piepampt
piepampt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piepampstu | piepampstam | piepampu | piepampām | piepampšu | piepampsim |
| 2. pers. | piepampsti | piepampstat | piepampi | piepampāt | piepampsi | piepampsiet, piepampsit |
| 3. pers. | piepampst | piepampa | piepamps | |||
Pavēles izteiksme: piepampsti (vsk. 2. pers.), piepampstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piepampstot (tag.), piepampšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piepamptu
Vajadzības izteiksme: jāpiepampst
Pampstot palielināties apjomā (par ķermeņa daļu); pietūkt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Čūskas koduma vieta bijusi redzama, tā bijusi piepampusi un apsārtusi.
- Viņš bija pavisam sanīcis, tik tikko spēja pavilkt piepampušās kājas.
- Kaprači mēģināja uzmaukt zārkam vāku, bet piepampušās miesas to nepieļāva.
- Omulīgs plikgalvis labā uzvalkā, tikpat omulīgi piepampušu cūkādas portfeli padusē.
- Bet galošas, viņas piepampušo kāju nošķiebtas, piesaistīja kosmisko aukstumu.