pacuināt
pacuināt [pacu-ināt] 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | pacuinu | pacuinām | pacuināju | pacuinājām | pacuināšu | pacuināsim |
2. pers. | pacuini | pacuināt | pacuināji | pacuinājāt | pacuināsi | pacuināsiet, pacuināsit |
3. pers. | pacuina | pacuināja | pacuinās |
Pavēles izteiksme: pacuini (vsk. 2. pers.), pacuiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pacuinot (tag.), pacuināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pacuinātu
Vajadzības izteiksme: jāpacuina
pacujināt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | pacujinu | pacujinām | pacujināju | pacujinājām | pacujināšu | pacujināsim |
2. pers. | pacujini | pacujināt | pacujināji | pacujinājāt | pacujināsi | pacujināsiet, pacujināsit |
3. pers. | pacujina | pacujināja | pacujinās |
Pavēles izteiksme: pacujini (vsk. 2. pers.), pacujiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pacujinot (tag.), pacujināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pacujinātu
Vajadzības izteiksme: jāpacujina
Parīdīt (suni).
Avoti: LLVV