piepalīgs
piepalīgs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | piepalīgs | piepalīgi |
| Ģen. | piepalīga | piepalīgu |
| Dat. | piepalīgam | piepalīgiem |
| Akuz. | piepalīgu | piepalīgus |
| Lok. | piepalīgā | piepalīgos |
piepalīdze sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | piepalīdze | piepalīdzes |
| Ģen. | piepalīdzes | piepalīdžu |
| Dat. | piepalīdzei | piepalīdzēm |
| Akuz. | piepalīdzi | piepalīdzes |
| Lok. | piepalīdzē | piepalīdzēs |
Cilvēks, kas mazliet palīdz (kādam); cilvēks, kas veic palīgdarbus, palīguzdevumus.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jums labi piepalīgi ir vecākie bērni.
- Mēs viņam esam tikai piepalīgi.
- Viņi paši vairs neuzdrošinās iziet rampas gaismā, kaujas laukā sūta savus piepalīgus, apgādā tos ar finansēm.