pakašņāt
pakašņāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pakašņāju | pakašņājam | pakašņāju | pakašņājām | pakašņāšu | pakašņāsim |
| 2. pers. | pakašņā | pakašņājat | pakašņāji | pakašņājāt | pakašņāsi | pakašņāsiet, pakašņāsit |
| 3. pers. | pakašņā | pakašņāja | pakašņās | |||
Pavēles izteiksme: pakašņā (vsk. 2. pers.), pakašņājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pakašņājot (tag.), pakašņāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pakašņātu
Vajadzības izteiksme: jāpakašņā
Neilgu laiku, mazliet kašņāt (ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis); arī pakārpīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- bet citas ik pa brīdim aizčāpo līdz kādai netālai vietiņai pakašņāt substrātu.
- Samsons iesmilkstējās un ar ķepu pakašņāja smiltis.