smalce
smalce sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | smalce | smalces |
| Ģen. | smalces | smalču |
| Dat. | smalcei | smalcēm |
| Akuz. | smalci | smalces |
| Lok. | smalcē | smalcēs |
1.Samērā sīka, līdz 20 gadiem vecu kokaugu audze.
2.Tas (parasti koksnes gabalu kopums), kas sastāv no sīkām, smalkām daļām.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pat nepieminu to, ka grīda ir kūdras smalces pienesta, tas būtu sīkums.
- Tā saucamais smalces apmetums.
- Pēc brīža no Rīgas puses atskan motora rūkoņa, ceļa līkumā iznirst zaļa apvidus mašīna un pašaujas garām krūmu smalcei.
- Mēs sēdējām uz mūrīša neilgi pirms lielās vētras, kura vēl ne ar ko nenodeva savu tuvumu ( vēl nenāca dzīvnieki no meža uz smalcēm, vēl neko neziņoja sinoptiķi, vēl nebija iegaudojušies dūmvadi).
- Kad viņš devās prom no galvaspilsētas un biezi saaugušajā smalcē atrada gruvešus, lai starp tiem iespraustu lāpstu.