mereoloģija
Lietojuma biežums :
mereoloģija joma: filozofija
Teorija par attieksmēm starp kopumiem (veselumiem) un to daļām.
Avoti: SV99
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Subsidiaritātes princips kļūst vēl skaidrāks un saprotamāks, ja neaprobežojamies ar Aristoteļa nostāju pašu par sevi, bet paraugāmies uz to caur mereoloģijas prizmu.
- Robežām piemīt vairākas īpašības, kas izriet no robežu dabas: saskarsmes ( ko pēta mereoloģija), neskaidrība, atkarība no objekta vai teritorijas ( Casati, Varzi, 1989).
- Vārdu “ mereoloģija” 1927. gadā ieviesa pie Ļvovas-Varšavas skolas piederošais poļu matemātiķis un loģiķis Staņislavs Ļešņevskis ( Stanisław Leśniewski), un ar to tiek apzīmēts filozofijas, matemātiskās loģikas un vispārējo sistēmu teorijas atzars, kurš pēta attiecības starp daļu un veselumu.
- Ontoloģija – palīdz saprast realitāti, jēdzienus, tos formalizējot; topoloģija – pēta telpas struktūru, nepārtrauktību; mereoloģija – skaidro kopuma un tā daļu attiecības; mereotopoloģija – skata attiecības starp daļām un to robežām; morfoloģija – skata formu un uzbūvi; kognitīvā lingvistika – veido jēdzienu lingvistisko konceptualizāciju; un ģeogrāfija skaidro ģeogrāfiskā mēroga parādību telpiskos aspektus.
- Tomēr ģeogrāfiskā ontoloģija balstās pārsvarā uz mereoloģiju.