papurināt
papurināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | papurinu | papurinām | papurināju | papurinājām | papurināšu | papurināsim |
| 2. pers. | papurini | papurināt | papurināji | papurinājāt | papurināsi | papurināsiet, papurināsit |
| 3. pers. | papurina | papurināja | papurinās | |||
Pavēles izteiksme: papurini (vsk. 2. pers.), papuriniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: papurinot (tag.), papurināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: papurinātu
Vajadzības izteiksme: jāpapurina
1.Neilgu laiku, mazliet purināt.
Stabili vārdu savienojumiPapurināt (arī pakratīt) galvu.
- Papurināt (arī pakratīt) galvu frazēma — ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam)
1.1.Purinot patīrīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un es atkal pasmaidu un papurinu galvu: „ Signomi!”
- Papurināju galvu — smagā ķēde kopā ar visu kaklasiksnu nokrita zemē.
- Pamanījusi viņa skatienu, viņa tikai īsi un enerģiski papurināja galvu.
- Dina noliedzoši papurināja galvu un sāka piesardzīgi bakstīt kartupeli ar dakšiņu.
- Ir idejas ar vērienu, un paldies jauniešiem, ka mūs papurina.