pakašāt
pakašāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pakašāju | pakašājam | pakašāju | pakašājām | pakašāšu | pakašāsim |
| 2. pers. | pakašā | pakašājat | pakašāji | pakašājāt | pakašāsi | pakašāsiet, pakašāsit |
| 3. pers. | pakašā | pakašāja | pakašās | |||
Pavēles izteiksme: pakašā (vsk. 2. pers.), pakašājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pakašājot (tag.), pakašāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pakašātu
Vajadzības izteiksme: jāpakašā
1.Pakašņāt.
2.Pakasīt1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad uzmanīgi pavelk nost lapas un zāli, pakašā malā smiltis un zemes, notīra mazu stikla laukumiņu, un, piebāžot degunu pavisam tuvu tuvu, ielūkojas iekšā.
- Sapurinātas austiņas un pakašātas pūkvietiņas, un pašas puisītis mīļi glabā dvēseles vienīgu!
- Visas vietiņas miļi pakašātas, miji, mīļi.
- Mīļi pašūpota klēpīti un pakašātas kājiņas, manu vienīgumiņ, manu debesu atslēdziņ, saldo dvēselīt!
- Un es gribētu pakašāt mazās, mīļās kājiņas, noglaudīt matiņus, padarīt Tevi veselu un pats kļūt vesels.