pieskrūvēt
pieskrūvēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | pieskrūvēju | pieskrūvējam | pieskrūvēju | pieskrūvējām | pieskrūvēšu | pieskrūvēsim |
2. pers. | pieskrūvē | pieskrūvējat | pieskrūvēji | pieskrūvējāt | pieskrūvēsi | pieskrūvēsiet, pieskrūvēsit |
3. pers. | pieskrūvē | pieskrūvēja | pieskrūvēs |
Pavēles izteiksme: pieskrūvē (vsk. 2. pers.), pieskrūvējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieskrūvējot (tag.), pieskrūvēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieskrūvētu
Vajadzības izteiksme: jāpieskrūvē
1.Skrūvējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
2.Skrūvējot piegriezt ciešāk (piemēram, uzgriežņi).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izvēlētās koksnes un izvēlētā biezuma dēļi, kas pieskrūvēti pie lāgām.
- Atkarībā no tā, kā viņi nokrāso pie sienas pieskrūvētu dēli.
- – Un sadzīvi viens otram piedeva – kaut ko nepieskrūvētu, neizceptu?
- Vispirms viņš atrada zem mēbeles pieskrūvētu skārda kasti ar monētām.
- Pie sienas pieskrūvēta koka lāva, kam blakus atrodas izlietne un tualetes pods.