paplīvot
paplīvot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paplīvoju | paplīvojam | paplīvoju | paplīvojām | paplīvošu | paplīvosim |
| 2. pers. | paplīvo | paplīvojat | paplīvoji | paplīvojāt | paplīvosi | paplīvosiet, paplīvosit |
| 3. pers. | paplīvo | paplīvoja | paplīvos | |||
Pavēles izteiksme: paplīvo (vsk. 2. pers.), paplīvojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paplīvojot (tag.), paplīvošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paplīvotu
Vajadzības izteiksme: jāpaplīvo
Neilgu laiku, mazliet plīvot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņas liegais tērps mazliet paplīvoja gaisos un aizsteidzās līdzi noslēpumainai nesējai.
- Vajadzīga arī drusciņa svaiga gaisa un iespēja paplīvot.