Paplašinātā meklēšana

Meklējam Pa.

Atrasts vārdos (505):

Atrasts vārdu savienojumos (200):

Atrasts skaidrojumos (9999):

parļiks _Parlament_ (arī _Parliament_) cigaretes un degvīns.
(no)iet (retāk aiziet) dibenā (No)slīkt, (no)grimt. Panīkt; pagrimt, nonīkt.
apužroka (Pa) apužroku - neoficiāli, arī slepus, nelikumīgi (ko pirkt, iegādāties, dabūt u. tml.).
štuidīt (Pa)mudināt.
dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku (Pa)sniegt (kādam) roku atbalstam.
dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku (Pa)sniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu.
darīšana (Parasti alus vai vīna) gatavošana.
apgrantēt (Pavirši) apkaisīt ar granti.
tehniskā atmosfēra 1 spēka kilograma liels spiediens uz 1 kvadrātcentimetru; 1 at = 1 kG/cm^2^ = 98066,5 Pa = 980,665 hPa = 735,559 mm Hg.
septembrizāde 1792. gada septembrī apcietināto aristokrātu, garīdznieku un rojālistu noslepkavošana Parīzes cietumos.
Parīzes konvencija 1883. gada 20. marta Parīzes konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (1967. gada 14. jūlijā Stokholmā pieņemtajā redakcijā, ar 1979. gada 28. septembrī izdarītajiem grozījumiem).
aritmorels 19. gs. sākumā konstruētas rēķināmās mašīnas nosaukums; demonstrēta 1849. g. Parīzes akadēmijas sēdē.
Beveridža ziņojums 1942. gadā Lielbritānijas valdības sagatavotais ziņojums par sociālās drošības sistēmu“Par sociālo apdrošināšanu un līdzīgiem pakalpojumiem” (_Social Insurance and Allied Services_), kasietvēra gan esošās situācijas analīzi, gan nepieciešamo reformu plānu Lielbritānijas tapšanai par labklājības valsti ar visaptverošu sociālās drošības pārklājumu.
fizikālā atmosfēra 760 milimetru augsta dzīvsudraba stabiņa spiediens, ja temperatūra ir 0 °C; 1 atm = 760 mm Hg = 101324,72 Pa = 1013,2472 hPa.
versalieši Ā. Tjēra vadītā valdība un tās karaspēks, kas Parīzes Komūnas (1871. g.) laikā bija nostiprinājies Versaļā.
LP A/s "Latvijas Pasts".
PV A/s "Pasažieru vilciens".
RPO A/s "Rīgas Pasažieru osta".
Abaushof Abavas muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Padures pagasta teritorijā.
Acāno Dečimo Acāno Dečimo - pilsēta Itālijā ("Azzano Decimo"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pardenones provincē, 15600 iedzīvotāju (2014. g.).
Šķaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa bijušā Šķaunes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Bērziņu un Pasienas pagastā, nedaudz mainījusies robeža ar tagadējo Istras pagastu.
Pampāļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pampāļu pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Zaņas pagastā, savukārt tagadējam Pampāļu pagastam pievienotas nelielas platības no pirmskara Skrundas pagasta teritorijas.
Pasienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pasienes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Zaļesjes un Istras pagastam, savukārt Pasienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Šķaunes pagasta teritorijas.
Grundzāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Palsmanes, Cirgaļu, Birzuļu un Zvārtavas pagasta teritorijas.
Istras pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Pasienes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Istras pagasta pievienota tagadējam Lauderu un Šķaunes pagastam.
Vidrižu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota bijušā Bīriņu pagasta rietumu daļa un neliela daļa bijušā Pabažu pagasta, bet daļa pirmskara Vidrižu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Sējas novadā, nedaudz - arī Limbažu novada Skultes un Limbažu pagastā.
Afganistāna Afganistānas Islāma Republika - valsts Āzijas rietumu daļā (dari: افغانستان, Afğānistān; puštu: افغانستان, Afġānistān), galvaspilsēta - Kabula, iedalās 34 vilajetos, robežojas ar Tadžikistānu, Pakistānu, Irānu, Turkmenistānu un Uzbekistānu.
durrani Afgāņu cilšu grupa, dzīvo Afganistānas dienvidrietumos un visās lielajās pilsētās, kā arī Pakistānas ziemeļrietumos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), iedalās 2 zaros: ziraki un pandžpavi, reliģija - islāms (sunnisms).
puštuni Afgāņu daļa, kas dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos, runā puštu valodas dialektos, saglabājušās stipras ģints un feodālās iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
dušmanis Afgāņu kaujinieks PSRS un Afganistānas kara laikā (Padomju Savienībā lietots apzīmējums).
PANA Āfrikas valstu informācijas aģentūra (angļu "Pan-African News Agency").
pirmssokratieši Agrie sengrieķu filozofi 6. un 5. gs. p. m. ē., kā arī daži to sekotāji (galv. pārstāvji: Taless, Anaksimandrs, Anaksimens, Heraklits, Ksenofans, Pitagors, Parmenīds, Empedokls, Anaksagors, Leikips un Dēmokrits), kas risināja gk. natūrfilozofiskus jautājumus.
Poļu grāvis Aģes kreisā krasta pieteka; Palu grāvis.
kompresijas aizdedze aizdedze darbmaisījuma pašuzliesmošanās rezultātā, kad darbmaisījums tiek saspiests līdz 3,5 MPa; parasti izmanto dīzeļmotoros.
padurnieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Padure" iedzīvotāji.
padurnieki Aizputes novada Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Tāšu Padure" iedzīvotāji.
padurnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Padure" iedzīvotāji.
pahistahe Akantaugu dzimtas ģints ("Pachystachys").
Aklais ezers Aklais Palsis Madonas novadā
Aklais ezers Aklais Palsis, ezers Madonas novada Liezēres pagastā
Paragvajas akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex paraguariensis"), kas Latvijā nav sastopama, no šīs sugas krūmu lapām gatavo atspirdzinošu dzērienu Paragvajas tēju jeb mati.
protaktīnijs Aktinīdu grupas radioaktīvs ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 91. elements, Pa, zināmi 12 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
ASP aktīvā servera lappuse (angļu "Active Server Page").
gaļēdāju mēris akūta kažokzvēru un suņu infekcijas slimība, ko izraisa _Paramixo_ dzimtas _Morbilli_ ģints vīruss.
akvilegia Akvileja - Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
apdrošināšanas iemaksu alga algotā darbā gūtie ienākumi, no kuriem saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
paeglieši Alojas novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Paegļi" iedzīvotāji.
Altavilla Miliča Altavilla Miliča - pilsēta Itālijā ("Altavilla Milicia"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7600 iedzīvotāju (2014. g.).
palsenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Palsas" iedzīvotāji.
palsieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Palsas" iedzīvotāji.
jasenicieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Jasenica" iedzīvotāji.
jaseņecieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Jaseņeca" iedzīvotāji.
tjuršinieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Tjuršina" iedzīvotāji.
zabolovieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Zabolova" iedzīvotāji.
zaicevieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Zaiceva" iedzīvotāji.
Malabaras krasts aluviāla zemiene Indostānas pussalas dienvidrietumu piekrastē, Indijā, uz dienvidiem no Panadži ostas, platums — līdz 80 km.
Indas-Gangas līdzenums aluviāla zemiene no Arābijas jūras līdz Bengālijas līcim, starp Himelajiem (ziemeļos) un Dekānas plakankalni (dienvidos), Pakistānā, Indijas ziemeļu daļā un Bangladešā, garums - \~3000 km, platums - 250-300 km, augstums - līdz 270 m.
Rogas upe Amatas pietekas Pautupītes kreisā krasta pieteka.
Parīzes anatomiskā nomenklatūra anatomiskā nomenklatūra, kas pieņemta 1955. gadā Starptautiskajā anatomu kongresā Parīzē un pašlaik ir spēkā.
UNRWA ANO palīdzības orgāns palestīniešu bēgļiem (angļu "United Nations Relief and Works Agency for Palestine Refugees"), izveidots 1949; centrs Vīnē un Amānā, organizē mācības, veselības aprūpi u. c.
kabošieši Antifeodālas sacelšanās dalībnieki Parīzē 1413. g.
Paplakas svīta apakškarbona Turnē stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu stūrī, stratotipiskais apvidus ir Paplakas apkaimē, kur izdarīti vairāki urbumi.
Adikora apdzīvot vieta Venecuēlā (_Adicora_), Falkonas štatā, Paragvanas pussalas austrumu piekrastē.
Ate Apdzīvotā vieta "Dzirnavas" Alūksnes novada Kalncempju pagastā 3 km no Kalncempjiem, Paparzes kreisajā krastā.
Augšlīgatne Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Līgatnes pagatnā, 5 km no Līgatnes, izveidojusies bijušās Paltmales muižas teritorijā, Līgatnes pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Līgate.
Rucava Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 47 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Rutzau" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Paurupe.
Penkule Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 19 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Pankelhof" teritorijā, pagasta centrs.
Pampāļi Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 27 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Pampeln" teritorijā, pagasta centrs.
Palsmane Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 72 km no Valkas un 23 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Palzmar" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Palsmanis.
Kalēji Apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Saldus novada Pampāļu pagastā.
Keramika apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā.
Krācnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā.
Līzesmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā.
Tigas Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā.
Vēgas Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā.
Veldres apdzīvota vieta (mazciems) Pampāļu pagastā.
Grišina apdzīvota vieta (mazciems) Pasienes pagastā.
Auniņi Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Pampāļu pagastā.
Lukas Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Pampāļu pagastā.
Pakalni Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Pampāļu pagastā.
Pūteļkalns Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Pampāļu pagastā.
Mačāni Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā.
Mālejas Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā.
Pūķi Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā.
Pedeļova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Pasienes pagastā.
Podskočeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā: Padskoči.
Sausgaļciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Padures pagastā.
Biksi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā.
Dauguļova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā.
Dolgije apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā.
Garaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā.
Kazaki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā.
Noviki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā.
Pinti apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā.
Piragova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā.
Pirdova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā.
Pricimova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā.
Adamova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā.
Gorbači apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
Guzenki apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
Katalova apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
Kolnačova apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
Konovalova apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
Koršupļova apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
Kozlova apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
Latišonki apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
Meikšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
Rieči apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
Sapatņi apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
Šeški apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
Šikucki apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
Škauna apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
Tarčilova apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
Tiuļova apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
Trubilova apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
Zaborje apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
Žoglova apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā.
Kļavaisi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā.
Cepļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā.
Lankaskalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā.
Paņemūne Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Brunavas pagastā 28 km no Bauskas, izveidojusies Budbergas muižas teritorijā un saukta arī Budberga, dažviet minēta kā Panemune, līdz 1921. g. piederēja Lietuvai.
Budberga Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Brunavas pagastā 28 km no Bauskas, saukta arī Paņemūne, dažviet minēta kā Panemune.
Kalvene apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Aizputes novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 49 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Tāš-Padures muižas ("Tels-Paddern") teritorijā, pagasta centrs.
Deksne Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 6 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Dexten" teritorijā, Padures pagasta administratīvais centrs.
Ķimale Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Padures pagastā.
Pasiene apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2008.-2021. g. Zilupes novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 57 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Posin" teritorijā, pagasta centrs; arī Posīne, Pasīne.
Šuškova apdzīvota vieta (vidējciems) Pasienes pagastā.
Rauza Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā.
Aiovapārka apdzīvota vieta ASV (_Iowa Park_), Teksasas štatā.
Ailendpārka apdzīvota vieta ASV (_Island Park_), Aidaho štata ziemeļaustrumos.
Leksingtonpārka Apdzīvota vieta ASV ("Lexington Park"), Mērilendas štatā, 11600 iedzīvotāju (2010. g.).
Pālmsitija Apdzīvota vieta ASV ("Palm City"), Floridas štatā, 23100 iedzīvotāju (2010. g.).
Pālmhārbora Apdzīvota vieta ASV ("Palm Harbor"), Floridas štatā, 57400 iedzīvotāju (2014. g.).
Pālmveli Apdzīvota vieta ASV ("Palm Valley"), Floridas štatā, 20000 iedzīvotāju (2010. g.).
Parisa Apdzīvota vieta ASV ("Paris"), Aidaho štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Parisa Apdzīvota vieta ASV ("Paris"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Parisa Apdzīvota vieta ASV ("Paris"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Parisa Apdzīvota vieta ASV ("Paris"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Parisa Apdzīvota vieta ASV ("Paris"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Pasadīna Apdzīvota vieta ASV ("Pasadena"), Mērilendas štatā, 24300 iedzīvotāju (2010. g.).
Sankarlospārka Apdzīvota vieta ASV ("San Carlos Park"), Floridas štatā, 16800 iedzīvotāju (2010. g.).
Fontenblo Apdzīvota vieta Francijā ("Fontainebleau"), uz dienvidaustrumiem no Parīzes, 16200 iedzīvotāju (2006. g.), ietver izcilu franču renesanses arhitektūras pieminekli - karaļa pils ansambli (XVI-XVII gs.).
Montreija Apdzīvota vieta Francijā ("Montreuil"), Parīzes austrumu priekšpilšeta, ka senāk bija patstāvīga pilsēta.
Ahluitsupā apdzīvota vieta Grenlandē (_Alluitsup Paa_), salas dienvidu galā, Kujahlekas pašvaldībā, Labradoras jūras piekrastē.
Agrja apdzīvota vieta Grieķijā (_Αγριά_), Tesālijā, Egejas jūras Pagasitikas līča krastā.
Agasa apdzīvota vieta Indonēzijā (_Agats_), Jaungvinejas salā, Papua provincē.
Ertisa Apdzīvota vieta Kazahstānā, Pavlodaras apgabala ziemeļu daļā, Irtišas (Ertisas) kreisajā krastā; Irtišska.
Akkela Apdzīvota vieta Kazahstānā, Pavlodaras apgabalā.
Mejunsa Apdzīvota vieta Klusā okeāna Palau salās, 1120 iedzīvotāju (2000. g.).
Airai Apdzīvota vieta Klusā okeāna Palau salās, 920 iedzīvotāju (2004. g.).
Jantarnija Apdzīvota vieta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala rietumos, Baltijas jūras krastā, 5500 iedzīvotāju (2010. g.), līdz 1947. g. saucās - Palmnikene.
Adomīne apdzīvota vieta Lietuvā (_Adomynė_), Panevēžas apriņķa Kupišķu rajonā.
Aģenišķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Ageniškis_), Panevēžas apriņķa Biržu rajonā.
Būtiņģe Apdzīvota vieta Lietuvā, Palangas pilsētas daļa, bijusī Latvijas teritorija, kas 1921. g. tika nodota Lietuvai.
Natķišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā.
Ruki apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā.
Vilķīšķi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā.
Abdulhakīma apdzīvota vieta Pakistānā (_Abdul Hakīm_, عبد الحكيم), Pendžābas štatā.
Ačiote apdzīvota vieta Panamā, Kolonas provincē.
Ačutupo apdzīvota vieta Panamā, Kunajalas reģionā, Karību jūras piekrastē.
Aitape apdzīvota vieta Papua-Jaungvinejā (_Aitape_), Sandaunas provincē, Bismarka jūras piekrastē.
Garmiša-Partenkirhene Apdzīvota vieta Vācijā ("Garmisch-Partenkirchen"), Bavārijas Alpos 708 m vjl., 26200 iedzīvotāju (2012. g.), kūrorts un ziemas sporta centrs.
Centrālāzija Apgabals Āzijas vidienē, ko ierobežo augstās kalnu grēdas - Altajs, Himalaji un Pamirs.
Ziemeļkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas Republikas teritorijas ziemeļos, administratīvais centrs - Petropavla, robežojas ar Pavlodaras, Akmolas un Kostanajas apgabalu, kā arī ar Krieviju (Kurgānas, Tjumeņas un Omskas apgabalu).
Austrumkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas ziemeļaustrumu daļā, administratīvais centrs — Eskemena (padomju laikā sucās Ustjkamenogorska, un šis nosaukums vēl arvien tiek lietots krievu avotos), 1442000 iedzīvotāju (2006. g.), platība — 283300 kvadrātkilometru, robežojas ar Almati, Karaghandi un Pavlodaras apgabalu, kā arī ar Krieviju un Ķīnu.
līganā aplocene aploceņu ģints suga ("Paralepista flaccida", syn. "Lepista inversa").
Čagaju kalni aprimušu vulkānu grēda Irānas kalnienes dienvidaustrumu daļā ("Chagai"), Pakistānas rietumos un Afganistānā, augstums līdz 2462 m, tuksnesis.
tukšums Apvidus četrkājaina dzīvnieka sānos starp krustiem un ribām. Paslēpenes.
PCTVL Apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā".
UNRRA Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības un rehabilitācijas aģentūra (angļu "United Nations Relief and Rehabilitation Agency"); darbojās Vācijā 1945-46, tās uzdevums bija repatriēt uz dzimteni sabiedroto karagūstekņus un deportētos civiliedzīvotājus.
svētku dienas ar vēsturiskiem vai citiem svarīgiem notikumiem vai tradīcijām saistītas dienas; Latvijas Republikā tās noteic likums _Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām_.
panakss Arāliju dzimtas ģints ("Panax"), Latvijā introducēta.
arēna Arēnas kapela - neliela kapela Itālijas pilsētā Padujā, kuras sienas ir apgleznojis Džoto.
patagonieši Argentīnas dienvidu daļas (Patagonija, Pampa) pirmiedzīvotāji, indiāņu ciltis (tehvelči, puelči u. c.), kas pieder pie 3 valodu saimēm (čonu, puelču, hetu).
Entreriosas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Entre Rios" / "Provincia de Entre Rios"), administratīvais centrs — Parana, platība — 78781 kvadrātkilometrs, 1282000 iedzīvotāju (2010. g.).
Arhentino ezers Arhentino ezers - atrodas Argentīnas dienvidos ("Lago Argentino"), Patagonijas Kordiljeras austrumu piekājē 187 m vjl., platība - 1400 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 300 m.
Pērļu arhipelāgs arhipelāgs Klusā okeāna Panamas līcī ("Archipielago de las Perlas"), Panamā, platība - \~400 kvadrātkilometru, 39 lielas un 144 sīkas, zemas salas.
Bismarka arhipelāgs arhipelāgs Melanēzijas ziemeļu daļā, puslokā ietver Jaungvinejas jūru, platība — 50500 kvadrātkilometru, ietver >200 salu, kopš 1975. g. ietilpst Papua-Jaungvinejā.
Karolīnu salas arhipelāgs Mikronēzijā (angļu val. "Caroline Islands"), Klusā okeāna rietumos, ietver 936 vulkāniskas un koraļļu salas, garums rietumu-austrumu virzienā - 3700 km, platība - 1320 kvadrātkilometru, augstums - līdz 791 m, salu rietumu daļu aizņem Palau, centrālo un austrumu daļu - Mikronēzija.
ārkārtas stāvoklis ārkārtēju apstākļu kopums, kādos atrodas valsts vai tās teritorijas daļa, kā arī iedzīvotāji dabas katastrofu, stihisku nelaimju, epidēmiju un karastāvokļu gadījumā un ko izsludina saskaņā ar valsts Pamatlikumu vai ar likumu pilnvarota valsts institūcija, ieskaitot militāro vadību.
kvazimodo Ārkārtīgi neglīts cilvēks (pēc V. Igo romāna "Parīzes Dievmātes katedrāle" varoņa).
ArmPSR Armēnijas Padomju Sociālistiskā Republika.
Pirķene Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, garums - \~5 km; Paurupīte; Pirkanītes strauts; Pirkenīte; Pirksnītes strauts; Siļauskas strauts.
bujenes Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
bulroze Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
bulrozes Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
lielrozes Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
paionija Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
peonje Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
pijene Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
pimanija Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
pīneja Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
piule Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
piuline Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
pojene Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
pojine Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
puīne Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
pujene Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
pujenīte Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
stulpane Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
stulpene Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
Arturspāsa Arturspāsas nacionālais parks - Artura pārejas nacionālais parks Jaunzēlandes Dienvidalpos ("Arthur's Pass National Park").
viesaukle Ārzemnieks, biežāk ārzemniece, kas strādā ģimenē par aukli vai veic mājsaimniecības darbu apmaiņā pret uzturu, naktsmītni un ierobežotu naudas summu (kabatas naudu). Parasti šī darbība ir apvienota ar vēlmi iepazīt attiecīgo valsti un apgūt valodu. Uz viesaukli neattiecina attiecīgās valsts darba likumus, līdz ar to nav nepieciešama darba atļauja un ar to saistīto iebraukšanas nosacījumu ievērošana.
panārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Pannaria"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
parmēlija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Parmeliaceae").
zemesčiekurs Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases trifeļu dzimtas ģints ("Pachyphloeus"), Latvijā konstatēta 1 suga.
parmelīna askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Parmelina").
stēvija Asteru dzimtas Dienvidamerikas augs (dzimtene - Paragvaja), kas pasaulē iemantojis slavu kā dabisks saldinātājs ar mazu kaloriju daudzumu, Latvijā audzē kā istabas augu vai siltumnīcās.
gvajula asteru rindas kurvjziežu dzimtas suga ("Parthenium argentatum"), mūžam zaļš pundurkrūms, tā zari un saknes satur kaučuku; aug Ziemeļamerikā.
purva atālene atāleņu suga ("Parnassia palustris").
mabils Atklāti deju vakari, ko Parīzē apmeklē jaunekļi un vieglas uzvedības sievietes.
Kausas pilskalns atradās Ludzas novada Pasienas pagastā, Zilupes kreisajā krastā, netālu no Latvijas un Krievijas robežas, aizņēma pauguru grēdas atzaru un bija norobežots ar 5 vaļņiem un 5 grāvjiem, plakums bija \~25 x 130 m, norakts 20. gs. 60.-70. gados, atradumi liecina, ka 1. gt. 2. pusē tur dzīvojuši balti.
Skrundas viduslaiku pils atradās Skrundā starp Ventas kreiso krastu un tagadējo Saldus un Parka ielu, tā bija Livonijas ordeņa pils, uzbūvēta 1368. g., pēc 1559. g. nonāca Kurzemes hercoga īpašumā, pārbūvēta, 17. gs. otrajā pusē ierīkotas manufaktūras, pamesta \~18. gs. otrajā pusē, līdz mūsu dienām virs zemes saglabājušās tikai bastionu paliekas.
Paķītis ātrās ēdināšanas kebabnīca _Pakistānas kebabs_.
Pastmuižas Velnakmens atrodas Aizkraukles novada Kokneses pagastā pie bijušās Pastmuižas, sastāv no 2 daļām, lielākās daļas garums - 3,5 m, platums - 3,1 m, augstums - 0,9-1,9 m, mazākās daļas garums - 2,7 m, platums - 2 m, augstums - 1,7 m, abu daļu forma liecina, ka senatnē tas varēja būt viens akmens.
Ambrozu senkapi atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā starp Ambrozu un Cerkazu mājām, Paparzes senkrastā, krūmiem un lapu kokiem apaugušā paugurā, nav pētīti, to kultūrpiederība nezināma.
Pālmera Zeme atrodas Antarktīdas pussalas dienvidu daļā (“Palmer Land”), augstums — 2000-4200 m vjl., lielu daļu (izņemot augstākās virsotnes) klāj ledājs.
Parijas līcis atrodas Atlantijas okeāna rietumu daļā (“Golfo de Paria”), Dienvidamerikas ziemeļaustrumu piekrastē, no okeāna to norobežo Trinidadas sala un Parijas pussala, dziļums — līdz 36,5 m, stipras plūdmaiņu strumes (>3,5 km/h), neregulāras plūdmaiņas — līdz 1 m.
Kamārdes pilskalns atrodas Bauskas novada Gailīšu pagastā, \~600 m uz ziemeļiem no Paliepu un Alejnieku mājām, Mūsas kreisajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums bijis \~50 x 25 m, pilskalna lielu daļu noskalojusi upe, bijis apdzīvots 1.-8. gs., 10.-12. gs. pārbūvēts; Brūklāju pilskalns.
Paranas plato atrodas Brazīlijas plakankalnes dienvidu daļā, Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajā, Urugvajā, platība — \~800000 kvadrātkilometru, augstums, vidēji — 400-600 m, dienvidaustrumos — līdz 1870 m.
Paresisa grēda atrodas Brazīlijas plakankalnes rietumu malā ("Serra dos Parecis"), Brazīlijā, vidējais augstums - 450-600 m, lielākais - 669 m, smilšakmens plakanvirsas palikšņi, krūmu savanna, nogāzēs meži.
Polka šaurums atrodas Indijas okeānā (angļu val. "Palk Strait"), starp Indostānas pussalu un Šrilankas ziemeļu daļu, savieno Bengālijas un Mannāras līci, garums - 150 km, mazākais platums - \~55 km, dziļums - 2-9 m.
Artura pārejas nacionālais parks atrodas Jaunzēlandes Dienvidalpos ("Arthur's Pass National Park"), pie Artura pārkāpes (925 m vjl.), star Vaimakariri un Otiras augšteci, platība - 968,6 kvadrātkilometri, dibināts 1929. g.
Korintas līcis atrodas Jonijas jūras austrumu daļā, Patras līča turpinājums (Grieķijā), garums — 130 km, platums pie ieejas — 3 km, lielākais līdz 35 km, dziļums — līdz 935 m.
Vudbafalo nacionālais parks atrodas Kanādā ("Wood Buffalo Park"), starp Greitsleiva un Atabaskas ezeru, platība - 44807 kvadrātkilometri, dibināts - 1922. g., ietver taigas mežus, pļavas, purvus, daudz upju un ezeru, izveidots, lai saglabātu meža un stepes bizonus.
Darjena līcis atrodas Karību jūras dienvidrietumu daļā ("Golfo del Darien"), Kolumbijas un Panamas piekrastē, garums - 165 km, dziļums - >2000 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - 0,6 m.
Kaplavas pilskalns atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā pie robežas ar Daugavpils novadu, \~15 m augsts savrups paugurs ar nocietinājuma vaļņiem un grāvjiem, domājams, ka bijis apdzīvots 1. gt. 1. pusē; Vecbornes pilskalns, Zamki, Paņenkas kalns.
Paružu ezers atrodas Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība — 2,4 ha; Paražu ezers; Parūžu ezers.
Tigves pilskalns atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, ir \~10 m augsts, savrups paugurs zemu pļavu vidū, gar tā dienvidaustrumu nogāzi tek Zvelejas strauts, plakums - \~45 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 5.-12. gs., saistāms ar apdzīvoto vietu "Pygawa/Tygve", kas minēta kuršu zemju dalīšanas dokumentos 1230. un 1253. g.; Tigas pilskalns.
Padures muiža atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, pils celta 19. gs. 30. gadu beigās vēlā klasicisma jeb ampīra stilā no Padures ķieģeļceplī ražotiem ķieģeļiem kā vienstāva garenbūve ar simetrisku plānojumu un fasāžu kompozīciju, saglabājušās arī 18. un 19. gs. celtās saimniecības ēkas, kā arī pārvaldnieka un kalpu mājas.
Mazais Nabes ezers atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, platība - 65 ha (kopā ar salu 66,1 ha), garums - 2,2 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 5,2 m.
Lielais Nabes ezers atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, platība - 70,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 6,5 m; Lielais Nabas ezers.
Padures pilskalns un apmetne atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, Ventas kreisajā krastā pie Padures ietekas, \~20 m augsts reljefa veidojums starp 2 paralēlām Ventas krasta gravām, plakums - 50 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs., apmetne tā dienvidrietumu pakājē bijusi apdzīvota \~11.-12. gs.
dabas liegums "Istras ezers" atrodas Latgales augstienē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 340 ha, lieguma teritorijā ir arī Audzeļu ezers un Dziļezers, Istras ezera Panu sala (8,2 ha) ir valsts aizsardzībā kopš 1925. g.
Šahdaras grēda atrodas Pamira dienvidu daļā, starp Pjandžas un Šahdaras upi, Tadžikistānā, ietver Iškašimas grēdu (meridionāla virziena, garums - 94 km, augstums - līdz 6096 m) un tai perpendikulāro Šahdaras grēdu (garums - 103 km, augstums - līdz 6726 m), apledojums - 427,5 kvadrātkilometri.
Alaja grēda atrodas Pamira-Alaja kalnu apgabalā, starp Fergānas ieleju ziemeļos un Alaja ieleju dienvidos, Kirgizistānā un Tadžikistānā, garums \~400 km, augstums līdz 5539 m, virsotnēs ledāji, sniegs.
Kordovas grēda atrodas Pampas ziemeļrietumu daļā (sp. val. “Sierra de Cordoba”), Argentīnā, garums — līdz 500 km, augstums — līdz 2884 m, berīlija un volframa atradnes.
Meikšānu pilskalns atrodas Pasienes pagasta Meikšānu ciemā, 10 m augsts garena paugura dienvidu gals, kas no pārējā paugura atdalīts ar valni, un tagad aizmilzušiem grāvjiem, nogāzes dabiski stāvas, plakums apaļš, diametrs - 30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
Lielpolijas Tautas parks atrodas Polijas rietumu daļā ("Wielkopolski Park Narodowy"), Vartas krastos, dibināts - 1933. g., paplašināts - 1957. g., morēnu ainava ar osiem, drumliniem, bagāta ūdeņu un purvu flora un fauna.
Gūteņu pilskalns atrodas Preiļu novada Aglonas pagastā, Gūteņu ciemā, ir savrups, ieapaļš, 22 m augsts paugurs Pakaļņa ezera austrumu krastā, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā un zaudējis sākotnējo veidolu un nocietinājumus, palikusi 8 m augsta stāva nogāze pret ezeru, plakumam bijis noapaļota trīsstūra veids (garums 50 m, lielākais platums 35 m).
bruņniecības nams atrodas Rīgā, Jēkaba iela 11, celts 1864.-1867. g., no 1920. g. tajā darbojās Satversmes sapulce, pēc tam Saeima, padomju laikā - Augstākā Padome, bet kopš 1993. g. - Saeima.
Doma dārzs atrodas Rīgā, Palasta ielā 4, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja iekšējā pagalmā, platība 0,15 ha, ierīkots bijušā klostera pagalma un kapsētas vietā, rekonstruēts 1970. g.
Alaja ieleja atrodas starp Alaja un Aizalaja grēdām, Pamira-Alaja kalnu sistēmā, Kirgizstānā, garums 150 km, platums 8-25 km, augstums līdz 2240 m rietumos un 3536 m austrumos.
Serengeti nacionālais parks atrodas Tanzānijas ziemeļu daļā (“Serengeti National Park”), uz dienvidaustrumiem no Viktorijas ezera, platība - 14763 km^2^, dibināts 1940. g.
Durbes muiža atrodas Tukumā, Mazajā Parka ielā 7, kompleksā ietilpa kungu māja jeb pils, kalpu māja, klēts, ratnīca, stallis, dārznieka namiņš, rija, pagrabs, pirts u. c. ēkas, ainavu parks (platība \~25 ha) ierīkots 19. gs. 1. pusē, tajā aug 19 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas.
Badhiza rezervāts atrodas Turkmenistānā, Tedženas un Murgabasa upstarpā, Paropamiza priekškalnēs, platība 877 kvadrātkilometri, augstums 273-1250 m, dibināts 1941. g., lai saglabātu kulanus un tipiskās subtropu stepju un tuksnešu ainavas.
Herdera laukums atrodas Vecrīgā starp Palasta ielu, Doma laukumu un Rīgas Domu, iezīmēts Rīgas plānā jau 1650. g., līdz 1864. g. tur atradās pilsētas mazie svari un to sauca par Mazo svaru laukumu, atzīmējot 100 gadadienu kopš J. G. Herdera ierašanās Rīgā, laukumā uzstādīja Herdera pieminekli un laukumu nosauca viņa vārdā.
Eurostar Ātrvilciens "Eurostar" - starptautisks ātrvilciens, kas kursē starp Londonu un Parīzi, kā arī Londonu un Briseli, izmantojot tuneli zem Lamanša; tā ātrums ir aptuveni 300 km/h, tādējādi no Londonas centra Parīzes vai Briseles centrā var nonākt trīs stundu laikā.
Sarkanā siena atsegums Ventas kreisajā krastā 1,5 km augšpus Padures ietekas, Kuldīgas novada Padures pagastā, garums — \~100 m, augstums — 15-20 m, vertikāla augšdevona smilšakmens siena, ko sarkanu iekrāso mālu piejaukums; Padures Sarkanās klintis.
Zemeslodes ūdens bilance attiecība starp ūdens daudzumu, kas nonāk uz Zemes virsmas nokrišņu veidā, un ūdens daudzumu, kas noteiktā laikā iztvaiko no Pasaules okeāna un sauszemes.
programmēšanas valoda Pascal augsta līmeņa procedūrorientēta programmēšanas valoda, kas tā nosaukta par godu Blēzam Paskālam. Valodas pamatā ir strukturētās programmēšanas koncepcija, un tai piemīt elastīga vadības struktūru un datu tipu kopa, kas atvieglo programmas projektēšanu un izstrādāšanu.
Nidas tīrelis augstais purvs Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Rucavas pagastā, uz dienvidiem no Papes ezera, dabas parka "Pape" teritorijā, platība - 2433 ha, klajš, aug retas priedītes, līdz 3 m dziļumam ir maz sadalījusies sfagnu kūdra, zem tās līdz 2,5 m biezs sapropeļa slānis.
AP Augstākā Padome.
Ļeņina smaile augstākā virsotne Aizalaja grēdā Pamirā, to šķērso Tadžikisānas un Kirgizstānas robeža, augstums - 7134 m, nogāzēs šļūdoņi, 1871.-1928. g. saucās Kaufmana smaile, 2006. g. pārdēvēta par Abū Alī ibn Sīnas smaili, dažos avotos tiek dēvēta par Avicennas smaili, citur par Neatkarības smaili.
Bandeira Augstākā virsotne Brazīlijas plakankalnē ("Pico da Bandeira") un otrā augstākā Brazīlijā, 2890 m, atrodas Kaparao nomatu masīvā, starp Paraibas un Dosi lejteci.
Čogori Augstākā virsotne Karakorumā (angļu val. "Chogori"), uz Ķīnas un Pakistānas robežas, augstums - 8611 m (otra augstākā virsotne pasaulē); Godvina Ostena kalns ("Godwin Austen"); K-2.
Mārāns Augstākā virsotne Mekrānas kalnos, Pakistānā, augstums - 3277 m.
Moreiza kalns augstākā virsotne Paihoja kalnu grēdā Krievijas ziemeļos, Arhangeļskas apgabala ziemeļaustrumos, augstums - 467 m.
Saramati kalns augstākā virsotne Patkaja kalnos uz Indijas un Mjanmas (Birmas) robežas, augstums - 3826 m.
Trespikoss Augstākā virsotne Ventanas grēdā ("Cerro Tres Picos"), Argentīnā, Buenosairesas provincē, Pampas dienvidaustrumu daļā, augstums - 1243 m.
Sanvalentina kalns augstākais kalnu masīvs Patagonijas Kordiljerā ("Cerro San Valentin"), Čīlē, augstums - 4058 m, virsotne noapaļota, 5 šļūdoņi.
Lāčplēša kara ordenis augstākais Latvijas Republikas militārais apbalvojums 1920.-1928. g., dibināts 1919. g. 11. novembrī (tā devīze "Par Latviju"), piešķīra par kaujas nopelniem Latvijas armijas karavīriem un bijušajiem latviešu strēlniekiem, kā arī ārvalstniekiem, kas piedalījušies Latvijas Brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu.
APP Augstākās Padomes Prezidijs.
V. S. O. P. Augstas kvalitātes maigs konjaks (angļu "a very superior Old Pale").
Ounaselke Augstiene Somijas ziemeļrietumos, garums - \~200 km, augstākā virsotne - Pallastunturi (augstums - 821 m).
augstkalnājs Augstkalnu reljefs - jauno kalnzemju (Alpu, Kaukāza, Pamira, Himalaju u. c.) reljefs, raksturīgas stāvas nogāzes, dziļš un izteikts posmojums, smailas, klinšainas virsotnes; absolūtais augstums - >2000-2500 m virs jūras līmeņa.
Vilkupe Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Padomnieki" daļa, agrāk atsevišķs skrajciems.
Zariški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Padomnieki" daļa, agrāk atsevišķs skrajciems.
Panceliškas Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Panteļiški" nosaukuma variants.
Panteliški Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Panteļiški" nosaukuma variants.
pavlovieši Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavlova" iedzīvotāji.
pavlovskieši Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavlova" iedzīvotāji.
Pavlovska Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavlovskoje" nosaukuma variants.
Pavlovskie Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavlovskoje" nosaukuma variants.
Pavlovskī Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavlovskoje" nosaukums latgaliski.
Paškeliški Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Pašķelišķi" nosaukuma variants.
Patmalīši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Patmaļi" nosaukuma variants.
paukštieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Paukšti" iedzīvotāji.
Paberža Augšdaugavas novada Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Pabērži" nosaukuma variants.
Pakni Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Pakņi" nosaukums latgaliski.
Dubņiku svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļaustrumu daļā, biezums - 5-17 m, uz rietumiem pāriet Salaspils svītā, dienvidaustrumos - Pasvales svītā.
Kazu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas kreisajā krastā 1 km lejpus Raunas ietekas, Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 340 m; Kāzu iezis; Paeglīšu iezis.
pampēro Auksti un sausi dienvidu vēji, kas izplatīti Argentīnā, Pampā.
Auningen Auniņu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Pampāļu pagastā.
zilpelēkais austrumķauķis austrumķauķu dzimtas suga ("Parula americana").
fantomass Automašīna "Luaz" (senāk ražota Padomju Savienībā).
APSR Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika.
Azadkašmīra Autonoma pavalsts Pakistānā ("Azad Kashmir"), atrodas tās teritorijas ziemeļaustrumu daļā, administratīvais centrs - Muzafarābāda, platība - 13297 kvadrātkilometri, 4568000 iedzīvotāju (2008. g.).
Gilgita un Baltistāna autonoma pavalsts Pakistānā ("Gilgit wa Baltistān"), atrodas valsts teritorijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs — Gilgita, platība — 72496 kvadrātkilometri, 1800000 iedzīvotāju (2008. g.).
Navarras privileģētais apgabals autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Pamplona, platība - 10391 kvadrātkilometrs, 618000 iedzīvotāju (2009.).
Sicīlija Autonoms reģions Itālijā ("Sicilia"), administratīvais centrs - Palermo, platība - 25711 kvadrātkilometru, 4992000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 9 provinces - Agridžento, Kaltanisetas, Katānijas, Ennas, Mesīnas, Palermo, Ragusas, Sirakūzu un Trapāni.
Ziemeļu Zālamana Salas (Bugenvila) autonoms reģions Papua-Jaungvinejas sastāvā ("Autonomous Region of North Solomons (Bougainville)"), administratīvais centrs — Arava, platība — 9300 kvadrātkilometru, 175200 iedzīvotāju (2001. g.).
Kastālija avots Parnasā; to pielūdza kā Apollona un mūzu svēto avotu, kas deva dzejisku iedvesmu; Kastālijas avots.
AzPSR Azerbaidžānas Padomju Sociālistiskā Republika.
APEC Āzijas un Klusā okeāna valstu ekonomiskās sadarbības organizācija (angļu "Asia-Pacific economic cooperation").
PAB Balboa; Panamas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentesimo.
Parthenocissus inserta balstāmā mežvīna "Parthenocissus vitacea" nosaukuma sinonīms.
BCP Baltijas Centrālā Padome - Britu kontrolkomisijas 1946. g. dibināta organizācija, kuras uzdevums bija palīdzēt baltiešu bēgļiem Vācijas britu joslā labklājības izglītības un darba lietās.
Dienvidlatvijas kāple Baltijas sineklīzes iegrimusī daļa Latvijas dienvidrietumu malā, ziemeļos to norobežo Liepājas-Rīgas-Pleskavas lūzumzona, kristāliskā pamatklintāja virsa pazeminās no 1300 m zjl. pie Jelgavas, līdz 1900 m zjl. pie Papes.
Rietumbaltkrievija Baltkrievijas daļa (tag. Brestas, Grodņas apg., Vitebskas un Minskas apgabalu rietumu daļa), ko pēc Rīgas miera līguma (1921. g.) ieguva Polija; pēc Padomju Savienības iebrukuma Polijā (1939. 17. IX) tā tika iekļauta Baltkrievijas PSR sastāvā (1939. X).
BaltkrPSR Baltkrievijas Padomju Sociālistiskā Republika.
BPSR Baltkrievijas Padomju Sociālistiskā Republika.
brī Balts vai dzeltenīgs franču deserta siers ar baltu, ēdamu pelējuma kārtiņu; ražo Brī apgabalā, netālu no Parīzes.
pazlaukieši Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Pazlauka" iedzīvotāji.
Papūrne Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Papurne" nosaukuma variants.
Patmaļnīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Patmalnieki" nosaukuma variants.
Pedeļeva Balvu novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pedeļova" nosaukuma variants.
Pakalnīši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Pakalnieši" nosaukuma variants.
Pakaļnīši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Pakalnieši" nosaukums latgaliski.
Austrumpakistāna Bangladešas teritorijas nosaukums 1947.-1971. g., kad tā bija Pakistānas sastāvā.
zīlīte Bārdas zīlīte - bārdzīlīte ("Panurus biarmicus").
Rumbiņi Bārdu dzimtas memoriālais muzejs, atrodas Limbažu novada Katvaru pagasta Pociemā, dibināts 1993. g. (no 1968. g. blakus mājā bija memoriālā istaba F. Bārdam), izvietots dzejnieku Antona Bārdas un Friča Bārdas dzimtajās mājās, ekspozīcijā materiāli par Antona, Friča un Paulīnas Bārdu dzīvi, daiļradi, darba gaitām Latvijā un ārzemēs.
Bandarpengarama Batu Pahata – pilsēta Malaizijā.
panemunieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Panemune" iedzīvotāji.
paskavieši Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Paskava" iedzīvotāji.
pamūšnieki Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pamūša" iedzīvotāji.
pastaliscieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Pastališķi" iedzīvotāji.
pastališķieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Pastališķi" iedzīvotāji.
Riobermeha Bermeho, Paragvajas pieteka.
Riobermeho Bermeho, upe Bolīvijā un Argentīnā, Paragvajas labā krasta pieteka.
asinskāzas Bērtuļa nakts - hugenotu apkaušana, kas sākās 1572. g. 24. augustā, kad Parīzē uz karaļa māsas Margeritas kāzām bija saplūdis liels vairums hugenotu.
Beitlahma Bētleme - pilsēta Palestīnā (Rietumkrastā).
Marčikitas ezers beznoteksāļezers Laplatas zemienē (sp. val. "Mar-Chiquita"), Pampā (Argentīnā), atrodas pārpurvotā ieplakā uz austrumiem no Kordovas grādas 66 m vjl., platība - \~2000 kvadrātkilometru, dziļums - 3-4 m.
Nāves jūra beznoteksāļezers Rietumāzijā (angļu val. “Dead Sea”), Jordānijā, Izraēlā un Palestīnā, atrodas Goras ieplakā 420 m zjl. (tās piekraste ir zemākā sauszemes vieta pasaulē), platība — 810 kvadrātkilometru, garums — 67 km, lielākais platums — 18 km, lielākais dziļums — 330 m.
Debora Bībeles personāžs, ebreju tiesnese un praviete, kurai ap 1150. g. p. m. ē. izdevās apvienot senebreju ciltis Palestīnas iekarošanai cīņā pret kanaāniešiem.
Codex Ephraemi Bībeles sengrieķu 5. gs. manuskripts, kas tagad atrodas Parīzē, Nacionālajā bibliotēkā; satur visas Jaunās Derības grāmatas izņemot Pāvila 2. vēstuli tesaloniķiešiem un Jāņa 2. vēstuli.
lasāmmāja Bibliotēkas paveids (Latgalē no 1919. gada līdz 1920. gadam un Padomju Savienībā 20. gs. 20. un 30. gados).
Palsa bijusī Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, kā arī Gulbenes novada robežupe, kas pēc hidrotehniskās sistēmas pārveidošanas 1960. gados pa Jaunpalsu novadīta Vizlā, un tagad visas trīs veido vienotu Gaujas pieteku, garums - 78 km, (68 km Palsa kopā ar Jaunpalsu, 10 km Vizlas lejtece), kritums - 154 m, savulaik (kopā ar tagadējo Vecpalsu) bija 2. lielākā Gaujas pieteka (garums - 82 km); augštecē Ūdrupe.
Pastendes muiža bijusī muiža “Postenden” tagadējā Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts nozīmes kultūras piemineklis, apbūve veidojusies no 17. gs., celtniecība veikta gk. 18. gadsimtā, apbūves ansambli veido: kungu māja, 2 t. s. kavalieru nami, pārvaldnieka māja, kalpu māja un saimniecības ēku komplekss; kopš 1945. g. kungu mājā darbojas Pastendes pamatskola.
vlasovietis Bijušā Padomju armijas ģenerālleitnanta A. Vlasova komandētā militārā formējuma loceklis, kas Otrā pasaules kara laikā pārgāja fašistiskās Vācijas pusē.
Abrene bijušais latviešu īpašums (1987.-1996. g.) Francijā, atradās Endras un Luāras departamentā 250 km uz dienvidrietumiem no Parīzes.
Dexten Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Kuldīgas novada Padures pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Deksne.
Posin Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Ludzas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pasiene.
Panceliškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Panteļiški" nosaukums latgaliski.
koksnes sašķidrināšana biorafinēšanas process, kurā, koksni apstrādājot šķīdinātāja suspensijā reducējošās gāzes (vai bez tās) un katalizatora klātbūtnē 250-400 °C temperatūrā un augstā spiedienā (līdz 28 MPa), iegūst bioeļļu; izmanto arī benzola un etilspirta maisījumu, kreozotu, tetralīnu.
Birzuļi Birzuļu pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī 1939.-1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Palsmanes un Grundzāles pagastā.
visaji Bisaji - tauta, dzīvo Filipīnu arhipelāga centrālās daļas salās (Samara, Leite, Bohola, Sebu, Negrosa, Panaja, Masbates dienvidos, Mindanao un Palavanas piekrastē u. c.), valoda pieder pie austronēziešu saimes filipīniešu valodām, ticīgie - kristieši (katoļi), izplatīti arī animistiskie ticējumi.
gurukas Bīstami ūdens gari foe cilts mitoloģijā - Papua-Jaungvinejā.
āpšu blusa blusu suga ("Paraceras melis").
brasilicactus Brasilicactus haselbergii - Haselberga parodijas ("Parodia haselbergii") nosaukuma sinonīms.
brasilparodia Brasilparodia alacriportana - Portoalegres parodijas ("Parodia alacriportana") senāks nosaukums.
Brazīlija Brazīlijas Federatīvā Republika - lielākā valsts Latīņamerikā, Dienvidamerikas austrumos (portugāļu valodā "Brasil"), aizņem pusi kontinenta teritorijas, ietver 26 štatus un 1 federālo distriktu (galvaspilsēta - Brazilja), robežojas ar Urugvaju, Argentīnu, Paragvaju, Bolīviju, Peru, Kolumbiju, Venecuēlu, Gajānu, Surinamu un Gviānu, kā arī ar Atlantijas okeānu.
Sanpaulu Brazīlijas štats ("Sao Paulo"), atrodas valsts dienvidaustrumu saļā, platība - 248209 kvadrātkilometri, 41384000 iedzīvotāju, robežojas ar Paranu, Matugrosu du Sulu, Minasžeraisu un Espiritu Santu, dienvidaustrumos apskalo Atlantijas okeāns.
Amapa Brazīlijas štats, atrodas valsts ziemeļos, Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 142815 kvadrātkilometru, 751000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Makapa, robežojas ar Paras štatu, kā arī ar Surinamu un Gviānu.
Drona Briedes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Matīšu pagastā, garums - 10 km; Pačurga; Pučurga; Sautupīte; Štucele.
Grand guignol briesmu drāmu teātris Parīzē.
barasinga Briežu dzimtas suga ("Rucervus duvaucelii"), sastopama Nepālā un Indijā, izzudusi - Pakistānā un Bangladešā.
Vītolnieki Brīvdabas muzejs, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle, atrodas Rucavas pagastā, ir viena no "Papes ķoņu zvejnieku ciema" sētām, ekspozīcijā 19.-20. gs. Papes zvejnieka zvejas rīki, apģērbs, saimniecības priekšmeti, šīs mājas bijušo saimnieku dzimtas vēsture.
sdaka Brīvprātīgs labdarības maksājums Pakistānā, viens no labdarības veidiem, ko nosaka islāms.
pallādijs Bruņota dieva, visbiežāk Pallādas (Atēnas) statuja.
Indijas bruņurupucis bruņurupuču suga ("Pangshura tentoria"), sastopama Indijā un Bangladešā.
grimoņu bruņuts bruņutu apakškārtas suga ("Parthenolecanium corni syn. Lecanium corni, Eulecanium corni, Eulecanium coryli").
Bržezova Bržezova pie Svitavas - pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1760 iedzīvotāju (2012. g.).
Gemaury Budbergas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Panemunes pagastā.
būvamatniecība Būvniecības darbi, kurus veic fiziskā vai juridiskā persona atbilstoši likumam "Par amatniecību".
sferofizīns C~10~H~22~N~4~, Vidusāzijas auga "Sphaerophysa salsula Pall. DC." alkaloīds.
Cavo Cavo Nacionālais parks - atrodas Kenijas dienvidu daļā ("Tsavo National Park"), Austrumāfrikas plakankalnes austrumu malā, platība - 20800 kvadrātkilometru, dibināts 1948. g., ilgtermiņa medību liegums.
Panamas zemesšaurums Centrālamerikas šaurākā kontinenta daļa (sp. val. “Istmo de Panama”), starp Karību jūru ziemeļos un Klusā okeāna Panamas līci dienvidos, mazākais platums — 48 km, mazākais augstums ūdensšķirtnē — 87 m, lielākais — 180 m.
zirgu cērme cērmju suga ("Parascaris equorum").
Pāulēni Cēsu novada Inešu pagasta apdzīvotās vietas "Paulēni" nosaukuma variants.
pavārieši Cesvaines novada Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Pavāri" iedzīvotāji.
Paksīte Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Zirņu pagastā, garums - 26 km, kritums - 48 m; Pakse.
Bukupe Cieceres kreisā krasta pieteka, Saldus novada Zirņu pagastā, ietek Pakuļu ūdenskrātuvē; Bakupe; Bekupe.
Barbizona ciemats Parīzes tuvumā, kur 19. gs. no 30. līdz 60. gadiem darbojās mākslinieku grupa.
parmidžāno Cietā siera šķirne, ko ražo Itālijā noteiktās provincēs, tostarp Parmā, un ko gatavo no nepasterizēta govs piena un nogatavina 12 līdz 36 mēnešus; Parmas siers.
tandori Cilindrisks māla pavards Ziemeļindijā un Pakistānā; ēdiens (lielākoties cāļa gaļa, kas turēta īpašā marinādē), kas gatavots uz šāda pavarda; marinēta gaļa, kas cepta ļoti karstā cepeškrāsnī.
nuristāņi Cilšu grupa (kati, prasuni, vaigeli, vamaji, aškuni, kalaši, dameli, paluri), dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, arī Pakistānas ziemeļos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, reliģija - islāms (varmācīgi pievērsti XIX gs.), saglabājušies senie ticējumi (uguns kults).
kafiri Cilšu grupa Afganistānas ziemeļaustrumos un Pakistānas ziemeļos - nūrestāņu senāks nosaukums.
kohistāņi Cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļos, kalnos starp Gilgitas un Svatas upi, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, saglabājusies ģints organizācija, reliģija - islāms (sunnisms), izplatīti senie ticējumi.
gudžari Cilšu grupas, dzīvo izklaidus Himalaju rietumu priekškalnēs Indijā un Pakistānā, runā radniecīgos dialektos, kas pieder pie indoāriešu valodām, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājuši arī cilšu kultus, ģints iekārtas paliekas.
Tivrs Ciltstēvs un kultūrvaronis Papua-Jaungvinejas iedzīvotāju mītos.
Čečenija-Ingušija Čečenijas-Ingušijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika - administratīva vienība PSRS sastāvā, kuras teritorija aptver tagadējās Čečenijas Republikas un Ingušijas Republikas teritoriju Krievijas sastāvā.
machaons Čemurziežu dižtauriņš ("Papilio machaon") dienas tauriņu suga sēradzelteniem, melni plankumotiem un dzīslotiem spārniem, bet pakaļspārni arī ar zili zvīņotu lentu un rūsbrūnu plankumu.
mahaons Čemurziežu dižtauriņš ("Papilio machaon").
pastinaks Čemurziežu dzimtas ģints ("Pastinaca"), divgadīgs, retāk viengadīgs augs ar vienkārt plūksnainām lapām un paresninātu, baltu sakni, \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
vilkoga Četrlapu čūskoga - čūskogu suga ("Paris quadrifolia").
mauku puķe četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
četrlapīte Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
ģēloga Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
ģēlotne Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
grēmene Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
īveļsakne Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
īveļzāle Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
kaulaine Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
kaulene Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
miegoga Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
talše Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
talšķoga Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
vienodze Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
vīnodze Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
zalkšogas Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
zalšoga Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
ko Čitralieši - tauta Pakistānā.
K-2 Čogori - augstākā virsotne Karakorumā, uz Ķīnas un Pakistānas robežas.
zalkšoga Čūskoga ("Paris quadrifolia").
četrlapu čūskoga čūskogu suga ("Paris quadrifolia"), sastopama samērā bieži visā Latvijā gk. ēnainos un mitros mežos, krūmājos.
Grančako Dabas apgabals Argentīnā, Bolīvijā un Paragvajā ("Gran Chaco"), Laplatas zemienes ziemeļos un Andu priekškalnos, platība 777000 kvadrātkilometru.
Pampas Dabas apgabals Dienvidamerikā (angļu val. "Pampa"), Argentīnā, starp Salado un Kolorado upi, austrumu daļa līdzena 30-150 m vjl., rietumu - viļņota 300-600 m.
Pantanala Dabas apgabals Lapatas zemienes ziemeļos ("Pantanal"), Paragvajas augšteces rajonā, Brazīlijā, platība - 110000 kvadrātkilometru, tektoniska ieplaka, augstums - 90-100 m, upju un ezeru nogulumi, subekvatoriāls klimats, lietus sezonā (no oktobra līdz jūnijam) pārplūst, sausajā sezonā - purvi, ezeri, solončaki.
Upstarpa Dabas apgabals Laplatas zemienē, starp Paranas un Urugvajas upi, Argentīnā, ziemeļu daļā pārpurvota zemiene (augstums - 60-70 m), centrā un dienvidos - viļņots līdzenums (90-100 m), subtropu klimats; Entreriosa; Mezopotāmija.
Pendžāba Dabas apgabals un vēsturisks novads Indas-Gangas līdzenuma ziemeļrietumos ("Punjab"), Indijā un Pakistānā, augstums pārsvarā 150-350 m.
Burtnieka līdzenums dabas apvidus Latvijas ziemeļu daļā, Tālavas zemienē, platība — 2128 kvadrātkilometru, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — līdz 80 km, platums — no 15-20 km Igaunijas pierobežā, līdz 45 km Valmieras apkaimē, robežojas ar Raudavas-Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Sedas tīreli, Gaujas senleju, Paktenes-Ziedes pazeminājumu un Saklaura purvu.
Sātiņu dīķi dabas liegums Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, Saldus novada Kursīšu, Novadnieku, Pampāļu un Zirņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3780 ha, izveidots ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, tajā ietilpst 30 zivju dīķi, tiem piegulošās pļavas, lauki, mežaudzes.
Ventas ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Kuldīgas novada Padures, Pelču un Rumbas pagastā un Kuldīgas pilsētā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 2513 ha, teritorijā daudz aizsargājamu starptautiskas nozīmes biotopu, konstatētas 20 aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas.
Grebļakalns Dabas liegums Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā Pasienes pagastā pie Meikšāniem, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 212,3 ha, savdabīga augu valsts.
Šepka Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes, Palsmanes un Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 375 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - upespērleni ("Margaritifera margaritifera").
Rauza Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Launkalnes un Palsmanes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 812 ha, izveidots lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - ziemeļu upespērleni.
Ado ziloņu nacionālais parks dabas parks Dienvidāfrikas Republikā (_Addo Elephant National Park_), Austrumkāpas provinces dienvidu daļā.
Papes dabas parks dabas parks Nīcas un Rucavas pagastā, dibināts 2003. g., platība — 51777 ha, ietilpst Nidas purvs, Papes ezers, to apkārtne un piejūras kāpas, Nidas pludmale, senie zvejniekciemi, Papes bāka, kā arī Baltijas jūras akvatorija līdz 30 m dziļumam (reņģu nārsta vietas).
panovieši Dagdas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Panova" iedzīvotāji.
Patkula ala daļa no ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Stoķu klints un Patkula ala", atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, lielākā no 4 alām, ko veido sarežģīta sistēma ar daudziem sānzariem, galvenā eja 36 m gara, tās platums - līdz 4 m, augstums - līdz 3,5 m, pie tās izveidojušās vairākas 2,5 m dziļas un 4-5 m platas sufozijas kritenes, alā notiek ziemojošo sikspārņu pētījumi.
Baitoušans Darbīgs vulkāns (ķīn. "Baitoushn", korej. "Parktusan") Čanbaišana plakankalnē uz Ķīnas un Ziemeļkorejas robežas, augstums - 2750 m.
Karpinska vulkāns darbīgs vulkāns Kuriļu salās, Paramuširas salas dienvidos, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, augstums — 1345 m, andezīti un bazalti, izplūst karsta gāze, šķidrs sērs.
Čikurački Darbīgs vulkāns Paramuširā (Kuriļu salās), Krievijā, Sahalīnas apgabalā, augstums 1816 m.
Parikutins Darbīgs vulkāns Vulkāniskajā grēdā ("Paricutin"), Meksikā, augstums - 2774 m, radies 1943. g. 20. II, 3 gados pacēlies 457 m, 1952. g. beidzis darboties.
datora jauda datora raksturojums, ko saista ar tā spēju izpildīt kādu noteiktu operāciju kopu. Par novērtējuma kritērijiem parasti izmanto operāciju izpildes laiku, cikla laiku, caurlaidspēju un etalonuzdevumu risināšanas laiku.
firma "HP" datorfirmas _Hewlett-Packard Development Company_ saīsināts nosaukums.
hp Datorfirmas "Hewlett-Packard Development Company" saīsināts apzīmējums.
GPRS Datu pārraides tehnoloģija, kas nodrošina pieeju internetam un dažādu tā pakalpojumu izmantošanu - vispārējo datu pakešu pārraides pakalpojums (angļu "General Packet Radio Service").
žeņšeņs Daudzgadīgs lakstaugs ("Panax gingseng") ar maziem, baltiem vai sārtiem ziediem un sulīgu sakni, ko izmanto medicīnā.
pauropods Daudzkāju klases apakšklase ("Pauropoda"), ļoti sīki (līdz 1,4 mm), balti posmkāji, dzīvo augsnē, trūdošā koksnē un augu atliekās, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
pantelišķi Daugavpils novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pantelišķi" iedzīvotāji.
parīžāni Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Parīža" iedzīvotāji.
palabišķi Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Palabišķi" iedzīvotāji.
padunajieši Daugavpils novada Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Padunaja" iedzīvotāji.
padunajišķi Daugavpils novada Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Padunaja" iedzīvotāji.
Panemune Dažkārt sastopams Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Paņemune" (agrāk - "Budberga") nosaukums.
Pāvs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Pavo", saīsinājums "Pav"), tā spožākās zvaigznes (α) vizuālais zvaigžņlielums 1,94, pārējās zvaigznes ir ievērojami vājākas, Latvijā nav redzams.
riteņu līkumošana defekts, kura sekas ir izlīkumots riteņu ceļš. Parastais cēlonis ir riteņu aksiālā mešana un frekvence - viens līkums uz riteņa apgriezienu.
commedia dellʽarte delartiskā komēdija jeb masku komēdija, Itālijā 16. un 17. gs. plaši izplatīts teātris, kurā darbojās četras maskas - Pantalone, ārsts un divi kalpi.
PDS Demokrātiskā sociālisma partija (vācu Partei des Demokratischen Sozialismus).
11. septembris diena 2001. gadā, kad arābu teroristi pašnāvnieki ar sagrābtām pasažieru lidmašīnām ietriecās Pasaules tirdzniecības centra debesskrāpjos Ņujorkā, Pentagona ēkā Vašingtonā, kā arī avarēja Pensilvānijas štatā un bojā gāja kopumā ap 3000 cilvēku.
Parinjasa rags Dienvidamerikas galējais rietumu punkts ("Punta Pariñas"), Peru ziemeļrietumos, Klusā okeāna krastā.
gvarani Dienvidamerikas indiāņu tauta Amazones upes apvidū, ar pirmdzimteni gar Atlantijas okeāna piekrasti no Amazones līdz Laplatai; gvarani valoda ievērojama kā visas Brazīlijas vidienes satiksmes valoda un tajā runā vairākums Paragvajas iedzīvotāju.
pampāļnieki Dienvidkurzemes novada Dunikas pagasta apdzīvotās vietas "Pampāļi" iedzīvotāji.
Padome Dienvidkurzemes novada Durbes pagasta apdzīvotās vietas "Padomes skola" nosaukuma variants.
padonieki Dienvidkurzemes novada Durbes pagasta apdzīvotās vietas "Padone" iedzīvotāji.
Aizputes Padure Dienvidkurzemes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Padure" bijušais nosaukums.
paipenieki Dienvidkurzemes novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Paipuciems" iedzīvotāji.
pakalnišķinieki Dienvidkurzemes novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Pakalnieki" iedzīvotāji.
Priediengalciems Dienvidkurzemes novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Papes Priediengals" bijušais nosaukums.
paplatnieki Dienvidkurzemes novada Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Paplaka" iedzīvotāji.
Paplakas st. Dienvidkurzemes novada Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Paplakas stacija" nosaukuma saīsinājums.
Dienvidlatvija Dienvidlatvijas kāple - Baltijas sineklīzes iegrimusī daļa Latvijas dienvidrietumu malā, ziemeļos to norobežo Liepājas-Rīgas-Pleskavas lūzumzona, kristāliskā pamatklintāja virsa pazeminās no 1300 m zjl. pie Jelgavas, līdz 1900 m zjl. pie Papes.
Jūdeja Dienvidpalestīna (grieķu-romiešu laiku apzīmējums), dažreiz visa Palestīna.
Mercosur Dienvidu kopējais tirgus (Argentīna, Brazīlija, Urugvaja un Paragvaja; "Mercado Comun del Sur").
teofilantropi Dieva un cilvēku mīlētāji jeb Dieva pielūdzēji un cilvēku draugi, reliģiska savienība Lielās franču revolūcijas laikā ar privātu kultu 1796. g. un publisku 1797.-1802. g. kādās 10 Parīzes baznīcās.
Virakoča Dievs radītājs inku reliģijā, viņš bija senās pilsētas Tiavanako, dievs un civilizācijas nesējs; devītais inku valdnieks Pačakuteks viņu pasludināja par augstāko dievu, kas pārāks pat par Saules dievu.
puazs Dinamiskās viskozitātes mērvienība CGS sistēmā, P; 1 P = 0,1 Pa s.
kaķkrokodils Dinozauru sugas "Pakasuchus kapilimai" nosaukuma burtisks tulkojums, runča izmēru dinozaurs, kas dzīvojis aptuveni pirms 105 miljoniem gadu un varētu būt mūsdienu krokodila priekštecis.
Eirodisnejlenda Disneja sabiedrības 1993. gadā Parīzes tuvumā izveidotais atrakciju (tematiskais) parks; Parīzes Disnejlenda.
magone Divdīgļlapju augu dzimta ("Papaveraceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi vai nelieli koki ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni.
parmentiera Divdīgļlapju augu ģints "Bignoniaceace" dzimtā, koki Meksikā un Panamā, 2 sugas, no kurām 1 ir tā sauktais "sveču koks" ar iedzelteniem, vaska svecei līdzīgiem, 1 m gariem augļiem, kas Panamā sausā gada periodā der lopbarībai.
tauriņzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Fabaceae syn. Papilionaceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts, 490 ģinšu, >12000 sugu, Latvijā konstatēts 19 ģinšu, 95 sugas, no tām 26 sugas ir adventīvas, 13 sugu - dārzbēgļi, 7 sugas - aizsargājamas.
paulovnija Divdīgļlapju klases bignoniju dzimtas vīrceļu dzimtas ģints ("Paulownia"), dekoratīvs koks ar gaišsārti violetiem trompetveida ziediem, aug Japānā un Ķīnā.
pahisandra Divdīgļlapju klases bukšu dzimtas ģints (Pachysandra").
parotija Divdīgļlapju klases burvjlazdu dzimtas ģints ("Parrotia"), no kuras Latvijā kā krāšņumaugu audzē 1 sugu.
pasiflora Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Passiflorales"), kurā ir 5 dzimtas, 37 ģintis, >800 sugu.
atālene Divdīgļlapju klases dzimta ("Parnassiaceae"), 2 ģintis, Latvijā konstatēta tikai 1 ģints.
paksistima Divdīgļlapju klases kokžņaudzēju (segliņu) dzimtas ģints ("Paxistima").
panaksi Divdīgļlapju klases rožu apakšklases arāliju rindas arāliju dzimtas ģints ("Panax"), kuras vairāk pazīstamā suga ir žeņšeņs.
paulina Divdīgļlapju klases rožu apakšklases sapindu rindas sapindu dzimtas ģints ("Pailina"), kas sastopama Dienvidamerikā un no tiem iegūst dzērienu, kas satur kofeīnu.
Upkalnu ūdenskrātuve divi uzpludinājumi uz Stendes upes Talsu novada Ģibuļu pagastā, apvieno Pastendes dzirnavezeru un Brūžezeru.
Muehlhausen Dižsīles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
čemurziežu dižtauriņš dižtauriņu dzimtas suga ("Papilio machaon"), liels tauriņš (spārnu plētums - 70-90 mm), spārni dzelteni ar melnu zīmējumu, kāpurs \~5 cm garš, zaļš ar melnām šķērsjoslām, attīstās uz čemurziežu lapām un ziediem, Latvijā sastopams visā teritorijā, bet reti, aizsargājams.
cīrulīšu dižtauriņš dižtauriņu dzimtas suga ("Parnassius mnemosyne"), pakļauts izzušanas briesmām, aizsargājams.
pakaisnieki Dobeles novada Dobeles pagasta apdzīvotās vietas "Pakaisi" iedzīvotāji.
parūķnieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Parūķis" iedzīvotāji.
sumbrs dobradžu dzimtas bizonu ģints govveidīgo apakšdzimtas suga ("Bison bonasus"), liels savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeņa priekšējo daļu, īsu galvu, platu pieri, īsiem ragiem, biezu, priekšējā daļā garāku apmatojumu, Latvijā sastopami dabas parkā "Pape"; Eiropas bizons.
Inna Donavas labā krasta pieteka, garums - 525 km, sākas pie Bernīna masīva Šveicē 2480 m vjl., tālāk plūst Austrijā un Vācijā, ietek Donavā pie Pasavas.
Borkes bataljons Dzelzsdivīzijas vienība, kuras komandieris bija fon Borke, 1919. g. piedalījās kaujās ar Sarkano armiju Kurzemē, 1919. g. 3. martā Saldus novadā pie Airītēm pārpratuma dēļ notikušajā apšaudē starp šo vienību un Latviešu atsevišķo (Kalpaka) bataljonu krita Latvijas Pagaidu valdības Bruņoto spēku komandieris pulkvedis O. Kalpaks.
Dzelzupīte Dzelzupe, Paparzes pieteka.
cekulzīlīte Dziedātājputns (zīlīte) ar raibu, pagarinātu spalvu cekulu ("Parus cristatus").
Tartaros Dziļākais Pazemes (Pekles) bezdibenis sengrieķu mitoloģijā.
parazoji Dzīvnieku valsts daudzšūņu nodalījuma apakšnodalījums ("Parazoa"), kurā ietilpst 1 tips - sūkļi.
Džangmagiana Džhangmagiāna - pilsēta Pakistānā.
Ketubim Ebreju Bībeles (Vecās Derības) trešā daļa (Psalmi, Pamācības, Ījaba grāmata, Augstā dziesma, Rutes grāmata, Raudu dziesmas, Mācītājs, Esteres, Erzas, Nehemijas grāmata un Laiku grāmatas).
Vārme Ēdas kreisā satekupe Kuldīgas novada Vārmes pagastā, garums - 15 km, kritums - 27 m, izveidojas, satekot Ķīšupei un Palīcei.
EP Eiropas Padome.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa Eiropas Padomes institūcija, atrodas Strasbūrā (Francijā), dibināta 1959. g. lai uzraudzītu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas ievērošanu valstīs, kas to ratificējušas.
EPPA Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja.
SNK Eiropas Padomes Spīdzināšanas novēršanas komiteja.
GRECO Eiropas Padomes Starpvalstu pretkorupcijas grupa, izveidota 1999. gadā (angļu "group of states against corruption").
MEP Eiropas Parlamenta deputāts ("Member of the European Parliament").
EP Eiropas Parlaments.
EPO Eiropas Patentu birojs ("European Patents Office").
EPO Eiropas Patentu organizācija ("European Patent Organisation").
ERICA Eiropas Patērētāju jautājumu pētniecības institūts ("European Research Institute for Consumer Affairs").
BEUC Eiropas Patērētāju savienību birojs.
FRA Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra ("European Union Agency for Fundamental Rights").
eistatisks Eistatiskās svārstības - Pasaules okeāna līmeņa lēnas svārstības, kas radušas netektonisku cēloņu ietekmē vai ūdens masas un okeāna tilpuma izmaiņu rezultātā, galvenokārt sakarā ar ledāju veidošanos un kušanu, kā arī ar jūras nogulumu uzkrāšanos.
atšujies Ej prom! Pazūdi!
Elisenhof Elīzes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
Embera Emberas-Vounānas komarka Panamā.
eulecanium Eulecanium coryli - grimoņu bruņuts "Parthenolecanium corni" nosaukuma sinonīms.
eulecanium Eulecanium corni - grimoņu bruņuts "Parthenolecanium corni" nosaukuma sinonīms.
Dzilnas ezers ezers Alūksnes augstienes pazeminājumā, Alūksnes novada Ziemera pagastā, 183,8 m vjl., platība — 12,5 ha, garums — 0,6 km, platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 2,3 m, eitrofs, dūņains; Pauliņa ezers.
Pameitiņa Ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - 1,3 ha; Pameitas ezers.
Palpieris Ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastā, platība - 7,9 ha; Palpiera ezers; Palpiers; Palpieru ezers; Rēveļu ezers.
Lielais Paiķis ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība — 2,3 ha, dziļums — līdz 6,8 m; Paiķis; Lielais Paiķu ezers.
Pātražs Ezers Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, 106,6 m vjl., platība - 31 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,44 km, lielākais dziļums - 2,5 m, eitrofs, gar krastmalu aizaudzis; Patražu ezers; Potrašu ezers.
Stībreits ezers Andzeļu pagastā, platība - 26,2 ha; Paulinka; Pauliņa ezers; Pauliņu ezers; Pavlinka; Plataču-Stiebrīšu ezers; Pulinka; Stibrais ezers; Stībraišu ezers; Stibrīšu ezers.
Pabēržu ezers ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Eglaines pagastā, dienvidrietumu gals iesniedzas Lietuvā, platība — 16 ha, dziļums — līdz 20 m; Pabērzu ezers; Paberzu ezers; Paberžu ezers.
Pabēržu ezers ezers Augšdaugavas novada Medumu pagastā, platība — 1,2 ha; Pabērzes ezers; Pabērzu ezers; Pabirzes ezers.
Pazarišku ezers ezers Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 3,3 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~150 m; Pazares ezers; Pazarišķu ezers.
Pokratas ezers ezers Balvu novada Rugāju pagastā, platība — 10 ha; Pakrata ezers; Pakrates ezers; Pokrates ezers.
Pagūzis ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība - 2,1 ha; Pagūžu ezers; Ezeriņu ezers.
Paežu ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība - 2,3 ha; Paežas ezers.
Pulles ezers ezers Cēsu novada Straupes pagastā, platība - 2,4 ha; Palles ezers.
Iļzeits ezers Dagdas paugurainē, Andzeļu pagastā pie Pauliņiem, platība - 14,1 ha, garums - \~800 m, lielākais platums - \~350 m, lielākais dziļums - 3,9 m; Ildzis; Ilza ezers; Paulānu ezers.
Pakurlītis Ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,5 ha; Pakurlīšu ezers; Pakurlīts; Pakurļu ezers; Sikšņu ezers.
Pūricu ezers ezers Idumejas augstienē, Cēsu novada Straupes pagastā, 62,2 m vjl., platība - 32,1 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,35 km, dziļums - līdz 2 m; Ikuļu ezers; Paricas ezers; Purica ezers; Puricas ezers; Pūricas ezers.
Aģes ezers ezers Idumejas augstienē, Siguldas novada Lēdurgas pagastā, 51,4 m vjl., platība - 113 ha, garums - 2,1 km rietumu-austrumu virzienā, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 2,7 m; Palciema ezers.
Paslavītes ezers ezers Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, platība - 1,1 ha; Paslavīte; Paslavītis.
Pasiņas ezers ezers Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, platība - 11,6 ha, maksimālais dziļums - 7,7 m; Aktica; Pasinecas ezers; Pisiņš.
Pakuļezers ezers Ķekavas novada Baldones pagastā, platība - 1 ha; Pakuļu ezers.
Lielais Košiuns ezers Latgales augstienē, Dagdas novada Ezernieku pagastā, 208,5 m vjl., platība - 36,5 ha, garums - 1,15 km, lielākais platums - 0,55 km, lielākais dziļums - 13,2 m, 2 salas (katra 0,1 ha); Kāšūns; Košena ezers; Patmalnieku ezers.
Pārtovas ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, 180,9 m vjl., platība — 83,4 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 7,1 m, eitrofs; Partavas ezers; Pārtavas ezers; Partovas ezers.
Pintu ezers ezers Latgales augstienes austrumu stūrī, Ludzas novada Pasienas pagastā, Grebļa kalna piekājē, 121,6 m vjl., platība — 39,4 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 7,4 m, aizaugums — niecīgs.
Pakalnis ezers Latgales augstienes malas ieplakā, Preiļu novada Aglonas pagastā, 127,6 m vjl., platība - 54,8 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 4,9 m, lielākais dziļums - 11,5 m, eitrofs, vidēji aizaudzis, cauri tek Tartaks; Pakalna ezers; Pakalnes ezers; Pakaļņa ezers; Pakalniņu ezers; Pakaļnes ezers; Pakaļņa ezers.
Paužezers ezers Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, platība - 15,5 ha; Paužas ezers; Paužu ezers.
Oču ezers ezers Ludzas novada Isnaudas pagastā, platība - 17,4 ha, maksimālais dziļums - 13,9 m; Patacena ezers; Patecina ezers; Rudišu ezers.
Kancieris Ezers Ludzas novada Pasienes pagastā, platība - <1 ha.
Ļauziņas ezers ezers Ludzas novada Pasienes pagastā, platība - 7,2 ha; Lauzinas ezers; Ļauzina ezers.
Pelšu ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība - 10,6 ha; Palšes ezers.
Sarezas ezers ezers Pamirā ("kūli Sarez"), Tadžikistānā, starp Ziemeļaličuras un Muzokla grēdu 3239 m vjl., platība - 86,5 kvadrātkilometri, garums - \~75 km, platums - līdz 3,4 km, vidējais dziļums - 190 m, lielākais - 505 m, izveidojies 1911. g. pēc zemestrīces izraisītā nogruvuma, ledāja ūdeņu pieplūde.
Vjedmas ezers ezers Patagonijā (“Lago Viedma”), Argentīnas dienvidos, Kordiljeras austrumu piekājē 254 m vjl., platība - 1100 kvadrātkilometru, glaciālas izcelsmes.
Buenosairess Ezers Patagonijas Kordiljerā (sp. val. "Lago Buenos Aires"), uz Čīles un Argentīnas robežas, 215 m vjl, platība - 2400 kvadrātkilometru, garums - 200 km, platums - līdz 26 km.
Sanmartina ezers ezers Patagonijas Kordiljeras austrumu piekājē ("Lago San Martin") 285 m vjl., Čīlē (nosaukums — O'Higinsa ezers) un Argentīnā, platība — 1010 kvadrātkilometru, glaciālas izcelsmes, fjordveida līči, ieslīd O'Higinsa šļūdonis.
Lagoarhentino ezers ezers Patagonijas Kordiljeras austrumu piekājē (sp. val. "Lago Argentino"), 187 m vjl., Argentīnas dienvidos, platība - 1460 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 300 m.
Navelvapi Ezers Patagonijas Kordiljeras priekškalnēs ("Lago Nahuel Huapi") 767 m vjl., Argentīnā, platība - 550 kvadrātkilometru, garums - 72 km, platums - 1,5-8 km, lielākais dziļums - 438 m.
Paļšas ezers ezers Preiļu novada Silajāņu pagastā, platība — 4,3 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~150 m, dažos avotos tiek saukts par vienu no Ostrovas ezeriem; Palšas ezers; Paļšas ezers; Polšas ezers.
Kapineits Ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā pagastā, platība - 8,4 ha; Kapenītis; Kapiņa ezers; Kapiņu ezers; Kupinīša ezers; Palsinieku ezers; Paļzenieku ezers.
Bungu ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība - 1,2 ha; Padēlītis; Padelis.
Padieleits Ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība - 3,5 ha; Padēlis; Padelis.
Umaņu ezers ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, 157,0 m vjl., platība - 56,2 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3,8 m, eitrofs, aizaugums - \~12%; Patmalnieku ezers.
Papalsis ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, dienvidu gals iesniedzas Drustu pagastā, platība - 2,9 ha; Papalsas ezers; Papalsu ezers; Papalšu ezers.
Kugura ezers ezers Smiltenes novada Palsmanes pagastā, platība - <1 ha.
Krievu purva ezers ezers Smiltenes novada Palsmanes pagastā, platība — <1 ha.
Lestenes ezers ezers Spārnenes viļņotajā līdzenumā, Tukuma novada Lestenes pagastā, 54 m vjl., platība — 36 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,44 km, lielākais dziļums — 2,1 m, eitrofs, aizaugums — 40%; Pālamsu ezers; Pālandes ezers; Palansu ezers; Pālansu ezers.
Pakuļezers Ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība 6,2 ha; Pakula ezers; Pakuļu ezers.
Mazais Paiķis ezers Veclaicenes pagastā, platība - 1,3 ha; Paiķis; Mazais Paiķu ezers.
Pelcenes ezers ezers Ventspils novada Usmas pagastā, platība — 3,4 ha; Palcenes ezers.
Rogūciets ezers Višķu pagastā, platība - 7,6 ha; Pagariņu ezers; Rogotu ezers; Rogovas ezers; Rogučkas ezers; Rogunas ezers; Rogurnas ezers.
Šešku ezers ezers Zilupes līdzenumā, Pasienes pagastā, 120,5 m vjl., platība — 40,0 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 5,5 m, eitrofs, aizaugums — 20%; Šeševskas ezers; Šešķu ezers; Zaborjes ezers.
Brūžezers Ezers, kas uzpludināts uz Stendes upes Talsu novada Ģibuļu pagasta Pastendē, platība - 4,9 ha; Pastendes parka dīķis.
Nabes ezeri ezeru pāris Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Kuldīgas novada Padures pagastā, 2,1 m vjl., eitrofi, vidēji aizauguši ezeri; Nabas ezeri.
Feisalabada Faisalābāda - pilsēta Pakistānā.
Lajalpūra Faisalābāda, pilsēta Pakistānā, tās nosaukums līdz 1980. g.
Lapasa Faktiskā Bolīvijas galvaspilsēta ("La Paz"), prezidenta, valdības un parlamenta rezidence (oficiālā galvaspilsēta - Sukre), departamenta centrs, atrodas Andu Kordiljera Realas piekājē 3660 m vjl., 835300 iedzīvotāju (2008. g.).
Islāmābādas galvaspilsētas teritorija federāla teritorija Pakistānā ("Islamabad Capital Territory"), platība — 1166 kvadrātkilometri, 1900000 iedzīvotāju (2014. g.).
Atēna jaunava Feidija darināta skulptūra (Athena Parthenos), kas atradās Atēnu Partenonā, darināta no zelta un ziloņkaula.
arhitektūra PA firmas _Hewlett-Packard_ 1980. gados izstrādāta _RISC_ datora arhitektūra vienotai mikrodatoru un minidatoru saimei.
aipads Firmas "Apple" planšetdators "iPad".
kompresijas modulis fizikāla konstante, kas raksturo fluīda saspiežamību, spiediena attiecība pret relatīvo tilpuma samazinājumu; izsaka spiediena mērvienībās; šķidruma kompresijas moduli ērtāk izteikt gigapaskālos, GPa.
hathajoga Fizisku un psihisku vingrinājumu sistēma, kas sakņojas Patandžali mācībā par astoņām jogas pakāpēm.
Folklenda Folklenda (Malvinu) salas (angļu val. "Falkland Islands", sp. val. "Islas Malvinas"), Folklenda Salu Kolonija - arhipelāgs Atlantijas okeāna dienvidrietumos, uz Patagonijas šelfa, Lielbritānijas valdījums, platība - 12200 kvadrātkilometru, 3100 iedzīvotāju (2008. g.).
parantrops Fosils pirmatnējais cilvēks ("Paranthropus"), kuram piemitušas gan cilvēka, gan cilvēkpērtiķa pazīmes; dzīvojis antropogēna periodā Āfrikā.
paulette Francijas 1604. gada likums, kas legalizēja tiesu un finanšu pārvaldes amatu pirkšanas kārtību, iesaukts pēc valsts amatu nomnieka Šarla Polē ("Paulet") vārda, bija spēkā līdz 1789. g.
arronissemen Francijas departamenta apgabals, arī Parīzē.
Francija Francijas Republika - valsts Rietumeiropā (franču valodā "France"), galvaspilsēta - Parīze, iedalās 22 reģionos (bez aizjūras valdījumiem), platība - 543965 kvadrātkilometri, 62150000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Beļģiju, Luksemburgu, Vāciju, Šveici, Itāliju, Andoru un Spāniju, kā arī ar Vidusjūru un Atlantijas okeānu.
Parīze Francijas Republikas galvaspilsēta (franču valodā "Paris"), atrodas pie Marnas un Uāzas ietekas Sēnā, 2243800 iedzīvotāju (2010. g.).
Francijas Polinēzija Francijas valdījums Klusā okeāna centrālajā daļā (fr. val. "Polynesie Francaise"), uz dienvidiem no ekvatora, ietver 5 salu grupas, platība - 4167 kvadrātkilometri, 291000 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Papeete.
ležislative Franču likumdevēju sapulce, ko sasauca Parīze 1791. g. 1. oktobrī un kas savus darbus beidza 1792. g. 20. septembrī.
Franzhof Franču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Pampāļu pagastā.
boši Franču palama vācu kareivjiem un vispār vāciešiem 1. pasaules kara laikā; agrāk tā sauca vācu strādniekus Parīzē.
esamības pamats frāze, ko vācu izcelsmes amerikāņu teologs Pauls Tillihs (1886.-1965. g.) izmantoja, lai aprakstītu Dievu; tā akcentē domu par Dieva klātesamību kā visa pamatu un ne tik daudz Viņa Radītāja statusu un transcedenci.
paketētā krava gabalkrava, kas komplektēta kravas vienībās (paketēs) no atsevišķiem iesaiņotiem vai nesaiņotiem gabaliem. Paketēto kravu visbiežāk pārvadā, komplektētu uz paletes. Paketēto kravu uzskaita - pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam - pēc skaita.
fugicitāte Gaistamība - termodinamisks lielums, kas raksturo vielu spēju pāriet gāzveida stāvoklī un vielu īpašības tajā; aprēķina analītiski vai grafiski, izsaka spiediena vienībās paskālos (Pa).
glavļits Galvenā literatūras pārvalde (no abreviatūras krievu valodā) Padomju Savienībā, iestāde, kas veica cenzūras funkcijas.
GULAG Galvenā nometņu pārvalde (krievu "Glavnoje Upravļeņije LAGerej"), Padomju Savienības ieslodzījuma nometņu un nometināšanas vietu sistēma.
garage Garāžroks - samērā vienkārša, pankrokam tuva mūzika, arī klubos spēlētā deju mūzika (nosaukums pēc populārā Ņujorkas kluba "Paradise Garage"), kas ir tuva "hause" mūzikai; "garage rock".
metrs garuma pamatmērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - 100 centimetru [m]. Pēc 1960. g. novembrī Ģenerālajā mēru un svaru konferencē pieņemtās metra definīcijas metrs ir vienāds ar 1650763,73 viļņa garumiem, ko vakuumā izstaro kriptona 86 (^86^Kr) atoms, ja tajā notiek elektronu pāreja starp diviem noteiktiem atoma enerģijas līmeņiem. Metrs aptuveni vienāds ar 1/10^7^ no Parīzes meridiāna ceturtdaļas.
Vizla Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, izteka Rankas pagastā, vidustece Variņu, Palsmanes un Grundzāles pagastā, garums - 26 km, kritums - 73 m.
Vidaga Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, izteka Variņu pagastā, augštecē Smiltenes un Gulbenes novada robežupe, vidustecē Virešu pagasta robežupe ar Palsmanes un Grundzāles pagastu, garums - 24 km.
Vecpalsa Gaujas kreisā krasta pietekas Palsas agrākā lejtece Smiltenes novadā, kas pēc 1960. gados izveidotā pārrakuma uz Vizlu, praktiski ir pārveidojusies par bijušās Palsas kreisā krasta pietekas Rauzas lejteci, posms līdz Rauzas ietekai pakāpeniski aizaug, garums - 21 km.
Ūdrupe Gaujas kreisā krasta pietekas Palsas otrs nosaukums tās augštecē.
Gleznotāju krauja Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta stāvās nogāzes posms starp Vējupītes ieleju un Paparžu gravu Siguldā, augstums - 70-75 m, apaugusi ar lapu kokiem un krūmiem.
Gaza Gazas Josla - Palestīnas Autonomijas daļa, "Hamās" grupējuma kontrolēta teritorija, platība - 365 kvadrātkilometri, 1535120 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Izraēlu un Ēģipti, apskalo Vidusjūra.
Garmsirs Germsirs - tuksnesis Irānā un Pakistānā.
Nepazīstamais Dievs gnostiķi izmantoja šo nosaukumu, lai apzīmētu Absolūto Dievību, kas radījusi Pasaules Saprātu un Pasaules Dvēseli.
akadēmiskais teātris goda nosaukums, ko Padomju savienībā piešķīra teātrim (korim) par izciliem sasniegumiem mākslā.
GP Gods (Dievam) Tēvam (lat. "Gloria Patri").
taurgovs Govju šķirne "Auroxen" (līdz 2004. g. saucās "Heck cattle"), kas sākot no 20. gs. 20. gadiem izveidota, izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, rezultātā iegūstot izmirušā taura (mājas govs priekšteča) līdzinieku, kas sākot no 1999. g. ieviestas arī Latvijā, ganās Lielupes palienes pļavās un dabas parkā "Pape".
sāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Panicum"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, gk tropos un subtropos, visvairāk Amerikā, >500 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas.
Liedes strauts Gravas strauta labā krasta pieteka, Madonas un Cēsu novadu robežupe gandrīz visā garumā, garums — \~7 km; Palejas strauts; Skujas strauts.
Grebļa kalns Grebļakalns, dabas liegums Pasienes pagastā.
pusoliņas gredzenīte gredzenīšu ģints sēņu suga ("Panaeolus semiovatus", syn. "Anellaria semiovata").
Graenzhof Grenču muiža, kas atradās Talsu apriņķa Pastendes pagastā.
Automedonts grieķu mitoloģijā - Ahilleja karapulka karavīrs, kuram pēc Patrokla bojāejas izdevās glābt Ahilleja kaujas ratus, ko viņš vadīja turpmāko kauju laikā.
Menoitijs grieķu mitoloģijā - Aktora dēls, viens no argonautiem, Patrokla tēvs, Pēleja radinieks un draugs.
Egejs grieķu mitoloģijā - atēniešu valdnieks, Pandīona un Tēseja tēvs, kurš ieguva augstāko varu Atēnās, bet ielēca jūrā, kad Tēsejs pēc uzvaras atgriežoties no Krētas steigā bija aizmirsis nomainīt buras; jūra vēlāk tika nodēvēta pa Egejas jūru.
Pallants grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Pandīona jaunākais dēls, Aigeja brālis un Tēseja tēvocis, ko Tēsejs nogalināja.
Filomēla Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Pandīona meita, kuras māsa Prokne bija Trāķiešu valdnieka Tēreja sieva.
Prokne Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Pandīona meita, Trāķijas valdnieka Tēreja sieva.
Erihtonijs Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, dievu Hēfaista un Gajas dēls, kas iedibināja lielos Panatēnajus, pilsētas svarīgākos ikgadējos svētkus.
Erehtejs grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Pandīona un Zeiksipes dēls, Erihtonija mazdēls, kuru ar zibeni nogalināja Zevs par to, ka viņš kaujā bija nogalinājis Poseidona un Hiones dēlu Eimolpu.
Autoliks Grieķu mitoloģijā - dieva Hermeja dēls, veikls laupītājs, kas dzīvoja Parnāsā, Odiseja mātes Antiklejas tēvs, kuram piemita spēja kļūt neredzamam vai iemiesoties jebkurā veidolā.
Pirra Grieķu mitoloģijā - Epimeteja un Pandoras meita, titāna Prometeja dēla Deikaliona sieva, viņi abi bija vienīgie, kas izdzīvoja Zeva uzsūtītos pasaules plūdos.
Kinirs Grieķu mitoloģijā - Kipras valdnieks, Apollona (variants: Sandaka) dēls, kurš Pafas pilsētā iedibināja šās dievietes kultu.
Androgejs Grieķu mitoloģijā - Krētas valdnieka Mīnoja un Pāsifajas dēls, kurš uzvarēja Panatēnaju spēlēs Atēnās, izraisot Atēnu valdnieka Egeja skaudību.
Sarpēdons grieķu mitoloģijā - likiešu karavadonis Trojas karā, viens no varenākajiem Priama sabiedrotajiem, kuru nogalināja Patrokls.
Nīss grieķu mitoloģijā - Megaru valdnieks, Pandīona dēls, kuram piedēvē Megaru ostas Nīsejas izbūvi, viņu pazudināja paša meita, kas bija iemīlējusies valdniekā Mīnojā, kas aplenca Megaras.
Aglaja Grieķu mitoloģijā - mēness dievs, ko pielūdza Palmīrā, viņš ietilpa dievu triādē un tika uzskatīts arī par dieva Baala ratu vadītāju.
Pārksiteja grieķu mitoloģijā - najāda, atēniešu valdnieka Erihtonija sieva, Pandīona māte.
Hēsione grieķu mitoloģijā - Nauplija sieva, Palamēda māte.
Eiripils grieķu mitoloģijā - Ormenionas valdnieks Tesālijā, viens no drosmīgākajiem Trojas kara dalībniekiem, kas uz Troju atveda 40 kuģus, nogalināja daudzus trojiešu varoņus, bet viņu pašu ievainoja Parīds; brūci izārstēja Patrokls.
Pallantīdi grieķu mitoloģijā - Pallanta 50 dēli, Pandīona mazdēli, Tēseja brālēni, kuri zaudēja Tēsejam cīņā par varu un tika nogalināti.
Klitija grieķu mitoloģijā - Pandareja meita, boiotiešu valdnieka Amintora mīļākā, kuras dēļ viņš kļuva nevērīgs pret savu sievu.
Parnāss grieķu mitoloģijā - Parnass.
Periklimens grieķu mitoloģijā - tēbiešu karavadonis, Poseidona dēls, karagājiena "Septiņi pret Tēbām" laikā viņš nogalina vinu no gājiena dalībniekiem - Partenopaju, uzmetot viņam no pilsētas mūra lielu akmeni; pēc tam vajā Amfiarāju, taču šajā brīdī no zibens spēriena atveras zeme un uzņem Amfiarāju ar visiem kaujas ratiem.
Epimetejs Grieķu mitoloģijā - titāna Japeta un jūras nimfas Klimenes dēls, Prometeja, Atlanta un Menoitija brālis, kuram dievi atsūtīja par sievu Pandoru, kuras aizzīmogotajā krūkā tika atnestas nelaimes un slimības.
Hekabe Grieķu mitoloģijā - Trojas valdniece, Priama sieva, Hektora, Parīda, Kasandras, Troila (citās versijās - vēl četrpadsmit bērnu) māte.
Glauks grieķu mitoloģijā - trojieša Antēnora dēls, kurš palīdzēja Parīdam nozagt Helenu, Trojas ieņemšanas laikā viņu izglāba Odisejs un Menelājs.
Helena Grieķu mitoloģijā - Zeva un Lēdas meita, Menelāja sieva; aizbēga uz Troju ar Parīdu, kas bija Trojas kara cēlonis.
Skīrons grieķu mitoloģijā (pēc cita mīta varianta) - Megaru valdnieka dēls, kas bija apprecējis valdnieka Pandīona meitu, kad tas atradās izsūtījumā Megarā.
kistīņi Gruzijas čečeni, dzīvo gk. Pankisi ielejā pie robežas ar Čečeniju (Krievijā); kistīnieši.
kistīnieši Gruzijas čečeni, dzīvo gk. Pankisi ielejā pie robežas ar Čečeniju (Krievijā); kistīņi.
GPSR Gruzijas Padomju Sociālistiskā Republika.
Gudžranvala Gudžrānvāla, pilsēta Pakistānā.
pamatieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Pamati" iedzīvotāji.
palēnieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Paliena" iedzīvotāji.
peonija Gundegu dzimtas ģints ("Paeonia"), daudzgadīgs augs ar lieliem, parasti sarkaniem, sārtiem vai baltiem, ziediem un plūksnainām lapām, 45 sugas, Latvijā audzē 15 sugu, >100 šķirņu.
PYG Gvarani; Paragvajas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentimo.
jūras fizika ģeofizikas nozare, kurā pēta fizikālos procesus Pasaules okeānā.
Stoķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 5 ha, ir >5 m augsts sarkanu vidusdevona smilšakmeņu atsegums ar 4 alām, no kurām iztek vairāki avoti, lielākā ir Patkula ala.
Jaunžagatu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Palsas (Vecpalsas) labajā krastā, Virešu pagastā pie Jaunžagatu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 1,93 ha, to veido milzīgs dolomīta blāķis, augstums - līdz 3 m, platums - \~15 m.
Pavāru atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Saldus novada Zirņu pagastā, Cieceres labajā krastā iepretī Paksītes ietekai, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 2,17 ha, ir līdz 15 m augsti devona smilšakmens atsegumi ar fosilo zivju un 1991. g. atklātā tetrapoda (“Ventastega curonica”) atliekām; Cieceres atsegumi.
senčauļi Helicerātu klase ("Palaeostraca"), jūras dzīvnieki, kas elpo ar žaunām, ķermeni klāj hitīna čaula, galvkrūtis daļēji posmotas, vēders ar plātņveida peldkājām un galapiedevu jeb telsonu, dzīvo siltajās jūrās.
kamolene Himēnijsēņu klases afilloforu rindas sānaušu dzimtas ģints ("Panus"), no kuras Latvijā konstatētas 2 sugas.
svārsteklene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tinteņu dzimtas ģints ("Panaeolina"), kas Latvijā pārstāvēta ar 1 sugu.
svārstene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tinteņu dzimtas sēņu ģints ("Panaeolus"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
mietene Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Paxillaceae"), saprofītiska sēne ar piltuvveida cepurīti, kurai parasti ir ieritināta mala, un ar nolaidenām lapiņām, 4 ģintis, 30 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas.
pundurkamolene himēnijsēņu klases, pūkaiņu dzimtas lapiņu sēņu ģints ("Sarcomyxa", syn. "Panellus"), Latvijā konstatētas 5 sugas.
Tiričmirs Hindukuša augstākā virsotne Pakistānas ziemeļos, augstums - 7708 m, nogāzēs šļūdoņi un firna lauki.
Bērtuļa nakts hugenotu apkaušana Parīzē 1572. g. naktī uz 24. augustu ("St. Bartholomew's day" - Sv. Bērtuļa diena); to organizēja karaliene Katrīna Mediči un katoļu vadonis hercogs Gīzs.
Hebata Hurriešu (vēst. Mezopotāmija, Sīrija, Palestīna) mitoloģijā - dieviete, debesu valdniece, dieva Tešuba sieva.
Kužuhs Hurriešu (vēst. Sīrija, Palestīna) mitoloģijā - mēness dievs, ko attēloja ar pusmēnesi uz galvas.
Paukle Ičas labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 20 km, kritums - 20 m; Pauklīte; Paukše; Poukule.
porozimetrs Iekārta poru izmēru un to sadalījuma noteikšanai, iespiežot porās šķidru dzīvsudrabu ar spiedienu 200 MPa, ja poru izmēri lielāki par 1,2 mikroniem.
IP vārteja iekārta, kas pārvērš datus atbilstoši protokola _IP_ nosacījumiem. Parasti _IP_ vārteja pārvērš analogu balss straumi vai ciparotu balsi protokolam _IP_ atbilstošās datu paketēs.
bīstamās iekārtas iekārtas un to kompleksi, kas neatbilstošas lietošanas un uzturēšanas rezultātā var apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību, vidi un materiālās vērtības un kas to lietošanas laikā ir pakļautas likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" noteiktajai valsts uzraudzībai un kontrolei un normatīvajos aktos noteiktajām pārbaudēm.
gāzdegviela Iekšdedzes motoru degviela, parasti saspiesta dabasgāze - metāns ar spiedienu līdz 20 MPa vai sašķidrināts propāna un butāna maisījums ar spiedienu līdz 1,6 MPa.
NKVD Iekšlietu Tautas komisariāts (krievu: "Narodnij komissariat vnutreņņih ģel") - iekšlietu ministrijas sākotnējais nosaukums Padomju Savienībā laikposmā no 1924. līdz 1946. gadam, viena no represīvajām padomju struktūrām.
vispārējie pasta pakalpojumi iekšzemes vai starptautiskie pasta paku (līdz 10 kilogramiem) sūtījumi, to skaitā apdrošināti sūtījumi, kas atbilst Pasta noteikumos reglamentētajām minimālajām prasībām attiecībā uz savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi.
vides pārveidotājs ierīce, kas vienu vides tipu pārvērš otrā. Parasti tā ir aparatūras ierīce, kas savieno divas pārraide vides, piemēram, vīto vadu pāri ar koaksiālo kabeli vai vīto vadu pāri ar optiskās šķiedras kabeli.
Sarkaņu pagasta teritorija ietver gandrīz visu pirmskara Sarkaņu pagasta teritoriju un bijušā Patkules pagasta teritoriju, daļu bijušā Cesvaines pagasta teritorijas un nedaudz no bijušā Lazdonas pagasta; savukārt neliela bijušā Sarkaņu pagasta platība pievienota tagadējiem Praulienas un Aronas pagastam.
Madonas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Madonas un Lubānas pilsētu, Cesvaines, Ērgļu un Varakļānu pilsētciematu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Murmastienes, Ošupes, Pamatu, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas ciemu.
Sējas pagasta teritorija ietvēra visu pirmskara Sējas pagastu, lielāko daļu no bijušā Pabažu pagasta un daļu no bijušā Bīriņu pagasta.
spēļu pieslēgvieta ievadizvades pieslēguma vieta multivides papildierīču pievienošanai. Parasti tā ir 15 kontaktu ligzda personālā datora aizmugurē.
parastā ieva ievu suga ("Padus avium syn. Padus racemosa", arī "Prunus padus" un "Cerasus padus").
Jervas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Järva maakond"), administratīvais centrs - Paide, platība - 2459,58 km^2^, 30110 iedzīvotāju (2015. g.), viens pagasts.
Strazdmuižas pamiera līgums Igaunijas karaspēka, Baltijas landesvēra un Dzelzsdivīzijas līgums, noslēgts pēc Cēsu kaujām 1919. g. 3. jūlijā Strazdumuižā (Rīgā, Juglā), kas pārtrauca karadarbību, 6. jūlijā Rīgā ienāca Igaunijas karaspēka pavēlniecībai pakļautā Ziemeļlatvijas brigāde un 8. jūlijā no Liepājas ar tvaikoni "Saratov" Rīgā atgriezās Latvijas Pagaidu valdība.
IgPSR Igaunijas Padomju Sociālistiskā Republika.
IPSR Igaunijas Padomju Sociālistiskā Republika.
Igvasu Igvasu ūdenskritums - atrodas Igvasu, 26 km no ietekas Paranā, uz Brazīlijas un Argentīnas robežas, ūdens pa 2 vertikālām bazalta kāplēm (36 un 33 m) starp klinšu salām krīt 72 m dziļā aizā, veidojot 21 lielu un 254 mazus ūdenskritumus.
pabērzieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Pabērži" iedzīvotāji.
pagrendzieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Pagrendziņa" iedzīvotāji.
pagrendzinieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Pagrendziņa" iedzīvotāji.
padomnieki Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Padomnieki" iedzīvotāji.
pakupišķi Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pakupišķi" iedzīvotāji.
pašulēnieši Ilūkstes novada Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Pašuliene" iedzīvotāji.
pašulinieši Ilūkstes novada Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Pašuliene" iedzīvotāji.
Pašuline Ilūkstes novada Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Pašuliene" nosaukuma variants.
samuki Indiāņu cilšu grupa (čamakoki, gvaraņoki, moro, čirakvi, potureri u. c.), klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie.
maskoji Indiāņu cilšu grupa (lengvi, angaiti u. c.), dzīvo Paragvajā, Grančako apgabalā, valoda - savrupa, animistiski ticējummi.
matakomatagvaji Indiāņu cilšu grupa (mataki, matagvaji, čorogi, ašiuslaji, maki, gentusi, kočaboti), dzīvo Grančako (Argentīnā, Bolīvijā, Paragvajā), valoda veido īpašu saimi, reliģija - kristiānisms (katolicisms, protestantisms), daļa saglabājuši cilšu kultus.
žesi Indiāņu cilšu grupa (šavanti, šerenti, akri, krao, apinaži, sakamekrani, timbiri, kajapi u. c.), dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, valoda veido īpašu saimi, agrāk apdzīvoja gandrīz visu Brazīlijas plakankalni, tagad dzīvo tikai dažos rajonos, gk. Šingu, Tokantinsas, Aragvajas un Parnaibas baseinā, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
tupogvarani Indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikas vidienē (Brazīlijā, Gajānā, Surinamā, Gviānā, Paragvajā, Bolīvijā, Peru), valodas veido īpašu saimi, iedalās 2 grupās: ziemeļu - tupi (ojampi, tupinambi, tenetehari, tapirapi, mavi, munduruki, kavahivi, parintintini, kokami) un gvarani (kaingvi, sirioni, gvajaki, apapokuri, ivapari, gvajani, čani, čirigvani u. c.), atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma pakāpēs, animistiski ticējumi, vietumis ar kristiānisma elementu piejaukumu.
angaiti Indiāņu cilts no maskoji grupas, dzīvo Paragvajā, Grančako apgabalā, valoda - savrupa, animistiski ticējummi.
lengvi Indiāņu cilts no maskoji grupas, dzīvo Paragvajā, Grančako apgabalā, valoda - savrupa, animistiski ticējummi.
čamakoki Indiāņu cilts no samuki grupas, klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie.
čirakvi Indiāņu cilts no samuki grupas, klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie.
gvaraņoki Indiāņu cilts no samuki grupas, klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie.
moro Indiāņu cilts no samuki grupas, klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie.
potureri Indiāņu cilts no samuki grupas, klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie.
tereno Indiāņu cilts Paragvajā, viena no aruaku cilšu grupas ciltīm.
puelči Indiāņu cilts, kas pirms eiropiešu kolonizācijas apdzīvoja Pampu starp tagadējo Buenosairesu, Kordovu, Mendosu un Rio Negro upi, bet tagad tur izzuduši; atlikums vēl paglābies Patagonijas trūcīgās, eiropiešu kolonizācijai nederīgās stepēs.
gvaikuri Indiāņu nomadi Dienvidamerikā Čako stepes ziemeļu daļā ap Paragvajas upi, valoda veido īpašu saimi, vietējie cilšu ticējumi ar kristiānisma piejaukumu.
Kurukšetra Indiešu mitoloģiskajā tradīcijā - svētais līdzenums netālu no Deli Panipatas, kur norisinājās slavenā kauja starp pandaviem un kauraviem, kas ilga astoņpadsmit dienas.
Indija Indijas Republika - valsts Āzijas dienvidos, platība - 3166741 kvadrātkilometrs, 1156898000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Deli, administratīvais iedalījums - 28 štati un 7 teritorijas, robežojas ar Pakistānu, Ķīnu, Nepālu, Butānu, Mjanmu un Bangladešu, apskalo Indijas okeāna Bengālijas līcis, Polka šaurums, Mannāras līcis, Lakšadvīpu un Arābijas jūra.
hindustāni Indijas un Pakistānas starpnacionālā saziņas valoda, kas stiprā persiešu, arābu un citu valodu ietekmē izveidojusies uz hindi dialektu pamata; no hindustāni attīstījusies literārā hindi un urdu valoda.
indoāriešu valodas indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, indoirāņu valodu atzars, kurā ietilpst hindi, urdu, bengāļu, nepāliešu, singalu, marathu, gudžaratu, pandžabu u. c. valodas (aptver Centrālindiju un Ziemeļindiju, Pakistānu, Bangladešu, Nepālu, Srilanku); indiešu valodas.
Papua Indonēzijas province ar plašākas pašpārvaldes tiesībām ("Papua"), atrodas Jaungvinejas salas rietumu daļā, administratīvais centrs - Džajapura, platība - 421981 kvadrātkilometrs, 1994500 iedzīvotāju (2005. g.).
Indonēzija Indonēzijas Republika - atrodas dienvidaustrumu Āzijā (indon. val. "Indonesia / Republik Indonesia"), Malajas arhipelāgā, salu valsts (~17500 salu, apdzīvotas \~6000 salas), no kurām nozīmīgākās ir Java, Sumatra, Kalimantāna (Borneo dienvidu daļa), Sulavesi un Iriāndžaja (Jaungvinejas salas rietumu daļa), salas kalnainas (virsotnes 3000-4000 m, daudz darbīgu vulkānu) un mežainas (lietus meži), platība - 1904443 kvadrātkilometri, 240271500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džakarta, administratīvais iedalījums - 33 provinces, sauszemes robežas ar Malaiziju (Kalimantānā), Papuā-Jaungvineju (Jaungvinejā) un Austrumtimoru (Timorā).
IPX intertīkla pakešapmaiņas protokols (angļu "Internet Packet Exchange").
protokols IPX intertīkla pakešapmaiņas protokols (angļu "Internet Packet Exchange").
kazaks Īpašas kavalērijas daļas karavīrs Padomju Savienībā (1936.-1959. g.), kas sakomplektēta no šādu bijušo apgabalu iedzīvotājiem.
Irāna Irānas Islāma Republika - valsts Rietumāzijā (persiešu val. "Īrān"; pirms 1935. g. Persija), platība - 1648000 kvadrātkilometri, 66429300 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Teherāna, administratīvais iedalījums - 30 ostānu, robežojas ar Turkmenistānu, Afganistānu, Pakistānu, Irāku, Turciju, Azerbaidžānu un Armēniju, apskalo Kaspijas jūra un Persijas un Omānas līcis.
midinete ironisks apzīmēums 19. gs. Parīzes strādniecēm, kas pusdienas pārtraukumā atstāj darba vietu, meklēdamas iepazīšanos ar turīgiem kungiem.
izmaelīti islāma mācības šiītu novirziens; šā novirziena pārstāvji; radās 8. gs. Arābu kalifātā; sastopami Indijā, Pakistānā, Sīrijā; ismailīti.
amālīki islāma mitoloģijā - leģendāra sena tauta vai etniska grupa, kas iespējams, dzīvojusi Arābijas pussalā, Sīrijas un Palestīnas teritorijā.
zakā Islāma noteikts obligāts labdarības maksājums Pakistānā, kas attiecas uz tiem musulmaņiem, kuru turība ir sasniegusi konkrētu līmeni, - viņiem reizi gadā labdarībai jāziedo aptuveni 2,5% no savas turības.
Islāmābāda Islāmābādas galvaspilsētas teritorija - federāla teritorija Pakistānā ("Islamabad Capital Territory"), platība - 1166 kvadrātkilometri, 1900000 iedzīvotāju (2014. g.).
quarantana Itālijas (Modenas un Parmas) 17. gs. sudraba 2 liru monēta.
Palermo Itālijas province ("Provincia di Palermo"), Sicīlijas reģionā, platība - 4992 kvadrātkilometri, 1250000 iedzīvotāju (2012. g.).
Parma Itālijas province ("Provincia di Parma"), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība - 3449 kvadrātkilometri, 446200 iedzīvotāju (2012. g.).
Pāvija Itālijas province ("Provincia di Pavia"), Lombardijas reģionā, platība - 2965 kvadrātkilometri, 552400 iedzīvotāju (2012. g.).
parmesans Itāļu cietā siera šķirne (angļu "parmesan", it. "parmigiano"), ko gatavo no nepasterizēta piena; parmezans; Parmas siers; parmedžano; parmadžāno.
Parmas siers itāļu cietā siera šķirne, ko gatavo no nepasterizēta piena, radies Parmā (Itālijas ziemeļos), sarīvētu izmanto dažādu ēdienu gatavošanai; parmesans; parmezans, parmedžano; parmadžāno.
minestrone Itāļu virtuvē iecienīta bieza zupa ar dārzeņiem, rīsiem vai makaroniem un citām sastāvdaļām (gaļa, garšaugi, pupiņas u. c.), kā arī Parmas sieru un pesto mērci.
foņķiks izklaides klubs _Fontaine Palace_ Liepājā
trīspusējā izkraušana izkraušana, izmantojot transportlīdzekļa trīs puses. Parasti izkraušanu veic pa aizmuguri un abiem sāniem. Izdevīgākais no visiem izkraušanas veidiem, jo, salīdzinot ar divpusējo vai vienpusējo izkraušanu, ļauj sasniegt maksimālo darba ražīgumu un minimālo dīkstāves laiku izkraušanai.
skrejveltnis izmēģināšanas iekārtas daļa - veltnis, kas stendā imitē ceļu vai piedzen riteņus. Spēkratus stendā nostiprina ar riteņiem uz skrejveltņa, kura diametrs parasti pārsniedz spēkratu riteņu diametru. Riteņi griež skrejveltni (ceļa imitācijas režīmā), vai skrejveltnis griež riteņus. Parasti lieto vienu skrejveltni uz vienas ass riteņiem.
senspārņi izmirusi kukaiņu kārta (_Paleodictyoptera_).
paleoniski Izmirušu zivju virskārta ("Palaeonisci"), daudzveidīga zivju grupa, kam bijusi svarīga nozīme paleozoja ēras kontinentālo un jūras baseinu ekosistēmās.
Disnejlenda izpriecu parks Anaheimā, netālu no Losandželosas Kalifornijā; dibināts 1955. g.; atrakcijās atainoti V. Disneja filmu varoņi, Amerikas vēsture, nākotnes vīzijas un dažādu zemju dabasskati; līdzīgi parki ierīkoti Floridā (1971. g.), Tokijā (1983. g.) un Parīzes tuvumā (1991. g.).
Izraēla Izraēlas Valsts (ivritā: יִשְׂרָאֵל‎, Yisra'el; arābu: إِسْرَائِيلُ‎, Isrā'īl) - valsts Rietumāzijā, Vidusjūras dienvidaustrumu piekrastē, platība - 22072 kvadrātkilometri, 7171500 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Jeruzaleme (nav atzīta ANO), administratīvais iedalījums - 6 apgabali; dibināta 1948. gadā Palestīnā kā ebreju nacionāla valsts.
vakuumveidošana Izstrādājumu veidošana no termoplastiska polimērmateriāla plēvēm vai loksnēm, kuras atrodas superelastiskā stāvoklī, izmantojot spēku, kas rodas atmosfēras un retinājuma (50-85 kilopaskāli (kPa)) spiedienu starpības dēļ; v-u var kombinēt ar pneimoveidošanu; izmanto lielgabarīta plānsienu izstrādājumu (ledusskapju, aparātu korpusu, automobiļu detaļu u. c.) ražošanai.
Ģibuļu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietverot gandrīz visu pirmskara Pastendes un Spāres pagasta teritoriju, Stendes pagasta rietumu daļu un nelielu teritoriju no Rendas, Valgales un Usmas pagasta.
šingona Japānas budisma "Patiesā vārda" sekta, kas dibināta 9. gs. un ko raksturo sakramentālu un maģisku rituālu kopums, kuru, iespējams, ir ietekmējis tantrisms un vietējās sintoisma prakses.
jipijs Jaunatnes starptautiskās partijas biedrs ASV (angļu "Yippie" - no "Youth International Party" jeb "YIP").
Jaunpomerānija Jaunbritānija, sala Melanēzijā, Papua-Jaungvinejā, tās nosaukums līdz 1920. gadam.
Rietumiriāna Jaungvinejas salas rietumu daļas nosaukums, tagadējo Papua un Rietumpapua provinču kopējs nosaukums, kas tika lietots līdz 2002. g.
subuda Javas musulmaņu skolotāja Paka Subuha (dz. 1901. g.) garīga mācība, kas akcentē pakļaušanos Dzīves spēkam ar garīgu vingrinājumu palīdzību, kuru mērķis ir atvērt cilvēku Dieva realitātei un pārvaldīt zemākos dabas līmeņus.
padomjtauta Jebkura no Padomju Savienībā dzīvojošajām tautām.
patmalnieki Jēkabpils novada Asares pagasta apdzīvotās vietas "Patmalnieki" iedzīvotāji.
pakuļnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Pakuļi" iedzīvotāji.
Biļļumuiža Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Pauļuki" bijušais nosaukums.
paitēnieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Paitēni" iedzīvotāji.
redukcija jezuītu izveidota indiāņu apmetne (pavisam bija 30 redukcijas) Paragvajā 17.-18. gs.
Jūdass Jūda Iskariots - Jūda no Kariotas, Bībeles persona, viens no Jēzus Kristus 12 mācekļiem, kurš Par Jēzus Kristus uzrādīšanu gūstītājiem saņēmis 30 sudraba gabalu, bet pēc tam nonāvējies.
zeloti Jūdu nacionālo ekstrēmistu grupējums mūsu ēras sākumā Palestīnā; uzskatīja, ka romiešu klātbūtne apgāna zemi un apsmej Toru, viņu sacelšanās izraisīja karu, kura rezultātā 70. gadā tika nopostīta Jeruzaleme un tās templis.
nisāns Jūdu reliģiskā gada pirmais un civilā gada septītais mēnesis (marts - aprīlis); šajā mēnesī tiek svinēti Pasha svētki.
Pāsifaja Jupitera pavadonis ("Pasiphae"), vidējais attālums no planētas - 23624000 km, izmēri - 58 km.
Pāsiteja Jupitera pavadonis ("Pasithee"), vidējais attālums no planētas - 23096000 km, izmēri - 2 km.
regresija Jūras atvirzīšanās un sauszemes paplašināšanās, kas notiek parasti zemes garozas tektonisko svārstību, retāk Pasaules okeāna līmeņa vai klimata pārmaiņu rezultātā.
Gvinejas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna austrumu daļā (angļu val. "Gulf of Guinea"), Centrālās Āfrikas piekrastē, starp Palmas ragu ziemeļos (Libērijā) un Lopasa ragu dienvidos (Gabonā), platība — 753000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 5207 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 2,7 m.
Fandi līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā ("Bay of Fundy"), Kanādas austrumu piekrastē, Meinas līča ziemeļaustrumu daļa, atdala Jaunskotijas pussalu, garums - 300 km, platums - 90 km, dziļums - līdz 214 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 18 m (augstākais paisums Pasaules okeānā).
Ailendbejs jūras līcis Filipīnās (_Island Bay_), Sulu jūras rietumos, Palavanas salas austrumu piekrastē.
Venecuēlas līcis jūras līcis Karību jūras dienvidu daļā (sp. val. "Golfo de Venezuela"), Venecuēlas piekrastē, starp Gvahiras un Paragvanas pussalu, garums — 231 km, platums pie ieejas — 98 km, dziļums — 18-71 m, neregulāras plūdmaiņas — līdz 1 m.
Panamas līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā (sp. val. “Golfo de Panama”), Panamas piekrastē, platība — 37000 kvadrātkilometru, iesniedzas sauszemē 140 km, platums pie ieejas — \~185 km, dziļums — līdz 3200 m, daudz salu, pusdiennakts plūdmaiņas — 6,4 m.
Padekalē Jūras šaurums starp Francijas ziemeļu krastu un Lielbritāniju (fr. val. "Pas de Calais", angļu val. "Strait of Dover"), savieno Lamanšu ar Ziemeļjūru, garums - 37 km, platums - 32-51 km, dziļums - līdz 64 m; Duvras šaurums.
Lamanšs Jūras šaurums starp Rietumeiropas ziemeļu krastu un Lielbritānijas salu (fr. val. "La Manche") kopā ar Padekalē šaurumu savieno Ziemeļjūru ar Atlantijas okeānu, garums - 578 km, platums - 32-250 km; Angļu kanāls (angļu val. "English Channel").
Dreika šaurums jūras šaurums starp Ugunszemi un Dienvidšetlendas salām (angļu val. "Drake Passage"), savieno Atlantijas un Kluso okeānu, garums - \~460 km, platums - līdz 1120 km, dziļums - līdz 5249 m.
parodija Kaktusu dzimtas ģints ("Parodia").
marmorkaķis kaķu dzimtas suga ("Pardofelis marmorata"), kuras pēdējie pārstāvji mīt Dienvidaustrumāzijas salās, tiek lēsts, ka pasaulē to atlicis mazāk par 10000 pieaugušu dzīvnieku, turklāt katrā atsevišķajā populācijā to nav vairāk par 1000.
jaguārundi Kaķu suga, sastopama Amerikas kontinentā no Paragvajas līdz Teksasai, līdzīgi caunai.
Kalēju strauts Kalējupe, Padones pieteka.
Berghof Kalna muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
Mekrānas kalni kalni Irānas kalnienes dienvidu daļā, uz austrumiem no Ormuza šauruma, Irānas dienvidaustrumos un Pakistānas rietumos, garums — 1150 km, augstums — 1000-2000 m, augstākā virsotne — Mārāns (3277 m).
Ahagara Tasili plato kalniene Alžīrijas dienvidos (_Ahaggar, Parc National de l'_), Adrāras un Tamanrāsetas vilājā.
Agilkarakorums kalniene Ķīnā (_Agil-Karakorum_), Pamira kalnu dienvidaustrumos, augstākā virsotne 6898 m vjl.
Mākoņkalns Kalns Latgales augstienes centrālajā daļā, Rēzeknes novadā 2 km uz dienvidiem no Rāznas ezera, absolūtais augstums - 247,9 m virs jūras līmeņa, relatīvais augstums - 60 m, virsotnē atrodas Livonijas laika pils drupas; Padebešu kalns; Volkenbergs.
Ziestu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, absolūtais augstums - 217 m vjl., relatīvais augstums - 45 m, virsotnē ir triangulācijas tornis, kurš iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojumu sarakstā, kā viens no 34 Strūves meridiāna loka punktiem (uzmērīti 1816.-1855. g.).
arhars Kalnu aitu pasuga Pamirā, Tjanšanā, Z-Indijā.
Pamira-Alaja sistēma kalnu apgabals Vidusāzijas dienvidaustrumu daļā uz dienvidiem no Fergānas ielejas, gk. Tadžikistānā, daļēji Kirgizstānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā, sastāv no 3 galvenajām daļām: Hisaras Alaja, Tadžikijas depresijas un Pamira.
Ventanas grēda kalnu grēda Argentīnā ("Sierra de la Ventana"), Buenosairesas provincē, Pampas dienvidaustrumu daļā, augstākā virsotne - 1243 m (Trespikoss), kvarcīti un nogulumieži, subtropu klimats, kserofili koki un krūmi.
Pakaraimas grēda kalnu grēda Gvajānas plakankalnes vidienē (“Serra Pacaraima”), uz Brazīlijas robežas ar Venecuēlu un Gajānu, vidējais augstums — 2200 m, Roraimas virsotne — 2739 m, virsotnes plakanas, nogāzes stāvas, dienvidu krauja — 1500 m.
Bismarka grēda kalnu grēda Jaungvinejas salā, Papuā-Jaungvinejā, garums - \~250 km, augstākā virsotne - 4509 m (Vilhelma kalns).
Pīrpandžāla grēda kalnu grēda Mazo Himalaju rietumu daļā ("Pīr Panjāl Range"), Indijas ziemeļrietumos, garums - \~450 km, augstums - līdz 5130 m, no Lielajiem Himalajiem atdala Kašmiras ieleja.
Vahanas grēda kalnu grēda Pamira dienvidu daļā, Tadžikistānā un Afganistānā, garums - 160 km, vidējais augstums - \~5000 m, augstākā virsotne - 6281 m, izvirdumieži un metamorfie ieži.
Dienvidaličuras grēda kalnu grēda Pamira kalnu dienvidu daļā, Tadžikistānā, garums - \~150 km, augstums - līdz 5706 m.
Darvazas grēda kalnu grēda Pamira ziemeļrietumu daļā, starp Obihingovu, Pjandžu un Vanču, Tadžikistānā, garums - \~200 km, augstums - līdz 6083 m, nogāzēs stepe, paegļu audzes, augstāk - alpīnās pļavas, virs 4200-4500 m - sniegs un ledāji.
Babatags Kalnu grēda Pamira-Alaja sistēmas rietumos, starp Surhondarju un Kafirniganu, uz Uzbekistānas un Tadžikistānas robežas, garums - \~125 km, augstums - līdz 2292 m.
Hisaras grēda kalnu grēda Pamira-Alaja sistēmas rietumu daļā, Uzbekistānā un Tadžikistānā, Zeravšanas un Amudarjas baseina ūdensšķirtne, garums — \~200 km, augstums — līdz 4643 m.
Zarafšonas grēda kalnu grēda Pamira-Altaja sistēmā, Uzbekistānā un Tadžikistānā, garums - \~370 km, augstākā virsotne - 5489 m vjl. (Čimtarga).
Ziemeļaličura grēda kalnu grēda Pamirā, Tadžikistānā, garums - \~150 km, augstums - līdz 5929 m, ziemeļu nogāze stāva, to saposmo šauras ielejas, apledojums - 984 kvadrātkilometri (kopā ar Rušanas grēdas apledojumu).
Kuntana grēda kalnu grēda Taizemes ziemeļu daļā, garums - \~450 km, augstums - līdz 2024 m (Pates kalns).
Hindukušs Kalnu grēda uz robežas starp Afganistānu un Pakistānu (angļu val. "Hindu Kush"), augstākā virsotne - 7690 m vjl.
Pampu grēdas kalnu grēdas Argentīnas ziemeļrietumos un dienvidaustrumos (“Pampine Sierren”), starp Andiem un Pampām, augstums — 1500-2000 m vjl., maksimumā līdz 5500 m.
Granparadīzo Kalnu masīvs Alpos ("Gran Paradiso"), Itālijas ziemeļrietumos, starp Aostas un Orko ieleju, augstums - līdz 4061 m, iekļauts nacionālajā parkā.
Roraima Kalnu masīvs Gvajānas plakankalnes Pakaraimas grēdā, uz Venecuēlas, Gajanas un Brazīlijas robežas, augstākā virsotne - 2810 m, plakana virsma, stāvas (400 m) nogāzes.
Haiberas pāreja kalnu pāreja ("Khaibar") Spingara grēdā, uz dienvidiem no Kabulas upes aizas, starp Pakistānu un Afganistānu, garums - 53 km, augstums - 1030 m, sastāv no divām 15-130 m platām aizām ar 400-900 m augstām kraujām.
Tamerlana vārti kalnu pāreja starp Malguzara un Nuratava grēdu Pamira-Altaja sistēmas rietumos, Uzbekistānā, platums — 120-130 m, vietām 30-40 m, pa to tek Sanzara, izbūvēta Taškentas-Samarkandas dzelzceļa līnija.
Akbaitals Kalnu pārkāpe Pamira austrumu daļā starp Sarikolla un Muzkola grēdām Tadžikistānā, augstums - 4655 m, Ošas-Horegas autoceļa augstākais posms.
Paropāmizs Kalnu sistēma Irānas kalnienes ziemeļos (angļu val. "Paropamisus Range"), Afganistānas ziemeļrietumu daļā, ziemeļu priekškalnes iestiepjas Turkmenistānā, garums - 600 km, platums - līdz 250 km, augstums pārsvarā - 3000-3500 m, augstākā virsotne - 4565 m.
Turkmenistānas-Horosanas kalni kalnu sistēma Irānas kalnienes ziemeļos, starp Elbrusa kalniem rietumiem un Paropamizu austrumos, Irānā un Turkmenistānā, garums - 600 km, platums - 250 km, augstums - 1500-2200 m.
Aličuras grēda kalnu sistēma Pamirā, divas grēdas (Dienvidaličuras un Ziemeļaličuras grēda), katra \~150 km gara, augstums līdz 5929 m.
Nangaparbats Kalnu virsotne Lielo Himalaju ziemeļos (angļu val. "Nanga Parbat"), Pakistānā, devītā augstākā virsotne pasaulē - 8126 m.
Kalvene Kalvenes ezeri - ezeru grupas Kalvenes pagastā, Alokstes, Tebras un Kojas izteku apvidū, ietver lielākos Tīdu ezeru, Tāšu Padures dzirnavezeru, Ilziku un daudzus mazākus ezerus.
Kalvene Kalvenes pagasts - pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Embūtes, Bunkas, Vecpils, Aizputes un Kazdangas pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: Tāšu Padure, vāciski - Tasch-Padderen, krieviski - Taš-Paddernskaja.
Kāmenu Kāmenu ezers - atrodas Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā, platība - <1 ha; Kameņu ezers; Kāmeņu ezers; Pandernieku ezers.
bērzu kamolene kamoleņu ģints sēņu suga ("Panus conchatus", syn. "Lentinus conchatus"); bērzu sīkstene.
smaržīgā kamolene kamoleņu ģints sēņu suga ("Panus suavissimus", syn. "Lentinus suavissimus"); smaržīgā sīkstene.
Kampofeliče Kampofeliče di Ročella - pilsēta Itālijā ("Campofelice di Roccella"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
Kampuša Kampuša duš Goitakaziša - pilsēta Brazīlijā ("Campos dos Goytacazes"), Riodežaneiro štata ziemeļu daļā, Atlantijas okeāna piekrastes zemienē, Paraibas du Sulas labajā krastā, 356600 iedzīvotāju (2010. g.).
Jērika Kanaāniešu pilsēta Palestīnā, tagadējās Jordānijas teritorijā, 7.-2. gt. p. m. ē.; pēc Bībeles nostāstiem; 2. gt. beigās to sagrāva iebrucēju tauru skaņas ("Jērikas bazūnes").
Perija salas Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļrietumu daļa ("Parry Islands"), Karalienes Elizabetes salu dienvidu daļa, platība - \~100000 kvadrātkilometru, ietver Melvila, Batersta, Prinča Patrika, Kornvolisas, Makenzija-Kinga, Bordenas salu, arktiskais tuksnesis.
Kanha Kanhas nacionālais parks - atrodas Indijā ("Kanha National Park"), Madhjas Pradēšas štatā, platība - 316 kvadrātkilometri, kalnu rajoni, meži un savannas, mājo aksisbrieži, tumšie brieži, barasingas, Indijas antilopes, tīģeri, leopardi, dibināts 1955. g. Banjarveli rezervāta (dibināts 1935. g.) teritorijā.
kaperēšana Kara laikā uz jūras veiktas vardarbības veids - pretinieka tirdzniecības kuģu un tādu neitrālu valstu kuģu, kas pārvadā karamateriālus, sagrābšana; šīs operācijas veica privātie kuģi ar valdības izsniegtu patentu (1856. g. Parīzes starptautiskā deklarācija kaperēšanu aizliedza).
Karači Karāči, lielākā Pakistānas pilsēta.
Jānis Pāvils II Karols Vojtila (1920.-2005. g.) — Romas pāvests (1978.-2005. g. — Joannes Paulus II), pēc tautības polis.
padolieši Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Padole" iedzīvotāji.
vidējā katleja katleju suga ("Cattleya intermedia"), kas savvaļā sastopama Brazīlijas dienvidos, Urugvajā un Paragvajā.
karmelīti Katoļu mūku ordeņa locekļi; ordenis dibināts 12. gs. otrajā pusē Palestīnā Karmelas kalnā, 13. gs. pārcēlās uz Eiropu.
iestiprināšana Katoļu un Pareizticīgo baznīcā sakraments ticības stiprināšanai un Svētā Gara saņemšanai.
KazPSR Kazahijas Padomju Sociālistiskā Republika (1936.-1991. g.; tagad Kazahstāna).
Pačamama Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā ("māte zeme") - viena no galvenajām dievībām, no kuras radušies visi cilvēki; Mama Pača.
etalonkilograms Kilograma etalons, izgatavots no platīna un irīdija, glabājas Starptautiskajā mēru un svaru birojā Sevrā pie Parīzes.
PGK Kina; Papua-Jaungvinejas Neatkarīgās Valsts valūtas kods, sīknauda - toea.
Tibērija ezers Kinnerets, ezers Izraēlā, Palestīnas vēsturiskajā novadā.
kinofabrika Kinostudija (Padomju Savienībā 20. un 30. gados).
Splendids kinoteātris Rīgā _Splendid Palace_.
KirgPSR Kirgīzijas Padomju Sociālistiskā Republika.
Kirtara Kirtara grēda - kalnu grēda Irānas kalnienes dienvidaustrumu daļā ("Kirthar"), Pakistānas dienvidaustrumos, garumos - \~300 km, augstums - līdz 2171 m, kaļķakmeņi un smilšakmeņi.
ātmans Klasiskajā indiešu metafizikā - Pasaules Dvēsele, kas aptver un piepilda visu materiālo pasauli, kosmiskās patības Brahmana dzirksts.
Visaju jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Filipīnu arhipelāgā ("Visayan Sea"), starp Masbati, Sebu, Negrosu un Panaju, dziļums pārsvarā 10-20 m, lielākais - 106 m, krasti līčaini, daudz salu, šaurumi savieno ar citām apkārtējām jūrām.
Klavaisa Kļavaisa, Palsas pieteka.
Klavaiša Kļavaisa, Palsas pieteka.
Kļavaiša Kļavaisa, Palsas pieteka.
pancēnieši Kocēnu novada Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pankas" iedzīvotāji.
mīkstie lapu koki koki, kuru koksnes cietība ir <40 megapaskāliem (MPa); Latvijā tie ir liepa, apse, alksnis; termins gk. tiek lietots mežsaimniecības praksē.
pastēnieši Kokneses novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Pastamuiža" iedzīvotāji.
kolhozs kolektīvā saimniecība - lauksaimniecības vai zvejniecības kooperatīvs, kādus piespiedu kārtā izveidoja Padomju Savienība, likvidējot zemnieku saimniecības un privāto zvejniecību
Riokolorada Kolorado, upe Patagonijas ziemeļos, Argentīnā.
Riokolorado Kolorado, upe Patagonijas ziemeļos, Argentīnā.
Kolumbija Kolumbijas Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļrietumos (sp. val. "Colombia"), platība - 1141748 kvadrātkilometri, 44205300 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Bogota, administratīvais iedalījums - 32 departamenti un 1 galvaspilsētas distrikts, robežojas ar Panamu, Venecuēlu, Brazīliju, Peru un Ekvadoru, apskalo Klusais okeāns un Karību jūra.
lielkontinents Kontinents, kas izveidojies atsevišķu kontinentu saplūšanas rezultātā, ko rada kontinentu dreifs; piemēram, pirms 300 miljoniem gadu uz Zemes bija viens kontinents - Pangeja, bet pēc 100 miljoniem gadu paredzama Amerikas un Āzijas kontinentu saplūšana; superkontinents; milzzeme.
Regalim Kopējs apzīmējums trim jūdu svētceļojumu svētkiem: Pashai, Šabhu'ot, Sukkot.
Palmiras sala koraļļu atols Klusā okeāna centrā ("Palmyra Island"), Lainas salu ziemeļos, platība - 800 ha.
Papua līcis Koraļļu jūras līcis Jaungvinejas salas dienvidu piekrastē (angļu val. “Gulf of Papua”), iesniedzas sauszemē 150 km, platums — pie ieejas 330 km, dziļums — līdz 969 m.
Koronela Ovjeda Koronelovjedo, pilsēta Paragvajā.
Koronela Ovjedo Koronelovjedo, pilsēta Paragvajā.
Kostarika Kostarikas Republika - valsts Centrālajā Amerikā (sp. val. "Costa Rica" / "República de Costa Rica"), platība - 51060 kvadrātkilometru, 4516200 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Sanhosē, administratīvais iedalījums - 7 provinces, robežojas ar Nikaragvu un Panamu, apskalo Klusais okeāns un Karību jūra.
Kratzen Krāču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
ratānija Krameria triandra, Ruiz, et Pav. (krūms, kas aug Peru un Bolīvijas kalnos) sakne; satur miecvielu; lieto par savilcēju līdzekli.
Pauleni Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Pauliņi" nosaukums latgaliski.
pauļukalnieši Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Pauļukalns" iedzīvotāji.
Pauļukolns Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Pauļukalns" nosaukuma variants.
Pauņukolns Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Pauļukalns" nosaukuma variants.
patmalnieki Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Patmalnieki" iedzīvotāji.
pakulišķi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Pakulišķi" iedzīvotāji.
patmalnieki Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Patmalnieki" iedzīvotāji.
Pauļinova Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Paulinova" bijušais nosaukums.
pastarieši Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Pastari" iedzīvotāji.
patarnieki Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Patarnieki" iedzīvotāji.
Pauļinova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavļinova" nosaukuma variants.
Paņķāni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pankjāni" nosaukuma variants.
Paņķēni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pankjāni" nosaukuma variants.
Javas rīsžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Padda oryzivora").
ebertisti Kreisie jakobīņi (pēc kreisā jakobīņa Ebēra vārda), kas pauda Parīzes amatnieku uzskatus.
17. oktobra manifests Krievijas imperatora Nikolaja II 1905. g. 17./30. oktobra manifests "Par valsts iekārtas pilnveidošanu", kas pasludināja tiesības uz personas neaizskaramību, sirdsapziņas, vārda, sapulču un biedrošanās brīvību un noteica, ka augstākā likumdošanas institūcija Krievijā būs Valsts Dome, tādējādi paverot ceļu reformām Krievijā, taču tika izsludināta novēloti.
KPFSR Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika.
domes nauda Krievijas Pagaidu valdības nauda 1917. g. 1. pasaules kara laikā, tika izlaistas kredītbiļetes ar 250 un 1000 rbļ. nominālu, kas bija apgrozībā arī Latvijas teritorijā; uz šīm banknotēm bija Krievijas Valsts domes ēkas attēls.
stilīts Kristiešu askēts Palestīnā un Sīrijā, kas izpirka grēkus, dzīvojot augsta staba galā; "staba svētais".
substance Kristīgajā Trīsvienības doktrīnā - Dievība, proti, Pamatbūtne, caur kuru visas trīs personas ir viens.
Tigves muiža kroņa muiža, kas atradās Kuldīgas novada Paduras pagastā, \~17 km no Kuldīgas un \~1 km no Lielā Nabes ezera.
Panamas kanāls kuģošanas kanāls Centrālamerikā (sp. val. “Canal de Panama”), šķērso zemesšaurumu tā zemākajā daļā, savieno Atlantijas un Kluso okeānu, garums — 81,6 km, platums — 150-300 m, dziļums — 12,8-25,9 m, 12 dubultas slūžas, kas nodrošina satiksmi abos virzienos vienlaikus.
skorpijmuša kukaiņu klases knābgalvju kārtas ģints ("Panorpa"), galva knābja veidā pagarināta uz leju, galvas taustekļi gari, daudzposmaini, saru veidā, vēdera pēdējie posmi vērsti uz augšu un atgādina skorpiona vēdera galu ar dzeloni.
Sūņu Palejas Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Sūnu Paleja" bijušais nosaukums.
Kuldīga Kuldīgas apriņķis - pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi.
paružnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Paružas" iedzīvotāji.
apšenieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" iedzīvotāji.
deksnenieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Deksne" iedzīvotāji.
jaunviercnieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Jaunvirka" (senāk - "Jaunvierka") iedzīvotāji.
jaunvircnieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Jaunvirka" iedzīvotāji.
keramiķi Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Keramika" iedzīvotāji.
keramiķieši Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Keramika" iedzīvotāji.
krāčenieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Krāči" iedzīvotāji.
krāčnieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Krāči" iedzīvotāji.
ķimālnieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Ķimāle" iedzīvotāji.
ozolainieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Ozolaine" iedzīvotāji.
padurnieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Padure" iedzīvotāji.
raņķenieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Raņķi" iedzīvotāji.
Sausgāļciems Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Sausgaļciems" nosaukuma variants.
vēdzenieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Vēgas" iedzīvotāji.
vēdznieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Vēgas" iedzīvotāji.
Paddernskaja Kuldīgas novada Padures pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Paddern Kuldīgas novada Padures pagasta bijušais nosaukums.
Grenču krogs Kuldīgas novada Rudbāržu pagasta apdzīvotās vietas "Pansionāts" bijušais nosaukums.
Kuldīga Kuldīgas novads - nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu.
Kuldīga Kuldīgas rajons - pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu.
Ezerskolas upurakmens kulta vieta Nīcas pagastā, Papes ezera austrumu piekrastē, bijušās Sesku muižas parkā, ir ieapaļš (garums 2,5 m, platums 2 m, augstums \~1 m), apaudzis ar sūnām
Kunajala Kunajalas komarka - Panamas pamatiedzīvotāju komarka ("Kuna Yala" / "Comarca Kuna Yala"), administratīvais centrs - Elporvenira, platība - 2393 kvadrātkilometri, 31570 iedzīvotāju (2010. g.).
UPS Kurjerpasta (eksprespasta) uzņēmums (angļu "United Parcel Service").
bitenieki Kustības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (krieviskā nosaukuma saīsinājuma "za pčel", latviski "Par bitēm") dalībnieki un piekritēji.
komplementaritātes princips kvantu fizikas, vēlāk arī visas modernās zinātnes un dabas filozofijas pamatpostulāts, ko 1927. g. formulēja dāņu fiziķis N. Bors: "Liela Patiesība ir Patiesība, kuras pretmets arī ir liela Patiesība".
Kimahlen Ķimāles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
Ķīna Ķīnas Tautas Republika - valsts Centrālajā Āzijā un Austrumāzijā ("中国", "Zhōngguó"), lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita un trešā lielākā pēc platības (aiz Krievijas un Kanādas), galvaspilsēta - Pekina (Beidzina), administratīvais iedalījums - 22 provinces, 5 autonomi reģioni, 4 pilsētas un 2 īpaši administratīvie reģioni, robežojas ar Krieviju, Ziemeļkoreju, Vjetnamu, Laosu, Mjanmu, Indiju, Butānu, Nepālu, Pakistānu, Afganistānu, Tadžikistānu, Kirgizstānu, Kazahstānu un Mongoliju.
padomju laiks Laika posms Latvijas vēsturē, kurā Latvijas Republika bija okupēta un inkorporēta Padomju Sociālistiskās Republikas sastāvā (1940.-1941. g. / 1944. - 1991. g.).
lamelozs Lamelozie ķermenīši - ādas receptori, kas uztver spiedienu; Fātera-Pačīni ķermenīši.
Lapampa Lapampas province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("La Pampa" / "Provincia de La Pampa"), administratīvais centrs - Santarosa, platība - 143440 kvadrātkilometru, 341500 iedzīvotāju (2010. g.).
rudā lapsene lapseņu suga ("Paravespula rufa").
parastā lapsene lapseņu suga ("Paravespula silvestris").
dzīparene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases mēziju dzimtas ģints ("Paludella"), Latvijā konstatēta 1 suga, aizsargājama.
Laschen Laschen und Paddern-Hasenpoht - Aizputes novada Lažas pagasta bijušais nosaukums.
lektors Lasītājs; Pareizticīgo un Romas katoļu baznīcā - viena no zemākās ordinācijas pakāpēm.
bēgļu komitejas latviešu bēgļu apgādes organizācijas 1. pasaules kara laikā, pastāvēja no 1914. g. augusta līdz 1918. g. novembrim, kad to lietas pārņēma Padomju Krievijas Latviešu nacionālo lietu komisariāts.
vēlā ieva Latvijā introducēta ievu suga ("Padus serotina").
Virdžīnijas ieva Latvijā introducēta ievu suga ("Padus virginiana").
LPSR Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika.
Atsevišķā studentu rota Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku apakšvienība, dibināta 1918. g. 20. decembrī Rīgā, 1919. g. augustā pēc Latvijas armijas izveidošanas iekļāva Jelgavas kājnieku pulkā; par kaujas nopelniem 1919. g. maijā visiem Atsevišķās studentu rotas kareivjiem piešķīra virsnieka dienesta pakāpi.
LPB Latvijas Pareizticīgo baznīca.
LPS Latvijas Pašvaldību savienība.
LPSP Latvijas Pašvaldību sporta padome.
LRAP Latvijas Republikāniskā Arodbiedrību Padome.
Augstākā Padome, Latvijas Republikas Latvijas Republikas augstākā varas institūcija 1990.-1993. g., ko izveidoja no 1990. 18. martā ievēlētās LPSR Augstākās Padomes pēc tam, kad 1990. g. 4. maijā bija pieņemta deklarācija par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, darbojās līdz 1993. g. 6. jūlijam, kad darbu uzsāka 5. Saeima.
LSPR Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika.
Sventāja Latvijas un Lietuvas robežupe Dunikas un Rucavas pagastā, izteka un ieteka Baltijas jūrā atrodas Lietuvā, garums - 73 km (no tiem 34 km ir robežupe, 17 km augšteces un 22 km lejteces Lietuvā), kritums - 50 m, par robežupi kļūst pie satekas ar Lukni, ietek Baltijas jūrā pie Palangas; Robežupe; Sventaja; Sventoja; Lietuvā saucas Šventoja.
Bulduru konference Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Somijas pārstāvju apspriede Bulduros 1920. g. 6. VIII - 6. IX, kurā piedalījās arī Lielbritānija un Francijas diplomāti un neoficiāli Ukrainas un Baltkrievijas pretlielniecisko valdību pārstāvji, tika parakstīts slepens līgums par militāro sadarbību pret Padomju Krieviju; taču līgums netika ratificēts visās valstīs un Baltijas savienība netika izveidota.
Pakrāce Laucesas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, garums - 11 km, iztek no Sventes ezera; Pakracu upe; Pikrača; Pokrace; Pokrāce.
Feldhof Lauku muiža, kas atradās Talsu apriņķa Pastendes pagastā.
apriņķu pašvaldības lauku pašpārvaldes iestādes Latvijā 1918.-1935. g., kas pārraudzīja pagastu pašvaldību darbu, uzturēja kārtībā apriņķa infrastruktūru (ceļus, tiltus utt.), bija pakļautas Iekšlietu ministrijas Pašvaldības departamentam.
palilijas Lauku svētki Romā 21. aprīlī, ko svētīja gani par podu Pales dievei, ganāmpulku sargātājai, izpērkot svēto biržu un avotu apgānīšanu, ko būtu neapzinīgi izdarījuši lopu bari.
Louisenhof Lavīžu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Pampāļu pagastā.
Bohdaneča Lāzne Bohdaneča - pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3360 iedzīvotāju (2012. g.).
lecanium Lecanium corni - grimoņu bruņuts "Parthenolecanium corni" nosaukuma sinonīms.
Ermiķu strauts Lejas strauts, Paparzes labā krasta pieteka Kalncempju pagastā.
Bačka Lejas strauts, Paparzes pieteka Alūksnes novadā.
Laplata Līcis Atlantijas okeāna dienvidrietumos, Dienvidamerikas dienvidaustrumu piekrastē, Paranas un Urugvajas satekestuārs, garums - 320 km, platums - līdz 220 km, dziļums - 10-20 m.
Laplatas līdzenums līdzenums Dienvidamerikā, starp Brazīlijas plakankalni un Andiem, Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajā, lielākā daļa atrodas zemāk par 200 m vjl., garums — 2300 km, platums — līdz 900 km.
Padānas līdzenums līdzenums Itālijas ziemeļos, starp Alpiem, Apenīniem un Adrijas jūru (it. val. "Pianura Padana"), garums - līdz 500 km, platums - līdz 200 km, augstums - līdz 300 m.
Naba Lielā Nabes ezera noteka uz Ventu Kuldīgas novada Padures pagastā.
Pirmais Palšu ezers Lielā Paļts, ezers Šķaunes pagastā.
Palsas ezers Lielā Paļts, ezers Šķaunes pagastā.
Palšas ezeri Lielā Paļts, Mazā Paļts un Trešā Paļts, ezeri Šķaunes pagastā.
Lielais Nabas ezers Lielais Nabes ezers Padures pagastā.
Lielais Paiķu ezers Lielais Paiķis, ezers Veclaicenes pagastā.
Paiķis Lielais Paiķis, ezers Veclaicenes pagastā.
vidusokeāniskā grēda lielākā lineārā Zemes garozas virsmas nepārtrauktu pacēlumu josla, kas Pasaules okeānā veido vienotu sistēmu, radusies kādreizējās iekškontinentālā rifta sistēmas attīstības gaitā.
Karāči Lielākā Pakistānas pilsēta (urdu val. "Karāchi"), atrodas valsts dienvidu daļā, osta Arābijas jūras krastā, Sindas provinces administratīvais centrs, 12300000 iedzīvotāju (2007. g.), 1947.-1959. g. Pakistānas galvaspilsēta.
Irānas kalniene lielākā Priekšāzijas kalniene Irānā (~2/3 teritorijas), Afganistānā, Pakistānā, nomales — Irākā un Turkmenistānas dienvidos, atrodas starp Mezopotāmijas zemieni un Indas ieleju, garums — \~2500 km, platība — \~2,7 mlj kvadrātkilometu, augstākā virsotne — 7708 m.
Sorbonna Lielākā un vecākā universitāte Francijā, viena no vecākajām Eiropā, dibināta 1257. g. kā koledža teoloģijas studijām, vēlāk kļuva par Parīzes universitāti.
Fedčenko šļūdonis lielākais ieleju šļūdonis Eirāzijā, atrodas Pamira ziemeļrietumos, Tadžikistānā, garums - 77 km, platums - 2600 m, platība - 650 kvadrātkilometru, sākas 6280 m vjl., noslīd līdz 2910 m augstumam, ledus biezums - 700-1000 m, kustības ātrums vidusdaļā - >200 m gadā.
Fjordlenda Lielākais nacionālais parks Jaunzēlandē ("Fiordland National Park"), Sautlendas provincē, platība 12243,5 kvadrātkilometri, dibināts 1952. g., aizņem fjordiem saposmoto Dienvidsalas dienvidrietumu daļu ar Dienvidalpu turpinājumu.
Belfūra deklarācija Lielbritānijas ārlietu ministra A. Dž. Belfūra 1918. g. 11. novembra paziņojums Latviešu Pagaidu nacionālās padomes pārstāvim Londonā Z. A. Meierovicam, ka Lielbritānija atzīst padomi par Latvijas valdību "de facto", kas bija pirmais dokuments, kurā kāda lielvalsts atzina iespēju izveidot neatkarīgu Latvijas valsti, un tas veicināja Latvijas valsts proklamēšanu 1918. g. 18. novembrī.
kandila Liels svečturis, kas Pareizticīgo baznīcā stāv ikonu priekšā.
LietPSR Lietuvas Padomju Sociālistiskā Republika.
paltmalieši Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Paltmale" (tagad - "Augšlīgatne") iedzīvotāji.
Līgotņupe Līgupe, Papes ezera apvadkanāla pieteka.
Līgupis Līgupe, Papes ezera apvadkanāla pieteka.
pierakstīties Likumā (piem. Padomju Savienībā) paredzētajā kārtībā reģistrēties noteiktā dzīvesvietā, iegūstot likumā noteiktās tiesības.
čūskogas Liliju dzimtas augu ģints ("Paris") ar zilganmelnām ogām, \~20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga; saknēs un augļos ir indīgi glikozīdi - paridīns un panistiptīns.
Postalūjāni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Pastalojāni" nosaukuma variants.
Patašine Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Patašiene" nosaukuma variants.
Zamošje Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Patašīene" otrs nosaukums.
Pasvales līgumi Livonijas ordeņa, Rīgas arhibīskapa un Polijas-Lietuvas karaļa līgumi, noslēgti 1557. g. septembrī Pasvalē, Lietuvā, kas ietvēra arī vienošanos par sadarbību ar Krieviju, tomēr Krievijas cars Ivans IV Bargais ignorēja šo noteikumu, apvainoja Livoniju pamiera laušanā un izmantoja to kā vienu no ieganstiem, lai sāktu Livonijas karu.
Losglasjaresa Losglasjaresas nacionālais parks ("Parque Nacional Los Glaciares") atrodas Patagonijas Andos, Argentīnā, platība - 6000 kvadrātkilometru, dibināts 1937. g., augstkalnu reljefs līdz 3600 m vjl., ledāji, notofāgu meži.
LPBS LPSR Patērētāju biedrību savienība.
Posiņa Ludzas novada apdzīvotās vietas "Pasiene" bijušais nosaukums.
Pasīne Ludzas novada apdzīvotās vietas "Pasiene" nosaukuma variants.
Posīne Ludzas novada apdzīvotās vietas "Pasiene" nosaukuma variants.
Popsuiki Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Papsuiki" nosaukuma variants.
Paidari Ludzas novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Paideri" kļūdains nosaukuma variants.
Parali Ludzas novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Paraļi" nosaukums latgaliski.
adamovieši Ludzas novada Pasienas pagasta apdzīvotās vietas "Adamova" iedzīvotāji.
Dauguļeva Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Dauguļova" kļūdains nosaukuma variants.
Dolgie Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Dolgije" nosaukuma variants.
Dolgī Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Dolgije" nosaukums latgaliski.
Garani Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Garaņi" nosaukums latgaliski.
Katolova Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Katalova" neprecīzs nosaukuma variants.
katolovieši Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Katolova" iedzīvotāji.
Pynti Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pinti" nosaukuma variants latgaliski.
Pyntys Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pinti" nosaukuma variants latgaliski.
Pintas Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pinti" nosaukuma variants.
Pirogova Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Piragova" nosaukuma variants.
Pyrdova Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pirdova" nosaukums latgaliski.
posinieši Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Posiņa" iedzīvotāji.
pricimovieši Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pricimova" iedzīvotāji.
pričinovieši Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pricimova" iedzīvotāji.
Prycymova Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pricimova" nosaukums latgaliski.
Reči Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Rieči" nosaukuma variants.
pakalnieši Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pakalni" iedzīvotāji.
Pakalni Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pakaļne" literarizēts nosaukuma variants.
Pakaļņi Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pakaļne" nosaukuma variants.
Luiziādu Luiziādu arhipelāgs - atrodas Koraļļu jūrā (angļu val. "Louisiade Archipelago"), uz dienvidaustrumiem no Jaungvinejas salas, pieder Papua-Jaungvinejai, platība - 2200 kvadrātkilometru, aptver 10 lielas, kalnainas (augstums - līdz 806 m) salas un daudz koraļļu rifu.
Lucken Lūku muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Pampāļu pagastā.
Lauzinas ezers Ļauziņas ezers Pasienes pagastā.
Ļauzina ezers Ļauziņas ezers Pasienes pagastā.
Sumatras tīģeris ļoti apdraudēta tīģeru pasuga ("Panthera tigris sumatrae"), ne vairāk kā 400-500 indivīdu, vismazākie no visiem vēl sastopamajiem tīģeriem, dzīvo tikai Sumatrā, strauji izmirst malu medniecības dēļ.
komūnskola Mācību un audzināšanas iestāde Padomju Savienībā 1918.-1930. g.; parasti ietvēra vispārizglītojošu skolu un internātu, dažkārt arī bērnudārzu; audzēkņi strādāja lauks., rūpn. raž., darbnīcās; 1919. g. tika organizētas arī Latvijā.
komūnskola Mācību un audzināšanas iestādes bezpajumtniekiem, bāreņiem u. c. 20. gs. 20. un 30. gados Padomju Savienībā.
padomieši Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Padoms" iedzīvotāji.
pamatieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Pamati" iedzīvotāji.
paķilieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Paķilis" iedzīvotāji.
Paķilis Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Patkule" bijušais nosaukums.
patkulieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Patkule" iedzīvotāji.
magāma Magone ("Papaver").
magana Magone ("Papaver").
magane Magone ("Papaver").
magauma Magone ("Papaver").
magauna Magone ("Papaver").
magaune Magone ("Papaver").
magaunes Magone ("Papaver").
magona Magone ("Papaver").
magonīte Magone ("Papaver").
magonītes Magone ("Papaver").
magons Magone ("Papaver").
maguna Magone ("Papaver").
magūna Magone ("Papaver").
magūne Magone ("Papaver").
magunes Magone ("Papaver").
magūnes Magone ("Papaver").
sarainā magone magoņu suga ("Papaver argemone").
lauka magone magoņu suga ("Papaver dubium").
kailstublāju magone magoņu suga ("Papaver nudicaule").
austrumu magone magoņu suga ("Papaver orientale").
zīda magone magoņu suga ("Papaver rhoeas").
miega magone magoņu suga ("Papaver somniferum").
svīpuris Mājas zvirbulis ("Passer domesticus", senāk "Fringilla domesticus").
spurdzeklis Mājas zvirbulis ("Passer domesticus").
Udžungpandaga Makasara - pilsēta Indonēzijā ("Ujung Pandang"), Sulavesi salā, tās nosaukums 1971.-1999. g.
finanšu līdzekļi maksāšanas līdzekļi skaidras un bezskaidras naudas formā, dārgmetāli, kā arī vērtspapīri saskaņā ar likumu "Par vērtspapīriem".
pahira Malvu dzimtas ģints ("Pachira").
Vesna Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Pavasaris" bijušais nosaukums.
Mangen Manģenes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
Rangi Maoru panteonā - debesu dievs un viens no pasaules radītājiem, kurš kļuva par debesīm, bet viņa partnere Papa - par zemi.
Haumija Maoru savvaļas sakņu un augu dievs, debesu dieva Rangi un zemes dievietes Papas dēls.
dalītā maršrutēšana maršrutēšana dalītās datu apstrādes vidē. Pakešu vai ziņojumu pārraides maršruta kārtējo soli izvēlas tieši tajā tīkla mezglā, no kura paketi vai ziņojumu pārraida.
pavasarieši Mārupes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Pavasari" iedzīvotāji.
enimagi Maskoji - indiāņu cilšu grupa, dzīvo Paragvajā, Grančako apgabalā, valoda - savrupa, animistiski ticējummi.
mačikuji Maskoji - indiāņu cilšu grupa, dzīvo Paragvajā, Grančako apgabalā, valoda - savrupa, animistiski ticējummi.
autoklavēšana Materiālu un izstrādājumu termiska apstrāde ar tvaiku paaugstinātā spiedienā (apm. 0,7 MPa).
Ašoka Maurju dinastijas valdnieks Senajā Indijā (Ashoka; 304.-232. g. p. m. ē.; valdnieks no 268. g.); apvienoja Indiju, Afganistānu un Pakistānu; ieviesa budismu.
Otrais Palšu ezers Mazā Paļts, ezers Šķaunes pagastā.
Mazais Paiķu ezers Mazais Paiķis, ezers Veclaicenes pagastā.
Paiķis Mazais Paiķis, ezers Veclaicenes pagastā.
spriegums mehāniskais spriegums – fizikāls lielums, kas raksturo ārējo faktoru iedarbības rezultātā deformētā materiālā radušos iekšējos spēkus (piemēram, kas rodas stikla izstrādājumos straujas dzesēšanas rezultātā); mērvienība SI mērvienību sistēmā – paskāls (Pa).
Melekeoka Melegeoka, Palau Republikas galvaspilsēta.
punktdāvids melngalvas zīlīte ("Parus atricapillus").
Brūžupīte Melnupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, garums - 7 km; Brūžaupe; Paldu grāvis.
parciālā metode Metode, ar ko pārbauda motoru, to darbinot ar daļēji atslēgtiem cilindriem uz stenda. Parciālo metodi lieto gadījumos, kad motora jauda pārsniedz bremzēšanas stenda jaudu. Četru un astoņu cilindru motoriem atslēdz pusi no cilindriem, sešu un divpadsmitcilindru motoriem - 2/3 cilindru. Pārbaudi atkārtojot, nosaka jaudu pēc kārtas visām cilidru grupām un aprēķina kopējo motora efektīvo jaudu.
etalonmetrs Metra etalons, izgatavots no platīna un irīdija, glabājas Starptautiskajā mēru un svaru birojā Sevrā pie Parīzes.
dirsa Meža sāre ("Panicum silvestre").
Henrija mežvīns mežvīnu suga ("Parthenocissus henryana").
pieclapiņu mežvīns mežvīnu suga ("Parthenocissus quinquefolia").
Japānas mežvīns mežvīnu suga ("Parthenocissus tricuspidata").
balstāmais mežvīns mežvīnu suga ("Parthenocissus vitacea").
samtainā mietene mieteņu suga ("Paxillus atrotomentosus").
kailā mietene mieteņu suga ("Paxillus involutus").
kamoleņu mietene mieteņu suga ("Paxillus panuoides").
Gorbijs Mihaila Gorbačova (dz. 1931), Padomju Savienības Komunistiskās partijas ģenerālsekretāra (1985.-1991. g.) un Padomju Savienības prezidenta (1990.-1991. g.), iesauka Rietumos.
Mikronēzija Mikronēzijas Federatīvās Valstis - valsts Klusā okeāna rietumos ("Federated States of Micronesia"), platība - 700 kvadrātkilometru, 107154 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Palikira, administratīvais iedalījums - 4 štati.
Palikira Mikronēzijas Federatīvo Valstu galvaspilsēta (angļu val. "Palikir"), atrodas Ponpejas salā, 7300 iedzīvotāju (2008. g.).
obehess Milicijas struktūrvienība cīņai ar saimnieciskajiem noziegumiem (Padomju Savienībā, no krievu "Otģel borbi s hiščeņijami sociaļisķičeskoj sobstvennosķi").
kara komisārs Militārpersona, kas Padomju Savienībā vadīja kara komisariātu.
pandaimonijs Miltona "Pazaudētā paradīzē" ļaunu garu valstība, kur tie apspriežas par cilvēces pavešanu.
MP Ministru Padome.
tarika Mistiska Absolūtās Patiesības izzināšanas metode sūfisma skolās.
MPSR Moldovas Padomju Sociālistiskā Republika; arī Moldāvijas Padomju Sociālistiskā Republika.
anna Monēta (1/16 rūpijas), kas bija apgrozībā Indijā līdz 1957. g. un Pakistānā līdz 1961. g.
garšīgā monstera monsteru suga ("Monstera deliciosa"), dabā sastopama Panamā un Meksikas dienvidu apgabalos, kur tā uzkāpj līdz 20 m augstu, augļi pēc garšas atgādina gan banānu, gan ananasu.
Nabas ezeri Nabes ezeri Padures pagastā.
Nabben Nabes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
Nabulusa Nablusa, pilsēta Palestīnā.
gudžarati Nācija Indijā, Gudžaratas štata pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Pakistānā, runā gudžaratu valodā, ticīgie - hinduisti, Pakistānā - gk. musulmaņi.
sindi Nācija Pakistānā, Sindas provinces pamatiedzīvotāji; dzīvo arī Indijā; runā sindu valodā, ticīgie Pakistānā - musulmaņi, Indijā - hinduisti.
Ahagara nacionālais parks nacionālais parks Alžīrijā (_Ahaggar, Parc National de l'_), Tamanrāsetas vilājā un daļēji Bordž Mesaudas vilājā.
Ailrojalas nacionālais parks nacionālais parks ASV (_Isle Royale National Park_), ietver Ailrojalas salu un teritoriju ap to.
Aideilijas nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā (_Idalia National Park_), Kvīnslendas vidusdaļā, izveidots 144000 hektāru akāciju (gk. _Acacia aneura_) un eikaliptu mežu un krūmāju aizsardzībai un saglabāšanai.
Agvaragves nacionālais parks nacionālais parks Bolīvijā (_Aguaragūe, Parque Nacional_), Tarihas departamentā.
Abroļuša jūras nacionālais parks nacionālais parks Brazīlijā (_Abrolhos, Parque Nacional Marinho dos_), Baijas štata dienvidaustrumos.
Krīgera nacionālais parks nacionālais parks Dienvidāfrikas Republikas ziemeļaustrumos (“Kruger National Park”), Limpopo un Mpumalanas provinces austrumu daļā, pie Mozambikas robežas, platība — 18200 kvadrātkilometru, dibināts 1898. g. kā rezervāts, nacionālā parka statuss kopš 1926. g.
A. Bermudesa nacionālais parks nacionālais parks Dominikānā, Santjago provincē (_Armando Bermúdez, Parque Nacional_).
Abū Gelluma nacionālais parks nacionālais parks Ēģiptē (_Abu Gallum National Park_), Sīnāja pussalas austrumos, Akabas līča piekrastē.
Abidžatas-Šallas ezeru nacionālais parks nacionālais parks Etiopijā (_Abijatta-Shalla Lakes National Park_), kurā var sastapt tūkstošiem flamingu, atrodas \~200 km uz dienvidiem no Adisabebas.
Agaltas grēdas nacionālais parks nacionālais parks Hondurasā (_Sierra de Agalta, Parque Nacional_), Olančo departamentā.
Stelvijas nacionālais parks nacionālais parks Itālijas ziemeļu daļā (it. "Parco nazionale dello Stelvio"), Austrumalpu Ortlesa masīvā (3899 m), starp Adidžes un Adas augšteci, platība - 956,3 kvadrātkilometri, dibināts 1935. g.
Ābela Tasmana nacionālais parks nacionālais parks Jaunzēlandē (_Abel Tasman National Park_), atrodas Dienvidsalas ziemeļos.
Tonariro nacionālais parks nacionālais parks Jaunzēlandes Ziemeļsalā ("Tongariro National Park"), vulkāniskā plato augstākajā daļā, platība - 661 kvadrātkilometrs, dibināts 1894. g., 3 darbīgi vulkāni, karstie avoti, nelieli šļūdoņi, lavas lauki.
Ureveras nacionālais parks nacionālais parks Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļu daļā ("Urewera National Park"), Vulkāniskā plato malā, platība - 1842,1 kvadrātkilometrs, dibināts 1954. g., mīt kivi u. c. putni, aklimatizēti brieži un oposumi.
Joho nacionālais parks nacionālais parks Kanādā ("Yoho National Park"), Britu Kolumbijā, Klinšu kalnu rietumu nogāzē, platība - 1313 kvadrātkilometri, dibināts 1886. g.
Aiaisas/Rehtersvelda nacionālais parks nacionālais parks Namībijā un Dienvidāfrikā (_|Ai-|Ais/Richtersveld Transfrontier Park_), izveidots 2003. gadā, apvienojot Namībijas ǀAi-ǀAis karsto avotu parku un Dienvidāfrikas Rehtersveldas nacionālo parku.
Aigvestortesas un Santmaurisi ezera nacionālais parks nacionālais parks Spānijā (_Aigūestortes i Estany de Sant Maurici, Parc Nacional d’_), Katalonijas ziemeļrietumu daļā.
Agtelekas nacionālais parks nacionālais parks Ungārijā (_Aggteleki Nemzeti Park_), Boršoda-Abaūja-Zemplēna meģē.
Agvaro-Gvarikito nacionālais parks nacionālais parks Venecuēlā (_Aguaro-Guariquito, Parque Nacional_), Gvariko štatā.
ASV dolārs naudas pamatvienība ASV, kas tiek izmantota arī Austrumtimoras Demokrātiskajā Republikā, Britu Indijas Okeāna Teritorijā, Britu Virdžīnu Salās, Ekvadoras Republikā, ASV Guamas Teritorijā, Māršala Salu Republikā, Mikronēzijas Federatīvajās Valstīs, Palau Republikā, Puertoriko Sadraudzībā, Tērksas un Kaikosas Salās, Ziemeļu Marianas Salās, kā arī paralēli ar vietējām valūtām Haiti Republikā, Panamas Republikā un Salvadoras Republikā.
rūpija Naudas vienība (piemēram, Indijā, Indonēzijā, Pakistānā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
kina Naudas vienība Papua-Jaungvinejas Neatkarīgajā Valstī, sīknauda - toea.
gvarani Naudas vienība Paragvajā; 1 gvarani = 100 sentimo.
Šabhu'ot Nedēļas svētki 50 dienas pēc Pashā svētkiem.
samizdat Nelegāla aizliegtas literatūras izdošana Padomju Savienībā un citās Austrumeiropas valstīs.
samizdats Nelegāla aizliegtas literatūras izdošana Padomju Savienībā.
osuārijs Neliela tvertne mirušā kaulu glabāšanai; tādu lietoja zoroastrieši Irākā, Palestīnā, Ēģiptē, Vidusāzijā.
paronihija Neļķu dzimtas apakšdzimta ("Paronychinoideae"), no kuras Latvijā sastopami gauri, pagauri un trūkumzālītes.
briganti Nemiernieki, laupītāji; algotņu pulki, kas karaļa Jāņa gūsta laikā (1358. g.) sargāja Parīzi un bija pazīstami ar savu mežonību; brigani.
brigani Nemiernieki, laupītāji; algotņu pulki, kas karaļa Jāņa gūsta laikā (1358. g.) sargāja Parīzi un bija pazīstami ar savu mežonību; briganti.
kandidas Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints, kuras fakultatīvi patogēnas cilvēkam; veido micēliju, bet neveido ašķu sporas. Parasti slimību ierosina "Candida albicans".
Alkšņupīte Nigras kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Blomes pagastā, iztek no Pauru dīķa.
Kastālija Nimfa Sengrieķu mitoloģijā, kura glābdamās no Apollona uzmācības metās avotā Parnas kalna pakājē.
Kuldīgas novads nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu.
Saldus novads nodibināts 2009. g. ietverot Saldus pilsētu un Ezeres, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, paplašināts 2021. g pievienojot Blīdenes, Cieceres un Remtes pagastu, kā arī Brocēnu pilsētu, robežojas ar Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles novadu, kā arī ar Lietuvu.
Ludzas novads nodibināts 2009. g., ietvēra Ludzas pilsētu, Briģu, Cirmas, Isnaudas, Istras, Nirzas, Ņukšu, Pildas, Pureņu un Rundēnu pagastu, 2021. g. pievienots Blontu, Ciblas, Goliševas, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mežvidu, Mērdzenes, Pasienes, Pušmucovas, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagasts, robežojas ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu novadu, kā arī ar Krieviju.
uzturēšanas remonts nolietotu vai bojātu spēkratu remonts, atjaunojot atsevišķu mezglu un sistēmu darbspēju. Par spēkratu uzturēšanas remontu parasti maksā no apgrozāmiem līdzekļiem.
standartatmosfēra Nosacīta atmosfēra, kuras parametri nav atkarīgi no meteoroloģiskajiem apstākļiem un kura pamatojas uz ilgstošu novērojumu rezultātiem; galvenie fizikālie raksturlielumi: atmosfēras spiediens jūras līmenī - 1013,25 hPa, temperatūra jūras līmenī +15 °C grādi, blīvums jūras līmenī 1,225 kg/m^2^, temperatūras gradients: līdz 11 km augstumam (-6,5 °C/km), no 11-20 km (0 °C/km), 20-32 km (+1 °C/km).
Vidējie Austrumi nosacīts apzīmējums teritorijai Rietumāzijā, starp Eiropu un Pakistānu, dažkārt aizstāj terminu "Tuvie Austrumi", bet biežāk ar to apzīmē Tuvo Austrumu valstis kopā ar Irānu un Afganistānu.
dzimstības koeficients noteiktā laikā dzīvi dzimušo bērnu skaita attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu noteiktā teritorijā. Parasti izsaka promilēs uz vienu kalendāro gadu.
notocactus Notocactus rutilans - sarkanīgās parodijas ("Parodia rutilans") nosaukuma sinonīms.
neptūnisms Novecojusies ģeoloģiska teorija, pēc kuras visi ieži ir veidojušies ūdenī primārajā Pasaules okeānā un grēku plūdos.
O'Higinsa O'Higinsa ezers - atrodas Patagonijas Kordiljeras austrumu piekājē 285 m vjl., Čīlē un Argentīnā (kur saucas - Sanmartina ezers), platība - 1010 km^2^, glaciālas izcelsmes, fjordveida līči, ieslīd O'Higinsa šļūdonis.
valsts nodeva obligāts maksājums valsts budžetā (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā) vai likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajos gadījumos pašvaldības budžetā kā atlīdzība par nodrošinājumu, ko valsts institūcijas devušas uzņēmējdarbībai, vai par sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī likumos paredzētiem speciāliem mērķiem (ceļu, ostu un sakaru sistēmu uzturēšanai un attīstībai, iedzīvotāju un dabas ekoloģiskajai aizsargāšanai, teritorijas labiekārtošanai un citiem mērķiem).
Valola Ogres kreisā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 17 km, iztek no Stirnezera, tek caur Pakšēnu (Valolas) ezeru, augšteci līdz Pakšēnu ezeram dēvē arī par Lubeju un Lubiju.
Lubija Ogres pietekas Valolas augšteces posma līdz Pakšēnu ezeram, kas tagad tiek dēvēts par Lubeju, senāks nosaukums.
hidrogrāfija okeanoloģijas nozare, kas apraksta Pasaules okeāna daļas.
pahipodija Oleandru dzimtas ģints ("Pachypodium").
pafiopedila Orhideju dzimtas ģints ("Paphiopedilum").
Beleima Ostas pilsēta Amazones deltā (port. val. "Belem"), Brazīlijas ziemeļaustrumos, Paras štata administratīvais centrs, 1436000 iedzīvotāju (2007. g.); Belena.
Heistingsa Ostas pilsēta Lielbritānijā ("Hastings"), Anglijas dienvidaustrumu daļā, pie Padekalē šaurumā, 90300 iedzīvotāju (2010. g.).
Jaungvineja Otra lielākā sala pasaulē (aiz Grenlandes, "New Guinea"), atrodas Melanēzijā, Klusā okeāna rietumos, uz ziemeļiem no Austrālijas, apskalo Jaungvinejas, Zālamana un Koraļļu jūra, sadalīta starp Indonēziju un Papua-Jaungvineju, platība - 829000 kvadrātkilometru, garums - >2400 km, platums - līdz 700 km, augstākā virsotne - 4884 m.
Parana Otra lielākā upe Dienvidamerikā (sp. val. "Rio Parana"), Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajas robežupe, sākas Brazīlijas plakankalnē satekot Paranaibai un Riugrandi, garums - 3150 km, kopā ar Riugrandi 4380 km, lejtecē saplūstot ar Urugvaju un ietekot Atlantijas okeānā, veido estuāru - Laplatas līci.
kadešs Otrās Mozus grāmatas fragments (13:1 - 10) par visu pirmdzimušo novēlēšanu Tam Kungam, par Pashā svinēšanu un par tefillīnu.
Otte Ottes dzirnavezers - uzpludināts uz Paparzes upes Alūksnes novada Kalncempju pagastā, platība - 3,7 ha; Altes dzirnavezers; Attes dzirnavezers, Otes dzirnavezers.
pauļenieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Pauļi" iedzīvotāji.
bermontieši P. Bermonta-Avalova armijas karavīri, kuri 1919. gada oktobrī uzbruka Rīgai. Neskatoties uz viņu ievērojamo skaitlisko pārsvaru, latviešu karavīri 11. novembrī padzina viņus no Pārdaugavas, bet novembra beigās – no Latvijas. Par godu šai uzvarai 11. novembrī svin kā Lāčplēša dienu.
aplokainis Pa apkārtceļiem, aplinkus, aplinki.
kviekāt Pa brīdim iekviekties.
paglaudīties Pa brīžam apskaut un paglaudīt.
brēkalēt Pa brīžam nedaudz skaļi raudāt.
sniegaļāt Pa brīžam snigt retām pārslām.
četratā Pa četriem (cilvēkiem) kopā.
pagodīgs Pa daļai godīgs.
sausens Pa daļai sauss.
suga Pa daļai, brīžiem.
padedzināt Pa daļām dedzināt.
livrezons Pa daļām izdotas grāmatas burtnīca.
papurtināt Pa daļām izšķērdēt.
lupināt Pa daļām ņemot, raujot nost čaulu, mizu u. tml., tīrīt, lobīt (ko).
lupināt Pa daļām ņemt, raut nost (čaulu, mizu u. tml., piemēram, auglim, dārzenim).
iestūriski Pa diagonāli, šķērsām iepretim; platā vai šaurā leņķī.
pārām Pa divi.
duets Pa diviem (parasti dziedāt).
divatā Pa diviem, (cilvēkiem) kopā, divi vien.
burzināt Pa druscītei drupināt, sīki smalcināt.
atpļekāt Pa dubļiem atbrist.
žampāt Pa dubļiem bradāt, ūdenī plunčāties.
močāties Pa dubļiem mīcīties (kustēties).
pļenkāt Pa dubļiem staigāt.
atšļorāt Pa dubļiem, slapju ceļu atnākt.
čačkas Pa dzelzceļu stumjami zemi un plati ratiņi Krievijā.
slīdzobrats Pa dzenvārpstu aksiāli pārvietojams zobrats; virpās izmanto suporta piedziņā.
noplosīt Pa gabalam noplēst, noplūkt.
izvalcīt Pa gabaliem, pa vienam vilkt ārā, izvilkt.
denderiski Pa galvu pa kaklu.
pārkučeniski Pa galvu pa kaklu.
tantariski Pa galvu pa kaklu.
tantariskis Pa galvu pa kaklu.
trimtrallām Pa galvu pa kaklu.
trīskājīgi Pa galvu pa kaklu.
kučāniski Pa galvu un kaklu, kūleniski; kučaniski.
kučeniski Pa galvu un kaklu, kūleniski; kučaniski.
kučaniski Pa galvu un kaklu, kūleniski.
piekučot Pa galvu, pa kaklu, apmetot kūleni pietraukties.
piekučoties Pa galvu, pa kaklu, apmetot kūleni pietraukties.
kūkumiski Pa galvu, pa kaklu.
tuteniski Pa galvu, pa kaklu.
ar līkumu Pa garāko ceļu (virzīties, pārvietoties).
gāžam Pa gāžam - garlaicībai, pa niekam, nevajadzīgi.
glužam Pa glužam - pilnīgi, viss un gatavs.
grupveidā Pa grupām, grupās.
nopļuņčāt Pa izmirkušu ceļu (kādu gabalu) nobraukt.
čīpoties Pa jokam cīkstēties.
štukoties Pa jokam dusmoties.
švībināt Pa jokam grasīties pērt.
mirāt Pa jokam izlikties mirušam.
drullēties Pa jokam kauties, lauzties.
šņakstīties Pa jokam ķerstīties, grābstīties.
niķināt Pa jokam, lēni sist bērnam, zirgam.
kablogramma Pa kabeli pārraidīta telegramma.
dandariski Pa kaklu, pa galvu.
vairākais Pa lielākai daļai, visvairāk.
lielumai Pa lielākai daļai.
runčoties Pa mājām dzīvot.
mēmisks Pa mēmisko - labi, veiksmīgi.
ņukāties Pa miegam grozīties (kustēties, spārdīties).
muļīt Pa muti viļāt, bez zobiem ēst.
muļāt Pa muti viļāt.
iegramdīt Pa nelīdzenu ceļa posmu ar zināmu piepūli ievelt iekšā.
atšļūkāt Pa nepiemērotu ceļu, ragavās (atkusnī), ar grūtībām atbraukt.
tuvošanās Pa orbītu lidojošu kosmisko lidaparātu manevru virkne, kuras rezultātā lidaparātu savstarpējais attālums un ātrums tiek samazināti līdz iepriekš uzdotai nelielai vērtībai, lai izdarītu apskati, veiktu sakabināšanos u. c. operācijas.
dubultvārpa Pa pārim kopā saaugušas vārpas; jumala.
dubultauglis Pa pārim kopā saauguši augi; jumala.
piecatā Pa pieciem (cilvēkiem) kopā.
atpilināt Pa pilienam notecināt.
paprāši Pa prātam.
precedēt Pa priekšu iet, iepriekš būt, priekšā atrasties, pārsniegt.
priekšu Pa priekšu.
pusaizmidzis Pa pusei aizmidzis.
pusirā Pa pusei atiris, vaļīgs.
panērt Pa pusei atvērt.
pasvēte Pa pusei brīvdiena.
pusdusmīgs Pa pusei dusmīgs, nepatīkams.
pusgaisā Pa pusei gaisā.
pusgaisos Pa pusei gaisā.
pusizkārsis Pa pusei izbadējies.
pusizgribējies Pa pusei izsalcis.
pusizsalcis Pa pusei izsalcis.
pusizsīcis Pa pusei izsalcis.
apžārbis Pa pusei jāteniski.
apžārniskis Pa pusei jāteniski.
pakliedzeniski Pa pusei kliedzot, pārmērīgi skaļi.
pakliedziski Pa pusei kliedzot, pārmērīgi skaļi.
pakrievs Pa pusei krievs.
puspalekdamies Pa pusei lēkdams.
pusmiegains Pa pusei miegains, apmiegojies, samiegojies.
puskariņ Pa pusei nokāries.
aizsprāgt Pa pusei nosprādzis.
pusbirā Pa pusei piebērts.
puskravā Pa pusei piekrauts.
pusragana Pa pusei ragana, sieviete ar dažādām prasmēm, ko apkārtējie neizprata.
narrante Pa pusei runājot, rečitējot.
puserrīgs Pa pusei sadusmojies, dusmīgs.
pusgruvis Pa pusei sagruvis, sadragāts.
pussagubis Pa pusei salīcis, sakrities.
pusgubu Pa pusei salīcis, sakupis.
pusgubus Pa pusei salīcis, sakupis.
pussāņus Pa pusei sāniski.
ieteceņus Pa pusei skriešus.
pusgaudens Pa pusei slims vai kropls.
pusšķērsu Pa pusei šķībi, pa pusei šķērsām.
pustupus Pa pusei tupus.
pusjautājoši Pa pusei vaicājoši.
pusvaļš Pa pusei vaļējs.
pussvārks Pa pusei vilnas, pa pusei linu svārki.
pussklābiņu Pa pusei, daļēji auļos.
pussklābiņus Pa pusei, daļēji auļos.
paraudus Pa pusei, gandrīz raudot, raudulīgi.
puškārteņus Pa pusei, ne pilnībā.
rocgaliski Pa roku galam, neveikli, neuzmanīgi.
pļockāt Pa salijušu zemi staigāt.
sapniski Pa sapņiem.
sešatā Pa sešiem (cilvēkiem) kopā.
atklumburēt Pa sliktu ceļu atbraukt.
ķīpsla Pa šķiedru sadalīts koks.
šņagāties Pa šņagām rakņāties.
telegramma Pa telegrāfa tīklu pārraidīts teksts, attēls.
tostarp Pa to laiku, tikmēr.
tikmēr Pa to laiku.
tiku Pa to laiku.
trijatā Pa trijiem (parasti cilvēkiem) kopā.
mirks Pa ūdens virsmu sviests plakans akmentiņš.
vairatā Pa vairākiem (parasti cilvēkiem) kopā.
pielasīt Pa vienam ceļot no zemes vai raujot (ko), piepildīt (ar to guzu) - par putniem.
apgubām Pa vienam vai diviem pie gubas.
atsevišķi Pa vienam, (katrs) par sevi.
vienatā Pa vienam; viens pats.
vienat Pa vienam.
viendzivi Pa viendzivi - pa vienai dzijai.
taisnā līnijā Pa visīsāko iedomājamo ceļu (no vienas vietas līdz otrai).
nobarvilna Pa ziemu izaugusī vilna.
ārtecis Pa ziemu turama cūka.
apada Paada - adīta vīzes pazole.
palūgt Paaicināt (kādu kur iet, ko darīt).
pasavedināties Paaicināt iet sev līdzi.
pasavesties Paaicināt iet sev līdzi.
paeicināt Paaicināt.
pasaākstīties Paākstīties.
dušekija Paalksnis - bērzu dzimtas ģints ("Duschekia").
duschekia Paalkšņi.
TOP Paanga; Tongas Karalistes valūtas kods, sīknauda - seniti.
pavārtīt Paārdīt (piemēram, sienu, labību).
pakaņģerēt Paārstēt (zirgu vai citu dzīvnieku).
pabeserēt Paārstēt.
padakterēt Paārstēt.
padokterēt Paārstēt.
palečīt Paārstēt.
papravīt Paārstēt.
pabeserēties Paārstēties, paveseļoties.
pasaārstēties Paārstēties.
pasalečīties Paārstēties.
pasazālēties Paārstēties.
patecināt Paasināt, patrīt (piemēram, ar tecīlu).
šmīksts Paass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja ko samērā tievu, plānu, elastīgu strauji skar gaisa plūsma vai ja tas strauji virzās gaisā.
pastaģis Paaste, vieta zem astes.
akcelerācija Paātrinājums (parasti kāda organisma attīstībā).
akcelerācija Paātrināšanās; kustības maiņa.
pasteidzināt Paātrināt (darbību, norisi).
katalizēt Paātrināt ķīmiskas reakcijas norisi.
forsēt Paātrināt, pastiprināt, sasprindzināt.
iedrīzināt Paātrināt.
pačaganēt Paātrināt.
pieātrināt Paātrināt.
uzsteigt Paātrināt.
suģestopedija Paātrināta apmācību sistēma, kas saistīta ar hipnotisku iedvesmošanu.
hiperpsihoze Paātrināta domāšana; ārkārtīga garīgā aktivitāte.
katodstari Paātrināta elektronu plūsma, ko izstaro katods.
tahipnoja Paātrināta elpošana (40-60 elpas vilcienu minūtē).
termopolipnoja Paātrināta elpošana augstas temperatūras vai drudža gadījumā.
hiperfiltrācija Paātrināta glomerulārā filtrācija; parasti agrīna insulīnatkarīgā cukura diabēta pazīme.
superovulācija Paātrināta ovulācija.
ponopalmoze Paātrināta sirdsdarbība no vieglas piepūles.
sirdsklape Paātrināta sirdsdarbība.
sirdsklapētājs Paātrināta sirdsdarbība.
sirdsklapītes Paātrināta sirdsdarbība.
tahikardija Paātrināta sirdsdarbība.
aizaelšana Paātrināta un apgrūtināta elpošana.
aizelsa Paātrināta un apgrūtināta elpošana.
hiperpnoja Paātrināta un padziļināta elpošana.
tahitrofisms Paātrināta vielmaiņa.
ātrvirpa Paātrinātas darbības virpa.
turbo Paātrināts režīms; turborežīms.
taibreiks Paātrināts sporta sacensības vai tās posma uzvarētāja noskaidrošanas veids (gk. tenisā, volejbolā).
kanālstari Paātrinātu pozitīvo jonu plūsma, kuru iegūst katodstaru lampā.
incalzando Paātrinot kustību.
spedente Paātrinot, pasteidzinot.
ačelerando Paātrinot, sasteidzot.
maiņa Paaudze, kura nomaina iepriekšējo paaudzi (piemēram, kādā nozarē).
ģenerācija Paaudze; visi kādu vecāku pēcnācēji.
audze Paaudze.
augums Paaudze.
dzimums Paaudze.
cocans Paaudzies bērns.
prāvs Paaudzies.
zemaudze Paauga.
garenslīpums Paaugstinājuma vai pazeminājuma un ceļa horizontālā attāluma attiecības rādītājs, parasti izteikts procentos vai promiles.
pjedestāls Paaugstinājums (ar dažāda augstuma pakāpieniem), uz kura nostājas apbalvojamie, godināmie sporta sacensību uzvarētāji.
perons Paaugstinājums (blakus sliedēm), pie kura piestāj un no kura atiet vilcieni.
podests Paaugstinājums (parasti uz skatuves, estrādes).
ambons Paaugstinājums agrīno kristiešu, katoļu un pareizticīgo baznīcās; uz tā notur vienu dievkalpojuma daļu un lasa sprediķus.
apurs Paaugstinājums jeb sausa vieta purvā.
pielips Paaugstinājums maizes klaipā.
bema Paaugstinājums runātājam sinagogā.
podijs Paaugstinājums runātājiem vai dziedātājiem.
almemārs Paaugstinājums sinagogā, no kura tiek lasīta Tora.
kancele Paaugstinājums sprediķošanai baznīcā.
pielups Paaugstinājums uz maizes klaipa (arī iedobums šur un tur).
estokāde Paaugstinājums uz pāļiem vai kraķiem pagaidu piestātnēm, platformām.
katafalks Paaugstinājums zārka novietošanai (sēru ceremonijas laikā).
pacēlums Paaugstinājums Zemes (planētas) virsā; paaugstināta vieta (kādā apvidū).
krūce Paaugstinājums, ar sūnu apaudzis cinis.
katedra Paaugstinājums, arī pults publiskam runātājam.
valsts Paaugstinājums, kalns.
ātrumvalnis Paaugstinājums, kas izbūvēts braukšanas ātruma ierobežošanai.
gumba Paaugstinājums, kaudze; viļņains paaugstinājums.
estrāde Paaugstinājums, kur uzstājas koris, orķestris, atsevišķi mākslinieki, oratori u. tml.
kumums Paaugstinājums, nelīdzenums, uzkūkums.
kruva Paaugstinājums, nelīdzenums.
postaments Paaugstinājums, paaugstināts paliktnis, pamatne (kā) novietošanai.
nelīdzenums Paaugstinājums, padziļinājums (kā virsmā).
nors Paaugstinājums, pakalne.
stāveklis Paaugstinājums, pamatne, molberts.
uzrobs Paaugstinājums, reljefa izcilnis.
ešafots Paaugstinājums, uz kura izpilda nāves sodu.
promovends Paaugstināmais; persona, kurai piešķir zinātnisku (doktora) grādu.
avangzemanga Paaugstināšana.
saskrūvēt Paaugstināt (cenu, maksu), parasti ievērojami; palielināt (kā apjomu., intensitāti u. tml.), parasti ievērojami.
sacelt Paaugstināt (cenu, maksu), parasti ievērojami.
uzcenot Paaugstināt (kā) cenu, parasti tirdzniecības izdevumu segšanai.
pacelt Paaugstināt (kāda fizikāla lieluma, parasti temperatūras, spiediena) skaitlisko vērtību; panākt, būt par cēloni, ka (kam) palielinās šāda skaitliskā vērtība.
pacelt Paaugstināt (kādu par ko).
uzcirst Paaugstināt (maksu, cenu).
uzsist Paaugstināt (maksu, cenu).
uzskrūvēt Paaugstināt (maksu, cenu).
pacelt Paaugstināt (piemēram, cenas); palielināt (kā daudzumu, apjomu).
iedārdzināt Paaugstināt cenas.
uzdārdzināt Paaugstināt cenu.
augstināt Paaugstināt, pacelt.
promovēt Paaugstināt; piešķirt zinātnisku (doktora) grādu; dot augstāku grādu.
komerccena Paaugstināta cena (precei, pakalpojumam), ko nosaka tirgotājs (parasti pastāvot paralēli arī valsts noteiktajai cenai).
stresjutība Paaugstināta dzīvnieku organisma reakcija uz dažādu nelabvēlīgu vides faktoru iedarbību.
tahifrēnija Paaugstināta garīgā aktivitāte.
klētsgrīda Paaugstināta grīda klēts lieveņveida izbūvē.
kriestēzija Paaugstināta jutība pret aukstumu.
hiperergija Paaugstināta jutība, viena no alerģijas izpausmēm.
hipererģija Paaugstināta jutība, viena no alerģijas izpausmēm.
oksipātija Paaugstināta organisma jutība pret gaismu, pieskārieniem vai sāpēm.
postaments Paaugstināta pamatne (piemēram, kolonnai, statujai).
viktimitāte Paaugstināta personas spēja, dažādu garīgu un fizisku īpašību dēļ, objektīvos apstākļos kļūt par noziedzīgu uzbrukumu objektu.
hiperalgēzija Paaugstināta sāpju jutība.
hiperalģija Paaugstināta sāpju sajūta.
biezpiens Paaugstinātā temperatūrā sarecinātas, no sūkalām atdalītas piena olbaltumvielas.
tertanitropentaeritrīts Paaugstinātas jaudas sprāgstviela - balta, kristāliska, ūdenī nešķīstoša, labi presējama; tens.
tens Paaugstinātas jaudas sprāgstviela - balta, kristāliska, ūdenī nešķīstoša, labi presējama.
tetrils Paaugstinātas jaudas sprāgstviela (tetranitrofenilmetilnitroamīns), kristāliska viela gaiši dzeltenā krāsā; lieto detonatoros.
katelektrotonuss Paaugstinātas kairināmības stāvoklis (vietējais kairinājums) nervā vai citā jutīgā audā, attīstās katoda pielikšanas sfērā, ja laiž cauri līdzstrāvu.
apireksija Paaugstinātas temperatūras trūkums drudža slimībās.
hiperrefleksija Paaugstināti refleksi.
uzkāpt Paaugstināties (līdz noteiktai pakāpei) - parasti par temperatūru, spiedienu.
pasacelties Paaugstināties (par līmeni ūdenstilpē).
kāpt Paaugstināties (parasti par temperatūru, spiedienu).
kāpt Paaugstināties (piemēram, par cenām, vērtspapīriem, papīrnaudas kursu); kļūt ar lielāku vērtību (piemēram, par akcijām).
celties Paaugstināties (piemēram, par līmeni, temperatūru, spiedienu); palielināties (piemēram, par vērtību).
uzkāpt Paaugstināties vai palielināties (līdz noteiktai pakāpei) - piemēram, par cenu, darba ražību.
hemihipertonija Paaugstināts (arteriāls vai muskuļu) tonuss ķermeņa vienā pusē.
panhromatisms Paaugstināts (piemēram, fotoplates, fotofilmas) jutīgums pret zaļiem, dzelteniem un sarkaniem stariem.
mikroalbuminūrija Paaugstināts albumīna līmenis urīnā, bet pārāk zems, lai to varētu noteikt ar parastām metodēm.
hipertonija Paaugstināts asinsspiediens.
hiperaciditāte Paaugstināts kuņģa sulas skābums.
vagotonija Paaugstināts parasimpātiskās nervu sistēmas tonusa stāvoklis.
katedris Paaugstināts sēdeklis, kādus parasti novieto mācības iestādēs mācības spēku vajadzībām; pārnestā nozīmē profesora vieta augstskolā.
sitosterinlēmija Paaugstināts sitosterīnu līmenis asinīs, īpaši beta sitosterīna, kas tiek absorbēts no uzturā lietojamiem dārzeņiem; reta forma saistīta ar ksantomatozi, tuberozi un cīpslu ksantomām, rodas bērnībā.
tirozinēmija Paaugstināts tirozīna līmenis asinīs un pastiprināta tirozīna un tā oksidācijas produktu izdale urīnā, pārmantoti tirozīnmaiņas traucējumi (autosomali receslva pārmantošana): klīniskā ainā dominē aknu cirozes simptomi.
epitonuss Paaugstināts tonuss, paaugstināts spriegums.
stulmājs Paaugsts celms.
paaugties Paaugt (3).
ieaugties Paaugt un iesakņoties (par augiem).
pabust Paaugt.
pastiepties Paaugties (garumā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
pasacelties Paaugties (par augiem).
pasastiepties Paaugties garumā.
apauklēt Paauklēt (vairākus citu pēc cita).
paglabāt Paauklēt.
pasaauklēties Paauklēties.
aukstnējs Paauksts, dzestrs.
aukstans Paauksts.
aukstens Paauksts.
paauļot Paaulekšot.
paaurēt Paaurot.
pavējoties Paaušoties, padraiskuļoties.
paauties Paaut sev (zeķes).
pakalēties Pabadenēties.
pabadenēties Pabadināties.
pabadēties Pabadināties.
pasabadīties Pabadīties.
pakāmēt Pabadoties.
padrebināt Pabaidīt, parāt (kādu).
patrauvēt Pabaidīt, patraucēt.
pačauvēt Pabaidīt.
pabokstīties Pabaidīties.
pabidzīt Pabakstīt.
padakstīt Pabakstīt.
pasabalēties Pabalēties.
bālnējs Pabāls, bālgans, blāvs, nespodrs.
bālūksnējs Pabāls, nespodrs.
bāluksnējs Pabāls.
iebālzgans Pabāls.
pabelīt Pabalsināt.
subsīdija Pabalsts, ko galvenokārt naudas veidā piešķir (parasti valsts, tās iestāde) no budžeta līdzekļiem.
stīpendijs Pabalsts, ko saņem skolu, īpaši augstskolu audzēkņi kursa beigšanai no valsts, pašvaldību vai privātiem kapitāliem.
sukurss Pabalsts, palīdzība.
pīsla Pabaltās, vieglās pūkas, kas atliek no izkvēlojušām oglēm.
didymodon Pabārbulas.
Paborga Pabarga, Runtortas ezera pieteka.
Paborgas strauts Pabarga.
pabiri Pabari (1).
bārsts Pabari.
pabārkšņi Pabārkši.
apbarāt Pabarot (daudzus).
apbarot Pabarot (daudzus).
paēdināt Pabarot (dzīvnieku).
uzauzot Pabarot (zirgu) ar auzām.
paauzot Pabarot (zirgu), parasti ar auzām.
ieauzot Pabarot ar auzām.
izklesināt Pabarot līdz sātam, kārtīgi pacienāt.
apkopt Pabarot un uzturēt tīrus (mājdzīvniekus).
aizkopt Pabarot, apkopt.
pārmitināt Pabarot, izmitināt kādu laiku.
apstribināt Pabarot, pastrebināt ar šķidru ēdienu (visu objektu kopumu).
pabarāt Pabarot.
pabarināt Pabarot.
pašimpēt Pabārt, palamāt; pazobot.
padrāzt Pabārt.
pašimpēties Pabārties, palamāties; pazoboties.
pasabārties Pabārties.
apbāzt Pabāzt zem kā.
apstūķēt Pabāzt zem kā.
apbēdzināt Pabāzt zem kaut kā.
pastūķēt Pabāzt, arī novietot zem (kā), arī (kam) apakšā (parasti neveikli, nevīžīgi).
pažaut Pabāzt, atstāt zem.
Pabbasch Pabaži.
Pabbasch Pabažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Pabažu pagastā.
patužīt Pabēdāt.
pabēdāt Pabēdāties.
pasabēdāties Pabēdāties.
pamukt Pabēgt (1).
pamukt Pabēgt (2).
pamuģīt Pabēgt; paiet, paskriet.
pašmaukt Pabēgt.
pašmaukties Pabēgt.
pašmukt Pabēgt.
sakopies Pabeidzis sakopties.
nobeigt Pabeigt (2).
dabūt gatavu Pabeigt (kā gatavošanu, veidošanu).
apdarināt Pabeigt (piešķirot galīgo formu).
daiet Pabeigt (skolu).
daadīt Pabeigt adīt (kā) daļu.
nocērpties Pabeigt aitu cirpšanu.
nomakņāt Pabeigt apstrādāt purvainu tīrumu.
dacilāt Pabeigt apvērst (apžuvušā siena) daļu.
daart Pabeigt art (kā) daļu.
apsaarties Pabeigt art.
daaust Pabeigt aust (kā) daļu.
apaust Pabeigt aust.
apsaausties Pabeigt aust.
iztalināties Pabeigt balināt, izbalināt.
daberzt Pabeigt berzt (kā) daļu.
apbīdēties Pabeigt bīdelēšanu (plānotā apjomā).
nobrokastot Pabeigt brokastot.
nobrūvēt Pabeigt brūvēt (alu).
dacirpt Pabeigt cirpt (kā) daļu.
dacirst Pabeigt cirst (kā) daļu.
atdzievāties Pabeigt darbu.
dadarīt Pabeigt darīt (kādu darba) daļu.
uzbeigt Pabeigt darīt (ko iesāktu).
apsadarīties Pabeigt darīt darbu.
nodarvoties Pabeigt darvot visas vajadzīgās virsmas.
dadēstīt Pabeigt dēstīt (kā) daļu.
apsadēstīties Pabeigt dēstīt.
atdēties Pabeigt dēt.
dadīrāt Pabeigt dīrāt (kā) daļu.
dadrāzt Pabeigt drāzt (kā) daļu.
izdzemdēt Pabeigt dzemdēt.
izdzemdēties Pabeigt dzemdēt.
daecēt Pabeigt ecēt (kā) daļu.
nodēt Pabeigt gatavot desas.
dajumīt Pabeigt jumt (kā) daļu.
noliedināt Pabeigt kalt, nokaldināt.
dakapāt Pabeigt kapāt (kā) daļu.
dakaplēt Pabeigt kaplēt (kā) daļu.
dakārst Pabeigt kārst (kā) daļu.
apkārst Pabeigt kārst.
atkledzināties Pabeigt kladzināt.
daklāt Pabeigt klāt (kā) daļu.
apkulstīt Pabeigt kulstīt, tīrīt linus.
apkulties Pabeigt kulšanu; apkult visu (savu labību).
izkulties Pabeigt kulšanu.
dakult Pabeigt kult (kā) daļu.
apkult Pabeigt kult; izkult (daudz vai visu).
apsakulties Pabeigt kult.
izķebļot Pabeigt ķebļot (atdalīt graudus no pelavām).
dalasīt Pabeigt lasīt (grāmatu).
daskaitīt Pabeigt lasīt (tekstu).
salēzēt Pabeigt lēzēt 1(1).
salēzēt Pabeigt lēzēt 1(2).
nopaisīt Pabeigt linu vētīšanu.
nopātarot Pabeigt lūgsnu, pātarus.
apmalt Pabeigt malšanu, samalt (daudz vai visu, arī daudziem vai visiem).
apmalties Pabeigt malšanu; samalt visu (savu labību).
damalt Pabeigt malt (kā) daļu.
nomalties Pabeigt malt visu, kas atvests uz dzirnavām.
apvelēties Pabeigt mazgāšanas darbus.
damazgāt Pabeigt mazgāt (kā) daļu.
apmēzt Pabeigt mēslu vešanu.
izbrakšināt Pabeigt mīstīt linus.
daskust Pabeigt mizot (nevārītus kartupeļus).
aizstīpāt Pabeigt mucas stīpošanu.
aizstīpot Pabeigt mucas stīpošanu.
nonārstot Pabeigt nārstot.
nonērst Pabeigt nārstot.
daplēst Pabeigt plūkt (kā) daļu.
dacirst Pabeigt pļaut (kā) daļu.
dapļaut Pabeigt pļaut (kā) daļu.
darakstit Pabeigt rakstīt (kā) daļu.
darakt Pabeigt rakt līdz kādam laikam.
apravēties Pabeigt ravēšanu.
apsarevēties Pabeigt ravēt.
uzravēt Pabeigt ravēt.
dariest Pabeigt riest (kā) daļu (aušanas procesā).
izlaist Pabeigt sagatavošanu un nodot izrādīšanai, iesākt izrādīt (parasti kinofilmu, teātra izrādi).
atsēt Pabeigt sēju.
nosēties Pabeigt sēju.
apsēt Pabeigt sēšanu; iesēt (daudz vai visu).
apsēties Pabeigt sēšanu.
dasēt Pabeigt sēt (kā) daļu.
apsasēties Pabeigt sēt.
daškaldīt Pabeigt skaldīt (kā) daļu.
daskust Pabeigt skūt; arī noskūt.
nospēlēt Pabeigt spēlēt (lomu), atveidot (tēlu), kad izrāde pārstāj būt repertuārā.
apstādīt Pabeigt stādīšanu; iestādīt (daudz vai visu).
apstādīties Pabeigt stādīšanu.
izstudēt Pabeigt studijas (augstskolā).
izšķutēt Pabeigt šķūtes darbus.
datemburkavāt Pabeigt tamborēt (kā) daļu.
dastatīt Pabeigt veidot (labības status kādā platībā).
nočikaturīt Pabeigt veidot apmetumu (kam).
atdzest Pabeigt veldzēt (kaļķus).
noprēst Pabeigt vērpt.
davest Pabeigt vest (kā) daļu.
daarpavāt Pabeigt vētīt (kā) daļu.
apslaukt Pabeigt visu govju slaukšanu.
dagriezt Pabeigt zāģēt (kā) daļu.
dakraut Pabeigt zārdot (kā) daļu.
pagalēt Pabeigt, izputināt.
uzderināt Pabeigt, noslēgt.
apgraut Pabeigt, pievarēt.
atbeigt Pabeigt.
beigtin Pabeigt.
dabeigt Pabeigt.
pabaigt Pabeigt.
cēliens Pabeigta daļa (dramatiskā vai muzikāli dramatiskā darbā, šāda darba izrādē).
pārmats Pabeigta darba rezultātu pieslīpēšanas, uzlabošanas process.
piegružāts Pabeigta darbība --> piegružāt.
piegružots Pabeigta darbība --> piegružot.
aizkorķējums Pabeigta darbība, rezultāts --> aizkorķēt.
aizlodējums Pabeigta darbība, rezultāts --> aizlodēt.
ieplēsums Pabeigta darbība, rezultāts --> ieplēst.
klabinājums Pabeigta darbība, rezultāts --> klabēt.
nonievājums Pabeigta darbība, rezultāts --> nonievāt.
nopulgojums Pabeigta darbība, rezultāts --> nopulgot.
ondulējums Pabeigta darbība, rezultāts --> ondulēt.
šķīvojums Pabeigta darbība, rezultāts --> šķīvot.
vicinājums Pabeigta darbība, rezultāts --> vicināt.
apkulstas Pabeigta linu kulstīšana.
periods Pabeigta, noteiktā formā izveidota muzikālā doma.
apmīstīt Pabeigtās pagātnes forma no "mīstīt".
izdarīts Pabeigts.
padarīts Pabeigts.
veikts Pabeigts.
pabēriņi Paberes.
pabārkšķi Paberi - labības vai citi smalkumi; milti, ko pirms cepšanas pabārsta zem maizes klaipa.
pabāršķi Paberi - labības vai citi smalkumi; milti, ko pirms cepšanas pabārsta zem maizes klaipa.
pabārsti Paberi - labības vai citi smalkumi; milti, ko pirms cepšanas pabārsta zem maizes klaipa.
pabērnis Pabērns (padēls vai pameita).
Pabērzu ezers Pabērzes ezers Medumu pagastā.
pasašaravāties Paberzēt (piemēram, ķermeni).
pabraucīt Paberzēt, arī paglaudīt (ķermeņa daļu); pamasēt.
paburzīt Paberzēt, arī paspaidīt, paņurcīt (parasti ātri, steigā).
pasuinīt Paberzēt, pakasīt.
apbraucīt Paberzēt, pamasēt.
patrīt Paberzēt, parīvēt.
pabrāzāt Paberzēt, paskrāpēt.
paberzt Paberzēt.
paburzāt Paberzēt.
pašaravāt Paberzēt.
pabrāzāties Paberzēties.
pasuinīties Paberzēties.
patrašāties Paberzēties.
rhamnus Pabērzi.
krūklis Pabērzs ("Rhamnus").
suņābele Pabērzs ("Rhamnus").
vilkābele Pabērzs ("Rhamnus").
rhamnaceae Pabērzu dzimta.
ceanots Pabērzu dzimtas ģints ("Ceanothus"), ko mēdz saukt arī par Kalifornijas ceriņiem, 50-60 sugu.
krūklis Pabērzu dzimtas ģints ("Frangula"), krūms ar plati eliptiskām lapām un vasarā sarkanām, rudenī spoži melnām ogām, \~50 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 auga.
zizifs Pabērzu dzimtas ģints ("Ziziphus"), krūmi, retāk nelieli koki, tropos un subtropos, no Dienvideiropas līdz Japānai, \~40 sugu, Latvijā introducēta 1 suga.
rhamnales Pabērzu rinda.
vīnkokaugi Pabērzu rindas dzimta ("Vitaceae"), kokveida liānas, nelieli koki, krūmi ar staraini daivainām vai saliktām lapām, raksturīgas zaru pārveidnes - vītes, ar ko augs ķeras pie balsta, 11-12 ģinšu, >700 sugu.
vīnkoks Pabērzu rindas dzimta ("Vitaceae"), kurā ietilpst kokveida liānas, retāk nelieli koki vai krūmi (piemēram, vīnkoki, mežvīni), 12 ģinšu, 700 sugu.
Paberzu ezers Pabēržu ezers Eglaines pagastā.
Pabērzu ezers Pabēržu ezers Eglaines pagastā.
Pabirzes ezers Pabēržu ezers Eglaines pagastā.
Pabērzes ezers Pabēržu ezers Medumu pagastā.
pašķiebt Pabīdīt (parasti sānis).
apbīdīt Pabīdīt zem kā.
pagumdīt Pabīdīt, pagrūstīt; pagrūst.
pabīdēt Pabīdīt.
pabudīt Pabīdīt.
pašībēt Pabīdīt.
apbīdīties Pabīdīties zem kā.
pašībēties Pabīdīties.
padraudēt Pabiedēt, draudīgi izturoties.
pabiedināt Pabiedēt.
patusēties Pabiedroties.
patusoties Pabiedroties.
maiznuka Pabieza maizes rika, gabals.
pantags Pabieza putra.
pabiezai Pabiezi.
pumpulis Pabiezinājums dzijā.
breņģis Pabiezs kā maisījums, sabiezējis ēdiens.
paidušīns Pabiezs zīda audums.
frotē Pabiezs, mīksts cilpveida (parasti kokvilnas) audums.
pabiezi Pabiezs.
pusbiezs Pabiezs.
pabiezi Pabieži.
pabiezs Pabiežs.
pačukstināt Pabikstīt (piemēram, degošas pagales, ogles).
pačokāt Pabikstīt, parušināt, parakņāt (parasti ko meklējot).
pačakarēt Pabikstīt, parušināt, parakņāt (parasti, ko meklējot).
uzčuksnīt Pabikstīt.
pabingāt Pabimbāt (2).
pabara Pabiras (1).
drazga Pabiras, atkritumi.
pabires Pabiras.
smelte Pabiras.
pabizinēt Pabizināt.
pabīdzīt Pabizot.
pabizinēt Pabizot.
pabižot Pabizot.
pabizoties Pabizot.
pablaku Pablakām.
pablakum Pablakām.
pablakus Pablakām.
pasablandīties Pablandīties.
pablāvēt Pablāvot.
pablāzmoties Pablāzmot.
pablenst Pablenzt.
patrombavāt Pablietēt.
pablunkšķināt Pablūkšināt.
paveplāt Pabļaustīties, paklaigāt.
pasabļaustīties Pabļaustīties.
pamaitāt Pabojāt.
pasamīcīties Pabradāt pa dubļiem, māliem.
pašļokāt Pabradāt, ieminot, atstājot pēdas, sliedes.
pabražāt Pabradāt.
pabreņģēt Pabradāt.
pažampāt Pabradāt.
pabražāties Pabradāties.
pažampāties Pabradāties.
pabraucināt Pabraucīt.
pašļaucīt Pabraucīt.
pažīgot Pabraucīt.
pabraukalēt Pabraukāt.
pabraukāties Pabraukāt.
aizdvašot Pabraukt garām (par vilcienu ar tvaika lokomotīvi).
pavilnīt Pabraukt garām.
apbraukt Pabraukt zem kā.
patribulēt Pabrīdināt, pastrostēt.
pabriedināt Pabriedēt.
pabrīnēties Pabrīnīties.
pasabrīnāties Pabrīnīties.
pabrīns Pabrīņa zāles - ārstniecības vēršmēle ("Anchusa officinalis").
pabristies Pabrist (1).
pabrokastēt Pabrokastot.
pabruki Pabroķi - koka atspaidi, ko liek apkārt kaudzei, kā arī jaunbūves stūros līdz pamatu ielikšanai.
pabokņīt Pabuknīt, pagrūstīt.
pabuksnīt Pabuknīt, pagrūstīt.
pabukstīt Pabuknīt, pagrūstīt.
pabukstīties Pabuknīties, pagrūstīties.
pabūšķēt Pabūkšķēt.
pabūšķināt Pabūkšķināt.
pabruzdināt Pabungot.
pabungāt Pabungot.
pavursuļāt Paburbuļot (par ūdeni).
pazavēt Paburt.
paslibazavāt Paburtot.
paburnīt Paburzīt; arī paņurcīt.
paņurcīt Paburzīt.
pavilnīt Paburzīt.
paņurcīties Paburzīties.
iziet Pabūt (kur) un izciest lielas mokas; pārdzīvot, pārciest (ko).
patupēt Pabūt apcietinājumā.
izgrozīties Pabūt kādu laiku (kur), vairākkārt paejoties uz vienu un otru pusi.
paburzīties Pabūt un pierast, iejusties (kur), pielāgoties apkārtnei, sabiedrības videi.
atsažaustīties Pabūt, ierasties vairākās vietās, parasti bez noteikta mērķa.
apbūt Pabūt, ierasties vairākās, visās vietās, apmeklēt vairākus, visus cilvēkus.
apgrozīties Pabūt, uzkavēties īsu laiku (par daudziem cilvēkiem).
paluptēties Pabūt, uzturēties (neilgu laiku) svaigā gaisā.
izadzīvāties Pabūt, uzturēties pēc kārtas vairākās vietās.
pasabūties Pabūt.
bazaments Pabūve, ēkas zemes stāvs.
bugelis Pacēlājs, slīdoša trose slēpotāju pacelšanai kalnā; pie troses ir piestiprināti āķi vai tureklīši (sēdeklīši).
pacelne Pacele - vieta zem ceļgala vai ceļgalam mugurpusē.
kuehneromyces Pacelmenes.
slīdkāpnes Pacelšanas un nolaišanas transportlīdzeklis kustīgu kāpņu veidā; slīdošās kāpnes; eskalators.
eskalators Pacelšanas un nolaišanas transportlīdzeklis kustīgu kāpņu veidā.
uzsvīrēt Pacelt (ar sviru).
uzsvīrot Pacelt (ar sviru).
dacelt Pacelt (līdz noteiktam augstumam).
piecilāt Pacelt (rokot zem zemes).
svīlēt Pacelt ar sviru.
uztakelēt Pacelt buras (piemēram, jahtai).
uzkniebt Pacelt cenu.
pacerināt Pacelt ceru.
plāksnīt Pacelt miegainus plakstus, ar grūtībām mirkšķināt.
dižināt Pacelt statusā, lielīt, daudzināt.
pārvāzt Pacelt un aizvērt (vāku).
aizriezt Pacelt uz augšu, izliekt.
uzstādināt Pacelt vai paaugstināt ūdens līmeni ar hidrotehnisku būvi.
sasvīrēt Pacelt, izkustināt ar sviras palīdzību.
aplanēt Pacelt, izlīdzināt.
izsliet Pacelt, izstiept (uz augšu), arī atliekt (parasti galvu).
virsināt Pacelt, paaugstināt.
pasliet Pacelt, pastiept uz augšu, arī mazliet atliekt, pavērst (ķermeņa daļu).
augstīt Pacelt.
podņaķ Pacelt.
uzjemt Pacelt.
uzkacēt Pacelt.
paugurs Pacelta ieapaļa vai nenoteikta apveida zemes virsas forma ar izteiktām nogāzēm un virsotni (retāk ar plakanu virsu), kas ievērojami (līdz 200 metriem) paceļas pāri apkārtnes pazeminājumiem (līdzenumiem, starppauguru ieplakām, ielejām).
uzkāpt Pacelties (līdz noteiktam līmenim, vietai) - par šķidrumu, viļņiem, arī ūdenstilpi.
pacilt Pacelties (mazliet).
putēt Pacelties augšup (no kā virsmas) un izplatīties uz visām pusēm (par putekļiem, sīkām (kā) daļiņām u. tml.).
uzplīvoties Pacelties pāri.
sasacelties Pacelties stāvus, uz augšu.
augstēties Pacelties uz augšu.
pasacelties Pacelties uz augšu.
nostāties Pacelties, arī atrasties virspusē (šķidrumam, traukam ar šķidrumu, ūdenstilpei) - parasti par priekšmetiem.
levitēt Pacelties, pārvarēt Zemes gravitācijas spēka iedarbību uz cilvēka ķermeni.
uzramsties Pacelties, piecelties.
izcilt Pacelties.
kāpiens Pacēlums (ceļā, ceļa posmā), augšupejošs ceļa posms.
vilnis Pacēlums, kas rodas ūdens virsmā svārstību kustības rezultātā.
uzcīls Pacēlums, tāds, kas atrodas nedaudz augstākā vietā.
arse Pacēlums; antīkā pantmērā pēdas vieglā, neuzsvērtā daļa; mūzikā - aiztakts.
aizkārtne Paceļama (koka vai metāla) barjera ceļa slēgšanai.
vārstulis Paceļama barjera.
šverts Paceļams un nolaižams (laivas) ķīlis.
apčubināt Paceļot vai ar plaukstām nolīdzinot, padarīt (guļas vietu) mīkstāku.
čubināt Paceļot vai nolīdzinot ar rokām, darīt (piemēram, guļasvietu) mīkstāku.
pareizot Paceļot.
izkāpt Paceļoties uz augšu, izvirzīties, iznākt (no pārējā apģērba) - par apģērba daļām.
aizslieties Paceļoties, izstiepjoties aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā).
pamerkavāt Pacensties (ko paveikt).
parakņāties Pacensties atcerēties (ko bijušu, arī aizmirstu).
pacīsties Pacensties.
pasacensties Pacensties.
pastarāties Pacensties.
paspradzināt Pacepināt (gaļu, taukus).
troglodytidae Paceplīšu dzimta.
ceplītis Paceplīšu dzimtas ģints ("Thryothorus").
campylorhynchus Paceplīšu dzimtas ģints.
cyphorhinus Paceplīšu dzimtas ģints.
īkšķītis Paceplītis.
pačeplītis Paceplītis.
troglodytes Paceplītis.
pacept Pacepties (1).
pasacepties Pacepties.
šūkne Pacere upes krastā, kur vēžiem alas.
padziekste Pacere, pasiekste.
pačare Pacere.
pacers Pacere.
padupe Pacere.
padupes Pacere.
pakraule Pacere.
pakraulis Pacere.
paciemāt Paciemoties.
paciemot Paciemoties.
pasaciemāties Paciemoties.
pasērst Paciemoties.
pasērsties Paciemoties.
pacieņa Pacienāšana, pamielošana.
nomielot Pacienāt (veselu rindu cilvēku).
šmorināt Pacienāt ar alkoholu.
mieloties Pacienāt vienam otru.
iegodāt Pacienāt, mielot.
iegodēt Pacienāt, mielot.
apcienāt Pacienāt, pamielot.
izcienīt Pacienāt.
izgastīt Pacienāt.
mielastot Pacienāt.
mieļot Pacienāt.
pacienīt Pacienāt.
pagastīt Pacienāt.
pagodēt Pacienāt.
uzčavāt Pacienāt.
uzcienāt Pacienāt.
uzgodāt Pacienāt.
godēties Pacienāties, pacienāt; ēst.
uzcienāties Pacienāties.
plazmaferāze Pacienta asins attīrīšana no nevēlamām olbaltumvielām.
pieciest Paciest (kādu, ko), samierināties (ar kādu, ar ko), parasti neilgu laiku.
kost zobus Paciest ko nepatīkamu.
panest Paciest, izturēt (ko nevēlamu, nelabvēlīgu).
apgarēt Paciest, izturēt.
apnesties Paciest, izturēt.
iscērpēt Paciest, izturēt.
ieciest Paciest, panest.
izciest Paciest, pārciest, izturēt.
iztrivēt Paciest; ciešot izdzīvot.
pieciesties Paciesties, parasti neilgu laiku.
apsaciesties Paciešot aprast ar sāpēm.
gleta Pacieta, ķepīga masa (piemēram, mālaina zeme, sakritusi maize); glete.
pacietīgums Pacietība (1).
pacietīgums Pacietība (2).
paciešana Pacietība.
pacietums Pacietība.
panesīgs Pacietīgs, izturīgs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
cietīgs Pacietīgs.
piecietība Pacietīgums, pacietība.
koržiks Paciets plācenītis.
cietans Paciets.
cietens Paciets.
pacifists Pacifisma piekritējs.
pacifiks Pacifisma simbols.
pacifisks Pacifistisks.
pasalauzties Pacīkstēties.
pasamīties Pacīkstēties.
pačužināt Pacilāt (ko blīvu, padarot to čaganu).
pacelāt Pacilāt.
pacilnāt Pacilāt.
anagogija Pacilātība, jūsmošana.
pacilājams Pacilātība.
štimmis Pacilāts noskaņojums (parasti alkohola reibumā).
animēts Pacilāts, ieskurbis, uzbudināts.
cildens Pacilāts, patīkami saviļņots.
padaudzināt Pacildināt; paslavēt.
cēļi Pacilus.
pakarot Pacīnīties (ar ko nevēlamu).
pakarot Pacīnīties (par kādu mērķi).
pamačoties Pacīnīties (sportā).
baciņš Paciņa, sainītis.
trukts Paciņa, saišķis.
paceņa Paciņa.
pačoks Paciņa.
chamaecyparis Pacipreses.
pakapāt Pacirst (piemēram, žagarus).
padarināt Pacirst, pazāģēt (koka daļas).
padzenēt Pacirst, pazāģēt (koka daļas).
parantīt Pacirst.
Platene Packules labā krasta pieteka Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, garums - 14 km; Plātene; Plutene.
Patzkuln Packules muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Vārves pagastā.
pačaganēt Pačakarēt.
pačalīt Pačalot.
Mama Pača Pačamama - kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - viena no galvenajām dievībām, no kuras radušies visi cilvēki.
pačamstināt Pačāpstināt.
pačagans Pačaugans.
sētroze Pačemuru roze ("Rosa corymbifera").
žogroze Pačemuru roze ("Rosa corymbifera").
pačīkāties Pačīgāties.
paņarkšēt Pačīkstēt.
pačīkstēt Pačinkstēt (1).
pačīkstēt Pačinkstēt (2).
pašvīkstēt Pačukstēt, klusu pateikt.
pačuli Pačūlija.
pačulijs Pačūlija.
pačulis Pačūlija.
patčulis Pačūlija.
padabuit Padabūt.
Padanga Padana - pilsēta Indonēzijā, Rietumsumatras provinces administratīvais centrs.
Venēcijas-Padānas līdzenums Padānas līdzenums Itālijas ziemeļos.
Lombardijas zemiene Padānas līdzenums.
padancāties Padancoties.
pandanus Padāni.
pakaucināt Padarbināt (ierīci, kas rada nepatīkamas, griezīgas skaņas).
pasaimniekot Padarboties, parīkoties.
padārdināt Padārdēt.
padārgai Padārgi.
pasālīts Padārgs.
pievaldīt Padari; lēnāku, arī savaldīgāku.
sakralizācija Padarīšana par svētu vai pielīdzināšana svētajiem.
apmiglot Padarīt (acis) neskaidras, miglainas, mazinot redzes vai uztveres spēju.
aizgrecelēt Padarīt (balsi) neskanīgu.
izskalot Padarīt (ceļu) nelietojamu, neizbraucamu (parasti par palu vai lietus ūdeņiem).
nobaltināt Padarīt (cilvēku) baltu.
birokratizēt Padarīt (darba stilu, kādu procedūru kārtošanu u. tml.) birokrātisku; pieļaut, ka kļūst birokrātisks.
aizdarīt Padarīt (ēdienu) taukāku, pieliekot pavalgu, aizdaru.
aizplīvurot Padarīt (faktu, domu) neskaidru, grūti saprotamu vai uztveramu; maskēt.
aizdarīt Padarīt (kā iekšējo daļu) no ārpuses nepieejamu (piemēram, aizbāžot, aizsedzot ar ko).
atdarīt Padarīt (kā iekšējo daļu) no ārpuses pieejamu (piemēram, ko paceļot, izvelkot, atvelkot).
atdzīvināt Padarīt (kādu teritoriju) izmantojamu augu audzēšanai.
sastindzināt sirdi Padarīt (kādu) bezjūtīgu.
stindzināt sirdi Padarīt (kādu) bezjūtīgu.
izērmot Padarīt (kādu) neparastu, jocīgu.
iznervāt Padarīt (kādu) nervozu, satrauktu.
atbruņot Padarīt (kādu) nespējīgu turpināt strīdu, apspiest (kāda) naidīgo izturēšanos (ar savu runu, izturēšanos).
veikt Padarīt (kādu) vāju, pretoties nespējīgu.
banalizēt Padarīt (ko vērtīgu, cienījamu) banālu; novazāt, nodrāzt.
primitivizēt Padarīt (ko, parasti atziņu, mākslas tēlu) pārāk vienkāršu, arī nepilnīgu; arī apzināti vienkāršot (ko).
racionalizēt Padarīt (ko, parasti darbību, norisi ražošanā, arī ražošanas produkciju) lietderīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.
sazarot Padarīt (ko, parasti parādību sabiedrībā), parasti ievērojami, daudzveidīgu.
paspilgtināt Padarīt (ko, piemēram, mākslas darbu, tā sastāvdaļas) izteiksmīgāku.
liesināt Padarīt (ko, piemēram, mālus) liesāku, piejaucot smiltis.
normalizēt Padarīt (ko) atbilstošu normai (2), panākt, ka (kas) atbilst normai (2).
demokratizēt Padarīt (ko) demokrātisku vai demokrātiskāku.
efektivizēt Padarīt (ko) efektīvāku, paaugstināt (kā) efektivitāti.
apgaismot Padarīt (ko) gaišu (ar gaismas avotu).
apgaismot Padarīt (ko) gaišu, izstarojot gaismu (par gaismas avotiem).
samākslot Padarīt (ko) īstenībai neatbilstošu, parasti (to) pārspīlējot, pārmērīgi izskaistinot.
konkretizēt Padarīt (ko) konkrētu (1); būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst konkrēts (1).
konkretizēt Padarīt (ko) konkrētu (2); būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst konkrēts (2).
liberalizēt Padarīt (ko) liberālu (1) vai liberālāku.
pielīdzināt Padarīt (ko) līdzenāku.
literarizēt Padarīt (ko) literāru (1), iekļaut daiļdarbā.
anestezēt Padarīt (ko) nejutīgu.
aprīt Padarīt (ko) nesaskatāmu, nemanāmu, aizsegt.
normalizēt Padarīt (ko) normālu (1) vai normālāka, panākt, ka (kas) kļūst normāls (1) vai normālāks.
normalizēt Padarīt (ko) normālu (2) vai normālāku, panākt, ka (kas) kļūst normāls (2) vai normālāks.
fetišizēt Padarīt (ko) par fetišu (1).
priekšmetiskot Padarīt (ko) par priekšmetu (1).
sabiedriskot Padarīt (ko) par tādu, kas ir saistīts ar lielu sabiedrības daļu; padarīt (ko) par kopīgu sabiedrībai, arī par sabiedrības īpašumu.
pelēkot Padarīt (ko) pelēku.
piepildīt Padarīt (ko) pilnvērtīgu, saturīgu (ar ko).
plānināt Padarīt (ko) plānu vai plānāku.
atsegt Padarīt (ko) redzamu (atbrīvojot no virskārtas).
atsegt Padarīt (ko) redzamu, noņemot (to, kas apsedz, aizklāj).
revolucionizēt Padarīt (ko) revolucionāru 2(1) vai revolucionārāku; pamudināt uz revolucionāru 2(1) darbību.
ierobīt Padarīt (ko) robainu.
ierobot Padarīt (ko) robainu.
atdzīvināt Padarīt (ko) rosīgu, darbīgu.
atsaldināt Padarīt (ko) saldu, saldāku.
atdzīvināt Padarīt (ko) spilgtāku, pievilcīgāku, izteiksmīgāku; būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgtāks, pievilcīgāks, izteiksmīgāks.
trivializēt Padarīt (ko) triviālu.
universalizēt Padarīt (ko) universālu.
izgrambāt Padarīt (ko) viscaur grambainu.
izkrokot Padarīt (ko) viscaur krokainu.
izkruzuļot Padarīt (ko) viscaur kruzuļainu.
izrievot Padarīt (ko) viscaur rievainu.
izrobot Padarīt (ko) viscaur robainu, nelīdzenu.
sapiparot Padarīt (ko), parasti pārmērīgi, nepieklājīgu, rupju.
sarūtot Padarīt (ko), parasti pilnīgi, viscaur, rūtainu.
cirtot Padarīt (matus) cirtainus.
imunizēt Padarīt (organismu) imūnu (piemēram, potējot).
appūst Padarīt (parasti sejas ādu) sārtāku, tumšāku, arī cietāku, asāku (par vēju).
apraut Padarīt (parasti seju) sārtāku, tumšāku, arī cietāku, asāku (par vēju, sauli, salu).
noplicināt Padarīt (parasti vietu, teritoriju) nabadzīgu, nenozīmīgu, arī samazināt (tās) ietekmi.
sagatavot Padarīt (pārtikas produktu) uzglabājamu, arī patērēšanai derīgu; arī pagatavot (ēdienu).
uzsārtināt Padarīt (piemēram, ar kosmētikas līdzekļiem) sārtus (vaigus, lūpas), parasti mazliet.
savandīt Padarīt (piemēram, zemi, ceļu), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi.
izvagot Padarīt (priekšmetu) rievainu, viscaur saskrambāt.
laidināt Padarīt (rūdītu tēraudu) vieglāk apstrādājamu, parasti sakarsējot (to) līdz noteiktai temperatūrai un ļaujot noteiktā veida atdzist.
pabiezināt Padarīt (šķidrumu, masu) biezāku.
biezināt Padarīt (šķidrumu, masu) biezu vai biezāku.
atsvabināt Padarīt (valsti, teritoriju, arī tautu) neatkarīgu, nepakļautu (okupācijai, naidīgai varai u. tml.); atbrīvot (2).
cietināt Padarīt (veļu) cietāku, mazāk burzīgu (ar cieti).
cietināt Padarīt (vielu) cietu, blīvu, izturīgu.
nocietināt Padarīt (vielu) cietu, blīvu, izturīgu.
izčagināt Padarīt (viscaur) irdenu; uzirdināt.
atkarot Padarīt (zemi) derīgu (lauksaimnieciskai) izmantošanai (piemēram, likvidējot purvus, mežus).
aklināt Padarīt aklu.
saasināt Padarīt aktuālu, arī būtisku (problēmu, jautājumu, prasības u. tml.).
aktualizācija Padarīt aktuālu, uzsvērt, pievērst pastiprinātu uzmanību.
aktualizēt Padarīt aktuālu.
saasināt Padarīt akūtu (slimību, tās izpausmes); pasliktināt (veselības stāvokli).
sareibināt Padarīt apskurbušu, apreibušu.
atšaudīt Padarīt apšaubāmu; atšaubīt.
atšaubīt Padarīt apšaubāmu.
papildināt Padarīt ar informāciju, faktiem, materiāliem bagātāku (piemēram, stāstījumu, dokumentu), pievienojot (tam) jaunu daļu; būt par cēloni tam, ka (piemēram, stāstījums, dokuments) kļūst ar informāciju, faktiem, materiāliem bagātāks, ka (tas) tiek paplašināts.
aromatizēt Padarīt aromātisku, smaržīgu.
asinhronizēt Padarīt asinhronisku.
izasināt Padarīt asu; iztrīt, uzasināt.
piemērot Padarīt atbilstošu (piemēram, apstākļiem, iespējām); pielāgot (3).
atdzīvināt Padarīt atkal mundru, možu, rosīgu, darbīgu (cilvēku).
iezīmēt Padarīt atšķirīgu ar kādu zīmi, īpašību.
iezīmāt Padarīt atšķirīgu ar kādu zīmi.
izcelt Padarīt atšķirīgu no pārējā teksta (burtu, vārdu ar salikumu, rakstījumu).
attālināt Padarīt atšķirīgu, ar citādām, jaunām īpašībām.
automatizēt Padarīt automātisku (kādu procesu); likt automātiski darboties (kādam mehānismam, iekārtai).
automatizēt Padarīt automātisku (piemēram, kustību).
bagātināt Padarīt bagātāku, pilnīgāku.
ietraucēt Padarīt bailīgu, ietramdīt.
iebiedēt Padarīt bailīgu; panākt, ka baidās; iedvest bailes; iebaidīt.
iebaidīt Padarīt bailīgu; panākt, ka baidās; iedvest bailes.
uzbaltināt Padarīt baltāku, baltu.
balsināt Padarīt baltu, tīru (sienu, griestus, parasti ar krītu, kaļķiem).
bālināt Padarīt bālu (cilvēku, sliktas apkopšanas dēļ).
sagaudināt Padarīt bēdīgu, noskumdināt.
bēdināt Padarīt bēdīgu.
iedobelēt Padarīt bedrainu.
noģībināt Padarīt bezspēcīgu, panākt, ka zaudē samaņu.
panīcināt Padarīt bezspēcīgu.
iebiezināt Padarīt biezāku (parasti ēdienu, piemēram, ar miltu piedevu).
žļugāt Padarīt biezputrveidīgu.
notušēt Padarīt blāvu, mazāk spilgtu (krāsu, gaismu u. tml.).
blīvēt Padarīt blīvu vai blīvāku (piemēram, spiežot, stampājot, aizdarot spraugas).
sablieķēt Padarīt blīvu, glīzdainu.
pieblīvēt Padarīt blīvu, līdzenu (piemēram, piespiežot, aizdarot spraugas).
blietēt Padarīt blīvu, līdzenu (piemēram, zemi, betonu), spēcīgi sitot, stampājot.
svabadināt Padarīt brīvāku.
svabadīt Padarīt brīvāku.
atsvabināt Padarīt brīvu (ieslodzītu, sagūstītu, saistītu cilvēku); atbrīvot (1).
izbrīvēt Padarīt brīvu, atbrīvot (cilvēku).
brūnināt Padarīt brūnganu, brūnu (piemēram, ādu) - par sauli, vēju.
apbrūnināt Padarīt brūnu (cilvēka ādu) - par sauli, vēju; apraut, appūst.
noārdēt Padarīt brūnu, arī raupju (ķermeņa daļu) - par sauli, vēju.
apbrūnēt Padarīt brūnu.
murduļot Padarīt burbuļveidīgu, putot.
humanizēt Padarīt cilvēkam piemērotu, cilvēkam lietojamu.
atbruņot Padarīt cīņas nespējīgu, atņemot ieročus, apbruņojumu; likvidēt bruņotos spēkus.
nodot Padarīt citiem uztveramu to (parasti psihisku stāvokli), ko grib slēpt.
izpužināt Padarīt čauganu, irdenu; izbužināt.
izdaiļot Padarīt daiļu, patīkamu.
nonīkāt Padarīt darbu (parasti ātri); nostrādāt.
raibīt Padarīt daudzkrāsainu.
kuplināt Padarīt daudzveidīgāku, bagātāku (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml); papildināt.
daudzveidot Padarīt daudzveidīgu (2), dažādot.
samezglot Padarīt daudzveidīgu, sarežģītu, konfliktiem bagātu (parasti daiļdarbu, tā sižetu).
piedraudzināt Padarīt draudzīgu.
atmiekšēt Padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu.
atmiekšķēt Padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu.
izmiekšēt Padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu.
izmiekšķēt Padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu.
aizduļķēt Padarīt duļķainu, neskaidru, netīru (šķidrumu).
aizduļķot Padarīt duļķainu, neskaidru, netīru (šķidrumu).
aizkaitināt Padarīt dusmīgu, niknu; sakaitināt.
apkaitināt Padarīt dusmīgu; aizkaitināt.
blīvot Padarīt dzelzs vai tērauda kniežu savienojumus ūdens vai gāzes necaurlaidīgus.
uzdzidrināt Padarīt dzidrāku, skaidrāku, spožāku.
nostiprināt Padarīt dziļāku, aptverošāku, arī stabilāku (piemēram, attiecības, uzskatus).
dziļināt Padarīt dziļāku, gremdēt.
dzīvināt Padarīt dzīvību (1) iespējamu, veicināt to, būt par cēloni, ka dzīvība (1) ir iespējama, tiek veicināta.
ieļodzīt Padarīt elastīgāku.
vīkstīt Padarīt elastīgu.
pagarināt Padarīt garāku (ejamo, braucamo attālumu).
izstiept Padarīt garāku (rindu, kolonnu u. tml.).
izlaist Padarīt garāku, platāku (tērpu, tā daļas), izmantojot iešūtas joslas.
palaist Padarīt garāku, platāku (tērpu, tā daļas); atārdīt (vīles, iešuves), lai padarītu tērpu, tā daļas garākas, platākas.
uzgardināt Padarīt garšīgāku.
garšināt Padarīt garšīgu, pievienojot kādas ēdiena sastāvdaļas vai garšvielas.
glīdināt Padarīt glīzdainu.
pārpucēt Padarīt gludu (piemēram pārēvelējot).
izgludināt Padarīt gludu (piemēram, drēbi, papīru), izlīdzinot, parasti ar rokām, rievas, grumbas u. tml; izlīdzināt, parasti ar rokām (rievas, grumbas u. tml.).
apgludināt Padarīt gludu vai gludāku (visapkārt, no vairākām pusēm).
nogludināt Padarīt gludu, līdzenu.
uzgludināt Padarīt gludu.
glēvināt Padarīt gļēvu, laupīt enerģiju; gļēvināt.
gļēvināt Padarīt gļēvu, laupīt enerģiju.
bābot Padarīt gļēvu, sievišķīgu, bābisku.
noglumināt Padarīt gļotainu, glumu.
graudināt Padarīt graudainu.
izgrumbāt Padarīt grumbainu, krunkainu, nelīdzenu.
izgrumbot Padarīt grumbainu, krunkainu, nelīdzenu.
izgrumbuļot Padarīt grumbainu, krunkainu, nelīdzenu.
pagrūtināt Padarīt grūtāku.
samezglot Padarīt grūti nokārtojamu, atrisināmu (piemēram, parādību sabiedrībā, problēmu); sarežģīt (piemēram, dzīvi, attiecības).
sabojāt Padarīt grūtu, smagu (piemēram, dzīvi), izjaukt (piemēram, pasākumu, ieceri).
pagurdināt Padarīt gurdenāku, vārgāku, nespēcīgāku.
cilvēciskot Padarīt humānāku, cilvēkam atbilstošāku, piemērotāku.
pastiprināt Padarīt iedarbīgāku (darbību, procesu).
pieteikties Padarīt iepriekš zināmu savu ierašanos, apmeklējumu.
pieteikt Padarīt iepriekš zināmu.
iesārtot Padarīt iesārtu.
īgnēt Padarīt īgnu.
pagarināt Padarīt ilgāku (darbību, norisi, stāvokli); paildzināt (1).
paildzināt Padarīt ilgāku (darbību, norisi, stāvokli).
pagarināt Padarīt ilgāku (laikposmu); paildzināt (2).
paildzināt Padarīt ilgāku (laikposmu).
intensificēt Padarīt intensīvāku, palielināt intensitāti.
sabiezināt Padarīt intensīvu, ietekmīgu (parasti negatīvu parādību sabiedrībā); padarīt intensīvu, iedarbīgu (parasti psihisku stāvokli).
atsvaidzināt Padarīt interesantāku, daudzveidīgāku.
īsināt Padarīt interesantāku, mazāk garlaicīgu (piemēram, braucienu); kavēt (piemēram, laiku).
papužināt Padarīt irdenāku, papurināt, pabužināt.
kūdrot Padarīt irdenu, izkūdrot.
apirdināt Padarīt irdenu, uzirdināt (parasti augsni ap ko, kam apkārt).
izkūdrāt Padarīt irdenu.
izkūdrot Padarīt irdenu.
paīksināt Padarīt īsāku; paīsināt.
noīsināt Padarīt īsāku.
paīsināt Padarīt īsāku.
atkapināt Padarīt izkapti neasu, nemākulīgi uzasināt.
izspūrināt Padarīt izspūrušu; ērkulēt.
izakstināt Padarīt izveicīgu, ņipru.
pajaunināt Padarīt jaunāku.
nozobīties Padarīt jocīgu, smieklīgu, izsmiet (ilgāku laiku).
nozoboties Padarīt jocīgu, smieklīgu, izsmiet (ilgāku laiku).
atmizot Padarīt jutīgus, sāpīgus (zobus) - par ko skābu; nomizot.
apmizot Padarīt jutīgus, sāpīgus (zobus) - par ko skābu.
notalkāt Padarīt kādu darbu talkas veidā.
pliķēt Padarīt kailu, noplicināt (tīrumu).
iekaislināt Padarīt kaislīgu; iedvesmot kaislībām.
apglītināt Padarīt kārtīgu, tīru, skaistu (visapkārt).
lielināt Padarīt kaut ko lielāku apjomā.
salekšķēt Padarīt kaut ko netīru.
pievaldīt Padarīt klusāku, mierīgāku (piemetām, balsi, izturēšanos).
sabiezināt Padarīt koncentrētu, arī ietekmīgu (mākslas darba sastāvdaļu, izteiksmes līdzekli).
krēslināt Padarīt krēslainu.
pārkrieviskot Padarīt krievisku.
sakruzuļot Padarīt kruzuļainu.
pakuplināt Padarīt kuplāku (piemēram, matu sakārtojumu).
iekuplināt Padarīt kuplāku.
pabozt Padarīt kuplākus (matus).
kuplināt Padarīt kuplu vai kuplāku (piemēram, matu sakārtojumu).
izkuplināt Padarīt kuplu, kuplāku.
piekaitēt Padarīt kvēlojoši karstu.
pastiprināt Padarīt labāku, efektīvāku, arī intensīvāku (darbību, procesu).
aplaimot Padarīt laimīgu; ļoti iepriecināt.
lēnīt Padarīt lēnāku.
nošļipavāt Padarīt līdzenu, gludu (piemēram, dziju).
aplīdzināt Padarīt līdzenu, nolīdzināt (virsmu vai malu visapkārt).
pietuvināt Padarīt līdzīgu (kam), pielīdzināt (ko atšķirīgu).
tuvināt Padarīt līdzīgu (kam), veidot (kam) kopējas īpašības, pazīmes.
pupurēt Padarīt līdzīgu bērza pumpuriem.
egalizēt Padarīt līdzīgu, izlīdzināt.
cilvēciskot Padarīt līdzīgu, raksturīgu cilvēkam.
atmiekšēt Padarīt līdzjūtīgu, iejūtīgu (piemēram, īgnu, skarbu cilvēku).
atmiekšķēt Padarīt līdzjūtīgu, iejūtīgu (piemēram, īgnu, skarbu cilvēku).
kuplināt Padarīt lielāku, plašāku (piemēram, cilvēku grupu).
ielīksmot Padarīt līksmu, iepriecināt.
lutināt Padarīt ļenganu, mīkstu vai šķidru.
izļodzīt Padarīt ļodzīgu, nestipru (priekšmetu).
ieļodzīt Padarīt ļodzīgu.
izbojāt Padarīt ļoti neglītu, nepatīkamu.
piecūkot Padarīt ļoti nekārtīgu.
piemēslot Padarīt ļoti netīru (ar atkritumiem, netīrumiem, grīdu, telpu, apkārtni).
piedzīvot Padarīt ļoti netīru, arī nekārtīgu (telpu, grīdu).
piemēslot Padarīt ļoti netīru, ļoti notraipīt ar mēsliem (parasti par dzīvniekiem).
piecūkot Padarīt ļoti netīru, neizmantojamu (piemēram, telpu, apkārtni).
piegānīt Padarīt ļoti netīru, neizmantojamu (piemēram, telpu, apkārtni).
pieķērnāt Padarīt ļoti netīru; pieķēpāt.
pieķempāt Padarīt ļoti netīru.
pieķēpāt Padarīt ļoti netīru.
izmērcēt Padarīt ļoti slapju.
atmaidzināt Padarīt maigāku, sirsnīgāku, arī pieļāvīgāku (piemēram, īgnu, skarbu cilvēku).
noplicināt Padarīt mazāk auglīgu vai neauglīgu (augsni); būt par cēloni tam, ka (augsne) kļūst mazāk auglīga vai neauglīga.
paseklināt Padarīt mazāk būtisku, saturīga, padarīt nenozīmīgāku.
atvēsināt Padarīt mazāk sakarsušu (ķermeni, ķermeņa daļas), radīt vēsuma sajūtu.
noplicināt Padarīt mazāk saturīgu, mazāk daudzveidīgu.
izlādēt Padarīt mazāk spēcīgu (psihisku stāvokli).
attālināt Padarīt mazāk tuvu, draudzīgu; atsvešināt.
atsvešināt Padarīt mazāk tuvu, draudzīgu; radīt attiecībās vēsumu.
saīsināt Padarīt mazāku (piemēram, ejamo, braucamo attālumu), virzoties pa īsāku ceļu.
ieskumdināt Padarīt mazliet bēdīgu.
iebrūnināt Padarīt mazliet brūnu; padarīt mazliet tumšāku.
pakuplināt Padarīt mazliet daudzveidīgāku, bagātāku (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.); mazliet papildināt.
apduļķot Padarīt mazliet duļķainu, neskaidru, necaurspīdīgu.
pakuplināt Padarīt mazliet lielāku, plašāku (piemēram, cilvēku grupu).
palumdīt Padarīt mazliet mīkstāku (piemēram, audumu).
apmuļļāt Padarīt mazliet netīru (no virsas, no ārpuses).
pieplacināt Padarīt mazliet plakanu.
paremdināt Padarīt mazliet remdenu; pasildīt.
parimdināt Padarīt mazliet remdenu; pasildīt.
iesaldināt Padarīt mazliet saldenu.
pavoļnīt Padarīt mazliet vaļīgāku.
pabojāt Padarīt mazvērtīgāku, mazāk noderīgu.
blektēt Padarīt melnu, nesalasāmu.
noblektēt Padarīt melnu, nesalasāmu.
samelnināt Padarīt melnu, netīru.
mērināt Padarīt mērenāku, remdināt.
atvaldzināt Padarīt miklu, valganu.
uzpūdēt Padarīt mīkstāku (cepeti).
mīkstot Padarīt mīkstāku.
pamīkšēt Padarīt mīkstāku.
atlaidināt Padarīt mīkstu (metālu), neasu (asmeni).
izžļidzināt Padarīt mīkstu, atmiekšķēt, nekārtīgi mazgāt.
izmīkstīt Padarīt mīkstu, atmiekšķēt.
lumdīt Padarīt mīkstu, lokanu.
atmīkstināt Padarīt mīkstu, mīkstināt.
miešķināt Padarīt mīkstu.
uzmīcīt Padarīt mīkstu.
miltot Padarīt miltainu.
apmirdzēt Padarīt mirdzošu ar savu gaismu.
atmitināt Padarīt mitru, izmērcēt.
mitināt Padarīt mitru, izmērcēt.
nosiekalot Padarīt mitru, slapju, arī notraipīt ar siekalām.
aptaisīt Padarīt mitru, slapju.
stridzināt Padarīt mitru, staignu.
pajestrināt Padarīt možāku, kustīgāku.
murzāt Padarīt ne tā, kā vajag.
atstaukāt Padarīt neasu, notrulināt.
atstūkāt Padarīt neasu, notrulināt.
uļināt Padarīt neasu, trulināt.
ulināt Padarīt neasu, trulināt.
atdukņāt Padarīt neasu.
dildināt Padarīt neasu.
iemīkšķēt Padarīt nedaudz mīkstāku.
iemīkšķināt Padarīt nedaudz mīkstāku.
nobendēt Padarīt nederīgu lietošanai (piemēram, ierīci, darbarīku).
izsist no ierindas Padarīt nederīgu, neizmantojamu (piemēram, mašīnu, ierīci).
izlopot Padarīt nederīgu, nelietojamu; sabojāt.
izģeldēt Padarīt nederīgu.
apgrūtināt Padarīt neērtu, traucēt (norisi, darbību).
pabojāt Padarīt neglītāku, nepatīkamāku.
bojāt Padarīt neglītu, nepatīkamu.
apmantāt Padarīt neievainojamu (ar burvestību).
apzāļot Padarīt neievainojamu ar burvju zāļu palīdzību.
neitralizēt Padarīt neitrālu (1).
bružāt Padarīt neizskatīgu (nevērīgi lietojot).
mirināt Padarīt nejūtīgu (ar anestēzijas līdzekļiem).
apmērdēt Padarīt nejūtīgu, anestezēt.
apcietināt Padarīt nejūtīgu, nepieejamu (attieksmē pret citiem cilvēkiem).
izjaukt Padarīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus; sajaukt.
sajoksīt Padarīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, telpu, kur ir vairāki priekšmeti); sajaukt.
imobilizēt Padarīt nekustīgu (parasti locekli).
sabojāt Padarīt nekvalitatīvu, nepieņemamu (piemēram, garšu); būt par cēloni tam, ka pazūd (apetīte).
uzgrambāt Padarīt nelīdzenu (ceļu), iebraucot grambas.
uzgrambot Padarīt nelīdzenu (ceļu), iebraucot grambas.
izragāt Padarīt nelīdzenu, izkapāt.
dangot Padarīt nelīdzenu; izbraukt, izdeldēt (zemi, ceļu).
izlīdzināt Padarīt nemanāmu, mazāk redzamu.
driksināt Padarīt nemirkstamu.
atsvabināt Padarīt nenoslogotu, (kādam pienākumam, saistībai) nepakļautu; atbrīvot (3).
saduļķot Padarīt nenoteiktu, sliktu (piemēram, attiecības, noskaņojumu).
šuldurēt Padarīt nepareizi, šaubīties.
apēnot Padarīt nepatīkamu, drūmu, samaitāt (ko labu); aptumšot.
aizcirst (arī aizvērt) durvis Padarīt nepieejamu (ko); pārtraukt saistības (ar ko).
aizžogot Padarīt nepieejamu, norobežojot ar žogu; nožogot.
graut Padarīt nerealizējamu (piemēram, plānu).
nomērdēt Padarīt nesāpīgu, nejūtīgu (piemēram, zobu, nervu).
apsegt Padarīt nesaskatāmu (par tumsu, miglu, mākoņiem u. tml.).
hidrofobizēt Padarīt nesaslapināmu ūdenī (materiālu, virsmu u. tml.).
aptumšot Padarīt neskaidru (apziņu, domas u. tml.).
apmiglot Padarīt neskaidru (prātu, izpratni, apziņu).
aizmiglot Padarīt neskaidru (skatienu) - par alkoholisku dzērienu, slimību u. tml.
aizplīvurot Padarīt neskaidru, miglainu (skatienu, acis).
aizmiglot Padarīt neskaidru, nesaprotamu, grūti uztveramu (piemēram, domu, uzskatu, nolūku).
saduļķot Padarīt neskaidru, pretrunīgu (piemēram, apziņu, uzskatus).
piežmiegt Padarīt nespējīgu rīkoties; arī nonāvēt, iznīcināt.
izsist no ierindas Padarīt nespējīgu strādāt, aktīvi darboties (cilvēku).
piepļeckāt Padarīt netīru (grīdu kādā telpā), piemēram, izšķaidot, izšļakstot ko mīkstu, lipīgu, arī staigājot ar slapjiem, netīriem apaviem, slapjām, netīrām kājām.
piešmurgāt Padarīt netīru (parasti ēdienu, dzērienu, arī ēdiena, dzēriena trauku).
pešmullāt Padarīt netīru (piemēram, drānu, slaukot tajā ko netīru); pieslaucīt.
piesmuļļāt Padarīt netīru (piemēram, drānu, slaukot tajā ko netīru).
pieķeckāt Padarīt netīru (piemēram, trauku ar ko mīkstu, lipīgu).
aptraipīt Padarīt netīru (vietumis); notraipīt.
sastrucināt Padarīt netīru un mitru (ar strutām).
pievārtīt Padarīt netīru vārtot vai vārtoties; savārtīt.
pietraipīt Padarīt netīru, aptraipīt.
novārtīt Padarīt netīru, arī notraipīt, parasti vārtot vai vārtoties pa zemi, nometot zemē.
noziest Padarīt netīru, arī traipainu; notraipīt.
sašļurgāt Padarīt netīru, nosmērēt.
lekšēt Padarīt netīru, nosmulēt, notraipīt.
sakārnīt Padarīt netīru, nosmulēt.
saķockāt Padarīt netīru, notraipīt (ar ko šķidru, mīkstu).
sazieķēt Padarīt netīru, notraipīt (parasti ar ko lipīgu).
sableķot Padarīt netīru, notraipīt.
sacūkāt Padarīt netīru, notraipīt.
sašmulēt Padarīt netīru, notraipīt.
sasmurgāt Padarīt netīru, notraipīt.
sasmurkāt Padarīt netīru, notraipīt.
piekoskāt Padarīt netīru, pieķepinot, piemēram, ar dubļiem, smiltīm.
šmucēt Padarīt netīru, piemēslot.
noļēpāt Padarīt netīru, staigājot (pa ko), mīdoties.
nomuļļāt Padarīt netīru, traipainu.
parzāt Padarīt netīru, traipīt.
savīšķēt Padarīt netīru; arī saburzīt.
sašmullēt Padarīt netīru; notraipīt, savārtīt.
sasmuļļāt Padarīt netīru; notraipīt; savārtīt.
piecūkāt Padarīt netīru; piegružot, piemēslot.
piejoksīt Padarīt netīru; piegružot.
pieroidāt Padarīt netīru; piegružot.
smulēt Padarīt netīru; traipīt.
smurgāt Padarīt netīru; traipīt.
pieķezināt Padarīt netīru.
pieķockāt Padarīt netīru.
pieļurbāt Padarīt netīru.
piesmulēt Padarīt netīru.
piešmurguļot Padarīt netīru.
sašmurgāt Padarīt netīru.
sašmurgulēt Padarīt netīru.
sekšēt Padarīt netīru.
šekšēt Padarīt netīru.
šļurgāt Padarīt netīru.
samudžināt Padarīt nevajadzīgi sarežģītu, samākslotu, arī juceklīgu (mākslas darbu, tā atsevišķos elementus).
diskreditēt Padarīt nevērtīgāku, pazemināt; mazināt (kā) ietekmi, nozīmi.
sabojāt Padarīt neveselu (ķermeņa daļu), ievērojami pavājināt (tās) funkcijas; ļoti pasliktināt (veselību).
ieniķot Padarīt niķīgu (parasti zirgu).
mistificēt Padarīt noslēpumainu, mīklainu, piedēvēt neizskaidrojamību; padarīt maldinošu.
ietvert Padarīt par (kā) sastāvdaļu, daļu; iekļaut (2).
kļaut Padarīt par (kā) sastāvdaļu, daļu.
uzņemt Padarīt par (kāda kopuma.) sastāvdaļu, daļu; iekļaut (2).
izākstīt Padarīt par ākstu, izsunīt, nozākāt.
boļševizēt Padarīt par boļševistisku, palielināt boļševiku ietekmi, boļševiku skaitu (sabiedrībā, organizācijā).
saraganot Padarīt par burvestību līdzekli.
iekausēt Padarīt par būtisku, neatņemamu sastāvdaļu (piemēram, mākslas darbā); iekļaut (2).
kanonizēt Padarīt par kanonu 1 (1).
pārlopot Padarīt par lopu, zvēru.
marginalizēt Padarīt par maznozīmīgu.
izslēgt Padarīt par neiespējamu, nepieļaut.
prostituēt Padarīt par prostitūtu.
atcelt Padarīt par spēkā neesošu (likumu, pavēli u. tml.); likvidēt (ieviestu kārtību).
nullificēt Padarīt par spēkā neesošu, nenozīmīgu; anulēt.
izslēgt Padarīt par spēkā neesošu.
izkropļot Padarīt par tādu, kas neatbilst īstenībai; sagrozīt.
komercializēt Padarīt par tādu, no kā gūst peļņu.
zombēt Padarīt par zombiju, noburt un padarīt pakļāvīgu.
pārbiezināt Padarīt pārāk biezu (parasti pārtikas produktu, ēdienu).
pārpiparot Padarīt pārāk piparotu (ēdienu).
pārsaldināt Padarīt pārāk saldu (ēdienu, dzērienu).
pārsālīt Padarīt pārāk sāļu (ēdienu, dzērienu).
pārskābināt Padarīt pārāk skābu.
pārslapēt Padarīt pārāk slapju.
pārspilgtināt Padarīt pārāk spilgtu; arī padarīt ļoti spilgtu.
pāršķidrināt Padarīt pārāk šķidru.
pārtaukot Padarīt pārāk taukainu; pievienot pārāk daudz taukvielu.
izkoriģēt Padarīt pareizu, precīzu; izlabot (2).
izžuldzēt Padarīt pārlieku slapju un mīkstu.
iemidzināt Padarīt pasīvu, trulu (piemēram, apziņu, uztveri, jūtas); būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, apziņa, uztvere, jūtas) kļūst pasīvs, truls.
saldināt Padarīt patīkamu, priecīgu vai patīkamāku, priecīgāku.
uzstutēt uz kājām Padarīt patstāvīgu, sagatavot dzīvei.
personificēt Padarīt personisku, individuālu, piemērotu konkrētai personai, personām.
paļaut Padarīt pieejamu (piemēram, kā iedarbībai, ietekmei).
nodot Padarīt pieejamu (piemēram, lasītājam, skatītājam iespieddarbu, mākslas darbu).
atvērt Padarīt pieejamu, dot iespēju lietot, izmantot.
pavērt Padarīt pieejamu, izmantojamu, arī īstenojamu (piemēram, iespēju, kādu parādību).
publiskot Padarīt pieejamu, zināmu daudziem vai visiem.
derināt Padarīt piemērotu.
izkropļot Padarīt pilnīgi kroplu.
saglezēt Padarīt pilnīgi mīkstu, lipīgu (piemēram, mālus).
bagātināt Padarīt pilnvērtīgāku (piemēram, attīrot, papildinot).
apkaikarāt Padarīt pinkainu, nosmulēt.
uzplacināt Padarīt plakanāku.
paplacināt Padarīt plānāku; sitot (ar āmuru) kaut ko saplacināt.
noplacināt Padarīt plānu vai plānāku, arī zemu vai zemāku.
ieviest Padarīt plaši zināmu; padarīt plaši lietojamu.
appluskāt Padarīt plušķainu, neizskatīgu.
apstarot Padarīt priecīgu, gaišu (par jūtām, idejām u. tml.); apmirdzēt.
apspīdēt Padarīt priecīgu, gaišu (par jūtām, idejām u. tml); apmirdzēt.
apraibināt Padarīt raibu (vispāri vai vairākās vietās).
noraibināt Padarīt raibu (visu kā virsmu vai tās lielāko dalu).
apraibot Padarīt raibu.
apvaldīt Padarīt rāmāku, pakļaut savai gribai (dzīvnieku).
atklāt Padarīt redzamu, noņemot, atvirzot to, kas apsedz, aizsedz; atsegt.
atsegt Padarīt redzamus (zobus) - piemēram, smejoties.
apremdināt Padarīt remdenāku.
rindināt Padarīt remdenu.
retināt Padarīt retāku (augu kopu vai auga daļas).
izretināt Padarīt retākus augus (kādā vietā).
ritmizēt Padarīt ritmisku (1) vai ritmiskāku.
ritmizēt Padarīt ritmisku (2).
ritmizēt Padarīt ritmisku (3).
sūrot Padarīt rūgtu, sāļu.
sūroties Padarīt rūgtu, sāļu.
sasūrot Padarīt rūgtu.
atraisīt mēli Padarīt runīgu, valodīgu, būt par cēloni, ka kļūst runīgs, valodīgs.
iemūžināt Padarīt saglabājamu atmiņā, padarīt neiznīkstošu.
sakritināt Padarīt sakrītošu.
pasalināt Padarīt saldāku (iesalu), uzlejot vārītu ūdeni.
atspaidīt Padarīt sāpīgu (kādu ķermeņa daļu), ilgi balstoties (uz tās); atspiest (4).
atspiest Padarīt sāpīgu (kādu ķermeņa daļu), ilgi balstoties uz tās; atspaidīt (2).
atmiegt Padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu, ķermeni), piemēram, spiežot (to), ilgi turot kādā stāvoklī.
sakodināt Padarīt sāpīgu, savainot ar kodīgām vielām.
aizvadīt Padarīt saprotamu (domu, ideju u. tml.).
sārtot Padarīt sārtu (piemēram, ar kosmētikas līdzekļiem).
apsārtot Padarīt sārtu.
iesvīdēt Padarīt sasvīdušu.
apsausināt Padarīt sausāku (parasti no virspuses); apsusināt.
kaltēt Padarīt sausu (ādu, gļotādu); būt par cēloni tam, ka (āda, gļotāda) kļūst sausa.
izvītēt Padarīt savītušu, ļaut izkalst.
izvītināt Padarīt savītušu, ļaut izkalst.
bāloties Padarīt sevi baltu, tīru vai tādam kļūt.
izdaiļoties Padarīt sevi daiļu (piemēram, ar rotas lietām); izrotāties, izgreznoties.
smulēties Padarīt sevi netīru; traipīties.
smurgāties Padarīt sevi netīru; traipīties.
nosusināties Padarīt sevi sausu (piemēram, slaukoties).
izmeimuroties Padarīt sevi smieklīgu, izblamēties.
sacūkāties Padarīt sevi smieklīgu.
sacūkoties Padarīt sevi smieklīgu.
sasmērēties Padarīt sevi, parasti ļoti, viscaur, netīru.
pasīcināt Padarīt sīkāku, mazāku, iztukšot naudas maku.
iezīmēt Padarīt skaidri saskatāmu (piemēram, apgaismojot), izdalīt (uz apkārtējā fona).
apskaidrot Padarīt skaidru (apziņu, prātu); radīt skaidrību.
atreibināt Padarīt skaidru no reibuma.
atskaidrot Padarīt skaidru; noskaidrot.
apmirdzēt Padarīt skaistāku, pievilcīgāku (par jūtu izpausmi sejā).
apmirdzēt Padarīt skaistu, patīkamu.
paskarbināt Padarīt skarbāku.
saasināt Padarīt skarbu, neiecietīgu (balsi, runu u. tml.).
sašļūcināt Padarīt slidenu, ieslidināt.
lubricēt Padarīt slidenu, palielināt slīdamību.
uzglumināt Padarīt slidenu.
bojāt Padarīt sliktāku, mazvērtīgāku vai nelietojamu.
izbojāt Padarīt sliktu (piemēram, garastāvokli, attiecības); arī izjaukt.
izbojāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu vai nelietojamu; sabojāt.
sabojāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu.
apstribināt Padarīt slimu.
nošļaubināt Padarīt slīpu.
noslīpināt Padarīt slīpu.
šļaubināt Padarīt slīpu.
smaidināt Padarīt smaidīgu, panākt, ka (kāds) sāk smaidīt.
noasināt Padarīt smailu; nodrāzt.
nosmailināt Padarīt smailu.
izlopot Padarīt smieklīgu, neglītu; (ļauni) izjokot, izmuļķot.
piespogot Padarīt smieklīgu, piemuļķot.
izmērkaķot Padarīt smieklīgu; (ļauni) izjokot, izmuļķot.
apsmirdināt Padarīt smirdīgu, piepildīt ar smaku (smirdoņu).
apsmerdēt Padarīt smirdīgu.
nostiprināt Padarīt spēcīgu, stabilu, drošu (piemēram, stāvokli, norisi, organizatorisku, formu sabiedrībā).
nospīdināt Padarīt spīdīgu (parasti apģērbu), ilgstoši lietojot, arī notraipot ar ko taukainu.
satinēt Padarīt spīdīgu un gludu kā satīnu.
sakvitināt Padarīt spīdošu.
sabiezināt Padarīt spilgtu, arī piesātinātu (krasu, tās toni).
saasināt Padarīt spilgtu, skaidri uztveramu (piemēram, mākslas darba elementu).
apspodrināt Padarīt spodru (spožu, spīdīgu).
izspožināt Padarīt spožu, mirdzošu.
saasināt Padarīt spraigu, arī nežēlīgu (piemēram, cīņu, sacensību).
spurdzelēt Padarīt spurainu.
nostiprināt Padarīt stabilu vai stabilāku, arī stingrāku, drošāk izmantojamu.
staltināt Padarīt staltāku, pašpārliecinātāku.
sastingrināt Padarīt stingrāku.
nostiprināt Padarīt stiprāku, norūdīt (ķermeni, tā daļas).
atsvaidzināt Padarīt svaigu (parasti gaisu, arī augus); atvēsināt, atveldzēt.
svešināt Padarīt svešu, atsvešināt.
izšaubīt Padarīt šaubīgu.
raibīt Padarīt šķebinošu, apšķebināt.
aizšķiebt Padarīt šķību, sašķobīt.
novecināt Padarīt tādu, kas izskatās vecs vai vecāks nekā īstenībā.
smīdrināt Padarīt taisnu, slaidu.
piecirmeņot Padarīt tārpainu.
iztaucēt Padarīt tauku, uzaudzēt tauku (vēderu).
tautot Padarīt tautiskāku.
tautināt Padarīt tautisku.
atduļķot Padarīt tīrāku, arī tīru (duļķainu šķidrumu).
aptīrīt Padarīt tīru (kādu platību); uzkopt (parasti dzīvokli).
notīrīt Padarīt tīru, atbrīvojot (piemēram, no netīrumiem, gružiem, traipiem), arī padarīt spodru (kā) virsmu.
notraipīt Padarīt traipainu, netīru.
aiztracināt Padarīt traku, mežonīgu.
ārprātināt Padarīt traku.
aptreknot Padarīt treknu.
aptrulināt Padarīt trulu.
atālēt Padarīt trulu.
atasināt Padarīt trulu.
atbuilēt Padarīt trulu.
atmurīt Padarīt trulu.
attrulināt Padarīt trulu.
tuklināt Padarīt tuklu.
ieēnot Padarīt tumšāku (kā) fonu, apkārtējo daļu.
aptumšot Padarīt tumšu vai tumšāku (aizsedzot gaismas avotu vai pārtraucot tā darbību).
iededzināt Padarīt tumšu, brūnu (parasti cilvēku, viņa ķermeņa daļas) - par sauli; ļaut iedegt.
latviskot Padarīt tuvāku, atbilstošāku latviešu valodas uzbūvei, sistēmai; padarīt latvisku vai latviskāku.
vāciskot Padarīt tuvāku, atbilstošāku vācu valodas uzbūvei, sistēmai; padarīt vācisku vai vāciskāku.
tuvināt Padarīt tuvu, draudzīgu, radīt sirsnīgākas, ciešākas savstarpējās attiecības.
iztvīcināt Padarīt tveicīgu, smacīgu.
nodrellēt Padarīt urbi neasu.
iezīmēt Padarīt uzskatāmu (piemēram, kādu apģērba līniju), viegli uztveramu, atšķiramu no pārējā.
uzrādīt Padarīt uztveramu (piemēram, informāciju par kādu fizikālu lielumu); būt tādam, pēc kā var konstatēt (piemēram, kādu parādību, stāvokli).
parādīt Padarīt uztveramu informāciju par noteiktu fizikālo lielumu (par mēraparātiem, mērierīcēm u. tml.).
atvērt Padarīt uztveramu, zināmu.
pavērt Padarīt uztveramu, zināmu.
attālināt Padarīt vājāk dzirdamu (piemēram, skaņu), skaņas avotam aizvirzoties projām.
pieklusināt Padarīt vājāk uztveramu, arī neizcelt (ko, piemēram, mākslas darbā).
klusināt Padarīt vājāk uztveramu; neizcelt.
satievināt Padarīt vājāku, tievāku.
apveldzēt Padarīt valgu, samitrināt.
pamīkšēt Padarīt valgu.
attaisīt Padarīt vaļēju (apģērbu), atpogājot pogas, atāķējot āķus u. tml.
attaisīt Padarīt vaļēju, pieejamu (noņemot vāku, pārsegu, atverot durvis, vārtus, atraisot iesaiņojumu u. tml.); atvērt (2).
atvērt Padarīt vaļēju, pieejamu (noņemot vāku, pārsegu, atverot durvis, vārtus, atraisot iesaiņojumu u. tml.); vērt vaļā; attaisīt.
atvilkt Padarīt vaļīgāku (cilpu, mezglu, arī to, kas sasiets mezglā).
atlaist Padarīt vaļīgāku (ko cieši savilktu).
izpūrināt Padarīt vaļīgāku, sajaukt, izplūkāt.
izdīžāt Padarīt vaļīgu, ļodzīgu.
izvēderot Padarīt vēderainu.
paakstināt Padarīt veiklu, možu.
dārdzināt Padarīt vērtīgāku, celt cenu; vairot cieņu.
atvēsināt Padarīt vēsāku vai vēsu (gaisu, šķidrumu u. tml.).
apdzesēt Padarīt vēsāku; ļaut mazliet atdzist; padzesēt.
dziedināt Padarīt veselu (ķermeņa daļu).
atvieglot Padarīt vieglāku vai vieglu (piemēram, darbu, kādu norisi).
nolīdzināt Padarīt vienādu (ar ko), līdzīgu (kam), parasti novēršot atvirzes no vajadzīgā, vēlamā; izlīdzināt.
izlīdzināt Padarīt vienādu (ar ko), līdzīgu (kam), parasti, novēršot atvirzes no vajadzīgā, vēlamā.
pielīdzināt Padarīt vienādu (ar ko), līdzvērtīgu (kam).
novienādot Padarīt vienādu vai ļoti līdzīgu.
atsaldēt Padarīt vienaldzīgu, atsvešināt.
aizmidzināt Padarīt vienaldzīgu, miegainu; vājināt, mazināt (modrību, aktivitāti).
novienkāršot Padarīt vienkāršu, vai vienkāršāku (ko); vienkāršot.
izlīdzināt Padarīt vienmērīgu (gaitu, darbību u. tml).
aptaurēt Padarīt vientiesīgu, domāt nespējīgu.
ievingrināt Padarīt vingru, lokanu.
maskulinizēt Padarīt vīrišķīgu, vīrieša tēlam atbilstošu.
izalot Padarīt viscaur alainu (parasti zemi) - par dzīvniekiem; augot padarīt irdenu (zemi) - par augu saknēm.
izcaurumot Padarīt viscaur caurumainu (piemēram, kādu priekšmetu).
sašņurgāt Padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem; sašņorgāt; sasmurgāt.
sasmurguļot Padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem.
sašņorgāt Padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem.
sašņurkāt Padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem.
izplacināt Padarīt viscaur plānāku (piemēram, sitot ar āmuru).
izraibināt Padarīt viscaur raibu, būt par cēloni tam, ka kļūst viscaur raibs.
saraibot Padarīt viscaur raibu.
palielināt Padarīt vizuāli lielāku (priekšmetu, tā attēlu).
izdaudzināt Padarīt zināmu (daudziem vai visiem); plaši izziņot, izklāstīt.
paziņot Padarīt zināmu (kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā.
izadaudzināties Padarīt zināmu daudziem, visiem.
nopludināt Padarīt zināmu plašākai sabiedrībai.
pavēstīt Padarīt zināmu, izpaust rakstveidā.
publicēt Padarīt zināmu, pieejamu (parasti iespieddarba veidā) daudziem cilvēkiem.
izpaust Padarīt zināmu.
izplūdināt Padarīt zināmu.
gaismot Padarīt zināšanām, atziņām bagātāku; apgaismot (3), izglītot.
apgaismot Padarīt zināšanām, atziņām bagātāku; izglītot.
izausīt Padarīt žiglu, uzmudināt.
subjektivizēt Padarīt, arī atzīt (ko) par subjektīvu.
uzfrizēt Padarīt, attēlot (ko) īstenībai neatbilstoši labāku, skaistāku.
absolutizēt Padarīt, atzīt par absolūtu.
objektivizēt Padarīt, atzīt par objektīvu 2 (2).
saīsināt Padarīt, parasti ievērojami, interesantāku, mazāk garlaicīgu (piemēram, braucienu); kavēt (piemēram, laiku).
sasīcināt Padarīt, parasti ļoti, maznozīmīgu.
sasīcināt Padarīt, parasti ļoti, sīku, mazu.
sasprindzināt Padarīt, parasti ļoti, spraigu (piemēram, norisi, stāvokli).
savārtīt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru, traipainu, parasti vārtot vai vārtoties pa zemi, nometot zemē.
sasmērēt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru.
sasmulēt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru.
saveldzēt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, valgu; arī samitrināt.
pasaldināt Padarīt, parasti mazliet, saldāku.
pasālīt Padarīt, parasti mazliet, sāļāku.
paskābināt Padarīt, parasti mazliet, skābāku.
sablīvēt Padarīt, parasti pilnīgi, blīvu (blietējot, spiežot, aizdarot spraugas u. tml.).
sajaukt Padarīt, parasti pilnīgi, nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus.
izdarījums Padarīt, piepildīt.
izsvītrot Padarīt, uzskatīt (ko) par nebijušu, nenotikušu; panākt, ka (kas) nenotiek.
apsildīt Padarīt, uzturēt siltu (telpu).
pavīt Padarīt; sakaut, tikt galā.
padirbt Padarīt.
factum Padarītais, notikums.
kukans Padarīts atkarīgs, apkrāpts.
aiztumšots Padarīts tumšs, zaudējis redzi.
izēnot Padarot tumšu (kā) toņu, izcelt (to).
padiktai Padaudz.
paslaunai Padaudz.
padauža Padauza.
padauze Padauza.
padauzs Padauza.
paisītava Padauza.
paisotne Padauza.
šats Padauza.
padauzīties Padauzīt (4).
paķaulēt Padauzīt (ar ko).
padunkāt Padauzīt ar dunkuru (dzenot zivis tīklā).
padunkurēt Padauzīt ar dunkuru (dzenot zivis tīklā).
pabokāt Padauzīt.
pabokņīt Padauzīt.
pabūkšķēt Padauzīt.
paplucināt Padauzīt.
padamalēties Padauzīties, paspēlēties.
tiņa Padauža, kas visur tiņājas.
Mākoņkalna viduslaiku pils Padebešu kalna viduslaiku pils Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Wolkenburg Padebešu kalna viduslaiku pils.
padeģe Padega.
padegme Padega.
padeģelis Padegulis.
padeģēlis Padegulis.
padeģis Padegulis.
degunapuža Padegune.
padegunis Padegune.
panāse Padegune.
padancāt Padejot.
padancot Padejot.
padejoties Padejot.
padiet Padejot.
padancoties Padejoties.
Duvras šaurums Padekalē, jūras šaurums starp Francijas ziemeļu krastu un Lielbritāniju.
padekāteris Padekatrs.
podekāters Padekatrs.
padieklis Padēklis - ola, ko atstāj mājputna ligzdā.
dēklis Padēklis (1).
padēja Padēklis (1).
pērklene Padēklis (1).
padēknis Padēklis.
padēlis Padēls.
padelverēt Padelverēties.
padēt Padēt (metot).
sūkņpadeve Padeve ar sūkni.
padevis Padevējs (2).
padevējgliemezis Padevējs mehānisms ar skrūvveida detaļu vielu pārvietošanai.
štellers Padevējs, piegādātājs.
devocija Padevība, bijīga Dieva un svēto godināšana.
kaudātārs Padevīgs piekritējs; kaudātārijs.
kaudātārijs Padevīgs piekritējs.
vīks Padevīgs, mīksts.
pakarīgs Padevīgs.
submissus Padevīgs.
zemīgs Padevīgs.
kompliance Padevīgums.
nostājumi Padibenes, duļķes, mieles.
mielavas Padibenes, nogulsnes.
plukatas Padibenes, salašņas.
pakrāšņas Padibenes.
stādejas Padibenes.
padibine Padibines.
pasadīdīties Padīdīties.
padīdzēt Padiedzēt.
padīdzināt Padiedzēt.
Padelis Padieleits, ezers Mākoņkalna pagastā.
Padēlis Padieleits, ezers Mākoņkalna pagastā.
pašķidrs Padilis (par audumu, apģērbu).
oenanthe Padilles.
padišahiene Padišaha sieva.
dipēt Padobji atskanēt (par soļu troksni).
klunkšēt Padobji guldzēt (par šķidrumu, ko strauji lej no pudeles vai kas atsitas pret trauka malām); atskanēt šādam troksnim.
klunkšķēt Padobji guldzēt (par šķidrumu, ko strauji lej no pudeles vai kas atsitas pret trauka malām); atskanēt šādam troksnim.
iedipēties Padobji ieskanēties (par soļiem).
noblankšēt Padobji noblākšķēt.
nozlankšēt Padobji noskanēt; nozlakšēt.
noplankšēt Padobji noskanēt.
noplankšķēt Padobji noskanēt.
nozlakšēt Padobji noskanēt.
iedūkties Padobji, neskaidri iedziedāties; padobji, stiepti ieskanēties (piemēram, par balsi, atbalsi).
klunkšķis Padobjš guldzošs troksnis, kas rodas, šķidrumam strauji līstot no pudeles vai atsitoties pret trauka malām.
klukšis Padobjš guldzošs troksnis; kluksts.
bākšis Padobjš troksnis, kas rodas, kam pasmagam atsitotes pret ko; būkšķis.
blorkšs Padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, saskaroties cietiem priekšmetiem.
blurkšs Padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, saskaroties cietiem priekšmetiem.
ļerkšķis Padobjš, skarbs troksnis.
konsulents Padoma devējs tieslietās; advokāts.
padumaješ Padomā tik!
prātā Padomā.
paštukot Padomāt.
dīvāns Padomdevēja institūcija (bijušajā sultānu Turcijā).
padomnieks Padomdevējs (1).
konsultors Padomdevējs, piesēdētājs, piem., pāvesta kongregācijās, bīskapu padomēs.
conseil Padome, padoms.
rada Padome, sapulce.
bulē Padome, svarīgs valsts orgāns Senajā Grieķijā.
consilium Padome.
Padome Padomes skola - apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā.
responsa Padomi tiesību jautājumos.
PA Padomju Armija.
panfilovieši Padomju armijas 316. strēlnieku divīzijas (komandieris ģenerālmajors I. Panfilovs) karavīri, kas cīnījās kaujās pie Makavas 1941.-42. g.
refjuzņiks Padomju ebrejs, kuram padomju gados bija atteikta atļauja emigrēt; persona, kura atsakās pieņemt kādu situāciju vai priekšlikumu; disidents; refuzniks; refjuzniks.
mirla Padomju kara veterāns.
LEF Padomju Krievijā 20. gados izveidojies literātu grupējums (krievu "ļevij front"), kas literatūras (dzejas) vērtību uzlūkoja no praktiskās lietderības viedokļa.
etalonsaimniecība Padomju lauksaimniecības ražošanas uzņēmums, kas pārstāvēja noteiktu saimniecību grupu ar aptuveni līdzīgiem ekoloģiskajiem apstākļiem, ražošanas un ekonomiskajiem rādītājiem.
padliteratūra Padomju literatūra.
tautas saeima padomju okupācijas apstākļos 1940. g. 14.-15. jūlijā ievēlētā augstākā likumdošanas institūcija Latvijā, kas 1940. g. 25. augustā tika pārdēvēta par LPSR Pagaidu Augstāko padomi.
politdiena Padomju politiskās propagandas diena, kurā partijas, organizāciju un uzņēmumu vadošie darbinieki tikās ar darbaļaužu kolektīviem.
divdesmitpiectūkstošnieki Padomju propagandas terminoloģijā tā sauca 1930. g. sākumā lauksaimniecības darbos "brīvprātīgi" nosūtītos strādniekus, kam bija jāorganizē kolektivizācija un jāizpilda deportēto zemnieku darbs; kompartijas plēnumā tika nolemts nosūtīt uz laukiem 25 tk strādnieku, bet no "brīvprātīgajiem" esot izraudzīti 27519 cilvēki.
politinformācija Padomju propagandas un aģitācijas veids - aktuālu politisku jautājumu izskaidrošana komunistiskās ideoloģijas gaismā; attiecīgā nodarbība.
p/s Padomju saimniecība.
pionieris Padomju Savienībā - bērnu komunistiskās organizācijas biedrs.
sovhoznieks Padomju Savienībā - valsts lauku lielsaimniecības darbinieks.
varoņcietoksnis Padomju Savienībā Brestas cietoksnim piešķirtais goda nosaukums par varonību aizstāvēšanās kaujās II pasaules karā.
kinodirekcija Padomju Savienībā iestāde, kas organizēja un pārzināja kinofilmu demonstrēšanu noteiktā teritorijā (piemēram, rajonā).
stahanovietis Padomju Savienībā strādnieks, kas pārsniedza izvirzītos ražošanas uzdevumus.
padomija Padomju Savienība, padomju valsts.
sovetizācija Padomju Savienībai raksturīgo sabiedriskās dzīves iezīmju un darbības metožu izplatīšana, ieviešana.
sovoks Padomju Savienības atbalstītājs negatīvā nozīmē.
padomjcilvēks Padomju Savienības cilvēks.
padomjtauta Padomju Savienības iedzīvotāju kopums.
gulags Padomju Savienības ieslodzījuma nometņu un nometināšanas vietu sistēma (it īpaši Sibīrijā un ziemeļu apgabalos); nosaukums cēlies no krievu saīsinājuma GULAG (Glavnoje Upravļeņije LAGerej - Galvenā nometņu pārvalde).
PSKP Padomju Savienības Komunistiskā partija - vadošā politiskā organizācija Padomju Savienībā.
komjaunatne Padomju Savienības komunistiskās partijas jaunatnes organizācija.
kara komisārs Padomju Savienības Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942. gadam) un partizānu vienībās (otrā pasaules kara laikā).
padomjļaudis Padomju Savienības ļaudis.
padomjpilsonis Padomju Savienības pilsonis.
TASS Padomju Savienības Telegrāfa aģentūra (krievu "Telegrafnoje Agenstvo Sovetskogo Sojuza").
Aeroflote Padomju Savienības vienīgā civilās aviācijas kompānija, kas bija lielākā pasaulē, dibināta 1923. g., turpina darbību Krievijā.
SSR Padomju sociālistiskā republika (krievu "sovetskaja socialističeskaja respublika").
PSR Padomju Sociālistiskā Republika.
PSRS Padomju Sociālistisko Republiku Savienība.
Agapitova Padomju totalitārā režīma upuru masu kapu vieta Krievijā, Rietumsibīrijā pie Jeņisejas upes \~200 km uz ziemeļiem no polārā loka, 20. gs. 40. un 50. gados tur nogalināti >50 izsūtītie Latvijas iedzīvotāji.
padomjvalsts Padomju valsts.
padvara Padomju vara.
orgāni Padomju varas organizācijas.
padomjzeme Padomju zeme.
sovjetu Padomju.
gudrība Padoms, ierosinājums, ieteikums.
rekomendācija Padoms, norādījums, pamācība (kādai darbībai).
konsultācija Padoms, paskaidrojums (ko sniedz speciālists kādā jautājumā); padoma, paskaidrojuma došana.
padoma Padoms.
rāda Padoms.
sāpasts Padoms.
konsultēšana Padomu sniegšana ražotājiem un tirgotājiem par dažādiem ekonomiskiem un citiem jautājumiem, kas saistīti ar saimniecību un tiesībām, t. sk. par ārējo ekonomisko darbību.
konsultēšanās Padomu uzklausīšana.
Padohnen Padones muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Durbes pagastā.
Kalējupe Padones strauta kreisā krasta pieteka Durbes pagastā; Kalēju upe; Kalēju strauts.
Plūģupīte Padones strauta labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā.
Vecvagaru grāvis Padones strauta labā krasta pieteka Durbes pagastā.
Dubļu upe Padones strauts, Vārtājas pieteka.
sagānīt Padoni, parasti pilnīgi, nelietojamu, neizmantojamu (piemēram, piemēslojot, pielūžņojot).
pakļaušanās Padošanās, atkarība.
pasniegt Padot (kādam paredzēto ēdienu, dzērienu), parasti, klājot galdu.
palaist Padot (ko apkārt, arī no rokas rokā).
aplaist Padot (ko apkārt), lai (tas) nonāktu pie vairākiem vai visiem.
celt Padot bumbu volejbolā, lai otrs varētu gremdēt.
piespēlēt Padot, piegādāt (ko).
piešeibēt Padot; piespēlēt.
piešīberēt Padot.
piešībēt Padot.
pakaļnieks Padotais.
pasadoties Padoties (cīņā, sacensībās).
laisties dibenā Padoties grūtībām, neveiksmēm u. tml.
apsātīt Padoties, izdoties, piešķirt svētību.
saliekties Padoties, pakļauties (citiem), parasti pilnīgi.
palikts Padots, pakārtots, pakļauts.
zemlikts Padots, pakārtots, pakļauts.
padraišķīties Padraiskāties.
padriskāties Padraiskāties.
pasažņaugties Padraiskoties, pablēņoties.
pasadauzīties Padraiskoties.
pasajaukties Padraiskoties.
padračāt Padraiskuļot; patrokšņot.
padračot Padraiskuļot; patrokšņot.
padraiskāties Padraiskuļot.
padraiskot Padraiskuļot.
padraiskuļoties Padraiskuļot.
padrašķīties Padraiskuļot.
pažaburēties Padraiskuļoties, paālēties; paniekoties.
paviegloties Padraiskuļoties, paaušoties.
padračāties Padraiskuļoties; patrokšņot.
padračoties Padraiskuļoties; patrokšņot.
padraiskoties Padraiskuļoties.
paplosīties Padraiskuļoties.
pagrasīties Padraudēt (kādam).
pagrozt Padraudēt.
padrāzt Padrāzties.
iedrēbe Padrēbe, odere.
pakutra Padrēbe.
satinella Padrēbes (oderu) audums atlasa sējumā, stipri spožs, lieto puszīda padrēbes satīna atvietošanai.
piedripināt Padrebināt, paraustīt.
padīdīt Padresēt.
padrups Padrupans.
paberzt Padrupināt, pasmalcināt.
patrupināt Padrupināt.
padsmitnieks Padsmitgadnieks.
pacmiti Padsmiti.
padesmiti Padsmiti.
padubene Padubenes.
pagraust Paducināt (par pērkonu).
padūcināt Paducināt.
pazviegt Padūkt (par dunduriem).
Podol Padules muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā.
padulns Padulls.
padugains Paduļķains.
uļans Padumjš, muļķīgs, neuzmanīgs.
čurka Padumjš, neattīstīts, neapķērīgs cilvēks.
čuņs Padumjš.
paglupjš Padumjš.
paglups Padumjš.
patups Padumjš.
trāpīts Padumjš.
padungāt Padungot (1).
padungāt Padungot (2).
pamiezerēt Padunkāt, pakaustīt.
pakulakot Padunkāt; pakaustīt.
padunkot Padunkāt.
padunkoties Padunkāties.
Ķimele Padure, paralēls nosaukkums tās augštecē.
Sausgale Padure, paralēls nosaukums tā augštecē.
Kimele Padure, paralēls nosaukums tās augštecē.
Sausgalupe Padure, paralēls nosaukums tās augštecē.
Paddern Padure.
Paddern Padures muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā.
Paddern Padures muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
pabadīt Padurstīt; pabikstīt.
aduse Paduse.
kamiesis Paduse.
padusis Paduse.
pazese Paduse.
pazuse Paduse.
pazusis Paduse.
pazuss Paduse.
maskaladenīts Paduses limfmezglu iekaisums.
hircisms Paduses raksturīgā smaka.
padusēties Padusēt.
pasirdīgi Padusmīgi; panikni.
papuktīgs Padusmīgs.
pasapužavāties Padusmoties, paskaisties.
papuktēties Padusmoties.
Podwinok Padvinkas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Vīpes pagastā.
paģaldīt Padzelstīt.
padzaldīt Padzelt.
padžaldīt Padzelt.
padzeldināt Padzelt.
subikteruss Padzelte, neliela dzelte, kas izpaužas vienīgi ar iedzeltenām konjunktīvām.
dzerklis Padzēriens teļam vai jēram.
padzirkle Padzerklis.
panennāt Padzert (sarunā ar bērniem, arī bērnu valodā).
paninnāt Padzert (sarunā ar bērniem, arī bērnu valodā).
pažompāt Padzert, pastrēbt; pažampāt.
pažampāt Padzert, pastrēbt.
ieummāt Padzerties (bērnu valodā).
panennāties Padzerties (sarunā ar bērniem, arī bērnu valodā).
paninnāties Padzerties (sarunā ar bērniem, arī bērnu valodā).
atsadzerties Padzerties tā, ka vairs negribas.
ninnelēt Padzerties.
nosadzerties Padzerties.
padzert Padzerties.
padzisināt Padzesināt, padzesēt.
padzedrs Padzestrs (1).
palīgot Padziedāt līgodziesmas.
palīgot Padziedāt.
paziņģēt Padziedāt.
paziņģēties Padziedāties.
padzijē Padzijē aust - pa vienai dzijai mest šķieta zobos.
padzijā Padzijē.
padzīt Padzīkstēt.
iedobums Padziļinājums (kādā virsmā), parasti pasekls, ieapaļš; dobums (1).
niša Padziļinājums (piemēram, celtnes sienā, iežu veidojumā).
vadziņa Padziļinājums (vagās, dobēs), kurā iekaisa sēklu.
alkovs Padziļinājums istabas sienā, niša (parasti gultas novietošanai).
pagore Padziļinājums krāsns priekšpusē.
vendzele Padziļinājums krastā.
grota Padziļinājums ledāja galā, no kura iztek kušanas ūdeņi.
grote Padziļinājums ledāja galā, no kura iztek kušanas ūdeņi.
iemute Padziļinājums maizes krāsns priekšējā daļā.
iegultne Padziļinājums pļavā vai tīrumā.
gropīte Padziļinājums starp čemurziežu augļa ribām.
ieroza Padziļinājums starp diviem paaugstinājumiem.
iegore Padziļinājums starp paaugstinājumiem; šaura ieleja starp uzkalniem.
veiddobums Padziļinājums štances augšējā un apakšējā daļā, lai iegūtu sarežģītākus un precīzākus telpiskus izstrādājumus.
izrāvums Padziļinājums uz kokmateriāla virsmas ar nelīdzenu, ribainu dibenu; rodas vietējas koksnes daļās izraušanas rezultātā, koksni sagatavojot vai apstrādājot (no ieplēsumiem, zariem, šķiedru slīpuma, māzerainuma un gadskārtu izliekuma).
izrāvums Padziļinājums visas zāģmateriāla vai detaļas apstrādājamās virsmas platumā, kas rodas, tos frēzējot dziļāk par frēzēšanas plaknes virsmu.
plītapuža Padziļinājums zem plīts mūra.
plītsapuža Padziļinājums zem plīts mūra.
iedzērkle Padziļinājums zemē, kur uzkrājas ūdens.
orķestris Padziļinājums, arī nožogojums (skatuves priekšā), kur novietojas šāds ansamblis; orķestra telpa.
ierieva Padziļinājums, dobums.
atvere Padziļinājums, iedobums (kādā virsmā).
bedre Padziļinājums, iedobums ar vairāk vai mazāk stāvām malām (parasti zemes virsmā - nelielā platībā).
alveola Padziļinājums, iedobums žoklī, kur atrodas zoba sakne.
bedre Padziļinājums, izbraukta, izskalota vieta (ceļa virskārtā); gramba.
gramba Padziļinājums, izbraukta, izskalota vieta (parasti ceļa virskārtā); riteņu iebraukta sliede.
pirmveiddobums Padziļinājums, kas sākotnēji izveidots velmēšanas veltnīša virsmā, lai iegūtu noteikta profila velmējumu.
robs Padziļinājums, parasti samērā neliels (kā) virsmā.
maula Padziļinājums.
ekskavācija Padziļināšana; iedobums.
iedziļot Padziļināt.
izdziļināt Padziļināt.
dziļošana Padziļināta attēla iespiešana metālā, papē utt. ar spiedogu vai matricu spiedē; dziļojums.
dziļojums Padziļināta attēla iespiešana metālā, papē utt. ar spiedogu vai matricu spiedē.
dziļgrebums Padziļināta grebuma izveide iespiedformā, ko iekrāso un iespiež kā dobspiedumu.
dobties Padziļināties.
kasete Padziļināts laukums pārseguma apakšpusē.
bļoda Padziļš (parasti apaļš) trauks.
dziļans Padziļš.
dzirst Padzirdēt, saklausīt.
iedzirdēt Padzirdēt, uzzināt.
padzirst Padzirdēt.
padzerdināt Padzirdināt, padzirdīt.
padzērdināt Padzirdināt.
paģirināt Padzirdināt.
padzirkstīt Padzirkstēt (2).
padzirna Padzirne.
padzirnās Padzirne.
padzirnava Padzirne.
padzirnave Padzirne.
padzirnis Padzirne.
pagarēties Padzist (izkvēlojot oglēm).
pašauties Padzist.
patišināt Padzīt (nost, prom) dzīvnieku, skot "tiš".
izlingot Padzīt (piemēram, no darba, no skolas).
aiztrenkt Padzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
aiztriekt Padzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
patriekt Padzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
pakūjāt Padzīt ar nūju.
aizplītāt Padzīt ar pātagu.
aizdunckāt Padzīt dunkājot, aiztrenkt.
aizdukāt Padzīt dunkājot.
aizdunkāt Padzīt dunkājot.
aizvajāt Padzīt izsekojot, vajājot.
aizmēdīt Padzīt izsmejot, izzobojot.
aizlādēt Padzīt lādot, lamājot.
aizlamāt Padzīt lamājot.
aizlangāt Padzīt lamājot.
aizsvētīt Padzīt lamājot.
apdzīt Padzīt zem kā.
patrenkt Padzīt, arī izdzīt.
izraidīt Padzīt, izdzīt (no kurienes, kur u. tml.); likt atstāt (telpu, teritoriju).
aizkaunināt Padzīt, izsaucot kaunīgumu.
izvaišķīt Padzīt, izskaust.
pakicināt Padzīt, pabaidīt (aitas), saucot "kics!".
pakičināt Padzīt, pabaidīt sakot "kič".
pakaņģerēt Padzīt, padzenāt.
aizpustīt Padzīt, patriekt.
aizpurņīt Padzīt.
izkantēt Padzīt.
pačudīt Padzīt.
paraicīt Padzīt.
pasadzīties Padzīties pakaļ.
paloderēt Padzīvot bez darba; paslinkot.
padzīvoties Padzīvot kur, kādā vietā, parasti mierīgi, patīkami.
pasamīties Padzīvot nesaticībā.
palaiskoties Padzīvot, pabūt bezdarbībā; arī paslinkot.
pauļavāt Padzīvot, pasvinēt.
padzīvāt Padzīvot.
papederēt Paecēt ar atsperu ecēšām.
paēda Paēdiens - ēdiens, barība.
čubis Paēdiens karstam vasaras laikam.
uzkodzaļumiņi Paēdiens, kas tiek pagatavots uzgrauzdējot zemesriekstus.
pabarot Paēdināt (cilvēku).
piebarāt Paēdināt (dzīvnieku).
izticināt Paēdināt, apgādāt; sagādāt iztiku (kādam).
piemielot Paēdināt, krietni pamielot.
pamielāt Paēdināt, pacienāt.
sakopt Paēdināt, padzirdināt, notīrīt (parasti mājdzīvniekus).
sapāsēt Paēdināt, uzbarot.
pieķuidīt Paēdināt, uzturēt.
atbarāt Paēdināt.
pasītināt Paēdināt.
sītināt Paēdināt.
greits Paēdis.
sātns Paēdis.
seits Paēdis.
sīts Paēdis.
kadiģiens Paeglājs.
paegliena Paeglājs.
paegliens Paeglājs.
paiglene Paeglene (sēne).
kaba Paegles koka āķis biezputras un ķīseļa maisīšanai.
kabe Paegles koka āķītis biezputras un ķīseļa maisīšanai.
kabis Paegles koka āķītis biezputras un ķīseļa maisīšanai.
ēdži Paeglis.
ērcašas Paeglis.
ērcējiņas Paeglis.
ērcesis Paeglis.
ērcetis Paeglis.
ērcietis Paeglis.
paīglis Paeglis.
saka Paeglis.
steglis Paeglis.
trusis Paeglis.
balziens Paegļa (vai cita lokana koka) rīkste plosta posmu savienošanai.
paegļoga Paegļa oga.
paegļnīca Paegļa runga.
paeglājs Paegļu audze; paegļiem apaugusi vieta.
džins Paegļu ogu degvīns.
pašujies Paej tālāk! Ej prom!
paella Paelja - spāņu (valensiešu) ēdiens, ko gatavo no rīsiem un safrāna kopā ar dārzeņiem, zivīm (jūras veltēm) vai gaļu.
paeļja Paelja - spāņu ēdiens, gatavots no vārītiem rīsiem ar safrānu kopā ar dārzeņiem, vistas gaļu, zivīm u. c. jūras produktiem.
paelpoties Paelpot (1).
atsapūsties Paelpot.
paelpāt Paelpot.
paelšot Paelsot.
aizkrēslis Paēna, ēna; krēsla.
apēna Paēna, ēna.
aizēna Paēna.
paēne Paēna.
paēnis Paēna.
padāt Paēst (nicinoši).
ierotāt Paēst (par lopiem); pierīties.
paņammāt Paēst (sarunā ar bērniem, arī bērnu valodā).
paņammāties Paēst (sarunā ar bērniem, arī bērnu valodā).
pabrokastot Paēst brokastis.
palaunagot Paēst launagu.
dajēst Paēst līdz sāta sajūtai.
padieneškāt Paēst pusdienas.
papusdienot Paēst pusdienas.
pavakariņot Paēst vakariņas.
pacienāties Paēst, padzert (parasti mazliet) to, ar ko tiek pacienāts.
pasītināties Paēst, paēsties.
paēsties Paēst, parasti tā, ka vairāk negribas ēst.
ieturēties Paēst.
pakostēt Paēst.
papaikot Paēst.
Paežas ezers Paežu ezers Nītaures pagastā.
paphiopedilum Pafiopedilas.
tulznainā pafiopedila pafiopedilu suga ("Paphiopedilum callosum").
pašlīherēt Paflirtēt, palakstoties.
pafoķēties Pafotografēt.
pagaču Pag(a)!
pagaiču Pagaču.
nomājot Pagādāt pajumti.
parūpēt Pagādāt, arī pagatavot (parasti ko ēdamu).
patrāpīt Pagadīties (satikt).
patrāpīties Pagadīties.
uztrāpīties Pagadīties.
pagaids Pagaida (1).
iekaudze Pagaidām un steigā samesta siena kaudze, lielāka nekā guba.
iegaidām Pagaidām.
uz laiku Pagaidām.
piegāžām Pagaidām.
pa-pa Pagaidi, pagaidi.
pagaid Pagaidi!
paiču Pagaidi! Panāc šurp!
padž Pagaidi.
padža Pagaidi.
padžu Pagaidi.
pagai Pagaidi.
apgaidīt Pagaidīt.
pasagaidities Pagaidīt.
apmetne Pagaidu apmešanās, arī atpūtas vieta.
balagāns Pagaidu celtne izrādēm (piemēram, tirgus laukumos); trupa, kas tajā uzstājas; izrāde, kas tajā notiek.
pagaidceļš Pagaidu ceļš.
cietienis Pagaidu ciešanas.
pabūklis Pagaidu dzīvojamā ēka.
paēne Pagaidu ēka.
trieciengrupa Pagaidu formējums, kas paredzēts atsevišķu pretinieka atbalstpunktu un ilglaicīgu ugunsbūvju bloķēšanai un iznīcināšanai triecienuzbrukuma laikā.
pagaidgrāvis Pagaidu grāvis.
designācija Pagaidu iecelšana.
PJJK Pagaidu jauniešu jaunrades kolektīvs.
interrex Pagaidu karalis starp 2 karaļu periodiem jeb starpkaralis.
pagaidlīdzeklis Pagaidu līdzeklis.
PMAP Pagaidu militārā administratīvā padome (Etiopijā).
slietene Pagaidu mītne, kas veidota no slīpi saslietiem kokiem, to zariem.
slietenis Pagaidu mītne, kas veidota no slīpi saslietiem kokiem, to zariem.
pabruķis Pagaidu pamatu veids (būves stūros salikti koka kluči, kurus novāc, kad liek īstos pamatus).
iedalīšana Pagaidu pārmaiņas taktisko gaisa spēku sadalījumā starp pakļautajām pavēlniecībām.
pagaidstrādnieks Pagaidu strādnieks.
interimteātris Pagaidu teātris.
vienība Pagaidu vai pastāvīgs karaspēka grupējums noteikta kaujas vai speciāla uzdevuma veikšanai.
rekrēdence Pagaidu valdīšana par strīdamu mantu.
interims Pagaidu vienošanas vai pagaidu lēmums.
promesse Pagaidu zīme - dokuments, ko akciju sabiedrības valde izdod apmaiņā pret kvīti pirms pilnās akcijas summas iemaksas.
interimārs Pagaidu-.
palliatīvs Pagaidu, pagaidu līdzeklis.
interimistisks Pagaidu.
provizorisks Pagaidu.
pagailēties Pagailēt.
pagailes Pagaiļi.
padzanāt Pagaiņāt (piemēram, kukaiņus).
pagaiss Pagaišs.
garām Pagājis (par laika posmu, notikumu).
apkārt Pagājis (par laika posmu).
riņķī Pagājis (par laika posmu).
izgājis Pagājis, aizvadīts.
viņdiena Pagājusī diena, kāda no tuvākajām pagājušajām dienām.
viņnakts Pagājusī nakts, kāda no tuvākajām pagājušajām naktīm.
viņpirmdiena Pagājusī pirmdiena.
pērnpavasar Pagājušā gada pavasarī.
pērnruden Pagājušā gada rudenī.
pērruden Pagājušā gada rudenī.
pērnvasar Pagājušā gada vasarā.
pērvasar Pagājušā gada vasarā.
pērnziem Pagājušā gada ziemā.
pērziem Pagājušā gada ziemā.
retromode Pagājušā laikposma (kā) mode, kas atkal kļuvusi populāra, moderna.
retrostils Pagājušā laikposma (kā) stils, kas atkal kļuvis populārs, moderns.
retromūzika Pagājušā laikposma (parasti vieglās mūzikas) skaņdarbi, kas atkal kļuvuši populāri, moderni; skaņdarbi (parasti vieglajā mūzikā) ar pagājušā laikposma raksturīgām iezīmēm.
izgājušnakts Pagājušā nakts.
izgāšnakts Pagājušā nakts.
izgājušais Pagājušais (par laiku, laika posmu).
izgāšais Pagājušais (par laiku, laika posmu).
pagāšais Pagājušais (par laiku, laika posmu).
viņgads Pagājušais gads, kāds no tuvākajiem pagājušajiem gadiem.
izgājušgads Pagājušais gads.
izgāšgads Pagājušais gads.
vecgads Pagājušais gads.
viņlaiki Pagājušais laikposms; arī samērā sens laikposms.
aizritējušais Pagājušais.
aizvadītais Pagājušais.
viņreizējais Pagājušais.
viņgad Pagājušajā gadā; arī togad.
pērngad Pagājušajā gadā; pērn.
izgājušgad Pagājušajā gadā.
izgāšgad Pagājušajā gadā.
pagājšgad Pagājušajā gadā.
pagājušgad Pagājušajā gadā.
pagājušogad Pagājušajā gadā.
pagāšgad Pagājušajā gadā.
pērn Pagājušajā gadā.
izgājušmēnes Pagājušajā mēnesī.
izgāšmēnes Pagājušajā mēnesī.
pagājšmēnesi Pagājušajā mēnesī.
viņmēnes Pagājušajā mēnesī.
viņnakt Pagājušajā naktī; arī tonakt.
izgājušnakt Pagājušajā naktī.
izgāšnakt Pagājušajā naktī.
pagājšnakt Pagājušajā naktī.
pagājušnakt Pagājušajā naktī.
pagājušonakt Pagājušajā naktī.
pagāšnakt Pagājušajā naktī.
viņnedēļ Pagājušajā nedēļā; arī tonedēļ.
gaišnedeļ Pagājušajā nedēļā.
izgājušnedēļ Pagājušajā nedēļā.
izgāšnedēļ Pagājušajā nedēļā.
pagājšnedēļ Pagājušajā nedēļā.
pagājušnedēļ Pagājušajā nedēļā.
pagājušonedēļ Pagājušajā nedēļā.
pagāšnedēļ Pagājušajā nedēļā.
viņpavasar Pagājušajā pavasarī; arī topavasar.
izgājušpavasar Pagājušajā pavasarī.
izgāšpavasar Pagājušajā pavasarī.
pagājšpavasar Pagājušajā pavasarī.
pagājušopavasar Pagājušajā pavasarī.
pagājušpausar Pagājušajā pavasarī.
pagājušpavasar Pagājušajā pavasarī.
pagāšpausar Pagājušajā pavasarī.
viņreiz Pagājušajā reizē, viņā reizē; arī toreiz.
izgājušreiz Pagājušajā reizē.
izgāšreiz Pagājušajā reizē.
viņruden Pagājušajā rudenī; arī toruden.
izgājušruden Pagājušajā rudenī.
izgāšruden Pagājušajā rudenī.
pagājšruden Pagājušajā rudenī.
pagājušoruden Pagājušajā rudenī.
pagājušruden Pagājušajā rudenī.
pagāšruden Pagājušajā rudenī.
viņsestdien Pagājušajā sestdienā; arī tosestdien.
izgājušsesdien Pagājušajā sestdienā.
izgājušsestdien Pagājušajā sestdienā.
izgāšsesdien Pagājušajā sestdienā.
izgāšsestdien Pagājušajā sestdienā.
pagājušsesdien Pagājušajā sestdienā.
pagājušsestdien Pagājušajā sestdienā.
pagāšsesdien Pagājušajā sestdienā.
pagāšsestdien Pagājušajā sestdienā.
viņsesdien Pagājušajā sestdienā.
viņsvētdien Pagājušajā svētdienā; arī tosvētdien.
izgājušsvēdien Pagājušajā svētdienā.
izgājušsvētdien Pagājušajā svētdienā.
izgāšsvēdien Pagājušajā svētdienā.
izgāšsvētdien Pagājušajā svētdienā.
pagājšsvētdien Pagājušajā svētdienā.
pagājušosvētdien Pagājušajā svētdienā.
pagājušsvēdien Pagājušajā svētdienā.
pagājušsvētdien Pagājušajā svētdienā.
pagāšsvēdien Pagājušajā svētdienā.
pagāšsvētdien Pagājušajā svētdienā.
viņsvēdien Pagājušajā svētdienā.
viņtresdien Pagājušajā trešdienā.
izgājušvakar Pagājušajā vakarā.
izgāšvakar Pagājušajā vakarā.
viņvasar Pagājušajā vasarā; arī tovasar.
izgājušvasar Pagājušajā vasarā.
izgāšvasar Pagājušajā vasarā.
pagājšvasar Pagājušajā vasarā.
pagājušovasar Pagājušajā vasarā.
pagājušvasar Pagājušajā vasarā.
pagāšvasar Pagājušajā vasarā.
viņziem Pagājušajā ziema; arī toziem.
izgājušziem Pagājušajā ziemā.
izgāšziem Pagājušajā ziemā.
pagājšziem Pagājušajā ziemā.
pagājušoziem Pagājušajā ziemā.
pagājušziem Pagājušajā ziemā.
pagāšziem Pagājušajā ziemā.
paleoklimats Pagājušo ģeoloģisko laikmetu klimats.
restaurācija Pagājušo ģeoloģisko laikmetu organismu atveidošana.
pagajšsvēdien Pagājušo svētdien.
izgaišo Pagājušo.
izgaišgad Pagājušogad.
dēlī Pagalam; sabojāts, salauzts.
kaput Pagalam; samaitāts; neizdevies.
fuč Pagalam!
čupa Pagalam.
pagalem Pagalam.
prapul Pagalam.
vējā Pagalam.
galdapuža Pagalde.
pagaldis Pagalde.
pagalds Pagalde.
paģaldīt Pagaldīt.
parulis Pagale (parasti divas vai vairāk), ko novieto krāsnī šķērsām zem malkas, lai tā labāk sadegtu.
spurdze Pagale ar nenocirstām atvasēm.
spurga Pagale ar nenocirstām atvasēm.
spurgala Pagale ar nenocirstām atvasēm.
spurgana Pagale ar nenocirstām atvasēm.
šķēsts Pagale, nūja.
laksis Pagale, šķila.
istabaspriekša Pagalma daļa pie namadurvīm.
sētsvidus Pagalma, sētas vidējā daļa; arī pagalms, sēta (2).
palmeņš Pagalmiņš.
pagulms Pagalms
jauj-dārzs Pagalms ap riju; jaudārzs.
jaudārzs Pagalms ap riju.
priekšpagalms Pagalms mājas priekšā.
houčs Pagalms troglodītu mītnēm, kas izkaltas klintī.
aizpagalms Pagalms vai tā daļa, kas atrodas aiz mājas vai cita norobežojuma.
sētiens Pagalms; sētiena.
ovis Pagalms.
priekšsēta Pagalms.
sētiena Pagalms.
sētiene Pagalms.
sētplacis Pagalms.
sētsēta Pagalms.
pabalsti Pagalvis; gultas galvgalis.
pagālis Pagalvis.
pagalmis Pagalvis.
pagalsti Pagalvis.
pagalsts Pagalvis.
pagalve Pagalvis.
pagalvene Pagalvis.
pagalvenis Pagalvis.
pagalmaisiņš Pagalvja maisiņš.
pagalmmaisiņš Pagalvja maisiņš.
izgāmējis Pagāmējis.
manihēji Pagāniski kristīga sekta 3. gadsimtenī; manihejieši.
nekrišķāns Pagāns.
pagānīca Pagāns.
pagānis Pagāns.
pagānība Pagānu paražu, tradīciju kopums; arī pagānisms.
vaidelis Pagānu priesteris.
štulpe Pagara adīta vai tamborēta atsevišķi valkājama aproce; atsevišķi uzvelkama (parasti virskrekla) aproce.
lamža Pagara jaka ar krunkotu lejas galu un garām, šaurām piedurknēm.
vante Pagara nūja bumbas atsišanai.
kanāls Pagara, doba telpa (kādā vielā, slānī).
lāpāmadata Pagara, lāpīšanai paredzēta adata ar lielu aci; lāpāmā adata.
tirāde Pagara, nepārtraukta (parasti patētisku) vārdu, teikumu virkne (runā).
bezdelīgsvārki Pagari, mugurpusē šķelti vīriešu izejamie svārki; fraka.
šķiedaine Pagari, priekšpusē vaļēji sieviešu svārki.
izlaidums Pagarinājums, paplašinājums (tērpam, tā daļām), kas veidots, izmantojot iešūtas joslas.
atlaice Pagarinājums; atlikšana uz vēlāku laiku.
prolongācija Pagarināšana, paildzināšana.
izšļaukāt Pagarināt stiepjot.
ilgināt Pagarināt, aizkavēt.
prolongēt Pagarināt, paildzināt (piemēram, medikamentu iedarbības laiku).
prolongēt Pagarināt, paildzināt, atlikt uz noteiktu laiku (kā, piemēram, līguma termiņu).
garināt Pagarināt.
prolonģēt Pagarināt.
uzgarināt Pagarināt.
himantoze Pagarināta ūka.
pantaloni Pagarinātas, ar mežģīnēm apšūtas sieviešu apakšbikses.
fanfara Pagarināts taures veida metāla pūšamais mūzikas instruments bez ventiļiem, kuru parasti izmanto signalizēšanai.
mūdīns Pagarināts, paplašināts, plašs, liels.
cekuls Pagarinātu pakauša spalvu veidojums (putniem).
pieķert Pagarinot kādai darbībai, rīcībai nepieciešamo laiku, papildus izmantot, pieņemt klāt (citu laikposmu).
pieņemt Pagarinot kādai darbībai, rīcībai vajadzīgo laiku, papildus izmantot (citu laikposmu).
adāmadata Pagarš (metāla, plastmasas vai cita materiāla) irbulis ar smailiem galiem, kuru lieto adīšanai; adāmā adata.
struņķis Pagarš cūkas izkārnījumu gabals.
sklanda Pagarš, tievs apaļkoks; kārts.
sklandis Pagarš, tievs apaļkoks; kārts.
kārts Pagarš, tievs apaļkoks.
pagars Pagarš.
noprovēšana Pagaršošana.
palūkāt Pagaršot.
palūkot Pagaršot.
pamēģināt Pagaršot.
paraudzīt Pagaršot.
pasmeķēt Pagaršot.
pagasts Pagasta administrācija.
goba Pagasta administratīvs nodalījums ar vairākām saimniecībām, kas kopā apstrādāja veselu arklu zemes.
valdi Pagasta amatpersonas.
pagastnieks Pagasta amatvīrs.
apciems Pagasta gals, kas sastāvēja no dažiem ciemiem.
pagastlāde Pagasta kase.
magaziņa Pagasta labības noliktava.
magazīna Pagasta labības rezervju noliktava (19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā).
ārpusnieks Pagasta loceklis, kas dzīvo ārpus pagasta robežām.
otrgalietis Pagasta otra gala iedzīvotājs.
pagastvalde Pagasta pārvaldes institūcija.
pagastēns Pagasta pastāvīgs iedzīvotājs.
pagastnieks Pagasta pastāvīgs iedzīvotājs.
pagasttiesa Pagasta pašvaldības izveidota institūcija, kura šajā teritorijā veic bāriņtiesas funkcijas; atsevišķos gadījumos, ko paredz Civillikums, tā pilda materiālo funkciju, sniedz palīdzību mantojuma lietu kārtošanā.
grumada Pagasta sapulces nosaukums Baltkrievijā un Ukrainā, kas 19. gs. lietots arī Latvijā.
tiesaskungs Pagasta tiesnesis; arī pagasttiesas piesēdētājs.
novadas Pagasta uzliktas ceļu un citas klaušas.
valstmāja Pagasta valde; pagasta valdes ēka.
valstvalde Pagasta valde.
vagars Pagasta vecākā nosaukums Latvijas teritorijā 16.-19. gs.
šķilteris Pagasta vecākā un stārasta palīgs, kas pagasta ļaudīm izziņoja muižas pavēles un norīkojumus klaušu darbos, kā arī palīdzēja vagaram uzraudzīt darbiniekus un izpildīt sodus.
stārasts Pagasta vecākais (Vidzemē, Latgalē no 16. līdz 20. gadsimtam).
pops Pagasta vecākais.
staršiņa Pagasta vecākais.
kazaks Pagasta ziņnesis.
kazacene Pagasta ziņneša sieva.
pagasts Pagastmāja, pagastnams.
valstsmāja Pagastmāja.
Brunavas pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Ērgļos, teritorija līdz 1921. g. ietilpa Lietuvā, robežojas ar Gailīšu, Ceraukstes, un Vecsaules pagastu, kā arī ar Skaistkalnes novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Budbergas pagasts, Paņemūnes pagasts, Panemunes pagasts.
Līgatnes pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Augšlīgatnē, robežojas ar Līgatnes pilsētu, Straupes, Drabešu, Amatas un Nītaures pagastu, kā arī ar Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Paltemal, krieviski — Paltemalskaja.
Lažas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Aizputē, robežojas ar Kazdangas, Aizputes, Cīravas un Sakas pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Laschen und Paddern-Hasenpoht, krieviski — Laženskaja i Gazenpot-Paddernskaja.
Penkules pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Naudītes, Auru, Tērvetes, Bukaišu un Būnes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Pankelhof, krieviski — Pankeļgofskaja.
Ozolnieku pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Valgundes un Cenu pagastu, kā arī ar Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Paulsgnade, krieviski — Paulsgnadskaja.
Padures pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Deksnē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu, Rumbas, Kurmāles, Īvandes un Ēdoles pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Paddern, krieviski — Paddernskaja.
Rumbas pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Mežvaldē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu, Rendas, Kabiles, Vārmes, Pelču un Padures pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: Kuldīgas pagasts, vāciski - Goldingen, krieviski - Goldingenskaja.
Kurmāles pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Vilgālē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu un Pelču, Snēpeles, Turlavas, Gudenieku, Īvandes un Padures pagastu; bijušie nosaukumi: Kūrmales pagasts, vāciski — Kurmahlen, krieviski — Kurmaļenskaja.
Ēdoles pagasts pagasts Kuldīgas novada ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Padures, Īvandes un Alsungas pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Edwahlen, krieviski — Edvaļenskaja.
Īvandes pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Padures, Kurmāles, Gudenieku, Alsungas un Ēdoles pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Iwanden, krieviski — Ivandenskaja.
Istras pagats pagasts Ludzas novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Vecslabadā, robežojas ar Rundēnu, Lauderu, Zaļesjes un Pasienas pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Istrasche, krieviski — Istrskaja.
Zaļesjes pagasts pagasts Ludzas novadā, aptver Zilupes pilsētu no trim pusēm, robežojas ar Pasienas, Istras, Lauderu, Nirzas un Brigu pagastu, kā arī ar Krieviju; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem bijušā Pasienes pagasta ziemeļu daļu un bijušā Briģu pagasta dienvidu stūri.
Virgas pagasts pagasts Priekules novadā ar administratīvo centru Paplakā, robežojas ar Bunkas, Priekules, Gramzdas un Kalētu pagastu, kā arī ar Grobiņas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wirgen, krieviski — Virgenskaja.
Zaņas pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Kareļos, robežojas ar Kursīšu, Ezeres, Nīgrandes un Pampāļu pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta bijušā Ezeres pagasta rietumu daļa un bijušā Pampāļu pagasta dienvidu daļa.
Novadnieku pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Mežvidos, robežojas ar Saldus, Cieceres, Zvārdes, Kursīšu, Pampāļu un Zirņu pagastu, kā arī ar Saldus pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver pirmskara Sātiņu pagasta austrumu daļu, Cieceres pagasta rietumu daļu un Kursīšu pagasta nelielu daļu.
Kursīšu pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Novadnieku, Zvārdes, Rubas, Ezeres, Zaņas un Pampāļu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kursiten, krieviski — Kursitenskaja.
Nīgrandes pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Pampāļu, Zaņas un Ezeres pagastu, kā arī ar Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadu un Lietuvu; bijušais nosaukums — Nīgrandas pagasts.
Zirņu pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Saldus pilsētu, Jaunlutriņu, Lutriņu, Saldus, Novadnieku un Pampāļu pagastu, kā arī ar Skrundas un Kuldīgas novadu, pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem daļu pirmskara Saldus pagasta un daļu bijušā Skrundas pagasta teritorijas.
Pampāļu pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Zirņu, Novadnieku, Kursīšu, Zaņas un Nīgrandes pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušais nosaukums — Pampāļu-Ezeres pagasts.
Grundzāles pagasts pagasts Smiltenes novada ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Palsmanes un Bilskas pagastu, kā arī ar Valkas un Apes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Grundsahl, krieviski — Grundzaļskaja.
Bilskas pagasts pagasts Smiltenes novada ziemeļu daļā, robežojas ar Grundzāles, Palsmanes, Launkalnes un Smiltenes pagastu, kā arī ar Strenču un Valkas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Bilskenshof, krieviski — Biļskenskaja.
Variņu pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Drustu, Launkalnes, Palsmanes, Virešu pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; pagasts nodibināts 1990. gadā atdalot daļu teritorijas no Palsmanes pagasta.
Palsmanes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Grundzāles, Virešu, Variņu, Launkalnes un Bilskas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Palzmar, krieviski — Palcmarskaja.
Launkalnes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Smiltenes pilsētu, Smiltenes, Bilskas, Palsmanes, Variņu, Drustu, Raunas un Brantu pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Brantu pagasts, vāciski — Horstenhof, krieviski — Brantskaja.
Virešu pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Variņu, Palsmanes, Grundzāles, Gaujienas un Trapenes pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara un aizņem pirmskara Gaujienas pagasta dienvidu daļu.
Saulkrastu pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā, no trim pusēm aptver Saulkrastu pilsētu, robežojas ar Sējas pagastu un Ādažu novadu; pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, aizņem nelielu daļu bijušā Pabažu un Bīriņu pagasta teritorijas.
Ģibuļu pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Pastendē, robežojas ar Valdgales, Lībagu, Sabiles pagastu un Talsu pilsētu, kā arī ar Kuldīgas un Ventspils novadu.
Viesatu pagasts Pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Zantes, Zemītes, Irlavas un Jaunpils pagastu, kā arī ar Saldus novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver pirmskara Struteles pagasta rietumu daļu, bijušā Grenču pagasta dienvidu galu un nelielu teritoriju no bijušā Irlavas pagasta.
pagasta Pagasts.
pagaste Pagasts.
pagāzne Pagasts.
valste Pagasts.
pagastskolotājs Pagastskolas skolotājs.
pagasttienesis Pagasttiesas tiesnesis.
pagaste Pagastvalde.
pagastskrīveris Pagastvaldes darbvedis.
pagastvecākais Pagastvaldes priekšsēdētājs.
pagastvecis Pagastvecākais.
exc. Pagatavojis; sākot no 16-18 gs. uz vara gravējumiem u. c. pielikums apgādātāja vārdam.
preparēšana Pagatavošana.
izgatavot Pagatavot (ēdienu, dzērienu no kādiem produktiem).
izstaravēt Pagatavot (ēdienu, dzērienu).
izgatavēt Pagatavot (ēdienu).
pataisīt Pagatavot (ēdienu).
sadarīt Pagatavot (ko, parasti pārtikas produktus) lielāka daudzumā; pagatavot (kā, parasti pārtikas produktu, lielāku daudzumu).
sadēt Pagatavot (ko) lielākā daudzumā; pagatavot (kā lielāku daudzumu).
pietaisīt Pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
saglemzt Pagatavot (ko) neglītu, lietošanai nederīgu.
sgrezēt Pagatavot (ko) neglītu, lietošanai nederīgu.
pietaisīt Pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu).
pataisīt Pagatavot (ko), sajaucot (ar ko) kopā.
sabrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) lielākā daudzumā; pagatavot (parasti alkoholiska dzēriena lielāku daudzumu).
piebrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piebrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
izbrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu).
piedarīt Pagatavot (parasti alu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piedarīt Pagatavot (parasti alu) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (trauku).
uztaisīt Pagatavot (piemēram, ēdienu ēdienreizei).
izdirbināt Pagatavot (smalku, rūpīgu rokdarbu).
noķimpulēt Pagatavot mežģīnes.
saķērnēt Pagatavot sviestu ķērnē.
sazeijāt Pagatavot šķidru, vāju zupu.
salūkot Pagatavot, arī sagādāt (ēdienu, parasti ēdienreizei).
izmozēt Pagatavot, izgatavot (kaut ko būtisku, lietojamu).
pagatavēt Pagatavot, izgatavot.
sažūrēt Pagatavot, sabrūvēt.
padarināt Pagatavot.
pagatavināt Pagatavot.
pagatavīt Pagatavot.
pataisināt Pagatavot.
sadzievāt Pagatavot.
uzķīlēt Pagatavot.
laktoferments Pagatavots no bulgāru piena fermenta, labs gremošanas orgānu dezinfekcijas līdzeklis.
autodermisks Pagatavots no paša ādas, piem., ādas lēveris plastiskā operācijā.
maģistrāls Pagatavots pēc ārsta receptes.
senāklaiki Pagātne, senāki laiki.
atpakaļ Pagātnē, uz pagātni.
vecie laiki Pagātne.
vecie (arī agrākie) laiki Pagātne.
imperfekts Pagātnes forma (darbības vārdam), kas apzīmē ilgstošu darbību.
regas Pagātnes stāsti; pieredzējumi, piedzīvojumi; pasakas.
pagaudāt Pagaudot.
spergularia Pagauri.
pagausai Pagausi.
pagauši Pagausi.
sagausināt Pagausināt, parasti ievērojami.
pačinkstēt Pagausties, pažēloties; žēli, raudulīgi palūgties.
pagāzuļot Pagāzelēt.
pazvelt Pagāzt (parasti ko lielu, smagu).
p Pagina - lappuse.
pāginēšana Paginācija.
paglabot Paglabāt.
ieglābt Paglābt, saglābt (ievietojot, ievedot kur iekšā).
pieglēbt Paglābt.
atstāties Paglābties, izsargāties.
apglābties Paglābties.
paglāsīt Paglāstīt.
papaijāt Paglāstīt.
pasaglaudīties Paglaudīt vienam otru, citam citu.
apnižģināt Paglaudīt, paplikšķināt.
pamālēt Pagleznot; pakrāsot.
papletēt Pagludināt (ar gludekli).
parullēt Pagludināt (veļu) ar rulli.
paplekšināt Pagludināt, viegli sitot ar plaukstām.
pagližināt Pagludināt.
paprasavāt Pagludināt.
paglumjš Paglums.
paglumš Paglums.
hāfiss Pagodinājuma tituls musulmanim, kas zina no galvas Korānu.
esquire Pagodinājuma vārds ar ko uzrunā katru cienījamāku vīru, kam nav sevišķa dižciltības titula.
babā Pagodinājuma vārds, ko lieto tjurku tautas, kad uzrunājami vecāki cilvēki.
godinājums Pagodinājums; apsveikums.
pagodāt Pagodināt (1).
nogodināt Pagodināt.
pagodēt Pagodināt.
uzgodināt Pagodinoši uzrunāt.
uzgodīt Pagodinoši uzrunāt.
pažorīties Pagorīties.
pagoze Pagoza.
pagrabgals Pagraba gals; vieta, tuvākā apkārtne pie pagraba gala.
pagrabnieks Pagraba iedzīvotājs.
kartiņbedre Pagrabam līdzīga bedre vai izbūve ar griestiem un smilšu apbērumu kartupeļu glabāšanai.
pačirkstināt Pagrabināt.
pasagrabinēties Pagrabināties.
sierpagrabs Pagrabs siera uzglabāšanai.
uzkude Pagrabs, pieliekamais, maizes klēts.
uzkuds Pagrabs, pieliekamais, maizes klēts.
škleps Pagrabs.
pagrābāties Pagrābstīties.
pagrābstīt Pagrābstīties.
pagramstīties Pagrābstīties.
pagrābties Pagrābt (1) sev.
pagrābties Pagrābt (2).
pakasīt Pagrābt (parasti sienu).
pakasinēt Pagrābt (sienu, labību).
pakast Pagrābt (sienu, labību).
čiebt Pagrābt, nozagt.
paliešķerēt Pagrābt, pabērt ar liekšķeri.
pagrebt Pagrābt.
kaverna Pagrabveidīga kazematēta paslēptuve apcietinātos rajonos karavīru rezervju novietošanai atpūtas laikā.
pagrauzties Pagrauzt.
piegreiži Pagreizi.
pagreiži Pagreizs.
pagreižu Pagreizs.
pakļaivs Pagreizs.
papušķoties Pagreznoties.
zemgrīde Pagrīde (2).
levoversija Pagriešana uz kreiso pusi.
pavarots Pagrieziena rādītājs (piem., automašīnai).
marka Pagrieziena zīme burāšanas sacīkstēs.
pagriezienis Pagrieziens (piemēram, ceļam).
dekstroversija Pagrieziens uz labo pusi.
laterotorsija Pagrieziens uz vienu pusi ap asi, piem., acābola - ap anteroposterioro asi.
pavarots Pagrieziens.
šķērsums Pagrieziens.
pavarotņiks Pagriezienu rādītājs (piem., automašīnai).
nogriezt Pagriezt (nost, kādā virziena, parasti galvu).
pašķērēt Pagriezt (parasti ar šķērēm).
uzgriezt Pagriezt (pret kādu, ko, parasti muguru).
izgriezt Pagriezt (priekšmetu, tā daļu) neparastā virzienā.
pagriezties Pagriezt 2 (1).
paņurkāt Pagriezt ar neasu nazi.
šlakot Pagriezt buras.
novērsties Pagriezt galvu, skatienu prom citā virziena; pagriezties prom.
nokrist Pagriezt jahtas priekšgalu vairāk pa vējam.
novērst Pagriezt prom, uz citu pusi (seju).
pārgriezt Pagriezt sānis (piemēram, galvu).
pagriezties Pagriezt savu ķermeni tā, ka seja, skatiens ir vērsts (pret ko, uz ko u. tml.).
sagriezt Pagriezt, parasti ievērojami (ķermeņa daļu).
aizgriezt Pagriezt, pavērst (prom, sānis).
atgriezt Pagriezt, pavērst atpakaļ.
izgriezt Pagriezt, pavērst iekšpusi uz āru (piemēram, apģērbam, tā daļām).
pasukt Pagriezt.
piegriezties Pagriezties (pret ko), pievēršot skatienu (kam).
aizgriezties Pagriezties (prom, sānis), novērsties.
zarāties Pagriezties 1(1), novirzīties.
nogriezties Pagriezties nost, sānis, aizgriezties.
atvērzties Pagriezties prom, novērsties.
aizagriezties Pagriezties prom, sānis, uz citu pusi; novērsties.
atsagriezties Pagriezties, pavērsties atpakaļ.
pasagriezties Pagriezties.
pasukties Pagriezties.
krāns Pagriežams (kā) plūsmas relejveida sadalītājs.
revolvergalva Pagriežams (mašīnas, aparāta, ierīces) daudzpozīciju elements, kurā pa aploci novietoti viendabīgi darbelementi.
samižģēt Pagriežot padarīt sāpīgu; arī izmežģīt.
saļumēt Pagriežot padarīt sāpīgu; sastiept; arī izmežģīt.
aizgriezt Pagriežot pavirzīt, novietot (kam priekšā, aiz kā u. tml.).
sagriezt Pagriežot satuvināt, savirzīt kopā (ķermeņa daļas); pagriežot pavērst vienu pret otru, citu pret citu.
uzgriezt Pagriežot slēdzi, iedarbināt (ierīci, tās dalos).
uzgriezt Pagriežot uzvirzīt uz kādas vietas (transportlīdzekli).
samežģīt Pagriežot, pastiepjot u. tml., padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu); arī izmežģīt.
pievērsties Pagriežoties (pret kādu), uzrunāt (to), pievērst (tam) uzmanību.
aizgriezties Pagriežoties aizvirzīties, attālināties.
saļumēties Pagriežoties kļūt sāpīgam; sastiepties; arī izmežģīties.
sagriezties Pagriežoties satuvināties, savirzīties kopā; pavērsties vienam pret otru, citam pret citu.
iegriezties Pagriežoties, tiekot pagrieztam, ieņemt citādu stāvokli nekā iepriekšējais.
izkurtējis Pagrimis (morāli).
salašņa Pagrimis, morāli nevērtīgs, arī noziedzīgs cilvēks.
izkurtēt Pagrimt (morāli); pazaudēt morālo vērtību.
noiet no grauda Pagrimt.
nicekls Pagrimums, bojājums; nicekle.
nicekle Pagrimums, bojājums.
padibenes Pagrimuši, demoralizējušies, izvirtuši cilvēki.
pagrīdot Pagrīst, likt grīdu.
pagrīt Pagrīst, sataisīt.
apgrozīt Pagrozīt gan uz vienu, gan uz otru pusi, arī apkārt (parasti aplūkojot).
padrigderēt Pagrozīt, paregulēt, padarbināt u. tml. (kādu ierīci).
patimerēt Pagrozīt, paregulēt, palabot.
pavārstīt Pagrozīt, pavalstīt.
patrīties Pagrozīties (parasti sēžot).
pasagrozīties Pagrozīties.
zamgrūst Pagrūst (kur apakšā).
iegrūst Pagrūst uz priekšu, parasti, pirms tam mazliet pavelkot atpakaļ (piemēram, lai iekustinātu).
pontanuķ Pagrūst.
tušanuķ Pagrūst.
padīvelēt Pagrūstīt, pašūpot, pakustināt.
nolidināt Pagrūžot panākt, ka (kāds) nogāžas, noveļas lejā.
nolingot Pagrūžot panākt, ka (kāds) nogāžas, noveļas lejā.
nogrūst Pagrūžot panākt, ka nogāžas zemē (kur, uz kā u. tml.).
pagūbīt Pagubīt, paņemt.
papunkterēt Pagudrot, padomāt.
pagudrāt Pagudrot.
paguldīt Paguldināt.
pagulēties Pagulēt (1).
pagulēties Pagulēt (2).
pagulēties Pagulēt (3).
pačučēt Pagulēt (parasti par bērnu).
pačučiņāt Pagulēt (parasti par bērnu).
padusēt Pagulēt miegā.
pašņākt Pagulēt.
pavārtīties Pagulēt.
pasusties Pagulēties.
gultapuža Pagulte.
pagulta Pagulte.
pavieta Pagulte.
paviete Pagulte.
pagult Pagulties.
pagurds Pagurdens.
pagurkšēt Pagurkstēt.
pagurkšķēt Pagurkstēt.
notīst Pagurt, izstiepties.
iegurt Pagurt, sākt nogurt.
izlādēties Pagurt; kļūt nespējīgam.
aizkusme Pagurums, nespēks.
dabūt Pagūt (ko izdarīt).
daspēt Pagūt ierasties laikā.
Pagūžu ezers Pagūzis, ezers Nītaures pagastā.
Ezeriņu ezers Pagūzis, ezers Nītaures pagastā.
pagvelst Pagvelzt.
Pagēģi Paģēģi - pilsēta Lietuvas rietumos.
paģeņģerot Paģeņģerēt.
pamaukt Paģērbt.
pasavilkties Paģērbt.
apmirt Paģībt, pamirt.
apgaist Paģībt.
pohains Paģirains.
putraimains Paģirains.
fūgas Paģiras.
fūzis Paģiras.
kalterbrunners Paģiras.
kāters Paģiras.
padziras Paģiras.
padzirklis Paģiras.
paģeres Paģiras.
paģires Paģiras.
papieres Paģiras.
plēšņas Paģiras.
pohas Paģiras.
pohmaļas Paģiras.
pohmanis Paģiras.
pohmeļas Paģiras.
pohmeles Paģiras.
pohmelis Paģiras.
pohs Paģiras.
slāpētājs Paģiras.
volokuša Paģiras.
žvingulis Paģiras.
kāterfrīštiks Paģiru brokastis.
hyacinthoides Pahiacintes.
pachypodium Pahipodijas.
Lamēra pahipodija pahipodiju suga ("Pachypodium lamerei").
Saundersa pahipodija pahipodiju suga ("Pachypodium lealii saundersii").
pachira Pahiras.
galotnes jeb Japānas pahisandra pahisandru suga ("Pachysandra terminalis"), ložņājošs, mūžzaļš, līdz 25 cm augsts krūms, ko Latvijā reizēm audzē augsnes nosegšanai pusēnā.
pachystachys Pahistahes.
šarlaksarkanā pahistahe pahistahu suga ("Pachystachys coccinea").
dzeltenā pahistahe pahistahu suga ("Pachystachys lutea").
pie Pai 1.
padīkt Paīdēt (par govīm, teļiem).
neslia Paidras.
paielejš Paieleja.
paieties Paiet (2).
pārsavilcināties Paiet (kādam laikam, laikposmam).
pakāpt Paiet (kur, kādā virzienā u. tml.).
krist Paiet (par laikposmu).
pāriet Paiet (par laikposmu).
aizritēt Paiet (par laiku, laika posmu).
aizšalkt Paiet (par laiku, laika posmu).
apritēt Paiet (par laiku, laika posmu).
aptecēt Paiet (par laiku, laika posmu).
patecēt Paiet (par laiku, laikposmu).
aizlīgot Paiet (par laiku).
pavirzīties Paiet (par neilgu laiku, laikposmu).
aizšķielēt Paiet garām šķielējot (glūnot).
atvākties Paiet malā (no kā).
atbrīvot (arī dot, pašķirt, pavērt) ceļu Paiet sānis, lai palaistu (kādu) garām; panākt, ka ceļš kļūst brīvs.
dot (arī atbrīvot, pašķirt, pavērt) ceļu Paiet sānis, lai palaistu (kādu) garām.
šķirt (arī dot) ceļu Paiet sāņus, lai palaistu (kādu) garām.
griezt ceļu Paiet sāņus, lai palaistu (kādu) garām.
pasamīties Paiet vai pabraukt garām tā, ka nesastopas.
samainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām, šaurā vietā); izmainīties (2).
izmainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām, šaurā vietā).
izamīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā.
izmainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām tā, ka nesastopas.
apiet Paiet zem kā.
aizslīdēt Paiet, aizritēt (par laiku, laika posmiem).
aiztecēt Paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu).
aiziet Paiet, aizritēt, arī izbeigties (par laiku, laika posmu).
aiztikšēt Paiet, aizritēt, tikšķot pulkstenim (par laiku, laika posmu).
aiztikšķēt Paiet, aizritēt, tikšķot pulkstenim (par laiku, laika posmu).
palīst Paiet, arī novietoties zem (kā), arī (kam) apakšā.
pagriezt ceļu Paiet, arī pabraukt sāņus, lai palaistu (kādu) garām.
gaist Paiet, beigties (par laika posmu).
izbūt Paiet, izzust.
apķegot Paiet, pabēgt zem kā.
izamainīties Paiet, pabraukt viens otram garām pretējā virzienā.
pasalaisties Paiet, pabraukt.
paķegot Paiet, panākt; pabēgt.
padesāt Paiet, paskriet.
padesot Paiet, paskriet.
palinot Paiet, pastaigāt (pa mājām), pakulstot linus; paklaiņot.
pasukāt Paiet, pastaigāt (parasti enerģiski, steidzīgi).
pajoškāt Paiet, pastaigāt (parasti par bērniem).
pastopāt Paiet, pastaigāt, ar grūtībām ceļot kājas.
paslēpēt Paiet, pastaigāt, velkot kājas gar zemi.
pakustēties Paiet, pastaigāt; arī padarboties, pastrādāt.
papekot Paiet, pastaigāt.
pavākties Paiet, pavirzīties; paspiesties, dot vietu.
palocīt kājas Paieties, paskrieties; arī padejot.
apglāsīt Paijāt, glāstīt, glaudīt.
glesot Paijāt, glaudīt, glāstīt.
pajoks Paika - daļa, norma.
pastiept Paildzināt (laiku, laikposmu).
izstiept Paildzināt (norisi, darbību).
pavilkt Paildzināt, pavilcināt.
noildzināt Paildzināt; arī aizkavēt.
pastiepties Paildzināties (par laiku, laikposmu).
pavilkties Paildzināties (par laiku, laikposmu).
pagauši Pailgi.
paipole Paipala ("Coturnix coturnix").
puspelava Paipala ("Coturnix coturnix").
puspelēda Paipala ("Coturnix coturnix").
vaķis Paipala ("Coturnix coturnix").
putpelēda Paipala, puspelēda.
bulbulis Paipala.
paipale Paipala.
paipule Paipala.
putpelava Paipala.
tuju Paipalas balss atdarinājums.
vaķ Paipalas balss skaņas atdarinājums.
Paibs Paipes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rūjienas pagastā.
paviegls Pairdens (par augsni).
paridināt Pairdināt.
pusbārda Paīsa bārda; vaigubārda.
pice Paisa.
pysa Paisa.
Paisanda Paisandu, pilsēta Urugvajā.
paisikle Paiseklis.
zakarags Paīsi svārki.
paīksi Paīsi.
paisekls Paisīkla - ierīce, ar kuru linus vai kaņepes paisīja; mīstīklas (1).
paisīkle Paisīkla - ierīce, ar kuru linus vai kaņepes paisīja; mīstīklas (1).
paisekla Paisīkla - ierīce, ar kuru linus vai kaņepes paisīja.
paīksināties Paīsināties.
nopaisīties Paisīt līdz nogurumam.
struņģis Paīss (parasti kā mīksta) gabals; struņķis 1.
struņķis Paīss (parasti kā mīksta) gabals.
pusgrābeķis Paīss grābeklis (ar daļēji saīsinātu, piemēram, nolauztu kātu).
puskamzols Paīss kamzolis; adīts bezrocis.
puspraķis Paīss mētelis; pagara vatēta jaka.
virspraka Paīss mētelis; pusmētelis.
sprūds Paīss stieņveida priekšmets, detaļa, piemēram, (kā) aizbāšanai, sastiprināšanai.
sprungulis Paīss, neliels koka zars vai tā daļa; paīss, neliels, iegarens koka gabals.
morķīgs Paīss, paresns (par ķermeņa daļu, piemēram, degunu).
strumpulis Paīss, paresns koka (parasti malkas) gabals.
zedenis Paīss, tievs apaļkoks, parasti izmantots žogu, arī primitīvu zārdu u. tml. veidošanai.
pusīkss Paīss; pusgarš.
pusīss Paīss; pusgarš.
paīkss Paīss.
paisu Paisu paisumies - raibi, juku jukām.
PES Paisuma elektrostacija.
laidas Paisuma laikā pārplūstošas un pārpurvotas piejūras pļavas jūras lēzenajā piekrastē.
pororoka Paisuma plūduma vilnis Amazones upē.
maiņstraumes Paisuma un bēguma mija; plūdmaiņas.
bors Paisuma vilnis, kura priekšējā nogāze kļūst gandrīz vertikāla un kurš ar lielu ātrumu izplatās pa upi uz augšu stāvas, putojošas bangas veidā.
peisums Paisums.
uzplūdi Paisums.
dalis Paja, daļa.
papildpaja Paja, kas kooperatīvās sabiedrības biedram garantē visas sabiedrības statūtos noteiktās biedra tiesības, izņemot balsstiesības.
pamatpaja Paja, kas kooperatīvās sabiedrības biedram garantē visas sabiedrības statūtos noteiktās biedra tiesības.
habara Paja, nozagtā daļa.
pajs Paja.
pajādelēties Pajādelēt.
pajādēties Pajādelēties.
pajinieks Pajas īpašnieks.
padrasēties Pajāties.
pakužināt Pajaukt, paārdīt.
pajaunis Pajauniķis.
pusjauns Pajauns.
uzjautāt Pajautāt (kādam ko).
uzprasīt Pajautāt (kādam ko).
uztaujāt Pajautāt (kādam ko).
apklausīties Pajautāt (vairākiem, vairākās vietās); paklausīties, ko saka citi.
patēgāt Pajautāt; izvaicāt, aptaujāt.
paprasīt Pajautāt.
paprasīties Pajautāt.
pataujāt Pajautāt.
pavaicāt Pajautāt.
Paijers Pajers - kalns, augstākā virsotne Polārajos Urālos, Krievijā, uz Tjumeņas apgabala un Komi Republikas robežas.
pajokāt Pajokot.
pašpāsēt Pajokot.
pašpāsēties Pajokot.
razigraķ Pajokot.
paņemties Pajokoties
pazirgoties Pajokoties, arī pazoboties; skaļi pasmieties.
pajokāties Pajokoties.
papigurēties Pajokoties.
pasajokāties Pajokoties.
ielukši Pajūga ilksis.
ielūkša Pajūga ilkss.
ielūšks Pajūga ilkss.
kučieris Pajūga vadītājs; cilvēks, kas nodarbojas ar pajūga vadīšanu.
vezumnieks Pajūga, vezuma vadītājs.
jūgs Pajūgs (1).
uzjūgums Pajūgs (1).
jūgs Pajūgs (2).
astoņjūgs Pajūgs, kurā iejūgti astoņi zirgi.
četrjūgs Pajūgs, kurā iejūgti četri zirgi.
divjūgs Pajūgs, kurā iejūgti divi zirgi.
sešjūgs Pajūgs, kurā iejūgti seši zirgi.
trijjūgs Pajūgs, kurā iejūgti trīs zirgi.
zirgs Pajūgs, kurā iejūgts šāds mājdzīvnieks.
vienjūgs Pajūgs, kurā iejūgts viens zirgs.
vezumnieks Pajūgs, vezums (parasti vezumu rindā).
iejūgs Pajūgs; aizjūgs (2).
pajūga Pajūgs.
izļumt Pajukt (par audumu).
pašķīst Pajukt (piemēram, tiekot vārītam).
aizjukt Pajukt uz visām pusēm.
paputēt Pajukt, pašķīst, arī kļūt daļēji nelietojamam (par priekšmetiem, priekšmetu kopu).
saņudzēt Pajukt, sakustēties.
pajumis Pajume.
pajume Pajumte (1).
pažobele Pajumte (1).
paspārne Pajumte (2); arī mājoklis.
pajums Pajumte (2).
tvertne Pajumte cilvēkiem.
vārtūzis Pajumte pie vārtiem.
pakārtne Pajumtē piesieta kārts, kur ko izkārt.
rēmenē Pajumtē, mītnē.
pašķūre Pajumte, nojume.
padroja Pajumte, patvērums.
paēna Pajumte; arī patvērums.
baks Paka, sainis, saišķis.
baka Paka, sainis, vīstoklis.
paķis Paka.
paks Paka.
papliks Pakails.
pamatīt Pakaisīt ar miltiem (mājlopu ēdienu).
apkaisīt Pakaisīt kam (vai kur) apakšā.
pakratīt Pakaisīt.
pakreikt Pakaisīt.
pasipināt Pakaisīt.
kreīki Pakaiši, paklāsts.
kaisekls Pakaiši.
kaisi Pakaiši.
kaiši Pakaiši.
kaišļi Pakaiši.
kaišums Pakaiši.
kratienis Pakaiši.
paišļi Pakaiši.
pakaīsa Pakaiši.
pakaisāmie Pakaiši.
pakaisas Pakaiši.
pakaisi Pakaiši.
pakaīši Pakaiši.
pakaiss Pakaiši.
pakaīss Pakaiši.
paklāsts Pakaiši.
pakrats Pakaiši.
pakreiki Pakaiši.
piekaisas Pakaiši.
spreija Pakaiši.
streijas Pakaiši.
kaišklēpis Pakaišu klēpis.
kaišpauna Pakaišu pauna.
paērsināt Pakaitināt (suni).
paņariāt Pakaitināt (suni).
paērcināt Pakaitināt; arī paķircināt.
padīdināt Pakaitināt.
papiģināt Pakaitināt.
pašempēt Pakaitināt.
pašutināt Pakaitināt.
pakāja Pakāje (1).
pakāja Pakāje (2).
nokāje Pakāje.
pazode Pakakle (dzīvniekam).
kāmurs Pakakle, āda, kas karājas liellopu pakaklē.
pažerkle Pakakle, pazode.
pagurklis Pakakle; rīkle; ādamābols.
kaklapuža Pakakle.
kotnags Pakakle.
mārksne Pakakle.
mārkstis Pakakle.
padzirkle Pakakle.
padžirkne Pakakle.
pagurkle Pakakle.
pakaklis Pakakle.
pažangle Pakakle.
bauga Pakalne.
Pakalnes Pakalnes ezers - Pakalnis Aglonas pagastā.
rozina Pakalniņš purvā.
roziņa Pakalniņš purvā.
Pakalniņu Pakalniņu ezers - Pakalnis Aglonas pagastā.
Pakaļņa ezers Pakalnis, ezers Aglonas pagastā.
Pakaļnes ezers Pakalnis, ezers Aglonas pagastā.
Pakalna ezers Pakalnis, ezers Aglonas pagastā.
Pakalnes ezers Pakalnis, ezers Aglonas pagastā.
Pikalnes ezers Pakalnis, ezers Preiļu novada Aglonas pagastā.
iekalns Pakalns, kalna nogāze.
klētskalliņš Pakalns, uz kurauzcelta klēts.
baugurs Pakalns.
pakalnis Pakalns.
uzkupris Pakalns.
Pakalnu Pakalnu ezers - atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 8,7 ha.
aizklausīt Pakalpīgi, paklausīgi kādu apmierināt.
išaks Pakalpīgs, iztapīgs cilvēks.
sestais Pakalpīgs, iztapīgs, slikts cilvēks.
apkalpīgs Pakalpīgs, iztapīgs.
kalpīgs Pakalpīgs, iztapīgs.
neaizliedzīgs Pakalpīgs, laipns.
complaisant Pakalpīgs.
piekalpīgs Pakalpīgs.
šesķorka Pakalpiņš.
šestaks Pakalpiņš.
šestjorka Pakalpiņš.
SPID Pakalpojuma veida identifikators (angļu "Service Profile Identifier").
palīgpakalpojumi Pakalpojumi, kas nepieciešami elektroenerģijas pārvades sistēmas balansētas darbības nodrošināšanai.
palīgpakalpojumi Pakalpojumi, kas nepieciešami kāda pakalpojuma izpildes nodrošināšanai.
piekalpība Pakalpojums, izpalīdzība.
pretpakalpojums Pakalpojums, ko veic kāda cita pakalpojuma ierosmē.
izkalpojums Pakalpojums.
iztapa Pakalpojums.
patecējums Pakalpojums.
telefondienests Pakalpojumu dienests pa tālruni.
pēcaprūpe Pakalpojumu nodrošināšana personām, kam vairs nav nepieciešams ārstēties stacionārā, bet joprojām vajadzīga noteikta palīdzība, lai tās spētu patstāvīgi dzīvot sabiedrībā.
apkalpošana Pakalpojumu sniegšana klientam tūrisma uzņēmumā.
šesķeriķ Pakalpot.
šestakot Pakalpot.
pakaldans Pakalsns.
pakalsens Pakalsns.
pakalsnējs Pakalsns.
pasauss Pakalsns.
pakaldināt Pakalt (1).
pakalties Pakalt (1).
pakaldināt Pakalt (2).
pakalties Pakalt (2).
pavīdēt Pakaltēt.
sekus Pakaļ, pa pēdām.
pakal Pakaļ.
pakaļām Pakaļ.
pakalan Pakaļ.
pakaļī Pakaļ.
pakaļš Pakaļ.
pakaļup Pakaļ.
duncans Pakaļa (sēžamvieta).
guza Pakaļa, aste.
rūcamais Pakaļa, dibens.
puža Pakaļa, kaunums (bērnu runā).
dupa Pakaļa, sēža (bērnu valodā).
tosa Pakaļa, sēžamvieta.
depinieks Pakaļa, tūplis.
šļircene Pakaļa, tūplis.
treinis Pakaļa, tūplis.
pākste Pakaļa; sievietes dzimumorgāni.
dibenīca Pakaļa; tūpļa zarna lopam.
čoksts Pakaļa.
coris Pakaļa.
čoris Pakaļa.
čuša Pakaļa.
dibenīce Pakaļa.
dirslis Pakaļa.
dubengals Pakaļa.
ducka Pakaļa.
ļapa Pakaļa.
pakale Pakaļa.
pakaļš Pakaļa.
pakuļe Pakaļa.
rūcenīca Pakaļa.
šubene Pakaļa.
šverba Pakaļa.
tupis Pakaļa.
urskulis Pakaļa.
vādzgals Pakaļa.
žopa Pakaļa.
pakaļgabals Pakaļagabals, pakaļas ceturtdaļa, pakaļdaļa.
pakaļpuse Pakaļdaļa (2).
rimeiks Pakaļdarinājums, pārfilmējums (angļu "remake"); populāru dziesmu pārveidojums.
padzelka Pakaļdarinājums, viltojums.
pakaļtaisīt Pakaļdarināt (1).
pakaļtaisīt Pakaļdarināt (2).
mīmoloģija Pakaļdarīšana cita runai, vaibstiem, uzvedībai.
pakaļduris Pakaļdurvis.
pakaļase Pakaļējā ass (ratiem).
pakaļass Pakaļējā ass.
pakaļpuse Pakaļējā daļa (cilvēkam vai dzīvniekam).
pakaļdaļa Pakaļējā daļa (dzīvniekam).
pakaļdaļa Pakaļējā daļa (priekšmetam).
aste Pakaļējā, pagarinātā daļa (piemēram, priekšmetam, ierīcei, apģērbam).
pakaļgals Pakaļējais gals (priekšmetam, telpai), pakaļējā daļa (priekšmetam, telpai); pretstats: priekšgals.
pakaļklājs Pakaļējais klājs.
pakaļritenis Pakaļējais ritenis.
pakaļstūris Pakaļējais stūris.
pakaļvējais Pakaļējais, pakaļējs.
pakaļdējais Pakaļējais.
pakaldijais Pakaļējais.
hoānas Pakaļējie deguna caurumi, savieno deguna dobumu ar mutes dobumu.
pakaļplecs Pakaļgabals, pakaļējais gurns, pakaļējais šķiņķis.
pakaļšgabals Pakaļgabals.
heķenkurs Pakaļgala enkurs.
heķuguns Pakaļgala uguns, apgaismo 12 strēķus (135 grādi) peldlīdzekļa aizmugurē, tai jābūt baltai un redzamai vienas jūras jūdzes attālumā.
ahter- Pakaļgala-; pakaļējais; pakaļ-.
pakaļšgals Pakaļgals.
strēna Pakaļkāja (dzīvniekiem).
striena Pakaļkāja (dzīvniekiem).
pakaļaskāja Pakaļkāja.
pakaļškāja Pakaļkāja.
čimslis Pakaļkājas cīpsla, Ahileja cīpsla, augšstilbs, ciska.
pakaļšciska Pakaļkājas ciska.
pakaļķepa Pakaļkājas ķepa.
pakaļķetna Pakaļkājas ķetna.
pakaļčinkslis Pakaļkājas pēdas apakšējā daļa.
nomēdīt Pakaļķēmoties, atdarināt.
dirsulaiža Pakaļlaiža.
dirsumuša Pakaļlaiža.
pakaļpalikušie Pakaļpalicēji.
palaiofrons Pakaļpalicis cilvēks, kas laikam nav gājis līdzi.
pakaļplecis Pakaļplecs.
pakaļasrats Pakaļrats.
pačupt Pakampt.
pakapāties Pakapāt.
vidusmērs Pakāpe (kvalitātei, daudzumam u. tml.), kurai raksturīga bieža sastopamība, parastums, kādu ievērojamu, izcilu pazīmju trūkums.
instance Pakāpe vai posms savstarpēji pakļautu iestāžu sistēmā, piem., tiesu instance.
trasējamība Pakāpe, kādā var nodibināt attiecības starp diviem vai vairākiem izstrādes procesā iegūtajiem produktiem, īpaši tādiem, kurus saista pakļautības attiecības.
kāpiens Pakāpe, līmenis.
pakāpene Pakāpe.
pakāpalēt Pakāpelēt.
pakāpelēties Pakāpelēt.
lejupslīde Pakāpeniska (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana; lejupceļš (2), lejupeja.
lejupeja Pakāpeniska (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana; lejupceļš (2), lejupslīde (2).
lejupceļš Pakāpeniska (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana; lejupeja, lejupslīde (2).
amortizācija Pakāpeniska (parāda) dzēšana.
lēkts Pakāpeniska (parasti saules) parādīšanās virs horizonta; gaisma, kas rodas, parādoties (parasti saulei) virs horizonta.
ausma Pakāpeniska (rīta) gaismas parādīšanās austrumu pusē; rīta blāzma; spožums, blāzmojums (saulei lecot).
indurācija Pakāpeniska audu vai orgāna sacietēšana, savairojoties saistaudiem.
pašizretināšanās Pakāpeniska dabiska audzes koku skaita samazināšanās līdz ar audzes vecuma palielināšanos.
riets Pakāpeniska eksistences, pastāvēšanas beigšanās.
hipohromatisms Pakāpeniska hromatīna izzušana no šūnas kodola.
kadaverizācija Pakāpeniska miršana; termins holeras algīdās, cianotiskās stadijas apzīmēšanai.
gaita Pakāpeniska norise (parasti ilgākā laika posmā).
mutarotācija Pakāpeniska optiski aktīvas vielas īpatnējā griešanās leņķa maiņa tikko pagatavotā šķīdumā.
simptoze Pakāpeniska orgāna vai ķermeņa izdilšana.
habituācija Pakāpeniska pielāgošanās kādam kairinājumam vai videi.
rītausma Pakāpeniska rīta gaismas parādīšanās austrumu pusē; spožums, starojums (saulei lecot); ausma.
tonalitāte Pakāpeniska skaņurinda (noteiktā skaņkārtā), kuras kārtojumu nosaka tonika.
līze Pakāpeniska temperatūras pazemināšanās, kā arī slimības izpausmju vājināšanās.
oligarhizācija Pakāpeniska valsts varas koncentrēšanās dažu ietekmīgu cilvēku rokās.
amnioklepse Pakāpeniska, nemanāma augļa ūdens izzušana.
iegūstīt Pakāpeniski (dažādi) iegūt.
izņemt Pakāpeniski apgūt (mācību vielu), parasti kāda vadībā.
noklust Pakāpeniski apklust (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
noklust Pakāpeniski apklust (par skaņu).
migt Pakāpeniski apklust, stingt, rimt (par parādībām dabā).
saplūst Pakāpeniski apvienojoties, arī asimilējoties izveidot (kādu cilvēku kopumu), iekļauties (tajā).
veseļoties Pakāpeniski atgūt labu veselības stāvokli; pakāpeniski kļūt veselam vai veselākam.
atlaidināt Pakāpeniski atkausēt (ko sasalušu); ļaut, lai atkūst.
veidoties Pakāpeniski attīstīties (par psihes, rakstura, personības īpašībām, uzskatiem u. tml.).
veidoties Pakāpeniski attīstīties, tikt veidotam (piemēram, par kustībām, valodu).
pāraugt Pakāpeniski attīstoties, pilnveidojoties, sasniegt citu, augstāku pakāpi, kvalitāti (par parādībām sabiedrībā).
atzīstināt Pakāpeniski atzīt, darīt atpazīstamu.
noplienēt Pakāpeniski beigt degt (pārstājot liesmot, dziestot oglēm u. tml.); noplēnēt.
noplēnēt Pakāpeniski beigt degt (pārstājot liesmot, dziestot oglēm u. tml.).
plēnēt Pakāpeniski beigt degt (pārstājot liesmot, dziestot oglēm u. tml.).
zust Pakāpeniski beigt pastāvēt apziņā (kā kam esošam, arī iespējamam, piemēram, par cerībām).
izsekot Pakāpeniski censties izprast, uztvert (kā) saturu, nozīmi, būtību.
pieslīgt Pakāpeniski grimstot piepildīt.
pieslīkt Pakāpeniski grimstot piepildīt.
sēsties Pakāpeniski grimt (piemēram, par celtni).
ieglecēt Pakāpeniski iegrimstot, nosēsties.
nosēst Pakāpeniski iegrimt (par celtnēm).
nosēsties Pakāpeniski iegrimt (piemēram, par celtni, tās daļu).
mesties Pakāpeniski iegūt (kādu īpašību), pakāpeniski sasniegt (piemēram, kādu pakāpi, stāvokli) - parasti par parādībām dabā.
iedzīvāt Pakāpeniski iegūt (materiālas vērtības).
krāt Pakāpeniski iegūt (piemēram, zināšanas, atziņas), pakāpeniski vairot (piemēram, slavu).
iznākt Pakāpeniski iegūt noteiktas īpašības (par dzīvniekiem).
tumst Pakāpeniski iegūt tumšu vai tumšāku krāsas toni.
noslīdēt Pakāpeniski iegūt zemāku kvalitāti.
ieaugt Pakāpeniski iekļauties (kādā vidē, pasākumā, darbā); arī iedzīvoties, iejusties.
ieaugt Pakāpeniski iekļauties (piemēram, kādās paražās, normās).
savilkties Pakāpeniski iestāties (kādā vietā, vidē) - par vakaru, nakti, arī tumsu.
nākt Pakāpeniski iestāties (par parādībām dabā, parasti par gaismu).
virsū Pakāpeniski iestāties (par parādībām dabā).
nolaisties Pakāpeniski iestāties (parasti par nakti, vakaru).
biezēt Pakāpeniski iestāties, kļūt tumšākam (par krēslu, tumsu).
iztrupēt Pakāpeniski iet bojā (par zobu cietajiem audiem).
ritēt Pakāpeniski īstenoties (par mūžu, tā posmiem).
izņemt Pakāpeniski izanalizēt un izskaidrot (mācību vielu).
plesties Pakāpeniski izplatīties (kur) - par parādībām dabā.
rūgt Pakāpeniski izraisīties (par negatīvu psihisku stāvokli, naidīgām attiecībām); pakāpeniski rasties, attīstīties (par darbību, kas vērsta pret ko); briest.
izslīdēt Pakāpeniski izsīkt, izzust (piemēram, par vērtībām, jūtām).
sarasties Pakāpeniski izveidoties (kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā) - piemēram, par vairākām, daudzām parādībām dabā.
savilkties Pakāpeniski izveidoties (kādā vietā, vidē) - par laikapstākļiem, parasti lietu, negaisu.
sarasties Pakāpeniski izveidoties fizioloģiskā procesā (piemēram, par vairākiem, daudziem veidojumiem organismā, izdalījumiem no tā).
izplatīties Pakāpeniski izveidoties telpas, vides daļās aizvien tālāk (no kāda punkta, avota) - piemēram, par gaismu, siltumu, skaņu.
sarasties Pakāpeniski izveidoties, arī ieviesties (kur) - par vairākiem, daudziem augiem, dzīvniekiem.
savilkties Pakāpeniski izveidoties, arī sakoncentrēties (kādā vietā, vidē) - par mākoņiem, miglu u. tml; pakāpeniski apmākties (par debesīm).
nolaisties Pakāpeniski izveidoties, iestāties (par krēslu, tumsu).
iznīkt Pakāpeniski izzust, pārstāt eksistēt (parasti par parādībām sabiedrībā).
atmirt Pakāpeniski izzust, zaudēt nozīmi (parasti par parādībām sabiedrībā).
pludot Pakāpeniski klāties kam pāri, arī plūst (par miglu, dūmiem u. tml.).
biezēt Pakāpeniski kļūt biezam (par šķidrumu, arī masu).
pāriet Pakāpeniski kļūt citādam, arī sākties kā iepriekš esoša vietā (par cilvēka darbību, rīcību, izturēšanos).
stiepties Pakāpeniski kļūt ilgākam (par laikposmu, parasti diennakts daļu).
pieaugt Pakāpeniski kļūt intensīvākam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
labēties Pakāpeniski kļūt labākam (par laiku, apstākļiem u. tml.).
novecoties Pakāpeniski kļūt lietošanai, izmantošanai nepiemērotam, nederīgam, arī neizskatīgam; novecot (2).
novecot Pakāpeniski kļūt lietošanai, izmantošanai nepiemērotam, nederīgam, arī neizskatīgam.
slīdēt Pakāpeniski kļūt mazāk nodrošinātam; pakāpeniski zaudēt stāvokli, ietekmi (darbā, sabiedrībā).
niesēt Pakāpeniski kļūt neasākam.
līst Pakāpeniski kļūt nepatīkami sajūtamam (parasti cauri apģērbam) - piemēram, par aukstumu, mitrumu.
spiesties Pakāpeniski kļūt sajūtamam (parasti cauri apģērbam, apaviem) - piemēram, par aukstumu, siltumu, mitrumu.
sirmot Pakāpeniski kļūt sirmam vai sirmākam.
krāties Pakāpeniski kļūt spēcīgākam (par psihisku, parasti negatīvu, stāvokli vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
iesastiprinaties Pakāpeniski kļūt spēcīgākam, parasti pēc slimības.
vērties Pakāpeniski kļūt uztveramam, arī būt uztveramam, parasti ar redzi.
norimt Pakāpeniski kļūt vājākam, izbeigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
labēties Pakāpeniski kļūt veselam; veseļoties.
nosēsties Pakāpeniski kļūt zemākam, noslīdēt (par celtnes daļu, elementu).
skaust Pakāpeniski likvidēt, arī iznīcināt (parasti ko nevēlamu).
pāraugt Pakāpeniski mainoties, piemēram, intensitātei, apjomam, īpašībām, pārveidoties, kļūt par ko citu (par parādībām dabā).
slīdēt Pakāpeniski mazināties (par fizikāliem lielumiem, parasti par temperatūru).
slīdēt Pakāpeniski mazināties (par kā skaitlisko vērtību, daudzumu, apjomu).
aizsāpēt Pakāpeniski mazināties, aprimt, izgaist (par sāpēm).
mostīties Pakāpeniski mosties.
espirando Pakāpeniski noklusinot, izdziestot.
decrescendo Pakāpeniski noklusinot, samazinot skaņas stiprumu.
uzdeldēt Pakāpeniski nolietot.
grimt Pakāpeniski nonākt (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī), nodoties (kam).
iegrimt Pakāpeniski nonākt (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
ielaisties Pakāpeniski nonākt (kādā, parasti fizioloģiskā, stāvoklī).
slīgt Pakāpeniski nonākt kādā (psihiskā vai fizioloģiskā) stāvoklī, nodoties (kam).
grimt purvā Pakāpeniski nonākt kāda slikta paraduma varā; pagrimt.
grimt (retāk stigt) purvā Pakāpeniski nonākt kāda slikta paraduma varā; pagrimt.
iegrimt Pakāpeniski nonākt kādā stāvoklī (parasti nevēlamā).
slīdēt Pakāpeniski nonākt kādā, parasti pasīvā, fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī.
slīgt Pakāpeniski nonākt kādos, parasti nevēlamos, nomācošos, apstākļos.
migt Pakāpeniski nonākt miega stāvoklī.
grimt purvā Pakāpeniski nonākt nepatīkamā situācijā, nevēlamos apstākļos, no kuriem grūti izkļūt.
grimt (retāk stigt) purvā Pakāpeniski nonākt nepatīkamā situācijā, nevēlamos apstākļos, no kuriem grūti izkļūt.
stigt (biežāk grimt) purvā Pakāpeniski nonākt nepatīkamā situācijā, nevēlamos apstākļos, no kuriem grūti izkļūt.
noslīdēt Pakāpeniski nonākt nevēlamā stāvoklī; pakāpeniski nonākt zemākā sabiedriskā stāvoklī.
slīdēt Pakāpeniski nonākt nevēlamos apstākļos, kā nevēlama ietekmē; pakāpeniski morāli degradēties.
kurlināt Pakāpeniski padarīt kurlu.
krāt Pakāpeniski padarīt spēcīgāku (psihisku, parasti negatīvu, stāvokli).
pieaugt Pakāpeniski palielināties (piemēram, daudzumā, apjomā, skaitliskā vērtībā, intensitātē).
slīdēt Pakāpeniski panīkt, pasliktināties (parasti par saimniecību, uzņēmumu).
grimt Pakāpeniski panīkt, pasliktināties.
plaukt Pakāpeniski parādīties, izpausties aizvien uztveramāk (acīs, sejā u. tml.) - piemēram, par smaidu, jūtām.
uznirt Pakāpeniski parādīties, kļūt redzamam (piemēram, izvirzoties no tumsas vai kā aizsega) - par parādībām dabā, piemēram, par mākoņiem, debess spīdekļiem.
nirt Pakāpeniski parādīties, kļūt redzamam (piemēram, virzoties no tumsas vai kā aizsegā); pakāpeniski kļūt neredzamam (piemēram, nokļūstot tumsā vai kā aizsegā); atkārtoti parādīties un pazust skatienam.
griezties Pakāpeniski pāriet (no viena perioda uz otru, no vienas stadijas otrā) - par laika posmu, laika apstākļiem.
sūnot Pakāpeniski pārklāties ar sūnu.
pāriet Pakāpeniski pārmainīties intensitātē (par gaismu).
pāriet Pakāpeniski pārmainoties, kļūt citādam (par skaņu).
norimt Pakāpeniski pārstāt viļņoties (par ūdenstilpi, ūdeni).
tirpt Pakāpeniski pastiprināties (par pozitīvām emocijām, enerģiju u. tml.).
pieaugt Pakāpeniski pastiprināties (par skaņu).
pielasīties Pakāpeniski pievienoties, tikt pievienotam (pie kāda kopuma).
piebiksnīt Pakāpeniski pievirzīt.
slīkt Pakāpeniski pilnīgi nonākt kādos, parasti nevēlamos, nomācošos, apstākļos.
kraniofaringioma Pakāpeniski progresējošs hipofīzes audzējs, kas cēlies no Ratkes kabatas epitēlija atliekām; slimība sākas bērnībā vai jaunībā; augšanas aizkavēšanās, galvassāpes, redzes traucējumi, adipozoģenitālā distrofija.
nākt Pakāpeniski rasties, kļūt intensīvākam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
virsū Pakāpeniski rasties, kļūt intensīvākam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
sagulstīties Pakāpeniski sagulties, nogulties.
pierast Pakāpeniski sākt izjust (ko) par labi pazīstamu, tuvu.
pierast Pakāpeniski sākt uztvert (kādu) par pazīstamu, justies drošībā (pie kā) - par dzīvniekiem.
mosties Pakāpeniski sākties, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām dabā).
mosties Pakāpeniski sākties, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām sabiedrībā).
norietināt Pakāpeniski samazināt izslaukto piena daudzumu, lai panāktu ka govs pārstāj dot pienu.
diminuendo Pakāpeniski samazinot skaņas stiprumu.
smaile Pakāpeniski sašaurināta (kādas platības) daļa, kas ir iekļauta citā (zemes, ūdens u. tml.) platībā.
sakrāt Pakāpeniski savākt (atsevišķus elementus, sastāvdaļas) un izveidot kādu kopumu, veselumu, daudzumu.
sēsties Pakāpeniski slīdēt uz leju (par celtnes daļu, elementu).
nolaidums Pakāpeniski slīps reljefa veidojums.
aizbradāties Pakāpeniski tikt aizmīdītam.
grimt Pakāpeniski tuvoties stāvoklim (parasti nevēlamam), kas pilnīgi pārņem, nomāc.
virsū Pakāpeniski tuvoties, iestāties (par laikposmu, laika momentu, cilvēka mūža posmu).
uzkrāt Pakāpeniski vākt (atsevišķus elementus, sastāvdaļas) un izveidot kādu kopumu, veselumu, daudzumu, arī, pakāpeniski vācot atsevišķus elementus, sastāvdaļas, izveidot (kopumu, daudzumu).
raisīt Pakāpeniski veidot, attīstīt (ko) - par parādībām daba.
rūgt Pakāpeniski veidoties (par domu, atziņu u. tml.).
taisīties Pakāpeniski veidoties (parasti par parādībām dabā); būt tādam, kam piemīt topošas norises, topoša stāvokļa u. tml. pazīmes.
viesties Pakāpeniski veidoties (piemēram, par augiem), pakāpeniski iestāties (piemēram, par diennakts posmu); arī rasties (1).
viesties Pakāpeniski veidoties, arī pakāpeniski kļūt izjūtamam (par kādu stāvokli, cilvēku attiecībām, arī sabiedriskām parādībām); arī rasties (4).
viesties Pakāpeniski veidoties, arī pakāpeniski kļūt izjūtamam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); arī rasties (3).
mesties Pakāpeniski veidoties, rasties (par kādām parādībām, norisēm).
raust Pakāpeniski virzīt (ko irdenu, izkliedētu), parasti pa kādu virsmu (ar rokām vai kādu rīku).
tīt Pakāpeniski virzīt nost, laukā (ko no kāda satīta kopuma).
slīgt Pakāpeniski virzīties, arī grimt (kur iekšā).
izspirgt Pakāpeniski zaudēt alkohola reibumu.
iežūt Pakāpeniski zaudēt mitrumu, kļūt sausam (piemēram, par augsni, augiem).
plēnēt Pakāpeniski zaudēt spilgtumu (piemēram, par gaismu), arī intensitāti.
rietēt Pakāpeniski zust, pārstāt eksistēt, pastāvēt.
nīkt Pakāpeniski, ilgākā laikposmā iet bojā (par cilvēkiem).
nīkuļot Pakāpeniski, ilgākā laikposmā iet bojā (par cilvēkiem).
grimt Pakāpeniski, lēnām virzīties, slīdēt (lejup).
noslīdēt Pakāpeniski, lēni novietoties zemāk par normālo līmeni (piemēram, par celtnes daļām).
noslīdēt Pakāpeniski, lēni novietoties zemāk par normālo stāvokli (par ķermeņa dalām).
zagties Pakāpeniski, nemanāmi sākties, kļūt sajūtamam (piemēram, par laikposmu, parādībām dabā).
pārcilāt Pakāpeniski, pa sastāvdaļām analizēt vēlreiz, no jauna, pārdomāt (piemēram, atmiņas, kādu informāciju).
sūnot Pakāpeniski, parasti, pārklājoties ar sūnu, novecot, kļūt vecam.
piekļūt Pakāpeniski, pārvarot grūtības, iepazīt, saprast, apgūt.
izsekot Pakāpeniski, sistemātiski novērot (kādas parādības, norises u. tml., parasti, lai ko izpētītu, izprastu).
grado Pakāpeniski.
graduale Pakāpeniski.
soli pa solim Pakāpeniski.
šaktieris Pakāpenisks vienas krāsas toņu kopums no gaišākā līdz tumšākam.
gradācija Pakāpeniskums, vienmērība (kādā kopumā, norisē).
eksponents Pakāpes rādītājs.
kāpinātājs Pakāpes rādītājs.
pildiņš Pakāpiena elements, kas augstuma virzienā nosedz telpu starp diviem kāpšļiem.
krilcis Pakāpieni durvju priekšā.
kāpnes Pakāpieni satiksmei starp dažādiem (apvidus) līmeņiem.
minami Pakāpieni.
kāpe Pakāpiens (kāpnēm).
kāpiens Pakāpiens (kāpnēm).
kāpsli Pakāpiens (kāpnēm).
kāpslis Pakāpiens (kāpnēm).
pakāpe Pakāpiens (kāpnēm).
pakāpslis Pakāpiens (parasti vienkārši, primitīvi veidots).
kāpslis Pakāpiens (transportlīdzeklī) iekāpšanai un izkāpšanai.
kāplis Pakāpiens, kāpņu daļa.
kāpa Pakāpiens, kāpslis.
kāpsliens Pakāpiens, šķērskoks.
stupa Pakāpiens; kāpslis.
kāps Pakāpiens.
mina Pakāpiens.
pakāpene Pakāpiens.
pakāpens Pakāpiens.
pakāpienis Pakāpiens.
pakāpnis Pakāpiens.
pakāps Pakāpiens.
pakāpienveidīgs Pakāpienveida.
fleksūra Pakāpienveidīgs iežu slāņu krokojums.
barāža Pakāpienveidīgs, ar balstiem nostiprināts slīpums kalnu rajonos, lai lietus laikā sliežu ceļš tiktu pasargāts no ūdens straumēm un zemes nogruvumiem.
paskāpināt Pakāpināt.
pakāpjveidīgs Pakāpjveida (1).
pakāpjveidīgs Pakāpjveida (2).
zikurāts Pakāpjveida tornis senajā Mezopotāmijā.
pakapelēt Pakaplēt.
pakaplīt Pakaplēt.
pakapslīt Pakaplēt.
pakāplis Pakāpslis.
pakāpt Pakāpties (2).
paskāpties Pakāpties.
pakarots Pakarains.
kalciņš Pakaramais (drēbēm).
kalcens Pakaramais, cilpiņa apģērbam.
karinums Pakaramais, vadzis.
kalcenis Pakaramais.
karināmais Pakaramais.
pakarināmais Pakaramais.
uzkaramais Pakaramais.
uzkārtne Pakaramais.
uzsprauslis Pakaramais.
pakars Pakarams rotājums (piemēram, pie griestiem).
pakariņš Pakarams, piekarams rotājums (piemēram, pie tērpa, villaines, rotas lietām); pakarama rotas lieta.
hamaks Pakarināms audekls vai tīkls gulēšanai, īpaši kuģos.
pakast Pakārpīt (zemi).
pakarpīt Pakārpīt.
pašļūcināt Pakārpīt.
paskars Pakars.
pasautēt Pakarsēt (tvaikos, karstā ūdenī ķermeni, tā daļas).
pasasutināties Pakarsēties (parasti pirtī).
pasutināties Pakarsēties (parasti pirtī).
pasautēties Pakarsēties (tvaikos, karstā ūdenī).
pasakarsēties Pakarsēties.
pakaist Pakarst.
pakarināt Pakārt (1).
iekārt Pakārt (kur).
piekārt Pakārt (kur).
izkārt Pakārt (publiskā vietā) lasīšanai, skatīšanai (piemēram, ziņojumu).
iekārt Pakārt (starp ko), piestiprinot abos galos; pakārt (priekšmetu kur) horizontāli aiz saites, auklas u. tml., kas piestiprināta (tam) divās vai vairākās vietās.
atžaut Pakārt atpakaļ. lai izžūtu.
pakārties Pakārt drēbes.
izkārt Pakārt izplestā veidā (parasti auduma izstrādājumus); pakārt izklaidus (vairākus priekšmetus); pakārt (kur ārā, atklātā vietā kādu priekšmetu).
nokārt Pakārt tā, ka nokarājas.
aizžaut Pakārt žāvēšanai aiz kaut kā.
aizžaut Pakārt žāvēšanai kaut kam priekšā (tādā veidā to aizsedzot).
pakabināt Pakārt, uzkārt; uzkabināt.
šūpulis Pakārta vai atbalstīta kustināma (šūpojama) guļasvieta zīdaiņiem.
uzkārties Pakārties (1).
notemēties Pakārties.
pakabināties Pakārties.
pasakārties Pakārties.
pievilkums Pakārtojums, kurā pakārtotais vārds ir atkarīgais komponents vienlaikus divās dažādās vārdkopās.
subsumēt Pakārtot, iekļaut, aptvert.
apkaš- Pakārtots (iedalījumā), pakļauts (attieksmēs).
sub- Pakārtots, padots (piem., subordinācija).
klapis Pakārts dēlis, ar kuru klapē ganus mājā.
šūpuļsols Pakārts vai uz lokveida pamatnes atbalstīts atpūtas sols, kurā var šūpoties.
dveselēt Pakāsēt, paklepot.
pakāsēties Pakāsēt.
paremskāt Pakāsēt.
pakašāt Pakasīt (1).
pakasīties Pakasīt sev ķermeņa daļu.
paniezināt Pakasīt.
paškurināt Pakasīt.
paknauzēties Pakasīties, paberzēties.
pasakasīties Pakasīties.
pakašāt Pakašņāt.
pakašāties Pakašņāties.
pasakasties Pakašņāties.
pasapērties Pakašņāties.
paķēt Pakāt.
pakaukties Pakaukt (1).
padiņģēt Pakaulēt.
padiņģēties Pakaulēties.
patārgavāt Pakaulēties.
pakaunēt Pakaunināt.
palaidināt Pakausēt.
kobere Pakausis, skausts.
faška Pakausis.
iegalvis Pakausis.
kausma Pakausis.
kobra Pakausis.
kosa Pakausis.
kriecis Pakausis.
pakosis Pakausis.
pakaustelēt Pakaustīt; papērt.
pamīstīt Pakaustīt; papērt.
padžekste Pakauša daļa pie kakla.
kraniotabess Pakauša kaula zvīņas atmiekšķēšanās zīdaiņiem; cēloņi - rahīts, sifiliss vai marasms.
opistons Pakauša lielās atveres apakšējās malas viduspunkts, iepretī bazionam.
pakaušgals Pakauša virsējā daļa.
pasakauties Pakauties.
pakavveidā Pakava (1) formā, veidā.
gripa Pakava priekšdaļā iestiprināms iegarens dzelzs gabaliņš; dubultradze.
stote Pakava radze, nagla pazolē.
šips Pakava radze.
atskats Pakavēšanās (runā, rakstos pie pagātnes notikumiem); apskats, apraksts (par kādu pagātnes notikumu vai laika posmu).
pakavināt Pakavēt.
atskatīties Pakavēties (runās, rakstos, domās pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota).
apstāties Pakavēties, uzkavēties (kur, kādā nolūkā).
pakavains Pakavots.
ledžinga Pakavs.
pakala Pakavs.
pakava Pakavs.
pakums Pakavs.
pokavs Pakavs.
pakavnagla Pakavu nagla.
apkalšana Pakavu piestiprināšana pie dzīvnieka naga, lai pasargātu nagu no traumām, arī ārstniecības nolūkā.
šķote Pakavu radze.
štolle Pakavu radze.
štote Pakavu radze.
krači Pakavu radzes.
redzināt Pakavus asināt, pielikt radzes.
pakavsakta Pakavveida sakta.
pakavveidīgs Pakavveida.
furkula Pakavveidīgs izcilnis embrija balsenē; savieno balsenes atveri ventrāli un laterāli.
pakešuzdevums Pakešapstrādes režīmā izpildāms darbs.
pieteikumdatne Pakešdatne vai konfigurācijas datne, kas iniciē lokālā tīkla programmatūras darbību un nodibina savienojumu ar tīklu pēc darba stacijas ieslēgšanas.
izplatīšana Pakešu sadales process starp datoriem datoru tīklā.
datagramma Pakete datu pārraides tīklos, kas ir neatkarīga no citām paketēm un kas satur nepieciešamo informāciju tās pārsūtīšanai no datu avota datu saņēmējam.
datogramma Pakete datu pārraides tīklos, kas ir neatkarīga no citām paketēm un kas satur nepieciešamo informāciju tās pārsūtīšanai no datu avota datu saņēmējam.
PK Pakistāna, valsts divburtu kods.
Pakistānas Islāma Republika Pakistāna, valsts pilnais nosaukums ("Islāmī Jomhuri-ye Pākistān").
PAK Pakistāna, valsts trīsburtu kods.
Islāmābāda Pakistānas galvaspilsēta no 1967. g. ("Islamabad"), atrodas 14 km uz ziemeļaustrumiem no Ravalpindi, 1900000 iedzīvotāju (2014. g.), sākta celt 1960. g., atrodas Himalaju priekškalnē 550 m vjl.
PPI Pakistānas informācijas aģentūra (angļu Pakistan Press International).
Pakistāna Pakistānas Islāma Republika - valsts Dienvidāzijā (urdu val. "Pākistān"), platība - 881941 kvadrātkilometrs, 174578500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Islamābāda, administratīvais iedalījums - 4 provinces, 2 federālas teritorijas, 2 autonomas pavalstis, robežojas ar Irānu, Afganistānu, Ķīnu un Indiju, dienvidos apskalo Arābijas jūra.
pakistānieši Pakistānas Islāma Republikas pamatiedzīvotāji.
PKR Pakistānas rūpija; Pakistānas Islāma Republikas valūtas kods, sīknauda - paisa.
nika Pakistāniešu kāzu tradīcijās - jaunās sievas radu organizētas vakariņas, kas ir galvenās kāzu viesības un kurās tiek noslēgts laulību kontrakts, pēc šīm viesībām līgava tradicionāli dodas uz jaunā vīra mājām.
valīma Pakistāniešu kāzu tradīcijās - līgavaiņa radu organizētas viesības, kas parasti seko pāris dienas pēc laulību kontrakta noslēgšanas un galvenajām viesībām (nika), ko oraganizē jaunās sievas radi.
pasaklabināties Paklabināties.
paklačoties Paklačot (ar ko, par ko).
pakledzināt Pakladzināt.
paklaigalēt Paklaigāt.
padauzīties Paklaiņot, pablandīties.
paklimst Paklaiņot, paklejot.
padaudzīties Paklaiņot, pastaigāties.
pavazāties Paklaiņot, pastaigāties.
pablandīties Paklaiņot.
pabumbulēt Paklaiņot.
paklenderēt Paklaiņot.
pasašļajāties Paklaiņot.
pasvempties Paklaiņot.
rāze Paklājaugi, ko izmanto kapa kopiņas, kapa vietas apzaļumošanai.
alloucha Paklāji Tunisijā, kas austi bēškrāsas un brūnās vai melnās un baltās krāsas salikumos, pamatā ar stilizētu astoņstūrveida ornamentiku un ziedu motīviem.
noslauks Paklājiņš pie ārdurvīm kāju noslaucīšanai, "kāju pamesls".
tatami Paklājs džudo cīņām.
fasete Paklājs klišeju, stereotipu u. c. iespiežamo plākšņu ieslēgšanai; arī klišeju un stereotipu plākšņu slīpā mala, kas noder to piestiprināšanai uz koka kājenes vai cita paklāja.
grīdklājs Paklājs, grīdsega.
paklāja Paklājs.
pavalce Paklājs.
plieķis Paklājs.
klajans Paklajš lauks, izcirtums.
taftēšana Paklāju darināšanas tehnika, kurā dzijas pavedienu izvelk cauri pamataudumam, taču nenostiprina ar mezglu, bet pielīmē ar lateksu un gatavam bārkšaudumam aizmugurē uzlīmē audekla oderi.
paklājveidīgs Paklājveida.
klaņas Paklanīšanās, glaimi.
klaņi Paklanīšanās, glaimi.
klanīca Paklanīšanās, pamāšana ar galvu, mājiens.
paklons Paklanīšanās.
padiekoties Paklanīties, arī pakniksēt.
atklanīties Paklanīties, atņemot sveicienu.
nosalocīties Paklanīties.
pasakivāties Paklanīties.
pasaklanīties Paklanīties.
apklāt Paklāt zem kā.
paklāstīt Paklāt, parasti vairākās kārtās (ko) zem (kā), arī (kam) apakšā.
paslāt Paklāt.
obēdiencija Paklausība, padevība.
atkurtība Paklausība.
klausība Paklausība.
veizelība Paklausība.
paklusns Paklausīgs, labprātīgs (ko darīt).
piepratīgs Paklausīgs, prātīgs.
godīgs Paklausīgs, uzvedīgs (par bērniem).
veizelīgs Paklausīgs, valdāms.
artīgs Paklausīgs.
atkurtīgs Paklausīgs.
klausīgs Paklausīgs.
vērselīgs Paklausīgs.
noklausīt Paklausīt (kādam).
ieklausīt Paklausīt, ņemt vērā.
atkurst Paklausīt.
izklausīt Paklausīt.
izklaust Paklausīt.
parēt Paklausīt.
pasaklausīties Paklausīties.
paklauvēties Paklauvēt.
pakledi Pakledus.
pableņķerēt Paklejot, paklaiņot.
palenterēt Paklejot, paklaiņot.
palēverēt Paklejot, paklaiņot.
pakāsēt Paklepot.
klētsapakša Paklēte - telpa zem klēts grīdas.
pakluncēties Paklibot (kādu brīdi).
paklibāt Paklibot.
pakliest Paklīdināt, izretināt.
suska Paklīdis cilvēks.
kritis Paklīdis, izvirtis.
ņarga Paklīdis, nonīcis, bet spītīgs radījums, kas nepadodas.
ņērga Paklīdis, nonīcis, bet spītīgs radījums, kas nepadodas.
šušla Paklīdis, noplīsis cilvēks.
paklaidēt Pakliedēt (1).
paklīdināt Pakliedēt (1).
pagaisināt Pakliedēt (piemēram, dūmus, miglu) - par vēju.
paklaidēties Pakliedēties (1).
pabļaut Pakliegt (1).
pabrēkt Pakliegt (1).
pakliegties Pakliegt (1).
pabļaut Pakliegt (2).
pabrēkt Pakliegt (2).
pabļaut Pakliegt (3).
pabrēkt Pakliegt (3).
pavēkšēt Pakliegt, pabrēkt; pabļaut; paraudāt.
pabrēkties Pakliegties.
paklidzināt Paklikšķināt.
pamētāties Paklīst, paklaiņot (pa kurieni); neilgu laiku atrasties (kur), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
pakluburot Paklumburot - neveiklā, grīļīgā gaitā paiet.
paklunkurot Paklumburot - neveiklā, grīļīgā gaitā paiet.
pakļunkstēt Paklunkšķēt, paklunkšķēt.
pakļunkšināt Paklunkšķināt.
paklunkurēt Paklunkurot - neveiklā, grīļīgā gaitā paiet.
kritināt Paklupināt, nogāzt.
noklupināt Paklupināt.
atklimt Paklupt, nokrist.
salumēties Paklupt, sagrīļoties.
salumt Paklupt, sagrīļoties.
apsavaltīs Paklupt.
dīkoņa Paklusa īdēšana.
lirģēties Paklusā, pasmalkā balsī smieties; arī niekoties.
lirkšēt Paklusā, spiedzošā balsī smiet, arī runāt.
ņiukstēt Paklusā, spiedzošā balsī smiet; arī spiegt.
kočumaj Paklusē, nerunā!
pačipstēt Paklusi nožvadzēt (par sīknaudu).
ķikstēt Paklusi raudāt.
bubinēt Paklusi, dusmīgi murmināt.
iestaukšēties Paklusi, īslaicīgi, rīboši ieskanēties.
bukšināt Paklusi, neskaidri runāt; murmināt.
uļavot Paklusi, palēni gavilēt.
smilkstēt Paklusi, žēlabaini raudāt; arī gausties, žēloties, žēlabaini lūgt.
plīkšķis Pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
pakšķis Pakluss, īslaicīgs troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko.
pakšķis Pakluss, īslaicīgs, ritmisks troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties iekārtām, ierīcēm.
parēns Pakluss.
pamurdēt Paklusu čukstus parunāt.
dūdot Paklusu dziedāt; klusu skanēt (par dziedātāja balsi).
nodūdot Paklusu nodziedāt.
padūdot Paklusu padziedāt, arī paspēlēt.
ņaukšēt Paklusu raudāt; činkstēt.
ņekšēt Paklusu raudāt; činkstēt.
ņeukšēt Paklusu raudāt; činkstēt.
ņīkšēt Paklusu raudāt; činkstēt.
pačukstus Paklusu, gandrīz čukstus (runāt).
nomurdēt Paklusu, neskaidri noteikt, pateikt; nomurmināt.
spurkšēt Paklusu, neskaidri runāt, parasti aizturot smieklus.
spurkšķēt Paklusu, neskaidri runāt, parasti aizturot smieklus.
murdēt Paklusu, neskaidri runāt.
murdēt Paklusu, neskaidri skanēt (parasti par balsīm).
purkšināt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt; purkšķēt (3).
purkšķināt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt; purkšķēt (3).
pokšēt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt.
purkšēt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt.
purkšķēt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt.
paklusai Paklusu.
vara Pakļaujošs, (psihiski, emocionāli, morāli u. tml.) ietekmējošs spēks, parādība.
regulēt Pakļaujot (ko) noteiktai kārtībai, noteikumiem, arī režīmam, panākt, ka (tam) rodas vēlamās īpašības, ka (tas) norisinās vēlamā veidā.
raudzēt Pakļaujot (ko) specifisku mikroorganismu, sēņu u. tml. iedarbībai, panākt, ka (tas) sāk rūgt.
saēdināt Pakļaujot (piemēram, ādu, ķermeņa dalu) kodīgas vielas iedarbībai, savainot (to).
noplaucēt Pakļaujot (piemēram, augus, augļus) karsta, parasti verdoša, šķidruma iedarbībai, panākt, ka (tiem) rodas vēlamās īpašības.
nosvilināt Pakļaujot (sala, vēja) iedarbībai (ķermeni, tā daļas), iegūt stipru ādas iekaisumu.
verdzināt Pakļaujot (tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu) politiskai, ekonomiskai u. tml. atkarībai, likt smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
nosaldēt Pakļaujot aukstuma iedarbībai, pieļaut, ka (augi, to daļas, arī dzīvnieki, retāk cilvēki) aiziet bojā.
noraut Pakļaujot berzei, atdalīt nost, arī sabojāt.
sagaismot Pakļaujot kāda starojuma iedarbībai, arī pārgaismojot, sabojāt, parasti pilnīgi (gaismjutīgu materiālu).
izkodināt Pakļaujot kodīgas vielas iedarbībai, pārveidot (piemēram, krāsas ziņā).
saēdināt Pakļaujot kodīgas vielas iedarbībai, sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi.
trenēt Pakļaujot mainīgai vai dozētai slodzei, pārbaudīt, stabilizēt (iekārtu, ierīci u. tml.), uzlabot (tās) īpašības.
nodedzināt Pakļaujot saules iedarbībai (ķermeni, tā daļas), iegūt stipru iedegumu, apdegumu; būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) iegūst stipru iedegumu, apdegumu (par sauli).
balinēt Pakļaujot saules, vēja, kādas vielas iedarbībai, panākt, ka kļūst bāls, gaišs vai gaišāks (parasti par audeklu, dziju); arī klāt, novietot saulē (audeklu, dziju), lai (tie) kļūtu balti, gaišāki.
uztiept Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai u. tml.
uzplīt Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai; uzspiest (5), uzmākt.
uzmākt Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai; uzspiest (5).
uzspiest Pakļaujot savai gribai, ietekmēt (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai.
nospiest Pakļaujot savai varai, būt par cēloni tam, ka (kāds) nonāk (nevēlamā stāvoklī).
nospiest pie zemes Pakļaujot savai varai, būt par cēloni tam, ka (kāds) nonāk ļoti nevēlamā stāvoklī.
nomākt Pakļaujot savai varai, ierobežot, apspiest.
nobrūnināt Pakļaujot sevi saules, vēja iedarbībai, panākt, ka kļūst brūns (ķermenis, tā daļas).
sasildīties Pakļaujot sevi siltuma iedarbībai, pilnīgi atgūt siltuma sajūtu (piemēram, nokļūstot siltā telpā, darot ko).
sadedzināties Pakļaujot sevi uguns iedarbībai, nonāvēties.
sildīt Pakļaujot siltuma iedarbībai, panākt, ka (kas, piemēram, viela, priekšmets, vide) kļūst siltāks vai silts, arī karsts.
sist Pakļaujot trieciena iedarbībai, panākt, būt par cēloni, ka (kas) šķeļas, drūp, plīst.
sadedzināt Pakļaujot uguns iedarbībai, nonāvēt.
pārdedzināt Pakļaujot uguns, karstuma iedarbei apstrādes procesā, pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
izdedzināt Pakļaujot uguns, karstuma iedarbībai, izstrādāt, izgatavot Iegūt ar pārtvaici (darvu, spirtu).
kundzība Pakļaušana (savai varai, gribai); noteicošs stāvoklis (pār kādu).
kokainizācija Pakļaušana kokaīna ietekmei.
dispečerizācija Pakļaušana operatīvai vadībai, ko veic dispečers.
koercija Pakļaušana, piespiešana un ierobežošana.
subjekcija Pakļaušana.
mesli Pakļaušanās, padošanās, arī piekāpšanās (kam).
nosaldēt Pakļaut (cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļu) aukstuma iedarbībai tā, ka rodas audu bojājums.
eksponēt Pakļaut (gaismjutīgu materiālu) gaismas iedarbībai; apgaismot.
apgaismot Pakļaut (gaismjutīgu materiālu) gaismas iedarbībai; eksponēt.
pāreksponēt Pakļaut (gaismjutīgu materiālu) pārāk ilgstošai, intensīvai gaismas iedarbībai; pārgaismot.
pārgaismot Pakļaut (gaismjutīgu materiālu) pārāk ilgstošai, intensīvai gaismas iedarbībai.
saindēt Pakļaut (kā organismu, tā daļas) indīgas vielas vai indīgu vielu, parasti stiprai, iedarbībai; izraisīt saindēšanos (2).
piekārtot Pakļaut (kā, piemēram, mākslas darba, sastāvdaļas, elementus) noteiktai iecerei, mērķim, sistēmai.
pakundzēt Pakļaut (kā) kundzībai.
pasportizēt Pakļaut (kādas valsts pilsoņus) pasu sistēmai; izsniegt pases (kādas valsts pilsoņiem).
nodot Pakļaut (kādu, piemēram, aizbildnībai, vadībai).
nodot Pakļaut (kādu, piemēram, iestāžu, amatpersonu rīcībai, darbībām).
turēt Pakļaut (kādu) savai ietekmei tā, ka tiek ierobežotas (tā) darbības, rīcības iespējas.
vecināt Pakļaut (ko) kādām iedarbībām tā, ka (tam) rodas īpašības, kas saistītas ar ilgāku pastāvēšanu, lietošanu.
applaucēt Pakļaut (ko) karsta šķidruma, tvaika vai kodīgu vielu iedarbībai.
liedēt Pakļaut (ko) lietus iedarbībai.
liedināt Pakļaut (ko) lietus iedarbībai.
apsaldēt Pakļaut (ko) sala, aukstuma iedarbībai.
slogot Pakļaut (ko) slodzei (1).
urbanizēt Pakļaut (ko) urbanizācijai.
saldēt Pakļaut (ķermeni, tā daļas) kā auksta iedarbībai.
sauļot Pakļaut (ķermeni, tā daļas) saules starojuma iedarbībai.
devalvēt Pakļaut (naudas vienību, valūtu) devalvācijai.
revalvēt Pakļaut (naudas vienību, valūtu) revalvācijai.
vitaminizēt Pakļaut (organismu) vitamīnu terapijai.
iegrožot Pakļaut (parādību dabā), pārmainīt (to) vēlamā virzienā.
saldēt Pakļaut (parasti pārtikas produktu) aukstuma iedarbībai; pakļaut (parasti pārtikas produktu) aukstuma iedarbībai līdz sasalšanas temperatūrai.
savaldīt Pakļaut (piemēram, roku, balss) darbības, to rezultātus noteiktām normām, noteiktiem nosacījumiem.
militarizēt Pakļaut (piemēram, valsti, tās ekonomiku, politiku, sabiedrisko dzīvi) militāriem mērķiem; realizēt militārismu; ieviest militārās organizatoriskās formas un metodes (civilajā dzīvē).
denaturēt Pakļaut (piemēram, vielu, augļus) tādiem apstākļiem, kuros zūd dabiskās īpašības; apstrādāt (piemēram, vielu, augļus) tā, ka zūd dabiskās īpašības.
sagūstīt Pakļaut (pretinieka karavīru, karaspēka vienību) valsts varas noteiktai nebrīvei, atņemot militāras darbības iespēju.
sublimēt Pakļaut (vielu) sublimācijai.
analizēt Pakļaut analīzei (1); sīki, pamatīgi pētīt, raksturot.
apdedzināt Pakļaut augstas temperatūras iedarbībai tehnoloģiskā procesā, lai veidotu, nostiprinātu priekšmeta vai materiāla struktūru, īpašības.
apburt Pakļaut burvībai (māņticīgo uztverē); noburt.
diskriminēt Pakļaut diskriminācijai.
dispanserizēt Pakļaut dispansera uzskaitei un ārstēt dispanserā.
apspīdināt Pakļaut gaismas stariem.
uzberzt Pakļaut intensīvam, ilgstošam mehāniskam kairinājumam tā, ka izveidojas (tulzna, ādas iekaisums); intensīvi, ilgstoši mehāniski kairināt tā, ka izveidojas (tulzna, ādas iekaisums) - piemēram, par apaviem.
noberzt Pakļaut intensīvam, ilgstošam mehāniskam kairinājumam tā, ka rodas ādas iekaisums; intensīvi, ilgstoši mehāniski kairināt tā, ka rodas ādas iekaisums (piemēram, par apaviem).
saberzt Pakļaut intensīvam, ilgstošam mehāniskam kairinājumam tā, ka rodas stiprs ādas iekaisums; arī noberzt (4).
invertēt Pakļaut inversijai; apgriezt otrādi; saskaldīt, sašķelt; pārveidot.
izsolīt Pakļaut izsolei, vairāksolīšanai (ko), lai piešķirtu kādam darba veicēja tiesības.
noslogot Pakļaut kāda smaguma iedarbībai.
ņemt priekšā Pakļaut kādai darbībai.
ņemt uz grauda Pakļaut kādai darbībai.
paņemt priekšā Pakļaut kādai darbībai.
izlietot Pakļaut kādai, parasti saimnieciskai, darbībai.
izkarsēt Pakļaut karstuma iedarbībai (ķermeni, tā daļas) tā, ka kļūst ļoti karsti.
karsēt Pakļaut karstuma iedarbībai (ķermeni, tā daļas).
karsēt Pakļaut karstuma iedarbībai tehnoloģiskā procesā (parasti metāla, māla izstrādājumus), lai (tos) rūdītu, apdedzinātu.
apdedzināt Pakļaut liesmu iedarbībai (visapkārt, no virspuses).
noberzt Pakļaut mehāniskam kairinājumam tā, ka pārplīst (tulzna).
nomuitot Pakļaut muitai (1).
denacificēt Pakļaut nacisma likvidācijai (valsti, teritoriju, arī politiskās, kultūras u. tml. nozares, iestādes).
saaukstēt Pakļaut pastiprinātai (parasti straujai) atdzišanai (ķermeni, tā dalās) tā, ka izraisās raksturīgs slimīgs stāvoklis.
polimerizēt Pakļaut polimerizācijai.
represēt Pakļaut represijām.
apsauļot Pakļaut saules staru iedarbībai.
savaldīt Pakļaut savai gribai (dzīvnieku), panākt, ka (tā) izturēšanās pārmainās cilvēkam vēlamajā veidā.
sagūstīt Pakļaut savai ietekmei, varai; arī savaldzināt.
pārgriezt Pakļaut savai ietekmei.
nobakstīt Pakļaut savai varai, izmantot, ierobežot, apspiest.
gūstīt Pakļaut savai varai, valdzināt.
uzkundzēt Pakļaut sev (kādu), uzkundzēties (kādam).
saķert Pakļaut sevi (aiz neuzmanības, vieglprātības u. tml.) kam nevēlamam, kaitīgam (parasti apkārtējā vidē).
pieņemt Pakļaut sevi (ārstniecisku vai higiēnisku procedūru) ietekmei.
saldēties Pakļaut sevi aukstuma iedarbībai.
sviedrēties Pakļaut sevi karstuma, arī kādu vielu iedarbībai tā, ka no organisma izdalās daudz sviedru.
liedēties Pakļaut sevi lietus iedarbībai.
saaukstēties Pakļaut sevi pastiprinātai (parasti straujai) atdzišanai tā, ka izraisās raksturīgs slimīgs stāvoklis.
sauļoties Pakļaut sevi saules starojuma iedarbībai.
sakarsēties Pakļaut sevi stipra karstuma iedarbībai.
svilināties Pakļaut sevi stipra siltuma iedarbībai.
žāvēties Pakļaut sevi, parasti siltuma, iedarbībai, lai panāktu, ka izžūst uzvilktais slapjais apģērbs (par cilvēku).
uzkarsēties Pakļaut sevi, parasti straujai, karstuma iedarbībai.
sildīt Pakļaut siltuma iedarbībai (ķermeni, tā daļas).
izrēķināties Pakļaut smagam (parasti ārpustiesas, fiziskam) sodam vai patvaļīgai vardarbībai, arī nogalināt.
apstarāt Pakļaut starojuma iedarbībai.
apstarot Pakļaut starojuma iedarbībai.
bendēt Pakļaut tādiem apstākļiem, kas sagādā sāpes, ciešanas, bojā (ko).
dedzināt Pakļaut uguns, karstuma iedarbei apstrādes vai izgatavošanas procesā (piemēram, kaļķus, mālu).
izkodināt Pakļaut viscaur kā kodīga iedarbībai.
pieveikt Pakļaut, pārspēt ar fizisku spēku; padarīt nekaitīgu, arī iznīcināt.
pievarēt Pakļaut, pārspēt ar fizisku spēku; pieveikt.
pievārēt Pakļaut, pārspēt ar fizisku spēku; pieveikt.
vārēt Pakļaut, pārspēt; arī veikt.
vasalis Pakļauta, atkarīga persona.
nomāktība Pakļautība (kā) varai, ierobežotība, apspiestība.
vara Pakļautībā (piemēram, apstākļiem, dabas parādībām).
gūsts Pakļautība (piemēram, uzskatiem, jūtām).
heteronomija Pakļautība adaptīvās modifikācijas likumam.
nolemtība Pakļautība kam nenovēršamam; pakļautība kam likumsakarīgam.
nebrīvība Pakļautība normām, paražām.
ietekmēties Pakļauties (kā) ietekmei, iedarbībai (parasti par cilvēku).
pieļauties Pakļauties (kāda rīcībai, prasībām); piekāpties.
pasadoties Pakļauties (kādam).
paļauties Pakļauties (piemēram, kā ietekmei).
padoties Pakļauties (piemēram, kāda gribai, kāda, kā varai, kādiem apstākļiem), piekāpties (kā priekšā).
padoties Pakļauties (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
ārstēties Pakļauties ārstēšanai; refl. --> ārstēt.
nokristīties Pakļauties kristības ceremonijai.
pasakļauties Pakļauties.
reģistrēts Pakļauts reģistrācijai.
pakļāvīgums Pakļāvība (1).
pakļāvīgums Pakļāvība (2).
pieghevole Pakļāvīgi; piekāpīgi.
paļāvīgs Pakļāvīgs (1).
aptikt Pakļūt, pavirzīties zem kā.
paknūbāt Paknābāt; paknibināt.
pakņābāt Paknābāt.
pakņābt Paknābāt.
pakņapāt Paknābāt.
paknūbāties Paknābāties; paknubināties.
pakņaibīt Paknaibīt.
pasakņaibīties Paknaibīties.
pakņibināt Paknibināt.
paknibinēt Paknibināt.
paknubināt Paknibināt.
pakņubināt Paknibināt.
paknibinēties Paknibināties.
paknubināties Paknibināties.
pakņubināties Paknibināties.
nokniksēt Pakniksēt.
paknidēt Paknist.
pasakņosīties Paknosīties.
paknuzināt Paknubināt.
paknuzināties Paknubināties.
pakņudināties Paknudināt.
pakņikstināt Pakņikšķināt.
paņirbēt Pakņudēt, arī patrīsēt.
paņirbt Pakņudēt, arī patrīsēt.
paņirbināt Pakņudināt.
paēdaļāt Pakodelēt, paviļāt (kumosu mutē).
pakodelēt Pakodīt.
pakodis Pakods 1.
pakamiderēt Pakomandēt.
pārpakot Pakot vēlreiz, no jauna.
bakāt Pakot, saiņot.
pekelēties Pakoties, saiņoties; vākt kopā mantas.
Svente Pakrace, Daugavas pieteka.
Pakracu upe Pakrāce, Laucesas pieteka.
Pikrača Pakrāce, Laucesas pieteka.
Pokrace Pakrāce, Laucesas pieteka.
pavilt Pakrāpt.
pakrāsāt Pakrāsot (ar kosmētiskiem līdzekļiem).
pakrāsāt Pakrāsot (piemēram, dziju, audumu).
pakrāsoties Pakrāsot sev, parasti seju vai tās daļas.
pamaļavāt Pakrāsot.
paziest Pakrāsot.
pasakrasavāties Pakrāsoties (ar kosmētiskiem līdzekļiem).
dārzapuža Pakraste lejpus dārza.
krastapuža Pakraste, piekraste.
apuža Pakraste; zemāka vieta lejpusē.
nokrasts Pakraste.
nokraste Pakrastes apakšējā daļa.
pietricināt Pakratīt, pakustināt.
apzvecināt Pakratīt, papurināt.
pašļanckāt Pakratīt, paskalināt (šķidrumu traukā, arī trauku ar šķidrumu).
pažļadzināt Pakratīt, paskalināt (šķidrumu traukā, arī trauku ar šķidrumu).
pažļanckāt Pakratīt, paskalināt (šķidrumu traukā, arī trauku ar šķidrumu).
pagraudāt Pakratīt.
atkratīt Pakratot atvirzīt nost (no kā).
pakrave Pakrauja.
pakraīstīt Pakrejot.
pakreimot Pakrejot.
pakriet Pakrejot.
nokraistas Pakrējums - plāna krējuma kārta, kas paliek virs sarūguša piena pēc krējuma virskārtas noņemšanas.
nokrejas Pakrējums - plāna krējuma kārta, kas paliek virs sarūguša piena pēc krējuma virskārtas noņemšanas.
pakraistes Pakrējums - plāna krējuma kārta, kas paliek virs sarūguša piena pēc krējuma virskārtas noņemšanas.
pakraistiņi Pakrējums - plāna krējuma kārta, kas paliek virs sarūguša piena pēc krējuma virskārtas noņemšanas.
pakraistīši Pakrējums - plāna krējuma kārta, kas paliek virs sarūguša piena pēc krējuma virskārtas noņemšanas.
pakraiški Pakrējums - plāna krējuma kārtiņa, kas paliek virs rūgušpiena pēc krējuma nosmelšanas.
pakreimiņas Pakrējums - plāna krējuma kārtiņa, kas paliek virs rūgušpiena pēc krējuma nosmelšanas.
pakrējs Pakrējums - plāna krējuma kārtiņa, kas paliek virs rūgušpiena pēc krējuma nosmelšanas.
pakraiškeņas Pakrējums.
pakreime Pakrējums.
pakreimes Pakrējums.
pakreimiņš Pakrējums.
pakreimīns Pakrējums.
pakreimis Pakrējums.
pakreimīte Pakrējums.
pakreimītes Pakrējums.
pakreiškas Pakrējums.
pakreišķi Pakrējums.
pakreja Pakrējums.
pakrejas Pakrējums.
pakrējas Pakrējums.
pakreji Pakrējums.
pakrejīnas Pakrējums.
pakrējiņas Pakrējums.
pakrejītes Pakrējums.
pakrejs Pakrējums.
pakrejums Pakrējums.
pakrēms Pakrējums.
pakrēmuškas Pakrējums.
pakrēstiņas Pakrējums.
pakrenstēt Pakrekstēt.
pakrēslis Pakrēsla (1).
pakrēslība Pakrēsla.
pakrēslīgs Pakrēslains.
pakrēsls Pakrēslis (1).
pakrēsls Pakrēslis (2).
apkrēslis Pakrēslis.
pakreislis Pakrēslis.
chrysosplenium Pakrēslītes.
dakrist Pakrist, apgāzties.
pavirst Pakrist, apkrist.
paplucināt Pakritizēt.
pakrūmā Pakrūme.
pakrūmos Pakrūme.
pakrūms Pakrūme.
krupene Pakrūte; krūteža.
pakrūpinis Pakrūte.
pakrūts Pakrūte.
pasirde Pakrūte.
pasirži Pakrūte.
pakuņģis Pakrūts.
šips Paksī ieveidots robs baļķu salaidumam.
pakšis Paksis 1.
pakšķis Paksis 1.
pakšs Paksis 1.
pašķis Paksis 1.
lāda Paksis.
Pakse Paksīte, Cieceres pieteka.
Pakstīte Paksīte, Cieceres pieteka.
pakt Pakš.
Valolas ezers Pakšēnu ezers Ērgļu novada Jumurdas pagastā.
Pededze Paktene, Briedes pieteka Zilākalna pagastā.
Piktene Paktene, Briedes pieteka Zilākalna pagastā.
pakūdināt Pakūdīt.
pakukat Pakūkot 1.
pakalains Pakulains.
noraustas Pakulas kopā ar šķiedrām, kuras notrūkst tīrot linus.
vērķi Pakulas spraugu aizbakstīšanai.
pakulot Pakulas taisīt (nemākulīgi kulstot linus).
atvāržas Pakulas vecu apavu lāpīšanai.
smalkpakulas Pakulas, ko iegūst sukājot linus otrreiz ar smalkāku susekli.
smalkpakuli Pakulas, ko iegūst sukājot linus otrreiz ar smalkāku susekli.
kulžņi Pakulas, kurās ir daudz spaļu.
nokulstas Pakulas; arī spaļi.
galenes Pakulas.
nopaisas Pakulas.
nosukas Pakulas.
pakalas Pakulas.
pakuli Pakulas.
streķis Pakulas.
vēršķis Pakulas.
pakalnieks Pakulnieks (2).
pakulinis Pakulnieks.
pakaloties Pakuloties.
pabungāt Pakult (veļu ar vāli).
padampēt Pakult ar kuļmašīnu, ko darbina lokomobile.
pakalnīcas Pakulu auduma bikses.
pakulaudekls Pakulu audums.
pakulnieks Pakulu audums.
sliepsna Pakulu šķipsna valgu vīšanai.
pakulgājums Pakulu šķira.
tepeklis Pakulu vai linu vīkšķis pannas ieziešanai ar taukvielām.
pakulināt Pakūļāt (kājas, asti).
pakuļčināt Pakuļāt.
Pakuļu ezers Pakuļezers, ezers Baldones pagastā.
Pakula Pakuļezers, ezers Baldones pagastā.
Pakuļu ezers Pakuļezers, ezers Sēmes pagastā.
Pakuļu Pakuļu ezers - Pakuļezers Baldones pagastā.
Pakuļu Pakuļu ezers - Pakuļezers Sēmes pagastā.
Pakuļu Pakuļu ūdenskrātuve - atrodas Austrumkursas augstienē, Saldus novada Lutriņu un Zirņu pagastā, uzstādināta Cieceres upes ielejā bijušās Pakuļu HES darbināšanai, 67,7 m vjl., platība - 172 ha, garums - 7 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 6,1 m, 2 salas ar kopējo platību 2 ha; Pakuļu HES ūdenskrātuve.
pakūpt Pakūpēt.
pakurkšēt Pakurkstēt (1).
pakurkšķēt Pakurkstēt (1).
pakurkt Pakurkstēt (1).
pakurkties Pakurkstēt (1).
pakurkšēt Pakurkstēt (2).
pakurkšķēt Pakurkstēt (2).
pakurkt Pakurkstēt (2).
pakurkties Pakurkstēt (2).
Pakurlīšu ezers Pakurlītis, ezers Lejasciema pagastā.
Pakurļu ezers Pakurlītis, ezers Lejasciema pagastā.
Sikšņu ezers Pakurlītis, ezers Lejasciema pagastā.
Pakurlīts Pakurlītis, ezers Lejasciema pagastā.
miglausis Pakurls cilvēks.
miglauss Pakurls cilvēks.
stabausis Pakurls, pamuļķīgs cilvēks.
aizkurls Pakurls.
āzkols Pakurls.
pakurstīt Pakurt (1).
pakurstīt Pakurt (2).
pakūsēt Pakūsāt.
pakustēt Pakustēties (1).
pakustēt Pakustēties (2).
pakustēt Pakustēties (3).
pakustēt Pakustēties (4).
pašvunkāties Pakustēties (parasti ritmiski no vienas puses uz otru); pašūpoties.
padimāt Pakustēties, pavirzīties uz priekšu.
pagrasīties Pakustēties, pavirzīties.
pasakustēties Pakustēties.
pasakustināties Pakustēties.
pasakužināties Pakustēties.
pavējot Pakustināt (ko), radot gaisa plūsmu.
pašvunkāt Pakustināt (parasti ritmiski no vienas puses uz otru); pašūpot.
palocīt Pakustināt locītavā (ķermeņa daļu).
pažvickāt Pakustināt uz vienu un otru pusi (parasti asti).
padrīvelēt Pakustināt, pagrozīt.
nokarcināt Pakustināt, pakratīt (kādu locekli, parasti par dzīvnieku).
nospirināt Pakustināt, pakratīt (kādu locekli, parasti par dzīvnieku).
pašvinkāt Pakustināt, pasvārstīt; pašvikāt.
pašvikāt Pakustināt, pasvārstīt.
pakulstīt Pakustināt, pašūpot (parasti kājas, spārnus, asti).
pakitinēt Pakutināt.
pakvīcināt Pakviecināt.
pakvinkstēt Pakviekt.
paķarstīt Paķārstīt.
paķila Paķele - austs, šaurs apsējs (visbiežāk zeķēm).
paķelis Paķele 1.
ķērši Paķērsa ("Rorippa").
ķērsis Paķērsa ("Rorippa").
ūdensķērsas Paķērsa ("Rorippa").
ūdensķērši Paķērsa ("Rorippa").
nasturcija Paķērsa.
rorippa Paķērsas.
pasaķarstīties Paķerstīties.
pagreibt Paķert, pagrābt (1).
paģaubt Paķert, pagrābt.
paķest Paķert, pagrābt.
pacapnīt Paķert.
pakumt Paķert.
pakašķēties Paķildoties, pastrīdēties.
paķīvēties Paķildoties.
pakacināt Paķircināt.
pakaitēt Paķircināt.
pakaitināt Paķircināt.
pakacināties Paķircināties.
pakaitēties Paķircināties.
pakarcināties Paķircināties.
CMIIW Palabo mani, ja kļūdos (angļu "correct me if I'm wrong"; īsziņās).
pameisterēt Palabot, paremontēt.
palabāt Palabot.
papravīt Palabot.
Palaciene Palaceņa, Piestiņas pieteka.
Palaciņa Palaceņa, Piestiņas pieteka.
Palasiņa Palaceņa, Piestiņas pieteka.
Palociņa Palaceņa, Piestiņas pieteka.
Pataciņa Palaceņa, Piestiņas pieteka.
Polociņa Palaceņa, Piestiņas pieteka.
Saipeite Palaceņas kreisā krasta pieteka Lazdukalnu pagastā; Saipīte; Staipīte.
paļģis Paladziņš.
palagveidīgs Palagam līdzīgs.
mārsna Palags vai sega, ar ko bērnus nes baznīcā uz kristībām.
būka Palags, caur kuru izlaiž sārmu, balinot veļu.
apužpalags Palags, ko klāj uz gultas, matrača gulēšanai virsū.
sējampalags Palags, kurā ieber sējamo materiālu un pakar kaklā sējot.
mārksnis Palags, sega, kurā nes krustamo bērnu.
mārsniņš Palags, sega, kurā nes krustamo bērnu.
mārsns Palags, sega, kurā nes krustamo bērnu.
drābule Palags.
paklāde Palags.
palgs Palags.
rize Palagveidīgs tīkls.
palaids Palaida (2).
palaidnīca Palaidne (3).
palaidine Palaidne.
palaine Palaidne.
pļundurība Palaidnība, izšķērdība.
laižība Palaidnība, laiskums.
rakarība Palaidnība, nerātnība.
resgalība Palaidnība, nerātnība.
prakostība Palaidnība; arī blēdība.
liderība Palaidnība; vieglprātība.
lēģerība Palaidnība.
nerātnība Palaidnība.
palaidība Palaidnība.
palainība Palaidnība.
prokvastības Palaidnības.
prokvostības Palaidnības.
palainīca Palaidniece.
izirgalis Palaidnieks.
palaigs Palaidnieks.
palainieks Palaidnieks.
grieztaga Palaidnīga meita, kas dauzās apkārt.
žaustava Palaidnīga meita, kas žaustās, dauzās apkārt.
skutele Palaidnīga meitene.
žākare Palaidnīga meitene.
klampa Palaidnīga sieviete.
sterva Palaidnīga vai zaglīga govs.
ģeida Palaidnīga, draiskulīga meitene; izlaidīga, kāra meiča.
žebere Palaidnīga, trakulīga meitene; vieglprātīga, neuzticīga sieviete; dumjš cilvēks.
nopalaidņot Palaidnīgi izšķērdēt.
palaidņa Palaidnīgs (1).
palaidņa Palaidnīgs (2).
negla Palaidnīgs bērns, pusaudzis.
rakaris Palaidnīgs bērns.
utka Palaidnīgs bērns.
vaikalis Palaidnīgs bērns.
jāklis Palaidnīgs cilvēks.
smerža Palaidnīgs nebēdnis.
žolburs Palaidnīgs puika.
klopča Palaidnīgs puisis.
ploika Palaidnīgs un izlaidīgs cilvēks.
ķīsis Palaidnīgs zēns.
žabra Palaidnīgs, aušīgs cilvēks.
aušulīgs Palaidnīgs, aušīgs, muļķīgs.
aldermanis Palaidnīgs, draisks, nemierīgs cilvēks.
drapslīgs Palaidnīgs, draisks, nerātns.
draiscīgs Palaidnīgs, draisks, trakulīgs.
nedārs Palaidnīgs, ļauns, viltīgs; slikts (par laiku).
ploss Palaidnīgs, neaudzināts, nevaldāms.
nezolīds Palaidnīgs, nekārtīgs.
drāzīgs Palaidnīgs, nemierīgs, ķildīgs.
blags Palaidnīgs, nepaklausīgs, nerātns.
blāgs Palaidnīgs, nepaklausīgs, nerātns.
resgalīgs Palaidnīgs, nerātns (parasti par bērniem, pusaudžiem).
dikants Palaidnīgs, nevaldāms vai tramīgs bērns.
lorisks Palaidnīgs, nolaidīgs, nevērīgs.
laižīgs Palaidnīgs, slinks.
liderīgs Palaidnīgs; vieglprātīgs; izšķērdīgs.
aldarīgs Palaidnīgs.
palaidīgs Palaidnīgs.
palainīgs Palaidnīgs.
pavieglai Palaidnīgs.
uncots Palaidnīgs.
resgalīgums Palaidnīgums, nerātnīgums.
palaidnieks Palaidnis (1).
palaidoņa Palaidnis (1).
palaidons Palaidnis (1).
palaidnieks Palaidnis (2).
razbainieks Palaidnis (parasti bērns).
alveris Palaidnis, auša; muļķīgs.
žablis Palaidnis, auša.
jēpis Palaidnis, bailulis.
uncvads Palaidnis, bezgodis.
uncvats Palaidnis, bezgodis.
unsvats Palaidnis, bezgodis.
zuntris Palaidnis, bezkauņa, nebēdnieks.
lontrausis Palaidnis, draiskulis, lempis.
lontrūzis Palaidnis, draiskulis, lempis.
draiskāns Palaidnis, draiskulis.
drievelis Palaidnis, draiskulis.
iževics Palaidnis, draiskulis.
ālderis Palaidnis, izlutināts, izlaists.
ķinksis Palaidnis, lempis.
ļēpis Palaidnis, lempis.
šmērlis Palaidnis, nebēdnis, nelietis; melis.
blāznis Palaidnis, nejēga, tukšu runu runātājs.
drāmaiss Palaidnis, nelāga cilvēks.
resgalis Palaidnis, nerātnis (parasti bērns, pusaudzis).
nagacis Palaidnis, nevaldāms nerātnis.
šēperis Palaidnis, nevaldāms puisēns; nekārtīgs strādnieks.
prapasts Palaidnis, prakvasts.
pazavs Palaidnis, resgalis.
patvalda Palaidnis, trakulis, tiepša, stūrgalvis.
litauris Palaidnis, ubags; vieglprātīgs cilvēks.
kūma Palaidnis, viltnieks.
prokosts Palaidnis; arī blēdis; prakosts.
prakosts Palaidnis; arī blēdis.
šeļma Palaidnis; arī draiskulis.
ielaspuika Palaidnis; neaudzināts un nekopts puika.
spurstiķis Palaidnis; nemierīgs cilvēks.
laids Palaidnis; savvaļnieks.
grēkgabals Palaidnis; sliņķis.
aldaris Palaidnis.
alders Palaidnis.
bašibuzuks Palaidnis.
bendesmaiss Palaidnis.
droiska Palaidnis.
grabšķis Palaidnis.
ķivalis Palaidnis.
klamasteris Palaidnis.
laidinieks Palaidnis.
makans Palaidnis.
makaris Palaidnis.
netārpis Palaidnis.
palaidenis Palaidnis.
palainis Palaidnis.
palaiznis Palaidnis.
pragaris Palaidnis.
prakvasts Palaidnis.
prakvosts Palaidnis.
prokvosts Palaidnis.
rakeris Palaidnis.
raskalis Palaidnis.
raštaks Palaidnis.
razgals Palaidnis.
uncvasts Palaidnis.
unsvasts Palaidnis.
zīzeris Palaidnis.
grieztavnieks Palaidņa vīrietis.
palaidnēt Palaidņot.
žablīties Palaidņoties, aušoties, plosīties, tukši pļāpāt.
alvēties Palaidņoties, dauzīties, muļķoties.
drievelēt Palaidņoties, draiskuļoties.
žambrāties Palaidņoties, trakot, kāpelēt.
žergoties Palaidņoties, trakot, ķircināties.
žabroties Palaidņoties, trakot; kāpelēt.
murkāties Palaidņoties, traucēt.
palaidniekot Palaidņoties.
palaidņot Palaidņoties.
palaižņoties Palaidņoties.
laikumis Palaikam, reizumis.
palobties Palaimēties, paveikties, izdoties.
izalaimēties Palaimēties.
izlaimēties Palaimēties.
pasalaimēties Palaimēties.
palaipoties Palaipot (1).
palaipoties Palaipot (2).
izsprūdīt Palaist (ko) vaļā.
katapultēt Palaist ar katapultu (piemēram, lidaparātu, torpēdu).
atsvabināt Palaist brīvībā (dzīvnieku).
atpestīt Palaist brīvībā (parasti dzīvniekus).
nožāvēt Palaist garām izdevību.
aizlaist Palaist garām, neizmantot (stāvokli, iespējas u. tml.).
ļavāt Palaist muti.
sabezdēties Palaist smakojošas vēdera gāzes.
sasmakoties Palaist smakojošas vēdera gāzes.
mūdīt Palaist vaļā (ļaut krist).
atlaist Palaist vaļā (piesietu, arī sagūstītu dzīvnieku).
pasprūdīt Palaist vaļā to, kas aizsprūdis; attaisīt.
šļekāt Palaist vaļīgāk (enkura ķēdi).
palaistevība Palaistība.
apslinkot Palaisties slinkumā.
izdīkt Palaisties slinkumā.
nolempoties Palaisties, izlaisties, neveikli uzvesties.
laidaks Palaists savā vaļā, klaidonis.
mātīte Palaistuve; netikla, nekārtīga sieviete.
palaistevis Palaistuvis.
palaištuvis Palaistuvis.
atbrīvošana Palaišana brīvībā.
palizgāt Palaizīt.
pasalizgāties Palaizīties.
palaktīte Palakatīte.
palakināt Palakt.
palakīt Palakt.
palakīties Palakt.
palakties Palakt.
palikāt Palakt.
palakāties Palakties.
palamis Palama (1).
nenošs Palama (cilvēkam ar kašķi vai kukaiņiem).
nerēms Palama (neglīts cilvēks, piemēram, piedzēries, aptraipījies ar asinīm).
nešvēteris Palama ar nozīmi - nelāga, savāds.
žēckus Palama cilvēkam ar īsām kājām.
tārpenis Palama cilvēkam, kas tārpina (urbina ar pirkstu) savā degunā.
bērnieki Palama čigāniem.
speķēdis Palama grāmtvedim, kas nodarbojas ar aprēķinu apkopošanu.
kāģerīši Palama ieceļotājiem.
īnītis Palama kam niecīgam, neievērojamam.
nuņņa Palama lempīgam, apmulsušam cilvēkam.
naikars Palama liela auguma cilvēkam.
čābris Palama neveiklam cilvēkam.
stebernieks Palama pusgraudniekam.
piricka Palama sievietei un aitai.
plida Palama sievietei.
pļirka Palama sievietei.
bauka Palama vecai sievietei vai vecai govij.
pļerra Palama vecākai sievietei.
kraņķis Palama vecam cilvēkam.
prapis Palama vecam cilvēkam.
beika Palama vīrietim.
piedēve Palama, iesauka, epitets.
pasauka Palama, pievārds.
ielams Palama; ielama.
beiris Palama.
čorka Palama.
ielama Palama.
nāpraks Palama.
nārbaža Palama.
palanga Palama.
pīsls Palama.
porbiksis Palama.
sauka Palama.
žļuga Palama.
lamdīt Palamāt, nokaunināt.
pagānīt Palamāt.
pasunīt Palamāt.
pasalādēties Palamāties.
pasalamāties Palamāties.
pasalāpīties Palāpīt sev, savām vajadzībām.
pavārstīt Palāpīt; aizpildīt (ar dziju, diegiem, piemēram, izdilušu audumu, adījumu).
eumenes Palapseņu dzimtas ģints.
euodynerus Palapseņu dzimtas ģints.
symmorphus Palapseņu dzimtas ģints.
paļi Palas - purvs ezera krastā.
lasminis Palāse, lāsteka.
patape Palāse, lāsteka.
ledteka Palāse.
palice Palāse.
lataga Palāses.
lataka Palāses.
palase Palāses.
palases Palāses.
patapes Palāses.
paskaitīt Palasīt (piemēram, grāmatu).
palasīties Palasīt 1(1).
palasīties Palasīt 2(1).
palazzo Palasts.
apakšpalāta Palāta (divpalātu parlamentā), kuras locekļus ievēl vēlēšanās.
mīkstināšana Palatalizācija.
palatalizēti Palatalizēts.
palatāli Palatāls.
Palau Palau Republika - valsts un salu grupa Klusā okeāna Karolīnu salu rietumu daļā (palauiešu val. "Belau", angļu val. "Palau"), platība - 508 kvadrātkilometri, 20879 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Melegeoka, administratīvais iedalījums 16 štatu.
Melegeoka Palau Republikas galvaspilsēta (angļu val. "Melekeok"), atrodas Babeltuapas salas austrumu piekrastē, 208 iedzīvotāji (2007. g.).
Aimelīka Palau Republikas štats (_Aimeliik_), Palau salu Babeldaopas salas dienvidrietumos, apskalo Filipīnu jūra.
PW Palau, valsts divburtu kods.
Palau Republika Palau, valsts pilnais nosaukums ("Belu'u a Belau" / "Republic of Palau").
PLW Palau, valsts trīsburtu kods.
Palavu Palau, valsts un salu grupa Klusā okeāna Karolīnu salu rietumu daļā.
palaunags Palaunadzis (1).
palaunags Palaunadzis (2).
palaunags Palaunadzis (3).
palaunadze Palaunags.
palaunaga Palaunags.
vespers Palaunags.
pagņauzt Palauzt.
corylopsis Palazdas.
palazda Palazde - vieta zem lazdas.
palagzdene Palazde.
palazdene Palazde.
Pfalzgrafen Palcgrāves muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Glūdas pagastā.
paldans Paldens - irdens, mīksts; slidens, glums.
palds Paldens - irdens, mīksts; slidens, glums.
paldins Paldens.
Thx Paldies (angļu "thanks"; īsziņās).
danka Paldies (vācu "Danke" pārveidojums).
palis Paldies dievam.
THNQ Paldies tev (angļu "thank you"; īsziņās).
palds Paldies!
Plds Paldies!
paldiesiņ Paldies.
paldu Paldies.
tencinu Paldies.
palēcenis Palēcekne.
palēktave Palēcekne.
palēcin Palēcienā, palēkdamies.
ļinku Palēciens.
pliksniens Palēciens.
padricināt Palecināt (piemēram, bērnu).
padīdināt Palecināt.
palēcināt Palecināt.
orthilia Palēcītes.
Palejas dzirnavezers Palejas dzirnavezers - Bikstu Palejas dzirnavezers Bikstu pagastā.
padancot Palēkāt, paskraidīt (par dzīvniekiem).
padancāt Palēkāt, paskraidīt.
palakstīt Palēkāt.
palēkalēt Palēkāt.
palēkāties Palēkāt.
paspriņģēt Palēkāt.
paspriņģēties Palēkāties.
lecenus Palēkdamies, aulēkšiem.
chimaphila Palēki.
palēkšis Palēkšus.
palekt Palēkt.
Palembanga Palembana, pilsēta Indonēzijā ("Palembang").
piekribināties Palēnām kremtot (ko sīku), pilnīgi paēst (parasti par dzīvniekiem).
piekrubināties Palēnām kremtot (ko sīku), pilnīgi paēst (parasti par dzīvniekiem).
palēnai Palēnām.
palēnis Palēnām.
bremzēt Palēnināt vai apturēt (transportlīdzekli), iedarbinot bremzes.
tormoziķ Palēnināt, apturēt kādu darbību.
tormozīt Palēnināt, apturēt kādu darbību.
apvaldīt Palēnināt, arī aizturēt (kustību, gaitu).
apraut Palēnināt, arī pārtraukt (kustību, darbu).
salēnināt Palēnināt, parasti ievērojami.
lēnot Palēnināt.
hiposfiksija Palēnināta asinsrite un pazemināts asinsspiediens.
noskrējiens Palēnināta lidmašīnas kustība pa skrejceļu līdz pilnīgai apstājai nosēžoties vai pēc ieskrējiena pārtraukšanas paceļoties.
bradikardija Palēnināta sirdsdarbība, pulsa biežums pieaugušjam mazāks par 60 reizēm minūtē.
brahikardija Palēnināta sirdsdarbība.
moderators Palēninātājs kodolreaktoros; viela, kas samazina neitronu enerģiju.
novilkt Palēnināti izrunājot vārdus, noteikt, pateikt.
nostiept Palēnināti runājot, noteikt, pateikt; novilkt (11).
allentando Palēnināti, atslābinoši.
aprauties Palēnināties, arī tikt pārtrauktam (par kustību, darbu).
miegains Palēnināts, gauss (parasti par kustību, darbību).
kūtrs Palēnināts, pavājināts (piemēram, par orgānu darbību).
ritardando Palēninot (tempu).
slentando Palēninot un izdziestot.
rallentando Palēninot, kavējoties.
rallentato Palēninot.
paleoantropologs Paleoantropoloģijas speciālists.
palaiobotānika Paleobotānika.
palaiofitoloģija Paleobotānika.
paleokarpoloģija Paleobotānikas nozare; viena no stratigrāfiskajām metodēm, kas pētī fosilo augu makroatliekas.
paleobotāniķis Paleobotānikas speciālists.
palaiofitologs Paleobotāniķis.
palaiocēns Paleocēns.
eocēns Paleogēna perioda vidējā epoha, kad masveidā parādījās zīdītāji un izplatījās segsēkļi.
oligocēns Paleogēna vēlā epoha pirms 37 mlj līdz 25 mlj gadu un šā laikposma nogulumi.
palaiogens Paleogēns.
paleogrāfs Paleogrāfijas speciālists.
palaoģeogrāfija Paleoģeogrāfija.
paleoģeogrāfs Paleoģeogrāfijas speciālists.
palaioklimatoloģija Paleoklimatoloģija.
savācējsaimniecība Paleolītā un mezolītā valdošais saimniecības veids, kas ļāva nodrošināt iztiku, iegūstot to (dzīvniekus, putnus, zivis, barības augus utt.) no apkārtējās vides.
palaiolitisks Paleolītisks.
palaiolīts Paleolīts.
pelecipodi Paleontoloģijā pieņemts gliemeņu fosilo atlieku nosaukums.
palaiontoloģija Paleontoloģija.
paleoekoloģija Paleontoloģijas nozare par seno organismu dzīves apstākļiem.
paleozooloģija Paleontoloģijas nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu dzīvniekus un to attīstības vēsturi.
tafonomija Paleontoloģijas un vēsturiskās ģeoloģijas nozare, kas pētī fosilu organismu atrašanās vietu veidošanos zemes garozas slāņos.
paleopatologs Paleopatoloģijas speciālists.
kvarcporfīrs Paleotipa efuzīvais iezis, gaišpelēks vai pelēks, dažreiz brūngans vai iesārts; raksturīga porfīrstruktūra ar kvarca vai kvarca un laukšpatu fenokristāliem, masīva vai poraina tekstūra.
keratofīri Paleotipa efuzīvie ieži ar masīvu tekstūru un albīta fenokristāliem, sastopami kopā ar bāziskajiem efuzīvajiem iežiem.
dacītporfirīts Paleotipa efuzīvs iezis, plagiogranītu un kvacdiorītu analogs, struktūra porfīriska, tekstūra masīva, dažreiz poraina.
andezītporfirīts Paleotipa efuzīvs iezis, vidēji skābs, pēc sastāva atbilst andezītam un intruzīvajam diorītam.
apakšdevons Paleozoja ēras ceturtā perioda - devona - apakšējā nodaļa; nogulumu slānis, kas veidojies šajā periodā.
apakšsilūrs Paleozoja ēras trešā perioda, silūra apakšējā nodaļa.
silūrs Paleozoja ēras trešais periods (pirms \~440-405 mlj. gadu), kurā radās pirmie sauszemes augi un parādījās pirmie mugurkaulnieki.
palaiozojs Paleozojs.
paleozoīks Paleozojs.
palaiozoologs Paleozoologs.
palāiozooloģija Paleozooloģija.
paleozoologs Paleozooloģijas speciālists.
palēpis Palēpene.
nymphoides Palēpes.
pagodēties Palepoties.
Palerma Palermo, pilsēta Itālijā.
PSE Palestīna, pašpārvaldes teritoriju trīsburtu kods.
Palestīnas Autonomija Palestīna, teritorijas pilnais nosaukums ("Al Sulṭa al Waṭaniyya al Filasṭīniyya").
PS Palestīna, teritoriju divburtu kods.
PAK Palestīnas atbrīvošanās kustība.
PAO Palestīnas atbrīvošanās organizācija.
Palestīna Palestīnas Autonomija - palestīniešu pašpārvaldes teritorijas Izraēlas sastāvā ("Filasṭīn"), platība - 6150 kvadrātkilometru (bez Izraēlas anektētās Austrumjeruzalemes), 4314400 iedzīvotāju (2009. g.), deklarētā galvaspilsēta - Jeruzaleme (ārpus autonomijas), faktiskā galvaspilsēta - Rāmalla, administratīvais iedalījums - 2 daļas: Jordānas Rietumkrasts un Gazas josla.
Jordānas Rietumkrasts Palestīnas Autonomijas daļa, "Fatah" grupējuma kontrolēta teritorija, galvaspilsēta - Rāmalla, platība - 5790 kvadrātkilometru, 2762500 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Izraēlu un Jordāniju, dienvidaustrumos apskalo Nāves jūra.
Gazas Josla Palestīnas Autonomijas daļa, "Hamās" grupējuma kontrolēta teritorija, platība — 365 kvadrātkilometri, 1535120 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Izraēlu un Ēģipti, apskalo Vidusjūra.
PPK Palestīnas pretošanās kustība.
fedaji Palestīnas pretošanās kustības bruņoto partizānu vienību locekļi.
Fatah Palestīniešu nacionālās atbrīvošanās kustība, izveidota 20. gs. 50. gadu beigās (apvērsta abreviatūra no arābu "Harakat al-Tahrir al Wataniyyeh al-Falastiniyyeh").
Hamas Palestīniešu organizācija, izveidota 1988; pārstāv musulmaņu fundamentālismu un palestīniešu nacionālismu, darbojas Gazā un Rietumkrastā, organizē skolas, slimo aprūpi u. c.
palētai Palēti.
izlēzans Palēzns.
palēzans Palēzns.
pārplūdi Pali, plūdi.
palas Pali.
paļi Pali.
Palšče Palīce, Vārmes satekupe.
Palše Palīce, Vārmes satekupe.
ņedašlo Palicis (kam kas) nesaprasts.
ņedašol Palicis (kam kas) nesaprasts.
aizelsis Palicis bez elpas.
palaidelēt Palidināties.
aplaisties Palidot zem kā.
palīdzene Palīdze.
kakināt Palīdzēt (bērnam) izkārnīties; pieļaut, ka (vadātais dzīvnieks kur) izkārnās.
balstīt Palīdzēt (cilvēkam) turēties stāvus, sēdus, arī palīdzēt iet.
izlīdzēt Palīdzēt (kādam ar ko).
līdzēt Palīdzēt (kādam ar ko).
vilkt Palīdzēt (kādam grūtos apstākļos) izdzīvot.
atbalstīt Palīdzēt (morāli, materiāli u. tml.).
izpalīdzēt Palīdzēt (parasti vienreiz).
vilkt Palīdzēt (piemēram, mācībās).
izpalīdzēties Palīdzēt (savstarpēji).
piestrīķēt Palīdzēt airētājam stūrēt laivu sēžot tās pakaļgalā.
apsēdināt Palīdzēt apsēsties.
izpestīt Palīdzēt atbrīvoties (no kā), palīdzēt izkļūt (no kādas situācijas); izglābt.
atspēcināt Palīdzēt atgūt spēkus, spēcināt.
sagūt Palīdzēt atnesties dzīvniekam, līdz piedzimst (mazulis).
ģilbināt Palīdzēt atveseļoties.
saņemt Palīdzēt dzemdībās, līdz piedzimst (bērns, dzīvnieku mazulis).
uzvest uz ceļa Palīdzēt izraudzīties, uzsākt kādu darbu, darbību, dzīves veidu.
aizklibināt Palīdzēt klibam cilvēkam aizklibot līdz gultai.
pabalstīt Palīdzēt materiāli, arī morāli.
nokāpināt Palīdzēt nokāpt.
aizvadīt Palīdzēt nokļūt (līdz noteiktai domai, atzinumam).
iesēdināt Palīdzēt novietoties, likt iekāpt (transportlīdzeklī); pavadīt (līdz transportlīdzeklim).
dabūt uz kājām Palīdzēt pārvarēt grūtības, sarežģījumus.
stakrīt Palīdzēt piecelties uz kājām (par jaundzimušu teļu).
izpalīdzēties Palīdzēt sev.
palīdzēties Palīdzēt sev.
mīzināt Palīdzēt urinēt (parasti mazam bērnam vai smagi slimam cilvēkam).
uzkāpināt Palīdzēt uzkāpt, nodrošināt kāpšanu.
ģelbēt Palīdzēt, glābt.
glābāt Palīdzēt, glābt.
pabalstīt Palīdzēt, sekmēt (ar aktīvu darbību kāda pasākuma realizēšanu).
ģilbēt Palīdzēt.
palīgāt Palīdzēt.
piekalpot Palīdzēt.
podķirivaķ Palīdzēt.
akušers Palīdzētājs dzemdētājām.
balsts Palīdzība (piemēram, morāla, materiāla).
lopārstniecība Palīdzība mājkustoņu slimībās; veterinārmedicīna.
aizbildiņa Palīdzība, aizsardzība, aizbildnība.
elpe Palīdzība, atbalsts.
piestāvs Palīdzība, atbalsts.
glāba Palīdzība, glābiņš.
pašpalīdzība Palīdzība, ko kāds sniedz pats sev (parasti ievainojuma gadījumā).
Ofēlija Palīdzība, labums.
palīdze Palīdzība, pabalsts.
pagalba Palīdzība, palīgs.
līdzgādība Palīdzība, piepalīdzība.
labdarība Palīdzība.
palīgs Palīdzība.
ratunkas Palīdzība.
cessat Paliek atpakaļ; atzīme uz raksta vai dokumenta, ka tas nav nosūtāms.
palieks Palieka, pārpalikums.
paliekums Palieka, pārpalikums.
palieku Paliekam.
nemirstams Paliekams.
perežitki Paliekas (apziņā).
ēna Paliekas (no tā, kas bijis, pagājis).
spiedpaliekas Paliekas pēc (kā) izspiešanas.
gruzdiņi Paliekas pēc tauku kausēšanas; gruzdalas.
čipsteles Paliekas, atliekas.
pabiras Paliekas, pārpalikumi, atkritumi.
kremsli Paliekas.
palikas Paliekas.
rezīdi Paliekas.
PR Paliekošais pasts (franču "poste restante") - uzraksts uz pasta sūtījuma, kas norāda, ka tas jāglabā pastā, līdz to paņem adresāts.
atmagnetizācija Paliekošās magnetizācijas samazināšanās feromagnētiķī pēc ārējā magnētiskā lauka noņemšanas; pilnīgu a-u panāk, uzsildot magnētiķi virs Kirī punkta.
radiācijdefekti Paliekošas pārmaiņas cietvielas struktūrā (piem., defekti kristālos) vai ķīmiskajā sastāvā, kuras rodas jonizējošā starojuma iedarbībā.
neizgaistošs Paliekošs, nezūdošs.
nezūdošs Paliekošs.
secen Paliekot nepamanītam, neuztvertam.
paklanīt Paliekt (galvu) uz priekšu un uz leju (piemēram, paužot piekrišanu, arī sveicinot, pateicoties).
palocīt Paliekt (ko, piemēram, uz leju, uz augšu).
palocīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu un noliekt galvu (piemēram, sveicinot, pateicoties), paklanīties.
paklanīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu un noliekt galvu (piemēram, sveicinot, pateicoties); palocīties (1).
pašķiebt Paliekt, pasvērt (parasti sānis).
palocīties Paliekties, mazliet pieliekties.
pasaliekties Paliekties.
pusadata Paliela adata.
zvačka Paliela akmens šķemba.
afiša Paliela formāta paziņojums (par izrādi, koncertu, lekciju u. tml.).
krušaks Paliela krūzīte.
cviknegla Paliela kurpnieku nagla zābaku, kurpju virsas pagaidu piestiprināšanai pie liestes; cvika.
cvika Paliela kurpnieku nagla zābaku, kurpju virsas pagaidu piestiprināšanai pie liestes.
bābele Paliela meitene; arī sieviete, sieviņa.
skuķelis Paliela meitene.
strucins Paliela muciņa.
milava Paliela nūja.
šķaunags Paliela rīkste.
šķēpelis Paliela šķemba.
dantals Paliela, rokas resnuma runga aizstāvībai.
kaušelis Palielāka karote ar īsu rokturi ūdens smelšanai.
ķūsis Palielāka nūja, runga.
kukulksnis Palielāks kukurznis.
ķepals Palielāks maizes gabals.
ielielīgs Palielīgs.
paplātīgs Palielīgs.
vairojamglāze Palielināmais stikls.
auksēze Palielināšanās apjomā un apmērā.
simtkāršot Palielināt (aptuveni) simt reižu, arī daudz reižu.
attīstīt Palielināt (ātrumu), sasniegt (noteiktu ātrumu) - par mašīnām; panākt, ka palielinās (mašīnas ātrums).
papildināt Palielināt (cilvēku kopumu), pievienojot, parasti trūkstošus, arī vēlamus cilvēkus; palielināt (cilvēku kopumu), pievienojoties (tam).
uzskrūvēt Palielināt (kā apjomu, intensitāti u. tml.), parasti ievērojami.
pavairot Palielināt (kā skaitu, daudzumu).
pagarināt Palielināt (kā, parasti dokumenta) derīguma laiku.
kāpināt Palielināt (kā, parasti ražošanas procesa, ātrumu, jaudu, apjomu); panākt, ka (parasti ražošanas procesam) palielinās ātrums, jauda, apjoms.
sabiežināt Palielināt (kā) biežumu.
uzbiezināt Palielināt (kā) caurmēru, šķērsgriezumu (parasti kādā tā daļā).
sabiezināt Palielināt (kā) caurmēru, šķērsgriezumu.
paplašināt Palielināt (kā) daudzumu, kopumu.
pagarināt Palielināt (kā) garumu, piemēram, stiepjot (to), pievienojot (tam) kādu detaļu, elementu.
pacelt Palielināt (kā) ietekmi, nozīmību.
oksidēt Palielināt (kā) oksidēšanas pakāpi.
pastiprināt Palielināt (kā) skaitlisko vērtību, apjomu.
pielikt Palielināt (maksājuma summu); pievienot maksājumam (noteiktu summu).
pievilkt Palielināt (par optiskām ierīcēm).
papildināt Palielināt (piemēram, kā daudzumu, skaitu, apjomu), pievienojot, parasti ko trūkstošu, arī vēlamu.
papildināt Palielināt (piemēram, kā koncentrāciju, intensitāti).
piedot Palielināt (piemēram, spēku, ātrumu).
pastiprināt Palielināt (piemēram, spēku, spiedienu).
piespiest Palielināt (piemēram, veicamā darba) intensitāti, tempu.
saasināt Palielināt (psihiskā stāvokļa, parasti jūtu) intensitāti.
pastiprināt Palielināt (skaņas) intensitāti.
stiept Palielināt (teksta) garumu, parasti nevajadzīgi.
pieaudzēt Palielināt (valdziņu skaitu) adījumā.
uzairēt Palielināt airēšanas intensitāti, tempu.
aktivēt Palielināt aktivitāti (2); padarīt aktīvu 1(2).
pastarpināt Palielināt attālumu (starp ko) salikumā.
četrkāršot Palielināt četras reizes.
saraut Palielināt darbības spraigumu, intensitāti, parasti ievērojami.
daudzkāršot Palielināt daudzas reizes.
desmitkāršot Palielināt desmit reizes.
divkāršot Palielināt divas reizes.
maksimalizēt Palielināt līdz ļoti lielam, arī vislielākajam.
mineralizēt Palielināt minerālvielu daudzumu (kā) sastāvā; pārvērst par minerālvielu.
pieckāršot Palielināt piecas reizes.
pusotrkāršot Palielināt pusotras reizes.
uzslodzīt Palielināt slogu.
trīskāršot Palielināt trīs reizes.
pieaudzināt Palielināt valdziņu skaitu adot.
koncentrēt Palielināt vielas daudzumu (maisījumā).
pavairot Palielināt, paplašināt (kā apjomu).
savairot Palielināt, parasti ievērojami (kā, piemēram, mantas) daudzumu.
savilkt Palielināt, parasti ievērojami (karaspēka daļu, apakšvienību u. tml.) skaitu (piemēram, kādā karadarbības rajonā, virzienā).
sakurt Palielināt, parasti ievērojami (psihes darbības, psihiska stāvokļa) intensitāti; arī sakurināt (4).
sakurināt Palielināt, parasti ievērojami (psihes darbības, psihiska stāvokļa) intensitāti.
sakāpināt Palielināt, parasti ievērojami, (kā) skaitlisko vērtību; palielināt, parasti ievērojami, (kā) daudzumu, apjomu.
sakāpināt Palielināt, parasti ievērojami, (skaņas) intensitāti.
sarauties Palielināt, parasti ievērojami, savas darbības spraigumu, intensitāti.
sakoncentrēt Palielināt, parasti ievērojami, vielas daudzumu (maisījumā).
vairot Palielināt, parasti nepārtraukti (kā skaitu, daudzumu, apjomu).
salielināt Palielināt, pārspīlēt, uzpūst.
agrandēt Palielināt.
tiflomegālija Palielināta aklā zarna.
kolēmija Palielināta asins stingrība; asiņu sabiezēšana.
azotūrija Palielināta slāpekļa izdalīšanās urīnā.
eksotireopeksija Palielināta vairogdziedzera izlobīšana un piestiprināšana ārpus griezuma, lai panāktu tā atrofiju.
hemimakroglosija Palielināta viena mēles puse.
trieciendeva Palielināta, parasti medikamentu, deva.
megaloskops Palielinātājs spogulis; lupa sīku priekšmetu apskatei.
gliemeždiferenciālis Palielinātas berzes diferenciālis (transmisijas mehānisms) ar gliemežpārvadu.
starpdetonators Palielinātas jaudas uzspridzinātājs, ko aktivē parastais uzspridzinātājs, lai tas savukārt aktivētu pret detonāciju mazāk jutīgas sprāgstvielas detonāciju.
tritons Palielinātās kvartas vai pamazinātās kvintas intervāls, ko veido trīs veseli toņi.
angiomegālija Palielināti asinsvadi, sevišķi plakstiņos.
ņemties Palielināties (apjomā, intensitātē u. tml.) - par parādībām dabā.
saņemties Palielināties (apjomā, intensitātē) - par parādībām dabā.
augt Palielināties (apmērā, daudzumā, plašumā u. tml.); pieaugt; arī izveidoties.
pieņemties Palielināties (apmērā, daudzumā, plašumā u. tml.).
pieņemties Palielināties (masā), kļūt pilnīgākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
celties Palielināties (par cilvēka autoritāti, cieņu).
pavairoties Palielināties (par kā skaitu, daudzumu).
sasacelties Palielināties (par ūdens līmeni).
uzcelties Palielināties apjomā virzienā uz augšu.
uzbriest Palielināties apjomā, arī kļūt tuklam (par ķermeņa daļām); arī uztūkt.
paaudzēties Palielināties apjomā, resnumā (par grūsnu dzīvnieku).
uzmilzt Palielināties apjomā.
kāpt Palielināties kvantitatīvi (piemēram, par kādu daudzumu, apjomu); arī uzlaboties.
piesajemties Palielināties masā (par dzīvniekiem).
vairoties Palielināties skaitā, daudzumā, apjomā, parasti nepārtraukti.
vairoties Palielināties skaitā, radot sev līdzīgus pēcnācējus, tādējādi nodrošinot dzīvības nepārtrauktību un indivīdu pēctecību (par dzīvniekiem, augiem).
špūdzināties Palielināties tilpumā (vāroties vai rūgstot).
izplesties Palielināties tilpumā, apjomā (par priekšmetiem, vielām).
pavairoties Palielināties, paplašināties (par kā aplamu).
sacelties Palielināties, parasti ievērojami (par cenu, maksu).
sakāpt Palielināties, parasti ievērojami (par kā skaitlisko vērtību); palielināties, parasti ievērojami (par kā daudzumu, apjomu).
sakāpt Palielināties, parasti ievērojami (par skaņas intensitāti).
sacelties Palielināties, parasti pēkšņi (par temperatūru).
izacelties Palielināties, pieplūst (piemēram, par ūdeni ūdenstilpnē).
pasalielināties Palielināties.
hipertonija Palielināts (orgānu, audu) sasprindzinājums.
hidroftalms Palielināts acs ābols agrā bērnībā acs iekšējā spiediena paaugstināšanās dēļ.
hiperadrenalinēmija Palielināts adrenalīna daudzums asinīs.
hiperalbuminoze Palielināts albumīnu daudzums, piem., asinīs.
hiperamilazēmija Palielināts amilāzes daudzums asinīs.
hiperaminoacidēmija Palielināts aminoskābju daudzums asinīs.
hiperaminacidūrija Palielināts aminoskābju daudzums urīnā.
poliēmija Palielināts asins daudzums organismā.
hiperplazmija Palielināts asins plazmas relatīvais daudzums (attiecībā pret formelementiem).
azotēmija Palielināts atlieku slāpekļa daudzums asinīs sakarā ar nieru darbības mazspēju.
cistinēmija Palielināts cistīna daudzums asinīs.
hiperferēmija Palielināts dzelzs daudzums asinīs.
batimorfija Palielināts dziļums (atstatums starp radzeni un tīkleni) tuvredzīgā acī.
hipereozinofilija Palielināts eozinofilo granulocītu daudzums (asinīs, audos).
policitēmija Palielināts eritrocītu (sarkano asinsķermenīšu) daudzums asinīs.
policitoze Palielināts eritrocītu un leikocītu skaits asinīs, samazinoties plazmas tilpumam.
hiperfalangija Palielināts falangu skaits.
inozēmija Palielināts fibrīna daudzums asinīs.
hiperfosfatēmija Palielināts fosfātu daudzums asinīs.
fosfatūrija Palielināts fosfātu daudzums urīnā.
hiperfosfatūrija Palielināts fosfātu daudzums urīnā.
hipergammaglobulinēmija Palielināts gammaglobulīna daudzums asinīs.
meteorisms Palielināts gāzu daudzums kuņģī, zarnās.
hiperglicinēmija Palielināts glicīna daudzums asinīs; to pavada vemšana, letarģija, dehidratācija, ketoze, hipogammaglobulinēmija.
hiperglikēmija Palielināts glikozes daudzums asinīs.
hiperglikorahija Palielināts glukozes daudzums muguras smadzeņu šķidrumā.
granulocitoze Palielināts granulocītu daudzums asinīs.
hiperguanidīnēmija Palielināts guanidīna daudzums asinīs.
hemokonioze Palielināts hemokoniju daudzums asinīs.
hiperheparinēmija Palielināts heparīna daudzums asinīs.
hiperhistaminēmija Palielināts histamīna daudzums asinīs.
histidinēmija Palielināts histidīna daudzums asinīs.
hiperhlorēmija Palielināts hlorīdu daudzums asinīs.
hlorhistēhija Palielināts hlorīdu daudzums audos.
hiperhlorūrija Palielināts hlorīdu daudzums urīnā.
hiperholesterinēmija Palielināts holesterīna daudzums šūnās un asinīs.
hiperholesteroholija Palielināts holesterīna daudzums žultī.
insulinēmija Palielināts insulīna daudzums asinīs.
hiperkalcēmija Palielināts kalcija daudzums asinīs.
hiperkalciūrija Palielināts kalcija daudzums urīnā.
kalkaliūrija Palielināts kalcija sāļu daudzums urīnā.
hiperkaliēmija Palielināts kālija daudzums asinīs.
hiperkarotinēmija Palielināts karotīna daudzums asinīs.
ketoze Palielināts ketonvielu daudzums organismā, piem., acidozes gadījumā.
hiperketonūrija Palielināts ketonvielu daudzums urīnā.
hiperhromija Palielināts krāsvielas saturs sarkanajos asinsķermenīšos.
poligīrija Palielināts kroku daudzums smadzenēs.
ksantinūrija Palielināts ksantīna daudzums urīnā.
saharopinēmija Palielināts L-saharopīna daudzums asinīs.
hiperlecitinēmija Palielināts lecitīna daudzums asinīs.
hiperlimfija Palielināts limfas daudzums organismā.
lipidēmija Palielināts lipīdu daudzums asinīs; normāli pēc ēšanas, pastiprināti - diabēta, alkoholisma, aknu slimību gadījumā.
hiperlipidēmija Palielināts lipīdu daudzums asinīs.
hipermagnezēmija Palielināts magnija daudzums asinīs.
mielocitoze Palielināts mielocītu daudzums asinīs.
mononukleoze Palielināts monocītu (mononukleāro leikocītu) skaits asinīs.
monocitoze Palielināts monocītu skaits perifēriskajās asinīs.
hipernatrēmija Palielināts nātrija daudzums asinīs.
hipernormocitoze Palielināts neitrofilu daudzums asinīs.
hiperkapnija Palielināts oglekļa dioksīda daudzums asinīs, kam seko elpošanas centra stimulācija.
oksalēmija Palielināts oksalātu daudzums asinīs.
orotacidūrija Palielināts orotskābes daudzums urīnā dažu vielmaiņas traucējumu gadījumā vai pēc medikamentu lietošanas.
hiperpepsīnija Palielināts pepsīna daudzums kuņģa sulā.
laktacidēmija Palielināts pienskābes daudzums asinīs, piem., aknu parenhīmas bojājuma, aknu atrofijas dēļ.
hiperlaktacidēmija Palielināts pienskābes daudzums asinīs.
laktacidoze Palielināts pienskābes daudzums organismā.
daudzpirkstība Palielināts pirkstu vai pirkstu falangu skaits rokām vai kājām; pieder pie embrionālās attīstības traucējumiem.
porfirinūrija Palielināts porfirīna (koproporfirīna vai uroporfirīna) daudzums urīnā.
proteinēmija Palielināts proteīnu daudzums asinīs.
hipersfiksija Palielināts pulsa spiediens, piem., hipertonijā.
retikulocitoze Palielināts retikulocītu daudzums asinīs.
hlorhidrija Palielināts sālsskābes daudzums kuņģī.
hiperalonēmija Palielināts sāļu daudzums asinīs.
hipersalēmija Palielināts sāļu daudzums asinīs.
poliorhīdisms Palielināts sēklinieku skaits.
tiēmija Palielināts sēru saturošu vielu daudzums asinīs.
hiperoksēmija Palielināts skābekļa daudzums asinīs.
hiperazotēmija Palielināts slāpekļvielu daudzums asinīs.
hiperazotūrija Palielināts slāpekļvielu daudzums urīnā.
lipaimija Palielināts tauku daudzums asinīs, novērojams ik reizes, kad organismā tiek pārvietoti lielāki daudzumi tauku no tauku krātuvēm, kā arī no barības kanāla gremošanas laikā.
steatoreja Palielināts tauku daudzums izkārnījumos.
tauroholēmija Palielināts tauroholskābes daudzums asinīs.
hipertiroksinēmija Palielināts tiroksīna daudzums asinīs.
hipertrigliceridēmija Palielināts triglicerīdu daudzums asinīs.
hipertrombinēmija Palielināts trombīna daudzums asinīs.
hipertrombocitēmija Palielināts trombocītu skaits asinīs.
hidrēmija Palielināts ūdens daudzums asinīs.
hidroplazmija Palielināts ūdens daudzums asins plazmā.
histohidrija Palielināts ūdens daudzums audos.
hidrūrija Palielināts ūdens daudzums urīnā ar zemu īpatnējo svaru.
uratēmija Palielināts urātu daudzums asinīs.
uratohistēhija Palielināts urātu, urīnvielas vai urīnskābes daudzums audos.
urikēmija Palielināts urīnskābes daudzums asinīs (normāli 3-5 mg%); novērojams podagras, leikozes, smagu infekcijas slimību gadījumā.
litēmija Palielināts urīnskābes daudzums asinīs; podagriskā diatēze.
hiperurikēmija Palielināts urīnskābes daudzums asinīs.
urikacidūrija Palielināts urīnskābes daudzums urinā.
urobilinēmija Palielināts urobilīna daudzums asinīs.
urobilinūrija Palielināts urobilīna daudzums urīnā, piem., aknu un asins slimību gadījumā.
kākslis Palielināts vairogdziedzeris.
makroovalocīts Palielināts, ovāls eritrocīts, kam vidējais tilpums - >100 mm3; atrod asinīs megaloblastiskās anēmijas gadījumā.
kāpt Palielinoties apjomā, virzīties uz augšu (piemēram, par masu); plūst (pāri trauka malām) - par šķidrumu; būt tā piepildītam ar šķidrumu, masu, ka tā plūst pāri trauka malām (par trauku).
nosarkt Palielinoties asiņu pieplūdumam, kļūt sārtam (par seju, tās daļām); kļūt tādam, kam asiņu, pieplūduma dēļ ir sārta seja, tās daļas (par cilvēku).
biezēt Palielinoties kļūt ciešākam, blīvākam (par kukaiņu pūli, baru).
sārtot Palielinoties, parasti pakāpeniski, asiņu pieplūdumam, kļūt sārtam (par seju, tās daļām); arī sarkt.
sārtoties Palielinoties, parasti pakāpeniski, asiņu pieplūdumam, kļūt sārtam (par seju, tās daļām); arī sarkt.
pakolīt Palielīt.
padižoties Palielīties, palepoties.
paplātīties Palielīties.
pasakolīties Palielīties.
pasalielīties Palielīties.
pasapausties Palielīties.
pasatēikties Palielīties.
kluncis Paliels (kādas vielas) gabals.
vīkšķis Paliels (naudas, papīru) kopums; žūksnis.
kušķis Paliels (naudas) kopums; žūksnis.
pabiezs Paliels (par ģimeni).
pasmuks Paliels (par naudas summu, cenu).
cepešbļoda Paliels (parasti iegarens), lēzens trauks cepeša vai cita gaļas ēdiena novietošanai.
biķeris Paliels (parasti metāla) dzēriena trauks.
vīšķis Paliels (piemēram, drānas, papīra) kopums, arī (īpaša materiāla) veidojums, ko aptuveni var saņemt saujā un izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai; arī šādi izveidots pikucis, piemēram, (kā) aizbāšanai, piepildīšanai; vīkšķis (2).
vīkšķis Paliels (piemēram, drānas, papīra) kopums, arī (īpaša materiāla) veidojums, ko aptuveni var saņemt saujā un izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai; arī šādi izveidots pikucis, piemēram, (kā) aizbāšanai, piepildīšanai.
cilvēkgabals Paliels bērns, pusaudzis, jaunietis.
bērnēns Paliels bērns.
tempis Paliels bērns.
pongurs Paliels cinis.
vaņķis Paliels gabals (piemēram, maizes).
totainis Paliels gailis.
štugalis Paliels maizes gabals.
krūkla Paliels māla trauks; krūka.
tipins Paliels putns.
sivka Paliels sivēns.
vērdele Paliels spainis.
stoņģelis Paliels trauks (parasti mazvērtīgs).
zosulis Paliels zoslēns.
ņucis Paliels, apaļš gabals (maizes vai siera).
kauss Paliels, dzeršanai paredzēts trauks.
cukurgalva Paliels, konusveidā sapresēts cukura gabals.
pabūdīgs Paliels, padrukns, ar platām krūtīm.
pabestrs Paliels, padūšīgs.
pokāls Paliels, parasti grezns, stikla vai metāla dzeramais trauks ar kāju un reizumis ar vāku.
stebēns Paliels, paresns bērns.
stebiķis Paliels, paresns bērns.
štepka Paliels, paresns bērns.
štepkāns Paliels, paresns bērns.
pabrangs Paliels.
palielans Paliels.
palielens Paliels.
palilans Paliels.
pavarīgs Paliels.
palīž Palien.
liesājs Paliess.
liesans Paliess.
padzert Palietot (piemēram, zāles).
palietāt Palietot.
pielievenis Palievenis, pajume (pie kādas celtnes).
palievenes Palievenis.
pielāvenis Palievenis.
palīgos Palīgā (1).
talka Palīgā (1).
gevalt Palīgā sauciens, kad draud briesmas.
cetermordio Palīgā, glābiet ("zetermordio").
auksiliārs Palīga, palīdzīgs.
subasistents Palīgasistents.
spolēšana Palīgatmiņas kā buferatmiņas izmantošana, lai samazinātu apstrādes aizkaves laiku, kas rodas datu pārsūtīšanas gaitā starp datora ārējām ierīcēm un procesoru.
palīgverbs Palīgdarbības vārds - darbības vārds, kuru kopā ar patstāvīga darbības vārda divdabja formu izmanto analītiskas darbības vārda laika, veida, izteiksmes vai kārtas formas veidošanai.
korrepetītors Palīgdiriģents, kas pie klavierēm iestudē operas solistiem viņu partijas.
palīgnozare Palīgdisciplīna.
palīgzinātne Palīgdisciplīna.
verps Palīgenkurs uz kuģa; to laivā aizved zināmā attālumā no kuģa un izmet; izmanto, lai novilktu kuģi nost no sēkļa, pārvilktu kuģi uz citu vietu u. tml.
traversa Palīgierīce (celtnim) kravas piestiprināšanai.
vinda Palīgierīce kāpšanai (bišu) kokā, virves ar āķi un trīšiem.
cilpenis Palīgierīce treilēšanā kokmateriālu piekabināšanai traktora kāsim, vilcējsijai vai vinčas trosei; izgatavo no troses vai ķēdes nogriežņa, kam abos galos ir stiprināšanas elementi (kāši, gredzeni u. c.).
tākala Palīgierīce, ar ko celt smagus priekšmetus.
konverters Palīgierīce, kas dod iespēju augstākas frekvences radiosignālus uztvert ar zemākas frekvences signālu uztveršanai paredzētu radiouztvērēju.
konduktors Palīgierīce, kas nodrošina griezējinstrumenta vai agregāta pareizu orientāciju.
stelles Palīgierīces dažos darbos.
armatūra Palīgierīces, palīgietaises (mašīnu, aparātu) darbības nodrošināšanai, novērošanai un vadīšanai.
ķaupītis Palīginstruments desu gatavošanai - nomizota kārkla klūga no kuras izveidota cilpa dzīvnieka zarnas apkārtmēra izmērā.
dzeinītis Palīginstruments rokas aizsardzībai pie ratiņa, caurulīte caur kuru slīd vērpjamie lini.
pastatne Palīgkonstrukcija (iekšējās sastatnes), ko lieto būvdarbos un remontdarbos nelielā augstumā telpās.
peldriņķis Palīglīdzeklis peldēšanā - gumijas riņķveida kamera, kas pildīta ar gaisu.
kurāts Palīgmācītājs katoļu draudzē.
furnitūra Palīgmateriālu, arī palīgpriekšmetu kopums.
barotājmehānisms Palīgmehānisms, kas vajadzīgajā kārtībā piegādā galvenajam mehānismam apstrādājamos materiālus.
palīgāt Palīgot.
skatītājs Palīgprogramma, kas lietotājam ļauj redzēt attēlu un dokumentu datņu saturu, neizmantojot programmu, ar kuru šīs datnes izveidotas (angļu "viewer").
rīkkopa Palīgprogrammu kopa, kas atvieglo gan programmas izstrādāšanu konkrētam lietojumam konkrētā vidē, gan arī šīs programmas atkļūdošanu.
aizbāznis Palīgs vajadzības brīdī.
pabalsts Palīgs, atbalstītājs (1).
pabalsts Palīgs, atbalstītājs.
suplents Palīgs, atvietotājs.
adlats Palīgs, biedrs.
elpiņš Palīgs, glābiņš; neliels atbalsts.
astrāgs Palīgs, izpalīgs.
atstrāgs Palīgs, izpalīgs.
liecenieks Palīgs, izpalīgs.
liecinieks Palīgs, izpalīgs.
līdzgādnieks Palīgs, piepalīdzētājs.
antlangars Palīgs; palīgstrādnieks; atlangars.
atlangars Palīgs; palīgstrādnieks.
adjunkts Palīgs.
helpers Palīgs.
izpalīdzētājs Palīgs.
izpalīgs Palīgs.
līdzētājs Palīgs.
palīdzētājs Palīgs.
pamošņiks Palīgs.
pomočņiks Palīgs.
palīgmāte Palīgsaimes bišu māte.
pilotsignāls Palīgsignāls, ko raida raidstacija uztvērēja vadīšanai; lieto speciālos radiosakaros.
kolaborators Palīgskolotājs.
škera Palīgtelpa.
lemma Palīgteorēma citas teorēmas pierādīšanai.
trimmeris Palīgvadības plāksne stūres plākšņu pakaļējā malā, lai pilnīgi vai daļēji kompensētu šarnīru momentus, kas iedarbojas uz vadības sistēmu un samazina pilotam piepūli, vadot lidmašīnu.
prievārds Palīgvārds, kas saista patstāvīgas nozīmes vārdus un norāda uz sintaktiskajām attieksmēm starp tiem, kā arī ar savu nozīmi atklāj un precizē šo attieksmju saturu un raksturu.
salvelinus Palijas.
palīkņāt Palīkņāties.
palīkans Palīks.
persistence Palikšana iepriekšējā stāvoklī; pastāvēšana.
ambi Palikšņu kalnu nosaukums Etiopijas kalnienē.
ierobežoties Palikt (kā) robežās, ietvaros.
palikties Palikt (ko) zem sevis, sev apakšā.
atstāties Palikt (kur, kādā vietā).
palikties Palikt 2.
pazaudēt Palikt bez (kā), (to) aizmirstot, aiz paviršības atstājot, izmetot u. tml. un nespējot atrast.
zaudēt Palikt bez (kā), nespējot saglabāt, nosargāt (to).
pazaudēt Palikt bez (kā), nespējot saglabāt, nosargāt u. tml. (to).
zaudēt Palikt bez (kā), piemēram, kādu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ.
zust Palikt bez (kā), tikt zaudētam (1).
pazaudēt Palikt bez (kādas ķermeņa daļas, piemēram, operācijā, nelaimes gadījumā); kļūt tādam, kam izbeidzas (kāda orgāna funkcija).
zaudēt Palikt bez (tuvinieka, drauga u. tml.) pēc (tā) nāves, arī pēc šķiršanās (no tā).
pazaudēt Palikt bez (tuvinieka, drauga u. tml.), pēc (tā) nāves, arī pēc šķiršanās (no tā).
aizelsāties Palikt bez elpas, aizelsties.
aizmākties Palikt bez elpas.
bankrotēt Palikt bez līdzekļiem, nespēt segt izdevumus.
aizdusmot Palikt dusmīgam.
iedusmoties Palikt dusmīgam.
izdzīvāt Palikt dzīvam (par smagi slimu, ievainotu).
izdzīvot Palikt dzīvam (par smagi slimu, ievainotu).
izdzīvot Palikt dzīvam, saglabāties, neaiziet bojā (nelabvēlīgos, arī jaunos apstākļos).
aizspringt Palikt esam, iesprūst (kaklā).
piegavēt Palikt gavējot.
atpalikt Palikt iepakaļ pārējiem (gājienā, braucienā u. tml.).
iesprudzināties Palikt iesprūdušam.
jaunēties Palikt jaunākam vai censties kļūt jaunākam.
jaunoties Palikt jaunākam vai censties kļūt jaunākam.
aplikt Palikt kam apakšā.
aizavilkties Palikt kur ilgāk nekā paredzēts; nepaveikt, nepadarīt paredzētajā laikā.
attikties Palikt labāk.
salētināties Palikt lētākam.
smirdēt Palikt mājās.
mīkšņot Palikt mīkstam.
mīkt Palikt mīkstam.
paslīdēt Palikt neievērotam, neuztvertam; palikt nesaprastam nenovērtētam palikt nesaklausītam, neuztvertam.
aizslīdēt Palikt neievērotam, neuztvertam.
aiztaupīties Palikt neizlietotam, tikt pataupītam, saglabātam.
aizķerties Palikt neizteiktam (par vārdiem); aprauties (par balsi); aizrauties.
pastāvēt Palikt nemainīgam kādu laiku (par laikapstākļiem).
stirpt Palikt nemainīgam.
klienēt Palikt nepaēdušam (par mājlopiem ganībās).
iet garām (arī secen) Palikt nepamanītam, nedzirdētam, neuztvertam.
aizturēties Palikt neskartam, saglabāties.
paiet Palikt neuztvertam, nepārdzīvotam, nepiedzīvotam.
apvāķēt Palikt nomodā pie mirušā.
sēdēt Palikt otru gadu tai pašā klasē.
atlikt Palikt pāri (ko veikt pēc tam, kad pārējais jau padarīts).
pārpalikt Palikt pāri (parasti no kāda kopuma).
atlikt Palikt pāri ko iet, braukt (par attālumu).
attapināties Palikt pāri, ietaupīties.
atlikt Palikt pāri, saglabāties (par daļu no kā - pēc pārējā izlietošanas, bojā ejas).
atskaisties Palikt rāmam, vairs nedusmoties.
bliest Palikt resnam, pieņemties apmērā; piebriest.
kukurot Palikt saliektā stāvoklī, tupuļot.
kukurņot Palikt saliektā stāvoklī.
čurēt Palikt salīkušam.
nosēdēt Palikt sēžot (kādā vietā, arī kādā veidā).
aizklēpjot Palikt stāvoklī.
aizklēpot Palikt stāvoklī.
nostāvēt Palikt stāvot (kādā vietā, arī kādā veidā).
apstiknīties Palikt stāvot (pēkšņi).
apstaknīties Palikt stāvot.
stērstēt Palikt stīvam, cietam, nelokanam.
staknīties Palikt uz vietas, apstāties.
stāve Palikt, apmesties.
aizkavēties Palikt, atrasties, uzturēties (kur) ilgāk par parasto laiku.
kavēties Palikt, būt ilgāk (kur) nekā vajag, vēlams.
kavēties Palikt, pieturēt (kur kādu laiku) - par transportlīdzekļiem.
kavēties Palikt, pieturēt ilgāk (kur) nekā vajag, vēlams (par transportlīdzekļiem).
turēties Palikt, saglabāties noteiktā stāvoklī, nepārveidoties.
aizķerties Palikt, saglabāties; tikt aiztaupītam.
pieturēties Palikt, uzturēties (kādā vietā).
kavēties Palikt, uzturēties (kādu laiku kur, pie kā u. tml.).
izstilt Palikt, uzturēties kur, vienā vietā.
statīvs Paliktnis (ar balstu), kas ir paredzēts (kā) novietošanai.
kalodka Paliktnis (ierīcei, iekārtai u. tml.).
apakšklucis Paliktnis, apakšējais klucis.
paliceklis Paliktnis, pamatne.
kompasmājiņa Paliktnis, uz kura uzstāda kompasu.
atbalstenis Paliktnis.
biliņģis Paliktnis.
paliktenis Paliktnis.
paliktne Paliktnis.
pavilne Palinis.
palinologs Palinoloģijas speciālists.
palīsties Palīst (1).
palīsties Palīst (2).
zamlīst Palīst (apakšā).
aplīsties Palīst zem kā.
aplīst Palīst zem kaut kā.
Pd Pallādijs (ķīm. elements).
Pallas-Illestunturi Pallas-Illestunturi nacionālais parks, atrodas Somijas ziemeļrietumos, Lapzemē.
Pallas-Ounastunturi Pallas-Ounastunturi nacionālais parks Somijas ziemeļrietumos, kas iekļauts Pallas-Illsetunturi nacionālajā parkā.
pallasīts Pallasa dzelzs - 0,65 t smags meteorīts, ko P. Pallass 1769. g. atklāja Jeņisejas guberņā Krievijā.
Lonicera caerulea var. pallasii Pallasa sausserdis.
Lonicera baltica Pallasa sausserža "Lonicera caerulea var. pallasii" nosaukuma sinonīms.
Lonicera pallasii Pallasa sausserža "Lonicera caerulea var. pallasii" nosaukuma sinonīms.
vēdekļpalma Palma ar staraini dalītām vēdekļveida lapām.
šķiedrpalma Palma, ko izmanto šķiedras (2) ieguvei.
arekolīns Palmas "Areca catechu L." sēklu alkaloīds, piridīna derivāts; eļļains šķidrums; spēcīgi kairina parasimpātisko nervu sistēmu; veterinārijā lieto pret lenteņiem.
arecaceae Palmaugi.
paradoxurus Palmciveta.
parastā palmciveta palmcivetu suga ("Paradoxurus hermaphroditus"), sastopama Indijā, Šrilankā, Indonēzijā un Filipīnās.
dulus Palmčivuļi.
dulidae Palmčivuļu dzimta.
palmirieši Palmiras pilsētas iedzīvotāji.
palmitāti Palmitinskābes esteri; lieto ziepju un sveču ražošanā.
palmitāts Palmitīnskābes sāls vai esteris.
palmae Palmu dzimta.
pundurpalma Palmu dzimtas ģints ("Chamaerops"), neliela auguma palmu dzimtas augs ar starainām lapām.
dateļpalma Palmu dzimtas ģints ("Phoenix"), tropu un subtropu koki un krūmi ar saldiem augļiem (15 sugas).
rafija Palmu dzimtas ģints ("Raphia"), tropu augs ar lielām, plūksnainām lapām, sastopams Amazones baseinā.
vašingtonija Palmu dzimtas ģints ("Washingtonia"), dekoratīvi telpaugi.
dumpalmas Palmu dzimtas ģints, 12-15 m augsti stumbri, lapas vēdekļveidīgas stumbra un zaru galotnēs, divmāju augi, ziedi līdz 1,2 m garā skarā, tropos Āfrikā un Indijā.
cukurpalma Palmu dzimtas ģints, vienmājnieks, 7-12 m augsta palma, stumbrs 40-50 cm diametrā, lapas līdz 9 m garas; no Āzijas dienvidiem līdz Austrālijas ziemeļu daļai.
corypha Palmu dzimtas ģints.
lodoicea Palmu dzimtas ģints.
phytelephas Palmu dzimtas ģints.
pjasava Palmu dzimtas koks, no kura lūksnes izgatavo virves.
rotangpalma Palmu dzimtas liānu ģints ("Calamus"), kuras garos, tievos un lokanos stublājus izmanto vieglu mēbeļu izgatavošanai un grozu pīšanai.
palmeļļa Palmu eļļa.
areka Palmu ģints ("Areca"), aug tropu zemēs - no Indijas līdz Jaungvinejai, kokiem ir plūksnotas lapas, dažas sugas kultivē oranžērijās un kā telpaugus.
livistona Palmu ģints ar vēdekļlapām un diezgan resniem lapu rētainiem stumbriem, \~14 sugu, gk. augsti meža koki Āzijas austrumos, Malaju arhipelāgā un Austrālijā.
dompalma Palmu ģints tropiskā Āfrikā un Arabijā, gk. žuburoti augi stepēs, stepju krūmos un krūmmežos.
sabal Palmu ģints, krūmi vai koki lielām pelēki zilām vēdekļa lapām, sīkiem ziediem un augli melnzilu ogu, 7 sugas Amerikā no Venecuēlas līdz ASV dienvidaustrumu štatiem, arī Antiļu salās.
ataleja Palmu ģints; atalejai ir lielas, plūksnotas lapas; aug Amerikas tropu rajonos; dažas sugas audzē oranžērijās.
latānija Palmu ģints; istabas puķkopībā par latāniju nepareizi sauc palmu, kas pieder pie livistonu ģints; īstās latānijas istabā neaudzē.
oreodoxa Palmu ģintsplūksnotām lapām, iedzelteniem ziediem, 6 sugas tropu Amerikā.
arecidae Palmu jeb areku apakšklase.
palmete Palmu lapas, arī vēdekļa forma augļu koka vainagam.
angioopteris Palmu paparde Indijā un Okeānijā, resnu stumbru un vairāk nekā 5 m gariem vēdekļiem.
arecales Palmu rinda.
vaskapalma Palmu rindas ģints ("Ceroxylon"), sastopama Dienvidamerikā, tās 60 metru augstais stumbrs klāts ar plānu vaska kārtu.
eļļaspalma Palmu rindas ģints ("Corozo").
eļļaspalma Palmu rindas ģints ("Elaeis"), stumbrs 20-30 m garš (kultūrā 10-15 m), Centrālās Āfrikas rietumu daļā, tikai 1 suga.
beteļpalma Palmu suga Dienvidāzijā, sēklas lieto kā stimulējošu un narkotisku līdzekli.
toddy Palmu vīns - raudzēta palmu sula ar 4-5% alkohola.
todus Palmu vīns.
lulovs Palmu zars, rudens pļaujas zīme, lietāts žīdu būdiņu svētkos.
Ide Palmute, Rūjas pieteka.
Palmaka Palmute, Rūjas pieteka.
Palmuta Palmute, Rūjas pieteka.
Vidzemnieku grāvis Palmutes kreisā krasta pieteka Sēļu pagastā, augštece Vilpulkas pagastā.
Krāņupīte Palmutes kreisā krasta pieteka Vilpulkas pagastā; Vidzemnieku grāvis.
palmuzaglis Palmuvēzis.
pagaldīt Palobīt (piemēram, zirņus, pupas).
paķolēt Palobīt.
māt Palocīt galvu (piemēram, sveicinot, atvadoties, piekrītot, aicinot klāt).
pasalocities Palocīties.
palode Paloda - durvju vai loga augšējais pārsegs pretstatā slieksnim, kas ir apakšējais pārsegs.
palodnīca Paloda.
uzdurve Paloda.
palobes Palodas.
paluņģinēt Palodāt.
paloda Palodze (1).
bēģele Palodze.
logs Palodze.
logsna Palodze.
padakoniks Palodze.
padokoņņiks Palodze.
palodznieks Palodze.
bēģelis Palodzes dēlis, palodze.
paložāt Paložņāt.
iztaustīšana Palpācija - iekšējo orgānu izmeklēšana iztaustot.
palpatoperkusija Palpācija reizē ar perkusiju.
palupiens Palpiens.
Palpiera ezers Palpieris, ezers Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastā.
Palpieru ezers Palpieris, ezers Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastā.
Rēveļu ezers Palpieris, ezers Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastā.
Palpiers Palpieris, ezers Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastā.
palse Palsa govs; šādas govs vārds.
Maiļupe Palsas (Vecpalsas) kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Palsmanes pagastā.
Tulčupīte Palsas kreisā krasta pieteka Drustu pagastā.
Kļavaisa Palsas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Palsmanes pagastā, augštece Launkalnes pagastā, garums - 20 km; Klavaisa; Klavaiša; Kļavaiša.
Ķeņģu strauts Palsas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Variņu pagastā.
Sterģupīte Palsas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Variņu pagastā.
Usmaņu strauts Palsas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas pagastā.
Bērzupīte Palsas labā krasta pieteka Smiltenes novada Drustu pagastā.
Mačupīte Palsas labā krasta pieteka Smiltenes novadā.
palsans Palsens.
palsns Palsens.
Kapinīša ezers Palsinieku ezers Bērzgales pagastā.
Palzmar Palsmane.
Palzmar Palsmanes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Palsmanes pagastā.
palsmot Palsot.
palsnīt Palsot.
Palsas ezeri Palšu ezeri Dagdas novada Šķaunes pagastā.
Paltemal Paltmales muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Līgatnes pagastā.
parga Paltraks.
poltraks Paltraks.
blāva Palts, lāma, traips.
palot Palu laikā pārplūst (par ūdenstilpi); strauji plūst, arī uzkrāties (kur) - par, parasti palu, ūdeņiem; būt tādam, kur, parasti palu laikā, plūst, uzkrājas daudz ūdens (par vietu, teritoriju).
palulaiks Palu laiks.
nostreļīt Palūgt (ko iedot).
izgodāt Palūgt aiziet; izsviest, ar varu izlikt aiz durvīm.
izgodēt Palūgt aiziet; izsviest, ar varu izlikt aiz durvīm.
izgodīt Palūgt aiziet; izsviest, ar varu izlikt aiz durvīm.
aizprasīties Palūgt priekšdienām.
pačigānēt Palūgt; padiedelēt.
padakarēt Palūgt; padiedelēt.
pačigānēties Palūgties; padiedelēties.
pačingāties Palūgties; padiedelēties.
pasalūgties Palūgties.
palūkoties Palūkot (3).
palukot Palūkot.
paobties Palūkoties.
patīkāt Palūkoties.
paļumt Palumt.
pakult Paluncināt (asti), pavēcināt (spārnus).
paļuncēt Paluncināt (asti).
paluncēt Paluncināt.
pasaluncināties Paluncināties.
iebalvāt Palutināt (ar labāku ēdienu).
atpelt Paļājot atvilt.
aizpaļāt Paļājot likt kādam ceļā šķēršļus, nomelnot, nopaļāt, atrunāt, īpaši tas attiecas uz precībām.
nopaļāt Paļājot novērtēt (kādu, ko) par ļoti sliktu, nenozīmīgu, nederīgu; nopelt.
paļi Paļas.
nagažāt Paļāt, ķengāt, zākāt.
pāņāt Paļāt, zākāt, izbārt.
paņāt Paļāt, zākāt, nopelt.
pānēt Paļāt, zākāt, nopelt.
niekaļāt Paļāt.
niekaļāties Paļāt.
peļāt Paļāt.
brākulnieks Paļātājs, pēlējs, lielībnieks.
brāķelis Paļātājs, pēlējs.
brāķeris Paļātājs, pēlējs.
brākmanis Paļātājs, pēlējs.
brāķmanis Paļātājs, pēlējs.
uzticēties Paļaujoties uz (kāda) spējām, godīgumu u. tml., uzdot, (tam) veikt, izmantot ko u. tml.
uzticēt Paļaujoties uz (kāda) spējām, godīgumu u. tml., uzdot, ļaut (tam) veikt, izmantot (ko), arī rūpēties, atbildēt (par kādu) u. tml.
cerēt Paļauties (uz kādu), gaidīt (piemēram, palīdzību no kāda).
palaisties Paļauties (uz ko, kādu), arī uzticēties (kādam).
atsadoties Paļauties (uz ko).
uzticēties Paļauties uz (kāda) labvēlīgu izturēšanos pret sevi, nebaidīties (no tā) - par dzīvniekiem.
atsavirīties Paļauties uz kādu.
ticēt Paļauties uz kaut ko.
atsaļauties Paļauties uz ko.
pasalaisties Paļauties uz ko.
aizvildīties Paļauties uz, rēķināties ar.
pavēlēties Paļauties, atdoties, nodoties.
pavildīties Paļauties, uzticēties.
pasaļauties Paļauties.
uzlaisties Paļauties.
uzļauties Paļauties.
uzvildīties Paļauties.
uzļāvība Paļāvība, uzticība, drošība.
paļaušanās Paļāvība.
paļāvīgums Paļāvība.
pieģaugties Paļāvīgi piekļauties.
uzļāvīgs Paļāvīgs.
Polšas ezers Paļšas ezers Silajāņu pagastā.
Palšas ezers Paļšas ezers Silajāņu pagastā.
Trešais Ostrovas ezers Paļšas ezers.
peirantoloģija Pamācība, kā izdarīt mēģinājumus, eksperimentus.
didaktika Pamācība, pamācīšana (parasti klaja, uzmācīga).
sprediķis Pamācība, parasti klaja, uzmācīga, apnicīga.
drūkstība Pamācība.
morāle Pamācība.
arthašastra Pamācību kopums par valsts pārvaldīšanu Senajā Indijā, kas sastādīts \~4.-2. gs. p. m. ē.
adhortācija Pamācīšana, pamudināšana.
dot mācību Pamācīt (parasti netieši), panākt (netieši), ka nonāk pie kādas atziņas.
paskolot Pamācīt (piemēram, kāda uzdevuma veikšanai, arodā).
drūkstināt Pamācīt (zirgu); rāt (bērnu).
tresēt Pamācīt, bārt.
sprediķot Pamācīt, parasti klaji, uzmācīgi, apnicīgi.
žāžināt Pamācīt, rāties.
adhortēt Pamācīt.
pamācināt Pamācīt.
pavuicīt Pamācīt.
paskoloties Pamācīties (piemēram, kāda uzdevuma veikšanai, arodā).
pasamācīties Pamācīties.
pamācīgs Pamācošs (2).
didaktisks Pamācošs (parasti klaji, uzmācīgi).
mācība Pamācošs secinājums; pamācība.
adhortatīvs Pamācošs.
pamočkāt Pamaisīt, pajaukt.
padalbēt Pamaisīt, parakņāt ar dalbi; pabikstīt.
pamaiksīt Pamaisīt.
pamaiš Pamaišu.
pacopēt Pamakšķerēt.
pamakšarāt Pamakšķerēt.
pamakšerēt Pamakšķerēt.
pamakšerēties Pamakšķerēt.
pamakšķerēties Pamakšķerēt.
pasamaldities Pamaldīties.
pamala Pamale.
pasamalties Pamalties.
pamaļš Pamaļš skatīties - uzmest skatu kaut kur uz sāniem.
novērošana Pamanīšana, ievērošana.
uzvaktēt Pamanīt (ilgstoši vērojot).
novaktēt Pamanīt (piem., stāvot sardzē).
pasamānīties Pamānīt vienam otru.
ieskatīt Pamanīt, ieraudzīt (kādu).
ievieķēt Pamanīt, ieraudzīt.
noblenst Pamanīt, ieraudzīt.
paredzēt Pamanīt, ieraudzīt.
uzblemzt Pamanīt, ieraudzīt.
atklāt Pamanīt, ievērot (ko nepamanītu, nezināmu).
apjust Pamanīt, ievērot.
apmanīt Pamanīt, ievērot.
pavilstelēt Pamānīt, pavilt; pavilstalēt.
pavilstalēt Pamānīt, pavilt.
uztaustīt Pamanīt, uztvert, arī padarīt saskatāmu (par skatienu, arī optisku ierīci).
pamozēt Pamānīt; arī mazliet izjokot.
pamūzēt Pamānīt; arī mazliet izjokot.
aptikt Pamanīt; arī uzzināt.
iemanīt Pamanīt; ieraudzīt; just; uztvert; ņemt vērā.
pajust Pamanīt.
poļevaķ Pamanīt.
uzjaust Pamanīt.
pamānēt Pamānīt.
pamugurēt Pamānīt.
pasamanīties Pamanīties.
pamānēties Pamānīties.
palaitīt Pamasēt.
pamaserēt Pamasēt.
pamaša Pamašas - mēnessērdzība, nemierīgs, murgains miegs.
pavēdināt Pamāt (2); arī pavēcināt.
uzvicināt Pamāt, pavicināt (kādam).
pamaut Pamāt.
pamest Pamāt.
pasmudzināt Pamāt.
pašvitināt Pamāt.
pamatmūris Pamata mūris, fundaments.
pozitīvs Pamata pakāpe (adjektīvam, apstākļa vārdam).
apkamāt Pamatā pieveikt, pievarēt lielumu.
ieklājums Pamata sagatavojums (mākslas darbam), kas ietekmē (tā) virsmas izteiksmīgumu.
pirmsakne Pamata sakne.
zvaigžņāzis Pamatā vidusslānim domāta kofeīna uzņemšanas iestāde Londonā (oriģinālā "Starbucks"), kur var arī par velti pieslēgties ar savu laptopu pie interneta.
bazāls Pamata, tāds, kas attiecas uz pamatu (bāzi); tāds, kas atrodas pamatā vai zem tā, pie pamata vai vērsts pret to.
basommatophora Pamatacu plaušgliemeži - gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases plaušgliemežu kārta.
papildapraksts Pamatapraksta papildināšanai sastādīts palīgapraksts, lai iespieddarbu varētu vieglāk sameklēt alfabētiskajā katalogā.
mijatmiņa Pamatatmiņa, kas ir sadalīta divās vai vairākās sekcijās, pie kurām centrālais procesors var neatkarīgi piekļūt, t. i. var notikt vēršanās pie nākošās sekcijas, kamēr vēl nav pabeigta nolasīšana vai ierakstīšana iepriekšējā.
mezohondrijs Pamataudi, kuros ieguldītas hialīniskā skrimšļa šūnas.
uzkrājējaudi Pamataudi, kuros uzkrājas rezerves barības vielas.
stroma Pamataudi, orgānu pamats, kas sastāv no saistaudiem.
fondamento Pamatbalss (bass).
šasija Pamatdaļa, atbalsta daļa (ierīcēm, iekārtām u. tml.).
rumpis Pamatdaļa, galvenā daļa (piemēram, augiem, priekšmetiem).
ķermenis Pamatdaļa, korpuss (piemēram, ierīcei, mašīnai), kurā iemontētas vai kurai pievienotas sīkākas detaļas, sīkāki elementi.
liemenis Pamatdaļa, monolītā daļa.
pamāmiņa Pamāte (mīļvārdiņš).
tēvsieva Pamāte; arī māte.
jaunāmāte Pamāte.
jaunmāte Pamāte.
svešmāte Pamāte.
pabeiga Pamatēdiena zupa.
paviļa Pamati (celtnei), ko veido atsevišķi stāvoši stabi.
pudaments Pamati (ēkai).
zemsiena Pamati zem sienas.
paveļa Pamati, fundaments.
ciltsiezis Pamatiezis, uz kā un no kā pakāpeniski izveidojas augsne.
blusīt Pamatīgi apkrāpt, padarīt kādu par muļķi; vairākkārtīgi knaibīt.
piešmeitēt Pamatīgi aptriept, nosmulēt.
izšņakāties Pamatīgi čāpstināt, rādīt zobus, atņirgt zobus.
izdžākāt Pamatīgi izbārt.
izducelēt Pamatīgi izgulēties (pēc dzimumakta).
izpīckāt Pamatīgi izpērt, nopātagot.
izvilnāt Pamatīgi izplūkāt, matos (vilnā) ieķerties, izpērt.
izsveilēties Pamatīgi izsildīties.
sazobot Pamatīgi izsmiet.
izkārnīt Pamatīgi iztīrīt (kādu telpu, vietu, parasti izskrāpējot, izberžot netīrumus).
izsuinīties Pamatīgi lobīties, berzēties, kasīties.
izspīdzināt Pamatīgi mocīt, vārdzināt.
nošķorēt Pamatīgi nopērt.
iznižģēties Pamatīgi notraipīties.
nonozēties Pamatīgi paēst, piestūķēties.
mickāt Pamatīgi pērt.
pāršaust Pamatīgi piekaut, nopērt.
izčubināt Pamatīgi sadalīt, uzirdināt.
nokurēties Pamatīgi sakarst (par krāsni, plīti u. tml.).
izderbelēt Pamatīgi sakratīt.
saplūrēt Pamatīgi saraustīt aiz matiem.
izsviedrināt Pamatīgi sviedrēt.
štauni Pamatīgi, kārtīgi; glauni, stalti, lepni.
ontlīgi Pamatīgi; kārtīgi.
nevāji Pamatīgi.
divdegas Pamatīgs kāviens, belziens.
ciešs Pamatīgs, rūpīgs (parasti par kādu darbību).
kārtīgs Pamatīgs, samērā, arī pietiekami liels, ievērojams.
dibinīgs Pamatīgs, tāds, kam ir.
drūms Pamatīgs; liels.
nevājš Pamatīgs.
sākumizglītība Pamatizglītības 1. pakāpe, ko apgūst pirmajās četrās klasēs pamatskolās un vispārizglītojošās vidusskolās.
kategorija Pamatjēdziens, kas atspoguļo īstenības parādību un izziņas pašas vispārīgākās un būtiskākās īpašības, puses un attiecības.
gruntskapitāls Pamatkapitāla daļa, zemes vērtība un ilggadīgi ieguldījumi tās uzlabošanā.
stock Pamatkapitāls kapitalistiskā sabiedrībā.
pamatmanta Pamatkapitāls, pamatlīdzekļi.
aunapiere Pamatklintāja virsas izcilnis, ko nogludinājis un nopulējis ledājs.
karkass Pamatkonstrukcija, balsts (izstrādājumam no mīksta materiāla), kas veidots parasti no stieplēm.
karkass Pamatkonstrukcija, konstruktīvais skelets (celtnei).
karkass Pamatkonstrukcija, konstruktīvais skelets (piemēram, mašīnai, ierīcei, iekārtai).
pamattonis Pamatkrāsa (3).
pamattonis Pamatkrāsa (4).
gruntene Pamatkrāsa, gruntskrāsa.
amortizācija Pamatlīdzekļu (ēku, mašīnu u. tml.) vērtības pakāpeniska samazināšanās sakarā ar to nolietošanos; šīs vērtības pakāpeniska pārnešana uz saražotās produkcijas vai veicamo pakalpojumu pašizmaksu.
podests Pamatne (kā, piemēram, skulptūras) novietošanai.
klons Pamatne (maizes krāsnij).
pamats Pamatne (orgānam, organisma veidojumam).
kājene Pamatne (piemēram, burtiem, klišejām), uz kā novietots iespiežamais materiāls.
dibens Pamatne (priekšmetam).
dibins Pamatne (priekšmetiem, parasti traukiem u. tml.).
plintuss Pamatne, apakšējā daļa (piemēram, kolonnai, skulptūrai).
dibendaļa Pamatne, apakšējā daļa (traukam).
lafete Pamatne, balsta platforma (piemēram, lielgabarīta kravas automobiļiem).
grunts Pamatne, dibens (jūrai, upei, ezeram u. tml.).
iedibene Pamatne, gultne.
stātne Pamatne, paliktnis.
stātnis Pamatne, paliktnis.
pameteklis Pamatne, pīlāra pamats.
būvpamatne Pamatne, uz kuras balstās celtne.
palāps Pamatne, zole vīzēm vai slieces ragavām.
biprizma Pamatnēm kopā saliktas (sacementētas) prizmas ar ļoti mazu refrakcijas leņķi.
cehs Pamatnodaļa (rūpnīcā, fabrikā), kur izgatavo noteiktus ražojumus vai pusfabrikātus.
pamatskaņa Pamatnoskaņa.
pamattonis Pamatnoskaņa.
freimvorks Pamatnostādne, pamatuzskati.
kodolšāviņš Pamatnozīmes šāviņu grupas liela kalibra šāviņš, kurā ievietots kodollādiņš, nevis parastās sprāgstvielas.
prognozēt Pamatojoties uz konkrētiem faktiem, paredzēt (kā) tālāko norisi, rezultātu.
pareģot Pamatojoties uz pieredzi, faktiem u. tml., paredzēt (ko) un paziņot (par to).
rezons Pamatojums, arguments, jēga.
princips Pamatos, no galvenā viedokļa.
bāzēt Pamatot, balstīt, novietot.
motivēt Pamatot, paskaidrot (piemēram, darbību, rīcību, domu); arī argumentēt.
balstīt Pamatot, pierādīt (piemēram, kādu domu, atziņu) - par faktiem, atziņām u. tml.
aizstāvēt Pamatot, pierādīt (uzskatu, tiesību, rīcības u. tml. pareizumu, patiesumu).
aizstāvēt Pamatot, pierādīt īpašā apspriedē (disertācijas, projekta u. tml. pamattēzes, galvenos principus).
īstāis Pamatoti.
motivēti Pamatoti.
validitāte Pamatotība - pārbaudes darba, mācību programmas vai pētījuma pazīme, kas izpaužas kā atbilstība mērķim, lietu, parādību, procesu būtībai, objektīvām vajadzībām, prasībām; pakāpe, kādā pārbaudes darbs, mācību programma vai pētījums ir pamatots, nozīmīgs un lietderīgs un atbilst mērķim.
bezpamatība Pamatotības trūkums.
bāzēties Pamatoties, balstīties.
balstīts Pamatots.
bāzēts Pamatots.
motivēts Pamatots.
principāls Pamatparādnieks.
postulāts Pamatprincips, pamatpieņēmums, ko izvirza, parasti kādā praktiskās darbības jomā.
archiloģija Pamatprincipu mācība zinātnēs (gr. "archi-logos", pirmvārds).
arhiloģija Pamatprincipu mācība zinātnēs.
pamatražošana Pamatproduktijas ražošana.
pamūre Pamats (celtnei, tās daļai).
fundaments Pamats (celtnei, tās sastāvdaļai).
pundaments Pamats (celtnei, tās sastāvdaļai).
padmarauka Pamats (celtnei).
satversme Pamats (kā pastāvēšanai, darbībai); kopsakarība (piemēram, starp kādām parādībām, darbībām).
dibens Pamats (piemēram, ūdenskrātuvēm, zemes iedobumiem).
pasakne Pamats (uzskatu, viedokļa).
tramplīns Pamats, arī sākums (kā) tālākai attīstībai, darbībai.
avots Pamats, arī sākums (ziņām, baumām u. tml.).
hipostāze Pamats, būtība, viela, realitāte.
dubins Pamats, dibens, apakša; tas, kas atrodas vistālāk.
dubens Pamats, dibens, apakša.
fond Pamats, dibens, lietas kodols.
pakārtne Pamats, dibens, pamata mūris.
aizkarpe Pamats, iegansts.
iekarme Pamats, iemesls, cēlonis.
paklātne Pamats, paklājs.
noteikums Pamats, priekšnoteikums (kā) eksistencei, attīstībai, arī apstāklis, kas veicina (ko); nosacījums(2).
nosacījums Pamats, priekšnoteikums (kā) eksistencei, attīstībai, arī apstāklis, kas veicina (ko).
gultne Pamats, uz ko balstās (kāds pasākums vai parādība).
grunta Pamats.
pažogs Pamats.
metrika Pamatsakarība, kas nosaka četrdimensiju telpas ģeometriskās īpašības.
asnova Pamatsastāvs (sporta spēlēs).
pamatene Pamatskola.
pamatškola Pamatskola.
pamatskolēns Pamatskolas (1) skolēns.
pamatskolnieks Pamatskolas (1) skolēns.
pamatskolēns Pamatskolas (2) skolēns.
pamatskolnieks Pamatskolas (2) skolēns.
komplikācija Pamatslimībai pievienojies patoloģisks process, kas nav pamatslimībai obligāts, tomēr ir ar to saistīts, piemēram, virusāla pneimonija gripas laikā.
skelets Pamatstruktūra (kādai sistēmai); karkass 1(2).
karkass Pamatstruktūra (kādai sistēmai).
pamatšūniņa Pamatšūna.
aksioma Pamattēze, ko kādā teorijā pieņem bez pierādījuma.
kompendijs Pamattēžu īss izklāsts.
kardināltikumi Pamattikumi: gudrība, vīrišķība, mērenība un taisnība.
pamūris Pamatu virszemes mūris.
virspamats Pamatu, arī pagraba sienu virszemes daļa (ēkai), kas atšķiras ar materiālu vai apdari; cokols (1).
cokols Pamatu, arī pagraba sienu virszemes daļa (ēkai), kas atšķiras ar materiālu vai apdari.
grafēma Pamatvienība kādas valodas rakstībā.
celms Pamatvienība mikroorganismu klasifikācijā; celmus apvieno sugās.
desktops Pamatvirsma (datoram).
pamūdināt Pamaudināt.
pamaurāt Pamaurot.
paknapi Pamaz 2; diezgan trūcīgi.
pamaģ Pamaz.
aizstumdīt Pamazām aizgrūstīt, aizbīdīt, aizstumdīt.
glimzdināt Pamazām apēst.
izplēnēt Pamazām apklust (par skaņām).
gaist Pamazām apklust, kļūt nedzirdamam (par skaņām).
izraisīties Pamazām atbrīvoties, izkļūt (no tā, kas apņem, saista).
atšķaidināt Pamazām atšķaidīt.
uzstagāt Pamazām celties augšā (pēc slimošanas).
gulstīties Pamazām gulties.
ieaugt Pamazām iegrimt vai tikt ar ko apbērtam.
iebuldurēt Pamazām iemācīties (parasti lasīt).
iegrimt Pamazām iespiesties, ievirzīties dziļāk (zemē), ilgstoši atrodoties (uz tās) - piemēram, par celtnēm.
izpeikstēt Pamazām iet bojā.
ieausties Pamazām ieveidoties (kur).
izplēnēt Pamazām izdegt (par uguni, oglēm).
izlaknīt Pamazām izlakt, izdzert.
izslapināt Pamazām izsmelt.
izsūkstināt Pamazām izsūkt.
izsāpēt Pamazām izzust (par bēdām, sāpēm u. tml.).
izplēnēt Pamazām izzust (piemēram, par miglu, dūmiem u. tml.).
izdzist Pamazām izzust, kļūt nesaskatāmam (piemēram, par pēdām).
nonīkt Pamazām izzust, vairs neizraisīties, nepastāvēt (par jūtām, spējām u. tml.).
iegrimt Pamazām kļūt grūti saskatāmam vai nesaskatāmam (par apkārtējo tumsā, miglā u. tml.).
ieslīgt Pamazām kļūt grūti saskatāmam vai nesaskatāmam (tumsā, miglā u. tml.).
izpeldēt Pamazām kļūt redzamam, saskatāmam, parasti, mainoties apgaismojumam, apkārtnei (par priekšmetiem).
nodzisināt Pamazām nodzist.
iestigt Pamazām nonākt (piemēram, negatīva psihiska stāvokļa, nevēlamu uzskatu) spēcīgā ietekmē.
atslīgt Pamazām nonākt atpakaļ (kādā, parasti nevēlamā, psihiskā stāvoklī).
stringendo Pamazām paātrinot (tempu).
nonešķēt Pamazām pārklāties ar netīrumiem.
nonešķēties Pamazām pārklāties ar netīrumiem.
iesirties Pamazām pārklāties ar smiltīm.
ievilkties Pamazām pārņemt (par sajūtām, jūtām).
aizcilāties Pamazām pārvietoties.
izplēnēt Pamazām pazaudēt spilgtumu, izdzist (par gaismas avotu, gaismu).
ieerroties Pamazām saīgt, kļūt dusmīgam.
sanaistīties Pamazām sanaidoties.
stribuļāt Pamazām strēbt.
uzkrāstīt Pamazām uzkrāt.
rilasciando Pamazām vājinot.
klīst Pamazām zust (parasti par negatīvu psihisku stāvokli).
iebuldurēt Pamazām, ar pūlēm iemācīt (parasti lasīt).
krabināties Pamazām, lēnām (ko) darīt; lēni rīkoties, darboties (ar ko, ap ko).
kribināties Pamazām, lēnām (ko) darīt; lēni rīkoties, darboties (ar ko, ap ko).
krubināties Pamazām, lēnām (ko) darīt; lēni rīkoties, darboties (ar ko, ap ko).
krabināt Pamazām, lēnām (ko) darīt.
kribināt Pamazām, lēnām (ko) darīt.
krubināt Pamazām, lēnām (ko) darīt.
izkresināties Pamazām, lēnām atveseļoties (bez ārsta palīdzības).
izkrezināties Pamazām, lēnām atveseļoties (bez ārsta palīdzības).
kresināties Pamazām, lēnām atveseļoties (bez ārsta palīdzības).
krievoties Pamazām, lēnām pārkrievoties.
iegrauzties Pamazām, neatlaidīgi ietekmēt (apziņu) - par ko nevēlamu, nepatīkamu.
izaudzēt Pamazām, pakāpeniski izveidot, izraisīt (jūtas, izjūtas).
iekrāt Pamazām, pakāpeniski sakrāt.
tukšināt Pamazām, pakāpeniski tukšot.
pamazu Pamazām, pamazītēm.
mazpamazām Pamazām.
mazpamazītēm Pamazām.
mazpamazītiņām Pamazām.
pamaģam Pamazām.
pamaģām Pamazām.
pamazēm Pamazām.
pamazi Pamazām.
pamazim Pamazām.
pamazīņām Pamazām.
pamazīt Pamazām.
pamazītei Pamazām.
paberzties Pamazgāt, patīrīt sevi (cieši piespiežot un velkot gar ķermeni, piemēram, dvieli, suku).
pasamazgāties Pamazgāties.
pamaz. Pamazinājuma forma.
ruciņš Pamazināmā forma vārdam rutks.
minimalizēt Pamazināt līdz ļoti mazam, arī vismazākajam.
nodezēt Pamazināt, atraisīt, nomizot, nolobīt.
scemare Pamazināt, pavājināt.
saslāpēt Pamazināt, samazināt.
admodiēt Pamazināt.
krupināt Pamazināt.
nomazināt Pamazināt.
semidiapente Pamazinātas kvintas nosaukums mūzikā.
hipohromija Pamazināts krāsvielas saturs sarkanajos asinsķermenīšos.
pamazītnējs Pamazītējs.
pamazītēji Pamazītēm, pamaziņām.
pamaģītelēm Pamazītēm.
pamaģītēm Pamazītēm.
pamaģītiņām Pamazītēm.
pamazeņām Pamazītēm.
skobelis Pamazs, pavājš zirgs.
papeļot Pamedīt peles.
papeļoties Pamedīt peles.
pasamēdīties Pamēdīties.
pamēklis Pamēglis - spoks, ķēms.
izmēģināt Pamēģināt (darīt, parasti ko jaunu).
izmēģināties Pamēģināt (darot ko ilgstoši vai atkārtoti).
pagrasīties Pamēģināt (ko darīt).
ielūkāt Pamēģināt; nogaršot.
pamēģināties Pamēģināt.
paprovēt Pamēģināt.
paģēdiņa Pameita.
Pameitas ezers Pameitiņa, ezers Alsviķu pagastā.
palūkot Pameklēt, arī dabūt.
paokšķerēt Pameklēt, pārmeklēt (parasti, lai ko uzzinātu).
paraudzīt Pameklēt; arī dabūt; palūkot (3).
palūkāt Pameklēt.
pameklēties Pameklēt.
pasamdīt Pameklēt.
pašustīt Pameklēt.
paūbelēt Pameklēt.
pazukīt Pameklēt.
eleocharis Pameldri.
eleohāre Pameldrs.
pamelst Pamelot; arī papļāpāt.
pamelāt Pamelot.
pamelnāt Pameļņot.
pamelnot Pameļņot.
pamēļāt Pamēļot.
padukurēt Pamērcēt.
pasamērcēties Pamērcēties.
pamērdināt Pamērdēt.
pamārdze Pamērdze - meita, kas kāzās līgavai brauc līdzi panāksnos.
pamērēt Pamērīt.
pamērot Pamērīt.
pamēroties Pamērīties.
brosnīt Pamest (darbu).
atstāt Pamest (kādu) vientulībā.
izkarināt Pamest neapmierinātu, pamatīgi ķircināt, kaitināt.
dalaist Pamest novārtā, ļaut aiziet bojā.
apmest Pamest zem kā.
abandonēt Pamest, atstāt.
pavaņķīt Pamest, paspert.
pavantēt Pamest, pasviest.
mest Pamest.
skvots Pamesta māja (gk. Nīderlandē un Lielbritānijā), kurā ievācas bariņš neformāļu un dzīvo, nemaksājot īri (angļu "squat").
Čukikamata Pamesta pilsēta Čīles ziemeļos ("Chuquicamata"), Atakamas tuksnesī 3000 m vjl., vara ieguves centrs; 2007. g. iedzīvotāji pārvietoti.
pamestenis Pamests bērns; pamests dzīvnieks.
pametenis Pamests bērns; pamests dzīvnieks.
evāzija Pamešana, aiziešana; izvairīšanās (no kā).
pamešas Pamešu vainas - ar buršanu izraisītas slimības.
subluksācija Pamežģījums, nepilnīgs izmežģījums, kurā kaulu gali locītavā dislocēti tikai daļēji.
pamilēt Pamežģīt.
panižģināt Pamežģīt.
pamižģīties Pamežģīties.
pasamilēties Pamežģīties.
smalciena Pamežs.
smalciene Pamežs.
smalciens Pamežs.
pamfletists Pamfletu sacerētājs.
pabradāt Pamīdīt.
padīžāt Pamīdīt.
pasamīdīties Pamīdīties.
parustīt Pamiecēt (piemēram, ar pelniem, alkšņu mizām).
paģērēt Pamiecēt.
pagodāt Pamielot.
pamielināt Pamielot.
piemielāt Pamielot.
pabalvoties Pamieloties.
pagodēties Pamieloties.
mīkstans Pamīksts.
mīkstens Pamīksts.
pamīkšķs Pamīksts.
paģaugties Pamīlināties, pieglausties.
pamine Pamina (1).
mina Pamina, kāpslis.
pakāje Pamina.
pamene Pamina.
paminis Pamina.
panaša Pamina.
paminasveidīgs Paminai līdzīgs.
minami Paminas stellēs.
nomīdīties Pamīņāties.
Ismoila Somonī smaile Pamira augstākā virsotne (7495 m) Tadžikistānā, atrodas Zinātņu Akadēmijas grēdas un Pētera Pirmā grēdas saskarē, nogāzēs bieza firna un ledus sega (kopplatība - 136 kvadrātkilometri), atklāta 1932. g., līdz 1962. g. saucās Staļina smaile, 1962.-1999. g. - Komunisma smaile.
paspulgt Pamirdzēt, paspīdēt.
pamirgt Pamirdzēt.
pamirkšķēt Pamirdzēt.
pavidēt Pamirdzēt.
pamirguļot Pamirgot.
pamirkšķināt Pamirgot.
pamirieši Pamiriešu tautas - tautību grupa, dzīvo augstkalnu ielejās Pamira rietumu daļā un austrumu nogāzēs, runā pamiriešu valodās, ticīgie - musulmaņi (šiīti).
sangliči Pamiriešu tautu iškašimu tautības etnogrāfiska grupa Afganistānas ziemeļaustrumos.
zebaki Pamiriešu tautu iškašimu tautības etnogrāfiska grupa Afganistānas ziemeļaustrumos.
uzmirkšināt Pamirkšķināt, dot zīmi ar acīm.
pamirdzināt Pamirkšķināt.
pamirkšināt Pamirkšķināt.
pamiršķināt Pamirkšķināt.
uzplinkšķināt Pamirkšķināt.
pamirkšēt Pamirkšķināties.
peroma Pamirums, jutekļu maitāšanās.
pašumēties Pamisēties.
pamīkšām Pamīšām; pamīkšam.
pamīkšans Pamīšām; pamīkšam.
pamīkšonis Pamīšām; pamīkšam.
pamītan Pamīšām; pamītenis.
pamītani Pamīšām; pamītenis.
pamītim Pamīšām; pamītenis.
pamītu Pamīšām; pamītenis.
pamīkšam Pamīšām.
pamīkši Pamīšām.
pamīkšoņām Pamīšām.
pamīkšoņs Pamīšām.
pamīkšum Pamīšām.
pamīšān Pamīšām.
pamīši Pamīšām.
pamīšis Pamīšām.
pamīšķ Pamīšām.
pamītenis Pamīšām.
pamīteniski Pamīšām.
pamītin Pamīšām.
šķiemiņi Pamīši ejošs velku pāris; velku šķīruma vieta.
kašķene Pamīšlapu pakrēslīte ("Chrysosplenium alternifolium"), ilggadīgs augs ar ložņīgu, garu zemes stumbru, trijstūrainu stublāju un pamīšus ap to (apakšā rozetveidīgi) sakārtotām nierveidīgām robotām lapām, zied agri pavasarī.
krēsliņi Pamīšlapu pakrēslīte ("Chrysosplenium alternifolium").
mīstalēt Pamīšus likt (lūkus), piemēram, darinot, pinot vīzes vai veidojot tām dubultpinumu.
mīstalēt Pamīšus likt (vienu un otru kāju).
pakristīt Pamīšus tīt.
mīteniski Pamīšus, miteniski.
miteniski Pamīšus, mīteniski.
pamīkšums Pamīšus; pamīkšam.
pamīkšus Pamīšus; pamīkšam.
krempiski Pamīšus.
pamīš Pamīšus.
pamīšam Pamīšus.
pamīšan Pamīšus.
pamīšumis Pamīšus.
pamīten Pamīšus.
panīšumis Pamīšus.
pramišķi Pamīšus.
padzenāt Pamizot (mizu kokam).
paskust Pamizot (nevārītus kartupeļus).
palaupīt Pamizot; arī palobīt.
pamočīt Pamocīt.
pamurināt Pamocīt.
nomodīgs Pamodies, možs.
uzbikņīt Pamodināt (bakstot ar dūri pa ribām).
sacelt kājās Pamodināt (daudzus vai visus).
uzbruzdināt Pamodināt (izraisot zināmu trokšņu līmeni).
uzkustināt Pamodināt (kustinot).
sacelt Pamodināt (vairākus, daudzus), arī panākt, ka (vairāki, daudzi) atstāj guļasvietu pēc pamošanās.
uzdunckāt Pamodināt ar dunkas sitienu.
uzpuinīt Pamodināt ar dunku ribās.
uzgumzīt Pamodināt, piecelt.
samodināt Pamodināt, uzmodināt (daudzus).
izbungot Pamodināt, uzmodināt.
satraucināt Pamodināt, uztraukt, sakaitināt.
pacelt Pamodināt.
pamodīt Pamodināt.
piecelt Pamodināt.
uzbidzīt Pamodināt.
uzbidžīt Pamodināt.
uzbudīt Pamodināt.
uzbudzināt Pamodināt.
uzbudzīt Pamodināt.
uzdricināt Pamodināt.
uzdūcīt Pamodināt.
uzurdīt Pamodināt.
uzurrāt Pamodināt.
samost Pamosties (par vairākiem).
samosties Pamosties (par vairākiem).
nožirbt Pamosties no ģīboņa.
piecelties Pamosties un atstāt guļasvietu.
piesacelties Pamosties un celties augšā no guļasvietas.
uzbakarēties Pamosties un piecelties no gultas.
nobust Pamosties, atmosties.
atmosties Pamosties.
modrināties Pamosties.
pamodīties Pamosties.
pārsamosties Pamosties.
pasamosties Pamosties.
piesamosties Pamosties.
uzmodināties Pamosties.
uzmost Pamosties.
uzpurināties Pamosties.
pampass Pampa.
pampuļāties Pampaļāties - ļoti silti saģērbties, satīties.
Pampeln Pampāļu muiža, kuras teritorijā tagadējā Saldus novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pampāļi.
veldrenieki Pampāļu pagasta apdzīvotās vietas "Veldres" iedzīvotāji.
piepampt Pampstot palielināties apjomā (par ķermeņa daļu); pietūkt.
aizpampt Pampstot sašaurināties (par acīm).
aizpampt Pampt ciet; aiztūkt.
tērpt Pampt, milzt, uztūkt.
čūlāties Pampt, tūkt; briest.
paupt Pampt, tūkt.
pempt Pampt, tūkt.
tūkšķēt Pampt, uzpampt, uzpūsties.
pumpt Pampt.
tulzt Pampt.
bungulis Pampums no sitiena.
oidēma Pampums, audu piesūkšanās ar šķidrumu, novērojama dažādās sirds, nieru u. c. slimībās.
būle Pampums, puns, bumbulis.
gumba Pampums, puns.
tulsums Pampums, satūkums.
kunksla Pampums, tulzna, augonis.
tūks Pampums, uztūkums.
tūšks Pampums; tulzna.
pampa Pampums.
pampulis Pampums.
peipums Pampums.
pumpums Pampums.
tulzums Pampums.
cortaderia Pampuzāle.
pamūdēt Pamūdāties - nedaudz, mazliet mazgāt, peldināt.
auru Pamudinājuma interjekcija.
gač Pamudinājuma uzsauciens aitai.
užu Pamudinājuma uzsauciens sunim.
ša Pamudinājuma uzsauciens zirgam vai govij.
sug Pamudinājuma uzsauciens zirgam.
urdi Pamudinājumi, skubinājumi.
šudī Pamudinājums sunim meklēt pēdas.
šukī Pamudinājums sunim meklēt pēdas.
su Pamudinājums sunim sākt medības, medījuma meklēšanu.
ierosme Pamudinājums, rosinājums (piemēram, radošā darbā).
sagumdīt Pamudināt (ko darīt); arī sakūdīt.
pakrutināt Pamudināt darīt veicīgāk.
iesteidzināt Pamudināt steigties.
aktivizēt Pamudināt uz aktīvu darbību, izraisīt aktivitāti.
jodināt Pamudināt uz kaut ko, kaut ko atgādināt.
gundīt Pamudināt uz ļaunu.
žāvināt Pamudināt žāvāties.
nokūdināt Pamudināt, kūdīt.
saradzināt Pamudināt, paskubināt (uz kaut ko).
dracāt Pamudināt, paskubināt.
ieradzināt Pamudināt, paskubināt.
izbudzīt Pamudināt.
pabikstīt Pamudināt.
pamudrināt Pamudināt.
pavīkstīt Pamudināt.
piebidzināt Pamudināt.
uzmodrināt Pamudināt.
vīrināt Pamudināt.
kudž Pamudinošs uzsauciens medību sunim.
hortatīvs Pamudinošs.
hortātorisks Pamudinošs.
izmudināt Pamudinot, paskubinot dabūt ārā.
pamundrs Pamudrs.
apbēgt Pamukt zem kaut kā.
pamūķerēt Pamūķēt.
pamuļķis Pamuļķīgs.
pamuļķisks Pamuļķīgs.
pamuļķs Pamuļķīgs.
pustuims Pamuļķīgs.
pusglups Pamuļķis; apjucis.
āmuls Pamuļķis.
fedja Pamuļķis.
malahoļnijs Pamuļķis.
mīzalpakausis Pamuļķis.
žabeklis Pamuļķis.
žabuls Pamuļķis.
paduračēt Pamuļķot, arī piemuļķot.
pacūkāt Pamuļķot, pazobot.
pamopsēt Pamuļķot; mazliet izjokot.
paākstīt Pamuļķot; neilgu laiku, mazliet apsmiet.
pacūkāties Pamuļķoties, izjokot (kādu); pazoboties.
pasaāvīties Pamuļķoties, paaušoties.
papļundurēt Pamuļķoties.
pamurdzīt Pamurdzināt.
pamurkāt Pamurzāt (2).
pamurzīt Pamurzāt (2).
pamulsināt Pamusināt.
Pamūša Pamūšas skola - apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
pamužināt Pamušīt.
chortophila Pamušu dzimtas ģints.
delia Pamušu dzimtas ģints.
leptohylemyia Pamušu dzimtas ģints.
pegomyia Pamušu dzimtas ģints.
pamutinis Pamutenis.
pane Pana 1(2) sieva.
panāču Panāc šurp!
Nova Goa Panadži, pilsēta indijā, tās nosaukums līdz 1961. g.
kaisīt Panākot, ka krīt izklaidus (sīki, arī nelieli, viegli priekšmeti, viela), klāt (ar tiem ko).
izgriezt Panākot, ka pagriežas vēlamā virzienā, izbraukt, izvadīt (parasti transportlīdzekli, zirgu no kurienes, kur u. tml).
panax Panaksi.
panākstiene Panāksniece.
panākstuve Panāksniece.
pazare Panāksniece.
panāksti Panāksnieki - kāzinieki no līgavas radu un draugu puses.
panāčnieki Panāksnieki; panācnieki.
panaksti Panāksnieki; panācnieki.
panākstnieki Panāksnieki; panācnieki.
panārsnieki Panāksnieki; panācnieki.
panasni Panāksnieki; panācnieki.
panāsni Panāksnieki; panācnieki.
panāšņi Panāksnieki; panācnieki.
panāsnieki Panāksnieki; panācnieki.
panasti Panāksnieki; panācnieki.
panāsti Panāksnieki; panācnieki.
panāršņi Panāksnieki; panārsni.
panāksnes Panāksnieki.
panāksni Panāksnieki.
panākstes Panāksnieki.
panākstis Panāksnieki.
panārsni Panāksnieki.
panastnieki Panāksnieki.
panākšos Panāksniekos.
panāstnieks Panāksnieks.
panākši Panākstnieki - kāzinieki no līgavas radu un draugu puses.
panākšņi Panākstnieki - kāzinieki no līgavas radu un draugu puses.
atbrīvošana Panākšana, ka vairs nenoslogo, nesaista, netraucē u.tml.
ratrapāža Panākšana, paātrināta apgūšana.
pārsēdināt Panākt (aicinot vai liekot), ka (kāds) pār sēžas citā vietā.
nosēdināt Panākt (aicinot vai liekot), ka novietojas sēdus (kur, uz kā u. tml.).
piesēdināt Panākt (aicinot, liekot), ka (kāds) novietojas sēdus (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); palīdzēt novietoties sēdus (pie kā, kam klāt, arīkam tuvāk).
novirzīt Panākt (ar runu, žestiem u. tml.), ka (kas) virzās un pabeidz virzīties nost (no kurienes, kur u. tml.).
gūt Panākt (ar savām spējām, īpašībām, izturēšanos, darbu, pūlēm kādu stāvokli).
atvairīt Panākt (ar savu izturēšanos, ar vārdiem), ka netuvojas, attālinās.
apklusināt Panākt (ar savu rīcību, nostāju), ka tālāk neizplatās (runas, valodas).
vilcināt Panākt (ar savu rīcību), ka ieilgst (kā) īstenošana, norise u. tml, arī panākt, ka (kas) notiek, noris, tiek veikts vēlāk par paredzēto laiku.
gaiņāt Panākt (ar vārdiem, žestiem), ka (kāds) attālinās; dzīt prom, raidīt prom.
gainīt Panākt (ar vārdiem, žestiem), ka (kāds) attālinās; dzīt prom, raidīt prom.
apdzīt Panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā.
trumpēt Panākt (kāršu spēlē), ka pretinieks izdod trumpjus.
izspiest Panākt (ko, piemēram, ar varu, viltību, krāpšanu).
pirkt Panākt (ko), sasniegt (kādu rezultātu), upurējot, parasti ko vērtīgu.
sūtīt Panākt (pamudinot, rīkojot, pavēlot u. tml.), ka (kāds) dodas (uz kurieni, parasti ar noteiktu uzdevumu, mērķi).
valdīt Panākt (parasti ar fizisku spēku, veiklību), ka (rīks, ierīce u. tml.) ir noturams, lietojams, vadāms u. tml. vēlamajā veidā.
valdīt Panākt (parasti ar fizisku spēku), ka (dzīvnieks) pakļaujas, izturas noteiktā, vēlamā veidā.
novaldīt Panākt (parasti ar pūlēm, grūtībām), ka (ierīce, mehānisms u. tml.) darbojas noteiktā, vēlamā veidā.
dabūt Panākt (parasti ar pūlēm, grūtībām), ka tiek sasniegts vēlamais rezultāts.
aizdabūt Panākt (parasti ar pūlēm), lai (kāds) ko dara.
valdīt Panākt (parasti ar stingrību), ka (cilvēks, piemēram, audzināmais) paklausa, izturas vēlamā veida.
vilt Panākt (parasti ar viltu), būt par cēloni, ka (kāds) kur dodas; arī vilināt (1).
melnināt Panākt (parasti krāsojot), ka (kas) kļūst melns vai ļoti tumšs.
pelēcināt Panākt (parasti krāsojot), ka (kas) kļūst pelēks vai pelēcīgs.
zilināt Panākt (parasti krāsojot), ka (kas) kļūst zils, iegūst zilganu nokrāsu.
iedzīt Panākt (parasti sportā).
dzesināt Panākt (parasti, aktīvi iedarbojoties, - maisot, laistot u. tml.), ka (kas karsts, silts) kļūst vēss vai vēsāks.
dzēst Panākt (parasti, berzējot ar dzēšamgumiju), ka zūd (uzrakstītais, uztrieptais).
lecināt Panākt (parasti, viegli sitot), ka atdalās (piemēram, miza no koka).
pīt Panākt (piemēram, apmelojot), ka (pret kādu) rodas nevēlama attieksme.
nodrošināt Panākt (piemēram, ar ierīces, mehānisma palīdzību), ka (ko) var iedarbināt, izmantot tikai noteiktas personas.
ievadīt Panākt (piemēram, ieelpojot, injicējot, iedzerot), ka (parasti zāļu viela) iekļūst (organismā).
izjemt Panākt (piemēram, izceļot, izvelkot, izlaužot), ka (kas) vairs neatrodas līdzšinējā vietā.
kverkšināt Panākt (piemēram, kaitinot), ka (dzīvnieks) rūc, arī urkšķ.
kverkšķināt Panākt (piemēram, kaitinot), ka (dzīvnieks) rūc, arī urkšķ.
iegūt Panākt (piemēram, mācoties), ka paliek apziņā.
piestiprināt Panākt (piemēram, naglojot, līmējot, sienot), ka (kas) stingri turas (pie kā, kam klāt).
ievadīt Panākt (piemēram, sūknējot), ka (gāze) ieplūst (kur iekšā).
panākties Panākt 1 (1).
panākties Panākt 1 (2).
panākties Panākt 1 (3).
uzrādīt Panākt ar savām spējām, darbu u. tml. (kādas darbības rezultātu).
iegrūst Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, arī būt par cēloni, ka (kāds) pret savu gribu (parasti pēkšņi) nonāk nevēlamā stāvoklī.
iekārdināt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga vēlēšanās (pēc kā, ko darīt u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas šāda vēlēšanās.
pavedināt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga vēlēšanās (piemēram, ko darīt, parasti ko nevēlamu); būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas šāda vēlēšanās.
likt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kāds) var, spēj (ko saprast, nojaust u. tml.).
izglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni tam, izvairās vai atbrīvojas (no cilvēka vai dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
paglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni tam, ka izvairās vai atbrīvojas (no cilvēka vai dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
izglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka izvairās (no nepatīkama stāvokļa, cilvēka) vai izkļūst (no nepatīkama stāvokļa), atbrīvojas (no kā traucējoša, no nepatīkama cilvēka).
paglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka izvairās (no nepatīkama stāvokļa, cilvēka) vai izkļūst (no nepatīkama stāvokļa), atbrīvojas (no kā traucējoša, no nepatīkama cilvēka).
izglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka izvairās vai atbrīvojas (no sev kaitīga, bīstama cilvēka, dzīvnieka).
izglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka nenonāk (briesmās, postā u. tml.) vai izkļūst (no briesmām, posta u. tml.).
paglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka nenonāk (briesmās, postā u. tml.) vai izkļūst (no briesmām, posta u. tml.).
savalkāt Panākt ar varu, lai kur piedalās.
raskoloķ Panākt atzīšanos.
raskruķiķ Panākt atzīšanos.
sabojāt Panākt būt par cēloni, ka (kas) kļūst neglīts, nepatīkams, arī neatbilstošs kādām, parasti estētiskām, prasībām, normām.
izpūdēt Panākt būt par cēloni, ka izpūst.
atsteigt Panākt iekavēto.
līdzināt Panākt ka (cilvēki, dzīvnieki, augi, priekšmeti) veido, parasti taisnu, rindu, virkni.
āķoties Panākt kaut ko ar (nelielu) mānīšanos.
sadziedāties Panākt labu saprašanos.
pārmākt Panākt pārsvaru (sporta spēlē) - par komandu, sportistiem sporta spēlēs.
izlīgt Panākt samierināšanos; samierinoši piekāpties.
sabalsoties Panākt savstarpēji saskanīgu skanējumu; skanēt saskanīgi, arī vienlaicīgi (ar ko citu skanošu).
vienoties Panākt savstarpēju saprašanos, arī kopīgi nolemt (ko darīt).
salīgt Panākt savstarpēju vienošanos par līguma saistībām, noteikumiem, savstarpēji uzņemties līguma saistību, noteikumu ievērošanu, izpildīšanu.
uzvinnēt Panākt sev labvēlīgu rezultātu, spriedumu (piemēram, strīdā, prāvā).
reabilitēties Panākt sevis reabilitēšanu.
notvert Panākt un satverot aizturēt, apturēt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
atslābināt Panākt vai ļaut, ka atslābst (piemēram, muskuļi); būt par cēloni, ka atslābst (piemēram, muskuļi).
birdināt Panākt vai ļaut, ka birst (ilgstoši vai vairākkārt).
noritināt Panākt vai pieļaut, ka (kā lāses) norit lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
aizsaldēt Panākt vai pieļaut, ka aizsalst.
uzrīdīt Panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) nonāk naidīgās attiecībās (ar kādu).
dragāt Panākt, arī būt par cēloni, ka (kas) zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi.
vītināt Panākt, arī būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) vīst, daļēji zaudējot mitrumu (parasti saulē, ēnā).
uzlaist Panākt, arī ļaut, ka (kāds) savā darbībā nonāk (kur), darbojas (kādā nozarē u. tml.).
pielaist Panākt, arī ļaut, ka (kas) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
izlaist Panākt, arī ļaut, ka (parasti šķidrums, gāze) izplūst (no kurienes, kur u. tml.).
izlaist Panākt, arī ļaut, ka (parasti šķidrums, gāze) izplūst cauri (kam), caur (ko).
ielaist Panākt, arī ļaut, ka (šķidrums, gāze) ieplūst (kur iekšā); panākt, arī ļaut, ka (gaisma) izplatās (kur iekša).
veltīt Panākt, arī ļaut, ka izpaužas, parasti pozitīva, emocionāla attieksme (pret kādu, arī ko).
iediedzēt Panākt, arī ļaut, ka sāk dīgt.
laist Panākt, arī ļaut, lai (dzīvnieks) dodas, arī virzās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
laist Panākt, arī ļaut, lai (dzīvnieks) virzās (noteiktā gaitā, kustībā).
iepludināt Panākt, arī ļaut, lai ieplūst (ūdenskrātuvē).
ieplūdināt Panākt, arī ļaut, lai ieplūst (ūdenskrātuvē).
izpludināt Panākt, arī ļaut, lai izplūst (no kurienes, kur u. tml.).
izplūdināt Panākt, arī ļaut, lai izplūst (no kurienes, kur u. tml.).
svilināt Panākt, arī pieļaut (piemēram, tuvinot, liekot klāt ko karstu, degošu), ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mazu, liesmu; būt par cēloni tam, ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mazu, liesmu (par karstu priekšmetu, uguni, liesmām u. tml.).
savelt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (apmatojumā, apspalvojumā) izveidojas vairākas, daudzas pinkas.
sarežģīt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kā) paveikšana, atrisināšana, izlemšana kļūst grūta vai grūtāka.
saviest Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas, parasti dzīvnieki, augi) saviešas.
trulināt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) kļūst truls (1) vai trulāks.
saskābināt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pārmērīgi, skābs.
saļodzīt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) saļogās (2).
satrūdināt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) satrūd.
savītināt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) savīst.
trīcināt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) trīc (1).
trīcināt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) trīc (2).
trūdināt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) trūd.
saindēt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (piemēram, vidē, vielās, uz priekšmetiem) nonāk indīgas vielas, arī radioaktīvas vielas, nevēlami mikroorganismi, parasti kaitīgā, bīstamā koncentrācijā.
palaist Panākt, arī pieļaut, ka (dzīvnieks) dodas, arī virzās (kur, kādā virzienā u. tml.); panākt, arī pieļaut, ka (dzīvnieks) dodas, arī virzās (noteiktā veidā).
uzlaist Panākt, arī pieļaut, ka (dzīvnieks), parasti straujā gaitā, uzvirzās virsū (kādam).
pārsniegt Panākt, arī pieļaut, ka (kā) skaitliskā vērtība kļūst lielāka, nekā paredzēts kādās normās, prasībās.
iesvilināt Panākt, arī pieļaut, ka (kas) stipri karstot, gruzdot, arī degot no virspuses atstāj deguma pēdas, redzamu zīmi.
uzlaist Panākt, arī pieļaut, ka (priekšmets) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
palaist Panākt, arī pieļaut, ka (priekšmets) virzās, arī sāk virzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
salaist Panākt, arī pieļaut, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
čirkstināt Panākt, būt pa cēloni, ka cirtojas.
spirdzināt Panākt, būt par cēloni (parasti piegādājot ūdeni, mainoties laikapstākļiem), ka (piemēram, augiem, dzīvniekiem) uzlabojas eksistences apstākļi.
piesaistīt Panākt, būt par cēloni ka (kādam) izraisās pozitīva attieksme, patika (pret ko).
padarīt Panākt, būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) iegūst (jaunu īpašību), nonāk (kādā stāvoklī).
padarīt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) kļūst (par ko).
padarīt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, priekšmets, parādība) iegūst (kādu īpašību), kļūst (kāds).
slapināt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst slapjš (1).
smērēt Panākt, būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst netīrs; traipīt.
sadzeltināt Panākt, būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) sadzeltē (1).
sadzeltināt Panākt, būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) sadzeltē (2).
vērst Panākt, būt par cēloni, ka (acīm, skatienam) rodas noteikta saistība (ar kādu objektu).
žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (acīm) zūd vai vājinās redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.).
noskaidrot Panākt, būt par cēloni, ka (apziņa, prāts) kļūst skaidrs; apskaidrot (1).
mumificēt Panākt, būt par cēloni, ka (audi) sažūst un ievērojami samazinās apjomā.
saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (augi, dzīvnieki) turpina dzīvot, eksistēt, arī netiek iznīcināti.
nosmacēt Panākt, būt par cēloni, ka (augi, to daļas) gaisa trūkuma dēļ aiziet bojā.
piebriedēt Panākt, būt par cēloni, ka (augi, to daļas) piebriest.
nobendēt Panākt, būt par cēloni, ka (augi) aiziet bojā.
nobriedināt Panākt, būt par cēloni, ka (augļi, sēklas u. tml.) nobriest, nogatavojas; nobriedēt.
nobriedēt Panākt, būt par cēloni, ka (augļi, sēklas u. tml.) nobriest, nogatavojas; nobriedināt.
sakropļot Panākt, būt par cēloni, ka (augs, tā daļa) kļūst, parasti pilnīgi, kropls.
pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (balss) iegūst citu izteiksmi, skanējumu.
nobendēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam vai dzīvniekam) izraisās stipras sāpes, ciešanas, nogurums.
spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) palielinās garīgie spēki.
iedvesmot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) rodas spēcīga vēlēšanās strādāt, darboties, darba prieks, enerģija.
salauzt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) zūd spējas darboties; arī iznīcināt (cilvēku).
samalt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam), parasti pilnīgi, zūd vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības; panākt, būt par cēloni, ka zūd, parasti pilnīgi (vēlamās emocijas, idejas u. tml.).
sadragāt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam), parasti pilnīgi, zūd vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības; panākt, būt par cēloni, ka zūd, parasti pilnīgi (vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības).
saspiest Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki vai dzīvnieki) novietojas, arī atrodas, dzīvo cieši cits pie cita nelielā telpā, vietā.
izdeldēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) aiziet bojā.
nīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) iet bojā; nāvēt.
postīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) iet bojā.
pulcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) nāk kopā, vienuviet; pulcēt.
pulcēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) nāk kopā, vienuviet; pulcināt.
žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem vai dzīvniekiem) zūd vai vājinās spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.).
šķirt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem) zūd saiknes (ar ko) vai to rašanās kļūst neiespējama.
rūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) kļūst spēcīgāks, izturīgāks.
sviedrēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) svīst (1).
sakropļot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermeņa daļa) kļūst, parasti pilnīgi, kropls.
vārdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) gurst, kļūst vārgs3 (1), nespēcīgs (1).
izdrebināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ilgāku laiku, ļoti dreb.
pagriezt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izmaina kustību, stāvokli (kādā virzienā); panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavērsās (pret ko, uz ko u. tml.).
spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) kļūst fiziski spēcīgs vai spēcīgāks.
novārdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti nogurst, arī kļūst vārgs, nespēcīgs.
norobežot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) paliek savrup, bez saiknes (ar ko).
nomirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pamazām zaudē spēkus un aiziet bojā.
vadīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas vēlamajā virzienā, veidā.
slīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) slīkst (1).
savaldīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, cilvēku grupa) pārmaina savu izturēšanos, rīcību, pakļaujas vēlamajām normām, nosacījumiem u. tml.
pacelt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā psihiskais stāvoklis) kļūst aktīvāks.
rūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, viņa raksturs, griba) kļūst stingrāks, noteiktāks; panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku attiecības) kļūst noturīgākas.
nodarbināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) aktivizē psihiskos procesus atbilstoši noteiktam mērķim, uzdevumam; būt par cēloni tam, ka (psihe, tās procesi) aktivizējas atbilstoši noteiktam mērķim, uzdevumam.
spārnot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst garīgi aktīvs, darbīgs, ka (tam) rodas vēlēšanās strādāt, darboties; iedvesmot; iejūsmināt.
spirdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst spirgts vai spirgtāks; panākt, būt par cēloni, ka (ķermeņa daļas) sāk labāk funkcionēt.
notrulināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst vienaldzīgs, nejūtīgs.
samīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst, parasti ļoti, gļēvs, vājš, padevīgs.
sadeldēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst, parasti ļoti, vārgs, vājš, ļoti novājē, arī zaudē garīgos spēkus.
satrakot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk nesavaldīgi izturēties, rīkoties; satracināt.
satracināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk nesavaldīgi izturēties, tīkoties.
nāvēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) mirst.
iekustināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) sāk darboties, kļūst aktīvs.
tracināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) uzbudinās, nesavaldīgi izturas, rīkojas.
saniknot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks), parasti pēkšņi, kļūst nikns.
uztracināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks), parasti pēkšņi, ļoti uzbudinās.
saturēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku vai dzīvnieku grupa) neizklīst; panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku grupa, kolektīvs) ir vienots.
sekmēt Panākt, būt par cēloni, ka (darbība, process u. tml.) noris vēlamā veidā, rada vēlamo rezultātu; arī veicināt.
novadīt Panākt, būt par cēloni, ka (doma, ideja u. tml.) sasniedz (kādu), tiek uztverta, saprasta.
uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieka vai auga īpašības, šķirne, suga u. tml.) kļūst kvalitatīvākas, piemērotākas noteiktām prasībām.
nīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieki, augi) iet bojā; nīdēt 1(1).
postīt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieki, augi) iet bojā.
pulcēt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieki) nāk kopā, vienuviet.
pulcināt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieki) nāk kopā, vienuviet.
nāvēt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks, augs) iet bojā.
satracināt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks) sāk trakot, plosīties.
satrakot Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks) sāk trakot, plosīties.
tracināt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks) trako, plosās.
saniknot Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks), parasti pēkšņi, kļūst nikns.
uztracināt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks), parasti pēkšņi, ļoti uzbudinās, sāk trakot u. tml.
vadīt Panākt, būt par cēloni, ka (fizikāla, tehniska, bioloģiska sistēma, norise) funkcionē, darbojas kādā veidā.
pasliktināt Panākt, būt par cēloni, ka (fizioloģisks vai psihisks stāvoklis) kļūst sliktāks.
iespīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (gaisma) iespīd (kur iekšā).
taktēt Panākt, būt par cēloni, ka (iekārta, ierīce u. tml.) darbojas sinhroniski noteiktos laika momentos.
noklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (ierīce, aparāts, mašīna u. tīru.) rada klusākas vai klusas skaņas.
klusināt Panākt, būt par cēloni, ka (ierīce, aparāts, mašīna u. tml.) rada klusākas skaņas vai nerada skaņas.
pieklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (ierīce, mehānisms u. tml.) rada mazliet klusākas skaņas.
uzjundīt Panākt, būt par cēloni, ka (jūtas, atmiņas u. tml.) izraisās (psihē), uztrauc.
uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka (jūtas, atmiņas u. tml.) spēcīgi izraisās (psihē), uztrauc.
paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā īpašības, to kopums) kļūst labāks.
pazemināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā īpašības, to kopums) kļūst sliktāks.
padziļināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā slānis) kļūst biezāks.
pārvarēt Panākt, būt par cēloni, ka (kā spēka, pretestības u. tml.) iedarbība pavājinās, izbeidzas.
palielināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā, piemēram, priekšmeta, teritorijas) izmēri kļūst lielāki.
paātrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) ātrums palielinās; panākt, būt par cēloni, ka kam (ātrums) palielinās.
palēnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) ātrums pamazinās; panākt, būt par cēloni, ka kam (ātrums) pamazinās.
pārorientēt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) darbība, norise kļūst citāda, tai tiek izvirzīts cits mērķis; panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, darbība, norise) kļūst citāds.
palielināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) sastāvdaļu skaits kļūst lielāks.
palielināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) skaitliskā vērtība kļūst lielāka; panākt, būt par cēloni, ka (kā) daudzums kļūst lielāks.
spīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) virsma labi atstaro gaismu.
šķīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāda viela) veido šķīdumu ar citu vielu.
papildināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāda, kā īpašības, spējas) tiek izceltas, pastiprinātas, arī līdzsvarotas.
sajūsmināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādā) izraisās sajūsma.
sasaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādai parādībai, norisei u. tml.) izveidojas cieša saikne (ar ko); panākt, būt par cēloni, ka (kādas parādības, norises u. tml.) tiek iekļautas noteiktā kopumā, sistēmā.
taisīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam, kam) rodas (kāda īpašība, stāvoklis u. tml.).
izklaidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās citāds, (parasti pozitīvs, mazāk sasprindzināts) psihisks stāvoklis.
sāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās dziļš, nomācošs emocionāls stāvoklis.
pacilāt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās emocionāls saviļņojums, priecīgs satraukums, garīgs možums.
satriekt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās ļoti spēcīgs psihisks pārdzīvojums.
sacelt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās naidīga attieksme (pret kādu).
mocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās psihiskas ciešanas, arī ļoti nepatīkams pārdzīvojums; panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst grūta, arī ļoti nepatīkama situācijā.
spīdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās psihiskas ciešanas, arī ļoti nepatīkams pārdzīvojums; panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst grūtā, arī ļoti nevēlamā situācijā; mocīt (2).
tirdīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās psihisks nemiers, arī mokošs pārdzīvojums.
satraukt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās satraukums.
smeldzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās smeldze 1(2).
samocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās stipras fiziskas ciešanas.
uzbudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās uzbudinājums (1).
uztraukt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās uztraukums.
saradot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izveidojas ciešas saiknes (parasti ar citiem cilvēkiem, piemēram, pēc kopīgām pazīmēm, darbības, idejas, mērķiem).
nodrošināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) kas, parasti eksistences līdzekļi, ir pietiekamā, arī lielā daudzumā.
pieradināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) kļūst par paradumu, ieražu (kāda darbība, rīcība, izturēšanās veids).
izraut Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) pēkšņi izzūd (parasti negatīvs psihisks stāvoklis).
pievilkt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas interese, izraisās patika; piesaistīt.
ieintriģēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas liela ziņkāre, arī interese.
maldināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas sagrozīta, arī nepareiza izpratne (par ko).
sagatavot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas vajadzīgās īpašības, zināšanas, izpratne u. tml. (kādam nolūkam).
sakompromitēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas, parasti liela, neslava, tiek sagrauta (kāda) reputācija.
sakutināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) sāk, parasti ļoti, kutēt; panākt, būt par cēloni, ka (ķermeņa daļa) sāk, parasti ļoti, kutēt.
remdēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) vājinās, zūd, parasti nevēlams, fizioloģisks vai psihisks stāvoklis.
veldzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) zūd vai mazinās (slāpes, arī sāpes).
sasāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, izraisās sāpīgs pārdzīvojums.
sadrošināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas drosme (ko darīt); arī iedrošināt.
sadūšot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas drosme (ko darīt); arī iedrošināt.
sasparot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas spars, griba (ko darīt).
paretināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds cilvēku kopums) kļūst skaitā mazāks.
retināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds cilvēku kopums) kļūst skaitā mazs vai mazāks.
ņemt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds ko) zaudē.
sajaukt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds stāvoklis) izbeidzas; panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, nodoms, iecere) kļūst nerealizējams.
pazudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) aiziet bojā.
šķīstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) kļūst tikumīgs, morāli skaidrs.
nostādīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) nokļūst (kādā stāvoklī, situācijā).
šūpot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) šūpojas (3).
pārveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā āriene) iegūst citu izskatu; panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, kustības, valoda) kļūst citāds.
pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā āriene) iegūst citu izskatu.
pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā psihes, rakstura, personības īpašības) pārveidojas; padarīt (kādu) par ko citu; arī pārveidot (3).
pārveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā psihes, rakstura, personības īpašības) pārveidojas.
stādināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) apstājas.
traukt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ātri virzās, arī ko dara.
paturēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) atrodas joprojām, paliek (kā) ietekmē, saiknē (ar ko).
steidzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) dara ko ātri vai ātrāk.
piemānīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) iegūst nepareizu informāciju.
pārturkot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) iegūst turku tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot turku valodu) - par cittautieti.
raut Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) iesaistās spraigā, intensīvā darbībā.
pievērst Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) iesaistās, iekļaujas (kādā darbībā, norisē).
izraut Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) izkļūst (no nevēlama stāvokļa).
izkustināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) izkļūst (no, parasti pasīva, psihiska stāvokļa).
izkustināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) izkustas (2).
pataisīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (par ko), iegūst citas īpašības, nonāk citā stāvoklī.
veidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (par ko); attīstīt, pilnveidot.
izveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (par ko).
saistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst bikls, nebrīvs, ka (kādam) zūd nepiespiestība, atraisītība.
sadrūmināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst drūms.
uzjautrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst jautrs.
līksmināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst līksms (1); izraisīt līksmi (kādam).
mundrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst mundrs.
uzmundrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst mundrs.
nabadzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst nabadzīgs (1).
nervāt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst nervozs.
nolemt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst par ko, dara ko, arī nonāk kādā vidē; būt par cēloni, ka realizējas, notiek (kas iepriekš noteikts).
proletarizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst par proletārieti (1).
priecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst priecīgs; izraisīt prieku (kādam).
sarosināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst rosīgs, aktīvs.
skumdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst skumjš; izraisīt skumjas (kādam).
noskumdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst skumjš.
saspēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst spēcīgs.
sasaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst, parasti ļoti, bikls, nebrīvs, ka (kādam) zūd nepiespiestība, atraisītība.
sajautrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst, parasti ļoti, jautrs.
sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst, parasti ļoti, nebrīvs (savas darbības, izturēšanās veidā).
sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst, parasti psihiski, aktīvs, koncentrēts.
novērst Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) maina uzskatus, viedokli.
mulsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) mulst; izraisīt mulsumu.
pienaglot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nespēj kustēties.
noguldīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) noguļas, nonāk guļus stāvokli.
izvirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību.
grūst Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst nevēlamā stāvoklī, grūtos apstākļos.
sprostot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst vietā, veidojumā (piemēram, sprostā, iežogojumā), kas ievērojami ierobežo pārvietošanās iespējas.
nomaldināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nomaldās (1).
iedzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk (nevēlamā stāvoklī).
novest Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk (noteiktā, parasti nevēlamā, psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
pazudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk galēji nevēlamā, nelabvēlīgā stāvoklī.
nodzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk nevēlamā stāvoklī.
izputināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk trūkumā, nabadzībā (zaudējot, piemēram, saimniecību, īpašumu).
putināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk trūkumā, nabadzībā, zaudējot, piemēram, savu saimniecību, īpašumu.
izspiest nopūtu Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nopūšas.
saliekt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) padodas, pakļaujas, parasti pilnīgi.
liekt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) padodas, pakļaujas.
pārkrievot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārkrievojas.
pārlatvināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārlatvinās.
pārlatviskot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārlatviskojas.
pārpoļot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārpoļojas.
pārtautot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārtautojas.
pārvācot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārvācojas.
nolaupīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pazaudē (ko nozīmīgu, arī neatgūstamu).
izcelt no gultas Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pieceļas no guļasvietas.
saslimdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pilnīgi nododas (kam); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk (kāda psihiska stāvokļa, kādas attieksmes) varā.
raudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) raud.
sadumpot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sadumpojas.
saīdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) saīgst.
iesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk piedalīties (piemēram, darbā, pasākumā, organizācijā).
ierūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk raudāt.
saraudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk raudāt.
sasmīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk smieties.
iesnaudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk snaust.
ieļaunot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk turēt ļaunu prātu.
mierināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk vieglāk pārdzīvot (piemēram, bēdas, bailes, satraukumu).
sakaunināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sakaunas.
saminstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) saminstinās.
samulsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) samulst.
sapriecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sapriecājas.
saradināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sarod (2).
sasildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sasilst (2).
pilnveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sasniedz augstāku pakāpi garīgajā vai fiziskajā attīstībā.
novirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) savā darbībā pievēršas kam citam.
smīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) smejas, arī smaida.
socializēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) socializējas (1).
uzraut Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) strauji pieceļas (kājās, sēdus).
statināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) tiek atcelts (no amata).
uzvarēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) tiek pārspēts, pieveikts (piemēram, strīdā, politiskā cīņā, ekonomiskā konkurencē).
uzraust Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas (no miega).
uzraut Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas (no miega).
uztraukt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas (no miega).
zagt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē (ko nozīmīgu); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nespēj (ko) izmantot.
satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē garīgo līdzsvarotību, mieru; dziļi ietekmēt, saviļņot (kādu).
satrīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē garīgo līdzsvarotību, mieru; dziļi ietekmēt, saviļņot (kādu).
saskaldīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē psihes, rakstura, personības vienotību; panākt, būt par cēloni, ka kādam zūd (psihes, rakstura, personības) vienotība.
sašķelt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē psihes, rakstura, personības vienotību; panākt, būt par cēloni, ka kādam zūd (psihes, rakstura, personības) vienotība.
nomocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), ilgāku laiku pārvarot grūtības (ko darot, atrodoties kādā stāvoklī), ļoti nogurst, zaudē spēkus, arī cieš mokas.
pārmocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), ilgāku laiku pārvarot grūtības (ko darot, atrodoties kādā stāvoklī), pārāk nogurst, pārpūlas.
sakaitināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst dusmīgs, arī sāk izjust dziļu nepatiku.
sadusmot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst dusmīgs.
samundrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst mundrs.
sanervozēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst nervozs.
sapiktot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst pikts, īgns.
sasirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst sirdīgs.
sadīdīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādu), parasti pilnīgi, pārņem (izjūtas, pārdzīvojums u. tml.).
novadīt Panākt, būt par cēloni, ka (kairinājums, impulss u. tml.) izplatās noteiktā virzienā (uz kurieni).
vērst Panākt, būt par cēloni, ka (kam, piemēram, tekstam, mākslas darbam) veidojas noteikta satura saistība (ar kādu domu, ideju, parādību u. tml.).
pabiezināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) izveidojas lielāks caurmērs, šķērsgriezums.
uzvelvēt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) izveidojas velves forma.
piešķirt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) izveidojas, rodas (piemēram, kādas īpašības).
slīpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) noteiktā vietā veidojas slīpums; panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst slīpāks vai slīps.
sasāļot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) palielinās sāls vai sāļu saturs.
iekrāsot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas kāda nokrāsa.
līdzsvarot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas līdzsvars (1).
līdzsvarot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas līdzsvars (2).
liekt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas lokveida forma.
saspriegt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas mehāniskais spriegums.
spraugot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas sprauga vai spraugas.
svaidzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas svaigums.
izvelvēt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas velves forma.
spriegot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, arī palielinās mehāniskais spriegums.
sarežģīt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, veidojas daudzas, dažādas, savstarpēji saistītas sastāvdaļas; panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kam) rodas, veidojas daudzu, dažādu, savstarpēji saistītu parādību, pazīmju, attieksmju u. tml. mijiedarbība.
krokot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) veidojas, rodas krokas (1).
sakrokot Panākt, būt par cēloni, ka (kam), parasti viscaur, izveidojas krokas.
nodzēst Panākt, būt par cēloni, ka (kas degošs) pārstāj degt.
novērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams) nenotiek, nerodas, neizraisās.
pārveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kas sabiedrībā, piemēram, sabiedriskās attiecības) kļūst citāds, iegūst citu veidu, kvalitāti.
pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas sabiedrībā) iegūst citu veidu, kvalitāti; arī pārveidot (2).
lidināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas viegls), gaisa plūsmas nests, virzās, arī kustas.
mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti āda, mati) kļūst mazāk raupjš, stingrs.
plasticēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti cietviela) siltuma, bīdes spēka iedarbībā kļūst plastisks vai plastiskāks.
kviecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti cūka) vairākkārt kviec; ļaut lai kviec.
novēlināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti darbība, process) novēlojas.
pavieglināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti darbs, norise) kļūst vieglāks.
klusināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti gaisma, krāsas) kļūst mazāk spilgts.
nocietināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti griba, raksturs) kļūst stingrs, nepakļāvīgs, valda pār jūtām; panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst bezjūtīgs, neiejūtīgs.
skaļināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti iekārta, ierīce) rada skaļas vai skaļākas skaņas.
pīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti iekārta, ierīce) vairākkārt pīkst.
savākt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti kā vairākas, daudzas plūsmas, starojumi) tiek uztverts un izveido noteiktu kopumu, sistēmu, arī savirzās (kopa, kādā kopuma, veidojumā, arī kur); savirzīt (piemēram, vielas, priekšmetus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
kutināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) kut.
pakustināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti ķermeņa daļas) pakustas.
uzvarēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams, piemēram, parādība, apstākļi) izbeidzas, tiek pārvarēts.
uzveikt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams, piemēram, parādība, apstākļi) izbeidzas, tiek pārvarēts.
uzlaist Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams) izraisās, iestājas u. tml.
uzstellēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams) izraisās, iestājas u. tml.
uzsūtīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams) izraisās, iestājas u. tml.
paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti parādība sabiedrības dzīvē) sasniedz augstāku attīstības, nozīmīguma pakāpi.
ripināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti priekšmets) ripo; vairākkārt velt, arī grozīt (kādu, parasti apaļas formas, priekšmetu).
resnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti priekšmets) viscaur vai kādā daļā kļūst resns vai resnāks.
samocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks stāvoklis, jūtas, domas) kļūst pretrunīgs, arī grūti panesams, nepatīkams.
sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks stāvoklis) kļūst aktīvs, koncentrēts.
mazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst mazāk intensīvs.
pamazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst mazāk intensīvs.
norūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti raksturs, griba) kļūst spēcīgs, noteikts; panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku attiecības) kļūst noturīgas.
sasārtot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti seja, tās daļas) kļūst, parasti ļoti, sārts.
mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti skaņa) kļūst maigāks, klusāks.
pārsātināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti smarža) izplatās (telpā, vidē) pārāk lielā daudzumā.
pasliktināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti stāvoklis, apstākļu, īpašību kopums) vairs neatbilst kādām normām, prasībām.
šķiest Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti šķidrs) vienlaikus strauji virzās uz vairākām vai visām pusēm; panākt, būt par cēloni, ka (kā sīka, viegla kopums) virzās šādā veidā.
rimināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti šķidrums) kļūst remdens.
piekarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti telpa, apkārtne, vide) piekarst.
izaukstēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti telpa) kļūst auksts vai aukstāks.
pāraukstēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti telpa) kļūst pārāk auksts.
klaidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti uzmanība, domas) kļūst mazāk koncentrēts.
mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela, priekšmets) kļūst mīkstāks vai mīksts.
mīkstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela, priekšmets) kļūst mīkstāks vai mīksts.
samīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela, priekšmets) kļūst, parasti viscaur, mīksts.
neitralizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela) zaudē īpašu, specifisku iedarbību; panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela) neizraisa, parasti nevēlamas, blakus parādības.
jaukt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, attiecības starp cilvēkiem) tiek traucēts.
paasināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, attiecības, stāvoklis) kļūst saspīlētāks, draudīgāks.
vulgarizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, atziņas, idejas) kļūst vulgāras.
saplūksnāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, audums, papīrs) kļūst, parasti viscaur, plūksnains.
saplūksnot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, audums, papīrs) kļūst, parasti viscaur, plūksnains.
uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, augsne, gaiss, arī platība u. tml.) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām prasībām.
uzdvest Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, aukstums, smarža) iesāk izplatīties; panākt, būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās.
padziļināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, bedre, ūdenstilpe) kļūst dziļāks.
paseklināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, bedre, ūdenstilpe) kļūst seklāks.
postīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, celtnes, teritorija) tiek iznīcināts, pārvēršas drupās.
sapostīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, celtnes, teritorija) tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, pārvēršas drupās.
nospiest Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, cena, vērtība) pazeminās.
lēnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, darbība, norise) kļūst lēnāks.
likvidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, darbība, pasākums) vairs nenotiek.
mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, darbība, process, arī parādība) kļūst vājāks, mazāk intensīvs.
sašķobīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, doma, uzskats, attiecības) zaudē savu stabilitāti, noturību.
šķobīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, doma, uzskats, attiecības), parasti pakāpeniski, zaudē savu stabilitāti, noturību.
uzduļķot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, duļķes, nogulsnes) uzvirzās augšā, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst duļķains.
uzzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, fakts, situācija) kļūst (kādam) zināms; gūt iespēju (ko) zināt (par ko).
pilnveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, garīgā vai fiziskā attīstība, parādība sabiedrībā) sasniedz augstāku pakāpi, atbilst augstākām prasībām.
uzlādēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, gāze, atmosfēra) jonizējas.
sargāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, gods, attiecības starp cilvēkiem, tradīcijas) saglabājas.
postīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, iecere) nav realizējams.
saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, iespaidi, informācija) nezūd, turpina pastāvēt (atmiņā, apziņā u. tml.).
sagraut Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ietekme, uzskats), parasti pilnīgi, zūd, pazaudē iedarbīgumu.
saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, īpašība, stāvoklis, attieksme, darbība) nezūd, turpina pastāvēt.
vājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, īpašība) kļūst mazāk intensīvs, vājāk izteikts.
mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, izturēšanās, rīcība, runa) kļūst mazāk ass, bargs.
papildināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, kā kopums) kļūst bagātīgāks, plašāks.
likvidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, konflikts, domstarpības) zūd.
tušēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, krāsa) kļūst blāvs vai blāvāks, mazāk spilgts.
sarūgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, laikposms) ir saistīts ar sāpīgu pārdzīvojumu, arī kļūst nepatīkams, grūts.
mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, līnija, formas) kļūst mazāk spilgts, krass, kontrastains.
papildināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, mākslas darbs, daiļrades process) kļūst saturīgāks, detaļām, izteiksmes līdzekļiem bagātāks.
kliedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, migla, dūmi) kļūst mazāk koncentrēts, blīvs.
sagāzt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība sabiedrībā, doma, ideja) aiziet bojā, izbeidz pastāvēt.
saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība sabiedrībā, kultūrā) nezūd, turpina eksistēt, būt, arī netiek iznīcināts.
mazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība, norise, to īpašības) kļūst vājāks vai vājš.
pamazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība, norise, to īpašības) kļūst vājāks.
saaust Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, pārdzīvojumi, domas) cieši sasaistās (ar ko).
pastiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, kā savienojums) kļūst stiprāks, izturīgāks.
saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, materiālas vērtības) nezūd, turpina eksistēt, būt, arī netiek iznīcināts.
likvidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, viela) beidz pastāvēt, eksistēt.
uzsist Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar sitienu, triecienu, arī strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar sitienu, triecienu, arī strauji uzvirzās uz kādas vietas.
uztriekt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzās uz kādas vietas.
pavairot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, process, stāvoklis, īpašība) kļūst intensīvāks, izpaužas spilgtāk.
vairot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, process, stāvoklis, īpašība) pakāpeniski kļūst intensīvāks, izpaužas spilgtāk.
notrulināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihe, tās procesi) kļūst nejūtīgi.
mulsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, arī darbība) kļūst nenoteikts, neskaidrs, nedrošs.
samulsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, arī darbība) kļūst, parasti ļoti, nenoteikts, neskaidrs, nedrošs.
sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, psihes īpašība) kļūst ļoti spēcīgs, intensīvs, spilgti izpaužas.
kāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, psihes īpašība) kļūst spēcīgāks, intensīvāks, spilgtāk izpaužas.
spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības) kļūst intensīvs vai intensīvāks, noturīgs vai noturīgāks.
uzspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis) sasniedz augstu, parasti nevēlamu, nedabisku, pakāpi.
sacelt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, putekļi, viļņi) rodas, izveidojas un virzās uz augšu.
samocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, runa, valoda) kļūst nevajadzīgi sarežģīts, grūti uztverams.
noklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, skaņa) kļūst klusāks vai kluss, arī apklust.
klusināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, skaņa) kļūst klusāks vai kluss.
uzvēdīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, smarža, vēsma) iesāk izplatīties; panākt, būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās.
mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, sods, apstākļi) kļūst mērenāks, mazāk nežēlīgs, naidīgs.
papildināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, teorija, zinātnes nozare) bagātinās ar jaunām atziņām, atklājumiem.
sasviest Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, transportlīdzeklis) strauji izmaina savu stāvokli, parasti uz sāniem.
kliedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, tumsa, aukstums, skaņas) zūd, beidz izplatīties vai ļoti samazinās.
vērpt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens, dūmi, putekļi) griežas, veido (kādu riņķojošu kopumu).
savērpt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens, dūmi) griežas, izveido (kādu riņķojošu kopumu).
uzvērpt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens, dūmi) virpuļveidīgi uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
nomierināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, uzbudinājums, sāpes) samazinās, pāriet.
postīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, vide, vieta) vairs nepastāv līdzšinējā, vēlamajā veidā.
pievēsmot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viegla gaisa plūsma, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viela, enerģija, vide) kļūst par ko citu, iegūst citu veidu, kvalitāti; arī pārveidot (1).
padziļināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, zināšanas, izpratne, izpēte) kļūst pilnīgāks, saturīgāks.
pārpildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemetām, trauks) ir pārāk pilns, arī ļoti pilns (ar ko).
pārskalot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) aizskalojas citā vietā.
nospalvot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) aplīp ar spalvām.
čabināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti čab.
čakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti čakst (1).
čīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti čīkst (1).
cirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti čirkst (1); čirkstināt.
čirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti čirkst (1).
kraukšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti kraukšķ.
kraukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti kraukšķ.
piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atrodas, uzturas noteiktā vietā.
spīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atstaro, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu.
saukt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atveidojas (atmiņā).
brucināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) brūk.
burkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) burkšķ (1).
burkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) burkšķ (1).
čurkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) čurkst (1).
čurkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) čurkst (2).
šķirt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) dalās divās vai vairākās daļās.
slāņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) dalās slāņos (3).
drebināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) dreb.
iededzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) dziļi iespiežas (apziņā).
virpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) griežas, virzās lokā, aplī, spirālē.
pavēlināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) iestājas, noris vēlāk, mazliet pēc parastā laika.
paātrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) iestājas, notiek drīzāk.
piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ir ciešā saskarē, saistībā (ar ko).
piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ir saistīts (ar ko) kādā darbībā, procesā.
nozibsnīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi zibsnī un pārstāj zibsnīt.
iztvaicēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izdala tvaiku veidā dažas vai visas sastāvdaļas.
izputināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izput (5).
izšķīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izšķīst (1).
iztrūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) iztrūd.
izvadīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izvirzās (no ierīces, sistēmas u. tml.).
šķiedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) jūk, šķīst (piemēram, vāroties).
pakārtot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst atkarīgs (no kā).
paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst augstāks.
paaukstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst aukstāks.
nobaltot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst balts, arī gaišs, sirms.
balināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst balts, gaišs vai gaišāks (zūdot krāsai vai krāsas spilgtumam).
pablāvināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst blāvāks.
nobrūnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst brūns.
vērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst citāds, par ko citu; pārveidot, pārmainīt.
padārdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst dārgāks, ka vairāk jāmaksā (par ko).
padzidrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst dzidrāks.
pagausināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst gausāks.
palīdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst gludāks, līdzenāks.
pavājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst grūtāk sajūtams, uztverams.
irdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst irdens.
pastiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst izteiksmīgāks, iedarbīgāks, vieglāk uztverams.
paspēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst labāk uztverams, arī ietekmīgāks.
palētināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst lētāks, ka mazāk jāmaksā (par ko).
nolīdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst līdzens.
saradot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst līdzīgs (kam).
paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst lielāks (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības, arī lietderīguma).
paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst lielāks par vidējo, parasto kvantitātes pakāpi, par normu.
svētīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst ļoti noderīgs, arī labvēlīgs.
piesmaržināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst ļoti smaržīgs.
mazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk ietekmīgs, nozīmīgs.
pamazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk ietekmīgs, nozīmīgs.
pavājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk intensīvs.
pasliktināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk kvalitatīvs.
notušēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk pamanāms, ievērojams.
tušēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk pamanāms, jūtams.
pavājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk stiprs, izturīgs, spēcīgs.
piebremzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk straujš, aktīvs, intensīvs.
pazemināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāks (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības).
nomelnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst melns vai ļoti tumšs.
mitrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mitrs (1).
nabadzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst nabadzīgs (2).
notrulināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst neass.
sabojāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst neatbilstošs morāles, juridiskām normām.
nodzēst Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst nesaskatāms.
pārmitrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst pārāk mitrs.
piepildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst pilnvērtīgs, saturīgs, izraisa gandarījumu, apmierinājumu.
placināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst plakans vai plakanāks, plāns vai plānāks.
plašināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst plašs vai plašāks.
platumot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst plats vai platāks.
raibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst raibs.
paresnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst resnāks.
rūgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst rūgts (1) vai rūgtāks.
saldināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst salds (1) vai saldāks.
saldināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst salds (2) vai saldāks.
pasārmināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sārmaināks.
nosārtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sārts.
sārtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sārts.
pasausināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sausāks; pasausēt.
iesausēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sausāks.
pasausēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sausāks.
sausēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks; sausināt.
sausināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks.
savrupināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst savrups.
sīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sīks vai sīkāks.
pasiltināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst siltāks.
sinhronizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sinhrons (1).
skābināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst skābs (1) vai skābāks.
skābināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst skābs (2) vai skābāks.
smadzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst smags (1) vai smagāks.
smailināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst smails vai smailāks.
potencēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spēcīgāks, intensīvāks; pastiprināt, paaugstināt, kāpināt.
paspēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spēcīgāks.
nospīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spīdīgs.
paspilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgtāks.
spilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgts (1) vai spilgtāks.
spilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgts (2) vai spilgtāks.
stabilizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stabils (1) vai stabilāks.
stabilizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stabils (2) vai stabilāks.
stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stiprs (1) vai stiprāks.
stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stiprs (2) vai stiprāks.
stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stiprs (3) vai stiprāks; panākt, būt par cēloni, ka (kam) palielinās stiprība.
stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stiprs (4) vai stiprāks.
stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stiprs (5) vai stiprāks.
stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stiprs (6) vai stiprāks.
stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stiprs (7) vai stiprāks.
sūrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sūrs vai sūrāks.
pašaurināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst šaurāks.
šaurināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst šaurs (1) vai šaurāks.
šķiebt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst šķībs vai šķībāks.
pašķidrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst šķidrāks.
sašķidrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst šķidrs vai šķidrāks.
šķidrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst šķidrs vai šķidrāks.
taisnot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst taisns (1) vai taisnāks.
tievināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tievs (2) vai tievāks.
treknināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst trekns (1) vai treknāks.
treknināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst trekns (5) vai treknāks.
treknināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst trekns (6) vai treknāks.
trulināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst truls (2) vai trulāks.
tukšot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tukši (2) vai tukšāks.
tukšot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tukšs (1) vai tukšāks.
tukšot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tukšs (3) vai tukšāks.
patumšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tumšāks.
tumšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tumšs (1) vai tumšāks.
tumšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tumšs (2) vai tumšāks.
tumšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tumšs (3) vai tumšāks.
tuvināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tuvs (piemēram, izpratnē, attieksmēs).
pietuvināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tuvs (piemetām, izpratnē, attieksmēs).
tvirtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tvirts (1) vai tvirtāks.
tvirtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tvirts (2) vai tvirtāks.
tvirtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tvirts (3) vai tvirtāks.
tvirtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tvirts (4) vai tvirtāks.
novājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vājš, arī nespēcīgs, vārgs.
vājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vārgs, nespēcīgs, arī vārgāks, nespēcīgāks.
veldzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vēlami mitrs.
vēsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vēss (1) vai vēsāks.
vēsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vēss (3) vai vēsāks.
vienādot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vienāds (1).
vienādot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vienāds (2).
vienveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vienāds, arī vienāda veida.
pazemināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst zemāks.
sadārdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ievērojami, dārgāks, ka daudz jāmaksā (par ko).
sagānīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, neglīts, nepieņemams; panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, zaudē savu nozīmīgumu, vērtību.
sasārtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, sārts.
saspilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, spilgts (2).
sairdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur irdens.
sadubļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, dubļains.
saduļķot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, duļķains.
sadūņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, dūņains.
samiklināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, mikls.
sataukot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, taukains.
sazilināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, zils vai zilgans.
pasārtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti mazliet, sārtāks.
uzirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdens.
sadraņķēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, nederīgs, nelietojams, arī netīrs; sabojāt, parasti pilnīgi.
saplacināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, plakans, arī plāns.
satumsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, tumšs.
saraibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, raibs.
sasmaržot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti stipri, smaržīgs.
saķepēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, mīksts, lipīgs.
izdalīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) krasi atšķiras (no pārējā, no apkārtējā).
kūpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kūp (1).
kūpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kūp (2).
kūpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kūp (3).
saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nebojājas, nezaudē vēlamās īpašības.
paviļnot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) neilgu laiku, mazliet viļņojas.
nomaitāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nespēj normāli funkcionēt.
pasargāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) netiek iesaistīts karadarbībā; bruņotā cīņā panākt, ka (kas) netiek pakļauts pretinieka varai, ka pretinieks neieņem (ko); nosargāt.
pārgulsnēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nogulsnējas, parasti citā vietā.
nogurdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nogurst (2).
nogurdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nogurst (3).
noburt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nokļūst (kā) varā, ietekmē.
nopludināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) noplūst.
steidzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) noris, tiek veikts ātri vai ātrāk.
nosēdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nosēžas (4).
notirpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) notirpst.
uzslāņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) novietojas, izveidojas slāņveidā virsū (uz kā, kam).
ņirbināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ņirb (1).
ņirbināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ņirb (2); ļoti ātri kustināt.
pabriedināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pabriest (3).
bremzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) palēninās, apstājas.
paplaucēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) paplaukst.
paputināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) paput (5).
nosvīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārklājas ar mitrumu (atdziestot tvaikiem).
pārklīsterēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārklīsterējas.
pārklīsterizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārklīsterējas.
pārplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārplūst (1).
pārplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārplūst (2).
pārplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārplūst (5).
šķiedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārvēršas šķīdumā, arī šķidrumā.
ritināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārvietojas rotējot.
virināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārvietojas, parasti riņķojot, arī kustas, parasti grozoties.
ducināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pastipri, dobji, samērā ilgstoši skan.
piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) piedalās, pievienojas (piemēram, darbam, pasākumam, organizācijai).
pieķepināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pieķep (1).
pieplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pieplūst (1).
piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) piesūcas (ar kādu vielu); piesūcināt.
piesūcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) piesūcas (ar kādu vielu).
plandīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pland.
plivināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) plīvo.
pūdēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pūst.
svētīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas lielā daudzumā, arī bagātīgi.
rucināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) rūk.
saaudzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saaug (2).
sabiezināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sabiezē (1).
sabrūnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sabrūn, parasti karstuma iedarbībā.
sacietināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sacietē (1).
sacietināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sacietē (2).
sačervelēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sačervelējas.
sačokurot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sačokurojas (1).
sadiedzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sadīgst (1).
sadrebināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sadreb.
sadziedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sadzīst.
iesvārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk svārstīties.
ietricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk trīcēt.
ietrīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk trīcēt.
ietrīsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk trīsēt.
ietrūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk trūdēt.
ievibrēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk vibrēt.
iešūpot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk viļņoties.
ziedināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk ziedēt (1).
sapurināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti pēkšņi, kustēties šurp turp samērā nelielā attālumā; panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi kustas šādā veidā.
saplandīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti pēkšņi, plandīties.
savirpuļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti pēkšņi, virpuļot; panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi virpuļo.
satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti spēcīgi, svārstīties, vibrēt.
satrīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti spēcīgi, svārstīties, vibrēt.
sakarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakarst (1).
sakarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakarst (2).
sakņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakņojas (2).
sakuplināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakuplo (1).
sakuplināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakuplo (2).
sakustināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakustas (1).
saķepināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saķep, saķepē.
salīgot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) salīgojas.
saļodzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saļogās (1).
saplaucēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saplaukst.
saplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saplūst (1).
saplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saplūst (2).
sakrecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sarec, sabiezē.
sarecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sarec.
sarepināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sarepē (2).
sariezt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sariežas (1).
sasaldēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasalst.
sasildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasilst (1).
saskābināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saskābst (2).
pacelt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasniedz augstāku attīstības pakāpi, pilnveidojas, ka uzlabojas (kā) kvalitāte.
saspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasniedz augstu, arī galēju, parasti nevēlamu, pakāpi.
sastindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sastingst (1).
sastindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sastingst (2).
sastindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sastingst (4).
sastindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sastingst (5).
sastindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sastingst (6).
sasvārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasvārstās.
satrīsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) satrīs.
pārsātināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) satur pārāk lielu (parasti kādas vielas) daudzumu.
saviļņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saviļņojas (1).
savirmot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) savirmojas.
satuvināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) savirzās, novietojas tuvu kopā viens pie otra, cits pie cita.
saziedināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sazied (1).
sazvalstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sazvalstās.
sazvārot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sazvārojas.
miekšēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) siltuma iedarbībā kļūst mīksts.
miekšķēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) siltuma iedarbībā kļūst mīksts.
spiest Panākt, būt par cēloni, ka (kas) skar ko un iedarbojas uz to (parasti pakāpeniski) ar spēku.
slīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) slīd (1).
piestrāvot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spēcīgi izpaužas (mākslas darbā, tekstā).
uzburt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spilgti, izteikti rodas, izveidojas (apziņā, iztēlē), atveidojas (atmiņā).
zibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spoži, nevienmērīgi spīd, atstarojot gaismu; arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) izceļas apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
stindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) stingst (1).
stindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) stingst (4).
pasviest Panākt, būt par cēloni, ka (kas) strauji pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.).
piešļākt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) strauji piepildās ar šķidrumu.
piešķiest Panākt, būt par cēloni, ka (kas) strauji, pēkšņi izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
sūbināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sūb.
sūcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sūcas.
sūrstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sūrst.
svārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) svārstās (1).
šūpot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) šūpojas (1).
šūpot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) šūpojas (2).
tecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tek 1 (3).
tecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tek 1 (7).
tecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tek 1(1).
pagaisināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek aizmirsts.
nodrošināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek aizsargāts (pret ko nevēlamu).
pārsvītrot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek iznīcināts, neatzīts, zaudēts u. tml.
tikšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tikšķ.
tikšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tikšķ.
trīsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) trīs (1).
trīsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) trīs (2).
tvīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tvīkst.
uzbriedināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzbriest (1).
uzputināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzpūt virsū (uz kā, kam).
čaukstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt čaukst.
grabināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt grab (1).
grabinēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt grab (1).
rībināties Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt ilgstoši rīb.
klabināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klab (1).
klakšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klakšķ.
klakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klakšķ.
klaudzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klaudz (1).
klaudzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klaudz (2).
klikšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klikšķ.
klikšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klikšķ.
klinkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klinkšķ.
klinkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klinkšķ.
klunkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klunkšķ.
klunkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klunkšķ.
knakšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt knakšķ.
knakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt knakšķ.
knikšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt knikšķ.
knikšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt knikšķ.
krakšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krakšķ.
krakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krakšķ.
krākšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krakšķ.
krapšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krapšķ.
krapšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krapšķ.
krikšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krikšķ.
krikšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krikšķ.
krimšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krimšķ.
krimšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krimšķ.
kriukšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt kriukšķ.
kriukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt kriukšķ.
šūpāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt līgani kustas.
ņirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt ņirkst.
pakšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pakšķ.
pakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pakšķ.
parkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt parkšķ (2).
parkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt parkšķ (2).
paukšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt paukšķ.
paukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt paukšķ.
plakšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plakšķ.
plakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plakšķ.
plarkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plarkšķ.
plarkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plarkšķ.
plaukšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plaukšķ.
plaukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plaukšķ.
plerkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plerkšķ.
plerkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plerkšķ.
plikšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plikšķ.
plikšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plikšķ.
plīkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plīkšķ.
plīkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plīkšķ.
plinkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plinkšķ.
plinkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plinkšķ.
plirkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plirkšķ.
plirkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plirkšķ.
pliukšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pliukšķ.
pliukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pliukšķ.
plunkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plunkšķ.
plunkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plunkšķ.
pļerkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pļerkšķ (1).
pļerkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pļerkšķ (1).
pukšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pukšķ (1).
pukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pukšķ (1).
purkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt purkšķ (1).
purkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt purkšķ (1).
rūcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rada zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni.
rēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rēc (3).
rībināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rīb (1).
rībināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rīb (2).
rībināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rīb (3).
rībināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rīb (4).
rībināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rīb (5).
skandināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skand.
skrabināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrab.
skrakšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrakšķ; krakšķināt.
skrakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrakšķ; krakšķināt.
skrapstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrapst; skrapšķināt.
skrapšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrapšķ; skrapstināt.
skrapšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrapšķ; skrapstināt.
skraukšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skraukšķ; kraukšināt.
skraukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skraukšķ; kraukšķināt.
skraušķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skraukšķ; kraukšķināt.
skripstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skripst.
skriukšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skriukšk; kriukšķināt.
skriukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skriukšk; kriukšķināt.
sparkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt sparkšķ.
sparkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt sparkšķ.
sprakšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt sprakšķ.
sprakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt sprakšķ.
spraukšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt spraukšķ; arī sprakšķināt.
spraukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt spraukšķ; arī sprakšķināt.
spurkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt spurkšķ (1).
spurkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt spurkšķ (1).
stirkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt stirkšķ.
strinkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt strinkšķ.
strinkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt strinkšķ.
šķindināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šķind.
šļakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šļakst.
šļūcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šļūc (1).
šļurkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šļurkst.
šmakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmakst.
šmaukstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmaukst (1).
šmīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmīkst.
šmiukstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmiukst.
šņakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šņakst.
šņarkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šņarkst.
šņikstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šņikst.
šņirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šņirkst.
švīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt švīkst.
švirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt švirkst.
žvirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt švirkst.
takšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt takšķ.
takšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt takšķ.
tankšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tankšķ.
tankšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tankšķ.
tarkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tarkšķ (1).
tarkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tarkšķ (1).
tinkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tinkšķ.
tinkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tinkšķ.
tirkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tirkšķ (1).
tirkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tirkšķ (1).
trinkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt trinkšķ; strinkšķināt (1).
trinkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt trinkšķ; strinkšķināt (1).
virkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt virkšķ (2).
virkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt virkšķ (2).
žļakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žļakst.
žļarkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žļarkst (1).
žļarkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žļarkst (2).
žļurkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žļurkst.
žņerkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žņerkst.
žņirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žņirkst.
žvadzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žvadz.
žvakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žvakst.
žvarkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žvarkst.
žvīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žvīkst.
slāņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) veidojas slāņaini (1), arī ka (kam) veidojas slāņi.
slāņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) veidojas slāņaini (2), arī ka (kam) veidojas slāņi.
uzvirpuļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) virpuļojot uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
griezt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) virzās ap savu asi (piemēram, par parādībām dabā).
slidināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) virzās pa, parasti slidenu, virsmu, ūdeni u. tml.
tievināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) viscaur vai kādā daļā kļūst tievs (1) vai tievāks.
iedragāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, psihiskās īpašības u. tml.
zvalstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) zvalstās (1).
žužināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) žūžo (1).
žūžināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) žūžo (1).
smaržināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti kādas vielas iedarbībā, kļūst smaržīgs vai smaržīgāks.
mērdēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti lēni, iet bojā.
mērdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti lēni, iet bojā.
sakratīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pēkšņi, sāk kratīties; panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi kratās.
samutuļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pēkšņi, sāk mutuļot.
sakropļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām.
pārtraukt Panākt, būt par cēloni, ka (klusēšana, klusums) pēkšņi izbeidzas, neturpinās.
nosargāt Panākt, būt par cēloni, ka (ko) neietekmē, ka (uz ko) neiedarbojas (kas nevēlams, arī kaitīgs).
saduļķot Panākt, būt par cēloni, ka (krāsa, tās tonis) kļūst neskaidrs.
tricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kur) rodas, parasti spēcīgas, svārstības.
rūgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kuš) kļūst rūgts (2) vai rūgtāks.
tirpināt Panākt, būt par cēloni, ka (ķermenī, tā daļās) izraisās tirpums, tirpas.
pārslogot Panākt, būt par cēloni, ka (ķermenis, tā daļa, arī psihe) tiek pārāk intensīvi nodarbināts.
noslogot Panākt, būt par cēloni, ka (ķermenis, tā daļa, arī psihe) tiek pilnīgi, intensīvi nodarbināts.
vilcināt Panākt, būt par cēloni, ka (laikposms, kad kam jānotiek, jānoris) tiek attālināts.
piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (laikposms) tiek aizņemts, piepildīts (piemēram, ar notikumiem).
uzsaldēt Panākt, būt par cēloni, ka (ledus kaita) izveidojas virsū (uz kā, kam, arī kur).
sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (mākslas darba elements, tā izraisītais iespaids) kļūst ļoti spēcīgs, spilgts.
kāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (mākslas darba elements, tā izraisītais iespaids) kļūst spēcīgāks, spilgtāks.
sprogot Panākt, būt par cēloni, ka (matos, apmatojumā) veidojas sprogas.
mumificēt Panākt, būt par cēloni, ka (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka) ķermenis netrūd.
sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (muskuļi, muskuļaudi) saraujas, parasti ievērojami; panākt, būt par cēloni, ka (ķermenī, tā daļās), parasti ievērojami, saraujas muskuļi, muskuļaudi.
uzvarēt Panākt, būt par cēloni, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) izbeidzas, tiek pārvarēts.
uzveikt Panākt, būt par cēloni, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) izbeidzas, tiek pārvarēts.
nodrošināt Panākt, būt par cēloni, ka (noteiktā laikposmā) nav materiālu grūtību.
perforēt Panākt, būt par cēloni, ka (organisma daļā) izveidojas atvere, caurums.
macerēt Panākt, būt par cēloni, ka (organisma, tā daļas) audi ķīmisku vielu iedarbībā sadalās sastāvdaļās.
uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (organisma, tā daļu funkcionēšana, arī fizioloģisks stāvoklis) kļūst labāks.
spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (organisms, ķermenis, to daļas) kļūst spēcīgs vai spēcīgāks.
likvidēt Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā, piemēram, valsts iekārta) beidz pastāvēt.
palielināt Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā) kļūst intensīvāka, iedarbīgāka.
uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā) sasniedz augstāku pakāpi, dod kvalitatīvākus, vēlamākus rezultātus.
sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā) sasniedz ļoti augstu pakāpi, spēcīgi izpaužas.
satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (parādībai sabiedrībā) zūd stabilitāte, noturība, spēks.
satrīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (parādībai sabiedrībā) zūd stabilitāte, noturība, spēks.
pieplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti gaisma, skaņa, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
pieplacināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti kā kārta, slānis) kļūst plānāks (piemēram, spiešanas, kušanas rezultātā).
nīdēt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti kas nevēlams) iet bojā, beidz pastāvēt, iznīkst.
mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti negatīvs psihisks stāvoklis) kļūst mazāk spēcīgs, arī beidzas.
izkustināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti priekšmets) izkustas (1).
iekustināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti priekšmets) sāk kustēties.
uzkrāt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti psihisks stāvoklis) pakāpeniski kļūst spēcīgāks.
sakaucināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti suns) sāk kaukt.
plūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti šķidrums) plūst (piemēram, pa kādu virsmu).
izsaldēt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti telpā) kļūst auksts.
pievadīt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti viela) sasniedz (organismu, tā daļu).
noplucināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram audums) zaudē krāsu.
vājināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa, organizācija) pilnīgi vai daļēji zaudē spēju darboties.
saspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēku attiecībās) rodas saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
novājināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēku grupa, organizācija) pilnīgi vai daļēji zaudē spēju darboties.
pārcelt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, daiļdarba lasītājs, izrādes skatītājs, pārraides klausītājs) iejūtas tēlotās darbības apstākļu laikā, vietā u. tml.
uzjaukt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, duļķes, nogulsnes) uzvirzās šķidruma, masas virsējos slāņos.
uzzibsnīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, gaismas avots, tā gaisma) iesāk zibsnīt; nonākt, būt par cēloni, ka (piemēram, gaismas avots, tā gaisma) īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibsnī.
piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, mākslas darbs) ietver daudz (domu, informācijas u. tml.), dziļi, pārliecinoši izpauž (jūtas, pārdzīvojumus).
nīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, parādība sabiedrībā, psihisks stāvoklis) zūd, zaudē savu ietekmi; nīdēt 1(2).
nīdēt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, parādība sabiedrībā, psihisks stāvoklis) zūd, zaudē savu ietekmi.
uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, putekļi, dubļi) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
pavērst Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, saruna, domas) pievēršas (kam citam).
novirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, saruna) pievēršas kam citam.
nokausēt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, sniegs, ledus) nokūst, arī izkūst.
uzlaist Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, dūmi) uzplūst, uzvirzās virsū (uz kā, kam).
laist Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, gāze, gaisma) plūst, izplatās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
pieliet Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums) piepilda (ko).
sašķelt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, tautā, kolektīvā) zūd vienotība, vēlamās saiknes.
pieslāpēt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, uguns, liesmas) kļūst vājākas.
papildināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, vidē, ainavā) ir nozīmīgs, arī jauns elements.
izdalīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, viela) izdalās (no kāda ķīmiska savienojuma, vielu maisījuma).
uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, zeme, ceļš, arī platība) kļūst, parasti ļoti, nelīdzens, bedrains u. tml.
paplašināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, zināšanas, pieredze) kļūst saturā plašākas, bagātīgākas, daudzveidīgākas.
noklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, ziņas, valodas) neizplatās tālāk, neturpinās.
sūcināt Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmetā, materiālā) sūcas kāda viela.
sakropļot Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmetam) rodas, parasti ievērojami, defekti; arī sabojāt, parasti pilnīgi.
vadīt Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets, rīks u. tml.) pārvietojas vēlamajā virzienā, veidā.
izdrebināt Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) ilgāku laiku, ļoti dreb.
iztaisnot Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) kļūst taisns vai taisnāks.
pakustināt Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) maina stāvokli dažādos virzienos.
iešūpot Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) sāk šūpoties, svārstīties.
urdīt Panākt, būt par cēloni, ka (psihe, psihiskie procesi) aktivizējas.
satraukt Panākt, būt par cēloni, ka (psihē) izraisās satraukums.
uztraukt Panākt, būt par cēloni, ka (psihē) izraisās uztraukums.
paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihes, rakstura, personības īpašība, arī psihisks process) attīstās, pilnveidojas.
pazemināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihes, rakstura, personības īpašība, arī psihisks process) kļūst vājāks, tiek nomākts.
uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (psihiskais, parasti emocionālais, stāvoklis) kļūst labāks.
vērst Panākt, būt par cēloni, ka (psihiskam stāvoklim, cilvēka darbībai) veidojas noteikta, arī citāda saistība (ar kādu objektu).
satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihiskam stāvoklim, uzskatam u. tml.) zūd stabilitāte, noturība.
satrīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihiskam stāvoklim, uzskatam u. tml.) zūd stabilitāte, noturība.
novirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks process, domas u. tml.) pievēršas kam citam.
paasināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks process, stāvoklis) kļūst aktīvāks, intensīvāks.
novadīt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks process) pievēršas noteiktam objektam.
uzasināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks stāvoklis) kļūst aktīvs, intensīvs; panākt, būt par cēloni, ka (kas) izpaužas aktīvi, iedarbīgi.
pacilāt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks stāvoklis) kļūst emocionāli saviļņots, priecīgi satraukts, možs.
nosist Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks stāvoklis) kļūst negatīvs, nepatīkams.
uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, īpašības, spējas u. tml.) pastāv, saglabājas, turpinās noteiktā pakāpē.
palielināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst intensīvāks, arī izpaužas spēcīgāk.
pastiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst intensīvāks.
noklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst vājāks vai vājš, izpaužas vāji, arī izbeidzas.
pieklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst vājāks, izpaužas vājāk.
pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis) iegūst citu veidu, pārveidojas savā pretstatā.
padziļināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis) kļūst spēcīgāks, noturīgāks.
pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (sēļa, acis) iegūst citu izteiksmi.
nobirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (sīku daļiņu kopums) novirzās nost (no kā) un nokrīt.
trombozēt Panākt, būt par cēloni, ka (sirds dobumā, asinsvadā) izveidojas trombs.
sinkopēt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa vai skaņu kopa) zūd vārda vidū.
ievirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa, gaisma) izplatās (kur iekšā).
novirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa, gaisma) izplatās noteiktā virzienā nost (no kurienes, kur u. tml.).
paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa) kļūst augstāka, arī skaļāka.
noslāpēt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa) kļūst ļoti vāji dzirdama, nedzirdama.
pieslāpēt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa) kļūst vājāk dzirdama.
pazemināt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa) kļūst zemāka, arī klusāka.
piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (skatiens) tiek pievērsts (kam).
sasaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) izveidojas cieša savstarpēja saskarsme, ciešas savstarpējas attiecības.
saistīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) veidojas savstarpēja saskarsme, savstarpējas attiecības.
vienot Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) veidojas savstarpēja, parasti pozitīva, saskarsme, pozitīvas savstarpējas attiecības arī saistīt (2).
šķirt Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) zūd saiknes vai to rašanās kļūst neiespējama.
samierināt Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem cilvēkiem) izbeidzas nesaskaņas, strīds, atjaunojas mierīgas, draudzīgas attiecības.
sarīdīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) izveidojas naidīgas attiecības.
sadraudzēt Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) rodas draudzīgas attiecības.
sanaidot Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) rodas naidīgas attiecības.
satuvināt Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) rodas tuvas, draudzīgas attiecības.
saistīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp organizāciju, pasākumu u. tml. un cilvēkiem) veidojas saikne, savstarpējas attiecības.
uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (stāvoklis, darbība, norise sabiedrībā) pastāv, saglabājas, turpinās noteiktā pakāpē.
uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (stāvoklis, darbība, process, piemēram, telpā, vidē) pastāv, saglabājas, turpinās noteiktā kvalitātē.
nožāvēt Panākt, būt par cēloni, ka (šķidrums) nozust no (kā) virsmas, ārpuses.
ritināt Panākt, būt par cēloni, ka (šķidrums) tek, plūst.
piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (šķīdumā) dotajā temperatūrā ir sasniegts stabila līdzsvara stāvoklis starp komponentiem (piemēram, starp šķīdinātāju un šķīdināmo vielu).
raisīt Panākt, būt par cēloni, ka (talants, spējas) pilnīgi izpaužas.
piesildīt Panākt, būt par cēloni, ka (telpa, apkārtne, vide) piesilst.
piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (telpā, apkārtnē, vidē) viscaur izplatās (viela, arī smarža, skaņa).
sadūmot Panākt, būt par cēloni, ka (telpa, apkārtne, vide), parasti viscaur, piepildās ar dūmiem.
mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (ūdens) kļūst mīksts vai mīkstāks.
uzmutuļot Panākt, būt par cēloni, ka (ūdenstilpe, ūdens u. tml.) Iesāk mutuļot; panākt, būt par cēloni, ka (ūdenstilpe, ūdens u. tml.) īsu brīdi, parasti spēcīgi, mutuļo.
nošķilt Panākt, būt par cēloni, ka (uguns, liesmas u. tml.) īsu brīdi, vienu reizi parādās, deg.
nodzēst Panākt, būt par cēloni, ka (uguns, liesmas) pārstāj degt.
izkliedēt Panākt, būt par cēloni, ka (uzmanība) kļūst nenoturīga.
sapulcināt Panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ierodas, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sapulcēt.
sapulcēt Panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ierodas, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sapulcināt.
sadrūzmēt Panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi) savirzās (drūzmā, burzmā u. tml.).
macerēt Panākt, būt par cēloni, ka (viela no augiem) izdalās šķīdinātājā, kam ir istabas temperatūra.
porēt Panākt, būt par cēloni, ka (vielā, masā, materiālā u. tml.) veidojas poras.
iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā (cilvēki); nogalināt, nonāvēt.
iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā (dzīvnieki, augi).
iznīdēt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā, iznīkst (parasti kas nevēlams).
izsvītrot no dzīves Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā, nomirst.
aizkaltēt Panākt, būt par cēloni, ka aizkalst.
izgaisināt Panākt, būt par cēloni, ka aizmirstas, ka izzūd (no atmiņas).
apslāpēt Panākt, būt par cēloni, ka apslāpst (uguns); apdzēst, nodzēst.
atraisīt Panākt, būt par cēloni, ka atbrīvojas no bikluma, kļūst dabisks, nepiespiests.
atsaukt Panākt, būt par cēloni, ka atveidojas (atmiņā) agrākie iespaidi, pārdzīvojumi u. tml.
iedragāt Panākt, būt par cēloni, ka bīstami vājinās (veselība).
radīt Panākt, būt par cēloni, ka cilvēkiem veidojas (kāda attieksme pret ko, attiecības ar ko); panākt, būt par cēloni, ka veidojas (darbība, norise, attiecību kopums) sabiedrībā.
piebārstīt Panākt, būt par cēloni, ka daudzas īsas, augstas skaņas izplatās viscaur (apkārtnē, vidē).
iekarsēt Panākt, būt par cēloni, ka iekarst (1).
iekarsēt Panākt, būt par cēloni, ka iekarst (2).
uzvēdināt Panākt, būt par cēloni, ka iesāk izplatīties (piemēram, smarža, vēsma); panākt, būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās (piemēram, smarža, vēsma).
izskraidināt Panākt, būt par cēloni, ka ilgāku laiku, daudz skrien.
izjaukt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidz pastāvēt (cilvēku vienota kopa).
izjaukt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas (kāds stāvoklis).
nodzīt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas (parasti fizioloģisks stāvoklis); panākt, būt par cēloni, ka izzūd (kāda, parasti nevēlama, īpašība).
gaisināt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
nodzenāt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
izjaukt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (attiecības starp cilvēkiem, psihisks stāvoklis).
nogalināt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (parasti pozitīvs, vēlams psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašība).
nonāvēt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (parasti pozitīvs, vēlams psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašība).
nokaut Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (parasti pozitīvs, vēlams, psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašība).
postīt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (vēlamas attiecības starp cilvēkiem, pozitīvs psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašības).
noņemt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd, arī kļūst vājāks (fizioloģisks vai psihisks stāvoklis).
izvilkt Panākt, būt par cēloni, ka izdalās (viela šķīdinātājā).
izsviedrēt Panākt, būt par cēloni, ka izdalās kopā ar sviedriem (no organisma).
izklīdināt Panākt, būt par cēloni, ka izklīst (1).
pagriezt Panākt, būt par cēloni, ka izmainās (piemēram, transportlīdzekļa) kustība, stāvoklis (kādā virzienā); panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, transportlīdzeklis) pavērsās (pret ko, uz ko u. tml.).
izslīcināt Panākt, būt par cēloni, ka iznīkst, aiziet bojā (par ilgstošu lietu, plūdiem).
izplaucēt Panākt, būt par cēloni, ka izplaukst.
iešūpot Panākt, būt par cēloni, ka izraisās (piemēram, vēlēšanās, jūtas).
sagādāt Panākt, būt par cēloni, ka izraisās (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
nosaldēt Panākt, būt par cēloni, ka izraisās aukstuma sajūta (ķermenī, tā daļā).
jūsmināt Panākt, būt par cēloni, ka izraisās jūsma, ka sāk jūsmot.
stimulēt Panākt, būt par cēloni, ka izraisās, aktivizējas (process, norise u. tml.), arī aktivizējas darbības, norises (kādā nozarē, jomā u. tml.).
uzdzīt Panākt, būt par cēloni, ka izraisās, tiek izraisīts (parasti nevēlams psihisks, fizioloģisks stāvoklis, piemēram, dusmas, drebuļi).
izsprādzināt Panākt, būt par cēloni, ka izsprāgst, aiziet bojā.
izsvīdināt Panākt, būt par cēloni, ka izsvīst; izsviedrēt.
izkristalizēt Panākt, būt par cēloni, ka izveidojas kristāli (no kādas vielas).
izgaisināt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (kāda parādība).
izsausēt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (mitrums).
izklīdināt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (parasti negatīvs psihisks stāvoklis); izkliedēt (4).
izkliedēt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (parasti negatīvs psihisks stāvoklis).
izdziedināt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, jūtas); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārvar (jūtas); izdziedēt.
izdziedēt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, jūtas); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārvar (jūtas); izdziedināt.
izdeldēt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, parādība, īpašība, psihisks stāvoklis); iznīdēt, izskaust.
izdzēst Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, psihisks stāvoklis).
iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašība).
izklaidēt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (sasprindzināts, parasti negatīvs, psihisks stāvoklis).
laupīt Panākt, būt par cēloni, ka kāds zaudē (ko nozīmīgu).
putināt Panākt, būt par cēloni, ka kas (piemēram, īpašums, saimniecība) iet bojā, tiek zaudēts.
zvelt Panākt, būt par cēloni, ka kas gāžas, sveras (uz sāniem, apkārt u. tml.).
izļurbāt Panākt, būt par cēloni, ka kas nenotiek; izjaukt.
bakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka kas vairākkārt bakšķ.
ieinteresēt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst ieinteresēts (2).
sakreņķēt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst īgns, noraizējies, arī nobēdājies.
īdzināt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst īgns.
ieniknot Panākt, būt par cēloni, ka kļūst nikns.
nosausēt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst sausa (kā) virsma, ārpuse; nosusināt.
nosausināt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst sausa (kā) virsma, ārpuse.
satērēt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst slims; sabojāt; sakropļot.
iemidzināt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst vienaldzīgs (pret ko); panākt, būt par cēloni, ka notrulinās apziņa.
vienkāršot Panākt, būt par cēloni, ka kļūst vienkāršāks vai vienkāršs (1).
vienkāršot Panākt, būt par cēloni, ka kļūst vienkāršāks vai vienkāršs (2).
vienkāršot Panākt, būt par cēloni, ka kļūst vienkāršāks vai vienkāršs (3).
vienkāršot Panākt, būt par cēloni, ka kļūst vienkāršāks vai vienkāršs (4).
izsausināt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst viscaur sauss, vai sausāks.
saspilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst, parasti ļoti, spilgts (1).
nodzīt Panākt, būt par cēloni, ka ķermenī samazinās vai izzūd (liekie taukaudi, liekā masa).
vokalizēt Panākt, būt par cēloni, ka līdzskaņi "j" un "v" pāriet patskanī.
kustināt Panākt, būt par cēloni, ka mainās (kā) stāvoklis telpā, attiecībā pret ko.
vājināt Panākt, būt par cēloni, ka mazinās (piemēram, psihiska stāvokļa intensitāte, arī iespaids, ietekme).
izjaukt Panākt, būt par cēloni, ka nenotiek (iecerēts pasākums, norise) vai netiek realizēts (nodoms, iecere u. tml.).
nogurdināt Panākt, būt par cēloni, ka nogurst (1).
pauperizēt Panākt, būt par cēloni, ka nonāk ilgstošā nabadzībā.
noreibināt Panākt, būt par cēloni, ka noreibst (1); apreibināt (1).
noreibināt Panākt, būt par cēloni, ka noreibst (2); apreibināt (2).
nobrucināt Panākt, būt par cēloni, ka noslīd, nobrūk.
nomucināt Panākt, būt par cēloni, ka noslīd, nobrūk.
nosviedrēt Panākt, būt par cēloni, ka nosvīst, pārklājas ar sviedriem.
ventilēt Panākt, būt par cēloni, ka notiek (plaušu) ventilācija.
nožāvēt Panākt, būt par cēloni, ka nožūst (kā) virsma, ārpuse.
perināt Panākt, būt par cēloni, ka olās attīstās mazuļi; panākt, būt par cēloni, ka no olām izšķiļas mazuļi.
uzkrāt Panākt, būt par cēloni, ka pakāpeniski atjaunojas, arī palielinās (fiziskie, arī garīgie spēki).
uzdzīt Panākt, būt par cēloni, ka palielinās (piemēram, ienākumi), uzlabojas (piemēram, materiālais stāvoklis).
klaidēt Panākt, būt par cēloni, ka pamazām zūd (parasti negatīvs psihisks stāvoklis).
kliedēt Panākt, būt par cēloni, ka pamazām zūd (parasti negatīvs, psihisks stāvoklis).
noremdināt Panākt, būt par cēloni, ka pavājinās, izzūd (fizioloģisks vai psihisks stāvoklis).
izsist Panākt, būt par cēloni, ka pēkšņi pārmainās (kādam psihisks stāvoklis).
lecināt Panākt, būt par cēloni, ka pēkšņi, strauji virzās, strauji veras.
ieraut Panākt, būt par cēloni, ka piedalās, iesaistās (darbībā, pasākumā); panākt, būt par cēloni, ka nokļūst kādā (parasti nevēlamā, situācijā).
izgaisināt Panākt, būt par cēloni, ka pilnīgi izbeidzas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
plaucēt Panākt, būt par cēloni, ka plaukst (pumpuri, ziedi, lapas); panākt, būt par cēloni, ka (augam, tā daļām) plaukst pumpuri, ziedi, lapas.
izveidot Panākt, būt par cēloni, ka rodas (attieksmes, situācija).
rosināt Panākt, būt par cēloni, ka rodas (fizioloģisks stāvoklis).
izveidot Panākt, būt par cēloni, ka rodas (piemēram, caurums, robs).
raisīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas (piemēram, doma, ideja).
izveidot Panākt, būt par cēloni, ka rodas (rakstura, personības īpašības, uzskati u. tml).
izveidot Panākt, būt par cēloni, ka rodas (skaņa, skaņu kopums).
lādēt Panākt, būt par cēloni, ka rodas elektriskais lādiņš (piemēram, elementārdaļiņai).
iejūsmināt Panākt, būt par cēloni, ka rodas iejūsma, ka sāk jūsmot, aizraujas.
vilt Panākt, būt par cēloni, ka rodas nepareiza izpratne, sagrozīts priekšstats (par ko); izturēties negodīgi, krāpt.
ietekmēt Panākt, būt par cēloni, ka rodas pārmaiņas (dabā, tās norisēs) - par cilvēku, tā darbību, arī parādībām sabiedrībā.
ietekmēt Panākt, būt par cēloni, ka rodas pārmaiņas (sabiedrībā) - par cilvēku, viņa darbību, īpašībām.
sagatavot Panākt, būt par cēloni, ka rodas priekšnoteikumi, plāni kādai norisei, pārmaiņām u. tml.
sanaidināt Panākt, būt par cēloni, ka rodas, izraisās naids; sanaidot.
izraisīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, tā izpausme).
viest Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (piemēram, kādas parādības).
rosināt Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības).
viest Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, arī attieksme pret kādu, ko, arī priekšstats, spriedums u. tml.).
raisīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka sagrūst, aiziet bojā (piemēram, celtnes, pilsētas); sagraut, nopostīt.
iekaucināt Panākt, būt par cēloni, ka sāk kaukt.
iekaitināt Panākt, būt par cēloni, ka sāk kļūt dusmīgs, nikns.
saplēsināt Panākt, būt par cēloni, ka sāk plēsties, kauties; sanaidot.
ieraudināt Panākt, būt par cēloni, ka sāk raudāt.
ietracināt Panākt, būt par cēloni, ka sāk trakot, arī plosīties.
atņemt Panākt, būt par cēloni, ka samazinās, likvidējas.
sanarrāt Panākt, būt par cēloni, ka saslimst; savainot; sabojāt.
sanerrot Panākt, būt par cēloni, ka saslimst; savainot.
saslimdināt Panākt, būt par cēloni, ka saslimst.
pieskanēt Panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
skraidināt Panākt, būt par cēloni, ka skrien, skraida.
skriedināt Panākt, būt par cēloni, ka skrien, skraida.
piesmirdināt Panākt, būt par cēloni, ka smaka izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
piesmaržināt Panākt, būt par cēloni, ka smarža izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
smelināt Panākt, būt par cēloni, ka smeldz; smeldzināt.
nogulsnēt Panākt, būt par cēloni, ka šķīdumā rodas (kas) nogulšņu veidā; panākt, būt par cēloni, ka (šķīdums) izdala nogulsnes.
sprostot Panākt, būt par cēloni, ka tiek novērsta (kā) iespējamā kustība, pārvietošanās, arī izplatīšanās.
satraukt Panākt, būt par cēloni, ka tiek pārtraukts (piemēram, klusums, miers); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens virsma) kļūst kustīgs, saviļņojas.
uztrūcināties Panākt, būt par cēloni, ka uztrūkstas.
sēt Panākt, būt par cēloni, ka vairākiem, daudziem izraisās (psihisks stāvoklis, kādas attiecības); izplatīt (piemēram, idejas, uzskatus).
bankšināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) bankšķ.
banšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) bankšķ.
baukšināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) baukšķ.
baukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) baukšķ.
blakšināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blākšķ.
blākšināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blākšķ.
blakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blākšķ.
blākšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blākšķ.
blarkšināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blarkšķ.
blarkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blarkšķ.
blaukšināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blaukšķ.
blaukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blaukšķ.
blīkšināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blīkšķ (1).
blīkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blīkšķ (1).
blīkšināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blīkšķ (2).
blīkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blīkšķ (2).
bliukšināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) bliukšķ.
bliukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) bliukšķ.
blūkšināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blūkšķ.
blūkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blūkšķ.
brakšināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) brakšķ.
brakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) brakšķ.
brikšināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) brikšķ.
brikšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) brikšķ.
būkšināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) būkšķ.
būkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) būkšķ.
dārdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dārd (1).
dārdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dārd (2).
dārdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dārd (3).
dārdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dārd (4).
dārdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dārd (6).
dimdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dimd (1).
dimdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dimd (2).
dimdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dimd (3).
dimdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dimd (5).
džinkstināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) džinkst.
iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka vairs nepastāv līdzšinējā veidā (kāda vieta, teritorija).
nāvēt Panākt, būt par cēloni, ka vairs nepastāv, neeksistē (piemēram, psihisks stāvoklis, parādība sabiedrībā).
slāpēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, gaismas, krāsas) spožums, spilgtums.
slāpēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, skaņas, svārstību) intensitāte.
slāpēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, trieciena, svārstību) spēks, intensitāte.
remdināt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (parasti nevēlams, fizioloģisks vai psihisks stāvoklis); remdēt.
remdēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (parasti nevēlams, fizioloģisks vai psihisks stāvoklis).
dziedēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (pārdzīvojumi, jūtas).
vīt Panākt, būt par cēloni, ka veidojas (loks, aplis, spirāle).
zīmēt Panākt, būt par cēloni, ka veidojas (piemēram, raksts, ornaments).
radīt Panākt, būt par cēloni, ka veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, tā izpausme); izraisīt (1).
līdzināt Panākt, būt par cēloni, ka zūd (nelīdzenums, krokas u. tml.).
šķelt Panākt, būt par cēloni, ka zūd (piemēram, uzskatu) vienotība, rodas domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā).
sacelt Panākt, būt par cēloni, ka, parasti pēkšņi, izraisās (aktīvs psihisks stāvoklis, tā izpausme).
sacelt Panākt, būt par cēloni, ka, parasti pēkšņi, rodas (skaņas).
sacelt Panākt, būt par cēloni, ka, parasti pēkšņi, sākas, izraisās (aktīva darbība, notikumi u. tml.).
vākt Panākt, būt par cēloni, ka, piemēram, (kas) savirzās kopā, kļūst koncentrētāks, veido kādu kopumu.
šņerkstināt Panākt, būt par cēloni, kas (kas) vairākkārt šņerkst.
sagādāt Panākt, būt par cēloni, kas rodas, izraisās (piemēram, kādi apstākļi, stāvoklis, situācija).
izgāzt Panākt, darīt tā, ka beidzas ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu (kāds pasākums).
iekarot Panākt, iegūt sev, neatlaidīgi darbojoties; izcīnīt.
nomaisīt Panākt, ietekmēt (piemēram, atrunājot, pārliecinot), ka maina (nodomu); arī izjaukt, nepieļaut (ko).
iegūt Panākt, izraisīt (noteiktu attieksmi pret sevi); izpelnīties.
izpelnīties Panākt, izraisīt (noteiktu attieksmi pret sevi).
iekarot Panākt, izraisīt (pozitīvu attieksmi pret sevi, pozitīvu vērtējumu sev).
iestīvināt Panākt, ka (audums) kļūst cietāks, stīvāks (piemēram, apstrādājot ar cieti); iecietināt.
iecietināt Panākt, ka (audums) kļūst cietāks, stīvāks (piemēram, apstrādājot ar cieti).
pārstīvināt Panākt, ka (audums) kļūst pārāk ciets, stīvs (piemēram, apstrādājot ar cieti); pārcietināt.
iesakņot Panākt, ka (auga veģetatīvās daļas) ieaug, izveido saknes.
sakņot Panākt, ka (auga veģetatīvās daļas) veido saknes, arī aug kādā vidē.
ieaudzēt Panākt, ka (augi, dzīvnieki) izaug un kļūst izmantojami (piemēram, saimniecībā).
izaudzēt Panākt, ka (augi, dzīvnieki) izaug.
nogatavināt Panākt, ka (augi, to daļas) ātrāk sasniedz lietošanas gatavību mākslīgos apstākļos; ļaut, lai (augi, to daļas) sasniedz lietošanas gatavību dabiskos apstākļos.
ziemināt Panākt, ka (augi, to daļas) ziemā atrodas, parasti, veģetācijas spēju saglabāšanai labvēlīgos apstākļos.
ieaudzēt Panākt, ka (augi) ieaug jaunā, arī neparastā vietā.
iekopt Panākt, ka (augs) labi aug.
pieradināt Panākt, ka (augs) normāli attīstās (kādos apstākļos).
pārziemināt Panākt, ka (augs) pārziemo (piemēram, novietojot to īpaši sagatavota vietā).
ziemināt Panākt, ka (bites) ziemā uzturas, parasti, labvēlīgos apstākļos.
sagriezt Panākt, ka (cilvēki vai dzīvnieki) izmaina, parasti ievērojami, kustības virzienu.
nogalināt Panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izbeidz bioloģiski eksistēt; nonāvēt.
sakopt Panākt, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas, arī apģērbs) ir, parasti pilnīgi, tīrs, kārtīgs.
attriekt Panākt, ka (cilvēks) atkāpjas, aiziet.
atdzīt Panākt, ka (cilvēks) atvirzās nost pret paša gribu.
vadāt Panākt, ka (cilvēks) ilgāku laiku maldās, nonāk uz nepareiza ceļa (par vadātāju).
peldināt Panākt, ka (cilvēks) peldas; panākt, ka mazgājas, iegremdējoties ūdenī.
pārtraukt Panākt, ka (darbība, process, arī stāvoklis) pēkšņi izbeidzas, neturpinās, netiek turpināts; būt par cēloni tam, ka (darbība, process, arī stāvoklis) pēkšņi izbeidzas, neturpinās.
paīsināt Panākt, ka (darbības, norises, stāvokļa laiks) kļūst īsāks.
atšālēt Panākt, ka (dzēriens) novadējas.
izmācīt Panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteiktas iemaņas.
pieradināt Panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteikts izturēšanās veids.
ieaudzēt Panākt, ka (dzīvnieki) dzīvo un vairojas nepierastā klimatā.
turēt Panākt, ka (dzīvnieks) atrodas (kādā stāvoklī, vietā, vidē).
sasliet Panākt, ka (dzīvnieks) nostājas uz pakaļkājām.
ievirzīt Panākt, ka (dzīvnieks) pārvietojas un nonāk (kur iekšā).
peldināt Panākt, ka (dzīvnieks) peldas; panākt, ka mazgājas, iegremdējoties ūdenī.
pievaldīt Panākt, ka (dzīvnieks) sāk izturēties mierīgāk, kustas lēnāk.
dīdīt Panākt, ka (dzīvnieks) vairākkārt veic kādas kustības.
gardināt Panākt, ka (ēdiens) iegūst labāku garšu.
dzēst Panākt, ka (gaismas avots) pārtrauc izstarot gaismu.
nodzēst Panākt, ka (gaismas avots) pārtrauc izstarot gaismu.
izvilkt Panākt, ka (grūtos apstākļos) saglabā dzīvību (cilvēks vai dzīvnieks).
labot Panākt, ka (iepriekšējais rezultāts, sekmes) kvalitatīvi mainās, uzlabojas.
iesildīt Panākt, ka (ierīce) iesilst.
liet Panākt, ka (izkausēta viela, java u. tml.) virzās, piemēram, formā, veidnē.
komplicēt Panākt, ka (kā) paveikšanai, atrisināšanai, izlemšanai nepieciešama samērā liela psihiska piepūle; sarežģīt.
pārvērst Panākt, ka (kāda materiāla vērtība) iegūst citu vērtības izpausmes formu.
ievadīt Panākt, ka (kāda sistēma, iekārta u. tml.) saņem (programmu, informāciju).
noēst Panākt, ka (kādam) jāatstāj (darba vieta, amats, arī dzīvesvieta).
izēst Panākt, ka (kādam) jāatstāj (vieta, amats).
izdzīvot Panākt, ka (kādam) jāatstāj (vieta, telpa, kur tas, piemēram, dzīvo, strādā).
nokavēt Panākt, ka (kādam) nelietderīgi, bezmērķīgi jāpavada, jāizmanto (laiks, laikposms).
izblamēt Panākt, ka (kādam) publiski rodas neslava, kauns.
sablamēt Panākt, ka (kādam) publiski rodas, parasti liela, neslava, kauns.
kompromitēt Panākt, ka (kādam) rodas neslava, tiek grauta (kāda) reputācija.
saderināt Panākt, ka (kādi) saderinās.
noplavīt Panākt, ka (kāds ko) iegūst nepelnīti vai nelikumīgi.
pakļaut Panākt, ka (kāds, kas) kļūst atkarīgs (no cilvēka, tā gribas, ietekmes u. tml.); padarīt (ko) atkarīgu (no kā).
paklusināt Panākt, ka (kāds, kas) kļūst klusāks.
rādīt Panākt, ka (kāds) analizē, izmeklē, noskaidro (ko).
apklusināt Panākt, ka (kāds) apklust; pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt u. tml.
izdzīvāt Panākt, ka (kāds) atstāj vietu, telpu u. tml.
atbļaudināt Panākt, ka (kāds) bļauj, arī raud.
izbļaudināt Panākt, ka (kāds) bļauj, raud.
sazāļot Panākt, ka (kāds) iedzer, arī iešļircināt (kādam) zāļu līdzekļus lielākā daudzumā.
ieradināt Panākt, ka (kāds) iegūst par ierašu, ieradumu; pieradināt.
specializēt Panākt, ka (kāds) iegūst speciālas zināšanas, iemaņas, prasmes (kādā darbības nozarē).
iemidzināt Panākt, ka (kāds) iemieg.
izspiest smieklu Panākt, ka (kāds) iesmejas.
samizot Panākt, ka (kāds) ievērojami zaudē (piemēram, sacensībās); arī sakaut (bruņotā cīņā).
mocīt Panākt, ka (kāds) izjūt fiziskas mokas, ciešanas; arī spīdzināt.
apkaunināt Panākt, ka (kāds) izjūt kaunu; nokaunināt.
pamācīt Panākt, ka (kāds) izjūt, pārdzīvo (ko nepatīkamu); arī pārmācīt.
kāpināt Panākt, ka (kāds) kāpj.
klupināt Panākt, ka (kāds) klūp, piem., aizliekot tam priekšā kāju, nūju.
piesaistīt Panākt, ka (kāds) kļūst atkarīgs no cita; pakļaut (kādu) pienākumam, saistībai būt kopā.
nomierināt Panākt, ka (kāds) kļūst mierīgs.
iejaukt Panākt, ka (kāds) kļūst par līdzdalībnieku (parasti riskantā pasākumā); panākt, ka (kādam) izveidojas saistības, sakari (ar ko), parasti bez (viņa) aktīvas darbības.
ieputrāt Panākt, ka (kāds) kļūst par līdzdalībnieku (riskantā pasākumā).
ieputrot Panākt, ka (kāds) kļūst par līdzdalībnieku (riskantā pasākumā).
aizavesties Panākt, ka (kāds) nāk līdzi; vest sev līdzi (kādu).
noklusināt Panākt, ka (kāds) neizplata tālāk, neizpauž (piemēram, ziņas, valodas).
atsvabināt Panākt, ka (kāds) netraucē.
nokaunināt Panākt, ka (kāds) nokaunas.
noklusināt Panākt, ka (kāds) nomierinās.
hipnotizēt Panākt, ka (kāds) nonāk hipnozes stāvoklī, ietekmēt (kādu), izraisot hipnozi.
nohipnotizēt Panākt, ka (kāds) nonāk hipnozes stāvoklī.
nolikt Panākt, ka (kāds) nostājas, novietojas (kur).
pabļaudināt Panākt, ka (kāds) pabļauj.
paklupināt Panākt, ka (kāds) paklūp.
pārmānīt Panākt, ka (kāds) pārnāk strādāt, darboties (cita darba vietā, kolektīvā u. tml.).
pārgriezt Panākt, ka (kāds) pārņem citu reliģiju, konfesiju.
izspiest smaidu Panākt, ka (kāds) pasmaida.
uzcelt Panākt, ka (kāds) pieceļas no sēdus vai guļus stāvokļa, parasti, lai ko veiktu, kur dotos.
izgāzt Panākt, ka (kāds) piedzīvo neveiksmi.
piedabūt Panākt, ka (kāds) pieiet, pievirzās (pie kā, kam klāt).
pieklusināt Panākt, ka (kāds) pieklust; panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, skaņa) kļūst mazliet klusāks.
ieradināt Panākt, ka (kāds) pierod (pie kā).
pieradināt Panākt, ka (kāds) pierod (pie kā).
iepriecināt Panākt, ka (kāds) priecājas; izraisīt, sagādāt prieku (kādam).
bļaudināt Panākt, ka (kāds) raud, bļauj.
atrūdināt Panākt, ka (kāds) raud.
piedabūt Panākt, ka (kāds) sāk (ko) darīt, strādāt.
iesmīdināt Panākt, ka (kāds) sāk smieties.
salabināt Panākt, ka (kāds) salabst.
saradināt Panākt, ka (kāds) sarod (1).
piesēdināt Panākt, ka (kāds) strādā (parasti darbu, kas veicams sēžot).
pārsūtīt Panākt, ka (kāds) tiek nogādāts citā vietā (parasti ar transportlīdzekli).
likvidēt Panākt, ka (kāds) zaudē dzīvību; nogalināt, nonāvēt.
ieviest Panākt, ka (kādu jauninājumu) sāk plaši lietot (kādā nozarē).
pakļaut Panākt, ka (kādu) pilnīgi pārņem (psihisks vai fizioloģisks) stāvoklis, ka ļaujas (tam); pārņemt (kādu) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
sabalansēt Panākt, ka (kam) izveidojas samērība, arī vienotība starp (tā) sastāvdaļām; arī saskaņot (2).
piedot Panākt, ka (kam) rodas (jauna īpašība, pazīme).
savaldīt Panākt, ka (kam) saglabājas vēlamais veids, kārtība.
repatriēt Panākt, ka (karagūstekņi, emigranti, bēgļi, pārvietotās personas) atgriežas dzimtenē, nekavēt (tos) atgriezties dzimtenē.
pārtvert Panākt, ka (kas kādam adresēts, sūtīts u. tml.) nonāk cita rīcībā.
uzvelt Panākt, ka (kas nepatīkams, arī grūts) jāuzņemas (kādam).
uzgrūst Panākt, ka (kas nepatīkams, arī grūts) jāveic, jāpārdzīvo; panākt, ka ierodas, jāsastop (nevēlams cilvēks).
novērst Panākt, ka (kas nevēlams) tiek izlabots.
turēt Panākt, ka (kas satverts, paņemts) atrodas noteiktā stāvoklī, vietā (piemēram, rokās, klēpī, uz muguras).
vainagot Panākt, ka (kas, parasti darbība, tās rezultāts) kļūst par (kāda, arī kā) augstāko sasniegumu; būt tādam, kas kļūst par (kā) augstāko sasniegumu, pozitīvu rezultātu.
savaldīt Panākt, ka (kas, parasti parādība dabā) kļūst mazāk iedarbīgs vai izbeidzas, arī iegūst cilvēkam vēlamās īpašības.
pludināt Panākt, ka (kas, parasti peldošs priekšmets) virzās pa ūdenstilpēm.
velt Panākt, ka (kas, parasti priekšmets) virzās (pa kādu virsmu) ar rites, rotācijas kustību.
padzīt Panākt, ka (kas, parasti sabiedriski, politiski nevēlams) izbeidz darboties, pastāvēt.
salaist Panākt, ka (kas, parasti šķidrums) ieplūst (kur iekšā) lielākā daudzumā; piepildīt (piemēram, trauku), parasti pilnīgi (ar ko šķidru).
sakurt Panākt, ka (kas, parasti ugunskurs) sāk, parasti viscaur, kurēties; panākt, ka (uguns) kuras krāsnī, pavardā, ugunskurā; sakurināt (2).
sakurināt Panākt, ka (kas, parasti ugunskurs) sāk, parasti viscaur, kurēties; panākt, ka (uguns) kuras krāsnī, pavardā, ugunskurā.
nodot Panākt, ka (kas, piemēram, celtne, ražošanas iekārta) oficiāli tiek atzīts par derīgu izmantošanai, lietošanai.
uzturēt Panākt, ka (kas, piemēram, celtne, telpa, ierīce, ceļš) saglabājas noteiktā kvalitātē lietošanai, izmantošanai.
lakonizēt Panākt, ka (kas, piemēram, doma, izteiksmes līdzekļi) kļūst lakonisks.
pilnveidot Panākt, ka (kas, piemēram, ierīce, iekārta u. tml.) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām.
likvidēt Panākt, ka (kas, piemēram, organizācija, uzņēmums) pārstāj, beidz darboties.
turpināt Panākt, ka (kas, piemēram, tradīcijas, kāda cilvēka paveiktais) neizbeidzas, eksistē arī turpmāk, attīstās.
saputot Panākt, ka (kas, piemēram, ziepes) rada, parasti daudz, putu.
apkvēpināt Panākt, ka (kas) apkvēpst, pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem.
nobirdināt Panākt, ka (kas) atdalās un nobirst.
griezt vēstures ratu atpakaļ Panākt, ka (kas) atkal ieviešas, izveidojas, iestājas.
pagriezt vēstures ratu atpakaļ Panākt, ka (kas) atkal ieviešas, izveidojas, iestājas.
atgriezt laika ratu atpakaļ Panākt, ka (kas) atkal ieviešas, izveidojas, iestājas.
turēt Panākt, ka (kas) atrodas (noteiktos apstākļos).
atdzest Panākt, ka (kas) beidz degt, kvēlot.
pieaudzēt Panākt, ka (kas) bioloģiskās attīstības procesā piesaistās (pie kā, kam klāt).
dedzināt Panākt, ka (kas) deg, lai rastos gaisma, siltums.
ducināt Panākt, ka (kas) dūc (5).
iegailināt Panākt, ka (kas) iegailējas.
dedzināt Panākt, ka (kas) iet bojā ugunsgrēkā.
sakārtot Panākt, ka (kas) ir, parasti pilnīgā, lietošanas kārtībā.
pazibsnīt Panākt, ka (kas) īsu brīdi zibsnī.
nonāvēt Panākt, ka (kas) izbeidz bioloģiski eksistēt; nogalināt.
izkvēlināt Panākt, ka (kas) izkvēlo.
zibināt Panākt, ka (kas) izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu; būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
spīdināt Panākt, ka (kas) izplata, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu; būt tādam, kam (no kā) izplatās, parasti mainīga virziena, stipruma, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
pilnīgot Panākt, ka (kas) kļūst atbilstošāks kādām prasībām, iecerēm, arī iegūst augstāku kvalitāti.
līdzināt Panākt, ka (kas) kļūst gluds, līdzens, vienādā biezumā.
mazināt Panākt, ka (kas) kļūst mazāks skaitā, daudzumā.
pamazināt Panākt, ka (kas) kļūst mazāks, piemēram, skaitā, daudzumā.
monumentalizēt Panākt, ka (kas) kļūst monumentāls.
mūsdienīgot Panākt, ka (kas) kļūst mūsdienīgāks.
pievienot Panākt, ka (kas) kļūst par (kāda gatava, pabeigta kopuma, sistēmas) sastāvdaļu.
iztukšot Panākt, ka (kas) kļūst pilnīgi tukšs.
precizēt Panākt, ka (kas) kļūst precīzāks vai precīzs; papildinot, labojot u. tml. (piemēram, datus), padarīt precīzāku vai precīzu.
samērot Panākt, ka (kas) kļūst samērīgs.
iesmaržot Panākt, ka (kas) kļūst smaržīgs.
nospodrināt Panākt, ka (kas) kļūst spodrs.
nostabilizēt Panākt, ka (kas) kļūst stabils.
stingot Panākt, ka (kas) kļūst stings (6) vai stingāks.
patukšot Panākt, ka (kas) kļūst tukšāks.
saglābt Panākt, ka (kas) neaiziet bojā pilnīgi, nekļūst pilnīgi nelietojams, neizmantojams.
aizkavēt Panākt, ka (kas) nenotiek, nenorisinās paredzētajā laikā.
noaudzēt Panākt, ka (kas) noaug (ar augiem).
patronēt Panākt, ka (kas) nonāk aizgādībā, aizbildnībā.
nopīkstināt Panākt, ka (kas) nopīkst.
noskriedināt Panākt, ka (kas) noskrien (nokrīt) lejup, zemē.
noslidināt Panākt, ka (kas) noslīd (visu attālumu, ceļa gabalu).
noslidināt Panākt, ka (kas) noslīd nost.
nolaist Panākt, ka (kas) noslīd vertikāli vai slīpi ar vienu galu lejā, zemē (no kurienes); panākt, ka (kas) noslīd lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par ko iekārtu, piekārtu, satvertu.
nošļaukt Panākt, ka (kas) noslīd, arī nokrīt.
piešķindināt Panākt, ka (kas) nošķind; piesist (ko pret kādu priekšmetu), lai radītu skaņu.
notecināt Panākt, ka (kas) notek lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.); tecinot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) notek (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
aizkavēt Panākt, ka (kas) notiek, noris lēnāk nekā parasti; apstādināt (uz kādu laiku).
noturēt Panākt, ka (kas) paliek (pašreizējā pakāpē, līmenī, arī virzienā).
pilināt Panākt, ka (kas) pil.
palaist Panākt, ka (kas) plūst, izplatās, arī sāk plūst, izplatīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
rūcināt Panākt, ka (kas) rūc (7).
saaudzēt Panākt, ka (kas) saaug (1).
saaudzēt Panākt, ka (kas) saaug (3).
saaudzēt Panākt, ka (kas) saaug (4).
degt Panākt, ka (kas) sāk degt, izstarot gaismu; dedzināt.
iespīdināt Panākt, ka (kas) sāk spīdēt, izstarot gaismu.
iešķindināt Panākt, ka (kas) sāk šķindēt.
ietirkšināt Panākt, ka (kas) sāk tirkšēt.
ietirkšķināt Panākt, ka (kas) sāk tirkšķēt.
nosūtīt Panākt, ka (kas) tiek nogādāts (parasti ar transportlīdzekli).
sadabūt Panākt, ka (kas) tiek novietots, atrodas kopā, vienkopus (par vairākiem priekšmetiem, to dalām).
pārgādāt Panākt, ka (kas) tiek pārnests, pārvests u. tml. (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.). P. smagos pirkumus mājās.
pārgādāt Panākt, ka (kas) tiek pārnests, pārvests u. tml. (pāri kam, pār ko).
pārgādāt Panākt, ka (kas) tiek pārnests, pārvests u. tml. (uz kurieni, pie kā, kur).
uzpilināt Panākt, ka (kas) uzpil virsū (uz kā, kam); pieļaut, parasti neviļus, negribēti, ka (kas) uzpil virsū (uz kā, kam).
uztecināt Panākt, ka (kas) uztek 1 virsū (uz kā, kam); pieļaut, parasti neviļus, negribēti, ka (kas) uztek virsū (uz kā, kam).
plorkšināt Panākt, ka (kas) vairākkārt, arī ilgāku laiku plarkšķ.
pakļaut Panākt, ka (kas), parasti cēloniski, nosaka (ko citu), padara (to) atkarīgu (no kā cita); būt tādam, kas nosaka (ko citu), no kā ir atkarīgs (kas cits).
izspiest Panākt, ka (ko) atklāj, izpauž; tirdot, prašņājot uzzināt.
nosargāt Panākt, ka (ko) neskar cilvēku nevēlama, arī kaitīga darbība.
iekurt Panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) sāk kurēties; panākt, ka (uguns) sāk kurēties krāsnī, pavardā, ugunskurā; iekurināt.
iekurināt Panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) sāk kurēties; panākt, ka (uguns) sāk kurēties krāsnī, pavardā, ugunskurā; iekurt.
virzīt Panākt, ka (ķermenis, ķermeņa daļa) pārvietojas (noteiktā virzienā).
noturēt Panākt, ka (ķermenis, tā daļa) atrodas, paliek noteiktā stāvoklī.
nodarbināt Panākt, ka (ķermeņa daļas) izdara noteiktas kustības, funkcionē noteiktā veida.
nosēdināt Panākt, ka (lidaparāts) nolaižas (kur, uz kā u. tml.).
sajaucēt Panākt, ka (mājdzīvnieki) uzturas, atrodas kopā.
nobarāt Panākt, ka (mājdzīvnieks) uzbarojas.
izvest Panākt, ka (mazuļi) noteiktā attīstības pakāpē atstāj ligzdu (par putniem).
nomazgāt Panākt, ka (morāli negatīvs vērtējums) zūd, tiek novērsts un tiek atgūts iepriekšējais morāli pozitīvais vērtējums.
sagādāt Panākt, ka (nepieciešamais, vajadzīgais) tiek iegūts, nokļūst kāda rīcībā, lietošanā.
nolaist Panākt, ka (no ūdenstilpes) aizplūst viss ūdens vai tā dala; aizplūdinot ūdeni, panākt, ka ūdenstilpē pazeminās (līmenis).
gailināt Panākt, ka (ogles) gail.
pilnveidot Panākt, ka (parasti darbība, norise) dod kvalitatīvākus, vēlamākus rezultātus.
tecināt Panākt, ka (parasti dzīvnieks) skrien veikli, ātri, viegla gaitā, parasti sīkiem soļiem.
izkustināt Panākt, ka (parasti ķermeņa daļas) sāk kustēties, darboties.
nolaist Panākt, ka (parasti pacelta konstrukcija, detaļa) slīdoši pārvietojas zemāk vai ieslīd (kur iekšā).
satecināt Panākt, ka (parasti šķidrums) satek 1(2).
nogriezt Panākt, ka (parasti transportlīdzeklis, zirgs) pagriežas un novirzās (nost no kurienes, kur u. tml).
piegriezt Panākt, ka (parasti transportlīdzeklis, zirgs) pagriežas un pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
izkārtot Panākt, ka (parasti transportlīdzekļi) tiek izvietoti noteiktā kārtībā.
atkāpināt Panākt, ka (parasti zirgs) atkāpjas, atvirzās atmuguriski atpakaļ.
paturēt Panākt, ka (paša psihiskais stāvoklis, rakstura, personības īpašības u. tml.) pastāv joprojām, saglabājas.
atgaisot Panākt, ka (piem., no hidrauliskas sistēmas) tiek izvadīts iekļuvušais gaiss.
uzlaist Panākt, ka (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa) ierodas (pie kāda), lai nodarītu ko nevēlamu, ļaunu; uzsūtīt (2).
uzsūtīt Panākt, ka (piemēram, cilvēks, grupa) ierodas (pie kāda), lai nodarītu ko nevēlamu, ļaunu.
pieturēt Panākt, ka (piemēram, darba dzīvnieks) apstājas, parasti uz neilgu laiku; apstādināt (1).
ievirzīt Panākt, ka (piemēram, darbība, norise) kļūst mērķtiecīga, iegūst noteiktu virzību.
padzīt Panākt, ka (piemēram, darbs) tiek veikts, veicas straujāk.
nokrāsāt Panākt, ka (piemēram, dzija, audums) piesūcinās ar krāsvielu.
nodot Panākt, ka (piemēram, iestāde, amatpersona) uzņemas (kāda jautājuma izpēti, izlemšanu).
pieturēt Panākt, ka (piemēram, īpašība, pazīme) paliek nemainīga.
izveidot Panākt, ka (piemēram, mākslas darbs, tā detaļas) atbilst noteiktām prasībām; arī pilnveidot.
uzpildīt Panākt, ka (piemēram, šķidrums, masa, parasti, to daudzumu papildinot) tiek iepildīts (piemēram, traukā).
vēdināt Panākt, ka (piemēram, telpā) ieplūst svaigs, tīrs gaiss un tiek izvadīts piesmakušais gaiss, tvaiki, putekļi u. tml.
pārpildīt Panākt, ka (piemēram, tirgus, veikals) ir ļoti bagātīgi apgādāts (ar ko).
palaist Panākt, ka (piemēram, transportlīdzeklis) virzās, arī sāk virzīties (kur, kāda virziena u. tml.).
ierietināt Panākt, ka (piens) ieriet govs tesmenī.
turēt Panākt, ka (priekšmets, viela u. tml.) kādu laiku atrodas (noteiktā stāvoklī, noteiktos apstākļos, vietā, vidē).
uzlabot Panākt, ka (priekšmets, viela, to īpašības u. tml.) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām izmantošanas prasībām.
peldināt Panākt, ka (priekšmets) peld (kur).
kondicionēt Panākt, ka (produkta, materiāla) īpašības atbilst normai, standartam.
sakrāt Panākt, ka (psihes, rakstura, personības īpašības, arī psihisks stāvoklis) pakāpeniski kļūst noturīgs, arī spēcīgs.
pieslēpt Panākt, ka (psihisks stāvoklis, domas) neizpaužas pilnīgi.
noturēt Panākt, ka (psihisks vai fizioloģisks) stāvoklis nemainās, nekļūst vājāks.
sēdināt Panākt, ka (putns) perē.
pieradināt Panākt, ka (savvaļas dzīvnieks) pierod pie cilvēkiem, pie mājas apstākļiem.
sataisīt Panākt, ka (sejai) rodas noteikta izteiksme.
izknidināt Panākt, ka (sēkla) izdīgst.
izknitināt Panākt, ka (sēkla) izdīgst.
izklaidēties Panākt, ka (sev) izraisās citāds, (parasti pozitīvs, mazāk sasprindzināts) psihisks stāvoklis; refl. --> izklaidēt(1).
piegulēt Panākt, ka (sieviete, parasti neprecēta) nonāk intīmās attiecībās (ar kādu), arī nokļūst grūtniecības stāvoklī.
šķirt Panākt, ka (starp cilvēkiem) beidzas strīds, sadursme.
iztecināt Panākt, ka (šķidrums) iztek (no kurienes, kur u. tml.).
iztecināt Panākt, ka (šķidrums) iztek cauri (kam), caur (ko).
nolaist Panākt, ka (šķidrums) notek lejā (parasti par cauruļvadiem).
uzpludināt Panākt, ka (šķidrums) uzvirzās (kam) virsū.
liet Panākt, ka (šķidrums), parasti plūstot, virzās (no kurienes, kur u. tml.).
novadīt Panākt, ka (transportlīdzekli) novirzās sānis, garām (kam).
uzplūdināt Panākt, ka (ūdens) piepilda, uzpilda ūdenstilpi.
uzkurt Panākt, ka (uguns, ugunskurs) sāk kurēties; panākt, ka (uguns, ugunskurs) kuras spēcīgi; uzkurināt (1).
uzkurināt Panākt, ka (uguns, ugunskurs) sāk kurēties; panākt, ka (uguns, ugunskurs) kuras spēcīgi; uzkurt (1).
novadīt Panākt, ka (upe, strauts u. tml.) aizplūst citā virzienā.
saguldīt Panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) apgulās, parasti ganībās.
sasēdināt Panākt, ka (vairāki, daudzi) apsēžas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
sastādīt Panākt, ka (vairāki, daudzi) nostājas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); panākt, ka vairāki, daudzi nostājoties izveido (kādu kopumu, veidojumu).
satupināt Panākt, ka (vairāki, daudzi) novietojas tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); arī sasēdināt.
kristalizēt Panākt, ka (viela) pāriet kristāliskā stāvoklī.
dancināt Panākt, ka (zirgs) iet danceniski.
iekāpināt Panākt, ka (zirgs) kāpjas atpakaļ un ievirzās (parasti ilksīs).
aizaudzēt Panākt, ka aizaug (kam priekšā).
aizbizināt Panākt, ka aizbizo (govis).
aizdziedināt Panākt, ka aizdzīst.
aizbaidīt Panākt, ka aiziet, izvairās; atsvešināt.
aizbiedēt Panākt, ka aiziet, netuvojas; atvairīt.
aizklīdināt Panākt, ka aizklīst.
aizmidzināt Panākt, ka aizmieg (lietojot narkotiskas vielas vai hipnotizējot); iemidzināt.
aizmidzināt Panākt, ka aizmieg (šūpojot, dziedot u. tml.); iemidzināt.
samidzināt Panākt, ka aizmieg (vairāki).
izdzēst Panākt, ka aizmirst (ko); būt par cēloni tam, ka (kāds) aizmirst (ko).
aizpeldināt Panākt, ka aizpeld.
aizplūdināt Panākt, ka aizplūst; ļaut aizplūst.
aizskandināt Panākt, ka aizskan.
aizslīdināt Panākt, ka aizslīd (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
apaudzēt Panākt, ka apaug; ļaut apaugt.
apgurdināt Panākt, ka apgurst; nogurdināt.
apmulsināt Panākt, ka apmulst; izraisīt apmulsumu.
apkvēpināt Panākt, ka apņem dūmi, gāze u. tml.
apkūpināt Panākt, ka apņem dūmi.
ieprecināt Panākt, ka apprec.
apprecināt Panākt, ka apprecas (ar kādu).
izprecināt Panākt, ka apprecas, kļūst (kādam) par sievu (retāk kādai par vīru).
atbizināt Panākt, ka atbizo (govis).
patikt Panākt, ka atbrīvojas, gūst iespēju (kur doties).
norietināt Panākt, ka atdalās, nodalās.
atdzesēt Panākt, ka atdziest, veicināt atdzišanu.
atgriezt Panākt, ka atgriežas, atnāk atpakaļ, likt, lai atgriežas, atnāk atpakaļ; atdzīt atpakaļ.
atlabot Panākt, ka atgūst iepriekšējo (labo) stāvokli.
saglābt Panākt, ka atgūst veselību (parasti daļēji); izārstēt (parasti daļēji).
atvēsināt Panākt, ka atjēdzas (no lielas sajūsmas, aizrautības, dedzības); būt par cēloni tam, ka mazinās, tiek apslāpēta (sajūsma, aizrautība, dedzība).
atskurbināt Panākt, ka atjēdzas (pēc spēcīga pārdzīvojuma); pavājināt (jūtas).
atlecināt Panākt, ka atlobās.
atmodināt Panākt, ka atmostas; būt par cēloni, ka atmostas; uzmodināt, pamodināt.
atpeldināt Panākt, ka atpeld nost (sānis, atpakaļ).
atpeldināt Panākt, ka atpeld šurp; panākt, ka atpeld (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
apgrozīt Panākt, ka atrodas apgrozībā (1) (parasti nauda).
izvilināt Panākt, ka atskan (skaņas, melodija no mūzikas instrumenta).
atskurbināt Panākt, ka atskurbst (no reibuma, skurbuma).
atšķirt Panākt, ka atsvešinās, radīt attiecībās vēsumu.
atdabūt Panākt, ka atvirzās nost (sānis, atpakaļ).
atgriezt Panākt, ka atvirzās, pagriežas nost (no kā).
atžilbināt Panākt, ka atžilbst; būt par cēloni tam, ka atžilbst.
aizaudzēt Panākt, ka augot aizsedz, aizēno.
izbēdināt Panākt, ka bēdājas (ilgāku laiku).
briedināt Panākt, ka briest (5).
izkopt Panākt, ka ceļas kvalitāte, meistarība.
plēsināt Panākt, ka cilvēki sāk naidoties, kauties.
čiebināt Panākt, ka čiepst.
šmukt Panākt, ka dalās, lobās (apspalvojums).
darbināt Panākt, ka darbojas (mehānisms, ierīce), arī ļaut darboties (mehānismam, ierīcei).
knidināt Panākt, ka dīgstot veidojas asni.
noknīst Panākt, ka dīgstot veidojas asni.
izvest Panākt, ka dodas līdzi (dzīvnieku mazuļi) - par dzīvniekiem.
dziedināt Panākt, ka dzīst (brūce, ievainojums).
brukšķināt Panākt, ka grab, brīkšķ, rīb.
gremdēt Panākt, ka grimst.
gāzt Panākt, ka grūst, brūk u. tml.
daguldīt Panākt, ka guļ līdz kādam laikam; guldināt (mājlopus).
brūšķināt Panākt, ka gurkst; brūkšķināt.
brūkšķināt Panākt, ka gurkst.
ņemt Panākt, ka gūst, dabū (sev kādu labumu, ko patīkamu); atļauties (ko izmantot, piesavināties u. tml.).
iebrucināt Panākt, ka iebrūk 1 (1).
iepotēt Panākt, ka iegūst (piemēram, pārliecību, tikumus), panākt, ka izraisās (jūtas).
apstrādāt Panākt, ka iegūst zināmu gatavības pakāpi (detaļas, atsevišķi priekšmeti u. tml.).
iekaisināt Panākt, ka iekarst, iekaist.
iemīlināt Panākt, ka iemīlas (kādā).
iekarot sirdi Panākt, ka iemīlas.
iemirdzināt Panākt, ka iemirdzas.
ieperināt Panākt, ka ieperinās (kur).
iepilināt Panākt, ka iepil (kur iekšā).
šaut Panākt, ka ierocī rodas nepieciešamā enerģija un no tā virzās lode, šāviņš, bulta u. tml.; būt tādam, no kura, tajā rodoties nepieciešamajai enerģijai, virzās lode, šāviņš, bulta u. tml. (par ieroci).
ierūcināt Panākt, ka iesāk rūkt (dzinējs, ierīce).
ietvaicēt Panākt, ka iesāk tvaicēties; mazliet iztvaicēt.
nosprādzēt Panākt, ka iet bojā, nosprāgst.
nosprādzināt Panākt, ka iet bojā, nosprāgst.
ietilpināt Panākt, ka ievietojas, novietojas (kur iekšā).
iežēlināt Panākt, ka iežēlojas; izraisīt žēlumu, līdzjūtību (parasti pret sevi).
izraudināt Panākt, ka ilgāku laiku, daudz raud.
izbrēcināt Panākt, ka ilgāku laiku, daudz skaļi kliedz; arī skaļi izraudināt.
līdzināties Panākt, ka ir līdzvērtīgs (kādam).
izšķirt Panākt, ka izbeidz, piemēram, kauties, strīdēties.
apstādināt Panākt, ka izbeidzas (kāds fizioloģisks, arī psihisks process).
apturēt Panākt, ka izbeidzas (kāds fizioloģisks, arī psihisks process).
pamodināt Panākt, ka izbeidzas (kāds psihisks stāvoklis), panākt, ka (kāds) atbrīvojas (no kāda psihiska stāvokļa).
izšķirt Panākt, ka izbeidzas (piemēram, kautiņš, strīds).
aizdzīt Panākt, ka izbeidzas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
attirpināt Panākt, ka izbeidzas notirpums (ķermeņa daļās).
izbriedināt Panākt, ka izbriest.
izkarsēt Panākt, ka izkaist, ļaut vai panākt, ka kļūst viscaur karsts.
izdabot Panākt, ka iznāk, izvirzās (no kurienes, kur); izvilkt.
izpeldināt Panākt, ka izpeldas; panākt, ka nomazgājas, iegremdējoties ūdenī.
izpriecināt Panākt, ka izpriecājas.
izsildīt Panākt, ka izsilst, ļaut, arī panākt, ka kļūst viscaur silts.
dedzināt Panākt, ka izstaro gaismu (elektriskās apgaismošanas ierīces).
atjaunināt Panākt, ka izveidojas atkal, no jauna (apziņā, atmiņā).
iegūt Panākt, ka izveidojas intīmas attiecības (ar pretējā dzimuma cilvēku).
attīstīt Panākt, ka izveidojas vai pilnveidojas (ķermenis, orgāni), veicināt augšanu un nobriešanu.
atjaunot Panākt, ka izveidojas, rodas atkal, no jauna (piemēram, psihisks vai fizisks stāvoklis).
iznīdēt Panākt, ka izzūd (parādība sabiedrības dzīve); izskaust.
atradināt Panākt, ka izzūd (piemēram, ieradums, rakstura īpašība); būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, ieradums, rakstura īpašība).
iznīdēt Panākt, ka izzūd (psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašība).
aizgaiņāt Panākt, ka izzūd (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
aizgainīt Panākt, ka izzūd (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
potēt Panākt, ka kāds iegūst (piemēram, pārliecību, tikumus), panākt, ka kādam izraisās (jūtas).
aizklidzināt Panākt, ka kāds kliedzot nokļūst kaut kur.
ieīdzināt Panākt, ka kāds kļūst nīgrs.
likt nazi (arī dunci) pie rīkles (arī kakla), arī ķerties ar nazi (arī dunci) pie rīkles (arī kakla) Panākt, ka kāds nokļūst ļoti bīstamā situācijā, bezizejas stāvoklī.
izkvīcināt Panākt, ka kādu laiku kviec.
pasīcināt Panākt, ka kādu laiku sīc (par mušu).
atvirzīt Panākt, ka kas notiek vēlāk, tālākā nākotnē.
kaucināt Panākt, ka kauc (1).
dīcināt Panākt, ka kliedz, brēc, dūc, džinkst.
vizualizēt Panākt, ka kļūst (reāli vai iluzori) uztverams ar redzi.
saerrināt Panākt, ka kļūst dusmīgs, nikns; sakaitināt.
dzidrināt Panākt, ka kļūst dzidrs vai dzidrāks.
gludināt Panākt, ka kļūst gluds, līdzens.
apmierināt Panākt, ka kļūst mierīgs; nomierināt.
iešķebināt Panākt, ka kļūst nelabi.
īstenot Panākt, ka kļūst par īstenību; realizēt.
kristianizēt Panākt, ka kļūst par kristiešiem; pievērst kristietībai.
izbaltināt Panākt, ka kļūst pilnīgi balts.
plākšt Panākt, ka kļūst plakans.
apsārtināt Panākt, ka kļūst sārts.
iespēcināt Panākt, ka kļūst spēcīgs vai spēcīgāks.
apvaldīt Panākt, ka kļūst vājākas (jūtas, sajūtas, to izpausme).
gāzt Panākt, ka krīt (lejup).
kaisīt Panākt, ka krīt izklaidus (sīki, arī nelieli, viegli priekšmeti, viela).
pakritināt Panākt, ka krīt.
iegravēt Panākt, ka labi saglabājas (atmiņā).
lecināt Panākt, ka lec (1).
ielīgot Panākt, ka līgojas; arī iekustināt.
izmērdēt Panākt, ka ļoti novājē, ļoti izsalkst, arī aiziet bojā (bez barības vai ar nepietiekamu barību).
noslīcināt Panākt, ka mazinās, zūd (kā, parasti psihiska stāvokļa, atmiņu) ietekme.
apskābēt Panākt, ka mazliet ieskābst; saskābēt (daudz vai visu).
murdināt Panākt, ka murrā (kaķis).
murdināt Panākt, ka mutuļo (ūdens).
naidināt Panākt, ka naidojas.
izņemt Panākt, ka nav vairs inventārā, lietošanā.
glābt Panākt, ka neaiziet bojā (materiālas vērtības, dabas bagātības).
izņemt Panākt, ka neatrodas vairs līdzšinējā vietā (piemēram, izlaužot, izceļot, izvelkot).
paspiedzināt Panākt, ka neilgu laiku, mazliet spiedz.
nostiprināt Panākt, ka neplūst, nenogrūst (piemēram, smiltis), nepārvietojas (kāpas).
izvairīties Panākt, ka nerealizējas, nenotiek (kas nevēlams).
sakausēt Panākt, ka nesaraujami, cieši sasaistās, saliedējas, savienojas (īpašības, parādības, izpausmes).
uzkveldināt Panākt, ka no jauna sāk kvēlot.
uzkvēlināt Panākt, ka no jauna sāk kvēlot.
izliesināt Panākt, ka noliesē, novājē.
nopeldināt Panākt, ka nopeldas; panākt, ka peldoties, peldot noskalojas, kļūst tīrs; izpeldināt.
nolaist Panākt, ka noplūst, izdalās (viss šķidrums, gāze vai šķidruma, gāzes daļa).
noraudināt Panākt, ka noraudas.
nosarcināt Panākt, ka nosarkst.
uztupināt Panākt, ka novietojas tupus stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur), arī uzsēdināt.
paņemt savā varā Panākt, ka pakļaujas, paklausa.
aizturēt Panākt, ka paliek uz vietas (kādu laiku), apstādināt un neļaut turpināt iesākto kustību.
daturēt Panākt, ka paliek, uzkavējas pie kāda; aizkavēt (kādu).
laist dibenā Panākt, ka panīkst, (aiz)iet bojā (piemēram, kāds pasākums).
nodot Panākt, ka pārņem, apgūst (piemēram, zināšanas, tradīcijas).
atsēdināt Panākt, ka pārstāj attīstīties, veidoties (parasti augonis, roze).
izdzēst Panākt, ka pārstāj degt, liesmot un izstarot gaismu.
izdzēst Panākt, ka pārstāj spīdēt (gaisma).
atraut Panākt, ka pārtrauc sakarus (ar sabiedrisku kustību, virzienu u. tml.).
izdabūt Panākt, ka pasaka; izzināt (ko no kāda).
atslābināt Panākt, ka pavājinās (norises organismā); būt par cēloni, ka pavājinās (norises organismā), samazinās (organisma funkcijas).
nodzēst Panākt, ka pazeminās (ķermeņa paaugstināta temperatūra).
samaudināt Panākt, ka peldot sanāk kopā.
nolauzt kaklu Panākt, ka piedzīvo pilnīgu neveiksmi.
sakvīcināt Panākt, ka pīkst, kviec.
sakviecināt Panākt, ka pīkst, kviec.
čīpstināt Panākt, ka pīkst, rada pīkstienus.
izmācīt Panākt, ka pilnīgi iegūst vēlamās īpašības vai maina izturēšanos.
iztirpināt Panākt, ka pilnīgi izbeidzas notirpums (ķermeņa daļās).
izraudzēt Panākt, ka pilnīgi izrūgst, rūgšanas procesā sasniedz vēlamo gatavības pakāpi.
nogremdēt Panākt, ka pilnīgi nonāk ļoti sliktā stāvoklī.
pieperināt Panākt, ka putns izperē pietiekamā vai lielākā daudzumā (mazuļus).
ņerkšināt Panākt, ka raud, činkst, ņerkst, rukšķ, ņaud.
ņerkšķināt Panākt, ka raud, činkst, ņerkst, rukšķ, ņaud.
ņerkstināt Panākt, ka raud, činkst, ņerkst, rukšķ, ņaud.
brazdēt Panākt, ka rīb, rībināt; darīt tā, ka rodas skaļš troksnis.
brazdinēt Panākt, ka rīb.
izveidot Panākt, ka rodas (jaunas šķirnes, sugas).
izveidot Panākt, ka rodas (noteiktām prasībām atbilstošs dzīvnieku kopums).
izgatavot Panākt, ka rodas (viela no kā).
atvēsināties Panākt, ka rodas vēsuma sajūta (par sakarsušu cilvēku); kļūt vēsākam (par ķermeni, ķermeņa daļām).
sarepināt Panākt, ka saaug, savienojas (kauli lūzuma vietā); sadziedēt.
sabrucināt Panākt, ka sagāžas, sabrūk.
sabadināt Panākt, ka sāk badīties.
iebrēcināt Panākt, ka sāk brēkt.
iebriedināt Panākt, ka sāk briest.
iečaukstināt Panākt, ka sāk čaukstēt.
iedarbināt Panākt, ka sāk darboties (piemēram, mehānisms, ierīce).
aizdedzināt Panākt, ka sāk degt; iededzināt.
iedīdzināt Panākt, ka sāk dīgt.
aizdimdināt Panākt, ka sāk dimdēt.
sagrozīt galvu Panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
iedrebināt Panākt, ka sāk drebēt.
uzgailināt Panākt, ka sāk gailēt, spīdēt.
sagāzelēt Panākt, ka sāk gāzelēties.
gruzdināt Panākt, ka sāk gruzdēt.
ieīdināt Panākt, ka sāk īdēt; pieradināt īdēt.
aizkurt Panākt, ka sāk kurēties (krāsns, pavards, ugunskurs); aizkurināt, iekurt.
aizkurināt Panākt, ka sāk kurēties (krāsns, pavards, ugunskurs); aizkurt, iekurināt.
iekutināt Panākt, ka sāk kutēt.
uzzvērināt Panākt, ka sāk kvēlot (ogles).
aizdedzināt Panākt, ka sāk kvēlot, izstarot gaismu.
aizkvēlināt Panākt, ka sāk kvēlot.
iekvēlēt Panākt, ka sāk kvēlot.
iekvēlināt Panākt, ka sāk kvēlot.
iekvēlot Panākt, ka sāk kvēlot.
uzkvīcināt Panākt, ka sāk kviekt.
izlidināt Panākt, ka sāk lidot; panākt, ka izlido.
ieliesmot Panākt, ka sāk liesmot.
samaldīt Panākt, ka sāk maldīties, uz laiku apmaldās.
samaudināt Panākt, ka sāk maurot, baurot.
spradzināt Panākt, ka sāk plaisāt, šķelties.
ieplaucēt Panākt, ka sāk plaukt.
plūksnināt Panākt, ka sāk plūksnoties.
uzraudināt Panākt, ka sāk raudāt.
ieriņķot Panākt, ka sāk riņķot.
ieripināt Panākt, ka sāk ripot.
ieraudzēt Panākt, ka sāk rūgt.
uzsmīdināt Panākt, ka sāk smieties.
stinkšināt Panākt, ka sāk stinkšēt un turpina stinkšēt kādu laiku.
iestrinkšināt Panākt, ka sāk strinkšēt.
aizstrinkšināt Panākt, ka sāk strinkšķēt.
aizstrinkšķināt Panākt, ka sāk strinkšķēt.
iestrinkšķināt Panākt, ka sāk strinkšķēt.
aiztrīsināt Panākt, ka sāk trīsēt.
sažāvināt Panākt, ka sāk žāvāties.
pieslēgt Panākt, ka sākas (piemēram, elektriskās enerģijas, ūdens, gāzes) piegāde (kam).
atbīdīt Panākt, ka samazinās (kā) ietekme.
nodot Panākt, ka saņem, pieņem (kādai darbībai).
iesaldēt Panākt, ka sasalst.
sasmacināt Panākt, ka sasmok, pārklājas ar pelējumu.
sasvīdēt Panākt, ka sasvīst.
satvīcēt Panākt, ka satvīkst.
derināt Panākt, ka savstarpēji apsolās slēgt laulību; svinēt šādu solīšanos; būt lieciniekam šādā ceremonijā.
brēcināt Panākt, ka skan, vai ļaut skanēt (parasti nepatīkamiem, griezīgiem trokšņiem, skaņām).
nosmīdīt Panākt, ka smejas kādu laiku; izsmīdināt.
karsēt Panākt, ka stipri sakarst (piemēram, akmeņi, metāls, metāla priekšmeti), ļaut, lai stipri sakarst (piemēram, akmeņi, metāls, metāla priekšmeti).
izdrukāt Panākt, ka teksts (tā daļa) tiek atveidots uz papīra.
atrietināt Panākt, ka tesmenī pirms slaukšanas sāk rasties, pieplūst piens (slaucamiem mājdzīvniekiem).
ieaudzināt Panākt, ka tesmenī sāk rasties piens.
nodot Panākt, ka tiek iesaistīts (karadienestā).
veidot Panākt, ka tiek ietekmēta situācija.
veidot Panākt, ka tiek radītas attieksmes.
iznīcināt Panākt, ka tiek uzskatīts par nevērtīgu, nevēlamu.
nosprādzināt Panākt, ka trieciena, spiediena rezultātā nodalās, nošķeļas (no kā).
pačurināt Panākt, ka urinē un pabeidz urinēt.
beserēt Panākt, ka uzlabo veselību, darbības spēju, lietošanas iespējamību u. tml.; labot.
uzlecināt Panākt, ka uzlec.
uzkvēlināt Panākt, ka uzliesmo.
uzlūgties Panākt, ka uzlūdz.
uzpludināt Panākt, ka uzpeld (kas nogrimis).
aizdegt Panākt, ka uzreiz sāk degt; iedegt.
pieveikt Panākt, ka vairs nav jācieš (no kā nepatīkama, nevēlama); panākt, ka izzūd (kas nepatīkams, nevēlams).
apklusināt Panākt, ka vairs neturpinās (darbība, norise, kas rada skaņas).
radīt Panākt, ka veidojas kas jauns (parasti derīgs praktiskai lietošanai, izmantošanai).
atņemt Panākt, ka zaudē, neļaut izmantot (piemēram, iespējas, tiesības).
savest kārtībā Panākt, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
dasadabāties Panākt, lai (kas) tiek nokārtots.
aizlaidināt Panākt, lai govs pakāpeniski aprautu pienu, lai govs pakāpeniski aizietu ciet.
noļenkāt Panākt, notvert, sagūstīt.
ķert rokā (arī ciet) Panākt, notvert.
nomirdināt Panākt, parasti ar medikamentiem, ka (ķermeņa daļa) kļūst uz laiku nejūtīga.
uzdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pieceļas (kājās).
pārdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) nokļūst, pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur), piemēram, lai strādātu.
nodabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
uzdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) uzmostas.
uzdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
nodabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
pārdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kas) tiek pārgādāts (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
izdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka izkļūst, izvirzās (no kurienes, kur u. tml).
izdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka izkļūst, izvirzās cauri (kam), caur (ko); izvirzīt cauri (kam), caur (ko), parasti ar pūlēm, grūtībām.
sadabūt Panākt, parasti ar pūlēm, ka (kāds) ierodas, arī uzņemas ko veikt, kar piedalīties.
pavest Panākt, parasti ar viltu, ka stājas intīmās attiecībās, zaudē nevainību.
sagraut Panākt, parasti varmācīgi, ka beidz pastāvēt (piemēram, organizācija); panākt, ka beidz pastāvēt (piemēram, kolektīvs, organizēts cilvēku kopums).
pārraut Panākt, piemēram, velkot aiz rokas, ka (kāds) strauji pārvirzās (pāri kam, pār ko).
atrāviens Panāktais pārsvars izcīnītājos punktos (kādā sporta spēles posmā).
veiksme Panākums, sasniegums.
aktīvs Panākumu, sasniegumu kopums.
PA Panama, valsts divburtu kods.
Panamas Republika Panama, valsts pilnais nosaukums ("República de Panamá").
PAN Panama, valsts trīsburtu kods.
balboa Panamas naudas vienība, vienāda ar 100 sentesimo.
Emberas-Vounānas komarka Panamas pamatiedzīvotāju komarka ("Embera" / "Comarca Embera-Wounaan"), administratīvais centrs - Unjončoko, platība - 4384 kvadrātkilometri, 9550 iedzīvotāju (2010. g.).
Ngobes-Bugles komarka Panamas pamatiedzīvotāju komarka ("Ngobe-Bugle" / "Comarca Ngobe-Bugle"), administratīvais centrs - Čičika, platība - 6968 kvadrātkilometri, 154350 iedzīvotāju (2010. g.).
Balvoa Panamas pilsētas rajons ("Balboa"), agrāk patstāvīga pilsēta Panamas kanāla zonā, Klusā okeāna piekrastē.
Panama Panamas Republika - valsts Centrālamerikā (sp. val. "Panama"), Panamas zemesšaurumā, ietilpst >1600 piekrastes salu, platība - 75517 kvadrātkilometri, 3410600 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 9 provinces un 3 pamatiedzīvotāju komarkas, robežojas ar Kostariku un Kolumbiju, apskalo Karību jūra un Klusais okeāns.
Panama Panamas Republikas galvaspilsēta (sp. val. "Ciudad de Panama"), provinces centrs, osta Klusā okeāna krastā, 404000 iedzīvotāju (2007. g.).
panaras Panara - sainis, nesamais; tarba, kurā zirgam ieber auzas; grabažas.
pannariaceae Panāriju dzimta.
pannaria Panāriju dzimtas ģints.
parmeliella Panāriju dzimtas ģints.
Strautu grāvis Panāsītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Annas pagastā.
raiblapainība Panašējums - botāniskā nosaukums augu lapu baltajām svītrām un plankumiem, piem., pelargonijām, lauku kļavai u. c.
panašķēt Panašķēties.
akles Panātre; aklās nātres.
lamium Panātres.
zeltnātrīte Panātru (lūpziežu) dzimtas ģints ("Galeobdolon"), daudzgadīgs lakstaugs ar garu, stublāju, zobainām lapām un augšējās lapu žāklēs sēdošiem dzelteniem, divlūpainiem ziediem, tikai 1 suga.
mātere Panātru (lūpziežu) dzimtas ģints ("Leonurus"), daudzgadīgs lakstaugs ar staraini šķeltām lapām un ziediem vārpveida ziedkopā.
mārsils Panātru (lūpziežu) dzimtas ģints ("Thymus"), puskrūms ar guļošu stumbru, stāviem zariem, pretējām lapām un violeti sārtiem, retāk baltiem, smaržīgiem ziediem, \~400 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 3 sugas.
raibnātre Panātru (lūpziežu) dzimtas tropu augs ar sarkani un zaļi raibām lapām.
pačūlija Panātru (lūpziežu) dzimtas tropu lakstaugs, no kā iegūst ēterisku eļļu.
brūngalvīte Panātru dzimtas ģints ("Brunella"), daudzgadīgs lakstaugs, ziedi vārpveida ziedkopās, \~15 sugas, Latvijā 2 sugas.
mētras Panātru dzimtas ģints ("Mentha"), smaržīgi daudzgadīgi lakstaugi ar zobotām vai zāģzobotām lapām, zili violetiem vai violeti rožainiem ziediem, gk. ziemeļu puslodē; 25 sugas, Latvijā 7 sugas.
lallemancijas Panātru dzimtas ģints, viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi, Rietumāzijā, 5 sugas.
lamiales Panātru rinda.
verbēna Panātru rindas augu dzimta ("Verbenaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas, \~100 ģinšu, \~2600 sugu gk. tropos un subtropos.
verbēnaugi Panātru rindas dzimta ("Verbenaceae"), lakstaugi, krūmi, liānas, koki ar gk. vienkāršām lapām, ziedi kārtni, retāk nekārtni, \~100 ģinšu, \~2600 sugu, dažas sugas audzē (arī Latvijā) kā krāšņumaugus; verbēnas.
avicennijas Panātru rindas koku ģints ("Avicennia"), kas sastopama mangrovju audzēs.
tīks Panātru rindas verbēnu dzimtas suga ("Tectona grandis"), koks ar ļoti blīvu, cietu koksni; tīkkoks; tiek dēvēts arī par Indijas ozolu.
tīkkoks Panātru rindas verbēnu dzimtas suga ("Tectona grandis"), koks ar ļoti blīvu, cietu koksni; tīks.
panska Pancka.
panskaras Panckari.
panskari Panckari.
pancka Panckas.
panskas Panckas.
pļuncēties Pančkāties.
bambuslācis Panda.
pandantīvi Pandantifa veidā.
pandānaugi Pandānu dzimta ("Pandanaceae").
vilkvālīte Pandānu rindas augu dzimta ("Typhaceae"), pie kuras pieder lakstaugi ar gariem stublājiem, šaurām lineārām lapām un vālītēs sakārtotiem ziediem, 1 ģints.
pandektists Pandektu krājuma pazinējs.
pundit Pandits.
ailuropoda Pandu apakšdzimtas ģints.
ailurus Pandu apakšdzimtas ģints.
ailurinae Pandu jeb bambuslāču apakšdzimta.
ailuropodidae Pandu jeb bambuslāču dzimta (dažkārt nodala patstāvīgā dzimtā).
Baumanabada Pandža - pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums 1931.-1936. g.
Kirovabada Pandža - pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums 1936.-1963. g.
Saraikomara Pandža - pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums līdz 1931. g.
Pjandža Pandža, pilsēta Tadžikistānā.
Pendža Pandža, upe Afganistānā un Tadžikistānā.
Pjandža Pandža, upe Centrālajā Āzijā.
pendžabieši Pandžabi - tauta Pakistānā un Indijā.
Pendžikenta Pandžakenta, pilsēta Tadžikistānā.
Bartanga Pandžas labā krasta pieteka (Amudarjas baseinā) Pamirā, Tadžikistānā, izteka Afganistānā (augštecē saucas Oksu, vidustecē - Murgaba), kopējais garums - 528 km.
Oksu Pandžas labā krasta pietekas Bartangas nosaukums tās augštecē.
paņa Pane 1(1).
paņa Pane 1(2).
panegirika Panegiriks.
panegirists Panegiriku sacerētājs; cilvēks, kas kaut ko pārmērīgi slavē.
aizsargpanelis Panelis, kas nodrošina aizsardību.
panels Panelis.
bardačoks Paneļkastīte (automašīnā).
Ponemun Panemune.
panesība Panesamība.
pastaipīt Panēsāt (ko smagu).
panāsāt Panēsāt.
panesāt Panēsāt.
ļebene Panēsāta aitādas ziemas cepure.
piecietīgs Panesīgs, pieticīgs.
atbēdāt Panest, paciest savas bēdas.
apriebināt Panest, pārciest.
padimīt Panest, pavilkt (ko smagu).
mellans Panetīrs.
Džarkenta Panfilovas pilsētas Kazahstānā nosaukums līdz 1942. g.
panka Panga.
eriophydidae Pangērces (viena no 2 dzimtām).
phyllocoptidae Pangērces.
panglapsenīte Panglapsene.
cynipidae Panglapseņu dzimta.
ibalia Panglapseņu dzimtas ģints, kuras kāpuri parazitē koksnē dzīvojošajos ragastu kāpuros.
cynips Panglapseņu dzimtas ģints.
diplolepis Panglapseņu dzimtas ģints.
cecidomyiidae Pangodiņu dzimta.
itonididae Pangodiņu dzimtas "Cecidomyiidae" nosaukuma sinonīms.
contarinia Pangodiņu dzimtas ģints.
harmandia Pangodiņu dzimtas ģints.
mayetiola Pangodiņu dzimtas ģints.
pangāt Pangot 2(1).
pangveidīgs Pangveida.
panģermānists Panģermānisma piekritējs.
pačablis Panīcis cālis, izplūrējis gailēns.
siekalis Panīcis cilvēks (nosiekalojies); siekala.
siekals Panīcis cilvēks (nosiekalojies); siekala.
siekala Panīcis cilvēks (nosiekalojies).
kūrlūzis Panīcis cilvēks.
ļurga Panīcis cilvēks.
panīkulis Panīcis cilvēks.
suplaks Panīcis cilvēks.
šuplaks Panīcis cilvēks.
mērgalis Panīcis dzīvnieks.
sebris Panīcis dzīvnieks.
šekstelis Panīcis indivīds (arī dzīvnieks vai augs).
jēlausis Panīcis sivēns ar jēlām ausīm.
baiga Panīcis un novārdzis dzīvnieks vai stāds; putnu biedēklis.
pagāmējis Panīcis, no bezmiega noguris.
klimeris Panīcis, nonīcis dzīvnieks vai cilvēks.
apšurcis Panīcis, nonīcis.
nobardzietis Panīcis, noplīsis.
ģībulis Panīcis, novājējis cilvēks vai cita dzīva radība.
nošerpis Panīcis, novārdzis.
paplucis Panīcis, paputējis, nabadzībā nonācis.
čirkulis Panīcis, slikti barots sivēns.
nošurcis Panīcis.
panabis Panīcis.
paampelēties Paniekoties; paākstīties.
pagalināties Paniekoties.
paknābāties Paniekoties.
bēgt Panikā atkāpties (par karavīriem).
panīkuļot Panīkt (3).
aizčurīt Panīkt aiz slimības, barības trūkuma (par cilvēku, dzīvnieku).
aizkaist Panīkt barības trūkuma dēļ.
aizkaist Panīkt sausuma dēļ (par augiem).
apdegt Panīkt, apvīst (par augiem, kas ilgstoši atrodas sausumā un karstumā); apkalst.
pārmežoņot Panīkt, kļūt par mežoni (par cilvēku).
ievārgt Panīkt, krist nabadzībā.
iet dibenā Panīkt, nīkt; pagrimt.
saķērmēt Panīkt, nīkuļot.
nomelst Panīkt, nobeigties, aiziet.
noplinkt Panīkt, nolaisties.
apsebēt Panīkt, nonīkt.
atrofēties Panīkt, notrulināties, arī zust (par psihiskām īpašībām, spējām).
nonīkuļot Panīkt, novārgt, iet uz leju.
blevēt Panīkt, novārgt, nīkuļot.
noklīst Panīkt, novārgt, nīkuļot.
saģīst Panīkt, novārgt.
apsušķēt Panīkt, panīkstot iegūt pinkainu, šķipsnainu spalvu.
iznikt Panikt.
klipt Panīkt.
panabt Panīkt.
panikt Panīkt.
paņīkt Panīkt.
sadubt Panīkt.
svēpt Panīkt.
nespēks Panīkums, vārgums (augiem).
lauka Panīkusi sieviete.
plurza Panīkusi sieviete.
kurmulis Panīkusi, kroplīga, vecuma vai slimības dēļ salīkusi dzīva būtne.
izņekt Panīkušam, neskaistam izaugt (par koku).
klēburi Panīkuši augi.
snerbuļi Panīkuši sivēni.
ģentrifikācija Panīkušu pilsētas teritoriju pārveidošana par ekskluzīviem rajoniem, kuras gaitā mainās ne tikai urbānā telpa, bet arī sociālā vide.
bašļaukas Paniņas.
burkšpiens Paniņas.
ķēnespiens Paniņas.
ķēnspiens Paniņas.
ķernaspiens Paniņas.
ķērnaspiens Paniņas.
ķērnespiens Paniņas.
ķērnpiens Paniņas.
ķērspiens Paniņas.
masļanka Paniņas.
masļankas Paniņas.
masļenka Paniņas.
maslenkas Paniņas.
masļenkas Paniņas.
mašļenkas Paniņas.
nonijas Paniņas.
paņa Paniņas.
panaras Paniņas.
panas Paniņas.
paņas Paniņas.
paneņas Paniņas.
paņi Paniņas.
panijas Paniņas.
panijpiens Paniņas.
panijs Paniņas.
panijsulas Paniņas.
paniņa Paniņas.
panīnas Paniņas.
paniņi Paniņas.
paniņpiens Paniņas.
panīnpiens Paniņas.
paniņš Paniņas.
panītes Paniņas.
paņkas Paniņas.
paņpiens Paniņas.
pasukas Paniņas.
perda Paniņas.
perdas Paniņas.
pirdekls Paniņas.
piršļanks Paniņas.
pitrangas Paniņas.
sviekstpanas Paniņas.
sviekstpiens Paniņas.
sviestnīņas Paniņas.
sviestpiens Paniņas.
tirškanas Paniņas.
vanckas Paniņas.
nirdāt Panirt, nirt.
aerofobija Paniskas bailes lidot lidmašīnā; aviafobija; aviofobija.
aviafobija Paniskas bailes lidot lidmašīnā.
pānofobija Paniskas bailes.
pavērt Panītīt.
punka Panka - liels, pie griestiem piekārts istabas vēdeklis Indijā.
Pankas Pankas ezers - atrodas Ķeguma novada Birzgales pagastā, platība - 4 ha.
Pankas ezers Pankas ezers Birzgales pagastā.
Pankezers Pankas ezers Birzgales pagastā.
punkroks Pankroks - skaļš, salīdzinoši primitīvs rokmūzikas stils.
punks Panks - jaunietis, kam raksturīgs kultūras vērtību noliegums, sevišķi ekstravagants apģērbs; panku subkultūras pārstāvis.
krāsotais Panks.
pankijs Panks.
pankroks Panku mūzika - ir ātra, skaļa rokmūzika ar agresīviem, izaicinošiem dziesmu tekstiem, vienkāršu instrumentāciju.
punk Panku mūzika, pankroks.
žipatiņa Pankūka (maza, plāna, ātri pagatavojama).
žipatiņš Pankūka (maza, plāna, ātri pagatavojama).
žiputiņa Pankūka (maza, plāna, ātri pagatavojama).
komanvīders Pankūka ar gaļas pildījumu.
badapankoks Pankūka, kas cepta īpašā pannā bez taukvielām.
asinskūka Pankūka, kuras mīkla gatavota, iejaucot miltus asinīs.
asinspankūka Pankūka, kuras mīkla gatavota, iejaucot miltus asinīs.
cīstiņš Pankūka, pannas rausis.
lāpeniņa Pankūka, plācenis.
lāpenīša Pankūka, plācenis.
kugele Pankūka, rausis (parasti slikti izcepts).
palte Pankūka, sacepums vai apcepta klimpa, kas gatavota, putraimdesu pildījuma masai pievienojot miltus.
bline Pankūka; blinčuks.
pankops Pankūka; pankoks.
bankoks Pankūka.
bleins Pankūka.
bļīīīn Pankūka.
bļin Pankūka.
bļiņ Pankūka.
bliņa Pankūka.
blinčuks Pankūka.
blīne Pankūka.
bliniņš Pankūka.
blinis Pankūka.
blīnis Pankūka.
blīnis Pankūka.
blins Pankūka.
bļins Pankūka.
fladerkūka Pankūka.
kūka Pankūka.
kūkins Pankūka.
pančiņš Pankūka.
pancūciņa Pankūka.
pankauka Pankūka.
pankauks Pankūka.
pankoks Pankūka.
pence Pankūka.
pencele Pankūka.
pencis Pankūka.
penkoka Pankūka.
penkoks Pankūka.
pentoks Pankūka.
plaikste Pankūka.
plegaža Pankūka.
pļegaža Pankūka.
bleini Pankūkas.
bleiņi Pankūkas.
bliņas Pankūkas.
bļiņčiki Pankūkas.
blīņi Pankūkas.
bļini Pankūkas.
plinces Pankūkas.
plinkšķenes Pankūkas.
plinkšķeni Pankūkas.
plinkstiņi Pankūkas.
vipatiņas Pankūkas.
plečiņas Pankūku veids.
randombrīdings Panmiksija.
plāts Panna ar vaļēju galu mīklas izstrādājumu cepšanai.
dremmele Panna kafijas grauzdēšanai.
cepešpanna Panna produktu (piemēram, gaļas, mīklas) cepšanai cepeškrāsnī vai krāsnī.
vafeļpanna Panna vafeļu cepšanai.
dēģelis Panna.
panne Panna.
patalne Panna.
skavārda Panna.
skavardnīca Panna.
skavārdnīce Panna.
Baļļas ezers Pannas ezers Trikātas pagastā.
kaukša Pannas rausis, pankūka.
plaikstes Pannas rauši.
ļipa Pannas rokturis.
Vicia pannonica Pannonijas vīķis.
panoptika Panoptiks.
panoptikums Panoptiks.
ciklorāma Panorāma, kur izrādāmos attēlus ievieto riņķī griežamā cilindri.
stereorāma Panorāma, kur iztēlojumus apskata caur stereoskopu.
ciklodrāma Panorāma, kur rādāmie skati novietoti uz apkārt griežama cilindra.
panorams Panorāma.
sinerāma Panorāmas kino.
kinopanorāma Panorāmas kinofilma.
panorpatae Panorpidae - knābgalvju kārtas dzimta.
panzija Pansija - viesu māja, kurā tiek dots arī uzturs.
pansionāts Pansija (1).
bordiņmāja Pansija (gk. jūrniekiem).
pandzija Pansija.
pansionārs Pansijas (1) audzēknis.
pansionārs Pansijas (2) iemītnieks.
panslāvists Panslāvisma piekritējs.
monopodija Panta daļa, kas sastāv no vienas pēdas.
pantforma Panta forma; arī pantmērs.
izohronisms Panta iedalījums ritmiskās daļās, kuru izrunāšanai vajadzīgs vienāds laiks, piem., antīkajā versifikācijā.
izosillabisms Panta vienāda uzbūve, vienāds zilbju skaits rindās.
pantaks Pantāgs (1).
panteists Panteisma piekritējs.
akosmisms Panteisma virziens: Dievs kā visvienība ir vienīgi īsteni esošais; pasaulei kā lietu daudzumam nav absolūtas realitātes: lietas ir tikai Dieva modifikācijas.
Panten Pantenes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Plāteres pagastā.
ocelots Panterkaķis - kaķu ģints dzīvnieks, \~65-100 cm garš, \~40 cm gara aste; apmatojums ar skaistu rakstu, mugura sarkana vai brūni pelēka, vēders dzelteni balts, sastopams Amerikā, no Argentīnas ziemeļiem līdz Arizonai ASV, draud izmiršana, aizsargājams.
pardalotus Panterputniņi.
tirāde Pantforma senfranču eposā, kas sastāv no nenoteikta skaita rindām (~7-35), bet ar noteiktu zilbju skaitu rindās (10) un biežām asonansēm.
deviņrinde Pantforma, kura sastāv vai nu no noteiktā kārtībā izvietotām atskaņām, vai arī no noteikta pantu izkārtojuma.
pitijambi Panti, kur daktilu heksametrs, ko daži romiešu gramatiķi apzīmē par pitisko pantmēru, mainās ar jambu rindu.
versikuls Pantiņš, īpaši bībeles.
pantirkisms Pantjurkisms - politika, kas vērsta uz visu tjurku (tirku) tautu apdzīvoto valstu tuvināšanos un ciešu sadarbību.
jambs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kurā pēdējā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
trohajs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kurā pirmā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
spondejs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kura sastāv no vienādi uzsvērtām zilbēm (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai no divām garām zilbēm (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
anapests Pantmērs, kam ir trīszilbīga pēda, kur pēdējā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
antidaktils Pantmērs, kam ir trīszilbīga pēda, kur pēdējā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
amfibrahijs Pantmērs, kam ir trīszilbīga pēda, kur vidējā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
daktils Pantmērs, kam ir trīszilbīga pēda, kurā pirmā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
lēkitijs Pantmērs, kura ārējā shēma ir -v-v-v=.
anaklāze Pantmēru dažādība, vai noteikta pantmēra trūkums.
pantenols Pantotēnskābes atvasinājums, organismā pārvēršas par pantotēnskābi, B grupas kompleksa vitamīnu; antistatiķis, izmanto matu kopšanas līdzekļos, kosmētikā.
paņēmiens Pants (piemēram, dziesmai), arī posms, rindkopa (tekstā).
decima Pants ar desmit rindām.; desmitrinde.
četrrindenis Pants, dzejolis, kam ir četras rindas; četrrinde.
četrrinde Pants, dzejolis, kam ir četras rindas.
piecrindenis Pants, dzejolis, kam ir piecas rindas; piecrinde.
piecrinde Pants, dzejolis, kam ir piecas rindas.
sešrindenis Pants, dzejolis, kam ir sešas rindas; sešrinde.
sešrinde Pants, dzejolis, kam ir sešas rindas.
trīsrindenis Pants, dzejolis, kam ir trīs rindas; trīsrinde.
trīsrinde Pants, dzejolis, kam ir trīs rindas.
desmitrinde Pants, dzejolis, kurā ir desmit rindas.
ransts Pants, grēda.
divrinde Pants, kam ir divas rindas; distihs.
oktāva Pants, kas sastāv no astoņām rindām un kam parasti ir noteikta atskaņu kārtība.
septima Pants, kas sastāv no septiņām rindām.
klaudze Pants, rinda.
perša Pants; arī dzejolis.
ķēde Pantu vai divu strofu saistījums, kurā nākamais posms sākas ar iepriekšējā posma pēdējās rindas atkārtojumu.
pakare Pantu vai strofu saistījums, kurā nākamais posms sākas ar iepriekšējā posma vārda vai teiciena atkārtojumu.
Krančkalns Panūtas kalns - pilskalns Straupes pagastā; Panūtes kalns.
11. Hērakla varoņdarbs Paņēma hesperidu zelta ābolus.
deflegmācija Paņēmieni destilāta sastāvdaļu daudzuma attiecību izmainīšanai - pārtvaicē iegūto tvaiku daļēja kondensēšana, iegūstot flegmu.
balneotehnika Paņēmieni un noteikumi peldes sagatavošanai.
hidrolokācija Paņēmieni, ar kuriem nosaka ķermeņa atrašanās vietu ūdenī, izmantojot no ķermeņa atstarotos skaņas signālus.
efekts Paņēmieni, līdzekļi šāda iespaida izraisīšanai.
gājiens Paņēmiens (darbības veikšanai), arī (darbības) risinājums.
macerācija Paņēmiens barības līdzekļu apstrādei (uzbriedināšanai) pirms izēdināšanas; apēstās barības izmiekšķēšana sārmu un skābju šķīdumos gremošanas traktā.
šopēšana Paņēmiens dažādu priekšmetu virsmas pārklāšanai ar plānu metāla kārtiņu, apšļācot tās ar smalkos putekļos izsmidzinātu metālu.
diedzēšana Paņēmiens dažu dārzeņu sēklu dīgšanas vai bumbuļu augšanas paātrināšanai.
pārmīšana Paņēmiens divu izvērses lauku pārklāšanai, lai pēc iespējas samazinātu ekrāna ņirbēšanu.
kallitipija Paņēmiens fotogrāfiski kopēt papīrus, kas dzelzs oksīda sāļos padarīti jutīgi un ko pēc kopēšanas attīsta sudraba nitrāta, nātrija nitrāta un amonjaka šķīdinājumā.
ratot Paņēmiens gleznu reprodukcijām uzspiest oriģinālam līdzīgu linu auduma struktūru.
chalkoķīmigrafija Paņēmiens izcili kodināt asējumu cinkā.
daktoloģija Paņēmiens kā kurlmēmiem runu aizstāt ar pieņemtām zīmēm, ko rāda ar pirkstiem; pirkstu valoda.
hiroloģija Paņēmiens kā kurlmēmiem runu aizstāt ar pieņemtām zīmēm, ko rāda ar pirkstiem; pirkstu valoda.
gāzēšana Paņēmiens kaitāekļu apkarošanai noliktavās, dzirnavās, kuģos, siltumnīcās, dzīvokļos, augsnē u. c. lietojot speciālas indīgas vielas - fumigantus.
nelsons Paņēmiens klasiskajā cīņā - tvēriens zem pleca no mugurpuses.
aizzīmēšana Paņēmiens kontūrlīniju un palīglīniju uzvilkšanai uz sagataves pirms tās iestatīšanas apstrādes mašīnā; līnijas uzvelk ar smailu darbarīku un nostiprina, tas iepunktējot galos, krustpunktos un urbumu centros.
pinatipija Paņēmiens krāsainu attēlu iegūšanai uz papīra un stikla.
mikroprojekcija Paņēmiens mikroskopā palielinātu objektu projicēšanai uz ekrāna.
kontaktapzeltīšana Paņēmiens misiņa priekšmetu pārklāšanai ar zeltu, tos rūpīgi notīrot, pārklājot ar plānu dzīvsudraba kārtiņu, iemērcot zelta šķīdumā un tur pieskaroties tiem ar cinka vai vara stienīti.
deflatēšana Paņēmiens naudā izteiktu lielumu pārlēšanai naudā ar vienādu pirktspēju.
blokēšana Paņēmiens nodrošināt dzelzceļa vilcienu kustību ar signāliem, pārmijām, griezuļiem utt. regulējot to pa posmiem.
valorpaņēmiens Paņēmiens papīra naudas, akciju un vērtspapīru izgatavošanā, pārformējot nedaudz gravētas pamatnes figūras bez fotogrāfiska uzņēmuma un redukcijas.
blefs Paņēmiens pokera spēlē - spēlētājs, kam rokās sliktas kārtis, izliekas, ka viņš var uzvarēt.
galvanoglifija Paņēmiens reljefa attēla iegūšanai ar galvanoplastikas palīdzību.
pārsišana Paņēmiens sitienprinterī neesošu vai izceļamu rakstzīmju atveidošanai, atkārtoti drukājot atsevišķas rakstzīmes, parasti nedaudz pārbīdot papīru vai drukājošo ierīci.
kvartācija Paņēmiens sudraba atdalīšanai no zelta, vārot kausējumu slāpekļskābē, kur sudrabs izšķīst, bet zelts nē; pilnīgai atdalīšanai nepieciešama 1 daļa zelta uz 3 daļām sudraba, tāpēc sudrabu īpaši piekausē klāt, ja tā bija mazāk.
mecotinta Paņēmiens vara iespiedformu izgatavošanai ar rokām.
izogrāfija Paņēmiens vecu nobālējušu iespiestu darbu atjaunošanai.
kongrīvs Paņēmiens vienlaicīgai daudzkrāsu iespiešanai ar saliktu iespiešanas formu.
mulinē Paņēmiens zobenu cīņā: ieroci sitina sev apkārt, lai atgaiņātos no vairākiem uzbrucējiem.
ekranēšana Paņēmiens, ar ko mazina traucējumus, kurus dažādās elektrotehniskās, radiotehniskās u. c. informācijas pārveidošanas un pārvades iekārtās izraisa mainīgi elektromagnētiskie lauki.
izcilizspiedums Paņēmiens, ar krāsu vai bez tās iegūt izspiestu paaugstinātu vai padziļinātu iespiedumu no iegravētas vai ar burtiem saliktas formas.
mikrotipija Paņēmiens, ar kuru reproducē mikroskopā palielinātu objektu attēlus.
atkāpe Paņēmiens, ar kuru tiek veidots, paredzēts izņēmums no tās darbības, ko paredz tiesību norma.
recepte Paņēmiens, ar kuru var sasniegt (ko).
kompensācija Paņēmiens, kā pilnīgi vai daļēji izbeigt divu darījuma partneru saistības, savstarpēji ieskaitot prasījumus, ko tie viens pret otru izvirzījuši.
mīcīšana Paņēmiens, kā senie dravnieki gatavoja sveces no mīksta vaska.
kultūraizstāšana Paņēmiens, kas tulkojot tiek lietots, lai mērķvalodas kultūrā aprakstītu nepazīstamu avotvalodas tekstā minētu objektu, parādību vai procesu: tulkotājs izmanto kādu no funkcionāli līdzīgu mērķvalodas reāliju nosaukumiem, aprakstiem u. tml.
laikdale Paņēmiens, kurā katram pārraides kanālam izmanto atsevišķu laika intervālu, kas periodiski atkārtojas, piemēram, blīvēšanas, komutācijas vai daudzpiekļuves operācijās.
modo Paņēmiens, maniere; arī skaņa, skaņkārta, skaņojums.
kvartēšana Paņēmiens, pēc kāda ņem beramo ķermeņu paraugus analīzei: paraugus, kas ņemti no dažādam kastēm, vietām u. tml., sajauc, nober vienādā slānī un sadala krusteniski 4 daļās (kvartē); no tām divas pretējās aizvāc, bet divas palikušās vēlreiz sajauc un vēlreiz sadala 4 daļās; tā dara, līdz daudzums samazinās līdz pārbaudei nepieciešamajam daudzumam.
tesarotipija Paņēmiens, pēc kura burtus, mūzikas notis un kartogrāfiskas zīmes ar spiedoga ierīcēm pārnes uz cinka skārda iespiežamām plāksnēm, lai tādējādi nošu grebumu un kartogrāfiju vienkāršotu.
plājiens Paņēmiens, piegājiens.
valksts Paņēmiens, rāviens, kārta.
līdzeklis Paņēmiens, rīcības veids (kā) sasniegšanai, realizēšanai.
piegājiens Paņēmiens, veids (darbības veikšanai); arī pieeja (3).
maniera Paņēmiens.
manieris Paņēmiens.
maniers Paņēmiens.
mēziens Paņēmiens.
pajēmienis Paņēmiens.
prijoms Paņēmiens.
metodika Paņēmienu kopums (kā, piemēram, darba, pētījuma) veikšanai.
rokraksts Paņēmienu kopums burtu, teksta rakstīšanai ar roku, izmantojot attiecīgus rakstāmrīkus; šādi rakstītu burtu, teksta forma, veids.
atslēga Paņēmienu kopums nepazīstamu raksta zīmju un raksta sistēmas atšifrēšanai.
perspektīva Paņēmienu kopums telpisku ķermeņu attēlošanai plaknē atbilstoši redzes uztverei; telpiska ķermeņa attēlojums ar šādiem paņēmieniem.
mnemotehnika Paņēmienu kopums, ar kuriem, izmantojot mākslīgas asociācijas, atvieglo iegaumēšanu un palielina atmiņas apjomu; mnemonika.
mnemonika Paņēmienu kopums, ar kuriem, izmantojot mākslīgas asociācijas, atvieglo iegaumēšanu un palielina atmiņas apjomu; mnemotehnika.
komercaritmētika Paņēmienu kopums, kā veikt dažādus komerciālajā praksē nepieciešamus aprēķinus.
logošana Paņēmienu un metožu kopums displeja ekrāna sadalīšanai divās vai vairākās daļās, kurās vienlaikus var tikt attēlota dažāda informācija, ko iespējams apstrādāt gan atsevišķi, gan kopīgi.
kombinācija Paņēmienu, darbību izplānots kopums (kāda mērķa sasniegšanai).
maniere Paņēmienu, savdabību kopums, kas raksturīgs mākslinieka daiļradei, mākslas virzienam.
bifilārs Paņēmins, kur kustīgu sistēmu iekar divos diegos.
atņemt Paņemot no kāda, iegūt (parasti ar varu, spēku, draudiem), lai neatstātu tā īpašumā vai paturētu sev; atsavināt.
noņemt Paņemot panākt, ka (kas) vairs nav (kāda) rīcībā, lietošanā.
davest Paņemot, pieturot aiz rokas, aizvest līdz kādai vietai; aizvest pie kā.
apķīlāšana Paņemšana par ķīlu.
pajemt Paņemt (aiz rokas, rokā, ar rokām).
pagrābt Paņemt (ar rokām vai darbarīku kādu masu, kopumu).
savākt Paņemt (cilvēku vai dzīvnieku) sev līdzi, pie sevis u. tml.
patapināt Paņemt (ko no kāda), lai (pēc laika viņam) atdotu; aizņemties.
aizņemties Paņemt (ko no kāda), lai (pēc laika viņam) atdotu.
apķīlāt Paņemt (ko) par ķīlu.
paņemties Paņemt (ko) sev.
aiztikt Paņemt (ko), ķerties (pie kā), lai lietotu.
nomašot Paņemt (noteiktu daudzumu labības) samaksai par malšanu dzirnavās vai kulšanu.
sadabūt Paņemt (piemēram, izvelkot no kurienes), parasti, lai tūlīt lietotu.
savākt Paņemt (priekšmetu), parasti, lai (to) pārvietotu kur citur.
pamekšēt Paņemt ar kādu rīku.
pamekšēt Paņemt ar karotes aizstājēju - mekši.
uzcelt Paņemt augšā (parasti no zemes, grīdas); pacelt (1).
pacelt Paņemt augšā (parasti no zemes, grīdas).
nokrejot Paņemt labāko.
aizjādināt Paņemt līdzi jāšus.
apmašot Paņemt no (visiem) malējiem noteiktu daudzumu (agrākā tilpuma mērvienība, apmēram 1/16 daļa sieka).
daņemt Paņemt papildus.
pieņemt Paņemt papildus.
iesajemties Paņemt rokā.
pieņemties Paņemt sev ko lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
saņemties Paņemt sev, arī iegādāties (ko) lielākā daudzumā; paņemt sev, arī iegādāties (kā lielāku daudzumu).
pievākt Paņemt sev.
pieskarties Paņemt un nedaudz apēst.
atdeva Paņemt uz atdevām - aizņemties.
piegūbāt Paņemt, arī piesavināties (ko lielākā daudzumā).
kamīt Paņemt, atņemt (kaut ko).
pārņemt Paņemt, iegūt (ko) no kāda savā rīcībā, lai turpinātu tā iesākto darbību.
pačiept Paņemt, nozagt (ko tādu, kam ir neliela vērtība).
ķīpēt Paņemt, plēsties (pēc kaut kā), nozagt.
pajimt Paņemt.
panemt Paņemt.
pievākt Paņemt.
pajemties Paņemties.
paņirbināties Paņirbēt.
paņirgoties Paņirgāties.
paņirgt Paņirgāties.
paņkas Paņķes - dzelzs auklu vai rīkstīšu saites, ar kurām piestiprināja lemesnīcu zināmā leņķī pie arkla ilkss.
paņķas Paņķes.
paņorcīt Paņurcīt; paburzīt.
pamučīt Paņurcīt.
pažņurdzit Paņurcīt.
paņorcīties Paņurcīties; paburzīties.
pamurdīties Paņurdzīt.
paošķerēt Paokšķerēt.
paošņāt Paokšķerēt.
apost Paost (visapkārt vai vairākās vietās).
apostīt Paostīt (visapkārt vai vairākās vietās).
sašņūkt Paostīt, saostīt.
nosukstīt Paostīt, smaržu sajust.
paošņāt Paostīt.
paūstīt Paostīt.
apošņāt Paošņāt (visapkārt vai vairākās vietās).
pasaošnēties Paošņāt vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem).
papagajs Papagailis.
papugailis Papagailis.
psittaci Papagaiļi.
paradoxornis Papagaiļknābuļi.
nestorpapagaiļi Papagaiļu apakšdzimta lori dzimtā, 1 ģints, 6 sugas (2 izmirušas) Jaunzēlandē, drukni, vārnas lieluma putni gariem spārniem.
psittacidae Papagaiļu dzimta.
ara Papagaiļu dzimtas ģints ("Ara"), liels putns (līdz 1,10 m) bez cekula un ar garu asti, izplatīts Dienvidamerikā.
melopsittacus Papagaiļu dzimtas ģints.
nestor Papagaiļu dzimtas ģints.
psittacus Papagaiļu dzimtas ģints.
kea Papagaiļu dzimtas suga ("Nestor notabilis"), vārnas lieluma putns ar garu, noliektu knābi, Jaunzēlandē.
korella Papagaiļu ģints ("Cacatua") apakšģints ("Licmetis") 6 sugas, kas brīvā dabā sastopamas no Austrālijas līdz Filipīnām.
kakapo Papagaiļu ģints, vienīgā pūcespapagaiļu apakšdzimtā, nakts putni ar garām sejas spalvām, kas izveido plīvuru kā pūcēm.
papagaiļtulpes Papagaiļu tulpes - tulpju grupa, kurām raksturīgi lieli, ziedi ar robainām, viļņainām apziedņa lapu malām, kas atgādina papagaiļa spalvas; šīs grupas tulpes.
papagaiļveidīgs Papagaiļveida.
psittaciformes Papagaiļveidīgie.
otiņmēļi Papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Loriidae"), nelieli, neparasti kustīgi putni ar spilgtu, krāsainu apspalvojumu, mēles gals otiņveidīgi sašķelts vai ar izaugumiem, dzīvo mežos, Austrālijā un salās līdz Filipīnām, 11 ģinšu, 55 sugas.
papagailis Papagaiļveidīgo kārtas putnu dzimta ("Psittacidae"), tropu putns ar krāšņu apspalvojumu, augstu, spēcīgu knābi un samērā īsām, resnām kājām (garums - 10-100 cm, masa - no 10 g līdz \~1 kg), izplatīti gk. tropos, 64 ģintis, \~270 sugu.
Papalsas ezers Papalsis, ezers Launkalnes un Drustu pagastā.
Papalsu ezers Papalsis, ezers Launkalnes un Drustu pagastā.
Papalšu ezers Papalsis, ezers Launkalnes un Drustu pagastā.
paptests Papanikolau iztriepe, kas nepieciešama, lai noskaidrotu iespējamās novirzes dzemdes kakla šūnās.
papārksne Paparde.
papārsis Paparde.
paparsnis Paparde.
papārsnis Paparde.
papērde Paparde.
paperksne Paparde.
paparda Papardes ("Filices").
papārde Papardes ("Filices").
papardiņas Papardes ("Filices").
papardis Papardes ("Filices").
papardite Papardes ("Filices").
papardites Papardes ("Filices").
papardītes Papardes ("Filices").
papards Papardes ("Filices").
paparīte Papardes ("Filices").
paparkliņa Papardes ("Filices").
paparkši Papardes ("Filices").
papārkšiņa Papardes ("Filices").
paparkšķi Papardes ("Filices").
paparkšķīte Papardes ("Filices").
paparkšķītis Papardes ("Filices").
paparksne Papardes ("Filices").
paparkste Papardes ("Filices").
paparkstes Papardes ("Filices").
paparkstiņa Papardes ("Filices").
paparksts Papardes ("Filices").
paparņi Papardes ("Filices").
paparnīte Papardes ("Filices").
paparšiņa Papardes ("Filices").
paparšķi Papardes ("Filices").
papāršķi Papardes ("Filices").
papārzds Papardes ("Filices").
paparži Papardes ("Filices").
paparziņa Papardes ("Filices").
paparzītis Papardes ("Filices").
paperde Papardes ("Filices").
papērksne Papardes ("Filices").
papernis Papardes ("Filices").
paperži Papardes ("Filices").
filices Papardes.
pabarži Papardes.
paperkši Papardes.
papvardīte Papardīte.
papārts Papārte.
Umāra Paparzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novadā, garums - 17 km, kritums - 80 m; Umara; Papardze; Prēdeļupe.
Lejas strauts Paparzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Kalncempju pagastā, garums — 8 km; Bačka; Ermiķu strauts; Ermiķu upe.
Uranažu strauts Paparzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Kalnienas pagastā, garums — \~5 km.
Dzelzupe Paparzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, garums - 8 km; Dzelzupīte.
Rūdupe Paparzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, garums - 9 km, iztek no Kalnienas ezera.
pteridophyta Paparžaugi.
protallijs Paparžaugu dzimumspējīga paaudze, kas attīstās uz augsnes nelielu zaļu plāksnīšu veidā vai augsnē - dažādas formas ķermenīšu veidā; šīs paaudzes organisms.
ezerene Paparžaugu grupas klase ("Isoetopsida"), heterospori lakstaugi, kuriem lapas rozetē, pie lapas pamata ir mēlīte (ligula 1(2)) un zem tās bedrītē atrodas sporangijs.
psilofīti Paparžaugu grupas nodalījums ("Psilophyta"), ļoti seni fosili augi ar dakšveidīgi zarotu stumbru, bez saknēm, reizumis arī bez lapām.
aļņpaparde Paparžaugu ģints ("Phyllitis"), dārza papardes ar dekoratīvām lapām, kas izlien no augsnes kā mēles un bieži ir kruzuļainas.
psilotāli Paparžaugu klase ("Psilotales"), gk. sastopami vēlīnā silūrā un devonā, bet ir arī dažas recentas formas.
psilotales Paparžaugu klase.
polipodija Paparžaugu klases ģints ("Polypodium") atsevišķas sugas ar ložņājošiem sakneņiem, kas tropos aug uz kokiem, pie kuriem piestiprinās ar "daudzajām kājām".
indūzijs Paparžaugu lapas epidermas izaugums, kas pārklāj sporangijus un to grupas.
purvpaparde Paparžaugu nodalījuma dzimta ("Thelypteridaceae"), daudzgadīgs vienādsporu lakstaugs ar melnu, ložņājošu vai pacilu sakneni, \~30 ģinšu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
kariota Paparžaugu nodalījuma ģints ("Caryota"), kuras dzimtene ir Dienvidaustrumu Āzijas tropu apgabali.
ciateja Paparžaugu nodalījuma ģints ("Cyathea"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā telpaugus.
cibotija Paparžaugu nodalījuma ģints ("Cibotium"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā telpaugus.
cirtomija Paparžaugu nodalījuma ģints ("Cyrtomium"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā telpaugus.
davālija Paparžaugu nodalījuma ģints ("Davallia"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā telpaugus.
didimohlēna Paparžaugu nodalījuma ģints ("Didymochlaena"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā telpaugus.
likuala Paparžaugu nodalījuma ģints ("Licuala"), kuras gandrīz 100 sugas sastopamas tropiskajā Dienvidaustrumu Āzijā vai Austrālijas ziemeļdaļā, vairākas sugas audzē telpās arī Latvijā.
mikrolēpija Paparžaugu nodalījuma ģints ("Microlepia").
pelleja Paparžaugu nodalījuma ģints ("Pellaea").
platragpaparde Paparžaugu nodalījuma ģints ("Platycerium"), kas sastopama Āfrikā, Āzijā un Austrālijā, kur aug uz kokiem, Eiropā audzē kā dekoratīvu telpaugu.
spārnpaparde Paparžaugu nodalījuma ģints ("Pteris"), kas brīvdabā sastopamas gk. tropos, bet atsevišķas sugas arī Vidusjūras apkārtnē.
adiantaugi Paparžaugu nodalījuma paparžu rindas dzimta ("Adiantaceae"), \~200 sugas.
vairogpaparžaugi Paparžaugu nodalījuma paparžu rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi ar vienkārt vai četrkārt plūksnaini dalītām lapām, kas sakārtotas piltuvveida pušķī vai aug pa vienai, \~25 ģintis, Latvijā 3 ģintis.
staipeknis Paparžaugu nodalījums ("Lycopodiophuta"), sporaugi ar regulāru paaudžu maiņu, kuru attīstības ciklā dominē bezdzimumpaaudze - sporofīts (mūžzaļš lakstaugs ar ložņājošu stublāju, kam raksturīgas sīkas lapas), no sporām izaug dzimumpaaudze - gametofīts, kas ir sīkas plāksnītes veidā uz kuras attīstās dzimumšūnas.
paparde Paparžaugu nodalījums ("Polypodiophyta"), kurā ietilpst augi ar vienveidīgām sporām, parasti divkārt vai trīskārt plūksnainām lancetiska apveida lapām.
strobils Paparžaugu un kailsēkļu vairošanās orgāns.
polipodiji Paparžu augi, kuros daudz gļotainu vielu un kuri tāpēc der kā atmiekšķētāji līdzekli.
scolopendrium Paparžu ģints "Polypodiaceae" dzimtā, ar vairāk nekā 10 sugām, Latvijā nav konstatēts, bet vairākās monstrozās formās to kultivē.
nephrodium Paparžu ģints "Polypodiaceae" dzimtā, vēdekļveidīgām plūksnotām lapām, audzē augu mājās podos kā lapu augus.
vudsija Paparžu ģints ("Woodsia"), dekoratīvs augs, smalka, maza paparde, kam nepieciešama īpaša vieta pusēnā, piemēram akmeņdārzā.
čūskmēle Paparžu klases augs - parastā čūskmēlīte ("Ophioglossum vulgatum").
sievpaparde Paparžu klases dzimta ("Athyriaceae"), kuras pārstāvjiem sporangiju kopas sedz pusmēnesveida, nierveida, kupolveida vai ovāls plīvurs, \~15 ģinšu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
makares Paparžu lapas Kurzemes jūrmalā.
vairogpaparde Paparžu nodalījuma dzimta ("Aspidiaceae syn. Dryopteridaceae"), nelieli vai lieli daudzgadīgi vienādsporu (izosporu) lakstaugi, saknenis īss un stāvs vai tievs, ložņājošs, 25 ģintis, Latvijā konstatētas 3 ģintis; ozolpaparde.
sīkpaparde Paparžu nodalījuma dzimta ("Aspleniaceae"), pie kuras pieder augi ar rombiskām, apaļīgām vai eliptiskām lapu plūksnām un garenām sporangiju kopām.
ēnpaparde Paparžu nodalījuma dzimta ("Blechnaceae") un ģints ("Blechnum"), daudzgadīgi vienādsporu lakstaugi, gk. dienvidu puslodē, dzimtā \~260 sugu; Latvijā konstatēta 1 suga.
ērgļpaparde Paparžu nodalījuma dzimta ("Hypolepidaceae"), daudzgadīgi lakstaugi ar garu ložņājošu sakneni, 6 ģintis, Latvijā konstatēta 1 ģints; hipolepu dzimta.
marsileja Paparžu nodalījuma dzimta ("Marsileaceae"), daudzgadīgi lakstaugi, dažādsporu ūdenspapardes vai mitru vietu papardes ar ložņājošu sakneni, 3 ģintis, 72 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints - pilulārija.
strauspaparde Paparžu nodalījuma dzimta ("Onocleaceae"), daudzgadīgi vienādsporu lakstaugi, 3 ģintis, 10 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
saldsaknīte Paparžu nodalījuma dzimta ("Polypodiaceae"), nelieli vienādsporu lakstaugi, 30-64 ģintis.
čūskmēlīte Paparžu nodalījuma klase ("Ophioglossopsida").
pilulārija Paparžu nodalījuma marsileju dzimtas ģints ("Pilularia"), sīks purvu un ūdeņu augs ar pavedienveida lapām un maziem, apaļiem sporaugiem; Latvijā 1 suga.
ozolpaparde Paparžu nodalījuma vairogpaparžu dzimtas ģints ("Dryopteris"), lakstaugs ar īsu, zemu sakneni un divkārt, trīskārt vai četrkārt plūksnainām lapām, Latvijā konstatētas 5 sugas.
polypodiophyta Paparžu nodalījums.
filicales Paparžu rinda.
adiante Paparžu rindas adiantaugu dzimtas ģints ("Adiantum"), ko bieži audzē telpās kā dekoratīvu augu.
adiantpaparde Paparžu rindas adiantaugu dzimtas suga ("Adiantum capillus veneris"), ko bieži audzē telpās kā dekoratīvu augu; Veneras mati.
puķpaparde Paparžu suga.
paparžveidīgs Paparžveida.
salvīnija Paparžveidīgo klases neliels ūdensaugs ("Salvinia"), kuram nav sakņu, lapas izvietotas pie stublāja, pa trim mieturos, divas ovālas lapas peld pa ūdens virsu, bet trešā ir sašķelta šaurās daiviņās, atgādina sakni un atrodas ūdenī.
papasus Papasu - viens pēc otra, vairākreiz no vietas.
papasi Papasu.
konca Papēdis, kāja, stilbs; zirga papēdis.
kulna Papēdis.
kulne Papēdis.
papēda Papēdis.
papiedis Papēdis.
papiezis Papēdis.
appeldēt Papeldēt zem kaut kā.
pamaudāt Papeldēt.
pamaut Papeldēt.
pamūdāt Papeldēt.
pasamudāties Papeldēties.
papildināt Papeldināt.
pepele Papele ("Populus").
pēpele Papele ("Populus").
topulis Papele.
padukt Papelēt (par miltiem).
papelnīt Papelnīties.
pasapelnīties Papelnīties.
sāpuļi Papeļu pumpuri.
balzāmpapele Papeļu suga - balzāma papele ("Populus balsamifera").
balzāmpapele Papeļu suga - rietumu balzāmpapele ("Populus trichocarpa").
pažagarot Papērt ar žagariem.
padesēt Papērt, iekaustīt.
patērpināt Papērt, papļaukāt.
pakult Papērt.
pasukāt Papērt.
pasapērties Papērties (pirtī).
Papes kanāls Papes ezera noteka uz Baltijas jūru Nīcas novada Nīcas pagastā, garums - 1,6 km.
Papes ezera kanāls Papes kanāls.
Papes Ķoņu zvejnieku ciems Papes Ķoņu ciems.
aizsargkartons Papes maksts iesietu grāmatu ievietošanai, lai tās izsūtot un noliktavu plauktos nebojātos.
Papenhof Papes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Rucavas pagastā.
apvilkums Papes vāku apdare ar ādu, audeklu, papīru vai citu materiālu.
padibināt Papētīt.
padibinēt Papētīt.
kalkaneīts Papēža kaula iekaisums.
kalkaneoapofizīts Papēža kaula mugurējās daļas iekaisums; izraisa sāpes Ahilleja cīpslas piestiprināšanās vietā un mīksto audu pietūkumu.
pakavs Papēža metāla lokveida apkalums (apaviem).
papīži Papēži.
pasapikāties Papikoties.
pačiept Papīkstēt.
tantjēma Papildatalgojums, ko no uzņēmumu tīrās peļņas izmaksā galvenokārt vadītājiem un augstākiem kalpotājiem.
peļņa Papilddarba veikšana un samaksas, atlīdzības iegūšana.
opcija Papildiespēja, ko norāda lietotāja programmā un ko var izmantot, lai modificētu parasto tās izpildes režīmu.
pēcraksts Papildinājums uzrakstītai un parakstītai vēstulei; postskripts.
postskripts Papildinājums uzrakstītai un parakstītai vēstulei.
korollārs Papildinājums, konsekvence, secinājums, kas tieši izriet no kādas iepriekš pierādītas tēzes vai teorēmas.
paralipomena Papildinājums, pielikums senākam tekstam.
suplements Papildinājums; papildsējums (piem., daudzsējumu enciklopēdijai).
komplements Papildinājums; papildu līdzeklis.
komplētēt Papildināt, aizpildīt.
papilnināt Papildināt.
objekts Papildinātājs.
papildītājs Papildinātājs.
papilnināties Papildināties.
suplementārs Papildinošs, papildus (īpašības vārds).
pārklendzināt Papildinot un izpušķojot (citiem) pārstāstīt.
pārklindzināt Papildinot un izpušķojot (citiem) pārstāstīt.
piedevām Papildinot, pastiprinot iepriekš teikto, darīto.
ielaidumkarte Papildkarte, kas paskaidro, papildina un paplašina pamatkartes attēlu.
džokers Papildkārts dažās kāršu spēlēs.
komplementārkrāsas Papildkrāsas - krāsas, kas, spektrāli sajauktas, dod balto krāsu.
alonžs Papildlapa, ko piestiprina pie vekseļa, ja uz vekseļa veidlapas vairs nav vietas indosamentiem.
raiders Papildnosacījumi, kas saistīti ar viesmākslinieka uzņemšanas servisu; prasību saraksts.
epifenomens Papildsimptoms, kas pievienojas slimības pamatainai; komplikācija.
nonijs Papildskala (mērierīcēm) mērvienību daļu nolasīšanai; vernjers.
palīgspēki Papildspēki (1).
palīgspēki Papildspēki (2).
kabata Papildtelpa, nodalījums (piemēram, skatuvei).
pēcstundas Papildu apmācība (skolās) pēc kārtējām mācību stundām.
prēmija Papildu atalgojums vai apbalvojums (par sasniegumiem darbā).
aizķere Papildu detaļa konstrukcijā, ko aizliek, novieto (aiz kā), nodrošinot stabilu, drošu savienojumu.
piedeva Papildu ēdiena porcija.
ktetosoma Papildu hromosoma.
piezīme Papildu ieraksts, atzīme (kāda tekstā).
koindikācija Papildu indikācija zāļu lietošanai.
anapofīze Papildu izaugums, kas atbilst šķērsizauguma pakaļējam pauguriņam; novērojams galvenokārt krūšu un jostas skriemeļos.
blakusizmaksas Papildu izdevumi pie izstrādājuma pamatvērtības, ar kuriem jārēķinās, iepērkot kādu produkciju vai preci, piem., transportēšanas, uzstādīšanas, apdrošināšanas izdevumi.
pielikums Papildu lapa vai papildu lapu komplekts, kam ir noteikta tematika un ko parasti pievieno pie periodiska izdevuma, zinātniska darba, dokumenta; fails vai failu kopums, kas ir pievienots elektroniskā pasta vēstulei.
direkcijs Papildu līnijkopa virs orķestra partijas, kurā ieraksta galvenās citu partiju melodiskās balsis ar norādēm par katra instrumenta iestāšanos.
piemaksa Papildu maksa.
konsultācija Papildu nodarbība (izglītības un kvalifikācijas celšanas sistēmā), kurā audzēkņiem tiek sniegta metodiska palīdzība, noskaidroti kādi jautājumi.
surtaxe Papildu nodoklis, nodokļa piemaksa, ko pieskaita gk. muitas nodokļiem sevišķu interešu aizsardzības nolūkā.
direkcions Papildu nošu līnijkopa orķestra instrumenta partijā; tajā ierakstīts citu orķestra instrumentu partiju galvenais melodiskais materiāls.
papildizvēle Papildu piedāvājums ceļojuma programmā (kompleksajā tūrisma pakalpojumā) par atsevišķu samaksu, ko tūrists var izvēlēties ārpus piedāvātās ceļojuma programmas.
koprocesors Papildu procesors (piem., aritmētiskais procesors), kas darbojas kopīgi ar pamatprocesoru un paātrina vai no tā pārņem noteiktu operāciju izpildi.
robežprodukts Papildu produkcijas daudzums, kas saražots, par vienu vienību palielinot kāda resursa izlietojumu; marginālais produkts.
piepeļņa Papildu samaksa, atlīdzība, ko saņem par padarīto darbu.
pretbloķētājs Papildu sistēma, kas nepieļauj bremzējošo riteņu bloķēšanos darba bremžu sistēmā.
piedeva Papildu sniegums, izpildījums ārpus programmas (piemēram, koncertā).
pārspēle Papildu sporta spēle, parasti neizšķirta rezultāta, arī neparedzēta spēles pārtraukuma dēļ.
kontrolšāviens Papildu šāviens, ko izdara, lai būtu garantija, ka (kāds) ir nogalināts.
apakšvirsraksts Papildu virsraksts, kas atrodas zem galvenā virsraksta.
papildizmaksa Papildu zaudējumi, arī izdevumi.
daat Papildu zefirota, kas atrodas starp "hokma" un "bina" un tās harmonizē, pēc dažiem uzskatiem simbolizē intelektuālo starojumu.
supletors Papildu, atvietojošs.
ekstra Papildu, iepriekš neparedzēts.
akcesorisks Papildu, klāt nākošs.
liečām Papildu, virs mēra.
papildus Papildu.
piedienas Papildus (izņēmuma) klaušu dienas.
kondicionēt Papildus apstrādāt (produktu, materiālu), lai uzlabotu (to) īpašības un izveidotu (tos) atbilstoši noteiktai normai.
papildatalgojums Papildus atalgojums.
blakusceļš Papildus ceļš, kāda ceļa posma apbraukšanai.
blakusefekts Papildus efekts, kas rodas kādas darbības, parādības rezultātā.
uzganīt Papildus ganīt, lai piebarotu.
papildskola Papildus izglītības skola.
papildināties Papildus izglītoties, papildus apgūt iemaņas, prasmi (kādā, parasti zinātnes, mākslas, nozarē).
piekalpot Papildus kalpot.
uzkult Papildus kult (labības atlikumus).
piemācības Papildus mācības.
piezākāt Papildus noķengāt.
uzpelnīt Papildus nopelnīt.
bandāšanās Papildus pelnīšanās.
dapelnīties Papildus pelnīties.
pielasināt Papildus pielasīt.
stanauka Papildus piešķirta neliela zemes josla sādžas kopienā.
dumščiks Papildus piešķirta, iedalīta neliela zemes josla sādžas kopienā.
dēkla Papildus pievienotā dzelzs daļa, kuru pieliek nodilušiem cirvja zobiem vai nodilušiem lemešiem.
papildplacenta Papildus placenta, ko ar galveno placentu savieno asinsvadi.
ploškas Papildus rāmis ratu vai ragavu virsmas paplašināšanai, lai vezumā varētu sakraut vairāk labības vai siena.
piepucēt Papildus sakopt, uzspodrināt.
uzvērpt Papildus savērpt.
uzsēja Papildus sēja 1.
pārspēlēt Papildus spēlēt (sporta spēli), parasti neizšķirta rezultāta, arī neparedzēta spēles pārtraukuma dēļ.
piespirāt Papildus spirāt; pievienot papildus (kaut ko graudainu).
piespļaut Papildus spļaut.
uztalināt Papildus talināt 1.
pieara Papildus uzarts zemes gabals pie esošā lauka.
uzlīgt Papildus vienoties.
liečš Papildus, āqrpus kārtas.
uzbalināt Papildus, atkārtoti balināt.
uzbrokastot Papildus, atkārtoti brokastot.
blakizmaksas Papildus, blakus izmaksas.
uzbalsināt Papildus, no jauna balsināt.
uzzilināt Papildus, no jauna zilināt, krāsot zilu.
lieči Papildus.
papildām Papildus.
piebaras Papildvielas, aizvietotāji, surogāti; negatavi krituši augļi.
piebars Papildvielas, aizvietotāji, surogāti; negatavi krituši augļi.
papildene Papildvietas biļete (piem., teātrī).
papilinēt Papilināt.
edžeoskopija Papillārlīniju nospiedumu malu izpēte, ja nav pietiekami daudz citu pazīmju.
papillektomija Papillas, īpaši nieres papillas izgriešana.
izkraukšēt Papilnam kraukšķēt, knakšķēt, brīkšķēt.
izkraukšķēt Papilnam kraukšķēt, knakšķēt, brīkšķēt.
izkraukstēt Papilnam kraukšķēt, knakšķēt, brīkšķēt.
atlican Papilnam, bagātīgi, pietiekami.
atlicen Papilnam, bagātīgi, pietiekami.
atlicens Papilnam, bagātīgi, pietiekami.
atlicin Papilnam, bagātīgi, pietiekami.
biezminai Papilnam, bagātīgi.
izpilnām Papilnam, bagātīgi.
biezman Papilnām, bagātīgi.
papinkstēt Papinkšķēt.
papīpāt Papīpēt.
mitrumizturība Papīra (kartona) īpašība saglabāt stiprību mitrā stāvoklī.
iespiedīpašības Papīra (kartona) īpašību kopums, kas nosaka iespieddarbu kvalitāti.
laitīt Papīra apstrāde no vienas vai abām pusēm uzziežot papildvielas un pilnīgi nogludinot.
aploksne Papīra apvalks vēstuļu, dokumentu u. tml. ielikšanai (parasti pasta sūtījumiem).
caurskats Papīra caurskats - šķiedrvielas materiāla izkliedes vienmērīguma rādītājs papīra loksnē.
papīrdvielis Papīra dvielis.
skrejdzirnavas Papīra fabrikācijā apaļa sile ar slīpējamo akmeni papīra atkritumu apstrādāšanai.
slīpēšana Papīra fabrikācijā koka šķiedrošana ar slīpējamiem akmeņiem, kas griežas.
virslīmējums Papīra fabrikācijā līmētā virsējā kārta.
gludināšana Papīra fabrikācijā negludināta papīra gludināšana satināžas mašīnās.
salēkšējums Papīra fabrikācijā papīra masas elementu sasaistīšanās īpašība.
šķērsgriezējs Papīra fabrikās griežamās mašīnas, kur papīru no ruļļa pārgriež šķērsām loksnēs.
šķērsgriezis Papīra fabrikās griežamās mašīnas, kur papīru no ruļļa pārgriež šķērsām loksnēs.
B0 Papīra formāts 1000 x 1414 mm.
C6 Papīra formāts 114 x 162 mm.
A5 Papīra formāts 148 x 210 mm.
C5 Papīra formāts 162 x 229 mm.
B5 Papīra formāts 176 x 250 mm.
A4 Papīra formāts 210 x 297 mm.
C4 Papīra formāts 229 x 324 mm.
B4 Papīra formāts 250 x 353 mm.
A3 Papīra formāts 297 x 420 mm.
C3 Papīra formāts 324 x 458 mm.
B3 Papīra formāts 353 x 500 mm.
A2 Papīra formāts 420 x 594 mm.
A1 Papīra formāts 594 x 841 mm.
A0 Papīra formāts 841 x 1189 mm.
C0 Papīra formāts 917 x 1297 mm.
divkāršloksne Papīra formāts A1 ar izmēriem 594x841 mm.
papijote Papīra gabaliņš, uz kura tin matus, lai tos sarotinātu.
caurspīdīgums Papīra īpašība laist cauri no paliktņa atstarotas gaismas plūsmu ar minimālu tās izkliedējumu.
gramāža Papīra īpatnējais svars, rāda, cik sver viens kvadrātmetrs papīra; mērvienība - g/m^2^.
dzeltēšana Papīra krāsas maiņa no balta uz dzeltenīgu gaismas un gaisa ietekmē.
milimetrpapīrs Papīra lapa, kas ir grafiski sadalīta vienu kvadrātmilimetru lielos kvadrātos; milimetru papīrs.
līmpapīrs Papīra lapa, kuras viena puse vai tās daļa ir pārklāta ar līmi.
zīmīte Papīra lapiņa (uz kuras kas rakstīts, piemēram, paziņojums); īsa (parasti neoficiāla) vēstulīte, parasti vaļēja, bez aploksnes.
lapočka Papīra lapiņa.
bandrole Papīra lente, ko apliek šādiem sūtījumiem.
boga Papīra loksne, lapa; papīra rullis.
bogana Papīra loksne, lapa; papīra rullis.
bogans Papīra loksne.
bogens Papīra loksne.
bogins Papīra loksne.
astotdaļloksne Papīra loksnes astotā daļa.
dinformāts Papīra loksnes formāts ar malu garumu attiecību 1:1,4, kas aprēķināts no 1 m^2^ loksnes ir 841x1189 mm, ko salokot četrreiz iegūst A4 formātu 210x297 mm.
grāmata Papīra lokšņu kopa, 10 burtnīcas pa 10 loksnēm, t. i. 100 loksnes; agrāk, pirms decimālās skaitīšanas sistēmas bija arī 24 vai 25 loksnes.
iesiešana Papīra lokšņu sakārtošana grāmatās, brošūrās, blokos u. c.; var būt cietais vai mīkstais iesējums ar papīra, ādas vai auduma vākiem; iesējums var būt ar apaļu vai taisnu muguriņu.
risformāts Papīra lokšņu standarta formāti A0-A10, kur A0 = 841 x 1189 mm un katru nākošo iegūst lielāko malu dalot ar 2.
normālformāti Papīra lokšņu standartizēti izmēri, piem A4.
asignācija Papīra naudas zīme.
naudas papīrs Papīra naudas zīme.
traktorpadeve Papīra padeves kontroles metode, izmantojot caurumus papīra malās un zobus uz vadības riteņa.
rafinieris Papīra ražošanā - mašīna, ar ko ļoti smalki sasmalcina koksnes masu.
plīkšķene Papīra rotaļlieta (attiecīgi salocīta lapa), kuru strauji kustinot var radīt spalgu, šāviena troksnim līdzīgu skaņu.
cietpape Papīra rūpniecībā plāna, bet ļoti cieta, no šķiedras izgatavota dzeltenbrūna pape ar spīdīgi gludu virsmu.
papīrrūpniecība Papīra rūpniecība.
bļitka Papīra sīknauda Pirmā pasaules kara laikā (līdzīga pastmarkai).
esparto Papīra šķirne, ko izgatavo no šīm šķiedrām.
divkāršformāts Papīra tirdzniecībā katra papīra vai kartona loksne, ko pārdod arī uz pusi mazākā formātā.
divkāršloksne Papīra tirdzniecībā katra papīra vai kartona vesela loksne, ko pārdod arī uz pusi mazākā formātā.
zoka Papīra turza, maiss.
tītne Papīra tūta.
marmorēšana Papīra un grāmatu iesējuma marmorveida malu iekrāsošana.
adatgrāmatiņa Papīra vāciņi, ietvars ar adatu komplektu.
dubultloksne Papīra vai kartona loksne, kuras formāts ir divreiz lielāks par parasto formātu.
pistonga Papīra veidojums (maza formāta aplītis, kvadrāts u. tml.) ar nelielu daudzumu sprāgstvielas (rotaļu pistolēm, šautenēm).
uzspiedums Papīra, auduma, koka vai cita priekšmeta apdruka.
turza Papīra, tāss u. tml. materiāla veidojums neliela (kā, piemēram, produktu) daudzuma ievietošanai; arī tūta.
P/F Papīrfabrika (kopā ar nosaukumu, piem., P/F ražotne "Jugla").
mizkaste Papīrgrozs; atkritumu tvertne; miskaste.
gružkaste Papīrgrozs; atkritumu tvertne.
misene Papīrgrozs; atkritumu tvertne.
miskaste Papīrgrozs; atkritumu tvertne.
musarņiks Papīrgrozs; atkritumu tvertne.
musars Papīrgrozs; atkritumu tvertne.
muserņiks Papīrgrozs; atkritumu tvertne.
musers Papīrgrozs; atkritumu tvertne.
musorene Papīrgrozs; atkritumu tvertne.
musorņiks Papīrgrozs; atkritumu tvertne.
gruzčiks Papīrgrozs.
papīrkurvis Papīrgrozs.
mašīngluds Papīri ar papīra mašīnas gludinājumu, bez satinējuma.
ievīstījums Papīri saldumu, cepumu u. c. preču iesaiņošanai.
pipirkšis Papirkšķis - mazumiņš, drusciņa.
papirksniņš Papirkšķis.
papirkstiņš Papirkšķis.
šķeldošana Papīrmalkas (mizotas vai nemizotas) pārstrādāšana šķeldās.
mezgluķērājs Papīrmasas attīrītājs ar vibrējošu cilindru vai vibrējošu vannu; lieto šķiedrvielu masas attīrīšanai no piemaisījumiem, kas pēc īpatnēja svara maz atšķiras no šķiedru īpatnējā svara.
eguters Papīrmašīnā – līdzinātājs – veltnītis ar sietiņu papīra masas virsmas izlīdzināšanai, ūdens izspiešanai no tās, bet dažreiz arī ūdenszīmju iespiešanai.
gaučveltnis Papīrmašīnas mitruma atsūkšanas iekārtas sastāvdaļa.
bona Papīrnauda, kas izņemta no apgrozības un ir kolekcionēšanas priekšmets.
asignāti Papīrnauda, ko Francijā Satversmes sapulce, izlaida revolūcijas laikā 18. gs. beigās un kas bija apgrozībā 1789.-1796, g.
bumažka Papīrnauda.
bona Papīrnaudas aizstājējs (izlaiž valsts kase, vietējās varas institūcijas, firmas).
papīrnieks Papīrnaudas gabals.
valorizācija Papīrnaudas vērtības paaugstināšana vai stabilizēšana.
inflācija Papīrnaudas vērtības samazināšanās un preču cenu celšanās tāpēc, ka papīrnauda laista apgrozībā lielākos apmēros, nekā vajadzīgs preču apgrozībai.
papirologs Papiroloģijas speciālists.
ilze Papirosa čaulīte.
paperauši Papirosi.
taračkas Papirosi.
kazaskāja Papiross, ko veido, ietinot tabaku avīžu papīrā; kazas kāja.
papirausis Papiross; cigarete.
papeross Papiross.
papirauss Papiross.
papirauzs Papiross.
stiebrs Papirosu čaulīte.
ģilzes Papirosu čaulītes.
priekšklājs Papīrs (iesietas grāmatas vāku iekšpusē), kura viena puse uzvilkta vākam, bet otra atstāta kā brīva lapa (grāmatas priekšā un beigās).
veržē Papīrs ar tīkla ornamentu, ko veido divas paralēlu līniju sistēmas (līdzīgi ūdenszīmēm).
līnijpapīrs Papīrs ar tipogrāfiski iespiestām līnijām.
spiedumturis Papīrs, audums, metāls u. c. materiāls uz kā iespiež.
papirolīns Papīrs, kam izturības palielināšanai starp 2 papīra kārtiņām iestrādāts audums.
koppapīrs Papīrs, kam uz pamatnes vienas puses uzklāta plāna kārtiņa nežūstošas krāsas; lieto kopiju izgatavošanai.
smirģeļpapīrs Papīrs, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai; smilšpapīrs.
smilšpapīrs Papīrs, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai.
muarē Papīrs, kartons ar spiestu ornamentu.
aizsargpapīrs Papīrs, kas paredzēts aizsardzībai.
vēstuļpapīrs Papīrs, kas paredzēts vēstuļu rakstīšanai.
piropapīrs Papīrs, kas satur nitrocelulozi un tādēļ aizdedzināts sadeg ļoti ātri un bez dūmiem, lieto uguņošanas ierīču aizdedzināšanai.
vaskpapīrs Papīrs, ko iegūst, pārklājot papīra pamatni ar vaska emulsiju: vaska papīrs.
mulčpapīrs Papīrs, ko izmanto mulčēšanai.
slīppapīrs Papīrs, kura virsma ir noklāta ar abrazīvu materiālu un kuru izmanto (kā) slīpēšanai.
avīžpapīrs Papīrs, uz kura iespiež avīzes, parasti tā sastāvā ir koks ar 20-30% celulozes piedevu.
papiers Papīrs.
holenders Papīru fabrikās lupatu plucināmā mašīna.
plānēt Papīru vilkt caur līmes ūdeni.
papiruss Papirusniedre - grīšļu dzimtas lakstaugs, kura dzimtene ir tropiskā Āfrika; kādreiz speciāli kultivēts, lai iegūtu materiālu, uz kura rakstīt.
paps Papis - laucis (2), dumrvistiņu suga ("Fulica arta").
paplaiksnīt Paplaiksnīties.
paplaiksnoties Paplaiksnīties.
papliksnēt Paplaiksnīties.
paplīksnēt Paplaiksnīties.
Paplacken Paplakas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Virgas pagastā.
aizsargpaplāksne Paplāksne, kas paredzēta drošībai.
pakalkulēt Paplānot, parēķināt.
paviegls Paplāns (par apģērbu).
kliens Paplāns, pašķidrs, parets.
pašķidrs Paplāns.
kulda Paplašinājums kurtuves abos sānos (ārpus krāsns mutes).
sliece Paplašinājums ratu kurvja malās.
hipofīze Paplašinājums zaļsūnu sporu vācelītes apakšdaļā.
intumescence Paplašinājums, paresninājums.
plētene Paplašinājums, plaša vieta.
plētne Paplašinājums, sazarojums.
XML Paplašināmās iezīmēšanas valoda.
videoplate Paplašināšanas plate, kas tiek pievienota personālā datora spraudņiem un kas ģenerē tekstu vai grafikas attēlus monitora ekrānā.
applešāt Paplašināt (ragavu) malas.
piejumt Paplašināt vai labot jumtu.
plenst Paplašināt, izplest, atvērt.
dīlātēt Paplašināt, izplest.
padziļināt Paplašināt, nostiprināt, pilnveidot (parādības sabiedrībā, cilvēku attiecības).
amplificēt Paplašināt.
izplašināt Paplašināt.
izplatināt Paplašināt.
platināt Paplašināt.
ezofagoplikācija Paplašināta barības vada sašaurināšana, tā sienu gareniski sakrokojot.
gastroptikse Paplašināta kuņģa apjoma samazināšanas operācija.
videokarte Paplašināta plate, kas tiek pievienota personālā datora spraudņiem un kas ģenerē tekstu vai grafikas attēlus monitora ekrānā.
diastēma Paplašināta sprauga starp priekšzobiem.
kloāka Paplašināta taisnās zarnas apakšdaļa, kurā atveras urīna un dzimumorgānu izvadkanāli (piemēram, abiniekiem, rāpuļiem, putniem, dažām zivīm, dažiem zīdītājiem).
difuzors Paplašināta vieta sistēmā (caurulē, kanālā u. tml.), kurā gāzes vai šķidruma plūsmas ātrums samazinās (notiek plūsmas bremzēšana), vai sašaurināta vieta, kurā gāzes vai šķidruma plūsmas ātrums palielinās; zemskaņas gāzes plūsmā kanāls ir paplašināts, virsskaņas plūsmā - sašaurināts; lieto centrbēdzes sūkņos, centrbēdzes kompresoros, reaktīvajos dzinējos.
lāpsta Paplašinātā, plakanā daļa (airim).
XMS Paplašinātās atmiņas specifikācija (angļu "eXtended Memory Specification").
koloplikācija Paplašinātas lokzarnas sakrokošanas vai ielocīšanas operācija.
pieloplikācija Paplašinātas nieres bļodiņas samazināšana, sakrokojot tās sienas.
razole Paplašinātas ragavas vai rati.
razvaļas Paplašinātas ragavas vai rati.
izplūksnīt Paplašināties.
izplūksnīties Paplašināties.
pasaplašināties Paplašināties.
platiski Paplašināties.
cirsoīdā aneirisma Paplašinātu asinsvadu (artēriju, vēnu un kapilāru) grupa, kas kā pulsējošs veidojums zem ādas visbiežāk atrodams apmatotajā galvas daļā.
flebosklerotizācija Paplašinātu vēnu ārstēšana, mākslīgi izraisot sklerozi.
pielaist Paplašinot (piemēram, celtni), pievienot klāt (piemēram, kādu telpu).
allargando Paplašinot, palēninot.
slargando Paplašinot.
tēbrete Paplāte kafijas un tējas nešanai, pasniegšanai.
tējbrete Paplāte kafijas un tējas nešanai, pasniegšanai.
brete Paplāte pārtikas precēm (tirgū).
nestuve Paplāte.
pabļode Paplāte.
paplāksne Paplāte.
tablets Paplāte.
taca Paplāte.
poltraki Paplati svārki, žakete (parasti nemākulīgi, neglīti šūti).
pēda Paplatināta kājas apakšējā daļa - atsperīgs atbalsta orgāns (cilvēkiem vai daļai dzīvnieku), kas mazina ķermeņa satricinājumu ejot, skrienot vai lecot; šī orgāna apakšējā daļa, kas saskaras ar pamatu.
stulka Paplatināta kājas apakšējā daļa līdz nagam (dažiem dzīvniekiem).
paplātāt Paplātīt.
pasaplatīties Paplātīties.
platans Paplats.
paplucināt Paplaucēt 1.
paplatīt Paplest vaļā.
pavirgāties Paplēsties.
papleknēt Papletnēt.
plikans Papliks.
paplinkt Paplinkšēt.
papļiukšināt Papliukšķināt.
papļiukšķināt Papliukšķināt.
paplīvēt Paplīvot.
paplūskāt Paplosīt, papurināt.
parizgoties Paplosīties, padauzīties.
paknīpāties Paplūkāt, paknābāties.
pacīpāt Paplūkt.
pacīkāties Paplūkties (parasti par gaiļiem).
pacīpāties Paplūkties (parasti par gaiļiem).
paencēties Paplūkties.
pakņābāties Paplūkties.
pažompāties Paplunčāties, palaistīties; pažampāties.
pažampāties Paplunčāties, palaistīties.
papļurināties Paplunčāties, radot skaņas, kas atgādina guldzēšanu, burbuļošanu.
papluncāties Paplunčāties.
pavamplāt Papļāpāt (neglītiem vārdiem).
papečāties Papļāpāt, papļāpāties.
pamuldēt Papļāpāt; arī izpļāpāt.
pamēļot Papļāpāt; arī patenkot.
uzpļāpāt Papļāpāt; pastāstīt.
paterzāt Papļāpāt; patērzēt.
pabazarēt Papļāpāt.
pabļuznīt Papļāpāt.
pačipstēt Papļāpāt.
pagauzt Papļāpāt.
paklabēt Papļāpāt.
paklabināt Papļāpāt.
paplakšēt Papļāpāt.
papļakšēt Papļāpāt.
papļāpāties Papļāpāt.
paplekšēt Papļāpāt.
papļekšēt Papļāpāt.
papļekstēt Papļāpāt.
papļeperēt Papļāpāt.
paporzāt Papļāpāt.
pasepināt Papļāpāt.
paterkšēt Papļāpāt.
paterkšķēt Papļāpāt.
paterkšķēties Papļāpāt.
paplarkšēties Papļāpāties.
paplorkšēties Papļāpāties.
paterkšēties Papļāpāties.
papokņīt Papļaukāt, padunkāt.
paplokņīt Papļaukāt, papērt.
pačāgāt Papļaustīt.
pakaustīt Papļaustīt.
pacirst Papļaut (nelieliem, sparīgiem vēzieniem).
pagrazāt Papļaut (parasti enerģiski, intensīvi); enerģiski pastrādāt.
pacērtalēt Papļaut, papļaustīt (parasti nemākulīgi, īsiem vēzieniem).
pacērtāt Papļaut, papļaustīt (parasti nemākulīgi, īsiem vēzieniem).
palupināt Papļaut.
pašņakstināt Papļaut.
pacertalēties Papļauties (parasti nemākulīgi, īsiem vēzieniem).
pacertāties Papļauties (parasti nemākulīgi, īsiem vēzieniem).
papāns Papons.
aizprasīt Paprasīt.
paprantavot Paprašņāt, pratināt.
pafilozofēt Paprātot.
paprāvi Paprāvs.
uzballēt Papriecāties, padejot ballē.
padraškot Papriecāties, padraiskoties.
pakaifot Papriecāties; pabaudīt.
paģaubties Papriecāties.
pasapriēcāties Papriecāties.
papriecēt Papriecināt.
papriekšan Papriekšu; papriekš.
saldais (arī spāņu) pipars Paprika (1).
saldais (arī spāņu) pipars Paprika (2).
kapsicīns Paprikas darbīgā viela.
kapsorubīns Paprikas ekstrakts - pārtikas piedeva E160c, krāsviela (no oranžas līdz sarkanai), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību; kapsantīns.
kapsantīns Paprikas karotinoīds, paprikas ekstrakts - pārtikas piedeva E160c, krāsviela (no oranžas līdz sarkanai), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību; kapsorubīns.
papromēt Paprovēt.
lepidodendri Papržaugu grupas staipekņveidīgo klases staipekņu nodalījuma rinda ("Lepidodendrales"), 40-45 m augsti koki, \~100 sugu, izmiruši perma sākumā, to pāroglotās atliekas veido lielu daļu no akmeņogļu nogulumiem.
Papuas līcis Papua līcis.
PG Papua-Jaungvineja, valsts divburtu kods.
Papua-Jaungvinejas Neatkarīgā Valsts Papua-Jaungvineja, valsts pilnais nosaukums ("Independent State of Papua New Guinea" / "Independen Stet bilong Papua Niugini").
PNG Papua-Jaungvineja, valsts trīsburtu kods.
Sida Papua-Jaungvinejas dienvidos dzīvojošo kopienuu mitoloģijā - klejojošs kultūrvaronis, saukts arī Sido, Soido, Sosoms un Souvs.
foe Papua-Jaungvinejas dienvidu augstkalnos dzīvojoša cilts ar savu reliģiju.
baiseses Papua-Jaungvinejas dienvidu augstkalnos dzīvojošās foe cilts mitoloģiskajos priekšstatos - dzīvajos cilvēkos mītošie gari.
bauvabes Papua-Jaungvinejas dienvidu augstkalnos dzīvojošās foe cilts mitoloģiskajos priekšstatos - nogalināto cilvēku gari.
Portmorsbija Papua-Jaungvinejas galvaspilsēta (angļu val. "Port Moresby"), lielākā osta Jaungvinejas salā, atrodas salas dienvidu piekrastē pie Papuas līča, 296000 iedzīvotāju (2007. g.).
Papua-Jaungvineja Papua-Jaungvinejas Neatkarīgā Valsts - valsts Okeānijā (angļu val. "Papua New Guinea"), Melanēzijā, ietilpst Jaungvinejas salas austrumu daļa, Bismarka arhipelāgs, Zālamana salu ziemeļu daļa, kā arī citas mazākas salas, platība - 462840 kvadrātkilometru, 6064500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Portmorsbi, administratīvais iedalījums - 18 provinču, 1 autonoms reģions, 1 galvaspilsētas apgabals.
papua Papuasi.
papuieši Papuasi.
papuji Papuasi.
papujieši Papuasi.
Malaveijovo Papuasu (Rietumu Melanēzija) mitoloģijā - nesātīgs cilvēkēdājs, kurš klaiņo pa salu un aprij visu, kas pagadās ceļā, salas iedzīvotāji viņam visur atstāj augļus, cerot, ka tā viņš aprīs mazāk cilvēku.
papucīt Papucināt, parīdīt.
pasapūlēties Papūlēties.
papulācija Papulu veidošanās.
papulozs Papulveida-, mezgliņveida-.
pačagināt Papurināt (lai padarītu porainu, irdenu, apvērstu u. tml.).
papirināt Papurināt.
papurtināt Papurināt.
paspurināt Papurināt.
paspurināties Papurināties.
papuškāt Papušķot.
panerrot Paputināt.
paputāt Paputot.
lopene Papuve ganībām.
kaurs Papuve vai ciņaina ganība.
gulene Papuve, atmata, kur gana lopus.
pārlags Papuve, atmata.
papuviete Papuve, papuvīte.
pūdiņa Papuve, pūdējums.
cila Papuve.
papava Papuve.
papave Papuve.
papeve Papuve.
papūde Papuve.
papuva Papuve.
papuvis Papuve.
papuvs Papuve.
pēre Papuve.
pūdējamais Papuve.
pūdējums Papuve.
pūdēmais Papuve.
vaļaslauks Papuve.
baigs Par (cilvēka īstenotām) darbībām, procesiem.
atnest Par (cilvēka) mūža posmu.
aiziet Par (cilvēka) mūžu, tā posmiem.
mītne Par (cilvēku) dzīvesvietu izmantojama telpa, tās daļa, celtne.
baigs Par abstraktiem jēdzieniem.
ciet Par acīm, muti.
vaļā Par acīm, muti.
vaļējs Par acīm, muti.
puspavērts Par acīm, plakstiņiem, muti, lūpām.
puspievērts Par acīm, plakstiņiem, muti, lūpām.
pusvirā Par acīm, plakstiņiem, muti, lūpām.
pusviru Par acīm, plakstiņiem, muti, lūpām.
pusvirus Par acīm, plakstiņiem, muti, lūpām.
kust Par acīm, skatienu, balsi.
aizslīdēt Par acīm, skatienu.
glūnēt Par acīm, skatienu.
pietumst Par acīm, skatienu.
apžilbt Par acīm.
spodrs Par acīm.
nelaiks Par agru vai par vēlu.
iečerkstēties Par aizsmakušu balsi, arī par cilvēku ar šādu balsi.
iečērkstēties Par aizsmakušu balsi, arī par cilvēku ar šādu balsi.
nosircis Par alu, kad parādās putas vai rūgšana.
iepīkstēties Par aparātiem, ierīcēm, arī par to radīto skaņu.
brangs Par apģērbu, apaviem.
akulturācija Par asimilāciju mērenāks citas kultūras pārņemšanas veids, kad etnoss pārņemot cita etnosa kultūru, pārveido to atbilstoši saviem uzskatiem.
pārdoties Par atlīdzību nodibināt intīmas attiecības (par sievieti).
pārdot Par atlīdzību nodot kāda rīcībā (piemēram, savu darbaspēku).
aizblīžģēt Par attālinošos skaņu, kuras cēlonis ir brišana vai braukšana pa dubļiem.
sapirkt Par attiecīgu samaksu, atlīdzību iegūt (ko) lielākā daudzumā; par attiecīgu samaksu, atlīdzību iegūt (kā lielāku daudzumu).
nobriest Par atziņām, idejām, domām.
ploksnāties Par audumu.
ploksnāts Par audumu.
dzīvot Par augiem vai to daļām.
apdzīvot Par augiem, dzīvniekiem.
sīks Par augiem, to dalām.
pasīks Par augiem, to daļām, arī augu kopumu.
varens Par augiem, to daļām, arī par augu kopumu. Varena liepa. Vareni kļavas zari.
izspraukties Par augiem, to daļām.
izspraukties Par augiem, to daļām.
kusls Par augiem, to daļām.
nosalt Par augiem, to daļām.
pārciest Par augiem, to daļām.
pārciest Par augiem, to daļām.
pastiepties Par augiem, to daļām.
pavārgs Par augiem, to daļām.
slims Par augiem, to daļām.
smalks Par augiem, to daļām.
stiegrains Par augiem, to daļām.
stiepties Par augiem, to daļām.
trīcēt Par augiem, to daļām.
trīsēt Par augiem, to daļām.
uzkrāt Par augiem, to daļām.
uzsūkt Par augiem, to daļām.
vesels Par augiem, to daļām.
izstiepties Par augiem.
kroplīgs Par augiem.
kropls Par augiem.
mirkt Par augiem.
nodzelt Par augiem.
paaugt Par augiem.
paaugties Par augiem.
pieaudzis Par augiem.
salapot Par augu kopumu (kādā vietā).
saldēt Par aukstu apģērbu, apaviem.
dzirdīgs Par ausīm.
baložmeita Par balodi pārvērsta meitene.
dimdēt Par balsi.
iespiegties Par balsi.
biedros Par biedru.
ķausis Par biezu padevies ēdiens; biezenis.
klesis Par biezu savārīts ēdiens, arī cūku ēdiens.
okstīt Par bitēm - meklēt jaunu apmešanās vietu bišu spietam.
okstot Par bitēm - meklēt jaunu apmešanās vietu bišu spietam.
aizslīdēt Par braucējiem viegli slīdošos vai ritošos transportlīdzekļos.
rībēt Par braucošiem transportlīdzekļiem, to dalām.
dārdēt Par braucošiem transportlīdzekļiem, to daļām.
dimdēt Par braucošiem transportlīdzekļiem.
dūkt Par braucošiem transportlīdzekļiem.
dunēt Par braucošiem transportlīdzekļiem.
rūkt Par braucošiem transportlīdzekļiem.
gratis Par brīvu, bez maksas.
kratīt Par ceļa nelīdzenumiem.
aizaugt Par ceļu, lauku, dārzu u. tml.
izšķirties Par ceļu, taku.
līks Par ceļu, taku.
atskaidroties Par cilvēka apziņu, domāšanu.
tīrs Par cilvēka attiecībām, arī izturēšanos.
atskanēt Par cilvēka balss skaņām, runu.
radīt Par cilvēka darbību.
atnest Par cilvēka darbu, darbību.
parādīties Par cilvēka īpašībām, spējām.
simpātisks Par cilvēka izskatu, psihes, rakstura, personības īpašībām u. tml.
kalsens Par cilvēka ķermeni, tā daļām.
kalsnējs Par cilvēka ķermeni, tā daļām.
neveikls Par cilvēka ķermeņa daļām (parasti rokām).
pietvīkt Par cilvēka ķermeņa daļām.
nākt Par cilvēka mūža posmu.
tuvoties Par cilvēka mūža posmu.
skanēt Par cilvēka runu, balss skaņām.
taisns Par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā dalām.
līks Par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām.
slaids Par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām.
slaiks Par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām.
šmaugs Par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām.
aizpeldēt Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
atpeldēt Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
iepeldēt Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
izpeldēt Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
izpeldēt Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
peldēt Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai priekšmetiem, kuri pārvietojas ūdenī.
atpeldēt Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdenstransportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
sakustēties Par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to kopumu.
smagnējs Par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām.
aizvelties Par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
krist Par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
manevrēt Par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
nokrist Par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
uzkrist Par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
atskriet Par cilvēkiem.
iesvilpoties Par cilvēkiem.
krimst Par cilvēkiem.
nobeigties Par cilvēkiem.
nozvanīt Par cilvēkiem.
pretimbraucošs Par cilvēkiem.
sagrauzt Par cilvēkiem.
svešāds Par cilvēkiem.
okstīt Par cilvēku - svešā vietā, neuzkritīgi, paslepus ievākt dažādas ziņas.
okstot Par cilvēku - svešā vietā, neuzkritīgi, paslepus ievākt dažādas ziņas.
aizraut Par cilvēku drūzmu, kustību.
izaretināties Par cilvēku grupu.
pelēks Par cilvēku grupu.
svešāds Par cilvēku īpašībām, pazīmēm, darbību u. tml.
plakans Par cilvēku vai dzīvnieku ķermeņa daļām, arī par dzīvnieku ķermeni.
pinkaiņš Par cilvēku vai dzīvnieku.
parupjš Par cilvēku, tā psihes, rakstura, personības īpašībām.
beigties Par cilvēku.
cilpot Par cilvēku.
ēdelīgs Par cilvēku.
ēsties Par cilvēku.
garskropstains Par cilvēku.
iecilpot Par cilvēku.
izcilpot Par cilvēku.
izcilpoties Par cilvēku.
mīksts Par cilvēku.
tālredzīgs Par cilvēku.
tuvredzīgs Par cilvēku.
varens Par dabas parādībām, veidojumiem (piemēram, par ūdenstilpēm).
pretīgs Par darbību, apstākļiem, parādībām.
riebīgs Par darbību, apstākļiem, parādībām.
tāls Par darbību, norisi u. tml.
tuvoties Par darbību, norisi, stāvokli.
tuvs Par darbību, norisi, stāvokli.
pastāvīgs Par darbību, norisi.
negatīvs Par darbību, procesu.
pozitīvs Par darbību, procesu.
tīrs Par darbību, rīcību, norisi.
pāriet Par darbību, stāvokli.
truļļāt Par daudz ēst un dzert.
iešķērms Par daudz ieskābis.
apkrauties Par daudz izgreznoties.
kņubs Par daudz liekts.
aizsvinēties Par daudz nodoties svinēšanai; svinēt, būt viesībās pārāk ilgi.
vairmaksa Par daudz ņemta maksa, pārmaksa.
talināt Par daudz runāt.
degt Par daudz sakarst (par to, ko cep vai uz kā cep).
pārgumt Par daudz saliekties.
pārveldzināt Par daudz samitrināt, atsvaidzināt.
pārveldzināties Par daudz samitrināties.
pārpūdēt Par daudz sapūdināt (sieru).
šķērnēt Par daudz sarūgt (par skābputru).
izčurkstināt Par daudz stipri izcept.
pārķirināties Par daudz trakot, plosīties.
atstrīķēt Par daudz un nemākulīgi strīķējot padarīt neasu.
šļugāt Par daudz ziepēt, ziepes pārtērēt.
aumeš Par daudz; visai liels; bez mēra.
aumež Par daudz; visai liels; bez mēra.
aizvairāk Par daudz.
aizritēt Par dažādām norisēm, notikumiem, domām u. tml.
sasmiet Par dažādiem (daudziem) tematiem smieties.
atsēsties Par dažiem dzīvniekiem.
iečirkstēties Par dažiem kukaiņiem.
padziedāt Par dažiem kukaiņiem.
sadurties Par debess ķermeņiem, to kopumu.
sasniegt Par debess spīdekļiem šķietamā kustībā.
iegailēties Par debess spīdekļiem, apgaismes ķermeņiem, arī gaismu.
karāties Par debess spīdekļiem, mākoņiem, miglu u. tml.
čurkstēt Par degošām tāsīm, sveķainu vai slapju malku.
atvelties Par dobjām skaņām.
aiztraukties Par domām.
ietriekties Par dūri, roku.
iedārdēties Par dzinējiem, ierīcēm, braucošiem transportlīdzekļiem.
iepukstēties Par dzinēju.
grozīties Par dzīves apstākļiem, laikmetu u. tml.
labs Par dzīvi, darbu, sabiedrībā ieņemamo stāvokli.
lielisks Par dzīvi, darbu, sabiedrībā ieņemamo stāvokli.
krunkoties Par dzīvnieka purnu.
krunkains Par dzīvnieka, parasti tā purna, ādu.
iekrākties Par dzīvniekiem (parasti par zirgiem).
dižoties Par dzīvniekiem (parasti pārošanās laikā).
izaugt Par dzīvniekiem, augiem.
izaugt Par dzīvniekiem, augiem.
izaugties Par dzīvniekiem, augiem.
labs Par dzīvniekiem, augiem.
postīgs Par dzīvniekiem, augiem.
postošs Par dzīvniekiem, augiem.
radniecīgs Par dzīvniekiem, augiem.
radniecisks Par dzīvniekiem, augiem.
savdabīgs Par dzīvniekiem, augiem.
drebēt Par dzīvniekiem, dzīvnieku ķermeņa daļām.
lodalēt Par dzīvniekiem, kam ir kājas.
kauslīgs Par dzīvniekiem, parasti putniem.
vārgs Par dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa dalām.
lokans Par dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām.
lunkans Par dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām.
trīcēt Par dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām.
trīsēt Par dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām.
tukls Par dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām.
vijīgs Par dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām.
ciest Par dzīvniekiem, to ķermeņa daļām.
iet Par dzīvniekiem; rikšot (parasti par zirgiem).
aizčirkstēties Par dzīvniekiem.
aizsargāties Par dzīvniekiem.
apdzīvotājs Par dzīvniekiem.
atdusēties Par dzīvniekiem.
ausīties Par dzīvniekiem.
briest Par dzīvniekiem.
brukt Par dzīvniekiem.
drosmīgs Par dzīvniekiem.
ieklīst Par dzīvniekiem.
iekrāt Par dzīvniekiem.
ietarkšēties Par dzīvniekiem.
ietarkšķēties Par dzīvniekiem.
izaudzināt Par dzīvniekiem.
izcelt Par dzīvniekiem.
izmaukties Par dzīvniekiem.
izmedīt Par dzīvniekiem.
izmedīties Par dzīvniekiem.
izmirkt Par dzīvniekiem.
izmist Par dzīvniekiem.
izrakt Par dzīvniekiem.
izsalkt Par dzīvniekiem.
jaktēties Par dzīvniekiem.
kāpaļāt Par dzīvniekiem.
kāpelēt Par dzīvniekiem.
klimst Par dzīvniekiem.
klupt Par dzīvniekiem.
klupt Par dzīvniekiem.
laisks Par dzīvniekiem.
mājot Par dzīvniekiem.
manīgs Par dzīvniekiem.
manīties Par dzīvniekiem.
mesties Par dzīvniekiem.
mirkt Par dzīvniekiem.
mist Par dzīvniekiem.
nākt Par dzīvniekiem.
nēsāt Par dzīvniekiem.
nirt Par dzīvniekiem.
noderēt Par dzīvniekiem.
noderīgs Par dzīvniekiem.
nokliegties Par dzīvniekiem.
nomedīt Par dzīvniekiem.
ostīt Par dzīvniekiem.
pamedīt Par dzīvniekiem.
pamest Par dzīvniekiem.
panākt Par dzīvniekiem.
pārcelties Par dzīvniekiem.
pārtikt Par dzīvniekiem.
pieglausties Par dzīvniekiem.
pieplakt Par dzīvniekiem.
pietikt Par dzīvniekiem.
plunčāties Par dzīvniekiem.
plunčoties Par dzīvniekiem.
pulcēties Par dzīvniekiem.
purināt Par dzīvniekiem.
rakties Par dzīvniekiem.
raudzīties Par dzīvniekiem.
sakauties Par dzīvniekiem.
salcietīgs Par dzīvniekiem.
salkt Par dzīvniekiem.
sasaukt Par dzīvniekiem.
sasaukties Par dzīvniekiem.
skraidelēt Par dzīvniekiem.
šņākt Par dzīvniekiem.
spēcīgs Par dzīvniekiem.
staigāt Par dzīvniekiem.
stenēt Par dzīvniekiem.
stiprs Par dzīvniekiem.
sviesties Par dzīvniekiem.
tarkšēt Par dzīvniekiem.
tarkšķēt Par dzīvniekiem.
tecēt Par dzīvniekiem.
tīrīgs Par dzīvniekiem.
uzklīst Par dzīvniekiem.
uznākt Par dzīvniekiem.
uzskriet Par dzīvniekiem.
atskanēt Par dzīvnieku balss skaņām.
jaunpiedzimis Par dzīvnieku mazuli.
skanēt Par dzīvnieku radītām, parasti balss, skaņām.
raibs Par dzīvnieku vai augu kopumu.
paglūnēt Par dzīvnieku.
klimst Par ēnām, miglu u. tml.
pāriet Par fizikāliem procesiem.
izdalīt Par fizikālu norisi, arī ierīci.
paklausīgs Par fizioloģiskām vai psihiskām norisēm.
spēcīgs Par fizioloģiskiem procesiem, norisēm organismā.
stiprs Par fizioloģiskiem procesiem, norisēm organismā.
kveldēt Par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, tā izpausmi.
šņākt Par gaisa plūsmu, kas skar ko vai kam kas virzās cauri.
ieplūst Par gaisa strāvām, dūmiem, smaržām u. tml.
plūst Par gaisa strāvām.
pludot Par gaisa strāvu, siltumu, smaržu.
plūsmot Par gaisa strāvu, smaržu.
pārskriet Par gaismu, ēnu u. tml.
pārslīdēt Par gaismu, ēnu u. tml.
žulgans Par gaismu, tās atspīdumu.
atplūst Par gaismu.
stiprs Par gaismu.
viegls Par gaismu.
rotorplāns Par gaisu smagāks gaisakuģis, kam kustību dod spēka iekārta un ko tur lidojumā gaisa un viena vai vairāku nesošo propelleru mijiedarbība.
ortopters Par gaisu smagāks lidaparāts ar vertikālā augšuplejupkustībā esošiem spārniem, kuros ierīkoti gaisa vārsti spiedienu starpības radīšanai.
lidmašīna Par gaisu smagāks lidaparāts, kam lidojumam nepieciešamo spēku rada dzinējs, bet cēlējspēku - spārni.
planieris Par gaisu smagāks lidaparāts, kam nav dzinēja un kas lido, izmantojot gaisa strāvas.
helikopters Par gaisu smagāks lidaparāts, kam propelleris novietots horizontāli virs lidķermeņa un kas var pacelties un nolaisties vertikāli.
autožīrs Par gaisu smagāks lidaparāts, kura nesošā virsma ir gaisa skrūve (rotors), kas griežas gaisa pretstrāvas iedarbībā un ko virza dzinējs ar propelleri; var pacelties gaisā no neliela laukuma un nolaisties zemē gandrīz vertikāli.
cēlējgāze Par gaisu vieglāka gāze (ūdeņradis, hēlijs, silts gaiss), ar kuru piepilda aerostatisko lidaparātu čaulas, lai lidaparāts varētu pacelties gaisā.
aizsprostaerostati Par gaisu vieglāki tauvā piesieti balonveida lidaparāti, kas izmantoti aizsprostojuma sistēmā pret pretinieka lidaparātiem.
parasts Par gaitu, soļiem.
izvīties Par gariem, lokaniem priekšmetiem, piemēram, auklu, stiepli.
aizplūst Par gāzēm, gaisa strāvām u. tml.
izplūst Par gāzi, gaisa strāvu u. tml.
izplūst Par gāzi, gaisa strāvu u. tml.
izplūst Par gāzi, gaisa strāvu u. tml.
genokopija Par genokopiju runā tajos gadījumos, kad dažādi atšķirīgi gēni un mutācijas noved pie vienādu fenotipu veidošanās.
dziļš Par iedobumu, robu, šķēlumu.
braukt Par iejūgtiem dzīvniekiem.
platspārnu Par iekārtām, ierīcēm u. tml., parasti lidaparātiem.
rakt Par iekārtām, ierīcēm, mašīnām ar lāpstveida darbīgajām daļām.
abonēt Par iepriekšēju samaksu iegūt tiesības regulāri (ko) saņemt vai lietot.
pacelt Par ierīcēm, iekārtām u. tml.
skaitīt Par ierīcēm, iekārtām u. tml.
treļļot Par ierīcēm, iekārtām u. tml.
skalojams Par ierīcēm, iekārtām, traukiem u. tml.
pierimt Par ierīcēm, mašīnām u. tml.
gaudot Par ierīcēm, mašīnām.
iegaudoties Par ierīcēm, mašīnām.
iekaukties Par ierīcēm, mašīnām.
kaukt Par ierīcēm, mašīnām.
peldēt Par ierīcēm, transportlīdzekļiem.
iekrākties Par ierīcēm.
iesvilpties Par ierīcēm.
klāt Par ieroci.
aizstāt Par iestādēm, organizācijām u. tml.
dedzināt Par ievainojumu, arī sāpēm.
svaigs Par ievainojumu, brūci.
ciets Par iežu, arī sniega, ledus kārtu; tāds, kur ir šāda iežu, arī sniega, ledus kārta.
mīksts Par iežu, arī sniega, ledus kārtu; tāds, kur ir šāda iežu, arī sniega, ledus kārta.
pārtalēt Par ilgu balināt.
pārtalināt Par ilgu ļaujot balināties, pārmērīgi izbalināt un tādējādi sabojāt (linus).
īss Par izjūtām, stāvokli, attieksmēm.
sīkt Par izšautām lodēm, šāviņiem.
Jūdeja Par Jūdeju un Samariju tagad Izraēlā sauc Rietumkrastu.
izaugt Par jūtām, sajūtām.
pašķirties Par kā (piemēram, matu) kopumu.
pajukt Par kā sīka kopumu.
pašķīst Par kā sīka kopumu.
bonifikācija Par kādā valstī iegādātu preci ieturētā nodokļa atmaksa, izvedot šo preci no valsts.
nostebēties Par kādu lietu vai darbu paust neapmierinātību, dusmojoties rāties.
sliktināt Par kādu slikti runāt.
nosircis Par kādu, kas nobijies.
samukt Par kājām, apaviem u. tml.
paslīdēt Par kājām.
kūpēt Par karstiem, arī mitriem priekšmetiem.
čūkstēt Par karstu priekšmetu, uguni, kas saskaras ar šķidrumu.
izvensties Par kaut ko attīstīties, kļūt.
izdēvēt Par kaut ko iztērēt.
paēsties Par kaut ko mazliet dusmoties, bārties.
garspalvains Par kažokādu.
īsspalvains Par kažokādu.
uzteikt Par kļūdām vainot citus.
aizkvēloties Par ko apgaismotu.
apžilbināt Par ko negaidītu, pārsteidzošu.
šņirkstēt Par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests.
kapāt Par ko sīku, graudainu (piemēram, smiltīm).
nolidināties Par ko vieglu, kuru nes gaisa plūsma.
ploksnāts Par koksni.
kvaternioni Par kompleksajiem skaitļiem vispārīgāka skaitļu sistēma, kas satur četras vienības, kurām der visi galvenie darbību likumi, izņemot reizināšanas komutativo likumu.
izplūst Par krāsu.
spilgts Par krāsu.
spožs Par krāsu.
vārgi Par kriminālnoziegumiem no sabiedrības izstumti cilvēki pirmajos valstiskajos veidojumos Latvijas teritorijā līdz 13. gs., kas klīda apkārt, kamēr viņus svešā novadā pieņēma par kalpiem, kas faktiski līdzinājās verga stāvoklim.
grabēt Par krusu, lietu.
neizteiksmīgs Par kustībām, izturēšanos.
piespokot Par ķēmu izģērbt.
bezspēcīgs Par ķermeni, tā daļām.
piegurt Par ķermeni, tā daļām.
vājš Par ķermeni, tā daļām.
briest Par ķermeņa daļām.
spurāties Par ķermeņa daļām.
spuroties Par ķermeņa daļām.
smails Par ķermeņa daļu.
strups Par ķermeņa daļu.
draņķīgs Par laika apstākļiem.
pienākt Par laika momentu, laikposmu, kurā sākas vai beidzas kāda darbība, norise.
atnest Par laika posmu.
priecīgs Par laikposmu, arī mūžu, tā posmu.
skumjš Par laikposmu, arī mūžu, tā posmu.
padzestrs Par laikposmu, laikapstākļiem.
ļauns Par laikposmu, laiku.
lielisks Par laikposmu.
līksms Par laikposmu.
maigs Par laikposmu.
nobeigties Par laikposmu.
pāriet Par laikposmu.
labs Par laiku, laika apstākļiem.
labvēlīgs Par laiku, laika apstākļiem.
lielisks Par laiku, laika apstākļiem.
grūts Par laiku, laika posmu; par (cilvēka) mūžu, tā posmu.
aiztraukties Par laiku, laika posmu.
iesilt Par laiku, laika posmu.
noskaidroties Par laiku, laikapstākļiem.
slikts Par laiku, laikapstākļiem.
viegls Par laiku, laikposmu (saistījumā ar cilvēka dzīvi); arī par cilvēka dzīvi, mūžu, tā posmu.
smags Par laiku, laikposmu; par cilvēka mūžu, tā posmu.
pilns Par laiku, laikposmu.
līgans Par laipām, tiltiem.
aizslīdēt Par laivām, kuģiem u. tml.
aplidot Par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
nolidot Par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
nolidot Par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
nolidot Par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
nosalaisties Par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
pārlaisties Par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
pārlidot Par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
pielidot Par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
uzšauties Par lidaparātiem.
aizlidot Par lidaparātu apkalpi, pasažieriem.
nolaisties Par lidaparātu apkalpi, pasažieriem.
dzinkstēt Par lidojošiem kukaiņiem.
gaudot Par lidojošiem šāviņiem, par gaisu, kurā lido šāviņi.
iegaudoties Par lidojošiem šāviņiem; par gaisu, kurā lido šāviņi.
iekaukties Par lidojošiem šāviņiem.
rūkt Par lidojošiem, krītošiem priekšmetiem.
iedunēties Par lielgabalu, dzinēju u. tml.
smilkstēt Par lodēm, šāviņiem lidojumā.
kapāt Par lodēm, šāviņiem.
nokapāt Par lodēm, šāviņiem.
aizsīkt Par lodēm.
iesīkties Par lodēm.
aizdžinkstēt Par lodi, bultu u. tml.
ietriekties Par lodi, šāviņu.
dzelt Par lodi.
aizsalt Par logu rūtīm.
aizslīdēt Par mākoņiem, gaismas stariem u. tml.
paslīdēt Par mākoņiem, gaismas stariem u. tml.
pārvilkties Par mākoņiem, miglu, dūmaku u. tml.
aizsegt Par mākoņiem, miglu, dūmiem u. tml.
aizklāt Par mākoņiem, miglu, sniegputeni, dūmiem u. tml.
krauties Par mākoņiem.
savdabīgs Par mākslas darbiem, to sastāvdaļām.
izaugt Par mākslas darbiem.
raisīties Par mākslas darbu.
nobriest Par mākslas, zinātnes darbiem.
mandola Par mandolīnu mazliet lielāks strinkšķināmais stīgu instruments ar astoņām stīgām.
iespēt Par mašīnām, ierīcēm.
ierakties Par mašīnām, to daļām.
zemmaksa Par maz ņemta maksa.
apņemt Par mežiem, laukiem.
krākt Par mežu, kokiem (vētrā, negaisā).
šņākt Par mežu, kokiem u. tml. (vētrā, negaisā).
izlocīties Par miglu, dūmiem u. tml.
riesties Par miglu, mākoņiem u. tml.
savairoties Par mikroorganismiem, šūnām.
vairoties Par mikroorganismiem, šūnām.
garot Par mitru ķermeni, apģērbu.
kūpēt Par mitru sienu, kas bojājas.
nopukstēt Par motoru.
noklust Par mūzikas instrumentiem, aparātiem, mašīnām u. tml.
dārdēt Par mūzikas instrumentiem.
grandēt Par mūzikas instrumentiem.
grandīt Par mūzikas instrumentiem.
iedārdēties Par mūzikas instrumentiem.
iekaukties Par mūzikas instrumentiem.
atskanēt Par mūziku, dziesmām.
beigties Par mūža posmu.
krietns Par mūža posmu.
pienākt Par mūža posmu.
beigties Par mūžu, dzīves gaitām u. tml.
iet Par mūžu, tā posmiem.
paiet Par mūžu, tā posmiem.
sliekties Par mūžu, tā posmu.
garš Par mūžu.
izbeigties Par mūžu.
izvērsties Par mūžu.
tādai Par neko.
izkvakalēt Par niekiem (savu naudu) iztērēt (no vācu "verquackeln").
izpelnīties Par nopelniem iegūt (apbalvojumu, goda nosaukumu); tikt apbalvotam.
atnest Par norisēm dabā, dzīvē.
viegls Par norisēm dabas parādībās, arī laikā, laikposmā.
sparīgs Par norisēm, procesiem.
pagājušais Par notikumu, norisi.
izstrādāt Par organismu, tā daļām.
plūst Par organizētu cilvēku kopumu.
nolaisties Par paceltu ķermeņa daļu.
kapāt Par papēžiem, pakaviem u. tml.
saārdīt Par parādībām dabā, arī šāviņiem, karadarbību u. tml.
uzskriet Par parādībām dabā, kustīgiem priekšmetiem.
traukt Par parādībām dabā, parasti par vēju, mākoņiem, straumi, viļņiem.
traukties Par parādībām dabā, parasti par vēju, mākoņiem, straumi, viļņiem.
triekties Par parādībām dabā, parasti par vēju, ūdeņiem, nokrišņiem.
kaitīgs Par parādībām dabā, vielām, vides apstākļiem.
nekaitīgs Par parādībām dabā, vielām, vides apstākļiem.
iekrāt Par parādībām dabā.
ietriekties Par parādībām dabā.
izcelties Par parādībām dabā.
izsviest Par parādībām dabā.
kalpot Par parādībām dabā.
lauzīt Par parādībām dabā.
lauzt Par parādībām dabā.
nokļūt Par parādībām dabā.
parkšēt Par parādībām dabā.
parkšķēt Par parādībām dabā.
rauties Par parādībām dabā.
stabils Par parādībām dabā.
uzlauzt Par parādībām dabā.
uznākt Par parādībām dabā.
iedarboties Par parādībām sabiedrībā.
īsts Par parādībām sabiedrībā.
izaugt Par parādībām sabiedrībā.
patiess Par parādībām sabiedrībā.
pieplakt Par parādībām sabiedrībā.
radniecīgs Par parādībām sabiedrībā.
radniecisks Par parādībām sabiedrībā.
savdabīgs Par parādībām, norisēm, priekšmetiem, to īpašībām.
poliploīdija Par parasto hromosomu skaitu divkārt vai vairākkārt lielāks hromosomu komplekts šūnās.
agnoscēt Par pareizu atzīt; atzīt.
reprezentabls Par pasākumu, darbību.
izlidāt Par pasažieriem.
kapāt Par pātagu, pletni u. tml.
sakapāt Par pātagu, pletni u. tml.
ieslīdēt Par peldošiem priekšmetiem.
noslīdēt Par peldošiem priekšmetiem.
noslīdēt Par peldošiem priekšmetiem.
paslīdēt Par peldošiem priekšmetiem.
paslīdēt Par peldošiem priekšmetiem.
slīdēt Par peldošiem priekšmetiem.
zust Par personības, psihes īpašību, tās izpausmi.
neauglīgs Par pieaugušu dzīvnieku.
standartšķirne Par piemērotāko atzītā šķirne kādā apvidū noteiktā laika periodā.
aizšļokāt Par pīļu gaitu.
sadurties Par pretējiem uzskatiem, psihes, rakstura, personības īpašībām u. tml.
šķērsot Par priekšmetiem, arī par parādībām.
pavērsties Par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.
smilkstēt Par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.
iečerkstēties Par priekšmetiem, ierīcēm.
iečērkstēties Par priekšmetiem, ierīcēm.
aizslīdēt Par priekšmetiem, kam braucot virzās garām.
švirkstēt Par priekšmetiem, kas beržas gar ko, tiek berzti, arī plēsti, drupināti.
gurkstēt Par priekšmetiem, kas saskaras ar ko blīvu, mitru u. tml.
klāt Par priekšmetiem, kas veido kārtu (uz kā).
nošņākt Par priekšmetiem, kas virzās gaisā.
vieninieks Par priekšmetiem, parādībām u. tml.
oriģināls Par priekšmetiem, parādībām, norisēm, to īpašībām.
jokains Par priekšmetiem, parādībām.
nolēkāt Par priekšmetiem, transportlīdzekļiem.
nolēkāt Par priekšmetiem, transportlīdzekļiem.
nolēkāt Par priekšmetiem, transportlīdzekļiem.
ieķerties Par priekšmetiem, vielām.
izsprāgt Par priekšmetiem, vielām.
sprāgt Par priekšmetiem, vielām.
drebēt Par priekšmetiem.
iedziedāties Par priekšmetiem.
ietrīcēties Par priekšmetiem.
ietrīsēties Par priekšmetiem.
kombinēts Par priekšmetiem.
pagriezties Par priekšmetiem.
pavirzīties Par priekšmetiem.
traukt Par priekšmetiem.
traukties Par priekšmetiem.
trīcēt Par priekšmetiem.
trīsēt Par priekšmetiem.
vienkājains Par priekšmetiem.
raibs Par priekšmetu kopumu.
norobežots Par priekšmetu, veidojumu u. tml.
milzīgs Par priekšmetu, vielu u. tml. kopumu.
milzu Par priekšmetu, vielu u. tml. kopumu.
iebelzt Par priekšmetu.
pāraugt Par psihes, rakstura, personības īpašībām, arī par cilvēku savstarpējām attiecībām.
pamosties Par psihes, rakstura, personības īpašībām.
darboties Par psihiskām norisēm.
viegls Par psihiskām parādībām, to norisi.
mirt Par psihiskiem stāvokļiem, domām, idejām.
padzist Par psihiskiem stāvokļiem, to izpausmēm.
pretīgs Par psihiskiem stāvokļiem, to izpausmi.
riebīgs Par psihiskiem stāvokļiem, to izpausmi.
izvērsties Par psihisku stāvokli, cilvēku attiecībām.
sacelties Par psihisku stāvokli, tā izpausmi.
maigs Par psihisku stāvokli.
pamirt Par psihisku stāvokli.
pastāvīgs Par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, norisi.
traks Par psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
sagrābt Par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli.
aizpupināt Par pupuķa jeb badadzeguzes slikto kliedzienu.
aizpupot Par pupuķa jeb badadzeguzes slikto kliedzienu.
slīdēt Par putniem, kukaiņiem, sikspārņiem.
iesvilpties Par putniem.
piebalsot Par putniem.
sadziedāties Par putniem.
dziļš Par rievām, brūcēm (ķermeni).
ieslīdēt Par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
izslīdēt Par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
aizslīdēt Par ripojošiem transportlīdzekļiem.
Rivjēra Par rivjērām dažkārt dēvē ainaviski līdzīgus piejūras kūrortu rajonus citās valstīs, piemēram, Kornvolas rivjēra Lielbritānijā.
cirst Par rungu, pātagu u. tml.
iesist Par sajūtām.
kūpēt Par sakarsušu, arī mitru ķermeni, tā daļām.
iekost Par salu, aukstumu.
kost Par salu, aukstumu.
nonomāt Par samaksu iegūt lietošanā (uz laiku).
iznomāt Par samaksu nodot lietošanā (uz laiku).
iesmelgties Par sāpēm.
aizsegties Par sauli, debesīm, tāli u. tml.
izmaksāt Par saviem līdzekļiem nopirkt kādam (parasti biļeti).
izmaksāt Par saviem līdzekļiem nopirkt kādam, parasti biļeti (uz kādu pasākumu).
mustangs Par savvaļas zirgu pārveidojies mājas zirgs (Ziemeļamerikā).
parupjš Par seju, tās vaibstiem.
izšķobīties Par seju.
šķīst Par sīkam vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem, to kopumu.
lēkāt Par sīkām vielas daļiņām.
baigs Par skaitāmiem, mērāmiem jēdzieniem.
aizviļņot Par skaņām.
atklīst Par skaņām.
atplūst Par skaņām.
izvērsties Par skaņām.
pieklust Par skaņām.
pludot Par skaņām.
sacelties Par skaņām.
kakumināls Par skaņu - tāds, kura izrunā mēles gals skar cietās aukslējas.
apslāpēt Par skaņu (kas nomāc citu skaņu).
apslāpt Par skaņu (kuru nomāc cita skaņa).
spēcīgs Par skaņu, balsi.
stiprs Par skaņu, balsi.
viegls Par skaņu, balsi.
zumēt Par skaņu, balsi.
zuzēt Par skaņu, balsi.
slāpēt Par skaņu, kas nomāc citu skaņu.
ieskaut Par skaņu.
ietrīcēties Par skaņu.
ietrīsēties Par skaņu.
kāpt Par skaņu.
milzīgs Par skaņu.
milzu Par skaņu.
neliels Par skaņu.
paliels Par skaņu.
pielīt Par skaņu.
pārredzēt Par skatienu, acīm.
dedzināt Par slāpēm.
apkrītēt Par slapju mālzemi - mazliet izžūt.
damēgt Par sliktiem laikapstākļiem.
sasmādēt Par sliktu novērtēt.
pieveikt Par slimībām, neveiksmēm.
ieperināties Par slimībām.
izzust Par slimību, tās izpausmi.
atplūst Par smaržām.
turēties Par smaržu, garšu.
neitrāls Par smaržu.
apsūdzība Par sodāmu nodarījumu pret personu celta oficiāla prasība, kas tiek iesniegta tiesu instancē, kurai jāizskata attiecīgā prasība.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Pa.