niedols
Lietojuma biežums :
niedols vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | niedols | niedoli |
Ģen. | niedola | niedolu |
Dat. | niedolam | niedoliem |
Akuz. | niedolu | niedolus |
Lok. | niedolā | niedolos |
1.Niedrājs1.
2.Parastā niedre ("Pragmites communis").
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču beidzot niedols pavērās, un purva vecajā sejā atspīdēja dzīva un spoža acs.
- Vairākas reizes paraudzījos arī atpakaļ uz ezeru, kas niedola ielokā atvīdēja aizvien gaišāks.
- Pa šauru, līganu laipiņu starp ēnu un gaismu, pa atmiņu zīda diedziņu, pa asociāciju zelta matiņu es steidzos projām, uz citurieni, es vairos no baismas, es bēgu turp, kur starp niedola skropstām dzalkstī zvīļš Pandera redzoklis ( kā var mirdzēt tikai caur neatgriežama laika atstatumu), jūlija saulei kveldējot ( kā var svelmēt tikai pēc gadiem, janvārī, kad rūtīs sausi skrapst, cērtas un grabinās graudains sniegs).
- Pūlēdamās iespējami tēlaini izteikt savu pārdzīvojumu, diezgan jūsmīgi un visai detalizēti atainoju viņam, kā peldēja gulbju baltās karavelas, kā tuvojās krastam un atkal attālinājās no krasta, brīžam aizslīdot no niedola un brīžam pazūdot tajā, kā es stāvēju neelpodama, lai neizjauktu pasakaino izrādi, zemapziņā jau bīdamās no mirkļa, kad aizvērsies priekškars un vajadzēs joņot uz garderobi, kur kļūmīgi nostāšos nepareizā rindā un nokavēšu vilcienu, dziļo mākslas brīnumu tādējādi izšķīdinot sadzīviskā ķezā...
- Iz niedola nāras saldsērīgi smejas,