papurt
Lietojuma biežums :
papurt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | papurstu | papurstam | papuru, papūru | papurām, papūrām | papuršu | papursim |
| 2. pers. | papursti | papurstat | papuri, papūri | papurāt, papūrāt | papursi | papursiet, papursit |
| 3. pers. | papurst | papura, papūra | papurs | |||
Pavēles izteiksme: papursti (vsk. 2. pers.), papurstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: papurstot (tag.), papuršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: papurtu
Vajadzības izteiksme: jāpapurst
1.Paspurt1.
2.Paspurt2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nobālis kā sieva, stiegrains un taisns, zeltainām lūpām, viņš pogāja balto uzmetni un skatījās, kā viņa dēls sēž gultā un spēlējas ar pudelīti, kā viņa sieva glāsta uz gultas pakritušās, tukši izraudātās Florences papūrušos matus.
- Mati ap lakatiņu vējā papūruši, sirmi melnām sprogām kā raganai.
- Kā puisim, tā meitenei bija papūruši mati, padiluši džinsi un adītas jakas, kas izskatījās kā mantotas no iepriekšējām paaudzēm.
- Mājas saimnieks bilda, ka īstenībā jau māju nosaukums bijis " Papuri", tāpēc, ka senos laikos te apkārt bijuši purvi un mājas atradušās tālāk kalna galā, bet kā no " Papuriem" sanākušas " Pamparas" īsti nezinot.
- Mājas saimnieks bilda, ka īstenībā jau māju nosaukums bijis " Papuri", bet te laikam nostrādājis senais stāsts- kurls mērnieks, kurls darbinieks no zemes dienesta, un no " Papuriem" beigās sanākušas " Pamparas", kā dziesmā no Latvijas radio 2. " Papuri" tāpēc, ka senos laikos te apkārt bijuši purvi un mājas atradušās tālāk kalna galā, vecākais Šmelds par nepaklausību kungam - nevēlēšanos nākt uz vietu, kur mājas atrodas tagad - dabūjis ar pletni pa muguru.