skujotne
skujotne sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | skujotne | skujotnes |
| Ģen. | skujotnes | skujotņu |
| Dat. | skujotnei | skujotnēm |
| Akuz. | skujotni | skujotnes |
| Lok. | skujotnē | skujotnēs |
Skuju kopums, arī skuju un zaru kopums (kokam).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc tam, kad bija uzsūtījis Pāvelu pamata meklējumos koka skujotnē, Johans gatavojās ziemas klusumam, viņš atskārta, ka nav šajā namā viens.
- Te viss izskatījās nokvēpis un nespodrs: akmeņiem bija neskaidri lāsumaina nokrāsa, priežu tumšais zaļums atgādināja kādas neiedomājami vecas un noplukušas melnas drānas, savukārt to biezā skujotne – gaišākajās vietās apsūbējuša vara nokrāsā – atsauca atmiņā puvumu un trūdus.
- Vienīgi svētozols lepni žuburojās pāri tumšzaļai skujotnei.