pieskriet
pieskriet 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pieskrienu, pieskreju | pieskrienam, pieskrejam | pieskrēju | pieskrējām | pieskriešu | pieskriesim |
| 2. pers. | pieskrien, pieskrej | pieskrienat, pieskrejat | pieskrēji | pieskrējāt | pieskriesi | pieskriesiet, pieskriesit |
| 3. pers. | pieskrien, pieskrej | pieskrēja | pieskries | |||
Pavēles izteiksme: pieskrien, pieskrej (vsk. 2. pers.), pieskrieniet, pieskrejiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieskrienot, pieskrejot (tag.), pieskriešot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieskrietu
Vajadzības izteiksme: jāpieskrien, jāpieskrej
1.Skrienot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
2.sarunvaloda Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, steigā, parasti garāmejot, dodoties uz citu vietu.
3.parasti formā: trešā persona Strauji pieplūst (parasti ar šķidrumu, gāzi).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tur mums pieskrēja klāt divas interesantas sievietes un ļoti vēlējās kopbildi.
- Tikmēr kaķēns pieskrēja pie policijas auto un ierāpās aiz tā riteņa.
- Es vēlos pa skatuvi, līdz pieskrēja asistenti ar ugunsdzēšamajiem aparātiem.
- Visi ir uz vietas, vienmēr ir kāds, kas pieskrien.
- Pieskrēju tuvāk, paņēmu aiz pleca un pagriezu viņu uz muguras.