pieskubināt
pieskubināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pieskubinu | pieskubinām | pieskubināju | pieskubinājām | pieskubināšu | pieskubināsim |
| 2. pers. | pieskubini | pieskubināt | pieskubināji | pieskubinājāt | pieskubināsi | pieskubināsiet, pieskubināsit |
| 3. pers. | pieskubina | pieskubināja | pieskubinās | |||
Pavēles izteiksme: pieskubini (vsk. 2. pers.), pieskubiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieskubinot (tag.), pieskubināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieskubinātu
Vajadzības izteiksme: jāpieskubina
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mācītājs arī solija gādāt viņiem cik spēšot palīga pie baznīcas uztaisīšanas no ticības brāļiem tēvu zemē , bet arī pieskubināja , lai paši arīdzan savā starpā sāktu naudu samest
- Bet Velns bija manīgs: tas pārvērtās kautcik Dieva izskatā, atnāca ar līkumu atpakaļ un pieskubināja cilvēkus, lai sāktu alu darināt.
- Mācītājs arī solija gādāt viņiem cik spēšot palīga pie baznīcas uztaisīšanas no ticības brāļiem tēvu zemē, bet arī pieskubināja, lai paši arīdzan savā starpā sāktu naudu samest.