paplucināt2
paplucināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: pareti
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paplucinu | paplucinām | paplucināju | paplucinājām | paplucināšu | paplucināsim |
| 2. pers. | paplucini | paplucināt | paplucināji | paplucinājāt | paplucināsi | paplucināsiet, paplucināsit |
| 3. pers. | paplucina | paplucināja | paplucinās | |||
Pavēles izteiksme: paplucini (vsk. 2. pers.), papluciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paplucinot (tag.), paplucināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paplucinātu
Vajadzības izteiksme: jāpaplucina
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tomēr tas vēl ir priekšā un vēl paspēs paplucināt iedzīvotāju pirktspēju.
- Tiesa, arī Tranzīta fanu loku ekonomiskā krīze krietni vien paplucinājusi. "
- Paplucina jau, bērni aiztiek, bet to drīkst darīt.
- Bargajam tiek piedāvāts smaržu maiss, kuru var paplucināt,
- Viņa paplucināja galvas lakatu un gandrīz neskanīgi noteica — man ir četri bērni, bet diez vai par kādu es atdotu savu nieri.