kamolītis
kamolītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kamolītis | kamolīši |
| Ģen. | kamolīša | kamolīšu |
| Dat. | kamolītim | kamolīšiem |
| Akuz. | kamolīti | kamolīšus |
| Lok. | kamolītī | kamolīšos |
Dem. → kamols.
Avoti: SiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Parasti jau fotogrāfiem izdodas nofotografēt tikai eža “ kamolīti”.
- Viņa it kā pazuda miglā, ietinās kamolītī, kas aizripoja tālumā.
- Tā jāatritina kā dzijas kamolītis, pamazām, lai nepārtrūkst.
- Kad izbeidzās pavediens, Adītāja atritināja citu miglas kamolīti un turpināja adīkli.
- Jau vairākus mēnešus zem sirds saudzēju savu mazo kamolīti," raksta Lelde.