pakašķēties
pakašķēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pakašķējos | pakašķējamies | pakašķējos | pakašķējāmies | pakašķēšos | pakašķēsimies |
| 2. pers. | pakašķējies | pakašķējaties | pakašķējies | pakašķējāties | pakašķēsies | pakašķēsieties, pakašķēsities |
| 3. pers. | pakašķējas | pakašķējās | pakašķēsies | |||
Pavēles izteiksme: pakašķējies (vsk. 2. pers.), pakašķējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pakašķējoties (tag.), pakašķēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pakašķētos
Vajadzības izteiksme: jāpakašķējas
Paķildoties, pastrīdēties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Noteikti, bet vienalga ik pa brīdim vajag pakašķēties.
- Reizēm mēs nedaudz pakašķējamies, kuram jāpieņem gala lēmums.
- Un ja pati dažreiz pakašķēsies, droši šoreiz to vari norakstīt uz tavu īpašo stāvokli.
- “Ik pa brīdim vajag pakašķēties,” sarunu šovā “ Starp mums runājot”, kas jau rītvakar, plkst.
- Līdz Jansi mēs braucam 7 stundas un izbaudījām VISU kolorītu kā noris pasažieru atlase, ko ņemt, ko nē, kad stāties, kā pakašķēties u.