Vasaras versija 2025
410 995 šķirkļi
paleobotāniķis
paleobotāniķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
 Vsk.Dsk.
Nom.paleobotāniķispaleobotāniķi
Ģen.paleobotāniķapaleobotāniķu
Dat.paleobotāniķimpaleobotāniķiem
Akuz.paleobotāniķipaleobotāniķus
Lok.paleobotāniķīpaleobotāniķos
paleobotāniķe sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
 Vsk.Dsk.
Nom.paleobotāniķepaleobotāniķes
Ģen.paleobotāniķespaleobotāniķu
Dat.paleobotāniķeipaleobotāniķēm
Akuz.paleobotāniķipaleobotāniķes
Lok.paleobotāniķēpaleobotāniķēs
Paleobotānikas speciālists.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Paleocēnu no eocēna apjoma 1874. gadā izdalīja vācu paleobotāniķis Vilhelms Šimpers.
  • Latvijā pirmos nozīmīgos pētījumus 20. gadsimta pirmajā pusē veikuši P. Galenieks un M. Galeniece ( Liniņa), kas savas zināšanas un prasmes ir papildinājuši, stažējoties pie ievērojamiem paleobotāniķiem Eiropā, arī pie zviedru purvu pētnieka un putekšņu metodes pamatlicēja un attīstītāja L. von Posta.
  • šķirkļu uzrakstīšanā piedalījās visi šodien strādājošie arheologi, kā arī paleoģeogrāfi, paleobotāniķi, numismāti, bioarheologi un vēsturnieki – pavisam 48 autori no LU Latvijas vēstures institūta, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, LU Vēstures un filozofijas fakultātes, LU aģentūras " Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts", LU Humanitāro zinātņu fakultātes, LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes, Latvijas Kultūras akadēmijas, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja.
  • Ģinti kā sen izmirušu, terciālā perioda nogulumos 1941. gadā aprakstīja japāņu paleobotāniķis S. Miki, bet jau 1945. gadā šīs ģints vienīgo sugu dabā atrada un 1947. gadā aprakstīja Ķīnas botāniķi Čens un Hu.
  • Paleobotāniķi apliecinājuši, ka Arktīdā ziedējušas magnolijas, augušas cipreses un platānas, kastaņas un papeles, briedušas vīnogas.