Paplašinātā meklēšana
Meklējam Pa.
Atrasts vārdos (502):
- Pa:1
- hPa:1
- Paao:1
- Pača:1
- Paea:1
- Pafa:1
- Paga:1
- Paks:1
- Pala:1
- Pale:2
- Pale:1
- Palu:1
- Pama:1
- Pana:1
- Pani:1
- Pao2:1
- Papa:1
- Pape:1
- Para:1
- Pare:1
- Pasā:1
- Pahta:1
- Paibs:1
- Paide:1
- Pakjē:1
- Pakni:1
- Pakņi:1
- Paksa:1
- Pakse:1
- Pakša:1
- Palau:1
- Palma:1
- Palmi:1
- Palsa:1
- Palše:1
- Palva:1
- Paļju:1
- Paļša:1
- Pampa:1
- Panču:1
- Panga:1
- Paņgu:1
- Paola:1
- Papua:1
- Parca:1
- Parga:1
- Parka:1
- Parla:1
- Parma:1
- Parta:1
- Pabare:1
- Pabaži:1
- Pacova:1
- Pačeko:1
- Pačuka:1
- Padana:1
- Padari:1
- Padēle:1
- Padize:1
- Padole:1
- Padome:1
- Padoms:1
- Padone:1
- Paduja:1
- Padūka:1
- Padula:1
- Padupe:1
- Padure:1
- Paegļi:1
- Pagana:1
- Pagāni:1
- Pagasa:1
- Pagēģi:1
- Paģēģi:1
- Paģiri:1
- Pahana:1
- Pahara:1
- Pahzen:1
- Paiāns:1
- Paiķis:1
- Paimio:1
- Paistu:1
- Pajasa:1
- Pajers:1
- Pajūre:1
- Pakīno:1
- Pakone:1
- Pakula:1
- Pakuļi:1
- Pakuļu:1
- Palaja:1
- Palama:1
- Palana:1
- Palata:1
- Palaui:1
- Palavu:1
- Palezo:1
- Palgas:1
- Palīce:1
- Paliča:1
- Palime:1
- Palšče:1
- Pamati:1
- Pamirs:1
- Pampas:1
- Pamūša:1
- Panaja:1
- Panama:1
- Pandža:1
- Paniki:1
- Pankas:1
- Pankas:2
- Panova:1
- Panten:1
- Panūta:1
- Paņ-Gu:1
- Paņjui:1
- Paoaja:1
- Papagu:1
- Papara:1
- Papeja:1
- Papile:1
- Papoļi:1
- Papuks:1
- Papuļi:1
- Paraka:1
- Paraku:1
- Parali:1
- Paraļi:1
- Parana:1
- Pareči:1
- Parīds:1
- Parija:1
- Parisa:1
- Pariss:1
- Parīze:1
- Pariža:1
- Parsva:1
- Pasaja:1
- Pasava:1
- Pascal:1
- Pabarga:1
- Pabeana:1
- Paberža:1
- Paberže:1
- Pabērži:1
- Pabirže:1
- Paborga:1
- Pabrade:1
- Pabriki:1
- Packule:1
- Pačkova:1
- Pačurga:1
- Padanga:1
- Paddern:1
- Padelis:1
- Padēlis:1
- Padupne:1
- Pagrīņi:1
- Pagūzis:1
- Paholki:1
- Paidari:1
- Paideri:1
- Paigoža:1
- Paihojs:1
- Paijers:1
- Paikuze:1
- Paiķēni:1
- Paitēni:1
- Pajerna:1
- Pajusti:1
- Pakalni:1
- Pakalnu:1
- Pakaļne:1
- Pakaļņi:1
- Pakhoja:1
- Pakhoku:1
- Pakosca:1
- Pakraca:1
- Pakrāce:1
- Pakrata:1
- Pakrate:1
- Pakroja:1
- Paksīte:1
- Paktene:1
- Paķilis:1
- Paķītis:1
- Palaipe:1
- Palanga:1
- Palatka:1
- Paldaža:1
- Palejas:1
- Palenke:1
- Palerma:1
- Palermo:1
- Paliena:1
- Paljāno:1
- Pallāda:1
- Pallēne:1
- Palline:1
- Palmaka:1
- Palmasa:1
- Palmhof:1
- Palmira:1
- Palmira:2
- Palmuta:1
- Palmute:1
- Palnosi:1
- Palnupe:1
- Paltamo:1
- Paluana:1
- Palukne:1
- Palzmar:1
- Pamanzi:1
- Pampāļi:1
- Pampeln:1
- Panadži:1
- Panakse:1
- Panākse:1
- Panaona:1
- Pančeva:1
- Pandars:1
- Pandēle:1
- Pandora:1
- Pangeja:1
- Pantēna:1
- Pantene:1
- Pantone:1
- Paņ-Tao:1
- Paņķāni:1
- Paņķēni:1
- Paparze:1
- Papeete:1
- Paplaka:1
- Papurne:1
- Papūrne:1
- Paraiba:1
- Paraiso:1
- Parčeva:1
- Parendi:1
- Pargasa:1
- Parhima:1
- Parkano:1
- Parnass:1
- Parnāss:1
- Partova:1
- Parūķis:1
- Paružas:1
- Paseika:1
- Pabbasch:1
- Pabierži:1
- Pačamama:1
- Pačirana:1
- Pačitana:1
- Padborga:1
- Padekalē:1
- Padohnen:1
- Padskoči:1
- Pagirnis:1
- Pagopago:1
- Pahrampa:1
- Paiporta:1
- Paisanda:1
- Paisandu:1
- Pajanija:1
- Pajenčno:1
- Pajevone:1
- Pajūrale:1
- Pakalnes:2
- Pakalnes:1
- Pakalnis:1
- Pakašova:1
- Pakstīte:1
- Palaceņa:1
- Palaciņa:1
- Palajana:1
- Palamēds:1
- Palamuze:1
- Palanana:1
- Palasiņa:1
- Palavana:1
- Paldiski:1
- Palestro:1
- Paliepji:1
- Palikira:1
- Palinūrs:1
- Palivere:1
- Pallants:1
- Palmarum:1
- Palociņa:1
- Palpiers:1
- Palsmane:1
- Paltemal:1
- Paltmale:1
- Pampanga:1
- Pamplona:1
- Pamukova:1
- Panakana:1
- Panakeja:1
- Panakste:1
- Panāsīte:1
- Pandīons:1
- Pandrosa:1
- Pandrupa:1
- Pandžaba:1
- Panemune:1
- Panevēža:1
- Panihati:1
- Pankjāni:1
- Panorama:1
- Paņemūne:1
- Paņsjaņa:1
- Papalsis:1
- Papardes:1
- Papardze:1
- Papenhof:1
- Papsuiki:1
- Papušina:1
- Parabeļa:1
- Parabita:1
- Paračina:1
- Paralija:1
- Parapani:1
- Paravola:1
- Pardaosa:1
- Parediša:1
- Parikala:1
- Parikija:1
- Pariņasa:1
- Parkmaļi:1
- Parksepa:1
- Parnaiba:1
- Parovēja:1
- Partanna:1
- Partovka:1
- Pasadīna:1
- Pabjaņice:1
- Padauklis:1
- Padēlītis:1
- Padraudze:1
- Pagudpuda:1
- Pahtakora:1
- Painblafa:1
- Painhilsa:1
- Pakalniņu:1
- Pakalnīši:1
- Pakaļnīši:1
- Pakaraima:1
- Pakistāna:1
- Pakratiņa:1
- Pakuliški:1
- Pakurlīts:1
- Paķiršine:1
- Palabiški:1
- Palaciene:1
- Paladžāno:1
- Palaimons:1
- Palembana:1
- Palensija:1
- Paleohora:1
- Paleorosa:1
- Palestīna:1
- Paličuoni:1
- Palmanova:1
- Palmarola:1
- Palomonte:1
- Palompona:1
- Palpieris:1
- Palsmanis:1
- Paļsinīki:1
- Pameitiņa:1
- Panaitana:1
- Pandžnada:1
- Paneiropa:1
- Panfilova:1
- Pangoncho:1
- Paningena:1
- Panitiana:1
- Pankelhof:1
- Pankezers:1
- Pannarāno:1
- Pantanala:1
- Paņdzjiņa:1
- Paņdžihua:1
- Papališķi:1
- Paplacken:1
- Parabjago:1
- Paragvaja:1
- Paragvana:1
- Parahņova:1
- Paralimne:1
- Paranagva:1
- Paranaiba:1
- Parcivals:1
- Pardubice:1
- Pardžanja:1
- Parfenova:1
- Pariakaka:1
- Parikšits:1
- Parsberga:1
- Parsifals:1
- Parsikova:1
- Parsivals:1
- Partenons:1
- Partenope:1
- Partiniko:1
- Partolons:1
- Parvomaja:1
- Pasalnīca:1
- Argi-Pagi:1
- Pačakamaks:1
- Pačakuteks:1
- Padieleits:1
- Padomnieki:1
- Pagramante:1
- Pagramanti:1
- Pahtaabada:1
- Painhērsta:1
- Painigrīna:1
- Pajiešmeņi:1
- Pakalnieši:1
- Pakanačeta:1
- Pakuļezers:1
- Pakurlītis:1
- Palagonija:1
- Palejnieki:1
- Palembanga:1
- Palestrīna:1
- Pallantīdi:1
- Pallasovka:1
- Palmaridži:1
- Palmnikene:1
- Palsinieki:1
- Pamanukana:1
- Panamerika:1
- Panemunēle:1
- Pansionāts:1
- Panteliški:1
- Panteļiški:1
- Papastaura:1
- Papenheima:1
- Papēnupīte:1
- Papesciems:1
- Paramariba:1
- Paramaribo:1
- Paramitija:1
- Paramušira:1
- Parapoļska:1
- Parašurāma:1
- Parikutins:1
- Paropāmizs:1
- Pasargadas:1
- Ati-Parana:1
- Pabērzkalns:1
- Pakaritampu:1
- Palafružeļa:1
- Paleofalira:1
- Palmerstona:1
- Palteskalns:1
- Pameunpeuka:1
- Panandarana:1
- Panceliškas:1
- Panceliškys:1
- Pančatantra:1
- Pandžakenta:1
- Pangasinana:1
- Pangutarana:1
- Pannonhalma:1
- Pantelimona:1
- Papendrehta:1
- Paramonovka:1
- Partenopajs:1
- Partizanska:1
- Partizānske:1
- Paddernskaja:1
- Pailotmaunda:1
- Paladžānello:1
- Palcmarskaja:1
- Palmasorjano:1
- Panagjurište:1
- Panamasitija:1
- Pandiasukars:1
- Pantellērija:1
- Parādīpgarha:1
- Paranapanema:1
- Abja-Paluoja:1
- Padmasambhava:1
- Padregsfjords:1
- Pallastunturi:1
- Paltemalskaja:1
- Paralipomenon:1
- Paranapaneima:1
- Anna-Paulovna:1
- Pankeļgofskaja:1
- Padregsfjerdira:1
- Demmen-Pastorat:1
- Ibaha-Palenberga:1
- Papua-Jaungvineja:1
- Papendorf-Pastorat:1
- Pallas-Illestunturi:1
- Pallas-Ounastunturi:1
- Garmiša-Partenkirhene:1
Atrasts vārdu savienojumos (200):
- (iedot) kā ar āmuru (pa galvu, arī pa pieri)
- (iet) kā pa celmiem
- (iet) kā pa purvu (arī celmiem, ciņiem)
- (iet) kā pa viļņiem
- (iz)kaisīt (arī (iz)sēt) vējā, arī visos (pasaules) vējos, pa visiem vējiem
- (pa) darīt kaunu
- (pa)agra rīta stunda
- (pa)celties spārnos
- (pa)darīt (sev) galu
- (pa)dzīt (retāk plēst) velnu
- (pa)griezt (arī (pa)vērst) sarunu (arī valodas) uz citu pusi
- (pa)griezt (arī (pa)verst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi
- (pa)griezt (arī (pa)vērst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi
- (pa)griezt (arī uzgriezt) muguru
- (pa)ķert uz muļķa
- (pa)klausīt uz vārda
- (pa)kratīt roku (kādam)
- (pa)laist vējā (arī pa vējam)
- (pa)mielot acis
- (pa)ņemt kājas pār pleciem
- (pa)ņemt uz grauda
- (pa)ņemt vagu (arī pēdu)
- (pa)rādīt (kādam) pigu
- (pa)rādīt (ko) no labās puses
- (pa)rādīt (ko) no sliktās (retāk ļaunās) puses
- (pa)rādīt (ko) no sliktās puses
- (pa)rādīt zobus
- (pa)raustīt (arī noraustīt) plecus
- (pa)sēdēt pie glāzes (biežāk pie glāzītes)
- (pa)sēdēt pie glāzītes (retāk pie glāzes)
- (pa)spiest (arī saspiest) roku
- (pa)sūtīt (arī (aiz)triekt) pie velna, arī pie visiem (arī deviņiem) velniem
- (pa)teikt (skaidru) patiesību (tieši) acīs
- (pa)teikt ardievas
- (pa)turēt (arī noturēt) mēli aiz zobiem
- (pa)vērt (arī (pa)šķirt, retāk atvērt) jaunu lappusi
- (pa)zaudēt galvu
- (pa)zaudēt prātu
- (pa)zaudēt saprātu (arī prātu)
- (pa)zaudēt valodu
- (sa)dot pa galvu, arī (sa)dot (arī salikt) pa rīkli arī (sa)dot pa sprandu (arī pa zobiem)
- (tikko) (pa)vilkt kājas
- aiziet pa burbuli
- aiziet pa gaisu
- aiziet pa pieskari
- aiziet pa purbuli
- aiziet pa savām darīšanām
- aiznest ar kājām pa priekšu
- aplaist (arī pamest, (pa)laist) acis (vis)apkārt
- arhitektūra PA
- atklāt (arī atsegt, (pa)rādīt) savu (īsto) seju
- audzēšana pa līnijām
- balsošana pa pastu
- bēgt pa gabalu (no kāda, no kaut kā)
- braukt pa virsu
- braukt vecās (arī ierastās) sliedēs, arī braukt pa vecām (arī ierastām) sliedēm
- brīdi pa brīdim
- būt pa degunam
- būt pa degunam (kādam)
- būt pa kabatai
- būt pa kājām (kādam)
- būt pa kaulam (kādam)
- būt pa plecam
- būt pa rokai
- būt pa spalvai
- būt pa zobam
- čukstēties pa kaktiem
- dabūsi pa čaiņiku
- dabūsi pa mizu
- dabūsi pa šļebicku
- dabūsi pa tauri
- dabūt kā ar mietu pa galvu
- dabūt pa aci
- dabūt pa ādu
- dabūt pa ausi
- dabūt pa bieti
- dabūt pa biksēm
- dabūt pa cepuri
- dabūt pa degunu
- dabūt pa ģēveli
- dabūt pa jebaļņiku
- dabūt pa kaklu
- dabūt pa ķirbi
- dabūt pa krāgu
- dabūt pa kūkumu
- dabūt pa ļepu
- dabūt pa ļipu
- dabūt pa maku
- dabūt pa mici
- dabūt pa mīkstumiem
- dabūt pa mizu
- dabūt pa nagiem
- dabūt pa pāksti
- dabūt pa purnu
- dabūt pa purslām
- dabūt pa ragiem
- dabūt pa seksti
- dabūt pa šmauli
- dabūt pa spārniem
- dabūt pa sprandu
- dabūt pa tango
- dabūt pa tauri
- dabūt pa zobiem
- dancināt rīksti pa muguru
- dancot pa galvu (kādam)
- dancot pa muguru (kādam)
- darbs pa kaulam
- deguns pa zemi velkas (kādam)
- dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku
- dot pa aci
- dot pa ādu
- dot pa biksēm
- dot pa dullo
- dot pa kaklu
- dot pa kaklu (kādam)
- dot pa koko
- dot pa lampām
- dot pa ļepu
- dot pa mēmajiem
- dot pa mici
- drebuļi (arī šermuļi, tirpas, trīsas) noskrien (arī skrien, pārskrien, iet) pa kauliem (arī pa muguru, pa miesu, pār kauliem, pār muguru, pār miesu)
- dūc (arī rūc) kā (bišu) stropā (arī strops, pa stropu), retāk dūc (arī rūc) kā (bišu) spietā (arī spiets)
- dzīvo kā gailis pa papuvi
- dzīvot kā pa gremzdiem
- Ej (tu) ratā (arī pie velna, arī pa gaisu)!
- ej tak pa gaisu
- gadīties (arī pagadīties) pie rokas (arī pa rokai)
- gadīties pa kājām (kādam)
- gadīties pa vērienam
- gāzt pa šilti
- glaudīt pa spalvai
- grābstīties pa gaisu
- grābstīties pa tukšu
- iedot pa fresi
- iedot pa maku
- iedzīt pa otru galu
- iemest pa lampu
- iesist (it) kā ar āmuru pa pieri (kādam)
- iesist kā ar āmuru pa galvu
- iesist kā ar āmuru pa pieri
- iesist pa ķobi
- iet (kā) pa gaisu
- iet degunu pacēlis [pa'cēlis] (arī uzmetis [uz'metis])
- iet kā pa buļļa dirsu
- iet kā pa ciņiem
- iet kā pa dēli
- iet kā pa diegu
- iet kā pa elli
- iet kā pa sviestu
- iet kā pa taukiem
- iet kā pa veciem kapiem
- iet pa gaisu
- iet, degunu pacēlis [pa'cēlis]
- irt pa (visām) vīlēm
- izkaisīt (arī (iz)sēt) visos (pasaules) vējos, arī pa visiem vējiem
- izkratīt dvēseli pa muti
- izmest (arī izsviest) pa durvīm (arī durvju durvīm)
- iznest ar kājām pa priekšu
- izsviest (arī izmest) pa durvīm (arī durvju durvīm)
- izsviest pa durvīm (kādu)
- jaukties pa vidu
- ka (arī kaut) vai cirvi kar, arī cirvi var (pa)kārt
- kā ar cirvi pa pieri
- kā ar cirvja pietu pa pieri
- kā ar mietu (arī ar bomi, āmuru, cirvi) pa galvu (arī pa pieri)
- kā ar mietu pa pieri
- kā ar vāli pa pieri
- kā pa (vienu) miglu
- kā pa arumiem
- kā pa celmiem
- kā pa dēli
- kā pa diedziņu
- kā pa drāti
- kā pa galdu
- kā pa kalpa kāzām
- kā pa kāzām
- kā pa ķešu
- kā pa maisu
- kā pa mākoņiem
- kā pa miegam
- kā pa miglu
- kā pa sapņiem
- kā pa sliedēm
- kā pa smieklam
- kā pa šņori
- kā pa sviestu
- kā pa taukiem
- kā pa tēva kāzām
- kā pa vienu miglu
- kā pa viļņiem
- kā peļu sūds pa putraimiem
- kā sitiens pa pieri
- kā velns pa dakstiņiem
- kaisīt (arī laist, šķiest, mētāt, svaidīt) vārdus pa vējam (arī vējos, vējā), arī runāt vējā
- karsts (vien) pa kauliem skrien (arī iet)
- karsts (vien) pārskrien (arī noskrien) pār (arī pa) kauliem (arī muguru)
- ko lai dara, arī ko tur (var) darīt, arī ko (tu) (pa)darīsi, arī neko (nevar) darīt
- kuļas kā (akla) vista pa pakulām, retāk kuļas (ka) pa pakulām
- kuļas kā pliks pa nātrēm
- laiku pa laikam
Atrasts skaidrojumos (10000+):
- parļiks _Parlament_ (arī _Parliament_) cigaretes un degvīns.
- apužroka (Pa) apužroku - neoficiāli, arī slepus, nelikumīgi (ko pirkt, iegādāties, dabūt u. tml.)
- štuidīt (Pa)mudināt
- dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku (Pa)sniegt (kādam) roku atbalstam
- dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku (Pa)sniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu
- darīšana (Parasti alus vai vīna) gatavošana
- apgrantēt (Pavirši) apkaisīt ar granti
- tehniskā atmosfēra 1 spēka kilograma liels spiediens uz 1 kvadrātcentimetru; 1 at = 1 kG/cm^2^ = 98066,5 Pa = 980,665 hPa = 735,559 mm Hg.
- Bataļas klosteris 14. gadsimtā dibināts dominikāņu klosteris Portugālē, Leirijas apgabalā, liesmojošās gotikas un manuelino stilu sajaukums, 1983. g. iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā
- septembrizāde 1792. gada septembrī apcietināto aristokrātu, garīdznieku un rojālistu noslepkavošana Parīzes cietumos.
- Parīzes konvencija 1883. gada 20. marta Parīzes konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (1967. gada 14. jūlijā Stokholmā pieņemtajā redakcijā, ar 1979. gada 28. septembrī izdarītajiem grozījumiem).
- aritmorels 19. gs. sākumā konstruētas rēķināmās mašīnas nosaukums; demonstrēta 1849. g. Parīzes akadēmijas sēdē.
- Beveridža ziņojums 1942. gadā Lielbritānijas valdības sagatavotais ziņojums par sociālās drošības sistēmu “Par sociālo apdrošināšanu un līdzīgiem pakalpojumiem” (_Social Insurance and Allied Services_), kas ietvēra gan esošās situācijas analīzi, gan nepieciešamo reformu plānu Lielbritānijas tapšanai par labklājības valsti ar visaptverošu sociālās drošības pārklājumu.
- fizikālā atmosfēra 760 milimetru augsta dzīvsudraba stabiņa spiediens, ja temperatūra ir 0 °C; 1 atm = 760 mm Hg = 101324,72 Pa = 1013,2472 hPa.
- versalieši Ā. Tjēra vadītā valdība un tās karaspēks, kas Parīzes Komūnas (1871. g.) laikā bija nostiprinājies Versaļā
- LP A/s "Latvijas Pasts"
- PV A/s "Pasažieru vilciens"
- RPO A/s "Rīgas Pasažieru osta"
- Abaushof Abavas muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Padures pagasta teritorijā
- Acāno Dečimo Acāno Dečimo - pilsēta Itālijā ("Azzano Decimo"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pardenones provincē, 15600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mimaropa administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Mindoras, Palavanas, Marindukes, Tablasas u. c. mazākās salās, administratīvais centrs - Kalapana, robežojas ar Calabrazon, Bikolas, Rietumu Visajas un Zamboangas pussalas reģionu, kā arī ar Malaiziju
- Akmolas apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Aqmola oblısı_), aptver valsts galvaspilsētu Astanu, robežojas ar Ziemeļkazahstānas, Pavlodaras, Karaghandi un Kostanajas apgabalu
- Šķaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa bijušā Šķaunes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Bērziņu un Pasienas pagastā, nedaudz mainījusies robeža ar tagadējo Istras pagastu
- Pampāļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pampāļu pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Zaņas pagastā, savukārt tagadējam Pampāļu pagastam pievienotas nelielas platības no pirmskara Skrundas pagasta teritorijas
- Pasienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pasienes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Zaļesjes un Istras pagastam, savukārt Pasienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Šķaunes pagasta teritorijas
- Grundzāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Palsmanes, Cirgaļu, Birzuļu un Zvārtavas pagasta teritorijas
- Istras pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Pasienes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Istras pagasta pievienota tagadējam Lauderu un Šķaunes pagastam
- Vidrižu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota bijušā Bīriņu pagasta rietumu daļa un neliela daļa bijušā Pabažu pagasta, bet daļa pirmskara Vidrižu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Sējas novadā, nedaudz - arī Limbažu novada Skultes un Limbažu pagastā
- Augšfrancija administratīvs reģions Francijā, valsts ziemeļos, izveidots 2016. gada 1. janvārī, apvienojot divus iepriekšējos reģionus — Noru-Padekalē un Pikardiju
- Afganistāna Afganistānas Islāma Emirāts - valsts Āzijas rietumu daļā (dari: افغانستان, Afğānistān; puštu: افغانستان, Afġānistān), galvaspilsēta - Kabula, iedalās 34 vilajetos, robežojas ar Tadžikistānu, Pakistānu, Irānu, Turkmenistānu un Uzbekistānu
- durrani Afgāņu cilšu grupa, dzīvo Afganistānas dienvidrietumos un visās lielajās pilsētās, kā arī Pakistānas ziemeļrietumos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), iedalās 2 zaros: ziraki un pandžpavi, reliģija - islāms (sunnisms)
- puštuni Afgāņu daļa, kas dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos, runā puštu valodas dialektos, saglabājušās stipras ģints un feodālās iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms)
- dušmanis Afgāņu kaujinieks PSRS un Afganistānas kara laikā (Padomju Savienībā lietots apzīmējums)
- PANA Āfrikas valstu informācijas aģentūra (angļu "Pan-African News Agency")
- pirmssokratieši Agrie sengrieķu filozofi 6. un 5. gs. p. m. ē., kā arī daži to sekotāji (galv. pārstāvji: Taless, Anaksimandrs, Anaksimens, Heraklits, Ksenofans, Pitagors, Parmenīds, Empedokls, Anaksagors, Leikips un Dēmokrits), kas risināja gk. natūrfilozofiskus jautājumus
- Poļu grāvis Aģes kreisā krasta pieteka; Palu grāvis
- kompresijas aizdedze aizdedze darbmaisījuma pašuzliesmošanās rezultātā, kad darbmaisījums tiek saspiests līdz 3,5 MPa; parasti izmanto dīzeļmotoros
- padurnieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Padure" iedzīvotāji
- padurnieki Aizputes novada Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Tāšu Padure" iedzīvotāji
- padurnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Padure" iedzīvotāji
- pahistahe Akantaugu dzimtas ģints ("Pachystachys")
- Aklais ezers Aklais Palsis Madonas novadā
- Aklais ezers Aklais Palsis, ezers Madonas novada Liezēres pagastā
- Paragvajas akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex paraguariensis"), kas Latvijā nav sastopama, no šīs sugas krūmu lapām gatavo atspirdzinošu dzērienu Paragvajas tēju jeb mati
- protaktīnijs Aktinīdu grupas radioaktīvs ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 91. elements, Pa, zināmi 12 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav
- ASP aktīvā servera lappuse (angļu "Active Server Page")
- gaļēdāju mēris akūta kažokzvēru un suņu infekcijas slimība, ko izraisa _Paramixo_ dzimtas _Morbilli_ ģints vīruss
- akvilegia Akvileja - Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
- apdrošināšanas iemaksu alga algotā darbā gūtie ienākumi, no kuriem saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas
- Allažu luterāņu baznīca Allažu Evaņģēliski luteriskā baznīca būvēta 1926.gadā pēc arhitekta Paula Kundziņa projekta un ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
- paeglieši Alojas novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Paegļi" iedzīvotāji
- Altavilla Miliča Altavilla Miliča - pilsēta Itālijā ("Altavilla Milicia"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7600 iedzīvotāju (2014. g.)
- palsenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Palsas" iedzīvotāji
- palsieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Palsas" iedzīvotāji
- jasenicieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Jasenica" iedzīvotāji
- jaseņecieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Jaseņeca" iedzīvotāji
- tjuršinieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Tjuršina" iedzīvotāji
- zabolovieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Zabolova" iedzīvotāji
- zaicevieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Zaiceva" iedzīvotāji
- Malabaras krasts aluviāla zemiene Indostānas pussalas dienvidrietumu piekrastē, Indijā, uz dienvidiem no Panadži ostas, platums — līdz 80 km
- Indas-Gangas līdzenums aluviāla zemiene no Arābijas jūras līdz Bengālijas līcim, starp Himelajiem (ziemeļos) un Dekānas plakankalni (dienvidos), Pakistānā, Indijas ziemeļu daļā un Bangladešā, garums - \~3000 km, platums - 250-300 km, augstums - līdz 270 m
- Rogas upe Amatas pietekas Pautupītes kreisā krasta pieteka
- Dzaknaka Amdo - apdzīvota vieta Tibetas autonomajā reģionā Ķīnā, tās nosaukums tibetiešu valodā (_Pagnag_)
- Parīzes anatomiskā nomenklatūra anatomiskā nomenklatūra, kas pieņemta 1955. gadā Starptautiskajā anatomu kongresā Parīzē un pašlaik ir spēkā
- UNRWA ANO palīdzības orgāns palestīniešu bēgļiem (angļu "United Nations Relief and Works Agency for Palestine Refugees"), izveidots 1949; centrs Vīnē un Amānā, organizē mācības, veselības aprūpi u. c.
- kabošieši Antifeodālas sacelšanās dalībnieki Parīzē 1413. g.
- Paplakas svīta apakškarbona Turnē stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu stūrī, stratotipiskais apvidus ir Paplakas apkaimē, kur izdarīti vairāki urbumi
- Adikora apdzīvot vieta Venecuēlā (_Adicora_), Falkonas štatā, Paragvanas pussalas austrumu piekrastē
- Ate Apdzīvotā vieta "Dzirnavas" Alūksnes novada Kalncempju pagastā 3 km no Kalncempjiem, Paparzes kreisajā krastā
- Augšlīgatne apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Līgatnes pagatnā, 5 km no Līgatnes, izveidojusies bijušās Paltmales muižas teritorijā, Līgatnes pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Līgate
- Rucava apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 47 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Rutzau" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Paurupe
- Penkule apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 19 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Pankelhof" teritorijā, pagasta centrs
- Pampāļi apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 27 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Pampeln" teritorijā, pagasta centrs
- Palsmane apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 72 km no Valkas un 23 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Palzmar" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Palsmanis
- Kalēji apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Saldus novada Pampāļu pagastā
- Keramika apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā
- Krācnieki apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā
- Līzesmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā
- Tigas apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā
- Vēgas apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā
- Veldres apdzīvota vieta (mazciems) Pampāļu pagastā
- Grišina apdzīvota vieta (mazciems) Pasienes pagastā
- Auniņi apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Pampāļu pagastā
- Lukas apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Pampāļu pagastā
- Pakalni apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Pampāļu pagastā
- Pūteļkalns apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Pampāļu pagastā
- Mačāni apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
- Mālejas apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
- Pūķi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
- Pedeļova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Pasienes pagastā
- Podskočeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā: Padskoči
- Sausgaļciems apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Padures pagastā
- Adamova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā
- Biksi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā
- Dauguļova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā
- Dolgije apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā
- Garaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā
- Kazaki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā
- Noviki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā
- Pinti apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā
- Piragova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā
- Pirdova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā
- Pricimova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā
- Gorbači apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā
- Guzenki apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā
- Katalova apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā
- Kolnačova apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā
- Konovalova apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā
- Koršupļova apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā
- Kozlova apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā
- Latišonki apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā
- Meikšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā
- Rieči apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā
- Sapatņi apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā
- Šeški apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā
- Šikucki apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā
- Škauna apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā
- Tarčilova apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā
- Tiuļova apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā
- Trubilova apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā
- Zaborje apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā
- Žoglova apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā
- Cepļi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
- Kļavaisi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
- Lankaskalns apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
- Paņemūne apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Brunavas pagastā 28 km no Bauskas, izveidojusies Budbergas muižas teritorijā un saukta arī Budberga, dažviet minēta kā Panemune, līdz 1921. g. piederēja Lietuvai
- Budberga apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Brunavas pagastā 28 km no Bauskas, saukta arī Paņemūne, dažviet minēta kā Panemune
- Kalvene apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Aizputes novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 49 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Tāš-Padures muižas ("Tels-Paddern") teritorijā, pagasta centrs
- Deksne apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 6 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Dexten" teritorijā, Padures pagasta administratīvais centrs
- Ķimale apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Padures pagastā
- Pasiene apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2008.-2021. g. Zilupes novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 57 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Posin" teritorijā, pagasta centrs; arī Posīne, Pasīne
- Šuškova apdzīvota vieta (vidējciems) Pasienes pagastā
- Rauza apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
- Alīheila apdzīvota vieta Afganistānā (_‘Alī Kheyl_), Paktijas vilajeta ziemeļu daļā
- Bagrāma apdzīvota vieta Afganistānā (_Bagrām_), Parvānas vilajetā
- Anaktūvakpāsa apdzīvota vieta ASV (_Anaktuvuk Pass_), Aļaskas štata ziemeļu daļā
- Aiovapārka apdzīvota vieta ASV (_Iowa Park_), Teksasas štatā
- Ailendpārka apdzīvota vieta ASV (_Island Park_), Aidaho štata ziemeļaustrumos
- Leksingtonpārka apdzīvota vieta ASV ("Lexington Park"), Mērilendas štatā, 11600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Pālmsitija apdzīvota vieta ASV ("Palm City"), Floridas štatā, 23100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Pālmhārbora apdzīvota vieta ASV ("Palm Harbor"), Floridas štatā, 57400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pālmveli apdzīvota vieta ASV ("Palm Valley"), Floridas štatā, 20000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Parisa apdzīvota vieta ASV ("Paris"), Aidaho štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Parisa apdzīvota vieta ASV ("Paris"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Parisa apdzīvota vieta ASV ("Paris"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Parisa apdzīvota vieta ASV ("Paris"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Parisa apdzīvota vieta ASV ("Paris"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pasadīna apdzīvota vieta ASV ("Pasadena"), Mērilendas štatā, 24300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sankarlospārka apdzīvota vieta ASV ("San Carlos Park"), Floridas štatā, 16800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Anažasa apdzīvota vieta Brazīlijā (_Amajás_), Paras štatā, Amazones grīvas Maražo salā
- Balabaka apdzīvota vieta Filipīnās, Mimaropas reģiona Palavanas provincē, Balabakas salas austrumu piekrastē
- Pangutarana apdzīvota vieta Filipīnās, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā, Sulu jūras dievidos, Pangutaranas salā
- Arka un Senāna apdzīvota vieta Francijā (_Arc-et-Senans_), Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā, kur atrodas Karaliskā sāls rūpnīca, kas kopš 1982. gada ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā
- Berga apdzīvota vieta Francijā (_Bergues_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) departamenta Ziemeļu prefektūrā
- Fontenblo apdzīvota vieta Francijā ("Fontainebleau"), uz dienvidaustrumiem no Parīzes, 16200 iedzīvotāju (2006. g.), ietver izcilu franču renesanses arhitektūras pieminekli - karaļa pils ansambli (XVI-XVII gs.)
- Montreija apdzīvota vieta Francijā ("Montreuil"), Parīzes austrumu priekšpilšeta, ka senāk bija patstāvīga pilsēta
- Trēlona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Markīza apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) departamenta rietumu daļā
- Anulēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Bavē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Biziņī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Furmjē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Kenuā apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Kodrī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Landresī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Manjēra apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Kambrē Lekato apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Avēna pie Elpas apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Omona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Omuā-Emerī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Onuā-Emerī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Oršī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Sentamānlezo apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Solemē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Somēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Vavrēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Vilnēvdaska apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Vjēkondē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Žemona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Bapoma apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
- Isberga apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
- Lilēra apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
- Senpola pie Ternuāzas apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
- Ēra pie Lisas apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
- Ošela apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
- Baijēla apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā
- Glandsinta apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā
- Mervila apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā
- Vatēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā
- Vormū apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā
- Brēdēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā, Ziemeļjūras krastā, pie Beļģijas robežas
- Letukparīplaža apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģionā, Padekalē (Duvras šauruma) krastā
- Berka apdzīvota vieta Francijā, Lamanša krastā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģionā
- Sēnlenobla apdzīvota vieta Francijā, Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā
- Tempļeva apdzīvota vieta Francijā, Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā
- Ēnēna-Bomona apdzīvota vieta Francijā, Noras-Padekalē reģiona Padekalē departamentā
- Frēvēna apdzīvota vieta Francijā, Noras-Padekalē reģiona Padekalē departamentā
- Bomona apdzīvota vieta Francijā, Noras-Padekalē reģiona Padekalē prefektūrā
- Avatoru apdzīvota vieta Franču Polinēzijā (_Avatoru_), Tuamotu arhipelāga Palisera salu Raniroa salas ziemeļu daļā
- Ahluitsupā apdzīvota vieta Grenlandē (_Alluitsup Paa_), salas dienvidu galā, Kujahlekas pašvaldībā, Labradoras jūras piekrastē
- Agrja apdzīvota vieta Grieķijā (_Αγριά_, _Agriá_), Tesālijā, Egejas jūras Pagasitikas līča krastā
- Agasa apdzīvota vieta Indonēzijā (_Agats_), Jaungvinejas salā, Papua provincē
- Ansudu apdzīvota vieta Indonēzijā (_Ansudu_), Papua štatā, Jaungvinejas salas ziemeļu piekrastē
- Asori apdzīvota vieta Indonēzijā (_Asori_), Papua provincē, Jaungvinejas salas Čenderavasihas līča austrumu krastā
- Bade apdzīvota vieta Indonēzijā (_Bade_), Papua provincē, Jaungvinejas salas dienvidrietumu daļā
- Padregsfjerdira apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas dienvidrietumu daļā, Padregsfjorda ziemeļu piekrastē
- Alakela apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alaköl_), Pavlodaras apgabala ziemeļos
- Akkela apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqköl_), Pavlodaras apgabalā
- Akku apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqqw_), Pavlodaras apgabalā
- Aktoghaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtoğay_), Pavlodaras apgabala ziemeļu daļā
- Baskela apdzīvota vieta Kazahstānā, Pavlodaras apgabalā
- Ertisa apdzīvota vieta Kazahstānā, Pavlodaras apgabala ziemeļu daļā, Irtišas (Ertisas) kreisajā krastā; Irtišska
- Baskamisa apdzīvota vieta Kazahstānā, Pavlodaras novadā
- Argaka apdzīvota vieta Kiprā, Pafas eparhijas rietumu daļā, netālu no Hrisohojas līča dienvidaustrumu piekrastes
- Ajamarina apdzīvota vieta Kiprā, Pafas eparhijas ziemeļu daļā
- Mejunsa apdzīvota vieta Klusā okeāna Palau salās, 1120 iedzīvotāju (2000. g.)
- Airai apdzīvota vieta Klusā okeāna Palau salās, 920 iedzīvotāju (2004. g.)
- Argi-Pagi apdzīvota vieta Krievijā (_Argi-Pagi_), Sahalīnas apgabalā, šīs salas vidusdalā
- Jantarnija apdzīvota vieta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala rietumos, Baltijas jūras krastā, 5500 iedzīvotāju (2010. g.), līdz 1947. g. saucās - Palmnikene
- Adomīne apdzīvota vieta Lietuvā (_Adomynė_), Panevēžas apriņķa Kupišķu rajonā
- Aģenišķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Ageniškis_), Panevēžas apriņķa Biržu rajonā
- Aleknas apdzīvota vieta Lietuvā (_Aleknos_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā, netālu no Latvijas robežas, iepretim Aknīstei
- Aleksandravēle apdzīvota vieta Lietuvā (_Aleksandravėlė_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajona austrumos
- Anglininki apdzīvota vieta Lietuvā (_Anglininkai_), Panevēžas apriņķa Biržu rajonā
- Antanaše apdzīvota vieta Lietuvā (_Antanašė_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
- Apašča apdzīvota vieta Lietuvā (_Apaščia_), Panevēžas apriņķa Roķišķu rajona rietumu daļā
- Audrone I apdzīvota vieta Lietuvā (_Audronys I_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
- Augustinava apdzīvota vieta Lietuvā (_Augustinava_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
- Aukštakalņi apdzīvota vieta Lietuvā (_Aukštakalniai_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
- Aukštikalņi apdzīvota vieta Lietuvā (_Aukštikalniai_), Panevēžas apriņķa Pasvales rajonā
- Aušrēni apdzīvota vieta Lietuvā (_Aušrėnai_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
- Bagdonišķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Bagdoniškis_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
- Būtiņģe apdzīvota vieta Lietuvā, Palangas pilsētas daļa, bijusī Latvijas teritorija, kas 1921. g. tika nodota Lietuvai
- Kvetki apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā
- Medeiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā
- Pačeraukšte I apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā
- Pabirže apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā
- Papile apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā
- Parovēja apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā
- Nemunēles Radvilišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā, pie Apaščas ietekas Nemunēlē (Mēmelē)
- Vadokļi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa dienvidos
- Žibartoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa dienvidrietumos
- Jotaiņi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa dienvidu daļā
- Krekenava apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa dienvidu daļā
- Alizava apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Kupišķu rajona ziemeļu daļā
- Raguva apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Panevēžas rajona austrumos
- Ķiemēni apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Pasvales rajonā
- Namiši apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Pasvales rajonā
- Saloči apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Pasvales rajonā
- Mikolišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos
- Narteiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos
- Naujamiests apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos
- Pušalota apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos
- Smiļģi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos
- Ustuķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos
- Vaški apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos
- Bernatoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumu daļā
- Daujēni apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumu daļā
- Gegužine apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumu daļā
- Krinčina apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumu daļā
- Pajiešmeņi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumu daļā
- Pumpēni apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumu daļā
- Bajori apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
- Bajorišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
- Barķišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
- Jodupe apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
- Jūžinti apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
- Karmaji apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
- Kavolišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
- Kraunas apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
- Laibgaļi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
- Panemunēle apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
- Sķemi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
- Dembava apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
- Ērišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
- Miežišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
- Panemunēles stacija apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
- Norūni apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
- Norūnī apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
- Piņava apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
- Rudiļi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
- Šepeta apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
- Šimoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
- Skapišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
- Upīte apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
- Velži apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
- Žeimele apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Pakrojas rajonā
- Beinoraiči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Pakrojas rajona rietumu daļā
- Bardišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Pakruojas rajonā
- Natķišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā
- Ruki apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā
- Vilķīšķi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā
- Abdulhakīma apdzīvota vieta Pakistānā (_Abdul Hakīm_, عبد الحكيم), Pendžābas štatā
- Amuri apdzīvota vieta Pakistānā (_Amuri_), Beludžistānas provincē
- Askole apdzīvota vieta Pakistānā (_Askole_), Ziemeļu teritoriju austrumu daļā
- Athārānhazāri apdzīvota vieta Pakistānā (_Athārān Hazāri_), Pendžābas provincē
- Bellpata apdzīvota vieta Pakistānā, Beludžistānas provinces austrumu daļā, Kačhi tuksnesī
- Baršora apdzīvota vieta Pakistānā, Beludžistānas provinces ziemeļu daļā
- Aševata apdzīvota vieta Pakistānā, Beludžistānas ziemeļaustrumos
- Anāta apdzīvota vieta Palestīnā, Jeruzālemes muhāfazā
- Almirante apdzīvota vieta Panamā (_Almirante_), Bokasa del Toro provincē
- Ačiote apdzīvota vieta Panamā, Kolonas provincē
- Ačutupo apdzīvota vieta Panamā, Kunajalas reģionā, Karību jūras piekrastē
- Aitape apdzīvota vieta Papua-Jaungvinejā (_Aitape_), Sandaunas provincē, Bismarka jūras piekrastē
- Ama apdzīvota vieta Papua-Jaungvinejā (_Ama_), Austrumsepikas provinces rietumu daļā
- Angorama apdzīvota vieta Papua-Jaungvinejā (_Angoram_), Austrumsepikas provinces ziemeļu daļā
- Paltamo apdzīvota vieta Somijā (_Paltamo_), Kainū reģionā
- Parikala apdzīvota vieta Somijā (_Parikkala_), Dienvidkarēlijas reģiona ziemeļaustrumos
- Garmiša-Partenkirhene apdzīvota vieta Vācijā ("Garmisch-Partenkirchen"), Bavārijas Alpos 708 m vjl., 26200 iedzīvotāju (2012. g.), kūrorts un ziemas sporta centrs
- Baršēni apdzīvota viettta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
- Centrālāzija Apgabals Āzijas vidienē, ko ierobežo augstās kalnu grēdas - Altajs, Himalaji un Pamirs
- Ziemeļkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas Republikas teritorijas ziemeļos, administratīvais centrs - Petropavla, robežojas ar Pavlodaras, Akmolas un Kostanajas apgabalu, kā arī ar Krieviju (Kurgānas, Tjumeņas un Omskas apgabalu)
- Austrumkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas ziemeļaustrumu daļā (_Șığıs Qazaqstan oblısı_), administratīvais centrs — Eskemena (padomju laikā sucās Ustjkamenogorska, un šis nosaukums vēl arvien tiek lietots krievu avotos), 1442000 iedzīvotāju (2006. g.), platība — 283300 kvadrātkilometru, robežojas ar Almati, Karaghandi un Pavlodaras apgabalu, kā arī ar Krieviju un Ķīnu
- līganā aplocene aploceņu ģints suga ("Paralepista flaccida", syn. "Lepista inversa")
- Čagaju kalni aprimušu vulkānu grēda Irānas kalnienes dienvidaustrumu daļā ("Chagai"), Pakistānas rietumos un Afganistānā, augstums līdz 2462 m, tuksnesis
- PCTVL Apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā"
- UNRRA Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības un rehabilitācijas aģentūra (angļu "United Nations Relief and Rehabilitation Agency"); darbojās Vācijā 1945-46, tās uzdevums bija repatriēt uz dzimteni sabiedroto karagūstekņus un deportētos civiliedzīvotājus
- CMYK plus īpatkrāsa apzīmē druku ar piecām, sešām iespiedkrāsām vai vairāk; papildkrāsas var būt īpatkrāsas (piemēram, no _Pantone_ paletes) vai speckrāsas (piemēram, zelts, sudrabs, efektu krāsas)
- svētku dienas ar vēsturiskiem vai citiem svarīgiem notikumiem vai tradīcijām saistītas dienas; Latvijas Republikā tās noteic likums _Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām_
- panakss Arāliju dzimtas ģints ("Panax"), Latvijā introducēta
- arēna Arēnas kapela - neliela kapela Itālijas pilsētā Padujā, kuras sienas ir apgleznojis Džoto
- patagonieši Argentīnas dienvidu daļas (Patagonija, Pampa) pirmiedzīvotāji, indiāņu ciltis (tehvelči, puelči u. c.), kas pieder pie 3 valodu saimēm (čonu, puelču, hetu)
- Entreriosas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Entre Rios" / "Provincia de Entre Rios"), administratīvais centrs — Parana, platība — 78781 kvadrātkilometrs, 1282000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Pērļu arhipelāgs arhipelāgs Klusā okeāna Panamas līcī ("Archipielago de las Perlas"), Panamā, platība - \~400 kvadrātkilometru, 39 lielas un 144 sīkas, zemas salas
- Bismarka arhipelāgs arhipelāgs Melanēzijas ziemeļu daļā, puslokā ietver Jaungvinejas jūru, platība — 50500 kvadrātkilometru, ietver >200 salu, kopš 1975. g. ietilpst Papua-Jaungvinejā
- Karolīnu salas arhipelāgs Mikronēzijā (angļu val. "Caroline Islands"), Klusā okeāna rietumos, ietver 936 vulkāniskas un koraļļu salas, garums rietumu-austrumu virzienā - 3700 km, platība - 1320 kvadrātkilometru, augstums - līdz 791 m, salu rietumu daļu aizņem Palau, centrālo un austrumu daļu - Mikronēzija
- Jērika Arīha - pilsēta Palestīnā (Rietumkrastā), 20400 iedzīvotāju (2006. g.)
- ārkārtas stāvoklis ārkārtēju apstākļu kopums, kādos atrodas valsts vai tās teritorijas daļa, kā arī iedzīvotāji dabas katastrofu, stihisku nelaimju, epidēmiju un karastāvokļu gadījumā un ko izsludina saskaņā ar valsts Pamatlikumu vai ar likumu pilnvarota valsts institūcija, ieskaitot militāro vadību
- kvazimodo Ārkārtīgi neglīts cilvēks (pēc V. Igo romāna "Parīzes Dievmātes katedrāle" varoņa)
- ArmPSR Armēnijas Padomju Sociālistiskā Republika
- Pirķene Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, garums - \~5 km; Paurupīte; Pirkanītes strauts; Pirkenīte; Pirksnītes strauts; Siļauskas strauts
- bujenes Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis")
- bulroze Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis")
- bulrozes Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis")
- lielrozes Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis")
- paionija Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis")
- peonje Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis")
- pijene Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis")
- pimanija Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis")
- pīneja Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis")
- piule Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis")
- piuline Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis")
- pojene Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis")
- pojine Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis")
- puīne Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis")
- pujene Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis")
- pujenīte Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis")
- stulpane Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis")
- stulpene Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis")
- Arturspāsa Arturspāsas nacionālais parks - Artura pārejas nacionālais parks Jaunzēlandes Dienvidalpos ("Arthur's Pass National Park")
- viesaukle Ārzemnieks, biežāk ārzemniece, kas strādā ģimenē par aukli vai veic mājsaimniecības darbu apmaiņā pret uzturu, naktsmītni un ierobežotu naudas summu (kabatas naudu). Parasti šī darbība ir apvienota ar vēlmi iepazīt attiecīgo valsti un apgūt valodu. Uz viesaukli neattiecina attiecīgās valsts darba likumus, līdz ar to nav nepieciešama darba atļauja un ar to saistīto iebraukšanas nosacījumu ievērošana
- panārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Pannaria"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
- parmēlija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Parmeliaceae")
- zemesčiekurs Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases trifeļu dzimtas ģints ("Pachyphloeus"), Latvijā konstatēta 1 suga
- parmelīna askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Parmelina")
- stēvija Asteru dzimtas Dienvidamerikas augs (dzimtene - Paragvaja), kas pasaulē iemantojis slavu kā dabisks saldinātājs ar mazu kaloriju daudzumu, Latvijā audzē kā istabas augu vai siltumnīcās
- gvajula asteru rindas kurvjziežu dzimtas suga ("Parthenium argentatum"), mūžam zaļš pundurkrūms, tā zari un saknes satur kaučuku; aug Ziemeļamerikā
- Ašanti tradicionālās ēkas Ašanti civilizācijas tradicionālās ēkas (_Asante Traditional Buildings_) atrodas Ganā un ir iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā; ēkas veidotas (gk. 18. gadsimtā) no zemes, koka un salmiem, taču tās ir ļoti neaizsargātas no laikapstākļiem; saglabājušās 13 ēkas
- purva atālene atāleņu suga ("Parnassia palustris")
- mabils Atklāti deju vakari, ko Parīzē apmeklē jaunekļi un vieglas uzvedības sievietes
- Apataki atols Klusajā okeānā (_Apataki_), Franču Polinēzijā, Tuamotu arhipelāga Palisera salās
- Aratika atols Klusajā okeānā (_Aratika_), Tuamotu arhipelāga Palisera salās, Franču Polinēzijas (Tuamotu Gambjē Salās / Tuamotu un Maarevas) sastāvā
- Arutua atols Klusajā okeānā (_Arutua_), Franču Polinēzijā, Tuamotu arhipelāga Palisaera salās
- Kausas pilskalns atradās Ludzas novada Pasienas pagastā, Zilupes kreisajā krastā, netālu no Latvijas un Krievijas robežas, aizņēma pauguru grēdas atzaru un bija norobežots ar 5 vaļņiem un 5 grāvjiem, plakums bija \~25 x 130 m, norakts 20. gs. 60.-70. gados, atradumi liecina, ka 1. gt. 2. pusē tur dzīvojuši balti
- Skrundas viduslaiku pils atradās Skrundā starp Ventas kreiso krastu un tagadējo Saldus un Parka ielu, tā bija Livonijas ordeņa pils, uzbūvēta 1368. g., pēc 1559. g. nonāca Kurzemes hercoga īpašumā, pārbūvēta, 17. gs. otrajā pusē ierīkotas manufaktūras, pamesta \~18. gs. otrajā pusē, līdz mūsu dienām virs zemes saglabājušās tikai bastionu paliekas
- Paķītis ātrās ēdināšanas kebabnīca _Pakistānas kebabs_
- Pastmuižas Velnakmens atrodas Aizkraukles novada Kokneses pagastā pie bijušās Pastmuižas, sastāv no 2 daļām, lielākās daļas garums - 3,5 m, platums - 3,1 m, augstums - 0,9-1,9 m, mazākās daļas garums - 2,7 m, platums - 2 m, augstums - 1,7 m, abu daļu forma liecina, ka senatnē tas varēja būt viens akmens
- Ambrozu senkapi atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā starp Ambrozu un Cerkazu mājām, Paparzes senkrastā, krūmiem un lapu kokiem apaugušā paugurā, nav pētīti, to kultūrpiederība nezināma
- Pālmera Zeme atrodas Antarktīdas pussalas dienvidu daļā (“Palmer Land”), augstums — 2000-4200 m vjl., lielu daļu (izņemot augstākās virsotnes) klāj ledājs
- Parijas līcis atrodas Atlantijas okeāna rietumu daļā (“Golfo de Paria”), Dienvidamerikas ziemeļaustrumu piekrastē, no okeāna to norobežo Trinidadas sala un Parijas pussala, dziļums — līdz 36,5 m, stipras plūdmaiņu strumes (>3,5 km/h), neregulāras plūdmaiņas — līdz 1 m
- Kamārdes pilskalns atrodas Bauskas novada Gailīšu pagastā, \~600 m uz ziemeļiem no Paliepu un Alejnieku mājām, Mūsas kreisajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums bijis \~50 x 25 m, pilskalna lielu daļu noskalojusi upe, bijis apdzīvots 1.-8. gs., 10.-12. gs. pārbūvēts; Brūklāju pilskalns
- Paranas plato atrodas Brazīlijas plakankalnes dienvidu daļā, Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajā, Urugvajā, platība — \~800000 kvadrātkilometru, augstums, vidēji — 400-600 m, dienvidaustrumos — līdz 1870 m
- Paresisa grēda atrodas Brazīlijas plakankalnes rietumu malā ("Serra dos Parecis"), Brazīlijā, vidējais augstums - 450-600 m, lielākais - 669 m, smilšakmens plakanvirsas palikšņi, krūmu savanna, nogāzēs meži
- Polka šaurums atrodas Indijas okeānā (angļu val. "Palk Strait"), starp Indostānas pussalu un Šrilankas ziemeļu daļu, savieno Bengālijas un Mannāras līci, garums - 150 km, mazākais platums - \~55 km, dziļums - 2-9 m
- Artura pārejas nacionālais parks atrodas Jaunzēlandes Dienvidalpos (_Arthur's Pass National Park_), pie Artura pārejas (924 m vjl.), starp Vaimakariri un Otiras augšteci, platība - 968,6 kvadrātkilometri, dibināts 1929. g.
- Korintas līcis atrodas Jonijas jūras austrumu daļā, Patras līča turpinājums (Grieķijā), garums — 130 km, platums pie ieejas — 3 km, lielākais līdz 35 km, dziļums — līdz 935 m
- Vudbafalo nacionālais parks atrodas Kanādā ("Wood Buffalo Park"), starp Greitsleiva un Atabaskas ezeru, platība - 44807 kvadrātkilometri, dibināts - 1922. g., ietver taigas mežus, pļavas, purvus, daudz upju un ezeru, izveidots, lai saglabātu meža un stepes bizonus
- Darjena līcis atrodas Karību jūras dienvidrietumu daļā ("Golfo del Darien"), Kolumbijas un Panamas piekrastē, garums - 165 km, dziļums - >2000 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - 0,6 m
- Kaplavas pilskalns atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā pie robežas ar Daugavpils novadu, \~15 m augsts savrups paugurs ar nocietinājuma vaļņiem un grāvjiem, domājams, ka bijis apdzīvots 1. gt. 1. pusē; Vecbornes pilskalns, Zamki, Paņenkas kalns
- Paružu ezers atrodas Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība — 2,4 ha; Paražu ezers; Parūžu ezers
- Tigves pilskalns atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, ir \~10 m augsts, savrups paugurs zemu pļavu vidū, gar tā dienvidaustrumu nogāzi tek Zvelejas strauts, plakums - \~45 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 5.-12. gs., saistāms ar apdzīvoto vietu "Pygawa/Tygve", kas minēta kuršu zemju dalīšanas dokumentos 1230. un 1253. g.; Tigas pilskalns
- Padures muiža atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, pils celta 19. gs. 30. gadu beigās vēlā klasicisma jeb ampīra stilā no Padures ķieģeļceplī ražotiem ķieģeļiem kā vienstāva garenbūve ar simetrisku plānojumu un fasāžu kompozīciju, saglabājušās arī 18. un 19. gs. celtās saimniecības ēkas, kā arī pārvaldnieka un kalpu mājas
- Mazais Nabes ezers atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, platība - 65 ha (kopā ar salu 66,1 ha), garums - 2,2 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 5,2 m
- Lielais Nabes ezers atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, platība - 70,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 6,5 m; Lielais Nabas ezers
- Padures pilskalns un apmetne atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, Ventas kreisajā krastā pie Padures ietekas, \~20 m augsts reljefa veidojums starp 2 paralēlām Ventas krasta gravām, plakums - 50 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs., apmetne tā dienvidrietumu pakājē bijusi apdzīvota \~11.-12. gs.
- dabas liegums "Istras ezers" atrodas Latgales augstienē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 340 ha, lieguma teritorijā ir arī Audzeļu ezers un Dziļezers, Istras ezera Panu sala (8,2 ha) ir valsts aizsardzībā kopš 1925. g.
- Šahdaras grēda atrodas Pamira dienvidu daļā, starp Pjandžas un Šahdaras upi, Tadžikistānā, ietver Iškašimas grēdu (meridionāla virziena, garums - 94 km, augstums - līdz 6096 m) un tai perpendikulāro Šahdaras grēdu (garums - 103 km, augstums - līdz 6726 m), apledojums - 427,5 kvadrātkilometri
- Alaja grēda atrodas Pamira-Alaja kalnu apgabalā (_Alay kırka toosu_), starp Fergānas ieleju ziemeļos un Alaja ieleju dienvidos, Kirgizistānā un Tadžikistānā, garums \~400 km, augstums līdz 5539 m, virsotnēs ledāji, sniegs
- Kordovas grēda atrodas Pampas ziemeļrietumu daļā (sp. val. “Sierra de Cordoba”), Argentīnā, garums — līdz 500 km, augstums — līdz 2884 m, berīlija un volframa atradnes
- Meikšānu pilskalns atrodas Pasienes pagasta Meikšānu ciemā, 10 m augsts garena paugura dienvidu gals, kas no pārējā paugura atdalīts ar valni, un tagad aizmilzušiem grāvjiem, nogāzes dabiski stāvas, plakums apaļš, diametrs - 30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Lielpolijas Tautas parks atrodas Polijas rietumu daļā ("Wielkopolski Park Narodowy"), Vartas krastos, dibināts - 1933. g., paplašināts - 1957. g., morēnu ainava ar osiem, drumliniem, bagāta ūdeņu un purvu flora un fauna
- Gūteņu pilskalns atrodas Preiļu novada Aglonas pagastā, Gūteņu ciemā, ir savrups, ieapaļš, 22 m augsts paugurs Pakaļņa ezera austrumu krastā, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā un zaudējis sākotnējo veidolu un nocietinājumus, palikusi 8 m augsta stāva nogāze pret ezeru, plakumam bijis noapaļota trīsstūra veids (garums 50 m, lielākais platums 35 m)
- bruņniecības nams atrodas Rīgā, Jēkaba iela 11, celts 1864.-1867. g., no 1920. g. tajā darbojās Satversmes sapulce, pēc tam Saeima, padomju laikā - Augstākā Padome, bet kopš 1993. g. - Saeima
- Doma dārzs atrodas Rīgā, Palasta ielā 4, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja iekšējā pagalmā, platība 0,15 ha, ierīkots bijušā klostera pagalma un kapsētas vietā, rekonstruēts 1970. g.
- Serengeti nacionālais parks atrodas Tanzānijas ziemeļu daļā (“Serengeti National Park”), uz dienvidaustrumiem no Viktorijas ezera, platība - 14763 km^2^, dibināts 1940. g.
- Durbes muiža atrodas Tukumā, Mazajā Parka ielā 7, kompleksā ietilpa kungu māja jeb pils, kalpu māja, klēts, ratnīca, stallis, dārznieka namiņš, rija, pagrabs, pirts u. c. ēkas, ainavu parks (platība \~25 ha) ierīkots 19. gs. 1. pusē, tajā aug 19 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas
- Badhiza rezervāts atrodas Turkmenistānā, Tedženas un Murgabasa upstarpā, Paropamiza priekškalnēs, platība 877 kvadrātkilometri, augstums 273-1250 m, dibināts 1941. g., lai saglabātu kulanus un tipiskās subtropu stepju un tuksnešu ainavas
- Herdera laukums atrodas Vecrīgā starp Palasta ielu, Doma laukumu un Rīgas Domu, iezīmēts Rīgas plānā jau 1650. g., līdz 1864. g. tur atradās pilsētas mazie svari un to sauca par Mazo svaru laukumu, atzīmējot 100 gadadienu kopš J. G. Herdera ierašanās Rīgā, laukumā uzstādīja Herdera pieminekli un laukumu nosauca viņa vārdā
- Eurostar Ātrvilciens "Eurostar" - starptautisks ātrvilciens, kas kursē starp Londonu un Parīzi, kā arī Londonu un Briseli, izmantojot tuneli zem Lamanša; tā ātrums ir aptuveni 300 km/h, tādējādi no Londonas centra Parīzes vai Briseles centrā var nonākt trīs stundu laikā
- Sarkanā siena atsegums Ventas kreisajā krastā 1,5 km augšpus Padures ietekas, Kuldīgas novada Padures pagastā, garums — \~100 m, augstums — 15-20 m, vertikāla augšdevona smilšakmens siena, ko sarkanu iekrāso mālu piejaukums; Padures Sarkanās klintis
- Zemeslodes ūdens bilance attiecība starp ūdens daudzumu, kas nonāk uz Zemes virsmas nokrišņu veidā, un ūdens daudzumu, kas noteiktā laikā iztvaiko no Pasaules okeāna un sauszemes
- programmēšanas valoda Pascal augsta līmeņa procedūrorientēta programmēšanas valoda, kas tā nosaukta par godu Blēzam Paskālam. Valodas pamatā ir strukturētās programmēšanas koncepcija, un tai piemīt elastīga vadības struktūru un datu tipu kopa, kas atvieglo programmas projektēšanu un izstrādāšanu
- Nidas tīrelis augstais purvs Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Rucavas pagastā, uz dienvidiem no Papes ezera, dabas parka "Pape" teritorijā, platība - 2433 ha, klajš, aug retas priedītes, līdz 3 m dziļumam ir maz sadalījusies sfagnu kūdra, zem tās līdz 2,5 m biezs sapropeļa slānis
- AP Augstākā Padome
- Ļeņina smaile augstākā virsotne Aizalaja grēdā Pamirā, to šķērso Tadžikisānas un Kirgizstānas robeža, augstums - 7134 m, nogāzēs šļūdoņi, 1871.-1928. g. saucās Kaufmana smaile, 2006. g. pārdēvēta par Abū Alī ibn Sīnas smaili, dažos avotos tiek dēvēta par Avicennas smaili, citur par Neatkarības smaili
- Bandeira augstākā virsotne Brazīlijas plakankalnē un otrā augstākā Brazīlijā, 2890 m, atrodas Kaparao nomatu masīvā, starp Paraibas un Dosi lejteci
- Čogori Augstākā virsotne Karakorumā (angļu val. "Chogori"), uz Ķīnas un Pakistānas robežas, augstums - 8611 m (otra augstākā virsotne pasaulē); Godvina Ostena kalns ("Godwin Austen"); K-2
- Mārāns Augstākā virsotne Mekrānas kalnos, Pakistānā, augstums - 3277 m
- Moreiza kalns augstākā virsotne Paihoja kalnu grēdā Krievijas ziemeļos, Arhangeļskas apgabala ziemeļaustrumos, augstums - 467 m
- Saramati kalns augstākā virsotne Patkaja kalnos uz Indijas un Mjanmas (Birmas) robežas, augstums - 3826 m
- Trespikoss Augstākā virsotne Ventanas grēdā ("Cerro Tres Picos"), Argentīnā, Buenosairesas provincē, Pampas dienvidaustrumu daļā, augstums - 1243 m
- Sanvalentina kalns augstākais kalnu masīvs Patagonijas Kordiljerā ("Cerro San Valentin"), Čīlē, augstums - 4058 m, virsotne noapaļota, 5 šļūdoņi
- Lāčplēša kara ordenis augstākais Latvijas Republikas militārais apbalvojums 1920.-1928. g., dibināts 1919. g. 11. novembrī (tā devīze "Par Latviju"), piešķīra par kaujas nopelniem Latvijas armijas karavīriem un bijušajiem latviešu strēlniekiem, kā arī ārvalstniekiem, kas piedalījušies Latvijas Brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu
- APP Augstākās Padomes Prezidijs
- V. S. O. P. Augstas kvalitātes maigs konjaks (angļu "a very superior Old Pale")
- Ounaselke Augstiene Somijas ziemeļrietumos, garums - \~200 km, augstākā virsotne - Pallastunturi (augstums - 821 m)
- augstkalnājs Augstkalnu reljefs - jauno kalnzemju (Alpu, Kaukāza, Pamira, Himalaju u. c.) reljefs, raksturīgas stāvas nogāzes, dziļš un izteikts posmojums, smailas, klinšainas virsotnes; absolūtais augstums - >2000-2500 m virs jūras līmeņa
- Vilkupe Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Padomnieki" daļa, agrāk atsevišķs skrajciems
- Zariški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Padomnieki" daļa, agrāk atsevišķs skrajciems
- Panceliškas Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Panteļiški" nosaukuma variants
- Panteliški Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Panteļiški" nosaukuma variants
- pavlovieši Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavlova" iedzīvotāji
- pavlovskieši Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavlova" iedzīvotāji
- Pavlovska Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavlovskoje" nosaukuma variants
- Pavlovskie Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavlovskoje" nosaukuma variants
- Pavlovskī Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavlovskoje" nosaukums latgaliski
- Paškeliški Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Pašķelišķi" nosaukuma variants
- Patmalīši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Patmaļi" nosaukuma variants
- paukštieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Paukšti" iedzīvotāji
- Paberža Augšdaugavas novada Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Pabērži" nosaukuma variants
- Pakni Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Pakņi" nosaukums latgaliski
- Dubņiku svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļaustrumu daļā, biezums - 5-17 m, uz rietumiem pāriet Salaspils svītā, dienvidaustrumos - Pasvales svītā
- Kazu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas kreisajā krastā 1 km lejpus Raunas ietekas, Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 340 m; Kāzu iezis; Paeglīšu iezis
- pampēro Auksti un sausi dienvidu vēji, kas izplatīti Argentīnā, Pampā
- Auningen Auniņu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Pampāļu pagastā
- zilpelēkais austrumķauķis austrumķauķu dzimtas suga ("Parula americana")
- fantomass Automašīna "Luaz" (senāk ražota Padomju Savienībā)
- APSR Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika
- Azadkašmīra autonoma pavalsts Pakistānā (_Azad Kashmir_), atrodas tās teritorijas ziemeļaustrumu daļā, administratīvais centrs - Muzafarābāda, platība - 13297 kvadrātkilometri, 4568000 iedzīvotāju (2008. g.)
- Gilgita un Baltistāna autonoma pavalsts Pakistānā ("Gilgit wa Baltistān"), atrodas valsts teritorijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs — Gilgita, platība — 72496 kvadrātkilometri, 1800000 iedzīvotāju (2008. g.)
- Navarras privileģētais apgabals autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Pamplona, platība - 10391 kvadrātkilometrs, 618000 iedzīvotāju (2009.)
- Sicīlija Autonoms reģions Itālijā ("Sicilia"), administratīvais centrs - Palermo, platība - 25711 kvadrātkilometru, 4992000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 9 provinces - Agridžento, Kaltanisetas, Katānijas, Ennas, Mesīnas, Palermo, Ragusas, Sirakūzu un Trapāni
- Ziemeļu Zālamana Salas (Bugenvila) autonoms reģions Papua-Jaungvinejas sastāvā ("Autonomous Region of North Solomons (Bougainville)"), administratīvais centrs — Arava, platība — 9300 kvadrātkilometru, 175200 iedzīvotāju (2001. g.)
- Bernes konvencija autortiesību pamats visā pasaulē – Bernes konvencija par literāro un mākslas darbu aizsardzību (pieņemta 1886. gadā, vairākas reizes papildināta); Latvija pievienojās 1938. gadā, atkārtoti – 1995. gadā. Pašlaik spēkā ir 1971. gada redakcija, kas 1996. gadā papildināta ar nodaļu, kurā tiek formulētas tiesības uz darbiem, kas veidoti, izmantojot jaunās tehnoloģijas
- Kastālija avots Parnasā; to pielūdza kā Apollona un mūzu svēto avotu, kas deva dzejisku iedvesmu; Kastālijas avots
- AzPSR Azerbaidžānas Padomju Sociālistiskā Republika
- APEC Āzijas un Klusā okeāna valstu ekonomiskās sadarbības organizācija (angļu "Asia-Pacific economic cooperation")
- PAB Balboa; Panamas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentesimo
- Parthenocissus inserta balstāmā mežvīna "Parthenocissus vitacea" nosaukuma sinonīms
- BCP Baltijas Centrālā Padome - Britu kontrolkomisijas 1946. g. dibināta organizācija, kuras uzdevums bija palīdzēt baltiešu bēgļiem Vācijas britu joslā labklājības izglītības un darba lietās
- Kurkses šaurums Baltijas jūras šaurums Igaunijas ziemeļrietumos, Harju apriņķī, starp Pakri salām un kontinentu
- Dienvidlatvijas kāple Baltijas sineklīzes iegrimusī daļa Latvijas dienvidrietumu malā, ziemeļos to norobežo Liepājas-Rīgas-Pleskavas lūzumzona, kristāliskā pamatklintāja virsa pazeminās no 1300 m zjl. pie Jelgavas, līdz 1900 m zjl. pie Papes
- Rietumbaltkrievija Baltkrievijas daļa (tag. Brestas, Grodņas apg., Vitebskas un Minskas apgabalu rietumu daļa), ko pēc Rīgas miera līguma (1921. g.) ieguva Polija; pēc Padomju Savienības iebrukuma Polijā (1939. 17. IX) tā tika iekļauta Baltkrievijas PSR sastāvā (1939. X)
- BaltkrPSR Baltkrievijas Padomju Sociālistiskā Republika
- BPSR Baltkrievijas Padomju Sociālistiskā Republika
- brī Balts vai dzeltenīgs franču deserta siers ar baltu, ēdamu pelējuma kārtiņu; ražo Brī apgabalā, netālu no Parīzes
- pazlaukieši Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Pazlauka" iedzīvotāji
- Papūrne Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Papurne" nosaukuma variants
- Patmaļnīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Patmalnieki" nosaukuma variants
- Pedeļeva Balvu novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pedeļova" nosaukuma variants
- Pakalnīši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Pakalnieši" nosaukuma variants
- Pakaļnīši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Pakalnieši" nosaukums latgaliski
- Austrumpakistāna Bangladešas teritorijas nosaukums 1947.-1971. g., kad tā bija Pakistānas sastāvā
- zīlīte Bārdas zīlīte - bārdzīlīte ("Panurus biarmicus")
- Rumbiņi Bārdu dzimtas memoriālais muzejs, atrodas Limbažu novada Katvaru pagasta Pociemā, dibināts 1993. g. (no 1968. g. blakus mājā bija memoriālā istaba F. Bārdam), izvietots dzejnieku Antona Bārdas un Friča Bārdas dzimtajās mājās, ekspozīcijā materiāli par Antona, Friča un Paulīnas Bārdu dzīvi, daiļradi, darba gaitām Latvijā un ārzemēs
- Bandarpengarama Batu Pahata – pilsēta Malaizijā
- panemunieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Panemune" iedzīvotāji
- paskavieši Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Paskava" iedzīvotāji
- pamūšnieki Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pamūša" iedzīvotāji
- pastaliscieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Pastališķi" iedzīvotāji
- pastališķieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Pastališķi" iedzīvotāji
- Riobermeha Bermeho, Paragvajas pieteka
- Riobermeho Bermeho, upe Bolīvijā un Argentīnā, Paragvajas labā krasta pieteka
- asinskāzas Bērtuļa nakts - hugenotu apkaušana, kas sākās 1572. g. 24. augustā, kad Parīzē uz karaļa māsas Margeritas kāzām bija saplūdis liels vairums hugenotu
- Beit Lehma Bētleme - pilsēta Palestīnā
- Beitlahma Bētleme - pilsēta Palestīnā (Rietumkrastā)
- Marčikitas ezers beznoteksāļezers Laplatas zemienē (sp. val. "Mar-Chiquita"), Pampā (Argentīnā), atrodas pārpurvotā ieplakā uz austrumiem no Kordovas grādas 66 m vjl., platība - \~2000 kvadrātkilometru, dziļums - 3-4 m
- Nāves jūra beznoteksāļezers Rietumāzijā (angļu val. “Dead Sea”), Jordānijā, Izraēlā un Palestīnā, atrodas Goras ieplakā 420 m zjl. (tās piekraste ir zemākā sauszemes vieta pasaulē), platība — 810 kvadrātkilometru, garums — 67 km, lielākais platums — 18 km, lielākais dziļums — 330 m
- Debora Bībeles personāžs, ebreju tiesnese un praviete, kurai ap 1150. g. p. m. ē. izdevās apvienot senebreju ciltis Palestīnas iekarošanai cīņā pret kanaāniešiem
- Codex Ephraemi Bībeles sengrieķu 5. gs. manuskripts, kas tagad atrodas Parīzē, Nacionālajā bibliotēkā; satur visas Jaunās Derības grāmatas izņemot Pāvila 2. vēstuli tesaloniķiešiem un Jāņa 2. vēstuli
- lasāmmāja Bibliotēkas paveids (Latgalē no 1919. gada līdz 1920. gadam un Padomju Savienībā 20. gs. 20. un 30. gados)
- Palsa bijusī Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, kā arī Gulbenes novada robežupe, kas pēc hidrotehniskās sistēmas pārveidošanas 1960. gados pa Jaunpalsu novadīta Vizlā, un tagad visas trīs veido vienotu Gaujas pieteku, garums - 78 km, (68 km Palsa kopā ar Jaunpalsu, 10 km Vizlas lejtece), kritums - 154 m, savulaik (kopā ar tagadējo Vecpalsu) bija 2. lielākā Gaujas pieteka (garums - 82 km); augštecē Ūdrupe
- Pastendes muiža bijusī muiža “Postenden” tagadējā Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts nozīmes kultūras piemineklis, apbūve veidojusies no 17. gs., celtniecība veikta gk. 18. gadsimtā, apbūves ansambli veido: kungu māja, 2 t. s. kavalieru nami, pārvaldnieka māja, kalpu māja un saimniecības ēku komplekss; kopš 1945. g. kungu mājā darbojas Pastendes pamatskola
- vlasovietis Bijušā Padomju armijas ģenerālleitnanta A. Vlasova komandētā militārā formējuma loceklis, kas Otrā pasaules kara laikā pārgāja fašistiskās Vācijas pusē
- Abrene bijušais latviešu īpašums (1987.-1996. g.) Francijā, atradās Endras un Luāras departamentā 250 km uz dienvidrietumiem no Parīzes
- Dexten Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Kuldīgas novada Padures pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Deksne
- Posin Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Ludzas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pasiene
- Panceliškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Panteļiški" nosaukums latgaliski
- koksnes sašķidrināšana biorafinēšanas process, kurā, koksni apstrādājot šķīdinātāja suspensijā reducējošās gāzes (vai bez tās) un katalizatora klātbūtnē 250-400 °C temperatūrā un augstā spiedienā (līdz 28 MPa), iegūst bioeļļu; izmanto arī benzola un etilspirta maisījumu, kreozotu, tetralīnu
- Birzuļi Birzuļu pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī 1939.-1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Palsmanes un Grundzāles pagastā
- visaji Bisaji - tauta, dzīvo Filipīnu arhipelāga centrālās daļas salās (Samara, Leite, Bohola, Sebu, Negrosa, Panaja, Masbates dienvidos, Mindanao un Palavanas piekrastē u. c.), valoda pieder pie austronēziešu saimes filipīniešu valodām, ticīgie - kristieši (katoļi), izplatīti arī animistiskie ticējumi
- gurukas Bīstami ūdens gari foe cilts mitoloģijā - Papua-Jaungvinejā
- āpšu blusa blusu suga ("Paraceras melis")
- brasilicactus Brasilicactus haselbergii - Haselberga parodijas ("Parodia haselbergii") nosaukuma sinonīms
- brasilparodia Brasilparodia alacriportana - Portoalegres parodijas ("Parodia alacriportana") senāks nosaukums
- Brazīlija Brazīlijas Federatīvā Republika - lielākā valsts Latīņamerikā, Dienvidamerikas austrumos (portugāļu valodā "Brasil"), aizņem pusi kontinenta teritorijas, ietver 26 štatus un 1 federālo distriktu (galvaspilsēta - Brazilja), robežojas ar Urugvaju, Argentīnu, Paragvaju, Bolīviju, Peru, Kolumbiju, Venecuēlu, Gajānu, Surinamu un Gviānu, kā arī ar Atlantijas okeānu
- Sanpaulu Brazīlijas štats ("Sao Paulo"), atrodas valsts dienvidaustrumu saļā, platība - 248209 kvadrātkilometri, 41384000 iedzīvotāju, robežojas ar Paranu, Matugrosu du Sulu, Minasžeraisu un Espiritu Santu, dienvidaustrumos apskalo Atlantijas okeāns
- Amapa Brazīlijas štats, atrodas valsts ziemeļos, Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 142815 kvadrātkilometru, 751000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Makapa, robežojas ar Paras štatu, kā arī ar Surinamu un Gviānu
- Drona Briedes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Matīšu pagastā, garums - 10 km; Pačurga; Pučurga; Sautupīte; Štucele
- Grand guignol briesmu drāmu teātris Parīzē
- barasinga Briežu dzimtas suga ("Rucervus duvaucelii"), sastopama Nepālā un Indijā, izzudusi - Pakistānā un Bangladešā
- Vītolnieki Brīvdabas muzejs, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle, atrodas Rucavas pagastā, ir viena no "Papes ķoņu zvejnieku ciema" sētām, ekspozīcijā 19.-20. gs. Papes zvejnieka zvejas rīki, apģērbs, saimniecības priekšmeti, šīs mājas bijušo saimnieku dzimtas vēsture
- sdaka Brīvprātīgs labdarības maksājums Pakistānā, viens no labdarības veidiem, ko nosaka islāms
- pallādijs Bruņota dieva, visbiežāk Pallādas (Atēnas) statuja
- Indijas bruņurupucis bruņurupuču suga ("Pangshura tentoria"), sastopama Indijā un Bangladešā
- grimoņu bruņuts bruņutu apakškārtas suga ("Parthenolecanium corni syn. Lecanium corni, Eulecanium corni, Eulecanium coryli")
- Bržezova Bržezova pie Svitavas - pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1760 iedzīvotāju (2012. g.)
- Gemaury Budbergas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Panemunes pagastā
- būvamatniecība Būvniecības darbi, kurus veic fiziskā vai juridiskā persona atbilstoši likumam "Par amatniecību"
- sferofizīns C~10~H~22~N~4~, Vidusāzijas auga "Sphaerophysa salsula Pall. DC." alkaloīds
- Cavo Cavo Nacionālais parks - atrodas Kenijas dienvidu daļā ("Tsavo National Park"), Austrumāfrikas plakankalnes austrumu malā, platība - 20800 kvadrātkilometru, dibināts 1948. g., ilgtermiņa medību liegums
- Panamas zemesšaurums Centrālamerikas šaurākā kontinenta daļa (sp. val. “Istmo de Panama”), starp Karību jūru ziemeļos un Klusā okeāna Panamas līci dienvidos, mazākais platums — 48 km, mazākais augstums ūdensšķirtnē — 87 m, lielākais — 180 m
- zirgu cērme cērmju suga ("Parascaris equorum")
- Pāulēni Cēsu novada Inešu pagasta apdzīvotās vietas "Paulēni" nosaukuma variants
- pavārieši Cesvaines novada Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Pavāri" iedzīvotāji
- Paksīte Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Zirņu pagastā, garums - 26 km, kritums - 48 m; Pakse
- Bukupe Cieceres kreisā krasta pieteka, Saldus novada Zirņu pagastā, ietek Pakuļu ūdenskrātuvē; Bakupe; Bekupe
- Barbizona ciemats Parīzes tuvumā, kur 19. gs. no 30. līdz 60. gadiem darbojās mākslinieku grupa
- parmidžāno Cietā siera šķirne, ko ražo Itālijā noteiktās provincēs, tostarp Parmā, un ko gatavo no nepasterizēta govs piena un nogatavina 12 līdz 36 mēnešus; Parmas siers
- tandori Cilindrisks māla pavards Ziemeļindijā un Pakistānā; ēdiens (lielākoties cāļa gaļa, kas turēta īpašā marinādē), kas gatavots uz šāda pavarda; marinēta gaļa, kas cepta ļoti karstā cepeškrāsnī
- nuristāņi Cilšu grupa (kati, prasuni, vaigeli, vamaji, aškuni, kalaši, dameli, paluri), dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, arī Pakistānas ziemeļos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, reliģija - islāms (varmācīgi pievērsti XIX gs.), saglabājušies senie ticējumi (uguns kults)
- kafiri Cilšu grupa Afganistānas ziemeļaustrumos un Pakistānas ziemeļos - nūrestāņu senāks nosaukums
- kohistāņi Cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļos, kalnos starp Gilgitas un Svatas upi, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, saglabājusies ģints organizācija, reliģija - islāms (sunnisms), izplatīti senie ticējumi
- gudžari Cilšu grupas, dzīvo izklaidus Himalaju rietumu priekškalnēs Indijā un Pakistānā, runā radniecīgos dialektos, kas pieder pie indoāriešu valodām, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājuši arī cilšu kultus, ģints iekārtas paliekas
- Tivrs Ciltstēvs un kultūrvaronis Papua-Jaungvinejas iedzīvotāju mītos
- Čečenija-Ingušija Čečenijas-Ingušijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika - administratīva vienība PSRS sastāvā, kuras teritorija aptver tagadējās Čečenijas Republikas un Ingušijas Republikas teritoriju Krievijas sastāvā
- mahaons Čemurziežu dižtauriņš ("Papilio machaon")
- machaons Čemurziežu dižtauriņš ("Papilio machaon") dienas tauriņu suga sēradzelteniem, melni plankumotiem un dzīslotiem spārniem, bet pakaļspārni arī ar zili zvīņotu lentu un rūsbrūnu plankumu
- pastinaks Čemurziežu dzimtas ģints ("Pastinaca"), divgadīgs, retāk viengadīgs augs ar vienkārt plūksnainām lapām un paresninātu, baltu sakni, \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- vilkoga Četrlapu čūskoga - čūskogu suga ("Paris quadrifolia")
- mauku puķe četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
- četrlapīte Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
- ģēloga Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
- ģēlotne Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
- grēmene Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
- īveļsakne Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
- īveļzāle Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
- kaulaine Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
- kaulene Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
- miegoga Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
- talše Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
- talšķoga Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
- vienodze Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
- vīnodze Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
- zalkšogas Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
- zalšoga Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
- ko Čitralieši - tauta Pakistānā
- K-2 Čogori - augstākā virsotne Karakorumā, uz Ķīnas un Pakistānas robežas
- zalkšoga Čūskoga ("Paris quadrifolia")
- četrlapu čūskoga čūskogu suga ("Paris quadrifolia"), sastopama samērā bieži visā Latvijā gk. ēnainos un mitros mežos, krūmājos
- Grančako Dabas apgabals Argentīnā, Bolīvijā un Paragvajā ("Gran Chaco"), Laplatas zemienes ziemeļos un Andu priekškalnos, platība 777000 kvadrātkilometru
- Pampas Dabas apgabals Dienvidamerikā (angļu val. "Pampa"), Argentīnā, starp Salado un Kolorado upi, austrumu daļa līdzena 30-150 m vjl., rietumu - viļņota 300-600 m
- Pantanala Dabas apgabals Lapatas zemienes ziemeļos ("Pantanal"), Paragvajas augšteces rajonā, Brazīlijā, platība - 110000 kvadrātkilometru, tektoniska ieplaka, augstums - 90-100 m, upju un ezeru nogulumi, subekvatoriāls klimats, lietus sezonā (no oktobra līdz jūnijam) pārplūst, sausajā sezonā - purvi, ezeri, solončaki
- Upstarpa Dabas apgabals Laplatas zemienē, starp Paranas un Urugvajas upi, Argentīnā, ziemeļu daļā pārpurvota zemiene (augstums - 60-70 m), centrā un dienvidos - viļņots līdzenums (90-100 m), subtropu klimats; Entreriosa; Mezopotāmija
- Pendžāba Dabas apgabals un vēsturisks novads Indas-Gangas līdzenuma ziemeļrietumos ("Punjab"), Indijā un Pakistānā, augstums pārsvarā 150-350 m
- Burtnieka līdzenums dabas apvidus Latvijas ziemeļu daļā, Tālavas zemienē, platība — 2128 kvadrātkilometru, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — līdz 80 km, platums — no 15-20 km Igaunijas pierobežā, līdz 45 km Valmieras apkaimē, robežojas ar Raudavas-Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Sedas tīreli, Gaujas senleju, Paktenes-Ziedes pazeminājumu un Saklaura purvu
- Sātiņu dīķi dabas liegums Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, Saldus novada Kursīšu, Novadnieku, Pampāļu un Zirņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3780 ha, izveidots ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, tajā ietilpst 30 zivju dīķi, tiem piegulošās pļavas, lauki, mežaudzes
- Ventas ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Kuldīgas novada Padures, Pelču un Rumbas pagastā un Kuldīgas pilsētā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 2513 ha, teritorijā daudz aizsargājamu starptautiskas nozīmes biotopu, konstatētas 20 aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas
- Grebļakalns Dabas liegums Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā Pasienes pagastā pie Meikšāniem, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 212,3 ha, savdabīga augu valsts
- Šepka Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes, Palsmanes un Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 375 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - upespērleni ("Margaritifera margaritifera")
- Rauza Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Launkalnes un Palsmanes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 812 ha, izveidots lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - ziemeļu upespērleni
- Ado ziloņu nacionālais parks dabas parks Dienvidāfrikas Republikā (_Addo Elephant National Park_), Austrumkāpas provinces dienvidu daļā
- Atikiki provinces parks dabas parks Kanādā (_Atikaki Wilderness Provincial Park_), Manitobas provinces dienvidu daļā, austrumos no Vinipega ezera
- Atlina provinces parks dabas parks Kanādā (_Atlin Provincial Park_), aizņem Atlinas ezera dienvidu trešdaļu un teritoriju ap to, platība - 301140 hektāru
- Papes dabas parks dabas parks Nīcas un Rucavas pagastā, dibināts 2003. g., platība — 51777 ha, ietilpst Nidas purvs, Papes ezers, to apkārtne un piejūras kāpas, Nidas pludmale, senie zvejniekciemi, Papes bāka, kā arī Baltijas jūras akvatorija līdz 30 m dziļumam (reņģu nārsta vietas)
- panovieši Dagdas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Panova" iedzīvotāji
- Patkula ala daļa no ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Stoķu klints un Patkula ala", atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, lielākā no 4 alām, ko veido sarežģīta sistēma ar daudziem sānzariem, galvenā eja 36 m gara, tās platums - līdz 4 m, augstums - līdz 3,5 m, pie tās izveidojušās vairākas 2,5 m dziļas un 4-5 m platas sufozijas kritenes, alā notiek ziemojošo sikspārņu pētījumi
- Baitoušaņs darbīgs vulkāns (ķīn. _Baitou Shan_, korej. _Paektu-san_) Čanbaišana plakankalnē uz Ķīnas un Ziemeļkorejas robežas, augstums - 2750 m
- Karpinska vulkāns darbīgs vulkāns Kuriļu salās, Paramuširas salas dienvidos, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, augstums — 1345 m, andezīti un bazalti, izplūst karsta gāze, šķidrs sērs
- Čikurački Darbīgs vulkāns Paramuširā (Kuriļu salās), Krievijā, Sahalīnas apgabalā, augstums 1816 m
- Parikutins Darbīgs vulkāns Vulkāniskajā grēdā ("Paricutin"), Meksikā, augstums - 2774 m, radies 1943. g. 20. II, 3 gados pacēlies 457 m, 1952. g. beidzis darboties
- datora jauda datora raksturojums, ko saista ar tā spēju izpildīt kādu noteiktu operāciju kopu. Par novērtējuma kritērijiem parasti izmanto operāciju izpildes laiku, cikla laiku, caurlaidspēju un etalonuzdevumu risināšanas laiku
- firma "HP" datorfirmas _Hewlett-Packard Development Company_ saīsināts nosaukums
- hp Datorfirmas "Hewlett-Packard Development Company" saīsināts apzīmējums
- GPRS Datu pārraides tehnoloģija, kas nodrošina pieeju internetam un dažādu tā pakalpojumu izmantošanu - vispārējo datu pakešu pārraides pakalpojums (angļu "General Packet Radio Service")
- žeņšeņs Daudzgadīgs lakstaugs ("Panax gingseng") ar maziem, baltiem vai sārtiem ziediem un sulīgu sakni, ko izmanto medicīnā
- pauropods Daudzkāju klases apakšklase ("Pauropoda"), ļoti sīki (līdz 1,4 mm), balti posmkāji, dzīvo augsnē, trūdošā koksnē un augu atliekās, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
- pantelišķi Daugavpils novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pantelišķi" iedzīvotāji
- parīžāni Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Parīža" iedzīvotāji
- palabišķi Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Palabišķi" iedzīvotāji
- padunajieši Daugavpils novada Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Padunaja" iedzīvotāji
- padunajišķi Daugavpils novada Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Padunaja" iedzīvotāji
- Panemune Dažkārt sastopams Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Paņemune" (agrāk - "Budberga") nosaukums
- Pāvs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Pavo", saīsinājums "Pav"), tā spožākās zvaigznes (α) vizuālais zvaigžņlielums 1,94, pārējās zvaigznes ir ievērojami vājākas, Latvijā nav redzams
- riteņu līkumošana defekts, kura sekas ir izlīkumots riteņu ceļš. Parastais cēlonis ir riteņu aksiālā mešana un frekvence - viens līkums uz riteņa apgriezienu
- commedia dellʽarte delartiskā komēdija jeb masku komēdija, Itālijā 16. un 17. gs. plaši izplatīts teātris, kurā darbojās četras maskas - Pantalone, ārsts un divi kalpi
- PDS Demokrātiskā sociālisma partija (vācu Partei des Demokratischen Sozialismus)
- Beni departaments Bolīvijā, valsts ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Trinidada, robežojas ar Santakrusas, Kočabambas, Lapasas un Pando departamentu, kā arī ar Brazīliju
- 11. septembris diena 2001. gadā, kad arābu teroristi pašnāvnieki ar sagrābtām pasažieru lidmašīnām ietriecās Pasaules tirdzniecības centra debesskrāpjos Ņujorkā, Pentagona ēkā Vašingtonā, kā arī avarēja Pensilvānijas štatā un bojā gāja kopumā ap 3000 cilvēku
- Parinjasa rags Dienvidamerikas galējais rietumu punkts ("Punta Pariñas"), Peru ziemeļrietumos, Klusā okeāna krastā
- gvarani Dienvidamerikas indiāņu tauta Amazones upes apvidū, ar pirmdzimteni gar Atlantijas okeāna piekrasti no Amazones līdz Laplatai; gvarani valoda ievērojama kā visas Brazīlijas vidienes satiksmes valoda un tajā runā vairākums Paragvajas iedzīvotāju
- pampāļnieki Dienvidkurzemes novada Dunikas pagasta apdzīvotās vietas "Pampāļi" iedzīvotāji
- Padome Dienvidkurzemes novada Durbes pagasta apdzīvotās vietas "Padomes skola" nosaukuma variants
- padonieki Dienvidkurzemes novada Durbes pagasta apdzīvotās vietas "Padone" iedzīvotāji
- Aizputes Padure Dienvidkurzemes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Padure" bijušais nosaukums
- paipenieki Dienvidkurzemes novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Paipuciems" iedzīvotāji
- pakalnišķinieki Dienvidkurzemes novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Pakalnieki" iedzīvotāji
- Priediengalciems Dienvidkurzemes novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Papes Priediengals" bijušais nosaukums
- paplatnieki Dienvidkurzemes novada Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Paplaka" iedzīvotāji
- Dienvidlatvija Dienvidlatvijas kāple - Baltijas sineklīzes iegrimusī daļa Latvijas dienvidrietumu malā, ziemeļos to norobežo Liepājas-Rīgas-Pleskavas lūzumzona, kristāliskā pamatklintāja virsa pazeminās no 1300 m zjl. pie Jelgavas, līdz 1900 m zjl. pie Papes
- Jūdeja Dienvidpalestīna (grieķu-romiešu laiku apzīmējums), dažreiz visa Palestīna
- Mercosur Dienvidu kopējais tirgus (Argentīna, Brazīlija, Urugvaja un Paragvaja; "Mercado Comun del Sur")
- teofilantropi Dieva un cilvēku mīlētāji jeb Dieva pielūdzēji un cilvēku draugi, reliģiska savienība Lielās franču revolūcijas laikā ar privātu kultu 1796. g. un publisku 1797.-1802. g. kādās 10 Parīzes baznīcās
- Virakoča Dievs radītājs inku reliģijā, viņš bija senās pilsētas Tiavanako, dievs un civilizācijas nesējs; devītais inku valdnieks Pačakuteks viņu pasludināja par augstāko dievu, kas pārāks pat par Saules dievu
- puazs Dinamiskās viskozitātes mērvienība CGS sistēmā, P; 1 P = 0,1 Pa x s
- kaķkrokodils Dinozauru sugas "Pakasuchus kapilimai" nosaukuma burtisks tulkojums, runča izmēru dinozaurs, kas dzīvojis aptuveni pirms 105 miljoniem gadu un varētu būt mūsdienu krokodila priekštecis
- Eirodisnejlenda Disneja sabiedrības 1993. gadā Parīzes tuvumā izveidotais atrakciju (tematiskais) parks; Parīzes Disnejlenda
- Pakri salas divas salas Baltijas jūrā pie Igaunijas ziemeļrietumu krasta - Lielā Pakri un Mazā Pakri
- magone Divdīgļlapju augu dzimta ("Papaveraceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi vai nelieli koki ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni
- parmentiera Divdīgļlapju augu ģints "Bignoniaceace" dzimtā, koki Meksikā un Panamā, 2 sugas, no kurām 1 ir tā sauktais "sveču koks" ar iedzelteniem, vaska svecei līdzīgiem, 1 m gariem augļiem, kas Panamā sausā gada periodā der lopbarībai
- tauriņzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Fabaceae syn. Papilionaceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts, 490 ģinšu, >12000 sugu, Latvijā konstatēts 19 ģinšu, 95 sugas, no tām 26 sugas ir adventīvas, 13 sugu - dārzbēgļi, 7 sugas - aizsargājamas
- paulovnija Divdīgļlapju klases bignoniju dzimtas vīrceļu dzimtas ģints ("Paulownia"), dekoratīvs koks ar gaišsārti violetiem trompetveida ziediem, aug Japānā un Ķīnā
- pahisandra Divdīgļlapju klases bukšu dzimtas ģints (Pachysandra")
- parotija Divdīgļlapju klases burvjlazdu dzimtas ģints ("Parrotia"), no kuras Latvijā kā krāšņumaugu audzē 1 sugu
- pasiflora Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Passiflorales"), kurā ir 5 dzimtas, 37 ģintis, >800 sugu
- atālene Divdīgļlapju klases dzimta ("Parnassiaceae"), 2 ģintis, Latvijā konstatēta tikai 1 ģints
- paksistima Divdīgļlapju klases kokžņaudzēju (segliņu) dzimtas ģints ("Paxistima")
- panaksi Divdīgļlapju klases rožu apakšklases arāliju rindas arāliju dzimtas ģints ("Panax"), kuras vairāk pazīstamā suga ir žeņšeņs
- paulina Divdīgļlapju klases rožu apakšklases sapindu rindas sapindu dzimtas ģints ("Pailina"), kas sastopama Dienvidamerikā un no tiem iegūst dzērienu, kas satur kofeīnu
- Upkalnu ūdenskrātuve divi uzpludinājumi uz Stendes upes Talsu novada Ģibuļu pagastā, apvieno Pastendes dzirnavezeru un Brūžezeru
- Muehlhausen Dižsīles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā
- čemurziežu dižtauriņš dižtauriņu dzimtas suga ("Papilio machaon"), liels tauriņš (spārnu plētums - 70-90 mm), spārni dzelteni ar melnu zīmējumu, kāpurs \~5 cm garš, zaļš ar melnām šķērsjoslām, attīstās uz čemurziežu lapām un ziediem, Latvijā sastopams visā teritorijā, bet reti, aizsargājams
- cīrulīšu dižtauriņš dižtauriņu dzimtas suga ("Parnassius mnemosyne"), pakļauts izzušanas briesmām, aizsargājams
- pakaisnieki Dobeles novada Dobeles pagasta apdzīvotās vietas "Pakaisi" iedzīvotāji
- parūķnieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Parūķis" iedzīvotāji
- sumbrs dobradžu dzimtas bizonu ģints govveidīgo apakšdzimtas suga ("Bison bonasus"), liels savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeņa priekšējo daļu, īsu galvu, platu pieri, īsiem ragiem, biezu, priekšējā daļā garāku apmatojumu, Latvijā sastopami dabas parkā "Pape"; Eiropas bizons
- Inna Donavas labā krasta pieteka, garums - 525 km, sākas pie Bernīna masīva Šveicē 2480 m vjl., tālāk plūst Austrijā un Vācijā, ietek Donavā pie Pasavas
- Borkes bataljons Dzelzsdivīzijas vienība, kuras komandieris bija fon Borke, 1919. g. piedalījās kaujās ar Sarkano armiju Kurzemē, 1919. g. 3. martā Saldus novadā pie Airītēm pārpratuma dēļ notikušajā apšaudē starp šo vienību un Latviešu atsevišķo (Kalpaka) bataljonu krita Latvijas Pagaidu valdības Bruņoto spēku komandieris pulkvedis O. Kalpaks
- Dzelzupīte Dzelzupe, Paparzes pieteka
- cekulzīlīte Dziedātājputns (zīlīte) ar raibu, pagarinātu spalvu cekulu ("Parus cristatus")
- Tartaros Dziļākais Pazemes (Pekles) bezdibenis sengrieķu mitoloģijā
- parazoji Dzīvnieku valsts daudzšūņu nodalījuma apakšnodalījums ("Parazoa"), kurā ietilpst 1 tips - sūkļi
- Džangmagiana Džhangmagiāna - pilsēta Pakistānā
- Ketubim Ebreju Bībeles (Vecās Derības) trešā daļa (Psalmi, Pamācības, Ījaba grāmata, Augstā dziesma, Rutes grāmata, Raudu dziesmas, Mācītājs, Esteres, Erzas, Nehemijas grāmata un Laiku grāmatas)
- Vārme Ēdas kreisā satekupe Kuldīgas novada Vārmes pagastā, garums - 15 km, kritums - 27 m, izveidojas, satekot Ķīšupei un Palīcei
- Habls Edvins Pauels Habls (1889.-1953. g.) - amerikāņu astronoms, galaktiku izpētes celmlauzis
- EP Eiropas Padome
- Eiropas Cilvēktiesību tiesa Eiropas Padomes institūcija, atrodas Strasbūrā (Francijā), dibināta 1959. g. lai uzraudzītu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas ievērošanu valstīs, kas to ratificējušas
- EPPA Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja
- SNK Eiropas Padomes Spīdzināšanas novēršanas komiteja
- GRECO Eiropas Padomes Starpvalstu pretkorupcijas grupa, izveidota 1999. gadā (angļu "group of states against corruption")
- MEP Eiropas Parlamenta deputāts ("Member of the European Parliament")
- EP Eiropas Parlaments
- EPO Eiropas Patentu birojs ("European Patents Office")
- EPO Eiropas Patentu organizācija ("European Patent Organisation")
- ERICA Eiropas Patērētāju jautājumu pētniecības institūts ("European Research Institute for Consumer Affairs")
- BEUC Eiropas Patērētāju savienību birojs
- FRA Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra ("European Union Agency for Fundamental Rights")
- eistatisks Eistatiskās svārstības - Pasaules okeāna līmeņa lēnas svārstības, kas radušas netektonisku cēloņu ietekmē vai ūdens masas un okeāna tilpuma izmaiņu rezultātā, galvenokārt sakarā ar ledāju veidošanos un kušanu, kā arī ar jūras nogulumu uzkrāšanos
- atšujies Ej prom! Pazūdi!
- Elisenhof Elīzes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā
- Embera Emberas-Vounānas komarka Panamā
- eulecanium Eulecanium coryli - grimoņu bruņuts "Parthenolecanium corni" nosaukuma sinonīms
- eulecanium Eulecanium corni - grimoņu bruņuts "Parthenolecanium corni" nosaukuma sinonīms
- Dzilnas ezers ezers Alūksnes augstienes pazeminājumā, Alūksnes novada Ziemera pagastā, 183,8 m vjl., platība — 12,5 ha, garums — 0,6 km, platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 2,3 m, eitrofs, dūņains; Pauliņa ezers
- Pameitiņa ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - 1,3 ha; Pameitas ezers
- Palpieris ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastā, platība - 7,9 ha; Palpiera ezers; Palpiers; Palpieru ezers; Rēveļu ezers
- Lielais Paiķis ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība — 2,3 ha, dziļums — līdz 6,8 m; Paiķis; Lielais Paiķu ezers
- Pātražs ezers Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, 106,6 m vjl., platība - 31 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,44 km, lielākais dziļums - 2,5 m, eitrofs, gar krastmalu aizaudzis; Patražu ezers; Potrašu ezers
- Stībreits ezers Andzeļu pagastā, platība - 26,2 ha; Paulinka; Pauliņa ezers; Pauliņu ezers; Pavlinka; Plataču-Stiebrīšu ezers; Pulinka; Stibrais ezers; Stībraišu ezers; Stibrīšu ezers
- Arhentino ezers ezers Argentīnas dienvidos (_Lago Argentino_), Patagonijas Kordiljeras austrumu piekājē 187 m vjl., platība - 1400 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 300 m
- Pabēržu ezers ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Eglaines pagastā, dienvidrietumu gals iesniedzas Lietuvā, platība — 16 ha, dziļums — līdz 20 m; Pabērzu ezers; Paberzu ezers; Paberžu ezers
- Pabēržu ezers ezers Augšdaugavas novada Medumu pagastā, platība — 1,2 ha; Pabērzes ezers; Pabērzu ezers; Pabirzes ezers
- Pazarišku ezers ezers Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 3,3 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~150 m; Pazares ezers; Pazarišķu ezers
- Pokratas ezers ezers Balvu novada Rugāju pagastā, platība — 10 ha; Pakrata ezers; Pakrates ezers; Pokrates ezers
- Pagūzis ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība - 2,1 ha; Pagūžu ezers; Ezeriņu ezers
- Paežu ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība - 2,3 ha; Paežas ezers
- Pulles ezers ezers Cēsu novada Straupes pagastā, platība - 2,4 ha; Palles ezers
- Iļzeits ezers Dagdas paugurainē, Andzeļu pagastā pie Pauliņiem, platība - 14,1 ha, garums - \~800 m, lielākais platums - \~350 m, lielākais dziļums - 3,9 m; Ildzis; Ilza ezers; Paulānu ezers
- Pakurlītis ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,5 ha; Pakurlīšu ezers; Pakurlīts; Pakurļu ezers; Sikšņu ezers
- Pūricu ezers ezers Idumejas augstienē, Cēsu novada Straupes pagastā, 62,2 m vjl., platība - 32,1 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,35 km, dziļums - līdz 2 m; Ikuļu ezers; Paricas ezers; Purica ezers; Puricas ezers; Pūricas ezers
- Aģes ezers ezers Idumejas augstienē, Siguldas novada Lēdurgas pagastā, 51,4 m vjl., platība - 113 ha, garums - 2,1 km rietumu-austrumu virzienā, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 2,7 m; Palciema ezers
- Paslavītes ezers ezers Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, platība - 1,1 ha; Paslavīte; Paslavītis
- Pasiņas ezers ezers Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, platība - 11,6 ha, maksimālais dziļums - 7,7 m; Aktica; Pasinecas ezers; Pisiņš
- Pakuļezers ezers Ķekavas novada Baldones pagastā, platība - 1 ha; Pakuļu ezers
- Lielais Košiuns ezers Latgales augstienē, Dagdas novada Ezernieku pagastā, 208,5 m vjl., platība - 36,5 ha, garums - 1,15 km, lielākais platums - 0,55 km, lielākais dziļums - 13,2 m, 2 salas (katra 0,1 ha); Kāšūns; Košena ezers; Patmalnieku ezers
- Pārtovas ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, 180,9 m vjl., platība — 83,4 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 7,1 m, eitrofs; Partavas ezers; Pārtavas ezers; Partovas ezers
- Pintu ezers ezers Latgales augstienes austrumu stūrī, Ludzas novada Pasienas pagastā, Grebļa kalna piekājē, 121,6 m vjl., platība — 39,4 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 7,4 m, aizaugums — niecīgs
- Pakalnis ezers Latgales augstienes malas ieplakā, Preiļu novada Aglonas pagastā, 127,6 m vjl., platība - 54,8 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 4,9 m, lielākais dziļums - 11,5 m, eitrofs, vidēji aizaudzis, cauri tek Tartaks; Pakalna ezers; Pakalnes ezers; Pakaļņa ezers; Pakalniņu ezers; Pakaļnes ezers; Pakaļņa ezers
- Paužezers ezers Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, platība - 15,5 ha; Paužas ezers; Paužu ezers
- Oču ezers ezers Ludzas novada Isnaudas pagastā, platība - 17,4 ha, maksimālais dziļums - 13,9 m; Patacena ezers; Patecina ezers; Rudišu ezers
- Kancieris ezers Ludzas novada Pasienes pagastā, platība - <1 ha
- Ļauziņas ezers ezers Ludzas novada Pasienes pagastā, platība - 7,2 ha
- Pelšu ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība - 10,6 ha; Palšes ezers
- Beras ezers ezers Malaizijā, Pahanas štata dienvidrietumu daļā
- Sarezas ezers ezers Pamirā ("kūli Sarez"), Tadžikistānā, starp Ziemeļaličuras un Muzokla grēdu 3239 m vjl., platība - 86,5 kvadrātkilometri, garums - \~75 km, platums - līdz 3,4 km, vidējais dziļums - 190 m, lielākais - 505 m, izveidojies 1911. g. pēc zemestrīces izraisītā nogruvuma, ledāja ūdeņu pieplūde
- Bajano ezers ezers Panamā, Panamas provinces vidusdaļā
- Alahvelas ezers ezers Panamā, Panamas štata austrumos
- Vjedmas ezers ezers Patagonijā (“Lago Viedma”), Argentīnas dienvidos, Kordiljeras austrumu piekājē 254 m vjl., platība - 1100 kvadrātkilometru, glaciālas izcelsmes
- Buenosairess ezers Patagonijas Kordiljerā (sp. val. "Lago Buenos Aires"), uz Čīles un Argentīnas robežas, 215 m vjl, platība - 2400 kvadrātkilometru, garums - 200 km, platums - līdz 26 km
- Sanmartina ezers ezers Patagonijas Kordiljeras austrumu piekājē ("Lago San Martin") 285 m vjl., Čīlē (nosaukums — O'Higinsa ezers) un Argentīnā, platība — 1010 kvadrātkilometru, glaciālas izcelsmes, fjordveida līči, ieslīd O'Higinsa šļūdonis
- Lagoarhentino ezers ezers Patagonijas Kordiljeras austrumu piekājē (sp. val. "Lago Argentino"), 187 m vjl., Argentīnas dienvidos, platība - 1460 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 300 m
- Navelvapi ezers Patagonijas Kordiljeras priekškalnēs ("Lago Nahuel Huapi") 767 m vjl., Argentīnā, platība - 550 kvadrātkilometru, garums - 72 km, platums - 1,5-8 km, lielākais dziļums - 438 m
- Paļšas ezers ezers Preiļu novada Silajāņu pagastā, platība — 4,3 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~150 m, dažos avotos tiek saukts par vienu no Ostrovas ezeriem; Palšas ezers; Paļšas ezers; Polšas ezers
- Kapineits ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā pagastā, platība - 8,4 ha; Kapenītis; Kapiņa ezers; Kapiņu ezers; Kupinīša ezers; Palsinieku ezers; Paļzenieku ezers
- Bungu ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība - 1,2 ha; Padēlītis; Padelis
- Padieleits ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība - 3,5 ha; Padēlis; Padelis
- Umaņu ezers ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, 157,0 m vjl., platība - 56,2 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3,8 m, eitrofs, aizaugums - \~12%; Patmalnieku ezers
- Papalsis ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, dienvidu gals iesniedzas Drustu pagastā, platība - 2,9 ha; Papalsas ezers; Papalsu ezers; Papalšu ezers
- Kugura ezers ezers Smiltenes novada Palsmanes pagastā, platība - <1 ha
- Krievu purva ezers ezers Smiltenes novada Palsmanes pagastā, platība — <1 ha
- Lestenes ezers ezers Spārnenes viļņotajā līdzenumā, Tukuma novada Lestenes pagastā, 54 m vjl., platība — 36 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,44 km, lielākais dziļums — 2,1 m, eitrofs, aizaugums — 40%; Pālamsu ezers; Pālandes ezers; Palansu ezers; Pālansu ezers
- Pakuļezers ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība 6,2 ha; Pakula ezers; Pakuļu ezers
- Mazais Paiķis ezers Veclaicenes pagastā, platība - 1,3 ha; Paiķis; Mazais Paiķu ezers
- Pelcenes ezers ezers Ventspils novada Usmas pagastā, platība — 3,4 ha; Palcenes ezers
- Rogūciets ezers Višķu pagastā, platība - 7,6 ha; Pagariņu ezers; Rogotu ezers; Rogovas ezers; Rogučkas ezers; Rogunas ezers; Rogurnas ezers
- Šešku ezers ezers Zilupes līdzenumā, Pasienes pagastā, 120,5 m vjl., platība — 40,0 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 5,5 m, eitrofs, aizaugums — 20%; Šeševskas ezers; Šešķu ezers; Zaborjes ezers
- Brūžezers Ezers, kas uzpludināts uz Stendes upes Talsu novada Ģibuļu pagasta Pastendē, platība - 4,9 ha; Pastendes parka dīķis
- Nabes ezeri ezeru pāris Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Kuldīgas novada Padures pagastā, 2,1 m vjl., eitrofi, vidēji aizauguši ezeri; Nabas ezeri
- Feisalabada Faisalābāda - pilsēta Pakistānā
- Lajalpūra Faisalābāda, pilsēta Pakistānā, tās nosaukums līdz 1980. g.
- Lapasa Faktiskā Bolīvijas galvaspilsēta ("La Paz"), prezidenta, valdības un parlamenta rezidence (oficiālā galvaspilsēta - Sukre), departamenta centrs, atrodas Andu Kordiljera Realas piekājē 3660 m vjl., 835300 iedzīvotāju (2008. g.)
- Islāmābādas galvaspilsētas teritorija federāla teritorija Pakistānā ("Islamabad Capital Territory"), platība — 1166 kvadrātkilometri, 1900000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Atēna jaunava Feidija darināta skulptūra (Athena Parthenos), kas atradās Atēnu Partenonā, darināta no zelta un ziloņkaula
- arhitektūra PA firmas _Hewlett-Packard_ 1980. gados izstrādāta _RISC_ datora arhitektūra vienotai mikrodatoru un minidatoru saimei
- PMS krāsas firmas _Pantone_ radīta krāsu sistēma, kas nosaka, kādās proporcijās jājauc pamatkrāsas, lai iegūtu vajadzīgo krāstoni; viena no populārākajām indeksēto krāsu sistēmām, kas kļuvusi par vispārēju standartu
- aipads Firmas "Apple" planšetdators "iPad"
- kompresijas modulis fizikāla konstante, kas raksturo fluīda saspiežamību, spiediena attiecība pret relatīvo tilpuma samazinājumu; izsaka spiediena mērvienībās; šķidruma kompresijas moduli ērtāk izteikt gigapaskālos, GPa
- hathajoga Fizisku un psihisku vingrinājumu sistēma, kas sakņojas Patandžali mācībā par astoņām jogas pakāpēm
- Folklenda Folklenda (Malvinu) salas (angļu val. "Falkland Islands", sp. val. "Islas Malvinas"), Folklenda Salu Kolonija - arhipelāgs Atlantijas okeāna dienvidrietumos, uz Patagonijas šelfa, Lielbritānijas valdījums, platība - 12200 kvadrātkilometru, 3100 iedzīvotāju (2008. g.)
- parantrops Fosils pirmatnējais cilvēks ("Paranthropus"), kuram piemitušas gan cilvēka, gan cilvēkpērtiķa pazīmes; dzīvojis antropogēna periodā Āfrikā
- paulette Francijas 1604. gada likums, kas legalizēja tiesu un finanšu pārvaldes amatu pirkšanas kārtību, iesaukts pēc valsts amatu nomnieka Šarla Polē ("Paulet") vārda, bija spēkā līdz 1789. g.
- arronissemen Francijas departamenta apgabals, arī Parīzē
- Francija Francijas Republika - valsts Rietumeiropā (franču valodā "France"), galvaspilsēta - Parīze, iedalās 22 reģionos (bez aizjūras valdījumiem), platība - 543965 kvadrātkilometri, 62150000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Beļģiju, Luksemburgu, Vāciju, Šveici, Itāliju, Andoru un Spāniju, kā arī ar Vidusjūru un Atlantijas okeānu
- Parīze Francijas Republikas galvaspilsēta (franču valodā "Paris"), atrodas pie Marnas un Uāzas ietekas Sēnā, 2243800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Franču Polinēzija Francijas valdījums Klusā okeāna centrālajā daļā (fr. val. _Polynesie Francaise_), uz dienvidiem no ekvatora, ietver 5 salu grupas, platība - 4167 kvadrātkilometri, 291000 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Papeete
- ležislative Franču likumdevēju sapulce, ko sasauca Parīze 1791. g. 1. oktobrī un kas savus darbus beidza 1792. g. 20. septembrī
- Franzhof Franču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Pampāļu pagastā
- boši Franču palama vācu kareivjiem un vispār vāciešiem 1. pasaules kara laikā; agrāk tā sauca vācu strādniekus Parīzē
- esamības pamats frāze, ko vācu izcelsmes amerikāņu teologs Pauls Tillihs (1886.-1965. g.) izmantoja, lai aprakstītu Dievu; tā akcentē domu par Dieva klātesamību kā visa pamatu un ne tik daudz Viņa Radītāja statusu un transcedenci
- paketētā krava gabalkrava, kas komplektēta kravas vienībās (paketēs) no atsevišķiem iesaiņotiem vai nesaiņotiem gabaliem. Paketēto kravu visbiežāk pārvadā, komplektētu uz paletes. Paketēto kravu uzskaita - pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam - pēc skaita
- fugicitāte Gaistamība - termodinamisks lielums, kas raksturo vielu spēju pāriet gāzveida stāvoklī un vielu īpašības tajā; aprēķina analītiski vai grafiski, izsaka spiediena vienībās paskālos (Pa)
- glavļits Galvenā literatūras pārvalde (no abreviatūras krievu valodā) Padomju Savienībā, iestāde, kas veica cenzūras funkcijas
- GULAG Galvenā nometņu pārvalde (krievu "Glavnoje Upravļeņije LAGerej"), Padomju Savienības ieslodzījuma nometņu un nometināšanas vietu sistēma
- garage Garāžroks - samērā vienkārša, pankrokam tuva mūzika, arī klubos spēlētā deju mūzika (nosaukums pēc populārā Ņujorkas kluba "Paradise Garage"), kas ir tuva "hause" mūzikai; "garage rock"
- metrs garuma pamatmērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - 100 centimetru [m]; pēc 1960. g. novembrī Ģenerālajā mēru un svaru konferencē pieņemtās metra definīcijas metrs ir vienāds ar 1650763,73 viļņa garumiem, ko vakuumā izstaro kriptona 86 (^86^Kr) atoms, ja tajā notiek elektronu pāreja starp diviem noteiktiem atoma enerģijas līmeņiem; metrs aptuveni vienāds ar 1/10^7^ no Parīzes meridiāna ceturtdaļas
- Vizla Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, izteka Rankas pagastā, vidustece Variņu, Palsmanes un Grundzāles pagastā, garums - 26 km, kritums - 73 m
- Vidaga Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, izteka Variņu pagastā, augštecē Smiltenes un Gulbenes novada robežupe, vidustecē Virešu pagasta robežupe ar Palsmanes un Grundzāles pagastu, garums - 24 km
- Vecpalsa Gaujas kreisā krasta pietekas Palsas agrākā lejtece Smiltenes novadā, kas pēc 1960. gados izveidotā pārrakuma uz Vizlu, praktiski ir pārveidojusies par bijušās Palsas kreisā krasta pietekas Rauzas lejteci, posms līdz Rauzas ietekai pakāpeniski aizaug, garums - 21 km
- Ūdrupe Gaujas kreisā krasta pietekas Palsas otrs nosaukums tās augštecē
- Gleznotāju krauja Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta stāvās nogāzes posms starp Vējupītes ieleju un Paparžu gravu Siguldā, augstums - 70-75 m, apaugusi ar lapu kokiem un krūmiem
- Gaza Gazas Josla - Palestīnas Autonomijas daļa, "Hamās" grupējuma kontrolēta teritorija, platība - 365 kvadrātkilometri, 1535120 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Izraēlu un Ēģipti, apskalo Vidusjūra
- Garmsirs Germsirs - tuksnesis Irānā un Pakistānā
- Gilgita-Baltistāna Gilgitas un Baltistānas autonomā pavalsts - Pakistānas pārvaldībā esoša teritorija Karakoruma kalnos, pie Ķīnas un Pakistānas robežas; izveidota 1970. gada 1. jūlijā kā "Ziemeļu teritorijas", tagadējais nosaukums kopš 2009. gada
- Nepazīstamais Dievs gnostiķi izmantoja šo nosaukumu, lai apzīmētu Absolūto Dievību, kas radījusi Pasaules Saprātu un Pasaules Dvēseli
- akadēmiskais teātris goda nosaukums, ko Padomju savienībā piešķīra teātrim (korim) par izciliem sasniegumiem mākslā
- GP Gods (Dievam) Tēvam (lat. "Gloria Patri")
- taurgovs Govju šķirne "Auroxen" (līdz 2004. g. saucās "Heck cattle"), kas sākot no 20. gs. 20. gadiem izveidota, izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, rezultātā iegūstot izmirušā taura (mājas govs priekšteča) līdzinieku, kas sākot no 1999. g. ieviestas arī Latvijā, ganās Lielupes palienes pļavās un dabas parkā "Pape"
- sāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Panicum"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, gk tropos un subtropos, visvairāk Amerikā, >500 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas
- Liedes strauts Gravas strauta labā krasta pieteka, Madonas un Cēsu novadu robežupe gandrīz visā garumā, garums — \~7 km; Palejas strauts; Skujas strauts
- Grebļa kalns Grebļakalns, dabas liegums Pasienes pagastā
- pusoliņas gredzenīte gredzenīšu ģints sēņu suga ("Panaeolus semiovatus", syn. "Anellaria semiovata")
- Graenzhof Grenču muiža, kas atradās Talsu apriņķa Pastendes pagastā
- Automedonts grieķu mitoloģijā - Ahilleja karapulka karavīrs, kuram pēc Patrokla bojāejas izdevās glābt Ahilleja kaujas ratus, ko viņš vadīja turpmāko kauju laikā
- Menoitijs grieķu mitoloģijā - Aktora dēls, viens no argonautiem, Patrokla tēvs, Pēleja radinieks un draugs
- Egejs grieķu mitoloģijā - atēniešu valdnieks, Pandīona un Tēseja tēvs, kurš ieguva augstāko varu Atēnās, bet ielēca jūrā, kad Tēsejs pēc uzvaras atgriežoties no Krētas steigā bija aizmirsis nomainīt buras; jūra vēlāk tika nodēvēta pa Egejas jūru
- Pallants grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Pandīona jaunākais dēls, Aigeja brālis un Tēseja tēvocis, ko Tēsejs nogalināja
- Filomēla Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Pandīona meita, kuras māsa Prokne bija Trāķiešu valdnieka Tēreja sieva
- Prokne Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Pandīona meita, Trāķijas valdnieka Tēreja sieva
- Erihtonijs Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, dievu Hēfaista un Gajas dēls, kas iedibināja lielos Panatēnajus, pilsētas svarīgākos ikgadējos svētkus
- Erehtejs grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Pandīona un Zeiksipes dēls, Erihtonija mazdēls, kuru ar zibeni nogalināja Zevs par to, ka viņš kaujā bija nogalinājis Poseidona un Hiones dēlu Eimolpu
- Autoliks Grieķu mitoloģijā - dieva Hermeja dēls, veikls laupītājs, kas dzīvoja Parnāsā, Odiseja mātes Antiklejas tēvs, kuram piemita spēja kļūt neredzamam vai iemiesoties jebkurā veidolā
- Pirra Grieķu mitoloģijā - Epimeteja un Pandoras meita, titāna Prometeja dēla Deikaliona sieva, viņi abi bija vienīgie, kas izdzīvoja Zeva uzsūtītos pasaules plūdos
- Kinirs Grieķu mitoloģijā - Kipras valdnieks, Apollona (variants: Sandaka) dēls, kurš Pafas pilsētā iedibināja šās dievietes kultu
- Androgejs Grieķu mitoloģijā - Krētas valdnieka Mīnoja un Pāsifajas dēls, kurš uzvarēja Panatēnaju spēlēs Atēnās, izraisot Atēnu valdnieka Egeja skaudību
- Sarpēdons grieķu mitoloģijā - likiešu karavadonis Trojas karā, viens no varenākajiem Priama sabiedrotajiem, kuru nogalināja Patrokls
- Nīss grieķu mitoloģijā - Megaru valdnieks, Pandīona dēls, kuram piedēvē Megaru ostas Nīsejas izbūvi, viņu pazudināja paša meita, kas bija iemīlējusies valdniekā Mīnojā, kas aplenca Megaras
- Aglaja Grieķu mitoloģijā - mēness dievs, ko pielūdza Palmīrā, viņš ietilpa dievu triādē un tika uzskatīts arī par dieva Baala ratu vadītāju
- Pārksiteja grieķu mitoloģijā - najāda, atēniešu valdnieka Erihtonija sieva, Pandīona māte
- Hēsione grieķu mitoloģijā - Nauplija sieva, Palamēda māte
- Eiripils grieķu mitoloģijā - Ormenionas valdnieks Tesālijā, viens no drosmīgākajiem Trojas kara dalībniekiem, kas uz Troju atveda 40 kuģus, nogalināja daudzus trojiešu varoņus, bet viņu pašu ievainoja Parīds; brūci izārstēja Patrokls
- Pallantīdi grieķu mitoloģijā - Pallanta 50 dēli, Pandīona mazdēli, Tēseja brālēni, kuri zaudēja Tēsejam cīņā par varu un tika nogalināti
- Klitija grieķu mitoloģijā - Pandareja meita, boiotiešu valdnieka Amintora mīļākā, kuras dēļ viņš kļuva nevērīgs pret savu sievu
- Parnāss grieķu mitoloģijā - Parnass
- Periklimens grieķu mitoloģijā - tēbiešu karavadonis, Poseidona dēls, karagājiena "Septiņi pret Tēbām" laikā viņš nogalina vinu no gājiena dalībniekiem - Partenopaju, uzmetot viņam no pilsētas mūra lielu akmeni; pēc tam vajā Amfiarāju, taču šajā brīdī no zibens spēriena atveras zeme un uzņem Amfiarāju ar visiem kaujas ratiem
- Epimetejs Grieķu mitoloģijā - titāna Japeta un jūras nimfas Klimenes dēls, Prometeja, Atlanta un Menoitija brālis, kuram dievi atsūtīja par sievu Pandoru, kuras aizzīmogotajā krūkā tika atnestas nelaimes un slimības
- Hekabe Grieķu mitoloģijā - Trojas valdniece, Priama sieva, Hektora, Parīda, Kasandras, Troila (citās versijās - vēl četrpadsmit bērnu) māte
- Glauks grieķu mitoloģijā - trojieša Antēnora dēls, kurš palīdzēja Parīdam nozagt Helenu, Trojas ieņemšanas laikā viņu izglāba Odisejs un Menelājs
- Helena Grieķu mitoloģijā - Zeva un Lēdas meita, Menelāja sieva; aizbēga uz Troju ar Parīdu, kas bija Trojas kara cēlonis
- Skīrons grieķu mitoloģijā (pēc cita mīta varianta) - Megaru valdnieka dēls, kas bija apprecējis valdnieka Pandīona meitu, kad tas atradās izsūtījumā Megarā
- kistīņi Gruzijas čečeni, dzīvo gk. Pankisi ielejā pie robežas ar Čečeniju (Krievijā); kistīnieši
- kistīnieši Gruzijas čečeni, dzīvo gk. Pankisi ielejā pie robežas ar Čečeniju (Krievijā); kistīņi
- GPSR Gruzijas Padomju Sociālistiskā Republika
- Gudžranvala Gudžrānvāla, pilsēta Pakistānā
- pamatieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Pamati" iedzīvotāji
- palēnieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Paliena" iedzīvotāji
- peonija Gundegu dzimtas ģints ("Paeonia"), daudzgadīgs augs ar lieliem, parasti sarkaniem, sārtiem vai baltiem, ziediem un plūksnainām lapām, 45 sugas, Latvijā audzē 15 sugu, >100 šķirņu
- PYG Gvarani; Paragvajas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentimo
- jūras fizika ģeofizikas nozare, kurā pēta fizikālos procesus Pasaules okeānā
- Stoķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 5 ha, ir >5 m augsts sarkanu vidusdevona smilšakmeņu atsegums ar 4 alām, no kurām iztek vairāki avoti, lielākā ir Patkula ala
- Jaunžagatu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Palsas (Vecpalsas) labajā krastā, Virešu pagastā pie Jaunžagatu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 1,93 ha, to veido milzīgs dolomīta blāķis, augstums - līdz 3 m, platums - \~15 m
- Pavāru atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Saldus novada Zirņu pagastā, Cieceres labajā krastā iepretī Paksītes ietekai, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 2,17 ha, ir līdz 15 m augsti devona smilšakmens atsegumi ar fosilo zivju un 1991. g. atklātā tetrapoda (“Ventastega curonica”) atliekām; Cieceres atsegumi
- senčauļi Helicerātu klase ("Palaeostraca"), jūras dzīvnieki, kas elpo ar žaunām, ķermeni klāj hitīna čaula, galvkrūtis daļēji posmotas, vēders ar plātņveida peldkājām un galapiedevu jeb telsonu, dzīvo siltajās jūrās
- kamolene Himēnijsēņu klases afilloforu rindas sānaušu dzimtas ģints ("Panus"), no kuras Latvijā konstatētas 2 sugas
- svārsteklene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tinteņu dzimtas ģints ("Panaeolina"), kas Latvijā pārstāvēta ar 1 sugu
- svārstene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tinteņu dzimtas sēņu ģints ("Panaeolus"), Latvijā konstatētas 3 sugas
- mietene Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Paxillaceae"), saprofītiska sēne ar piltuvveida cepurīti, kurai parasti ir ieritināta mala, un ar nolaidenām lapiņām, 4 ģintis, 30 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas
- pundurkamolene himēnijsēņu klases, pūkaiņu dzimtas lapiņu sēņu ģints ("Sarcomyxa", syn. "Panellus"), Latvijā konstatētas 5 sugas
- Tiričmirs Hindukuša augstākā virsotne Pakistānas ziemeļos, augstums - 7708 m, nogāzēs šļūdoņi un firna lauki
- Bērtuļa nakts hugenotu apkaušana Parīzē 1572. g. naktī uz 24. augustu ("St. Bartholomew's day" - Sv. Bērtuļa diena); to organizēja karaliene Katrīna Mediči un katoļu vadonis hercogs Gīzs
- Hebata Hurriešu (vēst. Mezopotāmija, Sīrija, Palestīna) mitoloģijā - dieviete, debesu valdniece, dieva Tešuba sieva
- Kužuhs Hurriešu (vēst. Sīrija, Palestīna) mitoloģijā - mēness dievs, ko attēloja ar pusmēnesi uz galvas
- Paukle Ičas labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 20 km, kritums - 20 m; Pauklīte; Paukše; Poukule
- porozimetrs Iekārta poru izmēru un to sadalījuma noteikšanai, iespiežot porās šķidru dzīvsudrabu ar spiedienu 200 MPa, ja poru izmēri lielāki par 1,2 mikroniem
- IP vārteja iekārta, kas pārvērš datus atbilstoši protokola _IP_ nosacījumiem. Parasti _IP_ vārteja pārvērš analogu balss straumi vai ciparotu balsi protokolam _IP_ atbilstošās datu paketēs
- bīstamās iekārtas iekārtas un to kompleksi, kas neatbilstošas lietošanas un uzturēšanas rezultātā var apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību, vidi un materiālās vērtības un kas to lietošanas laikā ir pakļautas likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" noteiktajai valsts uzraudzībai un kontrolei un normatīvajos aktos noteiktajām pārbaudēm
- galda izdevniecības sistēma iekārtu un grafikas programu komplekss (piemēram, _Page Maker_, _QuarkXpress_, _Illustrator_, _Freehand_, _Photoshop_) pirmsdrukas procesu veikšanai – salikšanai, rediģēšanai un maketēšanai
- gāzdegviela Iekšdedzes motoru degviela, parasti saspiesta dabasgāze - metāns ar spiedienu līdz 20 MPa vai sašķidrināts propāna un butāna maisījums ar spiedienu līdz 1,6 MPa
- NKVD Iekšlietu Tautas komisariāts (krievu: "Narodnij komissariat vnutreņņih ģel") - iekšlietu ministrijas sākotnējais nosaukums Padomju Savienībā laikposmā no 1924. līdz 1946. gadam, viena no represīvajām padomju struktūrām
- vispārējie pasta pakalpojumi iekšzemes vai starptautiskie pasta paku (līdz 10 kilogramiem) sūtījumi, to skaitā apdrošināti sūtījumi, kas atbilst Pasta noteikumos reglamentētajām minimālajām prasībām attiecībā uz savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi
- Alaja ieleja ieleja Kirgizstānā (_Alay öröönū_), starp Alaja un Aizalaja grēdām, Pamira-Alaja kalnu sistēmā, garums 150 km, platums 8-25 km, augstums līdz 2240 m rietumos un 3536 m austrumos
- vides pārveidotājs ierīce, kas vienu vides tipu pārvērš otrā. Parasti tā ir aparatūras ierīce, kas savieno divas pārraide vides, piemēram, vīto vadu pāri ar koaksiālo kabeli vai vīto vadu pāri ar optiskās šķiedras kabeli
- Sarkaņu pagasta teritorija ietver gandrīz visu pirmskara Sarkaņu pagasta teritoriju un bijušā Patkules pagasta teritoriju, daļu bijušā Cesvaines pagasta teritorijas un nedaudz no bijušā Lazdonas pagasta; savukārt neliela bijušā Sarkaņu pagasta platība pievienota tagadējiem Praulienas un Aronas pagastam
- Madonas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Madonas un Lubānas pilsētu, Cesvaines, Ērgļu un Varakļānu pilsētciematu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Murmastienes, Ošupes, Pamatu, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas ciemu
- Sējas pagasta teritorija ietvēra visu pirmskara Sējas pagastu, lielāko daļu no bijušā Pabažu pagasta un daļu no bijušā Bīriņu pagasta
- spēļu pieslēgvieta ievadizvades pieslēguma vieta multivides papildierīču pievienošanai. Parasti tā ir 15 kontaktu ligzda personālā datora aizmugurē
- parastā ieva ievu suga ("Padus avium syn. Padus racemosa", arī "Prunus padus" un "Cerasus padus")
- Jervas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Järva maakond"), administratīvais centrs - Paide, platība - 2459,58 km^2^, 30110 iedzīvotāju (2015. g.), viens pagasts
- Strazdmuižas pamiera līgums Igaunijas karaspēka, Baltijas landesvēra un Dzelzsdivīzijas līgums, noslēgts pēc Cēsu kaujām 1919. g. 3. jūlijā Strazdumuižā (Rīgā, Juglā), kas pārtrauca karadarbību, 6. jūlijā Rīgā ienāca Igaunijas karaspēka pavēlniecībai pakļautā Ziemeļlatvijas brigāde un 8. jūlijā no Liepājas ar tvaikoni "Saratov" Rīgā atgriezās Latvijas Pagaidu valdība
- IgPSR Igaunijas Padomju Sociālistiskā Republika
- IPSR Igaunijas Padomju Sociālistiskā Republika
- Igvasu Igvasu ūdenskritums - atrodas Igvasu, 26 km no ietekas Paranā, uz Brazīlijas un Argentīnas robežas, ūdens pa 2 vertikālām bazalta kāplēm (36 un 33 m) starp klinšu salām krīt 72 m dziļā aizā, veidojot 21 lielu un 254 mazus ūdenskritumus
- pabērzieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Pabērži" iedzīvotāji
- pagrendzieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Pagrendziņa" iedzīvotāji
- pagrendzinieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Pagrendziņa" iedzīvotāji
- padomnieki Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Padomnieki" iedzīvotāji
- pakupišķi Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pakupišķi" iedzīvotāji
- pašulēnieši Ilūkstes novada Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Pašuliene" iedzīvotāji
- pašulinieši Ilūkstes novada Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Pašuliene" iedzīvotāji
- Pašuline Ilūkstes novada Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Pašuliene" nosaukuma variants
- samuki Indiāņu cilšu grupa (čamakoki, gvaraņoki, moro, čirakvi, potureri u. c.), klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie
- maskoji Indiāņu cilšu grupa (lengvi, angaiti u. c.), dzīvo Paragvajā, Grančako apgabalā, valoda - savrupa, animistiski ticējummi
- matakomatagvaji Indiāņu cilšu grupa (mataki, matagvaji, čorogi, ašiuslaji, maki, gentusi, kočaboti), dzīvo Grančako (Argentīnā, Bolīvijā, Paragvajā), valoda veido īpašu saimi, reliģija - kristiānisms (katolicisms, protestantisms), daļa saglabājuši cilšu kultus
- žesi Indiāņu cilšu grupa (šavanti, šerenti, akri, krao, apinaži, sakamekrani, timbiri, kajapi u. c.), dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, valoda veido īpašu saimi, agrāk apdzīvoja gandrīz visu Brazīlijas plakankalni, tagad dzīvo tikai dažos rajonos, gk. Šingu, Tokantinsas, Aragvajas un Parnaibas baseinā, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums
- tupogvarani Indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikas vidienē (Brazīlijā, Gajānā, Surinamā, Gviānā, Paragvajā, Bolīvijā, Peru), valodas veido īpašu saimi, iedalās 2 grupās: ziemeļu - tupi (ojampi, tupinambi, tenetehari, tapirapi, mavi, munduruki, kavahivi, parintintini, kokami) un gvarani (kaingvi, sirioni, gvajaki, apapokuri, ivapari, gvajani, čani, čirigvani u. c.), atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma pakāpēs, animistiski ticējumi, vietumis ar kristiānisma elementu piejaukumu
- angaiti Indiāņu cilts no maskoji grupas, dzīvo Paragvajā, Grančako apgabalā, valoda - savrupa, animistiski ticējummi
- lengvi Indiāņu cilts no maskoji grupas, dzīvo Paragvajā, Grančako apgabalā, valoda - savrupa, animistiski ticējummi
- čamakoki Indiāņu cilts no samuki grupas, klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie
- čirakvi Indiāņu cilts no samuki grupas, klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie
- gvaraņoki Indiāņu cilts no samuki grupas, klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie
- moro Indiāņu cilts no samuki grupas, klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie
- potureri Indiāņu cilts no samuki grupas, klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie
- tereno Indiāņu cilts Paragvajā, viena no aruaku cilšu grupas ciltīm
- puelči Indiāņu cilts, kas pirms eiropiešu kolonizācijas apdzīvoja Pampu starp tagadējo Buenosairesu, Kordovu, Mendosu un Rio Negro upi, bet tagad tur izzuduši; atlikums vēl paglābies Patagonijas trūcīgās, eiropiešu kolonizācijai nederīgās stepēs
- gvaikuri Indiāņu nomadi Dienvidamerikā Čako stepes ziemeļu daļā ap Paragvajas upi, valoda veido īpašu saimi, vietējie cilšu ticējumi ar kristiānisma piejaukumu
- Kurukšetra Indiešu mitoloģiskajā tradīcijā - svētais līdzenums netālu no Deli Panipatas, kur norisinājās slavenā kauja starp pandaviem un kauraviem, kas ilga astoņpadsmit dienas
- Indija Indijas Republika - valsts Āzijas dienvidos, platība - 3166741 kvadrātkilometrs, 1156898000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Deli, administratīvais iedalījums - 28 štati un 7 teritorijas, robežojas ar Pakistānu, Ķīnu, Nepālu, Butānu, Mjanmu un Bangladešu, apskalo Indijas okeāna Bengālijas līcis, Polka šaurums, Mannāras līcis, Lakšadvīpu un Arābijas jūra
- hindustāni Indijas un Pakistānas starpnacionālā saziņas valoda, kas stiprā persiešu, arābu un citu valodu ietekmē izveidojusies uz hindi dialektu pamata; no hindustāni attīstījusies literārā hindi un urdu valoda
- indoāriešu valodas indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, indoirāņu valodu atzars, kurā ietilpst hindi, urdu, bengāļu, nepāliešu, singalu, marathu, gudžaratu, pandžabu u. c. valodas (aptver Centrālindiju un Ziemeļindiju, Pakistānu, Bangladešu, Nepālu, Srilanku); indiešu valodas
- Papua Indonēzijas province ar plašākas pašpārvaldes tiesībām ("Papua"), atrodas Jaungvinejas salas rietumu daļā, administratīvais centrs - Džajapura, platība - 421981 kvadrātkilometrs, 1994500 iedzīvotāju (2005. g.)
- Indonēzija Indonēzijas Republika - atrodas dienvidaustrumu Āzijā (indon. val. "Indonesia / Republik Indonesia"), Malajas arhipelāgā, salu valsts (~17500 salu, apdzīvotas \~6000 salas), no kurām nozīmīgākās ir Java, Sumatra, Kalimantāna (Borneo dienvidu daļa), Sulavesi un Iriāndžaja (Jaungvinejas salas rietumu daļa), salas kalnainas (virsotnes 3000-4000 m, daudz darbīgu vulkānu) un mežainas (lietus meži), platība - 1904443 kvadrātkilometri, 240271500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džakarta, administratīvais iedalījums - 33 provinces, sauszemes robežas ar Malaiziju (Kalimantānā), Papuā-Jaungvineju (Jaungvinejā) un Austrumtimoru (Timorā)
- IPX intertīkla pakešapmaiņas protokols (angļu "Internet Packet Exchange")
- protokols IPX intertīkla pakešapmaiņas protokols (angļu "Internet Packet Exchange")
- mikroiezīme īpaša kodēšana ar mikrodaļiņām; veidota uz firmas _3M_ izstrādātās tehnoloģijas _Microtaggant^®^ Identification Particles_, kas sākotnēji bija paredzēta kā slepens marķējums
- kazaks Īpašas kavalērijas daļas karavīrs Padomju Savienībā (1936.-1959. g.), kas sakomplektēta no šādu bijušo apgabalu iedzīvotājiem
- Irāna Irānas Islāma Republika - valsts Rietumāzijā (persiešu val. "Īrān"; pirms 1935. g. Persija), platība - 1648000 kvadrātkilometri, 66429300 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Teherāna, administratīvais iedalījums - 30 ostānu, robežojas ar Turkmenistānu, Afganistānu, Pakistānu, Irāku, Turciju, Azerbaidžānu un Armēniju, apskalo Kaspijas jūra un Persijas un Omānas līcis
- midinete ironisks apzīmēums 19. gs. Parīzes strādniecēm, kas pusdienas pārtraukumā atstāj darba vietu, meklēdamas iepazīšanos ar turīgiem kungiem
- izmaelīti islāma mācības šiītu novirziens; šā novirziena pārstāvji; radās 8. gs. Arābu kalifātā; sastopami Indijā, Pakistānā, Sīrijā; ismailīti
- amālīki islāma mitoloģijā - leģendāra sena tauta vai etniska grupa, kas iespējams, dzīvojusi Arābijas pussalā, Sīrijas un Palestīnas teritorijā
- zakā Islāma noteikts obligāts labdarības maksājums Pakistānā, kas attiecas uz tiem musulmaņiem, kuru turība ir sasniegusi konkrētu līmeni, - viņiem reizi gadā labdarībai jāziedo aptuveni 2,5% no savas turības
- Islāmābāda Islāmābādas galvaspilsētas teritorija - federāla teritorija Pakistānā ("Islamabad Capital Territory"), platība - 1166 kvadrātkilometri, 1900000 iedzīvotāju (2014. g.)
- quarantana Itālijas (Modenas un Parmas) 17. gs. sudraba 2 liru monēta
- Palermo Itālijas province ("Provincia di Palermo"), Sicīlijas reģionā, platība - 4992 kvadrātkilometri, 1250000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Parma Itālijas province ("Provincia di Parma"), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība - 3449 kvadrātkilometri, 446200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Pāvija Itālijas province ("Provincia di Pavia"), Lombardijas reģionā, platība - 2965 kvadrātkilometri, 552400 iedzīvotāju (2012. g.)
- parmesans Itāļu cietā siera šķirne (angļu "parmesan", it. "parmigiano"), ko gatavo no nepasterizēta piena; parmezans; Parmas siers; parmedžano; parmadžāno
- Parmas siers itāļu cietā siera šķirne, ko gatavo no nepasterizēta piena, radies Parmā (Itālijas ziemeļos), sarīvētu izmanto dažādu ēdienu gatavošanai; parmesans; parmezans, parmedžano; parmadžāno
- minestrone Itāļu virtuvē iecienīta bieza zupa ar dārzeņiem, rīsiem vai makaroniem un citām sastāvdaļām (gaļa, garšaugi, pupiņas u. c.), kā arī Parmas sieru un pesto mērci
- foņķiks izklaides klubs _Fontaine Palace_ Liepājā
- trīspusējā izkraušana izkraušana, izmantojot transportlīdzekļa trīs puses. Parasti izkraušanu veic pa aizmuguri un abiem sāniem. Izdevīgākais no visiem izkraušanas veidiem, jo, salīdzinot ar divpusējo vai vienpusējo izkraušanu, ļauj sasniegt maksimālo darba ražīgumu un minimālo dīkstāves laiku izkraušanai
- senspārņi izmirusi kukaiņu kārta (_Paleodictyoptera_)
- paleoniski Izmirušu zivju virskārta ("Palaeonisci"), daudzveidīga zivju grupa, kam bijusi svarīga nozīme paleozoja ēras kontinentālo un jūras baseinu ekosistēmās
- Disnejlenda izpriecu parks Anaheimā, netālu no Losandželosas Kalifornijā; dibināts 1955. g.; atrakcijās atainoti V. Disneja filmu varoņi, Amerikas vēsture, nākotnes vīzijas un dažādu zemju dabasskati; līdzīgi parki ierīkoti Floridā (1971. g.), Tokijā (1983. g.) un Parīzes tuvumā (1991. g.)
- Izraēla Izraēlas Valsts (ivritā: יִשְׂרָאֵל, Yisra'el; arābu: إِسْرَائِيلُ, Isrā'īl) - valsts Rietumāzijā, Vidusjūras dienvidaustrumu piekrastē, platība - 22072 kvadrātkilometri, 7171500 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Jeruzaleme (nav atzīta ANO), administratīvais iedalījums - 6 apgabali; dibināta 1948. gadā Palestīnā kā ebreju nacionāla valsts
- vakuumveidošana Izstrādājumu veidošana no termoplastiska polimērmateriāla plēvēm vai loksnēm, kuras atrodas superelastiskā stāvoklī, izmantojot spēku, kas rodas atmosfēras un retinājuma (50-85 kilopaskāli (kPa)) spiedienu starpības dēļ; v-u var kombinēt ar pneimoveidošanu; izmanto lielgabarīta plānsienu izstrādājumu (ledusskapju, aparātu korpusu, automobiļu detaļu u. c.) ražošanai
- Ģibuļu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietverot gandrīz visu pirmskara Pastendes un Spāres pagasta teritoriju, Stendes pagasta rietumu daļu un nelielu teritoriju no Rendas, Valgales un Usmas pagasta
- šingona Japānas budisma "Patiesā vārda" sekta, kas dibināta 9. gs. un ko raksturo sakramentālu un maģisku rituālu kopums, kuru, iespējams, ir ietekmējis tantrisms un vietējās sintoisma prakses
- jipijs Jaunatnes starptautiskās partijas biedrs ASV (angļu "Yippie" - no "Youth International Party" jeb "YIP")
- Jaunpomerānija Jaunbritānija, sala Melanēzijā, Papua-Jaungvinejā, tās nosaukums līdz 1920. gadam
- Rietumiriāna Jaungvinejas salas rietumu daļas nosaukums, tagadējo Papua un Rietumpapua provinču kopējs nosaukums, kas tika lietots līdz 2002. g.
- subuda Javas musulmaņu skolotāja Paka Subuha (dz. 1901. g.) garīga mācība, kas akcentē pakļaušanos Dzīves spēkam ar garīgu vingrinājumu palīdzību, kuru mērķis ir atvērt cilvēku Dieva realitātei un pārvaldīt zemākos dabas līmeņus
- padomjtauta Jebkura no Padomju Savienībā dzīvojošajām tautām
- patmalnieki Jēkabpils novada Asares pagasta apdzīvotās vietas "Patmalnieki" iedzīvotāji
- pakuļnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Pakuļi" iedzīvotāji
- Biļļumuiža Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Pauļuki" bijušais nosaukums
- paitēnieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Paitēni" iedzīvotāji
- Arīha Jērika - pilsēta Palestīnā, Jordānas Rietumkrastā (ivritā: יְרִיחוֹ,Yeriho); Arīha (arābu: أريحا, Arīhā)
- redukcija jezuītu izveidota indiāņu apmetne (pavisam bija 30 redukcijas) Paragvajā 17.-18. gs.
- Jūdass Jūda Iskariots - Jūda no Kariotas, Bībeles persona, viens no Jēzus Kristus 12 mācekļiem, kurš Par Jēzus Kristus uzrādīšanu gūstītājiem saņēmis 30 sudraba gabalu, bet pēc tam nonāvējies
- zeloti Jūdu nacionālo ekstrēmistu grupējums mūsu ēras sākumā Palestīnā; uzskatīja, ka romiešu klātbūtne apgāna zemi un apsmej Toru, viņu sacelšanās izraisīja karu, kura rezultātā 70. gadā tika nopostīta Jeruzaleme un tās templis
- nisāns Jūdu reliģiskā gada pirmais un civilā gada septītais mēnesis (marts - aprīlis); šajā mēnesī tiek svinēti Pasha svētki
- Pāsifaja Jupitera pavadonis ("Pasiphae"), vidējais attālums no planētas - 23624000 km, izmēri - 58 km
- Pāsiteja Jupitera pavadonis ("Pasithee"), vidējais attālums no planētas - 23096000 km, izmēri - 2 km
- regresija Jūras atvirzīšanās un sauszemes paplašināšanās, kas notiek parasti zemes garozas tektonisko svārstību, retāk Pasaules okeāna līmeņa vai klimata pārmaiņu rezultātā
- Gvinejas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna austrumu daļā (angļu val. "Gulf of Guinea"), Centrālās Āfrikas piekrastē, starp Palmas ragu ziemeļos (Libērijā) un Lopasa ragu dienvidos (Gabonā), platība — 753000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 5207 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 2,7 m
- Fandi līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā ("Bay of Fundy"), Kanādas austrumu piekrastē, Meinas līča ziemeļaustrumu daļa, atdala Jaunskotijas pussalu, garums - 300 km, platums - 90 km, dziļums - līdz 214 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 18 m (augstākais paisums Pasaules okeānā)
- Astrolaba līcis jūras līcis Bismarka jūras dienvidos (_Astrolabe Bay_), Papuā-Jaungvinejā, Jaungvinejas salas ziemeļaustrumu daļā, pie Maklaja krasta, garums - \~37 km, platums - 34 km, dziļums - 40-106 m
- Imuruanas līcis jūras līcis Dienvidķīnas jūras dienvidaustrumos, Filipīnu teritorija, Palavanas salas ziemeļrietumu piekrastē
- Malanutas līcis jūras līcis Dienvidķīnas jūras rietumos, Filipīnās, Mimaropas reģionā, Palavanas salas rietumu piekrastē
- Ailendbejs jūras līcis Filipīnās (_Island Bay_), Sulu jūras rietumos, Palavanas salas austrumu piekrastē
- Dasolas līcis jūras līcis Filipīnās, Lusonas salas Ilokosas reģiona Pangasinanas provinces rietumu piekrastes dienvidu daļā
- Sanpaula līcis jūras līcis Filipīnās, Mimaropas reģionā, Palavanas salas ziemeļrietumu piekrastē
- Uluganas līcis jūras līcis Filipīnās, Mimaropas reģionā, Palavanas salas ziemeļrietumu piekrastē, dienvidrietumos no Sanpaula līča
- Panaja jūras līcis Filipīnās, Rietumu Visajas reģionā, Sulu jūras ziemeļaustrumu daļā, starp Panajas un Negrosas salām
- Ondas līcis jūras līcis Filipīnās, Sulu jūras rietumos, Palavanas salas dienvidaustrumu piekrastē
- Venecuēlas līcis jūras līcis Karību jūras dienvidu daļā (sp. val. "Golfo de Venezuela"), Venecuēlas piekrastē, starp Gvahiras un Paragvanas pussalu, garums — 231 km, platums pie ieejas — 98 km, dziļums — 18-71 m, neregulāras plūdmaiņas — līdz 1 m
- Panamas līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā (sp. val. “Golfo de Panama”), Panamas piekrastē, platība — 37000 kvadrātkilometru, iesniedzas sauszemē 140 km, platums pie ieejas — \~185 km, dziļums — līdz 3200 m, daudz salu, pusdiennakts plūdmaiņas — 6,4 m
- Koralbejs jūras līcis Sulu jūras rietumos, Filipīnās, Mimaropas reģionā, Palavanas salas dienvidaustrumu piekrastē
- Sanantonio līcis jūras līcis Sulu jūras rietumos, Filipīnās, Mimaropas reģionā, Palavanas salas dienvidaustrumu piekrastē
- Amčitkas šaurums jūras šaurums Beringa jūras dienvidrietumu daļā (_Amchitka Pass_), starp Retu un Andrejanova salām, ASV teritorija
- Hintololo šaurums jūras šaurums Filipīnās, Rietumu Visajas reģionā, starp Masbates un Panajas salu, savieno Sibujanas un Visaju jūru
- Gimarasas šaurums jūras šaurums Filipīnās, Rietumu Visajas reģionā, starp Panajas un Gimarasas salu rietumos un ziemeļrietumos un Negrosas salu austrumos un dienvidaustrumos, savieno Sulu jūras Panajas līci ar Visaju jūru
- Dumaranas šaurums jūras šaurums Filipīnās, Sulu jūrā, starp Palavanas un Dumaranas salu
- Kujo Austrumu šaurums jūras šaurums Filipīnās, Sulu jūras ziemeļaustrumu daļā, starp Kujo salām un Panajas salu
- Kujo Rietumu šaurums jūras šaurums Filipīnās, Sulu jūras ziemeļos starp Kujo salām austrumos un Palavanas un Kalamjanas salām rietumos
- Anegadas šaurums jūras šaurums Karību jūras ziemeļaustrumos (_Anegada Passage_), starp Britu Virdžīnām rietumos un Angilju austrumos
- Amuktas šaurums jūras šaurums Klusajā okeānā (_Amukta Pass_), starp Andrejanova un Foksa salu grupu
- Aru šaurums jūras šaurums Mikronēzijā (_Aru Passage_), Ponpejas salas ziemeļaustrumos
- Bairona šaurums jūras šaurums Papuā-Jaungvinejā, Bismarka arhipelāgā, starp Lavongai un Jaunīrijas salu
- Padekalē jūras šaurums starp Francijas ziemeļu krastu un Lielbritāniju (fr. val. _Pas de Calais_, angļu val. _Strait of Dover_), savieno Lamanšu ar Ziemeļjūru, garums - 37 km, platums - 32-51 km, dziļums - līdz 64 m; Duvras šaurums
- Lamanšs Jūras šaurums starp Rietumeiropas ziemeļu krastu un Lielbritānijas salu (fr. val. _La Manche_) kopā ar Padekalē šaurumu savieno Ziemeļjūru ar Atlantijas okeānu, garums - 578 km, platums - 32-250 km; Angļu kanāls (angļu val. _English Channel_)
- Dreika šaurums jūras šaurums starp Ugunszemi un Dienvidšetlendas salām (angļu val. "Drake Passage"), savieno Atlantijas un Kluso okeānu, garums - \~460 km, platums - līdz 1120 km, dziļums - līdz 5249 m
- Belantaina šaurums jūras šaurums Ziemeļu Ledus okeānā, Kanādas ziemeļos, Karalienes Elizabetes salās, starp Broka un Makenzi Kinga salām ziemeļaustrumos un Prinča Patrika salu dienvidrietumos
- Palavanas pasāža jūrasceļš Dienvidķīnas jūras dienvidaustrumos starp Filipīnu Palavanas salu un Spartlija (Kalajana) salām
- parodija Kaktusu dzimtas ģints ("Parodia")
- marmorkaķis kaķu dzimtas suga ("Pardofelis marmorata"), kuras pēdējie pārstāvji mīt Dienvidaustrumāzijas salās, tiek lēsts, ka pasaulē to atlicis mazāk par 10000 pieaugušu dzīvnieku, turklāt katrā atsevišķajā populācijā to nav vairāk par 1000
- jaguārundi Kaķu suga, sastopama Amerikas kontinentā no Paragvajas līdz Teksasai, līdzīgi caunai
- Kalēju strauts Kalējupe, Padones pieteka
- Berghof Kalna muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā
- Batūra kalna virsotne Pakistānā, Ziemeļu teritorijas ziemeļu daļā, augstums - 7795 m
- Mekrānas kalni kalni Irānas kalnienes dienvidu daļā, uz austrumiem no Ormuza šauruma, Irānas dienvidaustrumos un Pakistānas rietumos, garums — 1150 km, augstums — 1000-2000 m, augstākā virsotne — Mārāns (3277 m)
- Ahagara Tasili plato kalniene Alžīrijas dienvidos (_Ahaggar, Parc National de l'_), Adrāras un Tamanrāsetas vilājā
- Agilkarakorums kalniene Ķīnā (_Agil-Karakorum_), Pamira kalnu dienvidaustrumos, augstākā virsotne 6898 m vjl.
- Mākoņkalns kalns Latgales augstienes centrālajā daļā, Rēzeknes novadā 2 km uz dienvidiem no Rāznas ezera, absolūtais augstums - 247,9 m virs jūras līmeņa, relatīvais augstums - 60 m, virsotnē atrodas Livonijas laika pils drupas; Padebešu kalns; Volkenbergs
- Benums kalns Malizijā, Pahanas štata rietumu daļā, augstums - 2107 m
- Balbi kalns Papua Jaungvinejā, Ziemeļu Zālamana Salās, Bugenvilas salas ziemeļrietumos, augstums - 2715 m
- Ziestu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, absolūtais augstums - 217 m vjl., relatīvais augstums - 45 m, virsotnē ir triangulācijas tornis, kurš iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojumu sarakstā, kā viens no 34 Strūves meridiāna loka punktiem (uzmērīti 1816.-1855. g.)
- arhars Kalnu aitu pasuga Pamirā, Tjanšanā, Z-Indijā
- Pamira-Alaja sistēma kalnu apgabals Vidusāzijas dienvidaustrumu daļā uz dienvidiem no Fergānas ielejas, gk. Tadžikistānā, daļēji Kirgizstānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā, sastāv no 3 galvenajām daļām: Hisaras Alaja, Tadžikijas depresijas un Pamira
- Ventanas grēda kalnu grēda Argentīnā ("Sierra de la Ventana"), Buenosairesas provincē, Pampas dienvidaustrumu daļā, augstākā virsotne - 1243 m (Trespikoss), kvarcīti un nogulumieži, subtropu klimats, kserofili koki un krūmi
- Bārli grēda kalnu grēda Austrālijā, Rietumaustrālijas štata rietumu daļā, augstākā virsotne - 695 m (Palgreiva kalns)
- Pakaraimas grēda kalnu grēda Gvajānas plakankalnes vidienē (“Serra Pacaraima”), uz Brazīlijas robežas ar Venecuēlu un Gajānu, vidējais augstums — 2200 m, Roraimas virsotne — 2739 m, virsotnes plakanas, nogāzes stāvas, dienvidu krauja — 1500 m
- Bismarka grēda kalnu grēda Jaungvinejas salā, Papuā-Jaungvinejā, garums - \~250 km, augstākā virsotne - 4509 m (Vilhelma kalns)
- Austrumu grēda kalnu grēda Malaizijā (_Timur, Banjaran_), Malakas pusssalas austrumos, Kelantanas, Terenganu un Pahanas štatā, augstākā virsotne - Gagau (1376 m)
- Pīrpandžāla grēda kalnu grēda Mazo Himalaju rietumu daļā ("Pīr Panjāl Range"), Indijas ziemeļrietumos, garums - \~450 km, augstums - līdz 5130 m, no Lielajiem Himalajiem atdala Kašmiras ieleja
- Vahanas grēda kalnu grēda Pamira dienvidu daļā, Tadžikistānā un Afganistānā, garums - 160 km, vidējais augstums - \~5000 m, augstākā virsotne - 6281 m, izvirdumieži un metamorfie ieži
- Dienvidaličuras grēda kalnu grēda Pamira kalnu dienvidu daļā, Tadžikistānā, garums - \~150 km, augstums - līdz 5706 m
- Darvazas grēda kalnu grēda Pamira ziemeļrietumu daļā, starp Obihingovu, Pjandžu un Vanču, Tadžikistānā, garums - \~200 km, augstums - līdz 6083 m, nogāzēs stepe, paegļu audzes, augstāk - alpīnās pļavas, virs 4200-4500 m - sniegs un ledāji
- Babatags Kalnu grēda Pamira-Alaja sistēmas rietumos, starp Surhondarju un Kafirniganu, uz Uzbekistānas un Tadžikistānas robežas, garums - \~125 km, augstums - līdz 2292 m
- Hisaras grēda kalnu grēda Pamira-Alaja sistēmas rietumu daļā, Uzbekistānā un Tadžikistānā, Zeravšanas un Amudarjas baseina ūdensšķirtne, garums — \~200 km, augstums — līdz 4643 m
- Zarafšonas grēda kalnu grēda Pamira-Altaja sistēmā, Uzbekistānā un Tadžikistānā, garums - \~370 km, augstākā virsotne - 5489 m vjl. (Čimtarga)
- Ziemeļaličura grēda kalnu grēda Pamirā, Tadžikistānā, garums - \~150 km, augstums - līdz 5929 m, ziemeļu nogāze stāva, to saposmo šauras ielejas, apledojums - 984 kvadrātkilometri (kopā ar Rušanas grēdas apledojumu)
- Kuntana grēda kalnu grēda Taizemes ziemeļu daļā, garums - \~450 km, augstums - līdz 2024 m (Pates kalns)
- Hindukušs Kalnu grēda uz robežas starp Afganistānu un Pakistānu (angļu val. "Hindu Kush"), augstākā virsotne - 7690 m vjl.
- Pampu grēdas kalnu grēdas Argentīnas ziemeļrietumos un dienvidaustrumos (“Pampine Sierren”), starp Andiem un Pampām, augstums — 1500-2000 m vjl., maksimumā līdz 5500 m
- Granparadīzo Kalnu masīvs Alpos ("Gran Paradiso"), Itālijas ziemeļrietumos, starp Aostas un Orko ieleju, augstums - līdz 4061 m, iekļauts nacionālajā parkā
- Roraima Kalnu masīvs Gvajānas plakankalnes Pakaraimas grēdā, uz Venecuēlas, Gajanas un Brazīlijas robežas, augstākā virsotne - 2810 m, plakana virsma, stāvas (400 m) nogāzes
- Haiberas pāreja kalnu pāreja ("Khaibar") Spingara grēdā, uz dienvidiem no Kabulas upes aizas, starp Pakistānu un Afganistānu, garums - 53 km, augstums - 1030 m, sastāv no divām 15-130 m platām aizām ar 400-900 m augstām kraujām
- Artura pāreja kalnu pāreja Jaunzēlandē (_Arthur’s Pass_), Dienvidsalā, uz Vestkostas un Kenterberijas reģiona robežas, augstums - 924 m
- Tamerlana vārti kalnu pāreja starp Malguzara un Nuratava grēdu Pamira-Altaja sistēmas rietumos, Uzbekistānā, platums — 120-130 m, vietām 30-40 m, pa to tek Sanzara, izbūvēta Taškentas-Samarkandas dzelzceļa līnija
- Akverenas pāreja kalnu pāreja Turcijā (_Akveren Geçidi_), Erzurumas ilā, Palandekena kalnos, 1990 m vjl.
- Akbaitala pāreja kalnu pārkāpe Tadžikistānā (_Aq-Baital, aghbai_), Pamira austrumu daļā starp Sarikolla un Muzkola grēdām, augstums - 4655 m, Ošas-Horegas autoceļa augstākais posms
- Paropāmizs Kalnu sistēma Irānas kalnienes ziemeļos (angļu val. "Paropamisus Range"), Afganistānas ziemeļrietumu daļā, ziemeļu priekškalnes iestiepjas Turkmenistānā, garums - 600 km, platums - līdz 250 km, augstums pārsvarā - 3000-3500 m, augstākā virsotne - 4565 m
- Turkmenistānas-Horosanas kalni kalnu sistēma Irānas kalnienes ziemeļos, starp Elbrusa kalniem rietumiem un Paropamizu austrumos, Irānā un Turkmenistānā, garums - 600 km, platums - 250 km, augstums - 1500-2200 m
- Aličuras grēda kalnu sistēma Pamirā, divas grēdas (Dienvidaličuras un Ziemeļaličuras grēda), katra \~150 km gara, augstums līdz 5929 m
- Nangaparbats Kalnu virsotne Lielo Himalaju ziemeļos (angļu val. "Nanga Parbat"), Pakistānā, devītā augstākā virsotne pasaulē - 8126 m
- Kalvene Kalvenes ezeri - ezeru grupas Kalvenes pagastā, Alokstes, Tebras un Kojas izteku apvidū, ietver lielākos Tīdu ezeru, Tāšu Padures dzirnavezeru, Ilziku un daudzus mazākus ezerus
- Kalvene Kalvenes pagasts - pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Embūtes, Bunkas, Vecpils, Aizputes un Kazdangas pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: Tāšu Padure, vāciski - Tasch-Padderen, krieviski - Taš-Paddernskaja
- Kāmenu Kāmenu ezers - atrodas Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā, platība - <1 ha; Kameņu ezers; Kāmeņu ezers; Pandernieku ezers
- bērzu kamolene kamoleņu ģints sēņu suga ("Panus conchatus", syn. "Lentinus conchatus"); bērzu sīkstene
- smaržīgā kamolene kamoleņu ģints sēņu suga ("Panus suavissimus", syn. "Lentinus suavissimus"); smaržīgā sīkstene
- Kampofeliče Kampofeliče di Ročella - pilsēta Itālijā ("Campofelice di Roccella"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kampuša Kampuša duš Goitakaziša - pilsēta Brazīlijā ("Campos dos Goytacazes"), Riodežaneiro štata ziemeļu daļā, Atlantijas okeāna piekrastes zemienē, Paraibas du Sulas labajā krastā, 356600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Jērika Kanaāniešu pilsēta Palestīnā, tagadējās Jordānijas teritorijā, 7.-2. gt. p. m. ē.; pēc Bībeles nostāstiem; 2. gt. beigās to sagrāva iebrucēju tauru skaņas ("Jērikas bazūnes")
- Perija salas Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļrietumu daļa ("Parry Islands"), Karalienes Elizabetes salu dienvidu daļa, platība - \~100000 kvadrātkilometru, ietver Melvila, Batersta, Prinča Patrika, Kornvolisas, Makenzija-Kinga, Bordenas salu, arktiskais tuksnesis
- Kanha Kanhas nacionālais parks - atrodas Indijā ("Kanha National Park"), Madhjas Pradēšas štatā, platība - 316 kvadrātkilometri, kalnu rajoni, meži un savannas, mājo aksisbrieži, tumšie brieži, barasingas, Indijas antilopes, tīģeri, leopardi, dibināts 1955. g. Banjarveli rezervāta (dibināts 1935. g.) teritorijā
- kaperēšana Kara laikā uz jūras veiktas vardarbības veids - pretinieka tirdzniecības kuģu un tādu neitrālu valstu kuģu, kas pārvadā karamateriālus, sagrābšana; šīs operācijas veica privātie kuģi ar valdības izsniegtu patentu (1856. g. Parīzes starptautiskā deklarācija kaperēšanu aizliedza)
- Karači Karāči, lielākā Pakistānas pilsēta
- Jānis Pāvils II Karols Vojtila (1920.-2005. g.) — Romas pāvests (1978.-2005. g. — Joannes Paulus II), pēc tautības polis
- padolieši Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Padole" iedzīvotāji
- vidējā katleja katleju suga ("Cattleya intermedia"), kas savvaļā sastopama Brazīlijas dienvidos, Urugvajā un Paragvajā
- karmelīti Katoļu mūku ordeņa locekļi; ordenis dibināts 12. gs. otrajā pusē Palestīnā Karmelas kalnā, 13. gs. pārcēlās uz Eiropu
- iestiprināšana Katoļu un Pareizticīgo baznīcā sakraments ticības stiprināšanai un Svētā Gara saņemšanai
- KazPSR Kazahijas Padomju Sociālistiskā Republika (1936.-1991. g.; tagad Kazahstāna)
- Pačamama Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā ("māte zeme") - viena no galvenajām dievībām, no kuras radušies visi cilvēki; Mama Pača
- etalonkilograms Kilograma etalons, izgatavots no platīna un irīdija, glabājas Starptautiskajā mēru un svaru birojā Sevrā pie Parīzes
- PGK Kina; Papua-Jaungvinejas Neatkarīgās Valsts valūtas kods, sīknauda - toea
- Tibērija ezers Kinnerets, ezers Izraēlā, Palestīnas vēsturiskajā novadā
- kinofabrika Kinostudija (Padomju Savienībā 20. un 30. gados)
- Splendids kinoteātris Rīgā _Splendid Palace_
- KirgPSR Kirgīzijas Padomju Sociālistiskā Republika
- Kirtara Kirtara grēda - kalnu grēda Irānas kalnienes dienvidaustrumu daļā ("Kirthar"), Pakistānas dienvidaustrumos, garumos - \~300 km, augstums - līdz 2171 m, kaļķakmeņi un smilšakmeņi
- ātmans Klasiskajā indiešu metafizikā - Pasaules Dvēsele, kas aptver un piepilda visu materiālo pasauli, kosmiskās patības Brahmana dzirksts
- Visaju jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Filipīnu arhipelāgā ("Visayan Sea"), starp Masbati, Sebu, Negrosu un Panaju, dziļums pārsvarā 10-20 m, lielākais - 106 m, krasti līčaini, daudz salu, šaurumi savieno ar citām apkārtējām jūrām
- Klavaisa Kļavaisa, Palsas pieteka
- Klavaiša Kļavaisa, Palsas pieteka
- Kļavaiša Kļavaisa, Palsas pieteka
- pancēnieši Kocēnu novada Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pankas" iedzīvotāji
- mīkstie lapu koki koki, kuru koksnes cietība ir <40 megapaskāliem (MPa); Latvijā tie ir liepa, apse, alksnis; termins gk. tiek lietots mežsaimniecības praksē
- pastēnieši Kokneses novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Pastamuiža" iedzīvotāji
- kolhozs kolektīvā saimniecība - lauksaimniecības vai zvejniecības kooperatīvs, kādus piespiedu kārtā izveidoja Padomju Savienība, likvidējot zemnieku saimniecības un privāto zvejniecību
- Riokolorada Kolorado, upe Patagonijas ziemeļos, Argentīnā
- Riokolorado Kolorado, upe Patagonijas ziemeļos, Argentīnā
- Kolumbija Kolumbijas Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļrietumos (sp. val. "Colombia"), platība - 1141748 kvadrātkilometri, 44205300 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Bogota, administratīvais iedalījums - 32 departamenti un 1 galvaspilsētas distrikts, robežojas ar Panamu, Venecuēlu, Brazīliju, Peru un Ekvadoru, apskalo Klusais okeāns un Karību jūra
- lielkontinents Kontinents, kas izveidojies atsevišķu kontinentu saplūšanas rezultātā, ko rada kontinentu dreifs; piemēram, pirms 300 miljoniem gadu uz Zemes bija viens kontinents - Pangeja, bet pēc 100 miljoniem gadu paredzama Amerikas un Āzijas kontinentu saplūšana; superkontinents; milzzeme
- Regalim Kopējs apzīmējums trim jūdu svētceļojumu svētkiem: Pashai, Šabhu'ot, Sukkot
- Palmiras sala koraļļu atols Klusā okeāna centrā ("Palmyra Island"), Lainas salu ziemeļos, platība - 800 ha
- Papua līcis Koraļļu jūras līcis Jaungvinejas salas dienvidu piekrastē (angļu val. “Gulf of Papua”), iesniedzas sauszemē 150 km, platums — pie ieejas 330 km, dziļums — līdz 969 m
- Koronela Ovjeda Koronelovjedo, pilsēta Paragvajā
- Koronela Ovjedo Koronelovjedo, pilsēta Paragvajā
- Kostarika Kostarikas Republika - valsts Centrālajā Amerikā (sp. val. "Costa Rica" / "República de Costa Rica"), platība - 51060 kvadrātkilometru, 4516200 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Sanhosē, administratīvais iedalījums - 7 provinces, robežojas ar Nikaragvu un Panamu, apskalo Klusais okeāns un Karību jūra
- Kratzen Krāču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā
- ratānija Krameria triandra, Ruiz, et Pav. (krūms, kas aug Peru un Bolīvijas kalnos) sakne; satur miecvielu; lieto par savilcēju līdzekli
- Pauleni Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Pauliņi" nosaukums latgaliski
- pauļukalnieši Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Pauļukalns" iedzīvotāji
- Pauļukolns Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Pauļukalns" nosaukuma variants
- Pauņukolns Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Pauļukalns" nosaukuma variants
- patmalnieki Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Patmalnieki" iedzīvotāji
- pakulišķi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Pakulišķi" iedzīvotāji
- patmalnieki Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Patmalnieki" iedzīvotāji
- Pauļinova Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Paulinova" bijušais nosaukums
- pastarieši Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Pastari" iedzīvotāji
- patarnieki Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Patarnieki" iedzīvotāji
- Pauļinova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavļinova" nosaukuma variants
- Paņķāni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pankjāni" nosaukuma variants
- Paņķēni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pankjāni" nosaukuma variants
- Javas rīsžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Padda oryzivora")
- ebertisti Kreisie jakobīņi (pēc kreisā jakobīņa Ebēra vārda), kas pauda Parīzes amatnieku uzskatus
- 17. oktobra manifests Krievijas imperatora Nikolaja II 1905. g. 17./30. oktobra manifests "Par valsts iekārtas pilnveidošanu", kas pasludināja tiesības uz personas neaizskaramību, sirdsapziņas, vārda, sapulču un biedrošanās brīvību un noteica, ka augstākā likumdošanas institūcija Krievijā būs Valsts Dome, tādējādi paverot ceļu reformām Krievijā, taču tika izsludināta novēloti
- KPFSR Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika
- domes nauda Krievijas Pagaidu valdības nauda 1917. g. 1. pasaules kara laikā, tika izlaistas kredītbiļetes ar 250 un 1000 rbļ. nominālu, kas bija apgrozībā arī Latvijas teritorijā; uz šīm banknotēm bija Krievijas Valsts domes ēkas attēls
- stilīts Kristiešu askēts Palestīnā un Sīrijā, kas izpirka grēkus, dzīvojot augsta staba galā; "staba svētais"
- substance Kristīgajā Trīsvienības doktrīnā - Dievība, proti, Pamatbūtne, caur kuru visas trīs personas ir viens
- Tigves muiža kroņa muiža, kas atradās Kuldīgas novada Paduras pagastā, \~17 km no Kuldīgas un \~1 km no Lielā Nabes ezera
- Panamas kanāls kuģošanas kanāls Centrālamerikā (sp. val. “Canal de Panama”), šķērso zemesšaurumu tā zemākajā daļā, savieno Atlantijas un Kluso okeānu, garums — 81,6 km, platums — 150-300 m, dziļums — 12,8-25,9 m, 12 dubultas slūžas, kas nodrošina satiksmi abos virzienos vienlaikus
- skorpijmuša kukaiņu klases knābgalvju kārtas ģints ("Panorpa"), galva knābja veidā pagarināta uz leju, galvas taustekļi gari, daudzposmaini, saru veidā, vēdera pēdējie posmi vērsti uz augšu un atgādina skorpiona vēdera galu ar dzeloni
- Sūņu Palejas Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Sūnu Paleja" bijušais nosaukums
- Kuldīga Kuldīgas apriņķis - pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi
- paružnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Paružas" iedzīvotāji
- apšenieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" iedzīvotāji
- deksnenieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Deksne" iedzīvotāji
- jaunviercnieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Jaunvirka" (senāk - "Jaunvierka") iedzīvotāji
- jaunvircnieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Jaunvirka" iedzīvotāji
- keramiķi Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Keramika" iedzīvotāji
- keramiķieši Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Keramika" iedzīvotāji
- krāčenieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Krāči" iedzīvotāji
- krāčnieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Krāči" iedzīvotāji
- ķimālnieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Ķimāle" iedzīvotāji
- ozolainieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Ozolaine" iedzīvotāji
- padurnieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Padure" iedzīvotāji
- raņķenieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Raņķi" iedzīvotāji
- Sausgāļciems Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Sausgaļciems" nosaukuma variants
- vēdzenieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Vēgas" iedzīvotāji
- vēdznieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Vēgas" iedzīvotāji
- Paddern Kuldīgas novada Padures pagasta bijušais nosaukums
- Paddernskaja Kuldīgas novada Padures pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Grenču krogs Kuldīgas novada Rudbāržu pagasta apdzīvotās vietas "Pansionāts" bijušais nosaukums
- Kuldīga Kuldīgas novads - nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu
- Kuldīga Kuldīgas rajons - pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu
- Ezerskolas upurakmens kulta vieta Nīcas pagastā, Papes ezera austrumu piekrastē, bijušās Sesku muižas parkā, ir ieapaļš (garums 2,5 m, platums 2 m, augstums \~1 m), apaudzis ar sūnām
- Kunajala Kunajalas komarka - Panamas pamatiedzīvotāju komarka ("Kuna Yala" / "Comarca Kuna Yala"), administratīvais centrs - Elporvenira, platība - 2393 kvadrātkilometri, 31570 iedzīvotāju (2010. g.)
- UPS Kurjerpasta (eksprespasta) uzņēmums (angļu "United Parcel Service")
- bitenieki Kustības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (krieviskā nosaukuma saīsinājuma "za pčel", latviski "Par bitēm") dalībnieki un piekritēji
- komplementaritātes princips kvantu fizikas, vēlāk arī visas modernās zinātnes un dabas filozofijas pamatpostulāts, ko 1927. g. formulēja dāņu fiziķis N. Bors: "Liela Patiesība ir Patiesība, kuras pretmets arī ir liela Patiesība"
- Kimahlen Ķimāles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā
- Ķīna Ķīnas Tautas Republika - valsts Centrālajā Āzijā un Austrumāzijā ("中国", "Zhōngguó"), lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita un trešā lielākā pēc platības (aiz Krievijas un Kanādas), galvaspilsēta - Pekina (Beidzina), administratīvais iedalījums - 22 provinces, 5 autonomi reģioni, 4 pilsētas un 2 īpaši administratīvie reģioni, robežojas ar Krieviju, Ziemeļkoreju, Vjetnamu, Laosu, Mjanmu, Indiju, Butānu, Nepālu, Pakistānu, Afganistānu, Tadžikistānu, Kirgizstānu, Kazahstānu un Mongoliju
- padomju laiks Laika posms Latvijas vēsturē, kurā Latvijas Republika bija okupēta un inkorporēta Padomju Sociālistiskās Republikas sastāvā (1940.-1941. g. / 1944. - 1991. g.)
- lamelozs Lamelozie ķermenīši - ādas receptori, kas uztver spiedienu; Fātera-Pačīni ķermenīši
- Lapampa Lapampas province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("La Pampa" / "Provincia de La Pampa"), administratīvais centrs - Santarosa, platība - 143440 kvadrātkilometru, 341500 iedzīvotāju (2010. g.)
- rudā lapsene lapseņu suga ("Paravespula rufa")
- parastā lapsene lapseņu suga ("Paravespula silvestris")
- dzīparene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases mēziju dzimtas ģints ("Paludella"), Latvijā konstatēta 1 suga, aizsargājama
- Laschen Laschen und Paddern-Hasenpoht - Aizputes novada Lažas pagasta bijušais nosaukums
- lektors Lasītājs; Pareizticīgo un Romas katoļu baznīcā - viena no zemākās ordinācijas pakāpēm
- bēgļu komitejas latviešu bēgļu apgādes organizācijas 1. pasaules kara laikā, pastāvēja no 1914. g. augusta līdz 1918. g. novembrim, kad to lietas pārņēma Padomju Krievijas Latviešu nacionālo lietu komisariāts
- vēlā ieva Latvijā introducēta ievu suga ("Padus serotina")
- Virdžīnijas ieva Latvijā introducēta ievu suga ("Padus virginiana")
- LPSR Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika
- Atsevišķā studentu rota Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku apakšvienība, dibināta 1918. g. 20. decembrī Rīgā, 1919. g. augustā pēc Latvijas armijas izveidošanas iekļāva Jelgavas kājnieku pulkā; par kaujas nopelniem 1919. g. maijā visiem Atsevišķās studentu rotas kareivjiem piešķīra virsnieka dienesta pakāpi
- LPB Latvijas Pareizticīgo baznīca
- LPS Latvijas Pašvaldību savienība
- LPSP Latvijas Pašvaldību sporta padome
- LRAP Latvijas Republikāniskā Arodbiedrību Padome
- LSPR Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
- Sventāja Latvijas un Lietuvas robežupe Dunikas un Rucavas pagastā, izteka un ieteka Baltijas jūrā atrodas Lietuvā, garums - 73 km (no tiem 34 km ir robežupe, 17 km augšteces un 22 km lejteces Lietuvā), kritums - 50 m, par robežupi kļūst pie satekas ar Lukni, ietek Baltijas jūrā pie Palangas; Robežupe; Sventaja; Sventoja; Lietuvā saucas Šventoja
- Bulduru konference Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Somijas pārstāvju apspriede Bulduros 1920. g. 6. VIII - 6. IX, kurā piedalījās arī Lielbritānija un Francijas diplomāti un neoficiāli Ukrainas un Baltkrievijas pretlielniecisko valdību pārstāvji, tika parakstīts slepens līgums par militāro sadarbību pret Padomju Krieviju; taču līgums netika ratificēts visās valstīs un Baltijas savienība netika izveidota
- Pakrāce Laucesas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, garums - 11 km, iztek no Sventes ezera; Pakracu upe; Pikrača; Pokrace; Pokrāce
- Feldhof Lauku muiža, kas atradās Talsu apriņķa Pastendes pagastā
- apriņķu pašvaldības lauku pašpārvaldes iestādes Latvijā 1918.-1935. g., kas pārraudzīja pagastu pašvaldību darbu, uzturēja kārtībā apriņķa infrastruktūru (ceļus, tiltus utt.), bija pakļautas Iekšlietu ministrijas Pašvaldības departamentam
- palilijas Lauku svētki Romā 21. aprīlī, ko svētīja gani par podu Pales dievei, ganāmpulku sargātājai, izpērkot svēto biržu un avotu apgānīšanu, ko būtu neapzinīgi izdarījuši lopu bari
- Louisenhof Lavīžu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Pampāļu pagastā
- Bohdaneča Lāzne Bohdaneča - pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3360 iedzīvotāju (2012. g.)
- lecanium Lecanium corni - grimoņu bruņuts "Parthenolecanium corni" nosaukuma sinonīms
- Ermiķu strauts Lejas strauts, Paparzes labā krasta pieteka Kalncempju pagastā
- Bačka Lejas strauts, Paparzes pieteka Alūksnes novadā
- Laplata Līcis Atlantijas okeāna dienvidrietumos, Dienvidamerikas dienvidaustrumu piekrastē, Paranas un Urugvajas satekestuārs, garums - 320 km, platums - līdz 220 km, dziļums - 10-20 m
- Laplatas līdzenums līdzenums Dienvidamerikā, starp Brazīlijas plakankalni un Andiem, Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajā, lielākā daļa atrodas zemāk par 200 m vjl., garums — 2300 km, platums — līdz 900 km
- Padānas līdzenums līdzenums Itālijas ziemeļos, starp Alpiem, Apenīniem un Adrijas jūru (it. val. "Pianura Padana"), garums - līdz 500 km, platums - līdz 200 km, augstums - līdz 300 m
- Naba Lielā Nabes ezera noteka uz Ventu Kuldīgas novada Padures pagastā
- Pirmais Palšu ezers Lielā Paļts, ezers Šķaunes pagastā
- Palsas ezers Lielā Paļts, ezers Šķaunes pagastā
- Palšas ezeri Lielā Paļts, Mazā Paļts un Trešā Paļts, ezeri Šķaunes pagastā
- Lielais Nabas ezers Lielais Nabes ezers Padures pagastā
- Lielais Paiķu ezers Lielais Paiķis, ezers Veclaicenes pagastā
- Paiķis Lielais Paiķis, ezers Veclaicenes pagastā
- vidusokeāniskā grēda lielākā lineārā Zemes garozas virsmas nepārtrauktu pacēlumu josla, kas Pasaules okeānā veido vienotu sistēmu, radusies kādreizējās iekškontinentālā rifta sistēmas attīstības gaitā
- Karāči Lielākā Pakistānas pilsēta (urdu val. "Karāchi"), atrodas valsts dienvidu daļā, osta Arābijas jūras krastā, Sindas provinces administratīvais centrs, 12300000 iedzīvotāju (2007. g.), 1947.-1959. g. Pakistānas galvaspilsēta
- Irānas kalniene lielākā Priekšāzijas kalniene Irānā (~2/3 teritorijas), Afganistānā, Pakistānā, nomales — Irākā un Turkmenistānas dienvidos, atrodas starp Mezopotāmijas zemieni un Indas ieleju, garums — \~2500 km, platība — \~2,7 mlj kvadrātkilometu, augstākā virsotne — 7708 m
- Sorbonna Lielākā un vecākā universitāte Francijā, viena no vecākajām Eiropā, dibināta 1257. g. kā koledža teoloģijas studijām, vēlāk kļuva par Parīzes universitāti
- Fedčenko šļūdonis lielākais ieleju šļūdonis Eirāzijā, atrodas Pamira ziemeļrietumos, Tadžikistānā, garums - 77 km, platums - 2600 m, platība - 650 kvadrātkilometru, sākas 6280 m vjl., noslīd līdz 2910 m augstumam, ledus biezums - 700-1000 m, kustības ātrums vidusdaļā - >200 m gadā
- Fjordlenda Lielākais nacionālais parks Jaunzēlandē ("Fiordland National Park"), Sautlendas provincē, platība 12243,5 kvadrātkilometri, dibināts 1952. g., aizņem fjordiem saposmoto Dienvidsalas dienvidrietumu daļu ar Dienvidalpu turpinājumu
- Belfūra deklarācija Lielbritānijas ārlietu ministra A. Dž. Belfūra 1918. g. 11. novembra paziņojums Latviešu Pagaidu nacionālās padomes pārstāvim Londonā Z. A. Meierovicam, ka Lielbritānija atzīst padomi par Latvijas valdību "de facto", kas bija pirmais dokuments, kurā kāda lielvalsts atzina iespēju izveidot neatkarīgu Latvijas valsti, un tas veicināja Latvijas valsts proklamēšanu 1918. g. 18. novembrī
- kandila liels svečturis, kas Pareizticīgo baznīcā stāv ikonu priekšā
- augšā puļķīts, apakšā muļķīts lietoja, lai apzīmētu krievu karavīrus, kas ienāca 1940.gadā Latvijā Otrā Pasaules kara laikā
- LietPSR Lietuvas Padomju Sociālistiskā Republika
- paltmalieši Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Paltmale" (tagad - "Augšlīgatne") iedzīvotāji
- Līgupis Līgupe, Papes ezera apvadkanāla pieteka
- pierakstīties Likumā (piem. Padomju Savienībā) paredzētajā kārtībā reģistrēties noteiktā dzīvesvietā, iegūstot likumā noteiktās tiesības
- čūskogas Liliju dzimtas augu ģints ("Paris") ar zilganmelnām ogām, \~20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga; saknēs un augļos ir indīgi glikozīdi - paridīns un panistiptīns
- Postalūjāni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Pastalojāni" nosaukuma variants
- Patašine Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Patašiene" nosaukuma variants
- Zamošje Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Patašīene" otrs nosaukums
- Pasvales līgumi Livonijas ordeņa, Rīgas arhibīskapa un Polijas-Lietuvas karaļa līgumi, noslēgti 1557. g. septembrī Pasvalē, Lietuvā, kas ietvēra arī vienošanos par sadarbību ar Krieviju, tomēr Krievijas cars Ivans IV Bargais ignorēja šo noteikumu, apvainoja Livoniju pamiera laušanā un izmantoja to kā vienu no ieganstiem, lai sāktu Livonijas karu
- Losglasjaresa Losglasjaresas nacionālais parks ("Parque Nacional Los Glaciares") atrodas Patagonijas Andos, Argentīnā, platība - 6000 kvadrātkilometru, dibināts 1937. g., augstkalnu reljefs līdz 3600 m vjl., ledāji, notofāgu meži
- LPBS LPSR Patērētāju biedrību savienība
- Posiņa Ludzas novada apdzīvotās vietas "Pasiene" bijušais nosaukums
- Pasīne Ludzas novada apdzīvotās vietas "Pasiene" nosaukuma variants
- Posīne Ludzas novada apdzīvotās vietas "Pasiene" nosaukuma variants
- Popsuiki Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Papsuiki" nosaukuma variants
- Paidari Ludzas novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Paideri" kļūdains nosaukuma variants
- Parali Ludzas novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Paraļi" nosaukums latgaliski
- adamovieši Ludzas novada Pasienas pagasta apdzīvotās vietas "Adamova" iedzīvotāji
- Dauguļeva Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Dauguļova" kļūdains nosaukuma variants
- Dolgie Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Dolgije" nosaukuma variants
- Dolgī Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Dolgije" nosaukums latgaliski
- Garani Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Garaņi" nosaukums latgaliski
- Katolova Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Katalova" neprecīzs nosaukuma variants
- katolovieši Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Katolova" iedzīvotāji
- Pintas Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pinti" nosaukuma variants
- Pynti Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pinti" nosaukuma variants latgaliski
- Pyntys Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pinti" nosaukuma variants latgaliski
- Pirogova Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Piragova" nosaukuma variants
- Pyrdova Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pirdova" nosaukums latgaliski
- posinieši Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Posiņa" iedzīvotāji
- pricimovieši Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pricimova" iedzīvotāji
- pričinovieši Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pricimova" iedzīvotāji
- Prycymova Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pricimova" nosaukums latgaliski
- Reči Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Rieči" nosaukuma variants
- pakalnieši Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pakalni" iedzīvotāji
- Pakalni Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pakaļne" literarizēts nosaukuma variants
- Pakaļņi Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pakaļne" nosaukuma variants
- Luiziādu Luiziādu arhipelāgs - atrodas Koraļļu jūrā (angļu val. "Louisiade Archipelago"), uz dienvidaustrumiem no Jaungvinejas salas, pieder Papua-Jaungvinejai, platība - 2200 kvadrātkilometru, aptver 10 lielas, kalnainas (augstums - līdz 806 m) salas un daudz koraļļu rifu
- Lucken Lūku muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Pampāļu pagastā
- Sumatras tīģeris ļoti apdraudēta tīģeru pasuga ("Panthera tigris sumatrae"), ne vairāk kā 400-500 indivīdu, vismazākie no visiem vēl sastopamajiem tīģeriem, dzīvo tikai Sumatrā, strauji izmirst malu medniecības dēļ
- komūnskola Mācību un audzināšanas iestāde Padomju Savienībā 1918.-1930. g.; parasti ietvēra vispārizglītojošu skolu un internātu, dažkārt arī bērnudārzu; audzēkņi strādāja lauks., rūpn. raž., darbnīcās; 1919. g. tika organizētas arī Latvijā
- komūnskola Mācību un audzināšanas iestādes bezpajumtniekiem, bāreņiem u. c. 20. gs. 20. un 30. gados Padomju Savienībā
- padomieši Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Padoms" iedzīvotāji
- pamatieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Pamati" iedzīvotāji
- paķilieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Paķilis" iedzīvotāji
- Paķilis Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Patkule" bijušais nosaukums
- patkulieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Patkule" iedzīvotāji
- magāma Magone ("Papaver")
- magana Magone ("Papaver")
- magane Magone ("Papaver")
- magauma Magone ("Papaver")
- magauna Magone ("Papaver")
- magaune Magone ("Papaver")
- magaunes Magone ("Papaver")
- magona Magone ("Papaver")
- magonīte Magone ("Papaver")
- magonītes Magone ("Papaver")
- magons Magone ("Papaver")
- maguna Magone ("Papaver")
- magūna Magone ("Papaver")
- magūne Magone ("Papaver")
- magunes Magone ("Papaver")
- magūnes Magone ("Papaver")
- sarainā magone magoņu suga ("Papaver argemone")
- lauka magone magoņu suga ("Papaver dubium")
- kailstublāju magone magoņu suga ("Papaver nudicaule")
- austrumu magone magoņu suga ("Papaver orientale")
- zīda magone magoņu suga ("Papaver rhoeas")
- miega magone magoņu suga ("Papaver somniferum")
- svīpuris Mājas zvirbulis ("Passer domesticus", senāk "Fringilla domesticus")
- spurdzeklis Mājas zvirbulis ("Passer domesticus")
- Udžungpandaga Makasara - pilsēta Indonēzijā ("Ujung Pandang"), Sulavesi salā, tās nosaukums 1971.-1999. g.
- finanšu līdzekļi maksāšanas līdzekļi skaidras un bezskaidras naudas formā, dārgmetāli, kā arī vērtspapīri saskaņā ar likumu "Par vērtspapīriem"
- pahira Malvu dzimtas ģints ("Pachira")
- Vesna Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Pavasaris" bijušais nosaukums
- Mangen Manģenes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā
- Rangi Maoru panteonā - debesu dievs un viens no pasaules radītājiem, kurš kļuva par debesīm, bet viņa partnere Papa - par zemi
- Haumija Maoru savvaļas sakņu un augu dievs, debesu dieva Rangi un zemes dievietes Papas dēls
- dalītā maršrutēšana maršrutēšana dalītās datu apstrādes vidē. Pakešu vai ziņojumu pārraides maršruta kārtējo soli izvēlas tieši tajā tīkla mezglā, no kura paketi vai ziņojumu pārraida
- pavasarieši Mārupes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Pavasari" iedzīvotāji
- enimagi Maskoji - indiāņu cilšu grupa, dzīvo Paragvajā, Grančako apgabalā, valoda - savrupa, animistiski ticējummi
- mačikuji Maskoji - indiāņu cilšu grupa, dzīvo Paragvajā, Grančako apgabalā, valoda - savrupa, animistiski ticējummi
- autoklavēšana Materiālu un izstrādājumu termiska apstrāde ar tvaiku paaugstinātā spiedienā (apm. 0,7 MPa)
- Ašoka Maurju dinastijas valdnieks Senajā Indijā (Ashoka; 304.-232. g. p. m. ē.; valdnieks no 268. g.); apvienoja Indiju, Afganistānu un Pakistānu; ieviesa budismu
- Otrais Palšu ezers Mazā Paļts, ezers Šķaunes pagastā
- Mazais Paiķu ezers Mazais Paiķis, ezers Veclaicenes pagastā
- Paiķis Mazais Paiķis, ezers Veclaicenes pagastā
- spriegums mehāniskais spriegums – fizikāls lielums, kas raksturo ārējo faktoru iedarbības rezultātā deformētā materiālā radušos iekšējos spēkus (piemēram, kas rodas stikla izstrādājumos straujas dzesēšanas rezultātā); mērvienība SI mērvienību sistēmā – paskāls (Pa)
- Melekeoka Melegeoka, Palau Republikas galvaspilsēta
- punktdāvids melngalvas zīlīte ("Parus atricapillus")
- Brūžupīte Melnupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, garums - 7 km; Brūžaupe; Paldu grāvis
- parciālā metode Metode, ar ko pārbauda motoru, to darbinot ar daļēji atslēgtiem cilindriem uz stenda. Parciālo metodi lieto gadījumos, kad motora jauda pārsniedz bremzēšanas stenda jaudu. Četru un astoņu cilindru motoriem atslēdz pusi no cilindriem, sešu un divpadsmitcilindru motoriem - 2/3 cilindru. Pārbaudi atkārtojot, nosaka jaudu pēc kārtas visām cilidru grupām un aprēķina kopējo motora efektīvo jaudu
- etalonmetrs Metra etalons, izgatavots no platīna un irīdija, glabājas Starptautiskajā mēru un svaru birojā Sevrā pie Parīzes
- dirsa Meža sāre ("Panicum silvestre")
- Henrija mežvīns mežvīnu suga ("Parthenocissus henryana")
- pieclapiņu mežvīns mežvīnu suga ("Parthenocissus quinquefolia")
- Japānas mežvīns mežvīnu suga ("Parthenocissus tricuspidata")
- balstāmais mežvīns mežvīnu suga ("Parthenocissus vitacea")
- samtainā mietene mieteņu suga ("Paxillus atrotomentosus")
- kailā mietene mieteņu suga ("Paxillus involutus")
- kamoleņu mietene mieteņu suga ("Paxillus panuoides")
- Gorbijs Mihaila Gorbačova (dz. 1931), Padomju Savienības Komunistiskās partijas ģenerālsekretāra (1985.-1991. g.) un Padomju Savienības prezidenta (1990.-1991. g.), iesauka Rietumos
- Mikronēzija Mikronēzijas Federatīvās Valstis - valsts Klusā okeāna rietumos ("Federated States of Micronesia"), platība - 700 kvadrātkilometru, 107154 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Palikira, administratīvais iedalījums - 4 štati
- Palikira Mikronēzijas Federatīvo Valstu galvaspilsēta (angļu val. "Palikir"), atrodas Ponpejas salā, 7300 iedzīvotāju (2008. g.)
- obehess Milicijas struktūrvienība cīņai ar saimnieciskajiem noziegumiem (Padomju Savienībā, no krievu "Otģel borbi s hiščeņijami sociaļisķičeskoj sobstvennosķi")
- kara komisārs Militārpersona, kas Padomju Savienībā vadīja kara komisariātu
- pandaimonijs Miltona "Pazaudētā paradīzē" ļaunu garu valstība, kur tie apspriežas par cilvēces pavešanu
- MP Ministru Padome
- tarika Mistiska Absolūtās Patiesības izzināšanas metode sūfisma skolās
- MPSR Moldovas Padomju Sociālistiskā Republika; arī Moldāvijas Padomju Sociālistiskā Republika
- anna Monēta (1/16 rūpijas), kas bija apgrozībā Indijā līdz 1957. g. un Pakistānā līdz 1961. g.
- garšīgā monstera monsteru suga ("Monstera deliciosa"), dabā sastopama Panamā un Meksikas dienvidu apgabalos, kur tā uzkāpj līdz 20 m augstu, augļi pēc garšas atgādina gan banānu, gan ananasu
- Balka muhāfaza Jordānijā, ŗobežojas ar Adžūnas, Džerašas, Zarkas un Ammānas muhāfazu, kā arī ar Palestīnu, administratīvais centrs - Salta
- Nabas ezeri Nabes ezeri Padures pagastā
- Nabben Nabes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā
- Nabulusa Nablusa, pilsēta Palestīnā
- gudžarati Nācija Indijā, Gudžaratas štata pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Pakistānā, runā gudžaratu valodā, ticīgie - hinduisti, Pakistānā - gk. musulmaņi
- sindi Nācija Pakistānā, Sindas provinces pamatiedzīvotāji; dzīvo arī Indijā; runā sindu valodā, ticīgie Pakistānā - musulmaņi, Indijā - hinduisti
- Akgela nacionālais parks nacionālais parks (_Ağ-göl Milli Parkı_) Azerbaidžānā, Aghdžabedi, Bejleganas un Imišli rajonā
- Ahagara nacionālais parks nacionālais parks Alžīrijā (_Ahaggar, Parc National de l'_), Tamanrāsetas vilājā un daļēji Bordž Mesaudas vilājā
- Akadijas nacionālais parks Nacionālais parks ASV (_Acadia National Park_), Meinas štata dienvidu daļā, Mauntdezerta salā Meinas līcī
- Ārčīsa nacionālais parks nacionālais parks ASV (_Arches National Park_), Jūtas štatā
- Arktikas Vārtu nacionālais parks nacionālais parks ASV (_Gates of the Arctic National Park & Preserve_), aizsargā Brūksas grēdas daļas Aļaskas ziemeļos un ir vistālāk ziemeļos esošais nacionālais parks ASV, tā teritorija pilnībā atrodas uz ziemeļiem no polārā loka; platība - 34287 km^2^
- Ailrojalas nacionālais parks nacionālais parks ASV (_Isle Royale National Park_), ietver Ailrojalas salu un teritoriju ap to
- Alpu nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā (_Alpine National Park_), Viktorijas štatā, Austrālijas Alpu dienvidos
- Astribladaunsu nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā (_Astrebla Downs National Park_), Kvīnslendas dienvidrietumu daļā
- Ata-Kulkines nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā (_Hattah-Kulkyne National Park_), Viktorijas štata ziemeļu daļā
- Aideilijas nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā (_Idalia National Park_), Kvīnslendas vidusdaļā, izveidots 144000 hektāru akāciju (gk. _Acacia aneura_) un eikaliptu mežu un krūmāju aizsardzībai un saglabāšanai
- Altiaghadžas nacionālais parks nacionālais parks Azerbaidžānā (_Altıağac Milli Parkı_), Hizi rajona ziemeļu daļā, pie Hizi pilsētas
- Agvaragves nacionālais parks nacionālais parks Bolīvijā (_Aguaragūe, Parque Nacional_), Tarihas departamentā
- Amboro nacionālais parks nacionālais parks Bolīvijā (_Amboró, Parque Nacional_), Santakrusas departamenta rietumos
- Abroļuša jūras nacionālais parks nacionālais parks Brazīlijā (_Abrolhos, Parque Nacional Marinho dos_), Baijas štata dienvidaustrumos
- Amazonijas nacionālais parks nacionālais parks Brazīlijā (_Amazônia, Parque Nacional da_), atrodas Paras štata rietumos, Tapažosas upes kreisajā pusē
- Aparadusa da Seras nacionālais parks nacionālais parks Brazīlijā (_Aparados da Serra, Parque Nacional de_), Santakatarinas un Riugrandi du Sulas štatā
- Aragvajas nacionālais parks nacionālais parks Brazīlijā (_Araguaia, Parque Nacional do_), Tonkantinas štatā, Aragvajas upes Bananalas salas ziemeļu galā
- Arli-Madžoari nacionālais parks nacionālais parks Burkinafaso (_Arly-Madjoari, Parc National_), Austrumu reģiona dienvidu daļā, pie robežas ar Beninu
- Andrē-Feliksa nacionālais parks nacionālais parks Centrālāfrikas Republikā (_André-Félix, Parc National_), Vakagas provinces austrumu daļā
- Alberto de Agostini nacionālais parks nacionālais parks Čīlē (_Alberto de Agostini, Parque Nacional_), Ugunszemes dienvidos
- Krīgera nacionālais parks nacionālais parks Dienvidāfrikas Republikas ziemeļaustrumos (“Kruger National Park”), Limpopo un Mpumalanas provinces austrumu daļā, pie Mozambikas robežas, platība — 18200 kvadrātkilometru, dibināts 1898. g. kā rezervāts, nacionālā parka statuss kopš 1926. g.
- A. Bermudesa nacionālais parks nacionālais parks Dominikānā, Santjago provincē (_Armando Bermúdez, Parque Nacional_)
- Abū Gelluma nacionālais parks nacionālais parks Ēģiptē (_Abu Gallum National Park_), Sīnāja pussalas austrumos, Akabas līča piekrastē
- Alena kalna nacionālais parks nacionālais parks Ekvatoriālajā Gvinejā (_Monte Alén, Parque Nacional de_)
- Abidžatas-Šallas ezeru nacionālais parks nacionālais parks Etiopijā (_Abijatta-Shalla Lakes National Park_), kurā var sastapt tūkstošiem flamingu, atrodas \~200 km uz dienvidiem no Adisabebas
- Auroras memoriālais nacionālais parks nacionālais parks Filipīnās (_Aurora Memorial Park National Park_), Lusonas salas austrumu daļā, Auroras provincē
- Apo nacionālais parks nacionālais parks Filipīnās (_Mount Apo National Park_), izveidots Apo vulkāna apkārtnes faunas un floras aizsardzībai
- Agaltas grēdas nacionālais parks nacionālais parks Hondurasā (_Sierra de Agalta, Parque Nacional_), Olančo departamentā
- Anši nacionālais parks nacionālais parks Indijā (_Anshi National Park_), Karnātakas un Goa štatā
- Asināras nacionālais parks nacionālais parks Itālijā (_Asinara, Parco Nazionale_), Vidusjūrā, ietver Asināras salu un jūras akvatoriju ap to
- Stelvijas nacionālais parks nacionālais parks Itālijas ziemeļu daļā (it. "Parco nazionale dello Stelvio"), Austrumalpu Ortlesa masīvā (3899 m), starp Adidžes un Adas augšteci, platība - 956,3 kvadrātkilometri, dibināts 1935. g.
- Akanas nacionālais parks nacionālais parks Japānā (_Akan National Park_), Hokaido salas austrumu daļā
- Ašidzuri Uvakai nacionālais parks nacionālais parks Japānā (_Ashizuri-Uwakai National Park_), Koči prefektūrā, Šikoku salas dienvidu daļā
- Ābela Tasmana nacionālais parks nacionālais parks Jaunzēlandē (_Abel Tasman National Park_), atrodas Dienvidsalas ziemeļos
- Aoraki/Kuka kalna nacionālais parks nacionālais parks Jaunzēlandē (_Aoraki/Mount Cook National Park_), Dienvidsalā, Kenterberijas reģionā
- Aspairinga kalna nacionālais parks nacionālais parks Jaunzēlandē (_Mount Aspiring National Park_), Dienvidsalas dienvidrietumu daļā
- Tonariro nacionālais parks nacionālais parks Jaunzēlandes Ziemeļsalā ("Tongariro National Park"), vulkāniskā plato augstākajā daļā, platība - 661 kvadrātkilometrs, dibināts 1894. g., 3 darbīgi vulkāni, karstie avoti, nelieli šļūdoņi, lavas lauki
- Ureveras nacionālais parks nacionālais parks Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļu daļā ("Urewera National Park"), Vulkāniskā plato malā, platība - 1842,1 kvadrātkilometrs, dibināts 1954. g., mīt kivi u. c. putni, aklimatizēti brieži un oposumi
- Ansas-Borego tuksneša štata parks nacionālais parks Kalifornijas štata dienvidos (_Anza-Borrego Desert State Park_), Kolorādo tuksneša rietumu malā
- Antikosti nacionālais parks nacionālais parks Kanādā (_Anticosti, Parc national d’_), Kvebekasprovincē, Sentlorensa līča Antikosti salā
- Aujuitukas nacionālais parks nacionālais parks Kanādā (_Auyuittuq National Park_), Bafina salas austrumu piekrastē, Deivisa šauruma krastā
- Aulavikas nacionālais parks nacionālais parks Kanādā (_Aulavik National Park_), Ziemeļu Ledus okeāna Benksa salas ziemeļu daļā
- Joho nacionālais parks nacionālais parks Kanādā ("Yoho National Park"), Britu Kolumbijā, Klinšu kalnu rietumu nogāzē, platība - 1313 kvadrātkilometri, dibināts 1886. g.
- Bajanavilas nacionālais parks nacionālais parks Kazahstānā, Pavlodaras apgabala dienvidrietumu daļā
- Austrumcavo nacionālais parks nacionālais parks Kenijā (_Tsavo East National Park_), Austrumu provinces dienvidos un Krasta provincē
- Amakajaku nacionālais parks nacionālais parks Kolumbijā (_Amacayacú, Parque National Natural_), Amazonasas departamenta dienvidos
- Aleksandra Humbolta nacionālais parks nacionālais parks Kubā (_Alejandro de Humboldt, Parque Nacional_), izveidots Kubas salas austrumos, lai saglabātu dabas daudzveidību
- Ankarafancikas nacionālais parks nacionālais parks Madagaskarā (_Ankarafantsika, Parc National dʾ_), Mahadzangas provincē
- Arginas sēkļa nacionālais parks nacionālais parks Mauritānijas rietumos (_Banc d’Arguin, Parc National du_), Dahlet Nuadibu un Inširi vilājā, Atlantijas okeāna piekrastē, ietver arī Arginas līci
- Alakranesas rifa nacionālais parks nacionālais parks Meksikā (_Arrecife Alacranes, Parque Nacional_), Meksikas līča dienvidaustrumu daļā
- Aiaisas/Rehtersvelda nacionālais parks nacionālais parks Namībijā un Dienvidāfrikā (_|Ai-|Ais/Richtersveld Transfrontier Park_), izveidots 2003. gadā, apvienojot Namībijas ǀAi-ǀAis karsto avotu parku un Dienvidāfrikas Rehtersveldas nacionālo parku
- Austrumšeldas nacionālais parks nacionālais parks Nīderlandē (_Nationaal Park Oosterschelde_), Zēlandes provincē, ietver Austrumšeldas līci un tā piekrastes
- Ajubijas nacionālais parks nacionālais parks Pakistānas ziemeļu daļā (_Ayubia National Park_), Haibaras Pahtūnhvas provincē, uz ziemeļrietumiem no Islāmābādas, izveidots mērenās joslas mežu aizsardzībai
- Altopurusas nacionālais parks nacionālais parks Peru (_Alto Purús, Parque Nacional_), Ukajali reģiona dienvidaustrumos
- Amotapes kalnu nacionālais parks nacionālais parks Peru (_Cerros deAmotape, Parque Nacional_), Tumbesas reģionā
- Akageras nacionālais parks nacionālais parks Ruandā (_Akagera, Parc National ď_), atrodas valsts ziemeļaustrumos pie Tanzānijas robežas, dibināts 1934. gadā, ietver savannu, kalnu un purvu biotopus
- Aigvestortesas un Santmaurisi ezera nacionālais parks nacionālais parks Spānijā (_Aigūestortes i Estany de Sant Maurici, Parc Nacional d’_), Katalonijas ziemeļrietumu daļā
- Agtelekas nacionālais parks nacionālais parks Ungārijā (_Aggteleki Nemzeti Park_), Boršoda-Abaūja-Zemplēna meģē
- Agvaro-Gvarikito nacionālais parks nacionālais parks Venecuēlā (_Aguaro-Guariquito, Parque Nacional_), Gvariko štatā
- Anrī Pitjē nacionālais parks nacionālais parks Venecuēlā (_Henri Pittier, Parque Nacional_), Karabobo štatā
- ASV dolārs naudas pamatvienība ASV, kas tiek izmantota arī Austrumtimoras Demokrātiskajā Republikā, Britu Indijas Okeāna Teritorijā, Britu Virdžīnu Salās, Ekvadoras Republikā, ASV Guamas Teritorijā, Māršala Salu Republikā, Mikronēzijas Federatīvajās Valstīs, Palau Republikā, Puertoriko Sadraudzībā, Tērksas un Kaikosas Salās, Ziemeļu Marianas Salās, kā arī paralēli ar vietējām valūtām Haiti Republikā, Panamas Republikā un Salvadoras Republikā
- rūpija Naudas vienība (piemēram, Indijā, Indonēzijā, Pakistānā); attiecīgā naudas zīme, monēta
- kina Naudas vienība Papua-Jaungvinejas Neatkarīgajā Valstī, sīknauda - toea
- gvarani Naudas vienība Paragvajā; 1 gvarani = 100 sentimo
- Angaura Neaura - Palau Republikas štata nosaukums taitiešu valodā
- Šabhu'ot Nedēļas svētki 50 dienas pēc Pashā svētkiem
- samizdats Nelegāla aizliegtas literatūras izdošana Padomju Savienībā
- samizdat Nelegāla aizliegtas literatūras izdošana Padomju Savienībā un citās Austrumeiropas valstīs
- Boajana neliela sala Filipīnās, Mimaropas reģionā, Dienvidķīnas jūras dienvidaustrumos, Palavanas salas ziemeļrietumu piekrastē
- Batasa neliela sala Filipīnās, Palavanas provincē, Palavanas salas ziemeļu gala austrumu piekrastē
- Batbatana neliela sala Filipīnās, Sulu jūras ziemeļaustrumos, rietumos no Panajas salas, Rietumu Visajas reģiona Antikes provincē
- osuārijs neliela tvertne mirušā kaulu glabāšanai; tādu lietoja zoroastrieši Irākā, Palestīnā, Ēģiptē, Vidusāzijā
- Bakvitas salas nelielu salu grupa Filipīnās, Lusonas jūras dienvidos, Palavanas pasāžas ziemeļrietumos, Palavanas salas ziemeļrietumu piekrastē
- Maitigida nelielu salu grupa Filipīnās, Sulu jūras ziemeļrietumos, Palavanas salas ziemeļaustrumu piekrastē
- Sanmigela salas nelielu salu grupa Sulu jūrā, Filipīnu Mimaropas reģiona Palavanas provinces teritorija
- paronihija Neļķu dzimtas apakšdzimta ("Paronychinoideae"), no kuras Latvijā sastopami gauri, pagauri un trūkumzālītes
- briganti Nemiernieki, laupītāji; algotņu pulki, kas karaļa Jāņa gūsta laikā (1358. g.) sargāja Parīzi un bija pazīstami ar savu mežonību; brigani
- brigani Nemiernieki, laupītāji; algotņu pulki, kas karaļa Jāņa gūsta laikā (1358. g.) sargāja Parīzi un bija pazīstami ar savu mežonību; briganti
- Alkšņupīte Nigras kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Blomes pagastā, iztek no Pauru dīķa
- Kastālija Nimfa Sengrieķu mitoloģijā, kura glābdamās no Apollona uzmācības metās avotā Parnas kalna pakājē
- Kuldīgas novads nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu
- Saldus novads nodibināts 2009. g. ietverot Saldus pilsētu un Ezeres, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, paplašināts 2021. g pievienojot Blīdenes, Cieceres un Remtes pagastu, kā arī Brocēnu pilsētu, robežojas ar Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles novadu, kā arī ar Lietuvu
- Ludzas novads nodibināts 2009. g., ietvēra Ludzas pilsētu, Briģu, Cirmas, Isnaudas, Istras, Nirzas, Ņukšu, Pildas, Pureņu un Rundēnu pagastu, 2021. g. pievienots Blontu, Ciblas, Goliševas, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mežvidu, Mērdzenes, Pasienes, Pušmucovas, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagasts, robežojas ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu novadu, kā arī ar Krieviju
- uzturēšanas remonts nolietotu vai bojātu spēkratu remonts, atjaunojot atsevišķu mezglu un sistēmu darbspēju. Par spēkratu uzturēšanas remontu parasti maksā no apgrozāmiem līdzekļiem
- standartatmosfēra Nosacīta atmosfēra, kuras parametri nav atkarīgi no meteoroloģiskajiem apstākļiem un kura pamatojas uz ilgstošu novērojumu rezultātiem; galvenie fizikālie raksturlielumi: atmosfēras spiediens jūras līmenī - 1013,25 hPa, temperatūra jūras līmenī +15 °C grādi, blīvums jūras līmenī 1,225 kg/m^2^, temperatūras gradients: līdz 11 km augstumam (-6,5 °C/km), no 11-20 km (0 °C/km), 20-32 km (+1 °C/km)
- Vidējie Austrumi nosacīts apzīmējums teritorijai Rietumāzijā, starp Eiropu un Pakistānu, dažkārt aizstāj terminu "Tuvie Austrumi", bet biežāk ar to apzīmē Tuvo Austrumu valstis kopā ar Irānu un Afganistānu
- dzimstības koeficients noteiktā laikā dzīvi dzimušo bērnu skaita attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu noteiktā teritorijā. Parasti izsaka promilēs uz vienu kalendāro gadu
- notocactus Notocactus rutilans - sarkanīgās parodijas ("Parodia rutilans") nosaukuma sinonīms
- neptūnisms Novecojusies ģeoloģiska teorija, pēc kuras visi ieži ir veidojušies ūdenī primārajā Pasaules okeānā un grēku plūdos
- O'Higinsa O'Higinsa ezers - atrodas Patagonijas Kordiljeras austrumu piekājē 285 m vjl., Čīlē un Argentīnā (kur saucas - Sanmartina ezers), platība - 1010 km^2^, glaciālas izcelsmes, fjordveida līči, ieslīd O'Higinsa šļūdonis
- valsts nodeva obligāts maksājums valsts budžetā (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā) vai likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajos gadījumos pašvaldības budžetā kā atlīdzība par nodrošinājumu, ko valsts institūcijas devušas uzņēmējdarbībai, vai par sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī likumos paredzētiem speciāliem mērķiem (ceļu, ostu un sakaru sistēmu uzturēšanai un attīstībai, iedzīvotāju un dabas ekoloģiskajai aizsargāšanai, teritorijas labiekārtošanai un citiem mērķiem)
- Valola Ogres kreisā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 17 km, iztek no Stirnezera, tek caur Pakšēnu (Valolas) ezeru, augšteci līdz Pakšēnu ezeram dēvē arī par Lubeju un Lubiju
- Lubija Ogres pietekas Valolas augšteces posma līdz Pakšēnu ezeram, kas tagad tiek dēvēts par Lubeju, senāks nosaukums
- hidrogrāfija okeanoloģijas nozare, kas apraksta Pasaules okeāna daļas
- pahipodija Oleandru dzimtas ģints ("Pachypodium")
- pafiopedila Orhideju dzimtas ģints ("Paphiopedilum")
- Beleima ostas pilsēta Amazones deltā, Brazīlijas ziemeļaustrumos, Paras štata administratīvais centrs, 1436000 iedzīvotāju (2007. g.); Belena, Para
- Heistingsa ostas pilsēta Lielbritānijā (_Hastings_), Anglijas dienvidaustrumu daļā, pie Padekalē šauruma, 90300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Jaungvineja Otra lielākā sala pasaulē (aiz Grenlandes, "New Guinea"), atrodas Melanēzijā, Klusā okeāna rietumos, uz ziemeļiem no Austrālijas, apskalo Jaungvinejas, Zālamana un Koraļļu jūra, sadalīta starp Indonēziju un Papua-Jaungvineju, platība - 829000 kvadrātkilometru, garums - >2400 km, platums - līdz 700 km, augstākā virsotne - 4884 m
- Parana Otra lielākā upe Dienvidamerikā (sp. val. "Rio Parana"), Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajas robežupe, sākas Brazīlijas plakankalnē satekot Paranaibai un Riugrandi, garums - 3150 km, kopā ar Riugrandi 4380 km, lejtecē saplūstot ar Urugvaju un ietekot Atlantijas okeānā, veido estuāru - Laplatas līci
- kadešs Otrās Mozus grāmatas fragments (13:1 - 10) par visu pirmdzimušo novēlēšanu Tam Kungam, par Pashā svinēšanu un par tefillīnu
- Otte Ottes dzirnavezers - uzpludināts uz Paparzes upes Alūksnes novada Kalncempju pagastā, platība - 3,7 ha; Altes dzirnavezers; Attes dzirnavezers, Otes dzirnavezers
- pauļenieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Pauļi" iedzīvotāji
- aplokainis Pa apkārtceļiem, aplinkus, aplinki
- kviekāt Pa brīdim iekviekties
- paglaudīties Pa brīžam apskaut un paglaudīt
- brēkalēt Pa brīžam nedaudz skaļi raudāt
- sniegaļāt Pa brīžam snigt retām pārslām
- četratā Pa četriem (cilvēkiem) kopā
- pagodīgs Pa daļai godīgs
- sausens Pa daļai sauss
- suga Pa daļai, brīžiem
- padedzināt Pa daļām dedzināt
- livrezons Pa daļām izdotas grāmatas burtnīca
- papurtināt Pa daļām izšķērdēt
- lupināt Pa daļām ņemot, raujot nost čaulu, mizu u. tml., tīrīt, lobīt (ko)
- lupināt Pa daļām ņemt, raut nost (čaulu, mizu u. tml., piemēram, auglim, dārzenim)
- iestūriski Pa diagonāli, šķērsām iepretim; platā vai šaurā leņķī
- pārām Pa divi
- duets Pa diviem (parasti dziedāt)
- divatā Pa diviem, (cilvēkiem) kopā, divi vien
- burzināt Pa druscītei drupināt, sīki smalcināt
- atpļekāt Pa dubļiem atbrist
- žampāt Pa dubļiem bradāt, ūdenī plunčāties
- močāties Pa dubļiem mīcīties (kustēties)
- pļenkāt Pa dubļiem staigāt
- atšļorāt Pa dubļiem, slapju ceļu atnākt
- čačkas Pa dzelzceļu stumjami zemi un plati ratiņi Krievijā
- slīdzobrats Pa dzenvārpstu aksiāli pārvietojams zobrats; virpās izmanto suporta piedziņā
- noplosīt Pa gabalam noplēst, noplūkt
- izvalcīt Pa gabaliem, pa vienam vilkt ārā, izvilkt
- denderiski Pa galvu pa kaklu
- pārkučeniski Pa galvu pa kaklu
- tantariski Pa galvu pa kaklu
- tantariskis Pa galvu pa kaklu
- trimtrallām Pa galvu pa kaklu
- trīskājīgi Pa galvu pa kaklu
- kučaniski Pa galvu un kaklu, kūleniski
- kučāniski Pa galvu un kaklu, kūleniski; kučaniski
- kučeniski Pa galvu un kaklu, kūleniski; kučaniski
- kūkumiski Pa galvu, pa kaklu
- tuteniski Pa galvu, pa kaklu
- piekučot Pa galvu, pa kaklu, apmetot kūleni pietraukties
- piekučoties Pa galvu, pa kaklu, apmetot kūleni pietraukties
- ar līkumu Pa garāko ceļu (virzīties, pārvietoties)
- gāžam Pa gāžam - garlaicībai, pa niekam, nevajadzīgi
- glužam Pa glužam - pilnīgi, viss un gatavs
- grupveidā Pa grupām, grupās
- nopļuņčāt Pa izmirkušu ceļu (kādu gabalu) nobraukt
- čīpoties Pa jokam cīkstēties
- štukoties Pa jokam dusmoties
- švībināt Pa jokam grasīties pērt
- mirāt Pa jokam izlikties mirušam
- drullēties Pa jokam kauties, lauzties
- šņakstīties Pa jokam ķerstīties, grābstīties
- niķināt Pa jokam, lēni sist bērnam, zirgam
- kablogramma Pa kabeli pārraidīta telegramma
- dandariski Pa kaklu, pa galvu
- lielumai Pa lielākai daļai
- vairākais Pa lielākai daļai, visvairāk
- runčoties Pa mājām dzīvot
- mēmisks Pa mēmisko - labi, veiksmīgi
- ņukāties Pa miegam grozīties (kustēties, spārdīties)
- muļāt Pa muti viļāt
- muļīt Pa muti viļāt, bez zobiem ēst
- iegramdīt Pa nelīdzenu ceļa posmu ar zināmu piepūli ievelt iekšā
- atšļūkāt Pa nepiemērotu ceļu, ragavās (atkusnī), ar grūtībām atbraukt
- tuvošanās Pa orbītu lidojošu kosmisko lidaparātu manevru virkne, kuras rezultātā lidaparātu savstarpējais attālums un ātrums tiek samazināti līdz iepriekš uzdotai nelielai vērtībai, lai izdarītu apskati, veiktu sakabināšanos u. c. operācijas
- dubultvārpa Pa pārim kopā saaugušas vārpas; jumala
- dubultauglis Pa pārim kopā saauguši augi; jumala
- piecatā Pa pieciem (cilvēkiem) kopā
- atpilināt Pa pilienam notecināt
- paprāši Pa prātam
- priekšu Pa priekšu
- precedēt Pa priekšu iet, iepriekš būt, priekšā atrasties, pārsniegt
- pusaizmidzis Pa pusei aizmidzis
- pusirā Pa pusei atiris, vaļīgs
- panērt Pa pusei atvērt
- pasvēte Pa pusei brīvdiena
- pusdusmīgs Pa pusei dusmīgs, nepatīkams
- pusgaisā Pa pusei gaisā
- pusgaisos Pa pusei gaisā
- pusizkārsis Pa pusei izbadējies
- pusizgribējies Pa pusei izsalcis
- pusizsalcis Pa pusei izsalcis
- pusizsīcis Pa pusei izsalcis
- apžārbis Pa pusei jāteniski
- apžārniskis Pa pusei jāteniski
- pakliedzeniski Pa pusei kliedzot, pārmērīgi skaļi
- pakliedziski Pa pusei kliedzot, pārmērīgi skaļi
- pakrievs Pa pusei krievs
- puspalekdamies Pa pusei lēkdams
- pusmiegains Pa pusei miegains, apmiegojies, samiegojies
- puskariņ Pa pusei nokāries
- aizsprāgt Pa pusei nosprādzis
- pusbirā Pa pusei piebērts
- puskravā Pa pusei piekrauts
- pusragana Pa pusei ragana, sieviete ar dažādām prasmēm, ko apkārtējie neizprata
- narrante Pa pusei runājot, rečitējot
- puserrīgs Pa pusei sadusmojies, dusmīgs
- pusgruvis Pa pusei sagruvis, sadragāts
- pussagubis Pa pusei salīcis, sakrities
- pusgubu Pa pusei salīcis, sakupis
- pusgubus Pa pusei salīcis, sakupis
- pussāņus Pa pusei sāniski
- ieteceņus Pa pusei skriešus
- pusgaudens Pa pusei slims vai kropls
- pusšķērsu Pa pusei šķībi, pa pusei šķērsām
- pustupus Pa pusei tupus
- pusjautājoši Pa pusei vaicājoši
- pusvaļš Pa pusei vaļējs
- pussvārks Pa pusei vilnas, pa pusei linu svārki
- pussklābiņu Pa pusei, daļēji auļos
- pussklābiņus Pa pusei, daļēji auļos
- paraudus Pa pusei, gandrīz raudot, raudulīgi
- puškārteņus Pa pusei, ne pilnībā
- rocgaliski Pa roku galam, neveikli, neuzmanīgi
- pļockāt Pa salijušu zemi staigāt
- sapniski Pa sapņiem
- sešatā Pa sešiem (cilvēkiem) kopā
- atklumburēt Pa sliktu ceļu atbraukt
- ķīpsla Pa šķiedru sadalīts koks
- šņagāties Pa šņagām rakņāties
- telegramma Pa telegrāfa tīklu pārraidīts teksts, attēls
- tikmēr Pa to laiku
- tiku Pa to laiku
- tostarp Pa to laiku, tikmēr
- trijatā Pa trijiem (parasti cilvēkiem) kopā
- mirks Pa ūdens virsmu sviests plakans akmentiņš
- vairatā Pa vairākiem (parasti cilvēkiem) kopā
- vienat Pa vienam
- pielasīt Pa vienam ceļot no zemes vai raujot (ko), piepildīt (ar to guzu) - par putniem
- apgubām Pa vienam vai diviem pie gubas
- atsevišķi Pa vienam, (katrs) par sevi
- vienatā Pa vienam; viens pats
- viendzivi Pa viendzivi - pa vienai dzijai
- nobarvilna Pa ziemu izaugusī vilna
- ārtecis Pa ziemu turama cūka
- apada Paada - adīta vīzes pazole
- paeicināt Paaicināt
- palūgt Paaicināt (kādu kur iet, ko darīt)
- pasavedināties Paaicināt iet sev līdzi
- pasavesties Paaicināt iet sev līdzi
- pasaākstīties Paākstīties
- dušekija Paalksnis - bērzu dzimtas ģints ("Duschekia")
- duschekia Paalkšņi
- TOP Paanga; Tongas Karalistes valūtas kods, sīknauda - seniti
- pavārtīt Paārdīt (piemēram, sienu, labību)
- pabeserēt Paārstēt
- padakterēt Paārstēt
- padokterēt Paārstēt
- palečīt Paārstēt
- papravīt Paārstēt
- pakaņģerēt Paārstēt (zirgu vai citu dzīvnieku)
- pasaārstēties Paārstēties
- pasalečīties Paārstēties
- pasazālēties Paārstēties
- pabeserēties Paārstēties, paveseļoties
- patecināt Paasināt, patrīt (piemēram, ar tecīlu)
- šmīksts Paass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja ko samērā tievu, plānu, elastīgu strauji skar gaisa plūsma vai ja tas strauji virzās gaisā
- pastaģis Paaste, vieta zem astes
- akcelerācija Paātrinājums (parasti kāda organisma attīstībā)
- akcelerācija Paātrināšanās; kustības maiņa
- iedrīzināt Paātrināt
- pačaganēt Paātrināt
- pieātrināt Paātrināt
- uzsteigt Paātrināt
- pasteidzināt Paātrināt (darbību, norisi)
- katalizēt Paātrināt ķīmiskas reakcijas norisi
- forsēt Paātrināt, pastiprināt, sasprindzināt
- suģestopedija Paātrināta apmācību sistēma, kas saistīta ar hipnotisku iedvesmošanu
- hiperpsihoze Paātrināta domāšana; ārkārtīga garīgā aktivitāte
- katodstari Paātrināta elektronu plūsma, ko izstaro katods
- tahipnoja Paātrināta elpošana (40-60 elpas vilcienu minūtē)
- termopolipnoja Paātrināta elpošana augstas temperatūras vai drudža gadījumā
- hiperfiltrācija Paātrināta glomerulārā filtrācija; parasti agrīna insulīnatkarīgā cukura diabēta pazīme
- superovulācija Paātrināta ovulācija
- sirdsklape Paātrināta sirdsdarbība
- sirdsklapētājs Paātrināta sirdsdarbība
- sirdsklapītes Paātrināta sirdsdarbība
- tahikardija Paātrināta sirdsdarbība
- ponopalmoze Paātrināta sirdsdarbība no vieglas piepūles
- aizaelšana Paātrināta un apgrūtināta elpošana
- aizelsa Paātrināta un apgrūtināta elpošana
- hiperpnoja Paātrināta un padziļināta elpošana
- tahitrofisms Paātrināta vielmaiņa
- ātrvirpa Paātrinātas darbības virpa
- turbo Paātrināts režīms; turborežīms
- taibreiks Paātrināts sporta sacensības vai tās posma uzvarētāja noskaidrošanas veids (gk. tenisā, volejbolā)
- kanālstari Paātrinātu pozitīvo jonu plūsma, kuru iegūst katodstaru lampā
- incalzando Paātrinot kustību
- spedente Paātrinot, pasteidzinot
- ačelerando Paātrinot, sasteidzot
- audze Paaudze
- augums Paaudze
- dzimums Paaudze
- maiņa Paaudze, kura nomaina iepriekšējo paaudzi (piemēram, kādā nozarē)
- ģenerācija Paaudze; visi kādu vecāku pēcnācēji
- prāvs Paaudzies
- cocans Paaudzies bērns
- zemaudze Paauga
- garenslīpums Paaugstinājuma vai pazeminājuma un ceļa horizontālā attāluma attiecības rādītājs, parasti izteikts procentos vai promiles
- pjedestāls Paaugstinājums (ar dažāda augstuma pakāpieniem), uz kura nostājas apbalvojamie, godināmie sporta sacensību uzvarētāji
- perons Paaugstinājums (blakus sliedēm), pie kura piestāj un no kura atiet vilcieni
- podests Paaugstinājums (parasti uz skatuves, estrādes)
- ambons Paaugstinājums agrīno kristiešu, katoļu un pareizticīgo baznīcās; uz tā notur vienu dievkalpojuma daļu un lasa sprediķus
- apurs Paaugstinājums jeb sausa vieta purvā
- pielips Paaugstinājums maizes klaipā
- bema Paaugstinājums runātājam sinagogā
- podijs Paaugstinājums runātājiem vai dziedātājiem
- almemārs Paaugstinājums sinagogā, no kura tiek lasīta Tora
- kancele Paaugstinājums sprediķošanai baznīcā
- pielups Paaugstinājums uz maizes klaipa (arī iedobums šur un tur)
- estokāde Paaugstinājums uz pāļiem vai kraķiem pagaidu piestātnēm, platformām
- katafalks Paaugstinājums zārka novietošanai (sēru ceremonijas laikā)
- pacēlums Paaugstinājums Zemes (planētas) virsā; paaugstināta vieta (kādā apvidū)
- krūce Paaugstinājums, ar sūnu apaudzis cinis
- katedra Paaugstinājums, arī pults publiskam runātājam
- valsts Paaugstinājums, kalns
- ātrumvalnis Paaugstinājums, kas izbūvēts braukšanas ātruma ierobežošanai
- gumba Paaugstinājums, kaudze; viļņains paaugstinājums
- estrāde Paaugstinājums, kur uzstājas koris, orķestris, atsevišķi mākslinieki, oratori u. tml.
- kruva Paaugstinājums, nelīdzenums
- kumums Paaugstinājums, nelīdzenums, uzkūkums
- postaments Paaugstinājums, paaugstināts paliktnis, pamatne (kā) novietošanai
- nelīdzenums Paaugstinājums, padziļinājums (kā virsmā)
- nors Paaugstinājums, pakalne
- stāveklis Paaugstinājums, pamatne, molberts
- uzrobs Paaugstinājums, reljefa izcilnis
- ešafots Paaugstinājums, uz kura izpilda nāves sodu
- promovends Paaugstināmais; persona, kurai piešķir zinātnisku (doktora) grādu
- avangzemanga Paaugstināšana
- sacelt Paaugstināt (cenu, maksu), parasti ievērojami
- saskrūvēt Paaugstināt (cenu, maksu), parasti ievērojami; palielināt (kā apjomu., intensitāti u. tml.), parasti ievērojami
- uzcenot Paaugstināt (kā) cenu, parasti tirdzniecības izdevumu segšanai
- pacelt Paaugstināt (kāda fizikāla lieluma, parasti temperatūras, spiediena) skaitlisko vērtību; panākt, būt par cēloni, ka (kam) palielinās šāda skaitliskā vērtība
- pacelt Paaugstināt (kādu par ko)
- uzcirst Paaugstināt (maksu, cenu)
- uzsist Paaugstināt (maksu, cenu)
- uzskrūvēt Paaugstināt (maksu, cenu)
- pacelt Paaugstināt (piemēram, cenas); palielināt (kā daudzumu, apjomu)
- iedārdzināt Paaugstināt cenas
- uzdārdzināt Paaugstināt cenu
- augstināt Paaugstināt, pacelt
- promovēt Paaugstināt; piešķirt zinātnisku (doktora) grādu; dot augstāku grādu
- komerccena Paaugstināta cena (precei, pakalpojumam), ko nosaka tirgotājs (parasti pastāvot paralēli arī valsts noteiktajai cenai)
- stresjutība Paaugstināta dzīvnieku organisma reakcija uz dažādu nelabvēlīgu vides faktoru iedarbību
- tahifrēnija Paaugstināta garīgā aktivitāte
- klētsgrīda Paaugstināta grīda klēts lieveņveida izbūvē
- kriestēzija Paaugstināta jutība pret aukstumu
- hiperergija Paaugstināta jutība, viena no alerģijas izpausmēm
- hipererģija Paaugstināta jutība, viena no alerģijas izpausmēm
- oksipātija Paaugstināta organisma jutība pret gaismu, pieskārieniem vai sāpēm
- postaments Paaugstināta pamatne (piemēram, kolonnai, statujai)
- viktimitāte Paaugstināta personas spēja, dažādu garīgu un fizisku īpašību dēļ, objektīvos apstākļos kļūt par noziedzīgu uzbrukumu objektu
- hiperalgēzija Paaugstināta sāpju jutība
- hiperalģija Paaugstināta sāpju sajūta
- biezpiens Paaugstinātā temperatūrā sarecinātas, no sūkalām atdalītas piena olbaltumvielas
- tens Paaugstinātas jaudas sprāgstviela - balta, kristāliska, ūdenī nešķīstoša, labi presējama
- tertanitropentaeritrīts Paaugstinātas jaudas sprāgstviela - balta, kristāliska, ūdenī nešķīstoša, labi presējama; tens
- tetrils Paaugstinātas jaudas sprāgstviela (tetranitrofenilmetilnitroamīns), kristāliska viela gaiši dzeltenā krāsā; lieto detonatoros
- katelektrotonuss Paaugstinātas kairināmības stāvoklis (vietējais kairinājums) nervā vai citā jutīgā audā, attīstās katoda pielikšanas sfērā, ja laiž cauri līdzstrāvu
- apireksija Paaugstinātas temperatūras trūkums drudža slimībās
- hiperrefleksija Paaugstināti refleksi
- uzkāpt Paaugstināties (līdz noteiktai pakāpei) - parasti par temperatūru, spiedienu
- pasacelties Paaugstināties (par līmeni ūdenstilpē)
- kāpt Paaugstināties (parasti par temperatūru, spiedienu)
- kāpt Paaugstināties (piemēram, par cenām, vērtspapīriem, papīrnaudas kursu); kļūt ar lielāku vērtību (piemēram, par akcijām)
- celties Paaugstināties (piemēram, par līmeni, temperatūru, spiedienu); palielināties (piemēram, par vērtību)
- uzkāpt Paaugstināties vai palielināties (līdz noteiktai pakāpei) - piemēram, par cenu, darba ražību
- hemihipertonija Paaugstināts (arteriāls vai muskuļu) tonuss ķermeņa vienā pusē
- panhromatisms Paaugstināts (piemēram, fotoplates, fotofilmas) jutīgums pret zaļiem, dzelteniem un sarkaniem stariem
- mikroalbuminūrija Paaugstināts albumīna līmenis urīnā, bet pārāk zems, lai to varētu noteikt ar parastām metodēm
- hipertonija Paaugstināts asinsspiediens
- hiperaciditāte Paaugstināts kuņģa sulas skābums
- vagotonija Paaugstināts parasimpātiskās nervu sistēmas tonusa stāvoklis
- katedris Paaugstināts sēdeklis, kādus parasti novieto mācības iestādēs mācības spēku vajadzībām; pārnestā nozīmē profesora vieta augstskolā
- sitosterinlēmija Paaugstināts sitosterīnu līmenis asinīs, īpaši beta sitosterīna, kas tiek absorbēts no uzturā lietojamiem dārzeņiem; reta forma saistīta ar ksantomatozi, tuberozi un cīpslu ksantomām, rodas bērnībā
- tirozinēmija Paaugstināts tirozīna līmenis asinīs un pastiprināta tirozīna un tā oksidācijas produktu izdale urīnā, pārmantoti tirozīnmaiņas traucējumi (autosomali receslva pārmantošana): klīniskā ainā dominē aknu cirozes simptomi
- epitonuss Paaugstināts tonuss, paaugstināts spriegums
- stulmājs Paaugsts celms
- pabust Paaugt
- paaugties Paaugt (3)
- ieaugties Paaugt un iesakņoties (par augiem)
- pastiepties Paaugties (garumā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
- pasacelties Paaugties (par augiem)
- pasastiepties Paaugties garumā
- paglabāt Paauklēt
- apauklēt Paauklēt (vairākus citu pēc cita)
- pasaauklēties Paauklēties
- aukstans Paauksts
- aukstens Paauksts
- aukstnējs Paauksts, dzestrs
- paauļot Paaulekšot
- paaurēt Paaurot
- pavējoties Paaušoties, padraiskuļoties
- paauties Paaut sev (zeķes)
- pakalēties Pabadenēties
- pabadenēties Pabadināties
- pabadēties Pabadināties
- pasabadīties Pabadīties
- pakāmēt Pabadoties
- pačauvēt Pabaidīt
- padrebināt Pabaidīt, parāt (kādu)
- patrauvēt Pabaidīt, patraucēt
- pabokstīties Pabaidīties
- pabidzīt Pabakstīt
- padakstīt Pabakstīt
- pasabalēties Pabalēties
- bāluksnējs Pabāls
- iebālzgans Pabāls
- bālnējs Pabāls, bālgans, blāvs, nespodrs
- bālūksnējs Pabāls, nespodrs
- pabelīt Pabalsināt
- subsīdija Pabalsts, ko galvenokārt naudas veidā piešķir (parasti valsts, tās iestāde) no budžeta līdzekļiem
- stīpendijs Pabalsts, ko saņem skolu, īpaši augstskolu audzēkņi kursa beigšanai no valsts, pašvaldību vai privātiem kapitāliem
- sukurss Pabalsts, palīdzība
- pīsla Pabaltās, vieglās pūkas, kas atliek no izkvēlojušām oglēm
- didymodon Pabārbulas
- Paborgas strauts Pabarga
- Paborga Pabarga, Runtortas ezera pieteka
- bārsts Pabari
- pabiri Pabari (1)
- pabārkšņi Pabārkši
- pabarāt Pabarot
- pabarināt Pabarot
- apbarāt Pabarot (daudzus)
- apbarot Pabarot (daudzus)
- paēdināt Pabarot (dzīvnieku)
- uzauzot Pabarot (zirgu) ar auzām
- paauzot Pabarot (zirgu), parasti ar auzām
- ieauzot Pabarot ar auzām
- izklesināt Pabarot līdz sātam, kārtīgi pacienāt
- apkopt Pabarot un uzturēt tīrus (mājdzīvniekus)
- aizkopt Pabarot, apkopt
- pārmitināt Pabarot, izmitināt kādu laiku
- apstribināt Pabarot, pastrebināt ar šķidru ēdienu (visu objektu kopumu)
- padrāzt Pabārt
- pašimpēt Pabārt, palamāt; pazobot
- pasabārties Pabārties
- pašimpēties Pabārties, palamāties; pazoboties
- apbāzt Pabāzt zem kā
- apstūķēt Pabāzt zem kā
- apbēdzināt Pabāzt zem kaut kā
- pastūķēt Pabāzt, arī novietot zem (kā), arī (kam) apakšā (parasti neveikli, nevīžīgi)
- pažaut Pabāzt, atstāt zem
- Pabbasch Pabaži
- Pabbasch Pabažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Pabažu pagastā
- patužīt Pabēdāt
- pabēdāt Pabēdāties
- pasabēdāties Pabēdāties
- pašmaukt Pabēgt
- pašmaukties Pabēgt
- pašmukt Pabēgt
- pamukt Pabēgt (1)
- pamukt Pabēgt (2)
- pamuģīt Pabēgt; paiet, paskriet
- sakopies Pabeidzis sakopties
- atbeigt Pabeigt
- beigtin Pabeigt
- dabeigt Pabeigt
- pabaigt Pabeigt
- pagalēt Pabeigt, izputināt
- uzderināt Pabeigt, noslēgt
- apgraut Pabeigt, pievarēt
- periods Pabeigta, noteiktā formā izveidota muzikālā doma
- apmīstīt Pabeigtās pagātnes forma no "mīstīt"
- izdarīts Pabeigts
- padarīts Pabeigts
- veikts Pabeigts
- pabēriņi Paberes
- pabārkšķi Paberi - labības vai citi smalkumi; milti, ko pirms cepšanas pabārsta zem maizes klaipa
- pabāršķi Paberi - labības vai citi smalkumi; milti, ko pirms cepšanas pabārsta zem maizes klaipa
- pabārsti Paberi - labības vai citi smalkumi; milti, ko pirms cepšanas pabārsta zem maizes klaipa
- pabērnis Pabērns (padēls vai pameita)
- Pabērzu ezers Pabērzes ezers Medumu pagastā
- paberzt Paberzēt
- paburzāt Paberzēt
- pašaravāt Paberzēt
- pasašaravāties Paberzēt (piemēram, ķermeni)
- pabraucīt Paberzēt, arī paglaudīt (ķermeņa daļu); pamasēt
- paburzīt Paberzēt, arī paspaidīt, paņurcīt (parasti ātri, steigā)
- pasuinīt Paberzēt, pakasīt
- apbraucīt Paberzēt, pamasēt
- patrīt Paberzēt, parīvēt
- pabrāzāt Paberzēt, paskrāpēt
- pabrāzāties Paberzēties
- pasuinīties Paberzēties
- patrašāties Paberzēties
- rhamnus Pabērzi
- krūklis Pabērzs ("Rhamnus")
- suņābele Pabērzs ("Rhamnus")
- vilkābele Pabērzs ("Rhamnus")
- rhamnaceae Pabērzu dzimta
- ceanots Pabērzu dzimtas ģints ("Ceanothus"), ko mēdz saukt arī par Kalifornijas ceriņiem, 50-60 sugu
- krūklis Pabērzu dzimtas ģints ("Frangula"), krūms ar plati eliptiskām lapām un vasarā sarkanām, rudenī spoži melnām ogām, \~50 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 auga
- zizifs Pabērzu dzimtas ģints ("Ziziphus"), krūmi, retāk nelieli koki, tropos un subtropos, no Dienvideiropas līdz Japānai, \~40 sugu, Latvijā introducēta 1 suga
- rhamnales Pabērzu rinda
- vīnkokaugi Pabērzu rindas dzimta ("Vitaceae"), kokveida liānas, nelieli koki, krūmi ar staraini daivainām vai saliktām lapām, raksturīgas zaru pārveidnes - vītes, ar ko augs ķeras pie balsta, 11-12 ģinšu, >700 sugu
- vīnkoks Pabērzu rindas dzimta ("Vitaceae"), kurā ietilpst kokveida liānas, retāk nelieli koki vai krūmi (piemēram, vīnkoki, mežvīni), 12 ģinšu, 700 sugu
- Paberzu ezers Pabēržu ezers Eglaines pagastā
- Pabērzu ezers Pabēržu ezers Eglaines pagastā
- Pabirzes ezers Pabēržu ezers Eglaines pagastā
- Pabērzes ezers Pabēržu ezers Medumu pagastā
- pabīdēt Pabīdīt
- pabudīt Pabīdīt
- pašībēt Pabīdīt
- pašķiebt Pabīdīt (parasti sānis)
- apbīdīt Pabīdīt zem kā
- pagumdīt Pabīdīt, pagrūstīt; pagrūst
- pašībēties Pabīdīties
- apbīdīties Pabīdīties zem kā
- pabiedināt Pabiedēt
- padraudēt Pabiedēt, draudīgi izturoties
- patusēties Pabiedroties
- patusoties Pabiedroties
- maiznuka Pabieza maizes rika, gabals
- pantags Pabieza putra
- pabiezai Pabiezi
- pumpulis Pabiezinājums dzijā
- pusbiezs Pabiezs
- breņģis Pabiezs kā maisījums, sabiezējis ēdiens
- paidušīns Pabiezs zīda audums
- frotē Pabiezs, mīksts cilpveida (parasti kokvilnas) audums
- pabiezi Pabieži
- pabiezs Pabiežs
- pačukstināt Pabikstīt (piemēram, degošas pagales, ogles)
- pačokāt Pabikstīt, parušināt, parakņāt (parasti ko meklējot)
- pačakarēt Pabikstīt, parušināt, parakņāt (parasti, ko meklējot)
- pabingāt Pabimbāt (2)
- pabires Pabiras
- smelte Pabiras
- pabara Pabiras (1)
- drazga Pabiras, atkritumi
- pabizinēt Pabizināt
- pabīdzīt Pabizot
- pabizinēt Pabizot
- pabižot Pabizot
- pabizoties Pabizot
- pablaku Pablakām
- pablakum Pablakām
- pablakus Pablakām
- pasablandīties Pablandīties
- pablāvēt Pablāvot
- pablāzmoties Pablāzmot
- pablenst Pablenzt
- patrombavāt Pablietēt
- pablunkšķināt Pablūkšināt
- pasabļaustīties Pabļaustīties
- paveplāt Pabļaustīties, paklaigāt
- pamaitāt Pabojāt
- pabražāt Pabradāt
- pabreņģēt Pabradāt
- pažampāt Pabradāt
- pasamīcīties Pabradāt pa dubļiem, māliem
- pašļokāt Pabradāt, ieminot, atstājot pēdas, sliedes
- pabražāties Pabradāties
- pažampāties Pabradāties
- pabraucināt Pabraucīt
- pašļaucīt Pabraucīt
- pažīgot Pabraucīt
- pabraukalēt Pabraukāt
- pabraukāties Pabraukāt
- pavilnīt Pabraukt garām
- aizdvašot Pabraukt garām (par vilcienu ar tvaika lokomotīvi)
- apbraukt Pabraukt zem kā
- patribulēt Pabrīdināt, pastrostēt
- pabriedināt Pabriedēt
- pabrīnēties Pabrīnīties
- pasabrīnāties Pabrīnīties
- pabrīns Pabrīņa zāles - ārstniecības vēršmēle ("Anchusa officinalis")
- pabristies Pabrist (1)
- pabrokastēt Pabrokastot
- pabruki Pabroķi - koka atspaidi, ko liek apkārt kaudzei, kā arī jaunbūves stūros līdz pamatu ielikšanai
- pabokņīt Pabuknīt, pagrūstīt
- pabuksnīt Pabuknīt, pagrūstīt
- pabukstīt Pabuknīt, pagrūstīt
- pabukstīties Pabuknīties, pagrūstīties
- pabūšķēt Pabūkšķēt
- pabūšķināt Pabūkšķināt
- pabruzdināt Pabungot
- pabungāt Pabungot
- pavursuļāt Paburbuļot (par ūdeni)
- pazavēt Paburt
- paslibazavāt Paburtot
- paņurcīt Paburzīt
- pavilnīt Paburzīt
- paburnīt Paburzīt; arī paņurcīt
- paņurcīties Paburzīties
- pasabūties Pabūt
- iziet Pabūt (kur) un izciest lielas mokas; pārdzīvot, pārciest (ko)
- patupēt Pabūt apcietinājumā
- izgrozīties Pabūt kādu laiku (kur), vairākkārt paejoties uz vienu un otru pusi
- paburzīties Pabūt un pierast, iejusties (kur), pielāgoties apkārtnei, sabiedrības videi
- atsažaustīties Pabūt, ierasties vairākās vietās, parasti bez noteikta mērķa
- apbūt Pabūt, ierasties vairākās, visās vietās, apmeklēt vairākus, visus cilvēkus
- apgrozīties Pabūt, uzkavēties īsu laiku (par daudziem cilvēkiem)
- paluptēties Pabūt, uzturēties (neilgu laiku) svaigā gaisā
- izadzīvāties Pabūt, uzturēties pēc kārtas vairākās vietās
- bazaments Pabūve, ēkas zemes stāvs
- bugelis Pacēlājs, slīdoša trose slēpotāju pacelšanai kalnā; pie troses ir piestiprināti āķi vai tureklīši (sēdeklīši)
- pacelne Pacele - vieta zem ceļgala vai ceļgalam mugurpusē
- kuehneromyces Pacelmenes
- eskalators Pacelšanas un nolaišanas transportlīdzeklis kustīgu kāpņu veidā
- slīdkāpnes Pacelšanas un nolaišanas transportlīdzeklis kustīgu kāpņu veidā; slīdošās kāpnes; eskalators
- augstīt Pacelt
- podņaķ Pacelt
- uzjemt Pacelt
- uzkacēt Pacelt
- uzsvīrot Pacelt (ar sviru)
- dacelt Pacelt (līdz noteiktam augstumam)
- piecilāt Pacelt (rokot zem zemes)
- svīlēt Pacelt ar sviru
- uztakelēt Pacelt buras (piemēram, jahtai)
- uzkniebt Pacelt cenu
- pacerināt Pacelt ceru
- plāksnīt Pacelt miegainus plakstus, ar grūtībām mirkšķināt
- dižināt Pacelt statusā, lielīt, daudzināt
- pārvāzt Pacelt un aizvērt (vāku)
- aizriezt Pacelt uz augšu, izliekt
- uzstādināt Pacelt vai paaugstināt ūdens līmeni ar hidrotehnisku būvi
- sasvīrēt Pacelt, izkustināt ar sviras palīdzību
- aplanēt Pacelt, izlīdzināt
- izsliet Pacelt, izstiept (uz augšu), arī atliekt (parasti galvu)
- virsināt Pacelt, paaugstināt
- pasliet Pacelt, pastiept uz augšu, arī mazliet atliekt, pavērst (ķermeņa daļu)
- paugurs Pacelta ieapaļa vai nenoteikta apveida zemes virsas forma ar izteiktām nogāzēm un virsotni (retāk ar plakanu virsu), kas ievērojami (līdz 200 metriem) paceļas pāri apkārtnes pazeminājumiem (līdzenumiem, starppauguru ieplakām, ielejām)
- izcilt Pacelties
- uzkāpt Pacelties (līdz noteiktam līmenim, vietai) - par šķidrumu, viļņiem, arī ūdenstilpi
- pacilt Pacelties (mazliet)
- putēt Pacelties augšup (no kā virsmas) un izplatīties uz visām pusēm (par putekļiem, sīkām (kā) daļiņām u. tml.)
- uzplīvoties Pacelties pāri
- sasacelties Pacelties stāvus, uz augšu
- augstēties Pacelties uz augšu
- pasacelties Pacelties uz augšu
- nostāties Pacelties, arī atrasties virspusē (šķidrumam, traukam ar šķidrumu, ūdenstilpei) - parasti par priekšmetiem
- levitēt Pacelties, pārvarēt Zemes gravitācijas spēka iedarbību uz cilvēka ķermeni
- uzramsties Pacelties, piecelties
- kāpiens Pacēlums (ceļā, ceļa posmā), augšupejošs ceļa posms
- vilnis Pacēlums, kas rodas ūdens virsmā svārstību kustības rezultātā
- uzcīls Pacēlums, tāds, kas atrodas nedaudz augstākā vietā
- arse Pacēlums; antīkā pantmērā pēdas vieglā, neuzsvērtā daļa; mūzikā - aiztakts
- aizkārtne Paceļama (koka vai metāla) barjera ceļa slēgšanai
- vārstulis Paceļama barjera
- šverts Paceļams un nolaižams (laivas) ķīlis
- pareizot Paceļot
- apčubināt Paceļot vai ar plaukstām nolīdzinot, padarīt (guļas vietu) mīkstāku
- čubināt Paceļot vai nolīdzinot ar rokām, darīt (piemēram, guļasvietu) mīkstāku
- izkāpt Paceļoties uz augšu, izvirzīties, iznākt (no pārējā apģērba) - par apģērba daļām
- aizslieties Paceļoties, izstiepjoties aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā)
- pacīsties Pacensties
- pasacensties Pacensties
- pastarāties Pacensties
- pamerkavāt Pacensties (ko paveikt)
- parakņāties Pacensties atcerēties (ko bijušu, arī aizmirstu)
- paspradzināt Pacepināt (gaļu, taukus)
- troglodytidae Paceplīšu dzimta
- campylorhynchus Paceplīšu dzimtas ģints
- cyphorhinus Paceplīšu dzimtas ģints
- ceplītis Paceplīšu dzimtas ģints ("Thryothorus")
- īkšķītis Paceplītis
- pačeplītis Paceplītis
- troglodytes Paceplītis
- pasacepties Pacepties
- pacept Pacepties (1)
- pačare Pacere
- pacers Pacere
- padupe Pacere
- padupes Pacere
- pakraule Pacere
- pakraulis Pacere
- šūkne Pacere upes krastā, kur vēžiem alas
- padziekste Pacere, pasiekste
- paciemāt Paciemoties
- paciemot Paciemoties
- pasaciemāties Paciemoties
- pasērst Paciemoties
- pasērsties Paciemoties
- pacieņa Pacienāšana, pamielošana
- izcienīt Pacienāt
- izgastīt Pacienāt
- mielastot Pacienāt
- mieļot Pacienāt
- pacienīt Pacienāt
- pagastīt Pacienāt
- pagodēt Pacienāt
- uzčavāt Pacienāt
- uzcienāt Pacienāt
- uzgodāt Pacienāt
- nomielot Pacienāt (veselu rindu cilvēku)
- šmorināt Pacienāt ar alkoholu
- mieloties Pacienāt vienam otru
- iegodāt Pacienāt, mielot
- iegodēt Pacienāt, mielot
- apcienāt Pacienāt, pamielot
- uzcienāties Pacienāties
- godēties Pacienāties, pacienāt; ēst
- plazmaferāze Pacienta asins attīrīšana no nevēlamām olbaltumvielām
- pieciest Paciest (kādu, ko), samierināties (ar kādu, ar ko), parasti neilgu laiku
- kost zobus Paciest ko nepatīkamu
- apgarēt Paciest, izturēt
- apnesties Paciest, izturēt
- iscērpēt Paciest, izturēt
- panest Paciest, izturēt (ko nevēlamu, nelabvēlīgu)
- ieciest Paciest, panest
- izciest Paciest, pārciest, izturēt
- iztrivēt Paciest; ciešot izdzīvot
- pieciesties Paciesties, parasti neilgu laiku
- apsaciesties Paciešot aprast ar sāpēm
- gleta Pacieta, ķepīga masa (piemēram, mālaina zeme, sakritusi maize); glete
- paciešana Pacietība
- pacietums Pacietība
- pacietīgums Pacietība (1)
- pacietīgums Pacietība (2)
- cietīgs Pacietīgs
- panesīgs Pacietīgs, izturīgs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- piecietība Pacietīgums, pacietība
- cietans Paciets
- cietens Paciets
- koržiks Paciets plācenītis
- pacifists Pacifisma piekritējs
- pacifiks Pacifisma simbols
- pacifisks Pacifistisks
- pasalauzties Pacīkstēties
- pasamīties Pacīkstēties
- pacelāt Pacilāt
- pacilnāt Pacilāt
- pačužināt Pacilāt (ko blīvu, padarot to čaganu)
- pacilājams Pacilātība
- anagogija Pacilātība, jūsmošana
- štimmis Pacilāts noskaņojums (parasti alkohola reibumā)
- animēts Pacilāts, ieskurbis, uzbudināts
- cildens Pacilāts, patīkami saviļņots
- padaudzināt Pacildināt; paslavēt
- cēļi Pacilus
- pakarot Pacīnīties (ar ko nevēlamu)
- pakarot Pacīnīties (par kādu mērķi)
- pamačoties Pacīnīties (sportā)
- paceņa Paciņa
- pačoks Paciņa
- baciņš Paciņa, sainītis
- trukts Paciņa, saišķis
- chamaecyparis Pacipreses
- parantīt Pacirst
- pakapāt Pacirst (piemēram, žagarus)
- padarināt Pacirst, pazāģēt (koka daļas)
- padzenēt Pacirst, pazāģēt (koka daļas)
- Platene Packules labā krasta pieteka Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, garums - 14 km; Plātene; Plutene
- Patzkuln Packules muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Vārves pagastā
- pačaganēt Pačakarēt
- pačalīt Pačalot
- Mama Pača Pačamama - kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - viena no galvenajām dievībām, no kuras radušies visi cilvēki
- pačamstināt Pačāpstināt
- pačagans Pačaugans
- sētroze Pačemuru roze ("Rosa corymbifera")
- žogroze Pačemuru roze ("Rosa corymbifera")
- pačīkāties Pačīgāties
- paņarkšēt Pačīkstēt
- pačīkstēt Pačinkstēt (1)
- pačīkstēt Pačinkstēt (2)
- pašvīkstēt Pačukstēt, klusu pateikt
- pačuli Pačūlija
- pačulijs Pačūlija
- pačulis Pačūlija
- patčulis Pačūlija
- padabuit Padabūt
- Padanga Padana - pilsēta Indonēzijā, Rietumsumatras provinces administratīvais centrs
- Lombardijas zemiene Padānas līdzenums
- Venēcijas-Padānas līdzenums Padānas līdzenums Itālijas ziemeļos
- padancāties Padancoties
- pandanus Padāni
- pakaucināt Padarbināt (ierīci, kas rada nepatīkamas, griezīgas skaņas)
- pasaimniekot Padarboties, parīkoties
- padārdināt Padārdēt
- padārgai Padārgi
- pasālīts Padārgs
- pievaldīt Padari; lēnāku, arī savaldīgāku
- sakralizācija Padarīšana par svētu vai pielīdzināšana svētajiem
- padirbt Padarīt
- subjektivizēt Padarīt, arī atzīt (ko) par subjektīvu
- uzfrizēt Padarīt, attēlot (ko) īstenībai neatbilstoši labāku, skaistāku
- absolutizēt Padarīt, atzīt par absolūtu
- objektivizēt Padarīt, atzīt par objektīvu 2 (2)
- saīsināt Padarīt, parasti ievērojami, interesantāku, mazāk garlaicīgu (piemēram, braucienu); kavēt (piemēram, laiku)
- sasīcināt Padarīt, parasti ļoti, maznozīmīgu
- sasīcināt Padarīt, parasti ļoti, sīku, mazu
- sasprindzināt Padarīt, parasti ļoti, spraigu (piemēram, norisi, stāvokli)
- sasmērēt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru
- sasmulēt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru
- savārtīt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru, traipainu, parasti vārtot vai vārtoties pa zemi, nometot zemē
- saveldzēt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, valgu; arī samitrināt
- pasaldināt Padarīt, parasti mazliet, saldāku
- pasālīt Padarīt, parasti mazliet, sāļāku
- paskābināt Padarīt, parasti mazliet, skābāku
- sablīvēt Padarīt, parasti pilnīgi, blīvu (blietējot, spiežot, aizdarot spraugas u. tml.)
- sajaukt Padarīt, parasti pilnīgi, nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus
- izdarījums Padarīt, piepildīt
- izsvītrot Padarīt, uzskatīt (ko) par nebijušu, nenotikušu; panākt, ka (kas) nenotiek
- apsildīt Padarīt, uzturēt siltu (telpu)
- pavīt Padarīt; sakaut, tikt galā
- factum Padarītais, notikums
- kukans Padarīts atkarīgs, apkrāpts
- aiztumšots Padarīts tumšs, zaudējis redzi
- izēnot Padarot tumšu (kā) toņu, izcelt (to)
- padiktai Padaudz
- paslaunai Padaudz
- padauža Padauza
- padauze Padauza
- padauzs Padauza
- paisītava Padauza
- paisotne Padauza
- šats Padauza
- pabokāt Padauzīt
- pabokņīt Padauzīt
- pabūkšķēt Padauzīt
- paplucināt Padauzīt
- padauzīties Padauzīt (4)
- paķaulēt Padauzīt (ar ko)
- padunkāt Padauzīt ar dunkuru (dzenot zivis tīklā)
- padunkurēt Padauzīt ar dunkuru (dzenot zivis tīklā)
- padamalēties Padauzīties, paspēlēties
- tiņa Padauža, kas visur tiņājas
- Wolkenburg Padebešu kalna viduslaiku pils
- Mākoņkalna viduslaiku pils Padebešu kalna viduslaiku pils Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
- padeģe Padega
- padegme Padega
- padeģelis Padegulis
- padeģēlis Padegulis
- padeģis Padegulis
- degunapuža Padegune
- padegunis Padegune
- panāse Padegune
- padancāt Padejot
- padancot Padejot
- padejoties Padejot
- padiet Padejot
- padancoties Padejoties
- Duvras šaurums Padekalē - jūras šaurums starp Francijas ziemeļu krastu un Lielbritāniju
- padekāteris Padekatrs
- podekāters Padekatrs
- padēknis Padēklis
- padieklis Padēklis - ola, ko atstāj mājputna ligzdā
- dēklis Padēklis (1)
- padēja Padēklis (1)
- pērklene Padēklis (1)
- padēlis Padēls
- padelverēt Padelverēties
- padēt Padēt (metot)
- sūkņpadeve Padeve ar sūkni
- padevis Padevējs (2)
- padevējgliemezis Padevējs mehānisms ar skrūvveida detaļu vielu pārvietošanai
- štellers Padevējs, piegādātājs
- devocija Padevība, bijīga Dieva un svēto godināšana
- pakarīgs Padevīgs
- submissus Padevīgs
- zemīgs Padevīgs
- kaudātārijs Padevīgs piekritējs
- kaudātārs Padevīgs piekritējs; kaudātārijs
- vīks Padevīgs, mīksts
- kompliance Padevīgums
- pakrāšņas Padibenes
- stādejas Padibenes
- nostājumi Padibenes, duļķes, mieles
- mielavas Padibenes, nogulsnes
- plukatas Padibenes, salašņas
- padibine Padibines
- pasadīdīties Padīdīties
- padīdzēt Padiedzēt
- padīdzināt Padiedzēt
- Padelis Padieleits, ezers Mākoņkalna pagastā
- Padēlis Padieleits, ezers Mākoņkalna pagastā
- pašķidrs Padilis (par audumu, apģērbu)
- oenanthe Padilles
- padišahiene Padišaha sieva
- dipēt Padobji atskanēt (par soļu troksni)
- klunkšēt Padobji guldzēt (par šķidrumu, ko strauji lej no pudeles vai kas atsitas pret trauka malām); atskanēt šādam troksnim
- klunkšķēt Padobji guldzēt (par šķidrumu, ko strauji lej no pudeles vai kas atsitas pret trauka malām); atskanēt šādam troksnim
- iedipēties Padobji ieskanēties (par soļiem)
- noblankšēt Padobji noblākšķēt
- noplankšēt Padobji noskanēt
- noplankšķēt Padobji noskanēt
- nozlakšēt Padobji noskanēt
- nozlankšēt Padobji noskanēt; nozlakšēt
- iedūkties Padobji, neskaidri iedziedāties; padobji, stiepti ieskanēties (piemēram, par balsi, atbalsi)
- klunkšķis Padobjš guldzošs troksnis, kas rodas, šķidrumam strauji līstot no pudeles vai atsitoties pret trauka malām
- klukšis Padobjš guldzošs troksnis; kluksts
- bākšis Padobjš troksnis, kas rodas, kam pasmagam atsitotes pret ko; būkšķis
- blorkšs Padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, saskaroties cietiem priekšmetiem
- blurkšs Padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, saskaroties cietiem priekšmetiem
- ļerkšķis Padobjš, skarbs troksnis
- prātā Padomā
- konsulents Padoma devējs tieslietās; advokāts
- padumaješ Padomā tik!
- paštukot Padomāt
- dīvāns Padomdevēja institūcija (bijušajā sultānu Turcijā)
- padomnieks Padomdevējs (1)
- konsultors Padomdevējs, piesēdētājs, piem., pāvesta kongregācijās, bīskapu padomēs
- consilium Padome
- conseil Padome, padoms
- rada Padome, sapulce
- bulē Padome, svarīgs valsts orgāns Senajā Grieķijā
- Padome Padomes skola - apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā
- responsa Padomi tiesību jautājumos
- PA Padomju Armija
- panfilovieši Padomju armijas 316. strēlnieku divīzijas (komandieris ģenerālmajors I. Panfilovs) karavīri, kas cīnījās kaujās pie Makavas 1941.-42. g.
- refjuzņiks Padomju ebrejs, kuram padomju gados bija atteikta atļauja emigrēt; persona, kura atsakās pieņemt kādu situāciju vai priekšlikumu; disidents; refuzniks; refjuzniks
- mirla Padomju kara veterāns
- LEF Padomju Krievijā 20. gados izveidojies literātu grupējums (krievu "ļevij front"), kas literatūras (dzejas) vērtību uzlūkoja no praktiskās lietderības viedokļa
- etalonsaimniecība Padomju lauksaimniecības ražošanas uzņēmums, kas pārstāvēja noteiktu saimniecību grupu ar aptuveni līdzīgiem ekoloģiskajiem apstākļiem, ražošanas un ekonomiskajiem rādītājiem
- padliteratūra Padomju literatūra
- tautas saeima padomju okupācijas apstākļos 1940. g. 14.-15. jūlijā ievēlētā augstākā likumdošanas institūcija Latvijā, kas 1940. g. 25. augustā tika pārdēvēta par LPSR Pagaidu Augstāko padomi
- politdiena Padomju politiskās propagandas diena, kurā partijas, organizāciju un uzņēmumu vadošie darbinieki tikās ar darbaļaužu kolektīviem
- divdesmitpiectūkstošnieki Padomju propagandas terminoloģijā tā sauca 1930. g. sākumā lauksaimniecības darbos "brīvprātīgi" nosūtītos strādniekus, kam bija jāorganizē kolektivizācija un jāizpilda deportēto zemnieku darbs; kompartijas plēnumā tika nolemts nosūtīt uz laukiem 25 tk strādnieku, bet no "brīvprātīgajiem" esot izraudzīti 27519 cilvēki
- politinformācija Padomju propagandas un aģitācijas veids - aktuālu politisku jautājumu izskaidrošana komunistiskās ideoloģijas gaismā; attiecīgā nodarbība
- p/s Padomju saimniecība
- pionieris Padomju Savienībā - bērnu komunistiskās organizācijas biedrs
- sovhoznieks Padomju Savienībā - valsts lauku lielsaimniecības darbinieks
- varoņcietoksnis Padomju Savienībā Brestas cietoksnim piešķirtais goda nosaukums par varonību aizstāvēšanās kaujās II pasaules karā
- kinodirekcija Padomju Savienībā iestāde, kas organizēja un pārzināja kinofilmu demonstrēšanu noteiktā teritorijā (piemēram, rajonā)
- stahanovietis Padomju Savienībā strādnieks, kas pārsniedza izvirzītos ražošanas uzdevumus
- padomija Padomju Savienība, padomju valsts
- sovetizācija Padomju Savienībai raksturīgo sabiedriskās dzīves iezīmju un darbības metožu izplatīšana, ieviešana
- sovoks Padomju Savienības atbalstītājs negatīvā nozīmē
- padomjcilvēks Padomju Savienības cilvēks
- padomjtauta Padomju Savienības iedzīvotāju kopums
- gulags Padomju Savienības ieslodzījuma nometņu un nometināšanas vietu sistēma (it īpaši Sibīrijā un ziemeļu apgabalos); nosaukums cēlies no krievu saīsinājuma GULAG (Glavnoje Upravļeņije LAGerej - Galvenā nometņu pārvalde)
- PSKP Padomju Savienības Komunistiskā partija - vadošā politiskā organizācija Padomju Savienībā
- komjaunatne Padomju Savienības komunistiskās partijas jaunatnes organizācija
- kara komisārs Padomju Savienības Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942. gadam) un partizānu vienībās (otrā pasaules kara laikā)
- padomjļaudis Padomju Savienības ļaudis
- padomjpilsonis Padomju Savienības pilsonis
- TASS Padomju Savienības Telegrāfa aģentūra (krievu "Telegrafnoje Agenstvo Sovetskogo Sojuza")
- Aeroflote Padomju Savienības vienīgā civilās aviācijas kompānija, kas bija lielākā pasaulē, dibināta 1923. g., turpina darbību Krievijā
- PSR Padomju Sociālistiskā Republika
- SSR Padomju sociālistiskā republika (krievu "sovetskaja socialističeskaja respublika")
- PSRS Padomju Sociālistisko Republiku Savienība
- Agapitova Padomju totalitārā režīma upuru masu kapu vieta Krievijā, Rietumsibīrijā pie Jeņisejas upes \~200 km uz ziemeļiem no polārā loka, 20. gs. 40. un 50. gados tur nogalināti >50 izsūtītie Latvijas iedzīvotāji
- padomjvalsts Padomju valsts
- padvara Padomju vara
- orgāni Padomju varas organizācijas
- padomjzeme Padomju zeme
- padoma Padoms
- rāda Padoms
- sāpasts Padoms
- gudrība Padoms, ierosinājums, ieteikums
- rekomendācija Padoms, norādījums, pamācība (kādai darbībai)
- konsultācija Padoms, paskaidrojums (ko sniedz speciālists kādā jautājumā); padoma, paskaidrojuma došana
- konsultēšana Padomu sniegšana ražotājiem un tirgotājiem par dažādiem ekonomiskiem un citiem jautājumiem, kas saistīti ar saimniecību un tiesībām, t. sk. par ārējo ekonomisko darbību
- konsultēšanās Padomu uzklausīšana
- Padohnen Padones muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Durbes pagastā
- Kalējupe Padones strauta kreisā krasta pieteka Durbes pagastā; Kalēju upe; Kalēju strauts
- Plūģupīte Padones strauta labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā
- Vecvagaru grāvis Padones strauta labā krasta pieteka Durbes pagastā
- Dubļu upe Padones strauts, Vārtājas pieteka
- sagānīt Padoni, parasti pilnīgi, nelietojamu, neizmantojamu (piemēram, piemēslojot, pielūžņojot)
- pakļaušanās Padošanās, atkarība
- piešīberēt Padot
- piešībēt Padot
- pasniegt Padot (kādam paredzēto ēdienu, dzērienu), parasti, klājot galdu
- palaist Padot (ko apkārt, arī no rokas rokā)
- aplaist Padot (ko apkārt), lai (tas) nonāktu pie vairākiem vai visiem
- celt Padot bumbu volejbolā, lai otrs varētu gremdēt
- piespēlēt Padot, piegādāt (ko)
- piešeibēt Padot; piespēlēt
- pakaļnieks Padotais
- pasadoties Padoties (cīņā, sacensībās)
- laisties dibenā Padoties grūtībām, neveiksmēm u. tml.
- apsātīt Padoties, izdoties, piešķirt svētību
- saliekties Padoties, pakļauties (citiem), parasti pilnīgi
- palikts Padots, pakārtots, pakļauts
- zemlikts Padots, pakārtots, pakļauts
- padraišķīties Padraiskāties
- padriskāties Padraiskāties
- pasadauzīties Padraiskoties
- pasajaukties Padraiskoties
- pasažņaugties Padraiskoties, pablēņoties
- padraiskāties Padraiskuļot
- padraiskot Padraiskuļot
- padraiskuļoties Padraiskuļot
- padrašķīties Padraiskuļot
- padračāt Padraiskuļot; patrokšņot
- padračot Padraiskuļot; patrokšņot
- padraiskoties Padraiskuļoties
- paplosīties Padraiskuļoties
- pažaburēties Padraiskuļoties, paālēties; paniekoties
- paviegloties Padraiskuļoties, paaušoties
- padračāties Padraiskuļoties; patrokšņot
- padračoties Padraiskuļoties; patrokšņot
- pagrozt Padraudēt
- pagrasīties Padraudēt (kādam)
- padrāzt Padrāzties
- pakutra Padrēbe
- iedrēbe Padrēbe, odere
- satinella Padrēbes (oderu) audums atlasa sējumā, stipri spožs, lieto puszīda padrēbes satīna atvietošanai
- piedripināt Padrebināt, paraustīt
- padīdīt Padresēt
- padrups Padrupans
- patrupināt Padrupināt
- paberzt Padrupināt, pasmalcināt
- padsmitnieks Padsmitgadnieks
- pacmiti Padsmiti
- padesmiti Padsmiti
- padubene Padubenes
- padūcināt Paducināt
- pagraust Paducināt (par pērkonu)
- pazviegt Padūkt (par dunduriem)
- Podol Padules muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā
- padulns Padulls
- padugains Paduļķains
- čuņs Padumjš
- paglupjš Padumjš
- paglups Padumjš
- patups Padumjš
- trāpīts Padumjš
- uļans Padumjš, muļķīgs, neuzmanīgs
- čurka Padumjš, neattīstīts, neapķērīgs cilvēks
- padungāt Padungot (1)
- padungāt Padungot (2)
- padunkot Padunkāt
- pamiezerēt Padunkāt, pakaustīt
- pakulakot Padunkāt; pakaustīt
- padunkoties Padunkāties
- Paddern Padure
- Ķimele Padure, paralēls nosaukkums tās augštecē
- Sausgale Padure, paralēls nosaukums tā augštecē
- Kimele Padure, paralēls nosaukums tās augštecē
- Sausgalupe Padure, paralēls nosaukums tās augštecē
- Paddern Padures muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā
- Paddern Padures muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā
- pabadīt Padurstīt; pabikstīt
- aduse Paduse
- kamiesis Paduse
- padusis Paduse
- pazese Paduse
- pazuse Paduse
- pazusis Paduse
- pazuss Paduse
- maskaladenīts Paduses limfmezglu iekaisums
- hircisms Paduses raksturīgā smaka
- padusēties Padusēt
- pasirdīgi Padusmīgi; panikni
- papuktīgs Padusmīgs
- papuktēties Padusmoties
- pasapužavāties Padusmoties, paskaisties
- Podwinok Padvinkas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Vīpes pagastā
- paģaldīt Padzelstīt
- padzaldīt Padzelt
- padžaldīt Padzelt
- padzeldināt Padzelt
- subikteruss Padzelte, neliela dzelte, kas izpaužas vienīgi ar iedzeltenām konjunktīvām
- dzerklis Padzēriens teļam vai jēram
- padzirkle Padzerklis
- panennāt Padzert (sarunā ar bērniem, arī bērnu valodā)
- paninnāt Padzert (sarunā ar bērniem, arī bērnu valodā)
- pažampāt Padzert, pastrēbt
- pažompāt Padzert, pastrēbt; pažampāt
- ninnelēt Padzerties
- nosadzerties Padzerties
- padzert Padzerties
- ieummāt Padzerties (bērnu valodā)
- panennāties Padzerties (sarunā ar bērniem, arī bērnu valodā)
- paninnāties Padzerties (sarunā ar bērniem, arī bērnu valodā)
- atsadzerties Padzerties tā, ka vairs negribas
- padzisināt Padzesināt, padzesēt
- padzedrs Padzestrs (1)
- palīgot Padziedāt
- paziņģēt Padziedāt
- palīgot Padziedāt līgodziesmas
- paziņģēties Padziedāties
- padzijā Padzijē
- padzijē Padzijē aust - pa vienai dzijai mest šķieta zobos
- padzīt Padzīkstēt
- maula Padziļinājums
- iedobums Padziļinājums (kādā virsmā), parasti pasekls, ieapaļš; dobums (1)
- niša Padziļinājums (piemēram, celtnes sienā, iežu veidojumā)
- vadziņa Padziļinājums (vagās, dobēs), kurā iekaisa sēklu
- alkovs Padziļinājums istabas sienā, niša (parasti gultas novietošanai)
- pagore Padziļinājums krāsns priekšpusē
- vendzele Padziļinājums krastā
- grota Padziļinājums ledāja galā, no kura iztek kušanas ūdeņi
- grote Padziļinājums ledāja galā, no kura iztek kušanas ūdeņi
- iemute Padziļinājums maizes krāsns priekšējā daļā
- iegultne Padziļinājums pļavā vai tīrumā
- gropīte Padziļinājums starp čemurziežu augļa ribām
- ieroza Padziļinājums starp diviem paaugstinājumiem
- iegore Padziļinājums starp paaugstinājumiem; šaura ieleja starp uzkalniem
- veiddobums Padziļinājums štances augšējā un apakšējā daļā, lai iegūtu sarežģītākus un precīzākus telpiskus izstrādājumus
- izrāvums Padziļinājums uz kokmateriāla virsmas ar nelīdzenu, ribainu dibenu; rodas vietējas koksnes daļās izraušanas rezultātā, koksni sagatavojot vai apstrādājot (no ieplēsumiem, zariem, šķiedru slīpuma, māzerainuma un gadskārtu izliekuma)
- izrāvums Padziļinājums visas zāģmateriāla vai detaļas apstrādājamās virsmas platumā, kas rodas, tos frēzējot dziļāk par frēzēšanas plaknes virsmu
- plītapuža Padziļinājums zem plīts mūra
- plītsapuža Padziļinājums zem plīts mūra
- iedzērkle Padziļinājums zemē, kur uzkrājas ūdens
- orķestris Padziļinājums, arī nožogojums (skatuves priekšā), kur novietojas šāds ansamblis; orķestra telpa
- ierieva Padziļinājums, dobums
- atvere Padziļinājums, iedobums (kādā virsmā)
- bedre Padziļinājums, iedobums ar vairāk vai mazāk stāvām malām (parasti zemes virsmā - nelielā platībā)
- alveola Padziļinājums, iedobums žoklī, kur atrodas zoba sakne
- bedre Padziļinājums, izbraukta, izskalota vieta (ceļa virskārtā); gramba
- gramba Padziļinājums, izbraukta, izskalota vieta (parasti ceļa virskārtā); riteņu iebraukta sliede
- pirmveiddobums Padziļinājums, kas sākotnēji izveidots velmēšanas veltnīša virsmā, lai iegūtu noteikta profila velmējumu
- robs Padziļinājums, parasti samērā neliels (kā) virsmā
- ekskavācija Padziļināšana; iedobums
- iedziļot Padziļināt
- izdziļināt Padziļināt
- dziļojums Padziļināta attēla iespiešana metālā, papē utt. ar spiedogu vai matricu spiedē
- dziļošana Padziļināta attēla iespiešana metālā, papē utt. ar spiedogu vai matricu spiedē; dziļojums
- dziļgrebums Padziļināta grebuma izveide iespiedformā, ko iekrāso un iespiež kā dobspiedumu
- dobties Padziļināties
- kasete Padziļināts laukums pārseguma apakšpusē
- dziļans Padziļš
- bļoda Padziļš (parasti apaļš) trauks
- padzirst Padzirdēt
- dzirst Padzirdēt, saklausīt
- iedzirdēt Padzirdēt, uzzināt
- padzērdināt Padzirdināt
- paģirināt Padzirdināt
- padzerdināt Padzirdināt, padzirdīt
- padzirkstīt Padzirkstēt (2)
- padzirna Padzirne
- padzirnās Padzirne
- padzirnava Padzirne
- padzirnave Padzirne
- padzirnis Padzirne
- pašauties Padzist
- pagarēties Padzist (izkvēlojot oglēm)
- aizpurņīt Padzīt
- izkantēt Padzīt
- pačudīt Padzīt
- paraicīt Padzīt
- patišināt Padzīt (nost, prom) dzīvnieku, skot "tiš"
- izlingot Padzīt (piemēram, no darba, no skolas)
- aiztrenkt Padzīt (pretinieku), piespiest atkāpties
- aiztriekt Padzīt (pretinieku), piespiest atkāpties
- patriekt Padzīt (pretinieku), piespiest atkāpties
- pakūjāt Padzīt ar nūju
- aizplītāt Padzīt ar pātagu
- aizdukāt Padzīt dunkājot
- aizdunkāt Padzīt dunkājot
- aizdunckāt Padzīt dunkājot, aiztrenkt
- aizvajāt Padzīt izsekojot, vajājot
- aizmēdīt Padzīt izsmejot, izzobojot
- aizlādēt Padzīt lādot, lamājot
- aizlamāt Padzīt lamājot
- aizlangāt Padzīt lamājot
- aizsvētīt Padzīt lamājot
- apdzīt Padzīt zem kā
- patrenkt Padzīt, arī izdzīt
- izraidīt Padzīt, izdzīt (no kurienes, kur u. tml.); likt atstāt (telpu, teritoriju)
- aizkaunināt Padzīt, izsaucot kaunīgumu
- izvaišķīt Padzīt, izskaust
- pakicināt Padzīt, pabaidīt (aitas), saucot "kics!"
- pakičināt Padzīt, pabaidīt sakot "kič"
- pakaņģerēt Padzīt, padzenāt
- aizpustīt Padzīt, patriekt
- pasadzīties Padzīties pakaļ
- padzīvāt Padzīvot
- paloderēt Padzīvot bez darba; paslinkot
- padzīvoties Padzīvot kur, kādā vietā, parasti mierīgi, patīkami
- pasamīties Padzīvot nesaticībā
- palaiskoties Padzīvot, pabūt bezdarbībā; arī paslinkot
- pauļavāt Padzīvot, pasvinēt
- papederēt Paecēt ar atsperu ecēšām
- paēda Paēdiens - ēdiens, barība
- čubis Paēdiens karstam vasaras laikam
- uzkodzaļumiņi Paēdiens, kas tiek pagatavots uzgrauzdējot zemesriekstus
- atbarāt Paēdināt
- pasītināt Paēdināt
- sītināt Paēdināt
- pabarot Paēdināt (cilvēku)
- piebarāt Paēdināt (dzīvnieku)
- izticināt Paēdināt, apgādāt; sagādāt iztiku (kādam)
- piemielot Paēdināt, krietni pamielot
- pamielāt Paēdināt, pacienāt
- sakopt Paēdināt, padzirdināt, notīrīt (parasti mājdzīvniekus)
- sapāsēt Paēdināt, uzbarot
- pieķuidīt Paēdināt, uzturēt
- greits Paēdis
- sātns Paēdis
- seits Paēdis
- sīts Paēdis
- kadiģiens Paeglājs
- paegliena Paeglājs
- paegliens Paeglājs
- paiglene Paeglene (sēne)
- kaba Paegles koka āķis biezputras un ķīseļa maisīšanai
- kabe Paegles koka āķītis biezputras un ķīseļa maisīšanai
- kabis Paegles koka āķītis biezputras un ķīseļa maisīšanai
- ēdži Paeglis
- ērcašas Paeglis
- ērcējiņas Paeglis
- ērcesis Paeglis
- ērcetis Paeglis
- ērcietis Paeglis
- paīglis Paeglis
- saka Paeglis
- steglis Paeglis
- trusis Paeglis
- balziens Paegļa (vai cita lokana koka) rīkste plosta posmu savienošanai
- paegļoga Paegļa oga
- paegļnīca Paegļa runga
- paeglājs Paegļu audze; paegļiem apaugusi vieta
- džins Paegļu ogu degvīns
- pašujies Paej tālāk! Ej prom!
- paella Paelja - spāņu (valensiešu) ēdiens, ko gatavo no rīsiem un safrāna kopā ar dārzeņiem, zivīm (jūras veltēm) vai gaļu
- paeļja Paelja - spāņu ēdiens, gatavots no vārītiem rīsiem ar safrānu kopā ar dārzeņiem, vistas gaļu, zivīm u. c. jūras produktiem
- atsapūsties Paelpot
- paelpāt Paelpot
- paelpoties Paelpot (1)
- paelšot Paelsot
- aizēna Paēna
- paēne Paēna
- paēnis Paēna
- apēna Paēna, ēna
- aizkrēslis Paēna, ēna; krēsla
- ieturēties Paēst
- pakostēt Paēst
- papaikot Paēst
- padāt Paēst (nicinoši)
- ierotāt Paēst (par lopiem); pierīties
- paņammāt Paēst (sarunā ar bērniem, arī bērnu valodā)
- paņammāties Paēst (sarunā ar bērniem, arī bērnu valodā)
- pabrokastot Paēst brokastis
- palaunagot Paēst launagu
- dajēst Paēst līdz sāta sajūtai
- padieneškāt Paēst pusdienas
- papusdienot Paēst pusdienas
- pavakariņot Paēst vakariņas
- pacienāties Paēst, padzert (parasti mazliet) to, ar ko tiek pacienāts
- pasītināties Paēst, paēsties
- paēsties Paēst, parasti tā, ka vairāk negribas ēst
- Paežas ezers Paežu ezers Nītaures pagastā
- paphiopedilum Pafiopedilas
- tulznainā pafiopedila pafiopedilu suga ("Paphiopedilum callosum")
- pašlīherēt Paflirtēt, palakstoties
- pafoķēties Pafotografēt
- pagaču Pag(a)!
- pagaiču Pagaču
- nomājot Pagādāt pajumti
- parūpēt Pagādāt, arī pagatavot (parasti ko ēdamu)
- patrāpīties Pagadīties
- uztrāpīties Pagadīties
- patrāpīt Pagadīties (satikt)
- pagaids Pagaida (1)
- iegaidām Pagaidām
- uz laiku Pagaidām
- piegāžām Pagaidām
- iekaudze Pagaidām un steigā samesta siena kaudze, lielāka nekā guba
- padž Pagaidi
- padža Pagaidi
- padžu Pagaidi
- pagai Pagaidi
- pa-pa Pagaidi, pagaidi
- pagaid Pagaidi!
- paiču Pagaidi! Panāc šurp!
- apgaidīt Pagaidīt
- pasagaidities Pagaidīt
- interimistisks Pagaidu
- provizorisks Pagaidu
- apmetne Pagaidu apmešanās, arī atpūtas vieta
- balagāns Pagaidu celtne izrādēm (piemēram, tirgus laukumos); trupa, kas tajā uzstājas; izrāde, kas tajā notiek
- pagaidceļš Pagaidu ceļš
- cietienis Pagaidu ciešanas
- pabūklis Pagaidu dzīvojamā ēka
- paēne Pagaidu ēka
- trieciengrupa Pagaidu formējums, kas paredzēts atsevišķu pretinieka atbalstpunktu un ilglaicīgu ugunsbūvju bloķēšanai un iznīcināšanai triecienuzbrukuma laikā
- pagaidgrāvis Pagaidu grāvis
- designācija Pagaidu iecelšana
- PJJK Pagaidu jauniešu jaunrades kolektīvs
- interrex Pagaidu karalis starp 2 karaļu periodiem jeb starpkaralis
- pagaidlīdzeklis Pagaidu līdzeklis
- PMAP Pagaidu militārā administratīvā padome (Etiopijā)
- slietene Pagaidu mītne, kas veidota no slīpi saslietiem kokiem, to zariem
- slietenis Pagaidu mītne, kas veidota no slīpi saslietiem kokiem, to zariem
- pabruķis Pagaidu pamatu veids (būves stūros salikti koka kluči, kurus novāc, kad liek īstos pamatus)
- iedalīšana Pagaidu pārmaiņas taktisko gaisa spēku sadalījumā starp pakļautajām pavēlniecībām
- pagaidstrādnieks Pagaidu strādnieks
- interimteātris Pagaidu teātris
- vienība Pagaidu vai pastāvīgs karaspēka grupējums noteikta kaujas vai speciāla uzdevuma veikšanai
- rekrēdence Pagaidu valdīšana par strīdamu mantu
- interims Pagaidu vienošanas vai pagaidu lēmums
- promesse Pagaidu zīme - dokuments, ko akciju sabiedrības valde izdod apmaiņā pret kvīti pirms pilnās akcijas summas iemaksas
- interimārs Pagaidu-
- palliatīvs Pagaidu, pagaidu līdzeklis
- pagailēties Pagailēt
- pagailes Pagaiļi
- padzanāt Pagaiņāt (piemēram, kukaiņus)
- pagaiss Pagaišs
- garām Pagājis (par laika posmu, notikumu)
- apkārt Pagājis (par laika posmu)
- riņķī Pagājis (par laika posmu)
- izgājis Pagājis, aizvadīts
- viņdiena Pagājusī diena, kāda no tuvākajām pagājušajām dienām
- viņnakts Pagājusī nakts, kāda no tuvākajām pagājušajām naktīm
- viņpirmdiena Pagājusī pirmdiena
- pērnpavasar Pagājušā gada pavasarī
- pērnruden Pagājušā gada rudenī
- pērruden Pagājušā gada rudenī
- pērnvasar Pagājušā gada vasarā
- pērvasar Pagājušā gada vasarā
- pērnziem Pagājušā gada ziemā
- pērziem Pagājušā gada ziemā
- retromode Pagājušā laikposma (kā) mode, kas atkal kļuvusi populāra, moderna
- retrostils Pagājušā laikposma (kā) stils, kas atkal kļuvis populārs, moderns
- retromūzika Pagājušā laikposma (parasti vieglās mūzikas) skaņdarbi, kas atkal kļuvuši populāri, moderni; skaņdarbi (parasti vieglajā mūzikā) ar pagājušā laikposma raksturīgām iezīmēm
- izgājušnakts Pagājušā nakts
- izgāšnakts Pagājušā nakts
- aizritējušais Pagājušais
- aizvadītais Pagājušais
- viņreizējais Pagājušais
- izgājušais Pagājušais (par laiku, laika posmu)
- izgāšais Pagājušais (par laiku, laika posmu)
- pagāšais Pagājušais (par laiku, laika posmu)
- izgājušgads Pagājušais gads
- izgāšgads Pagājušais gads
- vecgads Pagājušais gads
- viņgads Pagājušais gads, kāds no tuvākajiem pagājušajiem gadiem
- viņlaiki Pagājušais laikposms; arī samērā sens laikposms
- izgājušgad Pagājušajā gadā
- izgāšgad Pagājušajā gadā
- pagājšgad Pagājušajā gadā
- pagājušgad Pagājušajā gadā
- pagājušogad Pagājušajā gadā
- pagāšgad Pagājušajā gadā
- pērn Pagājušajā gadā
- viņgad Pagājušajā gadā; arī togad
- pērngad Pagājušajā gadā; pērn
- izgājušmēnes Pagājušajā mēnesī
- izgāšmēnes Pagājušajā mēnesī
- pagājšmēnesi Pagājušajā mēnesī
- viņmēnes Pagājušajā mēnesī
- izgājušnakt Pagājušajā naktī
- izgāšnakt Pagājušajā naktī
- pagājšnakt Pagājušajā naktī
- pagājušnakt Pagājušajā naktī
- pagājušonakt Pagājušajā naktī
- pagāšnakt Pagājušajā naktī
- viņnakt Pagājušajā naktī; arī tonakt
- gaišnedeļ Pagājušajā nedēļā
- izgājušnedēļ Pagājušajā nedēļā
- izgāšnedēļ Pagājušajā nedēļā
- pagājšnedēļ Pagājušajā nedēļā
- pagājušnedēļ Pagājušajā nedēļā
- pagājušonedēļ Pagājušajā nedēļā
- pagāšnedēļ Pagājušajā nedēļā
- viņnedēļ Pagājušajā nedēļā; arī tonedēļ
- izgājušpavasar Pagājušajā pavasarī
- izgāšpavasar Pagājušajā pavasarī
- pagājšpavasar Pagājušajā pavasarī
- pagājušopavasar Pagājušajā pavasarī
- pagājušpausar Pagājušajā pavasarī
- pagājušpavasar Pagājušajā pavasarī
- pagāšpausar Pagājušajā pavasarī
- viņpavasar Pagājušajā pavasarī; arī topavasar
- izgājušreiz Pagājušajā reizē
- izgāšreiz Pagājušajā reizē
- viņreiz Pagājušajā reizē, viņā reizē; arī toreiz
- izgājušruden Pagājušajā rudenī
- izgāšruden Pagājušajā rudenī
- pagājšruden Pagājušajā rudenī
- pagājušoruden Pagājušajā rudenī
- pagājušruden Pagājušajā rudenī
- pagāšruden Pagājušajā rudenī
- viņruden Pagājušajā rudenī; arī toruden
- izgājušsesdien Pagājušajā sestdienā
- izgājušsestdien Pagājušajā sestdienā
- izgāšsesdien Pagājušajā sestdienā
- izgāšsestdien Pagājušajā sestdienā
- pagājušsesdien Pagājušajā sestdienā
- pagājušsestdien Pagājušajā sestdienā
- pagāšsesdien Pagājušajā sestdienā
- pagāšsestdien Pagājušajā sestdienā
- viņsesdien Pagājušajā sestdienā
- viņsestdien Pagājušajā sestdienā; arī tosestdien
- izgājušsvēdien Pagājušajā svētdienā
- izgājušsvētdien Pagājušajā svētdienā
- izgāšsvēdien Pagājušajā svētdienā
- izgāšsvētdien Pagājušajā svētdienā
- pagājšsvētdien Pagājušajā svētdienā
- pagājušosvētdien Pagājušajā svētdienā
- pagājušsvēdien Pagājušajā svētdienā
- pagājušsvētdien Pagājušajā svētdienā
- pagāšsvēdien Pagājušajā svētdienā
- pagāšsvētdien Pagājušajā svētdienā
- viņsvēdien Pagājušajā svētdienā
- viņsvētdien Pagājušajā svētdienā; arī tosvētdien
- viņtresdien Pagājušajā trešdienā
- izgājušvakar Pagājušajā vakarā
- izgāšvakar Pagājušajā vakarā
- izgājušvasar Pagājušajā vasarā
- izgāšvasar Pagājušajā vasarā
- pagājšvasar Pagājušajā vasarā
- pagājušovasar Pagājušajā vasarā
- pagājušvasar Pagājušajā vasarā
- pagāšvasar Pagājušajā vasarā
- viņvasar Pagājušajā vasarā; arī tovasar
- izgājušziem Pagājušajā ziemā
- izgāšziem Pagājušajā ziemā
- pagājšziem Pagājušajā ziemā
- pagājušoziem Pagājušajā ziemā
- pagājušziem Pagājušajā ziemā
- pagāšziem Pagājušajā ziemā
- viņziem Pagājušajā ziema; arī toziem
- izgaišo Pagājušo
- paleoklimats Pagājušo ģeoloģisko laikmetu klimats
- restaurācija Pagājušo ģeoloģisko laikmetu organismu atveidošana
- pagajšsvēdien Pagājušo svētdien
- izgaišgad Pagājušogad
- čupa Pagalam
- pagalem Pagalam
- prapul Pagalam
- vējā Pagalam
- dēlī Pagalam; sabojāts, salauzts
- kaput Pagalam; samaitāts; neizdevies
- fuč Pagalam!
- galdapuža Pagalde
- pagaldis Pagalde
- pagalds Pagalde
- paģaldīt Pagaldīt
- parulis Pagale (parasti divas vai vairāk), ko novieto krāsnī šķērsām zem malkas, lai tā labāk sadegtu
- spurdze Pagale ar nenocirstām atvasēm
- spurga Pagale ar nenocirstām atvasēm
- spurgala Pagale ar nenocirstām atvasēm
- spurgana Pagale ar nenocirstām atvasēm
- šķēsts Pagale, nūja
- laksis Pagale, šķila
- istabaspriekša Pagalma daļa pie namadurvīm
- sētsvidus Pagalma, sētas vidējā daļa; arī pagalms, sēta (2)
- palmeņš Pagalmiņš
- ovis Pagalms
- pagulms Pagalms
- priekšsēta Pagalms
- sētiena Pagalms
- sētiene Pagalms
- sētplacis Pagalms
- sētsēta Pagalms
- jaudārzs Pagalms ap riju
- jauj-dārzs Pagalms ap riju; jaudārzs
- priekšpagalms Pagalms mājas priekšā
- houčs Pagalms troglodītu mītnēm, kas izkaltas klintī
- aizpagalms Pagalms vai tā daļa, kas atrodas aiz mājas vai cita norobežojuma
- sētiens Pagalms; sētiena
- pagālis Pagalvis
- pagalmis Pagalvis
- pagalsti Pagalvis
- pagalsts Pagalvis
- pagalve Pagalvis
- pagalvene Pagalvis
- pagalvenis Pagalvis
- pabalsti Pagalvis; gultas galvgalis
- pagalmaisiņš Pagalvja maisiņš
- pagalmmaisiņš Pagalvja maisiņš
- izgāmējis Pagāmējis
- manihēji Pagāniski kristīga sekta 3. gadsimtenī; manihejieši
- nekrišķāns Pagāns
- pagānis Pagāns
- pagānība Pagānu paražu, tradīciju kopums; arī pagānisms
- vaidelis Pagānu priesteris
- štulpe Pagara adīta vai tamborēta atsevišķi valkājama aproce; atsevišķi uzvelkama (parasti virskrekla) aproce
- lamža Pagara jaka ar krunkotu lejas galu un garām, šaurām piedurknēm
- vante Pagara nūja bumbas atsišanai
- kanāls Pagara, doba telpa (kādā vielā, slānī)
- lāpāmadata Pagara, lāpīšanai paredzēta adata ar lielu aci; lāpāmā adata
- tirāde Pagara, nepārtraukta (parasti patētisku) vārdu, teikumu virkne (runā)
- bezdelīgsvārki Pagari, mugurpusē šķelti vīriešu izejamie svārki; fraka
- šķiedaine Pagari, priekšpusē vaļēji sieviešu svārki
- izlaidums Pagarinājums, paplašinājums (tērpam, tā daļām), kas veidots, izmantojot iešūtas joslas
- atlaice Pagarinājums; atlikšana uz vēlāku laiku
- prolongācija Pagarināšana, paildzināšana
- garināt Pagarināt
- prolonģēt Pagarināt
- uzgarināt Pagarināt
- izšļaukāt Pagarināt stiepjot
- ilgināt Pagarināt, aizkavēt
- prolongēt Pagarināt, paildzināt (piemēram, medikamentu iedarbības laiku)
- prolongēt Pagarināt, paildzināt, atlikt uz noteiktu laiku (kā, piemēram, līguma termiņu)
- himantoze Pagarināta ūka
- pantaloni Pagarinātas, ar mežģīnēm apšūtas sieviešu apakšbikses
- fanfara Pagarināts taures veida metāla pūšamais mūzikas instruments bez ventiļiem, kuru parasti izmanto signalizēšanai
- mūdīns Pagarināts, paplašināts, plašs, liels
- cekuls Pagarinātu pakauša spalvu veidojums (putniem)
- pieķert Pagarinot kādai darbībai, rīcībai nepieciešamo laiku, papildus izmantot, pieņemt klāt (citu laikposmu)
- pieņemt Pagarinot kādai darbībai, rīcībai vajadzīgo laiku, papildus izmantot (citu laikposmu)
- pagars Pagarš
- adāmadata Pagarš (metāla, plastmasas vai cita materiāla) irbulis ar smailiem galiem, kuru lieto adīšanai; adāmā adata
- struņķis Pagarš cūkas izkārnījumu gabals
- kārts Pagarš, tievs apaļkoks
- sklanda Pagarš, tievs apaļkoks; kārts
- sklandis Pagarš, tievs apaļkoks; kārts
- noprovēšana Pagaršošana
- palūkāt Pagaršot
- palūkot Pagaršot
- pamēģināt Pagaršot
- paraudzīt Pagaršot
- pasmeķēt Pagaršot
- pagasts Pagasta administrācija
- goba Pagasta administratīvs nodalījums ar vairākām saimniecībām, kas kopā apstrādāja veselu arklu zemes
- valdi Pagasta amatpersonas
- pagastnieks Pagasta amatvīrs
- apciems Pagasta gals, kas sastāvēja no dažiem ciemiem
- pagastlāde Pagasta kase
- magaziņa Pagasta labības noliktava
- magazīna Pagasta labības rezervju noliktava (19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā)
- ārpusnieks Pagasta loceklis, kas dzīvo ārpus pagasta robežām
- otrgalietis Pagasta otra gala iedzīvotājs
- pagastvalde Pagasta pārvaldes institūcija
- pagastēns Pagasta pastāvīgs iedzīvotājs
- pagastnieks Pagasta pastāvīgs iedzīvotājs
- pagasttiesa Pagasta pašvaldības izveidota institūcija, kura šajā teritorijā veic bāriņtiesas funkcijas; atsevišķos gadījumos, ko paredz Civillikums, tā pilda materiālo funkciju, sniedz palīdzību mantojuma lietu kārtošanā
- grumada Pagasta sapulces nosaukums Baltkrievijā un Ukrainā, kas 19. gs. lietots arī Latvijā
- tiesaskungs Pagasta tiesnesis; arī pagasttiesas piesēdētājs
- novadas Pagasta uzliktas ceļu un citas klaušas
- valstvalde Pagasta valde
- valstmāja Pagasta valde; pagasta valdes ēka
- vagars Pagasta vecākā nosaukums Latvijas teritorijā 16.-19. gs.
- šķilteris Pagasta vecākā un stārasta palīgs, kas pagasta ļaudīm izziņoja muižas pavēles un norīkojumus klaušu darbos, kā arī palīdzēja vagaram uzraudzīt darbiniekus un izpildīt sodus
- pops Pagasta vecākais
- staršiņa Pagasta vecākais
- stārasts Pagasta vecākais (Vidzemē, Latgalē no 16. līdz 20. gadsimtam)
- kazaks Pagasta ziņnesis
- kazacene Pagasta ziņneša sieva
- valstsmāja Pagastmāja
- pagasts Pagastmāja, pagastnams
- pagasta Pagasts
- pagaste Pagasts
- pagāzne Pagasts
- valste Pagasts
- Brunavas pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Ērgļos, teritorija līdz 1921. g. ietilpa Lietuvā, robežojas ar Gailīšu, Ceraukstes, un Vecsaules pagastu, kā arī ar Skaistkalnes novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Budbergas pagasts, Paņemūnes pagasts, Panemunes pagasts
- Līgatnes pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Augšlīgatnē, robežojas ar Līgatnes pilsētu, Straupes, Drabešu, Amatas un Nītaures pagastu, kā arī ar Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Paltemal, krieviski — Paltemalskaja
- Lažas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Aizputē, robežojas ar Kazdangas, Aizputes, Cīravas un Sakas pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Laschen und Paddern-Hasenpoht, krieviski — Laženskaja i Gazenpot-Paddernskaja
- Penkules pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Naudītes, Auru, Tērvetes, Bukaišu un Būnes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Pankelhof, krieviski — Pankeļgofskaja
- Ozolnieku pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Valgundes un Cenu pagastu, kā arī ar Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Paulsgnade, krieviski — Paulsgnadskaja
- Padures pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Deksnē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu, Rumbas, Kurmāles, Īvandes un Ēdoles pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Paddern, krieviski — Paddernskaja
- Rumbas pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Mežvaldē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu, Rendas, Kabiles, Vārmes, Pelču un Padures pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: Kuldīgas pagasts, vāciski - Goldingen, krieviski - Goldingenskaja
- Kurmāles pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Vilgālē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu un Pelču, Snēpeles, Turlavas, Gudenieku, Īvandes un Padures pagastu; bijušie nosaukumi: Kūrmales pagasts, vāciski — Kurmahlen, krieviski — Kurmaļenskaja
- Ēdoles pagasts pagasts Kuldīgas novada ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Padures, Īvandes un Alsungas pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Edwahlen, krieviski — Edvaļenskaja
- Īvandes pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Padures, Kurmāles, Gudenieku, Alsungas un Ēdoles pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Iwanden, krieviski — Ivandenskaja
- Istras pagats pagasts Ludzas novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Vecslabadā, robežojas ar Rundēnu, Lauderu, Zaļesjes un Pasienas pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Istrasche, krieviski — Istrskaja
- Zaļesjes pagasts pagasts Ludzas novadā, aptver Zilupes pilsētu no trim pusēm, robežojas ar Pasienas, Istras, Lauderu, Nirzas un Brigu pagastu, kā arī ar Krieviju; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem bijušā Pasienes pagasta ziemeļu daļu un bijušā Briģu pagasta dienvidu stūri
- Virgas pagasts pagasts Priekules novadā ar administratīvo centru Paplakā, robežojas ar Bunkas, Priekules, Gramzdas un Kalētu pagastu, kā arī ar Grobiņas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wirgen, krieviski — Virgenskaja
- Zaņas pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Kareļos, robežojas ar Kursīšu, Ezeres, Nīgrandes un Pampāļu pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta bijušā Ezeres pagasta rietumu daļa un bijušā Pampāļu pagasta dienvidu daļa
- Novadnieku pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Mežvidos, robežojas ar Saldus, Cieceres, Zvārdes, Kursīšu, Pampāļu un Zirņu pagastu, kā arī ar Saldus pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver pirmskara Sātiņu pagasta austrumu daļu, Cieceres pagasta rietumu daļu un Kursīšu pagasta nelielu daļu
- Kursīšu pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Novadnieku, Zvārdes, Rubas, Ezeres, Zaņas un Pampāļu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kursiten, krieviski — Kursitenskaja
- Nīgrandes pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Pampāļu, Zaņas un Ezeres pagastu, kā arī ar Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadu un Lietuvu; bijušais nosaukums — Nīgrandas pagasts
- Zirņu pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Saldus pilsētu, Jaunlutriņu, Lutriņu, Saldus, Novadnieku un Pampāļu pagastu, kā arī ar Skrundas un Kuldīgas novadu, pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem daļu pirmskara Saldus pagasta un daļu bijušā Skrundas pagasta teritorijas
- Pampāļu pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Zirņu, Novadnieku, Kursīšu, Zaņas un Nīgrandes pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušais nosaukums — Pampāļu-Ezeres pagasts
- Grundzāles pagasts pagasts Smiltenes novada ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Palsmanes un Bilskas pagastu, kā arī ar Valkas un Apes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Grundsahl, krieviski — Grundzaļskaja
- Bilskas pagasts pagasts Smiltenes novada ziemeļu daļā, robežojas ar Grundzāles, Palsmanes, Launkalnes un Smiltenes pagastu, kā arī ar Strenču un Valkas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Bilskenshof, krieviski — Biļskenskaja
- Variņu pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Drustu, Launkalnes, Palsmanes, Virešu pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; pagasts nodibināts 1990. gadā atdalot daļu teritorijas no Palsmanes pagasta
- Palsmanes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Grundzāles, Virešu, Variņu, Launkalnes un Bilskas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Palzmar, krieviski — Palcmarskaja
- Launkalnes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Smiltenes pilsētu, Smiltenes, Bilskas, Palsmanes, Variņu, Drustu, Raunas un Brantu pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Brantu pagasts, vāciski — Horstenhof, krieviski — Brantskaja
- Virešu pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Variņu, Palsmanes, Grundzāles, Gaujienas un Trapenes pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara un aizņem pirmskara Gaujienas pagasta dienvidu daļu
- Saulkrastu pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā, no trim pusēm aptver Saulkrastu pilsētu, robežojas ar Sējas pagastu un Ādažu novadu; pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, aizņem nelielu daļu bijušā Pabažu un Bīriņu pagasta teritorijas
- Ģibuļu pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Pastendē, robežojas ar Valdgales, Lībagu, Sabiles pagastu un Talsu pilsētu, kā arī ar Kuldīgas un Ventspils novadu
- Viesatu pagasts Pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Zantes, Zemītes, Irlavas un Jaunpils pagastu, kā arī ar Saldus novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver pirmskara Struteles pagasta rietumu daļu, bijušā Grenču pagasta dienvidu galu un nelielu teritoriju no bijušā Irlavas pagasta
- pagastskolotājs Pagastskolas skolotājs
- pagasttienesis Pagasttiesas tiesnesis
- pagaste Pagastvalde
- pagastskrīveris Pagastvaldes darbvedis
- pagastvecākais Pagastvaldes priekšsēdētājs
- pagastvecis Pagastvecākais
- exc. Pagatavojis; sākot no 16-18 gs. uz vara gravējumiem u. c. pielikums apgādātāja vārdam
- preparēšana Pagatavošana
- padarināt Pagatavot
- pagatavināt Pagatavot
- pagatavīt Pagatavot
- pataisināt Pagatavot
- sadzievāt Pagatavot
- uzķīlēt Pagatavot
- izgatavot Pagatavot (ēdienu, dzērienu no kādiem produktiem)
- izstaravēt Pagatavot (ēdienu, dzērienu)
- izgatavēt Pagatavot (ēdienu)
- pataisīt Pagatavot (ēdienu)
- sadarīt Pagatavot (ko, parasti pārtikas produktus) lielāka daudzumā; pagatavot (kā, parasti pārtikas produktu, lielāku daudzumu)
- sadēt Pagatavot (ko) lielākā daudzumā; pagatavot (kā lielāku daudzumu)
- pietaisīt Pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- saglemzt Pagatavot (ko) neglītu, lietošanai nederīgu
- sgrezēt Pagatavot (ko) neglītu, lietošanai nederīgu
- pietaisīt Pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu)
- pataisīt Pagatavot (ko), sajaucot (ar ko) kopā
- izbrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu)
- sabrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) lielākā daudzumā; pagatavot (parasti alkoholiska dzēriena lielāku daudzumu)
- piebrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- piebrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku)
- piedarīt Pagatavot (parasti alu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- piedarīt Pagatavot (parasti alu) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (trauku)
- uztaisīt Pagatavot (piemēram, ēdienu ēdienreizei)
- izdirbināt Pagatavot (smalku, rūpīgu rokdarbu)
- noķimpulēt Pagatavot mežģīnes
- saķērnēt Pagatavot sviestu ķērnē
- sazeijāt Pagatavot šķidru, vāju zupu
- salūkot Pagatavot, arī sagādāt (ēdienu, parasti ēdienreizei)
- pagatavēt Pagatavot, izgatavot
- izmozēt Pagatavot, izgatavot (kaut ko būtisku, lietojamu)
- sažūrēt Pagatavot, sabrūvēt
- laktoferments Pagatavots no bulgāru piena fermenta, labs gremošanas orgānu dezinfekcijas līdzeklis
- autodermisks Pagatavots no paša ādas, piem., ādas lēveris plastiskā operācijā
- maģistrāls Pagatavots pēc ārsta receptes
- vecie laiki Pagātne
- vecie (arī agrākie) laiki Pagātne
- senāklaiki Pagātne, senāki laiki
- atpakaļ Pagātnē, uz pagātni
- regas Pagātnes stāsti; pieredzējumi, piedzīvojumi; pasakas
- pagaudāt Pagaudot
- spergularia Pagauri
- pagausai Pagausi
- pagauši Pagausi
- sagausināt Pagausināt, parasti ievērojami
- pačinkstēt Pagausties, pažēloties; žēli, raudulīgi palūgties
- pagāzuļot Pagāzelēt
- pazvelt Pagāzt (parasti ko lielu, smagu)
- pāginēšana Paginācija
- paglabot Paglabāt
- pieglēbt Paglābt
- ieglābt Paglābt, saglābt (ievietojot, ievedot kur iekšā)
- apglābties Paglābties
- atstāties Paglābties, izsargāties
- paglāsīt Paglāstīt
- papaijāt Paglāstīt
- pasaglaudīties Paglaudīt vienam otru, citam citu
- apnižģināt Paglaudīt, paplikšķināt
- pamālēt Pagleznot; pakrāsot
- pagližināt Pagludināt
- paprasavāt Pagludināt
- papletēt Pagludināt (ar gludekli)
- parullēt Pagludināt (veļu) ar rulli
- paplekšināt Pagludināt, viegli sitot ar plaukstām
- paglumjš Paglums
- paglumš Paglums
- hāfiss Pagodinājuma tituls musulmanim, kas zina no galvas Korānu
- esquire Pagodinājuma vārds ar ko uzrunā katru cienījamāku vīru, kam nav sevišķa dižciltības titula
- babā Pagodinājuma vārds, ko lieto tjurku tautas, kad uzrunājami vecāki cilvēki
- godinājums Pagodinājums; apsveikums
- nogodināt Pagodināt
- pagodēt Pagodināt
- pagodāt Pagodināt (1)
- uzgodināt Pagodinoši uzrunāt
- uzgodīt Pagodinoši uzrunāt
- pažorīties Pagorīties
- pagoze Pagoza
- pagrabgals Pagraba gals; vieta, tuvākā apkārtne pie pagraba gala
- pagrabnieks Pagraba iedzīvotājs
- kartiņbedre Pagrabam līdzīga bedre vai izbūve ar griestiem un smilšu apbērumu kartupeļu glabāšanai
- pačirkstināt Pagrabināt
- pasagrabinēties Pagrabināties
- škleps Pagrabs
- sierpagrabs Pagrabs siera uzglabāšanai
- uzkude Pagrabs, pieliekamais, maizes klēts
- uzkuds Pagrabs, pieliekamais, maizes klēts
- pagrābāties Pagrābstīties
- pagrābstīt Pagrābstīties
- pagramstīties Pagrābstīties
- pagrebt Pagrābt
- pagrābties Pagrābt (1) sev
- pagrābties Pagrābt (2)
- pakasīt Pagrābt (parasti sienu)
- pakasinēt Pagrābt (sienu, labību)
- pakast Pagrābt (sienu, labību)
- čiebt Pagrābt, nozagt
- paliešķerēt Pagrābt, pabērt ar liekšķeri
- kaverna Pagrabveidīga kazematēta paslēptuve apcietinātos rajonos karavīru rezervju novietošanai atpūtas laikā
- pagrauzties Pagrauzt
- piegreiži Pagreizi
- pagreiži Pagreizs
- pagreižu Pagreizs
- pakļaivs Pagreizs
- papušķoties Pagreznoties
- zemgrīde Pagrīde (2)
- levoversija Pagriešana uz kreiso pusi
- pavarots Pagrieziena rādītājs (piem., automašīnai)
- marka Pagrieziena zīme burāšanas sacīkstēs
- pavarots Pagrieziens
- šķērsums Pagrieziens
- pagriezienis Pagrieziens (piemēram, ceļam)
- dekstroversija Pagrieziens uz labo pusi
- laterotorsija Pagrieziens uz vienu pusi ap asi, piem., acābola - ap anteroposterioro asi
- pavarotņiks Pagriezienu rādītājs (piem., automašīnai)
- pasukt Pagriezt
- nogriezt Pagriezt (nost, kādā virziena, parasti galvu)
- pašķērēt Pagriezt (parasti ar šķērēm)
- uzgriezt Pagriezt (pret kādu, ko, parasti muguru)
- izgriezt Pagriezt (priekšmetu, tā daļu) neparastā virzienā
- pagriezties Pagriezt 2 (1)
- paņurkāt Pagriezt ar neasu nazi
- šlakot Pagriezt buras
- novērsties Pagriezt galvu, skatienu prom citā virziena; pagriezties prom
- nokrist Pagriezt jahtas priekšgalu vairāk pa vējam
- novērst Pagriezt prom, uz citu pusi (seju)
- pārgriezt Pagriezt sānis (piemēram, galvu)
- pagriezties Pagriezt savu ķermeni tā, ka seja, skatiens ir vērsts (pret ko, uz ko u. tml.)
- sagriezt Pagriezt, parasti ievērojami (ķermeņa daļu)
- aizgriezt Pagriezt, pavērst (prom, sānis)
- atgriezt Pagriezt, pavērst atpakaļ
- izgriezt Pagriezt, pavērst iekšpusi uz āru (piemēram, apģērbam, tā daļām)
- pasagriezties Pagriezties
- pasukties Pagriezties
- piegriezties Pagriezties (pret ko), pievēršot skatienu (kam)
- aizgriezties Pagriezties (prom, sānis), novērsties
- zarāties Pagriezties 1(1), novirzīties
- nogriezties Pagriezties nost, sānis, aizgriezties
- atvērzties Pagriezties prom, novērsties
- aizagriezties Pagriezties prom, sānis, uz citu pusi; novērsties
- atsagriezties Pagriezties, pavērsties atpakaļ
- krāns Pagriežams (kā) plūsmas relejveida sadalītājs
- revolvergalva Pagriežams (mašīnas, aparāta, ierīces) daudzpozīciju elements, kurā pa aploci novietoti viendabīgi darbelementi
- samižģēt Pagriežot padarīt sāpīgu; arī izmežģīt
- saļumēt Pagriežot padarīt sāpīgu; sastiept; arī izmežģīt
- aizgriezt Pagriežot pavirzīt, novietot (kam priekšā, aiz kā u. tml.)
- sagriezt Pagriežot satuvināt, savirzīt kopā (ķermeņa daļas); pagriežot pavērst vienu pret otru, citu pret citu
- uzgriezt Pagriežot slēdzi, iedarbināt (ierīci, tās dalos)
- uzgriezt Pagriežot uzvirzīt uz kādas vietas (transportlīdzekli)
- samežģīt Pagriežot, pastiepjot u. tml., padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu); arī izmežģīt
- pievērsties Pagriežoties (pret kādu), uzrunāt (to), pievērst (tam) uzmanību
- aizgriezties Pagriežoties aizvirzīties, attālināties
- saļumēties Pagriežoties kļūt sāpīgam; sastiepties; arī izmežģīties
- sagriezties Pagriežoties satuvināties, savirzīties kopā; pavērsties vienam pret otru, citam pret citu
- iegriezties Pagriežoties, tiekot pagrieztam, ieņemt citādu stāvokli nekā iepriekšējais
- izkurtējis Pagrimis (morāli)
- salašņa Pagrimis, morāli nevērtīgs, arī noziedzīgs cilvēks
- noiet no grauda Pagrimt
- izkurtēt Pagrimt (morāli); pazaudēt morālo vērtību
- nicekle Pagrimums, bojājums
- nicekls Pagrimums, bojājums; nicekle
- padibenes Pagrimuši, demoralizējušies, izvirtuši cilvēki
- pagrīdot Pagrīst, likt grīdu
- pagrīt Pagrīst, sataisīt
- padrigderēt Pagrozīt, paregulēt, padarbināt u. tml. (kādu ierīci)
- patimerēt Pagrozīt, paregulēt, palabot
- pavārstīt Pagrozīt, pavalstīt
- pasagrozīties Pagrozīties
- patrīties Pagrozīties (parasti sēžot)
- pontanuķ Pagrūst
- tušanuķ Pagrūst
- zamgrūst Pagrūst (kur apakšā)
- iegrūst Pagrūst uz priekšu, parasti, pirms tam mazliet pavelkot atpakaļ (piemēram, lai iekustinātu)
- padīvelēt Pagrūstīt, pašūpot, pakustināt
- nolidināt Pagrūžot panākt, ka (kāds) nogāžas, noveļas lejā
- nolingot Pagrūžot panākt, ka (kāds) nogāžas, noveļas lejā
- nogrūst Pagrūžot panākt, ka nogāžas zemē (kur, uz kā u. tml.)
- pagūbīt Pagubīt, paņemt
- pagudrāt Pagudrot
- papunkterēt Pagudrot, padomāt
- paguldīt Paguldināt
- pašņākt Pagulēt
- pavārtīties Pagulēt
- pagulēties Pagulēt (1)
- pagulēties Pagulēt (2)
- pagulēties Pagulēt (3)
- pačučēt Pagulēt (parasti par bērnu)
- pačučiņāt Pagulēt (parasti par bērnu)
- padusēt Pagulēt miegā
- pasusties Pagulēties
- gultapuža Pagulte
- pagulta Pagulte
- pavieta Pagulte
- paviete Pagulte
- pagult Pagulties
- pagurds Pagurdens
- pagurkšēt Pagurkstēt
- pagurkšķēt Pagurkstēt
- notīst Pagurt, izstiepties
- iegurt Pagurt, sākt nogurt
- izlādēties Pagurt; kļūt nespējīgam
- aizkusme Pagurums, nespēks
- dabūt Pagūt (ko izdarīt)
- daspēt Pagūt ierasties laikā
- Pagūžu ezers Pagūzis, ezers Nītaures pagastā
- Ezeriņu ezers Pagūzis, ezers Nītaures pagastā
- pagvelst Pagvelzt
- Pagēģi Paģēģi - pilsēta Lietuvas rietumos
- paģeņģerot Paģeņģerēt
- pamaukt Paģērbt
- pasavilkties Paģērbt
- apgaist Paģībt
- apmirt Paģībt, pamirt
- pohains Paģirains
- putraimains Paģirains
- fūzis Paģiras
- kalterbrunners Paģiras
- kāters Paģiras
- padziras Paģiras
- padzirklis Paģiras
- paģeres Paģiras
- paģires Paģiras
- papieres Paģiras
- plēšņas Paģiras
- pohas Paģiras
- pohmaļas Paģiras
- pohmanis Paģiras
- pohmeļas Paģiras
- pohmeles Paģiras
- pohmelis Paģiras
- pohs Paģiras
- slāpētājs Paģiras
- volokuša Paģiras
- žvingulis Paģiras
- kāterfrīštiks Paģiru brokastis
- hyacinthoides Pahiacintes
- pachypodium Pahipodijas
- Lamēra pahipodija pahipodiju suga ("Pachypodium lamerei")
- Saundersa pahipodija pahipodiju suga ("Pachypodium lealii saundersii")
- pachira Pahiras
- galotnes jeb Japānas pahisandra pahisandru suga ("Pachysandra terminalis"), ložņājošs, mūžzaļš, līdz 25 cm augsts krūms, ko Latvijā reizēm audzē augsnes nosegšanai pusēnā
- pachystachys Pahistahes
- šarlaksarkanā pahistahe pahistahu suga ("Pachystachys coccinea")
- dzeltenā pahistahe pahistahu suga ("Pachystachys lutea")
- pie Pai 1
- padīkt Paīdēt (par govīm, teļiem)
- neslia Paidras
- paielejš Paieleja
- paieties Paiet (2)
- pārsavilcināties Paiet (kādam laikam, laikposmam)
- pakāpt Paiet (kur, kādā virzienā u. tml.)
- krist Paiet (par laikposmu)
- pāriet Paiet (par laikposmu)
- aizritēt Paiet (par laiku, laika posmu)
- aizšalkt Paiet (par laiku, laika posmu)
- apritēt Paiet (par laiku, laika posmu)
- aptecēt Paiet (par laiku, laika posmu)
- patecēt Paiet (par laiku, laikposmu)
- aizlīgot Paiet (par laiku)
- pavirzīties Paiet (par neilgu laiku, laikposmu)
- aizšķielēt Paiet garām šķielējot (glūnot)
- atvākties Paiet malā (no kā)
- šķirt (arī dot) ceļu Paiet sāņus, lai palaistu (kādu) garām
- griezt ceļu Paiet sāņus, lai palaistu (kādu) garām
- pasamīties Paiet vai pabraukt garām tā, ka nesastopas
- izamīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā
- izmainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām, šaurā vietā)
- samainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām, šaurā vietā); izmainīties (2)
- izmainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām tā, ka nesastopas
- apiet Paiet zem kā
- aizslīdēt Paiet, aizritēt (par laiku, laika posmiem)
- aiztecēt Paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu)
- aiziet Paiet, aizritēt, arī izbeigties (par laiku, laika posmu)
- aiztikšēt Paiet, aizritēt, tikšķot pulkstenim (par laiku, laika posmu)
- aiztikšķēt Paiet, aizritēt, tikšķot pulkstenim (par laiku, laika posmu)
- palīst Paiet, arī novietoties zem (kā), arī (kam) apakšā
- pagriezt ceļu Paiet, arī pabraukt sāņus, lai palaistu (kādu) garām
- gaist Paiet, beigties (par laika posmu)
- izbūt Paiet, izzust
- apķegot Paiet, pabēgt zem kā
- pasalaisties Paiet, pabraukt
- izamainīties Paiet, pabraukt viens otram garām pretējā virzienā
- paķegot Paiet, panākt; pabēgt
- padesāt Paiet, paskriet
- padesot Paiet, paskriet
- papekot Paiet, pastaigāt
- palinot Paiet, pastaigāt (pa mājām), pakulstot linus; paklaiņot
- pasukāt Paiet, pastaigāt (parasti enerģiski, steidzīgi)
- pajoškāt Paiet, pastaigāt (parasti par bērniem)
- pastopāt Paiet, pastaigāt, ar grūtībām ceļot kājas
- paslēpēt Paiet, pastaigāt, velkot kājas gar zemi
- pakustēties Paiet, pastaigāt; arī padarboties, pastrādāt
- pavākties Paiet, pavirzīties; paspiesties, dot vietu
- palocīt kājas Paieties, paskrieties; arī padejot
- apglāsīt Paijāt, glāstīt, glaudīt
- glesot Paijāt, glaudīt, glāstīt
- pajoks Paika - daļa, norma
- pastiept Paildzināt (laiku, laikposmu)
- izstiept Paildzināt (norisi, darbību)
- pavilkt Paildzināt, pavilcināt
- noildzināt Paildzināt; arī aizkavēt
- pastiepties Paildzināties (par laiku, laikposmu)
- pavilkties Paildzināties (par laiku, laikposmu)
- pagauši Pailgi
- bulbulis Paipala
- paipale Paipala
- paipule Paipala
- putpelava Paipala
- paipole Paipala ("Coturnix coturnix")
- puspelava Paipala ("Coturnix coturnix")
- puspelēda Paipala ("Coturnix coturnix")
- vaķis Paipala ("Coturnix coturnix")
- putpelēda Paipala, puspelēda
- tuju Paipalas balss atdarinājums
- vaķ Paipalas balss skaņas atdarinājums
- Paibs Paipes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rūjienas pagastā
- paviegls Pairdens (par augsni)
- paridināt Pairdināt
- pice Paisa
- pysa Paisa
- pusbārda Paīsa bārda; vaigubārda
- Paisanda Paisandu, pilsēta Urugvajā
- paisikle Paiseklis
- paīksi Paīsi
- zakarags Paīsi svārki
- paisekla Paisīkla - ierīce, ar kuru linus vai kaņepes paisīja
- paisekls Paisīkla - ierīce, ar kuru linus vai kaņepes paisīja; mīstīklas (1)
- paisīkle Paisīkla - ierīce, ar kuru linus vai kaņepes paisīja; mīstīklas (1)
- paīksināties Paīsināties
- nopaisīties Paisīt līdz nogurumam
- paīkss Paīss
- struņķis Paīss (parasti kā mīksta) gabals
- struņģis Paīss (parasti kā mīksta) gabals; struņķis 1
- pusgrābeķis Paīss grābeklis (ar daļēji saīsinātu, piemēram, nolauztu kātu)
- puskamzols Paīss kamzolis; adīts bezrocis
- puspraķis Paīss mētelis; pagara vatēta jaka
- virspraka Paīss mētelis; pusmētelis
- sprūds Paīss stieņveida priekšmets, detaļa, piemēram, (kā) aizbāšanai, sastiprināšanai
- sprungulis Paīss, neliels koka zars vai tā daļa; paīss, neliels, iegarens koka gabals
- morķīgs Paīss, paresns (par ķermeņa daļu, piemēram, degunu)
- strumpulis Paīss, paresns koka (parasti malkas) gabals
- zedenis Paīss, tievs apaļkoks, parasti izmantots žogu, arī primitīvu zārdu u. tml. veidošanai
- pusīkss Paīss; pusgarš
- pusīss Paīss; pusgarš
- paisu Paisu paisumies - raibi, juku jukām
- PES Paisuma elektrostacija
- laidas Paisuma laikā pārplūstošas un pārpurvotas piejūras pļavas jūras lēzenajā piekrastē
- pororoka Paisuma plūduma vilnis Amazones upē
- maiņstraumes Paisuma un bēguma mija; plūdmaiņas
- bors Paisuma vilnis, kura priekšējā nogāze kļūst gandrīz vertikāla un kurš ar lielu ātrumu izplatās pa upi uz augšu stāvas, putojošas bangas veidā
- peisums Paisums
- uzplūdi Paisums
- pajs Paja
- dalis Paja, daļa
- pamatpaja Paja, kas kooperatīvās sabiedrības biedram garantē visas sabiedrības statūtos noteiktās biedra tiesības
- papildpaja Paja, kas kooperatīvās sabiedrības biedram garantē visas sabiedrības statūtos noteiktās biedra tiesības, izņemot balsstiesības
- habara Paja, nozagtā daļa
- pajādelēties Pajādelēt
- pajādēties Pajādelēties
- pajinieks Pajas īpašnieks
- padrasēties Pajāties
- pakužināt Pajaukt, paārdīt
- pajaunis Pajauniķis
- pusjauns Pajauns
- paprasīt Pajautāt
- paprasīties Pajautāt
- pataujāt Pajautāt
- pavaicāt Pajautāt
- uzjautāt Pajautāt (kādam ko)
- uzprasīt Pajautāt (kādam ko)
- uztaujāt Pajautāt (kādam ko)
- apklausīties Pajautāt (vairākiem, vairākās vietās); paklausīties, ko saka citi
- patēgāt Pajautāt; izvaicāt, aptaujāt
- Paijers Pajers - kalns, augstākā virsotne Polārajos Urālos, Krievijā, uz Tjumeņas apgabala un Komi Republikas robežas
- pajokāt Pajokot
- pašpāsēt Pajokot
- pašpāsēties Pajokot
- razigraķ Pajokot
- pajokāties Pajokoties
- paņemties Pajokoties
- papigurēties Pajokoties
- pasajokāties Pajokoties
- pazirgoties Pajokoties, arī pazoboties; skaļi pasmieties
- ielukši Pajūga ilksis
- ielūkša Pajūga ilkss
- ielūšks Pajūga ilkss
- kučieris Pajūga vadītājs; cilvēks, kas nodarbojas ar pajūga vadīšanu
- vezumnieks Pajūga, vezuma vadītājs
- pajūga Pajūgs
- jūgs Pajūgs (1)
- uzjūgums Pajūgs (1)
- jūgs Pajūgs (2)
- astoņjūgs Pajūgs, kurā iejūgti astoņi zirgi
- četrjūgs Pajūgs, kurā iejūgti četri zirgi
- divjūgs Pajūgs, kurā iejūgti divi zirgi
- sešjūgs Pajūgs, kurā iejūgti seši zirgi
- trijjūgs Pajūgs, kurā iejūgti trīs zirgi
- zirgs Pajūgs, kurā iejūgts šāds mājdzīvnieks
- vienjūgs Pajūgs, kurā iejūgts viens zirgs
- vezumnieks Pajūgs, vezums (parasti vezumu rindā)
- iejūgs Pajūgs; aizjūgs (2)
- izļumt Pajukt (par audumu)
- pašķīst Pajukt (piemēram, tiekot vārītam)
- aizjukt Pajukt uz visām pusēm
- paputēt Pajukt, pašķīst, arī kļūt daļēji nelietojamam (par priekšmetiem, priekšmetu kopu)
- saņudzēt Pajukt, sakustēties
- pajumis Pajume
- pajume Pajumte (1)
- pažobele Pajumte (1)
- pajums Pajumte (2)
- paspārne Pajumte (2); arī mājoklis
- tvertne Pajumte cilvēkiem
- vārtūzis Pajumte pie vārtiem
- pakārtne Pajumtē piesieta kārts, kur ko izkārt
- rēmenē Pajumtē, mītnē
- pašķūre Pajumte, nojume
- padroja Pajumte, patvērums
- paēna Pajumte; arī patvērums
- paķis Paka
- paks Paka
- baks Paka, sainis, saišķis
- baka Paka, sainis, vīstoklis
- papliks Pakails
- pakratīt Pakaisīt
- pakreikt Pakaisīt
- pasipināt Pakaisīt
- pamatīt Pakaisīt ar miltiem (mājlopu ēdienu)
- apkaisīt Pakaisīt kam (vai kur) apakšā
- kaisekls Pakaiši
- kaisi Pakaiši
- kaiši Pakaiši
- kaišļi Pakaiši
- kaišums Pakaiši
- kratienis Pakaiši
- paišļi Pakaiši
- pakaīsa Pakaiši
- pakaisāmie Pakaiši
- pakaisas Pakaiši
- pakaisi Pakaiši
- pakaīši Pakaiši
- pakaiss Pakaiši
- pakaīss Pakaiši
- paklāsts Pakaiši
- pakrats Pakaiši
- pakreiki Pakaiši
- piekaisas Pakaiši
- spreija Pakaiši
- streijas Pakaiši
- kreīki Pakaiši, paklāsts
- kaišklēpis Pakaišu klēpis
- kaišpauna Pakaišu pauna
- padīdināt Pakaitināt
- papiģināt Pakaitināt
- pašempēt Pakaitināt
- pašutināt Pakaitināt
- paērsināt Pakaitināt (suni)
- paņariāt Pakaitināt (suni)
- paērcināt Pakaitināt; arī paķircināt
- nokāje Pakāje
- pakāja Pakāje (1)
- pakāja Pakāje (2)
- kaklapuža Pakakle
- kotnags Pakakle
- mārksne Pakakle
- mārkstis Pakakle
- padzirkle Pakakle
- padžirkne Pakakle
- pagurkle Pakakle
- pakaklis Pakakle
- pažangle Pakakle
- pazode Pakakle (dzīvniekam)
- kāmurs Pakakle, āda, kas karājas liellopu pakaklē
- pažerkle Pakakle, pazode
- pagurklis Pakakle; rīkle; ādamābols
- bauga Pakalne
- Pakalnes Pakalnes ezers - Pakalnis Aglonas pagastā
- rozina Pakalniņš purvā
- roziņa Pakalniņš purvā
- Pakalniņu Pakalniņu ezers - Pakalnis Aglonas pagastā
- Pakaļņa ezers Pakalnis, ezers Aglonas pagastā
- Pakaļnes ezers Pakalnis, ezers Aglonas pagastā
- Pakalna ezers Pakalnis, ezers Aglonas pagastā
- Pakalnes ezers Pakalnis, ezers Aglonas pagastā
- Pikalnes ezers Pakalnis, ezers Preiļu novada Aglonas pagastā
- baugurs Pakalns
- pakalnis Pakalns
- uzkupris Pakalns
- iekalns Pakalns, kalna nogāze
- klētskalliņš Pakalns, uz kurauzcelta klēts
- Pakalnu Pakalnu ezers - atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 8,7 ha
- aizklausīt Pakalpīgi, paklausīgi kādu apmierināt
- complaisant Pakalpīgs
- piekalpīgs Pakalpīgs
- apkalpīgs Pakalpīgs, iztapīgs
- kalpīgs Pakalpīgs, iztapīgs
- išaks Pakalpīgs, iztapīgs cilvēks
- sestais Pakalpīgs, iztapīgs, slikts cilvēks
- neaizliedzīgs Pakalpīgs, laipns
- šesķorka Pakalpiņš
- šestaks Pakalpiņš
- šestjorka Pakalpiņš
- SPID Pakalpojuma veida identifikators (angļu "Service Profile Identifier")
- palīgpakalpojumi Pakalpojumi, kas nepieciešami elektroenerģijas pārvades sistēmas balansētas darbības nodrošināšanai
- palīgpakalpojumi Pakalpojumi, kas nepieciešami kāda pakalpojuma izpildes nodrošināšanai
- izkalpojums Pakalpojums
- iztapa Pakalpojums
- patecējums Pakalpojums
- piekalpība Pakalpojums, izpalīdzība
- pretpakalpojums Pakalpojums, ko veic kāda cita pakalpojuma ierosmē
- telefondienests Pakalpojumu dienests pa tālruni
- pēcaprūpe Pakalpojumu nodrošināšana personām, kam vairs nav nepieciešams ārstēties stacionārā, bet joprojām vajadzīga noteikta palīdzība, lai tās spētu patstāvīgi dzīvot sabiedrībā
- apkalpošana Pakalpojumu sniegšana klientam tūrisma uzņēmumā
- šesķeriķ Pakalpot
- šestakot Pakalpot
- pakaldans Pakalsns
- pakalsens Pakalsns
- pakalsnējs Pakalsns
- pasauss Pakalsns
- pakaldināt Pakalt (1)
- pakalties Pakalt (1)
- pakaldināt Pakalt (2)
- pakalties Pakalt (2)
- pavīdēt Pakaltēt
- pakal Pakaļ
- pakaļām Pakaļ
- pakalan Pakaļ
- pakaļī Pakaļ
- pakaļš Pakaļ
- pakaļup Pakaļ
- sekus Pakaļ, pa pēdām
- čoksts Pakaļa
- coris Pakaļa
- čoris Pakaļa
- čuša Pakaļa
- dibenīce Pakaļa
- dirslis Pakaļa
- dubengals Pakaļa
- ducka Pakaļa
- ļapa Pakaļa
- pakale Pakaļa
- pakaļš Pakaļa
- pakuļe Pakaļa
- rūcenīca Pakaļa
- šubene Pakaļa
- šverba Pakaļa
- tupis Pakaļa
- urskulis Pakaļa
- vādzgals Pakaļa
- žopa Pakaļa
- duncans Pakaļa (sēžamvieta)
- guza Pakaļa, aste
- rūcamais Pakaļa, dibens
- puža Pakaļa, kaunums (bērnu runā)
- dupa Pakaļa, sēža (bērnu valodā)
- tosa Pakaļa, sēžamvieta
- depinieks Pakaļa, tūplis
- šļircene Pakaļa, tūplis
- treinis Pakaļa, tūplis
- pākste Pakaļa; sievietes dzimumorgāni
- dibenīca Pakaļa; tūpļa zarna lopam
- pakaļgabals Pakaļagabals, pakaļas ceturtdaļa, pakaļdaļa
- pakaļpuse Pakaļdaļa (2)
- padzelka Pakaļdarinājums, viltojums
- pakaļtaisīt Pakaļdarināt (1)
- pakaļtaisīt Pakaļdarināt (2)
- mīmoloģija Pakaļdarīšana cita runai, vaibstiem, uzvedībai
- pakaļduris Pakaļdurvis
- pakaļass Pakaļējā ass
- pakaļase Pakaļējā ass (ratiem)
- pakaļpuse Pakaļējā daļa (cilvēkam vai dzīvniekam)
- pakaļdaļa Pakaļējā daļa (dzīvniekam)
- pakaļdaļa Pakaļējā daļa (priekšmetam)
- aste Pakaļējā, pagarinātā daļa (piemēram, priekšmetam, ierīcei, apģērbam)
- pakaļdējais Pakaļējais
- pakaldijais Pakaļējais
- pakaļgals Pakaļējais gals (priekšmetam, telpai), pakaļējā daļa (priekšmetam, telpai); pretstats: priekšgals
- pakaļklājs Pakaļējais klājs
- pakaļritenis Pakaļējais ritenis
- pakaļstūris Pakaļējais stūris
- pakaļvējais Pakaļējais, pakaļējs
- hoānas Pakaļējie deguna caurumi, savieno deguna dobumu ar mutes dobumu
- pakaļšgabals Pakaļgabals
- pakaļplecs Pakaļgabals, pakaļējais gurns, pakaļējais šķiņķis
- heķenkurs Pakaļgala enkurs
- heķuguns Pakaļgala uguns, apgaismo 12 strēķus (135 grādi) peldlīdzekļa aizmugurē, tai jābūt baltai un redzamai vienas jūras jūdzes attālumā
- ahter- Pakaļgala-; pakaļējais; pakaļ-
- pakaļšgals Pakaļgals
- pakaļaskāja Pakaļkāja
- pakaļškāja Pakaļkāja
- strēna Pakaļkāja (dzīvniekiem)
- striena Pakaļkāja (dzīvniekiem)
- čimslis Pakaļkājas cīpsla, Ahileja cīpsla, augšstilbs, ciska
- pakaļšciska Pakaļkājas ciska
- pakaļķepa Pakaļkājas ķepa
- pakaļķetna Pakaļkājas ķetna
- pakaļčinkslis Pakaļkājas pēdas apakšējā daļa
- nomēdīt Pakaļķēmoties, atdarināt
- dirsulaiža Pakaļlaiža
- dirsumuša Pakaļlaiža
- pakaļpalikušie Pakaļpalicēji
- palaiofrons Pakaļpalicis cilvēks, kas laikam nav gājis līdzi
- pakaļplecis Pakaļplecs
- pakaļasrats Pakaļrats
- pačupt Pakampt
- pakapāties Pakapāt
- pakāpene Pakāpe
- vidusmērs Pakāpe (kvalitātei, daudzumam u. tml.), kurai raksturīga bieža sastopamība, parastums, kādu ievērojamu, izcilu pazīmju trūkums
- instance Pakāpe vai posms savstarpēji pakļautu iestāžu sistēmā, piem., tiesu instance
- trasējamība Pakāpe, kādā var nodibināt attiecības starp diviem vai vairākiem izstrādes procesā iegūtajiem produktiem, īpaši tādiem, kurus saista pakļautības attiecības
- kāpiens Pakāpe, līmenis
- pakāpalēt Pakāpelēt
- pakāpelēties Pakāpelēt
- lejupslīde Pakāpeniska (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana; lejupceļš (2), lejupeja
- lejupeja Pakāpeniska (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana; lejupceļš (2), lejupslīde (2)
- lejupceļš Pakāpeniska (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana; lejupeja, lejupslīde (2)
- amortizācija Pakāpeniska (parāda) dzēšana
- lēkts Pakāpeniska (parasti saules) parādīšanās virs horizonta; gaisma, kas rodas, parādoties (parasti saulei) virs horizonta
- ausma Pakāpeniska (rīta) gaismas parādīšanās austrumu pusē; rīta blāzma; spožums, blāzmojums (saulei lecot)
- indurācija Pakāpeniska audu vai orgāna sacietēšana, savairojoties saistaudiem
- pašizretināšanās Pakāpeniska dabiska audzes koku skaita samazināšanās līdz ar audzes vecuma palielināšanos
- riets Pakāpeniska eksistences, pastāvēšanas beigšanās
- hipohromatisms Pakāpeniska hromatīna izzušana no šūnas kodola
- kadaverizācija Pakāpeniska miršana; termins holeras algīdās, cianotiskās stadijas apzīmēšanai
- gaita Pakāpeniska norise (parasti ilgākā laika posmā)
- mutarotācija Pakāpeniska optiski aktīvas vielas īpatnējā griešanās leņķa maiņa tikko pagatavotā šķīdumā
- simptoze Pakāpeniska orgāna vai ķermeņa izdilšana
- habituācija Pakāpeniska pielāgošanās kādam kairinājumam vai videi
- rītausma Pakāpeniska rīta gaismas parādīšanās austrumu pusē; spožums, starojums (saulei lecot); ausma
- tonalitāte Pakāpeniska skaņurinda (noteiktā skaņkārtā), kuras kārtojumu nosaka tonika
- līze Pakāpeniska temperatūras pazemināšanās, kā arī slimības izpausmju vājināšanās
- oligarhizācija Pakāpeniska valsts varas koncentrēšanās dažu ietekmīgu cilvēku rokās
- amnioklepse Pakāpeniska, nemanāma augļa ūdens izzušana
- grado Pakāpeniski
- graduale Pakāpeniski
- soli pa solim Pakāpeniski
- nīkt Pakāpeniski, ilgākā laikposmā iet bojā (par cilvēkiem)
- nīkuļot Pakāpeniski, ilgākā laikposmā iet bojā (par cilvēkiem)
- grimt Pakāpeniski, lēnām virzīties, slīdēt (lejup)
- noslīdēt Pakāpeniski, lēni novietoties zemāk par normālo līmeni (piemēram, par celtnes daļām)
- noslīdēt Pakāpeniski, lēni novietoties zemāk par normālo stāvokli (par ķermeņa dalām)
- zagties Pakāpeniski, nemanāmi sākties, kļūt sajūtamam (piemēram, par laikposmu, parādībām dabā)
- pārcilāt Pakāpeniski, pa sastāvdaļām analizēt vēlreiz, no jauna, pārdomāt (piemēram, atmiņas, kādu informāciju)
- sūnot Pakāpeniski, parasti, pārklājoties ar sūnu, novecot, kļūt vecam
- piekļūt Pakāpeniski, pārvarot grūtības, iepazīt, saprast, apgūt
- izsekot Pakāpeniski, sistemātiski novērot (kādas parādības, norises u. tml., parasti, lai ko izpētītu, izprastu)
- šaktieris Pakāpenisks vienas krāsas toņu kopums no gaišākā līdz tumšākam
- gradācija Pakāpeniskums, vienmērība (kādā kopumā, norisē)
- eksponents Pakāpes rādītājs
- kāpinātājs Pakāpes rādītājs
- pildiņš Pakāpiena elements, kas augstuma virzienā nosedz telpu starp diviem kāpšļiem
- minami Pakāpieni
- krilcis Pakāpieni durvju priekšā
- kāpnes Pakāpieni satiksmei starp dažādiem (apvidus) līmeņiem
- kāps Pakāpiens
- mina Pakāpiens
- pakāpene Pakāpiens
- pakāpens Pakāpiens
- pakāpienis Pakāpiens
- pakāpnis Pakāpiens
- pakāps Pakāpiens
- kāpe Pakāpiens (kāpnēm)
- kāpiens Pakāpiens (kāpnēm)
- kāpsli Pakāpiens (kāpnēm)
- kāpslis Pakāpiens (kāpnēm)
- pakāpe Pakāpiens (kāpnēm)
- pakāpslis Pakāpiens (parasti vienkārši, primitīvi veidots)
- kāpslis Pakāpiens (transportlīdzeklī) iekāpšanai un izkāpšanai
- kāplis Pakāpiens, kāpņu daļa
- kāpa Pakāpiens, kāpslis
- kāpsliens Pakāpiens, šķērskoks
- stupa Pakāpiens; kāpslis
- pakāpienveidīgs Pakāpienveida
- fleksūra Pakāpienveidīgs iežu slāņu krokojums
- barāža Pakāpienveidīgs, ar balstiem nostiprināts slīpums kalnu rajonos, lai lietus laikā sliežu ceļš tiktu pasargāts no ūdens straumēm un zemes nogruvumiem
- paskāpināt Pakāpināt
- pakāpjveidīgs Pakāpjveida (1)
- pakāpjveidīgs Pakāpjveida (2)
- zikurāts Pakāpjveida tornis senajā Mezopotāmijā
- pakapelēt Pakaplēt
- pakaplīt Pakaplēt
- pakapslīt Pakaplēt
- pakāplis Pakāpslis
- paskāpties Pakāpties
- pakāpt Pakāpties (2)
- pakarots Pakarains
- kalcenis Pakaramais
- karināmais Pakaramais
- pakarināmais Pakaramais
- uzkaramais Pakaramais
- uzkārtne Pakaramais
- uzsprauslis Pakaramais
- kalciņš Pakaramais (drēbēm)
- kalcens Pakaramais, cilpiņa apģērbam
- karinums Pakaramais, vadzis
- pakars Pakarams rotājums (piemēram, pie griestiem)
- pakariņš Pakarams, piekarams rotājums (piemēram, pie tērpa, villaines, rotas lietām); pakarama rotas lieta
- hamaks Pakarināms audekls vai tīkls gulēšanai, īpaši kuģos
- pakarpīt Pakārpīt
- pašļūcināt Pakārpīt
- pakast Pakārpīt (zemi)
- paskars Pakars
- pasautēt Pakarsēt (tvaikos, karstā ūdenī ķermeni, tā daļas)
- pasakarsēties Pakarsēties
- pasasutināties Pakarsēties (parasti pirtī)
- pasutināties Pakarsēties (parasti pirtī)
- pasautēties Pakarsēties (tvaikos, karstā ūdenī)
- pakaist Pakarst
- pakarināt Pakārt (1)
- iekārt Pakārt (kur)
- piekārt Pakārt (kur)
- izkārt Pakārt (publiskā vietā) lasīšanai, skatīšanai (piemēram, ziņojumu)
- iekārt Pakārt (starp ko), piestiprinot abos galos; pakārt (priekšmetu kur) horizontāli aiz saites, auklas u. tml., kas piestiprināta (tam) divās vai vairākās vietās
- atžaut Pakārt atpakaļ. lai izžūtu
- pakārties Pakārt drēbes
- izkārt Pakārt izplestā veidā (parasti auduma izstrādājumus); pakārt izklaidus (vairākus priekšmetus); pakārt (kur ārā, atklātā vietā kādu priekšmetu)
- nokārt Pakārt tā, ka nokarājas
- aizžaut Pakārt žāvēšanai aiz kaut kā
- aizžaut Pakārt žāvēšanai kaut kam priekšā (tādā veidā to aizsedzot)
- pakabināt Pakārt, uzkārt; uzkabināt
- šūpulis Pakārta vai atbalstīta kustināma (šūpojama) guļasvieta zīdaiņiem
- notemēties Pakārties
- pakabināties Pakārties
- pasakārties Pakārties
- uzkārties Pakārties (1)
- pievilkums Pakārtojums, kurā pakārtotais vārds ir atkarīgais komponents vienlaikus divās dažādās vārdkopās
- subsumēt Pakārtot, iekļaut, aptvert
- apkaš- Pakārtots (iedalījumā), pakļauts (attieksmēs)
- sub- Pakārtots, padots (piem., subordinācija)
- klapis Pakārts dēlis, ar kuru klapē ganus mājā
- šūpuļsols Pakārts vai uz lokveida pamatnes atbalstīts atpūtas sols, kurā var šūpoties
- pakāsēties Pakāsēt
- paremskāt Pakāsēt
- dveselēt Pakāsēt, paklepot
- paniezināt Pakasīt
- paškurināt Pakasīt
- pakašāt Pakasīt (1)
- pakasīties Pakasīt sev ķermeņa daļu
- pasakasīties Pakasīties
- paknauzēties Pakasīties, paberzēties
- pakašāt Pakašņāt
- pakašāties Pakašņāties
- pasakasties Pakašņāties
- pasapērties Pakašņāties
- paķēt Pakāt
- pakaukties Pakaukt (1)
- padiņģēt Pakaulēt
- padiņģēties Pakaulēties
- patārgavāt Pakaulēties
- pakaunēt Pakaunināt
- palaidināt Pakausēt
- faška Pakausis
- iegalvis Pakausis
- kausma Pakausis
- kobra Pakausis
- kosa Pakausis
- kriecis Pakausis
- pakosis Pakausis
- kobere Pakausis, skausts
- pakaustelēt Pakaustīt; papērt
- pamīstīt Pakaustīt; papērt
- padžekste Pakauša daļa pie kakla
- kraniotabess Pakauša kaula zvīņas atmiekšķēšanās zīdaiņiem; cēloņi - rahīts, sifiliss vai marasms
- opistons Pakauša lielās atveres apakšējās malas viduspunkts, iepretī bazionam
- pakaušgals Pakauša virsējā daļa
- pasakauties Pakauties
- pakavveidā Pakava (1) formā, veidā
- gripa Pakava priekšdaļā iestiprināms iegarens dzelzs gabaliņš; dubultradze
- šips Pakava radze
- stote Pakava radze, nagla pazolē
- atskats Pakavēšanās (runā, rakstos pie pagātnes notikumiem); apskats, apraksts (par kādu pagātnes notikumu vai laika posmu)
- pakavināt Pakavēt
- atskatīties Pakavēties (runās, rakstos, domās pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota)
- apstāties Pakavēties, uzkavēties (kur, kādā nolūkā)
- pakavains Pakavots
- ledžinga Pakavs
- pakala Pakavs
- pakava Pakavs
- pakums Pakavs
- pokavs Pakavs
- pakavnagla Pakavu nagla
- apkalšana Pakavu piestiprināšana pie dzīvnieka naga, lai pasargātu nagu no traumām, arī ārstniecības nolūkā
- šķote Pakavu radze
- štolle Pakavu radze
- štote Pakavu radze
- krači Pakavu radzes
- redzināt Pakavus asināt, pielikt radzes
- pakavveidīgs Pakavveida
- pakavsakta Pakavveida sakta
- furkula Pakavveidīgs izcilnis embrija balsenē; savieno balsenes atveri ventrāli un laterāli
- pakešuzdevums Pakešapstrādes režīmā izpildāms darbs
- pieteikumdatne Pakešdatne vai konfigurācijas datne, kas iniciē lokālā tīkla programmatūras darbību un nodibina savienojumu ar tīklu pēc darba stacijas ieslēgšanas
- izplatīšana Pakešu sadales process starp datoriem datoru tīklā
- datagramma Pakete datu pārraides tīklos, kas ir neatkarīga no citām paketēm un kas satur nepieciešamo informāciju tās pārsūtīšanai no datu avota datu saņēmējam
- datogramma Pakete datu pārraides tīklos, kas ir neatkarīga no citām paketēm un kas satur nepieciešamo informāciju tās pārsūtīšanai no datu avota datu saņēmējam
- PK Pakistāna, valsts divburtu kods
- Pakistānas Islāma Republika Pakistāna, valsts pilnais nosaukums ("Islāmī Jomhuri-ye Pākistān")
- PAK Pakistāna, valsts trīsburtu kods
- Islāmābāda Pakistānas galvaspilsēta no 1967. g. ("Islamabad"), atrodas 14 km uz ziemeļaustrumiem no Ravalpindi, 1900000 iedzīvotāju (2014. g.), sākta celt 1960. g., atrodas Himalaju priekškalnē 550 m vjl.
- PPI Pakistānas informācijas aģentūra (angļu Pakistan Press International)
- Pakistāna Pakistānas Islāma Republika - valsts Dienvidāzijā (urdu val. "Pākistān"), platība - 881941 kvadrātkilometrs, 174578500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Islamābāda, administratīvais iedalījums - 4 provinces, 2 federālas teritorijas, 2 autonomas pavalstis, robežojas ar Irānu, Afganistānu, Ķīnu un Indiju, dienvidos apskalo Arābijas jūra
- pakistānieši Pakistānas Islāma Republikas pamatiedzīvotāji
- PKR Pakistānas rūpija; Pakistānas Islāma Republikas valūtas kods, sīknauda - paisa
- nika Pakistāniešu kāzu tradīcijās - jaunās sievas radu organizētas vakariņas, kas ir galvenās kāzu viesības un kurās tiek noslēgts laulību kontrakts, pēc šīm viesībām līgava tradicionāli dodas uz jaunā vīra mājām
- valīma Pakistāniešu kāzu tradīcijās - līgavaiņa radu organizētas viesības, kas parasti seko pāris dienas pēc laulību kontrakta noslēgšanas un galvenajām viesībām (nika), ko oraganizē jaunās sievas radi
- pasaklabināties Paklabināties
- paklačoties Paklačot (ar ko, par ko)
- pakledzināt Pakladzināt
- paklaigalēt Paklaigāt
- pablandīties Paklaiņot
- pabumbulēt Paklaiņot
- paklenderēt Paklaiņot
- pasašļajāties Paklaiņot
- pasvempties Paklaiņot
- padauzīties Paklaiņot, pablandīties
- paklimst Paklaiņot, paklejot
- padaudzīties Paklaiņot, pastaigāties
- pavazāties Paklaiņot, pastaigāties
- rāze Paklājaugi, ko izmanto kapa kopiņas, kapa vietas apzaļumošanai
- alloucha Paklāji Tunisijā, kas austi bēškrāsas un brūnās vai melnās un baltās krāsas salikumos, pamatā ar stilizētu astoņstūrveida ornamentiku un ziedu motīviem
- noslauks Paklājiņš pie ārdurvīm kāju noslaucīšanai, "kāju pamesls"
- paklāja Paklājs
- pavalce Paklājs
- plieķis Paklājs
- tatami Paklājs džudo cīņām
- fasete Paklājs klišeju, stereotipu u. c. iespiežamo plākšņu ieslēgšanai; arī klišeju un stereotipu plākšņu slīpā mala, kas noder to piestiprināšanai uz koka kājenes vai cita paklāja
- grīdklājs Paklājs, grīdsega
- klajans Paklajš lauks, izcirtums
- taftēšana Paklāju darināšanas tehnika, kurā dzijas pavedienu izvelk cauri pamataudumam, taču nenostiprina ar mezglu, bet pielīmē ar lateksu un gatavam bārkšaudumam aizmugurē uzlīmē audekla oderi
- paklājveidīgs Paklājveida
- paklons Paklanīšanās
- klaņas Paklanīšanās, glaimi
- klaņi Paklanīšanās, glaimi
- klanīca Paklanīšanās, pamāšana ar galvu, mājiens
- nosalocīties Paklanīties
- pasakivāties Paklanīties
- pasaklanīties Paklanīties
- padiekoties Paklanīties, arī pakniksēt
- atklanīties Paklanīties, atņemot sveicienu
- paslāt Paklāt
- apklāt Paklāt zem kā
- paklāstīt Paklāt, parasti vairākās kārtās (ko) zem (kā), arī (kam) apakšā
- atkurtība Paklausība
- klausība Paklausība
- veizelība Paklausība
- obēdiencija Paklausība, padevība
- artīgs Paklausīgs
- atkurtīgs Paklausīgs
- klausīgs Paklausīgs
- vērselīgs Paklausīgs
- paklusns Paklausīgs, labprātīgs (ko darīt)
- piepratīgs Paklausīgs, prātīgs
- godīgs Paklausīgs, uzvedīgs (par bērniem)
- veizelīgs Paklausīgs, valdāms
- atkurst Paklausīt
- izklausīt Paklausīt
- izklaust Paklausīt
- parēt Paklausīt
- noklausīt Paklausīt (kādam)
- ieklausīt Paklausīt, ņemt vērā
- pasaklausīties Paklausīties
- paklauvēties Paklauvēt
- pakledi Pakledus
- pableņķerēt Paklejot, paklaiņot
- palenterēt Paklejot, paklaiņot
- palēverēt Paklejot, paklaiņot
- pakāsēt Paklepot
- klētsapakša Paklēte - telpa zem klēts grīdas
- paklibāt Paklibot
- pakluncēties Paklibot (kādu brīdi)
- pakliest Paklīdināt, izretināt
- suska Paklīdis cilvēks
- kritis Paklīdis, izvirtis
- ņarga Paklīdis, nonīcis, bet spītīgs radījums, kas nepadodas
- ņērga Paklīdis, nonīcis, bet spītīgs radījums, kas nepadodas
- šušla Paklīdis, noplīsis cilvēks
- paklaidēt Pakliedēt (1)
- paklīdināt Pakliedēt (1)
- pagaisināt Pakliedēt (piemēram, dūmus, miglu) - par vēju
- paklaidēties Pakliedēties (1)
- pabļaut Pakliegt (1)
- pabrēkt Pakliegt (1)
- pakliegties Pakliegt (1)
- pabļaut Pakliegt (2)
- pabrēkt Pakliegt (2)
- pabļaut Pakliegt (3)
- pabrēkt Pakliegt (3)
- pavēkšēt Pakliegt, pabrēkt; pabļaut; paraudāt
- pabrēkties Pakliegties
- paklidzināt Paklikšķināt
- pamētāties Paklīst, paklaiņot (pa kurieni); neilgu laiku atrasties (kur), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi
- pakluburot Paklumburot - neveiklā, grīļīgā gaitā paiet
- paklunkurot Paklumburot - neveiklā, grīļīgā gaitā paiet
- pakļunkstēt Paklunkšķēt, paklunkšķēt
- pakļunkšināt Paklunkšķināt
- paklunkurēt Paklunkurot - neveiklā, grīļīgā gaitā paiet
- noklupināt Paklupināt
- kritināt Paklupināt, nogāzt
- apsavaltīs Paklupt
- atklimt Paklupt, nokrist
- salumēties Paklupt, sagrīļoties
- salumt Paklupt, sagrīļoties
- dīkoņa Paklusa īdēšana
- lirģēties Paklusā, pasmalkā balsī smieties; arī niekoties
- lirkšēt Paklusā, spiedzošā balsī smiet, arī runāt
- ņiukstēt Paklusā, spiedzošā balsī smiet; arī spiegt
- kočumaj Paklusē, nerunā!
- pačipstēt Paklusi nožvadzēt (par sīknaudu)
- ķikstēt Paklusi raudāt
- bubinēt Paklusi, dusmīgi murmināt
- iestaukšēties Paklusi, īslaicīgi, rīboši ieskanēties
- bukšināt Paklusi, neskaidri runāt; murmināt
- uļavot Paklusi, palēni gavilēt
- smilkstēt Paklusi, žēlabaini raudāt; arī gausties, žēloties, žēlabaini lūgt
- parēns Pakluss
- plīkšķis Pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
- pakšķis Pakluss, īslaicīgs troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko
- pakšķis Pakluss, īslaicīgs, ritmisks troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties iekārtām, ierīcēm
- paklusai Paklusu
- pamurdēt Paklusu čukstus parunāt
- dūdot Paklusu dziedāt; klusu skanēt (par dziedātāja balsi)
- nodūdot Paklusu nodziedāt
- padūdot Paklusu padziedāt, arī paspēlēt
- ņaukšēt Paklusu raudāt; činkstēt
- ņekšēt Paklusu raudāt; činkstēt
- ņeukšēt Paklusu raudāt; činkstēt
- ņīkšēt Paklusu raudāt; činkstēt
- pačukstus Paklusu, gandrīz čukstus (runāt)
- nomurdēt Paklusu, neskaidri noteikt, pateikt; nomurmināt
- murdēt Paklusu, neskaidri runāt
- spurkšēt Paklusu, neskaidri runāt, parasti aizturot smieklus
- spurkšķēt Paklusu, neskaidri runāt, parasti aizturot smieklus
- murdēt Paklusu, neskaidri skanēt (parasti par balsīm)
- pokšēt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt
- purkšēt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt
- purkšķēt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt
- purkšināt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt; purkšķēt (3)
- purkšķināt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt; purkšķēt (3)
- vara Pakļaujošs, (psihiski, emocionāli, morāli u. tml.) ietekmējošs spēks, parādība
- regulēt Pakļaujot (ko) noteiktai kārtībai, noteikumiem, arī režīmam, panākt, ka (tam) rodas vēlamās īpašības, ka (tas) norisinās vēlamā veidā
- raudzēt Pakļaujot (ko) specifisku mikroorganismu, sēņu u. tml. iedarbībai, panākt, ka (tas) sāk rūgt
- saēdināt Pakļaujot (piemēram, ādu, ķermeņa dalu) kodīgas vielas iedarbībai, savainot (to)
- noplaucēt Pakļaujot (piemēram, augus, augļus) karsta, parasti verdoša, šķidruma iedarbībai, panākt, ka (tiem) rodas vēlamās īpašības
- nosvilināt Pakļaujot (sala, vēja) iedarbībai (ķermeni, tā daļas), iegūt stipru ādas iekaisumu
- verdzināt Pakļaujot (tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu) politiskai, ekonomiskai u. tml. atkarībai, likt smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās
- nosaldēt Pakļaujot aukstuma iedarbībai, pieļaut, ka (augi, to daļas, arī dzīvnieki, retāk cilvēki) aiziet bojā
- noraut Pakļaujot berzei, atdalīt nost, arī sabojāt
- sagaismot Pakļaujot kāda starojuma iedarbībai, arī pārgaismojot, sabojāt, parasti pilnīgi (gaismjutīgu materiālu)
- izkodināt Pakļaujot kodīgas vielas iedarbībai, pārveidot (piemēram, krāsas ziņā)
- saēdināt Pakļaujot kodīgas vielas iedarbībai, sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi
- trenēt Pakļaujot mainīgai vai dozētai slodzei, pārbaudīt, stabilizēt (iekārtu, ierīci u. tml.), uzlabot (tās) īpašības
- nodedzināt Pakļaujot saules iedarbībai (ķermeni, tā daļas), iegūt stipru iedegumu, apdegumu; būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) iegūst stipru iedegumu, apdegumu (par sauli)
- balinēt Pakļaujot saules, vēja, kādas vielas iedarbībai, panākt, ka kļūst bāls, gaišs vai gaišāks (parasti par audeklu, dziju); arī klāt, novietot saulē (audeklu, dziju), lai (tie) kļūtu balti, gaišāki
- uztiept Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai u. tml.
- uzmākt Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai; uzspiest (5)
- uzplīt Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai; uzspiest (5), uzmākt
- uzspiest Pakļaujot savai gribai, ietekmēt (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai
- nospiest Pakļaujot savai varai, būt par cēloni tam, ka (kāds) nonāk (nevēlamā stāvoklī)
- nomākt Pakļaujot savai varai, ierobežot, apspiest
- nobrūnināt Pakļaujot sevi saules, vēja iedarbībai, panākt, ka kļūst brūns (ķermenis, tā daļas)
- sasildīties Pakļaujot sevi siltuma iedarbībai, pilnīgi atgūt siltuma sajūtu (piemēram, nokļūstot siltā telpā, darot ko)
- sadedzināties Pakļaujot sevi uguns iedarbībai, nonāvēties
- sildīt Pakļaujot siltuma iedarbībai, panākt, ka (kas, piemēram, viela, priekšmets, vide) kļūst siltāks vai silts, arī karsts
- sist Pakļaujot trieciena iedarbībai, panākt, būt par cēloni, ka (kas) šķeļas, drūp, plīst
- sadedzināt Pakļaujot uguns iedarbībai, nonāvēt
- pārdedzināt Pakļaujot uguns, karstuma iedarbei apstrādes procesā, pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi
- izdedzināt Pakļaujot uguns, karstuma iedarbībai, izstrādāt, izgatavot Iegūt ar pārtvaici (darvu, spirtu)
- subjekcija Pakļaušana
- kundzība Pakļaušana (savai varai, gribai); noteicošs stāvoklis (pār kādu)
- kokainizācija Pakļaušana kokaīna ietekmei
- dispečerizācija Pakļaušana operatīvai vadībai, ko veic dispečers
- koercija Pakļaušana, piespiešana un ierobežošana
- mesli Pakļaušanās, padošanās, arī piekāpšanās (kam)
- vasalis Pakļauta, atkarīga persona
- nomāktība Pakļautība (kā) varai, ierobežotība, apspiestība
- vara Pakļautībā (piemēram, apstākļiem, dabas parādībām)
- gūsts Pakļautība (piemēram, uzskatiem, jūtām)
- heteronomija Pakļautība adaptīvās modifikācijas likumam
- nolemtība Pakļautība kam nenovēršamam; pakļautība kam likumsakarīgam
- nebrīvība Pakļautība normām, paražām
- pasakļauties Pakļauties
- ietekmēties Pakļauties (kā) ietekmei, iedarbībai (parasti par cilvēku)
- pieļauties Pakļauties (kāda rīcībai, prasībām); piekāpties
- pasadoties Pakļauties (kādam)
- paļauties Pakļauties (piemēram, kā ietekmei)
- padoties Pakļauties (piemēram, kāda gribai, kāda, kā varai, kādiem apstākļiem), piekāpties (kā priekšā)
- padoties Pakļauties (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim)
- ārstēties Pakļauties ārstēšanai; refl. --> ārstēt
- nokristīties Pakļauties kristības ceremonijai
- reģistrēts Pakļauts reģistrācijai
- pakļāvīgums Pakļāvība (1)
- pakļāvīgums Pakļāvība (2)
- pieghevole Pakļāvīgi; piekāpīgi
- paļāvīgs Pakļāvīgs (1)
- aptikt Pakļūt, pavirzīties zem kā
- pakņābāt Paknābāt
- pakņābt Paknābāt
- pakņapāt Paknābāt
- paknūbāt Paknābāt; paknibināt
- paknūbāties Paknābāties; paknubināties
- pakņaibīt Paknaibīt
- pasakņaibīties Paknaibīties
- pakņibināt Paknibināt
- paknibinēt Paknibināt
- paknubināt Paknibināt
- pakņubināt Paknibināt
- paknibinēties Paknibināties
- paknubināties Paknibināties
- pakņubināties Paknibināties
- nokniksēt Pakniksēt
- paknidēt Paknist
- pasakņosīties Paknosīties
- paknuzināt Paknubināt
- paknuzināties Paknubināties
- pakņudināties Paknudināt
- pakņikstināt Pakņikšķināt
- paņirbēt Pakņudēt, arī patrīsēt
- paņirbt Pakņudēt, arī patrīsēt
- paņirbināt Pakņudināt
- paēdaļāt Pakodelēt, paviļāt (kumosu mutē)
- pakodelēt Pakodīt
- pakodis Pakods 1
- pakamiderēt Pakomandēt
- pārpakot Pakot vēlreiz, no jauna
- bakāt Pakot, saiņot
- pekelēties Pakoties, saiņoties; vākt kopā mantas
- Svente Pakrace, Daugavas pieteka
- Pakracu upe Pakrāce, Laucesas pieteka
- Pikrača Pakrāce, Laucesas pieteka
- Pokrace Pakrāce, Laucesas pieteka
- pavilt Pakrāpt
- pamaļavāt Pakrāsot
- paziest Pakrāsot
- pakrāsāt Pakrāsot (ar kosmētiskiem līdzekļiem)
- pakrāsāt Pakrāsot (piemēram, dziju, audumu)
- pakrāsoties Pakrāsot sev, parasti seju vai tās daļas
- pasakrasavāties Pakrāsoties (ar kosmētiskiem līdzekļiem)
- nokrasts Pakraste
- dārzapuža Pakraste lejpus dārza
- krastapuža Pakraste, piekraste
- apuža Pakraste; zemāka vieta lejpusē
- nokraste Pakrastes apakšējā daļa
- pagraudāt Pakratīt
- pietricināt Pakratīt, pakustināt
- apzvecināt Pakratīt, papurināt
- pašļanckāt Pakratīt, paskalināt (šķidrumu traukā, arī trauku ar šķidrumu)
- pažļadzināt Pakratīt, paskalināt (šķidrumu traukā, arī trauku ar šķidrumu)
- pažļanckāt Pakratīt, paskalināt (šķidrumu traukā, arī trauku ar šķidrumu)
- atkratīt Pakratot atvirzīt nost (no kā)
- pakrave Pakrauja
- pakraīstīt Pakrejot
- pakreimot Pakrejot
- pakriet Pakrejot
- pakraiškeņas Pakrējums
- pakreime Pakrējums
- pakreimes Pakrējums
- pakreimiņš Pakrējums
- pakreimīns Pakrējums
- pakreimis Pakrējums
- pakreimīte Pakrējums
- pakreimītes Pakrējums
- pakreiškas Pakrējums
- pakreišķi Pakrējums
- pakreja Pakrējums
- pakrejas Pakrējums
- pakrējas Pakrējums
- pakreji Pakrējums
- pakrejīnas Pakrējums
- pakrējiņas Pakrējums
- pakrejītes Pakrējums
- pakrejs Pakrējums
- pakrejums Pakrējums
- pakrēms Pakrējums
- pakrēmuškas Pakrējums
- pakrēstiņas Pakrējums
- nokraistas Pakrējums - plāna krējuma kārta, kas paliek virs sarūguša piena pēc krējuma virskārtas noņemšanas
- nokrejas Pakrējums - plāna krējuma kārta, kas paliek virs sarūguša piena pēc krējuma virskārtas noņemšanas
- pakraistes Pakrējums - plāna krējuma kārta, kas paliek virs sarūguša piena pēc krējuma virskārtas noņemšanas
- pakraistiņi Pakrējums - plāna krējuma kārta, kas paliek virs sarūguša piena pēc krējuma virskārtas noņemšanas
- pakraistīši Pakrējums - plāna krējuma kārta, kas paliek virs sarūguša piena pēc krējuma virskārtas noņemšanas
- pakraiški Pakrējums - plāna krējuma kārtiņa, kas paliek virs rūgušpiena pēc krējuma nosmelšanas
- pakreimiņas Pakrējums - plāna krējuma kārtiņa, kas paliek virs rūgušpiena pēc krējuma nosmelšanas
- pakrējs Pakrējums - plāna krējuma kārtiņa, kas paliek virs rūgušpiena pēc krējuma nosmelšanas
- pakrenstēt Pakrekstēt
- pakrēslība Pakrēsla
- pakrēslis Pakrēsla (1)
- pakrēslīgs Pakrēslains
- apkrēslis Pakrēslis
- pakreislis Pakrēslis
- pakrēsls Pakrēslis (1)
- pakrēsls Pakrēslis (2)
- chrysosplenium Pakrēslītes
- dakrist Pakrist, apgāzties
- pavirst Pakrist, apkrist
- paplucināt Pakritizēt
- pakrūmā Pakrūme
- pakrūmos Pakrūme
- pakrūms Pakrūme
- pakrūpinis Pakrūte
- pakrūts Pakrūte
- pasirde Pakrūte
- pasirži Pakrūte
- krupene Pakrūte; krūteža
- pakuņģis Pakrūts
- šips Paksī ieveidots robs baļķu salaidumam
- lāda Paksis
- pakšis Paksis 1
- pakšķis Paksis 1
- pakšs Paksis 1
- pašķis Paksis 1
- Pakse Paksīte, Cieceres pieteka
- Pakstīte Paksīte, Cieceres pieteka
- pakt Pakš
- Valolas ezers Pakšēnu ezers Ērgļu novada Jumurdas pagastā
- Pededze Paktene, Briedes pieteka Zilākalna pagastā
- Piktene Paktene, Briedes pieteka Zilākalna pagastā
- pakūdināt Pakūdīt
- pakukat Pakūkot 1
- pakalains Pakulains
- galenes Pakulas
- nopaisas Pakulas
- nosukas Pakulas
- pakalas Pakulas
- pakuli Pakulas
- streķis Pakulas
- vēršķis Pakulas
- noraustas Pakulas kopā ar šķiedrām, kuras notrūkst tīrot linus
- vērķi Pakulas spraugu aizbakstīšanai
- pakulot Pakulas taisīt (nemākulīgi kulstot linus)
- atvāržas Pakulas vecu apavu lāpīšanai
- smalkpakulas Pakulas, ko iegūst sukājot linus otrreiz ar smalkāku susekli
- smalkpakuli Pakulas, ko iegūst sukājot linus otrreiz ar smalkāku susekli
- kulžņi Pakulas, kurās ir daudz spaļu
- nokulstas Pakulas; arī spaļi
- pakulinis Pakulnieks
- pakalnieks Pakulnieks (2)
- pakaloties Pakuloties
- pabungāt Pakult (veļu ar vāli)
- padampēt Pakult ar kuļmašīnu, ko darbina lokomobile
- pakalnīcas Pakulu auduma bikses
- pakulaudekls Pakulu audums
- pakulnieks Pakulu audums
- sliepsna Pakulu šķipsna valgu vīšanai
- pakulgājums Pakulu šķira
- tepeklis Pakulu vai linu vīkšķis pannas ieziešanai ar taukvielām
- pakuļčināt Pakuļāt
- pakulināt Pakūļāt (kājas, asti)
- Pakuļu ezers Pakuļezers, ezers Baldones pagastā
- Pakula Pakuļezers, ezers Baldones pagastā
- Pakuļu ezers Pakuļezers, ezers Sēmes pagastā
- Pakuļu Pakuļu ezers - Pakuļezers Baldones pagastā
- Pakuļu Pakuļu ezers - Pakuļezers Sēmes pagastā
- Pakuļu Pakuļu ūdenskrātuve - atrodas Austrumkursas augstienē, Saldus novada Lutriņu un Zirņu pagastā, uzstādināta Cieceres upes ielejā bijušās Pakuļu HES darbināšanai, 67,7 m vjl., platība - 172 ha, garums - 7 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 6,1 m, 2 salas ar kopējo platību 2 ha; Pakuļu HES ūdenskrātuve
- pakūpt Pakūpēt
- pakurkšēt Pakurkstēt (1)
- pakurkšķēt Pakurkstēt (1)
- pakurkt Pakurkstēt (1)
- pakurkties Pakurkstēt (1)
- pakurkšēt Pakurkstēt (2)
- pakurkšķēt Pakurkstēt (2)
- pakurkt Pakurkstēt (2)
- pakurkties Pakurkstēt (2)
- Pakurlīšu ezers Pakurlītis, ezers Lejasciema pagastā
- Pakurļu ezers Pakurlītis, ezers Lejasciema pagastā
- Sikšņu ezers Pakurlītis, ezers Lejasciema pagastā
- Pakurlīts Pakurlītis, ezers Lejasciema pagastā
- aizkurls Pakurls
- āzkols Pakurls
- miglausis Pakurls cilvēks
- miglauss Pakurls cilvēks
- stabausis Pakurls, pamuļķīgs cilvēks
- pakurstīt Pakurt (1)
- pakurstīt Pakurt (2)
- pakūsēt Pakūsāt
- pasakustēties Pakustēties
- pasakustināties Pakustēties
- pasakužināties Pakustēties
- pakustēt Pakustēties (1)
- pakustēt Pakustēties (2)
- pakustēt Pakustēties (3)
- pakustēt Pakustēties (4)
- pašvunkāties Pakustēties (parasti ritmiski no vienas puses uz otru); pašūpoties
- pagrasīties Pakustēties, pavirzīties
- padimāt Pakustēties, pavirzīties uz priekšu
- pavējot Pakustināt (ko), radot gaisa plūsmu
- pašvunkāt Pakustināt (parasti ritmiski no vienas puses uz otru); pašūpot
- palocīt Pakustināt locītavā (ķermeņa daļu)
- pažvickāt Pakustināt uz vienu un otru pusi (parasti asti)
- padrīvelēt Pakustināt, pagrozīt
- nokarcināt Pakustināt, pakratīt (kādu locekli, parasti par dzīvnieku)
- nospirināt Pakustināt, pakratīt (kādu locekli, parasti par dzīvnieku)
- pašvikāt Pakustināt, pasvārstīt
- pašvinkāt Pakustināt, pasvārstīt; pašvikāt
- pakulstīt Pakustināt, pašūpot (parasti kājas, spārnus, asti)
- pakitinēt Pakutināt
- pakvīcināt Pakviecināt
- pakvinkstēt Pakviekt
- paķarstīt Paķārstīt
- paķila Paķele - austs, šaurs apsējs (visbiežāk zeķēm)
- paķelis Paķele 1
- nasturcija Paķērsa
- ķērši Paķērsa ("Rorippa")
- ķērsis Paķērsa ("Rorippa")
- ūdensķērsas Paķērsa ("Rorippa")
- ūdensķērši Paķērsa ("Rorippa")
- rorippa Paķērsas
- pasaķarstīties Paķerstīties
- pacapnīt Paķert
- pakumt Paķert
- paģaubt Paķert, pagrābt
- paķest Paķert, pagrābt
- pagreibt Paķert, pagrābt (1)
- paķīvēties Paķildoties
- pakašķēties Paķildoties, pastrīdēties
- pakacināt Paķircināt
- pakaitēt Paķircināt
- pakaitināt Paķircināt
- pakacināties Paķircināties
- pakaitēties Paķircināties
- pakarcināties Paķircināties
- CMIIW Palabo mani, ja kļūdos (angļu "correct me if I'm wrong"; īsziņās)
- palabāt Palabot
- papravīt Palabot
- pameisterēt Palabot, paremontēt
- Palaciene Palaceņa, Piestiņas pieteka
- Palaciņa Palaceņa, Piestiņas pieteka
- Palasiņa Palaceņa, Piestiņas pieteka
- Palociņa Palaceņa, Piestiņas pieteka
- Pataciņa Palaceņa, Piestiņas pieteka
- Polociņa Palaceņa, Piestiņas pieteka
- Saipeite Palaceņas kreisā krasta pieteka Lazdukalnu pagastā; Saipīte; Staipīte
- paļģis Paladziņš
- palagveidīgs Palagam līdzīgs
- drābule Palags
- paklāde Palags
- palgs Palags
- mārsna Palags vai sega, ar ko bērnus nes baznīcā uz kristībām
- būka Palags, caur kuru izlaiž sārmu, balinot veļu
- apužpalags Palags, ko klāj uz gultas, matrača gulēšanai virsū
- sējampalags Palags, kurā ieber sējamo materiālu un pakar kaklā sējot
- mārksnis Palags, sega, kurā nes krustamo bērnu
- mārsniņš Palags, sega, kurā nes krustamo bērnu
- mārsns Palags, sega, kurā nes krustamo bērnu
- rize Palagveidīgs tīkls
- palaids Palaida (2)
- palaidine Palaidne
- palaine Palaidne
- palaidnīca Palaidne (3)
- lēģerība Palaidnība
- nerātnība Palaidnība
- palaidība Palaidnība
- palainība Palaidnība
- pļundurība Palaidnība, izšķērdība
- laižība Palaidnība, laiskums
- rakarība Palaidnība, nerātnība
- resgalība Palaidnība, nerātnība
- prakostība Palaidnība; arī blēdība
- liderība Palaidnība; vieglprātība
- prokvastības Palaidnības
- prokvostības Palaidnības
- palainīca Palaidniece
- izirgalis Palaidnieks
- palaigs Palaidnieks
- palainieks Palaidnieks
- grieztaga Palaidnīga meita, kas dauzās apkārt
- žaustava Palaidnīga meita, kas žaustās, dauzās apkārt
- skutele Palaidnīga meitene
- žākare Palaidnīga meitene
- klampa Palaidnīga sieviete
- sterva Palaidnīga vai zaglīga govs
- ģeida Palaidnīga, draiskulīga meitene; izlaidīga, kāra meiča
- žebere Palaidnīga, trakulīga meitene; vieglprātīga, neuzticīga sieviete; dumjš cilvēks
- nopalaidņot Palaidnīgi izšķērdēt
- aldarīgs Palaidnīgs
- palaidīgs Palaidnīgs
- palainīgs Palaidnīgs
- pavieglai Palaidnīgs
- uncots Palaidnīgs
- palaidņa Palaidnīgs (1)
- palaidņa Palaidnīgs (2)
- rakaris Palaidnīgs bērns
- utka Palaidnīgs bērns
- vaikalis Palaidnīgs bērns
- negla Palaidnīgs bērns, pusaudzis
- jāklis Palaidnīgs cilvēks
- smerža Palaidnīgs nebēdnis
- žolburs Palaidnīgs puika
- klopča Palaidnīgs puisis
- ploika Palaidnīgs un izlaidīgs cilvēks
- ķīsis Palaidnīgs zēns
- žabra Palaidnīgs, aušīgs cilvēks
- aušulīgs Palaidnīgs, aušīgs, muļķīgs
- aldermanis Palaidnīgs, draisks, nemierīgs cilvēks
- drapslīgs Palaidnīgs, draisks, nerātns
- draiscīgs Palaidnīgs, draisks, trakulīgs
- nedārs Palaidnīgs, ļauns, viltīgs; slikts (par laiku)
- ploss Palaidnīgs, neaudzināts, nevaldāms
- nezolīds Palaidnīgs, nekārtīgs
- drāzīgs Palaidnīgs, nemierīgs, ķildīgs
- blags Palaidnīgs, nepaklausīgs, nerātns
- blāgs Palaidnīgs, nepaklausīgs, nerātns
- resgalīgs Palaidnīgs, nerātns (parasti par bērniem, pusaudžiem)
- dikants Palaidnīgs, nevaldāms vai tramīgs bērns
- lorisks Palaidnīgs, nolaidīgs, nevērīgs
- laižīgs Palaidnīgs, slinks
- liderīgs Palaidnīgs; vieglprātīgs; izšķērdīgs
- resgalīgums Palaidnīgums, nerātnīgums
- aldaris Palaidnis
- alders Palaidnis
- bašibuzuks Palaidnis
- bendesmaiss Palaidnis
- droiska Palaidnis
- grabšķis Palaidnis
- ķivalis Palaidnis
- klamasteris Palaidnis
- laidinieks Palaidnis
- makans Palaidnis
- makaris Palaidnis
- netārpis Palaidnis
- palaidenis Palaidnis
- palainis Palaidnis
- palaiznis Palaidnis
- pragaris Palaidnis
- prakvasts Palaidnis
- prakvosts Palaidnis
- prokvosts Palaidnis
- rakeris Palaidnis
- raskalis Palaidnis
- raštaks Palaidnis
- razgals Palaidnis
- uncvasts Palaidnis
- unsvasts Palaidnis
- zīzeris Palaidnis
- palaidnieks Palaidnis (1)
- palaidoņa Palaidnis (1)
- palaidons Palaidnis (1)
- palaidnieks Palaidnis (2)
- razbainieks Palaidnis (parasti bērns)
- žablis Palaidnis, auša
- alveris Palaidnis, auša; muļķīgs
- jēpis Palaidnis, bailulis
- uncvads Palaidnis, bezgodis
- uncvats Palaidnis, bezgodis
- unsvats Palaidnis, bezgodis
- zuntris Palaidnis, bezkauņa, nebēdnieks
- draiskāns Palaidnis, draiskulis
- drievelis Palaidnis, draiskulis
- iževics Palaidnis, draiskulis
- lontrausis Palaidnis, draiskulis, lempis
- lontrūzis Palaidnis, draiskulis, lempis
- ālderis Palaidnis, izlutināts, izlaists
- ķinksis Palaidnis, lempis
- ļēpis Palaidnis, lempis
- šmērlis Palaidnis, nebēdnis, nelietis; melis
- blāznis Palaidnis, nejēga, tukšu runu runātājs
- drāmaiss Palaidnis, nelāga cilvēks
- resgalis Palaidnis, nerātnis (parasti bērns, pusaudzis)
- nagacis Palaidnis, nevaldāms nerātnis
- šēperis Palaidnis, nevaldāms puisēns; nekārtīgs strādnieks
- prapasts Palaidnis, prakvasts
- pazavs Palaidnis, resgalis
- patvalda Palaidnis, trakulis, tiepša, stūrgalvis
- litauris Palaidnis, ubags; vieglprātīgs cilvēks
- kūma Palaidnis, viltnieks
- prakosts Palaidnis; arī blēdis
- prokosts Palaidnis; arī blēdis; prakosts
- šeļma Palaidnis; arī draiskulis
- ielaspuika Palaidnis; neaudzināts un nekopts puika
- spurstiķis Palaidnis; nemierīgs cilvēks
- laids Palaidnis; savvaļnieks
- grēkgabals Palaidnis; sliņķis
- grieztavnieks Palaidņa vīrietis
- palaidnēt Palaidņot
- palaidniekot Palaidņoties
- palaidņot Palaidņoties
- palaižņoties Palaidņoties
- žablīties Palaidņoties, aušoties, plosīties, tukši pļāpāt
- alvēties Palaidņoties, dauzīties, muļķoties
- drievelēt Palaidņoties, draiskuļoties
- žambrāties Palaidņoties, trakot, kāpelēt
- žergoties Palaidņoties, trakot, ķircināties
- žabroties Palaidņoties, trakot; kāpelēt
- murkāties Palaidņoties, traucēt
- laikumis Palaikam, reizumis
- izalaimēties Palaimēties
- izlaimēties Palaimēties
- pasalaimēties Palaimēties
- palobties Palaimēties, paveikties, izdoties
- palaipoties Palaipot (1)
- palaipoties Palaipot (2)
- izsprūdīt Palaist (ko) vaļā
- katapultēt Palaist ar katapultu (piemēram, lidaparātu, torpēdu)
- atsvabināt Palaist brīvībā (dzīvnieku)
- atpestīt Palaist brīvībā (parasti dzīvniekus)
- nožāvēt Palaist garām izdevību
- aizlaist Palaist garām, neizmantot (stāvokli, iespējas u. tml.)
- ļavāt Palaist muti
- sabezdēties Palaist smakojošas vēdera gāzes
- sasmakoties Palaist smakojošas vēdera gāzes
- mūdīt Palaist vaļā (ļaut krist)
- pasprūdīt Palaist vaļā to, kas aizsprūdis; attaisīt
- šļekāt Palaist vaļīgāk (enkura ķēdi)
- palaistevība Palaistība
- apslinkot Palaisties slinkumā
- izdīkt Palaisties slinkumā
- nolempoties Palaisties, izlaisties, neveikli uzvesties
- laidaks Palaists savā vaļā, klaidonis
- mātīte Palaistuve; netikla, nekārtīga sieviete
- palaistevis Palaistuvis
- palaištuvis Palaistuvis
- atbrīvošana Palaišana brīvībā
- palizgāt Palaizīt
- pasalizgāties Palaizīties
- palaktīte Palakatīte
- palakināt Palakt
- palakīt Palakt
- palakīties Palakt
- palakties Palakt
- palikāt Palakt
- palakāties Palakties
- beiris Palama
- čorka Palama
- ielama Palama
- nāpraks Palama
- nārbaža Palama
- palanga Palama
- pīsls Palama
- porbiksis Palama
- sauka Palama
- žļuga Palama
- palamis Palama (1)
- nenošs Palama (cilvēkam ar kašķi vai kukaiņiem)
- nerēms Palama (neglīts cilvēks, piemēram, piedzēries, aptraipījies ar asinīm)
- nešvēteris Palama ar nozīmi - nelāga, savāds
- žēckus Palama cilvēkam ar īsām kājām
- tārpenis Palama cilvēkam, kas tārpina (urbina ar pirkstu) savā degunā
- bērnieki Palama čigāniem
- speķēdis Palama grāmtvedim, kas nodarbojas ar aprēķinu apkopošanu
- kāģerīši Palama ieceļotājiem
- īnītis Palama kam niecīgam, neievērojamam
- nuņņa Palama lempīgam, apmulsušam cilvēkam
- naikars Palama liela auguma cilvēkam
- čābris Palama neveiklam cilvēkam
- stebernieks Palama pusgraudniekam
- plida Palama sievietei
- pļirka Palama sievietei
- piricka Palama sievietei un aitai
- bauka Palama vecai sievietei vai vecai govij
- pļerra Palama vecākai sievietei
- kraņķis Palama vecam cilvēkam
- prapis Palama vecam cilvēkam
- beika Palama vīrietim
- piedēve Palama, iesauka, epitets
- pasauka Palama, pievārds
- ielams Palama; ielama
- pagānīt Palamāt
- pasunīt Palamāt
- lamdīt Palamāt, nokaunināt
- pasalādēties Palamāties
- pasalamāties Palamāties
- Sventāja Palangas pilsētas daļa, pie Sventājas upes ietekas Baltijas jūrā
- pasalāpīties Palāpīt sev, savām vajadzībām
- pavārstīt Palāpīt; aizpildīt (ar dziju, diegiem, piemēram, izdilušu audumu, adījumu)
- eumenes Palapseņu dzimtas ģints
- euodynerus Palapseņu dzimtas ģints
- symmorphus Palapseņu dzimtas ģints
- paļi Palas - purvs ezera krastā
- ledteka Palāse
- palice Palāse
- lasminis Palāse, lāsteka
- patape Palāse, lāsteka
- lataga Palāses
- lataka Palāses
- palase Palāses
- palases Palāses
- patapes Palāses
- paskaitīt Palasīt (piemēram, grāmatu)
- palasīties Palasīt 1(1)
- palasīties Palasīt 2(1)
- palazzo Palasts
- apakšpalāta Palāta (divpalātu parlamentā), kuras locekļus ievēl vēlēšanās
- mīkstināšana Palatalizācija
- palatalizēti Palatalizēts
- palatāli Palatāls
- Palau Republika Palau - valsts pilnais nosaukums (_Belu'u a Belau_ / _Republic of Palau_)
- Palau Palau Republika - valsts un salu grupa Klusā okeāna Karolīnu salu rietumu daļā (palauiešu val. _Belau_, angļu val. _Palau_), platība - 508 kvadrātkilometri, 20879 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Melegeoka, administratīvais iedalījums 16 štatu
- Melegeoka Palau Republikas galvaspilsēta (angļu val. "Melekeok"), atrodas Babeltuapas salas austrumu piekrastē, 208 iedzīvotāji (2007. g.)
- Aimelīka Palau Republikas štats (_Aimeliik_), Palau salu Babeldaopas salas dienvidrietumos
- PW Palau, valsts divburtu kods
- PLW Palau, valsts trīsburtu kods
- Palavu Palau, valsts un salu grupa Klusā okeāna Karolīnu salu rietumu daļā
- palaunags Palaunadzis (1)
- palaunags Palaunadzis (2)
- palaunags Palaunadzis (3)
- palaunadze Palaunags
- palaunaga Palaunags
- vespers Palaunags
- pagņauzt Palauzt
- corylopsis Palazdas
- palagzdene Palazde
- palazdene Palazde
- palazda Palazde - vieta zem lazdas
- Pfalzgrafen Palcgrāves muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Glūdas pagastā
- paldins Paldens
- paldans Paldens - irdens, mīksts; slidens, glums
- palds Paldens - irdens, mīksts; slidens, glums
- paldiesiņ Paldies
- paldu Paldies
- Thx Paldies (angļu "thanks"; īsziņās)
- danka Paldies (vācu "Danke" pārveidojums)
- palis Paldies dievam
- THNQ Paldies tev (angļu "thank you"; īsziņās)
- palds Paldies!
- Plds Paldies!
- palēcenis Palēcekne
- palēktave Palēcekne
- palēcin Palēcienā, palēkdamies
- ļinku Palēciens
- pliksniens Palēciens
- padīdināt Palecināt
- palēcināt Palecināt
- padricināt Palecināt (piemēram, bērnu)
- orthilia Palēcītes
- Palejas dzirnavezers Palejas dzirnavezers - Bikstu Palejas dzirnavezers Bikstu pagastā
- palakstīt Palēkāt
- palēkalēt Palēkāt
- palēkāties Palēkāt
- paspriņģēt Palēkāt
- padancāt Palēkāt, paskraidīt
- padancot Palēkāt, paskraidīt (par dzīvniekiem)
- paspriņģēties Palēkāties
- lecenus Palēkdamies, aulēkšiem
- chimaphila Palēki
- palēkšis Palēkšus
- palekt Palēkt
- Palembanga Palembana, pilsēta Indonēzijā ("Palembang")
- palēnai Palēnām
- palēnis Palēnām
- piekribināties Palēnām kremtot (ko sīku), pilnīgi paēst (parasti par dzīvniekiem)
- piekrubināties Palēnām kremtot (ko sīku), pilnīgi paēst (parasti par dzīvniekiem)
- lēnot Palēnināt
- bremzēt Palēnināt vai apturēt (transportlīdzekli), iedarbinot bremzes
- tormoziķ Palēnināt, apturēt kādu darbību
- tormozīt Palēnināt, apturēt kādu darbību
- apvaldīt Palēnināt, arī aizturēt (kustību, gaitu)
- apraut Palēnināt, arī pārtraukt (kustību, darbu)
- salēnināt Palēnināt, parasti ievērojami
- hiposfiksija Palēnināta asinsrite un pazemināts asinsspiediens
- noskrējiens Palēnināta lidmašīnas kustība pa skrejceļu līdz pilnīgai apstājai nosēžoties vai pēc ieskrējiena pārtraukšanas paceļoties
- brahikardija Palēnināta sirdsdarbība
- moderators Palēninātājs kodolreaktoros; viela, kas samazina neitronu enerģiju
- novilkt Palēnināti izrunājot vārdus, noteikt, pateikt
- nostiept Palēnināti runājot, noteikt, pateikt; novilkt (11)
- allentando Palēnināti, atslābinoši
- aprauties Palēnināties, arī tikt pārtrauktam (par kustību, darbu)
- miegains Palēnināts, gauss (parasti par kustību, darbību)
- kūtrs Palēnināts, pavājināts (piemēram, par orgānu darbību)
- rallentato Palēninot
- ritardando Palēninot (tempu)
- slentando Palēninot un izdziestot
- rallentando Palēninot, kavējoties
- paleoantropologs Paleoantropoloģijas speciālists
- palaiobotānika Paleobotānika
- palaiofitoloģija Paleobotānika
- paleokarpoloģija Paleobotānikas nozare; viena no stratigrāfiskajām metodēm, kas pētī fosilo augu makroatliekas
- paleobotāniķis Paleobotānikas speciālists
- palaiofitologs Paleobotāniķis
- palaiocēns Paleocēns
- eocēns Paleogēna perioda vidējā epoha, kad masveidā parādījās zīdītāji un izplatījās segsēkļi
- oligocēns Paleogēna vēlā epoha pirms 37 mlj līdz 25 mlj gadu un šā laikposma nogulumi
- palaiogens Paleogēns
- paleogrāfs Paleogrāfijas speciālists
- palaoģeogrāfija Paleoģeogrāfija
- paleoģeogrāfs Paleoģeogrāfijas speciālists
- palaioklimatoloģija Paleoklimatoloģija
- savācējsaimniecība Paleolītā un mezolītā valdošais saimniecības veids, kas ļāva nodrošināt iztiku, iegūstot to (dzīvniekus, putnus, zivis, barības augus utt.) no apkārtējās vides
- palaiolitisks Paleolītisks
- palaiolīts Paleolīts
- palaiontoloģija Paleontoloģija
- pelecipodi Paleontoloģijā pieņemts gliemeņu fosilo atlieku nosaukums
- paleoekoloģija Paleontoloģijas nozare par seno organismu dzīves apstākļiem
- paleozooloģija Paleontoloģijas nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu dzīvniekus un to attīstības vēsturi
- tafonomija Paleontoloģijas un vēsturiskās ģeoloģijas nozare, kas pētī fosilu organismu atrašanās vietu veidošanos zemes garozas slāņos
- paleopatologs Paleopatoloģijas speciālists
- kvarcporfīrs Paleotipa efuzīvais iezis, gaišpelēks vai pelēks, dažreiz brūngans vai iesārts; raksturīga porfīrstruktūra ar kvarca vai kvarca un laukšpatu fenokristāliem, masīva vai poraina tekstūra
- keratofīri Paleotipa efuzīvie ieži ar masīvu tekstūru un albīta fenokristāliem, sastopami kopā ar bāziskajiem efuzīvajiem iežiem
- dacītporfirīts Paleotipa efuzīvs iezis, plagiogranītu un kvacdiorītu analogs, struktūra porfīriska, tekstūra masīva, dažreiz poraina
- andezītporfirīts Paleotipa efuzīvs iezis, vidēji skābs, pēc sastāva atbilst andezītam un intruzīvajam diorītam
- apakšdevons Paleozoja ēras ceturtā perioda - devona - apakšējā nodaļa; nogulumu slānis, kas veidojies šajā periodā
- apakšsilūrs Paleozoja ēras trešā perioda, silūra apakšējā nodaļa
- silūrs Paleozoja ēras trešais periods (pirms \~440-405 mlj. gadu), kurā radās pirmie sauszemes augi un parādījās pirmie mugurkaulnieki
- palaiozojs Paleozojs
- paleozoīks Paleozojs
- palaiozoologs Paleozoologs
- palāiozooloģija Paleozooloģija
- paleozoologs Paleozooloģijas speciālists
- palēpis Palēpene
- nymphoides Palēpes
- pagodēties Palepoties
- Palerma Palermo, pilsēta Itālijā
- PSE Palestīna, pašpārvaldes teritoriju trīsburtu kods
- Palestīnas Autonomija Palestīna, teritorijas pilnais nosaukums ("Al Sulṭa al Waṭaniyya al Filasṭīniyya")
- PS Palestīna, teritoriju divburtu kods
- PAK Palestīnas atbrīvošanās kustība
- PAO Palestīnas atbrīvošanās organizācija
- Palestīna Palestīnas Autonomija - palestīniešu pašpārvaldes teritorijas Izraēlas sastāvā ("Filasṭīn"), platība - 6150 kvadrātkilometru (bez Izraēlas anektētās Austrumjeruzalemes), 4314400 iedzīvotāju (2009. g.), deklarētā galvaspilsēta - Jeruzaleme (ārpus autonomijas), faktiskā galvaspilsēta - Rāmalla, administratīvais iedalījums - 2 daļas: Jordānas Rietumkrasts un Gazas josla
- Jordānas Rietumkrasts Palestīnas Autonomijas daļa, "Fatah" grupējuma kontrolēta teritorija, galvaspilsēta - Rāmalla, platība - 5790 kvadrātkilometru, 2762500 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Izraēlu un Jordāniju, dienvidaustrumos apskalo Nāves jūra
- Gazas Josla Palestīnas Autonomijas daļa, "Hamās" grupējuma kontrolēta teritorija, platība — 365 kvadrātkilometri, 1535120 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Izraēlu un Ēģipti, apskalo Vidusjūra
- PPK Palestīnas pretošanās kustība
- fedaji Palestīnas pretošanās kustības bruņoto partizānu vienību locekļi
- Fatah Palestīniešu nacionālās atbrīvošanās kustība, izveidota 20. gs. 50. gadu beigās (apvērsta abreviatūra no arābu "Harakat al-Tahrir al Wataniyyeh al-Falastiniyyeh")
- Hamas Palestīniešu organizācija, izveidota 1988; pārstāv musulmaņu fundamentālismu un palestīniešu nacionālismu, darbojas Gazā un Rietumkrastā, organizē skolas, slimo aprūpi u. c.
- palētai Palēti
- izlēzans Palēzns
- palēzans Palēzns
- palas Pali
- paļi Pali
- pārplūdi Pali, plūdi
- Palšče Palīce, Vārmes satekupe
- Palše Palīce, Vārmes satekupe
- ņedašlo Palicis (kam kas) nesaprasts
- ņedašol Palicis (kam kas) nesaprasts
- aizelsis Palicis bez elpas
- palaidelēt Palidināties
- aplaisties Palidot zem kā
- palīdzene Palīdze
- ģilbēt Palīdzēt
- palīgāt Palīdzēt
- piekalpot Palīdzēt
- podķirivaķ Palīdzēt
- kakināt Palīdzēt (bērnam) izkārnīties; pieļaut, ka (vadātais dzīvnieks kur) izkārnās
- balstīt Palīdzēt (cilvēkam) turēties stāvus, sēdus, arī palīdzēt iet
- izlīdzēt Palīdzēt (kādam ar ko)
- līdzēt Palīdzēt (kādam ar ko)
- vilkt Palīdzēt (kādam grūtos apstākļos) izdzīvot
- atbalstīt Palīdzēt (morāli, materiāli u. tml.)
- izpalīdzēt Palīdzēt (parasti vienreiz)
- vilkt Palīdzēt (piemēram, mācībās)
- izpalīdzēties Palīdzēt (savstarpēji)
- piestrīķēt Palīdzēt airētājam stūrēt laivu sēžot tās pakaļgalā
- apsēdināt Palīdzēt apsēsties
- izpestīt Palīdzēt atbrīvoties (no kā), palīdzēt izkļūt (no kādas situācijas); izglābt
- atspēcināt Palīdzēt atgūt spēkus, spēcināt
- sagūt Palīdzēt atnesties dzīvniekam, līdz piedzimst (mazulis)
- ģilbināt Palīdzēt atveseļoties
- saņemt Palīdzēt dzemdībās, līdz piedzimst (bērns, dzīvnieku mazulis)
- uzvest uz ceļa Palīdzēt izraudzīties, uzsākt kādu darbu, darbību, dzīves veidu
- aizklibināt Palīdzēt klibam cilvēkam aizklibot līdz gultai
- pabalstīt Palīdzēt materiāli, arī morāli
- nokāpināt Palīdzēt nokāpt
- aizvadīt Palīdzēt nokļūt (līdz noteiktai domai, atzinumam)
- iesēdināt Palīdzēt novietoties, likt iekāpt (transportlīdzeklī); pavadīt (līdz transportlīdzeklim)
- dabūt uz kājām Palīdzēt pārvarēt grūtības, sarežģījumus
- stakrīt Palīdzēt piecelties uz kājām (par jaundzimušu teļu)
- izpalīdzēties Palīdzēt sev
- palīdzēties Palīdzēt sev
- mīzināt Palīdzēt urinēt (parasti mazam bērnam vai smagi slimam cilvēkam)
- uzkāpināt Palīdzēt uzkāpt, nodrošināt kāpšanu
- ģelbēt Palīdzēt, glābt
- glābāt Palīdzēt, glābt
- pabalstīt Palīdzēt, sekmēt (ar aktīvu darbību kāda pasākuma realizēšanu)
- akušers Palīdzētājs dzemdētājām
- labdarība Palīdzība
- ratunkas Palīdzība
- balsts Palīdzība (piemēram, morāla, materiāla)
- lopārstniecība Palīdzība mājkustoņu slimībās; veterinārmedicīna
- aizbildiņa Palīdzība, aizsardzība, aizbildnība
- elpe Palīdzība, atbalsts
- piestāvs Palīdzība, atbalsts
- glāba Palīdzība, glābiņš
- pašpalīdzība Palīdzība, ko kāds sniedz pats sev (parasti ievainojuma gadījumā)
- palīdze Palīdzība, pabalsts
- pagalba Palīdzība, palīgs
- līdzgādība Palīdzība, piepalīdzība
- cessat Paliek atpakaļ; atzīme uz raksta vai dokumenta, ka tas nav nosūtāms
- palieks Palieka, pārpalikums
- paliekums Palieka, pārpalikums
- palieku Paliekam
- nemirstams Paliekams
- kremsli Paliekas
- palikas Paliekas
- rezīdi Paliekas
- perežitki Paliekas (apziņā)
- ēna Paliekas (no tā, kas bijis, pagājis)
- spiedpaliekas Paliekas pēc (kā) izspiešanas
- gruzdiņi Paliekas pēc tauku kausēšanas; gruzdalas
- čipsteles Paliekas, atliekas
- pabiras Paliekas, pārpalikumi, atkritumi
- PR Paliekošais pasts (franču "poste restante") - uzraksts uz pasta sūtījuma, kas norāda, ka tas jāglabā pastā, līdz to paņem adresāts
- atmagnetizācija Paliekošās magnetizācijas samazināšanās feromagnētiķī pēc ārējā magnētiskā lauka noņemšanas; pilnīgu a-u panāk, uzsildot magnētiķi virs Kirī punkta
- radiācijdefekti Paliekošas pārmaiņas cietvielas struktūrā (piem., defekti kristālos) vai ķīmiskajā sastāvā, kuras rodas jonizējošā starojuma iedarbībā
- nezūdošs Paliekošs
- neizgaistošs Paliekošs, nezūdošs
- secen Paliekot nepamanītam, neuztvertam
- paklanīt Paliekt (galvu) uz priekšu un uz leju (piemēram, paužot piekrišanu, arī sveicinot, pateicoties)
- palocīt Paliekt (ko, piemēram, uz leju, uz augšu)
- palocīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu un noliekt galvu (piemēram, sveicinot, pateicoties), paklanīties
- paklanīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu un noliekt galvu (piemēram, sveicinot, pateicoties); palocīties (1)
- pašķiebt Paliekt, pasvērt (parasti sānis)
- pasaliekties Paliekties
- palocīties Paliekties, mazliet pieliekties
- pusadata Paliela adata
- zvačka Paliela akmens šķemba
- afiša Paliela formāta paziņojums (par izrādi, koncertu, lekciju u. tml.)
- krušaks Paliela krūzīte
- cvika Paliela kurpnieku nagla zābaku, kurpju virsas pagaidu piestiprināšanai pie liestes
- cviknegla Paliela kurpnieku nagla zābaku, kurpju virsas pagaidu piestiprināšanai pie liestes; cvika
- skuķelis Paliela meitene
- bābele Paliela meitene; arī sieviete, sieviņa
- strucins Paliela muciņa
- milava Paliela nūja
- šķaunags Paliela rīkste
- šķēpelis Paliela šķemba
- dantals Paliela, rokas resnuma runga aizstāvībai
- kaušelis Palielāka karote ar īsu rokturi ūdens smelšanai
- ķūsis Palielāka nūja, runga
- kukulksnis Palielāks kukurznis
- ķepals Palielāks maizes gabals
- ielielīgs Palielīgs
- paplātīgs Palielīgs
- vairojamglāze Palielināmais stikls
- auksēze Palielināšanās apjomā un apmērā
- agrandēt Palielināt
- simtkāršot Palielināt (aptuveni) simt reižu, arī daudz reižu
- attīstīt Palielināt (ātrumu), sasniegt (noteiktu ātrumu) - par mašīnām; panākt, ka palielinās (mašīnas ātrums)
- papildināt Palielināt (cilvēku kopumu), pievienojot, parasti trūkstošus, arī vēlamus cilvēkus; palielināt (cilvēku kopumu), pievienojoties (tam)
- uzskrūvēt Palielināt (kā apjomu, intensitāti u. tml.), parasti ievērojami
- pavairot Palielināt (kā skaitu, daudzumu)
- pagarināt Palielināt (kā, parasti dokumenta) derīguma laiku
- kāpināt Palielināt (kā, parasti ražošanas procesa, ātrumu, jaudu, apjomu); panākt, ka (parasti ražošanas procesam) palielinās ātrums, jauda, apjoms
- sabiežināt Palielināt (kā) biežumu
- sabiezināt Palielināt (kā) caurmēru, šķērsgriezumu
- uzbiezināt Palielināt (kā) caurmēru, šķērsgriezumu (parasti kādā tā daļā)
- paplašināt Palielināt (kā) daudzumu, kopumu
- pagarināt Palielināt (kā) garumu, piemēram, stiepjot (to), pievienojot (tam) kādu detaļu, elementu
- pacelt Palielināt (kā) ietekmi, nozīmību
- oksidēt Palielināt (kā) oksidēšanas pakāpi
- pastiprināt Palielināt (kā) skaitlisko vērtību, apjomu
- pielikt Palielināt (maksājuma summu); pievienot maksājumam (noteiktu summu)
- pievilkt Palielināt (par optiskām ierīcēm)
- papildināt Palielināt (piemēram, kā daudzumu, skaitu, apjomu), pievienojot, parasti ko trūkstošu, arī vēlamu
- papildināt Palielināt (piemēram, kā koncentrāciju, intensitāti)
- piedot Palielināt (piemēram, spēku, ātrumu)
- pastiprināt Palielināt (piemēram, spēku, spiedienu)
- piespiest Palielināt (piemēram, veicamā darba) intensitāti, tempu
- saasināt Palielināt (psihiskā stāvokļa, parasti jūtu) intensitāti
- pastiprināt Palielināt (skaņas) intensitāti
- stiept Palielināt (teksta) garumu, parasti nevajadzīgi
- pieaudzēt Palielināt (valdziņu skaitu) adījumā
- uzairēt Palielināt airēšanas intensitāti, tempu
- aktivēt Palielināt aktivitāti (2); padarīt aktīvu 1(2)
- pastarpināt Palielināt attālumu (starp ko) salikumā
- četrkāršot Palielināt četras reizes
- saraut Palielināt darbības spraigumu, intensitāti, parasti ievērojami
- daudzkāršot Palielināt daudzas reizes
- desmitkāršot Palielināt desmit reizes
- divkāršot Palielināt divas reizes
- maksimalizēt Palielināt līdz ļoti lielam, arī vislielākajam
- mineralizēt Palielināt minerālvielu daudzumu (kā) sastāvā; pārvērst par minerālvielu
- pieckāršot Palielināt piecas reizes
- pusotrkāršot Palielināt pusotras reizes
- uzslodzīt Palielināt slogu
- trīskāršot Palielināt trīs reizes
- pieaudzināt Palielināt valdziņu skaitu adot
- koncentrēt Palielināt vielas daudzumu (maisījumā)
- pavairot Palielināt, paplašināt (kā apjomu)
- savairot Palielināt, parasti ievērojami (kā, piemēram, mantas) daudzumu
- savilkt Palielināt, parasti ievērojami (karaspēka daļu, apakšvienību u. tml.) skaitu (piemēram, kādā karadarbības rajonā, virzienā)
- sakurināt Palielināt, parasti ievērojami (psihes darbības, psihiska stāvokļa) intensitāti
- sakurt Palielināt, parasti ievērojami (psihes darbības, psihiska stāvokļa) intensitāti; arī sakurināt (4)
- sakāpināt Palielināt, parasti ievērojami, (kā) skaitlisko vērtību; palielināt, parasti ievērojami, (kā) daudzumu, apjomu
- sakāpināt Palielināt, parasti ievērojami, (skaņas) intensitāti
- sarauties Palielināt, parasti ievērojami, savas darbības spraigumu, intensitāti
- sakoncentrēt Palielināt, parasti ievērojami, vielas daudzumu (maisījumā)
- vairot Palielināt, parasti nepārtraukti (kā skaitu, daudzumu, apjomu)
- salielināt Palielināt, pārspīlēt, uzpūst
- tiflomegālija Palielināta aklā zarna
- kolēmija Palielināta asins stingrība; asiņu sabiezēšana
- azotūrija Palielināta slāpekļa izdalīšanās urīnā
- eksotireopeksija Palielināta vairogdziedzera izlobīšana un piestiprināšana ārpus griezuma, lai panāktu tā atrofiju
- hemimakroglosija Palielināta viena mēles puse
- trieciendeva Palielināta, parasti medikamentu, deva
- megaloskops Palielinātājs spogulis; lupa sīku priekšmetu apskatei
- gliemeždiferenciālis Palielinātas berzes diferenciālis (transmisijas mehānisms) ar gliemežpārvadu
- starpdetonators Palielinātas jaudas uzspridzinātājs, ko aktivē parastais uzspridzinātājs, lai tas savukārt aktivētu pret detonāciju mazāk jutīgas sprāgstvielas detonāciju
- tritons Palielinātās kvartas vai pamazinātās kvintas intervāls, ko veido trīs veseli toņi
- angiomegālija Palielināti asinsvadi, sevišķi plakstiņos
- pasalielināties Palielināties
- ņemties Palielināties (apjomā, intensitātē u. tml.) - par parādībām dabā
- saņemties Palielināties (apjomā, intensitātē) - par parādībām dabā
- pieņemties Palielināties (apmērā, daudzumā, plašumā u. tml.)
- augt Palielināties (apmērā, daudzumā, plašumā u. tml.); pieaugt; arī izveidoties
- pieņemties Palielināties (masā), kļūt pilnīgākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- celties Palielināties (par cilvēka autoritāti, cieņu)
- pavairoties Palielināties (par kā skaitu, daudzumu)
- sasacelties Palielināties (par ūdens līmeni)
- uzmilzt Palielināties apjomā
- uzcelties Palielināties apjomā virzienā uz augšu
- uzbriest Palielināties apjomā, arī kļūt tuklam (par ķermeņa daļām); arī uztūkt
- paaudzēties Palielināties apjomā, resnumā (par grūsnu dzīvnieku)
- kāpt Palielināties kvantitatīvi (piemēram, par kādu daudzumu, apjomu); arī uzlaboties
- piesajemties Palielināties masā (par dzīvniekiem)
- vairoties Palielināties skaitā, daudzumā, apjomā, parasti nepārtraukti
- vairoties Palielināties skaitā, radot sev līdzīgus pēcnācējus, tādējādi nodrošinot dzīvības nepārtrauktību un indivīdu pēctecību (par dzīvniekiem, augiem)
- špūdzināties Palielināties tilpumā (vāroties vai rūgstot)
- izplesties Palielināties tilpumā, apjomā (par priekšmetiem, vielām)
- pavairoties Palielināties, paplašināties (par kā aplamu)
- sacelties Palielināties, parasti ievērojami (par cenu, maksu)
- sakāpt Palielināties, parasti ievērojami (par kā skaitlisko vērtību); palielināties, parasti ievērojami (par kā daudzumu, apjomu)
- sakāpt Palielināties, parasti ievērojami (par skaņas intensitāti)
- sacelties Palielināties, parasti pēkšņi (par temperatūru)
- izacelties Palielināties, pieplūst (piemēram, par ūdeni ūdenstilpnē)
- makroovalocīts Palielināts, ovāls eritrocīts, kam vidējais tilpums - >100 mm3; atrod asinīs megaloblastiskās anēmijas gadījumā
- kāpt Palielinoties apjomā, virzīties uz augšu (piemēram, par masu); plūst (pāri trauka malām) - par šķidrumu; būt tā piepildītam ar šķidrumu, masu, ka tā plūst pāri trauka malām (par trauku)
- nosarkt Palielinoties asiņu pieplūdumam, kļūt sārtam (par seju, tās daļām); kļūt tādam, kam asiņu, pieplūduma dēļ ir sārta seja, tās daļas (par cilvēku)
- biezēt Palielinoties kļūt ciešākam, blīvākam (par kukaiņu pūli, baru)
- sārtot Palielinoties, parasti pakāpeniski, asiņu pieplūdumam, kļūt sārtam (par seju, tās daļām); arī sarkt
- sārtoties Palielinoties, parasti pakāpeniski, asiņu pieplūdumam, kļūt sārtam (par seju, tās daļām); arī sarkt
- pakolīt Palielīt
- paplātīties Palielīties
- pasakolīties Palielīties
- pasalielīties Palielīties
- pasapausties Palielīties
- pasatēikties Palielīties
- padižoties Palielīties, palepoties
- pabrangs Paliels
- palielans Paliels
- palielens Paliels
- palilans Paliels
- pavarīgs Paliels
- kluncis Paliels (kādas vielas) gabals
- vīkšķis Paliels (naudas, papīru) kopums; žūksnis
- kušķis Paliels (naudas) kopums; žūksnis
- pabiezs Paliels (par ģimeni)
- pasmuks Paliels (par naudas summu, cenu)
- cepešbļoda Paliels (parasti iegarens), lēzens trauks cepeša vai cita gaļas ēdiena novietošanai
- biķeris Paliels (parasti metāla) dzēriena trauks
- vīkšķis Paliels (piemēram, drānas, papīra) kopums, arī (īpaša materiāla) veidojums, ko aptuveni var saņemt saujā un izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai; arī šādi izveidots pikucis, piemēram, (kā) aizbāšanai, piepildīšanai
- vīšķis Paliels (piemēram, drānas, papīra) kopums, arī (īpaša materiāla) veidojums, ko aptuveni var saņemt saujā un izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai; arī šādi izveidots pikucis, piemēram, (kā) aizbāšanai, piepildīšanai; vīkšķis (2)
- bērnēns Paliels bērns
- tempis Paliels bērns
- cilvēkgabals Paliels bērns, pusaudzis, jaunietis
- pongurs Paliels cinis
- vaņķis Paliels gabals (piemēram, maizes)
- totainis Paliels gailis
- štugalis Paliels maizes gabals
- krūkla Paliels māla trauks; krūka
- tipins Paliels putns
- sivka Paliels sivēns
- vērdele Paliels spainis
- stoņģelis Paliels trauks (parasti mazvērtīgs)
- zosulis Paliels zoslēns
- ņucis Paliels, apaļš gabals (maizes vai siera)
- kauss Paliels, dzeršanai paredzēts trauks
- cukurgalva Paliels, konusveidā sapresēts cukura gabals
- pabūdīgs Paliels, padrukns, ar platām krūtīm
- pabestrs Paliels, padūšīgs
- pokāls Paliels, parasti grezns, stikla vai metāla dzeramais trauks ar kāju un reizumis ar vāku
- stebēns Paliels, paresns bērns
- stebiķis Paliels, paresns bērns
- štepka Paliels, paresns bērns
- štepkāns Paliels, paresns bērns
- palīž Palien
- liesājs Paliess
- liesans Paliess
- palietāt Palietot
- padzert Palietot (piemēram, zāles)
- palievenes Palievenis
- pielāvenis Palievenis
- pielievenis Palievenis, pajume (pie kādas celtnes)
- palīgos Palīgā (1)
- talka Palīgā (1)
- gevalt Palīgā sauciens, kad draud briesmas
- cetermordio Palīgā, glābiet ("zetermordio")
- auksiliārs Palīga, palīdzīgs
- subasistents Palīgasistents
- spolēšana Palīgatmiņas kā buferatmiņas izmantošana, lai samazinātu apstrādes aizkaves laiku, kas rodas datu pārsūtīšanas gaitā starp datora ārējām ierīcēm un procesoru
- palīgverbs Palīgdarbības vārds - darbības vārds, kuru kopā ar patstāvīga darbības vārda divdabja formu izmanto analītiskas darbības vārda laika, veida, izteiksmes vai kārtas formas veidošanai
- korrepetītors Palīgdiriģents, kas pie klavierēm iestudē operas solistiem viņu partijas
- palīgnozare Palīgdisciplīna
- palīgzinātne Palīgdisciplīna
- verps Palīgenkurs uz kuģa; to laivā aizved zināmā attālumā no kuģa un izmet; izmanto, lai novilktu kuģi nost no sēkļa, pārvilktu kuģi uz citu vietu u. tml.
- traversa Palīgierīce (celtnim) kravas piestiprināšanai
- vinda Palīgierīce kāpšanai (bišu) kokā, virves ar āķi un trīšiem
- cilpenis Palīgierīce treilēšanā kokmateriālu piekabināšanai traktora kāsim, vilcējsijai vai vinčas trosei; izgatavo no troses vai ķēdes nogriežņa, kam abos galos ir stiprināšanas elementi (kāši, gredzeni u. c.)
- tākala Palīgierīce, ar ko celt smagus priekšmetus
- konverters Palīgierīce, kas dod iespēju augstākas frekvences radiosignālus uztvert ar zemākas frekvences signālu uztveršanai paredzētu radiouztvērēju
- konduktors Palīgierīce, kas nodrošina griezējinstrumenta vai agregāta pareizu orientāciju
- stelles Palīgierīces dažos darbos
- armatūra Palīgierīces, palīgietaises (mašīnu, aparātu) darbības nodrošināšanai, novērošanai un vadīšanai
- ķaupītis Palīginstruments desu gatavošanai - nomizota kārkla klūga no kuras izveidota cilpa dzīvnieka zarnas apkārtmēra izmērā
- dzeinītis Palīginstruments rokas aizsardzībai pie ratiņa, caurulīte caur kuru slīd vērpjamie lini
- pastatne Palīgkonstrukcija (iekšējās sastatnes), ko lieto būvdarbos un remontdarbos nelielā augstumā telpās
- peldriņķis Palīglīdzeklis peldēšanā - gumijas riņķveida kamera, kas pildīta ar gaisu
- kurāts Palīgmācītājs katoļu draudzē
- furnitūra Palīgmateriālu, arī palīgpriekšmetu kopums
- barotājmehānisms Palīgmehānisms, kas vajadzīgajā kārtībā piegādā galvenajam mehānismam apstrādājamos materiālus
- palīgāt Palīgot
- skatītājs Palīgprogramma, kas lietotājam ļauj redzēt attēlu un dokumentu datņu saturu, neizmantojot programmu, ar kuru šīs datnes izveidotas (angļu "viewer")
- rīkkopa Palīgprogrammu kopa, kas atvieglo gan programmas izstrādāšanu konkrētam lietojumam konkrētā vidē, gan arī šīs programmas atkļūdošanu
- adjunkts Palīgs
- helpers Palīgs
- izpalīdzētājs Palīgs
- izpalīgs Palīgs
- līdzētājs Palīgs
- palīdzētājs Palīgs
- pamošņiks Palīgs
- pomočņiks Palīgs
- aizbāznis Palīgs vajadzības brīdī
- pabalsts Palīgs, atbalstītājs
- pabalsts Palīgs, atbalstītājs (1)
- suplents Palīgs, atvietotājs
- adlats Palīgs, biedrs
- elpiņš Palīgs, glābiņš; neliels atbalsts
- astrāgs Palīgs, izpalīgs
- atstrāgs Palīgs, izpalīgs
- liecenieks Palīgs, izpalīgs
- liecinieks Palīgs, izpalīgs
- līdzgādnieks Palīgs, piepalīdzētājs
- atlangars Palīgs; palīgstrādnieks
- antlangars Palīgs; palīgstrādnieks; atlangars
- palīgmāte Palīgsaimes bišu māte
- pilotsignāls Palīgsignāls, ko raida raidstacija uztvērēja vadīšanai; lieto speciālos radiosakaros
- kolaborators Palīgskolotājs
- škera Palīgtelpa
- lemma Palīgteorēma citas teorēmas pierādīšanai
- trimmeris Palīgvadības plāksne stūres plākšņu pakaļējā malā, lai pilnīgi vai daļēji kompensētu šarnīru momentus, kas iedarbojas uz vadības sistēmu un samazina pilotam piepūli, vadot lidmašīnu
- prievārds Palīgvārds, kas saista patstāvīgas nozīmes vārdus un norāda uz sintaktiskajām attieksmēm starp tiem, kā arī ar savu nozīmi atklāj un precizē šo attieksmju saturu un raksturu
- salvelinus Palijas
- palīkņāt Palīkņāties
- palīkans Palīks
- persistence Palikšana iepriekšējā stāvoklī; pastāvēšana
- ambi Palikšņu kalnu nosaukums Etiopijas kalnienē
- ierobežoties Palikt (kā) robežās, ietvaros
- palikties Palikt (ko) zem sevis, sev apakšā
- atstāties Palikt (kur, kādā vietā)
- palikties Palikt 2
- pazaudēt Palikt bez (kā), (to) aizmirstot, aiz paviršības atstājot, izmetot u. tml. un nespējot atrast
- zaudēt Palikt bez (kā), nespējot saglabāt, nosargāt (to)
- pazaudēt Palikt bez (kā), nespējot saglabāt, nosargāt u. tml. (to)
- zaudēt Palikt bez (kā), piemēram, kādu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ
- zust Palikt bez (kā), tikt zaudētam (1)
- pazaudēt Palikt bez (kādas ķermeņa daļas, piemēram, operācijā, nelaimes gadījumā); kļūt tādam, kam izbeidzas (kāda orgāna funkcija)
- zaudēt Palikt bez (tuvinieka, drauga u. tml.) pēc (tā) nāves, arī pēc šķiršanās (no tā)
- pazaudēt Palikt bez (tuvinieka, drauga u. tml.), pēc (tā) nāves, arī pēc šķiršanās (no tā)
- aizmākties Palikt bez elpas
- aizelsāties Palikt bez elpas, aizelsties
- bankrotēt Palikt bez līdzekļiem, nespēt segt izdevumus
- aizdusmot Palikt dusmīgam
- iedusmoties Palikt dusmīgam
- izdzīvāt Palikt dzīvam (par smagi slimu, ievainotu)
- izdzīvot Palikt dzīvam (par smagi slimu, ievainotu)
- izdzīvot Palikt dzīvam, saglabāties, neaiziet bojā (nelabvēlīgos, arī jaunos apstākļos)
- aizspringt Palikt esam, iesprūst (kaklā)
- piegavēt Palikt gavējot
- atpalikt Palikt iepakaļ pārējiem (gājienā, braucienā u. tml.)
- iesprudzināties Palikt iesprūdušam
- jaunēties Palikt jaunākam vai censties kļūt jaunākam
- jaunoties Palikt jaunākam vai censties kļūt jaunākam
- aplikt Palikt kam apakšā
- aizavilkties Palikt kur ilgāk nekā paredzēts; nepaveikt, nepadarīt paredzētajā laikā
- attikties Palikt labāk
- salētināties Palikt lētākam
- mīkšņot Palikt mīkstam
- mīkt Palikt mīkstam
- aizslīdēt Palikt neievērotam, neuztvertam
- paslīdēt Palikt neievērotam, neuztvertam; palikt nesaprastam nenovērtētam palikt nesaklausītam, neuztvertam
- aiztaupīties Palikt neizlietotam, tikt pataupītam, saglabātam
- aizķerties Palikt neizteiktam (par vārdiem); aprauties (par balsi); aizrauties
- stirpt Palikt nemainīgam
- pastāvēt Palikt nemainīgam kādu laiku (par laikapstākļiem)
- klienēt Palikt nepaēdušam (par mājlopiem ganībās)
- iet garām Palikt nepamanītam, nedzirdētam, neuztvertam
- aizturēties Palikt neskartam, saglabāties
- paiet Palikt neuztvertam, nepārdzīvotam, nepiedzīvotam
- apvāķēt Palikt nomodā pie mirušā
- sēdēt Palikt otru gadu tai pašā klasē
- atlikt Palikt pāri (ko veikt pēc tam, kad pārējais jau padarīts)
- pārpalikt Palikt pāri (parasti no kāda kopuma)
- atlikt Palikt pāri ko iet, braukt (par attālumu)
- attapināties Palikt pāri, ietaupīties
- atlikt Palikt pāri, saglabāties (par daļu no kā - pēc pārējā izlietošanas, bojā ejas)
- atskaisties Palikt rāmam, vairs nedusmoties
- bliest Palikt resnam, pieņemties apmērā; piebriest
- kukurņot Palikt saliektā stāvoklī
- kukurot Palikt saliektā stāvoklī, tupuļot
- čurēt Palikt salīkušam
- nosēdēt Palikt sēžot (kādā vietā, arī kādā veidā)
- aizklēpjot Palikt stāvoklī
- aizklēpot Palikt stāvoklī
- apstaknīties Palikt stāvot
- nostāvēt Palikt stāvot (kādā vietā, arī kādā veidā)
- apstiknīties Palikt stāvot (pēkšņi)
- stērstēt Palikt stīvam, cietam, nelokanam
- staknīties Palikt uz vietas, apstāties
- stāve Palikt, apmesties
- aizkavēties Palikt, atrasties, uzturēties (kur) ilgāk par parasto laiku
- kavēties Palikt, būt ilgāk (kur) nekā vajag, vēlams
- kavēties Palikt, pieturēt (kur kādu laiku) - par transportlīdzekļiem
- kavēties Palikt, pieturēt ilgāk (kur) nekā vajag, vēlams (par transportlīdzekļiem)
- turēties Palikt, saglabāties noteiktā stāvoklī, nepārveidoties
- aizķerties Palikt, saglabāties; tikt aiztaupītam
- pieturēties Palikt, uzturēties (kādā vietā)
- kavēties Palikt, uzturēties (kādu laiku kur, pie kā u. tml.)
- izstilt Palikt, uzturēties kur, vienā vietā
- atbalstenis Paliktnis
- biliņģis Paliktnis
- paliktenis Paliktnis
- paliktne Paliktnis
- statīvs Paliktnis (ar balstu), kas ir paredzēts (kā) novietošanai
- kalodka Paliktnis (ierīcei, iekārtai u. tml.)
- apakšklucis Paliktnis, apakšējais klucis
- paliceklis Paliktnis, pamatne
- kompasmājiņa Paliktnis, uz kura uzstāda kompasu
- pavilne Palinis
- palinologs Palinoloģijas speciālists
- palīsties Palīst (1)
- palīsties Palīst (2)
- zamlīst Palīst (apakšā)
- aplīsties Palīst zem kā
- aplīst Palīst zem kaut kā
- Pd Pallādijs (ķīm. elements)
- Pallas-Illestunturi Pallas-Illestunturi nacionālais parks, atrodas Somijas ziemeļrietumos, Lapzemē
- Pallas-Ounastunturi Pallas-Ounastunturi nacionālais parks Somijas ziemeļrietumos, kas iekļauts Pallas-Illsetunturi nacionālajā parkā
- pallasīts Pallasa dzelzs - 0,65 t smags meteorīts, ko P. Pallass 1769. g. atklāja Jeņisejas guberņā Krievijā
- Lonicera caerulea var. pallasii Pallasa sausserdis
- Lonicera baltica Pallasa sausserža "Lonicera caerulea var. pallasii" nosaukuma sinonīms
- Lonicera pallasii Pallasa sausserža "Lonicera caerulea var. pallasii" nosaukuma sinonīms
- vēdekļpalma Palma ar staraini dalītām vēdekļveida lapām
- šķiedrpalma Palma, ko izmanto šķiedras (2) ieguvei
- arekolīns Palmas "Areca catechu L." sēklu alkaloīds, piridīna derivāts; eļļains šķidrums; spēcīgi kairina parasimpātisko nervu sistēmu; veterinārijā lieto pret lenteņiem
- arecaceae Palmaugi
- paradoxurus Palmciveta
- parastā palmciveta palmcivetu suga ("Paradoxurus hermaphroditus"), sastopama Indijā, Šrilankā, Indonēzijā un Filipīnās
- dulus Palmčivuļi
- dulidae Palmčivuļu dzimta
- Avarau Palmerstona - sala Kuka Salās (_Avarau_)
- palmirieši Palmiras pilsētas iedzīvotāji
- palmitāti Palmitinskābes esteri; lieto ziepju un sveču ražošanā
- palmitāts Palmitīnskābes sāls vai esteris
- palmae Palmu dzimta
- corypha Palmu dzimtas ģints
- lodoicea Palmu dzimtas ģints
- phytelephas Palmu dzimtas ģints
- pundurpalma Palmu dzimtas ģints ("Chamaerops"), neliela auguma palmu dzimtas augs ar starainām lapām
- dateļpalma Palmu dzimtas ģints ("Phoenix"), tropu un subtropu koki un krūmi ar saldiem augļiem (15 sugas)
- rafija Palmu dzimtas ģints ("Raphia"), tropu augs ar lielām, plūksnainām lapām, sastopams Amazones baseinā
- vašingtonija Palmu dzimtas ģints ("Washingtonia"), dekoratīvi telpaugi
- dumpalmas Palmu dzimtas ģints, 12-15 m augsti stumbri, lapas vēdekļveidīgas stumbra un zaru galotnēs, divmāju augi, ziedi līdz 1,2 m garā skarā, tropos Āfrikā un Indijā
- cukurpalma Palmu dzimtas ģints, vienmājnieks, 7-12 m augsta palma, stumbrs 40-50 cm diametrā, lapas līdz 9 m garas; no Āzijas dienvidiem līdz Austrālijas ziemeļu daļai
- pjasava Palmu dzimtas koks, no kura lūksnes izgatavo virves
- rotangpalma Palmu dzimtas liānu ģints ("Calamus"), kuras garos, tievos un lokanos stublājus izmanto vieglu mēbeļu izgatavošanai un grozu pīšanai
- palmeļļa Palmu eļļa
- livistona Palmu ģints ar vēdekļlapām un diezgan resniem lapu rētainiem stumbriem, \~14 sugu, gk. augsti meža koki Āzijas austrumos, Malaju arhipelāgā un Austrālijā
- dompalma Palmu ģints tropiskā Āfrikā un Arabijā, gk. žuburoti augi stepēs, stepju krūmos un krūmmežos
- sabal Palmu ģints, krūmi vai koki lielām pelēki zilām vēdekļa lapām, sīkiem ziediem un augli melnzilu ogu, 7 sugas Amerikā no Venecuēlas līdz ASV dienvidaustrumu štatiem, arī Antiļu salās
- ataleja Palmu ģints; atalejai ir lielas, plūksnotas lapas; aug Amerikas tropu rajonos; dažas sugas audzē oranžērijās
- latānija Palmu ģints; istabas puķkopībā par latāniju nepareizi sauc palmu, kas pieder pie livistonu ģints; īstās latānijas istabā neaudzē
- oreodoxa Palmu ģintsplūksnotām lapām, iedzelteniem ziediem, 6 sugas tropu Amerikā
- arecidae Palmu jeb areku apakšklase
- palmete Palmu lapas, arī vēdekļa forma augļu koka vainagam
- angioopteris Palmu paparde Indijā un Okeānijā, resnu stumbru un vairāk nekā 5 m gariem vēdekļiem
- arecales Palmu rinda
- vaskapalma Palmu rindas ģints ("Ceroxylon"), sastopama Dienvidamerikā, tās 60 metru augstais stumbrs klāts ar plānu vaska kārtu
- eļļaspalma Palmu rindas ģints ("Corozo")
- eļļaspalma Palmu rindas ģints ("Elaeis"), stumbrs 20-30 m garš (kultūrā 10-15 m), Centrālās Āfrikas rietumu daļā, tikai 1 suga
- beteļpalma Palmu suga Dienvidāzijā, sēklas lieto kā stimulējošu un narkotisku līdzekli
- todus Palmu vīns
- toddy Palmu vīns - raudzēta palmu sula ar 4-5% alkohola
- lulovs Palmu zars, rudens pļaujas zīme, lietāts žīdu būdiņu svētkos
- Ide Palmute, Rūjas pieteka
- Palmaka Palmute, Rūjas pieteka
- Palmuta Palmute, Rūjas pieteka
- Vidzemnieku grāvis Palmutes kreisā krasta pieteka Sēļu pagastā, augštece Vilpulkas pagastā
- Krāņupīte Palmutes kreisā krasta pieteka Vilpulkas pagastā; Vidzemnieku grāvis
- palmuzaglis Palmuvēzis
- paķolēt Palobīt
- pagaldīt Palobīt (piemēram, zirņus, pupas)
- māt Palocīt galvu (piemēram, sveicinot, atvadoties, piekrītot, aicinot klāt)
- pasalocities Palocīties
- palodnīca Paloda
- uzdurve Paloda
- palode Paloda - durvju vai loga augšējais pārsegs pretstatā slieksnim, kas ir apakšējais pārsegs
- palobes Palodas
- paluņģinēt Palodāt
- bēģele Palodze
- logs Palodze
- logsna Palodze
- padakoniks Palodze
- padokoņņiks Palodze
- palodznieks Palodze
- paloda Palodze (1)
- bēģelis Palodzes dēlis, palodze
- paložāt Paložņāt
- iztaustīšana Palpācija - iekšējo orgānu izmeklēšana iztaustot
- palpatoperkusija Palpācija reizē ar perkusiju
- palupiens Palpiens
- Palpiera ezers Palpieris, ezers Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastā
- Palpieru ezers Palpieris, ezers Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastā
- Rēveļu ezers Palpieris, ezers Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastā
- Palpiers Palpieris, ezers Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastā
- palse Palsa govs; šādas govs vārds
- Maiļupe Palsas (Vecpalsas) kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Palsmanes pagastā
- Tulčupīte Palsas kreisā krasta pieteka Drustu pagastā
- Kļavaisa Palsas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Palsmanes pagastā, augštece Launkalnes pagastā, garums - 20 km; Klavaisa; Klavaiša; Kļavaiša
- Ķeņģu strauts Palsas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Variņu pagastā
- Sterģupīte Palsas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Variņu pagastā
- Usmaņu strauts Palsas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas pagastā
- Mačupīte Palsas labā krasta pieteka Smiltenes novadā
- Bērzupīte Palsas labā krasta pieteka Smiltenes novada Drustu pagastā
- palsans Palsens
- palsns Palsens
- Kapinīša ezers Palsinieku ezers Bērzgales pagastā
- Palzmar Palsmane
- Palzmar Palsmanes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Palsmanes pagastā
- palsmot Palsot
- palsnīt Palsot
- Palsas ezeri Palšu ezeri Dagdas novada Šķaunes pagastā
- Paltemal Paltmales muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Līgatnes pagastā
- parga Paltraks
- poltraks Paltraks
- blāva Palts, lāma, traips
- palot Palu laikā pārplūst (par ūdenstilpi); strauji plūst, arī uzkrāties (kur) - par, parasti palu, ūdeņiem; būt tādam, kur, parasti palu laikā, plūst, uzkrājas daudz ūdens (par vietu, teritoriju)
- palulaiks Palu laiks
- nostreļīt Palūgt (ko iedot)
- izgodāt Palūgt aiziet; izsviest, ar varu izlikt aiz durvīm
- izgodēt Palūgt aiziet; izsviest, ar varu izlikt aiz durvīm
- izgodīt Palūgt aiziet; izsviest, ar varu izlikt aiz durvīm
- aizprasīties Palūgt priekšdienām
- pačigānēt Palūgt; padiedelēt
- padakarēt Palūgt; padiedelēt
- pasalūgties Palūgties
- pačigānēties Palūgties; padiedelēties
- pačingāties Palūgties; padiedelēties
- palukot Palūkot
- palūkoties Palūkot (3)
- paobties Palūkoties
- patīkāt Palūkoties
- paļumt Palumt
- paluncēt Paluncināt
- paļuncēt Paluncināt (asti)
- pakult Paluncināt (asti), pavēcināt (spārnus)
- pasaluncināties Paluncināties
- iebalvāt Palutināt (ar labāku ēdienu)
- atpelt Paļājot atvilt
- aizpaļāt Paļājot likt kādam ceļā šķēršļus, nomelnot, nopaļāt, atrunāt, īpaši tas attiecas uz precībām
- nopaļāt Paļājot novērtēt (kādu, ko) par ļoti sliktu, nenozīmīgu, nederīgu; nopelt
- paļi Paļas
- niekaļāt Paļāt
- niekaļāties Paļāt
- peļāt Paļāt
- nagažāt Paļāt, ķengāt, zākāt
- pāņāt Paļāt, zākāt, izbārt
- paņāt Paļāt, zākāt, nopelt
- pānēt Paļāt, zākāt, nopelt
- brāķelis Paļātājs, pēlējs
- brāķeris Paļātājs, pēlējs
- brākmanis Paļātājs, pēlējs
- brāķmanis Paļātājs, pēlējs
- brākulnieks Paļātājs, pēlējs, lielībnieks
- uzticēties Paļaujoties uz (kāda) spējām, godīgumu u. tml., uzdot, (tam) veikt, izmantot ko u. tml.
- uzticēt Paļaujoties uz (kāda) spējām, godīgumu u. tml., uzdot, ļaut (tam) veikt, izmantot (ko), arī rūpēties, atbildēt (par kādu) u. tml.
- pasaļauties Paļauties
- uzlaisties Paļauties
- uzļauties Paļauties
- uzvildīties Paļauties
- cerēt Paļauties (uz kādu), gaidīt (piemēram, palīdzību no kāda)
- palaisties Paļauties (uz ko, kādu), arī uzticēties (kādam)
- atsadoties Paļauties (uz ko)
- uzticēties Paļauties uz (kāda) labvēlīgu izturēšanos pret sevi, nebaidīties (no tā) - par dzīvniekiem
- atsavirīties Paļauties uz kādu
- ticēt Paļauties uz kaut ko
- atsaļauties Paļauties uz ko
- pasalaisties Paļauties uz ko
- aizvildīties Paļauties uz, rēķināties ar
- pavēlēties Paļauties, atdoties, nodoties
- pavildīties Paļauties, uzticēties
- paļaušanās Paļāvība
- paļāvīgums Paļāvība
- uzļāvība Paļāvība, uzticība, drošība
- pieģaugties Paļāvīgi piekļauties
- uzļāvīgs Paļāvīgs
- Trešais Ostrovas ezers Paļšas ezers
- Polšas ezers Paļšas ezers Silajāņu pagastā
- Palšas ezers Paļšas ezers Silajāņu pagastā
- drūkstība Pamācība
- morāle Pamācība
- peirantoloģija Pamācība, kā izdarīt mēģinājumus, eksperimentus
- didaktika Pamācība, pamācīšana (parasti klaja, uzmācīga)
- sprediķis Pamācība, parasti klaja, uzmācīga, apnicīga
- arthašastra Pamācību kopums par valsts pārvaldīšanu Senajā Indijā, kas sastādīts \~4.-2. gs. p. m. ē.
- adhortācija Pamācīšana, pamudināšana
- adhortēt Pamācīt
- pamācināt Pamācīt
- pavuicīt Pamācīt
- dot mācību Pamācīt (parasti netieši), panākt (netieši), ka nonāk pie kādas atziņas
- paskolot Pamācīt (piemēram, kāda uzdevuma veikšanai, arodā)
- drūkstināt Pamācīt (zirgu); rāt (bērnu)
- tresēt Pamācīt, bārt
- sprediķot Pamācīt, parasti klaji, uzmācīgi, apnicīgi
- žāžināt Pamācīt, rāties
- pasamācīties Pamācīties
- paskoloties Pamācīties (piemēram, kāda uzdevuma veikšanai, arodā)
- adhortatīvs Pamācošs
- pamācīgs Pamācošs (2)
- didaktisks Pamācošs (parasti klaji, uzmācīgi)
- mācība Pamācošs secinājums; pamācība
- pamaiksīt Pamaisīt
- pamočkāt Pamaisīt, pajaukt
- padalbēt Pamaisīt, parakņāt ar dalbi; pabikstīt
- pamaiš Pamaišu
- pacopēt Pamakšķerēt
- pamakšarāt Pamakšķerēt
- pamakšerēt Pamakšķerēt
- pamakšerēties Pamakšķerēt
- pamakšķerēties Pamakšķerēt
- pasamaldities Pamaldīties
- pamala Pamale
- pasamalties Pamalties
- pamaļš Pamaļš skatīties - uzmest skatu kaut kur uz sāniem
- novērošana Pamanīšana, ievērošana
- pajust Pamanīt
- poļevaķ Pamanīt
- uzjaust Pamanīt
- pamānēt Pamānīt
- pamugurēt Pamānīt
- uzvaktēt Pamanīt (ilgstoši vērojot)
- novaktēt Pamanīt (piem., stāvot sardzē)
- pasamānīties Pamānīt vienam otru
- ievieķēt Pamanīt, ieraudzīt
- noblenst Pamanīt, ieraudzīt
- paredzēt Pamanīt, ieraudzīt
- uzblemzt Pamanīt, ieraudzīt
- ieskatīt Pamanīt, ieraudzīt (kādu)
- apjust Pamanīt, ievērot
- apmanīt Pamanīt, ievērot
- atklāt Pamanīt, ievērot (ko nepamanītu, nezināmu)
- pavilstalēt Pamānīt, pavilt
- pavilstelēt Pamānīt, pavilt; pavilstalēt
- uztaustīt Pamanīt, uztvert, arī padarīt saskatāmu (par skatienu, arī optisku ierīci)
- pamozēt Pamānīt; arī mazliet izjokot
- pamūzēt Pamānīt; arī mazliet izjokot
- aptikt Pamanīt; arī uzzināt
- iemanīt Pamanīt; ieraudzīt; just; uztvert; ņemt vērā
- pasamanīties Pamanīties
- pamānēties Pamānīties
- palaitīt Pamasēt
- pamaserēt Pamasēt
- pamaša Pamašas - mēnessērdzība, nemierīgs, murgains miegs
- pamaut Pamāt
- pamest Pamāt
- pasmudzināt Pamāt
- pašvitināt Pamāt
- pavēdināt Pamāt (2); arī pavēcināt
- uzvicināt Pamāt, pavicināt (kādam)
- pamatmūris Pamata mūris, fundaments
- pozitīvs Pamata pakāpe (adjektīvam, apstākļa vārdam)
- apkamāt Pamatā pieveikt, pievarēt lielumu
- ieklājums Pamata sagatavojums (mākslas darbam), kas ietekmē (tā) virsmas izteiksmīgumu
- pirmsakne Pamata sakne
- zvaigžņāzis Pamatā vidusslānim domāta kofeīna uzņemšanas iestāde Londonā (oriģinālā "Starbucks"), kur var arī par velti pieslēgties ar savu laptopu pie interneta
- bazāls Pamata, tāds, kas attiecas uz pamatu (bāzi); tāds, kas atrodas pamatā vai zem tā, pie pamata vai vērsts pret to
- basommatophora Pamatacu plaušgliemeži - gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases plaušgliemežu kārta
- papildapraksts Pamatapraksta papildināšanai sastādīts palīgapraksts, lai iespieddarbu varētu vieglāk sameklēt alfabētiskajā katalogā
- mijatmiņa Pamatatmiņa, kas ir sadalīta divās vai vairākās sekcijās, pie kurām centrālais procesors var neatkarīgi piekļūt, t. i. var notikt vēršanās pie nākošās sekcijas, kamēr vēl nav pabeigta nolasīšana vai ierakstīšana iepriekšējā
- mezohondrijs Pamataudi, kuros ieguldītas hialīniskā skrimšļa šūnas
- uzkrājējaudi Pamataudi, kuros uzkrājas rezerves barības vielas
- stroma Pamataudi, orgānu pamats, kas sastāv no saistaudiem
- fondamento Pamatbalss (bass)
- šasija Pamatdaļa, atbalsta daļa (ierīcēm, iekārtām u. tml.)
- rumpis Pamatdaļa, galvenā daļa (piemēram, augiem, priekšmetiem)
- ķermenis Pamatdaļa, korpuss (piemēram, ierīcei, mašīnai), kurā iemontētas vai kurai pievienotas sīkākas detaļas, sīkāki elementi
- liemenis Pamatdaļa, monolītā daļa
- jaunāmāte Pamāte
- jaunmāte Pamāte
- svešmāte Pamāte
- pamāmiņa Pamāte (mīļvārdiņš)
- tēvsieva Pamāte; arī māte
- pabeiga Pamatēdiena zupa
- paviļa Pamati (celtnei), ko veido atsevišķi stāvoši stabi
- pudaments Pamati (ēkai)
- zemsiena Pamati zem sienas
- paveļa Pamati, fundaments
- ciltsiezis Pamatiezis, uz kā un no kā pakāpeniski izveidojas augsne
- nevāji Pamatīgi
- blusīt Pamatīgi apkrāpt, padarīt kādu par muļķi; vairākkārtīgi knaibīt
- piešmeitēt Pamatīgi aptriept, nosmulēt
- izšņakāties Pamatīgi čāpstināt, rādīt zobus, atņirgt zobus
- izdžākāt Pamatīgi izbārt
- izducelēt Pamatīgi izgulēties (pēc dzimumakta)
- izpīckāt Pamatīgi izpērt, nopātagot
- izvilnāt Pamatīgi izplūkāt, matos (vilnā) ieķerties, izpērt
- izsveilēties Pamatīgi izsildīties
- sazobot Pamatīgi izsmiet
- izkārnīt Pamatīgi iztīrīt (kādu telpu, vietu, parasti izskrāpējot, izberžot netīrumus)
- izsuinīties Pamatīgi lobīties, berzēties, kasīties
- izspīdzināt Pamatīgi mocīt, vārdzināt
- nošķorēt Pamatīgi nopērt
- iznižģēties Pamatīgi notraipīties
- nonozēties Pamatīgi paēst, piestūķēties
- mickāt Pamatīgi pērt
- pāršaust Pamatīgi piekaut, nopērt
- izčubināt Pamatīgi sadalīt, uzirdināt
- nokurēties Pamatīgi sakarst (par krāsni, plīti u. tml.)
- izderbelēt Pamatīgi sakratīt
- saplūrēt Pamatīgi saraustīt aiz matiem
- izsviedrināt Pamatīgi sviedrēt
- štauni Pamatīgi, kārtīgi; glauni, stalti, lepni
- ontlīgi Pamatīgi; kārtīgi
- nevājš Pamatīgs
- divdegas Pamatīgs kāviens, belziens
- ciešs Pamatīgs, rūpīgs (parasti par kādu darbību)
- kārtīgs Pamatīgs, samērā, arī pietiekami liels, ievērojams
- dibinīgs Pamatīgs, tāds, kam ir
- drūms Pamatīgs; liels
- sākumizglītība Pamatizglītības 1. pakāpe, ko apgūst pirmajās četrās klasēs pamatskolās un vispārizglītojošās vidusskolās
- kategorija Pamatjēdziens, kas atspoguļo īstenības parādību un izziņas pašas vispārīgākās un būtiskākās īpašības, puses un attiecības
- gruntskapitāls Pamatkapitāla daļa, zemes vērtība un ilggadīgi ieguldījumi tās uzlabošanā
- stock Pamatkapitāls kapitalistiskā sabiedrībā
- pamatmanta Pamatkapitāls, pamatlīdzekļi
- aunapiere Pamatklintāja virsas izcilnis, ko nogludinājis un nopulējis ledājs
- karkass Pamatkonstrukcija, balsts (izstrādājumam no mīksta materiāla), kas veidots parasti no stieplēm
- karkass Pamatkonstrukcija, konstruktīvais skelets (celtnei)
- karkass Pamatkonstrukcija, konstruktīvais skelets (piemēram, mašīnai, ierīcei, iekārtai)
- pamattonis Pamatkrāsa (3)
- pamattonis Pamatkrāsa (4)
- gruntene Pamatkrāsa, gruntskrāsa
- bāzes krāsas pamatkrāsas, kuras noteiktā krāsu sistēmā tiek izmantotas jauktu krāstoņu radīšanai; piemēram - _Pantone_ krāsu sistēmā ir astoņas bāzes krāsas - ciāns, madženta, dzeltenā, zaļā, sarkanā, zilā, melnā un baltā, kuras jaucot dažādās attiecībās, var iegūt milzum daudz krāstoņu
- amortizācija Pamatlīdzekļu (ēku, mašīnu u. tml.) vērtības pakāpeniska samazināšanās sakarā ar to nolietošanos; šīs vērtības pakāpeniska pārnešana uz saražotās produkcijas vai veicamo pakalpojumu pašizmaksu
- podests Pamatne (kā, piemēram, skulptūras) novietošanai
- klons Pamatne (maizes krāsnij)
- pamats Pamatne (orgānam, organisma veidojumam)
- kājene Pamatne (piemēram, burtiem, klišejām), uz kā novietots iespiežamais materiāls
- dibens Pamatne (priekšmetam)
- dibins Pamatne (priekšmetiem, parasti traukiem u. tml.)
- plintuss Pamatne, apakšējā daļa (piemēram, kolonnai, skulptūrai)
- dibendaļa Pamatne, apakšējā daļa (traukam)
- lafete Pamatne, balsta platforma (piemēram, lielgabarīta kravas automobiļiem)
- grunts Pamatne, dibens (jūrai, upei, ezeram u. tml.)
- iedibene Pamatne, gultne
- stātne Pamatne, paliktnis
- stātnis Pamatne, paliktnis
- pameteklis Pamatne, pīlāra pamats
- būvpamatne Pamatne, uz kuras balstās celtne
- palāps Pamatne, zole vīzēm vai slieces ragavām
- biprizma Pamatnēm kopā saliktas (sacementētas) prizmas ar ļoti mazu refrakcijas leņķi
- cehs Pamatnodaļa (rūpnīcā, fabrikā), kur izgatavo noteiktus ražojumus vai pusfabrikātus
- pamatskaņa Pamatnoskaņa
- pamattonis Pamatnoskaņa
- freimvorks Pamatnostādne, pamatuzskati
- kodolšāviņš Pamatnozīmes šāviņu grupas liela kalibra šāviņš, kurā ievietots kodollādiņš, nevis parastās sprāgstvielas
- prognozēt Pamatojoties uz konkrētiem faktiem, paredzēt (kā) tālāko norisi, rezultātu
- pareģot Pamatojoties uz pieredzi, faktiem u. tml., paredzēt (ko) un paziņot (par to)
- rezons Pamatojums, arguments, jēga
- princips Pamatos, no galvenā viedokļa
- bāzēt Pamatot, balstīt, novietot
- motivēt Pamatot, paskaidrot (piemēram, darbību, rīcību, domu); arī argumentēt
- balstīt Pamatot, pierādīt (piemēram, kādu domu, atziņu) - par faktiem, atziņām u. tml.
- aizstāvēt Pamatot, pierādīt (uzskatu, tiesību, rīcības u. tml. pareizumu, patiesumu)
- aizstāvēt Pamatot, pierādīt īpašā apspriedē (disertācijas, projekta u. tml. pamattēzes, galvenos principus)
- īstāis Pamatoti
- motivēti Pamatoti
- validitāte Pamatotība - pārbaudes darba, mācību programmas vai pētījuma pazīme, kas izpaužas kā atbilstība mērķim, lietu, parādību, procesu būtībai, objektīvām vajadzībām, prasībām; pakāpe, kādā pārbaudes darbs, mācību programma vai pētījums ir pamatots, nozīmīgs un lietderīgs un atbilst mērķim
- bezpamatība Pamatotības trūkums
- bāzēties Pamatoties, balstīties
- balstīts Pamatots
- bāzēts Pamatots
- motivēts Pamatots
- principāls Pamatparādnieks
- postulāts Pamatprincips, pamatpieņēmums, ko izvirza, parasti kādā praktiskās darbības jomā
- arhiloģija Pamatprincipu mācība zinātnēs
- archiloģija Pamatprincipu mācība zinātnēs (gr. "archi-logos", pirmvārds)
- pamatražošana Pamatproduktijas ražošana
- grunta Pamats
- pažogs Pamats
- pamūre Pamats (celtnei, tās daļai)
- fundaments Pamats (celtnei, tās sastāvdaļai)
- pundaments Pamats (celtnei, tās sastāvdaļai)
- padmarauka Pamats (celtnei)
- satversme Pamats (kā pastāvēšanai, darbībai); kopsakarība (piemēram, starp kādām parādībām, darbībām)
- dibens Pamats (piemēram, ūdenskrātuvēm, zemes iedobumiem)
- pasakne Pamats (uzskatu, viedokļa)
- tramplīns Pamats, arī sākums (kā) tālākai attīstībai, darbībai
- avots Pamats, arī sākums (ziņām, baumām u. tml.)
- hipostāze Pamats, būtība, viela, realitāte
- dubens Pamats, dibens, apakša
- dubins Pamats, dibens, apakša; tas, kas atrodas vistālāk
- fond Pamats, dibens, lietas kodols
- pakārtne Pamats, dibens, pamata mūris
- aizkarpe Pamats, iegansts
- iekarme Pamats, iemesls, cēlonis
- paklātne Pamats, paklājs
- nosacījums Pamats, priekšnoteikums (kā) eksistencei, attīstībai, arī apstāklis, kas veicina (ko)
- noteikums Pamats, priekšnoteikums (kā) eksistencei, attīstībai, arī apstāklis, kas veicina (ko); nosacījums(2)
- gultne Pamats, uz ko balstās (kāds pasākums vai parādība)
- metrika Pamatsakarība, kas nosaka četrdimensiju telpas ģeometriskās īpašības
- asnova Pamatsastāvs (sporta spēlēs)
- pamatene Pamatskola
- pamatškola Pamatskola
- pamatskolēns Pamatskolas (1) skolēns
- pamatskolnieks Pamatskolas (1) skolēns
- pamatskolēns Pamatskolas (2) skolēns
- pamatskolnieks Pamatskolas (2) skolēns
- komplikācija Pamatslimībai pievienojies patoloģisks process, kas nav pamatslimībai obligāts, tomēr ir ar to saistīts, piemēram, virusāla pneimonija gripas laikā
- karkass Pamatstruktūra (kādai sistēmai)
- skelets Pamatstruktūra (kādai sistēmai); karkass 1(2)
- pamatšūniņa Pamatšūna
- aksioma Pamattēze, ko kādā teorijā pieņem bez pierādījuma
- kompendijs Pamattēžu īss izklāsts
- kardināltikumi Pamattikumi: gudrība, vīrišķība, mērenība un taisnība
- pamūris Pamatu virszemes mūris
- cokols Pamatu, arī pagraba sienu virszemes daļa (ēkai), kas atšķiras ar materiālu vai apdari
- virspamats Pamatu, arī pagraba sienu virszemes daļa (ēkai), kas atšķiras ar materiālu vai apdari; cokols (1)
- grafēma Pamatvienība kādas valodas rakstībā
- celms Pamatvienība mikroorganismu klasifikācijā; celmus apvieno sugās
- desktops Pamatvirsma (datoram)
- pamūdināt Pamaudināt
- pamaurāt Pamaurot
- pamaģ Pamaz
- paknapi Pamaz 2; diezgan trūcīgi
- mazpamazām Pamazām
- mazpamazītēm Pamazām
- mazpamazītiņām Pamazām
- pamaģam Pamazām
- pamaģām Pamazām
- pamazēm Pamazām
- pamazi Pamazām
- pamazim Pamazām
- pamazīņām Pamazām
- pamazīt Pamazām
- pamazītei Pamazām
- aizstumdīt Pamazām aizgrūstīt, aizbīdīt, aizstumdīt
- glimzdināt Pamazām apēst
- izplēnēt Pamazām apklust (par skaņām)
- gaist Pamazām apklust, kļūt nedzirdamam (par skaņām)
- izraisīties Pamazām atbrīvoties, izkļūt (no tā, kas apņem, saista)
- atšķaidināt Pamazām atšķaidīt
- uzstagāt Pamazām celties augšā (pēc slimošanas)
- gulstīties Pamazām gulties
- ieaugt Pamazām iegrimt vai tikt ar ko apbērtam
- iebuldurēt Pamazām iemācīties (parasti lasīt)
- iegrimt Pamazām iespiesties, ievirzīties dziļāk (zemē), ilgstoši atrodoties (uz tās) - piemēram, par celtnēm
- izpeikstēt Pamazām iet bojā
- ieausties Pamazām ieveidoties (kur)
- izplēnēt Pamazām izdegt (par uguni, oglēm)
- izlaknīt Pamazām izlakt, izdzert
- izslapināt Pamazām izsmelt
- izsūkstināt Pamazām izsūkt
- izsāpēt Pamazām izzust (par bēdām, sāpēm u. tml.)
- izplēnēt Pamazām izzust (piemēram, par miglu, dūmiem u. tml.)
- izdzist Pamazām izzust, kļūt nesaskatāmam (piemēram, par pēdām)
- nonīkt Pamazām izzust, vairs neizraisīties, nepastāvēt (par jūtām, spējām u. tml.)
- iegrimt Pamazām kļūt grūti saskatāmam vai nesaskatāmam (par apkārtējo tumsā, miglā u. tml.)
- ieslīgt Pamazām kļūt grūti saskatāmam vai nesaskatāmam (tumsā, miglā u. tml.)
- izpeldēt Pamazām kļūt redzamam, saskatāmam, parasti, mainoties apgaismojumam, apkārtnei (par priekšmetiem)
- nodzisināt Pamazām nodzist
- iestigt Pamazām nonākt (piemēram, negatīva psihiska stāvokļa, nevēlamu uzskatu) spēcīgā ietekmē
- atslīgt Pamazām nonākt atpakaļ (kādā, parasti nevēlamā, psihiskā stāvoklī)
- stringendo Pamazām paātrinot (tempu)
- nonešķēt Pamazām pārklāties ar netīrumiem
- nonešķēties Pamazām pārklāties ar netīrumiem
- iesirties Pamazām pārklāties ar smiltīm
- ievilkties Pamazām pārņemt (par sajūtām, jūtām)
- aizcilāties Pamazām pārvietoties
- izplēnēt Pamazām pazaudēt spilgtumu, izdzist (par gaismas avotu, gaismu)
- ieerroties Pamazām saīgt, kļūt dusmīgam
- sanaistīties Pamazām sanaidoties
- stribuļāt Pamazām strēbt
- uzkrāstīt Pamazām uzkrāt
- rilasciando Pamazām vājinot
- klīst Pamazām zust (parasti par negatīvu psihisku stāvokli)
- iebuldurēt Pamazām, ar pūlēm iemācīt (parasti lasīt)
- krabināt Pamazām, lēnām (ko) darīt
- kribināt Pamazām, lēnām (ko) darīt
- krubināt Pamazām, lēnām (ko) darīt
- krabināties Pamazām, lēnām (ko) darīt; lēni rīkoties, darboties (ar ko, ap ko)
- kribināties Pamazām, lēnām (ko) darīt; lēni rīkoties, darboties (ar ko, ap ko)
- krubināties Pamazām, lēnām (ko) darīt; lēni rīkoties, darboties (ar ko, ap ko)
- izkresināties Pamazām, lēnām atveseļoties (bez ārsta palīdzības)
- izkrezināties Pamazām, lēnām atveseļoties (bez ārsta palīdzības)
- kresināties Pamazām, lēnām atveseļoties (bez ārsta palīdzības)
- krievoties Pamazām, lēnām pārkrievoties
- iegrauzties Pamazām, neatlaidīgi ietekmēt (apziņu) - par ko nevēlamu, nepatīkamu
- izaudzēt Pamazām, pakāpeniski izveidot, izraisīt (jūtas, izjūtas)
- iekrāt Pamazām, pakāpeniski sakrāt
- tukšināt Pamazām, pakāpeniski tukšot
- pamazu Pamazām, pamazītēm
- paberzties Pamazgāt, patīrīt sevi (cieši piespiežot un velkot gar ķermeni, piemēram, dvieli, suku)
- pasamazgāties Pamazgāties
- pamaz. Pamazinājuma forma
- ruciņš Pamazināmā forma vārdam rutks
- admodiēt Pamazināt
- krupināt Pamazināt
- nomazināt Pamazināt
- minimalizēt Pamazināt līdz ļoti mazam, arī vismazākajam
- nodezēt Pamazināt, atraisīt, nomizot, nolobīt
- scemare Pamazināt, pavājināt
- saslāpēt Pamazināt, samazināt
- semidiapente Pamazinātas kvintas nosaukums mūzikā
- hipohromija Pamazināts krāsvielas saturs sarkanajos asinsķermenīšos
- pamazītnējs Pamazītējs
- pamaģītelēm Pamazītēm
- pamaģītēm Pamazītēm
- pamaģītiņām Pamazītēm
- pamazeņām Pamazītēm
- pamazītēji Pamazītēm, pamaziņām
- skobelis Pamazs, pavājš zirgs
- papeļot Pamedīt peles
- papeļoties Pamedīt peles
- pasamēdīties Pamēdīties
- pamēklis Pamēglis - spoks, ķēms
- pamēģināties Pamēģināt
- paprovēt Pamēģināt
- izmēģināt Pamēģināt (darīt, parasti ko jaunu)
- izmēģināties Pamēģināt (darot ko ilgstoši vai atkārtoti)
- pagrasīties Pamēģināt (ko darīt)
- ielūkāt Pamēģināt; nogaršot
- paģēdiņa Pameita
- Pameitas ezers Pameitiņa, ezers Alsviķu pagastā
- palūkāt Pameklēt
- pameklēties Pameklēt
- pasamdīt Pameklēt
- pašustīt Pameklēt
- paūbelēt Pameklēt
- pazukīt Pameklēt
- palūkot Pameklēt, arī dabūt
- paokšķerēt Pameklēt, pārmeklēt (parasti, lai ko uzzinātu)
- paraudzīt Pameklēt; arī dabūt; palūkot (3)
- eleocharis Pameldri
- eleohāre Pameldrs
- pamelāt Pamelot
- pamelst Pamelot; arī papļāpāt
- pamelnāt Pameļņot
- pamelnot Pameļņot
- pamēļāt Pamēļot
- padukurēt Pamērcēt
- pasamērcēties Pamērcēties
- pamērdināt Pamērdēt
- pamārdze Pamērdze - meita, kas kāzās līgavai brauc līdzi panāksnos
- pamērēt Pamērīt
- pamērot Pamērīt
- pamēroties Pamērīties
- mest Pamest
- brosnīt Pamest (darbu)
- atstāt Pamest (kādu) vientulībā
- izkarināt Pamest neapmierinātu, pamatīgi ķircināt, kaitināt
- dalaist Pamest novārtā, ļaut aiziet bojā
- apmest Pamest zem kā
- abandonēt Pamest, atstāt
- pavaņķīt Pamest, paspert
- pavantēt Pamest, pasviest
- skvots Pamesta māja (gk. Nīderlandē un Lielbritānijā), kurā ievācas bariņš neformāļu un dzīvo, nemaksājot īri (angļu "squat")
- Čukikamata Pamesta pilsēta Čīles ziemeļos ("Chuquicamata"), Atakamas tuksnesī 3000 m vjl., vara ieguves centrs; 2007. g. iedzīvotāji pārvietoti
- pamestenis Pamests bērns; pamests dzīvnieks
- pametenis Pamests bērns; pamests dzīvnieks
- evāzija Pamešana, aiziešana; izvairīšanās (no kā)
- pamešas Pamešu vainas - ar buršanu izraisītas slimības
- subluksācija Pamežģījums, nepilnīgs izmežģījums, kurā kaulu gali locītavā dislocēti tikai daļēji
- pamilēt Pamežģīt
- panižģināt Pamežģīt
- pamižģīties Pamežģīties
- pasamilēties Pamežģīties
- smalciena Pamežs
- smalciene Pamežs
- smalciens Pamežs
- pamfletists Pamfletu sacerētājs
- pabradāt Pamīdīt
- padīžāt Pamīdīt
- pasamīdīties Pamīdīties
- paģērēt Pamiecēt
- parustīt Pamiecēt (piemēram, ar pelniem, alkšņu mizām)
- pagodāt Pamielot
- pamielināt Pamielot
- piemielāt Pamielot
- pabalvoties Pamieloties
- pagodēties Pamieloties
- mīkstans Pamīksts
- mīkstens Pamīksts
- pamīkšķs Pamīksts
- paģaugties Pamīlināties, pieglausties
- pakāje Pamina
- pamene Pamina
- paminis Pamina
- panaša Pamina
- pamine Pamina (1)
- mina Pamina, kāpslis
- paminasveidīgs Paminai līdzīgs
- minami Paminas stellēs
- nomīdīties Pamīņāties
- Ismoila Somonī smaile Pamira augstākā virsotne (7495 m) Tadžikistānā, atrodas Zinātņu Akadēmijas grēdas un Pētera Pirmā grēdas saskarē, nogāzēs bieza firna un ledus sega (kopplatība - 136 kvadrātkilometri), atklāta 1932. g., līdz 1962. g. saucās Staļina smaile, 1962.-1999. g. - Komunisma smaile
- pamirgt Pamirdzēt
- pamirkšķēt Pamirdzēt
- pavidēt Pamirdzēt
- paspulgt Pamirdzēt, paspīdēt
- pamirguļot Pamirgot
- pamirkšķināt Pamirgot
- pamirieši Pamiriešu tautas - tautību grupa, dzīvo augstkalnu ielejās Pamira rietumu daļā un austrumu nogāzēs, runā pamiriešu valodās, ticīgie - musulmaņi (šiīti)
- sangliči Pamiriešu tautu iškašimu tautības etnogrāfiska grupa Afganistānas ziemeļaustrumos
- zebaki Pamiriešu tautu iškašimu tautības etnogrāfiska grupa Afganistānas ziemeļaustrumos
- pamirdzināt Pamirkšķināt
- pamirkšināt Pamirkšķināt
- pamiršķināt Pamirkšķināt
- uzplinkšķināt Pamirkšķināt
- uzmirkšināt Pamirkšķināt, dot zīmi ar acīm
- pamirkšēt Pamirkšķināties
- peroma Pamirums, jutekļu maitāšanās
- pašumēties Pamisēties
- pamīkšam Pamīšām
- pamīkši Pamīšām
- pamīkšoņām Pamīšām
- pamīkšum Pamīšām
- pamīšān Pamīšām
- pamīši Pamīšām
- pamīšis Pamīšām
- pamīšķ Pamīšām
- pamītenis Pamīšām
- pamīteniski Pamīšām
- pamītin Pamīšām
- pamīkšām Pamīšām; pamīkšam
- pamīkšans Pamīšām; pamīkšam
- pamīkšonis Pamīšām; pamīkšam
- pamītan Pamīšām; pamītenis
- pamītani Pamīšām; pamītenis
- pamītim Pamīšām; pamītenis
- pamītu Pamīšām; pamītenis
- šķiemiņi Pamīši ejošs velku pāris; velku šķīruma vieta
- krēsliņi Pamīšlapu pakrēslīte ("Chrysosplenium alternifolium")
- kašķene Pamīšlapu pakrēslīte ("Chrysosplenium alternifolium"), ilggadīgs augs ar ložņīgu, garu zemes stumbru, trijstūrainu stublāju un pamīšus ap to (apakšā rozetveidīgi) sakārtotām nierveidīgām robotām lapām, zied agri pavasarī
- krempiski Pamīšus
- pamīš Pamīšus
- pamīšam Pamīšus
- pamīšan Pamīšus
- pamīšumis Pamīšus
- pamīten Pamīšus
- panīšumis Pamīšus
- pramišķi Pamīšus
- mīstalēt Pamīšus likt (lūkus), piemēram, darinot, pinot vīzes vai veidojot tām dubultpinumu
- mīstalēt Pamīšus likt (vienu un otru kāju)
- pakristīt Pamīšus tīt
- mīteniski Pamīšus, miteniski
- miteniski Pamīšus, mīteniski
- pamīkšums Pamīšus; pamīkšam
- pamīkšus Pamīšus; pamīkšam
- padzenāt Pamizot (mizu kokam)
- paskust Pamizot (nevārītus kartupeļus)
- palaupīt Pamizot; arī palobīt
- pamočīt Pamocīt
- pamurināt Pamocīt
- nomodīgs Pamodies, možs
- pacelt Pamodināt
- pamodīt Pamodināt
- piecelt Pamodināt
- uzbidzīt Pamodināt
- uzbidžīt Pamodināt
- uzbudīt Pamodināt
- uzbudzināt Pamodināt
- uzbudzīt Pamodināt
- uzdricināt Pamodināt
- uzdūcīt Pamodināt
- uzurdīt Pamodināt
- uzurrāt Pamodināt
- uzbikņīt Pamodināt (bakstot ar dūri pa ribām)
- sacelt kājās Pamodināt (daudzus vai visus)
- uzbruzdināt Pamodināt (izraisot zināmu trokšņu līmeni)
- uzkustināt Pamodināt (kustinot)
- sacelt Pamodināt (vairākus, daudzus), arī panākt, ka (vairāki, daudzi) atstāj guļasvietu pēc pamošanās
- uzdunckāt Pamodināt ar dunkas sitienu
- uzpuinīt Pamodināt ar dunku ribās
- uzgumzīt Pamodināt, piecelt
- izbungot Pamodināt, uzmodināt
- samodināt Pamodināt, uzmodināt (daudzus)
- satraucināt Pamodināt, uztraukt, sakaitināt
- atmosties Pamosties
- modrināties Pamosties
- pamodīties Pamosties
- pārsamosties Pamosties
- pasamosties Pamosties
- piesamosties Pamosties
- uzmodināties Pamosties
- uzmost Pamosties
- uzpurināties Pamosties
- samost Pamosties (par vairākiem)
- samosties Pamosties (par vairākiem)
- nožirbt Pamosties no ģīboņa
- piecelties Pamosties un atstāt guļasvietu
- piesacelties Pamosties un celties augšā no guļasvietas
- uzbakarēties Pamosties un piecelties no gultas
- nobust Pamosties, atmosties
- pampass Pampa
- pampuļāties Pampaļāties - ļoti silti saģērbties, satīties
- Pampeln Pampāļu muiža, kuras teritorijā tagadējā Saldus novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pampāļi
- veldrenieki Pampāļu pagasta apdzīvotās vietas "Veldres" iedzīvotāji
- piepampt Pampstot palielināties apjomā (par ķermeņa daļu); pietūkt
- aizpampt Pampstot sašaurināties (par acīm)
- pumpt Pampt
- tulzt Pampt
- aizpampt Pampt ciet; aiztūkt
- tērpt Pampt, milzt, uztūkt
- paupt Pampt, tūkt
- pempt Pampt, tūkt
- čūlāties Pampt, tūkt; briest
- tūkšķēt Pampt, uzpampt, uzpūsties
- pampa Pampums
- pampulis Pampums
- peipums Pampums
- pumpums Pampums
- tulzums Pampums
- bungulis Pampums no sitiena
- oidēma Pampums, audu piesūkšanās ar šķidrumu, novērojama dažādās sirds, nieru u. c. slimībās
- gumba Pampums, puns
- būle Pampums, puns, bumbulis
- tulsums Pampums, satūkums
- kunksla Pampums, tulzna, augonis
- tūks Pampums, uztūkums
- tūšks Pampums; tulzna
- cortaderia Pampuzāle
- pamūdēt Pamūdāties - nedaudz, mazliet mazgāt, peldināt
- auru Pamudinājuma interjekcija
- gač Pamudinājuma uzsauciens aitai
- užu Pamudinājuma uzsauciens sunim
- sug Pamudinājuma uzsauciens zirgam
- ša Pamudinājuma uzsauciens zirgam vai govij
- urdi Pamudinājumi, skubinājumi
- šudī Pamudinājums sunim meklēt pēdas
- šukī Pamudinājums sunim meklēt pēdas
- su Pamudinājums sunim sākt medības, medījuma meklēšanu
- ierosme Pamudinājums, rosinājums (piemēram, radošā darbā)
- izbudzīt Pamudināt
- pabikstīt Pamudināt
- pamudrināt Pamudināt
- pavīkstīt Pamudināt
- piebidzināt Pamudināt
- uzmodrināt Pamudināt
- vīrināt Pamudināt
- sagumdīt Pamudināt (ko darīt); arī sakūdīt
- pakrutināt Pamudināt darīt veicīgāk
- iesteidzināt Pamudināt steigties
- aktivizēt Pamudināt uz aktīvu darbību, izraisīt aktivitāti
- jodināt Pamudināt uz kaut ko, kaut ko atgādināt
- gundīt Pamudināt uz ļaunu
- žāvināt Pamudināt žāvāties
- nokūdināt Pamudināt, kūdīt
- dracāt Pamudināt, paskubināt
- ieradzināt Pamudināt, paskubināt
- saradzināt Pamudināt, paskubināt (uz kaut ko)
- hortatīvs Pamudinošs
- hortātorisks Pamudinošs
- kudž Pamudinošs uzsauciens medību sunim
- izmudināt Pamudinot, paskubinot dabūt ārā
- pamundrs Pamudrs
- apbēgt Pamukt zem kaut kā
- pamūķerēt Pamūķēt
- pamuļķis Pamuļķīgs
- pamuļķisks Pamuļķīgs
- pamuļķs Pamuļķīgs
- pustuims Pamuļķīgs
- āmuls Pamuļķis
- fedja Pamuļķis
- malahoļnijs Pamuļķis
- mīzalpakausis Pamuļķis
- žabeklis Pamuļķis
- žabuls Pamuļķis
- pusglups Pamuļķis; apjucis
- paduračēt Pamuļķot, arī piemuļķot
- pacūkāt Pamuļķot, pazobot
- pamopsēt Pamuļķot; mazliet izjokot
- paākstīt Pamuļķot; neilgu laiku, mazliet apsmiet
- papļundurēt Pamuļķoties
- pacūkāties Pamuļķoties, izjokot (kādu); pazoboties
- pasaāvīties Pamuļķoties, paaušoties
- pamurdzīt Pamurdzināt
- pamurkāt Pamurzāt (2)
- pamurzīt Pamurzāt (2)
- pamulsināt Pamusināt
- Pamūša Pamūšas skola - apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
- pamužināt Pamušīt
- chortophila Pamušu dzimtas ģints
- delia Pamušu dzimtas ģints
- leptohylemyia Pamušu dzimtas ģints
- pegomyia Pamušu dzimtas ģints
- pamutinis Pamutenis
- pane Pana 1(2) sieva
- panāču Panāc šurp!
- Nova Goa Panadži, pilsēta indijā, tās nosaukums līdz 1961. g.
- kaisīt Panākot, ka krīt izklaidus (sīki, arī nelieli, viegli priekšmeti, viela), klāt (ar tiem ko)
- izgriezt Panākot, ka pagriežas vēlamā virzienā, izbraukt, izvadīt (parasti transportlīdzekli, zirgu no kurienes, kur u. tml)
- panax Panaksi
- panākstiene Panāksniece
- panākstuve Panāksniece
- pazare Panāksniece
- panāksnes Panāksnieki
- panāksni Panāksnieki
- panākstes Panāksnieki
- panākstis Panāksnieki
- panārsni Panāksnieki
- panastnieki Panāksnieki
- panāksti Panāksnieki - kāzinieki no līgavas radu un draugu puses
- panāčnieki Panāksnieki; panācnieki
- panaksti Panāksnieki; panācnieki
- panākstnieki Panāksnieki; panācnieki
- panārsnieki Panāksnieki; panācnieki
- panasni Panāksnieki; panācnieki
- panāsni Panāksnieki; panācnieki
- panāšņi Panāksnieki; panācnieki
- panāsnieki Panāksnieki; panācnieki
- panasti Panāksnieki; panācnieki
- panāsti Panāksnieki; panācnieki
- panāršņi Panāksnieki; panārsni
- panākšos Panāksniekos
- panāstnieks Panāksnieks
- panākši Panākstnieki - kāzinieki no līgavas radu un draugu puses
- panākšņi Panākstnieki - kāzinieki no līgavas radu un draugu puses
- atbrīvošana Panākšana, ka vairs nenoslogo, nesaista, netraucē u. tml.
- ratrapāža Panākšana, paātrināta apgūšana
- atrāviens Panāktais pārsvars izcīnītājos punktos (kādā sporta spēles posmā)
- veiksme Panākums, sasniegums
- aktīvs Panākumu, sasniegumu kopums
- PA Panama, valsts divburtu kods
- Panamas Republika Panama, valsts pilnais nosaukums ("República de Panamá")
- PAN Panama, valsts trīsburtu kods
- balboa Panamas naudas vienība, vienāda ar 100 sentesimo
- Emberas–Vounānas komarka Panamas pamatiedzīvotāju komarka ("Embera" / "Comarca Embera-Wounaan"), administratīvais centrs - Unjončoko, platība - 4384 kvadrātkilometri, 9550 iedzīvotāju (2010. g.)
- Ngobes-Bugles komarka Panamas pamatiedzīvotāju komarka ("Ngobe-Bugle" / "Comarca Ngobe-Bugle"), administratīvais centrs - Čičika, platība - 6968 kvadrātkilometri, 154350 iedzīvotāju (2010. g.)
- Balvoa Panamas pilsētas rajons ("Balboa"), agrāk patstāvīga pilsēta Panamas kanāla zonā, Klusā okeāna piekrastē
- Panama Panamas Republika - valsts Centrālamerikā (sp. val. "Panama"), Panamas zemesšaurumā, ietilpst >1600 piekrastes salu, platība - 75517 kvadrātkilometri, 3410600 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 9 provinces un 3 pamatiedzīvotāju komarkas, robežojas ar Kostariku un Kolumbiju, apskalo Karību jūra un Klusais okeāns
- Panama Panamas Republikas galvaspilsēta (sp. val. "Ciudad de Panama"), provinces centrs, osta Klusā okeāna krastā, 404000 iedzīvotāju (2007. g.)
- panaras Panara - sainis, nesamais; tarba, kurā zirgam ieber auzas; grabažas
- pannariaceae Panāriju dzimta
- pannaria Panāriju dzimtas ģints
- parmeliella Panāriju dzimtas ģints
- Strautu grāvis Panāsītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Annas pagastā
- raiblapainība Panašējums - botāniskā nosaukums augu lapu baltajām svītrām un plankumiem, piem., pelargonijām, lauku kļavai u. c.
- panašķēt Panašķēties
- akles Panātre; aklās nātres
- lamium Panātres
- zeltnātrīte Panātru (lūpziežu) dzimtas ģints ("Galeobdolon"), daudzgadīgs lakstaugs ar garu, stublāju, zobainām lapām un augšējās lapu žāklēs sēdošiem dzelteniem, divlūpainiem ziediem, tikai 1 suga
- mātere Panātru (lūpziežu) dzimtas ģints ("Leonurus"), daudzgadīgs lakstaugs ar staraini šķeltām lapām un ziediem vārpveida ziedkopā
- mārsils Panātru (lūpziežu) dzimtas ģints ("Thymus"), puskrūms ar guļošu stumbru, stāviem zariem, pretējām lapām un violeti sārtiem, retāk baltiem, smaržīgiem ziediem, \~400 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 3 sugas
- raibnātre Panātru (lūpziežu) dzimtas tropu augs ar sarkani un zaļi raibām lapām
- pačūlija Panātru (lūpziežu) dzimtas tropu lakstaugs, no kā iegūst ēterisku eļļu
- brūngalvīte Panātru dzimtas ģints ("Brunella"), daudzgadīgs lakstaugs, ziedi vārpveida ziedkopās, \~15 sugas, Latvijā 2 sugas
- mētras Panātru dzimtas ģints ("Mentha"), smaržīgi daudzgadīgi lakstaugi ar zobotām vai zāģzobotām lapām, zili violetiem vai violeti rožainiem ziediem, gk. ziemeļu puslodē; 25 sugas, Latvijā 7 sugas
- lallemancijas Panātru dzimtas ģints, viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi, Rietumāzijā, 5 sugas
- lamiales Panātru rinda
- verbēna Panātru rindas augu dzimta ("Verbenaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas, \~100 ģinšu, \~2600 sugu gk. tropos un subtropos
- verbēnaugi Panātru rindas dzimta ("Verbenaceae"), lakstaugi, krūmi, liānas, koki ar gk. vienkāršām lapām, ziedi kārtni, retāk nekārtni, \~100 ģinšu, \~2600 sugu, dažas sugas audzē (arī Latvijā) kā krāšņumaugus; verbēnas
- avicennijas Panātru rindas koku ģints ("Avicennia"), kas sastopama mangrovju audzēs
- tīks Panātru rindas verbēnu dzimtas suga ("Tectona grandis"), koks ar ļoti blīvu, cietu koksni; tīkkoks; tiek dēvēts arī par Indijas ozolu
- tīkkoks Panātru rindas verbēnu dzimtas suga ("Tectona grandis"), koks ar ļoti blīvu, cietu koksni; tīks
- panska Pancka
- panskaras Panckari
- panskari Panckari
- pancka Panckas
- panskas Panckas
- pļuncēties Pančkāties
- bambuslācis Panda
- pandantīvi Pandantifa veidā
- pandānaugi Pandānu dzimta ("Pandanaceae")
- vilkvālīte Pandānu rindas augu dzimta ("Typhaceae"), pie kuras pieder lakstaugi ar gariem stublājiem, šaurām lineārām lapām un vālītēs sakārtotiem ziediem, 1 ģints
- pandektists Pandektu krājuma pazinējs
- pundit Pandits
- ailuropoda Pandu apakšdzimtas ģints
- ailurus Pandu apakšdzimtas ģints
- ailurinae Pandu jeb bambuslāču apakšdzimta
- ailuropodidae Pandu jeb bambuslāču dzimta (dažkārt nodala patstāvīgā dzimtā)
- Baumanabada Pandža - pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums 1931.-1936. g.
- Kirovabada Pandža - pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums 1936.-1963. g.
- Saraikomara Pandža - pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums līdz 1931. g.
- Pjandža Pandža, pilsēta Tadžikistānā
- Pendža Pandža, upe Afganistānā un Tadžikistānā
- Pjandža Pandža, upe Centrālajā Āzijā
- pendžabieši Pandžabi - tauta Pakistānā un Indijā
- Pendžikenta Pandžakenta, pilsēta Tadžikistānā
- Bartanga Pandžas labā krasta pieteka (Amudarjas baseinā) Pamirā, Tadžikistānā, izteka Afganistānā (augštecē saucas Oksu, vidustecē - Murgaba), kopējais garums - 528 km
- Oksu Pandžas labā krasta pietekas Bartangas nosaukums tās augštecē
- paņa Pane 1(1)
- paņa Pane 1(2)
- panegirika Panegiriks
- panegirists Panegiriku sacerētājs; cilvēks, kas kaut ko pārmērīgi slavē
- panels Panelis
- aizsargpanelis Panelis, kas nodrošina aizsardību
- bardačoks Paneļkastīte (automašīnā)
- Ponemun Panemune
- panesība Panesamība
- panāsāt Panēsāt
- panesāt Panēsāt
- pastaipīt Panēsāt (ko smagu)
- ļebene Panēsāta aitādas ziemas cepure
- piecietīgs Panesīgs, pieticīgs
- atbēdāt Panest, paciest savas bēdas
- apriebināt Panest, pārciest
- padimīt Panest, pavilkt (ko smagu)
- mellans Panetīrs
- Džarkenta Panfilovas pilsētas Kazahstānā nosaukums līdz 1942. g.
- panka Panga
- phyllocoptidae Pangērces
- eriophydidae Pangērces (viena no 2 dzimtām)
- panglapsenīte Panglapsene
- cynipidae Panglapseņu dzimta
- cynips Panglapseņu dzimtas ģints
- diplolepis Panglapseņu dzimtas ģints
- ibalia Panglapseņu dzimtas ģints, kuras kāpuri parazitē koksnē dzīvojošajos ragastu kāpuros
- cecidomyiidae Pangodiņu dzimta
- itonididae Pangodiņu dzimtas "Cecidomyiidae" nosaukuma sinonīms
- contarinia Pangodiņu dzimtas ģints
- harmandia Pangodiņu dzimtas ģints
- mayetiola Pangodiņu dzimtas ģints
- pangāt Pangot 2(1)
- pangveidīgs Pangveida
- panģermānists Panģermānisma piekritējs
- nošurcis Panīcis
- panabis Panīcis
- pačablis Panīcis cālis, izplūrējis gailēns
- kūrlūzis Panīcis cilvēks
- ļurga Panīcis cilvēks
- panīkulis Panīcis cilvēks
- suplaks Panīcis cilvēks
- šuplaks Panīcis cilvēks
- siekala Panīcis cilvēks (nosiekalojies)
- siekalis Panīcis cilvēks (nosiekalojies); siekala
- siekals Panīcis cilvēks (nosiekalojies); siekala
- mērgalis Panīcis dzīvnieks
- sebris Panīcis dzīvnieks
- šekstelis Panīcis indivīds (arī dzīvnieks vai augs)
- jēlausis Panīcis sivēns ar jēlām ausīm
- baiga Panīcis un novārdzis dzīvnieks vai stāds; putnu biedēklis
- pagāmējis Panīcis, no bezmiega noguris
- apšurcis Panīcis, nonīcis
- klimeris Panīcis, nonīcis dzīvnieks vai cilvēks
- nobardzietis Panīcis, noplīsis
- ģībulis Panīcis, novājējis cilvēks vai cita dzīva radība
- nošerpis Panīcis, novārdzis
- paplucis Panīcis, paputējis, nabadzībā nonācis
- čirkulis Panīcis, slikti barots sivēns
- pagalināties Paniekoties
- paknābāties Paniekoties
- paampelēties Paniekoties; paākstīties
- bēgt Panikā atkāpties (par karavīriem)
- iznikt Panikt
- klipt Panīkt
- panabt Panīkt
- panikt Panīkt
- paņīkt Panīkt
- sadubt Panīkt
- svēpt Panīkt
- panīkuļot Panīkt (3)
- aizčurīt Panīkt aiz slimības, barības trūkuma (par cilvēku, dzīvnieku)
- aizkaist Panīkt barības trūkuma dēļ
- aizkaist Panīkt sausuma dēļ (par augiem)
- apdegt Panīkt, apvīst (par augiem, kas ilgstoši atrodas sausumā un karstumā); apkalst
- pārmežoņot Panīkt, kļūt par mežoni (par cilvēku)
- ievārgt Panīkt, krist nabadzībā
- iet dibenā Panīkt, nīkt; pagrimt
- saķērmēt Panīkt, nīkuļot
- nomelst Panīkt, nobeigties, aiziet
- noplinkt Panīkt, nolaisties
- apsebēt Panīkt, nonīkt
- atrofēties Panīkt, notrulināties, arī zust (par psihiskām īpašībām, spējām)
- saģīst Panīkt, novārgt
- nonīkuļot Panīkt, novārgt, iet uz leju
- blevēt Panīkt, novārgt, nīkuļot
- noklīst Panīkt, novārgt, nīkuļot
- apsušķēt Panīkt, panīkstot iegūt pinkainu, šķipsnainu spalvu
- nespēks Panīkums, vārgums (augiem)
- lauka Panīkusi sieviete
- plurza Panīkusi sieviete
- kurmulis Panīkusi, kroplīga, vecuma vai slimības dēļ salīkusi dzīva būtne
- izņekt Panīkušam, neskaistam izaugt (par koku)
- klēburi Panīkuši augi
- snerbuļi Panīkuši sivēni
- ģentrifikācija Panīkušu pilsētas teritoriju pārveidošana par ekskluzīviem rajoniem, kuras gaitā mainās ne tikai urbānā telpa, bet arī sociālā vide
- bašļaukas Paniņas
- burkšpiens Paniņas
- ķēnespiens Paniņas
- ķēnspiens Paniņas
- ķernaspiens Paniņas
- ķērnaspiens Paniņas
- ķērnespiens Paniņas
- ķērnpiens Paniņas
- ķērspiens Paniņas
- masļanka Paniņas
- masļankas Paniņas
- masļenka Paniņas
- maslenkas Paniņas
- masļenkas Paniņas
- mašļenkas Paniņas
- nonijas Paniņas
- paņa Paniņas
- panaras Paniņas
- panas Paniņas
- paņas Paniņas
- paneņas Paniņas
- paņi Paniņas
- panijas Paniņas
- panijpiens Paniņas
- panijs Paniņas
- panijsulas Paniņas
- paniņa Paniņas
- panīnas Paniņas
- paniņi Paniņas
- paniņpiens Paniņas
- panīnpiens Paniņas
- paniņš Paniņas
- panītes Paniņas
- paņkas Paniņas
- paņpiens Paniņas
- pasukas Paniņas
- perda Paniņas
- perdas Paniņas
- pirdekls Paniņas
- piršļanks Paniņas
- pitrangas Paniņas
- sviekstpanas Paniņas
- sviekstpiens Paniņas
- sviestnīņas Paniņas
- sviestpiens Paniņas
- tirškanas Paniņas
- vanckas Paniņas
- nirdāt Panirt, nirt
- pānofobija Paniskas bailes
- aviafobija Paniskas bailes lidot lidmašīnā
- aerofobija Paniskas bailes lidot lidmašīnā; aviafobija; aviofobija
- pavērt Panītīt
- punka Panka - liels, pie griestiem piekārts istabas vēdeklis Indijā
- Pankas Pankas ezers - atrodas Ķeguma novada Birzgales pagastā, platība - 4 ha
- Pankas ezers Pankas ezers Birzgales pagastā
- Pankezers Pankas ezers Birzgales pagastā
- punkroks Pankroks - skaļš, salīdzinoši primitīvs rokmūzikas stils
- krāsotais Panks
- pankijs Panks
- punks Panks - jaunietis, kam raksturīgs kultūras vērtību noliegums, sevišķi ekstravagants apģērbs; panku subkultūras pārstāvis
- pankroks Panku mūzika - ir ātra, skaļa rokmūzika ar agresīviem, izaicinošiem dziesmu tekstiem, vienkāršu instrumentāciju
- punk Panku mūzika, pankroks
- bankoks Pankūka
- bleins Pankūka
- bļīīīn Pankūka
- bļin Pankūka
- bļiņ Pankūka
- bliņa Pankūka
- blinčuks Pankūka
- blīne Pankūka
- bliniņš Pankūka
- blinis Pankūka
- blīnis Pankūka
- blīnis Pankūka
- blins Pankūka
- bļins Pankūka
- fladerkūka Pankūka
- kūka Pankūka
- kūkins Pankūka
- pančiņš Pankūka
- pancūciņa Pankūka
- pankauka Pankūka
- pankauks Pankūka
- pankoks Pankūka
- pence Pankūka
- pencele Pankūka
- pencis Pankūka
- penkoka Pankūka
- penkoks Pankūka
- pentoks Pankūka
- plaikste Pankūka
- plegaža Pankūka
- pļegaža Pankūka
- žipatiņa Pankūka (maza, plāna, ātri pagatavojama)
- žipatiņš Pankūka (maza, plāna, ātri pagatavojama)
- žiputiņa Pankūka (maza, plāna, ātri pagatavojama)
- komanvīders Pankūka ar gaļas pildījumu
- badapankoks Pankūka, kas cepta īpašā pannā bez taukvielām
- asinskūka Pankūka, kuras mīkla gatavota, iejaucot miltus asinīs
- asinspankūka Pankūka, kuras mīkla gatavota, iejaucot miltus asinīs
- cīstiņš Pankūka, pannas rausis
- lāpeniņa Pankūka, plācenis
- lāpenīša Pankūka, plācenis
- kugele Pankūka, rausis (parasti slikti izcepts)
- palte Pankūka, sacepums vai apcepta klimpa, kas gatavota, putraimdesu pildījuma masai pievienojot miltus
- bline Pankūka; blinčuks
- pankops Pankūka; pankoks
- bleini Pankūkas
- bleiņi Pankūkas
- bliņas Pankūkas
- bļiņčiki Pankūkas
- blīņi Pankūkas
- bļini Pankūkas
- plinces Pankūkas
- plinkšķenes Pankūkas
- plinkšķeni Pankūkas
- plinkstiņi Pankūkas
- vipatiņas Pankūkas
- plečiņas Pankūku veids
- randombrīdings Panmiksija
- dēģelis Panna
- panne Panna
- patalne Panna
- skavārda Panna
- skavardnīca Panna
- skavārdnīce Panna
- plāts Panna ar vaļēju galu mīklas izstrādājumu cepšanai
- dremmele Panna kafijas grauzdēšanai
- cepešpanna Panna produktu (piemēram, gaļas, mīklas) cepšanai cepeškrāsnī vai krāsnī
- vafeļpanna Panna vafeļu cepšanai
- Baļļas ezers Pannas ezers Trikātas pagastā
- kaukša Pannas rausis, pankūka
- plaikstes Pannas rauši
- ļipa Pannas rokturis
- Vicia pannonica Pannonijas vīķis
- panoptika Panoptiks
- panoptikums Panoptiks
- panorams Panorāma
- ciklorāma Panorāma, kur izrādāmos attēlus ievieto riņķī griežamā cilindri
- stereorāma Panorāma, kur iztēlojumus apskata caur stereoskopu
- ciklodrāma Panorāma, kur rādāmie skati novietoti uz apkārt griežama cilindra
- sinerāma Panorāmas kino
- kinopanorāma Panorāmas kinofilma
- panorpatae Panorpidae - knābgalvju kārtas dzimta
- pandzija Pansija
- panzija Pansija - viesu māja, kurā tiek dots arī uzturs
- pansionāts Pansija (1)
- bordiņmāja Pansija (gk. jūrniekiem)
- pansionārs Pansijas (1) audzēknis
- pansionārs Pansijas (2) iemītnieks
- panslāvists Panslāvisma piekritējs
- monopodija Panta daļa, kas sastāv no vienas pēdas
- pantforma Panta forma; arī pantmērs
- izohronisms Panta iedalījums ritmiskās daļās, kuru izrunāšanai vajadzīgs vienāds laiks, piem., antīkajā versifikācijā
- izosillabisms Panta vienāda uzbūve, vienāds zilbju skaits rindās
- pantaks Pantāgs (1)
- panteists Panteisma piekritējs
- akosmisms Panteisma virziens: Dievs kā visvienība ir vienīgi īsteni esošais; pasaulei kā lietu daudzumam nav absolūtas realitātes: lietas ir tikai Dieva modifikācijas
- Panten Pantenes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Plāteres pagastā
- pardalotus Panterputniņi
- tirāde Pantforma senfranču eposā, kas sastāv no nenoteikta skaita rindām (~7-35), bet ar noteiktu zilbju skaitu rindās (10) un biežām asonansēm
- deviņrinde Pantforma, kura sastāv vai nu no noteiktā kārtībā izvietotām atskaņām, vai arī no noteikta pantu izkārtojuma
- pitijambi Panti, kur daktilu heksametrs, ko daži romiešu gramatiķi apzīmē par pitisko pantmēru, mainās ar jambu rindu
- versikuls Pantiņš, īpaši bībeles
- pantirkisms Pantjurkisms - politika, kas vērsta uz visu tjurku (tirku) tautu apdzīvoto valstu tuvināšanos un ciešu sadarbību
- jambs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kurā pēdējā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā)
- trohajs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kurā pirmā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā)
- spondejs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kura sastāv no vienādi uzsvērtām zilbēm (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai no divām garām zilbēm (antīkajā vārsmošanas sistēmā)
- anapests Pantmērs, kam ir trīszilbīga pēda, kur pēdējā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā)
- antidaktils Pantmērs, kam ir trīszilbīga pēda, kur pēdējā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā)
- amfibrahijs Pantmērs, kam ir trīszilbīga pēda, kur vidējā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā)
- daktils Pantmērs, kam ir trīszilbīga pēda, kurā pirmā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā)
- lēkitijs Pantmērs, kura ārējā shēma ir -v-v-v=
- anaklāze Pantmēru dažādība, vai noteikta pantmēra trūkums
- pantenols Pantotēnskābes atvasinājums, organismā pārvēršas par pantotēnskābi, B grupas kompleksa vitamīnu; antistatiķis, izmanto matu kopšanas līdzekļos, kosmētikā
- paņēmiens Pants (piemēram, dziesmai), arī posms, rindkopa (tekstā)
- decima Pants ar desmit rindām.; desmitrinde
- četrrinde Pants, dzejolis, kam ir četras rindas
- četrrindenis Pants, dzejolis, kam ir četras rindas; četrrinde
- piecrinde Pants, dzejolis, kam ir piecas rindas
- piecrindenis Pants, dzejolis, kam ir piecas rindas; piecrinde
- sešrinde Pants, dzejolis, kam ir sešas rindas
- sešrindenis Pants, dzejolis, kam ir sešas rindas; sešrinde
- trīsrinde Pants, dzejolis, kam ir trīs rindas
- trīsrindenis Pants, dzejolis, kam ir trīs rindas; trīsrinde
- desmitrinde Pants, dzejolis, kurā ir desmit rindas
- ransts Pants, grēda
- divrinde Pants, kam ir divas rindas; distihs
- oktāva Pants, kas sastāv no astoņām rindām un kam parasti ir noteikta atskaņu kārtība
- septima Pants, kas sastāv no septiņām rindām
- klaudze Pants, rinda
- perša Pants; arī dzejolis
- ķēde Pantu vai divu strofu saistījums, kurā nākamais posms sākas ar iepriekšējā posma pēdējās rindas atkārtojumu
- pakare Pantu vai strofu saistījums, kurā nākamais posms sākas ar iepriekšējā posma vārda vai teiciena atkārtojumu
- Krančkalns Panūtas kalns - pilskalns Straupes pagastā; Panūtes kalns
- 11. Hērakla varoņdarbs Paņēma hesperidu zelta ābolus
- deflegmācija Paņēmieni destilāta sastāvdaļu daudzuma attiecību izmainīšanai - pārtvaicē iegūto tvaiku daļēja kondensēšana, iegūstot flegmu
- balneotehnika Paņēmieni un noteikumi peldes sagatavošanai
- hidrolokācija Paņēmieni, ar kuriem nosaka ķermeņa atrašanās vietu ūdenī, izmantojot no ķermeņa atstarotos skaņas signālus
- efekts Paņēmieni, līdzekļi šāda iespaida izraisīšanai
- maniera Paņēmiens
- manieris Paņēmiens
- maniers Paņēmiens
- mēziens Paņēmiens
- pajēmienis Paņēmiens
- prijoms Paņēmiens
- gājiens Paņēmiens (darbības veikšanai), arī (darbības) risinājums
- macerācija Paņēmiens barības līdzekļu apstrādei (uzbriedināšanai) pirms izēdināšanas; apēstās barības izmiekšķēšana sārmu un skābju šķīdumos gremošanas traktā
- šopēšana Paņēmiens dažādu priekšmetu virsmas pārklāšanai ar plānu metāla kārtiņu, apšļācot tās ar smalkos putekļos izsmidzinātu metālu
- diedzēšana Paņēmiens dažu dārzeņu sēklu dīgšanas vai bumbuļu augšanas paātrināšanai
- pārmīšana Paņēmiens divu izvērses lauku pārklāšanai, lai pēc iespējas samazinātu ekrāna ņirbēšanu
- kallitipija Paņēmiens fotogrāfiski kopēt papīrus, kas dzelzs oksīda sāļos padarīti jutīgi un ko pēc kopēšanas attīsta sudraba nitrāta, nātrija nitrāta un amonjaka šķīdinājumā
- ratot Paņēmiens gleznu reprodukcijām uzspiest oriģinālam līdzīgu linu auduma struktūru
- chalkoķīmigrafija Paņēmiens izcili kodināt asējumu cinkā
- daktoloģija Paņēmiens kā kurlmēmiem runu aizstāt ar pieņemtām zīmēm, ko rāda ar pirkstiem; pirkstu valoda
- hiroloģija Paņēmiens kā kurlmēmiem runu aizstāt ar pieņemtām zīmēm, ko rāda ar pirkstiem; pirkstu valoda
- gāzēšana Paņēmiens kaitāekļu apkarošanai noliktavās, dzirnavās, kuģos, siltumnīcās, dzīvokļos, augsnē u. c. lietojot speciālas indīgas vielas - fumigantus
- nelsons Paņēmiens klasiskajā cīņā - tvēriens zem pleca no mugurpuses
- aizzīmēšana Paņēmiens kontūrlīniju un palīglīniju uzvilkšanai uz sagataves pirms tās iestatīšanas apstrādes mašīnā; līnijas uzvelk ar smailu darbarīku un nostiprina, tas iepunktējot galos, krustpunktos un urbumu centros
- pinatipija Paņēmiens krāsainu attēlu iegūšanai uz papīra un stikla
- mikroprojekcija Paņēmiens mikroskopā palielinātu objektu projicēšanai uz ekrāna
- kontaktapzeltīšana Paņēmiens misiņa priekšmetu pārklāšanai ar zeltu, tos rūpīgi notīrot, pārklājot ar plānu dzīvsudraba kārtiņu, iemērcot zelta šķīdumā un tur pieskaroties tiem ar cinka vai vara stienīti
- deflatēšana Paņēmiens naudā izteiktu lielumu pārlēšanai naudā ar vienādu pirktspēju
- blokēšana Paņēmiens nodrošināt dzelzceļa vilcienu kustību ar signāliem, pārmijām, griezuļiem utt. regulējot to pa posmiem
- valorpaņēmiens Paņēmiens papīra naudas, akciju un vērtspapīru izgatavošanā, pārformējot nedaudz gravētas pamatnes figūras bez fotogrāfiska uzņēmuma un redukcijas
- blefs Paņēmiens pokera spēlē - spēlētājs, kam rokās sliktas kārtis, izliekas, ka viņš var uzvarēt
- galvanoglifija Paņēmiens reljefa attēla iegūšanai ar galvanoplastikas palīdzību
- pārsišana Paņēmiens sitienprinterī neesošu vai izceļamu rakstzīmju atveidošanai, atkārtoti drukājot atsevišķas rakstzīmes, parasti nedaudz pārbīdot papīru vai drukājošo ierīci
- kvartācija Paņēmiens sudraba atdalīšanai no zelta, vārot kausējumu slāpekļskābē, kur sudrabs izšķīst, bet zelts nē; pilnīgai atdalīšanai nepieciešama 1 daļa zelta uz 3 daļām sudraba, tāpēc sudrabu īpaši piekausē klāt, ja tā bija mazāk
- izogrāfija Paņēmiens vecu nobālējušu iespiestu darbu atjaunošanai
- kongrīvs Paņēmiens vienlaicīgai daudzkrāsu iespiešanai ar saliktu iespiešanas formu
- mulinē Paņēmiens zobenu cīņā: ieroci sitina sev apkārt, lai atgaiņātos no vairākiem uzbrucējiem
- ekranēšana Paņēmiens, ar ko mazina traucējumus, kurus dažādās elektrotehniskās, radiotehniskās u. c. informācijas pārveidošanas un pārvades iekārtās izraisa mainīgi elektromagnētiskie lauki
- izcilizspiedums Paņēmiens, ar krāsu vai bez tās iegūt izspiestu paaugstinātu vai padziļinātu iespiedumu no iegravētas vai ar burtiem saliktas formas
- mikrotipija Paņēmiens, ar kuru reproducē mikroskopā palielinātu objektu attēlus
- atkāpe Paņēmiens, ar kuru tiek veidots, paredzēts izņēmums no tās darbības, ko paredz tiesību norma
- recepte Paņēmiens, ar kuru var sasniegt (ko)
- kompensācija Paņēmiens, kā pilnīgi vai daļēji izbeigt divu darījuma partneru saistības, savstarpēji ieskaitot prasījumus, ko tie viens pret otru izvirzījuši
- mīcīšana Paņēmiens, kā senie dravnieki gatavoja sveces no mīksta vaska
- kultūraizstāšana Paņēmiens, kas tulkojot tiek lietots, lai mērķvalodas kultūrā aprakstītu nepazīstamu avotvalodas tekstā minētu objektu, parādību vai procesu: tulkotājs izmanto kādu no funkcionāli līdzīgu mērķvalodas reāliju nosaukumiem, aprakstiem u. tml.
- laikdale Paņēmiens, kurā katram pārraides kanālam izmanto atsevišķu laika intervālu, kas periodiski atkārtojas, piemēram, blīvēšanas, komutācijas vai daudzpiekļuves operācijās
- modo Paņēmiens, maniere; arī skaņa, skaņkārta, skaņojums
- kvartēšana Paņēmiens, pēc kāda ņem beramo ķermeņu paraugus analīzei: paraugus, kas ņemti no dažādam kastēm, vietām u. tml., sajauc, nober vienādā slānī un sadala krusteniski 4 daļās (kvartē); no tām divas pretējās aizvāc, bet divas palikušās vēlreiz sajauc un vēlreiz sadala 4 daļās; tā dara, līdz daudzums samazinās līdz pārbaudei nepieciešamajam daudzumam
- tesarotipija Paņēmiens, pēc kura burtus, mūzikas notis un kartogrāfiskas zīmes ar spiedoga ierīcēm pārnes uz cinka skārda iespiežamām plāksnēm, lai tādējādi nošu grebumu un kartogrāfiju vienkāršotu
- plājiens Paņēmiens, piegājiens
- valksts Paņēmiens, rāviens, kārta
- līdzeklis Paņēmiens, rīcības veids (kā) sasniegšanai, realizēšanai
- piegājiens Paņēmiens, veids (darbības veikšanai); arī pieeja (3)
- metodika Paņēmienu kopums (kā, piemēram, darba, pētījuma) veikšanai
- rokraksts Paņēmienu kopums burtu, teksta rakstīšanai ar roku, izmantojot attiecīgus rakstāmrīkus; šādi rakstītu burtu, teksta forma, veids
- atslēga Paņēmienu kopums nepazīstamu raksta zīmju un raksta sistēmas atšifrēšanai
- perspektīva Paņēmienu kopums telpisku ķermeņu attēlošanai plaknē atbilstoši redzes uztverei; telpiska ķermeņa attēlojums ar šādiem paņēmieniem
- mnemotehnika Paņēmienu kopums, ar kuriem, izmantojot mākslīgas asociācijas, atvieglo iegaumēšanu un palielina atmiņas apjomu; mnemonika
- mnemonika Paņēmienu kopums, ar kuriem, izmantojot mākslīgas asociācijas, atvieglo iegaumēšanu un palielina atmiņas apjomu; mnemotehnika
- komercaritmētika Paņēmienu kopums, kā veikt dažādus komerciālajā praksē nepieciešamus aprēķinus
- logošana Paņēmienu un metožu kopums displeja ekrāna sadalīšanai divās vai vairākās daļās, kurās vienlaikus var tikt attēlota dažāda informācija, ko iespējams apstrādāt gan atsevišķi, gan kopīgi
- kombinācija Paņēmienu, darbību izplānots kopums (kāda mērķa sasniegšanai)
- maniere Paņēmienu, savdabību kopums, kas raksturīgs mākslinieka daiļradei, mākslas virzienam
- bifilārs Paņēmins, kur kustīgu sistēmu iekar divos diegos
- atņemt Paņemot no kāda, iegūt (parasti ar varu, spēku, draudiem), lai neatstātu tā īpašumā vai paturētu sev; atsavināt
- noņemt Paņemot panākt, ka (kas) vairs nav (kāda) rīcībā, lietošanā
- davest Paņemot, pieturot aiz rokas, aizvest līdz kādai vietai; aizvest pie kā
- apķīlāšana Paņemšana par ķīlu
- pajimt Paņemt
- panemt Paņemt
- pievākt Paņemt
- pajemt Paņemt (aiz rokas, rokā, ar rokām)
- pagrābt Paņemt (ar rokām vai darbarīku kādu masu, kopumu)
- savākt Paņemt (cilvēku vai dzīvnieku) sev līdzi, pie sevis u. tml.
- aizņemties Paņemt (ko no kāda), lai (pēc laika viņam) atdotu
- patapināt Paņemt (ko no kāda), lai (pēc laika viņam) atdotu; aizņemties
- apķīlāt Paņemt (ko) par ķīlu
- paņemties Paņemt (ko) sev
- aiztikt Paņemt (ko), ķerties (pie kā), lai lietotu
- nomašot Paņemt (noteiktu daudzumu labības) samaksai par malšanu dzirnavās vai kulšanu
- sadabūt Paņemt (piemēram, izvelkot no kurienes), parasti, lai tūlīt lietotu
- savākt Paņemt (priekšmetu), parasti, lai (to) pārvietotu kur citur
- pamekšēt Paņemt ar kādu rīku
- pamekšēt Paņemt ar karotes aizstājēju - mekši
- pacelt Paņemt augšā (parasti no zemes, grīdas)
- uzcelt Paņemt augšā (parasti no zemes, grīdas); pacelt (1)
- nokrejot Paņemt labāko
- aizjādināt Paņemt līdzi jāšus
- apmašot Paņemt no (visiem) malējiem noteiktu daudzumu (agrākā tilpuma mērvienība, apmēram 1/16 daļa sieka)
- daņemt Paņemt papildus
- pieņemt Paņemt papildus
- iesajemties Paņemt rokā
- pievākt Paņemt sev
- pieņemties Paņemt sev ko lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- saņemties Paņemt sev, arī iegādāties (ko) lielākā daudzumā; paņemt sev, arī iegādāties (kā lielāku daudzumu)
- pieskarties Paņemt un nedaudz apēst
- atdeva Paņemt uz atdevām - aizņemties
- piegūbāt Paņemt, arī piesavināties (ko lielākā daudzumā)
- kamīt Paņemt, atņemt (kaut ko)
- pārņemt Paņemt, iegūt (ko) no kāda savā rīcībā, lai turpinātu tā iesākto darbību
- pačiept Paņemt, nozagt (ko tādu, kam ir neliela vērtība)
- ķīpēt Paņemt, plēsties (pēc kaut kā), nozagt
- pajemties Paņemties
- paņirbināties Paņirbēt
- paņirgoties Paņirgāties
- paņirgt Paņirgāties
- paņķas Paņķes
- paņkas Paņķes - dzelzs auklu vai rīkstīšu saites, ar kurām piestiprināja lemesnīcu zināmā leņķī pie arkla ilkss
- pamučīt Paņurcīt
- pažņurdzit Paņurcīt
- paņorcīt Paņurcīt; paburzīt
- paņorcīties Paņurcīties; paburzīties
- pamurdīties Paņurdzīt
- paošķerēt Paokšķerēt
- paošņāt Paokšķerēt
- apost Paost (visapkārt vai vairākās vietās)
- paošņāt Paostīt
- paūstīt Paostīt
- apostīt Paostīt (visapkārt vai vairākās vietās)
- sašņūkt Paostīt, saostīt
- nosukstīt Paostīt, smaržu sajust
- apošņāt Paošņāt (visapkārt vai vairākās vietās)
- pasaošnēties Paošņāt vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem)
- papagajs Papagailis
- papugailis Papagailis
- psittaci Papagaiļi
- paradoxornis Papagaiļknābuļi
- nestorpapagaiļi Papagaiļu apakšdzimta lori dzimtā, 1 ģints, 6 sugas (2 izmirušas) Jaunzēlandē, drukni, vārnas lieluma putni gariem spārniem
- psittacidae Papagaiļu dzimta
- melopsittacus Papagaiļu dzimtas ģints
- nestor Papagaiļu dzimtas ģints
- psittacus Papagaiļu dzimtas ģints
- ara Papagaiļu dzimtas ģints ("Ara"), liels putns (līdz 1,10 m) bez cekula un ar garu asti, izplatīts Dienvidamerikā
- kea Papagaiļu dzimtas suga ("Nestor notabilis"), vārnas lieluma putns ar garu, noliektu knābi, Jaunzēlandē
- korella Papagaiļu ģints ("Cacatua") apakšģints ("Licmetis") 6 sugas, kas brīvā dabā sastopamas no Austrālijas līdz Filipīnām
- kakapo Papagaiļu ģints, vienīgā pūcespapagaiļu apakšdzimtā, nakts putni ar garām sejas spalvām, kas izveido plīvuru kā pūcēm
- papagaiļtulpes Papagaiļu tulpes - tulpju grupa, kurām raksturīgi lieli, ziedi ar robainām, viļņainām apziedņa lapu malām, kas atgādina papagaiļa spalvas; šīs grupas tulpes
- papagaiļveidīgs Papagaiļveida
- psittaciformes Papagaiļveidīgie
- otiņmēļi Papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Loriidae"), nelieli, neparasti kustīgi putni ar spilgtu, krāsainu apspalvojumu, mēles gals otiņveidīgi sašķelts vai ar izaugumiem, dzīvo mežos, Austrālijā un salās līdz Filipīnām, 11 ģinšu, 55 sugas
- papagailis Papagaiļveidīgo kārtas putnu dzimta ("Psittacidae"), tropu putns ar krāšņu apspalvojumu, augstu, spēcīgu knābi un samērā īsām, resnām kājām (garums - 10-100 cm, masa - no 10 g līdz \~1 kg), izplatīti gk. tropos, 64 ģintis, \~270 sugu
- Papalsas ezers Papalsis, ezers Launkalnes un Drustu pagastā
- Papalsu ezers Papalsis, ezers Launkalnes un Drustu pagastā
- Papalšu ezers Papalsis, ezers Launkalnes un Drustu pagastā
- paptests Papanikolau iztriepe, kas nepieciešama, lai noskaidrotu iespējamās novirzes dzemdes kakla šūnās
- papārksne Paparde
- papārsis Paparde
- paparsnis Paparde
- papārsnis Paparde
- papērde Paparde
- paperksne Paparde
- filices Papardes
- pabarži Papardes
- paperkši Papardes
- paparda Papardes ("Filices")
- papārde Papardes ("Filices")
- papardiņas Papardes ("Filices")
- papardis Papardes ("Filices")
- papardite Papardes ("Filices")
- papardites Papardes ("Filices")
- papardītes Papardes ("Filices")
- papards Papardes ("Filices")
- paparīte Papardes ("Filices")
- paparkliņa Papardes ("Filices")
- paparkši Papardes ("Filices")
- papārkšiņa Papardes ("Filices")
- paparkšķi Papardes ("Filices")
- paparkšķīte Papardes ("Filices")
- paparkšķītis Papardes ("Filices")
- paparksne Papardes ("Filices")
- paparkste Papardes ("Filices")
- paparkstes Papardes ("Filices")
- paparkstiņa Papardes ("Filices")
- paparksts Papardes ("Filices")
- paparņi Papardes ("Filices")
- paparnīte Papardes ("Filices")
- paparšiņa Papardes ("Filices")
- paparšķi Papardes ("Filices")
- papāršķi Papardes ("Filices")
- papārzds Papardes ("Filices")
- paparži Papardes ("Filices")
- paparziņa Papardes ("Filices")
- paparzītis Papardes ("Filices")
- paperde Papardes ("Filices")
- papērksne Papardes ("Filices")
- papernis Papardes ("Filices")
- paperži Papardes ("Filices")
- papvardīte Papardīte
- papārts Papārte
- Umāra Paparzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novadā, garums - 17 km, kritums - 80 m; Umara; Papardze; Prēdeļupe
- Lejas strauts Paparzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Kalncempju pagastā, garums — 8 km; Bačka; Ermiķu strauts; Ermiķu upe
- Uranažu strauts Paparzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Kalnienas pagastā, garums — \~5 km
- Dzelzupe Paparzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, garums - 8 km; Dzelzupīte
- Rūdupe Paparzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, garums - 9 km, iztek no Kalnienas ezera
- pteridophyta Paparžaugi
- protallijs Paparžaugu dzimumspējīga paaudze, kas attīstās uz augsnes nelielu zaļu plāksnīšu veidā vai augsnē - dažādas formas ķermenīšu veidā; šīs paaudzes organisms
- ezerene Paparžaugu grupas klase ("Isoetopsida"), heterospori lakstaugi, kuriem lapas rozetē, pie lapas pamata ir mēlīte (ligula 1(2)) un zem tās bedrītē atrodas sporangijs
- psilofīti Paparžaugu grupas nodalījums ("Psilophyta"), ļoti seni fosili augi ar dakšveidīgi zarotu stumbru, bez saknēm, reizumis arī bez lapām
- aļņpaparde Paparžaugu ģints ("Phyllitis"), dārza papardes ar dekoratīvām lapām, kas izlien no augsnes kā mēles un bieži ir kruzuļainas
- psilotales Paparžaugu klase
- psilotāli Paparžaugu klase ("Psilotales"), gk. sastopami vēlīnā silūrā un devonā, bet ir arī dažas recentas formas
- polipodija Paparžaugu klases ģints ("Polypodium") atsevišķas sugas ar ložņājošiem sakneņiem, kas tropos aug uz kokiem, pie kuriem piestiprinās ar "daudzajām kājām"
- indūzijs Paparžaugu lapas epidermas izaugums, kas pārklāj sporangijus un to grupas
- purvpaparde Paparžaugu nodalījuma dzimta ("Thelypteridaceae"), daudzgadīgs vienādsporu lakstaugs ar melnu, ložņājošu vai pacilu sakneni, \~30 ģinšu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
- kariota Paparžaugu nodalījuma ģints ("Caryota"), kuras dzimtene ir Dienvidaustrumu Āzijas tropu apgabali
- ciateja Paparžaugu nodalījuma ģints ("Cyathea"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā telpaugus
- cibotija Paparžaugu nodalījuma ģints ("Cibotium"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā telpaugus
- cirtomija Paparžaugu nodalījuma ģints ("Cyrtomium"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā telpaugus
- davālija Paparžaugu nodalījuma ģints ("Davallia"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā telpaugus
- didimohlēna Paparžaugu nodalījuma ģints ("Didymochlaena"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā telpaugus
- likuala Paparžaugu nodalījuma ģints ("Licuala"), kuras gandrīz 100 sugas sastopamas tropiskajā Dienvidaustrumu Āzijā vai Austrālijas ziemeļdaļā, vairākas sugas audzē telpās arī Latvijā
- mikrolēpija Paparžaugu nodalījuma ģints ("Microlepia")
- pelleja Paparžaugu nodalījuma ģints ("Pellaea")
- platragpaparde Paparžaugu nodalījuma ģints ("Platycerium"), kas sastopama Āfrikā, Āzijā un Austrālijā, kur aug uz kokiem, Eiropā audzē kā dekoratīvu telpaugu
- spārnpaparde Paparžaugu nodalījuma ģints ("Pteris"), kas brīvdabā sastopamas gk. tropos, bet atsevišķas sugas arī Vidusjūras apkārtnē
- adiantaugi Paparžaugu nodalījuma paparžu rindas dzimta ("Adiantaceae"), \~200 sugas
- vairogpaparžaugi Paparžaugu nodalījuma paparžu rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi ar vienkārt vai četrkārt plūksnaini dalītām lapām, kas sakārtotas piltuvveida pušķī vai aug pa vienai, \~25 ģintis, Latvijā 3 ģintis
- staipeknis Paparžaugu nodalījums ("Lycopodiophuta"), sporaugi ar regulāru paaudžu maiņu, kuru attīstības ciklā dominē bezdzimumpaaudze - sporofīts (mūžzaļš lakstaugs ar ložņājošu stublāju, kam raksturīgas sīkas lapas), no sporām izaug dzimumpaaudze - gametofīts, kas ir sīkas plāksnītes veidā uz kuras attīstās dzimumšūnas
- paparde Paparžaugu nodalījums ("Polypodiophyta"), kurā ietilpst augi ar vienveidīgām sporām, parasti divkārt vai trīskārt plūksnainām lancetiska apveida lapām
- strobils Paparžaugu un kailsēkļu vairošanās orgāns
- polipodiji Paparžu augi, kuros daudz gļotainu vielu un kuri tāpēc der kā atmiekšķētāji līdzekli
- scolopendrium Paparžu ģints "Polypodiaceae" dzimtā, ar vairāk nekā 10 sugām, Latvijā nav konstatēts, bet vairākās monstrozās formās to kultivē
- nephrodium Paparžu ģints "Polypodiaceae" dzimtā, vēdekļveidīgām plūksnotām lapām, audzē augu mājās podos kā lapu augus
- vudsija Paparžu ģints ("Woodsia"), dekoratīvs augs, smalka, maza paparde, kam nepieciešama īpaša vieta pusēnā, piemēram akmeņdārzā
- čūskmēle Paparžu klases augs - parastā čūskmēlīte ("Ophioglossum vulgatum")
- sievpaparde Paparžu klases dzimta ("Athyriaceae"), kuras pārstāvjiem sporangiju kopas sedz pusmēnesveida, nierveida, kupolveida vai ovāls plīvurs, \~15 ģinšu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
- makares Paparžu lapas Kurzemes jūrmalā
- vairogpaparde Paparžu nodalījuma dzimta ("Aspidiaceae syn. Dryopteridaceae"), nelieli vai lieli daudzgadīgi vienādsporu (izosporu) lakstaugi, saknenis īss un stāvs vai tievs, ložņājošs, 25 ģintis, Latvijā konstatētas 3 ģintis; ozolpaparde
- sīkpaparde Paparžu nodalījuma dzimta ("Aspleniaceae"), pie kuras pieder augi ar rombiskām, apaļīgām vai eliptiskām lapu plūksnām un garenām sporangiju kopām
- ēnpaparde Paparžu nodalījuma dzimta ("Blechnaceae") un ģints ("Blechnum"), daudzgadīgi vienādsporu lakstaugi, gk. dienvidu puslodē, dzimtā \~260 sugu; Latvijā konstatēta 1 suga
- ērgļpaparde Paparžu nodalījuma dzimta ("Hypolepidaceae"), daudzgadīgi lakstaugi ar garu ložņājošu sakneni, 6 ģintis, Latvijā konstatēta 1 ģints; hipolepu dzimta
- marsileja Paparžu nodalījuma dzimta ("Marsileaceae"), daudzgadīgi lakstaugi, dažādsporu ūdenspapardes vai mitru vietu papardes ar ložņājošu sakneni, 3 ģintis, 72 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints - pilulārija
- strauspaparde Paparžu nodalījuma dzimta ("Onocleaceae"), daudzgadīgi vienādsporu lakstaugi, 3 ģintis, 10 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
- saldsaknīte Paparžu nodalījuma dzimta ("Polypodiaceae"), nelieli vienādsporu lakstaugi, 30-64 ģintis
- čūskmēlīte Paparžu nodalījuma klase ("Ophioglossopsida")
- pilulārija Paparžu nodalījuma marsileju dzimtas ģints ("Pilularia"), sīks purvu un ūdeņu augs ar pavedienveida lapām un maziem, apaļiem sporaugiem; Latvijā 1 suga
- ozolpaparde Paparžu nodalījuma vairogpaparžu dzimtas ģints ("Dryopteris"), lakstaugs ar īsu, zemu sakneni un divkārt, trīskārt vai četrkārt plūksnainām lapām, Latvijā konstatētas 5 sugas
- polypodiophyta Paparžu nodalījums
- filicales Paparžu rinda
- adiante Paparžu rindas adiantaugu dzimtas ģints ("Adiantum"), ko bieži audzē telpās kā dekoratīvu augu
- adiantpaparde Paparžu rindas adiantaugu dzimtas suga ("Adiantum capillus veneris"), ko bieži audzē telpās kā dekoratīvu augu; Veneras mati
- puķpaparde Paparžu suga
- paparžveidīgs Paparžveida
- salvīnija Paparžveidīgo klases neliels ūdensaugs ("Salvinia"), kuram nav sakņu, lapas izvietotas pie stublāja, pa trim mieturos, divas ovālas lapas peld pa ūdens virsu, bet trešā ir sašķelta šaurās daiviņās, atgādina sakni un atrodas ūdenī
- papasi Papasu
- papasus Papasu - viens pēc otra, vairākreiz no vietas
- kulna Papēdis
- kulne Papēdis
- papēda Papēdis
- papiedis Papēdis
- papiezis Papēdis
- konca Papēdis, kāja, stilbs; zirga papēdis
- pamaudāt Papeldēt
- pamaut Papeldēt
- pamūdāt Papeldēt
- appeldēt Papeldēt zem kaut kā
- pasamudāties Papeldēties
- papildināt Papeldināt
- topulis Papele
- pepele Papele ("Populus")
- pēpele Papele ("Populus")
- padukt Papelēt (par miltiem)
- papelnīt Papelnīties
- pasapelnīties Papelnīties
- sāpuļi Papeļu pumpuri
- balzāmpapele Papeļu suga - balzāma papele ("Populus balsamifera")
- balzāmpapele Papeļu suga - rietumu balzāmpapele ("Populus trichocarpa")
- pakult Papērt
- pasukāt Papērt
- pažagarot Papērt ar žagariem
- padesēt Papērt, iekaustīt
- patērpināt Papērt, papļaukāt
- pasapērties Papērties (pirtī)
- Papes kanāls Papes ezera noteka uz Baltijas jūru Nīcas novada Nīcas pagastā, garums - 1,6 km
- Papes ezera kanāls Papes kanāls
- Papes Ķoņu zvejnieku ciems Papes Ķoņu ciems
- aizsargkartons Papes maksts iesietu grāmatu ievietošanai, lai tās izsūtot un noliktavu plauktos nebojātos
- Papenhof Papes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Rucavas pagastā
- apvilkums Papes vāku apdare ar ādu, audeklu, papīru vai citu materiālu
- padibināt Papētīt
- padibinēt Papētīt
- kalkaneīts Papēža kaula iekaisums
- kalkaneoapofizīts Papēža kaula mugurējās daļas iekaisums; izraisa sāpes Ahilleja cīpslas piestiprināšanās vietā un mīksto audu pietūkumu
- pakavs Papēža metāla lokveida apkalums (apaviem)
- papīži Papēži
- pasapikāties Papikoties
- pačiept Papīkstēt
- tantjēma Papildatalgojums, ko no uzņēmumu tīrās peļņas izmaksā galvenokārt vadītājiem un augstākiem kalpotājiem
- peļņa Papilddarba veikšana un samaksas, atlīdzības iegūšana
- opcija Papildiespēja, ko norāda lietotāja programmā un ko var izmantot, lai modificētu parasto tās izpildes režīmu
- postskripts Papildinājums uzrakstītai un parakstītai vēstulei
- pēcraksts Papildinājums uzrakstītai un parakstītai vēstulei; postskripts
- korollārs Papildinājums, konsekvence, secinājums, kas tieši izriet no kādas iepriekš pierādītas tēzes vai teorēmas
- paralipomena Papildinājums, pielikums senākam tekstam
- suplements Papildinājums; papildsējums (piem., daudzsējumu enciklopēdijai)
- komplements Papildinājums; papildu līdzeklis
- papilnināt Papildināt
- komplētēt Papildināt, aizpildīt
- objekts Papildinātājs
- papildītājs Papildinātājs
- papilnināties Papildināties
- suplementārs Papildinošs, papildus (īpašības vārds)
- pārklendzināt Papildinot un izpušķojot (citiem) pārstāstīt
- pārklindzināt Papildinot un izpušķojot (citiem) pārstāstīt
- piedevām Papildinot, pastiprinot iepriekš teikto, darīto
- ielaidumkarte Papildkarte, kas paskaidro, papildina un paplašina pamatkartes attēlu
- džokers Papildkārts dažās kāršu spēlēs
- komplementārkrāsas Papildkrāsas - krāsas, kas, spektrāli sajauktas, dod balto krāsu
- alonžs Papildlapa, ko piestiprina pie vekseļa, ja uz vekseļa veidlapas vairs nav vietas indosamentiem
- raiders Papildnosacījumi, kas saistīti ar viesmākslinieka uzņemšanas servisu; prasību saraksts
- epifenomens Papildsimptoms, kas pievienojas slimības pamatainai; komplikācija
- nonijs Papildskala (mērierīcēm) mērvienību daļu nolasīšanai; vernjers
- palīgspēki Papildspēki (1)
- palīgspēki Papildspēki (2)
- kabata Papildtelpa, nodalījums (piemēram, skatuvei)
- papildus Papildu
- pēcstundas Papildu apmācība (skolās) pēc kārtējām mācību stundām
- prēmija Papildu atalgojums vai apbalvojums (par sasniegumiem darbā)
- aizķere Papildu detaļa konstrukcijā, ko aizliek, novieto (aiz kā), nodrošinot stabilu, drošu savienojumu
- piedeva Papildu ēdiena porcija
- ktetosoma Papildu hromosoma
- piezīme Papildu ieraksts, atzīme (kāda tekstā)
- koindikācija Papildu indikācija zāļu lietošanai
- anapofīze Papildu izaugums, kas atbilst šķērsizauguma pakaļējam pauguriņam; novērojams galvenokārt krūšu un jostas skriemeļos
- blakusizmaksas Papildu izdevumi pie izstrādājuma pamatvērtības, ar kuriem jārēķinās, iepērkot kādu produkciju vai preci, piem., transportēšanas, uzstādīšanas, apdrošināšanas izdevumi
- pielikums Papildu lapa vai papildu lapu komplekts, kam ir noteikta tematika un ko parasti pievieno pie periodiska izdevuma, zinātniska darba, dokumenta; fails vai failu kopums, kas ir pievienots elektroniskā pasta vēstulei
- direkcijs Papildu līnijkopa virs orķestra partijas, kurā ieraksta galvenās citu partiju melodiskās balsis ar norādēm par katra instrumenta iestāšanos
- piemaksa Papildu maksa
- konsultācija Papildu nodarbība (izglītības un kvalifikācijas celšanas sistēmā), kurā audzēkņiem tiek sniegta metodiska palīdzība, noskaidroti kādi jautājumi
- surtaxe Papildu nodoklis, nodokļa piemaksa, ko pieskaita gk. muitas nodokļiem sevišķu interešu aizsardzības nolūkā
- direkcions Papildu nošu līnijkopa orķestra instrumenta partijā; tajā ierakstīts citu orķestra instrumentu partiju galvenais melodiskais materiāls
- papildizvēle Papildu piedāvājums ceļojuma programmā (kompleksajā tūrisma pakalpojumā) par atsevišķu samaksu, ko tūrists var izvēlēties ārpus piedāvātās ceļojuma programmas
- koprocesors Papildu procesors (piem., aritmētiskais procesors), kas darbojas kopīgi ar pamatprocesoru un paātrina vai no tā pārņem noteiktu operāciju izpildi
- robežprodukts Papildu produkcijas daudzums, kas saražots, par vienu vienību palielinot kāda resursa izlietojumu; marginālais produkts
- piepeļņa Papildu samaksa, atlīdzība, ko saņem par padarīto darbu
- pretbloķētājs Papildu sistēma, kas nepieļauj bremzējošo riteņu bloķēšanos darba bremžu sistēmā
- piedeva Papildu sniegums, izpildījums ārpus programmas (piemēram, koncertā)
- pārspēle Papildu sporta spēle, parasti neizšķirta rezultāta, arī neparedzēta spēles pārtraukuma dēļ
- kontrolšāviens Papildu šāviens, ko izdara, lai būtu garantija, ka (kāds) ir nogalināts
- apakšvirsraksts Papildu virsraksts, kas atrodas zem galvenā virsraksta
- papildizmaksa Papildu zaudējumi, arī izdevumi
- daat Papildu zefirota, kas atrodas starp "hokma" un "bina" un tās harmonizē, pēc dažiem uzskatiem simbolizē intelektuālo starojumu
- supletors Papildu, atvietojošs
- ekstra Papildu, iepriekš neparedzēts
- akcesorisks Papildu, klāt nākošs
- liečām Papildu, virs mēra
- lieči Papildus
- papildām Papildus
- piedienas Papildus (izņēmuma) klaušu dienas
- kondicionēt Papildus apstrādāt (produktu, materiālu), lai uzlabotu (to) īpašības un izveidotu (tos) atbilstoši noteiktai normai
- papildatalgojums Papildus atalgojums
- blakusceļš Papildus ceļš, kāda ceļa posma apbraukšanai
- blakusefekts Papildus efekts, kas rodas kādas darbības, parādības rezultātā
- uzganīt Papildus ganīt, lai piebarotu
- papildskola Papildus izglītības skola
- papildināties Papildus izglītoties, papildus apgūt iemaņas, prasmi (kādā, parasti zinātnes, mākslas, nozarē)
- piekalpot Papildus kalpot
- uzkult Papildus kult (labības atlikumus)
- piemācības Papildus mācības
- piezākāt Papildus noķengāt
- uzpelnīt Papildus nopelnīt
- bandāšanās Papildus pelnīšanās
- dapelnīties Papildus pelnīties
- pielasināt Papildus pielasīt
- stanauka Papildus piešķirta neliela zemes josla sādžas kopienā
- dumščiks Papildus piešķirta, iedalīta neliela zemes josla sādžas kopienā
- dēkla Papildus pievienotā dzelzs daļa, kuru pieliek nodilušiem cirvja zobiem vai nodilušiem lemešiem
- papildplacenta Papildus placenta, ko ar galveno placentu savieno asinsvadi
- piepucēt Papildus sakopt, uzspodrināt
- uzvērpt Papildus savērpt
- uzsēja Papildus sēja 1
- pārspēlēt Papildus spēlēt (sporta spēli), parasti neizšķirta rezultāta, arī neparedzēta spēles pārtraukuma dēļ
- piespirāt Papildus spirāt; pievienot papildus (kaut ko graudainu)
- piespļaut Papildus spļaut
- uztalināt Papildus talināt 1
- pieara Papildus uzarts zemes gabals pie esošā lauka
- uzlīgt Papildus vienoties
- liečš Papildus, āqrpus kārtas
- uzbalināt Papildus, atkārtoti balināt
- uzbrokastot Papildus, atkārtoti brokastot
- blakizmaksas Papildus, blakus izmaksas
- uzbalsināt Papildus, no jauna balsināt
- uzzilināt Papildus, no jauna zilināt, krāsot zilu
- piebaras Papildvielas, aizvietotāji, surogāti; negatavi krituši augļi
- piebars Papildvielas, aizvietotāji, surogāti; negatavi krituši augļi
- papildene Papildvietas biļete (piem., teātrī)
- papilinēt Papilināt
- edžeoskopija Papillārlīniju nospiedumu malu izpēte, ja nav pietiekami daudz citu pazīmju
- papillektomija Papillas, īpaši nieres papillas izgriešana
- izkraukšēt Papilnam kraukšķēt, knakšķēt, brīkšķēt
- izkraukšķēt Papilnam kraukšķēt, knakšķēt, brīkšķēt
- izkraukstēt Papilnam kraukšķēt, knakšķēt, brīkšķēt
- biezminai Papilnam, bagātīgi
- izpilnām Papilnam, bagātīgi
- biezman Papilnām, bagātīgi
- atlican Papilnam, bagātīgi, pietiekami
- atlicen Papilnam, bagātīgi, pietiekami
- atlicens Papilnam, bagātīgi, pietiekami
- atlicin Papilnam, bagātīgi, pietiekami
- papinkstēt Papinkšķēt
- papīpāt Papīpēt
- mitrumizturība Papīra (kartona) īpašība saglabāt stiprību mitrā stāvoklī
- iespiedīpašības Papīra (kartona) īpašību kopums, kas nosaka iespieddarbu kvalitāti
- laitīt Papīra apstrāde no vienas vai abām pusēm uzziežot papildvielas un pilnīgi nogludinot
- aploksne Papīra apvalks vēstuļu, dokumentu u. tml. ielikšanai (parasti pasta sūtījumiem)
- caurskats Papīra caurskats - šķiedrvielas materiāla izkliedes vienmērīguma rādītājs papīra loksnē
- papīrdvielis Papīra dvielis
- skrejdzirnavas Papīra fabrikācijā apaļa sile ar slīpējamo akmeni papīra atkritumu apstrādāšanai
- slīpēšana Papīra fabrikācijā koka šķiedrošana ar slīpējamiem akmeņiem, kas griežas
- virslīmējums Papīra fabrikācijā līmētā virsējā kārta
- gludināšana Papīra fabrikācijā negludināta papīra gludināšana satināžas mašīnās
- salēkšējums Papīra fabrikācijā papīra masas elementu sasaistīšanās īpašība
- šķērsgriezējs Papīra fabrikās griežamās mašīnas, kur papīru no ruļļa pārgriež šķērsām loksnēs
- šķērsgriezis Papīra fabrikās griežamās mašīnas, kur papīru no ruļļa pārgriež šķērsām loksnēs
- papijote Papīra gabaliņš, uz kura tin matus, lai tos sarotinātu
- caurspīdīgums Papīra īpašība laist cauri no paliktņa atstarotas gaismas plūsmu ar minimālu tās izkliedējumu
- gramāža Papīra īpatnējais svars, rāda, cik sver viens kvadrātmetrs papīra; mērvienība - g/m^2^
- dzeltēšana Papīra krāsas maiņa no balta uz dzeltenīgu gaismas un gaisa ietekmē
- milimetrpapīrs Papīra lapa, kas ir grafiski sadalīta vienu kvadrātmilimetru lielos kvadrātos; milimetru papīrs
- līmpapīrs Papīra lapa, kuras viena puse vai tās daļa ir pārklāta ar līmi
- lapočka Papīra lapiņa
- zīmīte Papīra lapiņa (uz kuras kas rakstīts, piemēram, paziņojums); īsa (parasti neoficiāla) vēstulīte, parasti vaļēja, bez aploksnes
- bandrole Papīra lente, ko apliek šādiem sūtījumiem
- bogans Papīra loksne
- bogens Papīra loksne
- bogins Papīra loksne
- boga Papīra loksne, lapa; papīra rullis
- bogana Papīra loksne, lapa; papīra rullis
- astotdaļloksne Papīra loksnes astotā daļa
- grāmata Papīra lokšņu kopa, 10 burtnīcas pa 10 loksnēm, t. i. 100 loksnes; agrāk, pirms decimālās skaitīšanas sistēmas bija arī 24 vai 25 loksnes
- iesiešana Papīra lokšņu sakārtošana grāmatās, brošūrās, blokos u. c.; var būt cietais vai mīkstais iesējums ar papīra, ādas vai auduma vākiem; iesējums var būt ar apaļu vai taisnu muguriņu
- risformāts Papīra lokšņu standarta formāti A0-A10, kur A0 = 841 x 1189 mm un katru nākošo iegūst lielāko malu dalot ar 2
- normālformāti Papīra lokšņu standartizēti izmēri, piem A4
- asignācija Papīra naudas zīme
- naudas papīrs Papīra naudas zīme
- traktorpadeve Papīra padeves kontroles metode, izmantojot caurumus papīra malās un zobus uz vadības riteņa
- rafinieris Papīra ražošanā - mašīna, ar ko ļoti smalki sasmalcina koksnes masu
- plīkšķene Papīra rotaļlieta (attiecīgi salocīta lapa), kuru strauji kustinot var radīt spalgu, šāviena troksnim līdzīgu skaņu
- papīrrūpniecība Papīra rūpniecība
- cietpape Papīra rūpniecībā plāna, bet ļoti cieta, no šķiedras izgatavota dzeltenbrūna pape ar spīdīgi gludu virsmu
- bļitka Papīra sīknauda Pirmā pasaules kara laikā (līdzīga pastmarkai)
- esparto Papīra šķirne, ko izgatavo no šīm šķiedrām
- divkāršformāts Papīra tirdzniecībā katra papīra vai kartona loksne, ko pārdod arī uz pusi mazākā formātā
- divkāršloksne Papīra tirdzniecībā katra papīra vai kartona vesela loksne, ko pārdod arī uz pusi mazākā formātā
- zoka Papīra turza, maiss
- tītne Papīra tūta
- marmorēšana Papīra un grāmatu iesējuma marmorveida malu iekrāsošana
- adatgrāmatiņa Papīra vāciņi, ietvars ar adatu komplektu
- dubultloksne Papīra vai kartona loksne, kuras formāts ir divreiz lielāks par parasto formātu
- pistonga Papīra veidojums (maza formāta aplītis, kvadrāts u. tml.) ar nelielu daudzumu sprāgstvielas (rotaļu pistolēm, šautenēm)
- uzspiedums Papīra, auduma, koka vai cita priekšmeta apdruka
- turza Papīra, tāss u. tml. materiāla veidojums neliela (kā, piemēram, produktu) daudzuma ievietošanai; arī tūta
- P/F Papīrfabrika (kopā ar nosaukumu, piem., P/F ražotne "Jugla")
- gruzčiks Papīrgrozs
- papīrkurvis Papīrgrozs
- gružkaste Papīrgrozs; atkritumu tvertne
- misene Papīrgrozs; atkritumu tvertne
- miskaste Papīrgrozs; atkritumu tvertne
- musarņiks Papīrgrozs; atkritumu tvertne
- musars Papīrgrozs; atkritumu tvertne
- muserņiks Papīrgrozs; atkritumu tvertne
- musers Papīrgrozs; atkritumu tvertne
- musorene Papīrgrozs; atkritumu tvertne
- musorņiks Papīrgrozs; atkritumu tvertne
- mizkaste Papīrgrozs; atkritumu tvertne; miskaste
- mašīngluds Papīri ar papīra mašīnas gludinājumu, bez satinējuma
- ievīstījums Papīri saldumu, cepumu u. c. preču iesaiņošanai
- papirksniņš Papirkšķis
- papirkstiņš Papirkšķis
- pipirkšis Papirkšķis - mazumiņš, drusciņa
- šķeldošana Papīrmalkas (mizotas vai nemizotas) pārstrādāšana šķeldās
- mezgluķērājs Papīrmasas attīrītājs ar vibrējošu cilindru vai vibrējošu vannu; lieto šķiedrvielu masas attīrīšanai no piemaisījumiem, kas pēc īpatnēja svara maz atšķiras no šķiedru īpatnējā svara
- eguters Papīrmašīnā – līdzinātājs – veltnītis ar sietiņu papīra masas virsmas izlīdzināšanai, ūdens izspiešanai no tās, bet dažreiz arī ūdenszīmju iespiešanai
- gaučveltnis Papīrmašīnas mitruma atsūkšanas iekārtas sastāvdaļa
- bumažka Papīrnauda
- bona Papīrnauda, kas izņemta no apgrozības un ir kolekcionēšanas priekšmets
- asignāti Papīrnauda, ko Francijā Satversmes sapulce, izlaida revolūcijas laikā 18. gs. beigās un kas bija apgrozībā 1789.-1796, g.
- bona Papīrnaudas aizstājējs (izlaiž valsts kase, vietējās varas institūcijas, firmas)
- papīrnieks Papīrnaudas gabals
- valorizācija Papīrnaudas vērtības paaugstināšana vai stabilizēšana
- inflācija Papīrnaudas vērtības samazināšanās un preču cenu celšanās tāpēc, ka papīrnauda laista apgrozībā lielākos apmēros, nekā vajadzīgs preču apgrozībai
- papirologs Papiroloģijas speciālists
- ilze Papirosa čaulīte
- paperauši Papirosi
- taračkas Papirosi
- papeross Papiross
- papirauss Papiross
- papirauzs Papiross
- kazaskāja Papiross, ko veido, ietinot tabaku avīžu papīrā; kazas kāja
- papirausis Papiross; cigarete
- stiebrs Papirosu čaulīte
- ģilzes Papirosu čaulītes
- papiers Papīrs
- priekšklājs Papīrs (iesietas grāmatas vāku iekšpusē), kura viena puse uzvilkta vākam, bet otra atstāta kā brīva lapa (grāmatas priekšā un beigās)
- veržē Papīrs ar tīkla ornamentu, ko veido divas paralēlu līniju sistēmas (līdzīgi ūdenszīmēm)
- līnijpapīrs Papīrs ar tipogrāfiski iespiestām līnijām
- spiedumturis Papīrs, audums, metāls u. c. materiāls uz kā iespiež
- papirolīns Papīrs, kam izturības palielināšanai starp 2 papīra kārtiņām iestrādāts audums
- koppapīrs Papīrs, kam uz pamatnes vienas puses uzklāta plāna kārtiņa nežūstošas krāsas; lieto kopiju izgatavošanai
- smilšpapīrs Papīrs, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai
- smirģeļpapīrs Papīrs, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai; smilšpapīrs
- muarē Papīrs, kartons ar spiestu ornamentu
- aizsargpapīrs Papīrs, kas paredzēts aizsardzībai
- vēstuļpapīrs Papīrs, kas paredzēts vēstuļu rakstīšanai
- piropapīrs Papīrs, kas satur nitrocelulozi un tādēļ aizdedzināts sadeg ļoti ātri un bez dūmiem, lieto uguņošanas ierīču aizdedzināšanai
- vaskpapīrs Papīrs, ko iegūst, pārklājot papīra pamatni ar vaska emulsiju: vaska papīrs
- mulčpapīrs Papīrs, ko izmanto mulčēšanai
- slīppapīrs Papīrs, kura virsma ir noklāta ar abrazīvu materiālu un kuru izmanto (kā) slīpēšanai
- avīžpapīrs Papīrs, uz kura iespiež avīzes, parasti tā sastāvā ir koks ar 20-30% celulozes piedevu
- holenders Papīru fabrikās lupatu plucināmā mašīna
- plānēt Papīru vilkt caur līmes ūdeni
- papiruss Papirusniedre - grīšļu dzimtas lakstaugs, kura dzimtene ir tropiskā Āfrika; kādreiz speciāli kultivēts, lai iegūtu materiālu, uz kura rakstīt
- paps Papis - laucis (2), dumrvistiņu suga ("Fulica arta")
- paplaiksnīt Paplaiksnīties
- paplaiksnoties Paplaiksnīties
- papliksnēt Paplaiksnīties
- paplīksnēt Paplaiksnīties
- Paplacken Paplakas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Virgas pagastā
- aizsargpaplāksne Paplāksne, kas paredzēta drošībai
- pakalkulēt Paplānot, parēķināt
- pašķidrs Paplāns
- paviegls Paplāns (par apģērbu)
- kliens Paplāns, pašķidrs, parets
- kulda Paplašinājums kurtuves abos sānos (ārpus krāsns mutes)
- sliece Paplašinājums ratu kurvja malās
- hipofīze Paplašinājums zaļsūnu sporu vācelītes apakšdaļā
- intumescence Paplašinājums, paresninājums
- plētene Paplašinājums, plaša vieta
- plētne Paplašinājums, sazarojums
- XML Paplašināmās iezīmēšanas valoda
- videoplate Paplašināšanas plate, kas tiek pievienota personālā datora spraudņiem un kas ģenerē tekstu vai grafikas attēlus monitora ekrānā
- amplificēt Paplašināt
- izplašināt Paplašināt
- izplatināt Paplašināt
- platināt Paplašināt
- applešāt Paplašināt (ragavu) malas
- piejumt Paplašināt vai labot jumtu
- dīlātēt Paplašināt, izplest
- plenst Paplašināt, izplest, atvērt
- padziļināt Paplašināt, nostiprināt, pilnveidot (parādības sabiedrībā, cilvēku attiecības)
- ezofagoplikācija Paplašināta barības vada sašaurināšana, tā sienu gareniski sakrokojot
- gastroptikse Paplašināta kuņģa apjoma samazināšanas operācija
- diastēma Paplašināta sprauga starp priekšzobiem
- kloāka Paplašināta taisnās zarnas apakšdaļa, kurā atveras urīna un dzimumorgānu izvadkanāli (piemēram, abiniekiem, rāpuļiem, putniem, dažām zivīm, dažiem zīdītājiem)
- difuzors Paplašināta vieta sistēmā (caurulē, kanālā u. tml.), kurā gāzes vai šķidruma plūsmas ātrums samazinās (notiek plūsmas bremzēšana), vai sašaurināta vieta, kurā gāzes vai šķidruma plūsmas ātrums palielinās; zemskaņas gāzes plūsmā kanāls ir paplašināts, virsskaņas plūsmā - sašaurināts; lieto centrbēdzes sūkņos, centrbēdzes kompresoros, reaktīvajos dzinējos
- lāpsta Paplašinātā, plakanā daļa (airim)
- XMS Paplašinātās atmiņas specifikācija (angļu "eXtended Memory Specification")
- koloplikācija Paplašinātas lokzarnas sakrokošanas vai ielocīšanas operācija
- pieloplikācija Paplašinātas nieres bļodiņas samazināšana, sakrokojot tās sienas
- razole Paplašinātas ragavas vai rati
- razvaļas Paplašinātas ragavas vai rati
- izplūksnīt Paplašināties
- izplūksnīties Paplašināties
- pasaplašināties Paplašināties
- platiski Paplašināties
- cirsoīdā aneirisma Paplašinātu asinsvadu (artēriju, vēnu un kapilāru) grupa, kas kā pulsējošs veidojums zem ādas visbiežāk atrodams apmatotajā galvas daļā
- flebosklerotizācija Paplašinātu vēnu ārstēšana, mākslīgi izraisot sklerozi
- slargando Paplašinot
- pielaist Paplašinot (piemēram, celtni), pievienot klāt (piemēram, kādu telpu)
- allargando Paplašinot, palēninot
- nestuve Paplāte
- pabļode Paplāte
- paplāksne Paplāte
- tablets Paplāte
- taca Paplāte
- tēbrete Paplāte kafijas un tējas nešanai, pasniegšanai
- tējbrete Paplāte kafijas un tējas nešanai, pasniegšanai
- brete Paplāte pārtikas precēm (tirgū)
- poltraki Paplati svārki, žakete (parasti nemākulīgi, neglīti šūti)
- pēda Paplatināta kājas apakšējā daļa - atsperīgs atbalsta orgāns (cilvēkiem vai daļai dzīvnieku), kas mazina ķermeņa satricinājumu ejot, skrienot vai lecot; šī orgāna apakšējā daļa, kas saskaras ar pamatu
- stulka Paplatināta kājas apakšējā daļa līdz nagam (dažiem dzīvniekiem)
- paplātāt Paplātīt
- pasaplatīties Paplātīties
- platans Paplats
- paplucināt Paplaucēt 1
- paplatīt Paplest vaļā
- pavirgāties Paplēsties
- papleknēt Papletnēt
- plikans Papliks
- paplinkt Paplinkšēt
- papļiukšināt Papliukšķināt
- papļiukšķināt Papliukšķināt
- paplīvēt Paplīvot
- paplūskāt Paplosīt, papurināt
- parizgoties Paplosīties, padauzīties
- paknīpāties Paplūkāt, paknābāties
- pacīpāt Paplūkt
- paencēties Paplūkties
- pakņābāties Paplūkties
- pacīkāties Paplūkties (parasti par gaiļiem)
- pacīpāties Paplūkties (parasti par gaiļiem)
- papluncāties Paplunčāties
- pažampāties Paplunčāties, palaistīties
- pažompāties Paplunčāties, palaistīties; pažampāties
- papļurināties Paplunčāties, radot skaņas, kas atgādina guldzēšanu, burbuļošanu
- pabazarēt Papļāpāt
- pabļuznīt Papļāpāt
- pačipstēt Papļāpāt
- pagauzt Papļāpāt
- paklabēt Papļāpāt
- paklabināt Papļāpāt
- paplakšēt Papļāpāt
- papļakšēt Papļāpāt
- papļāpāties Papļāpāt
- paplekšēt Papļāpāt
- papļekšēt Papļāpāt
- papļekstēt Papļāpāt
- papļeperēt Papļāpāt
- paporzāt Papļāpāt
- pasepināt Papļāpāt
- paterkšēt Papļāpāt
- paterkšķēt Papļāpāt
- paterkšķēties Papļāpāt
- pavamplāt Papļāpāt (neglītiem vārdiem)
- papečāties Papļāpāt, papļāpāties
- pamuldēt Papļāpāt; arī izpļāpāt
- pamēļot Papļāpāt; arī patenkot
- uzpļāpāt Papļāpāt; pastāstīt
- paterzāt Papļāpāt; patērzēt
- paplarkšēties Papļāpāties
- paplorkšēties Papļāpāties
- paterkšēties Papļāpāties
- papokņīt Papļaukāt, padunkāt
- paplokņīt Papļaukāt, papērt
- pačāgāt Papļaustīt
- pakaustīt Papļaustīt
- palupināt Papļaut
- pašņakstināt Papļaut
- pacirst Papļaut (nelieliem, sparīgiem vēzieniem)
- pagrazāt Papļaut (parasti enerģiski, intensīvi); enerģiski pastrādāt
- pacērtalēt Papļaut, papļaustīt (parasti nemākulīgi, īsiem vēzieniem)
- pacērtāt Papļaut, papļaustīt (parasti nemākulīgi, īsiem vēzieniem)
- pacertalēties Papļauties (parasti nemākulīgi, īsiem vēzieniem)
- pacertāties Papļauties (parasti nemākulīgi, īsiem vēzieniem)
- papāns Papons
- aizprasīt Paprasīt
- paprantavot Paprašņāt, pratināt
- pafilozofēt Paprātot
- paprāvi Paprāvs
- paģaubties Papriecāties
- pasapriēcāties Papriecāties
- uzballēt Papriecāties, padejot ballē
- padraškot Papriecāties, padraiskoties
- pakaifot Papriecāties; pabaudīt
- papriecēt Papriecināt
- papriekšan Papriekšu; papriekš
- saldais (arī spāņu) pipars Paprika (1)
- saldais (arī spāņu) pipars Paprika (2)
- kapsicīns Paprikas darbīgā viela
- kapsorubīns Paprikas ekstrakts - pārtikas piedeva E160c, krāsviela (no oranžas līdz sarkanai), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību; kapsantīns
- kapsantīns Paprikas karotinoīds, paprikas ekstrakts - pārtikas piedeva E160c, krāsviela (no oranžas līdz sarkanai), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību; kapsorubīns
- papromēt Paprovēt
- lepidodendri Papržaugu grupas staipekņveidīgo klases staipekņu nodalījuma rinda ("Lepidodendrales"), 40-45 m augsti koki, \~100 sugu, izmiruši perma sākumā, to pāroglotās atliekas veido lielu daļu no akmeņogļu nogulumiem
- Papuas līcis Papua līcis
- PG Papua-Jaungvineja, valsts divburtu kods
- PNG Papua-Jaungvineja, valsts trīsburtu kods
- Sida Papua-Jaungvinejas dienvidos dzīvojošo kopienuu mitoloģijā - klejojošs kultūrvaronis, saukts arī Sido, Soido, Sosoms un Souvs
- foe Papua-Jaungvinejas dienvidu augstkalnos dzīvojoša cilts ar savu reliģiju
- baiseses Papua-Jaungvinejas dienvidu augstkalnos dzīvojošās foe cilts mitoloģiskajos priekšstatos - dzīvajos cilvēkos mītošie gari
- bauvabes Papua-Jaungvinejas dienvidu augstkalnos dzīvojošās foe cilts mitoloģiskajos priekšstatos - nogalināto cilvēku gari
- Portmorsbija Papua-Jaungvinejas galvaspilsēta (angļu val. "Port Moresby"), lielākā osta Jaungvinejas salā, atrodas salas dienvidu piekrastē pie Papuas līča, 296000 iedzīvotāju (2007. g.)
- papua Papuasi
- papuieši Papuasi
- papuji Papuasi
- papujieši Papuasi
- Malaveijovo Papuasu (Rietumu Melanēzija) mitoloģijā - nesātīgs cilvēkēdājs, kurš klaiņo pa salu un aprij visu, kas pagadās ceļā, salas iedzīvotāji viņam visur atstāj augļus, cerot, ka tā viņš aprīs mazāk cilvēku
- papucīt Papucināt, parīdīt
- pasapūlēties Papūlēties
- papulācija Papulu veidošanās
- papulozs Papulveida-, mezgliņveida-
- papirināt Papurināt
- papurtināt Papurināt
- paspurināt Papurināt
- pačagināt Papurināt (lai padarītu porainu, irdenu, apvērstu u. tml.)
- paspurināties Papurināties
- papuškāt Papušķot
- panerrot Paputināt
- paputāt Paputot
- cila Papuve
- papava Papuve
- papave Papuve
- papeve Papuve
- papūde Papuve
- papuva Papuve
- papuvis Papuve
- papuvs Papuve
- pēre Papuve
- pūdējamais Papuve
- pūdējums Papuve
- pūdēmais Papuve
- vaļaslauks Papuve
- lopene Papuve ganībām
- kaurs Papuve vai ciņaina ganība
- pārlags Papuve, atmata
- gulene Papuve, atmata, kur gana lopus
- papuviete Papuve, papuvīte
- pūdiņa Papuve, pūdējums
- kap Par, kaut
- pro Par, priekšā, (kā) vietā, par labu (kam)
- anestezīns Paraaminobenzoskābes etilesteris, balta, kristāliska viela; lieto lokālai anestēzijai, arī iekšķīgi gremošanas trakta gļotādas anestēzijai
- PASS Paraamoinosalicilskābes nātrija sāls - viens no pirmajiem sintētiskajiem prettuberkulozes līdzekļiem
- hinhidrons Parabenzohinona un hidrohinona molekulu komplekss; lieto platīna elektroda pagatavošanai, kas nepieciešams pH noteikšanai
- parabolveidīgs Paraboīveida
- spagīrisms Paracelza ("Paracelsus") vai jatroķīmiķu medicīnas skola vai doktrīna
- paracelzisti Paracelza piekritēji, kas radās gk. pēc viņa nāves un tiecās izmantot viņa praktiskos atzinumus, medicīnā sāka attīstīt ķīmisku preparātu izmantošanu
- annuite Parāda deldējuma un procentu kopsumma, vienāda visos parāda deldēšanas gados
- compensatio Parāda dzēšana ar tādas pašas šķiras pretprasījuma ieskaitu
- ekspromisija Parāda pārvedums no viena parādnieka uz otru ar kreditora atļauju
- diazoreakcija Paradiazobenzosulfonskābes reakcija ar hromogēniem urīnā; rada sarkanu krāsu
- parādīšana Parādība
- psiholoģisms Parādība (mākslā), kad tēlojumu balsta uz tēlu psihes analīzi un ievēro psihes īpatnības
- piedēklis Parādība (parasti sabiedrībā), kas ir atkarīga no kādas citas parādības
- skujkritis Parādība (pirms veģetācijas perioda pārtraukuma), kad skujkokiem birst skujas; laikposms, kad skujkokiem birst skujas
- indukcija Parādība augstākajā nervu darbībā, kad viens nervu process izraisa citu; likumsakarīgas attiecības starp ierosu un aizturi
- aplaupīšanās Parādība dravā bezienesuma laikā - spēcīgāko saimju darbabites laupa medu vājākās saimēs
- plūksne Parādība iespiedumā, kad krāsa ciešāk piekļaujas iespieduma formai nekā papīram, tā ka rodas atrāvums
- bāze Parādība vai parādību kopums, kas nodrošina kādas citas parādības vai kādu citu parādību attīstību, pastāvēšanu
- moments Parādība vai tās daļa, kas ir tā fiksēta, ka to var nosacīti uzskatīt par nemainīgu laikā; ļoti īss laika sprīdis; mirklis; acumirklis
- sīkums Parādība, apstāklis, darbība u. tml, kam nav būtiskas nozīmes
- padarīšana Parādība, apstāklis, stāvoklis
- stimuls Parādība, apstākļu kopums, līdzeklis u. tml., kas stimulē (ko); ierosinošais kairinājums
- banalitāte Parādība, fakts ar banālu raksturu; banāls izteiciens
- pavadonis Parādība, iezīme, kas ir (ar ko) cieši saistīta, ir (kam) ļoti raksturīga
- embrionālisms Parādība, ka dzīvnieka attīstība ir traucēta jau embrionālajā stadijā
- pseidoalēlisms Parādība, ka gēns sastāv no subvienībām - pseidoalēlēm jeb transgēniem, kuru mutācijas specifiski izmaina bazigēna funkciju
- desinapse Parādība, ka mejozes profāzē hromosomas konjugē normāli, taču krustmija nenotiek
- haploīdija Parādība, ka šūnās ir vienkārtējs hromosomu skaits
- saduzēšana Parādība, ka tauki un tauku eļļas pēc ilgākas uzglabāšanas pieņem nepatīkamu smaku
- monogāmija Parādība, ka vienas un tās pašas sugas augiem ir vai nu tikai viendzimuma, vai tikai divdzimumu ziedi
- ģeokarpija Parādība, kad augļi nogatavojas zemē
- autohorija Parādība, kad augs dažādā veidā pats izplata sēklas (sausam auglim strauji pārplīstot vai sulīgam auglim turgora spiediena ietekmē) vai arī vairojas veģetatīvi (ar stīgām u. c.)
- sarkanmatainība Parādība, kad cilvēka matiem ir sarkana krāsa, sākot no vāji sarkani-blondās līdz koši sarkani-brūnai krāsai, kas uzskatāma par vienu no sevišķas ķermeņa konstitūcijas (2) pazīmēm
- enantiobioze Parādība, kad divi kopā dzīvojoši organismi ir antagonisti
- paraaglutinācija Parādība, kad imūnserums aglutinē ne tikai slimības ierosinātājus, bet arī tiem radniecisko mikrobu celmus
- androgīnija Parādība, kad indivīdam ir gan vīrišķie, gan sievišķie dzimumorgāni vai arī piemīt abu dzimumu pazīmes un īpašības
- mendelēšana Parādība, kad jauktu vecāku pēcteči sadalās noteiktās īpašību grupās un noteiktās īpatņu skaitliskās attiecībās
- tonikalitāte Parādība, kad kāds elements, skaņa, dažādu skaņu secība vai komplekss iegūst stabilizējošu, galveno lomu, kļūst par toniku 1
- aptumsums Parādība, kad kādu debess ķermeni aizsedz cits debess ķermenis vai kāds debess ķermenis ieiet cita debess ķermeņa ēnā
- kārkluvācietība Parādība, kad latvietis izliekas par vācieti; latvieša cenšanās izlikties par vācieti
- bālumkaite Parādība, kad radošā darbā nav nekā spilgta, nozīmīga
- zoomorfisms Parādība, kad reāliem vai iedomātiem objektiem tiek piešķirts dzīvnieku izskats, veids
- virilisms Parādība, kad sievietei parādās sekundārās vīrišķās dzimumpazīmes (ūsas, bārda, zema balss)
- merospermija Parādība, kad spermijs gan iekļūst olšūnā, bet tā galviņa sašķīst, kodolam aizejot bojā, un olšūna vienīgi ar pašas kodolu izveidojas par jaunu organismu
- resorisms Parādība, kad starp resoriem nav pietiekami ciešu sakaru, sadarbības, kad netiek ievērota resoru kompetence
- izolācija Parādība, kad starp vienas sugas organismu atsevišķām populācijām pilnīgi vai daļēji trūkst gēnu apmaiņas
- aneiploīdija Parādība, kad sugai raksturīgais hromosomu skaits mainījies par vienu vai dažām hromosomām
- heteroploīdija Parādība, kad sugai raksturīgais hromosomu skaits mainījies par vienu vai dažām hromosomām
- vējizpūte Parādība, kad vējš izpūš no kāda objekta tā sastāvdaļas; vieta, no kuras vējš izpūtis smiltis, sniegu
- heterozigotija Parādība, kad vienā īpatnī sakopotas gēna abas pretējās pazīmes
- dihogāmija Parādība, kad viena un tā paša divdzimumu auga vīrišķie un sievišķie orgāni nogatavojas dažādā laikā; dihogāmijas dēļ nav iespējama auga pašapputeksnēšanās
- supletīvisms Parādība, kad viena vārda dažādas gramatiskās formas tiek darinātas no dažādām saknēm vai dažādiem celmiem
- poliandrija Parādība, kad vienā ziedā ir daudz putekšņlapu
- poligīnija Parādība, kad vienā ziedā ir vairākas auglenīcas
- poligāmija Parādība, kad vienas un tās pašas sugas augiem vai vienam augam ir viendzimuma un divdzimuma ziedi
- sinerģisms Parādība, kad vienas vielas iedarbība papildina kādas citas vielas iedarbību
- dzeja Parādība, kas ierosina spēcīgas, parasti pozitīvas, jūtas
- baisma Parādība, kas izraisa šādu izjūtu, pārdzīvojumu
- pavadparādība Parādība, kas izraisās kā citas parādības sekas vai ir cieši saistīta ar citu, nozīmīgāku parādību
- nelaicinieks Parādība, kas noris citā laikā, nekā parasti
- šķērsmodulācija Parādība, kas novērojama nelineārā vidē vai elementā (piem., jonosfērā, radiouztvērējā) un izpaužas kā modulācijas pārnese no vienas AF svārstības uz citu
- arenotokija Parādība, kas novērojama pie dažiem kukaiņiem partenoģenēzes gadījumā - pēcnācējos parādās tikai tēviņi
- apstāklis Parādība, kas pastāv līdztekus citām vai ir saistīta ar tām
- cēlonis Parādība, kas rada, izraisa citu parādību, ir tās pamatā
- regulētājs Parādība, kas rada, uztur kārtību, plānveidību (kādā nozarē); regulators (3)
- regulators Parādība, kas rada, uztur kārtību, plānveidību (kādā nozarē); regulētājs (5)
- pašierosme Parādība, kas rodas kādas sistēmas iekšienē un ierosina, uztur tās darbību vai procesu tajā
- svešierosme Parādība, ko kādā sistēmā ierosina, uztur cita sistēma
- ginandrija Parādība, kur organismam ir abu dzimumu pazīmes
- sinergisms Parādība, kur vienas vielas (piem., zāļu preparāta) iedarbība papildina kādas citas vielas iedarbību
- ureotēlisms Parādība, kuras gadījumā slāpekļmaiņas galaprodukti izdalās no organisma urīnvielas veidā, piem., zīdītājiem
- tukšziedis Parādība, norise (sabiedrības dzīvē), kurai nav nopietna pozitīva rezultāta
- pazīme Parādība, priekšmets, īpašība u. tml., pēc kuras ir iespējams noteikt (kā) izveidošanos, turpmāko attīstību
- rēgonis Parādība, spoks
- amorfisms Parādība, stāvoklis, kad kāda viela ir amorfa; amorfums
- ekstrapolācija Parādības daļas novērošanā iegūto secinājumu attiecināšana uz visu parādību
- anticipācija Parādības vai darbības sākšanās pirms laika, kad tai vajadzētu sākties pēc likuma vai paraduma; parādsaistību pirmstermiņa izpilde
- smalkums Parādības, apstākļi, darbības u. tml., kas atbilst augstām prasībām
- tradicionālisms Parādības, procesa saistība ar noteiktām tradīcijām (parasti mākslā)
- lokālisms Parādības, procesa saistīšana ar noteiktu teritoriju, vietu; problēmas aplūkošana vietējā skatījumā
- likumsakarība Parādību iekšējā, būtiskā sakarība
- likums Parādību iekšējais būtiskais sakars, kas nosaka parādību nepieciešamo attīstību
- nepieciešamība Parādību īpašība, ko nosaka šo parādību iekšējā būtība, savstarpējie sakari un to mijiedarbība
- asociācija Parādību kopa, grupa, sakārtojums
- postimpresionisms Parādību kopums (mākslā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīgs impresionisma paņēmienu noliegums, citu paņēmienu meklējumi; pēcimpresionisms
- pēcimpresionisms Parādību kopums (mākslā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīgs impresionisma paņēmienu noliegums, citu paņēmienu meklējumi; postimpresionisms
- pretspēks Parādību kopums, kas aktīvi darbojas pretī (kādai iedarbībai)
- parapsiholoģija Parādību kopums, kas ietver, piemēram, informācijas nodošanu un uztveri, cilvēka psihisko iedarbību uz citiem cilvēkiem, arī uz dzīvās un nedzīvās dabas objektiem un ko nevar izskaidrot ar līdz šim zināmo anatomiski fizioloģisko sistēmu funkcijām
- jūrastrīce Parādību kopums, ko izraisa zemestrīce jūrās un okeānos
- elektromagnētisms Parādību kopums, kurās izpaužas vielas elektrisko un magnētisko īpašību ciešais sakars
- magnetostatika Parādību kopums, kuras saistītas ar pastāvīgu magnētu un pastāvīgu elektrisko strāvu radītu magnētisko lauku īpašībām un mijiedarbību
- apstāklis Parādību kopums, nosacījumi, kas ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci u. tml.
- simulācija Parādību un procesu pētīšanas metode, kurā pētāmo objektu aizstāj ar kādu citu sistēmu (modeli)
- imitācija Parādību un procesu pētīšanas metode, kurā pētāmo objektu aizstāj ar kādu citu sistēmu (modeli), piem., ar tā matemātisko aprakstu, un pētīšanu veic analītiski
- saslaukas Parādību, īpašību kopums, kas ir (sabiedrībā) nevērtīgs, nevēlams
- aplidot Parādīt (kādam cilvēkam) sevišķu laipnību, uzmanību; censties panākt pretmīlestību, fizisku tuvību
- pasavaķināties Parādīt (ko) un palielīties (ar to)
- atrādīt Parādīt (ko), lai (tas) tiktu pārbaudīts, kontrolēts, novērtēts
- attēlot Parādīt (mākslas tēlos), atspoguļot
- izrādīt Parādīt (skatuves mākslas darbu vai kinofilmu) skatītājiem
- attēlot Parādīt ar uzskates līdzekļiem
- godēties Parādīt cieņu, godbijību otram
- pagodināt Parādīt godu
- uzgodēt Parādīt godu (kādam)
- lidinēt Parādīt kādam cilvēkam uzmanību
- lumstēties Parādīt kādam īpašu laipnību, robežojoties ar iztapību
- ķizināt Parādīt kādam kaut ko patīkamu, bet nedot to
- parādīt garu degunu Parādīt kādam savu pārākumu, arī noraidījumu, nicinājumu
- atvadīties Parādīt pēdējo godu (mirušajam)
- izvērsties Parādīt savas spējas; atļauties neierobežotu rīcību, izturēšanos
- lumstīties Parādīt sevišķu laipnību, iztapību
- luncināties Parādīt sevišķu laipnību, uzmanību, arī iztapību
- atminēties Parādīt uzmanību, gādību; pieminēt; atcerēties; iedomāties
- piesacīt Parādīt, atklāt (piemēram, savas spējas, talantu)
- pieteikt sevi Parādīt, atklāt (piemēram, savas spējas, talantu); izpausties, sākt izpausties
- poetizēt Parādīt, attēlot (ko) tēlaini, emocionāli, arī idealizēti
- uzskaistināt Parādīt, attēlot īstenībai neatbilstoši skaistāku, labāku (parasti mākslas darbā)
- izskaistināt Parādīt, attēlot īstenībai neatbilstoši skaistu, labu (parasti mākslas darbā)
- attēlot Parādīt, atveidot (ko imitējot, atdarinot)
- ievest Parādīt, atveidot (mākslas darbā)
- atspoguļot Parādīt, atveidot (mākslas tēlos); attēlot
- indicēt Parādīt, norādīt, uzrādīt
- sarādīt Parādīt, norādīt; bieži rādīt
- pozicionēt Parādīt, raksturot kāda pozīcijas, vietu, attieksmi
- paplaukt Parādīties
- pasajavīties Parādīties
- uzviznēt Parādīties
- iznirt Parādīties (apziņā, atmiņā)
- uzrēgāties Parādīties (draudīgi un neskaidri)
- izkāpt Parādīties (no kurienes) - piemēram, par miglu, debess spīdekli, cietzemi
- uzlēkt Parādīties (par asarām)
- izlīst Parādīties (par ceļu, upi u. tml.)
- aust Parādīties (par gaismu)
- pasarādīties Parādīties (par parādībām dabā)
- izbrist Parādīties (piemēram, no miglas, mākoņu aizsega) - par debess spīdekļiem
- iemesties Parādīties (piemēram, sejā, acīs) - parasti par jūtu izpausmi
- rotaļāties Parādīties (sejā) - par smaidu
- aizslīdēt Parādīties apziņā (par domu, priekšstatu virkni)
- dadžot Parādīties asumiem; arī pārnestā nozīmē, piemēram, sarunā
- uzburbulēt Parādīties burbuļiem (uz kā, virs kā)
- noēnoties Parādīties kā ēnainiem tēliem
- gūzmoties Parādīties neskaidri, tikai apveidā
- atklāties Parādīties pie horizonta
- uzaust Parādīties pie horizonta (par debess spīdekļiem)
- uzlēkt Parādīties pie horizonta (par debess spīdekļiem)
- izarādīties Parādīties sapnī
- uzmirdzēt Parādīties spilgtam (parasti par krāsu), ļoti izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu
- uzliesmot Parādīties spilgtam, spožam (parasti sārtam) - par blāzmu, gaismu; parādīties spilgtam, spožam (parasti sārtam), tiekot apgaismotam
- gūrāt Parādīties tālumā, lēnām kustēties, gorīties, staipīties
- gūrāties Parādīties tālumā, lēnām kustēties, gorīties, staipīties
- atainoties Parādīties tēlu veidā (domās, iztēlē)
- pažvikstēt Parādīties uz īsu brīdi un pazust
- plankoties Parādīties vai atspīdēt plankumiem
- lēkt Parādīties virs horizonta (par debess spīdekļiem, parasti par sauli)
- dīgt Parādīties virs zemes (par asniem, jauno augu)
- izdīgt Parādīties virs zemes (par asniem, jauno augu)
- sadīgt Parādīties virs zemes (par vairākiem, daudziem asniem, arī jauniem augiem); kļūt tādam, kurā izveidojas vairāki, daudzi asni, arī jauni augi (par lauku, tīrumu u. tml.)
- uzvizēt Parādīties vizmai, atspīdumam
- zibeņot Parādīties zibenim, arī zibeņiem
- uzrūsināt Parādīties zibens uzplaiksnījumiem pie horizonta
- pozicionēties Parādīties, atklāties
- atspoguļoties Parādīties, atveidoties (mākslas tēlos)
- krāsoties Parādīties, būt redzamam (par ko krāsainu)
- ainoties Parādīties, būt redzamam ainu veidā; atainoties; attēloties
- vīties Parādīties, būt redzamam sejā (parasti par smaidu)
- rotāties Parādīties, būt uztveramam (sejā, tās daļās) - par psihiska stāvokļa izpausmi, piemēram, par smaidu, sārtumu u. tml.
- atveidoties Parādīties, izpausties (kādā veidā); atainoties, attēloties
- atplaukt Parādīties, izpausties, arī atspoguļoties (sejā) - par jūtām, piemēram, par prieku
- ierasties Parādīties, izveidoties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, tā izpausmi)
- iedegties Parādīties, kļūt redzamam (par debess spīdekli, blāzmu u. tml.)
- iekvēloties Parādīties, kļūt redzamam (par debess spīdekli, blāzmu u. tml)
- piedzimt Parādīties, kļūt redzamam (par jaunu Mēnesi)
- pieradīties Parādīties, kļūt redzamam (par jaunu Mēnesi)
- iznirt Parādīties, kļūt redzamam (piemēram, izvirzoties no tumsas vai no kāda priekšmeta aizsega)
- iezīmēties Parādīties, kļūt uztveramam
- pārlaisties Parādīties, neilgu laiku izpausties sejā (piemēram, par smaidu)
- pārlidot Parādīties, neilgu laiku izpausties sejā (piemēram, par smaidu)
- izdīgt Parādīties, sākot augt (par apmatojumu, apspalvojumu, ragiem)
- sadīgt Parādīties, sākot augt (par apmatojumu, apspalvojumu, vairākiem zobiem)
- apjukt Parādīties, sarasties lielā daudzumā
- vilkties Parādīties, veidoties (sejā) - par grumbām, grimasēm u. tml.
- izaugt Parādīties; pēkšņi parādoties, šķietami izveidoties lielam
- izaugties Parādīties; pēkšņi parādoties, šķietami izveidoties lielam
- rajas Paradīze
- ēlizijs Paradīze; svēto mājoklis, skaista vieta
- paradīznieks Paradīzes ābele
- Aps Paradīzes Putns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Apus Paradīzes Putns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- terpsiphone Paradīzesķauķi
- paradisaeidae Paradīzesputnu dzimta
- astrapia Paradīzesputnu dzimtas ģints
- cicinnurus Paradīzesputnu dzimtas ģints
- diphyllodes Paradīzesputnu dzimtas ģints
- lophorina Paradīzesputnu dzimtas ģints
- paradisaea Paradīzesputnu dzimtas ģints
- pteridophora Paradīzesputnu dzimtas ģints
- ptiloris Paradīzesputnu dzimtas ģints
- karaliskais paradīzesputns paradīzesputnu suga ("Paradisaea guilielmi")
- mazais paradīzesputns paradīzesputnu suga ("Paradisaea minor")
- zilais paradīzesputns paradīzesputnu suga ("Paradisaea rudolphi")
- lielais paradīzesputns paradīzesputnu suga ("Paradsaea apoda")
- parādjūgs Parādnieka pilnīga vai daļēja atkarība no parāda devēja, kreditora sakarā ar nepieciešamību maksāt parāda procentus, dzēst pamatsummu; arī parādu kalpība
- debitors Parādnieks
- kaltnieks Parādnieks
- paradnieks Parādnieks
- paradns Parādnieks
- delegants Parādnieks, kas pārnes savu parādu tālāk ar kreditora piekrišanu
- maksātājs Parādnieks, persona, kurai jāmaksā pārvedu vekselī norādītā naudas summa; trasāts
- koans Paradoksāls domāšanas modelis
- goda dēļ Parādot cieņu
- ierobs Parāds
- kalts Parāds
- parads Parāds
- parēds Parāds 1(1)
- rambursēt Parādu dzēst ar trešās personas starpniecību
- pasīvs Parādu un saistību kopums (uzņēmumam, iestādei); bilances daļa, kas atspoguļo uzņēmuma, iestādes līdzekļu avotus un uz laiku piesaistītos svešos līdzekļus
- peons Parādu verdzībā, atkarībā nonācis cilvēks (dažās kolonijās un atkarīgajās zemēs)
- peonāža Parādu verdzības, atkarības sistēma senāk (dažās kolonijās un atkarīgajās zemēs), īpaši Meksikā, kad pastāvīgi saņemdami algas avansus un atalgojumus precēs strādnieki kļuva par darba devēja mūžīgiem parādniekiem
- dasajemšana Paradums
- ieraša Paradums
- papratums Paradums
- piejūkšana Paradums
- privička Paradums
- rekte Paradums
- termofāģija Paradums ēst pārāk karstu ēdienu
- onihofāgija Paradums grauzt nagus
- izslīkt Paradums izplesties, izstiepties
- hlorālisms Paradums lietot hlorālhidrātu; hroniska saindēšanās ar hlorālhidrātu; simptomi: nervu sistēmas un gremošanas traucējumi, ādas izsitumi
- vilkvaina Paradums skatīties atpakaļ
- tikums Paradums, arī tradīcija
- tiņģība Paradums, ieraža
- iedaža Paradums, raksturs
- udača Paradums, veiksme
- paņēmiens Paradums; arī maniere
- novadīties Parādus izlīdzināt
- parādraksts Parādzīme
- paredzināt Paradzināt
- paraphasia Parafāzija
- parafrāzija Parafāzijas veids, raksturīga nesakarīgu teikumu veidošana, nekārtīgi saliekot vārdus
- parapherna Paraferna
- decerācija Parafīna daļas izņemšana no audiem, kas gatavoti mikroskopiskai apskatei
- parafīnterapija Parafīna izmantošana ārstniecībā; termoterapijas veids
- paraforms Paraformaldehīds - formaldehīda polimēru maisījums
- pārfrāzējums Parafrāze - kāda literāra vai muzikāla darba, temata brīvs pārstrādājums
- PY Paragvaja, valsts divburtu kods
- Paragvajas Republika Paragvaja, valsts pilnais nosaukums ("República del Paraguay" / "Tetã Paraguái")
- PRY Paragvaja, valsts trīsburtu kods
- Ilex paraguariensis Paragvajas akmeņozols
- Amambaja Paragvajas departaments (_Amambay_), atrodas valsts austrumu daļā, robežojas ar Kanindeģu, Sanpedro un Konsepsjonas departamentu, kā arī ar Brazīliju
- Asunsjona Paragvajas galvaspilsēta (_Asunción_), atrodas Paragvajas upes kreisajā krastā, valsts vienīgā lielpilsēta, 507000 iedzīvotāju (2007. g.), upes osta
- Pilkomajo Paragvajas labā krasta pieteka Bolīvijā, Paragvajas un Argentīnas robežupe (sp. val. "Pilcomayo"), garums - 1200 km, sākas Centrālajos Andos, grīvā Paragvajas galvaspilsēta Asunjona; Pilkomaja
- Paragvaja Paragvajas Republika - valsts Dienvidamerikas centrālajā daļā (sp. val. "Paraguay"), platība - 406752 kvadrātkilometri, 6375800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Asunsjona, administratīvais iedalījums - 17 departamentu un 1 galvaspilsētas distrikts, robežojas ar Bolīviju, Brazīliju un Argentīnu
- Altoparana Paragvajas Republikas departaments, atrodas valsts austrumos, robežojas ar Itapvas, Kaasapas, Kaagvasu un Kanindeģu departamentu, kā arī ar Brazīliju un Argentīnu
- Altoparagvaja Paragvajas Republikas departaments, atrodas valsts ziemeļos un ziemeļaustrumos, robežojas ar Konsepsjonas, Presidente Aljesa un Bokerona departamentu, kā arī ar Bolīviju un Brazīliju
- mate Paragvajas tēja - smaržīgs atspirdzinošs dzēriens no speciāli apstrādātām mūžzaļa krūma (ko arī sauc par mati) lapām
- pakreņķēties Paraizēties, pabēdāties; paīgnoties
- durbuļāt Parāk ilgi nodarboties ar kādu lietu
- litosteons Parakmeņojies kauls
- pakast Parakņāt
- parakāt Parakņāt
- pačukāt Parakņāt, pabakstīt
- parakāties Parakņāties
- pašnakarēt Parakņāties (ko meklējot)
- pašņakarēties Parakņāties (ko meklējot)
- pajaukties Parakņāties (kur, pa kurieni), parasti meklējot ko
- pačukāties Parakņāties, pabakstīties
- pavaņķēt Parakņāties, pajaukt, pavandīt
- indosēšana Parakstīšanās dokumenta, piem., čeka, otrā pusē, līdz ar to nododot to citai personai
- pakrustoties Parakstīšanās vietā vilkt krustu
- paskrīvēt Parakstīt
- pakrustot Parakstīt (kādu dokumentu) pievienojot krustu paraksta vietā
- pasarakstīties Parakstīties
- rakstīties Parakstīties
- blankovekselis Parakstīts, bet ar attiecīgo tekstu neaizpildīts vekselis
- vipuļs Paraksts par dzīves vietas nemainīšanu
- leģenda Paraksts, paskaidrojums (kartei, plānam, attēlam)
- autogrāfs Paraksts, pašrocīgs ieraksts (grāmatā, uz ģīmetnes u. tml.)
- pakasinēt Parakt (kartupeļus)
- pakast Parakt (kartupeļus)
- pasarukšināties Parakt, parakņāties
- pasarakties Parakties (apakšā)
- Paraka Paraku, pilsēta Beninā
- parāls Parālā metode - mācīšana, attīstot sākotnēji apgūto
- paralakss Paralakse
- parallakse Paralakse
- parallakss Paralakse
- protokols HIPPI paralēlā augstas veiktspējas saskarne (angļu "High-Performance Parallel Interface")
- kordiljeras Paralēlas kalnu grēdas kopā ar ielejām (ieplakām) un plato, kas stiepjas vienā virzienā
- parallēle Paralēle
- parallēlepipeds Paralēlepipēds
- plātiski Paralēli
- protofibrillas Paralēli ejoši pavedieni muskuļu miofibrillās
- šķērsstāpelis Paralēli krastam izvietots stāpelis
- līdztekus Paralēli, līdzās (atrasties, būt izveidotam)
- līdztekus Paralēli, līdzās, ieblakām (virzīties)
- parallēlisms Paralēlisms
- paralēlisms Paralelitāte - tas, ka plaknē esošas taisnes vai telpā esošas plaknes savstarpēji nekrustojas vai pilnīgi sakrīt
- parallēlograms Paralelograms
- taisnstūris Paralelograms, kam visi leņķi ir taisni
- rombs Paralelograms, kam visu malu garums ir vienāds
- paralelogramveidīgs Paralelogramveida
- līdzakšs Paralēls
- parallēls Paralēls
- paralēlstars Paralēls stars
- līmenisks Paralēls Zemes virsmai; horizontāls
- horizontāls Paralēls Zemes virsmai; līmenisks
- parallēlopipeds Paralēlskaldnis
- parallēlplāksnis Paralēlskaldnis
- paralēlepipēds Paralēlskaldnis - ģeometrisks ķermenis, kura visas skaldnes ir paralelogrami
- romboedrs Paralēlskaldnis, kam visas skaldnes ir rombi
- paratonija Paralīzes veids, kad ir noteiktas muskuļu grupas hipertonija un tās antagonistu hipotonija
- atjemt Paralizēt
- noņemt Paralizēt (ķermeni, tā daļas)
- daraut Paralizēt (ķermeņa daļu)
- blefaroptoze Paralizēta augšējā plakstiņa noslīdējums
- lēmēts Paralizēts
- tizls Paralizēts, kropls; arī vārgs, nevarīgs
- aizgrābts Paralizēts, pamiris, sitiena ķerts, krampjos sarauts
- pamiris Paralizēts, sastindzis
- Paramariba Paramaribo, Surinamas galvaspilsēta
- parameniscits Parameniska iekaisums
- parameniscīts Parameniska iekaisums
- ģeokods Parametrs, kas parāda ģeogrāfiskā objekta telpisko novietojumu pēc adreses, pasta koda, koordinātām vai cita, viennozīmīga kodējuma
- nominālais parametrs parametrs, ko noteikusi izgatavotājrūpnīca savam ražojumam. Parasti tas ir strukturālais vai diagnostiskais parametrs jaunai mašīnai
- Paranapanema Paranapaneima - upe Brazīlijā
- Riugrandi Paranas satekupe Brazīlijā (port. val. "Rio Grande"), garums - 1230 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Mantikeiras grēdā
- panarama Paranoja
- eidētika Paranormālu apziņas parādību aplūkojums
- paranthropus Parantropi
- paralimpiāde Paraolimpiāde
- paraolimpiāde Paraolimpiskās spēles - olimpiskajām spēlēm līdzvērtīgas sacensības cilvēkiem ar dažādiem traucējumiem; paralimpiāde
- paraolimpietis Paraolimpisko spēļu dalībnieks
- paralimpisks Paraolimpisks
- parāpuļāties Parāpāties
- parāpulēt Parāpāties
- baziparahromatīns Paraplastīna bazofilā daļa
- Parapoļska Parapoļskas ieplaka - atrodas Krievijā, Kamčatkas novadā, starp Penžinas grēdu un Korjaku kalnieni, garums - 425 km, augstums - pārsvarā 150-200 m, purvi, ezeri, tundra, pundura ciedrupriežu audzes
- parāpāt Parāpot (zem kā, kādā virzienā)
- parāpuļāt Parāpot (zem kā, kādā virzienā)
- aprāpāt Parāpot zem kā
- paraproteinēmija Paraproteīni asinīs, kurus atrod dažu patoloģisku stāvokļu, piem., plazmocitomas, gadījumā
- psī Parapsiholoģijā - hipotētiska cilvēkiem un dzīvniekiem kopīga spēja, ar kuru mēdz izskaidrot ektrasensorisko uztveri un citas paranormālas parādības
- metapsihika Parapsiholoģija un okultisms, zināšanas par savdabīgām psihiskām un fiziskām parādībām, kas izpaužas dažu cilvēku spējā gan iegūt nenormālā veidā dažādas ziņas, gan likt priekšmetiem kustēties bez pieskaršanās un panākt citus neparastus fiziskus efektus
- aprāpties Parāpties zem kā
- paratrēzija Parartrēma, nepilnīgs izmežģījums
- paraseksuālais Paraseksuālais cikls - dažu sēņu somatisko šūnu kodolu saplūšana un gēnu rekombinācija; haploidālajiem somatisko šūnu kodoliem saplūstot, veidojas diploidālas šūnas, kuras mitozē zaudē hromosomas un haplodizējas
- skip Parasi atkārtojumā, kādu glāstot
- paprast Parast
- silene Parastā alksnene
- apsa Parastā apse ("Populus tremula")
- bārbala Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
- bārbaļa Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
- bārbaliņš Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
- bārbere Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
- berberi Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
- berberica Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
- berberice Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
- berberīce Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
- berberiņš Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
- berberis Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
- burbaliņi Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
- skābārkslis Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
- skābērkšķis Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
- vilkogas Parastā beladonna jeb melnā velnoga ("Atropa belladona")
- batvene Parastā biete ("Beta vulgaris")
- buraks Parastā biete ("Beta vulgaris")
- buroks Parastā biete ("Beta vulgaris")
- svikls Parastā biete ("Beta vulgaris")
- krevelis Parastā bisīte
- ķerpulis Parastā bisīte ("Gyromitra esculenta", senāk "Morchella esculenta")
- pēterīši Parastā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
- celmine Parastā celmene ("Armillara mellea")
- vardene Parastā cirvene ("Alisma plantago-aquatica"), daudzgadīgs lakstaugs
- vardenes Parastā cirvene ("Alisma plantago-aquatica"), daudzgadīgs lakstaugs
- kristallcukurs Parastā cukura šķirne, ko iegūst tieši no labi tīrītas biešu cukura sulas, ietvaicējot, kristallizējot, attīrot no sīrupa un žāvējot
- kropi Parastā dille - diļļu suga ("Anethum graveolens")
- iepa Parastā efeja ("Hedera helix")
- pīzekle Parastā egle ("Picea abies")
- salakšne Parastā egle ("Picea abies")
- čūskegle Parastā egle ar īpatnēji izlocītiem un nedaudz zarotiem dzinumiem, kas atgādina čūskas
- papari Parastā ērgļpaparde ("Pteridium aquilinum", senāk "Pteris aquilina")
- gaīline Parastā gailene ("Cantharellus cibarius")
- gobe Parastā goba ("Ulmus glabra")
- vīksna Parastā goba ("Ulmus glabra")
- vīksnis Parastā goba ("Ulmus glabra")
- īva Parastā ieva ("Padus racemosa")
- īveņa Parastā ieva ("Padus racemosa")
- smarže Parastā ieva ("Padus racemosa")
- žīdauka Parastā ieva ("Prunus padus")
- žīdavs Parastā ieva ("Prunus padus")
- girbas Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- ģirbe Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- irbenājs Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- irbinājs Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- irbines Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- irūbene Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- irūbiņa Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- jirbene Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- jirbine Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- kāsalakoks Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- kāsalkoks Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- kāsene Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- kāsens Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- kāšens Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- kāsis Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- kāsulis Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- kazenājs Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- kleiders Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- krustozoliņi Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- mīkliņš Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- pankokpliedars Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- pankokplieders Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- pliedars Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- pliederpenkoks Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- plieders Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- putakslis Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- putākslis Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- putene Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- pūtenes Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- putens Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- putine Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- putinis Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- putukšļi Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- šnēballe Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- sniegbāle Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- sniegbaltīte Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- sniegpika Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- suņplieders Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- īveskoks Parastā īve ("Taxus baccata")
- pabērza Parastā īve ("Taxus baccata")
- paegle Parastā īve ("Taxus baccata")
- platpaegle Parastā īve ("Taxus baccata")
- platpaegļi Parastā īve ("Taxus baccata")
- platpaeglis Parastā īve ("Taxus baccata")
- pleikšķene Parastā jeb platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris", senāk "Silene inflata")
- jujuba Parastā jujuba - pabērzu dzimtas zizifu ģints suga - kaillapu zizifs ("Ziziphus jujuba"), ērkšķains krūms, kas aug Dienvidaustrumu Āzijas kalnu rajonos, Kaukāzā un Vidusāzijā, izplatības rajonos tiek kultivēts kā augļu krūms, Latvijā introducēts
- sievumētra Parastā kaķumētra ("Nepeta cataria")
- ūdrājas Parastā kaķumētra ("Nepeta cataria")
- ūdrāji Parastā kaķumētra ("Nepeta cataria")
- kalavājs Parastā kalme ("Acorus calamus")
- kalaveji Parastā kalme ("Acorus calamus")
- kalavijs Parastā kalme ("Acorus calamus")
- kalavīri Parastā kalme ("Acorus calamus")
- kallas Parastā kalme ("Acorus calamus")
- kalma Parastā kalme ("Acorus calamus")
- kalmi Parastā kalme ("Acorus calamus")
- kalmis Parastā kalme ("Acorus calamus")
- kalmji Parastā kalme ("Acorus calamus")
- kalva Parastā kalme ("Acorus calamus")
- kalvars Parastā kalme ("Acorus calamus")
- kalve Parastā kalme ("Acorus calamus")
- kalvene Parastā kalme ("Acorus calamus")
- kalveri Parastā kalme ("Acorus calamus")
- kalves Parastā kalme ("Acorus calamus")
- kalvi Parastā kalme ("Acorus calamus")
- kalvis Parastā kalme ("Acorus calamus")
- kalvji Parastā kalme ("Acorus calamus")
- karele Parastā kalme ("Acorus calamus")
- kolmi Parastā kalme ("Acorus calamus")
- ongusti Parastā kalme ("Acorus calamus")
- skalbe Parastā kalme ("Acorus calamus")
- škalbe Parastā kalme ("Acorus calamus")
- skalbes Parastā kalme ("Acorus calamus")
- škalbes Parastā kalme ("Acorus calamus")
- skalbi Parastā kalme ("Acorus calamus")
- šķalbi Parastā kalme ("Acorus calamus")
- skalbji Parastā kalme ("Acorus calamus")
- skalpji Parastā kalme ("Acorus calamus")
- skalps Parastā kalme ("Acorus calamus")
- skāpes Parastā kalme ("Acorus calamus")
- šķelbes Parastā kalme ("Acorus calamus")
- šķelbi Parastā kalme ("Acorus calamus")
- šķelpa Parastā kalme ("Acorus calamus")
- šķelpas Parastā kalme ("Acorus calamus")
- šķelpes Parastā kalme ("Acorus calamus")
- šķelpi Parastā kalme ("Acorus calamus")
- šķelpis Parastā kalme ("Acorus calamus")
- šķelpji Parastā kalme ("Acorus calamus")
- šķelpsne Parastā kalme ("Acorus calamus")
- ciesa Parastā kamolzāle ("Dactylis glomerata")
- kamoļazāle Parastā kamolzāle ("Dactylis glomerata")
- kamoliņš Parastā kamolzāle ("Dactylis glomerata")
- kamoliņzāle Parastā kamolzāle ("Dactylis glomerata")
- kamulzāle Parastā kamolzāle ("Dactylis glomerata")
- smilga Parastā kamolzāle ("Dactylis glomerata")
- žubursmilga Parastā kamolzāle ("Dactylis glomerata")
- kļavkoks Parastā kļava ("Acer platanoides")
- kļavs Parastā kļava ("Acer platanoides")
- kļevs Parastā kļava ("Acer platanoides")
- gailiņi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- govmēlīte Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- ieleje Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- kreimelene Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- kreimelīte Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- kreimenīte Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- kreimine Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- krejmene Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- lakši Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- landari Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- landiši Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- landišs Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- landuši Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- landusis Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- lilija Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- lilijas Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- maiglehens Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- maijpuķītes Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- maijpulkstenīši Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- maijpulkstenīte Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- maijpulkstenītes Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- maijpulkstenītis Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- maipuķe Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- maipuķes Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- maipuķīte Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- maipuķītes Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- maipulksteņi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- maipulksteniņi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- maipulkstenis Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- maipulkstentiņi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- maizvaniņi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- naktsvijolītes Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- spīdele Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- spīdeles Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- spīdene Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- spīdzenāji Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- spīdzene Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- vēžaukļi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- vēžaukliņas Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- vēžaušas Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- vēžauši Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- vēžaustiņa Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- vēžaustiņas Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- vēžaustiņi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- vēzavas Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- vēžavas Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- vēžavi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- vēžokli Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- vēžokļi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- vīnziediņi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- zaķaustiņa Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- zaķaustiņas Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- zaķaustiņi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- zaķauziņa Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- zīdlapas Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- zvaniņi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- maijpuķīte Parastā kreimene ("Convallaria majalis"), daudzgadīgs liliju dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām, baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā
- kreimele Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris")
- kreimules Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris")
- sietavas Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris")
- taucene Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris")
- taucenes Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris")
- taukene Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris")
- taukenes Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris")
- taukuzāle Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris")
- ēdējzāle Parastā krustaine ("Senecio vulgaris")
- krustenes Parastā krustaine ("Senecio vulgaris")
- miķelīši Parastā krustaine ("Senecio vulgaris")
- pēterīši Parastā krustaine ("Senecio vulgaris")
- cūkpipari Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum")
- kumeļpēdiņas Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum")
- kumeļpēdiņš Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum")
- mežpipari Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum")
- palagzde Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum")
- palagzdene Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum")
- palagzdenes Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum")
- palegzdi Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum")
- piparlapas Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum")
- piparnāji Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum")
- pipernājas Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum")
- pipernāji Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum")
- pipernājs Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum")
- čimine Parastā ķimene ("Carum carvi")
- čimini Parastā ķimene ("Carum carvi")
- čimuni Parastā ķimene ("Carum carvi")
- ķēmele Parastā ķimene ("Carum carvi")
- ķēmeles Parastā ķimene ("Carum carvi")
- ķēmenes Parastā ķimene ("Carum carvi")
- ķērmele Parastā ķimene ("Carum carvi")
- ķērmeles Parastā ķimene ("Carum carvi")
- ķiemele Parastā ķimene ("Carum carvi")
- ķiemeles Parastā ķimene ("Carum carvi")
- ķimane Parastā ķimene ("Carum carvi")
- ķimans Parastā ķimene ("Carum carvi")
- ķimelenes Parastā ķimene ("Carum carvi")
- ķimeles Parastā ķimene ("Carum carvi")
- ķimenāji Parastā ķimene ("Carum carvi")
- ķimenājs Parastā ķimene ("Carum carvi")
- ķimeni Parastā ķimene ("Carum carvi")
- ķimeņi Parastā ķimene ("Carum carvi")
- ķimenīte Parastā ķimene ("Carum carvi")
- ķimenītes Parastā ķimene ("Carum carvi")
- ķimens Parastā ķimene ("Carum carvi")
- ķimine Parastā ķimene ("Carum carvi")
- kimini Parastā ķimene ("Carum carvi")
- ķimini Parastā ķimene ("Carum carvi")
- ķimiņi Parastā ķimene ("Carum carvi")
- kiminīši Parastā ķimene ("Carum carvi")
- ķimins Parastā ķimene ("Carum carvi")
- ķinepe Parastā ķimene ("Carum carvi")
- ķimele Parastā ķimene ("Catum carvi")
- lagzda Parastā lazda ("Corylus avellana")
- lagzdas Parastā lazda ("Corylus avellana")
- lagzde Parastā lazda ("Corylus avellana")
- lagzdi Parastā lazda ("Corylus avellana")
- lagzds Parastā lazda ("Corylus avellana")
- lagžu Parastā lazda ("Corylus avellana")
- lazdas Parastā lazda ("Corylus avellana")
- lazde Parastā lazda ("Corylus avellana")
- lazds Parastā lazda ("Corylus avellana")
- legzda Parastā lazda ("Corylus avellana")
- legzde Parastā lazda ("Corylus avellana")
- legzdi Parastā lazda ("Corylus avellana")
- legzdkoks Parastā lazda ("Corylus avellana")
- legzdkrūms Parastā lazda ("Corylus avellana")
- legzds Parastā lazda ("Corylus avellana")
- lezda Parastā lazda ("Corylus avellana")
- lezds Parastā lazda ("Corylus avellana")
- logzds Parastā lazda ("Corylus avellana")
- lēpa Parastā mazlēpe ("Hydrocharis morsus")
- lāčķekars Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
- mīklene Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
- miltenāji Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
- miltenes Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
- miltenmētra Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
- miltiņmētra Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
- siltenājs Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
- smilktenāji Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
- smilktenājs Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
- smilktene Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
- smiltenāji Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
- smiltenājs Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
- smiltene Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
- spengalaji Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
- spengalāji Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
- spengalājs Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
- spengalis Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
- spengals Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
- speņģelāji Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
- mirta Parastā mirte ("Myrtus communis")
- mirtes Parastā mirte ("Myrtus communis")
- mizložņa Parastā mizložņa
- vakuummunīcija Parastā munīcija, kuras darbības pamatā ir tilpumsprādziena parādības
- kurlausīte Parastā mušmire
- naslis Parastā niedre ("Phragmites australis", senāk "Phragmites communis")
- našļi Parastā niedre ("Phragmites communis")
- niedola Parastā niedre ("Phragmites communis")
- mendrs Parastā niedre ("Pragmites communis", senāk "Arundo phragmites")
- nīdres Parastā niedre ("Pragmites communis")
- niedaļa Parastā niedre ("Pragmites communis")
- niedoļa Parastā niedre ("Pragmites communis")
- niedolis Parastā niedre ("Pragmites communis")
- niedols Parastā niedre ("Pragmites communis")
- ņiedra Parastā niedre ("Pragmites communis")
- ņiedre Parastā niedre ("Pragmites communis")
- niedrs Parastā niedre ("Pragmites communis")
- sauskauļi Parastā niedre ("Pragmites communis")
- spīles Parastā niedre ("Pragmites communis")
- stiebrs Parastā niedre ("Pragmites communis")
- trīcene Parastā niedre ("Pragmites communis")
- akelei Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
- aklenes Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
- aklenīte Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
- aklenītes Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
- akles Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
- aklītis Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
- akvileja Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
- akvilejas Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
- biķerīši Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
- bolderīši Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
- bolderjāņi Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
- buldurjāņi Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
- buldurjānis Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
- ērglene Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
- gailene Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
- gaiļpietes Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
- kāsītis Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
- kasits Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
- kazītis Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
- kurpītes Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
- lūkkurpīte Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
- ozoliņš Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
- plunduris Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
- podiņi Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
- puķozoliņš Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
- pukstenīts Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
- pūtlapa Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
- pūtlūpa Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
- tūtlapa Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
- tūtlape Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
- tūtlapes Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
- zvaneres Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
- zvaniņi Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
- zvaniņš Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
- kazīts Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris"), kas aug brīvā dabā arī Latvijā, līdz 40 cm augsts augs stāvu, zarotu stublāju ar vairākiem nokareniem lieliem ziliem ziediem; audzē arī kā krāšņumaugu
- ļukkurpīte Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris"); aklenīte - bieži sastopama nezāle
- pērkoni Parastā pērkonene ("Erysimum cheiranthoides")
- liepene Parastā pienaine ("Lactarius trivialis")
- paraaskorbīnskābe Parastā pīlādža zaļos augļos atrodama skābe, kas nomāc dažādu patogēno sēņu un baktēriju attīstību
- sunine Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare", senāk "Chrysanthemum leucanthemum")
- asinspuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- babene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- babenīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- balgalve Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- balgalvis Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- balpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- baltaispuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- baltāpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- baltgalvis Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- baltpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- bebene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- cirtumpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- gaigalas Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- govmīkšas Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- govmīza Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- govmīža Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- grietiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- grietīna Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- grietiņas Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- ilzene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- ilzīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- ilzītes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- kaijpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- kaipuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- kaļķpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- kumele Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- kumelene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- kumeles Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- kumeliņi Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- kumelīši Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- kumelītes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- kumelītis Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- laukkumeliņš Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- laukmargrietiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- margrieta Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- margrietas Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- margrieti Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- margrietiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- margrietīna Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- mārgrietiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- margrietiņas Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- margrietiņš Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- margrita Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- margritīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- mārīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- mēslpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- mīlpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- peipiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- peipine Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- piepine Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- pīpenes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- pīpens Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- pīpiene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- pīpine Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- pļavpuķiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- popi Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- pūdampuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- pūdējumpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- pūdējumpuķes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- pūdēmpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- ramaška Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- ramoliņš Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- ramūni Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- romaška Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- romuleņi Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- romulītis Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- romuls Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- rūtkumele Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- saulstarīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- sierene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- sierenīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- sierenītes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- sūdpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- sūdpuķes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- tīrumpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- žagatene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- ziemele Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- ziemeļzīle Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- zirgkumelene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- zirgkumeliņi Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- zirgkumeliņš Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- zirgkumelītes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- zirgkumlene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
- plaukšis Parastā plaukšķene ("Silene vulgaris")
- pūsline Parastā plaukšķene ("Silene vulgaris")
- balzamkārkls Parastā purvmirte ("Myrica gale")
- balzāmpumpuri Parastā purvmirte ("Myrica gale")
- mirika Parastā purvmirte ("Myrica gale")
- pabērze Parastā purvmirte ("Myrica gale")
- pabērzis Parastā purvmirte ("Myrica gale")
- pabērzs Parastā purvmirte ("Myrica gale")
- pars Parastā purvmirte ("Myrica gale")
- virsāji Parastā purvmirte ("Myrica gale")
- virses Parastā purvmirte ("Myrica gale")
- pors Parastā purvmirte ("Myrica gale"), krūmaugs līdz 1,25 m augstumā, divdīgļlapis, stipri zarots un lapots, ar spēcīgu balzamisku smaržu; blusu kārkls, purva balzams; lielie vāverāji; aug jūrmalas rajonā kūdras purvos un purvainās meža pļavās
- dzīpars Parastā raudene ("Origanum vulgare")
- labdūšas Parastā raudene ("Origanum vulgare")
- māteszāle Parastā raudene ("Origanum vulgare")
- rauda Parastā raudene ("Origanum vulgare")
- raudas Parastā raudene ("Origanum vulgare")
- raude Parastā raudene ("Origanum vulgare")
- raudes Parastā raudene ("Origanum vulgare")
- sarkane Parastā raudene ("Origanum vulgare")
- sarkanes Parastā raudene ("Origanum vulgare")
- rudzupuķe Parastā rudzupuķe - kurvjziežu dzimtas dzelzeņu ģints suga ("Centaurea cyanus"), lakstaugs ar koši ziliem, retāk sārtiem ziediem
- rūte Parastā rūta ("Ruta graveolens")
- rūtele Parastā rūta ("Ruta graveolens")
- rūtes Parastā rūta ("Ruta graveolens")
- vīnrūte Parastā rūta ("Ruta graveolens")
- papardes Parastā saldsaknīte ("Polypodium vulgare")
- rumenes Parastā saldsaknīte ("Polypodium vulgare")
- riemenes Parastā saldsaknīte ("Polypodium vulgare"), satopama lapu un skuju koku mežos pie koku stumbriem, arī uz mūriem, klintīs un citur augošas papardes ar ļoti smalki sadalītām vēdekļa lapiņām un senāk ārstniecībā pret klepu lietotu saknāju
- sekstene Parastā sekstaine ("Cynosurus cristatus")
- sekstenes Parastā sekstaine ("Cynosurus cristatus")
- suņaste Parastā sekstaine ("Cynosurus cristatus")
- paparde Parastā sievpaparde ("Anthyrium filix-fenina")
- meduspuķe Parastā sirmene ("Berteroa incana")
- sirmenes Parastā sirmene ("Berteroa incana")
- sirmķēra Parastā sirmene ("Berteroa incana")
- ēdamskārbiņa Parastā skābene ("Rumex acetosa")
- gāds Parastā skābene ("Rumex acetosa")
- skābenes Parastā skābene ("Rumex acetosa")
- skābenīte Parastā skābene ("Rumex acetosa")
- skābine Parastā skābene ("Rumex acetosa")
- skābines Parastā skābene ("Rumex acetosa")
- skujainis Parastā skujene ("Hippuris vulgaris")
- tabaka Parastā smaržzāle ("Anthoxanthum odoratum")
- tabāka Parastā smaržzāle ("Anthoxanthum odoratum")
- tabakzāle Parastā smaržzāle ("Anthoxanthum odoratum")
- skordatūra Parastā stīgu instrumentu skaņojuma īpaša, partitūrā norādīta pagaidu izmaiņa, kas atvieglo dažu akordu un intervālu atskaņojumu, pārveido instrumenta diapazonu, tembru un skaņas stiprumu
- asiņzāle Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
- bārkstenes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
- cekuliņi Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
- cūkziepes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
- darvene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
- degutpuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
- dzeguzene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
- dzeguzespuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
- guntenes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
- kaķactiņa Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
- kaķactiņas Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
- lapsene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
- lapsenes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
- lipene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
- mēļupuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
- mušmires Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
- piķene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
- sirdszāle Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
- skarene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
- spuldze Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
- spulgnaglene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
- stārķenes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
- sveķelene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
- sveķenīte Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
- sviķele Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
- sviķene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
- sviķlīze Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
- sviķpuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
- sviķpuķes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
- ugunspuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
- ugunspuķes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
- ugunspuķītes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
- vaizdiķis Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
- vaizdiks Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
- viskarija Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
- žīdbārzdiņa Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
- zīdene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
- ziepene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
- ziepenīte Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
- ziepenītes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
- raganpuķe Parastā sveķene; arī pļavu spulgnaglene
- dihloretiķskābe Parastā temperatūrā bezkrāsains šķidrums, zemākās temperatūrās kristalizējas; šķīst ūdenī un alkoholā; kodināšanas līdzeklis
- blusenes Parastā trīsene ("Briza media")
- blusiņa Parastā trīsene ("Briza media")
- blusīna Parastā trīsene ("Briza media")
- blusiņas Parastā trīsene ("Briza media")
- drebekļa Parastā trīsene ("Briza media")
- drebekļi Parastā trīsene ("Briza media")
- drebēkļi Parastā trīsene ("Briza media")
- drebeklis Parastā trīsene ("Briza media")
- drebēklis Parastā trīsene ("Briza media")
- drebuliņi Parastā trīsene ("Briza media")
- drebulis Parastā trīsene ("Briza media")
- drebulīši Parastā trīsene ("Briza media")
- drudžazāle Parastā trīsene ("Briza media")
- drudzene Parastā trīsene ("Briza media")
- graudzāles Parastā trīsene ("Briza media")
- kaņepe Parastā trīsene ("Briza media")
- kaņepīte Parastā trīsene ("Briza media")
- lāčauza Parastā trīsene ("Briza media")
- mūsiņas Parastā trīsene ("Briza media")
- sirsniņas Parastā trīsene ("Briza media")
- trīceklīši Parastā trīsene ("Briza media")
- trīcene Parastā trīsene ("Briza media")
- trīculītis Parastā trīsene ("Briza media")
- trīsenīte Parastā trīsene ("Briza media")
- trīsulis Parastā trīsene ("Briza media")
- vanagputraimi Parastā trīsene ("Briza media")
- vanagvizuļi Parastā trīsene ("Briza media")
- vārnputraimi Parastā trīsene ("Briza media")
- vējauzas Parastā trīsene ("Briza media")
- vējkaņepīte Parastā trīsene ("Briza media")
- vizuļi Parastā trīsene ("Briza media")
- vizuliņi Parastā trīsene ("Briza media")
- vizuliņš Parastā trīsene ("Briza media")
- vizulis Parastā trīsene ("Briza media")
- vizulīši Parastā trīsene ("Briza media")
- vizulītes Parastā trīsene ("Briza media")
- zaķauzeņas Parastā trīsene ("Briza media")
- zosauzas Parastā trīsene ("Briza media")
- zvārgulītis Parastā trīsene ("Briza media")
- zvirksnis Parastā trīsene ("Briza media")
- bubriņoga Parastā upene ("Ribes nigrum")
- mencka Parastā vēdzele ("Lota lota", senāk "Lotus vulgaris", arī "Gadus lota")
- vibukne Parastā vībotne
- matuļi Parastā vībotne ("Artemisia vulgaris")
- vērmele Parastā vībotne ("Artemisia vulgaris")
- vīpotne Parastā vībotne ("Artemisia vulgaris")
- efemera Parastā viendienas muša
- vigriezis Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria", senāk "Spiraea filipendula")
- vidgriezis Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria", senāk "Spiraea ulmaria")
- vīdrieksne Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria", senāk "Spiraea ulmaria")
- vigristgaila Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria", senāk "Spiraea ulmaria")
- vigriests Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria", senāk "Ulmaria pentapetala")
- graizeszāle Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- lēdzirknīte Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- leidzirkne Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- mātene Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- medonīca Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- pliderkšņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vedriekši Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vedriekšņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīderksne Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- viderksnīte Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vidgrieži Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīdirkši Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīdirkšnas Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīdirkšnes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīdirkšņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīdrēksne Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīdrekšņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīdrēkšņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vidrēksnis Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīdriekša Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīdriekši Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīdriekšņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīdrikši Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīdrikšņas Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīdrīksne Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīdrikšņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīdrīkste Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīdriži Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vidzirgsnes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vidzirkņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vidzirksne Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- viedrīkši Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīgrēkši Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīgrēsts Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīgrieksts Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīgriešeņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīgriesis Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīgriešļi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīgriestes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīgriests Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīgriežas Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīgriezene Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīgriezes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīgrieži Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīgriezis Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīgriezīte Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīgriezītis Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīgriezne Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīgrieznes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīgriežnes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīgriežni Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīgriežņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīgrieznis Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vigriezs Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīgrīse Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīgriška Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīgriškas Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīgriški Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīgrīss Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīgrista Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīgriste Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīgristes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīgristis Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīgrists Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīgriža Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīgrižņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīgrīzs Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vijgrieste Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vijgriezes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vijgriezne Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vijgrieznes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vijgriežņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīngrieži Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīrēkšķi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīreksne Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīrēksne Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīrēksnes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīrēksnis Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīrekste Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīrekstes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīrekstis Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīreksts Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīrēksts Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīrieksta Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīriekste Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- vīrieksts Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
- blīgzna Parastā vīksna ("Ulmus laevis")
- šķetra Parastā vīksna ("Ulmus laevis")
- vīksnis Parastā vīksna ("Ulmus laevis")
- čisciki Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
- dāmlini Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
- deviņvīrspēks Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
- drudžzāle Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
- ēdējs Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
- ēdējzāle Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
- govkurpītes Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
- jāņuzāle Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
- laumutiņa Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
- laumutītes Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
- lauvmute Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
- lauvmutīte Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
- liniņi Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
- linīši Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
- māreslini Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
- miroņpuķe Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
- teļapļūkas Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
- vercele Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
- virceles Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
- vīrceles Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
- žultszāle Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
- zvagulis Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
- virzenes Parastā virza ("Stellaria media", senāk "Alsine media")
- zvirgzde Parastā virza ("Stellaria media", senāk "Alsine media")
- cielavene Parastā virza ("Stellaria media")
- cielavenes Parastā virza ("Stellaria media")
- cūktreikne Parastā virza ("Stellaria media")
- staģis Parastā virza ("Stellaria media")
- stuģis Parastā virza ("Stellaria media")
- stūģis Parastā virza ("Stellaria media")
- treikne Parastā virza ("Stellaria media")
- trēkne Parastā virza ("Stellaria media")
- viere Parastā virza ("Stellaria media")
- vijrza Parastā virza ("Stellaria media")
- virgzdzāle Parastā virza ("Stellaria media")
- virzāle Parastā virza ("Stellaria media")
- virzas Parastā virza ("Stellaria media")
- virze Parastā virza ("Stellaria media")
- virzes Parastā virza ("Stellaria media")
- virziņa Parastā virza ("Stellaria media")
- virzs Parastā virza ("Stellaria media")
- žļūga Parastā virza ("Stellaria media")
- žļūģis Parastā virza ("Stellaria media")
- zalktenājs Parastā zalktene ("Daphne mezereum", senāk "Spiraea ulmaria")
- čūskenājs Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
- čūskenes Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
- drudžliepa Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
- dzelsis Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
- dzeltanaji Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
- dzelte Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
- dzeltenāji Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
- dzeltenājs Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
- dzeltene Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
- dzeltenes Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
- dzeltinājs Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
- zalkškociņš Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
- zalksnes Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
- zalkšukārklis Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
- zaļlūciņš Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
- zalša Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
- zalši Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
- zalškociņš Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
- zaltenāji Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
- zaltenājs Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
- zaltinājs Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
- zeltenaji Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
- zeltenāji Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
- zeltenājs Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
- zeltene Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
- zeltinis Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
- dzeltenaji Parastā zeltene ("Lysimachia vulgaris")
- zeltenājs Parastā zeltene ("Lysimachia vulgaris")
- aklis Parastā zeltnātrīte ("Galeobdolon luteum")
- dzeltenes Parastā zeltnātrīte ("Galeobdolon luteum")
- zeltkale Parastā zeltnātrīte ("Galeobdolon luteum")
- zeltnātre Parastā zeltnātrīte ("Galeobdolon luteum")
- zīdaste Parastā zīdaste
- naksnenīca Parastā ziepenīte ("Polygala vulgaris")
- naktinīca Parastā ziepenīte ("Polygala vulgaris")
- naktinīte Parastā ziepenīte ("Polygala vulgaris")
- trūkstelīte Parastā ziepenīte ("Polygala vulgaris")
- boa Parastā žņaudzējčūska ("Constrictor constrictor syn. Boa constrictor"), žņaudzējčūsku dzimtas suga, mīt Centrālamerikas un Dienvidamerikas tropiskajos mežos, līdz 4 m garš rāpulis
- šlirka Parastā žubīte ("Fringilla coelebs")
- žuba Parastā žubīte ("Fringilla coelebs")
- aitenes Parasta, brūnpelēkas krāsas ēdama lapiņsēne
- autosoma Parastā, pāra hromosoma, kas nenosaka dzimumu
- apeinis Parastais apinis ("Humulus lupulus")
- apeins Parastais apinis ("Humulus lupulus")
- apeni Parastais apinis ("Humulus lupulus")
- apeņi Parastais apinis ("Humulus lupulus")
- apēņi Parastais apinis ("Humulus lupulus")
- apiens Parastais apinis ("Humulus lupulus")
- apinīši Parastais apinis ("Humulus lupulus")
- apīnīts Parastais apinis ("Humulus lupulus")
- apins Parastais apinis ("Humulus lupulus")
- apīns Parastais apinis ("Humulus lupulus")
- appiņa Parastais apinis ("Humulus lupulus")
- appiņi Parastais apinis ("Humulus lupulus")
- appīnis Parastais apinis ("Humulus lupulus")
- bikrēslīši Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
- bišāboliņš Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
- biškociņš Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
- biškreitini Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
- biškrēsliņis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
- biškrēslis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
- biškrēsls Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
- bišukrēsliņš Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
- cērmuzāles Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
- čimines Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
- čižma Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
- čižmi Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
- čizmis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
- čizna Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
- čiznis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
- pižma Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
- skreidulis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
- skreiduls Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
- skreitulis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
- vēderzāles Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
- celoblastula Parastais blastulas tips; no blastomēriem sastāvošs pūslītis
- lustuzis Parastais ceriņš
- besakociņš Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
- besakoks Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
- beseņš Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
- besi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
- bezeņi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
- bezi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
- bleideri Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
- cepurītes Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
- cereni Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
- cerenīši Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
- cereņš Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
- ceriene Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
- cerināji Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
- cerinas Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
- cerīnas Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
- cerines Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
- cerini Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
- ceriņi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
- cerīņi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
- ceriņkoks Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
- ceriņkrūms Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
- cerīns Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
- cirele Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
- cireļi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
- cirelīni Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
- cirenāji Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
- cirenes Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
- cirenis Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
- cirinis Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
- cirinīts Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
- ciriņš Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
- ciroņi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
- cirši Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
- cirulini Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
- dzelzene Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
- flēdari Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
- flēderes Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
- flēders Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
- fleidars Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
- fleideri Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
- flīderiņi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
- flīderīši Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
- flīderkrūms Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
- flīders Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
- fliederi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
- kliedari Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
- kliederi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
- klieders Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
- lustūzis Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
- plēders Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
- pleideris Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
- pleiders Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
- plīdēri Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
- pliedari Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
- plieders Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
- pulkstenītes Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
- sirināji Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
- svilpene Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
- zīdene Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
- zilkociņi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
- dagliši Parastais daglītis ("Echium vulgare")
- dzelzszāle Parastais daglītis ("Echium vulgare")
- vilkzobins Parastais daglītis ("Echium vulgare")
- žurkuzāle Parastais daglītis ("Echium vulgare")
- deveņvīraspēcis Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
- deveņvīraspēks Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
- deviņspēks Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
- deviņvīraspēks Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
- deviņvīrpuķe Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
- deviņvīrs Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
- deviņvīrspēks Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
- deviņvīrzieds Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
- deviņzieds Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
- lāčauss Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
- lāčauza Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
- maldsveces Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
- saulessvece Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
- saulesvieši Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
- saulsvece Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
- zvirpis Parastais dižknābis ("Coccothraustes coccothraustes", senāk "Lotia coccothraustes")
- fenchels Parastais fenhelis ("Foeniculum vulgare")
- pienķimens Parastais fenhelis ("Foeniculum vulgare")
- jasmīne Parastais filadelfs ("Philadelphus coronarius")
- jasmīni Parastais filadelfs ("Philadelphus coronarius")
- jasminis Parastais filadelfs ("Philadelphus coronarius")
- jasmīnis Parastais filadelfs ("Philadelphus coronarius")
- jasmins Parastais filadelfs ("Philadelphus coronarius")
- jesmīne Parastais filadelfs ("Philadelphus coronarius")
- jesmiņi Parastais filadelfs ("Philadelphus coronarius")
- jesmins Parastais filadelfs ("Philadelphus coronarius")
- jusmīnes Parastais filadelfs ("Philadelphus coronarius")
- pīpkrūms Parastais filadelfs ("Philadelphus coronarius")
- jasmīns Parastais filadelfs ("Philadelphus coronarius"), krāšņumkrūms ar baltiem, smaržīgiem ziediem; neīstais jasmīns
- brīvsolis Parastais gājiena solis ierindā (kad nav jāievēro ierindas gaitas noteikumi)
- saranča Parastais klejotājsisenis ("Locusta migratorius")
- kaukolis Parastais kokalis ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum")
- kaukoliņš Parastais kokalis ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum"); kaukolis
- kaukols Parastais kokalis ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum"); kaukolis
- kaukoltiņš Parastais kokalis ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum"); kaukolis
- kūkuliņš Parastais kokalis ("Agrostemma githago")
- naktszvaigznīte Parastais kokalis ("Agrostemma githago")
- kovārnis Parastais kovārnis
- krauklis Parastais krauklis ("Corvus corax")
- kazupis Parastais krūklis ("Rhamnus frangula", tagad "Frangula alnus")
- ābols Parastais ķirbis ("Cucurbita pepo")
- arbūzs Parastais ķirbis ("Cucurbita pepo")
- kabači Parastais ķirbis ("Cucurbita pepo")
- ķiberberis Parastais ķirbis ("Cucurbita pepo")
- ķirbīši Parastais ķirbis ("Cucurbita pepo")
- ķirbsis Parastais ķirbis ("Cucurbita pepo")
- putrābols Parastais ķirbis ("Cucurbita pepo")
- putrasābols Parastais ķirbis ("Cucurbita pepo")
- čēpuks Parastais lāčpurnis ("Morchella esculenta")
- čermulis Parastais lāčpurns ("Morchella esculenta")
- ķēpucis Parastais lāčpurns ("Morchella esculenta")
- ķēpuks Parastais lāčpurns ("Morchella esculenta")
- ķēpups Parastais lāčpurns ("Morchella esculenta")
- laukeglīte Parastais mārsils ("Thymus serpyllum")
- knausis Parastais ods ("Culex pipiens")
- knauslis Parastais ods ("Culex pipiens")
- oša Parastais osis ("Fraxinus excelsior")
- oši Parastais osis ("Fraxinus excelsior")
- ošs Parastais osis ("Fraxinus excelsior")
- ošus Parastais osis ("Fraxinus excelsior")
- ozals Parastais ozols ("Quercus robur")
- ozolis Parastais ozols ("Quercus robur")
- ozuls Parastais ozols ("Quercus robur")
- ozulus Parastais ozols ("Quercus robur")
- ūzuls Parastais ozols ("Quercus robur")
- dzeltābele Parastais pabērzs ("Rhamnus cathartica")
- pabērze Parastais pabērzs ("Rhamnus cathartica")
- pabērzis Parastais pabērzs ("Rhamnus cathartica")
- suņābele Parastais pabērzs ("Rhamnus cathartica")
- sunsābele Parastais pabērzs ("Rhamnus cathartica")
- vilkābele Parastais pabērzs ("Rhamnus cathartica")
- paceplītis Parastais paceplītis
- ceplītis Parastais paceplītis ("Troglodytes troglodytes")
- ēči Parastais paeglis ("Juniperus communis")
- ecis Parastais paeglis ("Juniperus communis")
- ēcis Parastais paeglis ("Juniperus communis")
- ērcis Parastais paeglis ("Juniperus communis")
- ērķis Parastais paeglis ("Juniperus communis")
- ēzis Parastais paeglis ("Juniperus communis")
- kadeģis Parastais paeglis ("Juniperus communis")
- kadegs Parastais paeglis ("Juniperus communis")
- kadeķis Parastais paeglis ("Juniperus communis")
- kadiķi Parastais paeglis ("Juniperus communis")
- kadiķītis Parastais paeglis ("Juniperus communis")
- kadiķīts Parastais paeglis ("Juniperus communis")
- kadiķkrūms Parastais paeglis ("Juniperus communis")
- kadiks Parastais paeglis ("Juniperus communis")
- katajs Parastais paeglis ("Juniperus communis")
- kodiģis Parastais paeglis ("Juniperus communis")
- paēgle Parastais paeglis ("Juniperus communis")
- paēgles Parastais paeglis ("Juniperus communis")
- paegļi Parastais paeglis ("Juniperus communis")
- paēglis Parastais paeglis ("Juniperus communis")
- paeglīte Parastais paeglis ("Juniperus communis")
- paeglītis Parastais paeglis ("Juniperus communis")
- paeglīts Parastais paeglis ("Juniperus communis")
- paegls Parastais paeglis ("Juniperus communis")
- paērglis Parastais paeglis ("Juniperus communis")
- pāglis Parastais paeglis ("Juniperus communis")
- pāgulis Parastais paeglis ("Juniperus communis")
- paigle Parastais paeglis ("Juniperus communis")
- paīgle Parastais paeglis ("Juniperus communis")
- paīgļi Parastais paeglis ("Juniperus communis")
- paiglis Parastais paeglis ("Juniperus communis")
- paiglits Parastais paeglis ("Juniperus communis")
- paiglīts Parastais paeglis ("Juniperus communis")
- paigls Parastais paeglis ("Juniperus communis")
- pajagle Parastais paeglis ("Juniperus communis")
- pajaglis Parastais paeglis ("Juniperus communis")
- pajegle Parastais paeglis ("Juniperus communis")
- pajeglis Parastais paeglis ("Juniperus communis")
- pajeglīte Parastais paeglis ("Juniperus communis")
- viecis Parastais paeglis ("Juniperus communis")
- aitašķi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- aitķiemeles Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- aitkriemeles Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- asinsdziras Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- asinsdzīras Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- asinspuķe Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- ašķi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- ašņadziras Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- dzelszāle Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- dzelzzāle Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- dzirenes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- ežapuķe Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- ežapuķes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- ežpuķe Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- gabane Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- indricene Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- indricenes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- ķermelītes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- laukpipari Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- laukpipariņi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- mērpuķe Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- mērpuķes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- papīrene Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- papīrenīte Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- pelašķes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- pelaški Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- pelašķi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- peļašķi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- peļastes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- peļastīte Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- pelēči Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- pelekši Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- pelēkši Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- peleška Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- peleški Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- pelešķi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- pelieši Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- peliška Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- peliškas Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- pelišķi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- pelišķītes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- peluškas Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- peļuškas Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- peluški Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- pelušķi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- pīpenes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- šāpšīri Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- sierenes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- tītardilliņi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- tītarene Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- tītarenes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- tītarine Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- tītarines Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- tītariņi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- tītarīši Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- tītarpuķe Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- tītarpuķes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- tītartēja Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- tītarzāle Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- tītarzāles Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- žinžārņa Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- žiužaiņa Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- žiužārņa Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- živžāņa Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- žūžainas Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- žūžaines Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- žūžaiņi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- žužāne Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- žužāni Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- žužāņi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- žužārne Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- žužārnene Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- žūžaunas Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- žūžaune Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- žūžavne Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- žūžēnes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- žūžēni Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- žūžērne Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- žūžērnes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- žūžērņi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- žūžērns Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- žūžiens Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- žūžainis Parastais pelašķis ("Acillea millefolium")
- bucene Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- bucens Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- cārmaukša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- cārmauža Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- cārmūkša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- cārmūkšas Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- cārmuška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- cārmūska Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- cārmuškas Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- cērmaukša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- čermaukša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- čērmaukša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- cērmauksis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- čērmauksis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- cērmaukslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- čērmaukslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- čērmaukste Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- cērmaukstis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- čērmaukts Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- čērmogža Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- cērmokša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- čermokša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- cērmoksis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- cērmokslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- čērmokste Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- cērmoška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- čērmūgža Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- cermūkša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- cērmukša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- cērmūkša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- čērmūkša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- cērmukšas Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- cērmūksis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- čērmūkšķis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- cērmūkslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- čermūkste Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- čērmūkste Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- čermukstis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- cērmuška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- čermuška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- čērmūska Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- čērmūška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- cērmuškas Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- čermušks Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- ķērmaukša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- ķērmūkša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- ķērmūkšas Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- ķērmuksis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- ķērmūkste Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- ķērmuška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- peleņģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- pīladze Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- pīlādze Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- pīlādzes Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- pīlādži Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- pīladzis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- pīlādzītis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- pīlādzīts Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- pīlādžkoks Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- pīlāgi Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- pīlaģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- pīlāģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- pīlāgkoks Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- pīlags Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- pīlāgs Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- pīlaidži Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- pīlaks Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- pīlaņģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- pīledzis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- pilēģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- pīleģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- pīlēģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- pīlegs Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- pīlēgs Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- pīleņģi Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- pileņģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- pīleņģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- pīlenis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- pīliņģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- pīludzis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- pucans Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- pucene Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- pucenis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- pucenīte Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- pucens Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- puciņš Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- puduris Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- rabins Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- sārmūkša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- sarmuška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- sārmuška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- sārmuškas Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- sārmūškas Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- sērmaukla Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- sermaukša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- sērmaukša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- sērmaukši Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- sērmauksis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- sērmaukška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- sērmaukšļi Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- sērmaukslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- sermaukšs Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- sērmaukšs Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- sērmauša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- sērmauška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- sērmauškis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- sērmoglis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- sērmogslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- sērmoklis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- sermokša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- sērmokša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- sērmokši Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- sērmoksis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- sērmokšķis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- sērmokšļi Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- sermokslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- sērmokslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- sērmokšlis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- sērmoksls Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- sērmoksnis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- sērmoksta Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- sērmolis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- sērmoškis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- sērmuklis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- sērmūklis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- sērmūkša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- sērmūkši Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- sērmuksis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- sērmūksis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- sērmukšķe Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- sērmūkšķis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- sermukslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- sērmukslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- sērmūkslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- sērmūkšlis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- sērmūksls Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- sērmūkšņi Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- sermūkšs Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- sērmūkšs Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- sērmukste Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- sērmūkste Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- sērmukta Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- sērmuska Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- sērmuška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- sērmūska Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- sērmūškas Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- sērmūškis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- sērmūsnis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- sērmūste Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- sermužs Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- spīleņģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia")
- dzeltas Parastais plakanstaipeknis ("Diphasium complanatum")
- dzeltra Parastais plakanstaipeknis ("Diphasium complanatum")
- dzeltre Parastais plakanstaipeknis ("Diphasium complanatum")
- dzeltres Parastais plakanstaipeknis ("Diphasium complanatum")
- staipekļi Parastais plakanstaipeknis ("Diphasium complanatum")
- staipekņi Parastais plakanstaipeknis ("Diphasium complanatum")
- idrīna Parastais plikstiņš
- badikne Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
- badiknis Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
- gankulīte Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
- gankulītes Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
- kazusieriņš Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
- naudulīte Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
- naudulītis Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
- pešķene Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
- pēškenīca Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
- pierškiunīca Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
- plaktine Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
- plaktiņi Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
- plaukinis Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
- plikša Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
- plikši Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
- plikšis Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
- plikšķis Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
- plīkšķis Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
- pliška Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
- trūcene Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
- barbari Parastais rabarbers ("Rheum rhaponticum")
- barbars Parastais rabarbers ("Rheum rhaponticum")
- barberi Parastais rabarbers ("Rheum rhaponticum")
- rabarberis Parastais rabarbers ("Rheum rhaponticum")
- asinszāle Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- brūtīte Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- cūkroze Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- darči Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- dārči Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- jumpravlapa Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- kazuzāle Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- kretēliņš Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- kreteļlapa Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- kreteņlapa Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- kroklapa Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- kroklapas Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- kroķlapas Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- kroķlapiņas Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- kroķulapas Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- krumpūzis Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- podlapiņa Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- rasaspodiņš Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- rasaspuķes Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- rasene Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- rasenīši Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- rasenīte Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- rasenītes Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- raskrēsliņi Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- raskrēsliņš Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- raskrētes Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- raskrētītes Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- rasmas Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- raspodiņš Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- skreteliņa Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- skreteliņi Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- skreteliņš Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- skretēliņš Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- skuteliņš Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- stulpīte Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- sausēdis Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum")
- sausējs Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum")
- sauskaulis Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum")
- saussperdņi Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum")
- saussverdiņi Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum")
- sausvēdis Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum")
- sausvids Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum")
- sausviedis Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum")
- krēķis Parastais sīlis ("Garrulus glandarius")
- sīlis Parastais sīlis ("Garrulus glandarius")
- zīlrozis Parastais sīlis ("Garrulus glandarius")
- baltskabardzis Parastais skābardis ("Carpinus betula")
- skabarda Parastais skābardis ("Carpinus betula")
- skābarde Parastais skābardis ("Carpinus betula")
- skabārdis Parastais skābardis ("Carpinus betula")
- skābardze Parastais skābardis ("Carpinus betula")
- skābarži Parastais skābardis ("Carpinus betula")
- vīksna Parastais skābardis ("Carpinus betula")
- svilpis Parastais svilpis
- zvāpulis Parastais svilpis ("Pyrrhula pyrrhula", senāk "Pyrrhula europaea")
- svilpiņš Parastais svilpis ("Pyrrhula pyrrhula")
- pluszīme Parastais svītru krusts, matemātiskā salikumā saskaitīšanas zīme
- timiāns Parastais timiāns - mārsilu suga ("Thymus vulgaris"), daudzgadīgs lūpziežu dzimtas garšaugs, mūžzaļš puskrūms, dzimtene - Vidusjūras piekraste, Latvijā audzē, bet šeit bieži saziedas ar savvaļā augošo mārsilu, tāpēc jāievēro telpiskā izolācija
- timijans Parastais timiāns ("Thymus vulgaris")
- ūdensstrazds Parastais ūdensstrazds
- vilnene Parastais vilnītis ("Lactarius torminosus")
- vilniņi Parastais vilnītis ("Lactarius torminosus")
- vilnis Parastais vilnītis ("Lactarius torminosus"), sēņu suga
- kazvija Parastais vīteņsausserdis ("Lonicera caprifolium")
- kastainis Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum")
- kastaiņkoks Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum")
- kastanājs Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum")
- kaštani Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum")
- kaštaņi Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum")
- kastanis Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum")
- kastaņkoks Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum")
- kaštans Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum")
- kaštāns Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum")
- kastens Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum")
- krastiņi Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum")
- krastnāji Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum")
- skrastenājs Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum")
- skrastinājs Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum")
- kastaņa Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum"), vasarzaļš koks ar staraini saliktām lapām, baltiem piramīdveidā sakārtotiem ziediem ķekaros vai skarās un brūniem augļiem - pogaļām, ko aptver adatains apvalks
- stāvraksts Parastais, stateniskiem burtiem veidotais iespiedraksts
- ierindnieks Parastais, vienkāršais (kāda darba) veicējs, (kāda kolektīva) loceklis
- brūnakmens Parastākā mangāna rūda; piroluzīts
- acidbutirometrija Parastākais paņēmiens piena tauku % noteikšanā pēc tilpuma; ar sērskābi sadala visas citas piena sastāvdaļas izņemot taukus, kurus izšķīdina ar amilalkoholu, un tad atdala ar centrifugālo spēku
- sepaloīdija Parastās (lapotnes) lapas vai kādas zieda daļas pārveidošanās par kauslapu vai kausam līdzīgu orgānu
- Padus racemosa parastās ievas "Padus avium" nosaukuma sinonīms
- erizimotoksīns Parastās pērkonenes lakstu drogā sastopama viela, kas ir gandrīz divreiz aktīvāka par strofantīnu, bet ar mazāku toksiskumu
- auslīdis Parastās spīļastes ("Forficula auricularia") mitoloģisks nosaukums (uzskatīja, ka auslīžņi uzbrūk gulošam cilvēkam un lien ausīs); ādspārņu suga
- inversija Parastās vārdu kārtas maiņa (piemēram, teikumā)
- cineols Parastās vībotnes lapās sastopama ēteriska eļļa
- padīn Parasti
- solitamente Parasti
- solito Parasti
- striļīt Parasti prasīt cigareti paziņai vai svešam cilvēkam
- palaikam Parasti; arī vienmēr
- integrāllīnija Parasto diferenciālvienādojumu sistēmas atrisinājuma grafiks
- paraža Parasts (kāda cilvēka) darbības, rīcības, izturēšanās veids; arī paradums (1)
- botva Parasts cilvēks (kriminālvides izpratnē)
- pārsauka Parasts lamuvārds, dusmīgs salīdzinājums
- rudakmenis Parasts laukakmens
- rudakmens Parasts laukakmens
- zālenis Parasts maiss
- ūzuss Parasts valodas līdzekļu lietojuma veids tautas valodā, kas ir viens no literārās valodas normu veidošanas (izstrādes) avotiem
- rasts Parasts, ierasts
- pieņemts Parasts, ierasts, vispāratzīts
- ikdienīgs Parasts, ikdienišķs
- habituāls Parasts, kas bieži atkārtojas (aborts, mežģījums)
- ierinda Parasts, vienkāršs
- pūlis Parastu, vienkāršu cilvēku kopums; arī cilvēki bez spilgtām individuālām īpašībām, vidusmēra cilvēki
- tekme Paraša
- tetovēšanās Paraša izrotāt ādu ar ornamentiem
- teknonomija Paraša, ka tēvs, piedzimstot pirmajam dēlam, atsakās viņa labā no saviem amatiem un īpašuma, bet turpina tos pārzināt pirmdzimtā vārdā
- patēst Parāt
- paķīvēt Parāt, pabārt
- uzsaukāt Parāt, pabārt; arī palamāt
- patimerēt Parāt, parīkot, pastrostēt
- PTH Parathormone (angļu "parathormone")
- pasakapāties Parāties
- uzķīvēties Parāties, pabārties
- pasaplēsties Parāties; arī palamāties
- padīkt Paraudāt
- papinkšēt Paraudāt
- papinkšķēt Paraudāt
- papiņņāt Paraudāt
- pasuslāt Paraudāt
- pavēkšt Paraudāt
- pabiūvāt Paraudāt (parasti skaļi)
- papiļļāties Paraudāties
- pavēkšties Paraudāties
- pabimbāties Paraudāties (parasti skaļi)
- pabiūvāties Paraudāties (parasti skaļi)
- paraudzīties Paraudzīt (3); palūkoties (2)
- apskatīties Paraudzīties (lai ko uzmeklētu)
- apskatīties Paraudzīties (visapkārt), lai ko pārredzētu vai ieraudzītu
- parau Paraug
- parūgāties Paraugāties
- paraugpriekšnesums Paraugdemonstrējums
- mudors Paraugs
- pavīze Paraugs
- šnite Paraugs
- priekšzīme Paraugs (izstrādājumam, zīmējumam)
- priekšzīme Paraugs (kādai rīcībai, darbībai, izturēšanās veidam)
- makets Paraugs, kas atspoguļo (topoša darba) saturu un izveidi
- klišeja Paraugs, ko atkārto bez oriģinalitātes
- proplasma Paraugs, māla tēls, pēc kura tēlnieks veido
- prauve Paraugs, mēģinājums
- tips Paraugs, modelis, kam atbilst (priekšmetu, parādību) kopums ar noteiktām īpašībām, pazīmēm; priekšmetu, parādību paveids ar noteiktām īpašībām, pazīmēm
- mēraukla Paraugs, pēc kura ko novērtē vai ar kuru ko salīdzina; arī kritērijs
- šablons Paraugs, pēc kura masveidā izgatavo ko vienādu, citu citam līdzīgu
- eksempls Paraugs, piemērs
- uzrāds Paraugs, piemērs
- paraugtēls Paraugs, piemērs, modelis
- raudzeknis Paraugs, rakstraudzis; piemērs
- parakstene Paraugs, raudzeklis, izšuvumu paraugs
- parakstenis Paraugs, raudzeklis, raksts
- piegrieztne Paraugs, šablons, pēc kura piegriež detaļu (kā, parasti apģērba, apavu) izgatavošanai
- ideaļņiks Paraugs; kas lieliski izdevies
- noraugs Paraugs; pirmavots
- rakstraudzis Paraugs; raksts, musturs, ornaments
- paraugošana Paraugu ņemšana minerālu, iežu, kā arī izr. sastāva un kval. noteikšanai
- pasarausties Parausties (apakšā)
- pieraustīt Paraustīt, mēģināt pievērst uzmanību
- iesibāt Paraustīt, paplucināt (aiz matiem)
- pakulstīties Paraustīties, paplivināties (vējā)
- paraustralopithecuas Paraustralopiteki
- parevēt Paravēt
- lipoksēnija Parazīta aiziešana no saimniekorganisma pirms pilnīgas attīstības sasniegšanas
- saimniekspecifiskums Parazīta vai simbionta spēja sadzīvot tikai ar vienu partnera sugu, rasi vai šķirni
- endofiti Parazītaugi, kas dzīvo citos augos, piem., sēnēs
- paragnāts Parazītauglis, kas piestiprināts laterāli pie autozīta žokļa
- kustoņa Parazitējoši insekti
- liekēdis Parazitējošs dzīvnieks vai augs
- parazitēmija Parazīti (piem., malārijas) asinīs
- ektoparazīti Parazīti, kas pastāvīgi vai īslaicīgi uzturas uz citu dzīvnieku vai cilvēka ķermeņa virsmas un pārtiek, piemēram, no to asinīm, spalvām, matiem
- intrafetācija Parazītiska augļa attīstība autozīta ķermenī
- simska Parazītiska sēne "Polyporus ignarius"
- muskardīna Parazītiska sēne, kas izraisa kukaiņu saslimšanas
- plākškatas Parazītiska sēne, kas rada ievu un plūmju augļu slimības
- plākškata Parazītiska somiņsēne ("Taphrina pruni") uz ievām un plūmēm, rada tipisko augļu (kauleņu) vietā pākšveida augļus
- sānkonuss Parazītiskais konuss - jauns vulkāns uz centrālā vulkāna nogāzes
- hlamīdijas Parazītiskas baktērijas, dažādu slimību ierosinātājas
- ķimpis Parazītiskas sēnes "Polyporus ignarius" piepes pie lapu koku stumbriem, retāk celmiem
- ķimpene Parazītiskas sēnes, ģints "Polyporus" piepes pie lapu koku stumbriem, retāk celmiem
- hitridijsēnes Parazītiskas vai saprotrofiskas būtnes ("Chytridiomycota"), kuru ķermenis ir vienšūnas protoplasts vai vāji attīstīts taloms (micēlijs), mīt ūdenī, uz sauszemes, gan uz augiem gan dzīvniekiem
- penesis Parazītiskās vilka zobu sēnes sklerocijs (pats vilka zobs rudzu vārpā)
- kustoņi Parazītiski kukaiņi
- organozoji Parazītiskie dzīvnieki, kas uzturas orgānos, piem., muskuļu trihīnas, finnas u. c.
- helminti Parazītiskie tārpi, kas cilvēku, dzīvnieku un augu organismā ierosina helmintozes
- epidermofiti Parazītisko nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints, kuras ierosina ādas un nagu slimību, bet neskar matu folikulus
- pustula Parazītisko sēņu sporu veidojoša orgānu kopa spilventiņu vai garoziņu veidā uz bojātajiem augiem
- verminoze Parazītisko tārpu ierosināta slimība
- verminācija Parazītisko tārpu vairošanās
- henēgija Parazītisko vienšūņu dzeļsporaiņu tipa gļotsporaiņu klases ģints ("Henneguya")
- miksīdija Parazītisko vienšūņu dzeļsporaiņu tipa gļotsporaiņu klases ģints ("Myxidium")
- miksobola Parazītisko vienšūņu dzeļsporaiņu tipa gļotsporaiņu klases ģints ("Myxobolus")
- gļotsporainis Parazītisko vienšūņu sporaiņu tipa klase ("Myxosporidia"), zivju, retāk abinieku un rāpuļu audu un orgānu parazīti
- blakts Parazītisks asinssūcējs kukainis ar asu, nepatīkamu smaku
- kustonis Parazītisks kukainis
- riketsija Parazītisks lodveida vai nūjiņveida mikroorganisms, kam ir kopīgas pazīmes gan ar vīrusiem, gan ar baktērijām un kas vairojas tikai dzīvās šūnās, pieder pie rindas "Rikettsiales" dzimtas "Rickettsiacae" ģints "Rickettsia"
- mikroparazīts Parazītisks mikroorganisms
- paratrofija Parazītisks mīkroorgansmu barošanās veids
- eksotrofs Parazītisks organisms, kas apmetas uz tā organisma virsmas, kurš viņu baro
- plasmodijs Parazītisks organisms, kas ir par cēloni malārijai
- citozojs Parazītisks protozojs, kas dzīvo šūnā
- paratrofisks Parazītisks; tāds, kas barojas no dzīviem organismiem vai saliktiem proteīniem
- blusa Parazītisku bezspārnu kukaiņu kārta ("Aphaniptera, Siphonaptera") ar sāniski plakanu ķermeni, reducētiem spārniem un garām, spēcīgām pakaļkājām \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 39 sugas, iespējams, ka ir \~50 sugu
- invāzija Parazītisku dzīvnieku ieperināšanās organismā
- posmsnuķaiņi Parazītisku kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas sastāv no posmaina snuķa un duramiem sariem; šīs kārtas kukaiņi
- epidermofitoni Parazītisku mikroskopisku sēņu ģints, kas ierosina ādas un nagu saslimšanu, bet neskar matu folikulus
- gregarinaria Parazītisku pirmdzīvnieku kārta
- dientamēba Parazītisku protozoju ģints, kuru nepatogēna amēbu suga "Dientamoeba fragilis" atrasta cilvēka lokzarnā
- strongylidae Parazītisku tārpu dzimta nematodu klasē, vairākas sugas pazīstami un bīstami dzīvnieku un cilvēka parazīti
- ankilostoma Parazītisku tārpu ģints nematodu klasē; parazitē divpadsmitpirkstu zarnā, piestiprinoties pie gļotādas; oliņas ar izkārnījumiem nokļūst augsnē, kur no tām attīstās kāpuri; trešās stadijas kāpuri iekļūst cilvēka organismā caur ādu vai ar dzeramo ūdeni un zarnās sasniedz dzimumgatavību
- akantocefaļi Parazītisku tārpu klase, kas dzīvo zivju, putnu un zīdītāju zarnās, līdzīgi cērmēm, bet atšķiras ar ievelkamu snuķi
- heterēcisms Parazītisma forma, kurā dažādas attīstības stadijas notiek dažādos saimniekos, piem., ehinkoks parazitē sunī lenteņa stadijā, bet cilvēkā - cistas stadijā
- psithyrus Parazītkamenes
- parazītkrāteri Parazītkonusi
- ksenoloģija Parazitoloģijas nozare, kas pētī attiecības starp parazītiem un to saimniekiem (starpsaimniekiem, definitīvajiem saimniekiem)
- arahnoentomoloģija Parazitoloģijas nozare, kas pētī ērces un kukaiņus
- nematoloģija Parazitoloģijas nozare, kas pētī veltņtārpus
- parazitologs Parazitoloģijas speciālists
- ksenozīts Parazīts svešā, tam neparastā orgānā vai saimniekā
- endoparazīts Parazīts, kas dzīvo citu dzīvnieku un augu (saimnieku) ķermenī un pārtiek no to dzīvajiem audiem
- makroparazīts Parazīts, kas redzams ar neapbruņotu aci
- pusparazīts Parazīts, kas var dzīvot un baroties arī brīvi, ārpus saimnieka organisma
- veltēdājs Parazīts, liekēdis, dīkdienis
- veltēdējs Parazīts, liekēdis, dīkdienis
- veltēdis Parazīts, liekēdis, dīkdienis
- haustorija Parazītsēņu šūnu izaugums, kas iespiežas tā auga šūnās, kuru parazīts apsēdis
- ehinorinhs Parazītskrāpju suga; sastopami mugurkaulnieku un cilvēka zarnās, sagādā lielas sāpes
- lebia Parazītskrejvaboles
- cīņa Parazītu iznīcināšana, apkarošana
- rhipiphoridae Parazītvaboļu dzimta
- metoecus Parazītvaboļu dzimtas ģints
- pelecotoma Parazītvaboļu dzimtas ģints
- parazoa Parazoji
- pajuksma Paraža
- pajūksma Paraža
- paraša Paraža (1)
- paraša Paraža (2)
- ūzus Paraža (īpaši studentu korporācijās)
- ūzuss Paraža (īpaši studentu korporācijās)
- avunkulāts Paraža (senajiem ģermāņiem, senajiem grieķiem un dažām citām tautām) uzturēt sevišķi ciešus radniecības sakarus starp mātesbrāli un māsasdēlu; mātesbrālim par savu māsasdēlu jārūpējas vairāk nekā par paša dēlu (jāsniedz viņam palīdzība, jāatstāj mantojums u. c.); matriarhāta palieka
- pamaša Paraža, ieradums
- ģieda Paraža, ieraža
- ģiedums Paraža, ieraža
- kuvāda Paraža, ka pēc bērna dzemdībām tēvs liekas gultā un uzņemas kopt bērnu, ko parasti dara māte
- sororāts Paraža, kur vīram pēc sievas nāves ir tiesības vai pienākums apprecēt viņas māsu
- uzuss Paraža, paradums
- kārtība Paraža, paradums, tradīcija
- rumeles Paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni
- rumelēšanās Paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni
- rumulēšanās Paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni
- kuvāde Paraža, saskaņā ar kuru dzemdētājas sievietes vīrs ievēro vairākus rituālus aizliegumus un nereti imitē dzemdības
- teknonīmija Paraža, saskaņā ar kuru pēc bērna piedzimšanas tā vecāki iegūst jaunus personvārdus, kas tieši norāda uz viņiem kā konkrētā bērna vecākiem
- endokanibālisms Paraža, saskaņā ar kuru piederīgie bēru rituāla laikā apēd savu mirušo radinieku vai grupas locekli
- amitāts Paraža, saskaņā ar kuru tēvamāsai pret brāļabērniem ir īpaši pienākumi un rituālas saistības - kad tie ir piedzimuši, kad sasnieguši pubertāti un kad stājas laulībā
- amats Paraža, tikums; arī niķis
- perestroika Pārbūve - ekonomiskās un politiskās sistēmas reformēšanas politika un prakse Padomju Savienībā 20. gs. 80. gadu 2. pusē; pārkārtošanās
- PAo2 Parciālais skābekļa spiediens alveolās (angļu "partial alveolar oxygen tension")
- Pao2 Parciālais skābekļa spiediens arteriālajās asinīs (angļu "partial arterial oxygen tension")
- PTT Parciālais tromboplastin laiks (angļu "partial thromboplastin time")
- pardau Pardao
- šerafins Pardao
- serafims Pardao - portugāļu Austrumindijas sudraba monēta
- paredze Paredzējums
- providentia Paredzēšana; gādība
- noģaubt Paredzēt
- gaidīt Paredzēt (ko iespējamu)
- sagaidīt Paredzēt (ko iespējamu); būt sagatavotam (uz ko iespējamu)
- domāt Paredzēt kādam nolūkam
- kriminalizēt Paredzēt kriminālatbildību (par kaut ko)
- pravietot Paredzēt nākotni un svinīgi, pārliecinoši paziņot paredzējumus; arī pareģot
- ieprogrammēt Paredzēt, iecerēt
- programmēt Paredzēt, iecerēt
- nospraust kursu Paredzēt, izplānot darbības virzienu (parasti politikā)
- nodomāt Paredzēt, nolemt, arī iecerēt (parasti ko veikt, darīt)
- aizskārst Paredzēt; aptvert, saprast
- uzdevums Paredzētā (piemēram, rīka, iekārtas, vielas) funkcija, darbība
- atlikšana Paredzētā pasākuma pārcelšana uz vēlāku laiku
- nolūks Paredzētais, nodomātais, sasniedzamais (rīcības, darbības) rezultāts
- providencija Paredzība, apdomība, iepriekšēja gādība, Dieva zina un gādība
- aizparedzēties Paredzot aizfantazēties līdz kam neticamam
- pārrēķināties Paredzot, apsverot kļūdīties
- paregs Parega, paredze
- paregons Paregs
- pastellēt Paregulēt
- dievradzīte Pareģe
- paradzeņa Pareģe
- sibilla Pareģe (senajā Grieķijā, senajā Romā)
- paragana Pareģe, zīlniece
- žīņauka Pareģe, zīlniece
- paragane Pareģe, zīlniece; paragana
- paragone Pareģe, zīlniece; paragana
- paregone Pareģe, zīlniece; paragana
- paragons Pareģis
- paredzis Pareģis
- paregonis Pareģis
- pareģons Pareģis
- pareģotājs Pareģis
- parēgs Pareģis
- reģene Pareģis
- reģis Pareģis
- zīlētājs Pareģis
- zīlmanis Pareģis
- pareģonis Pareģis (1)
- pareģonis Pareģis (2)
- hauruspekss Pareģis romiešu reliģijā, kurš pareģoja nākotni, aplūkojot upurētu dzīvnieku iekšas; sākotnēji šie pareģi bija etruski
- pako Pareģis, pūšļotājs Andu reģiona pirmatnējās reliģijās
- haruspekss Pareģis, zīlēšanas speciālists, kas pareģoja pēc aitu vai mājputnu aknām
- šīne Pareģis, zīlnieks
- dievredzis Pareģis, zīlnieks, burvis zintnieks
- dievreģis Pareģis, zīlnieks, burvis zintnieks
- paregojums Pareģojums
- stihomantija Pareģošana ar izteicieniem vai dzejas rindām, kam senos laikos ņēmuši Homēra, Vergilija u. c. rindas, bet vēlāk arī Bībeles pantus u. c.
- kristallomantija Pareģošana ar kristālu (lodi, spoguli)
- krītomantija Pareģošana ar miežu graudiem
- botanomantija Pareģošana dedzinot dažādu augu lapas, koku zarus un ārstniecības augus
- nekromantija Pareģošana izsaucot mirušos, lai uzzinātu no viņiem nākotni
- kēromantija Pareģošana lejot ūdenī izkausētu vasku
- hepatomantija Pareģošana pēc aitu vai mājputnu aknām
- onomantija Pareģošana pēc cilvēka vārda burtiem vai patskaņiem vai burtu skaitliskās vērtības
- kapnomantija Pareģošana pēc dūmiem, kas no seniem laikiem vedama sakarā ar ziedošanu
- skiamantija Pareģošana pēc ēnas
- bibliomantija Pareģošana pēc grāmatas teksta, nejauši (uz laimi) uzšķirot kādu vietu
- stolizomantija Pareģošana pēc ģērbšanās dažādiem gadījumiem vai nepareizībām
- melomantija Pareģošana pēc netīšām kāda ķermeņa locekļu kustībām
- brontoskopija Pareģošana pēc pērkona skaņām
- hidromantija Pareģošana pēc ūdens, piemēram, vērojot iemestā akmens radīto ūdens ņirboņu, diegā iesieta gredzena iemērkšanu traukā ar ūdeni u. tml.
- plastromantija Pareģošana pēc ugunī karsētas bruņurupuča bruņas saplaisājuma zīmējumiem
- osteomantija Pareģošana pēc vērša pleca lāpstiņas kaula, to karsējot ugunī un interpretējot saplaisājuma zīmējumu
- keraunomantija Pareģošana pēc zibens vērošanas
- dafnomantija Pareģošana vērojot degošas lauru lapas
- aritmomantija Pareģošana, minēšana pēc skaitļiem
- mantika Pareģošanas māksla, zīlēšana
- iezīlēt Pareģot
- paregāt Pareģot
- praviešot Pareģot
- zīlēties Pareģot, nodarboties ar zīlēšanu
- delgt Pareģot, pasludināt
- gaišas acis Pareiza izpratne, pieeja (kādā jautājumā)
- atslēga Pareizā pieeja, veids, kas ļauj piekļūt (kam), izprast, apgūt, atrisināt (ko)
- dezorientācija Pareiza priekšstata zaudēšana par laiku un telpu
- eupraksija Pareiza, laba un taisnīga darbība, Sokrāta filozofijā viens no tikumības principiem; Aristoteļa ētikā tikumiskās darbības mērķis
- dermatogramma Pareizāk elektrodermatogramma, elektrofizioloģijas metode veģetatīvās nervu sistēmas funkcionālā stāvokļa pētīšanai, nosakot ādas pretestību līdzstrāvai
- asintaksija Pareizas embrionālās attīstības traucējums
- bereiters Pareizas jāšanas un zirgu iejādes apmācītājs
- glītraksts Pareizas, glītas rakstīšanas paņēmienu kopums
- pareizai Pareizi
- ritīgi Pareizi
- ortocentrisks Pareizi centrēts, piem., optisks stikls, kura viduspunkts atbilst zīlītes vidum
- nostādīt uz kājām Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību)
- uzstutēt uz kājām Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību)
- uzvest uz ceļa Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību)
- saprast Pareizi uztvert (zīmju, vārdu, izteikumu u. tml.) nozīmi, saturu
- labiski Pareizi, kārtīgi
- zošpēdiņas Pareizrakstības zīmes, ko lieto atkārtotu teikumu sākumā un beigās
- paraizs Pareizs
- pareizi Pareizs
- valīds Pareizs - tāds (par slēdzienu), kurā galaspriedums no premisām tiešām izriet; tāds (par formulu), kas ir patiess jebkurā interpretācijā
- sinklītisms Pareizs bērna galviņas stāvoklis dzemdību ceļos, ar bultas šuvi vidū starp simfīzi un krustu kaula izcilni
- patiesība Pareizs īstenības atspoguļojums
- ortotrofija Pareizs, normāls barošanās process
- ikls Pareizs, pienācīgs, kārtīgs
- krievticība Pareizticība
- ortodoksija Pareizticība
- pareizticīgais Pareizticības piekritējs
- pareizticīgo baznīca Pareizticības reliģiskajam kultam paredzēta baznīca
- pareizticīgo baznīca Pareizticības reliģisko organizāciju kopums
- protohierejs Pareizticīgā baznīcā - virspriesteris; galvenais garīdznieks pie kādas baznīcas; par īpašiem nopelniem garīdzniekam piešķirts goda tituls
- krievi Pareizticīgais
- pareiznieks Pareizticīgais
- pravaslavnais Pareizticīgais
- konsistorija Pareizticīgajā baznīcā - eparhijas bīskapam, arhibīskapam, metropolītam pakļauta iestāde
- pastoforijs Pareizticīgajā baznīcā - sakristeja; dievmaizītes kapsula
- katisma Pareizticīgajā baznīcā īsa liturģiska himna, ko dzied ortrosa laikā
- katisma Pareizticīgajā baznīcā katra no divpadsmit daļām, kurās ir iedalīta psalmu grāmata
- āgiasma Pareizticīgajiem kristiešiem - pirms svētkiem, ko parasti svin 6. (19.) janvārī, pieminot Jēzus kristīšanu, iesvētīts ūdens
- ekumeniskais patriarhs Pareizticīgās baznīcas galva, Stambulas (Konstantinopoles) patriarhs
- nalojs Pareizticīgiem augsts galdiņš 4 kājām ar ieslīpu plāksni, kur uzliek Bībeli un krustu
- pannihida Pareizticīgiem dvēseles aizlūgums; panihida
- metropolīts Pareizticīgo baznīcā - augstākā garīgā amatpersona pēc patriarha
- vikārs Pareizticīgo baznīcā - bīskaps, augstāka garīdznieka (piemēram, arhibīskapa) vietnieks vai palīgs eparhijas pārvaldīšanā
- orars Pareizticīgo baznīcā - diakona tērpa piederums: gara, ar krustiem izšūta lente, ko diakons nēsā pār kreiso plecu, bet arhidiakons - krustveidīgi pār abiem pleciem
- laura Pareizticīgo baznīcā - liels un īpaši nozīmīgs vīriešu klosteris
- litija Pareizticīgo baznīcā dievkalpojuma daļa, ko notur pa nakti pirms svētkiem; īss dievkalpojums, līķi no mājām nesot, arī nelaiķa pieminēšana baznīcā
- naoss Pareizticīgo baznīcā iegarenā daļa no galvenajām ieejas durvīm līdz altārim
- tropars Pareizticīgo baznīcā īpaša svētku dziesma, kurā izteikta svinamā notikuma nozīme
- patriarhs Pareizticīgo baznīcas augstākais garīdznieks (vairākās zemēs)
- Miņeja Pareizticīgo baznīcas dievkalpojumu grāmata, kas saturiski sadalīta pa mēnešiem; aprakstītas mainīgās dievkalpojumu daļas, kā arī ietverti svēto dzīves apraksti un lūgšanas; Menaione
- Menaione Pareizticīgo baznīcas dievkalpojumu grāmata, kas saturiski sadalīta pa mēnešiem; aprakstītas mainīgās dievkalpojumu daļas, kā arī ietverti svēto dzīves apraksti un lūgšanas; Miņeja
- vadžu raksts Pareizticīgo baznīcas dziedājumu pieraksts (Krievijā līdz 17. gadsimtam)
- kamilavka Pareizticīgo baznīcas garīdznieku un mūku cilindriskas formas galvassega; kamelavhions
- kamelavhions Pareizticīgo baznīcas garīdznieku un mūku cilindriskas formas galvassega; kamilavka
- pareizticīgs Pareizticīgo baznīcas loceklis; pareizticības piekritējs
- eksarhs Pareizticīgo baznīcas novada vai patstāvīgas baznīcas galva
- ktitors Pareizticīgo baznīcas vecākais
- omofors Pareizticīgo garīdznieku tērpa dala, dvieļa veidā, kuru apliek ap kamiešiem un ap kaklu un kura gali nolaižas uz krūtīm un muguras
- igumens Pareizticīgo klostera priekšnieks
- hlisti Pareizticīgo kristiešu sekta; radās 17. gs. b. Krievijā, noliedz garīdzniecību, svētos, baznīcas svētās grāmatas, atzīst cilvēku spēju stāties tiešos sakaros ar Svēto Garu un tā iemiesošanos konkrētos cilvēkos
- prokimens Pareizticīgo liturģijas terminoloģijā bībeles pants, ko nolasa dievkalpojumā pirms apustuļa lekcijas, lai paskaidrotu attiecīgās svinamās dienas nozīmi
- ikonoborci Pareizticīgo sekta, kas neatzīst svētbilžu pielūgšanu un notur dievkalpojumus nevis baznīcā, bet brīvā dabā
- skufija Pareizticīgo svētnieku amata cepure, apaļa ar apaļu virsu, mēļa samta, kuru piešķir kā atzinības balvu pēc noteiktiem garīgā amatā teicami nokalpotiem gadiem, valkājama kā privātajā dzīvē, tā dievkalpojumos
- klobuks Pareizticīgo un Grieķu Katoļu baznīcā augstākās garīdzniecības galvassega
- ambons Pareizticīgo un katoļu baznīcā - paaugstinājums no kura lasa Svētos Rakstus
- īstticīgs Pareizticīgs
- krievinieks Pareizticīgs latvietis
- glītrakstīšana Pareizu rakstīšanas paņēmienu kopums; attiecīgais mācību priekšmets
- pareizīgums Pareizums
- skutozaurs Parejazauru grupas perma perioda reptilis; tā mugura bija klāta ar kaula vairodziņiem; vairāki skutozauru skeleti atrasti Daugavas baseinā
- palēst Parēķināt
- parandans Paremdens
- parāndāns Paremdens
- parimdans Paremdens
- parenchima Parenhīma - organisma šūniņu pamataudi
- sūcējparenhīma Parenhīma, kuras šūnām ir raksturīga sūkšanas funkcija
- parenhimatīts Parenhīmas iekaisums
- parentalia Parentāliji
- leikocitoterapija Parenterāla leikocītu ievadīšana
- līkāns Paresna koka kārts, ar ko saspiež siena vezumu no pļavas
- vimba Paresna rīkste
- vembele Paresna rīkste, žagars
- vembelis Paresna rīkste, žagars
- gurste Paresna saite no salmiem
- pieļipas Paresninājumi slikti savērptā dzijā
- dermatosoma Paresninājums katra vārpstas pavediena ekvatora apvidū šūnas dalīšanās procesā
- kuņģis Paresninājums, negludums (dzijā, pavedienā)
- porga Paresninātā daļa, nobeigums (priekšmetam); (naglas) galviņa
- resgalis Paresninātais stumbra, stiebra gals pie pamatnes (kokam, stiebraugam); daļa (kokmateriālam), ko veido šāds gals
- papills Paresns
- paruņķīgs Paresns
- resnīgs Paresns
- drukns Paresns (augums, ķermenis, ķermeņa daļa)
- žeberis Paresns koks ar apcirstiem īsiem zariem (zārdu veidošanai), arī (parasti zaraina) maiksts, zarains sprungulis
- žeperis Paresns koks ar apcirstiem īsiem zariem (zārdu veidošanai), arī (parasti zaraina) maiksts, zarains sprungulis
- žeperklis Paresns koks ar apcirstiem īsiem zariem (zārdu veidošanai), arī (parasti zaraina) maiksts, zarains sprungulis
- bluķis Paresns, apaļš koks vadmalas velšanai
- dūšīgs Paresns, korpulents
- stempis Paresns, maza auguma bērns vai zirgs; resns, lēns, neveikls cilvēks
- boms Paresns, pagarš, parasti nodarināts, koks; resna koka kārts
- bomis Paresns, pagarš, parasti nodarināts, koks; resna koka kārts (piemēram, smaguma celšanai, balstam)
- pabrangs Paresns, patukls
- stompīgs Paresns, smagnējs, neveikls
- miesīgs Paresns, tukls (par cilvēku)
- akantestēzija Parestētiska durstīšanas sajūta
- klāpāt Paretai labībai nogulties gar zemi, kamēr atsevišķi stiebri vēl stāv kājās
- paretām Paretam
- putnnadži Paretam pļavās kultivēts tauriņziežu augs, putnu nagus atgādinošām pākstīm
- pareši Pareti
- paretai Pareti (attālumā)
- parēnināt Paretināt
- parēns Parets
- paskrajš Parets
- šķestrs Parets
- šķetrs Parets
- hidroparēze Parēze kopā ar tūsku, raksturīga beriberi slimības gadījumā
- parfait Parfē - saldais ēdiens no franču virtuves: saldējuma, augļu, putukrējuma, saldās mērces (sīrupa), cepumu u. c. kārtojums, ko pasniedz iegarenā vāzē
- zāles Parfimērijas izstrādājumi; smaržas
- parībenēt Parībināt
- paplēsināt Parīdīt
- papucināt Parīdīt
- pacuināt Parīdīt (suni)
- pacujināt Parīdīt (suni)
- perikardioskopija Parietālā perikarda un epikarda vizualizācija, izmantojot pārvietojamu šķiedroptisko bronhoskopu vai endoskopu
- apikolīze Parietalās pleiras atdalīšana no krūšu sienas plaušu galotnes apvidū plaušu audu saspiešanas nolūkā; lieto plaušu tuberkulozes terapijā, ja galotnē ir kaverna
- pakamandavāt Parīkot
- papravīt Parīkot, pieskatīt
- pariktēt Parīkot; norīkot
- parindināt Parimdinēt
- zemrindenis Parindenis
- Pariņasa Pariņasa rags - Parinjasa rags
- paripinēt Paripināt
- apripināt Paripināt zem kā
- paripāt Paripot
- paripenēt Paripot
- paripinēt Paripot
- paripuļāt Paripot
- apripot Paripot zem kā
- apripināties Paripot zem kaut kā
- paripot Paripoties
- pārrubuļi Paris rubļu
- leersia Parīsi
- pairīt Parīt
- pairītā Parīt
- pairītu Parīt
- parītdien Parīt 2
- vienvērte Paritāte
- parītdiene Parītdiena
- paripot Paritēt
- patārkavāt Parīvēt (piemēram, sakņaugus)
- odeions Parīzē kāds teātris
- Trokadero Parīzē Sēnas labajā krastā 1877. g. uzbūvēta izstāžu pils
- PNA Parīzes anatomiskā nomenklatūra
- Bastīlija Parīzes cietoksnis (14.-18. gs.), kurā atradās valsts cietums; viens no Francijas absolūtisma balstiem; 1789. g. 14. jūlijā, kad sākās Lielā franču revolūcija, sacēlusies tauta to ieņēma un sagrāva
- federāti Parīzes Komūnas bruņoto spēku kareivji un virsnieki 1871. gadā
- komunārs Parīzes Komūnas dalībnieks 1871
- Parīzes savienība Parīzes konvencijas dalībvalstu savienība
- nabisti Parīzes mākslinieku postimpresionistu grupējums 19. gs. beigās; daiļradei raksturīga reliģisko un mitoloģisko tēmu izmantošana, simbolisma iezīmes
- Parīzes komūna Parīzes pilsētas pašpārvaldes institūcija Lielās franču revolūcijas laikā no 1789. gada līdz 1794. gadam
- Parca Parka (lat. val. "Parcae") romiešu mitoloģijā, nāves dievība, kura pārgrieza dzīves pavedienu
- parka Parkas
- parķets Parkets
- hemiparkinsonisms Parkinsonisma simptomi ķermeņa vienā pusē
- parka Parks
- Algonkinu provinces parks parks Kanādā (_Algonquin Provincial Park_), Ontārio provinces dienvidaustrumos
- Haidparks Parks Londonā ("Hyde Park"), uz ziemeļiem no Temzas, atvērts sabiedrībai 1635. g., šeit atrodas t. s. "oratoru stūris", kur var uzstāties ar runu jebkurš cilvēks
- Esplanāde Parks Rīgā, atrodas starp K. Valdemāra ielu, Elizabetes ielu, Brīvības bulvāri un O. Kalpaka bulvāri, kas ir daļa 18. gs. izveidotās brīvās zonas ap Rīgu - esplanādes
- Almedāla Parks Visbijā ("Almedalen"), Gotlandē (Zviedrija), kur kopš 1980. g. vasarās tiek turētas politiskas runas
- parkstēt Parkšķēt
- ķurbināt Parkšķēt (par putnu)
- pāršķināt Parkšķināt
- karkšināt Parkšķināt, klabināt (piemēram, par stārķi)
- kārkšināt Parkšķināt, klabināt (piemēram, par stārķi)
- karkšķināt Parkšķināt, klabināt (piemēram, par stārķi)
- kārkšķināt Parkšķināt, klabināt (piemēram, par stārķi)
- parkšins Parkšķis
- parkšis Parkšķis
- parkveidīgs Parkveida
- parlamentārietis Parlamenta (1) loceklis
- diskontinuitāte Parlamenta atsevišķo sesiju darbības pilnīga nodalīšana un noslēgšana tādā veidā, ka sesiju slēdzot visus nepabeigtos darbus (likumprojektus, interpellācijas, petīcijas u. tml.) uzskata par izbeigtiem; nākošā sesija var atgriezties pie tiem tikai tad, ja tos no jauna iesniedz, pie tam sāk caurlūkošanu pilnīgi no jauna
- bundesrāts Parlamenta augšpalāta Austrijā
- bundesrāts Parlamenta augšpalāta Vācijā, kuras locekļi ir zemju pārstāvji
- senāts Parlamenta augšpalāta vai viena no līdztiesīgām palātām (vairākās valstīs)
- hp Parlamenta ēka (angļu "Hause of Parliament")
- stūrtings Parlamenta nosaukums Norvēģijā, stortings
- adrese Parlamenta palātas atbilde uz monarha teikto troņa runu
- henserds Parlamenta protokolu nosaukums Anglijā
- hansard Parlamenta protokolu nosaukums Anglijā; henserds
- prorogācija Parlamenta sesijas atlikšana uz laiku
- legislatūra Parlamenta sinonīms juridiskajā un politiskajā literatūrā
- landstings Parlamenta tipa pašvaldība Ālandu salās (Somijā)
- spīkeris Parlamenta, tā palātas priekšsēdētājs
- spīkers Parlamenta, tā palātas priekšsēdētājs
- PA Parlamentārā asambleja (kopā ar apzīmētāju: EDSO PA)
- parlamentārisks Parlamentārs 1
- parlamentārietis Parlamentārs 2
- parlamente Parlaments
- landtāgs Parlaments Lihtenšteinā
- reichstāgs Parlaments Vācijā
- reihstāgs Parlaments Vācijā; ēka Berlīnē, kurā darbojas Vācijas parlaments
- parlante Parlando
- skupčina Parlementa, tautas priekšstāvības iestādes otrās palātas nosaukums Serbijā (agrāk arī Dienvidslāvijā)
- parmsiers Parmas siers
- parmelia Parmēlijas - asku ķērpju klases lekanoru rindas parmēliju dzimtas ģints
- parmeliopsis Parmēliju dzimtas ģints
- platismatia Parmēliju dzimtas ģints
- smalkā parmēlija parmēliju ģints ķērpju suga ("Parmelia elegantula"), izplatīta uz platlapu kokiem mitrākās vietās, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
- nabveida parmēlija parmēliju ģints ķērpju suga (“Parmelia omphalodes”), kas sastopama uz akmeņiem, dažreiz uz smilšainas augsnes, retāk uz sūnām un kokiem; Latvijā sastopama reti, aizsargājama, atrasta Slīterē un Mazsalacā
- rievainā parmēlija parmēliju suga ("Parmelia sulcata"), tās lapoņa virspuse tīmekļaina, ar rievveidīgiem sorāļiem
- kausveida parmēlija parmēliju suga ("Parmelia acetabulum"), Latvijā sastopama reti, ir aizsargājama
- brūnmelnā parmēlija parmēliju suga ("Parmelia fuliginosa"), Latvijā sastopama reti, ir aizsargājama
- Mužo parmēlija parmēliju suga ("Parmelia mougeotii"), Latvijā sastopama reti, ir aizsargājama
- klinšu parmēlija parmēliju suga ("Parmelia saxatilis"), Latvijā sastopama bieži, tai lapoņa virspuse ar tumšām, cilindriskām izīdijām, aug gk. uz akmeņiem, bet Baltijas jūras piekrastē palielinātā mitruma dēļ pāriet arī uz koku stumbriem
- ādainā parmēlija parmēliju suga ("Parmelia tiliacea"), Latvijā sastopama reti, ir aizsargājama
- liepu parmelīna parmelīnu suga ("Parmelina tiliacea syn. Parmelia tiliacea"), kas ir reta un aizsargājama, atrasta Turaidā, Līgatnē, Nītaurē, Vestienā, Ļaudonā uz lapkoku stumbriem un koksnes; tai ir ādains, substrātam piegulošs rozetveida vai nenoteiktas formas laponis (diametrs 10—15 cm)
- parmadžāno Parmesans - itāļu cietā siera šķirne
- parmedžano Parmesans - itāļu cietā siera šķirne
- parmezans Parmesans - itāļu cietā siera šķirne
- parobīt Parobot
- parocī Parocē
- paroču Parocīgi, ērti, derīgs, izdevīgs
- paročus Parocīgi, ērti, derīgs, izdevīgs
- patāgs Parocīgs, izdevīgs, ērts
- medīgs Parocīgs, piemērots
- paroce Parocis
- parocenis Parocis
- paroči Paroču
- parociski Paroču
- parok Paroču
- parodists Parodijas (1) autors, izpildītājs
- parodia Parodijas 2
- Aijopajanas parodija parodiju suga ("Parodia ayopayana")
- Portoalegres parodija parodiju suga ("Parodia alacriportana", senāk "Brasilparodia alacriportana")
- smalkā parodija parodiju suga ("Parodia gracilis")
- sīksēklu parodija parodiju suga ("Parodia microsperma", senāk "Parodia sanguiniflora")
- pušķmatu parodija parodiju suga ("Parodia penicillata")
- sarkanīgā parodija parodiju suga ("Parodia rutilans syn. Notocactus rutilans")
- Vēbera parodija parodiju suga ("Parodia weberiana")
- Haselberga parodija parodiju^2^ suga ("Parodia haselbergii syn. Brasilicatus haselbergii ")
- disparodontija Parodonta trofikas traucējumi
- PND Paroksismālā nakts aizdusa (angļu "paroxysmal nocturnal dyspnea")
- PNH Paroksismālā nakts hemoglobinuria (angļu "paroxysmal nocturnal hemoglobinuria")
- gastrosukoreja Paroksismāla rakstura primāra vai sekundāra kuņģa sekrēcijas neiroze: kuņģa hipersekrēcija un bieža kuņģa sulas atvemšana
- laringokrīze Paroksismāli balsenes krampji "tabes dorsalis" gadījumā
- caurlaide Parole
- pasvords Parole (datorā)
- protokols PAP paroles autentificēšanas protokols (angļu "Password Authentication Protocol")
- parombietis Parombas iedzīvotājs
- paronychinoidae Paronihiju apakšdzimta
- padzīvāties Parotaļāties
- parotāties Parotaļāties
- pasakavēties Parotaļāties
- padzīvoties Parotaļāties (par bērniem)
- pajaktēt Parotaļāties (par dzīvniekiem)
- pabumboties Parotaļāties ar bumbu
- pameņģēties Parotaļāties, arī pajokoties, padraiskoties
- pabumbāties Parotaļāties, spēlējot bumbu
- parrotia Parotijas
- parove Parovis - skurstenis, kurā žāvē gaļu
- Jaunpalsa Pārrakums no Palsas līdz Vizlai Smiltenes novada Palsmanes pagastā, izveidots 1960. gados, bija iecerēts novirzīt daļu Palsas ūdeņu, taču Palsa izskaloja tik dziļu gultni, ka visi tās ūdeņi sāka tecēt uz zemāk atrodošos Vizlu, garums - 3 km
- parss Parsa
- pc Parseks (garuma mērvienība astronomijā)
- pārsers Parsētājs
- Parcivals Parsifals
- fravaši Parsismā - cilvēka personiskais sargājošais gars; arī dvēsele
- parss Parsisma piekritējs
- naudžote Parsu iniciācijas ceremonija, kuras laikā bērnam pasniedz kreklu un pavedienu, kas simbolizē "jaunu piedzimšanu" pieauguša cilvēka kārtā
- dasturs Parsu priesteris, kurš ir atbildīgs par rituāliem uguns tempļos un kurš valkā baltu turbānu; šis priestera amats tiek mantots
- Parta Partas valsts - sena vergturu valsts uz dienvidiem un dienvidaustrumiem no Kaspijas jūras 250. g. p. m. ē. - 224. g. m. ē.
- kamolītes Partastā kamolzāle ("Dactylis glomerata")
- partenokarpisks Partenokarps - tāds, kas bez apaugļošanās ražo augļus (bez sēklām)
- autokariogāmija Partenomikse
- partenogāmija Partenomikse
- benuārs Partera ložas teātrī, apakšējā ložu rinda (benuāra ložas)
- JL Partija "Jaunais laiks"
- LC Partija "Latvijas ceļš", dibināta 1993. gadā
- opozīcija Partija (partijas) vai grupa (grupas), kas uzstājas pret valdošo partiju vai pret valdības politiku; šo partiju (grupu) frakcija parlamentā
- sponsorpartija Partija, kas sponsorē (kādu pasākumu)
- centrs Partija, partiju grupējums, kas pēc uzskatiem, programmas, arī pēc vietas parlamentā ieņem stāvokli starp kreisajām un labējām partijām
- partokrāts Partijas elites pārstāvis
- PK Partijas komiteja
- bites Partiju apvienība "Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā"
- kartelis Partiju apvienība vai nolīgums veikt kopīgus pasākumus kādā politiskā jautājumā
- parists partiju apvienības _Attīstībai/Par!_ atbalstītājs
- nizīns pārtikas piedeva E234, konservants, antimikrobiāla viela, Eiropas Parlaments 2003. g. ieteica to nelietot, jo tas cilvēkiem var izraisīt neuzņēmību pret antibiotikām
- kālija alumīnija silikāts pārtikas piedeva E555, pretsalipes viela, iespējamā iedarbība - toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; Eiropas Parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas
- E555 pārtikas uzlabotājs - kālija alumīnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; Eiropas Parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas
- E234 pārtikas uzlabotājs - nizīns, konservants, iespējamā iedarbība - Eiropas Parlaments 2003. gadā ieteica nelietot, var izraisīt neuzņēmību pret antibiotikām
- fon Partikula daudzu vācu uzvārdu priekšā - cēlies no (tādas un tādas muižnieku dzimtas)
- be Partikula pie tagadnes divdabjiem (ar izskaņām "-dams", "-ot"), ko dažkārt lieto, lai norādītu uz divu šķietami nesaderīgu darbību vienlaicīgu izpildi
- nevārds Partikula, prievārds vai interjekcija
- partikularizācija Partikulārisma centienu īstenošana
- partikulārists Partikulārisma piekritējs
- partition Partitūra
- score Partitūra
- spartito Partitūra
- mežavīrs Partizāns
- mežinieks Partizāns
- partizānis Partizāns
- zaļais Partizāns
- geriljero Partizāns Latīņamerikā
- haiduks Partizāns, kas cīnījās pret turku sultāna jūgu (Balkānos, Ungārijā, Moldāvijā no 15. līdz 19. gadsimtam)
- Sučana Partizanska - pilsēta Krievijā, Piejūras novadā, tās nosaukums līdz 1972. g.
- uzglūnēšana Partizānu grupu cīņas elements, kas raksturīgs ar slazdu un slēpņu izmantošanu
- gerilja Partizānu karš Spānijā un Latīņamerikas zemēs; ievērojamākā bija spāņu gerilja (1808.-1814. g.)
- babene Partnere (dejās)
- koppartnerība Partnerība, kas rodas gadījumā, kad īpašumu apvieno personas, kas vienojušās par kopīgu uzņēmumdarbību uz komplementāras (kopīgas) un solidāras īpašuma atbildības principa pamata
- otrinieks Partneris
- partners Partneris
- pretspēlētājs Partneris (skatuves mākslā)
- otrenieks Partneris, kompanjons
- mepartricīns Partricīna metilesteris, pussintētisko makrolīdu antibiotika, antimikotisks un pretprotozoju līdzeklis; lieto maksts un ādas kandidozes ārstēšanā
- norudenes Parudenes, rudens sākums
- baraki Parūka
- parūkots Parūkains
- copfstils Parūkas stils, 18 g. s. otrā pusē vācu zemēs ievadītais arhitektūras virziens, kas uzskatāms par protestu vaļīgā rokoka pārmērībām; raksturo pedantiska vienkāršība un sausa, sastingusi forma
- cotinus Parūkkoki
- parūkstēt Parukstēt
- parokšēt Parukšķēt
- parukšināt Parukšķēt
- parukstēt Parukšķēt
- parekstēt Parukšķēt, parekšķēt
- pasalaistīties Parumulēties
- paruņa Paruna
- proverbijs Paruna, sakāms vārds
- paroimija Parunas un sakāmvārdi, daļa no kuriem sacerēta saistītā (ritmiskā) valodā un ar formulu palīdzību; raksturīgas vārdspēles, atskaņas, asprātība
- TTUL Parunāsimies vēlāk (angļu "talk to you later"; īsziņās)
- parēkot Parunāt
- prikolotsja Parunāt
- papenterēt Parunāt (parasti ko nenozīmīgu)
- nograsīties Parunāt, pakaulēties, apņemties, bet nepirkt (zirgu)
- patolkavāt Parunāt, parunāties
- pagvelzt Parunāt, pastāstīt (ko nenozīmīgu); papļāpāt
- paporkšēt Parunāt, pateikt (ko, parasti neapmierināti, arī neskaidri); arī papļāpāt
- paporkšēties Parunāt, pateikt (ko, parasti neapmierināti, arī neskaidri); arī papļāpāties
- parēkoties Parunāties
- pasarunāties Parunāties
- patokot Parunāties
- pagalandzēt Parunāties, patērzēt
- pagamanīt Parunāties, patērzēt
- pačalot Parunāties, patērzēt daudziem reizē; ātri, jautri parunāt, arī papļāpāt
- padomāt Parūpēties, gādāt (par kādu, par ko)
- audekls Parupja, nekrāsota auduma gabals gleznošanai ar eļļas krāsām
- parupai Parupji (piemēram, malt)
- pitļavāt Parupji bīdelēt
- sapitļavāt Parupji samalt
- parups Parupjš (piemēram, par miltiem); tāds, kas ir cepts no šādiem miltiem
- pitļauka Parupjš bīdelējums
- paružināt Parušināt
- pabikstīt Parušināt (piemēram, ogles)
- paružināties Parušināties
- pačakarēties Parušināties, parakņāties (parasti, ko meklējot)
- Paražu ezers Paružu ezers Ēdoles pagastā
- Parūžu ezers Paružu ezers Ēdoles pagastā
- pāzadziņa Pasaciņa
- atsacīt Pasacīt (ko), atbildēt (uz kāda izteikumu); atteikt
- pārsaka Pasaka
- pāsaga Pasaka
- pasakas Pasaka
- pasaks Pasaka
- paseka Pasaka
- posaka Pasaka
- bimini Pasakaina laimes zeme Amerikā, ko 16. gs. devās meklēt Huans Ponse de Leons
- kraks Pasakains briesmeklis, kurš mītot jūrā ap Norvēģiju un aprijot kuģus
- himaira Pasakains radījums ar lauvas galvu, kazas vidukli un pūķa asti
- passacaglia Pasakalja
- reikāt Pasakas, blēņas stāstīt
- piesaknis Pasaknis
- iemanīties Pasākt (ko darīt)
- pacacnieks Pasaku stāstītājs
- pasacnieks Pasaku stāstītājs
- pelnrušķīte Pasaku tēls - čakla, godīga, grūtā fiziskā darbā izkalpināta pameita
- milzonis Pasaku tēls - ļoti liela, stipra, spēcīga būtne
- pienēdis Pasaku tēls, kas izzīž govis
- laumiņa Pasaku tēls, līdzīgs fejai
- brīnumpasakas Pasaku žanra paveids, pasakas, kurās galvenā sižetiskā līnija saistīta ar pārdabisku spēku darbību
- ferija Pasaku, burvju spēle, krāšņa izrāde
- leiputrija Pasaku, fantāzijas zeme, kurā ir bez darba iegūstama pārpilnība (galvenokārt ēdienu un dzērienu)
- darbība Pasākumi tiesvedībā; kodeksā paredzēto pasākumu realizēšana
- aktivitāte Pasākumi, aktīvu darbību virkne ar noteiktu mērķi
- diskontpolitika Pasākumi, ar kuriem centrālā emisijas banka regulē īstermiņa saistību diskonta procenta lielumu (mainot diskonta procentu, regulē un ietekmē vekseļa kursu, cenu līmeni, naudas apgrozību, ārējo tirdzniecību, uzņēmēju peļņu, brīvo kapitālu ieplūšanu bankā vai valstī)
- radiopretdarbība Pasākumi, kas pretiniekam liedz vai apgrūtina tā radiotehnisko līdzekļu izmantošanu
- darbība Pasākumi, ko darbošanās laikā realizē, piemēram, iestāde, komisija u. tml.
- profilakse Pasākumi, kurus veic, lai novērstu ko nevēlamu (dabā)
- profilakse Pasākumi, kurus veic, lai novērstu ko nevēlamu (sabiedrībā)
- profilakse Pasākumi, kurus veic, lai novērstu vai aizkavētu saslimšanu, arī lai saglabātu un stiprinātu veselību
- profilakse Pasākumi, kurus veic, lai pasargātu (ko) no bojāšanās vai priekšlaicīgas nolietošanās; pārbaude, kuru veic, lai konstatētu, vai (kas) ir lietošanas kārtībā
- uzņēmiens Pasākums
- kvadriennāle Pasākums (piem., izstāde, festivāls), kas notiek reizi četros gados
- triennāle Pasākums (piemēram, izstāde, sacensības), kas notiek reizi trīs gados
- pasene Pasākums (skolā)
- aizsargpasākums Pasākums aizsardzības nodrošināšanai
- govju parāde pasākums publiskās telpas atdzīvināšanai, idejas un parādes pirmsākums meklējams 1998. gadā Šveices pilsētā Cīrihē, kad šveiciešu mākslinieks Paskāls Knaps izgatavoja triju veidu dabiska lieluma stikla šķiedras govis, kas bija domātas publiskai apgleznošanai
- izmēģinājums Pasākums vai pasākumu kopums, kura mērķis ir pārbaudīt (kā) kvalitāti, īpašības, piemērotību (kam); arī eksperiments
- dzela Pasākums, darbība
- avantūra Pasākums, darbība, kuras rezultāti atkarīgi no nejaušības (nevis no attīstības likumsakarībām)
- padarīšana Pasākums, darbība; lieta (2)
- pretpasākums Pasākums, kas ir vērsts (pret ko)
- pēcpusdiena Pasākums, kas noris šādā laikposmā
- papildpasākums Pasākums, kas notiek papildus iepriekš paredzētajam pasākumam
- sanāksme Pasākums, kurā piedalās (parasti vienas un tās pašas profesijas, interešu jomas, darba vietas) personas, personu grupa, lai apspriestu, kā risināt noteiktus (darba, sadzīves u. tml.) jautājumus, arī lai novērtētu iepriekšējo darbību
- laimesspēle Pasākums, notikums, kurā veiksme atkarīga tikai vai galvenokārt no nejaušības
- laimes spēle Pasākums, notikums, kurā veiksme atkarīga tikai vai galvenokārt no nejaušības; laimesspēle (2)
- salāgošana Pasākumu komplekss elektrotehnikā un radiotehnikā, kura nolūks ir panākt, lai no elektriskās strāvas avota uz slodzi varētu pārvadīt maksimālo jaudu
- ūdensapgāde Pasākumu komplekss patērētāju apgādei ar ūdeni
- maskēšanās Pasākumu komplekss pretinieka maldināšanai
- norūdīšanās Pasākumu komplekss, kas palielina organisma pretestību nelabvēlīgiem meteoroloģiskiem faktoriem
- karantīna Pasākumu komplekss, kura mērķis ir novērst infekcijas slimību izplatīšanos
- apgāde Pasākumu kopums (iedzīvotāju, organizāciju) materiālo vajadzību apmierināšanai
- rehabilitācija Pasākumu kopums darbaspēju, veselības atgūšanai (pēc slimošanas, traumas u.tml.)
- kultūrtehnika Pasākumu kopums lauksaimniecībā neizmantojamu zemju pārvēršanai par lauksaimniecībā izmantojamām; arī augsnes ielabošna
- ciltsdarbs Pasākumu kopums mājdzīvnieku šķirņu uzlabošanai un jaunu, ražīgāku šķirņu un ganāmpulku izveidošanai
- psihohigiēna Pasākumu kopums psihisko slimību novēršanai
- agrikultūra Pasākumu kopums zemkopības uzlabošanai, pilnveidošanai
- apdrošināšana Pasākumu kopums, kas aptver mantiska rezerves fonda izveidošanu un šā fonda līdzekļu izmantošanu, lai segtu zaudējumus, kuri radušies nelaimes gadījuma rezultātā (piemēram, īpašuma zaudēšanas vai bojājuma gadījumā)
- higiēna Pasākumu kopums, kas nodrošina cilvēka organisma normālu funkcionēšanu un veselības saglabāšanu
- darbs Pasākumu kopums, kas raksturīgs kādas iestādes, organizācijas u. tml. darbībai
- meliorācija Pasākumu kopums, kura mērķis ir augsnes ielabošana uz ilgāku laiku
- racionalizācija Pasākumu kopums, kuru mērķis ir padarīt (ko, parasti darbību, norisi ražošanā, arī ražošanas produkciju) lietderīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.; šādu pasākumu kopuma realizēšana
- ugunsaizsardzība Pasākumu kopums, kuru mērķis ir pasargāt no ugunsgrēka, nepieļaut tā izcelšanos
- ugunsdzēsība Pasākumu sistēma ugunsgrēku dzēšanai un to profilaksei
- mežierīcība Pasākumu sistēma, kas ietver meža inventarizāciju, mežsaimniecības organizācijas un attīstības plāna sastādīšanu
- kinofikācija Pasākumu sistēma, kas nodrošina regulāras kinofilmu izrādes
- pamatierīcība Pasākumu sistēma, ko realizē, lai kādā noteiktā teritorijā veiktu visu meža inventarizāciju un izstrādātu šai teritorijai vienotu meža apsaimniekošanas projektu
- robežuzraudzība Pasākumu sistēma, ko savu pilnvaru ietvaros veic valsts varas institūcijas valsts robežas un teritorijas aizsardzībai
- vietējā pretgaisa aizsardzība pasākumu sistēma, kuru mērķis bija aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret pretinieka aviācijas uzbrukumiem un likvidēt to sekas (Padomju Savienībā no 1932. līdz 1961. gadam)
- darbs Pasākumu, darbību kopums, kas veicams ilgākā laika posmā, darbojoties kādā (parasti ar sabiedrisko, kultūras dzīvi saistītā) nozarē; darbība (3)
- diplomātija Pasākumu, paņēmienu, metožu un tiesību formu kopums valsts ārpolitikas uzdevumu realizēšanai miera ceļā, ko veic valdība un tās vadībā ārlietu resors
- pasaldāns Pasaldens
- pasaldīt Pasaldēt
- pasaldīt Pasaldināt
- saldans Pasalds, ar vāju saldu garšu; saldens
- pasalēt Pasalt
- pastibt Pasalt
- pasalēties Pasalties
- pasāniski Pasāņus
- pasapnot Pasapņot, nosapņot
- digitaria Pasāres
- aseptika Pasargāšana no mikroorganismiem (dezinficējot ar fizikāliem vai ķīmiskiem paņēmieniem priekšmetus un vidi vai izolējot no inficētiem priekšmetiem)
- prezervācija Pasargāšana, aizsargāšana
- izglābt Pasargāt (kādu) no soda aizkapa dzīvē (piemēram, ar lūgšanām, grēku nožēlošanu, pievēršanu kristietībai)
- paglēbt Pasargāt (no kā ļauna, nepatīkama)
- izglābt Pasargāt ar savu rīcību no bojāejas; būt par cēloni tam, ka neaiziet bojā
- paglābt Pasargāt ar savu rīcību no bojāejas; būt par cēloni tam, ka neaiziet bojā; izglābt (1)
- izglabinēt Pasargāt no bojājejas, briesmām
- izglābties Pasargāt sevi (piemēram, ar lūgšanām, grēku nožēlošanu, pievēršanos kristietībai) no soda aizkāpa dzīvē
- aizpātēt Pasargāt, aizstāvēt
- ratavāt Pasargāt, glābt no bojāejas
- aplaikāt Pasargāt, nosargāt
- pieglābt Pasargāt; censties glābt pirms negadījums ir noticis
- nodrošināties Pasargāties, paglābties (no kā)
- pasātvējš Pasāts
- sažēlāt Pasaudzēt
- pasvilpt Pasaukt
- pakačināt Pasaukt (govis), sakot "kač"
- pasaul Pasauldaudz
- pasauls Pasauldaudz
- vispasaule Pasaule
- pasauls Pasaule (5)
- makrokosms Pasaule (kosmoss), Visums; šis jēdziens parasti apzīmē zvaigžņu pasauli, ko pētī astronomija; pretstats - mikrokosms
- PASS Pasaulē apdraudēto sugu saraksts
- makdonalds Pasaulē plašākais ātro restorānu tīkls (vairāk nekā 30 000 restorānu vairāk nekā 120 pasaules valstīs)
- ciklofosfāns Pasaulē plaši lietots alkilējošs pretvēža preparāts, Latvijā resintezēts 1950. gados un izstrādāta oriģināla tā rūpnieciskās ražošanas tehnoloģija
- tanzanīts Pasaulē visretāk sastopamais dārgakmens, kuru var atrast tikai četrus kilometrus garā joslā Kilimandžāro piekalnēs Tanzānijā
- antipasaule Pasaule, kas sastāv no antivielas
- augšpasaule Pasaule, virszeme
- 1. decembris Pasaules AIDS diena
- pasaulsaina Pasaules aina
- WABBA Pasaules Amatieru bodibildinga (kultūrisma) asociācija (angļu "World Amateur Body-Building Association")
- WSTA Pasaules Anestēzijas tehnoloģijas biedrību federācija (angļu "World Federation of Societies for Tech-nologv in Anaesthesia")
- globetrotters Pasaules apceļotājs (gk. ironiski)
- globtroters Pasaules apceļotājs (gk. ironiski)
- UWC Pasaules Apvienotās koledžas (angļu "United World Colleges")
- WFTU Pasaules Arodbiedrību federācija ("World Federation of Trade Unions")
- IPPNW Pasaules ārsti par kodolkara novēršanu (angļu "International Physicians for the Prevention of Nuclear War")
- pasaulsatklāsme Pasaules atklāsme
- Himalaji Pasaules augstākā kalnu grēda ("Himalaya"), atrodas pie Indijas ziemeļu robežas, \~2500 km gara, 80-200 km plata, 14 virsotnes >8000 m vjl., veido klimatisko robežu starp Indijas tropisko musonu klimatu un Centrālāzijas sauso un auksto apgabalu
- Everests Pasaules augstākā virsotne (8848 m) Himalajos, saukta arī - Džomolungma
- aviosabiedrības kods pasaules aviosabiedrību divu simbolu kods, ko piešķir Pasaules civilās aviācijas organizācija, lai to lietotu aviobiļetēs, lidojumu sarakstos, datorizētajās rezervēšanas sistēmās; piemēram, BT - Air Baltic, AA - American Airlines, BA - British Airlines, LH - Lufthansa, SU - Aeroflot, 6G - Las Vegas Airlines
- PB Pasaules Banka
- WCTF Pasaules Bērnu transplantātu fonds (angļu "World Children's Transplant Fund")
- WBD Pasaules bioloģiskās daudzveidības datubāze (angļu "World Biodiversity Database")
- WBA Pasaules Boksa asociācija, nodibināta 1921. gadā (angļu "World Boxing Association")
- WBO Pasaules Boksa organizācija, nodibināta 1988. gadā (angļu "World Box Organization")
- WBC Pasaules Boksa padome, nodibināta 1963. gadā (angļu "World Boxing Council")
- PBLA Pasaules brīvo latviešu apvienība
- PCTP Pasaules Ceļojumu un tūrisma padome - starptautiska organizācija, ko veido dažādu tūrisma sektoru pasaulē lielāko uzņēmumu pārstāvji
- PČ Pasaules čempionāts (sporta informācijās)
- WWF Pasaules Dabas fonds (angļu "World Wide Fund of Nature")
- Amerika Pasaules daļa rietumu puslodē, kas sastāv no diviem kontinentiem (Ziemeļamerika un Dienvidamerika), platība - 42,5 miljoni kvadrātkilometru, \~784 miljoni iedzīvotāju, austrumu krastus apskalo Atlantijas okeāns, rietumu - Klusais okeāns, ziemeļu - Ziemeļu Ledus okeāns
- WADP Pasaules Dinamiskās psihiatrijas asociācija (angļu "World Association for Dynamic Psychiatry")
- 21. marts Pasaules dzejas diena
- WEF Pasaules ekonomikas forums (angļu "World Economic Forum"), neatkarīga starptautiska organizācija, kuras mērķis -- uzlabot situāciju pasaulē
- 21. novembris Pasaules filozofijas diena
- WCPT Pasaules Fizioterapijas konfederācija (angļu "World Confederation for Physical Therapy")
- VfFMH Pasaules Garīgās veselības federācija (angļu "World Federation for Mental Health")
- pasaulsgāzis Pasaules gāzējs
- 23. aprīlis Pasaules grāmatu un autortiesību diena
- 15. maijs Pasaules ģimenes diena
- WFH Pasaules Hemofilijas federācija (angļu "World Federation of Hemophilia")
- WCA Pasaules Hiroprakses alianse (angļu "World Chiropractic Alliance")
- WFC Pasaules Hiroprakses federācija (angļu "World Federation of Chiropractic")
- 11. jūlijs Pasaules iedzīvotāju diena
- drupa Pasaules ievērojamākā poligrāfijas izstāde, kas reizi četros gados notiek Diseldorfā (Vācija), to rīko viena no lielākajām Eiropas izstāžu sabiedrībām – _Messe Düsseldorf_
- WIPO Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija (ANO) (_World Intellectual Property Organisation_)
- Starptautiskais birojs Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Starptautiskais birojs, kas veic dizainparaugu starptautisko reģistrāciju un kārto dizainparaugu starptautisko reģistru
- WAPD Pasaules Invalīdu asociācija (angļu "World Association of Persons with Disabilities")
- pasaulizjūta Pasaules izjūta
- pasaulsizjūta Pasaules izjūta
- pasaulsizziņa Pasaules izziņa
- WAIMH Pasaules Jaundzimušo un zīdaiņu garīgās veselības asociācija (angļu "World Association for Infant Mental Health")
- mapmonds Pasaules karte
- plāniglobs Pasaules karte divās apaļās puslodēs
- tao Pasaules kārtība, likumība vai absolūtā jēga, atbilstoši ķīniešu reliģiskajiem priekšstatiem
- WADEM Pasaules Katastrofu un neatliekamās medicīnas asociācija (angļu "World Association for Disaster and Emergencv Medicine")
- PK Pasaules kauss (sportā)
- Igdrasils Pasaules koks skandināvu mitoloģijā, mūžam zaļš milzu osis, zem kura dzīvo nornas
- WFSOS Pasaules Ķirurģiskās onkoloģijas biedrību federācija (angļu "World Federation of Surgical Oncology Societies")
- WALT Pasaules Lāzerterapijas asociācija (angļu "World Association for Laser Therapy")
- Grenlande Pasaules lielākā sala, Dānijas autonoms reģions, kas ietver arī nelielās blakussalas (dāņu valodā _Gronland_, eskimosu valodā _Kalaallit nunaat_), platība - 2166089 kvadrātkilometri, 57600 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Nūka, iedalījums - 4 pašvaldības un 1 nacionālais parks, 80% no teritorijas aizņem Grenlandes ledus vairogs ar biezumu līdz 3416 m, apskalo Ziemeļu Ledus okeāns un Atlantijas okeāns
- PLB Pasaules literatūras bibliotēka
- WMA Pasaules Medicīnas asociācija (angļu "World Medical Association")
- WAME Pasaules Medicīnas redaktoru asociācija (angļu "World Association of Medical Editors")
- WFNMB Pasaules Medicīniskās un bioloģiskās radioloģijas federācija (angļu "World Federation of Nuclear Medicine and Biology")
- PMO Pasaules Meteorologu asociācija
- 23. marts Pasaules meteoroloģijas diena
- WFSRS Pasaules Miega pētniecības biedrību federācija (angļu "World Federation of Sleep Research Societies")
- 21. septembris Pasaules miera diena
- WDCM Pasaules Mikroorganismu datu centrs (angļu "World Data Centre for Microorganisms")
- worldmusic Pasaules mūzika, etniskā mūzika
- WFD Pasaules Nedzirdīgo federācija (angļu "World Federation of the Deaf")
- WFN Pasaules Neiroloģijas federācija (angļu "World Federation of Neurology")
- 31. maijs Pasaules nesmēķētāju diena
- Dienvidu okeāns Pasaules okeāna dienvidu daļas, kas piekļaujas Antarktīdai, neoficiāls nosaukums, ziemeļu robeža nosacīti tiek vilkta pa dienvidu platuma 60 grādu paralēli, platība — 20,3 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 7235 m, Antarktīdas piekrastē izdala 13 jūras
- eiststiskas svārstības Pasaules okeāna līmeņa maiņas, kas rodas sakarā ar ledāju veidošanos un kušanu, jūras nogulu uzkrāšanos, kā arī citiem netektoniskiem cēloņiem
- WFO Pasaules Ortodontu federācija (angļu "World Federation of Orthodontists")
- WOC Pasaules Ortopēdijas koncerns (angļu "World Orthopaedic Concern")
- eirocentrisms Pasaules parādību aplūkošana no eiropiešu pieredzes un interešu viedokļa
- WFP Pasaules Parazitologu federācija (angļu "World Federation of Parasitologists")
- WPDA Pasaules Pārkinsona slimības asociācija (angļu "World Parkinson Disease Association") -
- 9. oktobris Pasaules pasta diena
- PPS Pasaules Pasta savienība
- UPU Pasaules pasta savienība (franču "Union postale universelle")
- starptautiskais atbildes kupons Pasaules pasta savienības izdota pasta apmaksas zīme, kuru var iegādāties pie pasta pakalpojuma sniedzēja un kura tiek pieņemta jebkuras citas Pasaules pasta savienības locekļvalsts pasta iestādē apmaiņai pret šīs valsts pastmarkām tādā vērtībā, kas ir pietiekama, lai nosūtītu starptautisku vienkāršo vēstuli vai aviovēstuli, kuras svars nepārsniedz 20 gramus
- kosmosofija Pasaules pazīšana ar iekšēju apcerēšanu, makrokosma pazīšana mikrokosmā
- 3. maijs Pasaules preses brīvības diena
- WPA Pasaules Psihiatrijas asociācija (angļu "World Psychiatric Association")
- hexaēmeron Pasaules radīšana 6 dienās
- Roals Pasaules radītājs kero kopienai, kas dzīvo Andu kalnos netālu no Kusko, senās inku galvaspilsētas
- WFFH Pasaules Sieviešu veselības medicīnisko pētījumu fonds (angļu "World Foundation for Medical Studies in Female Health")
- pasaulskatījums Pasaules skatījums
- kosmocentrisms Pasaules skatījums, kurā par galveno uzskata kosmosu un tajā valdošo kārtību, pieņemot, ka dievi gan pastāv, taču, tāpat kā cilvēki ir pakļauti kosmosā valdošajai kārtībai, padoti tā likumiem
- WASP Pasaules Sociālpsihiatrijas asociācija (angļu "World Association for Social Psychiatry")
- 21. novembris Pasaules televīzijas diena
- Dvīņu torņi Pasaules tirdzniecības centra (Ņujorka, ASV) divas līdzās esošās torņveida ēkas, kurās 2001. gada 11. septembrī ietriecās teroristu vadītas lidmašīnas
- PTC Pasaules tirdzniecības centrs (angļu World Trade Center)
- WTC Pasaules tirdzniecības centrs Ņujorkā (angļu "World Trade Center"), divas ēkas, kurās 2001. gada 11. septembrī ietriecās divas teroristu lidmašīnas; dvīņu torņi; PTC
- PTO Pasaules Tirdzniecības organizācija
- WTO Pasaules tirdzniecības organizācija (angļu "World Trade Organization")
- 24. marts Pasaules tuberkulozes diena
- PTO Pasaules Tūrisma organizācija
- 22. marts Pasaules ūdens diena
- sekulārisms Pasaules un dzīves uzskats, kas brīvs no reliģijas un Dieva
- ideja Pasaules uzskata būtiskais, galvenais princips; pārliecība
- subjektīvisms Pasaules uzskats, kas īpašu nozīmi piešķir subjektam, tā aktivitātei
- naturālisms Pasaules uzskatu sistēma, kurā cilvēks tiek apjēgts kā bioloģiska, uz dziņu apmierināšanu ievirzīta būtne, kas ir pakļauts savas eksistences materiālajiem nosacījumiem
- pasaulsuztvere Pasaules uztvere
- pasauluztvere Pasaules uztvere
- romantisms Pasaules uztvere, kam ir raksturīga īstenības idealizācija, negatīva attieksme pret ikdienišķo, tieksme pēc, parasti neaizsniedzama, ideāla; romantika
- pesimisms Pasaules uztvere, kurai ir raksturīga nomāktība, bezcerība, neticība nākotnei
- optimisms Pasaules uztvere, kurai raksturīgs dzīvesprieks, aktivitāte, ticība nākotnei
- WHO Pasaules veselības aizsardzības organizācija (angļu "World Health Organisation")
- ICD Pasaules veselības aizsardzības organizācijas izstrādāta psiholoģisku traucējumu klasifikācija
- 7. aprīlis Pasaules veselības diena
- PVO Pasaules Veselības organizācija
- WHR Pasaules veselības ziņojums (angļu "World Health Report")
- WAHEC Pasaules Veselības, vides un kultūras asociācija (angļu "World Association of Health, Environment and Culture")
- 5. jūnijs Pasaules vides diena
- PNKAO Pasaules Vispārīgās prakses/ģimenes ārstu nacionālo kolēģiju, akadēmiju un akadēmisko asociāciju organizācija; Pasaules Ģimenes ārstu organizācija (angļu "WONCA")
- 10. novembris Pasaules zinātnes diena
- WIS Pasaules Zinātnes institūts (angļu "World Institute of Science")
- institūcija Pasaules, reģiona vai atsevišķas valsts iestāde vai organizācija, kas veic noteiktus uzdevumus kādā sabiedrības dzīves sfērā (likumdošanā, izpildvaras vai tiesu darbā u. tml.)
- pasaulisks Pasaulīgs (1)
- zemišķīgs Pasaulīgs, laicīgs
- nesvēts Pasaulīgs, laicīgs, bezdievīgs, nelāgs
- laicība Pasaulīgums, dzīve virs zemes, pretstatā nepasaulīgumam (garīgajā balstītajam) vai pārpasaulīgajam
- pasaulība Pasaulīgums, laicīgums
- pasaulredzējums Pasaulskatījums
- pasaulsredzējums Pasaulskstījums; pasaulredzējums
- Minhauzens Pasaulslavens fantazētājs un melis - Karls Fridrihs Hieronīms fon Minhauzens (1720.-1797. g.); R. Raspe 1785. g. Londonā angļu valodā izdeva grāmatu, kurā fantāzijas aprakstīja kā Minhauzena personīgos piedzīvojumus
- pasaulēt Pasauļot
- pasasauļāties Pasauļoties
- pasaulēties Pasauļoties
- pacepināties Pasauļoties (karstā saulē)
- pasauksnējs Pasauss
- sausans Pasauss
- apsautēt Pasautēt; nepilnīgi izsautēt
- pasažs Pasāža
- passaage Pasāža
- passaggio Pasāža
- pasažierbiļete Pasažiera braukšanas biļete
- iekšnieks Pasažieris
- pasažiers Pasažieris
- pašisieris Pasažieris
- bezbiļetnieks Pasažieris, kam nav braukšanas biļetes; apmeklētājs, kam nav ieejas biļetes
- zaķis Pasažieris, kam nav braukšanas biļetes; bezbiļetnieks
- tranzītpasažieris Pasažieris, kas brauc no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm)
- pasažierapgrozība Pasažieru apgrozība, rādītājs, kas raksturo izpildīto transporta darba apjomu, pārvadājot pasažierus: pārvesto pasažieru skaita reizinājums ar pārvadāšanas attālumu
- pasažierkilometrs Pasažieru apgrozības rādītājs transportā, ko aprēķina, pārvadāto pasažieru skaitu reizinot ar vidējo pārvadājumu attālumu
- pasažierautobuss Pasažieru autobuss
- pasažierdienests Pasažieru dienests
- sadka Pasažieru iekāpšanas platforma, transporta pieturvieta
- saģiļņiks Pasažieru iekāpšanas platforma, transporta pieturvieta
- pasažierkuģis Pasažieru kuģis
- viesnīckuģis Pasažieru kuģis, kas ir pietauvots piestātnē, lai tūrisma vietā papildinātu naktsmītņu ietilpību dažādu liela mēroga pasākumu laikā
- pasažierlidmašīna Pasažieru lidmašīna
- pasažierosta Pasažieru osta
- pasažieraviācija Pasažieru pārvadājumu aviācija
- pasažiernieks Pasažieru pārvadāšanai paredzēts transportlīdzeklis (parasti vilciens, kuģis)
- pasažiertransports Pasažieru pārvadāšanas transports
- pasažierstacija Pasažieru stacija
- salons Pasažieru telpa (piemēram, lidmašīnā, kuģī, autobusā)
- DC Pasažieru un transporta lidmašīnu marka, kuras ražo "McDonnell Douglas Co.", ASV
- pasažiervagons Pasažieru vagons
- salonvagons Pasažieru vagons ar modernu iekārtu un uzlabotu apkalpošanu
- līnijkuģis Pasažieru vai kravas kuģis, kas kursē regulāri tikai pa noteiktu maršrutu
- majdans Pasažieru vilciens
- pasažiervilciens Pasažieru vilciens
- pašisieris Pasažieru vilciens
- stjuarts Pasažieru, arī virsnieku apkalpotājs (parasti uz kuģa, lidaparātā)
- glazs Pase
- lačpots Pase
- termiņpase Pase, kam ir noteikts termiņš; terminēta pase
- patupēt Pasēdēt
- pasegties Pasegt sev
- apakšaugs Pasējas kultūra - lauksaimniecības kultūra (piem., āboliņš, lucerna, stiebrzāles, seradella, viengadīgā airene), ko audzē vienā platībā ar virsaugu (parasti labību) un kas veģetācijas perioda sākumā aug un attīstās lēnāk nekā virsaugs un sējas gadā ražu parasti nedod; sēj reizē ar virsaugu vai vēlāk
- pasikne Pasekne
- pasekme Paseknis
- pasērksnis Paseksnis (1)
- pasenis Pasen
- paseris Pasere
- pasēroties Pasērot
- patrūvēt Pasērot (par kāda nāvi)
- Pasā Pasha
- Passa Pasha
- Pesahs Pasha
- paslienēt Pasiekaloties
- Passexten Pasiekstes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Vārves pagastā
- grišenieši Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Grišina" (arī "Grišeno") iedzīvotāji
- grišinieši Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Grišina" iedzīvotāji
- guzenkieši Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Guzenki" iedzīvotāji
- Kalnačova Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Kolnačova" Bijušais nosaukums
- Kolnočeva Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Kolnačova" kļūdains nosaukuma variants
- Koršupļeva Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Koršupļova" kļūdains nosaukuma variants
- Kuoršupļova Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Koršupļova" nosaukums latgaliski
- Latyšonki Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Latišonki" nosaukums latgaliski
- Sapotņi Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Sapatņi" bijušais nosaukums
- Sapatni Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Sapatņi" nosaukums latgaliski
- Šeškas Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Šeški" nosaukuma variants
- Šešķi Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Šeški" nosaukuma variants
- Šeškys Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Šeški" nosaukums latgaliski
- Šķaune Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Škauna" nosaukuma variants
- šuškovieši Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Šuškova" iedzīvotāji
- Tivļeva Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Tiuļova" kļūdains nosaukuma variants
- Tyuļova Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Tiuļova" nosaukums latgaliski
- passiflora Pasifloras jeb cietējpuķes
- passifloraceae Pasifloru dzimta
- granadiljo Pasifloru ģintij piederīgi augi (milzu granadila, dzeltenā granadila, purpura granadila u. c.), šo augu ēdamie augļi
- granadila Pasifloru ģintij piederīgi augi (milzu granadila, dzeltenā granadila, purpura granadila u. c.), šo augu ēdamie augļi; granadija
- granadija Pasifloru ģintij piederīgi augi (milzu granadila, dzeltenā granadila, purpura granadila u. c.), šo augu ēdamie augļi; granadila
- passiflorales Pasifloru rinda
- Antiokvas pasiflora pasifloru suga ("Passiflora antioquiensis")
- zilā pasiflora pasifloru suga ("Passiflora caerulea")
- ēdamā pasiflora pasifloru suga ("Passiflora edulis")
- smirdošā pasiflora pasifloru suga ("Passiflora foetida")
- mīkstā pasiflora pasifloru suga ("Passiflora mollissima")
- vairogveida pasiflora pasifloru suga ("Passiflora subpeltata")
- pasifloras hibrīds pasifloru sugu "Passiflora alato" un "Passiflora caerulea" krustojums
- pasejans Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt
- pasijāna Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt
- pasijānis Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt
- pasijēns Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt
- pasijiena Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt
- pasijiens Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt
- pakritināt Pasijāt
- sīkstans Pasīksts
- pasasildīties Pasildīties
- paisotne Pasile
- Pasinecas ezers Pasiņas ezers Kastuļinas pagastā
- pasasirdīties Pasirdīties
- pasirgot Pasirgt - kādu brīdi slimot
- pasirmēt Pasirmot
- pabalts Pasirms
- sirmans Pasirms, iesirms
- pasitināt Pasist, padauzīt
- pasita Pasite
- PCA Pasīvā ādas anafilakse (angļu "passive cutaneous anaphylaxis")
- serumprofilakse Pasīvā imunizācija, ko veic, ievadot organismā serumu
- kobļica Pasīvā lesbiete
- kobluha Pasīvā lesbiete
- dreifs Pasīva pārvietošanās horizontāli vēja vai straumes ietekmē
- pasīvējums Pasīva postenis bilancē
- pasīvēšana Pasīva posteņa ievietošana bilancē
- alokinēze Pasīva, reflektoriska, neapzināta, automātiska kustība
- pasivēšana Pasivācija - plānas, bet blīvas oksīdu kārtiņas radīšana uz metāla virsmas, lai to pasargātu no tālākas korozijas
- petuhs Pasīvais homoseksuālis
- patikuss Pasīvais partneris pederastijā Senajā Grieķijā
- āzis Pasīvais pederasts
- kozjols Pasīvais pederasts
- pjaķorka Pasīvais pederasts
- tacis Pasīvās zvejas rīks, ko ierīko aizsprosta veidā upju seklajās vietās migrējošo ūdensdzīvnieku (parasti nēģu, lašu) ceļos
- ietacis Pasīvās zvejas rīks, ko ierīko ūdensdzīvnieku ceļos; tacis
- snaudpumpuri Pasīvie veģetatīvie pumpuri, kas plaukst, ja fizioloģisku traucējumu pēc apturēta aktīvo pumpuru augšana
- sēne Pasīvs cilvēks
- darmoviks Pasīvs nozieguma līdzdalībnieks, kas saņem tādu pašu laupījuma daļu kā pārējie
- statists Pasīvs, arī maznozīmīgs cilvēks
- miegamice Pasīvs, neizdarīgs cilvēks; cilvēks, kam nav ierosmes
- miegapūznis Pasīvs, neizdarīgs cilvēks; cilvēks, kam nav ierosmes; miegamice (2)
- miegulis Pasīvs, neizdarīgs cilvēks; cilvēks, kam nav ierosmes; miegamice (2)
- miega mice Pasīvs, neizdarīgs cilvēks; cilvēks, kam nav ierosmes; miegamice (2)
- pasiansa Pasjanss
- skāņans Paskābs; ieskābs
- skāņens Paskābs; ieskābs; skāņans
- ievadpiezīme Paskaidrojoša piezīme, ar kuru ievada, iesāk (piemēram, kādu rakstu)
- ievadīt Paskaidrojot, iepazīstinot (piemēram, ar kādu parādību), padarīt (to) saprotamu, zināmu
- ievadīt Paskaidrojot, sniedzot norādījumus, iepazīstināt (ar ko jaunu); iepazīstinot (ar jauniem apstākļiem), iesaistīt (piemēram, kādā kolektīvā, sabiedrībā)
- sholijas Paskaidrojumi, tekstoloģiskas piezīmes (antīkajos tekstos)
- eksplikācija Paskaidrojums, pieņemto apzīmējumu izskaidrojums
- komentārs Paskaidrojums, secinājums, spriedums (par kādu notikumu, pasākumu u. tml.)
- eksplicēt Paskaidrot
- paskaidrāt Paskaidrot
- ilustrēt Paskaidrot (tematu, domu) ar (uzskatāmiem) piemēriem
- illūstrēt Paskaidrot kāda priekšnesuma, rokraksta vai grāmatas tekstu ar illūstrācijām
- atrunāt Paskaidrot, apstiprināt (labojumu, papildinājumu oficiālā dokumentā u. tml.) ar piezīmi dokumenta beigās vai malā
- paslauns Paskaists
- palampāt Paskaldīt
- paškaldit Paskaldīt
- paškaldīt Paskaldīt
- paškambāt Paskaldīt (piemēram, gatavojot skalus)
- pakulčināt Paskalināt
- pašļancīt Paskalināt
- pašļankstīt Paskalināt kādu šķidrumu traukā
- paskalāt Paskalot
- paskalināt Paskalot (1)
- Pa Paskāls (spiediena un mehāniskā sprieguma mērvienība)
- padiktai Paskaļi (piemēram, runāt)
- padikts Paskaļš
- paskandinēt Paskandināt
- pažļankstināt Paskandināt
- pauska Paskanis
- paskeņi Paskaņi
- paskapis Paskape - vieta zem skapja
- paskadrs Paskarbs
- paass Paskarbs (par balsi, skaņu)
- parupjš Paskarbs, pazems (par skaņu)
- pask Paskati
- paska Paskati
- pačolēt Paskatīties
- paķeksēt Paskatīties
- parēgoties Paskatīties
- pasavērties Paskatīties
- patēmēt Paskatīties
- pavērsties Paskatīties
- pazavērties Paskatīties
- uzvērties Paskatīties
- pavērties Paskatīties (2)
- pamest acis (arī skatienu, skatu) Paskatīties (uz ko, kur)
- pamest skatienu (arī skatu, acis) Paskatīties (uz ko, kur)
- uzskatīties Paskatīties (uz ko); uzlūkot
- atskatīties Paskatīties atpakaļ
- pablenzt Paskatīties nekustīgi, stingi
- nospieģelēties Paskatīties spogulī
- palūkāt Paskatīties, apskatīt
- palūkoties Paskatīties, parasti īsu brīdi; paskatīties (kur, kādā virzienā), parasti īsu brīdi
- paraudzīties Paskatīties, parasti īsu brīdi; paskatīties (kur, kādā virzienā), parasti īsu brīdi; palūkoties (1)
- parēgāties Paskatīties, pavērties
- palūrēties Paskatīties; paslepus paskatīties
- palūkot Paskatoties noskaidrot, uzzināt
- paraudzīt Paskatoties noskaidrot, uzzināt; palūkot (1)
- sastapt Paskatoties uztvert (kāda skatienu)
- sastapties Paskatoties uztvert (kāda skatienu)
- paskolāt Paskolot
- paskolināt Paskolot
- paskolāties Paskoloties
- pasaskopēties Paskopoties
- pasīksts Paskops (1)
- žmeks Paskops cilvēks
- paskraidāt Paskraidelēt
- paskraidelēties Paskraidelēt
- pakatelēt Paskraidīt
- parūkāt Paskraidīt
- paskrāidalēt Paskraidīt
- paskraidīties Paskraidīt
- pabizoties Paskraidīt (par cilvēku)
- parūkalēt Paskraidīt (parasti bērnu valodā)
- pabizot Paskraidīt, paskriet (par cilvēku)
- pabliezt Paskriet
- paskrieties Paskriet (1)
- padiebt Paskriet (parasti ātri)
- apskriet Paskriet zem kā
- palaist Paskriet, ātri paiet (parasti noteiktā veidā) - par dzīvniekiem
- pavirza Paskubinājums, pamudinājums
- iemurt Paskubināt
- mucināt Paskubināt
- pabidžīt Paskubināt
- pabudzīt Paskubināt
- pakudināt Paskubināt
- paskubinēt Paskubināt
- pieskubināt Paskubināt
- pošīt Paskubināt
- šudīt Paskubināt
- kundināt Paskubināt (uz sliktu), kūdīt
- atskubināt Paskubināt ierasties
- izmudīt Paskubināt izdabūt
- žmudzināt Paskubināt zirgu ar lūpu šmakstināšanu
- uzskūpstīt Paskubināt zirgu ar skaļu šmaukstienu
- iemudināt Paskubināt, iedrošināt
- mustrināt Paskubināt, mudināt
- pastīdīt Paskubināt, pakūdīt
- dundurēt Paskubināt, pamudināt
- paskadināt Paskubināt, pamudināt
- saskadināt Paskubināt, pamudināt
- sastuidīt Paskubināt, pamudināt
- šumdēt Paskubināt, pamudināt
- žmūdzināt Paskubināt, pamudināt
- pajumdīt Paskubināt, pamudināt, uzrīdīt
- pastuidīt Paskubināt, pamudināt, uzrīdīt
- pievābīt Paskubināt, pierunāt
- uzderināt Paskubināt, pierunāt (uz kaut ko)
- pabudināt Paskubināt, steidzināt, dzīt uz priekšu
- izurdīt Paskubināt, uzmodināt
- uzmudrīt Paskubināt, uzmudināt
- sapudžināt Paskubināt, uzmundrināt
- pieskūtēt Paskubināt, uzmusināt, uzkūdīt
- aizbudīt Paskubinot dabūt klāt (pie)
- Paskuļupe Paskule, Pērses pieteka
- Gaidupe Paskules kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Bebru pagastā
- paškurināt Paskurināt, papurināt
- paskust Paskūt
- paskūst Paskūt, paskust
- paskviļa Paskvila
- paskvilants Paskvilas autors, arī izplatītājs
- paskvilists Paskvilas autors, arī izplatītājs; paskvilants
- paspricēt Paslacīt; pašļakstīt
- pasleiks Paslaiks
- pasadairīties Paslaistīties, paslinkot
- paslapēt Paslapināt
- paslapņs Paslapjš
- paslapš Paslapjš
- slapjans Paslapjš, mitrs
- slapans Paslapjš, mitrs; slapens
- pačirpstināt Paslaukt (mazpienigu govi)
- pačirkstināt Paslaukt (mazpienīgu govi)
- pagodēt Paslavēt
- uzcildīt Paslavēt
- Paslavīte Paslavītes ezers Sēlpils pagastā
- Paslavītis Paslavītes ezers Sēlpils pagastā
- paslepenis Paslepen
- padzirknis Paslēpenes
- padzirksnis Paslēpenes
- paslēpenis Paslēpenes
- paslēpine Paslēpenes
- slēpenes Paslēpenes
- slēpsnes Paslēpenes
- cirkste Paslēpenes ieliekums; cirksnis 1
- melmeņi Paslēpenes, jostas apvidus
- melmini Paslēpenes, jostas apvidus
- tukšmaņi Paslēpenes, mīkstumi
- slāpsti Paslēpenes, tukšumi
- lēne Paslēpenes; vēdera plēve
- iegumstīt Paslepeni iekaustīt
- salaipot Paslepeni sapulcēties
- slēpjus Paslepeni, slepus
- paslepins Paslepens
- šnīķeris Paslepens okšķerētājs, ložņa
- drifāteris Paslēpes
- paslēpi Paslēpes
- glabiņas Paslēpes (bērnu spēle ar slēpšanos un paslēpušos meklēšanu)
- slēpņi Paslēpes (rotaļa)
- pabēgties Paslēpes spēlēt
- paslepš Paslepšu
- paslēpši Paslepšu
- paslēpšu Paslepšus
- paslēpšus Paslepšus
- aizbēguļot Paslepšus aiziet
- gūbāt Paslēpt
- izbodzīt Paslēpt
- noslēpināt Paslēpt
- paglābt Paslēpt
- uzbēdzināt Paslēpt (kur augšā)
- iebēdzināt Paslēpt (kur iekšā)
- iebodzināt Paslēpt (kur iekšā)
- ieslēpt Paslēpt (kur iekšā)
- apslēpt Paslēpt (zem kā)
- ģelbēt Paslēpt bēgli
- paglaust Paslēpt zem kaut kā
- izbodzināt Paslēpt, nobēdzināt
- kavāt Paslēpt, noslēpt
- slapstīt Paslēpt, noslēpt
- slāpstīt Paslēpt, noslēpt
- slēpēt Paslēpt, noslēpt
- noslapstīt Paslēpt, noslēpt (virkni objektu)
- aprakt Paslēpt, paglabāt, ierokot (kur)
- paslepšgrāvis Paslēpta pazemes tranšeja vai drena
- iesaglabāties Paslēpties
- nomukt Paslēpties
- pasaglabāties Paslēpties
- pasaslēpties Paslēpties
- pazusties Paslēpties
- piekopties Paslēpties
- pieslēpties Paslēpties
- ieslēpties Paslēpties (kur iekšā)
- saslēpties Paslēpties (par daudziem)
- apbēgties Paslēpties zem kā
- izslēpties Paslēpties, izbēgt, izvairīties
- vasīties Paslēpties, izvairīties
- slepēties Paslēpties, noslēpties
- paslēpeklis Paslēptuve
- paslēpsne Paslēptuve
- paslēptave Paslēptuve
- paslēptne Paslēptuve
- pažobele Paslēptuve
- slēpeklis Paslēptuve
- slēpenis Paslēptuve
- losts Paslēptuve, iedobums, ligzda; mājputnu lakta, putnu būrītis
- kliptawa Paslēptuve, patvertne
- aizsega Paslēptuve, patvertne, aizsegs
- ūksme Paslēptuve, vieta, kur kaut kas paslēpts; ēnaina vieta
- paslapši Paslepu
- iezagšus Paslepus
- paklusiņām Paslepus
- paklusītēm Paslepus
- paklusītinām Paslepus
- pakluss Paslepus
- paslepin Paslepus
- paslēpin Paslepus
- paslepinai Paslepus
- pazagšus Paslepus
- pārmanīties Paslepus (parasti nogaidot izdevīgu brīdi) pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- nomanīties Paslepus (parasti nogaidot izdevīgu brīdi) virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko)
- manīties Paslepus (parasti nogaidot izdevīgu brīdi) virzīties; lavīties
- aizmanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) aiziet, arī aizskriet
- atmanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) atiet, arī atskriet nost (sānis, atpakaļ)
- atmanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) atnākt, arī atskriet šurp; paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) atnākt, atskriet (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.); atlavīties
- izmanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) iziet (no kurienes, kur u. tml.); izlavīties
- aizšmaukt Paslepus aiziet, aizbēgt
- aizlavīties Paslepus aiziet, aizskriet
- atšmaukt Paslepus atkļūt
- atlavīties Paslepus atnākt, atskriet šurp; paslepus atnākt, atskriet (kur, pie kā u. tml.)
- šmaukt Paslepus doties prom, bēgt
- iešmaukt Paslepus ieiet, ienākt, iebēgt (kur iekšā)
- izšmaukt Paslepus iziet, iznākt, izbēgt
- izlavīties Paslepus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
- izlavīties Paslepus izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
- nošmukt Paslepus noiet, nonākt, nokāpt (no kurienes)
- nošmaukt Paslepus noiet, nonākt, noskriet, arī nobēgt lejā, nost, gar (ko)
- nolūrēties Paslepus noskatīties
- noziktēt Paslepus novērot, noskatīties (par cilvēku)
- pārlavīties Paslepus pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- palavīties Paslepus pavirzīties
- piešmaukt Paslepus pieiet, pienākt, piekļūt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- pielavīties Paslepus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); piezagties (1)
- dalavīties Paslepus pievirzīties, piezagties
- lūrēties Paslepus skatīties
- uzšmukt Paslepus uziet; uzbēgt
- ziktēties Paslepus vērot, skatīties
- nolavīties Paslepus virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko)
- lavīties Paslepus virzīties; zagties
- pāršmaukt Paslepus, arī bēgot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- paslīst Paslīdāet
- izsklidēt Paslīdēt
- lumt Paslīdēt
- pasklenst Paslīdēt
- pasklidēt Paslīdēt
- pasklīdēt Paslīdēt
- paslidēt Paslīdēt
- pašļūdēt Paslīdēt
- pašubēt Paslīdēt
- pašubīties Paslīdēt
- paslēpēt Paslīdēt (par kamanām, ragavām)
- pabrukt Paslīdēt lejup (par ko pietiekami nenostiprinātu, piemēram, par apģērba gabalu)
- pašļumpt Paslīdēt vai pašļūkt, pavilkt
- apslīdēt Paslīdēt zem kaut kā
- pabraukt Paslīdēt, arī pašļūkt
- pašumēties Paslīdēt, izmežģīt
- pakļūdīties Paslīdēt, izslīdēt
- pašutēties Paslīdēt, izslīdēt
- paļumināties Paslīdēt, klupt
- palumt Paslīdēt, krist
- palodze Paslieksne salmu gubenī
- paslaistīt Pasliet, pacelt uz augšu
- pasaslieties Paslieties
- paslīkt Paslīgt
- bojāts Pasliktinājies, nevesels
- ingravescence Pasliktināšanās (slimības gaitā)
- deteriorācija Pasliktināšanās, bojāšanās; pasliktināšana
- saasināt Pasliktināt (attiecības starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm); padarīt asu, krasu (konfliktu, pretrunas u. tml.)
- bojāt Pasliktināt (piemēram, garastāvokli, attiecības)
- kurlt Pasliktināti dzirdēt (parasti uz laiku)
- pasasliktināties Pasliktināties
- ciest Pasliktināties (par cilvēku attiecībām)
- salopoties Pasliktināties (parasti par laika apstākļiem)
- bojāties Pasliktināties (piemēram, par garastāvokli, attiecībām)
- sašļukt Pasliktināties, parasti ļoti (par psihisku stāvokli)
- deģenerēties Pasliktināties, zaudēt pielāgošanās spējas vai saimnieciski derīgās īpašības (par augiem, dzīvniekiem)
- pašķidrs Paslikts
- paslimāt Paslimot
- pagurķoties Paslinkot
- pasaslaistīties Paslinkot
- paslinkāt Paslinkot
- pasloņķēties Paslinkot
- pasluņķēties Paslinkot; pasloņķēties
- paslamstīties Paslinkot; pavadīt (kādu laiku) bez noteikta darba
- apoteoze Pasludināšana par dievu (senajā Grieķijā, Romā); arī dievināšana
- tabuēšana Pasludināšana par neaizskaramu, nepieminamu, aizliegtu
- tabuizācija Pasludināšana par neaizskaramu, nepieminamu, aizliegtu
- kerigma Pasludināšana, it īpaši Jēzus Kristus mācības saturs
- nosludināt Pasludināt
- izdot Pasludināt (likumu, pavēli u. tml.) par tādu, kas stājas spēkā un jāievēro
- kronēt Pasludināt par visizcilāko, vislabāko
- izjundēt Pasludināt, izpaust, darīt zināmu
- apbauslot Pasludināt, vēstīt
- smadzīgs Pasmags
- smagigsnējs Pasmags
- smagīksnējs Pasmags
- smagnīgsnējs Pasmags
- smagūksnējs Pasmags
- svarens Pasmags, nekustīgs
- pasmignēt Pasmaidīt
- paspicēt Pasmailināt
- pakreijāt Pasmalstīt; pakrejot
- pasmārdīt Pasmaržot
- pasmaršot Pasmaržot (1)
- pasmaršot Pasmaržot (2)
- GD&R Pasmejos, pagriežos un bēgu (pēc zemiskas piezīmes) (angļu "grinning, ducking and running (after snide remark)"; īsziņās)
- pakūpināt Pasmēķēt
- papīpēt Pasmēķēt
- papīpot Pasmēķēt
- pasmelties Pasmelt
- pasmelties Pasmelt sev (ko)
- patept Pasmērēt
- pasmīdīt Pasmīdināt
- pamiglot Pasmidzināt (augus ar ķimikālijām)
- pasijāt Pasmidzināt (par lietu)
- pasmiedinēt Pasmiedināt
- parēkt Pasmieties
- pasasmieties Pasmieties
- pasmiet Pasmieties (1)
- pasašaipīties Pasmieties, pazoboties
- pasmīknēt Pasmīkņāt
- pasmīgnēt Pasmīnēt
- pasmīnāt Pasmīnēt
- paobties Pasmīnēt, pašķobīties
- pašmignēt Pasmīnēt, pavīpsnāt
- pasmirst Pasmirdēt
- pasmirdinēt Pasmirdināt
- pašmudrs Pasmuidrs
- pašmuidrs Pasmuidrs
- pasasnaicīties Pasnaikstīties
- dasnaust Pasnaust
- pasnausties Pasnaust
- docētājs Pasniedzējs (augstākajā mācību iestādē)
- datorprezentācija Pasniegšanas grafikas programmās esošās slīdrādes iespēju izmantošana, lai displeja ekrānā izspīdinātu diagrammas vai citu ilustratīvu materiālu, kas atrodas datorā
- datorpriekšstāde Pasniegšanas grafikas programmās esošās slīdrādes iespēju izmantošana, lai displeja ekrānā izspīdinātu diagrammas vai citu ilustratīvu materiālu, kas atrodas datorā
- pakacēt Pasniegt
- piesniegt Pasniegt
- pasnēgt Pasniegt (1)
- pasniekt Pasniegt (1)
- apkalpot Pasniegt (apmeklētājiem) ēdienus un dzērienus (ēdnīcā, restorānā u. tml.)
- iedot roku Pasniegt (kādam) roku atbalstam
- padot (arī pasniegt) roku Pasniegt (kādam) roku atbalstam
- padot Pasniegt (ko ar roku), lai (kāds) paņemtu, saņemtu; novietot (ko kāda) tuvumā, lai (kāds) izmantotu
- slibināt Pasniegt (ko) mazos daudzumos, sīkās porcijās
- uzsniegt Pasniegt (uz augšu)
- pārkacēt Pasniegt pāri (kam)
- piestrebināt Pasniegt pietiekoši ko strēbt
- iedot roku Pasniegt roku (piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu)
- padot (arī pasniegt) roku Pasniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu
- sadot rokas Pasniegt viens otram roku atbalstam
- sadot rokas Pasniegt viens otram roku, piemēram, sasveicinoties, atvadoties, pateicoties, paužot piekrišanu
- apsniegt Pasniegt visapkārt
- apkacēt Pasniegt visiem (virknei objektu)
- padot Pasniegt, arī pacelt (ko ar darbarīku), lai (kāds) paņemtu, saņemtu
- padot Pasniegt, nolikt priekšā, tuvumā (kādam ēdienu, dzērienu)
- apdot Pasniegt, piedāvāt (daudziem vai visiem pēc kārtas)
- atkacēt Pasniegt, sasniegt
- pasasniegties Pasniegties
- pasolis Pasole
- paņekāt Paspaidīt
- paņurkāt Paspaidīt, paburzīt
- pamurdzelēt Paspaidīt, paglaudīt (parasti nelielus dzīvniekus); paņurcīt
- pamurdzulēt Paspaidīt, paglaudīt (parasti nelielus dzīvniekus); paņurcīt
- paduckāt Paspārdīties
- pasaspardīties Paspārdīties
- nokārtne Paspārne
- palobe Paspārne
- pašpārne Paspārne
- pažobenes Paspārne
- kregale Paspārne - vieta, telpa zem jumta pārkares
- kregalis Paspārne - vieta, telpa zem jumta pārkares
- žunka Paspārne gar bēniņos iebūvētas istabas malām
- uzraģe Paspārne, pajumte
- pačīkoties Paspēkoties, paplūkties
- prosifonitsja Paspēlēt
- zasaģiķ Paspēlēt
- pamečukavāt Paspēlēt (bumbu)
- papūst Paspēlēt (pūšamo mūzikas instrumentu)
- pārkartavāt Paspēlēt kāršu spēlē
- pakārtavāt Paspēlēt kārtis
- prolakšiķ Paspēlēt kārtīs
- zamazatsja Paspēlēt, nodzert vairāk naudas nekā ir
- prosaģiķ Paspēlēt, pazaudēt
- apspēt Paspēt
- iespēties Paspēt
- padūgt Paspēt
- padvīgt Paspēt
- pajaudāt Paspēt
- paskubt Paspēt
- piespēt Paspēt
- saskubt Paspēt
- saspēt Paspēt
- uzspēt Paspēt
- pagaut Paspēt (izdarīt)
- pasteigt Paspēt (ko padarīt laikā)
- iespēt Paspēt (ko veikt)
- patapt Paspēt (ko veikt)
- papādēt Paspēt (laika ziņā)
- patapties Paspēt ko veikt
- pagumt Paspēt, pagūt
- notrāpīt Paspēt; būt pareizā vietā vai laikā
- pašpicēt Paspicēt ausis - uzmanīgi klausoties, pasliet stāvus ausis (par suņiem)
- paspīst Paspīdēt
- pazibeņot Paspīdēt
- plīksnēt Paspīdēt (par uguni), atspīdēt, blāzmot
- krēst Paspīdēt (rūsai)
- nozibiņot Paspīdēt, pazibēt
- nozibsnēt Paspīdēt, pazibēt
- sazibinēt Paspīdēt, pazibēt
- pamiegt Paspiest
- paštankāt Paspiest, paspaidīt
- paspiguļot Paspīguļot
- paspīrināties Paspirināties
- pastirināties Paspirināties
- patītīties Paspītēties
- pašpļaut Paspļaut
- paspieģelēties Paspoguļoties
- pasprakstēt Pasprakšķēt
- paspraugties Paspraukties
- pasprogots Pasprogains
- pašprukt Pasprukt (parasti par dzīvniekiem)
- paspurkt Paspurgt (2)
- papurt Paspurt (1)
- papurt Paspurt (2)
- pastnieks Pasta darbinieks, kas piegādā pasta sūtījumus adresātiem
- filatēlija Pasta dokumentu (galvenokārt pastmarku) vākšana, sistematizēšana un pētīšana
- spoderpasta Pasta ilustrāciju, kas iespiestas uz laitīta papīra, pārvilkšanai ar lakveida spīdumu
- pastmeistars Pasta kantora vadītājs
- postkantvaris Pasta kantoris
- enamelīns Pasta metāla krāšņu klāšanai, sastāv no sodrēju vai grafīta emulsijas ziepju, dekstrīna vai cukura šķīdumā
- Klauenstein Pasta muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Olaines pagastā
- gvarāna Pasta no Brazīlijas liānas "Paullinia cupana" grauzdētām un sasmalcinātām sēklām, kurās ir kofeīns
- POP Pasta nodaļas protokols (angļu "Post Office Protokol")
- eksprespaka Pasta paka, kurai pasta pakalpojuma sniedzējs nodrošina papildu pasta pakalpojuma īpašības
- kurjerpasts Pasta pakalpojumu veids, kas nodrošina sūtījumu piegādi adresātam ar kurjeru
- postmeisters Pasta priekšnieks
- malposts Pasta rati, ar kuriem pārvadāja pasažierus un pastu, kad vēl nebija dzelzceļa
- stage Pasta stacija
- vēstuļbumba Pasta sūtījumā nomaskēts spridzeklis
- pastmarka Pasta sūtījumiem uzlīmējama vērtszīme, ar ko apliecina samaksu par pasta pakalpojumu
- paka Pasta sūtījums (parasti kārbā, auduma iešuvumā)
- sekojums Pasta sūtījums, kas ir atbilde kādam agrāk saņemtam pasta sūtījumam un, iespējams, daļēji vai pilnīgi citē šo pasta sūtījumu
- sīkpaka Pasta sūtījums, kura svars nepārsniedz divus kilogramus un kurā pārsūta sīkus priekšmetus, izņemot iespieddarbus un rakstveida paziņojumus
- korespondence Pasta sūtījumu kopums; vēstules, pasta un telegrāfa sūtījumi
- aviopasts Pasta sūtījumu pārvadāšana, ar lidaparātiem; pasta sūtījumi, kurus pārvadā šādā veidā; gaisa pasts
- porto Pasta un telegrāfa izdevumi, ko sedz klients; pasta nodeva
- pastvedis Pasta vedējs, kas pārvadā pasta sūtījumus
- zobupasta Pasta zobu tīrīšanai
- aizsargpasta Pasta, kas paredzēta aizsardzībai
- blāvpasta Pasta, ko tipogrāfijās lieto krāsu spīduma mazināšanai; blāvi žūstošām pakrāsu krāsām pieliek smalku krītu
- marka Pasta, zīmoga u. tml. nodevas samaksas dokuments - neliels četrstūrains, retāk trīsstūrains pielīmējams papīra gabals, uz kura ir cenas norāde un parasti attēls
- pastabuļāt Pastabulēt
- ciere Pastaiga
- izstaiga Pastaiga
- pasieris Pastaiga
- promenāde Pastaiga
- špacieris Pastaiga
- stiere Pastaiga, pastaigāšanās
- promenāde Pastaigai paredzēts ceļš ar dekoratīviem stādījumiem
- atcierēt Pastaigājoties atnākt
- izšpacierēt Pastaigājoties iziet, izstaigāt
- uzcierāt Pastaigājoties uziet, uzkāpt
- uzcierēt Pastaigājoties uziet, uzkāpt
- store Pastaigāšanās
- pasierēt Pastaigāt
- paklīst Pastaigāt (parasti lēnām, bez noteikta mērķa); arī paklaiņot
- pamalties Pastaigāt, pabraukāt; arī padrūzmēties
- papļekāt Pastaigāt, paiet (pa dubļiem, slapju vietu)
- pavanterēt Pastaigāt, paklejot
- lierēt Pastaigāties
- pacierāt Pastaigāties
- pacierēt Pastaigāties
- paieties Pastaigāties
- palepēties Pastaigāties
- pasastāigaties Pastaigāties
- pasierēties Pastaigāties
- pastaigāt Pastaigāties
- promenādēt Pastaigāties
- promenēt Pastaigāties
- prošvirnutsja Pastaigāties
- spacierēt Pastaigāties
- staigāt Pastaigāties
- vasot Pastaigāties
- planēt Pastaigāties (parasti, cenšoties pievērst sev uzmanību); bezmērķīgi klaiņot
- planierēt Pastaigāties (parasti, cenšoties pievērst sev uzmanību); bezmērķīgi klaiņot
- pablezerēt Pastaigāties bez noteikta mērķa
- paborināties Pastaigāties kādu laiku (ar bērnu)
- pakoznāties Pastaigāties un pastaipīties
- lievēt Pastaigāties, blandīties apkārt, laipot
- lievarēt Pastaigāties, blandīties apkārt, laipot, izvairīties
- lieverēt Pastaigāties, blandīties apkārt, laipot, izvairīties
- stierēt Pastaigāties, iet, doties
- dalsāt Pastaigāties, klaiņot
- kleivāt Pastaigāties, klaiņot apkārt
- kleivēt Pastaigāties, klaiņot apkārt
- varzalēties Pastaigāties, klaiņot apkārt ar (ko)
- prado Pastaigu vieta Spānijā; birze, pļava, dārzs
- staigātava Pastaigu vieta, promenāde
- pašļaukāties Pastaipīties, pavārtīties (guļasvietā); pašļaucīties
- pastakņāties Pastaknīties
- pastule Pastala
- pašuve Pastala
- postala Pastala
- režģe Pastala
- aizvārzt Pastalā ievilkt auklas
- placka Pastala vai kāds cits mīksts apavs
- režģine Pastala, vīze
- čočas Pastalas
- pašavas Pastalas
- perša Pastalas
- plaškas Pastalas
- ievāršķis Pastalas aukla
- pavarška Pastalas aukla
- spursaukla Pastalas aukla
- pārauši Pastalas auklas, kuras krusteniski satin ap kājau, lai nostiprinātu pastalu pie kājas
- pavārksnis Pastalas auklu krusts virs kājas
- aizvārstīt Pastalās ievērt auklas
- nomalene Pastalas mala
- kuibenes Pastalas no dzīvnieku kāju ādas
- kuiba Pastalas no šīs ādas
- kuibana Pastalas no šīs ādas
- kuibena Pastalas no šīs ādas
- kuibene Pastalas no šīs ādas
- nužgums Pastalas purngals
- nužinājums Pastalas purngals
- uzpurnis Pastalas purngals
- ūzpurnis Pastalas purngals
- režģenes Pastalas, vīzes
- režģiņi Pastalas, vīzes
- šuška Pastalu adata
- pastalaukla Pastalu aukla
- pavārkšas Pastalu auklas
- pavārkši Pastalu auklas
- pavārkšķi Pastalu auklas
- pavāršķi Pastalu auklas
- pavaršķis Pastalu auklas
- paverkši Pastalu auklas
- paveršķi Pastalu auklas
- pavēršķi Pastalu auklas
- vībantes Pastalu auklas
- pavāršņi Pastalu iešuves, kur auklas iever; kurpju aizsēji, šņores
- āžrauks Pastalu lāpāmā aukla ar tievu galu
- atvāržas Pastalu sānos ādas cilpiņa, kur izver auklu
- sarauks Pastalu saraucamā aukla
- ķilpa Pastalu saraucamā siksna, pie kuras piesien auklas
- jēlmenes Pastalu veids - no neģērētas lopu ādas nogrieztas pastalas, auklu vietā nodzīta vilna
- jēlmines Pastalu veids - no neģērētas lopu ādas nogrieztas pastalas, auklu vietā nodzīta vilna; jēlmenes
- pastalveidīgs Pastalveida
- pastompāt Pastampāt
- padukurēt Pastampāt (vārītus kartupeļus)
- pastaratiesa Pastarā tiesa
- pastartiesa Pastarā tiesa
- pastaradiena Pastardiena
- pastari Pastardiena
- pastare Pastariņš
- pastarnieks Pastariņš, mazākais
- pasteris Pastaris
- abrkasis Pastarītis
- sterpis Pastarpe, starpa
- pļaka Pastas veida masas porcija
- pafleitēt Pastāstīt
- papūst Pastāstīt (parasti ko aplamu)
- pačukstēt Pastāstīt ļoti klusu (parasti slepeni)
- atbildēt Pastāstīt, atstāstīt (mācību vielu)
- nostāstīt Pastāstīt, izstāstīt
- paklāstīt Pastāstīt, paskaidrot (parasti īsi)
- kart Pastāv tikai savienojumos "aizkart" un "pieskarties"
- Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
- Ludzas apriņķis pastāvēja 1777.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Brigu, Ciblas, Istras, Kārsavas, Mērdzenes, Nautrēnu, Pasienes, Pildas, Rundēnu, Šķaunes Zvirgzdenas pagastu, robežojās ar Rēzeknes un Jaunlatgales apriņī, kā arī ar Krieviju
- Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, Palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, Valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju
- Bauskas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Bārbeles, Bauskas, Bruknas, Ceraukstes, Codes, Iecavas, Īslīces, Jaunsaules, Kurmenes, Mežotnes, Misas, Panemunes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Taurkalnes, Vecmuižas, Vecsaules un Zālītes pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas un Jēkabpils apriņķi, kā arī ar Lietuvu
- Kuldīgas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi
- Talsu apriņķis pastāvēja 1819.–1949. g., ietvēra (1935. g.) Ārlavas, Cēres, Kandavas, Laidzes, Lībagu, Lubezeres, Mērsraga, Nogales, Nurmuižas, Pastendes, Spāres, Stendes, Strazdes, Upesgrīvas, Valgales, Vandzenes, Virbu un Zentenes pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
- Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi
- Ludzas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Ludzas, Kārsavas un Zilupes pilsētu, Blontu, Briģu, Ciblas, Cirmas, Goliševas, Isnaudas, Istras, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mērdzenes, Mežvidu, Nirzas, Ņukšu, Pasienes, Pildas, Pureņu Pušmucovas, Rundēnu, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagastu, robežojās ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu rajonu, kā arī ar Krieviju un Baltkrieviju
- Saldus rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Saldus pilsētu, Brocēnu pilsētu ar lauku teritoriju, Blīdenes, Ezeres, Gaiķu, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Remtes, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, robežojas ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles rajonu, kā arī ar Lietuvu
- Valkas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Valkas, Sedas, Smiltenes un Strenču pilsētu, Bilskas, Blomes, Brantu, Ērģemes, Ēveles, Grundzāles, Jērcēnu, Kārķu, Launkalnes, Palsmanes, Plāņu, Smiltenes, Trikātas, Valkas, Variņu, Vijciema un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu un Valmieras rajonu, kā arī ar Igauniju
- Kuldīgas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu
- Zilupes novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Zilupes pilsētu, Lauderu, Pasienes un Zaļesjes pagastu, 2021. g. novadu reformā teritorija iekļauta Ludzas novadā, kura sastāvā tā bija arī līdz 2009. g.
- Posiņas pagasts pastāvēja bijušajā Ludzas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Pasienes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Ludzas novada Pasienes un Zaļesjes pagastā, daļa Ludzas novada Istras pagastā
- Birzuļu pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī 1939.-1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Palsmanes un Grundzāles pagastā
- Rauzas pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1939. gadam, kad apvienots ar Mēra pagastu un izveidots Birzuļu pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Palsmanes pagastā
- Mēra pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1939. gadam, kad apvienots ar Rauzas pagastu un izveidots Birzuļu pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Grundzāles un Palsmanes pagastā
- dimegālija Pastāvēšana divos lielumos; attiecas, piem., spermatozoīdiem
- eksistence Pastāvēšana, dzīvošana
- būt Pastāvēt (kā daļai pie kā)
- iesniegties Pastāvēt (no kāda laika, līdz kādam laikam); turpināt pastāvēt (kādā laika posmā)
- būt Pastāvēt (par ģimenes vai sabiedrības locekli attiecībā pret citu šīs ģimenes vai sabiedrības locekli)
- būt Pastāvēt attieksmē pret cilvēku (vai cilvēku grupu), kas to izjūt, piedzīvo, izmanto
- pieturēties Pastāvēt kādu laiku, turpināties (par laikapstākļiem); būt tādam, kad pastāv, turpinās noteikti laikapstākļi (par laikposmu)
- pārskriet Pastāvēt neilgu laiku, ātri izbeigties (par parādībām sabiedrībā)
- varēt Pastāvēt situācijai, apstākļiem, norisēm u. tml., kas nodrošina kādu darbību, procesu, stāvokli, arī (kā) eksistenci; būt iespējai
- gruzdēt Pastāvēt slēpti, bieži mokoši (parasti par psihisku stāvokli)
- nomainīt Pastāvēt, atrasties vienam pēc otra, citam pēc cita
- eksistēt Pastāvēt, būt
- subsistēt Pastāvēt, eksistēt, būt nodrošinātam ar nepieciešamiem iztikas līdzekļiem
- stāvēt Pastāvēt, saglabāties laika gaitā (piemēram, par celtnēm.); būt izturīgam pret kādu iedarbību
- perināties Pastāvēt, veidoties noteiktā vietā (par sabiedrībai kaitīgiem, naidīgiem cilvēku grupējumiem); pastāvēt, izplatīties (par nevēlamām parādībām sabiedrībā)
- (no)turēties virs (arī uz) ūdens Pastāvēt; arī ne(aiz)iet bojā
- turēties virs (arī uz) ūdens Pastāvēt; arī neiet bojā
- Pastovi Pastavi, pilsēta Baltkrievijā
- konstance Pastāvība, negrozība
- konsistence Pastāvība; sociāls izlīdzinājums; psihisko traucējumu neietekmējamības pakāpe
- atražošana Pastāvīga atjaunošana, atkārtošana ražošanas procesā
- lidojuma līmenis pastāvīga atmosfēras spiediena līmenis, kas noteikts attiecībā pret atmosfēras standarta spiediena 1013,2 hPa līmeni
- bāksignalizēšana Pastāvīga bāksignālu raidīšana par kļūdainām situācijām lokālajā tīklā
- misija Pastāvīga diplomātiska pārstāvniecība; celtne, telpas, kurās darbojas šāda pārstāvniecība
- izgriezumgrāmata Pastāvīga glabātuve informācijai, ar kuru grib dalīties ar citiem lietotājiem
- dizagregācija Pastāvīga izklaidība, kas neļauj slimniekam uztvert kādu domu ārpus tās, kura pastāvīgi nodarbina viņa prātu
- maskariļa Pastāvīga komiska figūra senajās spāniešu un franču komēdijās: sulainis kunga apģērbā vai pilsonis muižnieka lomā
- fantogeizija Pastāvīga neparastas garšas sajūta mutē
- žūpība Pastāvīga un pārmērīga alkoholisku dzērienu lietošana
- magnētterapija Pastāvīga vai mainīga zemfrekvences magnētiskā lauka izmantošana ārstniecībā
- lektorāts Pastāvīga vai uz laiku izveidota darba vieta lektoram (parasti universitātē)
- valgs Pastāvīga vieta, nodalījums (kūtī), kur piesien dzīvnieku (parasti govi)
- pasāts Pastāvīga virziena un stipruma tropu vējš, kas pūš no augsta spiediena joslas uz ekvatoru
- niķis Pastāvīga, cilvēkam nevēlama (parasti mājdzīvnieka) izturēšanās, nepakļāvība cilvēkam
- čičisbejs Pastāvīgais pavadonis bagātai, dižciltīgai sievietei (16.-18. gs. Itālijā); arī precētas sievietes mīļākais
- mājvieta Pastāvīgas atrašanās, darbošanās vieta
- limfatikostomija Pastāvīgas atveres izveidošana limfvadā (piem., krūšu limfvadā)
- cekostomija Pastāvīgas fistulas izveidošana aklajā zarnā
- lumbokolostomija Pastāvīgas fistulas izveidošana lokzarnā ar griezienu jostas apvidū
- proktostomija Pastāvīgas mākslīgas atveres izveidošana taisnajā zarnā
- negals Pastāvīgas rūpes, raizes
- rezidence Pastāvīgas uzturēšanās vieta, arī pagaidu apmešanās vai dzīves vieta (valsts valdībai, personām, kas ieņem augstus oficiālus amatus); attiecīgā celtne, telpas
- termiki Pastāvīgas, spēcīgas augšupejošas gaisa plūsmas, kuras rodas konvekcijas rezultātā dienā virs sauszemes, naktī virs ūdens virsmas
- vienāž Pastāvīgi
- vienāži Pastāvīgi
- mājot Pastāvīgi atrasties, darboties (kur)
- bačkuļoties Pastāvīgi būt ap kādu (pie kāda) un tādējādi traucēt
- PDRA Pastāvīgi darbojošās ražošanas apspriede (raj.)
- izplaužēt Pastāvīgi ēdināt ar šķidru barību
- apcelt Pastāvīgi izmantot (vienu un to pašu) - parasti par dzīvniekiem
- badacūka Pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks
- badagalis Pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks; rīma, negausis
- badakāsis Pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks; rīma, negausis
- badgalis Pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks; rīma, negausis
- badkāsis Pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks; rīma, negausis
- badapiesis Pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks; arī skops, mantkārīgs cilvēks
- dakurināt Pastāvīgi kurināt, lai nepārstātu degt, neizdzistu
- dakurt Pastāvīgi kurt, lai nepārstātu degt, neizdzistu
- lādināt Pastāvīgi lamāt, lādēt kādu
- izostenūrija Pastāvīgi pazemināts un gandrīz nemainīgs urīna īpatnējais svars, novērojams nieru funkcijas insuficiences gadījumos
- pinka Pastāvīgi raudošs bērns
- žūpot Pastāvīgi un pārmērīgi lietot alkoholiskus dzērienus
- urgt Pastāvīgi urdīt
- apdzīvot Pastāvīgi vai ilgāku laiku dzīvojot, (kur) uzturoties, aizņemt (teritoriju, telpas u. tml.) - par cilvēkiem
- visnoji Pastāvīgi, bez apstājas
- zvandzināt Pastāvīgi, neatlaidīgi atgādināt
- žvandzināt Pastāvīgi, neatlaidīgi atgādināt
- visnoļ Pastāvīgi, vēl arvien
- vārdformulas Pastāvīgie epiteti, vārdklišejas, stereotipiskas frāzes tautas dzejā, kas regulāri atkārtojas vienās un tajās pašās metriskajās pozīcijās
- Coreper Pastāvīgo pārstāvju komiteja
- metodontiāze Pastāvīgo zobu šķilšanās
- aizvienējs Pastāvīgs
- regulārs Pastāvīgs
- sistemātisks Pastāvīgs
- spurķīlis Pastāvīgs garš un šaurs švertveida (zobenveida) ķīlis
- konstante Pastāvīgs lielums
- kunde Pastāvīgs pircējs vai pasūtītājs; klients
- pārdienkunde Pastāvīgs pircējs, kas nāk ko iegādāties ik pārdienas
- daktilogripoze Pastāvīgs pirkstu saliekums vai izliekums
- nuncijs Pastāvīgs Romas pāvesta diplomātiskais pārstāvis
- maska Pastāvīgs tēls (itāliešu masku teātrī)
- taļja Pastāvīgs tiešais nodoklis Francijā 15.-18. gs., ar ko pārsvarā aplika zemniekus
- traktorbrigāde Pastāvīgs traktoristu u. c. mehanizatoru kolektīvs, kas veic noteiktu mehanizēto darbu apjomu lielsaimniecībā
- štamgasts Pastāvīgs viesis
- štammgasts Pastāvīgs viesis
- cēlājs Pastāvīgs, aktīvs darītājs --> celt
- pacēlājs Pastāvīgs, aktīvs darītājs --> pacelt
- pārcēlājs Pastāvīgs, aktīvs darītājs --> pārcelt
- stacionārs Pastāvīgs, arī nemainīgs
- štammēdiens Pastāvīgs, galvenais ēdiens
- permanents Pastāvīgs, ilgstošs; arī nepārtraukts
- noteikts Pastāvīgs, nemainīgs
- stabils Pastāvīgs, nemainīgs (par cilvēku attiecībām, arī parādībām sabiedrībā)
- konstants Pastāvīgs, nemainīgs (piemēram, par parādībām dabā)
- mūžīgs Pastāvīgs, nemitīgs
- panojas Pastāvīgs, nemitīgs
- ciešs Pastāvīgs, stiprs (par cilvēku attiecībām)
- granītciets Pastāvīgs; neiedragājams (par pārliecību, ticību u. tml.)
- stingrestība Pastāvīgums, noteiktība
- neopātija Pastāvošās slimības komplikācija
- ietiekties Pastāvot noteiktā laika posmā, attiekties arī uz citu laika posmu
- piedzīvot Pastāvot, attīstoties tikt pakļautam kādām pārmaiņām (piemēram, par procesu, darbības rezultātu)
- atmudināt Pasteidzināt atnākt
- apskubināt Pasteidzināt nāvi
- pačaganēties Pasteigties
- pamudīties Pasteigties
- pamundrēties Pasteigties
- pasaskubināties Pasteigties
- pasteidzināties Pasteigties
- posīties Pasteigties
- uzkuknīties Pasteigties
- uzsteigt Pasteigties
- aizspraukt Pasteigties kādam garām (spiežoties, spraucoties)
- sašķirmināties Pasteigties, saņemties
- pastele Pastelis
- pasteļglezna Pastelis (2)
- pasteļgleznojums Pastelis (2)
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Pa.