kamoliņš
kamoliņš
1.Dem. → kamols.
2.apvidvārds Parastā kamolzāle ("Dactylis glomerata").
Avoti: LV93, Aug2
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Līdzi man bija viena mācību granāta ar drāšu kamoliņu un plakstangām.
- Tur līgava sastingst mazā kamoliņā, turēdama ciet sava putna knābi.
- Lielākā daļa – 41%, guļ, saritinājušies kamoliņā.
- Kaķis parasti tur guļ, saritinājies kamoliņā, lai saglabātu ķermeņa siltumu.
- Akmeņi krūtīs kļūs arvien blīvāki, kamoliņi pierē - arvien samudžinātāki.