bābele2
bābele sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bābele | bābeles |
| Ģen. | bābeles | bābeļu |
| Dat. | bābelei | bābelēm |
| Akuz. | bābeli | bābeles |
| Lok. | bābelē | bābelēs |
Paliela meitene; arī sieviete, sieviņa.
Avoti: LivP
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es jaucu viņu vārdus, aizmirsu uzvārdus, pazudu diagnožu bābelē.
- labdarības zupa, rinda kust, nesvēti bļurkšķēdama jēlās bābeles mēlēs, šūpinot vecās tenisa kurpes, vizinot laķenes ar cauro zoli, sakodējušās vestes, krekliņus ar izbalējušiem vārdiem, atstarojošos aksesuārus – no modes izmesto lietu un radību upe, ļumīgos murskuļos savēlusies, vietām pa nevietām sadalījusies, uzrūgusi, uzblīdusi, rupja, inerta, kusla, bļaustīga, nobijusies no sava kauna, ja patīrītu, varbūt daža būtne būtu vēl itin jauna…
- Katrs cits pārklājums ir daļa no " bābeles sistēmas."
- Mūsdienu pārblīvētās bābeles vairs neelpo
- Te bija tautību bābele