prakriti
prakriti nelokāms lietvārds; joma: mitoloģija
Lietojuma biežums :
Senindiešu mitoloģijā un filozofijā – jēdziens, kas apzīmē sākotnējo spēku un dabas radošo enerģiju, objektu pasaules pirmcēloni, kas nav matērija, bet gan pati materialitātes ideja, kas rada iluzoro "matēriju", no kuras sastāv redzamā pasaule.
Avoti: MitE, MrJ
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Abas šīs kategorijas — Brahmans un Ātmans, — nav saistītas ne ar laiku, ne telpu, ne arī ar cēloņu un seku attieksmi, bet stāv pāri dabai ( " prakriti"), kas attīstas telpā un laikā pēc cēloņu un seku likumsakarības.
- Eļļu izvēlas saskaņā ar prakriti psihosomatisko uzbūvi un saslimšanām
- PANTS sattvam radžas tama iti gunāh prakriti sambhavāh nibadhnanti mahā bāho dēhē dēhinam avjajam sattvam skaidrība
- Bhagavad-gītā dzīvās būtnes nosauktas par parā prakriti jeb augstāko spēju.
- Un to sauc par cilvēka dabu jeb prakriti.