prākrits
prākrits vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: valodniecībaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | prākrits | prākriti |
| Ģen. | prākrita | prākritu |
| Dat. | prākritam | prākritiem |
| Akuz. | prākritu | prākritus |
| Lok. | prākritā | prākritos |
1.Vidusindiešu sākotnējo dialektu kopums un rakstu valoda (5. gs. p. m. ē. – 10. gs. m. ē.).
2.Viena no senindiešu filozofijas kategorijām, kas apzīmē visu materiālo un garīgo lietu sievišķo sākotni.
Avoti: LLVV, SV19
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tās bija prākritu valodas « dabiskās, neapstrādātās, vienkāršās», tautas valodas.
- Prākriti jau sen ir mirušas valodas.
- Vecākie datētie prākritu pieminekļi ir valdnieka Ašokas uzraksti no 3. gadsimta p.m.ē., bet vēlākie prākritu teksti sniedzas līdz mūsu ēras 11.—12. gadsimtam.
- Atšķirā no prākrita, kas nozīmē " sākotnējs", " dabisks".