papinkšēt
papinkšēt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa, intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | papinkšu | papinkšam | papinkšēju | papinkšējām | papinkšēšu | papinkšēsim |
| 2. pers. | papinkši | papinkšat | papinkšēji | papinkšējāt | papinkšēsi | papinkšēsiet, papinkšēsit |
| 3. pers. | papinkš | papinkšēja | papinkšēs | |||
Pavēles izteiksme: papinkši (vsk. 2. pers.), papinkšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: papinkšot (tag.), papinkšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: papinkšētu
Vajadzības izteiksme: jāpapinkš
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zinu ka grūti saprast nemēģinājušai bet ļoti lielam daudzumam sieviešu Latvijā pietiek ja ir sajūta ka droši var paraudāt uz pleciņa tad viss parējais vispār nav nekas , gadijuma sexsiņš mūsdienas nav pilnīgi nekas BET papinkšēt uz pleciņa tas jau ir kruta reti kura to spēj pat saviem tuvākajiem Tāda mums tā sabiedrība.