uzkult
uzkult 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzkuļu | uzkuļam | uzkūlu | uzkūlām | uzkulšu | uzkulsim |
| 2. pers. | uzkul | uzkuļat | uzkūli | uzkūlāt | uzkulsi | uzkulsiet, uzkulsit |
| 3. pers. | uzkuļ | uzkūla | uzkuls | |||
Pavēles izteiksme: uzkul (vsk. 2. pers.), uzkuliet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzkuļot (tag.), uzkulšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzkultu
Vajadzības izteiksme: jāuzkuļ
1.Strauji maisot, uzputot.
1.1.Strauji maisot, panākt, ka rodas, izveidojas (putas).
2.Papildus kult (labības atlikumus).
3.Uzkaisīt (kam virsū plānā kārtā).
4.Sakult nelielu daļu.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vietām baltas svītras iezīmēja vietas, kur ūdens skrejot bija uzkūlis putas.
- Viņiem virtuve noderēs, lai mācītos gatavot sviestmaizes vai no lauku krējuma uzkult sviestu.
- Smiltīs ievijas sīkas ūdens stīdziņas, pakavi, sacirzdamies ar ledu, uzkuļ smiltis.
- Darbs ar tvaiku nav tikai uzkult gaisu.
- Kas tika uzkults biezs kā krēms,