Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pusceļā velns jau rēgojas savam viņdienas pērējam pretim, sacīdams:
- Atliek tikai uzticēties rakstītajam un viņdienu goda prātam.
- Viņdienas procesijas fauns bija ģērbies pelēkā; pelēki, pieticīgi un nevainojami, un ne pirmajā, bet tikai otrajā acu uzmetienā varēja pamanīt, cik dārga ir viņa kārtīgi apvalkāto, bet rūpīgi tīrīto stulmaiņu āda un ka neuzkrītošā kaklauta mežģīnes vien ir vērtas tik, ka dažs labs nabags ar tādu naudu varētu iztikt veselu gadu, un cik skaisti viņš sēž, stalti, cienīgi, bet tai pašā laikā brīvi, - nevar ne salīdzināt ar citkārtējo Milkantu ciemiņu Dominiku Parčevski, kurš ir svarīgs tikai pats sev, tak vienmēr sēž izpleties, roku sānos iespiedis, bez mitas tarkšķ, plātās ar rokām, grozās, nevar palikt mierā un griežas ap savu asi tas Parčevskis, un pardonnez-moi, kā saka Delamarss, nu pilnīgi kā tāds sūds āliņģī tas Dominiks, nudien.
- Protams, viņdienu lasītājs plašāku ieskatu – atgādādamies Teofrasta vārdus, ka neklājas pārlieku akurāti visu izsacīt līdz galam, ka kaut kas esot jāatstāj arī klausītāja [šajā gadījumā – lasītāja] ziņā, lai tas padomātu un pats izdarītu secinājumus – varēja gūt, izmantojot galvenokārt citzemju rakstniecības specifisku atzaru iestrādes.
- Ne tā tas bija viņdienās,