus (piemēram, sienu, āboliņu).
- neitronu spektrometrija (arī spektroskopija) neitronu enerģijas spektru mērīšanas metožu kopums.
- randomizācija Nejaušības nodrošināšana ģenerālkopas iztvērumu jeb paraugkopu veidošanā.
- samest Nekārtīgi, nevīžīgi, parasti ar metienu, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- jūklis Nekārtīgs (daudzu, parasti dažādu, priekšmetu) kopums.
- mudžeklis Nekārtīgs (daudzu, parasti dažādu, priekšmetu) kopums.
- kadastra objekts Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēts nekustamais īpašums kā īpašuma objektu kopums, kā arī zemes vienība, būve, telpu grupa un zemes vienības daļa.
- pulciņš Neliela (cilvēku) grupa, kopums.
- drupana Neliela daļa (no kāda kopuma).
- drupīte Neliela daļa (no kāda kopuma).
- druska Neliela daļa (no kāda kopuma).
- sauja Neliels (cilvēku) kopums; saujiņa (2).
- saujiņa Neliels (cilvēku) kopums.
- pulciņš Neliels (dzīvnieku) kopums.
- kušķis Neliels (matu, spalvu) kopums; šķipsna.
- pinkulis Neliels (parasti savēlies, matu, spalvu) kopums; šķipsna; kušķis.
- kumšķis Neliels (piemēram, siena, salmu) kopums.
- pinkulis Neliels apaļš vai ieapaļš (miglas, dūmu u. tml.) kopums.
- podiņš Neliels cilindrveida augsnes kopums dēstu audzēšanai.
- bušķītis Neliels kā (piemēram, siena, salmu) kopums.
- skupsna Neliels lakstaugu kopums, cers.
- kolimators Neliels tālskatis teleskopu vai citu instrumentu kolimācijas noteikšanai.
- šķipsna Neliels, parasti pirkstos, saujā, saņemams (kā, piemēram, augu daļu, beramas vielas) kopums.
- vīkšķis Neliels, parasti savēlies, (matu, spalvu) kopums.
- vīšķis Neliels, parasti savīstīts, kā (piemēram, zāles, salmu) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā; vīkšķis (1).
- vīkšķis Neliels, parasti savīstīts, kā (piemēram, zāles, salmu) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā.
- puduris Neliels, vienuviet sapulcējies (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
- pudurs Neliels, vienuviet sapulcējies (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
- Smiltenes ezeri un Abula ūdenskrātuves nelielu ūdenstilpju kopums Mežoles pauguraines ziemeļaustrumu stūrī, Gaujas pieteku Abula un Vijas baseinā, Smiltenes novadā, kopējā platība - >70 ha, ezeri: Niedrājs, Spicieris, Klievezers, Salainis, Mellūzis un Bābenis, mākslīgās ūdenstilpes: Vidus un Tiltlejas ezers, Brutuļu un Cērtenes dzirnavezers, kā arī Teperis.
- slengs neliterārā leksika un citu neliterāro valodas izteiksmes līdzekļu kopums, ko galvenokārt izmanto neformālā mutvārdu saziņā
- virmot Nemitīgi kustēties, drūzmēties (par cilvēku, arī sīku dzīvnieku kopumu); būt tādam, kur ir nemitīga kustība, drūzma.
- pavāls Nenopļauts vai daļēji nopļauts zāles kopums, kas ir palicis zem nopļautās zāles vāla (pēc neprasmīgas pļaušanas ar rokas izkapti vai izkapts defekta dēļ).
- ļaudis Nenoteikts cilvēku kopums; arī cilvēki.
- raboņa nenoteiktu trokšņu kopums.
- neuzliekšanās Nenovīdība, skopulība.
- izraut no konteksta neņemt vērā apstākļu, notikumu, faktu kopumu, kas (ko) ietekmē.
- plomba Neorganiska viela, ar ko piepilda dobumu zoba cietajos audos; šādas vielas kopums, ar ko ir piepildīts dobums zoba cietajos audos.
- bars Neorganizēts (cilvēku) kopums; pūlis.
- muckulis Neorganizēts, kustīgs (cilvēku vai dzīvnieku kopums); jūklis, arī mudžeklis.
- murskulis Neorganizēts, kustīgs (cilvēku vai dzīvnieku) kopums; jūklis; arī mudžeklis (2).
- mudžeklis Neorganizēts, kustīgs (cilvēku vai dzīvnieku) kopums; jūklis.
- jūklis Neorganizēts, kustīgs (daudzu cilvēku, retāk dzīvnieku) kopums; burzma, drūzma.
- izraut Nepamatoti atdalīt (faktu, parādību u. tml.) no veseluma, kopuma.
- paratips Nepārmantojamu pazīmju kopums.
- iedzīvotāju paaudžu nomaiņa nepārtraukta reālo un hipotētisko iedzīvotāju kopumu atjaunošanās dzimstības un mirstības rezultātā.
- vienā laidā nepārtrauktā secībā; visu laiku nepārtraukti; arī nepārtrauktā izkārtojumā, virknējumā; arī vienkopus, vienā kopumā.
- norija Nepārtrauktas darbības transportlīdzeklis vai ceļamierīce - pie ķēdes piestiprinātu kausu kopums.
- laiks Nepārtraukti mainīgs atmosfēras stāvoklis, kas veidojas zemes virsas tuvumā un kam attiecīgajā vietā un laikposmā raksturīgs noteiktu atmosfēras īpašību kopums.
- plūst Nepārtraukti virzīties, tikt virzītam (par sīku cietvielas daļiņu kopumu).
- trallas Nepārtrauktu skaņu kopums --> trallināt.
- mākonis Nepatīkamu izjūtu, pārdzīvojumu kopums.
- pelēkā (smadzeņu) viela nervu darbības centru kopums (smadzenēs).
- pelēkā smadzeņu viela nervu darbības centru kopums smadzenēs.
- saules pinums nervu elementu kopums, kas atrodas vēdera dobumā uz vēdera aortas sākumdaļas priekšējās virsmas.
- signālsistēma Nervu procesu, pārejošu sakaru un reakciju kopums, kas ārējo un iekšējo kairinātāju ietekmē veidojas galvas smadzenēs un nodrošina organisma pielāgošanos apkārtējai videi.
- ožas analizators nervu sistēmas veidojumu kopums, kuri piedalās ožas procesā.
- hitoneirijs Nervu struktūras apvalku kopums - perineirijs, endoneirijs un neirilemma.
- plāns Nesablīvēts, rets (par cilvēku kopumu).
- sanest Nesot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); nesot savirzīt, novietot tā, ka izveidojas (kas).
- palikt starp mums netikt izpaustam ārpus noteikta cilvēku kopuma.
- fons Nevajadzīgi (skaņu) signāli (kādā signālu kopumā), piemēram, troksnis, kas pavada fonogrammas atskaņojumu.
- paravaloda Nevalodisku informācijas pārraides līdzekļu kopums (piemēram, balss modulācijas, žesti, mīmika, attēli, šrifti), kas pavada, papildina izteikumu.
- laukumains Nevienāds (parasti par augu kopumu).
- vārgot Nīkt, nīkuļot (par augiem, to daļām, arī augu kopumu).
- vārgt Nīkt, nīkuļot (par augiem, to daļām, arī augu kopumu).
- vārguļot Nīkt, nīkuļot (par augiem, to daļām, arī augu kopumu).
- pakulas No augu (parasti linu, kaņepāju) garajām šķiedrām pirmapstrādē atdalīts īsu šķiedru kopums; zemākas kvalitātes linu šķiedras.
- sāgo No cietes gatavoti putraimi, to kopums.
- zars No kāda kopuma atdalījusies grupa, vienība.
- ideotips No saimnieciskā viedokļa ideāla organisma (šķirnes) modelis, kam ir optimāls morfoloģisko, anatomisko, fizioloģisko un bioloģisko īpašību kopums.
- atbērt Nobērt (daļu) no kāda kopuma.
- lapbānis Nobirušu, vienkopus savāktu lapu kaudze.
- menzel Nocietinātu ēku, saimniecību kopums.
- sastāties Nodalīties no šķidruma (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- sekretariāts Nodaļa, arī institūcija (iestādē, organizācijā), kas veic organizatorisko un izpildu darbu; šādas nodaļas, arī institūcijas darbinieku kopums; telpa, celtne, kurā darbojos šāda nodaļa, arī institūcija.
- skola Nodarbību kopums šādā mācību un audzināšanas iestādē.
- sociālā darba profesija nodarbošanās, ko raksturo noteikts zināšanu un prasmju kopums par to, kā uzlabot un attīstīt sociālo vidi, cilvēku dzīves apstākļus un pieejamību sociālajiem pakalpojumiem, kā iestāties par visu cilvēku labklājību, sociālo taisnīgumu un attīstīt sociālā darba resursus.
- sagāzt Nogāzt (kokus) lielāka daudzumā (parasti nekārtīgā kopumā); nogāzt (koku lielāku daudzumu, parasti nekārtīgā kopumā).
- litoģenēze Nogulumiežu veidošanās un izmaiņu procesu kopums.
- fācija Nogulumu uzkrāšanās vide, kas atspoguļojas iežu īpatnībās; iežu petrogrāfisko un paleontoloģisko pazīmju kopums, kas raksturo nogulumu veidošanos noteiktos vides apstākļos.
- eršļaks Nokauta dzīvnieka iekšējo orgānu (plaušu, sirds un aknu) kopums.
- apgrandīt Nokratīt, nobirdināt (visu objektu kopumu).
- sasēsties Nolaisties, arī nolaisties un uzmesties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par vairākiem, daudziem putniem, kukaiņiem.
- lūza Nolauztu zaru, koku kopums; vieta, kur atrodas daudz nolauztu zaru, koku.
- lūžņa Nolauztu zaru, koku kopums; vieta, kur atrodas daudz nolauztu zaru, koku.
- izmirt Nomirstot (visiem), beigt pastāvēt (par cilvēku kopumu).
- pirkums Nopirkto produktu, preču u. tml. kopums.
- sēks Nopļautu augu (parasti zāles, āboliņa, vīķu) kopums, kurus tūlīt pēc pļaušanas izbaro dzīvniekiem.
- zaļā masa nopļautu, nocirstu u. tml. augu, to daļu kopums.
- starp Norāda uz (cilvēku) kopumu, kurā (kāds) atrodas, notiek kāda darbība, eksistē kāds stāvoklis.
- starp Norāda uz (kā, parasti viendabīga) kopumu, kurā (kāds, kas) atrodas, novietojas, tiek novietots, ir uztverams.
- starp Norāda uz (parasti viendabīgiem) objektiem, kuru kopumā, arī vidē (kāds, kas) virzās, virza, dara, (kas) notiek, norisinās.
- sa- Norāda uz (vairāku, daudzu) virzību kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur.
- tur Norāda uz cilvēku kopu, vidi, ar kuru kāds ir, parasti vāji, saistīts.
- te Norāda uz cilvēku kopu, vidi, kurā kāds atrodas, kas notiek.
- tepat Norāda uz cilvēku kopu, vidi, kurā kāds atrodas, kas notiek.
- no Norāda uz daļām, sastāvdaļām, kas veido kādu kopumu.
- pie Norāda uz grupu, kopumu, kurā (kas) ietilpst, ar kuru (kas) ir saistīts.
- no Norāda uz kopumu, kam tiek atdalīta, nošķirta kāda daļa, sastāvdaļa.
- viss Norāda uz minēto, iedomājamo personu kopumu.
- viss kaut kas norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu kopumu
- tas viss retāk viss tas norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu; norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu, par kuru (tūlīt) kas tiks minēts.
- tas viss, retāk viss tas norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu; norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu, par kuru (tūlīt) kas tiks minēts.
- viss Norāda uz priekšmetu, parādību, norisi, aptverot to kā veselumu, vienotu kopumu; norāda, ka (ķermenis, ķermeņa daļa, arī priekšmets, telpa) tiek ar ko aptverts, pārņemts u. tml. pilnīgi, viscaur.
- neieskaitot Norāda uz to, kas nav ietverts kādā kopumā; izņemot (2).
- pa Norāda uz vienību, kas rodas, ja dala kādu grupu, kopumu, arī uz vienībām, kas veido kādu grupu, kopumu.
- viss Norāda uz vispārinātu (piemēram, dažādu parādību, notikumu, apstākļu) kopumu.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek savirzīts, novietots kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur.
- sa- Norāda, ka ar darbību panāk, lai (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas kopā, kādā kopumā., veidojumā, arī kur; norāda, ka ar darbību panāk, lai (vairāki, daudzi) izveido kādu kopumu.
- ārpus Norāda, ka kas neietilpst kādā kopumā.
- piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme aptver visu (kā) apjomu, kopumu.
- piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti process, parādība) aptver visu (kā) apjomu, kopumu.
- pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, nozīmīgākais, būtiskākais, raksturīgākais, arī sākotnējais (kādā kopumā).
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pirmais kādā secībā, kopumā.
- palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais kādā sistēmā, kopumā palīdz nodrošināt šīs sistēmas, kopuma galveno elementu, sastāvdaļu darbību, funkcijas, pastāvēšanu.
- palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais kādā sistēmā, kopumā pastāv, funkcionē papildus kam citam, galvenajam.
- palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek iekļauts kādā sistēmā, kopumā uz laiku kāda atsevišķa uzdevuma, kādas atsevišķas funkcijas veikšanai.
- palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam kādā sistēmā, kopumā ir zemāks rangs, ka tas veic mazāk atbildīgu uzdevumu.
- notikums norise, darbība, to kopums, arī situācija, kas pārmaina, ietekmē (kā) stāvokli, procesu.
- dzīve Norišu, darbību kopums (sabiedrībā).
- stāvoklis Norišu, procesu, arī īpašību kopums (organismā), kas nosaka tā funkcionēšanas īpatnības, spējas (parasti kādā laikposmā).
- stāvoklis Norišu, procesu, arī īpašību kopums (priekšmetiem, veidojumiem u. tml.), kas nosaka (to) funkcionēšanu, kvalitāti (parasti kādā laikposmā).
- juridiskā tehnika normatīvo aktu izstrādāšanas, noformēšanas, publicēšanas un sistematizēšanas līdzekļu un paņēmienu kopums.
- bērnu tiesības normu kopums, kas nodrošina bērniem iespēju sociāli attīstīties, īstenojot dotības un intereses.
- videostandarts Normu kopums, kas reglamentē displeja izšķirtspēju un krāsas.
- baznīcas tiesības normu kopums, kas regulē baznīcas kā zināmas ļaužu kopības laicīgo organizāciju un dzīvi.
- normatīvs Normu kopums; dokuments, kurā noteiktā sistēmā ir sakopotas normas.
- telpa Norobežota, parasti tukša (vielas kopuma, iežu u. tml.) daļa; ar šūnām, audiem norobežota, parasti tukša (organisma) dala.
- konjunktūra Nosacījumu kopums to savstarpējā cēloņsakarībā, radušies apstākļi, pagaidu situācija, lietu stāvoklis.
- skaitīties nosaukt savu atrašanās vietas numuru kādā kopumā, parasti ierindā.
- pārsaukt Nosaukt, minēt no kādas grupas, kāda kopuma (daudzus vai visus).
- nomenklatūra Nosaukumu kopums izstrādājumiem (piemēram, kādā ražošanas nozarē, uzņēmumā).
- apspert Nospert (par zibeni) (visu objektu kopumu).
- sastāties Nostājoties (vairākiem, daudziem), izveidoties (par kādu kopumu).
- sastāties Nostāties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- atšaut Nošaut, nomedīt (no dzīvnieku kopuma noteiktu skaitu kādas kvalitātes dzīvnieku).
- nodalīt Nošķirt, atdalīt (ko no kāda kopuma); iedalīt (ko no kāda kopuma).
- atdalīt Nošķirt, nodalīt (atsevišķus priekšmetus vai dzīvniekus no kāda kopuma).
- noskaņa Noteikta (domu, jūtu) virzība, ievirze; noteiktu izjūtu, uzskatu, gribas procesu kopums; noskaņojums (2).
- noskaņojums Noteikta (domu, jūtu) virzība, ievirze; noteiktu izjūtu, uzskatu, gribas procesu kopums.
- klātesošie iedzīvotāji noteiktā apdzīvotā vietā vai teritorijā uzskaites (visbiežāk tautas skaitīšanas) momentā faktiskais iedzīvotāju kopums.
- tradīcija Noteiktā cilvēku grupā izveidojies uzskatu un darbību, rīcības kopums, kas tiek pārmantots no paaudzes paaudzē; arī paraža (1).
- antroponimikons Noteikta etnosa vai noteikta autora lietoto personvārdu kopums.
- iedzīvotāju vidējais vecums noteikta iedzīvotāju kopuma indivīdiem aprēķinātais vidējais gadu skaits.
- etniskais sastāvs noteikta iedzīvotāju kopuma sadalījums pēc etniskās piederības (tautības).
- klaviatūra Noteiktā kārtībā novietotu (mūzikas instrumenta) taustiņu kopums.
- bioma Noteiktā klimatiskajā reģionā sastopamo augu un dzīvnieku kopums.
- programma Noteiktā secībā dots (piemēram, sarīkojumā, koncertā, radiopārraidē, televīzijā) izpildāmo priekšnesumu uzskaitījums; priekšnesumu, pārraižu kopums.
- virkne Noteiktā secībā saistītu, savērtu (piemēram, uz diega, auklas) nelielu vienveidīgu priekšmetu kopums.
- virtene Noteiktā secībā saistītu, savērtu (piemēram, uz diega, auklas) nelielu, vienveidīgu priekšmetu kopums; virkne (2).
- iekārta Noteikta tipa vienveidīgu ietaišu komplekss; darba līdzekļu kopums kāda uzdevuma izpildei tehnoloģiskā procesā.
- darba perioda paredzamais ilgums noteikta vecuma un dzimuma personu kopuma vidējais darba perioda ilgums pēc darba perioda tabulām.
- paka Noteiktā veidā salikts, pārvietošanai paredzēts (kā) neiesaiņots kopums.
- pakete Noteiktā veidā salikts, sakārtots, sapresēts u. tml. (kādu materiālu, priekšmetu) kopums.
- plosts Noteiktā veidā sasaistītu kokmateriālu kopums pludināšanai pa ūdenstilpēm.
- zvaigžņu pasaule noteikta veida zvaigžņu kopums.
- paņēmiens Noteikta veida, parasti īpaši izstrādāta, darbība, arī darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai.
- šrifts Noteiktai rakstības sistēmai raksturīgā zīmju grafiskā forma; šādai formai atbilstošu zīmju kopums.
- kariotips noteiktai sistemātiskai grupai raksturīgākais hromosomu komplekta morfoloģisko īpašību kopums.
- komplekss Noteiktam nolūkam veidots (celtņu, telpu) kopums; celtnes, telpas, kas veido vienību, veselumu.
- gaisa kondicionēšana noteiktām prasībām atbilstošu gaisa parametru iegūšana un automātiska uzturēšana slēgtās telpās, izmantojot atbilstošu tehnisko līdzekļu kopumu – gaisa kondicionēšanas sistēmu.
- piederums Noteiktam uzdevumam paredzētu priekšmetu kopums.
- spaile Noteiktam zvejas veidam nepieciešamo rīku (piemēram, tīklu) kopums.
- reģistrs Noteiktas formas veidlapa, to kopums, kantora grāmata (kā) reģistrācijai; rakstisks (parasti dokumentu) uzskaitījums, saraksts.
- mode Noteiktas gaumes, noteiktu paradumu, ieskatu kopums noteiktā laikposmā (kādā sadzīves, kultūras jomā, parasti apģērba, frizūras izvēlē, kosmētisko līdzekļu izmantojumā).
- būtiskums Noteiktas informācijas svarīguma pakāpe finanšu pārskatos kopumā.
- konkrētās preces tirgus noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vēra pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības.
- platforma Noteikti formulēta darbības programma, prasību, uzskatu kopums (piemēram, politiskai partijai, šķirai, sociālai grupai).
- kontingents Noteiktos apstākļos viendabīgs (cilvēku) kopums, daudzums.
- skaits Noteikts (kā) skaitlisks kopums.
- kontingents Noteikts (priekšmetu, parādību) kopums, daudzums (kādam nolūkam).
- cikls Noteikts (procesu, norišu, darbību) kopums, kas veido atsevišķu posmu (procesu, norišu, darbību) virknē, ķēdē.
- sfēra Noteikts (psihisko stāvokļu) kopums.
- dziesma Noteikts (putna balss veidots) skaņu kopums.
- stils Noteikts darbības, rīcības, izturēšanās veids, to īpatnību, savdabību kopums.
- meklēšanas atslēga noteikts lauks ierakstā vai kolonnā, ko meklē datu bāzē, vai arī vērtība, kas ir atrodama dokumentā vai citā datu kopumā.
- dziesme Noteikts putna balss veidotu skaņu kopums.
- saskare Noteiktu attiecību kopums (cilvēkiem ar cilvēkiem, to grupām); noteiktu attiecību kopums (cilvēkiem ar kādām parādībām, notikumiem); arī saikne.
- saskare Noteiktu attiecību kopums (kam ar parādībām sabiedrība, daba).
- spēle noteiktu darbību kopums, kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību, gūt prieku, izklaidēties, arī iegūt laimestu.
- sociālā darbinieka profesionālās lomas noteiktu darbību un pienākumu kopums, kas tiek izraudzīts, īstenots un kombinēts kā viens no elementiem sociālā darbinieka mijiedarbībā ar indivīdu, grupu, kopienu.
- meklēt un aizstāt noteiktu datu vai rakstzīmju secības atrašana un to aizstāšana ar citu datu kopu vai rakstzīmju secību visā dokumentā.
- elektroierīce Noteiktu funkciju veikšanai paredzēta tehniskas sistēmas sastāvdaļa, detaļu, mezglu vai elementu kopums, kurā izmanto elektrisko enerģiju.
- interpunkcija Noteiktu grafisku zīmju (pieturzīmju) kopums gramatisku, jēdzienisku vai intonatīvu sintaktisku vienību atdalīšanai (vai izdalīšanai) rakstos.
- atbilstības kritēriji noteiktu indikatoru, prasību kopums kādas mērķa grupas vai klientu mērķgrupas atlasei; sociālās aizsardzības sistēmā tādējādi nosaka, kas ir tiesīgs saņemt sociālos pabalstus vai pakalpojumus.
- selekcija Noteiktu objektu, signālu izdalīšana, atlase (no kāda kopuma).
- dzīvotne Noteiktu specifisku abiotisku un biotisku faktoru kopums teritorijā, kurā suga eksistē ikvienā tās bioloģiskā cikla posmā.
- teikuma sintaktiskā struktūra noteiktu teikuma locekļu funkcijās lietotu vārdformu vai predikatīvo vienību (teikuma daļu) savstarpējo sintaktisko sakaru kopums teikumā.
- karšu kolekcija noteiktu uzdevumu risināšanai atlasītu karšu kopums, piem., jūras navigācijas karšu kolekcija, ko veido pirms noteikta reisa.
- darbs Noteiktu, raksturīgu darbību kopums (piemēram, kādā gadalaikā, kādā nozarē); nepieciešamo iemaņu, paņēmienu kopums kādas darbības veikšanai.
- stils Noteikumos paredzēts paņēmienu kopums (sportā).
- datu integritāte noteikumu kopums, kas datoru tīklos nodrošina datu saglabāšanu paredzētajai to izmantošanai, un ietver sevī gan spēju apstrādāt atteikumus, gan arī datu automātisku atjaunināšanu.
- marķiera nodošanas procedūra noteikumu kopums, kas lokālajā tīklā, kurā tiek pārraidīts marķieris, nosaka, kā stacija saņem, izmanto un nodod marķieri. Ar šīs procedūras starpniecību tiek novērsta situācija, kad vairākas stacijas var vienlaicīgi uzsāk pārraidi un izsaukt sadursmi.
- datu integritāte noteikumu kopums, kas nodrošina datu pareizības, nepretrunīguma un pilnības saglabāšanu (īpaši pēc datu atjaunināšanas vai dzēšanas).
- gramatika Noteikumu kopums, kas nosaka valodas vārdu uzbūves, formu maiņas, vārdu saistījuma un teikumu uzbūves pamatprincipus.
- aptieku reglaments noteikumu kopums, kas regulē aptieku un aptiekāru darbību, Rīgā pirmais izdots 1636. g.
- datu posma vadība noteikumu kopums, ko izmanto, lai nodrošinātu sekmīgu informācijas apmaiņu starp datoru tīkla mezgliem.
- drošības politika noteikumu un paņēmienu kopums, kas nosaka datoru tīkla drošības īstenošanas procedūras un mehānismus.
- drošības politika noteikumu un procedūru kopums datu apstrādes sistēmās, kas nosaka informācijas izmantošanas drošību.
- instrukcija Noteikumu, pamācību (parasti sistematizēts, secīgi izkārtots) kopums kāda uzdevuma izpildei.
- režīms Noteikumu, pasākumu kopums, kas nepieciešams kāda mērķa sasniegšanai.
- posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas ir saistīts ar dzīvības briesmām, cilvēku upuriem, smagiem dzīves apstākļiem.
- posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas ir saistīts ar lieliem materiāliem zaudējumiem, saimnieciski ekonomiskās dzīves pilnīgu sabrukumu.
- posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas izraisa smagus, sāpīgus pārdzīvojumus, dziļas bēdas, ciešanas.
- nepatikšanas Notikums, notikumu kopums, kas sagādā daudz rūpju, raižu, uztraukuma.
- darbība Notikumu, norišu kopums, kas veido (daiļdarba) sižetu.
- mazvērtības komplekss noturīgi zems pašnovērtējums, nostādņu un jūtu kopums (neapzināta vai daļēji apzināta pārliecība), atbilstoši kurai cilvēks uzskata sevi par sliktāku (dumjāku, neglītāku, vājāku, nespējīgāku) nekā citi.
- temperaments Noturīgs likumsakarīgi saistītu personības individuālo īpašību kopums, kas cilvēka attiecībās ar ārējo pasauli raksturo galvenokārt psihisko norišu dinamikas savdabību.
- sistēmas struktūra noturīgs sistēmas elementu iekšējo saistījumu kopums, kas nodrošina sistēmas veselumu un pašidentitāti.
- konstitūcija noturīgu psihofizisku īpašību kopums, respektīvi, psihofizioloģiskā uzbūve.
- dzīvesveids Noturīgu, tipisku darbību kopums (cilvēka, sociālo grupu, tautu) dzīvē.
- laikazobs Novecošanās cēloņu kopums, kas saistīts ar, parasti ilgu, laikposmu; laika zobs.
- laika zobs novecošanās, arī bojāšanās cēloņu kopums, kas saistīts ar, parasti ilgu, laikposmu.
- novelistika Noveļu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- vizuāli novērojumi novērojumi, ko izdara ar neapbruņotu aci vai teleskopu.
- nestandartizētā novērošana novērošana, kurā iepriekš netiek noteikts objekta elementu kopums, un novērotājam nav rīcības plāna.
- izvērtēt Novērtēt (kādu kopumu, parasti pa tā sastāvdaļām, detaļām).
- saslēgt Novietojoties citam pie cita, izveidot (kopumu, grupu) ciešu, blīvu.
- taisīt Novietojoties, tiekot novietotam, arī veidotam, radīt (noteiktu grupējumu, formu u. tml.); veidot ar savu ķermeni, tā daļām (noteiktu stāvokli, arī kustību kopumu).
- situēt Novietot (parasti attiecībā pret ko, noteiktā kopumā).
- sagulties Novietoties guļus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem daudziem; sagult (1).
- sagult Novietoties guļus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem; sagulties (1).
- sasēsties Novietoties sēdus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- satupties Novietoties tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem; arī sasēsties; satupt.
- satupt Novietoties tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem; arī sasēsties; satupties.
- samesties Novietoties, apmesties (kādā kopumā) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- sastāties Novietoties, tikt novietotam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par transportlīdzekļiem.
- nobirt Novirzīties nost (no kā) un nokrist (par sīku daļiņu kopumu).
- vieta Nozīmīgums, loma (kam kādā sistēmā, parādību kopumā).
- atņemt Ņemot atvirzīt nost; paņemt nost (daļu no kopuma).
- grābt Ņemt (ar darba rīku vai rokām kādu masu, kopumu); virzīt (ar darba rīku vai rokām kādu masu, kopumu traukā, maisā).
- vilkt Ņemt (ko no kopuma, no daudziem).
- ļumēt Ņudzēt (par kādu kustīgu kopumu).
- uzņēmējdarbības vide objektīvā realitāte: no cilvēka gribas neatkarīgu saimniecisku, juridisku, administratīvu, ekoloģisku, demogrāfisku un citu nosacījumu un procesu reāla eksistence; aktīvu saimniekošanas subjektu, objektu, procesu un spēku, to attiecību kopums.
- klasteris Objektu grupa ar noteiktu iezīmju kopu.
- klasters Objektu grupa ar noteiktu iezīmju kopu.
- taksons Objektu kopums, kam ir noteiktas kopīgas pazīmes un kas atbilst noteiktai taksonomiskai kategorijai.
- redzesleņķis Objektu kopums, kam pievērstas (kāda) intereses, uzmanība; (kāda) interešu, zināšanu, uzskatu kopums; redzesloks (2).
- redzes loks Objektu kopums, kam pievērstas (kāda) intereses, uzmanība.
- redzesloks Objektu kopums, kam pievērstas (kāda) intereses, uzmanība.
- reglaments Oficiālu noteikumu kopums, kas detalizēti nosaka valsts institūciju, iestāžu, organizāciju darbību.
- oglekļa cikls oglekļa savienojumu uzkrāšanās, pārveidošanās un cirkulācijas procesu kopums biosfērā, litosfērā, atmosfērā un hidrosfērā.
- sapropelīts Ogļu kopums, kas veidojies galvenokārt no zemākajiem augiem un planktona mikroorganismiem.
- saraksta apstrāde operāciju kopums, ko izpilda ar sarakstu: saraksta nolasīšana tā loģiskajā un fizikālajā secībā, saraksta paplašināšana ar jauniem elementiem, elementu izsvītrošana no saraksta u. tml.
- zāģbaļķu sazāģēšana operāciju kopums, kuru izpildes gaitā no zāģbaļķiem iegūst noteikta izmēra un kvalitātes zāgmateriālus.
- izguve Operāciju, metožu un procedūru kopums, ko izmanto noteiktas tematikas datu atlasei no datu bāzēm vai datnēm.
- mikroķirurģija operatīvo metožu kopums, kurās izmanto kontroli ar optiskām ierīcēm un īpašus smalkus instrumentus un speciālu šuvju materiālu; izmanto neiroķirurģijā, acu sīko asinsvadu ķirurģijā, plastiskajā ķirurģijā.
- datņu pārvaldība operētājsistēmas funkciju kopums, kas saistīts ar datņu veidošanu, to atvēršanu, lasīšanu, modifikāciju un aizvēršanu.
- kodols operētājsistēmas programmu kopums, kas veido tās tās centrālo daļu un realizē datora vai datoru sistēmas vadības funkcijas.
- operliteratūra Operu partitūru kopums.
- ģeometriskā optika optikas nozare, kas aplūko gaismu kā taisnlīnijas staru kopu, kuri izplatās cits no cita neatkarīgi un spēj lūzt un atstaroties, sastopot, kādas optiski atšķirīgas vides robežvirsmu.
- zaru un robežu algoritms optimizācijas uzdevumu risināšanas ierobežotas pārlases algoritms, kurā optimumu mērķtiecīgi meklē iespējamo risinājumu telpā, secīgi dalot apakškopās iespējamo risinājumu kopu un veidojot apakškopu koku, ierobežojot tā zaru pārlasi, pārrēķinot robežvērtības.
- optika Optiska instrumenta elements, arī elementu kopums, kas maina gaismas izplatīšanās virzienu (piemēram, lēca, prizma).
- pirometrija Optisko metožu kopums augstas (virs 600 K) temperatūras mērīšanai, izmantojot pirometrus.
- optiskās šķiedras dalīto datu saskarne optisko šķiedru datu pārraides tīklu standartu kopums, ko izstrādājis Amerikas Nacionālais standartu institūts (ANSI); stadarts FDDI.
- katabolisms Organisma bioķīmisko procesu kopums, kurā komplicētas organiskās vielas noārdās līdz vienkāršākām vielām.
- genotips Organisma hromosomās lokalizēto gēnu kopums.
- attīstība organisma morfoloģisko, bioķīmisko un fizioloģisko izmaiņu kopums, t. i., organisma kvalitatīvās izmaiņas - no sākotnējām šūnām rodas jaunas šūnas ar citām īpašībām.
- veselība Organisma norišu un uzbūves īpašību kopums (cilvēkam), kas kādā pakāpē (parasti ilgākā laikposmā) nodrošina organisma funkcionēšanu.
- trofika Organisma šūnu vielmaiņas un to regulējošo mehānismu kopums, kas nodrošina šūnu, audu un orgānu morfoloģisko struktūru un fizioloģiskās funkcijas.
- fizioloģija organisma, tā orgānu dzīvības procesu kopums.
- koporganisms Organisms, kas izveidojies, vairākiem atšķirīgiem organismiem saliedējoties vienotā bioloģiskā kopumā.
- saprobitāte Organismu īpašību kopums, kas nodrošina tiem spēju dzīvot un vairoties ar organiskām vielām piesārņotos ūdeņos.
- psammons Organismu kopums, kas dzīvo ūdenstilpju piekrastes mitrajās smiltīs virs ūdenslīmeņa.
- salons Organizācijai vai privātai personai piederoša telpa, telpu kopums, kur pastāvīgi tiek izstādīti pārdošanai paredzēti mākslas darbi.
- maldināšana Organizatoriska vai tehniska rakstura pasākumi, dažādu darbību kopums, kuru mērķis ir maldināt pretinieku un mudināt to darboties pretēji savām interesēm.
- vienība Organizēta cilvēku grupa, kopa (kādam noteiktam uzdevumam), arī organizatoriski, administratīvi u. tml. saistīts, parasti vienas profesijas, cilvēku kopums (parasti kopā ar profesionālo uzdevumu veikšanai nepieciešamajiem līdzekļiem).
- pasāciens organizēti veikts (parasti sabiedriski nozīmīgs) darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai; pasākums
- pasākums Organizēti veikts (parasti sabiedriski nozīmīgs) darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai.
- apvienība Organizēts (cilvēku) kopums, ko saista viena profesija, darbības nozare, uzskatu kopība u. tml.; organizācija, biedrība.
- pamatšūna Organizēts cilvēku kopums, kas veido (kā, piemēram, sabiedrības, organizācijas) galveno, nozīmīgāko daļu.
- pasāciens organizēts darbību, norišu kopums ar noteiktu programmu, kurā tiek iesaistīta plašāka sabiedrība; pasākums
- pasākums Organizēts darbību, norišu kopums ar noteiktu programmu, kurā tiek iesaistīta plašāka sabiedrība; sarīkojums.
- ģeogrāfiskās informācijas sistēma organizēts datora aparatūras, programmatūras un ģeogrāfisko datu kopums, kas izveidots ģeogrāfiski piesaistītas informācijas ieguvei, uzglabāšanai, apstrādei, atjaunošanai un vizualizēšanai.
- programmu bibliotēka organizēts programmu kopums, kas paredzēts konkrētam datoram un ir pietiekami dokumentēts, lai to atļautu lietot arī citām personām, bet ne tikai programmu autoriem. Bibliotēkas programmas paredzētas atkārtotai lietošanai un var tikt izmantotas jaunu programmu veidošanai.
- aprūpes programmas pieeja organizētu darbību kopums ar mērķi formalizēt un stiprināt veselības un sociālās jomas institūciju sadarbību kopienā, sniedzot atbalstu un aprūpi mazaizsargātām personām vai grupām, piemēram, cilvēkiem ar attīstības traucējumiem, senioriem.
- urīnceļi Orgānu kopums urīna izvadīšanai no organisma - urīnvadi, urīnpūslis, urīnizvadkanāls.
- aparāts Orgānu kopums, kas veic kādu noteiktu funkciju organismā.
- aizsargaparāts Orgānu kopums, kas veic organisma aizsardzības funkcijas.
- trakts Orgānu, veidojumu u. tml. kopums (organismā), pa kuru (kas) tiek pārvadīts.
- ornamentika Ornamentu raksturīgāko īpašību kopums, arī ornamentu kopums (piemēram, mākslas darbā, mākslas virzienā, kāda laikmeta tautas mākslā).
- apstribināt Pabarot, pastrebināt ar šķidru ēdienu (visu objektu kopumu).
- izjaukt Padarīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus; sajaukt.
- sajoksīt Padarīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, telpu, kur ir vairāki priekšmeti); sajaukt.
- iekļaut padarīt par (kāda kopuma, sistēmas) sastāvdaļu, daļu.
- uzņemt Padarīt par (kāda kopuma.) sastāvdaļu, daļu; iekļaut (2).
- retināt Padarīt retāku (augu kopu vai auga daļas).
- sajaukt Padarīt, parasti pilnīgi, nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus.
- padomjtauta Padomju Savienības iedzīvotāju kopums.
- pagānība Pagānu paražu, tradīciju kopums; arī pagānisms.
- paputēt Pajukt, pašķīst, arī kļūt daļēji nelietojamam (par priekšmetiem, priekšmetu kopu).
- aprūpe pakalpojumu kopums tiem sabiedrības locekļiem, kas paši daļēji vai pilnībā nespēj īstenot pamatvajadzības (parasti bērni, invalīdi, veci cilvēki).
- tiešsaistes pakalpojumi pakalpojumu kopums, ko sniedz firma, kas uztur pati savu tīklu un nodrošina elektronisko pastu, forumus, sarunas, spēļu datu bāzes, ielādējamas datnes un cita veida informācijas pārsūtīšanas, apstrādes un uzglabāšanas pakalpojumus.
- saplūst Pakāpeniski apvienojoties, arī asimilējoties izveidot (kādu cilvēku kopumu), iekļauties (tajā).
- pielasīties Pakāpeniski pievienoties, tikt pievienotam (pie kāda kopuma).
- sakrāt Pakāpeniski savākt (atsevišķus elementus, sastāvdaļas) un izveidot kādu kopumu, veselumu, daudzumu.
- uzkrāt Pakāpeniski vākt (atsevišķus elementus, sastāvdaļas) un izveidot kādu kopumu, veselumu, daudzumu, arī, pakāpeniski vācot atsevišķus elementus, sastāvdaļas, izveidot (kopumu, daudzumu).
- tīt Pakāpeniski virzīt nost, laukā (ko no kāda satīta kopuma).
- šaktieris Pakāpenisks vienas krāsas toņu kopums no gaišākā līdz tumšākam.
- gradācija Pakāpeniskums, vienmērība (kādā kopumā, norisē).
- devons paleozoja ēras ceturtais periods (pirms \~410-355 mlj. gadu), kurā notika sarkano smilšakmens slāņkopu veidošanās; raksturīga masveidīga dzīvo organismu iznākšana no ūdens sauszemē; devona periods.
- papildināt Palielināt (cilvēku kopumu), pievienojot, parasti trūkstošus, arī vēlamus cilvēkus; palielināt (cilvēku kopumu), pievienojoties (tam).
- paplašināt Palielināt (kā) daudzumu, kopumu.
- vīkšķis Paliels (naudas, papīru) kopums; žūksnis.
- kušķis Paliels (naudas) kopums; žūksnis.
- vīšķis Paliels (piemēram, drānas, papīra) kopums, arī (īpaša materiāla) veidojums, ko aptuveni var saņemt saujā un izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai; arī šādi izveidots pikucis, piemēram, (kā) aizbāšanai, piepildīšanai; vīkšķis (2).
- vīkšķis Paliels (piemēram, drānas, papīra) kopums, arī (īpaša materiāla) veidojums, ko aptuveni var saņemt saujā un izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai; arī šādi izveidots pikucis, piemēram, (kā) aizbāšanai, piepildīšanai.
- furnitūra Palīgmateriālu, arī palīgpriekšmetu kopums.
- pārpalikt Palikt pāri (parasti no kāda kopuma).
- arthašastra Pamācību kopums par valsts pārvaldīšanu Senajā Indijā, kas sastādīts \~4.-2. gs. p. m. ē.
- profesionālās ētikas principi pamatnostādnes, kas noteic personas vai grupas rīcību darba vidē un līdzās noteikumiem un pieņēmumiem par kādas jomas profesionāļu savstarpējām attiecībām, attiecībām ar klientiem un sabiedrību kopumā nosaka profesionālās rīcības augstākos standartus.
- salaist Panākt, arī pieļaut, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā īpašības, to kopums) kļūst labāks.
- pazemināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā īpašības, to kopums) kļūst sliktāks.
- sasaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādai parādībai, norisei u. tml.) izveidojas cieša saikne (ar ko); panākt, būt par cēloni, ka (kādas parādības, norises u. tml.) tiek iekļautas noteiktā kopumā, sistēmā.
- paretināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds cilvēku kopums) kļūst skaitā mazāks.
- retināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds cilvēku kopums) kļūst skaitā mazs vai mazāks.
- savākt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti kā vairākas, daudzas plūsmas, starojumi) tiek uztverts un izveido noteiktu kopumu, sistēmu, arī savirzās (kopa, kādā kopuma, veidojumā, arī kur); savirzīt (piemēram, vielas, priekšmetus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- pasliktināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti stāvoklis, apstākļu, īpašību kopums) vairs neatbilst kādām normām, prasībām.
- šķiest Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti šķidrs) vienlaikus strauji virzās uz vairākām vai visām pusēm; panākt, būt par cēloni, ka (kā sīka, viegla kopums) virzās šādā veidā.
- papildināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, kā kopums) kļūst bagātīgāks, plašāks.
- vērpt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens, dūmi, putekļi) griežas, veido (kādu riņķojošu kopumu).
- savērpt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens, dūmi) griežas, izveido (kādu riņķojošu kopumu).
- nobirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (sīku daļiņu kopums) novirzās nost (no kā) un nokrīt.
- sapulcināt Panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ierodas, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sapulcēt.
- sapulcēt Panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ierodas, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sapulcināt.
- radīt Panākt, būt par cēloni, ka cilvēkiem veidojas (kāda attieksme pret ko, attiecības ar ko); panākt, būt par cēloni, ka veidojas (darbība, norise, attiecību kopums) sabiedrībā.
- izveidot Panākt, būt par cēloni, ka rodas (skaņa, skaņu kopums).
- vākt Panākt, būt par cēloni, ka, piemēram, (kas) savirzās kopā, kļūst koncentrētāks, veido kādu kopumu.
- pievienot Panākt, ka (kas) kļūst par (kāda gatava, pabeigta kopuma, sistēmas) sastāvdaļu.
- sadabūt Panākt, ka (kas) tiek novietots, atrodas kopā, vienkopus (par vairākiem priekšmetiem, to dalām).
- sasēdināt Panākt, ka (vairāki, daudzi) apsēžas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- sastādīt Panākt, ka (vairāki, daudzi) nostājas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); panākt, ka vairāki, daudzi nostājoties izveido (kādu kopumu, veidojumu).
- satupināt Panākt, ka (vairāki, daudzi) novietojas tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); arī sasēdināt.
- izveidot Panākt, ka rodas (noteiktām prasībām atbilstošs dzīvnieku kopums).
- sagraut Panākt, parasti varmācīgi, ka beidz pastāvēt (piemēram, organizācija); panākt, ka beidz pastāvēt (piemēram, kolektīvs, organizēts cilvēku kopums).
- aktīvs Panākumu, sasniegumu kopums.
- stereorāma Panorāma, kur iztēlojumus apskata caur stereoskopu.
- metodika Paņēmienu kopums (kā, piemēram, darba, pētījuma) veikšanai.
- rokraksts Paņēmienu kopums burtu, teksta rakstīšanai ar roku, izmantojot attiecīgus rakstāmrīkus; šādi rakstītu burtu, teksta forma, veids.
- atslēga Paņēmienu kopums nepazīstamu raksta zīmju un raksta sistēmas atšifrēšanai.
- perspektīva Paņēmienu kopums telpisku ķermeņu attēlošanai plaknē atbilstoši redzes uztverei; telpiska ķermeņa attēlojums ar šādiem paņēmieniem.
- mnemotehnika Paņēmienu kopums, ar kuriem, izmantojot mākslīgas asociācijas, atvieglo iegaumēšanu un palielina atmiņas apjomu; mnemonika.
- mnemonika Paņēmienu kopums, ar kuriem, izmantojot mākslīgas asociācijas, atvieglo iegaumēšanu un palielina atmiņas apjomu; mnemotehnika.
- tiesiskās regulēšanas metode paņēmienu kopums, ar kuru palīdzību tiek realizēta tiesību ietekme uz sabiedriskajām attiecībām, kalpo par kritēriju tiesību normu iedalīšanai tiesību nozarēs - administratīvās tiesības (subordinācijas metode) un civiltiesības (koordinācijas metode), citās nozarēs - abu pamatmetožu variācijas un savienojumi.
- komercaritmētika Paņēmienu kopums, kā veikt dažādus komerciālajā praksē nepieciešamus aprēķinus.
- logošana Paņēmienu un metožu kopums displeja ekrāna sadalīšanai divās vai vairākās daļās, kurās vienlaikus var tikt attēlota dažāda informācija, ko iespējams apstrādāt gan atsevišķi, gan kopīgi.
- politiskais režīms paņēmienu un metožu kopums, ar kuru palīdzību valstī tiek īstenota vara; vēsturē pazīstamas divas politiskā režīma pamatgrupas: demokrātisks (parlamentārā demokrātija) un antidemokrātisks režīms (autoritārs, totalitārs).
- kombinācija Paņēmienu, darbību izplānots kopums (kāda mērķa sasniegšanai).
- maniere Paņēmienu, savdabību kopums, kas raksturīgs mākslinieka daiļradei, mākslas virzienam.
- pagrābt Paņemt (ar rokām vai darbarīku kādu masu, kopumu).
- pielikums Papildu lapa vai papildu lapu komplekts, kam ir noteikta tematika un ko parasti pievieno pie periodiska izdevuma, zinātniska darba, dokumenta; fails vai failu kopums, kas ir pievienots elektroniskā pasta vēstulei.
- iespiedīpašības Papīra (kartona) īpašību kopums, kas nosaka iespieddarbu kvalitāti.
- pasīks Par augiem, to daļām, arī augu kopumu.
- varens Par augiem, to daļām, arī par augu kopumu. Varena liepa. Vareni kļavas zari.
- salapot Par augu kopumu (kādā vietā).
- sakustēties Par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to kopumu.
- sadurties Par debess ķermeņiem, to kopumu.
- raibs Par dzīvnieku vai augu kopumu.
- pašķirties Par kā (piemēram, matu) kopumu.
- pajukt Par kā sīka kopumu.
- pašķīst Par kā sīka kopumu.
- plūst Par organizētu cilvēku kopumu.
- raibs Par priekšmetu kopumu.
- milzīgs Par priekšmetu, vielu u. tml. kopumu.
- milzu Par priekšmetu, vielu u. tml. kopumu.
- šķīst Par sīkam vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem, to kopumu.
- bāze Parādība vai parādību kopums, kas nodrošina kādas citas parādības vai kādu citu parādību attīstību, pastāvēšanu.
- stimuls Parādība, apstākļu kopums, līdzeklis u. tml., kas stimulē (ko); ierosinošais kairinājums.
- postimpresionisms Parādību kopums (mākslā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīgs impresionisma paņēmienu noliegums, citu paņēmienu meklējumi; pēcimpresionisms.
- pēcimpresionisms Parādību kopums (mākslā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīgs impresionisma paņēmienu noliegums, citu paņēmienu meklējumi; postimpresionisms.
- sociālās parādības parādību kopums vai arī atsevišķi fakti noteiktā sabiedriskās dzīves sfērā, kā piemēram, cilvēka darbība, rīcība un uzvedība; sociālo grupu darbība un rīcība; sabiedrisko aktivitāšu materiālie un garīgie rezultāti; verbāla darbība; domas, uzskati vērtējumi.
- pretspēks Parādību kopums, kas aktīvi darbojas pretī (kādai iedarbībai).
- parapsiholoģija Parādību kopums, kas ietver, piemēram, informācijas nodošanu un uztveri, cilvēka psihisko iedarbību uz citiem cilvēkiem, arī uz dzīvās un nedzīvās dabas objektiem un ko nevar izskaidrot ar līdz šim zināmo anatomiski fizioloģisko sistēmu funkcijām.
- Saules aktivitāte parādību kopums, kas saistīts ar Saules plankumu, fotosfēras lāpu, protuberanču skaita, Saules uzliesmojumu biežuma un Saules radiācijas palielināšanos; Saules aktivitātei raksturīgs apmēram 11 gadu aktivitātes cikls, kam klājas pāri garāki cikli.
- jūrastrīce Parādību kopums, ko izraisa zemestrīce jūrās un okeānos.
- elektromagnētisms Parādību kopums, kurās izpaužas vielas elektrisko un magnētisko īpašību ciešais sakars.
- magnetostatika Parādību kopums, kuras saistītas ar pastāvīgu magnētu un pastāvīgu elektrisko strāvu radītu magnētisko lauku īpašībām un mijiedarbību.
- apstāklis Parādību kopums, nosacījumi, kas ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci u. tml.
- saslaukas Parādību, īpašību kopums, kas ir (sabiedrībā) nevērtīgs, nevēlams.
- paradigmatika paradigmu sistēma, kopums.
- pasīvs Parādu un saistību kopums (uzņēmumam, iestādei); bilances daļa, kas atspoguļo uzņēmuma, iestādes līdzekļu avotus un uz laiku piesaistītos svešos līdzekļus.
- pārslodze Pārāk liels veicamo uzdevumu, pienākumu kopums.
- priekšroka Pārākums, pārsvars (salīdzinot ar ko, kādu), kas izriet no kāda pazīmju, attieksmju u. tml. kopuma.
- masīva deskriptors parametru kopums, kas apraksta masīva struktūru, sniedz informāciju par masīva dimensiju un indeksu izmaiņu diapazonu, norāda masīva elementu izvietojumu atmiņā.
- augļsedze parasti krāsains no dažādām zieda daļām veidots augļa papildapvalks, kas apņem vienu augli vai augļkopu.
- receptūra Parasti savienojumā "ārstnieciskā receptūra": mācība par zāļu līdzekļu izrakstīšanu, iegūšanu, pagatavošanu, kā arī par aptiekā lietojamiem mēriem un svariem; darbību kopums, kas saistīts ar zāļu līdzekļu izrakstīšanu, iegūšanu, pagatavošanu.
- sadursme Parasti savienojumā "bruņota sadursme": darbība, darbību kopums, kura mērķis ir, izmantojot ieročus, bruņojumu, pārvarēt, arī iznicināt pretinieku vai pretinieku grupu; neilgs, parasti pēkšņs, šādu darbību kopums.
- dramaturģija Parasti savienojumā ar "muzikāls": mūzikas izteiksmes līdzekļu kopums, kuri izmantoti muzikālā skatuves darbā tā darbības un muzikālās uzbūves izveidei.
- raugs Parasti savienojumā ar "vecs": iepriekšēja laikposma uzskatu, tikumu, paradumu u. tml. kopums.
- pūlis Parastu, vienkāršu cilvēku kopums; arī cilvēki bez spilgtām individuālām īpašībām, vidusmēra cilvēki.
- tips Paraugs, modelis, kam atbilst (priekšmetu, parādību) kopums ar noteiktām īpašībām, pazīmēm; priekšmetu, parādību paveids ar noteiktām īpašībām, pazīmēm.
- psihometriskais tests pārbaudes darbs, kurā novērtē skolēnam piemītošo īpašību kopumu, izmantojot izvēles tipa uzdevumus.
- rakņāties Pārcilājot, pārvietojot (kur) kādu kopumu, censties atrast ko.
- piedalīt Pārdalot, pārveidojot pievienot (pie kā, kam klāt); pievienot (kādam kopumam).
- glītraksts Pareizas, glītas rakstīšanas paņēmienu kopums.
- pareizticīgo baznīca Pareizticības reliģisko organizāciju kopums.
- glītrakstīšana Pareizu rakstīšanas paņēmienu kopums; attiecīgais mācību priekšmets.
- perikardioskopija Parietālā perikarda un epikarda vizualizācija, izmantojot pārvietojamu šķiedroptisko bronhoskopu vai endoskopu.
- pārlāpstot Pārjaukt ar lāpstu (piemēram, kaudzi, kopumu).
- pārbūve Pārkārtošanās, perestroika - termins, ar ko apzīmē politisko, ekonomisko un sociālo reformu kopumu PSRS 1985.-1991. g.
- sociālās reformas pārmaiņu īstenošana ar mērķi mainīt sociālās aizsardzības sistēmu vai tās elementus (piemērm, institūcijas, sociālo palīdzību, bērnu tiesību aizsardzību), lai panāktu sociālo taisnīgumu vai citu sociāli vēlamu rezultātu kādai grupai vai sabiedrībai kopumā.
- estēticisms Pārspīlēta tieksme pēc skaistā; uzskatu kopums, kurā par galvenajām atzīst estētiskās vērtības.
- hipergnozija Pārspīlēta uztvere, t. i., vienas idejas izvēršana par ideju kopumu; novēro paranojas gadījumā.
- izsvītrot Pārsvītrojot personas vārdu (piemēram, sarakstā), norādīt, ka (persona) vairs neietilpst kādā kopumā.
- uzturs Pārtikas kopums, kas tiek uzņemts un kas nepieciešams dzīvības norisēm organismā (parasti par cilvēku).
- pārvaldības tehnoloģija pārvaldības atziņu, metožu un paņēmienu kopums.
- mēbeles pārvietojamu vai iebūvētu izstrādājumu kopums cilvēkam dzīvojamās vai sabiedriskajās telpās un dažādās cilvēka uzturēšanās vietās.
- savākt Pārvietojot (piemēram, kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), savirzīt, novietot (tos kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- salīst Pārvietojoties (pa ko šauru, neērtu, parasti, pārvarot kādus šķēršļus) savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- saplūst Pārvietojoties savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- solis Pārvietošanās veids (piemēram, kāju un roku kustību kopums) slēpošanā, slidošanā u. tml.
- bērt Pārvietot (no sīkām daļiņām sastāvošu vielu vai sīku priekšmetu kopumu), ļaujot krist nepārtrauktā plūsmā.
- vākt Pārvietot, virzīt (kopā kādā vietā, platībā, arī kur izkliedētus priekšmetus), novietot (vienkop, kādā kopumā, veidojumā); pārvietojot, virzot (izkliedētus priekšmetus), veidot (piemēram, kaudzi no tiem).
- spietot Pārvietoties (parasti lidot) ciešā kopumā (piemēram, par vielu daļiņām).
- velties Pārvietoties lielā kopumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- tecēt Pārvietoties, tikt pārvietotam (par sīku cietvielas daļiņu kopumu); plūst (3).
- pasaku kamols pasaku kopums, ko kāds zina.
- apsardzes pakalpojumi pasākums vai pasākumu kopums, ko veic, lai novērstu prettiesiskus vai citādus apsargājamā objekta apdraudējumus.
- izmēģinājums Pasākums vai pasākumu kopums, kura mērķis ir pārbaudīt (kā) kvalitāti, īpašības, piemērotību (kam); arī eksperiments.
- izstāde pasākums, kurā publiskai apskatei parāda kādu (piem., mākslas darbu, dzīvnieku) kopumu; vieta, kur (kas) tiek izstādīts.
- apgāde Pasākumu kopums (iedzīvotāju, organizāciju) materiālo vajadzību apmierināšanai.
- ilgtermiņa aprūpe pasākumu kopums ar mērķi nodrošināt dzīves kvalitātes saglabāšanos un iespējami neatkarīgu dzīvi personai, kurai nepārejošu funkcionālu traucējumu (garīgo, fizisko) dēļ nepieciešams pastāvīgs atbalsts ikdienas dzīves aktivitāšu veikšanā, tostarp pašaprūpē.
- rehabilitācija Pasākumu kopums darbaspēju, veselības atgūšanai (pēc slimošanas, traumas u.tml.).
- ieguldītāju aizsardzības sistēma pasākumu kopums ieguldītāju interešu aizsardzībai, šai aizsardzībai nepieciešamo finansu līdzekļu nodrošināšanai un kompensāciju izmaksai saskaņā ar Ieguldītāju aizsardzības likumu.
- kultūrtehnika Pasākumu kopums lauksaimniecībā neizmantojamu zemju pārvēršanai par lauksaimniecībā izmantojamām; arī augsnes ielabošna.
- ciltsdarbs Pasākumu kopums mājdzīvnieku šķirņu uzlabošanai un jaunu, ražīgāku šķirņu un ganāmpulku izveidošanai.
- postpenitenciārā palīdzība pasākumu kopums personu iekļaušanai sabiedrībā pēc pamatsoda izciešanas brīvības atņemšanas iestādē.
- psihohigiēna Pasākumu kopums psihisko slimību novēršanai.
- agrikultūra Pasākumu kopums zemkopības uzlabošanai, pilnveidošanai.
- apdrošināšana Pasākumu kopums, kas aptver mantiska rezerves fonda izveidošanu un šā fonda līdzekļu izmantošanu, lai segtu zaudējumus, kuri radušies nelaimes gadījuma rezultātā (piemēram, īpašuma zaudēšanas vai bojājuma gadījumā).
- veselības plānošana pasākumu kopums, kas ietver slimību aizkavēšanu un agrīnu diagnostiku, kā arī ārstēšanu un turpmāko aprūpi.
- higiēna Pasākumu kopums, kas nodrošina cilvēka organisma normālu funkcionēšanu un veselības saglabāšanu.
- profesionālā rehabilitācija pasākumu kopums, kas nodrošina profesionālo zināšanu un prasmju atjaunošanu vai attīstīšanu, arī jaunas profesijas apgūšanu, atbilstoši personas funkcionālo traucējumu veidam, smaguma pakāpei un iepriekš iegūtās izglītības un kvalifikācijas līmenim.
- zāģbaļķu uzglabāšana pasākumu kopums, kas nodrošina zāģbaļķu kvalitātes saglabāšanu zāģbaļķu krautuvē siltajā gadalaikā.
- drošs sekss pasākumu kopums, kas palīdz izvairīties no inficēšanās ar HIV.
- darbs Pasākumu kopums, kas raksturīgs kādas iestādes, organizācijas u. tml. darbībai.
- sociālās rehabilitācijas pakalpojums pasākumu kopums, kas vērsts uz sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā, un ietver sevī pakalpojumus personas dzīvesvietā un sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai dzīvesvietā vai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.
- sociālās aprūpes pakalpojums pasākumu kopums, kas vērsts uz to personu pamatvajadzību apmierināšanu, kurām ir objektīvas grūtības aprūpēt sevi vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ, un ietver sevī pakalpojumus personas dzīvesvietā un ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās.
- fiziskā drošība pasākumu kopums, ko izmanto, lai nodrošinātu datoru tīkla resursu aizsardzību pret iepriekš plānotiem vai gadījuma rakstura draudiem.
- meliorācija Pasākumu kopums, kura mērķis ir augsnes ielabošana uz ilgāku laiku.
- racionalizācija Pasākumu kopums, kuru mērķis ir padarīt (ko, parasti darbību, norisi ražošanā, arī ražošanas produkciju) lietderīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.; šādu pasākumu kopuma realizēšana.
- ugunsaizsardzība Pasākumu kopums, kuru mērķis ir pasargāt no ugunsgrēka, nepieļaut tā izcelšanos.
- negatīvā eigēnika pasākumu kopums, lai aizkavētu nevēlamu gēnu nodošanu nākamajām paaudzēm.
- sociālā iekļaušana pasākumu kopums, lai cilvēkiem, kuri atrodas neizdevīgā sociālā situācijā, uzlabotu līdzdalību sabiedrībā.
- zemes ierīcība pasākumu kopums, lai lauksaimnieciski nozīmīgu zemi sagatavotu mērķtiecīgai izmantošanai.
- kultūrizglītība pasākumu kopums, lai nodrošinātu bērnu, jauniešu un pieaugušo izglītošanos kultūras jomā, viņu radošo spēju attīstīšanu gan mācību iestādē, gan ārpus tās, kā arī sagatavotu kultūras darba speciālistus
- pozitīvā eigēnika pasākumu kopums, lai pavairotu vai saglabātu gēnus, kuri nosaka vēlamo fenotipu.
- darbs Pasākumu, darbību kopums, kas veicams ilgākā laika posmā, darbojoties kādā (parasti ar sabiedrisko, kultūras dzīvi saistītā) nozarē; darbība (3).
- vēlēšanas pasākumu, darbību kopums, ko veic noteikta cilvēku grupa ar mērķi izraudzīt un pilnvarot kādu personu vai kādas personas valsts vai sabiedrisku uzdevumu izpildei
- diplomātija Pasākumu, paņēmienu, metožu un tiesību formu kopums valsts ārpolitikas uzdevumu realizēšanai miera ceļā, ko veic valdība un tās vadībā ārlietu resors.
- korespondence Pasta sūtījumu kopums; vēstules, pasta un telegrāfa sūtījumi.
- gaisa pasts pasta sūtījumu nogāde ar lidaparātiem; pasta sūtījumu kopums, kurus nogādā ar lidaparātiem.
- starp mums pašu starpā; tā, ka netiek izpausts ārpus noteikta cilvēku kopuma.
- patentmateriāli Patentresoru oficiālo publikāciju un aizsargpublikāciju kopums, kuras ir ievietotas oficiālos patentu biļetenos, kā arī ziņu kopums par preču zīmēm; patentdokumentācija.
- patentdokumentācija Patentresoru oficiālo publikāciju un aizsargpublikāciju kopums, kuras ir ievietotas oficiālos patentu biļetenos, kā arī ziņu kopums par preču zīmēm; patentmateriāli.
- noplicināt Patērējot (ko), samazināt (kādu kopumu).
- kaifs Patīkamu sajūtu kopums, ko rada narkotiku, alkohola iedarbība; estētiska vai citāda bauda vai arī laiska tīksme.
- robotizēts tehnoloģiskais komplekss patstāvīgi funkcionējošs iekārtu kopums, kas sastāv no tehnoloģiskās iekārtas, rūpniecības robota un aprīkojuma un realizē daudzkārtējus darba ciklus.
- austrumu ortodoksālās Baznīcas patstāvīgu Baznīcu kopums, kuru aizbildnis ir ekumeniskais Konstantinopoles patriarhs.
- pauguraine Pauguru kopums plašākā, teritorijā; paugurains apvidus.
- svīta Pavadoņu kopums (ievērojamai, augstai personai, parasti valdniekam).
- šķēri Pavedienu kopums, kas ir novietots auduma garenvirzienā (perpendikulāri audiem); meti; velki.
- velki Pavedienu kopums, kas ir novietots auduma garenvirzienā; šķēri.
- nospēlēt Paveikt (noteiktu funkciju, uzdevumu kopumu).
- apvārēt Paveikt (visu darbu kopumu).
- ievākums Paveikta darbība --> ievākt (2); savākto paraugu kopums.
- ekipējums Paveikta darbība, rezultāts --> ekipēt; nepieciešamo priekšmetu, ierīču u. tml. kopums (piemēram, transportlīdzeklim, ekspedīcijai).
- kūlums Paveikta darbība, rezultāts --> kult (1); kuļot iegūtais graudu, sēklu kopums.
- metalizējums Paveikta darbība, rezultāts --> metalizēt; metāla kārta, kas ir pārklāta (kā) virsmai; metāla kopums, kas ir pievienots (kam).
- nokūlums Paveikta darbība, rezultāts --> nokult (1); kuļot iegūtais graudu, sēklu kopums; kūlums (1).
- pamatojums Paveikta darbība, rezultāts --> pamatot; faktu, cēloņu, loģisku slēdzienu u. tml. kopums, ko izmanto, lai pierādītu (kā) patiesumu, nepieciešamību.
- pēdojums Paveikta darbība, rezultāts --> pēdot; kādā virsmā atstāto pēdu nospiedumu kopums.
- perējums Paveikta darbība, rezultāts --> perēt; vienā reizē izperēto mazuļu kopums.
- piekusums Paveikta darbība, rezultāts --> piekust 2; piekusušās vielas kopums.
- plisējums Paveikta darbība, rezultāts --> plisēt; speciāli apstrādātu sīku, regulāru ieloču kopums (piemēram, tērpā, audumā).
- pļāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pļaut; pļaujot iegūtais augu daļu kopums.
- robojums Paveikta darbība, rezultāts --> robot; robu kopums (piemēram, priekšmetā).
- sablīvējums Paveikta darbība, rezultāts --> sablīvēt; veidojums, kopums, kas ir radies, ko sablīvējot, kam sablīvējoties.
- sakopojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakopot(1); kopums, kas ir izveidots, izveidojies no vairākām, daudzām sastāvdaļām.
- salikums Paveikta darbība, rezultāts --> salikt (4); no tipogrāfiskiem materiāliem izveidota sleja, sleju kopums, ko izmanto par iespiedformu vai no kā fotomehāniski izgatavo iespiedformas.
- savākums Paveikta darbība, rezultāts --> savākt(1); savākto priekšmetu kopums.
- savākums Paveikta darbība, rezultāts --> savākt(3); savākto paraugu, ziņu, datu kopums.
- sērums Paveikta darbība, rezultāts --> sērt; labības, linu kopums, kas novietots rijā kaltēšanai.
- sprēgājums Paveikta darbība, rezultāts --> sprēgāt (1); sīku plaisu kopums.
- stiebrojums Paveikta darbība, rezultāts --> stiebrot; stiebru kopums (piemēram, augu audzē).
- stiegrojums Paveikta darbība, rezultāts --> stiegrot; stiegru (1) kopums, grupējums (kādā konstrukcijā, materiālā).
- stiklojums Paveikta darbība, rezultāts --> stiklot; stikla plāksne, stikla, plākšņu kopums, kas ir iestiprināts, piemēram, celtnē, tās detaļā, mēbelē.
- sūnojums Paveikta darbība, rezultāts --> sūnot; sūnu kopums, kas pārklāj (ko).
- šķinums Paveikta darbība, rezultāts --> šķīt (1); šķinot iegūto augu daļu kopums.
- vērpums Paveikta darbība, rezultāts --> vērpt (1); savērpto tekstilšķiedru kopums.
- dekrētums Pāvesta dekretāliju kopums.
- pazemotība Pazemota cilvēka izjūtu kopums; apziņa, ka ir pazemots, stāvoklis, kad ir pazemots.
- transgresija Pazīmju kopuma paplašināšanās otrajā un turpmākajās hibrīdu paaudzēs.
- dzimums Pazīmju kopums, kas nosaka organismu iedalījumu vīrišķajos un sievišķajos īpatņos.
- jēdziena saturs pazīmju kopums, kuras izmanto jēdziena veidošanai.
- fenotips Pazīmju un īpašību kopums (organismam), ko nosaka iedzimtības un vides faktoru mijiedarbība, organisma attīstības laikā tas nepārtraukti mainās.
- meklēšanās simptomi pazīmju un uzvedības atšķirību kopums, kas norāda uz meklēšanās sākumu.
- puse Pazīmju, īpašību kopums, kas raksturo (ko) no kāda noteikta viedokļa.
- atribūtika Pazīmju, īpašību, priekšmetu, simbolu kopums; lietas, kas raksturo sabiedrisko parādību vai attēloto varoni.
- apzīt Pazīt (visu objektu kopumu).
- ziņa Pēc (kādām) īpašībām, pazīmēm, to kopuma, arī no (kāda) viedokļa u. tml.
- vienotā augšanas rinda pēc bioloģiskām un ekoloģiskām pazīmēm viendabīgu mežaudžu kopums, kam raksturīga vienāda augšanas un attīstības gaita dažādā vecumā; šādu mežaudžu apvienošana rada iespēju spriest par vienas mežaudzes taksācijas pazīmju dinamiku dažādā vecumā un iegūt šādas mežaudzes augšanas matemātiskus vai grafiskus modeļus.
- sadalīties Pēc kādām darbībām, pazīmēm u. tml. izveidot (atsevišķas grupas, vienības) - par cilvēku kopumu.
- ex ungue leonem pēc nagiem (var pazīt) lauvu; pēc daļas var spriest par kopumu.
- rinda Pēc noteikta principa sakārtots vielu kopums.
- paradigma Pēc noteikta principa, noteikta pazīmju kritērija grupēts valodas vienību kopums, kurā katrs loceklis ar citiem locekļiem saistīts noteiktās attieksmēs, piem., viena un tā paša vārda gramatisko formu kopums; vārda formu veidošanas paraugs.
- ekspozīcija Pēc noteiktas sistēmas apskatei izraudzīts un sakārtots (piemēram, mākslas darbu, kultūrvēsturisku materiālu) kopums; šādu materiālu izkārtojums.
- kampaņa pēc plāna un noteiktā termiņā veicamu darbu kopums (parasti par lauksaimniecisko ražošanu padomju iekārtas laikā).
- paaudze pēc vecuma samērā tuvs vienā un tai pašā laikposmā dzīvojošu cilvēku kopums.
- nektons Peldošu ūdensdzīvnieku kopums, kuri spēj aktīvi pārvietoties.
- sapeldēt Peldot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- apaugums Perifitons - organismu kopums, kuri mīt uz ūdenī iegrimušiem priekšmetiem un ūdens organismiem.
- numurs Periodiska izdevuma (parasti laikraksta, žurnāla) kārtējā, ar ciparu, ciparu kopu apzīmētā iespiedvienība.
- tehniskā stāvokļa pārbaude periodiski izpildāmu pārbaudes operāciju kopums, ko veic, lai izzinātu spēkratu vai citu mašīnu un to sistēmu faktisko tehnisko stāvokli. Spēkratu tehniskā stāvokļa pārbaudi regulāri, piemēram, pirms ikdienas darba uzsākšanas, izdara vadītājs vai cita kompetenta persona, lai vajadzības gadījumā veiktu iespējamos preventīvos pasākumus tehniskās kārtības uzturēšanai.
- prese periodisko iespieddarbu (piemēram, laikrakstu, žurnālu) kopums; arī jebkāda veida iespieddarbu kopums.
- stroboskopija Periodisku procesu vizuāla novērošana, arī mērīšana ar stroboskopu.
- formācija Periods cilvēku sabiedrības attīstībā; sabiedrības attīstības pakāpe, stadija; sabiedrisko parādību kopums (kādā laika periodā).
- ideālais bērnu skaits personas (vai iedzīvotāju kopuma) uzskats par vislabāko bērnu skaitu ģimenē vispār vai konkrētos apstākļos.
- iekšiene Personības, rakstura īpašību kopums, psihisko norišu kopums (cilvēkam).
- krājums Personības, rakstura, psihisko īpašību, to izpausmes formu kopums.
- sociālais tīkls personisko attiecību un sociālo mijiedarbību kopums, kas savieno indivīdus (piemēram, cilvēkus, kas ir pazīstami vai kas savā starpā sazinās).
- harisma personisko īpašību kopums, kas piesaista, suģestē, aizrauj pārējos cilvēkus; to veido spilgtas runas dāvanas, gudrība, pievilcīga āriene, šarms
- korpuss Personu (parasti militārpersonu, diplomātisko darbinieku) kopums, kurām ir noteikta amata pakāpe, dienesta pakāpe, kategorija, uzdevums.
- vecuma grupa personu kopums noteikta vecuma intervālā (robežās), iedzīvotāju vecumstruktūras galvenais elements.
- fakcijas Personu kopums, kas organizēja zirgu sacīkstes Senajā Romā.
- antroponīmija Personvārdu kopums.
- kolonija Pie kādas tautas piederīgi cilvēki, kas dzīvo vienkopus kādā citā zemē (apgabalā); kādas zemes (apgabala) ieceļotāju apmetne citā zemē (apgabalā).
- sonetu vainags piecpadsmit sonetu kopums, kurā katrs nākamais sonets sākas ar iepriekšējā soneta pēdējo rindu un piecpadsmitais sonets ir visu četrpadsmit sonetu pirmo rindu apvienojums.
- aizjūgs Piederumu kopums braucamā dzīvnieka iejūgšanai; iejūgs.
- iejūgs Piederumu kopums darba dzīvnieka piesaistīšanai pie transportlīdzekļa vai darba rīka; aizjūgs (1).
- apluncināties Pieglaimoties, pielišķēties (visam objektu kopumam).
- kāpu veģetācija piejūras kāpu augu sabiedrību kopums, kura struktūru un sugu sastāvu nosaka īpašie augšanas apstākļi.
- tonis Pieklājība, uzvedība, to normu kopums.
- smalkais tonis pieklājības, izsmalcinātas uzvedības normu kopums.
- labais tonis pieklājības, uzvedības normu kopums
- kompetence Piekritība, tiesīgums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā), pilnvaru kopums (piemēram, iestādei, tās vadītājam); sfēra, par ko uzdota atbildība, ņemot vērā personas izglītību, spējas, zināšanas un pieredzi attiecīgajā jautājumā.
- sajaukt Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) nokļūst, atrodas (kopā, kādā kopumā, veidojumā ar ko).
- viņējs Pieminētās personas ģimenes loceklis, piederīgais; arī pieminētās personas biedrs (no kādas grupas, kopuma).
- vecāku loma pienākumu un atbildības kopums, kas ietver emocionāli un fiziski drošas vides veidošanu bērnam, bērna pieņemšanu, pozitīvus apstiprinājumus vēlamai uzvedībai, atbalstu un aktīvu iesaisti kopīgās aktivitātēs, bērna pašapziņas stiprināšanu, pašregulācijas veicināšanu, sociālo prasmju apgūšanu.
- pieklājība Pieņemtajām normām atbilstošu uzvedības, izturēšanās nosacījumu kopums (attiecībās ar citiem sabiedrības locekļiem).
- grāmatvedības metode pieņēmumu, principu, ierobežojumu un paņēmienu kopums, ar kuru grāmatvedība uzkrāj, sistematizē un sniedz uzņēmumam nepieciešamo ekonomisko informāciju.
- briseles Pieņi - sēklinieku un sēklas šķidruma kopums (zivju tēviņiem).
- pieņas Pieņi - sēklinieku un sēklas šķidruma kopums (zivju tēviņiem).
- salīst Pieplokot ar ķermeni (pie kā), savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- sarakstīt Pierakstīt (vairākus, daudzus vārdus, teikumus u. tml. kopā, kādā kopumā).
- vērtība Pieredzē izveidojies priekšstats, zināšanu kopums par priekšmetu un parādību pozitīvajām vai negatīvajām īpašībām, kas saistītas ar vajadzības, noderīguma izpratni.
- arodprakse Pieredze, iemaņu un prasmju kopums, kas iegūts praktiski apgūstot kādu amatu.
- prakse Pieredze, iemaņu un prasmju kopums, kas iegūts, veicot kādu darbu, kādas darbības.
- sadalīt Piešķirt katram noteiktu daļu (no kopuma), arī iedot, izsniegt katram noteiktu daļu (no kopuma).
- dalīt Piešķirt, noteikt katram daļu (no kopuma).
- interpunkcija Pieturzīmju lietošanas noteikumu kopums, principi, kas vēsturiski izveidojušies un nostiprinājušies kādā valodā.
- piekļaut Pievienojot (kādam kopumam, sistēmai), padarīt par (tās) sastāvdaļu, dalu.
- papildināt Pievienot (kā sastāvam, kopumam) jaunu, atšķirīgu komponentu; kļūt, arī būt par jaunu, atšķirīgu komponentu (kā sastāvā, kopumā).
- piepulcēt Pievienot (kādai sistēmai, kopumam), attiecināt (uz to).
- abonēt pievienot intereškopu sarakstam jaunu intereškopu.
- pienākt Pievienoties, papildinot (kā) kopumu.
- sapilināt Pilinot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- in corpore pilnā sastāvā; kopumā.
- daļējā izmaksu kalkulācija pilnās pašizmaksas kalkulācijai alternatīva pašizmaksas kalkulācijas sistēma, kur pa izmaksu nesējiem sadala tikai mainīgās izmaksas, bet fiksētās izmaksas nesadala un aprēķinos tās parāda kā vienu nedalītu kopumu.
- pārredzēt Pilnīgi aptvert, skaidri izprast (piemēram, kādu procesu, kādu darbību kopumu).
- pārskatīt Pilnīgi ietvert savā redzes lokā (piemēram, platību, telpu); ar skatienu aptvert visu (kā) kopumu vai (tā) daļu, piemēram, lai ko konstatētu.
- pārstāvniecības vara pilnvaru kopums, ko ir deleģējusi tauta vai tās daļa ievēlētiem pārstāvjiem, kuri ir apvienoti speciālā koleģiālā institūcijā (parlamentā, municipiālā padomē) uz stingri noteiktu laiku, kā arī pašu pārstāvniecības varas institūciju kopums.
- sapilēt Pilot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- pilssardze Pils sargukopums.
- Ērgļu kalni pilskalns Cēsu novada Straupes pagastā, starp Riebiņu un Eiķēnu ezeru, osu grēdas šaurākajā vietā, tam ir 2 līdzīgas \~45 x 25 m lielas daļas, visa nocietinājumu sistēma kopumā norobežo teritoriju 150 m garumā.
- Bļodas kalns pilskalns Gulbenes novada Galgauskas pagastā pie Kaiju mājām, tas ir 5-6 m augsts paugurs purvainu leju vidū, plakumu (diametrs - \~40 m) apjož \~1 m augsts valnis, kopumā nocietinājumu veids nav Latvijas pilskalniem raksturīgs, datējums nav zināms.
- pirmkolektīvs Pirmais kolektīvs (kādā secībā, kopumā).
- maģija Pirmatnējās reliģijas forma, kurai raksturīga ticība pārdabisku spēku darbībai; rituālu kopums, kuru mērķis ir izraisīt pārdabisku spēku darbību.
- pirmslāvi Pirmatnējo slāvu cilšu kopums.
- Brazīlijas latviešu kopienas pirmie latvieši Brazīlijā ieceļoja 19. gs. beigās un līdz 20. gs. 40. gadiem tie bija gk. latviešu baptisti, līdz 1. pasaules karam \~3000 latviešu, pēc 2. pasaules kara ieceļoja \~1500 latviešu, kopumā Brazīlijā dzīvo \~5000 latviešu.
- sakne Pirmsākumi, rašanās cēloņu, apstākļu kopums (piemēram, parādībai, tautai, dzimtai).
- tepējums Plaisā, padziļinājumā u. tml. iestrādāts tepes kopums; masa, ar ko tepē.
- pasaules iedzīvotāji planētas cilvēku kopums.
- reljefs Planētas virsas formu kopums, konfigurācija.
- kalendarizēt Plānot (darbību, pasākumu u. tml. kopumu) pa noteiktām laika vienībām.
- plānotā profilaktiskā sistēma Plānotu tehnisku un organizatorisku pasākumu kopums, ko veic, lai panāktu, ka spēkrati būtu apkopti, optimāli ilgstoši izmantojami un labā tehniskā kārtībā. Sistēmas galvenie darbību veidi ir spēkratu piestrāde un sagatavošana ekspluatācijas uzsākšanai; plānotas tehniskās apkopes; periodiskas tehniskās apskates; spēkratu sagatavošana un pārkārtošana darbam dažādos apstākļos un ar dažādām tehnoloģijām; spēkratu glabāšana. Sistēmā ietilpstošos pasākumus reglamentē rūpnīcu instrukcijas, valsts noteikumi un tehnoloģiskās prasības.
- programma Plāns (tālākai darbībai, rīcībai, darbam); iepriekš izstrādāts darbības vai pasākumu kopums, lai veiktu, realizētu (ko).
- kalendārplāns Plāns, kurā norādīta (darbību, pasākumu u. tml. kopuma) veikšana pa noteiktām laika vienībām; kalendāra plāns.
- kalendāra plāns plāns, kurā norādīta (darbību, pasākumu u. tml. kopuma) veikšana pa noteiktām laika vienībām; kalendārplāns.
- plastoms Plastīdos lokalizēto citoplazmas materiālo iedzimtības nesēju (plazmogēnu) kopums.
- valsts iekārta plašākā nozīmē - galveno pazīmju kopums, kas raksturo noteiktas valsts būtību un uzbūvi.
- sintaktiskā paradigma plašākā nozīmē - sintaktiskās struktūras ziņā atšķirīgu, bet semantiskās struktūras ziņā vienādu vai tuvu sintakses vienību kopums; šaurākā nozīmē - vienkārša teikuma paradigma.
- procesuālās garantijas plašākā nozīmē - tiesisko principu un jēdzienu kopums, kas nodrošina tiesvedības uzdevumu izpildi krimināllietas.
- klīdums Plaši izkliedēts (kā) kopums.
- palags Plašs (piemēram, miglas, mākoņu) kopums, kas ko aizsedz, pārklāj.
- apvārsnis Plašu iespēju kopums.
- klānis Platība, laukums ar blīvu (vienas sugas) augu kopumu.
- kavernoskopija Plaušu kavernas apskate ar kavernoskopu.
- plazmotips Plazmons (2), citoplazmā esošo iedzimtības faktoru kopums.
- pleiroskopija Pleiras apskate ar torakoskopu.
- torakoskopija Pleiras dobuma apskate ar torakoskopu.
- toraskopija Pleiras dobumu apskate ar speciālu aparātu (toraskopu).
- izplosīt Plosot sadalīt, izjaukt (kādu kopumu).
- sapludināt Pludinot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- izpluinīt Pluinot izkliedēt, izjaukt (kādu kopumu).
- kokzāģēšanas plūsma plūsmas līnija, kas nodrošina tehnoloģisko un transporta operāciju kopumu zāģbaļķu pārstrādei zāģmateriālos.
- šalkt Plūstoša gaisa, gāzes u. tml. iedarbībā radīt samērā augstas, ilgstošas skaņas, parasti ar lēni mainīgu augstumu, skaļumu (parasti par kokiem, krūmiem, to dalām, arī par koku, krūmu kopumu).
- urdziņa Plūstoša šķidruma (parasti ūdens, sviedru, asins) neliels, šaurs kopums.
- izplūst Plūstot izplesties (parasti par sēklu, graudu kopumu).
- saskalot Plūstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- saplūst Plūstot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par šķidrumu, gāzi, sīkām cietvielas daļiņām u. tml.
- plutokrātija Plutokrātu kopums.
- podestūra Podestu 1 kopums, kāpņveidā izkārtota podestu sistēma (parasti uz skatuves, estrādes kā paaugstinājums korim).
- lineārisms Polifonisku paņēmienu kopums (parasti 20. gadsimta mūzikā).
- selekcijas vērtība populācijas genotipiskās mainības daļa, ko nosaka atšķirīgo polimērisko gēnu aditīvā (summārā) iedarbība, bet vērtību aprēķina summējot kvantitīvās pazīmes vērtību novirzes paraugkopumā.
- genofonds Populācijas vai sugas gēnu kopums.
- traģika Postošu notikumu, apstākļu, arī lielu nelaimju kopums, to ietekme; arī traģēdija (2).
- vērtība Pozitīvo īpašību kopums (piemēram, cilvēkam, parādībai, priekšmetam), kas ir saistīts ar, parasti garīgo, kultūru, morāli u. tml.
- prieks Pozitīvs emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs pacilāts garastāvoklis, izteikta labsajūta, gatavība aktīvai rīcībai un ko parasti izraisa realizēti uzdevumi, sasniegti mērķi, labvēlīgs apstākļu kopums, veiksme.
- māka Praksē iegūtu paņēmienu kopums (kādas darbības, uzdevuma veikšanai); prasme.
- piedzīvojums Praktiskā darbībā iegūtais zināšanu, prasmju, iemaņu kopums; pieredze (2).
- skola Praktiskajā darbībā iegūtais zināšanu, prasmju, iemaņu kopums; pieredze.
- pieredze Praktiskajā darbībā iegūtais zināšanu, prasmju, iemaņu kopums.
- astrofotogrāfija Praktiskās astrofizikas metode, ko izmanto debess spīdekļu attēlu iegūšanai; lieto speciālu teleskopu - astrogrāfu, kas sastāv no attēlu veidojoša objektīva un starojuma uztvērēja.
- astrospektroskopija Praktiskās astrofizikas metode, kuru izmanto debess spīdekļu spektru pētīšanai; lieto teleskopu, kura fokālajā plaknē novietots spektrogrāfs.
- statistika praktiskās vai teorētiskās darbības nozare, kuras mērķis ir vākt, apkopot, analizēt datus par masveida parādībām (parasti sabiedrībā); šādu, parasti apkopotu, analizētu, datu kopums
- praktikums Praktisko nodarbību kopums kādā mācību priekšmetā (parasti augstākajās mācību iestādēs).
- sanitārija Praktisku pasākumu kopums higiēnas prasību īstenošanai.
- kondīcija prasību kopums pret atradnes derīgā izrakteņa kvalitāti, krājumiem, ieguves apstākļiem.
- filozofija Prātojumi; arī uzskatu kopums.
- iepakojums precēm pievienots izstrādājumu kopums, ko izmanto, lai aizsargātu, saturētu, piegādātu, uzglabātu, ērti lietotu, realizētu izejvielas un gatavas preces un iepazīstinātu ar tām visā iepakojuma aprites cikla no ražotajā līdz patērētājam, t. sk. materiāls, ko pakalpojumu sniedzējs pievieno izstrādājumiem un kas pēc pakalpojuma sniegšanas nonāk pie pakalpojuma saņēmēja, un kas tiek atdalīts no preces pirms patērēšanas vai patērēšanas laikā.
- piedāvājums Preču kopums, kas atrodas tirdzniecībā.
- premjerība Premjera (1) amata stāvoklis, pilnvaru kopums, darbība.
- heteroseksualitāte Pretējo dzimumu indivīdu mīlestības motivācijas un orientācijas kopums.
- pretniecība Pretinieku kopums.
- antiloģija Pretrunīgu simptomu kopums, kas apgrūtina slimības diagnozi.
- defektu profilakse preventīvu pasākumu kopums iespējamo defektu novēršanai. Parasti tie ir plānoti pasākumi, ko veic laikus, lai aizkavētu vai novērstu defektu rašanos un izsargātos no tiem. Tā var būt arī pārbaude ar nolūku konstatēt, vai iekārtas ir tehniskā kārtībā, un pasargāt tās no bojāšanās un priekšlaicīgas nolietošanās.
- virziens Priekšmeta, veidojuma, veidojumu kopuma u. tml. vērstība, orientācija (attiecībā pret debespusēm, kā izvietojumu apvidū, arī attiecībā pret priekšmeta malām, galiem u. tml.).
- pauna Priekšmets vai priekšmetu kopums, kas ir iesaiņots (parasti drānā); sainis.
- redeles Priekšmets, kas veidots no vairākiem stieņiem, plāksnēm u. tml., kuras ar samērā lielām atstarpēm ir piestiprinātas pie pamatnes rāmja; šādi novietotu stieņu, plākšņu u. tml. kopums (kādā priekšmetā).
- vērtība Priekšmets, veidojums, arī parādība, kam piemīt šāds īpašību kopums un ko parasti raksturo ar kādu materiālu ekvivalentu.
- uzkabe Priekšmetu komplekts (piemēram, jostas, siksnas, somas, maisi), kas paredzēts karavīriem ieroču, munīcijas, pārtikas un aizsarglīdzekļu, kā arī personisko mantu nešanai; priekšmetu kopums, kas paredzēts nešanai ar šāda komplekta palīdzību.
- bogs Priekšmetu kopums; kaudze; bars.
- jēdziena apjoms priekšmetu un parādību kopums, ko aptver jēdziens.
- tvērums Priekšmetu vai procesu kopums, teritorijas vai telpas daļa, jautājumu vai tematu loks u. tml., ko aptver kāda parādība, ko skar kāda darbība; robežas, līdz kurām sniedzas kāda iedarbība; kādas parādības izplatības zona; snieguma tālums.
- manta Priekšmetu, lietu kopums, kas kādam pieder un ir nepieciešams ikdienas dzīvē, saimniecībā; iedzīve.
- nasta Priekšmetu, masas daudzums, kopums, kas ir sakārtots, savienots tā, ka to var nest; siena, salmu u. tml. daudzums, kopums, ko var vienā reizē saņemt ar darbarīku (parasti ar dakšām).
- nasta Priekšmetu, masas daudzums, kopums, ko (dzīvnieks) var vienā reizē pārvietot.
- inventārs Priekšmetu, rīku kopums (piemēram, kādā telpā, uzņēmumā, iestādē); nepieciešamo priekšmetu, rīku kopums (kādā darbības nozarē).
- nomenklatūra Priekšmetu, to daļu nosaukumu kopums vai uzskaitījums (kādā nozarē).
- sauja Priekšmetu, vielas u. tml. kopums, daudzums, ko var saņemt plaukstā, apņemt ar plaukstu.
- priesterība Priesteru konfesionālais stāvoklis, pienākumu kopums; priesteru kopums; arī garīdzniecība.
- labie tikumi principu un noteikumu kopums, ko izvirza sabiedrības morāle konkrētā laikmetā un kuru ievērošana nosaka kaut kādu darbību vai juridisko aktu tiesisku pamatotību.
- pasaules uzskats principu un uzskatu kopums, kas noteic (atsevišķa cilvēka, sociālas grupas vai visas sabiedrības) attieksmi pret īstenību, arī darbības virzienu.
- lietojumprocesu grupa problēmorientēts sadarbojošos datoru tīkla lietojumprocesu kopums, kas nodrošina kopējā darba izpildi.
- problemātika Problēmu kopums (piemēram, kādā zinātnes nozarē, darbības jomā).
- klīringa sistēma procedūru kopums, ar kura palīdzību dalībnieki klīringa centrā vai citā noteiktā vietā veic ar naudas vai finanšu instrumentu pārvedumiem saistītas informācijas vai dokumentu apmaiņu.
- sociālo pakalpojumu administrēšana procedūru kopums, kas nodrošina kvalitatīvu sociālo pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem.
- aprite process, norišu kopums.
- tehnoloģiskais cikls procesu kopums gatavās produkcijas vai pusfabrikāta izgatavošanai.
- vērpšana Procesu kopums, kurā no ierobežota garuma šķiedrām iegūst dziju.
- magmas diferenciācija procesu kopums, kurā no magmas veidojas atšķirīga minerālsastāva ieži vai ieži, kuros ir dažāds vienu un to pašu minerālu daudzums.
- vulkānisms Procesu un parādību kopums, kas saistīts ar magmas, magmatiskas izcelsmes ūdeņu un gāzu pacelšanos no Zemes dzīlēm un izplūšanu virszeme.
- statiskā elektrība procesu un parādību kopums, ko nosaka elektriski lādētu nekustīgu ķermeņu eksistence un mijiedarbība.
- ražotspēja Produkcijas daudzums, ko iegūst no dzīvnieka vai auga, arī no dzīvnieku vai augu kopuma vienā laika vienībā.
- kontrolpartija Produkcijas kopums, kas paredzēts pārbaudei, izmēģināšanai.
- produkcija Produktu kopums, kuri saražoti noteiktā laikposmā; ražojumi, izstrādājumi.
- pienesums Produktu, sadzīves priekšmetu kopums, ko nodod kādam (piemēram, slimnīcā, cietumā).
- sociālais darbs profesionāla darbība, lai palīdzētu personām, ģimenēm, personu grupām un sabiedrībai kopumā veicināt vai atjaunot savu spēju sociāli funkcionēt, kā arī radīt šai funkcionēšanai labvēlīgus apstākļus.
- arodrehabilitācija Profesionālā rehabilitācija - sociālās rehabilitācijas veids, pasākumu kopums darba spēju atjaunošanai vai darba spēju zudumam atbilstošai pārkvalificēšanai.
- profesūra Profesoru kopums augstākajā mācību iestādē.
- emulators Programmatūras un aparatūras kopums, kas veic emulāciju.
- procedūrorientēta valoda programmēšanas valoda, kurā lietotājs izveido īpašu instrukciju kopu, kas datoram noteiktā secībā jāizpilda.
- programmbāze Programmu kopums, kas realizē datora apkalpošanu un nodrošina lietotāja uzdevumu izpildi.
- tīkla operētājsistēma programmu kopums, kas tīklā saslēgtiem datoriem ļauj kopīgi izmantot datnes un tīklam pievienotās ierīces.
- pakete Programmu vai datu kopums, ko datorā ievada un apstrādā kā vienu objektu.
- atbalstsistēma Programmu, aparatūras, metožu un paņēmienu kopums, ko izmanto, lai izstrādātu, ekspluatētu un uzturētu datu apstrādes sistēmas.
- atzinums Prokurora viedoklis civillietā par atsevišķu jautājumu, kas radies lietas izspriešanas laikā tiesā, kā arī par lietu kopumā.
- gars Psihe, psihisko (cilvēka, cilvēku kolektīva) īpašību kopums; arī prāts.
- sirsnība Psihes, rakstura, personības īpašību kopums, kam raksturīga emocionāli vērīga, labvēlīga attieksme, atklātība pret cilvēkiem, spēja tos dziļi izprast, pozitīvi ietekmēt.
- uzbudināmība Psihes, rakstura, personības īpašību kopums, kam raksturīga strauja uzbudinājuma (1) izraisīšanās.
- spēja Psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
- daba Psihisko īpašību kopums, kas nosaka indivīda attieksmi pret apkārtni, reakciju uz dažādām parādībām; raksturs.
- ilglaika atmiņa psihisko norišu kopums, kas saistīts ar visu vai gandrīz visu organisma saņemto ierosu ilgstošu saglabāšanu.
- prāts Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju apzināties, domāt, saprast un veidot īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības, gūt un izmantot pieredzi; arī intelekts.
- pasaule psihisko stāvokļu, arī psihes, rakstura, personības īpašību kopums; arī šāda kopuma atsevišķa daļa.
- uztvere Psihisks izziņas process, kas nodrošina īstenības priekšmetu un parādību atveidojumu apziņā, to pazīmju kopumā, arī šī atveidojuma izpratne.
- griba Psihisku norišu kopums, kuras izpaužas motivētā, mērķtiecīgā, apzinātā darbībā, pārvarot kādas grūtības.
- paranoja Psihisku traucējumu kopums, kam raksturīgi murgi (bez halucinācijām), bet kas neizraisa pārmaiņas personībā.
- pretpārnese Psihoanalītiķa neapzināto reakciju kopums, kas vērsts uz klienta personību un īpaši uz klienta pārnesi.
- refleksoloģija Psiholoģijas virziens, kam raksturīga psihes procesu atvedināšana uz refleksu vai refleksu kopumu, sevišķi uz refleksa beigu posmu - kustību.
- piesaistes teorija psiholoģisku atziņu kopums par cilvēka emocionālo attīstību kā sociālās pieredzes veidošanās pamatu, akcentējot bērna un viņa primāro aprūpētāju (vecāku) attiecību nozīmi.
- auditorija publika, sabiedrība, cilvēku kopums.
- vākties Pulcēties, nākt, braukt vienuviet, vienkopus; lasīties 2 (1).
- aeronivelēšana Punktu augstumu noteikšana ar radioaugstummēru un statoskopu aerofotografēšanas procesā.
- pupājs Pupu lakstu kopums.
- pusgraudniecība Pusgraudnieku kopums.
- piepūst Pūšot (ko), izveidot (tā) kopumu (kādā vietā).
- sapūst Pūšot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par vēju.
- saputināt Putinot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- vainags Radiāli veidots, novietots (kā) kopums.
- ginta Radinieks, rads; radu kopums; saime; ģentis.
- ģencis Radinieks, rads; radu kopums; saime.
- ģente Radinieks, rads; radu kopums; saime.
- ģentis Radinieks, rads; radu kopums; saime.
- ģinta Radinieks, rads; radu kopums; saime.
- ģinte Radinieks, rads; radu kopums; saime.
- ģints Radinieks, rads; radu kopums; saime.
- radiotelevīzija Radio un televīzijas sistēmas kopums, apvienojums.
- radiofons Radiofonijai nepieciešamo iekārtu kopums.
- radiolīnija Radiokanālu kopums, kas darbojas paralēli vai secīgi.
- radiointerferometrs Radioteleskopu sistēma, kas sastāv no divām vai vairākām antenām, kas novietotas noteiktā attālumā viena no otras.
- noskaņot Radīt (kādā) noteiktu (domu, jūtu, gribas) virzību, ievirzi; radīt (kādā) noteiktu izjūtu, uzskatu, gribas procesu kopumu.
- trillināt Radīt augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu balss skaņu kopumu (parasti par putniem); treļļot (1).
- mutuļot Radīt lidojošu lodveida, spirālveida (kā) kopumu.
- sabiedriskās drošības līmenis rādītājs, kas atspoguļo atsevišķu personu, dažādu sociālo grupu un valsts iekšējās drošības stāvokli kopumā, kriminālo apdraudējumu gadījumus, kā arī nosaka valsts politikas prioritātes, virzienus un formas valsts iedzīvotāju tiesiskajā aizsardzībā.
- iedzīvotāju atražošanās režīms rādītāju kopums, kas nosaka iedzīvotāju atražošanās gaitu (intensitāti).
- valodu saime radniecīgu valodu kopums, kurā var ietilpt vairākas radniecīgu valodu grupas.
- laboratorija Radoša darba metožu kopums (rakstniekam, māksliniekam).
- māksla Radoša tēlaina īstenības atspoguļošana; darbu kopums, kuri ir radīti, tēlaini atspoguļojot īstenību.
- keratoskopija Radzenes izmeklēšana, lietojot keratoskopu.
- Atēnu skola Rafaēla freska Vatikānā (angļu "The school of Athens"), kurā vienkopus attēloti dažādu laikmetu domātāji.
- rahītisms Rahīta pazīmju kopums.
- sillabiskais raksts raksta veids, kurā rakstu zīme apzīmē skaņu kopu, kas ietver patskani; zilbju raksts.
- bloks Rakstāmpapīra (izplēšamu) lapu kopums saistītā veidā.
- rakstāmlietas Rakstīšanai, arī zīmēšanai, rasēšanai paredzēti priekšmeti, to kopums (piemēram, zīmuļi, pildspalvas, rakstāmpapīrs, burtnīcas).
- grāmata Rakstītā literatūra kopumā; kādas atsevišķas tautas literatūra; literatūra noteiktā nozarē.
- raksts Rakstītu, parasti iespiestu, publicētu (piemēram, kāda laikmeta, tautas, autora) darbu kopums; arī literatūra (1).
- spalva rakstnieka, žurnālista u. tml. darbība; tekstu kopums, ko ir uzrakstījis kāds rakstnieks, žurnālists u. tml
- zilbošana Rakstpratības apguvei paredzēto paņēmienu kopums, kas paredz lasīšanas un rakstīšanas laikā vārdu izrunāt pa zilbēm.
- fonogrāfiskais (arī alfabētiskais) raksts raksts, kurā ar vienu zīmi (burtu), retāk ar burtkopu, apzīmē vienu skaņu, retāk skaņkopu.
- iedaba Rakstura, personības iezīmju kopums; arī raksturs.
- pamatlīnija Raksturīgo (kā) kontūru, ārējo formu kopums.
- animalitāte Raksturīgo īpašību kopums, kas atšķir dzīvnieku no auga.
- seja Raksturīgo, individuālo (piemēram, parādības, priekšmeta) īpašību kopums.
- siluets Raksturīgs (apģērba, tā detaļas) piegriezuma līniju kopums.
- raksturs Raksturīgs (dzīvnieku) izturēšanās veidu, reakciju kopums.
- profils Raksturīgs (kā) galveno pazīmju kopums.
- stilistika Raksturīgs izteiksmes līdzekļu kopums (piemēram, mākslas darbā, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta mākslā).
- siluets Raksturīgs, mākslinieciski izteiksmīgs (celtnes, celtņu grupas) formu, apveidu kopums.
- sauciens Raksturīgs, samērā skaļš (dzīvnieka) baiss skaņu kopums, balss signāls.
- portrets Raksturīgu (kā) īpašību, īpatnību kopums.
- skanējums Raksturīgu īpatnību kopums (parasti mākslas darbā).
- kolorīts Raksturīgu īpatnību kopums (piemēram, kādai vietai, tautai, nācijai, laikmetam).
- tirkšķis Raksturīgu, samērā asu, citu citai ātri sekojošu skaņu kopums, ko rada daži dzīvnieki.
- ģimenes pazīmes raksturojumi, pēc kuriem iedzīvotāju kopums tiek uztverts kā ģimene; svarīgākās iezīmes: kopīga dzīves vieta, radnieciskās attiecības, kopīgs budžets.
- ieraksta atslēga rakstzīmju kopums, ko izmanto ieraksta identificēšanai datnē, lai paātrinātu piekļūšanu tam.
- atslēga rakstzīmju kopums, kuru izmanto ieraksta identificēšanai datnē, kā arī ātrai piekļuvei šim ierakstam.
- vārds Rakstzīmju virkne, kas identificē kādu programmas komponentu vai datu struktūru, piemēram, programmu, datu kopu vai procedūru.
- literālis Rakstzīmju virkne, ko programma uztver kā nemainīgu kopumu, kas izteic noteiktus datus: skaitļus, tekstu, adreses utt.
- sarāpties Rāpjoties savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- sarāpot Rāpojot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- skanēt Rasties (kādā procesā) un izplatīties, kļūt uztveramam (par skaņu, skaņu kopumu).
- veidoties rasties jaunām šķirnēm, noteiktām prasībām atbilstošiem, piemēram, dzīvnieku, kopumiem
- sasakopāties Rasties, izveidoties (kam vienkopus).
- nogulties Rasties, izveidoties (kur) - par apstākļu kopumu, stāvokli.
- pierasties Rasties, izveidoties, papildinot (kā) kopumu.
- saraust Raušot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- sarausties Raušoties savirzīties, noklāt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- saimniecība ražošanas attiecību, līdzekļu un metožu kopums (piemēram, valstī, tās daļā).
- arodniecība Ražošanas nozaru, arodu kopums.
- saimniecība ražošanas vai pakalpojumu nozare vai palīgnozare, arī tās darbam nepieciešamo celtņu, iekārtu, ierīču u. tml. kopums.
- kopprodukts Ražoto materiālo labumu kopums (noteiktā periodā).
- redaktūra Redaktoru grupa, kopums.
- uguns Redzamās gaismas un siltuma starojums, kas rodas līdz attiecīgajai temperatūrai sakarsētā, parasti liesmojošā, vielā, materiālā; arī liesma, liesmu kopums.
- tiflotehnika Redzes defektu korekcijas un kompensācijas tehnisko līdzekļu kopums; šādu līdzekļu izstrāde.
- izveidoties Refl. --> izveidot (6) - par šķirni, sugu, noteiktām prasībām atbilstošu dzīvnieku kopumu; tikt izveidotam.
- smiekli Refleksīvu, samērā īsu, ritmisku balss skaņu kopums, kas rodas izelpā un ko izraisa, piemēram, prieks, labsajūta, laipnība, arī nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
- recesija Regresīvu saimniecisko procesu kopums, kas raksturīgs ekonomiskās lejupslīdes sākumam.
- ligzda Regulāri pārtrauktas sējas vai stādīšanas rindas vieta, kurā ievietotas vairākas sēklas, gumi vai iestādīti vairāki augi vienkopus.
- slodze Regulāri, arī kādā laikposmā veicamo darbu, darbību, uzdevumu u. tml. kopums.
- pasts Regulāru sūtījumu kopums, kuru nogādi kārto šāda iestāde, organizācija.
- pierakstīt Reģistrējot (datus par kādu), iekļaut (to, piemēram, pasākumā, cilvēku kopumā).
- metiens Reizē dzimušo (daudzdzemdētājas dzīvnieku mātītes) mazuļu kopums.
- frāžkopa Relatīvi pabeigts saturiski cieši saistītu teikumu resp. izteikumu kopums.
- totēmisms Reliģijas forma (parasti pirmatnējā sabiedrībā), kam raksturīga ticība, ka pastāv radniecība starp kādu cilvēku kopu un kādu dzīvnieku, augu, dabas parādību, priekšmetu.
- reliģioloģija Reliģijas zinātniskās izpētes disciplīnu kopums.
- kanons Reliģiska satura tekstu kopums, ko kādā konfesijā atzīst par svētu.
- grēku piedošana reliģisks rituāls kristietībā, reliģisku darbību kopums, ar ko noņem atbildību par reliģisko normu pārkāpumiem cilvēkam, kas nožēlo un lūdz piedošanu
- kangaru-vigu reljefs reljefa formu kopums Kurzemes pussalas ziemeļos, Slīteres nacionālajā parkā un tā apkaimē, platība \~90 km^2^, veidojies jūras atkāpšanās un vēlākajos piekrastes procesos, ir paralēli vai kulisveidīgi orientētu seno kāpu vaļņu (kangaru) un starpvaļņu ieplaku (vigu) josla starp Baltijas jūras Ancilus ezera stadijas krasta līniju (~17 m vjl.) un tagadējo jūras krastu.
- marginālais reljefs reljefa formu kopums, kas izveidojies segledāju vai kalnu ledāju malas zonā glaciotektoniskos un glaciogēnos vai ledāja kušanas ūdeņu (retāk erozijas) procesos.
- eolais reljefs reljefa formu kopums, kas veidojies vēja iedarbībā.
- orogrāfija Reljefa īpatnību kopums (kādā Zemes virsas daļā).
- fluoroskopija Rentgenoloģiska izmeklēšana ar fluoroskopu.
- fotomehānika Reproducēšanas paņēmienu kopums, kuros izmanto fotogrāfiskus un ķīmiskus procesus.
- vakuummetrija Retināto gāzu spiediena mērīšanas metožu kopums.
- rezerve Rezervistu (1) kopums.
- norāde Rezultāts --> norādīt (2); nepieciešamo ziņu kopums.
- noslāņojums Rezultāts --> noslāņoties (2); atšķirīga grupa, kopums (sabiedrībā).
- pieraksts Rezultāts --> pierakstīt (1); rakstu zīmju, pieņemtu zīmju, arī fizikālu signālu kopums, ar ko ir fiksēts kāds fakts, kā saturs.
- sasprēgājums Rezultāts --> sasprēgāt(1); sīka, garena, nedzija brūce, šādu brūču kopums.
- sasprēgājums Rezultāts --> sasprēgāt(2); šaura, nedziļa plaisa, šādu plaisu kopums (kā virsmā).
- zarojums Rezultāts --> zarot (1), zaroties (1); zaru kopums (augam, parasti kokam, krūmam).
- žuburojums Rezultāts --> žuburot (1), žuburoties (1); arī žuburs (1), žuburu (1) kopums.
- žuburojums Rezultāts --> žuburot (2), žuburoties (2); arī žuburs (2), žuburu (2) kopums.
- žuburojums Rezultāts --> žuburot (3); arī žuburs (3), žuburu (3) kopums.
- ribojums Ribu (2) kopums (piemēram, konstrukcijā).
- ribājs Ribu kopums, ribu apvidus ķermenī (cilvēkam vai dzīvniekam).
- dzelzs priekškars Rīcība, apstākļu kopums, kas pilnīgi pārtrauc saiknes (starp ko)
- rievojums Rievu kopums (ādā, organisma virsmā).
- tehnika Rīku, iekārtu, ierīču u. tml. kopums (kādā nozarē, kāda uzdevuma veikšanai).
- saripot Ripojot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- rītsolis Rīta darbu kopums.
- krāties Ritēt, veidojot kādu kopumu (par laikposmu).
- ritmika Ritma īpatnību kopums (piemēram, skaņdarbā).
- ritmika Ritma īpatnību kopums (piemēram, valodā, tekstā, daiļdarbā).
- strofika Ritmiski intonatīvās kompozīcijas īpatnību kopums (piemēram, kāda autora, virziena) daiļdarbos.
- klandi Ritmisku klabienu, klaudzienu kopums, ko parasti rada sliežu transportlīdzekļi, to daļas; šo transportlīdzekļu kratīšanās, zvalstīšanās (parasti ritmiska).
- ritums Ritms; arī (kā) ritma īpatnību kopums.
- riteklis ritošais sastāvs; dzelzceļa transportlīdzekļu (piemēram, lokomotīvju, vagonu) kopums.
- saritēt Ritot savirzīties (kopa, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par vairākiem, daudziem sīkiem veidojumiem.
- baltā maģija rituālu kopums, kuru mērķis ir izraisīt labu pārdabisko spēku darbību.
- melnā maģija rituālu kopums, kuru mērķis ir izraisīt ļaunu pārdabisko spēku darbību.
- robottehnika Robotu kopums (piemēram, ražotnē).
- piesitiens rokas kustība, arī raksturīgu rokas kustību kopums, ar ko iedarbina taustiņu vai sitamo mūzikas instrumentu.; skanējums, ko tāda ar šādu kustību.
- romānistika Romānu kopums (piemēram, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- kūrija Romas pāvesta varas centrālo iestāžu kopums; baznīcas administrācijas iestāžu kopums.
- apšustīt Rosīgi skraidīt šurpu turpu (pie visa objektu kopuma).
- runas aparāts runas orgānu kopums, sistēma.
- mermeklis Runas orgānu kopums.
- artikulācijas bāze runas orgānu stāvokļu vai kustību kopums, kas raksturīgs kādā valodā vai izloksnē runājošiem cilvēkiem.
- tonis Runas, balss skanējuma īpatnību kopums, kurā izpaužas runas satura, psihiskā stāvokļa nianses, sastāvdaļas; arī intonācija (1).
- rūpals Rūpniecības uzņēmums vai rūpniecības uzņēmumu kopums, kas nodarbojas ar izejvielu ieguvi.
- Dzeltenā grāmata rūpniecisku standartu kopums, kas nosaka lasāmatmiņas kompaktdisku formātu un kas ir Sarkanās grāmatas pirmais paplašinājums, kurš ļauj kompaktdiskā diskrētā formā ierakstīt ne tikai skaņu, bet arī 650 megabaitus datu.
- sarušināt Rušinot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- sigmoidoskopija S veida zarnas apskate ar endoskopu.
- divlūpains vainags saaudzis zieda vainaglapu kopums, kas ar divām iežmaugām sadalīts augšlūpā un apakšlūpā.
- fiziskā kultūra sabiedrības kultūras sastāvdaļa, kas aptver cilvēku fiziskās audzināšanas sistēmu, sporta pasākumu un sasniegumu kopumu; cilvēka veselības nostiprināšana un vispusīga fizisko spēju attīstīšana ar fiziskiem vingrinājumiem.
- ierēdniecība Sabiedrības slānis, ko veido ierēdņi; ierēdņu kopums.
- sociāla grupa sabiedrības sociālās struktūras elements, ko veido kādām formālām pazīmēm (piemēram, dzimums, vecums, dzīvesvieta, nodarbošanās) atbilstošu cilvēku kopums.
- garīgā kultūra sabiedrības un cilvēka garīgās darbības un tās rezultātu kopums (izziņa, tikumība, audzināšana un izglītība, tiesības, filozofija, ētika, estētika, zinātne, māksla, mitoloģija, reliģija).
- materiālā kultūra sabiedrības un cilvēka materiālās darbības un tās rezultātu kopums (piemēram, ražošanas līdzekļi, mītnes, apģērbs, transporta un sakaru līdzekļi).
- sabiedriskā doma sabiedrības vai tās daļas uzskatu kopums, kurā izpaužas attieksme pret sociālās īstenības faktiem, sabiedrības grupām, organizācijām, indivīdiem.
- literatūra Sabiedriski nozīmīgu rakstītu, parasti iespiestu, publicētu, darbu kopums.
- sarīkojums Sabiedrisks pasākums (parasti ar īpaši izstrādātu programmu, tematisku ievirzi), kas noris, cilvēkiem (piemēram, kāda kolektīva locekļiem, interesentiem) pulcējoties vienkopus klubā, kultūras namā u. tml.
- sasliet Sacelt stāvus un atbalstīt (pret ko, parasti priekšmetus); sacelt stāvus un salikt (kādā vertikālā, slīpā kopumā).
- zirgu braukšanas sports sacensības, kurās sportists vada iejūgtu zirgu vai zirgu kopu; šai sporta veidā ietilpst rikšošanas ātruma sacensības un pajūgu sacensības.
- sadrumstalot Sadalīt (kādu kopumu) vairākās samērā nelielās daļās.
- saārdīt Sadalīt (ko), izjaucot (tā) kopumu.
- izdalīt Sadalīt un izsniegt (katram daļu no kopuma).
- pašķīst Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos, izkliedēties uz visām pusēm, parasti pēc trieciena, sitiena (par priekšmetu, priekšmetu kopumu).
- sašķīst Sadalīties daļās, vairākos gabalos, parasti pēc 1trieciena, sitiena (par priekšmetiem, to kopumu).
- izjukt Sadalīties sastāvdaļās (par priekšmetu kopu), izzust kārtībai starp (priekšmetu kopas) daļām.
- pajukt Sadalīties sastāvdaļās, izjukt uz visām pusēm (par priekšmetu kopumu, piemēram, tiem nokrītot, apgāžoties).
- pajukt Sadalīties sastāvdaļās, parasti daļēji (par priekšmetu kopumu), izzust kārtībai, parasti daļēji, starp (priekšmetu kopas) daļām.
- izkomplektēt Sadalot izbeigt (kāda kopuma) pastāvēšanu.
- savākt Sadzīt, arī novietot (vairākus, daudzus dzīvniekus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- propedeitika Sagatavošanas nodarbību kopums, ievads (kādā zinātnes nozarē).
- sakars Saikne (starp ko), attieksmju kopums, kam ir raksturīga savstarpēja nosacītība; sakarība.
- sakarība Saikne (starp ko), attieksmju kopums, kam ir raksturīga savstarpēja nosacītība.
- spiets Saimes vairošanās gaitā ap māti izveidojies (parasti mājas bišu) kopums, kas meklē citu mitekli.
- palīgsaime Saimju kopums, ko izveido no saimes pavasarī, vasarā; sezonas saime.
- mājkopība Saimniecības darbu kopums (galvenokārt mājas, dzīvokļa apkopšanai, ēdiena sagādei un gatavošanai).
- mājsaimniecība Saimniecības darbu kopums (galvenokārt mājas, dzīvokļa apkopšanai, ēdiena sagādei un gatavošanai).
- bet arī saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, pretstatot otro locekli vai kopu pirmajam loceklim vai kopai
- poēzija Saistītā valodā uzrakstītu (lirisku, liroepisku vai humoristiski satīrisku) daiļdarbu kopums (piemēram, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā); arī dzeja (3).
- dzeja Saistītā valodā uzrakstītu (lirisku, liroepisku vai humoristiski satīrisku) daiļdarbu kopums.
- organizatorisks Saistīts ar (kā) apvienošanu, saliedēšanu noteiktā kopumā, sistēmā (parasti kāda mērķa sasniegšanai), šādai apvienošanai, saliedēšanai raksturīgs.
- endoskopisks Saistīts ar endoskopiju; tāds, ko veic ar endoskopu.
- periskopisks Saistīts ar periskopu, tam raksturīgs.
- saimniecisks Saistīts ar ražošanas attiecību, līdzekļu un metožu kopumu (piemēram, valstī, tās daļā), tam raksturīgs.
- potenciāls Saistīts ar spēku, spēju, līdzekļu kopumu, kas ir nepieciešams, var tikt izmantots kādai darbībai, norisei noteiktos apstākļos.
- teleskopisks Saistīts ar teleskopu, tam raksturīgs; tāds, kura attēls ir iegūts ar teleskopu; tāds, kas ir konstatējams tikai ar teleskopu.
- žiroskopisks Saistīts ar žiroskopu, tam raksturīgs.
- datu ieraksts saistītu datu elementu kopums, ko datorā apstrādā kā vienotu veselumu.
- ieraksts Saistītu datu elementu kopums, ko datorā apstrādā kā vienotu veselumu.
- vienums saistītu rakstzīmju kopums, ko aplūko kā vienotu veselumu; datu vienums.
- datu vienums saistītu rakstzīmju kopums, ko aplūko kā vienotu veselumu.
- murkšis Sajaukts (kā) kopums.
- murkšķis Sajaukts (kā) kopums.
- muršķis Sajaukts (kā) kopums.
- sāpes Sajūta, ko rada pārāk spēcīgu kairinātāju vai audu bojājuma izraisīto fizioloģisko norišu kopums.
- mokas Sajūtu, izjūtu kopums, ko izraisa stipras sāpes, arī ļoti nepatīkami fizioloģiski traucējumi.
- domas mezglojas saka par juceklīgu domu, ideju kopumu.
- kā aitu bars saka par padevīgu, apmulsušu cilvēku kopu.
- bada dzeguze Saka par skopu cilvēku, arī par cilvēku, kas pastāvīgi žēlojas par trūkumu, ir īgns un neapmierināts.
- kapeikas dvēsele saka par skopu cilvēku.
- kā spaļi saka, ja kāds kopums viegli izjūk uz visām pusēm, to ir viegli pievārēt, ja ātri izsīkst materiālās vērtības, nauda.
- kā bišu stropā saka, ja kur vienkopus ir ļoti daudz cilvēku.
- ģimenes attiecības sakari starp cilvēkiem savā ģimenē, pirmām kārtām starp laulības partneriem, kas paredz pastāvīgu formālo un neformālo tiesību un pienākumu kopumu, kā arī specifisku normu un gaidīšanu izveidošanu.
- sagrupēt Sakārtot, sakopot (piemēram, priekšmetus, cilvēkus) noteiktā veidā, kādā kopumā, grupās u. tml.
- datu masīvs sakārtots vienāda tipa (loģiski viendabīgs) elementu kopums.
- masīvs Sakārtots vienāda tipa (loģiski viendabīgs) elementu kopums.
- ārējā datu kopne sakaru kanālu kopums, kas nodrošina datu apmaiņu starp centrālo procesoru un citiem mātesplates komponentiem, ieskaitot brīvpiekļuves atmiņu.
- tālpieeja Sakaru uzturēšana starp skaitļotāju un attāliem termināļiem, kuri kopumā veido datu tālapstrādes sistēmu.
- sastāties Sakrāties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par šķidrumu.
- sacementēt Saliedēt (piemēram, cilvēku kopumu).
- saveldrēties Saliekties stublājos tā, ka izveidojas veldre (par lakstaugu kopumu).
- aplīgt Salīgt, veikt darījumu par kaut ko (sacīts par visu subjektu kopumu vai attiecināts uz visu objektu kopumu).
- sakravāt Salikt, novietot vienkopus, noteiktā vietā (vairākus, daudzus priekšmetus), parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni.
- defiskoptermins salikts termins, kas izteikts ar defiskopu.
- deklamācija Samākslotu valodisko izteiksmes līdzekļu kopums (parasti daiļdarbā); teksts, kurā izmantoti šādi izteiksmes līdzekļi.
- sarauties Samazināties (par kādu kopumu).
- sarukt Samazināties skaitliskajā vērtībā (par kādu kopumu); samazināties (par kā skaitu, daudzumu, skaitlisko vērtību).
- noplakt Samazināties, arī tikt izlietotam (par kā kopumu); būt tādam, kurā (kas) samazinās, arī tiek izlietots.
- plīvurs Samērā labi caurredzams (nokrišņu, dūmu, putekļu u. tml.) slānis, kopums.
- steiga Samērā liels (darbības, norises) ātrums; apstākļu kopums, kuros nepieciešams palielināt darbības, norises ātrumu (piemēram, laika trūkuma dēļ).
- steiga Samērā liels (parasti cilvēku) virzīšanās ātrums; apstākļu kopums, kuros nepieciešams palielināt virzīšanās ātrumu (piemēram, laika trūkuma dēļ).
- žūksnis Samērā liels (parasti kā plāna) kopums.
- spiets Samērā liels, parasti kustīgs (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
- žūksnis Samērā liels, tuvu kopā salikts (piemēram, papīra naudas, papīra lapu, dokumentu) kopums.
- rida Samērā neliela biezuma slāņu kopums, kam raksturīgas kādas kopīgas sastāva vai uzbūves īpatnības.
- slāņkārta Samērā neliela biezuma slāņu kopums, kam raksturīgas kādas kopīgas sastāva vai uzbūves īpatnības.
- grupa samērā patstāvīgs kopums (kādas sistēmas daļa).
- dialektu kontinuums samērā plašā teritorijā izplatītu dialektu kopums, kas veido relatīvi vienotu valodas sistēmu, kaut gan teritoriāli attālākie dialekti var būt savstarpēji ļoti atšķirīgi.
- strūkla Samērā šaurs, plūstošs, apkārtējās vides neierobežots (vielas) kopums, kura fizikālās īpašības (piemēram, ātrums, blīvums, temperatūra) atšķiras no vides fizikālajām īpašībām.
- santehnika Sanitārā tehnika - tehnikas nozaru kopums, kuru uzdevums ir nodrošināt apdzīvotās vietās, uzņēmumos, celtnēs u. tml. sanitāros apstākļus un kuras ir saistītas ar ūdens, siltuma, gāzes apgādi, gaisa attīrīšanu, kanalizāciju u. tml.; attiecīgo tehnisko līdzekļu kopums.
- sajaukties Saplūst (kopā, kādā kopumā) - piemēram, par skaņām, smaržām.
- nolasīties Sapulcēties, sagadīties vienkopus (parasti par ko līdzīgu pēc kādas pazīmes).
- kamols Sarežģīts (piemēram, jautājumu, parādību) kopums.
- režģis sarežģīts (savstarpēji saistītu parādību, norišu u. tml) kopums; jūklis
- mezglojums Sarežģītu parādību, ideju u. tml., parasti ciešs, nedalāms, kopums.
- frakcija sastāvdaļa (kādā maisījumā, kopumā).
- līnija Sastāvdaļu, elementu, arī īpatnību secīgs kopums (daiļradē, mākslas darbā u. tml.), kas saistīts ar kādu ideju, tēmu, personu u. tml.; arī virziens (daiļradē, mākslas darbā u. tml.).
- transporta un komunikāciju ainava satiksmes ceļu mezgli, maģistrāles un ar tām saistīto inženiertehnisko būvju un struktūru, sakaru līniju, ražošanas un apkalpojošās sfēras objektu, apstādījumu un citu funkcionālo ainavelementu kopums, kā arī pārējās platības, kur daba, saimniecība un kultūrvide atrodas tiešā vai netiešā cilvēku, kravu un informācijas plūsmu ietekmē.
- skaņa Satura, formas īpatnību kopums (piemēram, tekstā, mākslas darbā); arī noskaņa.
- sasaukt Saucot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur) - par cilvēkiem.
- sausoknis Saušņu sakopojums; vieta, kur vienkopus ir daudz saušņu.
- apkopot Savākt vienkopus, apvienot.
- sakopot Savākt vienkopus, savienot, sagrupēt kādā veselumā.
- cenceris Savēlušos linu, pakulu, matu u. tml. kopums.
- vainags Savienojumā "sonetu vainags": piecpadsmit sonetu kopums, kurā katrs nākamais sonets sākas ar iepriekšējā soneta pēdējo rindu un piecpadsmitais sonets ir visu četrpadsmit sonetu pirmo rindu apvienojums.
- žviku Savienojumā "žviku žvikumis" apraksta ātru darbību kopumu.
- saišķis Savienots, sastiprināts (parasti nelielu, garenu priekšmetu, augu, to daļu u. tml.) kopums.
- sadzīt Savirzīt (ko kopā, kādā kopuma, veidojumā, arī kur).
- salasīties Savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par dzīvniekiem.
- sagulties Savirzīties, arī sakrāties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sagult (2).
- sagult Savirzīties, arī sakrāties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sagulties (2).
- saiet Savirzīties, tikt savirzītam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem priekšmetiem.
- sarakste Savstarpēja sazināšanās ar vēstulēm, savstarpēja vēstuļu apmaiņa; attiecīgais vēstuļu kopums.
- konfigurācija savstarpējais (kā) izvietojums, kārtojums; savstarpējo (kā) attiecību kopums.
- pulks Savstarpēji (parasti organizatoriski) saistītu (cilvēku) kopums.
- aktivizācijas politika savstarpēji atbalstošu politiku kopums, kas attiecas uz tādiem darba tirgus un sociālās iekļaušanas pasākumiem, kam raksturīga materiālā atbalsta saistīšana ar nodarbinātību un sociālo līdzdalību (piemēram, līdzdalība sabiedriskajos darbos vai apmācībā ir nosacījums cita atbalsta saņemšanai).
- nabadzības slazds savstarpēji pastiprinošu apstākļu kopums, kuru rezultātā indivīds, grupa vai sabiedrība nevar izrauties no nabadzības.
- polisistēma Savstarpēji saistīts sistēmu kopums, kas mainās un pārveidojas, šīm sistēmām un to elementiem savstarpēji mijiedarbojoties.
- energoietaise Savstarpēji saistītu energoiekārtu kopums vienotu uzdevumu veikšanai.
- ierakstu bloks savstarpēji saistītu ierakstu kopums, kas datu apmaiņas procesā tiek uzskatīts par vienotu veselumu.
- datu bāze savstarpēji saistītu informacionālu objektu tematisks kopums, kas ar speciālas pārvaldības sistēmas starpniecību organizēts tā, lai nodrošinātu ērtu informācijas izguvi, izdarītu tās atlasi un kārtošanu; datubāze.
- sižets Savstarpēji saistītu notikumu, faktu kopums, kuri attēloti mākslas darbā.
- gamma Savstarpēji saistītu pārdzīvojumu, to izpausmju kopums.
- gamma Savstarpēji saistītu priekšmetu, parādību virkne, kopums.
- programmatūras pakotne savstarpēji saistītu programmu kopums, kas izveidots kādas noteiktas uzdevumu klases risināšanai un kas ietver visas nepieciešamās palīgprogrammas un programmu dokumentāciju.
- protokolu komplekts savstarpēji saistītu protokolu kopums, kas nosaka datoru tīkla arhitektūru un darbību; tā, piemēram, internets izveidots uz protokolu _TCP/IP_ komplekta bāzes, lai to darbība būtu saskanīga.
- geštalts Savstarpēji saistītu psihisku veidojumu kopums, kura būtība nav atklājama, pētot atsevišķas sastāvdaļas (veselums atšķiras no daļu summas).
- ģeosistēma Savstarpēji saistītu un cits ciyu ietekmējošu ģeogrāfiskā apvalka komponentu kopums.
- gamma Savstarpēji saistītu, harmonisku krāsu toņu kopums.
- budžeta programma savstarpēji saistītu, uz kopēju mērķi orientētu pasākumu vai pakalpojumu kopums, kurš tiek plānots, izpildīts, uzskaitīts un kontrolēts no budžeta finansētās institūcijās saskaņā ar likumu un par kura izpildi atbild budžeta izpildītāji.
- shēma Savstarpēji savienotu elektronisku komponentu kopums, kas veic kādu noteiktu funkciju.
- stāvoklis Savstarpējo (vielas) daļiņu telpisko attiecību, mijiedarbību kopums, kas nosaka (tās) fizikālās vai ķīmiskās īpašības (parasti kādā laikposmā).
- valoda Savstarpējo signālu kopums (skaņas, ķermeņa pozas, izturēšanās veidi u. tml.), kas radies kādai dzīvnieku sugai evolūcijas procesa.
- saite Savstarpēju (parasti tuvu, vienojošu) attiecību kopums; saistība (2), saikne.
- sakars Sazināšanās, informācijas signālu raidīšana un saņemšana, kurā parasti izmanto tehniskos līdzekļus; šādi tehniskie līdzekļi, to kopums; attiecīgā tautas saimniecības nozare.
- kinodramaturģija Scenāriju kopums (piemēram, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta kinomākslā).
- baznīcas hierarhija secība no zemākā līdz augstākajam garīdzniecības amatam; centralizēta baznīcas vadība; garīdznieku kopums.
- norise Secīga (kā) stāvokļu, stadiju maiņa; īpašību, pazīmju kopums šādā maiņā.
- vārddarināšanas ķēde secīgi darinātu un savstarpēji motivētu vienas saknes darinājumu (resp. atvasinājumu) kopums.
- termodinamiskais cikls secīgi norisošu termodinamisko procesu kopums, kuru gaitā darbķermeņa parametri iegūst cikla sākuma stāvokļa vērtības (piemēram, Kārno cikls).
- formveidošanas ķēde secīgi veidotu gramatisko formu kopums.
- pavediens Secīgs (kā, piemēram, darbības, parādības) sastāvdaļu kopums; secīga (kā, piemēram, darbību, parādību) virkne.
- sērija secīgs (piemēram, darbību, notikumu, parādību) kopums, virkne.
- investīciju projekts secīgu aktivitāšu kopums ar noteiktu realizācijas grafiku, kurā paredzēti pasākumi materiālu vai nemateriālu vērtību iegādei vai radīšanai un kuram ir noteikta investīciju projekta realizācijas organizatoriskā struktūra un realizācijai nepieciešamo resursu pamatojums.
- process secīgu darbību kopums noteikta rezultāta sasniegšanai.
- vardarbības cikls secīgu darbību kopums, kas regulāri atkārtojas noteiktā uzvedības modelī un atspoguļo vardarbības dinamiku; šo ciklu raksturo piecas fāzes: notikumi, kas izraisa spriedzes rašanos, vardarbības akts, izlīgšana, atlabšana, viss šķietamā kārtībā.
- sistēmas izstrādes cikls secīgu informācijas sistēmas izstrādes posmu kopums, kurā ietverta: 1) sistēmas analīze un plānošana; 2) lietotāja piekrišana projektam; 3) programmēšana; 4) ieviešana; 5) izstrādājuma akceptēšana.
- tehnoloģiskais process secīgu tehnoloģisko operāciju kopums darba priekšmetu (detaļu u. c.) īpašību pārveidošanai.
- agroveģetācija Segetālā veģetācija - tīruma augu sabiedrību (agrofitocenožu) kopums, viens no sinantropās veģetācijas veidiem.
- mīmika Sejas muskuļu kustību kopums, kas atspoguļo psihiskos stāvokļus, norises.
- vaibsti Sejas veidojums (parasti indivīdam raksturīgs), tā atsevišķo iezīmju kopums; raksturīgas līnijas sejā; arī sejas izteiksme.
- pieņi Sēklinieku un sēklas šķidruma kopums (zivju tēviņiem).
- sēre Sēklis, kas sākas tieši no ūdenstilpes krasta; sanešu kopums ūdenstilpē, kurš mazūdens apstākļos iznirst virs ūdens līmeņa.
- sinantropā veģetācija sekundāru, cilvēka darbības dēļ izveidojušos augu sabiedrību kopums.
- protokols semantisku un sintaktisku noteikumu kopums, kas nosaka datoru tīkla funkcionālo bloku darbību datu pārraides procesā.
- ētoss Senajā Grieķijā tā sauca individualitātes rakstura stabilo, noturīgo tikumisko īpašību kopumu, vēlāk to attiecināja arī uz lielākām kopībām.
- kūrija Senajā Romā - 10 patriciešu dzimtu kopums; ēka, kur sanāca senāts; provinces senāts.
- elements Senajās metafiziskajās mācībās valdīja uzskats, ka materiālajā pasaulē visas lietas un parādības ir atšķirīgās proporcijās sajauktu dažu sākotnējo "elementu" jeb "stihiju" kopums; šie elementi ir Uguns, Gaiss, Ūdens un Zeme (ķīniešiem - Uguns, Zeme Metāls, Ūdens un Koks).
- reizenes Sēnes, kas aug vienkopus, rindās.
- strēķenes Sēnes, kas aug vienkopus, rindās.
- megarieši Sengrieķu filozofijas Megaras skolas pārstāvji, kas sevišķi piekopuši strīdus mākslu, tādēļ tika saukti arī par eristiķiem (visa apstrīdētājiem).
- patroloģija seno baznīcas autoru darbu kopums.
- tērps sensori uztveramo cilvēka ķermeņa pārveidojumu (piemēram, frizūras, grima, tetovējuma) un papildinājumu (piemēram, apģērba, apavu, aceņu, rotaslietu, somu u. c. aksesuāru) kopums.
- mikocenoze Sēņu kopums noteiktā teritorijā.
- koksnes sēņu identifikācija sēņu noteikšana pēc sugai raksturīgām makroskopiskām un mikroskopiskām pazīmēm; laboratorijās izmanto optisko un elektronu mikroskopu, sēņu tīrkultūras izdalīšanu, bioķīmiskās un ģenētiskās metodes.
- nāves grēki septiņi grēki, ko kristietība uzskata par vissmagākajiem (lepnība jeb augstprātība; alkatība jeb skopulība; miesaskārība jeb neapvaldītas seksuālas tieksmes; skaudība; ēdelība, kas parasti saistīta ar žūpošanu; dusmas; slinkums).
- purva sermulīte sermulīšu ģints suga ("Hottonia palustris"), Latvijā sastopama samērā bieži stāvošos vai lēni tekošos ūdeņos, ziednesis 10-40 cm garš, biezlapains ar skraju ziedkopu.
- seroskopija Seruma apskate, piem., ar aglutinoskopu.
- resurspunkts Serverī glabāts un globālajā tīmeklī iesaistīts failu kopums, ko vieno kopīga mājaslapa - fails caur kuru var nonākt visos pārējos failos.
- globālās problēmas sevišķi svarīgu jautājumu kopums, no kuru risinājuma atkarīga cilvēces pastāvēšana.
- sesija Sēžu kopums (piemēram, valsts varas institūcijām), kuras periodiski notiek ievēlēto personu pilnvaru laikā (sasaukumā); arī sēde, konference (piemēram, biedrībām, iestādēm).
- spļaudekļi Siekalu, krēpu kopums, ko izspļauj.
- sasiet Sienot (ar ko), nostiprināt (piemēram, kādu kopumu).
- sasiet Sienot (ar ko), savienot (vairākus, daudzus priekšmetus kādā kopumā, veidojumā).
- kuldoskopija Sieviešu mazā iegurņa orgānu apskate ar kuldoskopu, kas ievadīts iegurņa dobumā caur maksts mugurējo velvi.
- sievišķs sievietei piemītošo pazīmju kopums; viens no pretstatu “vīrišķais-sievišķais” pāra
- auglība sievietes, vīrieša, pāra vai iedzīvotāju kopuma fizioloģiska spēja radīt pēcnācējus.
- sīkstulis Sīkstulīgs cilvēks; arī skopulis.
- sīkstpinis Sīkstulis, skopulis.
- sīkstpīnis Sīkstulis, skopulis.
- sīkstpiņķis Sīkstulis, skopulis.
- virpulis Sīku cietvielas daļiņu, arī, parasti vieglu, priekšmetu kopums, kas atrodas īslaicīgā, ļoti spēcīgā un straujā riņķveida, spirālveida kustībā.
- putekļi sīku daļiņu kopums, kas atrodas gaisā vai uz kādas virsmas
- zooplanktons Sīku dzīvnieku kopums, kurš dzīvo ūdens slānī, pasīvi pakļaujoties ūdens kustībām.
- pigments Sīku krāsvielas daļiņu kopums šūnās, audos.
- mikrofauna Sīku mikroskopisku dzīvnieku kopums (kādā vidē).
- izbars Sīku, sarkanu izsitumu kopums uz ādas.
- veidols Siluets, kontūru kopums.
- signatūra Simbols, zīme objektu (piemēram, mežu, ceļu, cietokšņu) apzīmēšanai kartogrāfijā, arī šādu simbolu, zīmju kopums.
- simbolisms Simbolu kopums, sistēma, arī simboliska izteiksme (piem., rakstnieka, dzejnieka daiļradē).
- apjomskaitļi Simbolu sistēma kopu apjoma raksturošanai; kardinālskaitļi.
- simbolika Simbolu, arī simbolu nozīmju kopums, sistēma.
- simptomātika Simptomu (1) kopums.
- sindroms Simptomu kopums, kas attīstās noteikta patoloģiska stāvokļa vai slimības gadījumā un nosaka šīs slimības klīnisko ainu.
- pēctraumas stresa sindroms simptomu kopums, kas sākas pēc pārdzīvota traumatiska notikuma, un ko raksturo traumatiskās pieredzes atmiņu ielaušanās ikdienas dzīvē, izvairīšanās no pieredzes atgādinātājiem un vispārēja paaugstināta modrība un uzbudināmība.
- sinonīmika Sinonīmu kopums, sistēma.
- veidotājgramatika Sintakses kārtulu kopums, kas apraksta pareizu teikumu veidošanas procedūru.
- sintētika Sintētisku vielu kopums; izstrādājumu kopums no sintētiskām izejvielām.
- lirika Sirsnīgu, maigu emocionālu elementu kopums (tēlotājas mākslas darbā).
- funkcionālais bloks sistēma vai iekārta (sistēmas vai iekārtas daļa), kas izpilda loģiski saistītu funkciju kopumu.
- aspirācija Sistēma, ar kuru kādā telpā uzsūc putekļus; visu sūcējiekārtu kopums.
- vaicājuma apstrāde sistēmas darbību kopums, kuras veicamas, lai sagatavotu vaicājuma izpildi: vaicājuma nolasīšanu un interpretāciju, tā ievietošanu rindā, resursu iedalīšanu, kā arī noslēguma operāciju izpildi.
- fāžu sastāvs sistēmas fāžu (kristālisko, stiklveida, gāzveida) kopums.
- pašaudzināšana Sistemātisku darbību kopums, kura mērķis ir savas personības pilnveidošana.
- nomenklatūra Sistematizēts kādas zinātnes nozares terminu kopums.
- valodas atlants sistematizēts karšu kopums, kurā ar izoglosām vai citām kartogrāfiskām zīmēm atspoguļota valodas parādību ģeogrāfiskā izplatība.
- paradigmatika sistēmisko attieksmju kopums starp valodas vienībām.
- sistēmas principi sistēmu funkcionēšanu un mijiedarbību raksturojošas pamatnostādnes: 1) sistēmas elementi (daļas) ir savstarpēji atkarīgi cits no cita; 2) sistēma kopumā ir kas vairāk nekā atsevišķo daļu summa; 3) sistēmu tieši vai netieši ietekmē citas sistēmas; 4) visām sistēmām ir robežas; 5) visām sistēmām ir raksturīga homeostāze.
- pavadība Situācija, apstākļu kopums, kad (kāds) dodas līdzi, pavada, atrodas kopā ar kādu (kur).
- priekšvēsture Situācija, apstākļu, darbību kopums, kas pakāpeniski izraisa (ko, piemēram, notikumu); pirmsvēsture (2).
- pirmsvēsture Situācija, apstākļu, darbību kopums, kas pakāpeniski izraisa (ko, piemēram, notikumu).
- sociālais slazds situācija, kurā cilvēku grupa un atsevišķi indivīdi gūst īstermiņa ieguvumus, kas ilgtermiņā rada zaudējumus sabiedrībai kopumā.
- kaligrāfija Skaidra un skaista raksta veidošanas paņēmienu kopums un prasme; skaidra un skaista rakstīšana.
- pārskaitīt Skaitīt (ko) vēlreiz, no jauna; skaitīt visu (kā) kopumu.
- vidējais Skaitlis, kas raksturo galīgu skaitļu kopu zināmā vidējā nozīmē.
- vairākums Skaitliski lielākā (kāda kopuma) daļa.
- mazākums Skaitliski mazākā (kāda kopuma) daļa.
- kopuma skaitļa vārds skaitļa vārds, kas apzīmē priekšmetu skaitu kā vienu kopumu.
- transfinītie skaitļi skaitļi, kas apzīmē pilnīgi sakārtotu kopu kārtības tipu.
- interfeiss Skaitļošanas, sakaru, datu pārraides un apstrādes tehnikā - noteikumu, programmu un aparatūras kopums, kas nodrošina iespēju dažādas ierīces savienot kopīgai darbībai.
- noskaitīt Skaitot atdalīt (no kopuma noteiktu daudzumu); skaitot iedalīt.
- pieskaitīt Skaitot pievienot (pie kā, kam klāt), iekļaut (kādā kopumā).
- ieskaitīt Skaitot, rēķinot iekļaut (kādā kopumā, daudzumā).
- īpatsvars Skaits, daudzums, biežums vai nozīmīgums, salīdzinot ar pārējo vai pārējiem kādā kopumā.
- noskaņa Skanējuma īpatnības, skaņas īpašību kopums.
- lirika Skaņdarbu grupa, kuros pārsvarā ir sirsnīgi, maigi emocionāli elementi; šādu elementu kopums (skaņdarbā).
- koncertrepertuārs Skaņdarbu kopums, kas rakstīti kādam mūzikas instrumentam.
- mūzika Skaņdarbu kopums; arī skaņdarbs.
- koncertprogramma Skaņdarbu, daiļdarbu, deju kopums, kas veido koncertu (1).
- koncertrepertuārs Skaņdarbu, daiļdarbu, deju kopums, kas veido koncertu vai kas ietilpst mākslinieka, mākslinieku kolektīva repertuārā.
- bizz Skaņu kopums, ko lieto, mudinot mārīti lidot.
- balss Skaņu kopums, ko rada dabas parādības, ierīces, mašīnas.
- dziesma Skaņu kopums, ko rada kukaiņi.
- balss skaņu kopums, ko veido cilvēka runas orgāni; skaņu kopums, kas raksturīgs runai
- klasteris Skaņu kopums, ko veido lielo vai mazo sekundu, dažkārt arī vēl mazāku intervālu vienlaidu izklāsts.
- klasters Skaņu kopums, ko veido lielo vai mazo sekundu, dažkārt arī vēl mazāku intervālu vienlaidu izklāsts.
- balss Skaņu kopums, rada dzīvnieks.
- fonētika Skaņu kopums, to īpašības (kādā valodā).
- dzīves ziņa skatījums uz dzīvi, attieksme pret dzīvi, parādībām, arī dzīves veids, arī tradīciju, ieražu kopums (parasti tautai).
- dzīvesziņa Skatījums uz dzīvi, attieksme pret dzīvi; arī tradīciju, ieražu kopums (kādai tautai).
- parters Skatītāju zāles vietu kopums, kas atrodas tās grīdas līmenī pretim skatuvei.
- rinda skatītāju zāles vietu, kuras ir sakārtotas vienā līnijā, kopums (piemēram, teātrī, koncertzālē).
- publika skatītāju, lasītāju, sarīkojuma apmeklētāju kopums
- izskatīt Skatoties, aplūkojot sīki iepazīties (piemēram, ar kādu priekšmetu kopumu, vietu, kur kas atrodas).
- sofite Skatuves apgaismes iekārta - horizontāli izvietotu apgaismes ķermeņu kopums izkliedētas gaismas radīšanai.
- skautisms Skautu organizācijas darbība; šīs darbības mērķu, ideju kopums.
- badokšņa Skops, mantkārīgs, mantrausīgs cilvēks (kas skopuma dēļ dzīvo pusbadā, neatļaujas iegādāties nepieciešamo).
- žmotene Skopule.
- knauzerība Skopulība; sīkumainība.
- knauzers Skopulīgs, sīkumains cilvēks.
- knauzerīgs Skopulīgs; skops.
- mankasis Skopulis, bagāts ubags.
- mantkasis Skopulis, bagāts ubags.
- zabēklis Skopulis, kas cieš no alkatības.
- sīkstdirsis skopulis, mantrausis.
- badgalis Skopulis, negausis.
- aizgūtnis Skopulis, sīkstulis.
- gauris Skopulis, sīkstulis.
- piepāns Skopulis, sīkstulis.
- sakāda Skopulis, sīkstulis.
- rīša Skopulis, skauģis.
- gnīda Skopulis; mantrausis.
- nagu maucējs skopulis.
- badsstakle Skopulis.
- bezsirdis Skopulis.
- čīča Skopulis.
- drazņilka Skopulis.
- gauners Skopulis.
- gnīdīzers Skopulis.
- kapeikvīriņš Skopulis.
- kāsis Skopulis.
- knapiķis Skopulis.
- knauzeris Skopulis.
- knīpstanga Skopulis.
- kokpiepe Skopulis.
- kokpiesis Skopulis.
- kolis Skopulis.
- krohobors Skopulis.
- mantkrājis Skopulis.
- mūģis Skopulis.
- nūģis Skopulis.
- sīkstoņa Skopulis.
- skobiķis Skopulis.
- skobkukulis Skopulis.
- skopdirsis Skopulis.
- skopdirška Skopulis.
- skopenieks Skopulis.
- skopiķis Skopulis.
- skopinieks Skopulis.
- skopkukulis Skopulis.
- skopnieks Skopulis.
- sūdēška Skopulis.
- sūdēža Skopulis.
- sūdlaiža Skopulis.
- uts Skopulis.
- zaģina Skopulis.
- žaģina Skopulis.
- žēlnieks Skopulis.
- zīslis Skopulis.
- žlobs Skopulis.
- žmauga Skopulis.
- žmoga Skopulis.
- žmogs Skopulis.
- žmots Skopulis.
- žmudiks Skopulis.
- žņaudzējs Skopulis.
- ģilināties Skopuļoties.
- grintība Skopums, nenovīdība, skaudība.
- grintums Skopums, nenovīdība, skaudība.
- ķītrums Skopums.
- sīkstība Skopums.
- mikrolaminektomija Skriemeļa mugurējā loka izgriešana, lietojot operāciju mikroskopu vai lupu.
- sabizot Skrienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- saskriet Skrienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- skujotne Skuju kopums, arī skuju un zaru kopums (kokam).
- saslaucīt Slaukot izveidot (piemēram, kādu kopumu).
- saslaucīt Slaukot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- sliežu tīkls sliežu ceļu kopums kādā vietā.
- klīniska aina slimības gaita, stāvoklis, simptomu kopums.
- klīniskā aina slimības gaita, stāvoklis, simptomu kopums.
- skelets Slodzi nesošo detaļu, elementu kopums (piemēram, celtnei, iekārtai, ierīcei).
- psihe Smadzeņu spēja atspoguļot objektīvo īstenību, analizēt un sintezēt saņemtos kairinājumus un pareizi uz tiem reaģēt; cilvēka nervu darbības procesu kopums; arī dvēsele.
- ventrikuloskopija Smadzeņu ventrikulu apskate ar endoskopu.
- nedienas Smagu, sāpīgu pārdzīvojumu kopums, nelaime.
- vīpsna Smaidam līdzīgs sejas daļu (lūpu, vaigu) kustību kopums, raksturīga izteiksme, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko; smīns.
- smīns Smaidam līdzīgs sejas daļu (lūpu, vaigu) kustību kopums, raksturīga izteiksme, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
- sasmalstīt Smalstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- sasmelt Smeļot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- kupena Sniega kaudzei līdzīgs (piemēram, ziedu) kopums; kupls (parasti ziedošs) krūms vai koks.
- ziedkupena Sniega kupenai līdzīgs ziedu kopums.
- sniegs Sniegam līdzīgs (kā balta, gaiša, piemēram, ziedu) kopums.
- dagrūst Sniegot papildināt sniega kopumu.
- sociālā iejaukšanās sociālā darba funkciju kopums, kas nodrošina aktīvu, mērķtiecīgu un plānotu sociālā darbinieka rīcību cilvēku sociālās funkcionēšanas uzlabošanai.
- sociālā darba posmi sociālā darba procesa nosacītas sastāvdaļas, nepārtrauktas, secīgas un mērķtiecīgas rīcības kopums, īstenojot sociālā darba procesu jebkurā no prakses līmeņiem un sociālā darba formām; tipiski ir: 1) situācijas izpēte un izvērtēšana; 2) plānošana; 3) intervence; 4) terminēšana; 5) novērtēšana.
- konsultatīvs atbalsts sociālā darba speciālistam (supervīzija) sociālā darba speciālista darbībai paredzēts metožu kopums ar mērķi uzlabot viņa profesionālo kompetenci un sniegt viņam psiholoģisko atbalstu, lai paaugstinātu darba kvalitāti.
- supervīzija Sociālā darba veids, funkciju kopums ar mērķi aizsargāt klienta intereses un nodrošināt sociālā pakalpojuma kvalitāti.
- intervences metodes sociālā darbinieka mērķtiecīgi izvēlētu paņēmienu kopums, lai īstenotu konkrētus sociālā darba prakses profesionālos uzdevumus, veicinātu pārmaiņas, sasniegtu plānoto rezultātu vai mazinātu problēmas negatīvo ietekmi.
- izglītotāja loma sociālā darbinieka profesionālo darbību kopums ar mērķi izglītot indivīdu, grupu vai kopienu par: a) viņiem pieejamiem vai viņu rīcībā esošiem resursiem; b) noteiktu sociālo prasmju apguvi vai pilnveidi; c) bērnu audzināšanu un aprūpi; d) savstarpējo attiecību modeļiem un efektīvas komunikācijas veidiem; e) medicīniska rakstura jautājumiem; f) vardarbības identificēšanu un novēršanu.
- advokāta loma sociālā darbinieka profesionālo darbību kopums ar mērķi veicināt un nodrošināt indivīda, ģimeņu un grupu interešu pārstāvniecību dažādos līmeņos.
- koordinatora loma sociālā darbinieka profesionālo darbību kopums ar mērķi veidot un nodrošināt saikni starp indivīdu vai ģimeni un nepieciešamajiem resursiem, piemēram, sociālajiem pakalpojumiem.
- veicinātāja loma sociālā darbinieka profesionālo darbību kopums, lai: a) sekmētu kopienā dzīvojošo cilvēku apvienošanos un darbošanos formālās un neformālās grupās, kurām var būt dažādi mērķi, piemēram, dalīšanās idejās par kopienas attīstību, sociālo un politisko pārmaiņu veicināšana, sociāli ievainojamu grupu pārstāvniecība; b) veicinātu un padarītu iespējamu dažādu konfliktu risināšanu starp indivīdiem un kopienā.
- kognitīvā teorija sociālajā darbā integrēts kognitīvās teorijas ideju kopums, kas piedāvā tādu sociālā darba izpratni, kurā uzsvērta klienta racionālā spēja vadīt savu dzīvi, bet sociālie darbinieki tikai nodrošina nepieciešamos resursus.
- sadzīve Sociālās dzīves neražojošā sfēra, kas ietver cilvēku materiālo vajadzību (piemēram, pēc pārtikas, apģērba, mājokļa, medicīniskās palīdzības) apmierināšanu, kā arī garīgo un kultūras vērtību izmantošanu, cilvēku savstarpējos sakarus, atpūtu, izpriecas; cilvēku ikdienas dzīves apstākļi un veids, materiālo un garīgo vajadzību apmierināšanas veidu un formu kopums, paradumu, ieražu kopums, kas izveidojušies sociāli vēsturisko apstākļu rezultātā un raksturīgi kādai noteiktai šķirai, sociālai grupai u. tml.
- mikroklimats sociālās vides apstākļu, savstarpējo attiecību kopums (piemēram, kolektīvā).
- estētiskais ideāls sociāli nosacītu priekšstatu kopums par pilnvērtīgu dzīvi un pilnvērtīgu cilvēku.
- pedagoģiskā rehabilitācija sociāli pedagoģisku funkciju kopums, kura mērķis ir palīdzēt personai pārvarēt grūtības mācībās un uzvedībā, tādējādi nodrošinot optimālu izglītošanās un attīstības procesu.
- sociālo pakalpojumu sistēma sociālo institūciju un sociālo programmu kopums, kura mērķis ir nodrošināt sociālos pakalpojumus un padarīt viegli pieejamas tās sociālās institūcijas, kuras atbildīgas par pakalpojumu sniegšanu.
- karitatīvais sociālais darbs Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma izpratnē ir sociālajam darbam analogs darbs, kura mērķis ir palīdzēt personām, ģimenēm, grupām vai sabiedrībai kopumā atgūt spēju sociāli un garīgi funkcionēt.
- sociālās vajadzības sociālo prasību kopums, kas nepieciešams indivīda, ģimenes, sociālās grupas, visas sabiedrības funkcionēšanas nodrošināšanai.
- sociālā pieredze sociālo prasmju, zināšanu un sociālo iemaņu kopums, kas ir uzkrāts, cilvēkam pildot dažādas sociālās lomas noteuktā sociālā vidē.
- sieviešu jautājums sociālo problēmu kopums, kas saistīts ar sievietes stāvokli sabiedrībā un ģimenē, mātes un bērna aizsardzību, sievietes atbrīvošanu no apspiestības.
- stāvoklis Sociālu apstākļu, attiecību kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēka) izturēšanos, rīcību (parasti kādā laikposmā).
- rīkste Soda veids - sitieni ar šādu zaru vai šādu zaru kopumu, arī ar nūju, pātagu.
- apspalvojums Spalvu kopums, kas klāj (putna) ķermeni.
- romansero Spāņu tautas romanču kopums - gan atsevišķu ciklu, gan pilns to kopojums; jaunākajā laikā tā sauc arī atsevišķu autoru vai vairāku autoru antoloģiju krājumus.
- izspārdīt Spārdot izjaukt (kādu kopumu), arī spārdot izsvaidīt, izkliedēt.
- defektoskopists Speciālists, kas strādā ar defektoskopu.
- ūdens bilances stacija specializēta hidrometeoroloģijas stacija, kas novēro ūdens bilances elementu un faktoru kopumu, fiksē to maiņas.
- tālo kosmisko sakaru centrs specializēta komandu un mērījumu kompleksa daļa, kas nodrošina abpusējus sakarus ar starpplanētu zondēm un to trajektorijas mērījumus, izmantojot jaudīgus radioraidītājus signālu noraidīšanai un lielus radioteleskopus signālu uztveršanai.
- veselības aprūpe specializētu pasākumu kopums, kura mērķis ir sniegt medicīnisko palīdzību, veikt preventīvus pasākumus, noteikt fiziska un psihiska rakstura traucējumus, kā arī veicināt cilvēku fizisko un psihosociālo labklājību.
- kriptoanalīze Speciālu šifrēta teksta apstrādes paņēmienu kopums, kas ļauj atjaunot teksta semantisko jēgu personai, kura nezina šifrēšanas atslēgu vai tās izmantošanas algoritmu.
- kopproteīns specifisks zootehnisks apzīmējums slāpekli saturošo vielu kopumam barības līdzekļos; to aprēķina, analīzes noteikto slāpekļa daudzumu reizinot ar koeficientu 6,25; kopproteīna veidi ir olbaltumvielas un slāpekli saturošās neolbaltumvielas (amīdi, amīni, nitrāti u. c.).
- konflikta vadīšana specifisku darbību kopums konflikta risināšanas procesā, kad kādas grupas dalībniekiem palīdz noteikt un raksturot savstarpējās attiecības, atkarības sfēras, novērst komunikācijas barjeras, precizēt problēmas un resursus, darboties kopā specifisko problēmu risināšanā.
- šļakata Spēcīgi, spēji lidojošs, plūstošs samērā neliels (šķidras vielas) kopums.
- šalts Spēcīgi, spēji plūstošs (gāzes, parasti gaisa) kopums.
- šalts Spēcīgi, spēji plūstošs (šķidras vielas) kopums.
- virpulis Spēcīgs, intensīvs (psihisku, parasti emocionālu, stāvokļu) kopums; spēcīga, intensīva (psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa) izpausme, norise.
- šalts Spēcīgs, parasti pēkšņi radies (skaņu) kopums.
- pērkons Spēcīgu, dobju trokšņu kopums.
- profesionālā kompetence sociālajā darbā spēja apliecināt noteiktu sociālā darba zināšanu, prasmju, vērtību un attieksmju kopumu un spēja to izmantot dažādās situācijās, veicot profesionālo darbību.
- sirdsapziņa Spēja īstenot morālu paškontroli, morāli vērtēt sevi; cilvēka morālo uzskatu, principu kopums.
- bezgalīga ģenerācija spēja radīt bezgala daudz izteikumu no ierobežota vārdu kopuma.
- prasme Spēju un īpašību kopums (kādas darbības, uzdevumu veikšanai), mācēšana.
- žirobuss Spēkrati, parasti autobuss kalnu apstākļiem un raktuvēm, aprīkots ar lielu papildu spararatu - žiroskopu, kas akumulē mehānisko enerģiju; kalnu ceļos, braucot lejup, tas iegriež spararatu, tā uzkrāto enerģiju izmantojot līdzenumā vai braucot kalnup.
- motora darbības izklausīšana spēkratu mezglu pārbaudes metode defektu noteikšanai pēc darbības trokšņiem. Izklausot normālai darbībai neraksturīgus, bet defektiem raksturīgus trokšņus, iespējams atklāt palielinātus detaļu izdilumus, mehānismu izregulēšanos un citus darbības traucējumus. Trokšņu labākai izklausīšanai lieto stetoskopus.
- spēkratu transmisija spēkratu šasijas mehānismu kopums, kas pārvada griezes momentu no motora uz dzinekli.
- subjektīvā diagnostika spēkratu tehniskās diagnostikas veids, kad spēkratu sistēmu un agregātu diagnoscēšanas rezultātus nosaka un vērtē operators, izmantojot savas profesionālās iemaņas un pieredzi, kā arī vienkāršas signāla pastiprināšanas ierīces, bet nelieto mērinstrumentus. Augsti kvalificēti meistari to lieto, piemēram, ar stetoskopu izklausot motora trokšņus.
- trokšņainība spēkratu un to daļu īpašība, kas izpaužas trokšņa radīšanā, spēkratiem strādājot. Trokšņainību rada ilgstošu neperiodisku svārstību kopums, kas rodas galvenokārt motora, arī citu mehānisko agregātu un riepu darbības laikā.
- instrumentu komplekts spēkratu, to mezglu vai sistēmu remontam vai atsevišķiem darbiem vajadzīgo instrumentu pilnīgs kopums.
- mikrospektroskops Spektroskops, ko lieto kopā ar mikroskopu mikroskopisku objektu spektra pētījumos.
- kustības pretestība spēku kopums, kas vērsti pretī ierīces, transportlīdzekļa vai tml. mehāniskai kustībai.
- pamatpretestība Spēku kopums, kas vērsti pretī ierīces, transportlīdzekļa vai tml. mehāniskai kustībai.
- telpiska spēku sistēma spēku sistēma, kurā spēki ir izkaisīti telpā (dažādos virzienos), kopumā tiem var būt projekcijas uz visām trim asīm, kā arī momenti pret visām trim asīm.
- potenciāls Spēku, spēju, līdzekļu kopums, kas ir nepieciešams, var tikt izmantots kādai darbībai, norisei noteiktos apstākļos.
- spēļu elle spēļu nams, spēļu namu kopums.
- ruderālā veģetācija spontāni veidojies augu sabiedrību kopums teritorijā, kurā cilvēka darbības dēļ pilnīgi vai daļēji iznīcināta iepriekšējā augu sega; viens no sinatropās veģetācijas veidiem.
- spēka paņēmiens sporta spēlēs - noteikta veida darbība, darbību kopums, ko veic ar spēku, lai kavētu pretinieku komandas spēlētāja darbību.
- modelisms Sporta veidu kopums - dažādu (piemēram, transportlīdzekļu, mehānismu) modeļu konstruēšana, būvēšana un sacensības ar tiem.
- ūdenssports Sporta veidu kopums, kuri ir saistīti ar pārvietošanos pa ūdeni, ūdens virsu (piemēram, peldēšana, airēšana, burāšana).
- saspraukties Spraucoties savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- saspraust Spraužot (parasti matus), nostiprināt (tos kādā kopumā, sakārtojumā).
- loģiskais predikāts sprieduma loceklis, ko kopula "ir" vai "nav" saista ar loģisko subjektu (tradicionālajā loģikā).
- apgalvojuma spriedums spriedums ar apgalvojošo kopulu "ir".
- nolieguma spriedums spriedums ar noliedzošo kopulu "nav".
- teorija Spriedumu, nosacījumu, likumsakarību kopums (piemēram, praktiskā darbībā, sadzīvē).
- pārtraukumu apstrāde standartdarbību kopums, ko operētājsistēma pārtraukuma gadījumā veic kā ar programmu, tā ar aparatūras palīdzību.
- numurs Standartizēts un ar ciparu, ciparu kopu apzīmēts (kā) lielums.
- standarts PHIGS standarts, kas nodrošina aparatūrneatkarīgu saskarni starp lietojumprogrammatūru un grafikas adapteri un kas izmanto stadartkomandu kopu, lai zīmētu vai pārveidotu divu un trīs dimensiju attēlus.
- oranžā grāmata standartu kopums, kas nosaka formātus, kuri, izmantojot _CD-R_ diskdziņus, ļauj ierakstīt lasāmatmiņas kompaktdiskos informāciju tā, ka to var nolasīt ar parastajiem lasāmatmiņas kompaktdisku atskaņotājiem. Atšķirībā no Sarkanās grāmatas un Dzeltenās grāmatas standartiem Oranžās grāmatas standarti pieļauj datu ierakstīšanu kompaktdiskā vairāku sesiju laikā.
- Sarkanā grāmata standartu kopums, ko izstrādājušas firmas _Sony_ un _Philips_ un kas nosaka kompaktdiska _CD-DA_ celiņu skaitu, kuros ierakstīti diskrētie audiodati, kā arī izmantojamos kļūdu labošanas līdzekļus, kas ierakstīšanas procesā nodrošina skaņas iespējami labāku saglabāšanu.
- profesionālās ētikas kodekss standartu kopums, kurā iekļautas profesionālās vērtības un profesionālās ētikas pamatprincipi.
- neirozinātne starpdisciplināra zinātņu nozare, kas pēta nervu sistēmas attīstību, funkcijas un ietekmi uz cilvēku kopumā; tradicionāli tiek klasificēta kā bioloģijas nozare, tā ir saistīta ar fizioloģiju, anatomiju, molekulāro un attīstības bioloģiju, kā arī ar matemātisko modelēšanu, psiholoģiju u. c. disciplīnām.
- kritiskā teorija starpdisciplinārs atziņu kopums, kas pretstatā t. s. tradicionālajai teorijai, kura vērsta uz pastāvošo sociālo attiecību izskaidrošanu un reproducēšanu, priekšplānā izvirza šo attiecību kritisku izvērtējumu un sabiedrībā pastāvošās nevienlīdzības pārvarēšanu.
- vispārējā sistēmu teorija starpdisciplinārs atziņu kopums, kas skaidro procesus un attiecības starp dažādiem sistēmas elementiem, akcentē noteiktas attiecību likumsakarības starp sistēmas elementiem un palīdz izskaidrot savstarpējās mijiedarbības procesus; šī teorija balstās atziņā, ka jebkurā dzīvā sistēmā veidojas attiecības un to kopums ir lielāks nekā daļu aritmētiskā summa.
- finanšu tirgus starptautiskais tirgus jeb ekonomisko attiecību kopums, kur notiek darījumi ar dažādiem finanšu instrumentiem atbilstoši tirgus pieprasījumam un piedāvājumam
- kustīgu attēlu ekspertu grupa starptautiskās standartizēšanas organizācijas ekspertu grupa, kas izstrādājusi kustīgu attēlu saspiešanas paņēmienu kopumu, kas ieguvis standarta statusu _MPEG_.
- vispārīgie pārvaldības informācijas pakalpojumi starptautiskās standartizēšanas organizācijas izstrādātais pakalpojumu CMIS kopums un atvērto sistēmu sadarbības koncepcijai atbilstošas datoru tīklu standartfunkcijas, kas nodrošina ar šo tīklu pārraudzību un vadību saistītos lietojumslāņa pakalpojumus.
- terorisms Starptautiski neatzītu cilvēku vai cilvēku grupu noziedzīga darbība, kas grauj starptautisko kārtību, starptautisko attiecību stabilitāti, apdraud valsti, atsevišķu personu vai kādu cilvēku kopu.
- diplomātiskās tiesības starptautisko normu kopums, kas reglamentē oficiālo starpvalstu kontaktu norisi, kā arī valstu diplomātisko pārstāvniecību un diplomātisko aģentu funkcijas, statusus, tiesības un imunitāti.
- starptautiskās jūras tiesības starptautisko tiesību normu kopums, kas regulē starptautisko tiesību subjektu (valstu, starpvaldību organizāciju) attiecības pasaules jūru un okeānu izmantošanā starptautisko tiesību atļautajās robežās un noteiktajā kārtībā.
- starptautiskās kosmosa tiesības starptautisko tiesību normu kopums, kas regulē starptautisko tiesību subjektu (valstu, starpvaldību organizāciju) darbību kosmosa izpētē un izmantošanā, ieskaitot Mēnesi un citus debess ķermeņus.
- starptautiskās gaisa tiesības starptautisko tiesību normu kopums, kas regulē valstu un to aviosabiedrību, arī starptautisko organizāciju darbu gaisa telpā, nosaka gaisa telpu tiesisko režīmu, starptautisko lidojumu kārtību, gaisa transporta darbības tehniskos standartus utt.
- starptautiskās publiskās tiesības starptautisko tiesību normu kopums, kas veido īpašu, specifisku tiesību nozari un kas regulē attiecības starp valstīm un citiem starptautiskiem veidojumiem (starpvaldību organizācijām) to starptautiskās kopdzīves apstākļos.
- sinhronais optiskais tīkls starptautisku platjoslas tīklošanas standartu kopums informācijas pārraidei pa optiskajiem kabeļiem.
- stāstniecība Stāstu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- atraitnības koeficients statistiskais rādītājs, kurš atspoguļo atraitnības izplatību vīriešu un sieviešu kopumos.
- multistatusa tabula statistisko rādītāju sistēma par divu vai vairāku iedzīvotāju kopumu ar atšķirīgu demogrāfisko stāvokli (statusu) vienlaicīga detalizēta izpēte - raksturojums.
- pārstāvniecība Stāvoklis, attiecību kopums, kas rodas, kad kāda persona, personu grupa, valsts institūcija u. tml. pārstāv (piemēram, citu personu, personu grupu, savu valsti); pārstāvība.
- pārstāvība Stāvoklis, attiecību kopums, kas rodas, kad kāda persona, personu grupa, valsts institūcija u. tml. pārstāv kādu tiesību subjektu (piemēram, citu personu, personu grupu, valsti); pārstāvniecība (1).
- trūkums Stāvoklis, kad (kāda) nav (kur, kādā cilvēku kopumā).
- pirmdzimtība Stāvoklis, kad (kas) ir radies, radīts, izveidots pirmais, tiek uzskatīts par galveno (kādā secībā, kopumā).
- saskaņa Stāvoklis, kad (piemēram, priekšmetiem, parādībām, norisēm) ir līdzīgas, kopīgas īpašības un veidojas, pastāv vēlamais kopums, sistēma.
- sašķeterēt steigšus sanākt vienkopus.
- aerotriangulācijas bloks stereomodeļu vai savstarpēji pārklājušos ainu kopums, kas attēlo noteiktu Zemes virsas daļu.
- stereotipija Stereotipu 1(1) gatavošana; attiecīgo poligrāfijas paņēmienu kopums.
- veldre Stiebraugu, zālaugu u. tml. kopums, kas aiz sava smaguma, vēja, nokrišņu iedarbībā ir noliecies pie zemes; vieta, kur atrodas šāds noliecies stiebraugu, zālaugu u. tml. kopums.
- dzīslojums Stiegrojums, arī līniju kopums (kādā materiālā).
- stiegrojums Stiegru (2) kopums.
- armatūra stiegru kopums (parasti dzelzsbetonā, tēraudbetonā); stiegrojums.
- mandrēns Stieple, ar ko novērš mīksto katetru lokanību, ievadot tos ķermeņa dobumos, kā arī tīra cietos katetrus, endoskopus, kaniles un injekciju adatas, troakārus.
- jaunaudze Stipri sazēlis, pieaudzis jauns (augu) kopums.
- neprāts Stipru psihiskās darbības traucējumu kopums.
- strādniecība Strādnieku (2) kopums (piemēram, zemē, valstī, kādā tās teritorijā).
- darbaspēks Strādnieku, darbinieku kopums; arī strādnieks, darbinieks.
- sadursme Strauja (debess ķermeņu, to kopumu) saskaršanās.
- sašķīst Straujā kustībā, triecoties pret ko, sadalīties, izkliedēties (parasti par kā šķidra kopumu).
- šķīst Strauji doties dažādos virzienos no kāda kopuma (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- pašķīst Strauji izklīst dažādos virzienos (par cilvēku vai dzīvnieku kopumu).
- spiets Strauji mainīgs (domu, jūtu u. tml.) kopums.
- sašļākt Strauji saplūst (parasti par šķidru vielu, tās kopumu).
- sadzīties Strauji savirzīties, noklāt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- šļākties Strauji virzīties (parasti par šķidru vielu, tās kopumu).
- šķīst Strauji virzīties, parasti uz vairākām pusēm (par šķidrumu, masu, to kopumu).
- saklupt Strauji, ar sparu savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- saspurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- šalts Strauji, spēji lidojošs, krītošs u. tml. (sīku vielas daļiņu, arī sīku priekšmetu) kopums.
- virpulis Strauji, spraigi norisošs notikumu, procesu kopums.
- mutulis Strauju, spraigu notikumu, norišu kopums.
- sagrūdums Straumes savirzīts (ledus) kopums (kādā vietā).
- racionālisms Strāvojums mākslā, arī māksliniecisku paņēmienu kopums, kas pārmērīgi uzsver intelektuālu, loģisku vispārinājumu nozīmi daiļradē.
- taisnīgums Strīdu risināšanas princips un tāds tiesisko attiecību stāvoklis, kas kopumā atbilst vēsturiski un sociāli determinētiem racionāliem un morāliem priekšstatiem un kritērijiem.
- čākstere Strūkla, šļakatas; pilienu kopums.
- mikrostruktūra Struktūra, kas ir redzama tikai ar mikroskopu; pretstats: makrostruktūra.
- demogrāfiskā standartizācija strukturālo atšķirību ietekmes novēršanas metode, salīdzinot demogrāfiskos koeficientus; datu pārveides process, kā rezultātā rodas iespēja izmērīt un salīdzināt kāda demogrāfiskā procesa intensitāti iedzīvotāju kopumos, kuriem ir atšķirīga struktūra.
- sociālā kārtība strukturēts cilvēku savstarpējo attiecību kopums sabiedrībā; pretstats sociālajam haosam vai nekārtībai un attiecas uz stabilu sabiedrības stāvokli, kurā tās locekļi pieņem un uztur esošo sociālo struktūru.
- valsts informācijas sistēma strukturizēts informācijas tehnoloģiju un datu bāzu kopums, kuru lietojot tiek nodrošināta valsts funkciju izpildei nepieciešamās informācijas ierosināšana, radīšana, apkopošana, uzkrāšana, apstrādāšana, izmantošana un iznīcināšana.
- studentija Studentu kopums; studējošā jaunatne.
- seniors Studentu korporācijas vadītājs, galvenā konventa amatpersona, kas atbild par konventu kopumā (tostarp vada konventus, reprezentē korporāciju ārpusē).
- sastumdīt Stumdot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); stumdot nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
- sastumt Stumjot panākt, ka (cilvēki, arī dzīvnieki) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- sastumt Stumjot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- sufozīvais Sufozīvais reljefs - reljefa formu kopums, kas rodas sufozijas procesos un ir raksturīgs pirmskvartāra terigēno iežu izplatības rajoniem, kur ir plāna kvartāra iežu sega.
- sabiedrība sugu kopums, (augu vai dzīvnieku) grupa, kas ir izveidojusies vai pielāgojusies dzīvei kādā vidē.
- sasūknēt Sūknējot panākt, ka (kas) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- sasvaidīt Svaidot savirzīt, parasti nekārtīgi (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- sasvērt Sverot (ko), sadalīt (to) pa noteiktiem kopumiem.
- iesvērt Sverot iedalīt (no kāda kopuma) un ievietot (piemēram, traukā, iesaiņojumā).
- nosvērt Sverot nodalīt no kāda kopuma (daļu ar noteiktu masu, svaru).
- izsvērt Sverot sadalīt (kādu kopumu) vairākās vai daudzās daļās.
- saulgrieži Svētki, ieražu kopums, kas saistīts ar noteiktu gada daļu, arī Saules stāvokli.
- sasviest Sviežot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); samest (1).
- salūts Svinīga sveikšana, arī godināšana, parasti ar zalvēm, raķetēm, sirēna signāliem; zalvju, raķešu kopums šādā sveikšanā, arī godināšanā.
- filtrs šablons vai maska noteiktu datu atlasei, piemēram, datu bāzu filtrs, kas var atsijāt datus, kuri nav saskaņoti ar iepriekš doto specifikāciju kopu.
- krāsns Šādā iekārtā vienā paņēmienā apstrādāto ražojumu kopums.
- zinātne šāda kopuma, sistēmas atsevišķa daļa, arī nozare.
- galds Šāda mēbele kopā ar ēdieniem un dzērieniem, kas atrodas uz tās; ēdienu, dzērienu kopums, kas paredzēts kādam īpašam gadījumam.
- galerija Šādā telpā izstādīto mākslas darbu kopums.
- ravēt Šādā veidā atbrīvot no nezālēm (augu kopumu).
- skaņa Šādas svārstības, šādu svārstību kopums, kas izraisa noteiktu efektu maņu orgānos, uztverē.
- tiesa šādas valsts institūcijas darbību kopums civillietu un krimināllietu izskatīšanā.
- vērtība Šāds īpašību kopums, ko raksturo ar kādu materiālu ekvivalentu (piemēram, ar naudu); arī cena (1).
- paaudze šāds kopums, kas saistīts ar ko kopēju (piem., darbībā).
- augšupejā līnija šāds kopums, ko aplūko, sākot ar jaunākajām paaudzēm un beidzot ar vecākajām.
- teksts Šāds vārdu, teikumu kopums, kas ir izmantots vokālā skaņdarbā.
- rīkste Šāds zars, arī šādu zaru kopums, ko izmanto cilvēku vai dzīvnieku pēršanai.
- stāvoklis Šādu attiecību kopums (priekšmetiem, veidojumiem, parādībām dabā u. tml.).
- veselība Šādu īpašību kopums (dzīvniekiem, augiem).
- numerācija Šādu numuru kopums.
- trauks Šādu priekšmetu kopums ēdienu, dzērienu pasniegšanai galdā.
- nervs Šādu veidojumu kopums, ko cilvēks izjūt par sava psihiskā un fizioloģiskā stāvokļa, kā arī izturēšanās veida noteicēju.
- raksts Šādu zīmju izmantojuma īpatnību kopums (parasti kādā tekstā).
- ugunsspēks Šaujamieroču kopums (piemēram, karaspēkam, tā vienībām, apakšvienībām); šaujamieroču kopuma, arī šaujamieroča postošās iedarbības pakāpe.
- rats Šaura, augstāka josla (audumā); arī šādu joslu kopums.
- stars Šaura, noteiktā virzienā orientēta (elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas) izplatīšanās josla; pa šādu joslu virzītais (elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas) kopums.
- universs šaurākā nozīmē par universu sauc gan kādas klasifikācijas aptverto objektu kopu, gan to objektu sistēmu, uz kuriem attiecas kādas teorijas apgalvojumi, gan arī kādu domāšanas vai darbības jomu, kas veido neatkarīgu kopumu.
- uguns Šaušana, apšaude; raidīto šāviņu, ložu kopums.
- liroepika Šī daiļliteratūras starpveida daiļdarbu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- lirika Šī daiļliteratūras veida daiļdarbu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- glezniecība Šī mākslas veida darbu kopums ar raksturīgām iezīmēm (piemēram, kādā laikmetā, kāda gleznotāja jaunradē).
- daiļliteratūra Šī mākslas veida darbu kopums.
- daiļrade Šīs darbības rezultāts; mākslinieka darbu kopums.
- virsis Šīs dzimtas ģints ("Calluna"), 30-70 cm augsts, mūžzaļš krūms (nektāraugs) ar pacilu, zarainu stumbru, vienkāršām, veselām 1,5-2,5 mm garām lapām, ķekarveida ziedkopu un violetu vainagu, ģintī ietilpst 1 suga.
- artilērija Šīs ieroču šķiras ieroču kopums.
- zenītartilērija Šīs ieroču šķiras ieroču kopums.
- kritika Šīs nozares speciālistu kopums.
- kults Šīs pielūgšanas izpausme noteiktos rituālos un ceremonijās; reliģisku rituālu un ceremoniju kopums.
- Benilukss Šīs valstis kā kopums.
- slapjums Šķidruma kopums (kādā vidē, arī vietā); arī mitrums (1).
- mitrums Šķidruma tvaika kopums (kādā vidē).
- nogulsnes Šķīdumā neizšķīdušas vielas kopums.
- šķirība Šķirai (1) raksturīgo pazīmju kopums.
- šķirnība šķirnei (1) raksturīgo īpašību kopums; asinība.
- šķirnība šķirnei (2) raksturīgo īpašību kopums.
- atlasīt Šķirojot atdalīt (no kopuma).
- izlasīt Šķirojot izdalīt, atšķirt (no kāda kopuma); atlasīt.
- pašķirt Šķirot paliekt, pavirzīt (kā kopumu, piemēram, matus); šķirot (matus), izveidot (tajos celiņu).
- pāršķirot Šķirot visu (kā) kopumu; šķirot vēlreiz, no jauna.
- pašķirstīt Šķirstot paliekt, pavirzīt (kā kopumu, piemēram, matus).
- piešķīst Šķīstot (parasti kā sīka kopumam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to); šķīstot (parasti ka sīka kopumam), tikt piepildītam (ar to).
- sašķūrēt Šķūrējot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- sašļukt Šļūkot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- plazmons Šūnas citoplazmā esošo iedzimtības faktoru kopums; plazmotips.
- masveidā Tā, ka (kas) attiecas uz lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu, tā, ka (kas) ir saistīts ar lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu; tā, ka (kas) ir paredzēts lielam (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumam, skaitam.
- masveidā Tā, ka (kur) piedalās, darbojas, (ko) veic liels (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopums, skaits.
- visgarām Tā, ka aptver visu (kā) apjomu, kopumu; arī gluži (1); viscaur.
- viscaur Tā, ka aptver visu (kā) apjomu, kopumu; arī gluži, pavisam.
- visā pilnībā tā, ka aptver visu (kā) apjomu, kopumu; pilnīgi.
- pilnība Tā, ka aptver visu (kā) apjomu, kopumu; pilnīgi.
- uz (kā) rēķina Tā, ka kas tiek veikts, izmantojot kādu citu parādību, sistēmu u. tml. izmantojot (cita cilvēka, cita cilvēku kopuma) līdzekļus, darbu u. tml.
- pašu starpā tā, ka netiek izpausts ārpus noteikta cilvēku kopuma.
- vienviennozīmīga atbilstība tāda attiecība starp divu kopu elementiem, kur jebkuram pirmās kopas elementiem atbilst viens un tikai viens otrās kopas elements, un otrādi.
- datu abstrakcija tāda programmēšanas metodoloģija, kas paredz aprakstīt programmu neatkarīgi no datu tipu veidiem kā datu tipu kopumu, izmantojot tikai operāciju terminus.
- sabiedriski publiskā kārtība tāda situācija, kas veidojas, ja sabiedriski publisko attiecību un saistību kopums sabiedriskās vietās un saskarsmes procesā atbilst šīs attiecības un saistības reglamentējošām normām, kuras uztur publisku mieru, cilvēku neaizskaramību un viņu cieņas un goda neaizskaramību.
- tūkstošgalvains Tāds (kopums), kur ir (aptuveni) tūkstoš cilvēku vai dzīvnieku; tāds, kur ir daudz cilvēku vai dzīvnieku.
- daudzgalvains Tāds (kopums), kur ir daudz cilvēku vai dzīvnieku.
- pēdējais Tāds (no kā vienveidīga virknes, kopuma), kam nekas cits neseko; pretstats: pirmais.
- sākotnējs Tāds (no kā vienveidīga virknes, kopuma), kas ir pats pirmais, pirms cita vai citiem, kuri tam seko.
- elektroniskais dokuments tāds datu kopums datora atmiņā, kas ar atbilstošu programmu un iekārtu palīdzību viegli pieejams un saprotams cilvēkiem.
- supergēns Tāds gēnu kopums hromosomā, kurā vairāki gēni ļoti cieši turas kopā un nesadalās, kad sievišķie un vīrišķie gēni sajaucas, attīstoties nākamajai paaudzei.
- saskanīgs Tāds, kam būtiskās, raksturīgās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un kas veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, norisēm).
- salns Tāds, kam ir baltas un brūnas vai rudas krāsas laukumi (par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.); balts un brūns vai ruds (par krāsas toņu kopumu).
- pirmnozīmīgs Tāds, kam ir galvenā nozīme (piemēram, kādā procesā, norisē, kopumā).
- spējīgs Tāds, kam ir īpašība, īpašību kopums, kurš nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
- spējīgs Tāds, kam ir īpašība, īpašību kopums, kurš nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem.
- spējīgs Tāds, kam ir īpašība, īpašību kopums, kurš nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.).
- šķidrs Tāds, kam ir maz lapu, ziedu, zaru (par augiem); tāds, kurā starp augiem ir samērā liels attālums (par augu kopumu).
- mazziedains Tāds, kam ir maz ziedu vai ziedkopu (par augiem); mazziedu (1).
- mazziedu Tāds, kam ir maz ziedu vai ziedkopu (par augiem).
- mazkompetents Tāds, kam ir maza lietpratība, mazas zināšanas, maza profesionāla pieredze, izpratne (kādā jautājumā, jautājumu kopumā); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- saskare Tāds, kam ir noteiktu attiecību kopums (ar ko) - parasti par parādībām sabiedrībā; saskarīgs.
- saskarīgs Tāds, kam ir noteiktu attiecību kopums (ar ko) - parasti par parādībām sabiedrībā.
- pakāpienveida Tāds, kam ir pakāpiena vai pakāpienu kopuma forma, veids.
- kompetents Tāds, kam ir piekritība, tiesīgums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā); arī pilnvarots.
- spējīgs Tāds, kam ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kurš rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
- sakarīgs Tāds, kam ir raksturīga sakarība (parasti par priekšmetu, parādību kopumu).
- žēlīgs Tāds, kam ir raksturīga žēlsirdība, līdzjūtība, saudzība pret citiem (par psihes, rakstura, personības īpašību kopumu).
- terasveida Tāds, kam ir terases (1) vai terašu kopuma forma, veids.
- koncens Tāds, kam lieli, resni kaceni, kāti stublāji; tāds (kopums), kur ir šādas augu daļas.
- taisns Tāds, kam nav cirtu, viļņu (par matiem, kādu to kopumu).
- lējums Tāds, kam piemīt noteikts (rakstura, personības) īpašību kopums.
- vērtīgs tāds, kam piemīt pozitīvo īpašību kopums, kas ir saistīts ar garīgo, kultūru, morāli u. tml., kas ir noderīgs, izmantojams
- vērtīgs tāds, kam piemīt pozitīvo īpašību kopums, kas ir saistīts ar garīgo, kultūru, morāli u. tml., kas ir noderīgs, izmantojams (par cilvēku)
- sievišķs Tāds, kam piemīt sievietei raksturīgs psihisko īpašību kopums un izturēšanās veids.
- sievišķīgs tāds, kam piemīt sievietei raksturīgs psihisko īpašību, paradumu kopums un izturēšanās veids
- selektīvs Tāds, kam piemīt spēja izdalīt, atlasīt noteiktus objektus, signālus (no kāda kopuma).
- nekompetents Tāds, kam trūkst lietpratības, plašu zināšanu, profesionālas pieredzes, izpratnes (kādā jautājumā, jautājumu kopumā).
- primārs Tāds, kas (no kāda viedokļa) ir pirmais (kādā secībā), arī galvenais (kādā sistēmā, kopumā).
- pilns Tāds, kas aptver visu (kā) apjomu, kopumu; tāds, kurā ir visas paredzētās, nepieciešamās daļas, detaļas u. tml. (par ko kompleksu).
- pilnīgs Tāds, kas aptver visu (kā) apjomu, kopumu.
- totāls Tāds, kas aptver visu (kā) kopumu; pilnīgs, arī vispārējs.
- masveida Tāds, kas attiecas uz lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu, tāds, kas ir saistīts ar lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu; tāds, kas ir paredzēts lielam (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumam, skaitam.
- masveidīgs Tāds, kas attiecas uz lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu, tāds, kas ir saistīts ar lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu; tāds, kas ir paredzēts lielam (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumam, skaitam.
- zaļš Tāds, kas aug, zaļo, attīstās (par augiem, to daļām, augu kopumu); tāds, kam ir lapas, skujas (par augiem).
- sakļaut Tāds, kas augot, attīstoties atrodas samērā cieši kopā (par augu dalām); tāds, kura sastāvdaļas augot, attīstoties atrodas samērā cieši kopā (par augu daļu kopumu).
- sakopot Tāds, kas augot, attīstoties veido noteiktas formas kopumu (par augu daļām).
- stetakustiks Tāds, kas dzirdams ar stetoskopu.
- stetakustisks Tāds, kas dzirdams ar stetoskopu.
- pusmiris Tāds, kas gandrīz ir aizgājis bojā (par augiem, augu kopumu).
- atsevišķs Tāds, kas ir atdalīts, kas eksistē patstāvīgi, atrauti no citiem, veido noteiktu daļu no kopuma.
- parāde Tāds, kas ir galvenais, arī centrālais (citu, līdzīgu kopumā).
- vecs Tāds, kas ir ilgi dzīvojis un novecojis (par dzīvniekiem); tāds, kas ir ilgi audzis un (parasti) pāraudzis (par augiem, to kopumu).
- vidusks Tāds, kas ir kopuma, secības vidū.
- staigns Tāds, kas ir mīksts, neizturīgs un kur (kas) samērā viegli grimst, arī tiek pārtraukta (kā) kustība (piemēram, par augsni, augu kopumu).
- stingrs Tāds, kas ir nobriedis, labi izveidojies, nav vārgs, trausls (par augiem, to dalām, arī par augu kopumu).
- spēcīgs Tāds, kas ir nobriedis, labi izveidojies, nav vārgs, trausls (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu).
- stiprs Tāds, kas ir nobriedis, labi izveidojies, nav vārgs, trausls (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu).
- veldrains Tāds, kas ir noliecies veldrē (parasti par stiebraugu, zālaugu kopumu); tāds, kur ir veldre (par lauku, tīrumu).
- rotaļa Tāds, kas ir paredzēts šādai darbībai, darbību kopumam; tāds, kas ir saistīts ar šādu darbību, darbību kopumu.
- kanonisks Tāds, kas ir pieņemts par paraugu, par vienīgo pareizo (piemēram, par tekstu, tekstu kopumu).
- mikroskopisks Tāds, kas ir redzams tikai ar mikroskopu; pretstats: makroskopisks.
- sadrumstalots Tāds, kas ir sadalīts vairākās samērā nelielās daļās (par kādu kopumu).
- masa Tāds, kas ir saistīts ar šādu cilvēku kopumu, skaitu; tāds, kurā piedalās daudz cilvēku.
- organizēts Tāds, kas ir saliedēts, apvienots noteiktā kopumā, sistēmā; tāds, kura izturēšanās, rīcība ir pakļauta noteiktai sistēmai.
- ražens Tāds, kas ir spēcīgi sakuplojis, sazēlis, tāds, kam ir daudz augļu (par augiem, to kopumu).
- rets Tāds, kas kādā kopumā atrodas tālu, atstatu cits no cita, nav cieši cits pie cita.
- vārgs Tāds, kas nav pietiekami attīstījies, tāds, kas nav stiprs, stingrs (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu).
- lupiķis Tāds, kas otram deviņas ādas grib pār acīm nomaukt, skopulis, izspiedējs; lupis.
- lupis Tāds, kas otram deviņas ādas grib pār acīm nomaukt, skopulis, izspiedējs.
- starpoperāciju Tāds, kas pastāv, noris starp darbībām, darbību kopumiem.
- vesels Tāds, kas pēc apjoma, sastāva u. tml. atbilst lielam daudzumam, arī priekšstatiem (par kā lielu kopumu).
- radikāls Tāds, kas pilnīgi, līdz pašiem pamatiem iedarbojas uz ko, skar (ko) - parasti par procesu, norisi, apstākļu kopumu.
- masu Tāds, kas saistīts ar šādu cilvēku kopumu (piem., masu nemieri, masu informācijas līdzekļi).
- rets Tāds, kas skaitā ir mazs, neliels (par cilvēku kopumu).
- noslēgts Tāds, kas veido atsevišķu, norobežotu grupu, kopumu; savrups.
- sadrumstalots Tāds, kas veido atsevišķu, samērā izolētu vienību (kādā kopumā).
- plašs Tāds, kas veido lielu, daudzveidīgu kopumu (piemēram, par priekšmetiem, produkciju).
- sīkstulīgs Tāds, kas, parasti mantrausīgi, taupa, krāj naudu, mantu; arī skopulīgs.
- neausts Tāds, ko iegūst, cauršujot vai līmējot orientētu šķiedru kopumu (par tekstilmateriālu).
- submikroskopisks Tāds, ko nevar saskatīt ar, parasti gaismas, mikroskopu.
- veiksmīgs Tāds, ko nosaka ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši.
- auskultatīvs tāds, ko var sadzirdēt (ar fonendoskopu), uzzināt izklausīšanā.
- mikroskopisks Tāds, ko veic ar mikroskopu.
- rets Tāds, ko veido daudzas vienveidīgas vai līdzīgas sastāvdaļas, elementi u. tml., kuri atrodas tālu, atstatu cits no cita, nav cieši cits pie cita (par kā kopumu); pretstats: biezs.
- skrajš Tāds, kur augi neatrodas cieši blakus cits citam (par augu kopumu); tāds, kas neatrodas cieši blakus cits citam (piemēram, par augu orgāniem, to sastāvdaļām).
- virpulīgs Tāds, kur ir kustīgs (cilvēku, arī dzīvnieku) kopums, arī strauja, parasti riņķveida, kustība; virpuļains (2).
- virpuļains Tāds, kur ir kustīgs (cilvēku, arī dzīvnieku) kopums, arī strauja, parasti riņķveida, kustība.
- vienots Tāds, kur ir, parasti pozitīva, savstarpēja saskarsme, pozitīvas savstarpējas attiecības (par cilvēku kopumu); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- saskanīgs Tāds, kurā cilvēku savstarpējās attiecības veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par grupu, kolektīvu); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- slēgts Tāds, kura elementu, sastāvdaļu kopums nav maināms.
- vaļējs Tāds, kura elementu, sastāvdaļu kopums nav noslēgts.
- skops Tāds, kurā ir nepietiekama daudzveidība sugu, ģinšu u. tml. ziņā (par augu, dzīvnieku kopumu); nepietiekami attīstījies, arī vājš, nespēcīgs (par augiem, dzīvniekiem).
- tīrs Tāds, kurā ir tikai viena un tā paša veida sastāvdaļas, elementi (par kā kopumu).
- skops Tāds, kurā kas ir pausts, tēlots ar nedaudziem, arī vienveidīgiem izteiksmes līdzekļiem (piemēram, par tekstu, mākslas darbu); neliels, arī vienveidīgs (piemēram, par izteiksmes līdzekļu kopumu).
- trūcīgs Tāds, kurā nepieciešamo materiālo vērtību ir par maz (piemēram, par kā krājumu, kopumu); tāds, kam ir raksturīgs pārāk mazs nepieciešamo materiālo vērtību daudzums (par situāciju, apstākļiem u. tml.).
- masveidīgs Tāds, kurā piedalās, darbojas, kuru veic liels (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopums, skaits; masveida (1).
- masveida Tāds, kurā piedalās, darbojas, kuru veic liels (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopums, skaits.
- šķidrs Tāds, kura sastāvdaļas atrodas samērā lielā attālumā (par kā kopumu).
- kompakts Tāds, kura sastāvdaļas atrodas tuvu cita pie citas (piemēram, par priekšmetiem, to kopu).
- mežģains Tāds, kura sastāvdaļas ir novietotas dažādos virzienos, arī savītas (par kā kopumu).
- sakarīgs Tāds, kura sastāvdaļas, elementi ir sakārtoti sistēmiskā, loģiskā, labi uztveramā secībā (piemēram, par tekstu, domāšanas procesu, darbību kopumu).
- saskanīgs Tāds, kurā sastāvdaļas, elementi veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, norisēm).
- saskanīgs Tāds, kurā vēlamā veidā ir apvienotas vairākas skaņas, skaņu kopumi.
- pamīšs Tāds, kurā viena elementa, detaļas mala, gals u. tml. sniedzas pāri cita elementa, detaļas malai, galam u. tml. (par kādu kopumu, konstrukciju u. tml.); tāds, kā malas, gali u. tml. sniedzas pāri cits citam (parasti par priekšmetiem).
- pamīšs Tāds, kurā vienas virknes, rindas u. tml. elementi, detaļas atrodas pretī citas virknes, rindas u. tml. elementu, detaļu atstarpēm (par kādu kopumu, konstrukciju u. tml.); tāds, kas atrodas pretī (kā) atstarpēm (par priekšmetiem).
- ražojošs Tāds, no kā cilvēks iegūst nepieciešamos materiālos labumus, piemēram, augļus, vielas (par augiem, dzīvniekiem, to kopumu).
- burvju loks tādu apstākļu kopums, no kuriem nevar rast izeju.
- rektoskopija Taisnās zarnas izmeklēšana ar speciālu ierīci - rektoskopu.
- rektoromanoskopija Taisnās zarnas un S veida zarnas apskate ar endoskopu.
- karte Taisnstūrveida (parasti bieza) papīra lapa, arī saistīts lapu kopums speciālu ziņu, datu u. tml. ierakstīšanai.
- talmudisms Talmuda priekšrakstu, mācību kopums.
- paka Tas (atsevišķs priekšmets, arī kā kopums), kas ir iesaiņots papīrā, kartonā u. tml. materiālā; veidojums, kas radies, ko iesaiņojot.
- robežpunkts Tas (laikposms, notikums, apstākļu kopums u. tml. kā attīstības gaitā), pēc kura sākas kas cits, citāds.
- robežstabs Tas (laikposms, notikums, apstākļu kopums u. tml.), pēc kura sākas kas cits, citāds.
- robežzīme Tas (laikposms, notikums, apstākļu kopums u. tml.), pēc kura sākas kas cits, citāds.
- apakšstrāvojums Tas (noskaņojums, viedoklis), kas nav pausts vārdos, bet uztverams no teksta, situācijas kopumā; apakšstrāva.
- apakšstrāva Tas (noskaņojums, viedoklis), kas nav pausts vārdos, bet uztverams no teksta, situācijas kopumā; apakšstrāvojums.
- smalce Tas (parasti koksnes gabalu kopums), kas sastāv no sīkām, smalkām daļām.
- smalksnājs Tas (parasti koksnes gabalu kopums), kas sastāv no sīkām, smalkām daļām.
- smalksne Tas (parasti koksnes gabalu kopums), kas sastāv no sīkām, smalkām daļām.
- vērtība Tas (piemēram, cilvēks, parādība), kam piemīt šāds īpašību kopums.
- ziņa Tas (piemēram, dati, fakti, skaitļi, zināšanu kopums), kas ir zināms, uzzināts (par ko); arī informācija (1).
- temats Tas (piemēram, parādība, fakts, problēma, to kopums), ko aplūko, iztirzā, pētī (kādā tekstā, mākslas darbā, sarunā u. tml.); īss šāda aplūkojuma, iztirzājuma, pētījuma satura formulējums.
- tēma Tas (piemēram, parādība, fakts, to kopums), kas ir izvēlēts mākslas darba veidošanai.
- svira Tas (piemēram, parādība, norise, apstākļu kopums), kas ietekmē vai ar ko ietekmē (parasti parādību sabiedrībā).
- okupants Tas (piemēram, valsts, karavīru kopums), kas īsteno okupāciju vai piedalās okupācijas īstenošanā.
- piesārņojums Tas (piemēram, vielu kopums), kas ir piesārņojis (ko).
- tiesiskā mentalitāte tās vai citas sociālas grupas, šķiras, nācijas, tautas vai kāda cita cilvēku kopuma stabils pasaules uzskats par tiesībām un valsti, to pastāvēšanu un funkcionēšanu, sevišķi saistīta ar tiesisko un politisko realitāti sabiedrībā.
- uzdevums Tas, kas (kādam, kam) ir uzdots darīt, veikt; darbība, darbību kopums, kas (kādam, kam) jāpaveic.
- sastāvdaļa Tas, kas (parasti vienlaikus ar ko citu vai citiem) ir nepieciešams, lai rastos, pastāvētu (kā) veselums, kopums.
- izdevums tas, kas ir iespiests un izdots; gatavs iespieddarbs vai iespieddarbu kopums
- pārpalikums Tas, kas ir palicis pāri (parasti no kāda kopuma), nav izlietots, realizēts.
- pirmdzimtais Tas, kas ir radies, radīts, izveidots pirmais (kādā secībā, kopumā).
- saite Tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu.
- krātuve Tas, kur koncentrējas (piemēram, kultūras vērtības); kā koncentrēta kopums.
- krātuve Tas, kur koncentrējas zināšanas, psihiski stāvokļi u. tml.; zināšanu, psihisku stāvokļu un tml. kopums.
- cilvēks Tas, kuram raksturīgs noteikts dzīvesveids vai uzskatu kopums.
- runa Tas, par ko runā, ko apspriež plašāks cilvēku kopums; arī valodas.
- valoda Tas, par ko runā, ko apspriež plašāks cilvēku kopums; baumas, tenkas.
- manta Tas, uz ko ir pilnīgas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības; tas (lietu kopums), kas kādam pieder, uz ko kādam ir valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības; īpašums.
- taupnieks Taupīgs cilvēks, gandrīz skopulis; taupmanis.
- taupulis Taupīgs cilvēks, gandrīz skopulis; taupmanis.
- taupmanis Taupīgs cilvēks, gandrīz skopulis.
- krājīgs Taupīgs, arī skopulīgs.
- sataurēt Taurējot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopa, kādā kopuma, arī kur); taurējot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- tastatūra Taustiņu kopums (ierīcei, iekārtai, piemēram, rakstāmmašīnai, datoram, telefona aparātam); arī klaviatūra (2).
- klaviatūra Taustiņu kopums (mehānismam, piemēram, rakstāmmašīnai, datoram).
- tautas gars tautas nacionālo (psihisko, kultūras u. tml.) īpatnību kopums.
- ūdenssaimniecība Tautas saimniecības nozare, kas nodarbojas ar virszemes un pazemes ūdens resursu izpēti, uzskaiti, regulēšanu, kompleksu izmantošanu un aizsardzību; pasākumu kopums ūdens resursu racionālai izmantošanai tautas saimniecībā un ūdens kaitīgās iedarbības novēršanai.
- sadzīves pakalpojumi tautas saimniecības nozare, kas sniedz iedzīvotājiem pakalpojumus sadzīves vajadzību apmierināšanai; darbību, pakalpojumu kopums, ko veic šīs nozares uzņēmumi.
- satecēt Teciņus savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- sanitārā tehnika tehnikas nozaru kopums, kuru uzdevums ir nodrošināt apdzīvotās vietās, uzņēmumos, celtnēs u. tml. sanitāros apstākļus un kuras ir saistītas ar ūdens, siltuma, gāzes apgādi, gaisa attīrīšanu, kanalizāciju u. tml.; attiecīgo tehnisko līdzekļu kopums.
- patentspējība Tehniskā risinājuma īpašību kopums, kas ir nepieciešams šī risinājuma atzīšanai par izgudrojumu saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem.
- tehniskā redze tehnisko līdzekļu kopums, kas, izmantojot fotoelektriskās vai televīzijas ietaises, nodrošina darba zonas vai priekšmeta identificēšanu un dod informāciju robota vadības sistēmai.
- aeronavigācija tehnisko līdzekļu un metožu kopums navigācijas elementu (kursa, lidojuma ātruma un augstuma, atrašanās vietas koordinātu) noteikšanai un šo elementu izmantošanai gaisakuģa vadīšanā.
- mašinērija Tehnisku līdzekļu (parasti mašīnu) kopums.
- tehniskā apkalpošana tehnisku un organizatorisku pasākumu kopums ar mērķi - sistēmiski panākt, lai spēkrati būtu apkopti, optimāli ilgstoši izmantojami un labā tehniskā kārtībā, kā arī radīt komfortablus apstākļus spēkratu īpašniekiem vai vadītājiem, kas iesaistīti tehniskajā apkalpošanā; vairumam spēkratu (traktoriem, automobiļiem, motocikliem u. c.) iedibināta vienota plānotā profilaktiskā tehniskās apkalpošanas sistēma un pasākumu kopumā ietilpst arī klientu apkalpošana (kafejnīcas, moteļi u. tml.).
- salikšana tehnoloģiska operācija vai operāciju kopums iekārtu, to sistēmu vai mezglu salikšanai no gatavām detaļām noteiktā secībā.
- riepas montāža tehnoloģisko operāciju kopums riepas un piederumu (piemēram, kameras) uzlikšanai riteņa diskam, veidojot apriepojuma komplektu.
- betonēšana Tehnoloģisko procesu kopums - betona masas sagatavošana, transportēšana, iestrādāšana un kopšana cietēšanas laikā.
- ūdens sagatavošana tehnoloģisku operāciju kopums, kurā no dabiska ūdens avota ņemtais ūdens iegūst patērētāja prasībām atbilstošu kvalitāti; ūdens sagatavošanā ietilpst ūdens dzidrināšana (mehānisko piemaisījumu un koloidālo daļiņu atdalīšana), ūdens mīkstināšana (Ca un Mg jonu atdalīšana), pilnīga vai daļēja sāļu atdalīšana (demineralizācija), ūdens deaerācija, stabilizācija, fluorēšana, hlorēšana un ozonēšana.
- teikuma struktūra teikuma komponentu, proti, sintaktiskās struktūras komponentu jeb teikuma locekļu, semantiskās struktūras komponentu jeb semantisko lomu savstarpējo stabilo, būtisko sakaru un attieksmju kopums.
- satecēt Tekot, plūstot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par šķidrumu.
- naratīva analīze teksta analīzes metožu kopums sociālajās un humanitārajās zinātnēs, kura centrā ir stāsti un stāstīšana; kā pētījuma metodoloģija ir viena no konstruktīvisma pieejām, kas pēta cilvēka un sociālās realitātes sarežģītās attiecības, pievēršoties tam, kā cilvēki stāstīšanas procesā piešķir jēgu savai dzīvei, notikumiem un sociālajai realitātei.
- kanonizēšana Teksta iekļaušana kādas ticības Svēto rakstu kopumā.
- rindkopa Teksta rindu kopums (arī viena rinda), kurš parasti sākas ar atkāpi un kurā pausta teksta satura samērā patstāvīga daļa.
- teksta formatēšana teksta sagatavošana veidā, kas piemērots dažādām izdrukas formām, piemēram, rindkopu veidošana, virsrakstu centrēšana, sadalīšana lappusēs.
- virtene Tekstā, rindā sakārtots (burtu, skaitļu) kopums.
- mērjosla Tekstapstrādes un datorizdevniecības programmās - displeja ekrāna josla, kas collās vai citās mērvienībās norāda rindiņu platumu, rindkopu atkāpes un citu teksta elementu izvietojumu.
- manufaktūra tekstilrūpniecības izstrādājumu kopums.
- proza Teksts (arī tekstu kopums) metriski nesaistītā valodā; metriski nesaistīta valodas forma; daiļdarbs (arī daiļdarbu kopums), kas rakstīts šādā valodas formā.
- drukas stils tekstu sagatavošanā izmantojamo paragrāfu un lappušu izkārtojuma, kā arī malu izmēru, kolonnu platuma, rakstzīmju atribūtu (kursīva, treknraksta, augšraksta, apakšraksta u. c.) fontu un fontu lieluma kopums, kas nosaka teksta stilistisko izveidi.
- struktūrstāvs Tektonisko struktūru kopums, kas novietots diskordanti attiecībā pret zemāk un augstāk guļošo iežu kompleksiem.
- kalnu veidošanās tektonisko vai denudācijas procesu kopums, kuros veidojas kalnu reljefs.
- interaktīva balssatbilde telekomunikāciju sistēma, kurā lietotājam pa telefona līniju piedāvā balss izvēļņu kopu, ļauj tam izdarīt izvēli un ievadīt informāciju ar skārienjutīgu telefona tastatūru.
- ekvatoriālais teleskopa montējums teleskopa montējums, kam viena no rotācijas asīm ir paralēla pasaules asij (polārā ass), bet otra – perpendikulāra tai (deklinācijas ass); ar teleskopu, kas uzstādīts uz šāda montējuma, var sekot debess spīdekļiem to diennakts kustībā, griežot teleskopu tikai ap polāro asi.
- optiskais teleskops teleskops, kas uztver un reģistrē redzamo gaismu; lieto vietās ar labu astroklimatu vai orbitālajās observatorijās; attēla kvalitātes uzlabošanai izmanto aktīvo optiku vai adaptīvo optiku; pēc optiskās sistēmas konstruktīvajām īpašībām teleskopus iedala refraktoros, reflektoros un katadioptriskajos teleskopos.
- sistēma telpā savstarpēji saistīts vielu un materiālu kopums.
- palīgtelpa Telpa, ko izmanto, lai palīdzētu nodrošināt galvenās darbības, galvenos procesus kādā kopumā.
- topoloģiska telpa telpa, kurā definēta apakškopu (vaļējo kopu) sistēma ar noteiktām īpašībām.
- siena Telpa, telpu kopums (parasti iestādē, dzīvoklī).
- modes salons telpa, telpu kopums apģērbu demonstrēšanai un pārdošanai.
- barības virtuve telpa, telpu kopums lopbarības sagatavošanai.
- salons Telpa, telpu kopums, arī uzņēmums, iestāde u. tml. (kā) demonstrēšanai un pārdošanai.
- observators Telpa, telpu kopums, kur novēro cilvēkus, kam ir bijusi saskare, piemēram, ar holeras, mēra, īsto baku slimnieku.
- valstība telpa, vieta, apvidus, arī cilvēka dzīves joma, kam raksturīgs kādu parādību kopums.
- valsts Telpa, vieta, apvidus, arī cilvēka dzīves joma, kam raksturīgs kādu parādību kopums.
- palīgpunkts Telpa, vieta, kurā norisinās procesi, darbojas iekārtas, ierīces u tml., kas palīdz nodrošināt galvenos procesus kādā kopumā.
- vērstība Telpisko (kā) attiecību kopums (pret kādu objektu).
- virzība Telpisko (kā) attiecību kopums pret kādu objektu.
- stāvoklis Telpisku, kādā laikposmā nemainīgu (dzīvas būtnes) attiecību kopums pret apkārtējo telpu, vidi, to objektiem; telpisku savstarpējo, kādā laikposmā nemainīgu attiecību kopums (starp organisma daļām).
- personāžs Tēlu kopums, sistēma (parasti daiļdarbā, muzikāli dramatiskā darbā).
- tematika Tematu (1), arī tēmu (1) kopums; arī temats (1), tēma (1).
- tempritms Tempa un ritma dažādo izteiksmes attiecību, iespēju un uzdevumu kopums.
- mācība teorētisku atziņu sistēma, kopums
- mereoloģija Teorija par attieksmēm starp kopumiem (veselumiem) un to daļām.
- skola Teoriju, ideju, metožu kopums (zinātnē, mākslā), ko izvirza, kam pamatus izveido kāda persona vai personu grupa un uz ko savā darbībā balstās tā sekotāji; attiecīgā, parasti neformālā, zinātnieku, mākslinieku kopa.
- terminogrāfija Terminoloģijas vārdnīcu kopums.
- terminēma Termins kā abstrakta vispārināta terminoloģiskās leksikas struktūrvienība, kas aptver ar vienu un to pašu jēdzienu saistīto dažādu vārdšķiru vārdu un vārdformu kopu, kurā lietvārds vai lietvārda vārdkopa ir šīs kopas pamatkomponents, bet citu vārdšķiru vārdi - kopas sekundārie komponenti.
- vārdkoptermins Termins, kas izteikts ar vārdkopu.
- terminoloģija Terminu kopums, sistēma (piemēram, kādā zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē, arī valodā).
- kostimērija Tērpu, apavu, rotas lietu kopums (parasti skatuves mākslā).
- paternitāte Tēva juridisko, morālo, arī bioloģisko attiecību kopums ar savu bērnu.
- arguments tēzes vai apgalvojuma pamatojums; spriedums vai spriedumu kopums, ko lieto cita sprieduma vai spriedumu kopuma patiesuma apstiprināšanai.
- tiesību institūts tiesību normu grupa, kura var tikt nosacīti izdalīta no vienas tiesību nozares vai apkopota no vairākām nozarēm un kura regulē vienu sabiedrisko attiecību vai cieši saistītu attiecību kopu.
- nodokļu tiesības tiesību normu kopums (finansu tiesību institūts), kas nosaka nodokļu veidus dotajā valstī, to ieņēmuma kārtību un regulē attiecības nodokļu saistību rašanās, izmaiņu un izbeigšanās jomā.
- tiesību nozare tiesību normu kopums, kas izveido patstāvīgu tiesību sistēmas daļu un regulē ar specifisku metodi kvalitatīvi vienveidīgu sabiedrisko attiecību jomu.
- bērna tiesības tiesību normu kopums, kas nodrošina iespējas bērna sociālajai attīstībai.
- bērnu sociālās tiesības tiesību normu kopums, kas nosaka bērna sociālās funkcionēšanas pamatus.
- cilvēka tiesības tiesību normu kopums, kas nosaka cilvēka tiesisko stāvokli, pamattiesības uz brīvību, kā arī pienākumus pret valsti, sabiedrību, citiem cilvēkiem; cilvēktiesības.
- patentu tiesības tiesību normu kopums, kas nosaka tiesības uz tehnisko risinājumu - izgudrojumu aizsargāšanas sistēmu, izsniedzot patentu.
- izgudrotāju tiesības tiesību normu kopums, kas nosaka un aizsargā izgudrotāja, kā arī citu ar izgudrojumu saistītu personu mantiskās un nemantiskās tiesības (patentu tiesības); izgudrotājam, kas saņēmis patentu, piederošās personiskās un mantiskās tiesības.
- budžeta tiesības tiesību normu kopums, kas nosaka valsts budžeta sistēmu un struktūru, valsts varas un pārvaldes institūciju darbību budžeta procesā.
- tirdzniecības tiesības tiesību normu kopums, kas piemērojams tirdzniecības lietās.
- starptautiskās privāttiesības tiesību normu kopums, kas reglamentē starptautiska rakstura civiltiesiskas attiecības.
- jūras tiesības tiesību normu kopums, kas regulē attiecības jūras kuģniecībā.
- cilvēktiesības Tiesību normu kopums, kas regulē attiecības starp valsti un indivīdu (indivīdu grupām).
- tiesību institūts tiesību normu kopums, kas regulē kādu sabiedrisko attiecību vienveidīgu grupu.
- finanšu tiesības tiesību normu kopums, kas regulē sabiedriskās attiecības, kuras rodas valsts finansiālās darbības rezultātā.
- procesuālās tiesības tiesību normu kopums, kas regulē sabiedriskās attiecības, kuras rodas, izmeklējot noziegumus, izskatot un iztiesājot krimināllietas un civillietas.
- publiskās tiesības tiesību nozaru kopums, kas regulē valsts institūciju darbību, attiecības starp pilsoņiem un valsts institūcijām.
- institūts Tiesību, normu kopums, kas regulē sabiedriskās attiecības kādā jomā; juridisku attiecību norma.
- maksātnespējas process tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura ietvaros no parādnieka mantas tiek segti kreditoru prasījumi, lai veicinātu parādnieka saistību izpildi.
- tiesiskās regulēšanas mehānisms tiesisko līdzekļu kopums, ar ko tiek regulētas sabiedriskās attiecības.
- sociālās tiesības tiesisko normu kopums, kas sociālekonomiski nodrošina ikviena sabiedrības locekļa pilnvērtīgu eksistenci un dzimtas turpināšanu.
- drellība Tiesisko normu un dzīves paražu kopums, kas nosaka dreļļu^2^ stāvokli.
- tiesmedicīna Tiesu iestāžu izmeklēšanas darbībai nepieciešamo medicīnisko zinātņu kopumu aptveroša praktiskās medicīnas nozare; tiesu medicīna.
- tieslietas Tiesu iestāžu sistēma, to darbību kopums; justīcija.
- suspensijas laringoskopija tiešā laringoskopija, fiksējot slimnieka galvu un laringoskopu; ārstam ir brīvas rokas, lai veiktu manipulācijas.
- antropogēnā slodze tieša vai netieša cilvēku un viņu saimnieciskās darbības iedarbība uz dabu kopumā vai uz tās atsevišķiem komponentiem un elementiem (ainavām, dabas resursiem u. tml.).
- šķiedra Tievs, garš veidojums organismā; arī garena, pavedienam līdzīga šūna vai šādu šūnu kopums.
- pušķis Tievu, vienā galā sastiprinātu elementu kopums (piemēram, darbarīkiem).
- tīkla piekļuves vadība tīkla vadības uzdevumu kopums, kas ietver tīkla sistēmu pārraudzību, datu integritātes nodrošināšanu, lietotāja identifikāciju, kā arī dažāda veida uzskaiti, kas saistīta ar piekļuvi tīklam vai izmaiņām tajā.
- sanākt Tikt iesūtītam, iesniegtam, arī saņemtam (piemēram, par vairākām, daudzām ziņām, informāciju, iesniegumiem, to kopumu).
- iekļauties Tikt padarītam par (kāda kopuma, sistēmas) sastāvdaļu, daļu.
- sakļauties Tikt savirzītam (kāda kopuma) - piemēram, par augiem.
- iespiestais (arī drukātais) vārds tipogrāfiskā iespiedumā veidots teksts, arī šādu tekstu kopums.
- sleja Tipogrāfiskā salikuma rindu kopums, no kura veido noteikta formāta lappuses; no šāda rindu kopuma izgatavots korektūras novilkums.
- kulinārija Tirdzniecībā - ēdienu pusfabrikātu vai gatavu ēdienu kopums, kas paredzēts pārdošanai.
- gastronomija Tirdzniecībā vai rūpniecībā - augstas kvalitātes noteikta sortimenta pārtikas preču kopums; augstas kvalitātes noteikta sortimenta pārtika.
- galantērija Tirdzniecībā vai rūpniecībā - sīku apģērba priekšmetu un tualetes piederumu kopums.
- komerctiesības Tirdzniecības tiesības; objektīvo, parasti valsts, normēto tiesisko normu kopums personām, lietām, tiesiskām attiecībām tirdzniecības jomā.
- finanšu tirgus tirgus institūciju kopums, kas virza naudas līdzekļu plūsmuno uzkrājumu īpašniekiem pie aizņēmējiem (debitoriem)
- segetālā veģetācija tīruma augu sabiedrību (agrofitocenožu) kopums, viens no sinantropās veģetācijas veidiem.
- tiesiskā apziņa to ideju, teoriju, uzskatu, pārliecību u. c. kopums, kas atspoguļo indivīdu un sabiedrības tiesisko dzīvi un ir saistīts ar cilvēku tiesībām un pienākumiem.
- konservācija To līdzekļu un paņēmienu kopums, ar kuriem paildzina pieminekļu, mākslas darbu, grāmatu, dokumentu, arheoloģisku atradumu utt. mūžu.
- neistons To organismu kopums, kuri pārvietojas pa ūdens virsplēvīti vai uzturas zem tās, piem., ūdensmērītāji, baktērijas, aļģes u. c.
- galamontāža to tehnoloģisko operāciju kopums, ar kurām no detaļām un mezgliem saliek gatavus izstrādājumus, ko rūpnīcā parasti veic uz konveijera.
- toņkārta Tonis (3), toņu kopums.
- tonalitāte Toņu, nianšu, nokrāsu īpatnību kopums (krāsai, gaismēnai); šādu krāsas, gaismēnas īpatnību kopums (piemēram, mākslas darbam, priekšmetam, vielai).
- rituāls Tradīcijas vai priekšrakstu noteikta (parasti svinīga) darbība, darbību kopums.
- kodekss Tradicionālu (piemēram, morāles) normu, nosacījumu kopums.
- svētki tradicionālu darbību, norišu kopums, kas ir saistīts ar kādu ievērojamu notikumu vēsturē, cilvēku dzīvē, dabā; attiecīgā diena.
- traģika Traģēdijai (1) raksturīgo īpašību, pazīmju kopums.
- traheoskopija Trahejas iekšējās virsmas apskate ar bronhoskopu.
- traheobronhoskopija Trahejas un bronhu iekšējās virsmas tieša apskate ar bronhoskopu.
- transportoperācija Transporta darbība, darbību kopums.
- transports Transportējamā krava, arī transportējamie cilvēki, to kopums.
- transports Transportlīdzeklis; arī transportlīdzekļu kopums.
- balstiekārta Transportlīdzekļa ierīču kopums, kas veido elastīgu saikni starp atsperoto un neatsperoto masu, resp., starp riteņiem un virsbūvi.
- satrenkt Trencot panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- satrenkt Trencot panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- satrenkāt Trenkājot panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- trejdeksnis trideksnis (1) - latviešu tautas sitamais mūzikas instruments - uz vertikālas stieņveida detaļas nostiprināts metāla plāksnīšu kopums
- satriekt Triecot panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- satriekt Triecot panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- trinitāte Triju (piemēram, cilvēku, parādību, jēdzienu) kopums, sistēma.
- triāde Triju (piemēram, priekšmetu, parādību, jēdzienu) kopums, sistēma.
- trijādība Triju (piemēram, priekšmetu, parādību, jēdzienu) kopums.
- kinotriloģija Triju savstarpēji saistītu kinofilmu kopums.
- triloģija Triju tematiski, kompozicionāli saistītu mākslas darbu (parasti daiļdarbu, skaņdarbu) kopums.
- triptihs Triju tematiski, kompozicionāli saistītu mākslas darbu (parasti tēlotājas mākslas darbu) kopums.
- ļerkšs Troksnis, trokšņu kopums, kas rodas, piemēram, vairākiem skaļi runājot, arī skaļi spēlējot (ko).
- robs Tukša vieta starp (kāda kopuma) sastāvdaļām, elementiem.
- muarē Tumšu un gaišu joslu kopums nepareizi izgatavotas klišejas novilkumā.
- tūrisma infrastruktūra tūrisma nozares un ar to saistīto citu nozaru (transporta, tirdzniecības, sakaru, kultūras, veselības aizsardzības u.tml.) pakalpojumu kopums, kas nodrošina tūrisma nozares darbību.
- rūpes Turpmākā darbība, turpmāko (parasti neatliekamu, nozīmīgu) darbība kopums, kuru veikšanai nepieciešams sagatavoties, aktīvi darboties.
- krājums Turpmākai lietošanai īpaši sagādāts materiālu vērtību kopums.
- ūdens cietība ūdens īpašību kopums, ko nosaka tajā esošie kalcija un magnija sāļi.
- infauna ūdens organismu kopums, kas mīt ūdenstilpju dibena nogulās.
- ūdens ūdenstilpe, ūdenstilpju kopums (kādā teritorijā); ūdenstilpes daļa, josla (parasti ar noteiktām pazīmēm, īpašībām).
- zemūdens reljefs ūdenstilpes dibena reljefa formu kopums, kas veidojies endogēnos vai eksogēnos procesos.
- iekšējie ūdeņi ūdenstilpju kopums kādas valsts iekšienē.
- virtene Ūnijā, virknē novietots, izkārtots (piemēram, vienveidīgu priekšmetu, augu, kādu veidojumu) kopums.
- hidrogrāfiskais tīkls upju, nepastāvīgu ūdens teču, ar upju sistēmu saistītu ezeru un purvu kopums (kādā apvidū).
- uretroskopija Urīnizvadkanāla izmeklēšana ar uretroskopu.
- cistoskopija Urīnpūšļa iekšējās virsmas aplūkošana ar īpašu endoskopu - cistoskopu.
- cistouretroskopija Urīnpūšļa iekšienes un urīnizvadkanāla mugurējās daļas apskate ar endoskopu.
- ureteroskopija Urīnvadu izmeklēšana ar endoskopu, ko pa urīnizvadkanālu caur urīnpūsli ievada urīnvadā.
- siluets Uz atšķirīga (tumšāka vai gaišāka) fona redzamā (kā samērā tāla) ārējā, šķietami plakanā forma, kontūru kopums.
- veselais saprāts uz ikdienas pieredzi balstīts, gk. empīrisks zināšanu kopums par apkārtējo pasauli un cilvēkiem.
- rotorvads Uz kopīgas rotācijas ass novietotu un savstarpēji saistītu rotoru kopums.
- sauszemes fauna uz sauszemes mītošu dzīvnieku kopums.
- hidroelektrostaciju kaskāde uz vienas un tās pašas upes uzbūvētu hidroelektrostaciju kopums.
- kopā Uz vienu vietu, vienkopus (piemēram, virzīties, virzīt).
- salna uz zemes un augiem izveidojušies ledus kristālu kopums, kas rodas, pazeminoties gaisa temperatūrai zem 0 °C.
- uzaudzināt Uzaudzēt (augus, dzīvniekus, to kopumu).
- pamatuzbūve Uzbūves galveno, nozīmīgāko iezīmju kopums.
- tekstūra Uzbūves, struktūras īpatnību kopums (piemēram, vielā, iežos, koksnē), ko rada sastāvdaļu, elementu novietojums, savstarpējās telpiskās attiecības.
- pielocīt (dziesmu, dzejas, zināšanu u. tml.) pūru uzkrāt, arī bagātināt garīgo vērtību kopumu.
- maska Uzliktnis (sejai) ar (piemēram, cilvēka, dzīvnieka, fantastiskas būtnes) galvas attēlu; uzliktnis (sejas augšējai daļai) ar izgrieztiem acu caurumiem; krāsojumu un līmējumu kopums, kas ievērojami pārveido sejas formu.
- kontroles metodes uzņēmējdarbības kontroles paņēmienu kopums, kurā ietilpst: 1. mērīšana: plāna un faktisko rādītāju salīdzināšana, datu kvantitatīva vērtēšana, ja nav noteikti kādi citi mērogi, atskaites sistēma; 2. novērošana: nozīmīgāko lielumu vērošana, tiklīdz konstatē novirzes, jāveic koriģējoša iejaukšanās; 3. analīze: regulāru un gadījuma rakstura noviržu parametru noskaidrošana.
- uzņēmējdarbības kultūra uzņēmuma un tā darbinieku darbības, uzvedības normu un vērtību kopums; uzskati, kurus veido saimniekošanas dalībnieku kolektīvā pieredze, kas iegūta ilgstošā laika posmā.
- kontrolings Uzņēmuma vadības mērķtiecīgu pasākumu kopums pārvaldības procesa - plānošanas, vadīšanas, kontroles un informācijas aprites - koordinēšanā un efektivitātes paaugstināšanā.
- menedžments Uzņēmuma vadošā personāla kopums.
- statūtkapitāls Uzņēmuma, organizācijas u. tml. statūtos noteikto pamatlīdzekļu kopums.
- zvaigžņu karte uzskatāms zvaigžņotās debess vai atsevišķu tās apgabalu attēlojums, kurā parādīts zvaigžņu u. c. objektu (zvaigžņu kopu, miglāju, galaktiku) redzamais stāvoklis, spožums u. c. palīginformācija.
- tehnokrātija Uzskats, arī sabiedriska kustība, kuras pamatā ir pārliecība par tehnizācijas, industrializācijas izcilu nozīmi sabiedrības attīstībā; tehnikas speciālistu, inženieru kopums, kas pārvalda sabiedrību.
- prāts Uzskats, uzskatu kopums; arī nodoms, nolūks, vēlēšanās.
- skatījums uzskats, zināšanu kopums, saskaņā ar kuru (kas) tiek uztverts, vērtēts
- doma Uzskatu kopums (kādā jomā); zināšanas, to kopums (kādā nozarē).
- nostādne Uzskatu kopums (piemēram, par kādu problēmu, parādību), arī veids, kurā aplūko (piemēram, kādu problēmu, parādību).
- ekoskepticisms Uzskatu kopums, kam raksturīga neuzticēšanās ekodomāšanas idejām.
- apvārsnis Uzskatu, zināšanu, interešu u. tml. kopums.
- izšķirt Uztverot, piemēram, ar redzi vai dzirdi, izdalīt (no kāda kopuma); domās atdalīt (citu no cita pēc kādām pazīmēm).
- atšķirt Uztvert, sajust (ko no kāda kopuma); izšķirt.
- maniere Uzvedības un izturēšanās savdabību kopums (atsevišķiem cilvēkiem vai sabiedrības grupai).
- uzziņu literatūra uzziņu izdevumu kopums, kas sniedz īsu zinātniska vai lietišķa rakstura informāciju, kas sakārtota lasītājam viegli pārskatāmā secībā.
- savākt Vācot, piemēram, ziedojumus, iemaksas, iegūt (parasti naudas kopumu, līdzekļus); arī sakrāt (1).
- Zedelgemas karagūstekņu nometne vācu karagūstekņu nometne Beļģijā 1945.-1946. g., kurā tika ievietoti arī internētie latviešu, lietuviešu un igauņu karavīri, kas 2. pasaules kara laikā bija dienējuši nacionālsociālistiskās Vācijas militārajās vienībās; kopumā nometnē atradās \~11500 bijušo latviešu karavīru.
- priekšsēdība Vadība, priekšsēdētāju kopums.
- priekšniecība Vadība, vadītāju kopums (iestādē, uzņēmumā).
- instalācija Vadu un ierīču kopums (piemēram, telpā, ēkā, uzņēmumā).
- kronītis Vainaglapu kopums ziedam.
- vainags Vainaglapu kopums ziedam.
- dinamiskais stereotips vairākdaļīgs augstāko dzīvnieku un cilvēku reflekss, kas sastāv no atsevišķiem nosacījuma refleksiem; automatizēts secīgu reakciju kopums, kas ir iemaņu un paradumu fizioloģiskais pamats.
- grupa vairāki cilvēki, kurus apvieno kas kopīgs (piemēram, darbs, intereses, mērķi); kāda cilvēku kopuma, organizācijas u. tml. sīkāka nodaļa.
- sanēsāt Vairākkārt nesot, savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); vairākkārt nesot, savirzīt, novietot tā, ka izveidojas (kas).
- nasāties Vairākkārt nest; nest (kādu kopumu) pa daļām, vairākos paņēmienos.
- tricināt Vairākkārt ritmiski mainīt (skaņas, skaņu kopuma) augstumu, skaļumu.
- sasaukāt Vairākkārt saucot, panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur).
- savadāt Vairākkārt vedot, novietot (ko vienkopus, kopā).
- šķirstīt Vairākkārt virzīt uz dažādām pusēm (priekšmetus kādā kopumā).
- žuburs Vairāku ceļu, upes gultņu, alu u. tml. kopums, kas parasti sākas vienā un tai pašā vietā.
- fotoplāns Vairāku pielāgotā mērogā samontētu aerofotogrāfiju kopums, kas izlabots, pārbaudīts un piesaistīts zemes orientieriem, lai precīzi attēlotu attālumu un virzienu.
- kariljons Vairāku precīzi noskaņotu dažāda lieluma zvanu kopums, ar ko, izmantojot īpašu klaviatūru, var atskaņot noteiktu melodiju.
- sleja Vairāku rindu kopums (sējai vai stādīšanai).
- poliptihs Vairāku saturā saistītu tēlotājas mākslas darbu (piemēram, gleznu) kopums uz vienas pamatnes vai vairākām pamatnēm.
- pakete Vairāku savstarpēji saistītu likumdošanas aktu, normatīvu dokumentu, arī priekšlikumu kopums.
- kopcikls Vairāku vai daudzu ciklu kopums.
- zalve Vairāku viena veida ieroču vienlaicīgu šāvienu kopums; šādu vienlaicīgu šāvienu radīts troksnis.
- pseidomāksla Vāju, diletantisku dekoratīvu izstrādājumu, muzikālu vai literāru sacerējumu kopums.
- vakarošana Vakarēšana - visas saimes sapulcēšanās vienkopus ziemas vai rudens vakaros un kādu istabas, mājas darbu darīšana (piemēram, vērpšana, adīšana), ko pavadīja pasaku, nostāstu stāstīšana, mīklu minēšana.
- krāt Vākt (atsevišķus elementus, sastāvdaļas), lai veidotu kopumu, veselumu, daudzumu.
- raust Vākt vienkopus un virzīt (ko irdenu, izkliedētu kur, uz kā).
- vālot Vākt vienkopus vālā vai vālos.
- kopot Vākt vienkopus, vienot, grupēt.
- ministru kabinets valdības sastāvā ietilpstošo ministru kopums, valdība.
- morfoloģijas līmenis valodas apakšsistēma, kuru veido morfēmu un gramatisko formu kopums to savstarpējās attiecībās.
- fonētikas līmenis valodas apakšsistēma, kuru veido valodas skaņu un prosodisku elementu kopums to savstarpējās attieksmēs.
- sintakses līmenis valodas apakšsistēma, kuru veido vārdu savienojumu, teikumu un tekstu kopums to savstarpējās attieksmēs.
- leksikas līmenis valodas apakšsistēma, kuru veido vārdu un leksiski semantisko elementu un kategoriju kopums to savstarpējās (cilmes, lietojuma u. c.) attieksmēs un izpausmes veidos.
- lingvistiskā situācija valodas funkcionēšanas apstākļu kopums, kas raksturo kādā sabiedrībā konkrētā brīdī runāto valodu pozīcijas: cik un kādas valodas attiecīgajā areālā lieto, cik cilvēku noteiktu apstākļu ietekmē tajās runā, kāda ir kolektīva locekļu attieksme pret šīm valodām u. c.
- valodas situācija valodas funkcionēšanas apstākļu kopums, kas raksturo kādā sabiedrībā konkrētā brīdī runāto valodu pozīcijas: cik un kādas valodas attiecīgajā areālā lieto, cik cilvēku noteiktu apstākļu ietekmē tajās runā, kāda ir kolektīva locekļu attieksme pret šīm valodām u. c.
- individuālais stils valodas līdzekļu atlases un kombinēšanas individuālo īpatnību kopums.
- stils Valodas līdzekļu izmantošanas paņēmienu kopums (piemēram, tekstā, kāda cilvēka runā).
- semantiskais lauks valodas līdzekļu kopums, kas atspoguļo kādu īstenības jomu un ko vieno kāds vispārīgs semantisks elements, piemēram, laika semantiskais lauks aovieno gan leksiskos, gan gramatiskos līdzekļus, kas izsaka laika nozīmi.
- runas kultūra valodas sistēmas potenciālo iespēju un labāko valodas paraugu īstenošana ikdienas saziņas procesā (runā) saistībā ar noteiktu lingvistisko un komunikatīvo (saskarsmes) īpašību kopumu.
- invariants valodas struktūrvienība (fonēma, morfēma utt.), kurai piemīt diferencējošu pazīmju kopums, ar ko tā atšķiras no citām tās pašas kategorijas vienībām.
- semantika Valodas vienības (piemēram, morfēmas, vārda, vārdu savienojuma) nozīme, valodas vienību nozīmju kopums.
- izlokšņu grupa valodas ziņā tuvi radniecīgu izlokšņu kopums, kas ir mazāks par dialektu un ko vieno šīm izloksnēm raksturīgas valodas īpatnības, piemēram, zemgaliskās izloksnes ar anaptiksi.
- inkorporējošās valodas valodas, kurās morfēmas apvienojas vienā veselumā, kas reizē ir gan vārds gan teikums; arī gramatiskās nozīmes izsaka nevis atsevišķs vārds, bet šis kopums.
- diskursa analīze valodniecības metode, kurā pēta pēc dažādām, galvenokārt hronoloģiskām, lokālām vai tematiskām, pazīmēm vienotu tekstu vai runas aktu kopumus, parasti saistībā ar ekstralingvistiskajiem faktoriem, kas ir būtiski šiem tekstiem vai runas aktiem.
- matemātiskā lingvistika valodniecības nozare, kas valodas uzbūves aprakstīšanai izmanto algebras, algoritmu teorijas, automātu teorijas, matemātiskās loģikas, kopu teorijas un grafu teorijas metodes.
- baznīca Valstī, pasaulē pastāvošo reliģisko institūtu kopums.
- valsts kase valstij piederošu mantu, valsts finansiālo resursu kopums.
- valsts funkcijas valsts darbības virzienu kopums, kuros valstij kā publiskās varas subjektam ar savu darbību jānodrošina cilvēka un sabiedrības eksistences pamatnosacījumi.
- krimināltiesības valsts izdots normu kopums, kas nosaka, kādas darbības vai bezdarbība ir krimināli sodāma, kādi ir sodu veidi un kādā apmērā draud sods par izdarīto nodarījumu, kā arī reglamentē sodu noteikšanas nosacījumus.
- mājokļu politika valsts pasākumu kopums tiesību aktu, finansiālo iniciatīvu un programmu īstenošanā, kas tieši vai netieši ietekmē mājokļa piedāvājumu, pieejamību, standartus un pilsētplānošanu.
- prezidentūra Valsts prezidenta valdīšana, tā pilnvaru kopums, darbība.
- civildienests Valsts profesionāli sagatavotu ierēdņu nepolitisks kopums, ar kura palīdzību tiek panākta uzdoto valsts funkciju un politisku lēmumu realizācija.
- prevencija Valsts realizēts pasākumu kopums, kas vērsts uz to, lai kavētu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu valstī vai kādā tās reģionā.
- žāvēšanas kvalitātes normatīvi valsts standartu, tehnisko noteikumu un citu reglamentējošo dokumentu kopums, kas nosaka izžāvēto materiālu kvalitātes atbilstību noteiktām tehniskajām un tehnoloģiskajām prasībām.
- valūtas politika valsts un centrālo banku veicamie pasākumi naudas apgrozības un valūtas attiecību sfērā, kuru mērķis ir ietekmēt naudas pirktspēju, valūtas kursus un valsts ekonomiku kopumā.
- dzīvojamās mājas neprivatizētā daļa valsts vai pašvaldības dzīvokļu īpašumu kopums (dzīvokļa īpašums) atsevišķā dzīvojamajā mājā, kas nav privatizēts atbilstoši likuma nosacījumiem.
- kriminālpolitika valsts varas un pārvaldes iestāžu noteiktā laikposmā un noteiktā teritorijā realizēts pasākumu un darbību kopums noteiktu mērķu sasniegšanai noziedzības ierobežošanā un profilaksē, konkrētu noziegumu veidu ierobežošanā un profilaksē, kā arī personu rīcības atzīšanā par noziedzīgu (krimināli sodāmu).
- noziegumu profilakse valsts varas un pārvaldes iestāžu, pašvaldības vai personu grupu, vai arī atsevišķu indivīdu veikto pasākumu un darbību kopums noteiktu noziedzīgu nodarījumu veidu ierobežošanā vai novēršanā, vai arī atsevišķu noziedzīgu nodarījumu novēršanā.
- noziedzības profilakse valsts varas un pārvaldes institūciju noteikto darbību un pasākumu kopums, kas vērsts uz noziedzību nosakošo un veicinošo apstākļu ietekmes samazināšanu un ierobežošanu.
- valsts aparāts valsts varu apkalpojošo iestāžu un cilvēku kopums, kas nodrošina to ar informāciju, sagatavo tās lēmumu projektus un praktiski īsteno tās lēmumus.
- morfoloģiskā paradigma vārda gramatisko formu kopums noteiktu gramatisko nozīmju izteikšanai.
- vārda semantiskā struktūra vārda nozīmes komponentu - sēmu, nozīmes pamatkomponentu un nozīmes papildkomponentu savstarpējo attieksmju kopums.
- konotatīva nozīme vārda semantikas stilistisko, emocionāli ekspresīvo un citu denotatīvajā nozīmē neiekļaujamo semantisko elementu kopums.
- konotatīvā nozīme vārda semantikasstilistisko, emocionāli ekspresīvo un citu denotatīvajā nozīmē neiekļaujamo semantisko elementu kopums.
- vārddarināšanas ligzda vārddarināšanas ķēdēs un tipos izkārtots vienas saknes darinājumu (resp. atvasinājumu) kopums.
- leksikogrāfija Vārdnīcu kopums (piemēram, kādā valstī, valodā).
- hapakslegomenons vārds vai izteiciens, kuram konstatēts tikai viens lietošanas gadījums (valodā kopumā, korpusā, viena autora tekstos u.tml.)
- hapax legomenon vārds vai izteiciens, kuram konstatēts tikai viens lietošanas gadījums (valodā kopumā, korpusā, viena autora tekstos u.tml.)
- hapakss vārds vai izteiciens, kuram konstatēts tikai viens lietošanas gadījums (valodā kopumā, korpusā, viena autora tekstos u.tml.); hapakslegomenons
- leksika Vārdu kopums (valodā, kādā tās formā, piemēram, izloksnē); vārdu kopums, kas raksturīgs kādai sociālai grupai, atsevišķam indivīdam, arī kādam tekstam.
- stabiņš Vārdu, ciparu u. tml. kopums, kurā tie uzrakstīti viens zem otra.
- terors Varmācīgu darbību kopums ar mērķi iebiedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
- veccilvēkgājums Veci cilvēki; vecu cilvēku kopums.
- vecļaudis Vecie cilvēki; veco cilvēku kopumu.
- klamis Vecs, nevērtīgs priekšmets, vecu nevērtīgu priekšmetu kopums; veca, pussagruvusi celtne.
- vecticībnieks Vecticības piekritēju kopums; vecticības konfesija.
- vēdisms Vēdās ietverto senindiešu reliģisko ticējumu un rituālu kopums.
- laparoskopija Vēdera dobuma un tā orgānu diagnostiska apskate ar laparoskopu.
- vēdera prese vēdera muskuļu kopums, kam saraujoties palielinās spiediens vēdera dobumā.
- savest Vedot (ar transportlīdzekli), savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); vedot (ar transportlīdzekli), savirzīt, novietot tā, ka izveidojas (kas).
- savest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki vai dzīvnieki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- noslodze Veicamo uzdevumu, pienākumu kopums.
- uzzaļot Veidojoties asniem, stublājiem, zariem, lapām, kļūt zaļam (par augiem, arī to kopumu).
- sazaļot Veidojoties asniem, stublājiem, zariem, lapām, kļūt, parasti pilnīgi, zaļam (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu).
- mistrot Veidot (augu kopu) no dažādu sugu (ģinšu, šķirņu) īpatņiem.
- saistīt Veidot (kam, piemēram, parādībai, norisei, jēdzienam) saikni, attiecības (ar ko); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādības, norises, jēdzieni) tiek iekļauts noteiktā kopumā, sistēmā.
- krāt Veidot (kopumu, veselumu, daudzumu), vācot atsevišķus elementus, sastāvdaļas.
- retināt Veidot lielākas atstarpes (piemēram, kāda kopuma sastāvdaļām).
- perforēt Veidot noteiktu caurumu, robu u. tml. kopumu (kādā materiālā).
- taisīt Veikt (darbības, to kopumu); veicot attiecīgās darbības, radīt (noteiktu rezultātu, piemēram, stāvokli, attiecības).
- spēlēt Veikt darbību kopumu (spēli) ar mērķi sagādāt prieku, izklaidēšanos, kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana; rotaļāties.
- rīkoties Veikt mērķtiecīgu darbību kopumu.
- izstrādāt Veikt meža kopšanai, kokmateriālu ieguvei nepieciešamo darbu kopumu.
- spēlēt Veikt noteiktu darbību kopumu (spēli), kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību; gūt prieku, izklaidēties.
- vektoru diagramma vektoru kopums, kas attēlo sinusoidālas maiņstrāvas ķēdes strāvas un spriegumus.
- elektorāts Vēlētāji, vēlētāju kopums.
- sasaukums Vēlētu (parasti valsts varas institūcijas, starptautiskas organizācijas) locekļu kopums, kuri īsteno (šī varas institūcijas, organizācijas) kompetenci noteiktu laiku.
- valde vēlētu vai ieceltu cilvēku kopums organizācijas, iestādes u.tml. vadīšanai; administratīvs vai pašvaldības institūts.
- siet Velkot auklas, stieples galus, stūrus u. tml., piemēram, no mezgla, tinuma, panākt, ka (kā kopums, veidojums) kļūst vaļīgs, arī sadalās.
- savilkt Velkot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- virpotājs Veltņtārpu tipa klase ("Rotatoria"), kuras pārstāvjiem ķermeņa priekšgalā ir kustīgu skropstu kopums, ar kuru tie pārvietojas un piegādā mutei barību, \~2500 sugu, Latvijā konstatēts \~400 sugu.
- savelt Veļot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- saitiņa verba (piemēram, būt, kļūt, tapt, tikt) personas forma, ko izmanto, lai savienotu teikuma priekšmetu ar nomenu vai adverbu izteicējā; kopula.
- savērt Verot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- kodaļa Vērpšanai sagatavots (linu, pakulu, vilnas u. tml.) šķiedru kopums.
- stādīt Vērtējot izvirzīt (kādu, ko) kāda grupējuma, kopuma u. tml. noteiktā vietā, līmenī.
- pieskaitīt Vērtējot, salīdzinot, arī grupējot pievienot (pie kāda kopuma), iekļaut (kādā kopumā).
- skaitīt Vērtējot, salīdzinot, arī grupējot uzskatīt par piederīgu (kādam kopumam, daudzumam); uzskatīt, ka (notikums, fakts u. tml.) ir īstenojies.
- bagātība Vērtību (dārgakmeņu, dārgmetālu) kopums.
- lepnums Vērtīgu, derīgu (dzīvnieka) īpašību kopums, ar kurām lepojas.
- lepnums Vērtīgu, derīgu (piemēram, priekšmeta, vietas) īpašību kopums, ar kurām lepojas.
- taktssvītra Vertikāla svītra, kas šķērso līnijkopu un atdala takti no takts.
- virsbūve vēsturiskā materiālisma kategorija, pēc kuras politika, tiesības, morāle, māksla, filozofija un reliģija tiek uzskatītas par ideoloģisko attiecību un sabiedriskās apziņas formu kopumu, kas radies uz ekonomiskās bāzes pamata.
- veģetācija Vēsturiski izveidojies augu kopums (kādā teritorijā); augu sega; augājs.
- flora Vēsturiski izveidojies augu sugu kopums (piemēram, noteiktā teritorijā, ainavā, ģeoloģiskajā laikmetā); augu valsts.
- tehnika Vēsturiski izveidojies darbības līdzekļu (rīku, iekārtu, ierīču u. tml.) un iemaņu kopums, ko izmanto ražošanā, kultūras un sadzīves vajadzību apmierināšanai.
- fauna Vēsturiski izveidojies dzīvnieku sugu kopums (piemēram, noteiktā teritorijā, ainavā, ģeoloģiskajā laikmetā); dzīvnieku valsts.
- biota Vēsturiski izveidojies kādas teritorijas augu, dzīvnieku un mikroorganismu kopums; bioma.
- ornitofauna Vēsturiski izveidojies putnu sugu kopums (piemēram, noteiktā teritorijā, ainavā, ģeoloģiskajā laikmetā).
- zinātne vēsturiski izveidojies sistēmisku teorētisko zināšanu kopums, kas aptver dabas, sabiedrības un domāšanas attīstības likumus un to izmantošanas metodes.
- etniskā kopība vēsturiski izveidojies stabils iedzīvotāju kopums ar kopīgu valodu, kultūru un etnisko pašapziņu; etnoss.
- muzeja krājums vēsturiski izveidojies, zinātniski pamatots muzeja priekšmetu kopums, kas sastāv no pamatkrājuma, palīgkrājuma un apmaiņas krājuma.
- kultūra Vēsturiski nosacīts sabiedrības un cilvēka dzīves un darbības organizācijas tipu un formu, kā arī sabiedrības un cilvēka materiālo un garīgo vērtību kopums (cilvēcei, cilvēku grupām, arī kādam laikposmam, sabiedriski politiskai formācijai); cilvēku garīgās dzīves sfēra.
- ekonomika vēsturiski noteikts ražošanas attiecību kopums kādā valstī, [tautsaimniecība]{s:2089}
- fons Vide, apkārtne, apstākļu kopums.
- stereoskopija Vides objektu, to attēlu vizuāla uztvere, kas balstās uz binokulārās redzes īpašībām un dod iespēju novērtēt objektu telpisko formu un savstarpējo novietojumu; metožu kopums plakanu attēlu veidošanai, kuri izraisa telpiskuma sajūtas.
- vēders Vidukļa nodalījums (cilvēka un mugurkaulnieku ķermenī), kurā atrodas vēdera dobums; orgānu kopums, kas atrodas šādā nodalījumā; arī ķermeņa vēderpuse.
- prākrits Vidusindiešu sākotnējo dialektu kopums un rakstu valoda (5. gs. p. m. ē. - 10. gs. m. ē.).
- skepticisms Viedoklis, uzskatu kopums, kam raksturīga neuzticēšanās kādām idejām, teorijām u. tml. un pastāvošo zināšanu ticamības noliegšana.
- estrāde Vieglā žanra mākslas veidu kopums.
- darbviela Viela vai vielu kopums, kas pēc fizikāli ķīmiskām pārmaiņām, kuras ar tām notiek raķešdzinējā, ar lielu ātrumu tiek izsviestas pa raķešdzinēja sprauslu un rada raķešdzinējā vilci.
- raķešdegviela Viela vai vielu kopums, kas vienlaikus ir raķešdzinēja enerģijas avots un darbvieta.
- mēslojums Viela vai vielu kopums, ko iestrādā augsnē, lai tajā veicinātu aktīvu barības vielu veidošanos vai augsnes auglības uzlabošanos.
- piededži Viela, vielu kopums, kas ir piededzis (1).
- nosēdumi Viela, vielu kopums, kas izdalās no gaisa un sakrājas, parasti slāņveidīgi (kur, uz kā u. tml.).
- protozvaigzne Vielas kopums, no kā veidojas zvaigzne.
- imersijas metode vielas laušanas koeficienta noteikšanas metode iegremdējot pētāmās vielas sīkus gabaliņus šķidrumos ar zināmu laušanas koeficientu un ar mikroskopu nosakot divus tuvākos.
- pamatvielmaiņa Vielmaiņas procesu kopums, kas nepieciešams, lai organismam saglabātos dzīvotspēja.
- ieraugs Vielu kopums, kas aizsāk, izraisa (kā) rūgšanu.
- asimilāti Vielu kopums, kas rodas asimilācijas (1) rezultātā.
- substitūcija Viena (kādas sistēmas, kopuma u. tml.) elementa, sastāvdaļas aizstāšana ar citu, parasti, ievērojot attiecīgus nosacījumus, likumsakarības.
- psīchika Viena cilvēka vai veselas tautas gara darbības parādību kopums.
- defragmentācija Viena datu kopuma dažādu fragmentu pārvietošana vienkopus.
- gadagājums Vienā gadā dzimušo (cilvēku) kopums.
- saistības grupas vienā hromosomā lokalizēto gēnu un to determinēto pazīmju kopums; šo grupu skaits ir vienāds ar sugai raksturīgo haploidālo hromosomu skaitu.
- ģenerācija Vienā laikā eksistējošs (augu, dzīvnieku) kopums.
- virkne Vienā līnijā izkārtots vai izkārtojies (cilvēku, dzīvnieku, priekšmetu u.tml.) kopums; rinda.
- rinda Vienā līnijā novietots vai novietojies (kā) kopums.
- slita Viena līnija vai vairāku līniju kopums, kas savieno atsevišķas sīka dalījuma notis.
- saime Viena metiena vai perējuma dzīvnieku mazuļu kopums.
- vīkallapa Viena no dažādas konsistences, krāsas, formas pārveidotām lapām, kas sedz ziedkopu pie tās pamata.
- personcentrēta plānošana viena no plānošanas pieejām, kas sākotnēji izstrādāta darbam ar cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem, bet vēlāk arī ar citām mērķa grupām (piemēram, bērniem ar speciālām vajadzībām, cilvēkiem ar funkcionālajiem traucējumiem); strukturētu metožu kopums, kas atbalsta sniedzējiem palīdz plānot to, kā nodrošināt atbalstāmās personas vajadzībām atbilstošu dzīves kvalitāti.
- konsultanta loma viena no sociālā darbinieka profesionālajām lomām, kas var tikt īstenota visos sociālā darba prakses līmeņos kā sociālā darbinieka mērķtiecīgu darbību kopums, sniedzot konsultācijas indivīdam, ģimenei, grupai vai tos pārstāvošai personai.
- šķērslīnija Viena no šķērsielām, kuras ietilpst noteiktā ielu kopumā un kurām nav īpaša nosaukuma, bet ir numurs.
- patriarhāla ģimene viena tēva pēcteču kopums, ko saistīja kopīga ražošana un sadale.
- plejāde Viena un tā paša ķīmiskā elementa izotopu kopums (ķīmisko elementu periodiskās sistēmas vienā un tai pašā vietā).
- klāsts Viena un tā paša veida, līdzīgu priekšmetu, parādību (parasti liels) kopums.
- paaudze vienā un tai pašā laikposmā eksistējošs, aptuveni vienāda vecuma vienas sugas (dzīvnieku, augu) kopums; ģenerācija.
- birka Viena vai vairākas rakstzīmes, kas piekārtotas datu kopai, lai to identificētu un sniegtu informāciju par kopu.
- tags Viena vai vairākas rakstzīmes, kas piekārtotas datu kopai, lai to identificētu un sniegtu informāciju par kopu.
- fontu kasetne viena vai vairāku burtveidolu bitkartētu fontu vai kontūrfontu kopa, kas ierakstīti lasāmatmiņas modulī un ko var iespraust attiecīgajā printera ligzdā, lai paplašinātu printera fontu kopu.
- plejāde viena veida mehānismu, aparātu kopums (piemēram, kosmosa kuģu plejēde).
- kopā Vienā veselumā, kopumā (aplūkot, vērtēt).
- mezgls Vienā vietā, teritorijā koncentrētu, savstarpēji saistītu objektu (piemēram, celtņu, telpu, mehānismu, ierīču) kopums.
- šķetere Vienādos lokos satītas dzijas, pavedienu kopums.
- cilindrs Vienādu numuru celiņu kopums diskpakā, pie kuriem piekļuvi var realizēt, nemainot lasīšanas/rakstīšanas galviņas stāvokli.
- saime Vienādu vai pēc kādām pazīmēm līdzīgu parādību, priekšmetu, vielu u. tml. kopums.
- paaudze vienas pakāpes radinieku (bērnu, mazbērnu, mazmazbērnu) kopums attiecībā pret kopēju senci vai kopējiem senčiem.
- noziedzīgu nodarījumu kopums vienas un tās pašas personas izdarīts viens (ideāls kopums) vai vairāki (reāls kopums) noziedzīgi nodarījumi, kas atbilst divu vai vairāku dažādu patstāvīgu noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmēm, ja šī persona nav notiesāta ne par vienu no šiem noziedzīgajiem nodarījumiem un nav iestājies kriminālatbildības noilgums.
- saime Vienas un tās pašas sugas vai radniecīgu sugu dzīvnieku kopums, kurš uzturas kādā vietā, teritorijā un kurā parasti ir iekšējas izturēšanās likumības, kārtība; mājdzīvnieku, parasti lauksaimniecības dzīvnieku, kopums (kādā saimniecībā).
- audze Vienas vai vairāku sugu augu kopums.
- reālā paaudze vienaudži, vienā laika periodā dzimušo iedzīvotāju kopums.
- slānis Viendabīgs (audu) kopums, veidojums (organismā), kas klāj kā virsmu vai atrodas starp citiem šādiem kopumiem, veidojumiem.
- gramatofila Viendīgļlapju klases liliju apakšklases orhideju rindas orhideju dzimtas ģints ("Grammatophyllum"), kuras katram augam ir līdz 50 ziedkopu, katrā ziedkopā līdz 100 ziedu, kuru diametrs ir \~10 cm, 13 sugu, kuras sastopamas Indoķīnā, Indonēzijā, Filipīnās, Jaungvinejā un Klusā okeāna dienvidrietumu salās.
- elementārā matemātika vienkāršāko matemātikas faktu kopums, kurā neizmanto matemātiskās analīzes jēdzienus: algebras, ģeometrijas, trigonometrijas, kombinatorikas pamatjautājumi.
- SOAP Vienkāršs objektu piekļuves protokols (angļu "simple object access protocol") - noteikumu kopums, kas ļauj lietojumprogrammām un pakalpojumiem tīklā sazināties savā starpā.
- guba Vienkopus sakrauts siens, labība u. tml.; kaudze.
- kupata Vienkopus sakrauts siens, retumis labība; gabana.
- bāliņš Vienkopus saslietu (6-14) labības kūlīšu vai linu sauju kopums; statiņš, gubiņa.
- bālīns Vienkopus saslietu (6-14) labības kūlīšu vai linu sauju kopums; statiņš, gubiņa.
- čirkas Vienkopus savākti kunkuļi.
- piks Vienkopus, kopā gabalā, masā; pika.
- laidā Vienkopus, vienā kopumā.
- spundeniski Vienkopus.
- EUROPASS vienota Eiropas Kopienas sistēma, kas vienkopus apkopo datus par eiropiešu kvalifikāciju un kompetenci.
- lieties Vienoties, veidot kopumu.
- kamols Vienots (psihisku procesu un parādību, to izpausmju) kopums.
- kopaina Vienots, apvienots faktu kopums; arī kopiespaids.
- ansamblis Vienots, saskaņots (priekšmetu) kopums.
- sleja Viens no diviem vai vairākiem vertikāli sakārtotu rindu kopumiem (parasti laikrakstu, žurnālu, vārdnīcu) lappusē.
- katolicisms Viens no galvenajiem kristietības virzieniem, kas izveidojās, kristiešu baznīcai 9.-11. gs. sašķeļoties Rietumu (Romas katoļu) un Austrumu (pareizticīgo) baznīcā; šī virziena reliģiskā mācība, dogmu kopums.
- luterisms Viens no galvenajiem kristietības virzieniem, kas sāka veidoties Vācijā 16. gadsimtā; šī virziena reliģiskā mācība, dogmu kopums; luterānisms.
- luterānisms Viens no galvenajiem kristietības virzieniem, kas sāka veidoties Vācijā 16. gadsimtā; šī virziena reliģiskā mācība, dogmu kopums; luterisms.
- prezbiteriānisms Viens no kalvinisma virzieniem, kas sāka veidoties Lielbritānijā 16. gadsimtā; šī virziena reliģiskā mācība, dogmu kopums.
- kopā Vienuviet, vienkopus; tieši blakus, līdzās.
- grēda Vienveidīgu (parasti nekārtīgi salikta, samestu) priekšmetu kopums, kaudze.
- virtene Vienveidīgu parādību, norišu u. tml. kopums to secībā.
- sērija vienveidīgu vai radniecīgu, arī pēc noteiktiem standartiem veidotu priekšmetu (piemēram, ražojumu, izdevumu) kopums.
- pekle Vieta, arī apstākļu kopums, kas izraisa lielas grūtības, arī briesmas; grūts, arī briesmīgs stāvoklis.
- biezoknis Vieta, kur cieši, blīvi aug augi (parasti krūmi, koki); blīvs (parasti krūmu, koku) kopums.
- lauvu bedre vieta, kur dzīvo, uzturas nesaticīgi, ļauni, cietsirdīgi cilvēki; to kopums.
- perēklis Vieta, kur ir koncentrējušies sabiedrībai kaitīgi cilvēku grupējumi un no kuras izplatās šādu grupējumu ietekme; vieta, arī sabiedrības vide, apstākļu kopums, no kura izplatās kas nevēlams.
- piestāve Vieta, kur lopi tika savākti vienkopus pirms izdzīšanās ganībās.
- čūsku midzenis vieta, kur mīt ļauni, bīstami cilvēki; to kopums.
- patvērums Vieta, telpa, kurā var noslēpties un pasargāties (no kā); stāvoklis, apstākļu kopums, kad ir iespējams noslēpties un pasargāties (no kā).
- savvaļa Vieta, vide, ko neietekmē vai maz ietekmē cilvēka darbība; apstākļi, apstākļu kopums šādā vielā, vidē.
- norādāmais vietniekvārds vietniekvārds, kas apzīmē priekšmetus, dzīvas būtnes vai to īpašības, izdalot tās no kāda kopuma.
- toponīmika Vietvārdu kopums (piemēram, kādā teritorijā); toponīmija (2).
- toponīmija Vietvārdu kopums (piemēram, kādā teritorijā); toponīmika (2).
- onomastikons Vietvārdu un personvārdu kopums.
- vijoļu dzimta vijolei radniecīgo dažāda lieluma instrumentu kopums: vijole, alts, čells un kontrabass.
- planda Viļņveida kustību kopums, kas parasti rodas (audumā, matos u. tml.) gaisa plūsmas iedarbībā; troksnis, ko rada šādas kustības.
- plands Viļņveida kustību kopums, kas parasti rodas (audumā, matos u. tml.) gaisa plūsmas iedarbībā; troksnis, ko rada šādas kustības.
- plīva Viļņveida kustību kopums, kas parasti rodas (plānos, vieglos, parasti vienā galā, malā, piestiprinātos priekšmetos, veidojumos u. tml.) kādas plūsmas iedarbībā.
- solfedžo vingrinājumu, arī apmācības paņēmienu kopums, kuru mērķis ir attīstīt muzikālo dzirdi, balsi, atmiņu, ritma izjūtu, prasmi dziedāt nepazīstamu nošu tekstu bez iepriekšējas sagatavošanas; attiecīgais mācību priekšmets.
- atlētika Vingrojumu kopums, kuri attīsta spēku un veiklību.
- vīrišķs vīrietim piemītošo pazīmju kopums; viens no pretstatu "vīrišķais-sievišķais" pāra
- dzimumloceklis Vīrišķais kopulācijas orgāns.
- latīņu takelējums virsklāja aprīkojuma elementu kopums peldlīdzeklim ar latīņu buru, kas piestiprināta pie garas rājas, kas īsajā mastā ieslīpi pacelta diametrālajā plaknē.
- virsniecība Virsnieku kopums kādas valsts armijā.
- plīva Virziena, arī apjoma bieža maiņa (piemēram, gāzu plūsmai, liesmām, sīku daļiņu kopumam).
- grābt Virzīt (parasti ar grābekli) vienkopus (piemēram, sienu, āboliņu).
- šķirt Virzīt uz pretējām pusēm (priekšmetus kādā kopumā).
- šļakstīt Virzīt, piemēram, liet, mest (šķidru vielu, tās kopumu); arī šļākt (1).
- spiesties Virzīties tā, ka veidojas ciešs kopums (par cilvēkiem); būt, atrasties ciešā kopumā.
- virpuļot Virzīties, pārvietoties (pa gaisu) straujā riņķveida, spirālveida kustībā (piemēram, par sīkām cietvielu daļiņām, arī par, parasti vieglu, priekšmetu kopumu).
- savirzīt Virzot, pārvietojot panākt, būt par cēloni, ka (vairākiem, daudziem) izveidojas noteikts novietojums (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur), noteiktas telpiskas attiecības (kādā kopumā, sistēmā u. tml.).
- savirzīties Virzoties, pārvietojoties nokļūt, novietoties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur), kļūt tādiem, starp kuriem izveidojas noteiktas telpiskas attiecības (kādā kopumā, sistēmā u. tml.) - par vairākiem, daudziem.
- bioss Visa dzīvā vai pārdzīvotā kopums.
- klīniskais sociālais darbs visbiežāk tiek saprasts kā tiešais terapeitiskais darbs ar indivīdu, pāri, ģimeni vai grupu, lietojot konkrētas psihoterapeitiskās pieejas (piemēram, kognitīvi biheiviorālo, psihodinamisko, sistēmisko ģimenes pieeju), plašākā nozīmē jēdziens dažkārt tiek izmantots, lai apzīmētu sociālā darbinieka mikrolīmeņa praksi kopumā.
- sastāvs visi (cilvēku kopuma) locekļi, kas ir apvienoti pēc noteiktām pazīmēm.
- sastāvs visi augi vai dzīvnieki, kas pēc noteiktām pazīmēm ir apvienoti kādā kopumā.
- visnoļi Visi kopā, visi bez izņēmuma, viss kopumā.
- būvnormatīvi Visiem būvniecības dalībniekiem saistošu normu un noteikumu kopums, kas reglamentē būvniecību un būvju ekspluatāciju, kā arī skaidro būvniecības terminoloģiju (Būvniecības likums).
- optimums vislabvēlīgāko (kā) apstākļu vai nosacījumu kopums.
- eonotēma Vislielākā stratigrafiskā iedalījuma vienība, iežu kopums, kas veidojies eonas laikā.
- tehniskais minimums visnepieciešamāko tehnisko zināšanu un prasmju kopums (kāda darba veikšanai).
- sūtība Visnozīmīgākais, visbūtiskākais uzdevums, mērķis, darbību kopums (mūžā, kādā tā lielākajā daļā).
- spriedelējums Vispārīga, nenoteikta, parasti vāji pamatota, doma, izteikums (par ko), to kopums; liekvārdīga, bezsaturīga runa, saruna (par ko).
- estētiskais Vispārīgais parādību kopumā, kuras cilv. atzinis par skaistām, cildenām, harmoniskām, traģiskām, komiskām, neglītām, zemiskām.
- ezoterija Vispārināta īpašība --> ezoterisks; ezoterisko jautājumu kopums, mācība par to.
- ezoterika Vispārināta īpašība --> ezoterisks; ezoterisko jautājumu kopums, mācība par to.
- sīkstums Vispārināta īpašība --> sīksts(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; skopums (1).
- sīkstulība Vispārināta īpašība --> sīkstulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī skopulība.
- sīkstulīgums Vispārināta īpašība --> sīkstulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; sīkstulība; arī skopulīgums.
- skaistums Vispārināta īpašība --> skaists(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; īpašība, īpašību kopums, kas atbilst noteiktam estētiskajam ideālam, izraisa estētiskās jūtas.
- skopulīgums Vispārināta īpašība --> skopulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; skopulība.
- skopulība Vispārināta īpašība --> skopulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vispār Vispārināti, apvienojoši aplūkojot; kopumā; visumā.
- visumā Vispārināti, apvienojoši aplūkojot; vispār; kopumā.
- pārskats Vispusīgs, vispārējs priekšstats, zināšanu kopums (par ko).
- sociālais tīmeklis viss sociālo tīklojumu, platformu un blogu kopums internetā, kur personas savstarpēji tīklojas un sazinās caur saviem profiliem.
- daba Viss, kas eksistē, bet nav cilvēka radīts; apkārtējās vides parādību kopums (reljefs, klimats, augu un dzīvnieku valsts u. tml.), kas radies bez cilvēka līdzdalības.
- ultramikrobi Vissīkākie dzīvie organismi, kurus parasti nevar saskatīt ar optisko mikroskopu un kuri iziet cauri porcelāna un citiem baktēriju filtriem un spēj attīstīties mākslīgās barotnēs; pie ultra-mikrobiern pieskaita sīko baktēriju, kā arī riketsiju grupu (piem., izsitumu tīfa ierosinātāju).
- būtība vissvarīgāko, raksturīgāko īpašību vai attiecību kopums, kas ir kāda priekšmeta, parādības pamatā
- sastāvs visu (kā) elementu, sastāvdaļu u. tml. kopums, sistēma.
- cilvēce Visu cilvēku kopums.
- panteons Visu kāda kulta dievu kopums.
- stereoma Visu mehānisko jeb balstu audu kopums augā.
- valsts finanses visu naudas līdzekļu kopums, kas ir valsts rīcībā.
- genotipiskā vide visu organisma gēnu kopums, kas specifiski ietekmē noteikta gēna izpausmi.
- genotips Visu organisma iedzimtības faktoru kopums.
- lietotāja saskarne visu programmā vai datorā paredzēto līdzekļu kopums, kas nosaka, kā lietotājs var sadarboties ar datoru; lietotāja saskarni veido, piemēram, izvēļņu kombinācijas, ekrāna plānojums, tastatūras komandas, komandvaloda, kā arī dažādas ievadizvades ierīces.
- konnotācija Visu to īpašību un raksturojumu kopums, kas ietilpst kādā jēdzienā, t. i. jēdziena saturs.
- energosaimniecība Visu veidu enerģijas (elektrības, siltuma, kā arī kurināmā un gāzes enerģijas) pārveidošanas un pārvades iekārtu kopums un apkalpošanas sistēma.
- sakņu sistēma visu viena auga sakņu kopums, kurā var būt galvenā sakne (attīstās no dīgļsaknes), sānsaknes (atzarojas no galvenās saknes) un piesaknes (attīstās gk. no stumbra apakšdaļas); ir 2 sakņu veidi — mietsakne un bārkšsakne.
- lielumis Visumā, kopumā.
- skats Vizuāli uztveramo (parasti cilvēka, dzīvnieka) ārējo pazīmju kopums; arī izskats (1).
- balss Vokālās mākslas materiāls; skaņu kopums, kas raksturīgs dziedāšanai.
- voltērisms Voltēra filozofisko uzskatu kopums.
- izzāģēt Zāģējot atdalīt (piemēram, koka zarus); nozāģēt no kāda kopuma (piemēram, kokus mežā).
- dagriezt Zāģēt (ko) papildus; zāģējot papildināt (kā jau nozāģēta kopumu).
- zāle Zālaugu kopums; šādu augu kopuma izveidota zemsedze; arī zālājs, maurs 1(1).
- zarotne Zaru kopums (augiem, parasti kokiem, krūmiem).
- vainags Zaru kopums kokam.
- apakšējā skaņa zemākā skaņa kādā skaņu kopumā (piemēram, akordā, intervālā).
- arheoloģiskais depozīts zemē noglabātu senlietu (monētu, rotu, ieroču, darbarīku) kopums kādā vietā.
- šīpasaule Zeme, vieta, arī vide, apstākļu kopums, kurā noris cilvēka dzīve (parasti atšķirībā no pēcnāves dzīves, viņpasaules); šīzeme (2).
- šīzeme Zeme, vieta, arī vide, apstākļu kopums, kurā noris cilvēka dzīve (parasti atšķirībā no pēcnāves dzīves, viņpasaules).
- ģeozinātne Zemes kā kopuma izpēte, zinātnes nozare, kurā apvienotas vairākas tradicionālas atziņu jomas, piemēram, ģeoloģija, meteoroloģija, okeanogrāfija, ģeofizika, ģeoķīmija un paleontoloģija.
- lauks zemes platība, kas ir aizņemta ar vienu vai vairāku augu (parasti kultūraugu) kopu, kuriem ir līdzīgi augšanas apstākļi.
- morfoskulptūra Zemes virsas nelīdzenumu kopums (gravas, morēnu grēdas, upju ielejas), kuru veidošanā noteicošā nozīme ir ārējo cēloņu izraisītiem procesiem.
- morfostruktūra Zemes virsas planetāro un megareljefa formu kopums, kuru radīšanā galvenie ir iekšējo cēloņu izraisītie procesi.
- ģeotektūra Zemes virsmas galvenās reljefa formas, planetāro un megareljefa formu kopums.
- hidrosfaira Zemeslodes dažādo ūdeņu kopums.
- seismotektonika Zemestrīču rašanās ģeoloģisko nosacījumu kopums.
- delta Zemiene, kas upes grīvā izveidojusies no sanesām un nogulsnēm, un upes sazarojumu kopums šādā zemienē.
- orients Zemju kopums, kuras atrodas Āzijā un tai tuvajos apvidos; austrumi.
- zemniecība Zemnieku kopums (piemēram, zemē, valstī, kādā tās teritorijā).
- jaukta ziedkopa ziedkopa, kas apvieno gan monopodiālo, gan simpodiālo ziedkopu īpašības (piemēram, pelašķiem).
- pilnzieds Ziedu pilnīgs plaukums (augam, augu kopumam).
- simbols Zīme, arī zīmju kopums (piemēram, attēls, ornaments, priekšmets, krāsu salikums, mākslas tēls, skaņdarbs), kas nosacīti atspoguļo ideju, parādību sabiedrībā vai dabā u. tml.
- puķu valoda Zīmju kopums, kurā zīmes funkcijā izmanto ziedus.
- pārzīmogot Zīmogot (kādu kopumu) visu; zīmogot (kādu kopumu) vēlreiz, no jauna.
- ģimenes mācība zināšanu kopums par ģimenes veidošanos un attīstību; mācību priekšmets vispārizglītojošās skolās.
- glosoloģija Zināšanu kopums par mēli un tās slimībām.
- mežzinības Zināšanu kopums par mežsaimniecību; studiju programma, kuras mērķis ir sagatavot mežsaimniecības speciālistus.
- juridiskā informācija zināšanu kopums par tiesībām un visiem procesiem un parādībām, kas saistītas ar tiesībām.
- komerczinības Zināšanu kopums par uzņēmējdarbību - tās uzsākšanu, vadīšanu, pilnveidošanu; studiju programma, kuras mērķis sagatavot uzņēmējdarbības speciālistus.
- priekšizglītība Zināšanu kopums, kas veido pamatu pilnīgas vai pilnīgākas izglītības ieguvei.
- kurss Zināšanu kopums, ko apgūst kādā mācību iestādē.
- bruņojums zināšanu, arī spēju, īpašību kopums
- mācīšana zināšanu, informācijas vai praktisku iemeņu sniegšana (kādam); attiecīgo paņēmienu, pasākumu kopums
- skatiens zināšanu, interešu kopums; redzesloks
- redzeslauks Zināšanu, interešu kopums; vērojumu, pētījumu objektu kopums; redzes lauks.
- redzes lauks Zināšanu, interešu kopums; vērojumu, pētījumu objektu kopums.
- informācijas tehnoloģija zināšanu, metožu, paņēmienu un tehniskā aprīkojuma kopums, kas ar datoru un sakaru līdzekļu starpniecību nodrošina jebkuras informācijas iegūšanu, glabāšanu un izplatīšanu.
- vidējā izglītība zināšanu, prasmju un iemaņu kopums, kas jauj pilnvērtīgi iesaistīties ražošanā, sabiedriskā dzīvē un iegūt tiesības turpināt mācības augstākajā mācību iestādē.
- sociālā pedagoga kompetence zināšanu, prasmju, attieksmju un vērtību kopums, kas vērsts uz socializēšanās traucējumu mazināšanu vai apgrūtinājumu novēršanu cilvēka uzvedībā.
- pārzināt Zināt (par ko visu kopumā); būt pilnīgi apguvušam (ko visu kopumā).
- bioģeocenoloģija Zinātne par bioģeocenozēm un to kopumu - biosfēru.
- medicīna Zinātne par slimībām, to diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi; attiecīgo praktisko pasākumu kopums.
- indoloģija Zinātne, arī zinātņu kopums, kas pētī Indostānas tautu vēsturi, kultūru un valodas, jaunākajos laikos arī Indijas ekonomiskās, sociālās un politiskās problēmas.
- sinoloģija Zinātne, arī zinātņu kopums, kas pētī Ķīnas vēsturi, kultūru, valodu.
- aeronautika Zinātnes nozaru kopums, kas pētī lidojumus atmosfērā (līdz 70 km augstumam) ar lidaparātiem; šādu lidojumu teorija un prakse.
- gaiskuģniecība Zinātnes nozaru kopums, kas pētī lidojumus atmosfērā ar lidaparātiem; šādu lidojumu teorija un prakse; aeronautika.
- mašīnmācība Zinātnes nozaru kopums, kas pētī mašīnu projektēšanas, izgatavošanas un racionālas ekspluatācijas problēmas.
- kuģniecības zinātne zinātnes un tehnikas nozaru kopums, kas saistīts ar kuģu un citu peldlīdzekļu konstruēšanu, būvēšanu un izmantošanu kravas un pasažieru pārvadāšanai, militāriem nolūkiem, pētījumiem, atpūtai un sportam; tajā ietilpst navigācija, jūras prakse, meteoroloģija, jūras tiesības, matemātika, fizika, ģeogrāfija, medicīna.
- jūrniecība Zinātnes un tehnikas nozaru kopums, kuras saistītas ar jūras transportu un tā izmantošanu kravas un pasažieru pārvadāšanai, jūras rūpaliem, zinātniskiem pētījumiem, militāriem, sporta u.c. nolūkiem; šaurākā nozīmē mācība par kuģiem un to vadīšanu.
- mērīšanas metode zinātniski pamatots mērīšanas līdzekļu, paņēmienu un apstākļu kopums.
- glaciālā teorija zinātnisko atziņu kopums, kas pierāda plašu kontinentālo apledojumu pastāvēšanu kvartārā; glaciālisms.
- filoloģija Zinātnisko mācību kopums par kādas tautas vai tautu grupas valodu un literatūru.
- latvistika zinātņu kopums - baltistikas sastāvdaļa, kurā ietilpst latviešu valodniecība, latviešu tautas literatūras, folkloras, mitoloģijas, arheoloģijas, etnogrāfijas un vēstures izpēte; šaurākā nozīmē - latviešu filoloģija; letistika.
- lietuvistika Zinātņu kopums - baltistikas sastāvdaļa, kurā ietilpst lietuviešu valodniecība, lietuviešu tautas literatūras, folkloras, mitoloģijas, arheoloģijas, etnogrāfijas un vēstures izpēte; šaurākā nozīmē - lietuviešu filoloģija.
- ģeodinamika Zinātņu nozaru kopums par Zemes iekšienē un ārpusē notiekošajiem procesiem un tajos radušos spēku laukiem.
- orientoloģija Zinātņu nozaru kopums, kas pētī Austrumu zemju kultūru, vēsturi, valodas; orientālistika.
- orientālistika Zinātņu nozaru kopums, kas pētī Austrumu zemju kultūru, vēsturi, valodas; orientoloģija.
- letonistika Zinātņu nozaru kopums, kas pētī Latviju, latviešus, to kultūru, vēsturi, valodu; letonika (1).
- letonika Zinātņu nozaru kopums, kas pētī Latviju, latviešus, to kultūru, vēsturi, valodu.
- ģenealoģija Ziņu kopums par (dzīvnieku vai augu) īpatņa vai īpatņu grupas izcelšanos.
- raduraksti Ziņu kopums par (dzīvnieku vai augu) īpatņa vai īpatņu grupas izcelšanos.
- receptūra Ziņu kopums par (piemēram, ēdiena, vielu maisījuma) sastāvu un pagatavošanu.
- zvērinātu revidentu reģistrs ziņu kopums par zvērinātiem rezidentiem un viņu profesionālo darbību.
- pacēlums Zivju (arī citu ūdens dzīvnieku) kopums, ko zvejā izceļ no ūdenstilpes uz kuģa, laivas.
- odontoskopija Zobu apskate ar odontoskopu.
- loms Zvejā iegūtās zivis; zvejā iegūto zivju kopums, daudzums.
- nozveja Zvejā iegūto vai iegūstamo dzīvnieku kopums (noteiktā laikposmā).
- metiens Zvejošanai izmests tīkls, parasti kopā ar tajā notvertajiem dzīvniekiem; vienā paņēmienā ar tīklu notverto dzīvnieku kopums.
- zvērnīca Zvēru kopums šajā vietā, telpā.
- zvīņojums Zvīņu (1) kopums (parasti zivīm, rāpuļiem, to ķermeņa daļām).
- zvīņojums Zvīņu (2) kopums (augu orgāniem, to daļām).
kopu citās vārdnīcās:
LLVV
MEV