palīkņāt
palīkņāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | palīkņāju | palīkņājam | palīkņāju | palīkņājām | palīkņāšu | palīkņāsim |
| 2. pers. | palīkņā | palīkņājat | palīkņāji | palīkņājāt | palīkņāsi | palīkņāsiet, palīkņāsit |
| 3. pers. | palīkņā | palīkņāja | palīkņās | |||
Pavēles izteiksme: palīkņā (vsk. 2. pers.), palīkņājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: palīkņājot (tag.), palīkņāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: palīkņātu
Vajadzības izteiksme: jāpalīkņā
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Staigājis gar upi, iebridis bērziņos, palīkņājis pa eglainīti un tik grābis sēnes.
- Arī mēs pēc saimnieku uzaicinājuma palīkņājam pa lauku un saēdamies sarkanos bumbuļus.
- Ja kāds burkšķ par cenu - 3 eiro ievārījuma burciņa vai 15 eiro kilograms - , lai pats pamēģina diendienā palīkņāt gar zemajiem krūmiem un katru odziņu izlobīt no apvalka.