Paplašinātā meklēšana

Meklējam ļoti.

Atrasts vārdos (281):

Atrasts vārdu savienojumos (6):

Atrasts skaidrojumos (4927):

proxime accessit _burtiski_ "pienāca ļoti tuvu"; otrā vieta konkursā, eksāmenā u. tml.; arī šādas vietas ieguvējs.
ielīst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
mest (arī maukt) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
ielīst (arī salīst) kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā, arī līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
salīst kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā (par vairākiem, daudziem)
(būt, arī notikt) (pašā) degungalā (arī deguna galā, retāk deguna priekšā) (būt, notikt) ļoti tuvu
(dzīvot) kā azotē (dzīvot) ļoti labi, labos apstākļos
kalnus gāzt (arī apgāzt) (pa)veikt ļoti lielus darbus
lieliski [ļoti]{s:2325}
šira 12–15 cm plata polsterēta krūšu siksna aizjūga velkošajiem dzīvniekiem, ko gatavo no ļoti izturīgas, divkārt šūtas ādas; lence.
acābola vidējais apvalks acābola barotājapvalks, kurā ir ļoti daudz asinsvadu; sastāv no varavīksnenes, starenes un dzīslenes
māzers Acains koks (bērzs), ļoti ciets; no acaina koka pagatavots priekšmets.
tetrahloretans Acetilēna savienojums ar hloru, labi šķīdina celulozes acetātu, kādēļ to lieto vecu krāsojumu noņemšanai, laku firnisu un sveķu kausējamo trauku tīrīšanai, attaukošanai, ateļļošanai utt., ļoti izturīgs pret skābēm.
ad oculum acīm redzami, ļoti uzskatāmi
momentāns Acumirklīgs; ļoti ātri pārejošs.
tehniskā āda āda tehniskai izmantošanai; īpašības un tehniskās prasības var būt ļoti dažādas atkarībā no izmantošanas - dažos gadījumos ādai jābūt cietai, blīvai, izturīgai, vienmērīga biezuma, citos - mīkstai, porainai
bdellovibrio Aerobu baktēriju parazītu ģints, kas dzīvo ūdenī un spēj ļoti ātri pārvietoties.
cibethiēna Āfrikas nakts dzīvnieks hiēnu dzimtā, atšķiras no citiem plēsīgiem zīdītājiem ar vājāk attīstītu zobu sistēmu, stipri krēpotu muguru, ļoti kuplu asti, svītrots; rok zemē alas, tāpēc saukts arī par zemes vilku.
denāro Agrāk Z Itālijā ļoti izplatīta zelta naudas mazākā vienība, līdzinājās 1/12 soldo; kala arī no vara.
vigoņa Aitai līdzīgs kustonis Amerikas Andu kalnos, ar ļoti smalku vilnu.
rambujē Aitu suga ar ļoti smalku vilnu.
aizstreimuļot Aizgrīļoties, aizstreipuļot, aizlīgoties.
aizgrīļot Aizgrīļoties.
aizgulēt Aizguļoties nokavēt; nogulēt.
aizkūleņot Aiziet, aizskriet (nevienādā gaitā, krītot un ceļoties).
aiztriekties Aizsteigties, aizdrāzties (piespiedu kārtā vai ļoti ātri).
nokrist Aizstiepties, virzīties stāvus lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - piemēram, par ceļu; būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
pļavas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga granulata"), kas samērā bieži sastopama Latvijas rietumu daļā, austrumu daļā - ļoti reti
amarantu aksire aksiru suga ("Axyris amaranthoides"), sastopama ļoti reti uz dzelzceļiem, izgāztuvēs un nezālienēs Rīgā un tās apkārtnē
koturnas Aktieru apavi ar ļoti biezu zoli (parasti antīkajā teātrī).
superakumulators Akumulators ar ļoti lielu enerģijas uzkrāšanas spēju.
glukuronskābe Aldehidskābe, kas rodas no glikozes un ļoti bieži sastopama urīnā.
kalikantīns Alkaloīds "Calycanthus" ģints augos ar strhnīnam līdzīgu darbību; ļoti indīgs.
māla minerāli alumosilikātu minerālu grupa ar ļoti sīkiem daļiņu izmēriem, piemīt plastiskas īpašības, sorbcijas un jonu apmaiņas spēja; izplatītākie minerāli ir kaolinīts, ilīts, smektīti
tuberoze Amariļļu dzimtas ģints ("Polianthes"), krāšņumaugs ar ļoti smaržīgiem ziediem.
laktāms Aminokarbonskābju intramolekulārs amīds; rodas, no tām atšķeļoties ūdenim.
mikroskopiskā analīze analīzes metožu kopa, pēc kuras ar optiskajām ierīcēm, aplūkojot ļoti sīkas daļiņas palielinājumā, nosaka to izmērus, formu un savstarpējo izvietojumu
mikroanastomoze Anastomoze starp ļoti mazām cauruļveida struktūrām.
lātitūdinārieši Anglijā 17. gs. reliģisko strīdu laikā ļaudis, kas centās satikt ar visām partijām, un bija ļoti iecietīgi pret citām ticībām.
pitekoīdas pazīmes antropoloģijā apzīmējums tām cilvēka pazīmēm, kas tādas pašas vai ļoti līdzīgas ir arī pērtiķiem
mikromanipulators aparāts dažādu darbību veikšanai ar ļoti maziem objektiem, piemēram, ar organisma šūnām
inkubators Aparāts zivju mazuļu iegūšanai no apaugļotiem ikriem.
mikrofotometrs Aparāts, ar ko mērī fotoemulsijas nomelnojuma pakāpi ļoti mazos laukumos.
mikrotoms Aparāts, ar kuru iegūst ļoti plānus augu vai dzīvnieku audu griezumus (mikroskopiskai izpētei).
apdauzīties Apaugļoties (par dzīvnieku).
apsajaukties Apaugļoties (par dzīvnieku).
apsadauzīties Apaugļoties (par govi).
apņemt vēršus apaugļoties (par govīm)
pieņemt vēršus apaugļoties (par govīm)
apņemt āžus apaugļoties (par kazām)
apmeklēties Apaugļoties (par mājlopiem).
aplakstīt Apaugļoties (parasti par cūku, aitu).
aptecēt Apaugļoties, apvaisloties (par lopiem).
apauglināt Apaugļoties.
apvaisloties Apaugļoties.
sabēdināt Apbēdināt, parasti ļoti.
apgruzdēt Apdegt, daļēji pārogļoties (no visām pusēm, vietumis).
aizēnota vieta apēnota, ļoti ēnaina vieta
zibspuldze Apgaismošanas ierīce, ko lieto fotografēšanā, lai iegūtu ļoti spilgtu gaismu no īpašas spuldzes, tai spēji uzliesmojot.
apgulēties Apguļoties, guļot netīrā vietā, kļūt netīram (par dzīvniekiem); nogulēties.
apkurkties Apkuiļoties, aplecināties.
sakvēpināt Apkvēpināt, parasti ļoti.
sakvēpt Apkvēpt, parasti ļoti.
samīļot Apmīļot, parasti ļoti.
apoglēties Apogļoties.
apkamsāt Aprīt ļoti izsalkušam.
likteņa ironija apstākļu, notikumu u. tml. sagadīšanās, nejaušība, kas ir tik ļoti pretēja domātajam, iecerētajam, ka var likties kā izsmiekls
aprūkāties Apvaisloties, apaugļoties.
bez Apzīmē ļoti lielu skaitu, daudzumu; ļoti daudz.
ļubēt Apzīmē troksni, kādu braucot rada labi ieeļļoti ratu riteņi.
sažilbt Apžilbt, parasti ļoti.
ar uguni un zobenu ar bruņotu spēku, ļoti nežēlīgi
vilkt garu ar lielām grūtībām spēt iztikt, izdzīvot; būt ļoti vārgam
bez elpas ar lielu aizrautību, uzmanību, ļoti sasprindzināti
mīļuprāt Ar lielu patiku, ļoti labprāt.
ar melnu muguru ar lielu piepūli, ļoti intensīvi
viena lējuma Ar ļoti līdzīgām īpašībām.
muļķis palikdams ar ļoti lielām pūlēm, bet bez panākumiem
iecirst Ar ļoti strauju kustību ielikt (kur iekšā).
mells kā vabule ar ļoti tumšu ādas krāsu; melnīgsnējs
vizēt Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
vizmot Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
vizuļot Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
sūdains Ar mēsliem notraipīts; ļoti netīrs.
uzvensties Ar mokām (rāpjoties, veļoties) sasniegt augšu.
nolaist Ar savu bezdarbību, arī nepilnīgu, kļūdainu darbību ļoti pasliktināt (kā stāvokli).
nolaist Ar savu bezdarbību, arī nepilnīgu, kļūdainu darbību pieļaut, ka (kas) nonāk ļoti sliktā stāvoklī.
nodot Ar savu darbību, rīcību ļoti kaitēt (piemēram, savai organizācijai, sociālajai grupai).
vārīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (ko ļoti nevēlamu).
pazemot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu ļoti apkaunot, dziļi aizvainot (kādu).
sariebt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu sagādāt (kādam) lielas nepatikšanas, nodarīt ko, parasti ļoti, ļaunu.
cik spēka (arī jaudas) ar visu spēku, ļoti stipri
kā velna plēsts ārkārtīgā steigā, ļoti ātri; intensīvi
pasaulīgi ārkārtīgi, ļoti
pasauldaudz Ārkārtīgi, ļoti daudz.
pasaulliels Ārkārtīgi, ļoti liels.
pasaulplašs Ārkārtīgi, ļoti plašs.
pasaulsvarīgs Ārkārtīgi, ļoti svarīgs.
pasaultāls Ārkārtīgi, ļoti tāls.
bezdievīgs Ārkārtīgi, ļoti.
borplastiķi armētas plastmasas, kas pildītas ar bora monošķiedrām vai no tām austiem vai neaustiem materiāliem; lieto ļoti noslogotu konstrukciju izgatavošanai vai metāla konstrukciju pastiprināšanai
ogļplasti Armētas plastmasas, kas pildītas ar oglekļa šķiedras kūļiem, lenti, audumu; viegls un mehāniski ļoti izturīgs konstrukciju materiāls; lieto tehnikā, kosmonautikā, sporta piederumu ražošanai u. c.
dilles Aromātiski garšaugi (arī ārstniecības augi) ar ļoti smalki plūksnainām lapām un dzelteniem ziediem ("Anethum graveolens").
poliimīdi Aromātisko tetrakarbonskābju vai to atvasinājumu un diamīnu policiklokondensācijas produkti; nedegoši, ķīmiski un termiski ļoti izturīgi (vairāk par 400 C) polimēri; lieto izstrādājumiem, kas paredzēti ilgstošai lietošanai 250-350 C temperatūrā.
lizihitons Ārumu dzimtas ģints ("Lysichiton"), dekoratīvs augs ar ļoti izteiksmīgām lapām.
pelamīda Asarveidīgo zivju kārtas plēsīga jūras zivs ar torpēdveida ķermeni, satuvinātām muguras spurām un ļoti attīstītu astes ķīli.
nocirst kā ar cirvi asi, strupi, ļoti noteikti atbildēt, ko pateikt
Sīrijas asklēpija asklēpiju suga ("Asclepias syriaca"), kas Latvijā ir dārzbēglis, sastopama ļoti reti
labulbeniomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Laboulbeniomycetes"), kukaiņu, dažas sugas arī zirnekļu parazīti, sēnes ar ļoti vienkāršu uzbūvi un uz substrāta virsmas veido sīku, no nedaudzām šūnām sastāvošu laponi, kas ieaug kukaiņa vai zirnekļa hitīna apvalkā, 127 ģintis, \~1500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - labulbēnijas.
asteroseismoloģija Astrofizikas nozare, kas pētī ļoti nelielas izmaiņas zvaigznes spožumā, ko izraisa vielas kustības tās iekšējos slāņos kodolreakciju rezultātā.
Ašanti tradicionālās ēkas Ašanti civilizācijas tradicionālās ēkas (_Asante Traditional Buildings_) atrodas Ganā un ir iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā; ēkas veidotas (gk. 18. gadsimtā) no zemes, koka un salmiem, taču tās ir ļoti neaizsargātas no laikapstākļiem; saglabājušās 13 ēkas.
atpīkstēt Atbildēt ļoti smalkā, dažkārt arī vārgā balsī.
atšķirt Atdalīt, atraut (parasti pret paša gribu, no kā ļoti tuva, radniecīga, nepieciešama).
atdot pēdējo maizes kumosu, arī atraut sev (pēdējo) kumosu (no mutes) atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam
atraut sev (pēdējo) kumosu no mutes atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam
atdot pēdējo maizes kumosu atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam
atraut sev (pēdējo) kumosu (no mutes) atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam
atdot pēdējo (maizes) kumosu, arī atraut sev pēdējo kumosu (no mutes) atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam. būt ļoti nesavtīgam, izpalīdzīgam
pievalstīt Atguļoties vai miegā savandīt, sajaukt.
atglābties Atgūt spēkus, atpūsties, atveseļoties; atglēbties.
atglēbties Atgūt spēkus, atpūsties, atveseļoties.
atbalsināties atgūt spēkus, atveseļoties, atspirgt.
atkopties atgūt spēkus, atveseļoties, atspirgt.
papravīties Atlabt, atveseļoties.
žirbt Atlabt, atveseļoties.
atlikām Atliku likām, ļoti daudz, vairāk nekā vajadzīgs.
galviņa atmiņas ierīces sastāvdaļa, kas kontaktējas ar datu vidi vai atrodas tai ļoti tuvu un tieši veic informācijas ierakstīšanu, lasīšanu vai dzēšanu
uzlikt (kādam) ķepu atņemt rīcības brīvību, ļoti ierobežot (kādu)
makrosistēma Atomu, molekulu un citu mikrodaļiņu sistēma, kurā šo daļiņu skaits ir ļoti liels.
atstārpināties Atpūsties, atveseļoties.
attārpināties Atpūsties, atveseļoties.
sabāzt degunus kopā atrasties cits citam ļoti tuvu un klusu, noslēpumaini sarunāties
būt uz sēkļa atrasties ļoti grūtā, sarežģītā situācijā
justies kā uz nāvi notiesātam atrasties ļoti smagā, bezizejas stāvoklī, arī pārdzīvot lielas bailes
pieplakt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt) - par priekšmetiem.
pieslēgties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt); piekļauties (3).
pieslieties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt); piekļauties.
piegulēt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
piekļauties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
piespiesties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
krist Atrasties, būt novietotam stāvus lejup (parasti par ceļu); būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
lingāt Ātri, ļoti veikli kaut ko darīt.
Vidējā Laņģu ala atrodas 50 m uz ziemeļiem no Lielās Laņģu alas, tās kopgarums - 30 m, ieeja ļoti šaura (0,4 m), griestu augstums - 2 m
Drusku pilskalns atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, Pilskalna ezera ziemeļu krastā netālu no Drusku mājām, ezera pusē tas ir ļoti stāvs un paceļas \~90 m virs ezera līmeņa, pretējā nogāze ir lēzenāka, bijis apdzīvots ap 11.-13. gs.; Kornetu pilskalns
Vecsalienas muižas pils atrodas Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, celta ap 1870. g. neogotikas stilā, ir asimetriska sarkanu ķieģeļu mūra vienstāva un divstāvu apjomu būve ar ļoti stāvu divslīpju jumtu, kurā izbūvēti vairāki mezonīni, tornīši un skursteņi; apkārt pilij ierīkots 3 ha liels parks, kurā aug 14 eksotu sugas
Rietumindijas grēda atrodas Indijas okeāna dienvidrietumu daļā, savienojas dienvidrietumos ar Āfrikas-Antarktīdas grēdu, ziemeļaustrumos - ar Arābijas-Indijas un Centrālo Indijas grēdu, garums - \~4000 km, platums - 200-300 km, dziļums pārsvarā - 2000-3000 m, mazākais - 250 m, grēda ļoti saposmota
Brāslavas pilskalns atrodas Krāslava novada Aulejas pagasta Brāslavā, \~20 m augsts paugurs, austrumu pusē pret ezeru ļoti stāvs, plakums - \~70 m diametrā, datējams ar agro metālu un dzelzs laikmetu
Mārcienas pilskalns atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, mežā, ir paugura dienvidu gals, kas norobežots ar pārrakumu un 10 m augstu valni, austrumu un rietumu nogāzes ir ļoti stāvas, relatīvais augstums 60 m, plakums šaurs un garš (~150 x 20 m), izlīdzināts, domājams, bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā, kā arī 13.-14. gs, kad Mārcienas novadu jau bija pakļāvuši krustneši
Vinmines pilskalns atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagasta Kovališku ciemā, ir paugurs Feimaņu ezera austrumu krastā, postīts saimnieciskas darbības rezultātā, ziemeļu un rietumu nogāzes ļoti stāvas, pārējās lēzenākas, plakums \~60 x 50 m, datējums nav zināms
apdegt Atrodoties augstā temperatūrā, no virspuses pārogļoties (parasti par cepamiem ēdieniem).
nolīkt Atrodoties saliektā stāvoklī, tiekot vairākkārt noliektam, ļoti nogurt, kļūt sāpīgam (parasti par muguru).
sekundārā rekristalizācija atsevišķu aktīvu materiāla graudu ļoti strauja augšana uz pārējās masas rēķina saķepšanas procesā
izģilbt Atspirgt, atveseļoties.
izpenēties Atspirgt, atveseļoties.
atstaroties Atspoguļoties (1).
atstarot Atspoguļoties (3).
atstaroties Atspoguļoties (3).
atblāzmot Atspoguļoties (kur) - par ko blāzmojošu; atblāzmoties.
atblāzmoties Atspoguļoties (kur) - par ko blāzmojošu.
spulgoties Atspoguļoties (par ko tādu, kam ir skaidra, dzidra krāsa).
attēloties Atspoguļoties (uz kādas virsmas); izdalīties (uz kāda fona).
attēloties Atspoguļoties (uztverē, apziņā).
atstarot Atspoguļoties, atmirdzēt.
atspogoties Atspoguļoties; atspīdēt.
atspīguļot Atspoguļoties.
atspiguļoties Atspoguļoties.
atspīguļoties Atspoguļoties.
atspogulēties Atspoguļoties.
nospoguļoties Atspoguļoties.
atsprāgt Atšķeļoties, atdaloties (no kā), ar lielu sparu atvirzīties šurp.
aizzibināt Attālināties ar ļoti ātrām kustībām.
atraut sev pēdējo kumosu atteikties no kaut kā sev pašam ļoti nepieciešama, uzupurēties
patērētājattieksme Attieksme, kurai raksturīga vēlēšanās saņemt (parasti materiālus labumus), neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā.
atvaļāties Atvaļoties.
Atvelas kanjons Atvelas upes ieleja ar ļoti stāvām nogāzēm Argentīnā (_Atuel, Cañon del_), Mendosas provincē.
tikt uz kātiem atveseļoties, atgūt veselību
atvārdzināties Atveseļoties, atkal kļūt spēcīgam.
atlabēties Atveseļoties, atlabt.
izspirdzināties Atveseļoties, atspirgt.
izveselēties Atveseļoties, atspirgt.
piecelties Atveseļoties.
teicams Atzīme ļoti labu sekmju vērtējumam (parasti skolā).
samts Audums ar ļoti blīvu, smalku, īsu plūksnu labajā pusē.
pieaugusi kokaudze audze, kas sasniegusi ciršanas vecumu; kokaudzes vecumgrupa, kas seko briestaudzei, tajā vairs nenotiek koku diferencēšanās, stipri samazinās koku augstuma un caurmēra pieaugums, toties tās ražo ļoti daudz sēklu
Staišu dižozols aug Ēveles pagastā, stumbra apkārtmērs - 7,9 m, koka augstums - 23 m, vainaga projekcija - 25,2 x 31 m, ļoti kupls, stumbrs sadalās 13 žuburos
Jakstu priede aug pie Jakstu ciema Salaspils pagastā, stumbra apkārtmērs — 3,8 m, viena no kuplākajām savdabīgāk zarotajām priedēm Latvijā, vainaga projekcija — 19 x 13 m, augstums — 12 m, zarojums ļoti blīvs
Atpiļu upurozols aug Valmieras novada Trikātas pagastā, stumbra apkārtmērs - 8 m, koka augstums - 15 m, vainaga projekcija - 10 x 15 m, ļoti slikti saglabājies, lielākā daļa nokaltusi
Ģibuļu dižozols aug Vecpiebalgas pagastā, stumbra apkārtmērs - 5,4 m, augstums - 15 m, vainaga projekcija - 20 x 21 m, kalna galā, 210 m vjl., ļoti ainavisks
pašsterilitāte Auga spēja apaugļoties tikai pēc svešapputes; pašneauglība.
pašneauglība Auga spēja apaugļoties tikai pēc svešapputes; pašsterilitāte.
halofīti Augi, kas spēj augt ļoti sāļās augsnēs (jūras krastos u. tml.).
apsmidzināšana Augkopībā - vienmērīga augu virsmas noklāšana ar ļoti sīku pesticīda vai cita šķidruma pilienu kārtu kaitēkļu, slimību vai nezāļu apkarošanai, fizioloģiski aktīvu vielu ievadīšanai.
sakuplot Augot kļūt, parasti ļoti, kuplam, spēcīgam (par augiem, to kopumu).
uranija Augs Madagaskarā, kura lapu makstis sakrājas dzeršanai derīgs ūdens, kāpēc ceļinieki to ļoti ciena.
ubikvists Augs vai dzīvnieks, kas var eksistēt ļoti dažādos ekoloģiskos apstākļos.
kā izlasīti augstvērtīgi, ļoti labi
kāpelēt Augt, paceļoties gar citiem augiem vai balstu (par augiem).
apmiglošana Augu aprasināšana putekļiem līdzīgām, ļoti sīkām šķidruma pilītēm.
statocistas Augu augošo daļu šūnas, kas satur sīkus, ļoti kustīgus, cietus graudiņus - statolitus.
mehanohorija augu sēklu izplatīšanās paņēmiens, kad augļi ļoti ātri atveras un sēklas tiek izmētātas (dzeltenajai akācijai, zaķskābenei u. c.)
akmensšūnas Augu šūnas ar ļoti biezu, pārkoksnējušos šūnapvalku; sklereīdas.
reproduktīvais vecums augu un dzīvnieku dzimumgatavības iestāšanās laiks, kas meža kokiem iestājas pēc juvenilā vecuma un atkarībā no to sugas un augšanas vietas ir ļoti dažāds, visagrāk tas iestājas savrupiem kokiem, augot atklātā laukā, visvēlāk — normālas biezības kokaudzē; agrāk tas iestājas arī lapkoku atvasājiem
sasalt (retāk sastingt) (kā) kramā aukstumā kļūt ļoti cietam
sastingt (biežāk sasalt) (kā) kramā aukstumā kļūt ļoti cietam
aulaki Aulekši, ļoti strauja, spēja virzīšanās uz priekšu.
ēverģēlēties Aušoties, draiskuļoties; palaidņoties.
žēpurēties Aušoties, draiskuļoties; žāpurēties.
aumaļāties Aušoties, draiskuļoties.
žāpurēties Aušoties, draiskuļoties.
zītaravotiņš Avotiņš ar ļoti tīru, dzidru ūdeni.
hrizotils Azbesta paveids ar ļoti labām tehnikā izmantojamām īpašībām.
milināties Badināties, skopuļoties.
nobadināt Badinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti novājē, arī aiziet bojā.
nobadināties Badinoties ļoti novājināt sevi, arī aiziet bojā; nobadoties.
nobadoties Badojoties ļoti novājināt sevi, arī aiziet bojā.
profūzs Bagātīgs, ļoti stiprs (piem., asiņošana, caureja, svīšana).
baigoties Baidīties, baiļoties; fantazēt; sapnī redzēt spokus, rēgus.
baikst Baidīties, baiļoties.
bailēt Baidīties, baiļoties.
pārbaidīt Baidot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes.
trīcēt Baiļoties (par ko); izpausties, parasti vāji (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
bailēties Baiļoties, baidīties.
drūvēt Baiļoties, būt biklam, nedrošam par sevi, stostīties.
drūvēties baiļoties, skumt
bakteroīdi Baktēriju ģints, kurā ietilpst anaerobas gramnegatīvas nūjiņas ar noapaļotiem galiem.
iebaltens Bālgans, bāls; vietumis balts, ar baltiem vai ļoti gaišiem plankumiem.
bālin Bālin bāls - ļoti bāls.
sabalināt balinot panākt ļoti spilgtu baltumu
balsaskoks Balsa - kapoku dzimtas suga ("Ochroma lagopus"), ātri augošs tropu koks, ļoti viegla koksne, ko lieto kanoe laivu, lidmašīnu būvē u. c.
ledeburīta struktūra baltā čuguna struktūra (ar eitektisko oglekļa daudzumu 4,3%), kas veidojas kristalizācijas procesā nemainīgā temperatūrā, sastāv no austenīta un cementīta graudu smalka mehāniska maisījuma; ļoti cieta, trausla, grūti apstrādājama griežot
baltkrētis Baltkrēpis - zirgs ar baltām (vai ļoti gaišām) krēpēm.
pandermīts Balts vai pelēks ļoti ciets borātu klases minerāls; to izmanto bora savienojumu ražošanai.
hinīns Balts, kristālisks pulveris ar ļoti rūgtu garšu (parasti lieto par pretmalārijas līdzekli); alkaloīds, lieto arī dzērienu (toniku) gatavošanā.
balsāne Baltsāne - govs ar baltu vai ļoti gaišu sānu apmatojumu.
indokalamusi Bambusu grupas dekoratīvu augu ģints ("Indocalamus") ar ļoti lielām lapām (pat līdz 50 cm), kam nepieciešama ēna.
mikrobarogrāfs Barogrāfs, kas uztver un automātiski pieraksta ļoti mazas spiediena svārstības.
klīst Beigt izplatīties vai ļoti samazināties (piemēram, par tumsu, skaņām).
žultsbeka beku dzimtas ģints ("Tylopilus"), 19 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, sēne (beka) ar brūnu cepurīti, baltu vai viegli sārtu mīkstumu un ļoti rūgtu garšu
resnkāta beka beku dzimtas sēne ("Caloboletus calopus" syn. "Boletus calopus"), aug lapu koku mežos, skābās, smilšainās augsnēs, dažādu lapu koku mikorizas sēne, sastopama ļoti reti, rūgta
sakņkāta beka beku dzimtas suga ("Caloboletus radicans" syn. "Boletus radicans"), aug lapu koku mežos, parkos, mikorizas sēne (galvenokārt ar liepu vai dižskābardi), sastopama ļoti reti, rūgta
melnējošā beka beku dzimtas suga ("Cyanoboletus pulverulentus" syn. "Boletus pulverulentus"), aug jauktos mežos, parkos, skābās augsnēs, sastopama ļoti reti un tādēļ saudzējama
dzeltenkāta lācītis beku dzimtas suga ("Leccinellum crocipodium", syn. "Leccinum crocipodium"), ozolu mikorizas sēne, aug lapu koku mežos, sastopama ļoti reti, saudzējama
uzmanības trūkums bērnības vai pusaudža vecuma traucējums, ko raksturo impulsīva uzvedība, ļoti īslaicīga uzmanība, paātrinātas kustības
tēvspalviņa Bērns, kurš pēc rakstura īpašībām ir ļoti līdzīgs tēvam.
pliks kā zirnis bez līdzekļiem, bez kādas mantas, ļoti nabadzīgs
dzidrs Bez putekļiem, dūmiem, ļoti tīrs un svaigs (par gaisu).
dzelmīgs Bezgalīgi dziļš, ļoti dziļš.
gvanidīns Bezkrāsaina, ļoti higroskopiska kristalliska masa ar stipri bazisku raksturu; gaisā uzsūc ogļskābo gāzi.
ciāns Bezkrāsaina, ļoti indīga gāze ar asu rūgto mandeļu aromātu; diciāns.
toluidīns Bezkrāsains šķidrums, kas ļoti slikti šķīst ūdenī, bet labi etilspirtā; iegūst katalītiski reducējot nitrotoluolus, izmanto krāsvielu ražošanai.
simpatētiskā tinte bezkrāsains vai ļoti gaišs šķidrums, ko lieto slepenrakstā, kurš kļūst redzams tikai, iedarbojoties uz to, piemēram, ar ultravioletajiem stariem, ķīmiskajiem reaģentiem
ūdeņains Bezkrāsains, arī ļoti blāvs, nespodrs (parasti par acīm).
zilskābe bezkrāsains, gaistošs, ļoti indīgs šķidrums (ar rūgto mandeļu smaržu); ciānūdeņražskābe
finvalis Bezzobaino vaļu apakškārtas joslvaļu dzimtas suga ("Balaenoptera physalis"), otrs lielākais vaļveidīgo kārtas dzīvnieks (aiz zilā vaļa), ķermeņa garums - 18-27 m, masa - \~50 t un vairāk, Baltijas jūrā ieceļo ļoti reti.
pārbiedēt Biedējot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; pārbaidīt.
kamaroties Biedriski dzīvot, brāļoties.
Āzijas bifelis bifeļu suga ("Bubalus arnee") ar ļoti lieliem (garums - līdz 200 cm), izliektiem ragiem, savvaļā gandrīz iznīcināts
bamsteri Bikses ar ļoti zemu jostas vietu.
stringenes biksītes ar ļoti šauru, lentveidīgu aizmugurējo daļu
mediators Bioloģiski ļoti aktīva viela, kas nervu uzbudinājuma laikā izdalās nervu šķiedru un šūnu kontaktu vietās un pārnes impulsus no vienas nervu šūnas uz otru.
bezkrāsaina listra bismuta oksīda listra, kas veido ļoti spožu stikla vai glazūras virsmu
sprāgstošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var eksplodēt. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var ķīmiski reaģēt ar tādu ātrumu, ka īslaicīgi rada ļoti augstu spiedienu un/vai temperatūru, un var ievainot cilvēkus un sabojāt apkārtējos priekšmetus. Tādas kravas var būt, piemēram, detonatori, sprāgstvielas spridzināšanas darbiem, pirotehniskie izstrādājumi uguņošanas vai trokšņa efekta radīšanai
sarmatainā bitene biteņu suga ("Geum hispidum"), Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
biziķis Bizins - cilvēks, kas allaž ļoti steidzīgs.
peldblakts Blakts, kam raksturīgs olveida ķermenis un kas dzīvo stāvošos ūdeņos starp augiem un ļoti labi peld.
blaudīties Blandīties; cilpot; grīļoties; dīdīties.
pļumetēties Blēņoties, draiskuļoties, ķēmoties, aušoties.
sačākstēt Bojājoties kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam, nestipram, arī caurumainam.
borazons Bora nitrīda mākslīgā kubiskā modifikācija jeb alotrops, kas ir ļoti cieta viela, laboratorijas apstākļos iegūta 1957. g.; elbors; kubonīts.
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru.
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
sabridināt Bradājot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
fraternizēt Brālīgi satikties, brāļoties.
brālināties Brāļoties, veidot brālību.
lāpstknābītis Bridējputns, kas ligzdo Krievijā, bet ziemo Dienvidāzijā, ļoti apdraudēts, iespējams atlikuši tikai 100 pāru, kas vairotos; 2011. g. uzsākts glābšanas plāns izveidojot Anglijā nebrīvē augošu populāciju.
nāves punkts brīdis, kad cilvēkam iestājas pilnīgs spēku izsīkums, pagurums; ļoti bīstams brīdis
sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru.
sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
sazekšķēt Brienot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
ciklons-B Brūna, graudaina, ar zilskābi piesātināta viela, ko lietoja slēgtu telpu gāzēšanai, lai atbrīvotos no kaitēkļiem; ļoti indīga.
nobružāt Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt ļoti neizskatīgu.
sukhāvatī budisma mitoloģijā - zeme (burtiski: "laimīgā zeme"), kas atrodas ļoti tālu no mūsu pasaules
samšits Buksis - neliels, mūžzaļš koks vai krūms ar ļoti cietu koksni, suņu mirte.
ziemeļu burātājs burātāju dzimtas suga ("Oceanodroma leucorhoa"), Latvijā ļoti rets ieceļotājs, reģistrēts tikai dažas reizes
būt trakam (uz ko) būt ar ļoti spēcīgu tieksmi (uz ko)
atēnoties Būt attēlotam, atspoguļoties (mākslas darbā).
plēst matus būt izmisušam, ļoti uztrauktam, nezinot, ko iesākt
būt ar rokām kājām pretī būt kategoriski kam pretī, nepiekrist, ļoti negribēt, lai kas notiktu
lokās kā tārps būt kustībās ļoti veiklam, izmanīgam
iestigt darbā (arī darbos) būt ļoti aizņemtam, ko darot
neredzēt (saules) gaismu (arī dienas gaismu, arī dienasgaismu) būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam; atrasties nevēlamos apstākļos
neredzēt saules gaismu (arī dienas gaismu) būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam; atrasties nevēlamos apstākļos
aizķīlāt Būt ļoti aizņemtam.
būt (arī atrasties) dzīves (arī notikumu u. tml.) vidū būt ļoti aktīvam, darbīgam; būt (kā) centrā
slavēt dievu (par kaut ko) būt ļoti apmierinātam, laimīgam ar kaut ko
būt līdz ūkai būt ļoti apnikušam; būt tādam, kas ir galīgi apriebies
būt līdz kaklam būt ļoti apnikušam; būt tādam, kas ir pilnīgi apriebies
baidīties no savas ēnas būt ļoti bailīgam
baidīties pašam no savas ēnas būt ļoti bailīgam, baidīties bez kāda iemesla
apspīlēt Būt ļoti cieši apņemtam (ar šaurām drēbēm vai apaviem) - par augumu, kājām.
spļaut zilu un melnu (arī zili melnu) būt ļoti dusmīgam
spļaut (baltu, arī zilu) uguni būt ļoti dusmīgam
spļaut zilas zēveles būt ļoti dusmīgam
spļaut zilu (arī zili melnu, arī zilu un melnu), arī spļaut zilu (arī zili melnu, arī zilu un melnu) uguni, arī spļaut zilas zēveles būt ļoti dusmīgam
vārīties dusmās būt ļoti dusmīgam
spļaut baltu (arī (zili) melnu, arī zilu (un melnu), arī (zilu) uguni) būt ļoti dusmīgam, saniknotam, aiz dusmām nevaldīt pār sevi
spļaut melnu būt ļoti dusmīgam, saniknotam, aiz dusmām nevaldīt pār sevi
spļaut zilu zēveli būt ļoti dusmīgam, sašutušam, saniknotam
kust uz mēles būt ļoti gardam, saldam
būt (arī atrasties) bezdibeņa malā būt ļoti grūtā situācijā
tvīkt Būt ļoti intensīvam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
vārīties Būt ļoti intensīvam, spēcīgam (par psihisku, parasti negatīvi emocionālu, stāvokli).
trīcēt (arī trīsēt, drebēt) pie visām miesām Būt ļoti izbiedētam, ļoti baidīties.
degt (arī kaist, kvēlot) kā ugunī (arī kā ugunīs), arī degt kā ugunij Būt ļoti karstam (parasti drudzī, kādā psihiskā stāvoklī).
plosīties Būt ļoti kustīgam, izturēties skali, parasti rotaļājoties, priecājoties; arī draiskuļoties.
trakot Būt ļoti kustīgam, nepakļāvīgam, arī agresīvam (par dzīvniekiem).
apčurāties aiz laimes būt ļoti laimīgam
būt no viena koka būt ļoti līdzīgiem
karāties zara galā būt ļoti nedrošā, nenoteiktā stāvoklī
dīdelēties Būt ļoti nemierīgam, kustīgam (parasti par bērnu).
kaitināt Būt ļoti nepatīkamam, aizskarošam, arī tādam, kas izraisa dusmas.
turēties pie brunčiem (kādai) būt ļoti nepatstāvīgam, pārmērīgi paļauties uz kādu (māti, sievu)
atdot (arī novilkt) pēdējo kreklu, arī novilkt (pēdējo) kreklu no muguras būt ļoti nesavtīgam, izpalīdzīgam
novilkt (pēdējo) kreklu no muguras būt ļoti nesavtīgam, izpalīdzīgam
novilkt (arī atdot) pēdējo kreklu, arī novilkt (pēdējo) kreklu no muguras būt ļoti nesavtīgam, izpalīdzīgam
skatīties baltām acīm būt ļoti niknam
nevarēt pār lūpu pārspļaut būt ļoti nogurušam, nespēcīgam
nejaudāt (arī nevarēt) pār lūpu (arī lūpām, mēli) pārspļaudīt būt ļoti nogurušam, pārgurušam
nevarēt (arī nespēt) pār lūpu pārspļaut būt ļoti nogurušam, pārgurušam
nespēt (arī nevarēt) pār lūpu pārspļaut būt ļoti nogurušam, pārgurušam
nevar pār lūpu pārspļaut būt ļoti nogurušam, pārgurušam; nespēt parunāt
tikko turēties uz kājām (arī kājās) Būt ļoti nogurušam.
gāzties (arī krist) no kājām zemē (arī nost) Būt ļoti nogurušam.
apgaut Būt ļoti noslogotam.
nevarēt pakustināt ne pirkstiņa būt ļoti novārgušam
nespēt pakustināt ne pirkstiņa būt ļoti novārgušam
līst (vai) uz vēdera (kāda priekšā) būt ļoti padevīgam un iztapīgam
rāpot (vai) uz ceļiem (kāda priekšā) būt ļoti padevīgam, iztapīgam
līst uz vēdera būt ļoti padevīgam, iztapīgam
stāvēt un krist būt ļoti pārliecinātam (par ko, par kādu) un dedzīgi aizstāvēt (to)
neticēt savām ausīm būt ļoti pārsteigtam par dzirdēto
negribēt ticēt savām ausīm būt ļoti pārsteigtam par to, ko dzird
neticēt savām acīm būt ļoti pārsteigtam par to, ko redz
negribēt ticēt savām acīm būt ļoti pārsteigtam par to, ko redz
kā no plaukta nokritis būt ļoti pārsteigtam, izbrīnītam; tāds, kas neko nezina
nezināt ne rīta, ne vakara būt ļoti pārsteigtam, priecīgam, laimīgam
krist pīšļos Būt ļoti pazemīgam, justies ļoti niecīgam (kā priekšā).
laizīt (arī bučot) (svārku) stērbeles būt ļoti pazemīgi iztapīgam, glaimīgam (kā priekšā)
laizīt (arī bučot) svārku stērbeles būt ļoti pazemīgi iztapīgam, glaimīgam (kā priekšā)
līkt ziedos būt ļoti pilnam ar ziediem, tā ka dažkārt liecas zari (par koku, krūmu)
apčurāties aiz prieka būt ļoti priecīgam
griezt zobus Būt ļoti sadusmotam un censties kaitēt, atriebties.
kost zobus Būt ļoti sadusmotam un censties kaitēt, atriebties.
sprāgt (arī plīst) (vai) pušu no (arī aiz) dusmām būt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi
no (arī aiz) dusmām (vai) sprāgt (arī plīst) būt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi
no (arī aiz) dusmām (vai) plīst (arī sprāgt, pārsprāgt), arī sprāgt (arī plīst) (vai) pušu no (arī aiz) dusmām būt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi
būt stāvā sajūsmā būt ļoti sajūsminātam
spļaut uguni būt ļoti saniknotam, aiz dusmām nevaldīt pār sevi
spļaut zilas ugunis būt ļoti saniknotam, aiz dusmām nevaldīt pār sevi
spert vai zemes gaisā būt ļoti saniknotam, nesavaldīgam, bārties
spert zemes gaisā būt ļoti saniknotam; bārties
peldēt smaržās būt ļoti sasmaržotam
būt kājās būt ļoti satrauktam
parādīt sirdi būt ļoti sirsnīgam, atklātam (pret kādu)
trakot Būt ļoti skaļam, ļoti kustīgam, bezbēdīgam, pārgalvīgam.
(vai) plīst no (arī aiz) skaudības būt ļoti skaudīgam
peldēt sviedros būt ļoti slapjam no sviedriem
nederēt ne velnam būt ļoti sliktam, nepiemērotam; nekam, nekur nederēt
zvērot Būt ļoti spēcīga, parasti noturīga, pārdzīvojuma pārņemtam; arī kvēlot (4).
bangot Būt ļoti spēcīgam (par pārdzīvojumu).
mutuļot Būt ļoti spēcīgam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
trakot Būt ļoti spēcīgam, arī postošam (par parādībām dabā vai sabiedrībā); izpausties ļoti spēcīgi, ietekmīgi.
zvērot Būt ļoti spēcīgam, arī spilgti izpausties (parasti sejā, acīs) - par, parasti negatīvām, jūtām, psihisku stāvokli.
viļņot Būt ļoti spēcīgam, intensīvam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
viļņoties Būt ļoti spēcīgam, intensīvam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
liesmot Būt ļoti spilgtā (parasti sarkanā) krāsā.
mirdzēt Būt ļoti spilgtam (par krāsu), ļoti izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu; būt ļoti tīram.
liesmot Būt ļoti spožam spēcīgā pārdzīvojumā (par acīm, skatienu).
būt un palikt būt ļoti stabilam, nemainīgam
degt Būt ļoti steidzamam.
būt aiz kalniem būt ļoti tālu (parasti laika nozīmē)
skaitīt kapeikas būt ļoti taupīgam, arī skopulīgam
knapināties Būt ļoti taupīgam, dzīvot ļoti taupīgi (parasti trūcīgos apstākļos); skopoties.
spīdēt Būt ļoti tīram (piemēram, par priekšmetiem); būt ļoti tīram, arī labi koptam (par dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
būt cieši pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt
cieši pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt
turēties cieši pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt
turēties pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt
stāvēt pie sirds, arī (būt) (cieši) pie sirds, arī turēties (cieši) pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt
turēties (cieši) pie sirds, arī stāvēt pie sirds, arī (būt) (cieši) pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt
mīt uz pēdām būt ļoti tuvu, cieši sekot (kam)
nevarēt savā ādā rimties būt ļoti uztrauktam, nemierīgam
nevarēt (savā) ādā rimt (biežāk rimties) būt ļoti uztrauktam, nemierīgam
nevarēt (savā) ādā rimties (retāk rimt) būt ļoti uztrauktam, nemierīgam
būt lielā cieņā, arī būt cieņā Būt ļoti vajadzīgam, daudz pieprasītam.
būt (lielā) cieņā Būt ļoti vajadzīgam, daudz pieprasītam.
(tikko) vilkt dzīvību (retāk garu) Būt ļoti vārgam (parasti par slimu vai vāju cilvēku).
(tikko) vilkt dzīvību Būt ļoti vārgam (parasti par slimu vai vāju cilvēku).
(tikko) vilkt garu (biežāk dzīvību) Būt ļoti vārgam (parasti par slimu vai vāju cilvēku).
būt zelta cenā būt ļoti vērtīgam, vajadzīgam, pieprasītam
(vai) plīst no (arī aiz) ziņkārības būt ļoti ziņkārīgam
būt uz nažiem būt naidīgās attiecībās, dzīvot ļoti nesaticīgi, naidā, nesamierināmā cīņā
dīdīties Būt nemierīgam, nemitīgi kustēties; arī draiskuļoties.
karst Būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
tvīkt Būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti (par cilvēku, tā ķermeņa daļām); arī karst (1).
sadzīt Būt par cēloni tam, ka (augi, to daļas) ļoti strauji aug, attīstās.
sasaldēt Būt par cēloni tam, ka (kādam) kļūst ļoti auksti.
saliekt ragā būt par cēloni tam, ka (kāds) ir ļoti salīcis (piemēram, par slimību, grūtu dzīvi)
paņemt Būt par cēloni tam, ka (kas kādu) pārņem, ļoti ietekmē, iespaido, rada aizrautību.
izkaltēt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, augs, koksne) kļūst ļoti sauss.
piesmaržot Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst ļoti smaržīgs.
laupīt Būt par cēloni tam, ka (kas) ļoti mazinās vai zūd.
nokaitēt Būt par cēloni tam, ka (kas) ļoti sakarst (par sauli).
purināt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt spēcīgi un ļoti bieži svārstās (parasti par vēju).
noslāpēt Būt par cēloni tam, ka (skaņa) kļūst ļoti vāji dzirdama, nedzirdama (par citu skaņu).
izkaltēt Būt par cēloni tam, ka ļoti novājē.
saliedēt Būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst lietū, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
krist no kājām būt pārgurušam, ļoti novārgušam
nokrist kā no plaukta būt pēkšņi ļoti pārsteigtam (piemēram, uzzinot ko negaidītu)
jukt ārā (arī laukā) Būt saplīsušam, arī ļoti nodilušam (par apģērbu, apaviem).
plosīties Būt spēcīgam, ļoti, parasti negatīvi, ietekmīgam (piemēram, par jūtām, domām).
novelties Būt tādam, kam ir ļoti savēlies apmatojums.
šaudīties Būt tādam, kam ļoti strauji vairākkārt mainās ātrums, stiprums, virziens (parasti par vēju, gāzes plūsmu).
šaudīties Būt tādam, kam ļoti strauji vairākkārt mainās virziens, arī stiprums (par gaismu, tās starojumu).
būt par piedauzību būt tādam, kas aizskar pieklājības jūtas; būt ļoti neiederīgam, nepiemērotam
peldēt taukos būt tādam, kas dzīvē ir izveicīgi iekārtojies, kas dzīvo ļoti pārticīgi
likt sevi manīt Būt tādam, kas piesaista uzmanību, ko ļoti sajūt.
dunēt Būt tādam, kurā skan ļoti zems, dobjš troksnis (parasti par vietu, telpu).
noplīst Būt tērptam ļoti novalkātā apģērbā, ļoti novalkātos apavos.
neredzēt gaismas būt tik ļoti nodarbinātam ar kaut ko, ka nepaliek ne laika, ne spēka kam citam
pārplūdināt Būt, atrasties (kur) pārāk lielā, arī ļoti lielā daudzumā.
būt kā diegā (retāk diega galā) pakārtam būt, atrasties ļoti nedrošā, nenoteiktā stāvoklī
sapīties Būt, parasti ļoti, juceklīgam (par domām, atmiņām u. tml.).
sapīties Būt, parasti ļoti, juceklīgam savā darbībā, domāšanā u. tml.
vajadzēties Būt, parasti ļoti, vajadzīgam, nepieciešamam.
mirgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu; būt ļoti tīram.
aldrīns C~12~H~8~Cl~6~ - hlororganisko savienojumu grupas insekticīds, ļoti spēcīga pieskares inde, balta, kristāliska viela, bez smakas, kas nešķīst ūdenī, lieto kaitēkļu apkarošanai.
felandrens C10H16, terpens, ļoti nepastāvīgs, nosaukums no ūdens dilles, kurā vispirms atrasts, iegūts arī mākslīgi.
linalools C10H18O, terpenalkohols, ļoti izplatīts kā ēterisko eļļu sastāvdaļa, kosmētikas sastāvdaļa, piedeva, izmanto smaržās, odekolonos, smaržīgās ziepēs, pēcskūšanās līdzekļos, losjonos rokām, matu lakās, var izraisīt alerģiskas reakcijas, sejas psoriāzi, viegli toksisks ieēdot, var radīt ādas un acu kairinājumus, var ietekmēt aknas.
diluentia Caurejas līdzekļi: ricineļļa, kalomels, rūgtā sāls, ievu mizas; ļoti labi palīdz klistīri.
tuneļcaursite Caursite plānās p-n pārejās, kad jau neliela sprieguma (5-10 V) iespaidā rodas ļoti spēcīgs elektriskais lauks, kas no pusvadītāja atomiem atrauj elektronus; Zēnera caursite.
tēns Caurspīdīga, ļoti plāna drāna.
kaulu porcelāns caurspīdīgs porcelāns ar ļoti baltu drumstalu; satur arī 30–60% liellopu kaulu pelnu
labirints Celtne ar daudzām ļoti sarežģītām ejām (senajā Grieķijā, Ēģiptē).
atsacelties Ceļoties atvirzīties nost.
izacelties Ceļoties izvirzīties uz augšu.
izcelties Ceļoties izvirzīties, pacelties uz augšu (no kurienes, kur u. tml.).
slieties Ceļoties, virzoties uz augšu, kļauties (kam) klāt.
piršļāt Censties ļoti ātri (ko) darīt, veikt.
kalabrēze Cepure ļoti platām malām un smailu augstu vidu.
etilhlorīds CH3CH2Cl, hloretāns - hlogēnūdeņradis (halogēnalkāns), bezkrāsains, ļoti gaistošs šķidrums, lieto organiskajā sintēzē, tauku un eļļu ekstrakcijā.
pelēkā cielava cielavu suga ("Motacilla cinerea"), Latvijā sastopama ļoti reti, gk. kā caurceļotājs
dzeltengalvas cielava cielavu suga ("Motacilla citreola"), Latvijā sastopama ļoti reti
kā runcis cieši ilgi; mierīgi, omulīgi; ļoti labi
kā mūris cieši kopā, ļoti blīvi, nepārvarami
kā siena cieši kopā, ļoti blīvi, nepārvarami
ieduļķošana Cietu, parasti ļoti smagu izklaidētu (disperģētu) vielu iejaukšana kādā šķidrumā, pie kam starp iejaucamo vielu un šķidrumu nekāda ķīmiska iedarbība nenotiek.
cik vien tik ādā lien cik vien gribas; ļoti daudz
pārvarēm Cik vien spēj, var; arī ļoti (2).
ko nagi nes cik vien spēka, ļoti intensīvi (biežāk strādāt, darīt kaut ko)
cilijas Ciliārā ķermeņa smalkas matveidīgas skropstiņas, kam piemīt spēja izdarīt kustības tikai vienā noteiktā plaknē, ļoti ātri saliecoties uz vienu pusi un daudz lēnāk atgriežoties sākotnējā stāvoklī.
tandori Cilindrisks māla pavards Ziemeļindijā un Pakistānā; ēdiens (lielākoties cāļa gaļa, kas turēta īpašā marinādē), kas gatavots uz šāda pavarda; marinēta gaļa, kas cepta ļoti karstā cepeškrāsnī.
ekstraversija Cilvēka psihes īpašība, kuras izpausme ir palielināta sociālā aktivitāte; šāds cilvēks ir ļoti sabiedrisks, bieži rīkojas mirkļa iespaidā, netiecas pēc dziļas pašanalīzes.
augstuma eiforija cilvēka psihiskā stāvokļa izmaiņas, kas saistītas ar skābekļa nepietiekamību smadzeņu audos, paceļoties augstumā (rodas jautrība, zūd uzmanība, piesardzība)
spriedze Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju; stress.
stress Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju.
šķeteklis Cilvēks (parasti bērns, pusaudzis), kas mēdz draiskuļoties, plosīties.
nāvinieks Cilvēks (parasti karavīrs), kas apzināti izpilda uzdevumu, darbu, kuru veicot jāiet bojā vai jānokļūst ļoti bīstamā situācijā.
elks Cilvēks (retāk priekšmets, parādība), ko kāds ļoti mīl, dievina, arī uzlūko par paraugu.
bajārs Cilvēks ar ļoti gaišiem (blondiem) matiem; iesauka zēnam ar blondiem matiem.
balgalvis Cilvēks ar ļoti gaišiem matiem.
baltgalvis Cilvēks ar ļoti gaišiem matiem.
linmatis Cilvēks ar ļoti gaišiem, parasti blondiem, matiem.
stūrks Cilvēks ar ļoti garām kājām.
ķēms Cilvēks ar ļoti neglītu, arī atbaidošu ārieni.
suns Cilvēks ar ļoti nevēlamām īpašībām.
stampakāja Cilvēks ar ļoti resnām kājām un neveiklu gaitu.
stentors Cilvēks ar ļoti spēcīgu balsi - pēc kāda Homēra varoņa vārda.
melnacis Cilvēks ar melnām vai ļoti tumšām acīm.
melngalvis Cilvēks ar melniem vai ļoti tumšiem matiem.
melnmatis Cilvēks ar melniem vai ļoti tumšiem matiem.
pīlārs Cilvēks, kam ir ļoti ietekmīgs, nozīmīgs sabiedriskais stāvoklis.
virspavēlnieks Cilvēks, kam ir ļoti plašas tiesības, vara, arī iespēja noteikt, pavēlēt.
enciklopēdists Cilvēks, kam ir ļoti plašas, vispusīgas zināšanas.
vājdzirdīgs Cilvēks, kam ir ļoti vāja dzirde vai daļējs dzirdes zudums.
vājredzīgs Cilvēks, kam ir ļoti vāja redze vai daļējs redzes zudums.
melnbārdis Cilvēks, kam ir melna vai ļoti tumša bārda.
varens Cilvēks, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara.
kārumnieks Cilvēks, kam ļoti garšo izmeklēti ēdieni, dzērieni.
kārumnieks Cilvēks, kam ļoti garšo saldumi.
mēms Cilvēks, kam nav artikulētas runas spējas vai arī tā ir ļoti vāja.
burvis Cilvēks, kas (ar savu rīcību, izturēšanos) ļoti saista, valdzina, ietekmē; cilvēks, kas ātri un viegli veic citiem grūti iespējamo.
bizins Cilvēks, kas allaž ļoti steidzīgs.
nodevējs Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību ļoti kaitē (piemēram, savai organizācijai, sociālajai grupai).
piršlis Cilvēks, kas cenšas ļoti ātri visu padarīt.
sienā skrējējs cilvēks, kas dara ko ļoti intensīvi, netaupot sevi
askēts Cilvēks, kas dzīvo ļoti atturīgi, vienkārši.
bāva Cilvēks, kas ir ļoti biezi saģērbies.
moceklis Cilvēks, kas ir pakļauts spīdzināšanai; cilvēks, kas atrodas ļoti smagos apstākļos.
strīkers Cilvēks, kas kails parādās (parasti izskrien) sabiedriskā vietā (ļoti bieži stadionos sacīkšu laikā), parasti šo izgājienu motivējot kā protesta formu.
patriots Cilvēks, kas ko (piemēram, savu darbu, darbavietu) ir ļoti iemīļojis, dedzīgi darbojas tā labā.
iztapoņa Cilvēks, kas ļoti cenšas iztapt.
izēdājs Cilvēks, kas ļoti daudz ēd.
celmlauzis Cilvēks, kas ļoti daudz strādā fizisku darbu.
rīļa Cilvēks, kas ļoti daudz, arī pārmērīgi daudz ēd, dzer.
rīma Cilvēks, kas ļoti daudz, arī pārmērīgi daudz ēd, dzer.
fans cilvēks, kas ļoti jūsmo, aktīvi interesējas (piem., par kādu mākslinieku, sporta komandu); pielūdzējs; līdzjutējs
roklaiža Cilvēks, kas ļoti padevīgi darbojas kāda labā, iztop tam, parasti savtīgos nolūkos, arī aiz bailēm.
aizbildnis Cilvēks, kas ļoti rūpējas par kādu, aizstāv viņa intereses.
neticīgais Cilvēks, kas ļoti šaubās (par ko).
kurls Cilvēks, kas nedzird vai ļoti slikti dzird.
zelta gabaliņš cilvēks, kas tiek ļoti pozitīvi vērtēts; kaut kas ļoti vērtīgs
plānā galdiņa urbējs cilvēks, kura veiktais garīgais darbs tiek uzskatīts par ļoti vieglu
sirdsāķītis Cilvēks, kurš (kādam) ir ļoti iepaticies, ir iekārots, iemīļots.
funkcionālais analfabēts cilvēks, kurš gan prot lasīt, taču nespēj vai ļoti ierobežoti spēj saprast izlasīto
grāmatu tārps cilvēks, kurš ļoti daudz lasa, kuru interesē tikai grāmatas
kāpēcītis Cilvēks, parasti bērns vai pusaudzis, kas ļoti bieži uzdod dažādus jautājumus.
dārgs Cilvēks, pret kuru izjūt sirsnību, mīlestību; ļoti tuvs cilvēks.
vitellogenīns Cinku saturoša olbaltumviela, kas sastopama bišu asinīs un darbojas kā ļoti spēcīgs antioksidants, tā daudzuma palielināšanās asinīs būtiski palielina bišu spēju cīnīties ar kaitīgajiem brīvajiem radikāļiem.
nullcirkulis Cirkulis ļoti mazu apļu vilkšanai.
lauka cīrulis cīruļu suga ("Alauda arvensis"), Latvijā sastopama ļoti bieži
šaurlapu cirvene cirveņu suga ("Alisma lanceolatum"), Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
violetā cūkauss cūkausu ģints suga ("Gomphus clavatus"), Latvijā vienīgā konstatētā cūkausu suga, aizsargājama, augļķermeņi gaļīgi, līdz 9 cm augsti un 6 cm plati, līdzīgi lielai, greizai gailenei, to virsma purpurvioleta, himēnijs dzeltenīgi violets, krokains, atrodas ārpusē, attīstās rudenī, sastopama ļoti reti ēnainos egļu mežos kaļķainā augsnē
kārpcūka Cūku dzimtas suga ("Phacochoerus aetihiopicus"), uz purna lieli ādas izaugumi ("kārpas"), ļoti lieli ilkņi, fitofāgi, dzīvo baros, Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras.
cuņ Cuņs - ķīniešu garuma mērs - t. s. proporcionālais nogrieznis, kura garums ir ļoti individuāls un tā precīzai zināšanai ir ļoti svarīga loma akupunktūrā un adatu terapijā; cuņ atbilst attālumam starp maksimāli saliekta vidējā pirksta krokām (vīriešiem to mēra pēc kreisās rokas pirksta, sievietēm - pēc labās rokas pirksta).
prūšu bezgale čemurziežu dzimtas bezgaļu ģints suga (“Laserpitium prutenicum”), divgadīgs lakstaugs tievu vārpstveida sakni, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
čihuahua Čivava - suņu šķirne, ļoti mazs sunītis; dzimtene - Meksika.
tuksnesis Dabas komplekss, teritorija, kurā ļoti nelabvēlīgu (sausuma, aukstuma, cilvēku darbības radītu) apstākļu dēļ augu sega ir vāji attīstīta vai tās trūkst.
Čertoka ezers dabas liegums (Valnezers), Šķeltovas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība - 53 ha (ezera platība - 1,9 ha), ezerā ūdens ļoti dzidrs (redzamība >12 m), satur sāļus; augu un dzīvnieku maz; Čortoks, Velnezers
gvano dabīgā veidā sadalījušies jūras putnu vai sikspārņu ekskrementi, kas satur ievērojamu daļu slāpekļa un fosfora savienojumu; ļoti augstvērtīgs mēslojums
piedangāt Dangājot padarīt ļoti netīru.
stihija Darbība, darbības joma, kas (kādam) ir ļoti patīkama, atbilst (tā) interesēm, spējām.
nodevība Darbība, rīcība, kas ļoti kaitē (piemēram, savai organizācijai, sociālajai grupai).
stratēģija Darbības principu, arī darbību kopums kāda, parasti ļoti nozīmīga, mērķa sasniegšanai.
mīņāties uz vietas darboties bez vajadzīgajiem rezultātiem, neattīstīties, neveidoties; ļoti lēni virzīties uz priekšu
mīņāties (arī mīdīties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
mīdīties (arī mīņāties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
maut Darīt (ko) ļoti intensīvi.
ēst ar ēšanu Darīt ko (parasti lasīt) ļoti aizrautīgi.
svīst Darīt ko ar ļoti lielu fizisku vai garīgu piepūli.
izaicināt likteni darīt ko ar ļoti lielu risku; riskēt, parasti vieglprātīgi, ar savu dzīvību
norīt dzīvu vardi darīt ko ļoti nepatīkamu
palaidņoties Darīt palaidnības, arī blēņoties, draiskuļoties.
klāt (arī mest, sviest, likt) trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu
likt (arī mest, sviest, klāt) trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu
mest (arī sviest, klāt, likt) trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu
sviest (arī mest, klāt, likt) trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu
mest (arī sviest, likt) trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu
cikliskā redundances pārbaude datu pareizības pārbaudes metode, izmantojot kļūdu atklājošu kodu. Lai pārbaudītu, vai datu pārraides, ierakstīšanas un nolasīšanas procesu gaitā nav radušās kļūdas, katram datu blokam pievieno kādu skaitli. Šie skaitļi tiek izskaitļoti nosūtītājā, izmantojot bloka saturu, un pēc tam tie tiek izskaitļoti uztvērējā vai nolasīšanas procesā. Salīdzinot šos skaitļus, var spriest par datu pareizību
sabaroties Daudz ēdot, kļūt, parasti ļoti, resnam, tuklam, pilnīgam (par cilvēkiem).
cik Daudz, ļoti daudz.
stuķēten Daudz, ļoti piepildīts.
sareklamēt Daudz, parasti pārmērīgi, reklamēt, arī ļoti izreklamēt.
tiku tikām Daudzas reizes, ļoti bieži.
tiku Daudzas reizes, ļoti bieži.
pulkējādi Daudzējādi; ļoti dažādi.
pulkējāds Daudzējāds; ļoti dažāds.
efemeroīdi Daudzgadīgi augi ar ļoti īsu veģetācijas laiku; lielāko gada daļu tie paliek bumbuļu, sīpolu vai sakneņu veidā.
pauropods Daudzkāju klases apakšklase ("Pauropoda"), ļoti sīki (līdz 1,4 mm), balti posmkāji, dzīvo augsnē, trūdošā koksnē un augu atliekās, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
kaulene Daudzkāju klases simtkāju apakšklases suga ("Lithobius forficatus"), dzīvnieka ķermenis tārpveidīgs, plakans, stipri hitinizēts, līdz 3 cm garš, ļoti kustīgs dzīvnieks, kas sastopams zem nokaltušu koku mizas, nobirušās lapās, zem dažādiem priekšmetiem, mūra un koku ēku spraugās.
Kajenas pipari daudzkrāsaini, dažāda lieluma pipari, kam piemīt ļoti stipra, asa garša un aromāts; tiek pārdoti galvenokārt dažādos maisījumos; izcelsmes valsts - galvenokārt Čīle
ovariālā nanosomija daudzveidīgu hereditāru anomāliju kopums (iespējams, autosomāli dominanta vai reizēm recesīva, ar X hromosomu saistīta pārmantošana); bilaterāla kakla lidplēve (ļoti raksturīgs, bet ne obligāts simptoms); matu augšana kakla apakšējā robežā; disociēts infantilisms
Djuāra trauki dažāda tilpuma un formas stikla un metāla trauki ar apsudrabotām dubultsienām, starp kurām radīts vakuums; tiem ļoti laba siltumizolācija; lieto sašķidrinātu gāzu (N~2~, He, Ar, O~2~ u. c.) uzglabāšanai un transportam; sadzīvē lietojamos sauc par termosiem
adresēšanas shēmas dažādi adresēšanas veidi, ko izmanto gadījumos, kad adreses garums ir ļoti liels un to neērti ieslēgt komandā, vai arī kad nav nepieciešams norādīt reālo adresi
mikrurģija Dažādu operāciju veikšana zem mikroskopa ar speciālu instrumentu (mikromanipulatoru), kad objekti ir ļoti mazi (vienšūnas dzīvnieki, atsevišķas šūnas utt.).
perdrigones Dažas ļoti garšīgas plūmes baltā, zilā, sarkanā vai melnā krāsā.
ar abām rokām dedzīgi, ļoti intensīvi (darīt ko)
svītrēties dedzināties, sauļoties
sakvēpināt Dedzinot (ko), radīt ļoti daudz kvēpu, dūmu.
sakurināt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā u. tml., panākt, ka (piemēram, telpā, celtnē, arī vidē) kļūst, parasti ļoti, silts.
sakurināt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards u. tml.) kļūst, parasti ļoti, silts, izstaro siltumu.
apdegt Degot, atrodoties liesmās, pārogļoties (visapkārt vai vietumis).
tēva dēls Dēls, kas ir ļoti līdzīgs tēvam.
brītiņš Dem. --> brīdis; ļoti īss laika sprīdis.
klusiņām Dem. --> klusi; ļoti klusi.
klusiņi Dem. --> klusi; ļoti klusi.
klusītēm Dem. --> klusi; ļoti klusi.
klusītiņām Dem. --> klusi; ļoti klusi.
klusiņš Dem. --> kluss; ļoti kluss.
lēniņām Dem. --> lēni; ļoti lēni; lēnītēm.
lēnīņām Dem. --> lēni; ļoti lēni; lēnītēm.
lēniņi Dem. --> lēni; ļoti lēni; lēnītēm.
lēnītiņām Dem. --> lēni; ļoti lēni; lēnītēm.
lēnītēm Dem. --> lēni; ļoti lēni; lēnītiņām.
vieglītēm Dem. --> viegli; ļoti viegli; vieglītiņām.
viegliņām Dem. --> viegli; ļoti viegli.
vieglītiņām Dem. --> viegli; ļoti viegli.
sanbernārs Dienesta suns, kam ir raksturīgs liels augums, ļoti laba oža un ko var izmantot sniegā apraktu cilvēku meklēšanai; attiecīgā suņu šķirne.
milonga Dienvidamerikāņu deja dziedāšanas un plēšeņu pavadībā, vienkāršā tautā ļoti iemīļota.
gājskudras Dienvidamerikas skudru suga, klejotājas, kastaņu brūnumā, dzīvo ļoti augstos pūžņos, līdz 39 mm garām mātītēm, ārkārtīgi ēdelīgi un uzmācīgi kukaiņi, kas bieži salien pūļiem arī cilvēku mājokļos.
zirnekļpērtiķis Dienvidamerikas tinējastpērtiķu dzimtas ģints ("Ateles"), ļoti garas ekstremitātes (priekšējās garākas nekā pakaļējās), reducējies īkšķis, labi attīstīta tvērējaste; dzīvo baros koku lapotnē, ēd augļus un lapas, no Meksikas līdz Urugvajai.
sepaks Dienvidaustrumāzijā iecienīts volejbola paveids, ļoti akrobātiska spēle, kurā spēlētājs nedrīkst pieskarties bumbai ar rokām, tādēļ izmantotas tiek kājas, pleci, galva.
vantināt Dīkā, bezdarbībā pavadīt laiku; vaļoties.
vantināties Dīkā, bezdarbībā pavadīt laiku; vaļoties.
fortisimo Dinamikas apzīmējums ļoti stipri, ļoti skaļi.
koloīdi dispersas sistēmas ar ļoti lielu sasmalcinājuma pakāpi - no 10^-7^ līdz 10^-9^ m, kuras vienmērīgi izkliedētas dispersijas vidē
kazuārinācejas Divdīgļlapju augu ģints, Austrālijas, Indijas un Malaju koki ar ļoti cietu koksni.
katalpa Divdīgļlapju klases binjonu dzimtas ģints ("Catalpa"), vasarzaļi, ļoti reti ziemzaļi koki vai krūmi ar lietussargveida vainagu, 11 sugu, savvaļā sastopama Austrumāzijā (Ķīnā, Japānā) un Ziemeļamerikā, Latvijā introducētas 3 sugas, ko audzē kā dekoratīvus kokus.
ebenkoks Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases ebenu rindas koku un krūmu ģints ("Diospyros"), ap 200 sugām, mūžzaļi vai vasarzaļi tropu un subtropu koki un krūmi ar smagu, ļoti cietu koksni; hurma; šī koka koksne.
budleja Divdīgļlapju klases dzimta ("Buddleiaceae"), tropu un subtropu koki, krūmi vai puskrūmi, zied rudenī, ziedi sīki, ļoti smaržīgi, dažas sugas audzē Eiropā, 7 ģintis, 120 sugu.
ūdenīte Divdīgļlapju klases dzimta ("Callitrichaceae"), peldoši vai iegrimuši, ļoti mainīgi vienmājas ūdensaugi, 1 ģints.
dipteronija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases sapindu rindas kļavu dzimtas ģints ("Dipteronia"), zināmas 3 sugas, no tām 1 izzudusi un 1 ļoti reta.
mahagons Divdīgļlapju klases rūtu rindas dzimta ("Meliaceae"), koks, retāk krūms vai puskrūms, \~50 ģinšu, \~1400 sugu, tropos, daļēji subtropos, vairākām sugām ir ļoti vērtīga koksne.
noraglapu pērkaunene divgadīga, ļoti zarotu stublāju, Latvijā reti
elektriskās ķēdes īsslēgums divu dažādu potenciālu ķēdes punktu savienojums; ķēdē plūst ļoti liela strāva, kas var izraisīt ķēdes elementu un vadu bojājumus
birztalas diždadzis diždadžu suga ("Arctium nemorosum"), Latvijā ļoti reti satopams augs, aizsargājams
nošķeltā dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus truncatus"), Latvijā ļoti reti sastopama sēņu suga, aizsargājama
bizamvērsis Dobradžu dzimtas gremotājs, ļoti zemām kājām, Ziemeļamerikā.
rezolūcija Dokuments, kurā atspoguļoti (apspriedes, sanāksmes, konferences u. tml.) lēmumi, atzinumi, secinājumi, ieteikumi.
gada pārskats dokumentu kopa, kurā atspoguļoti uzņēmuma pārskata gada saimnieciskās darbības rezultāti
mielot Dot (viesim) ēst, dzert; dot ēst ko ļoti garšīgu, arī neikdienišķu; cienāt.
jaukties Draiskuļoties (par bērniem); trokšņaini rotaļāties.
šķetāties Draiskuļoties, plosīties.
narrāties Draiskuļoties, rotaļāties (piemēram ar dzīvniekiem, tiem dažkārt nodarot pārestību); muļķoties, jokoties.
kūvēties Draiskuļoties, rotaļāties citam ar citu (parasti par mājdzīvniekiem).
balloties Draiskuļoties, rotaļāties.
jaucīties Draiskuļoties, skraidīt, kūleņot u. tml.
lēģerēties Draiskuļoties, skraidīt, trokšņot.
dračoties Draiskuļoties; rīkot tračus; dračāties.
dračāties Draiskuļoties; rīkot tračus.
draišķīties Draiskuļoties.
draiskoties Draiskuļoties.
draišķoties Draiskuļoties.
jemties Draiskuļoties.
šelīties Draiskuļoties.
tumšvēdera drozofila drozofilu suga ("Drosophila melanogaster"), kas tiek izmantota par ģenētikas pētījumu objektu, jo tai ir ļoti īss attīstības cikls, un tā labi attīstās mākslīgās barotnēs
pochissimo Drusciņ, mazliet, tikko, ļoti maz.
amigdaloze Dsaharīds amigdalīnā; šķeļoties rodas divas glukozes molekulas.
pamurums Dubļu laiks, kad ļoti mitra zeme.
bada dzeguze dzeguze, kas sāk kūkot ļoti agri pirms lapu plaukšanas
kalnu dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea montana"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, bet ļoti retos gadījumos sastopama arī kā dārzbēglis
etilmerkaptāns Dzidrs, bezkrāsains, kustīgs šķidrums ar nepatīkamu raksturīgu smaku, ūdenī šķīst ļoti maz, bet viegli spirtā un ēterā, deg ar zilu liesmu.
oktāvists Dziedātājs ar ļoti zemu balsi, kas spēj dziedāt pilnu oktāvu zem normālā basa reģistra (piem., pareizticīgo korī).
Eirāzijas dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta europaea"), kas sastopama arī Latvijā, drukns, ļoti kustīgs putns ar zilganpelēku muguru, vēderpusē balts, zemastes sānos brūns, no knābja pāri acij stiepjas tumša svītra, knābis taisns, samērā garš, aste īsa, lidojums straujš, viļņveidīgs; veikli kāpelē pa koku stumbriem, arī ar galvu uz leju (vienīgais putns, kas to spēj)
kanjons Dziļa ieleja ar ļoti stāvām nogāzēm un samērā šauru dibenu.
sirdscilvēks Dziļi iejūtīgs, sirsnīgs, ļoti atsaucīgs cilvēks; sirds cilvēks.
sirds cilvēks dziļi iejūtīgs, sirsnīgs, ļoti atsaucīgs cilvēks; sirdscilvēks
spokzivs Dziļūdens zivju suga ("Dolichopteryx longipes"), kas dzīvo okeānos aptuveni 1000 metru dziļumā, to acīm blakus atrodas ļoti precīzas no sīkām spoguļplātnēm veidotas virsmas, kas spēj fokusēt gaismu tā, lai tā nonāktu uz acs tīklenes un veidotu kontrastainu attēlu.
vaļči Dzirnavu iekārta, kas ļoti smalki maļ.
bīdele Dzirnavu ierīce, iekārta, kas ļoti smalki maļ.
bīdelgaņģis Dzirnavu ierīce, iekārta, kas ļoti smalki maļ.
tīrasiņu dzīvnieki dzīvnieki, kas pieder tādai šķirnei, kura ļoti daudzās paaudzēs audzēta izolēti bez svešu šķirņu piejaukuma
baltmugara Dzīvnieks (parasti govs) ar baltu vai ļoti gaišu muguras apspalvojumu, apmatojumu; baltmugura.
baltmugare Dzīvnieks (parasti govs) ar baltu vai ļoti gaišu muguras apspalvojumu, apmatojumu; baltmugura.
baltmugure Dzīvnieks (parasti govs) ar baltu vai ļoti gaišu muguras apspalvojumu, apmatojumu; baltmugura.
baltmugura Dzīvnieks (parasti govs) ar baltu vai ļoti gaišu muguras apspalvojumu, apmatojumu.
baltraģe Dzīvnieks (parasti govs) ar ļoti gaišiem vai baltiem ragiem.
balgalvis Dzīvnieks ar baltu (vai ļoti gaišu) galvas apspalvojumu, apmatojumu; šāda dzīvnieka vārds.
baltgalvis Dzīvnieks ar baltu vai ļoti gaišu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
baltradzis Dzīvnieks ar ļoti gaišiem vai baltiem ragiem.
melnītis Dzīvnieks ar melnu vai ļoti tumšu apmatojumu.
melngalvis Dzīvnieks ar melnu vai ļoti tumšu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
rīļa Dzīvnieks, kas patērē ļoti daudz barības; rīma (1).
rīma Dzīvnieks, kas patērē ļoti daudz barības.
mīlulis Dzīvnieks, ko mīl, kas ir ļoti patīkams.
cenuroze Dzīvnieku invāzijas slimība; helmintoze, ko ierosina cestodes "Multiceps multiceps" kāpuru stadija "Coenurus cerebralis", kas lokalizējas aitu un kazu galvas smadzenēs, retāk muguras smadzenēs; biežāk saslimst jaunās aitas, ļoti reti var invadēties zirgi, cūkas un pat cilvēks.
izmērdēties Dzīvojot bez barības vai ar nepietiekamu barību, ļoti novājēt, ļoti izsalkt.
vērgāt Dzīvot ļoti grūtos apstākļos; ļoti smagi strādāt.
aizdzīvoties Dzīvot ļoti ilgi un turpināt dzīvot.
dzīvot saules mūžu dzīvot ļoti ilgi; pastāvēt mūžīgi
(tikko) vilkt dzīvību (retāk garu) Dzīvot ļoti lielā trūkumā.
(tikko) vilkt dzīvību Dzīvot ļoti lielā trūkumā.
(tikko) vilkt garu (biežāk dzīvību) Dzīvot ļoti lielā trūkumā.
dzīvot dieva mierā dzīvot ļoti mierīgi, bez raizēm, rūpēm, uztraukumiem
sisties Dzīvot, cenšoties pārvarēt materiālās grūtības; ļoti smagi, grūti strādāt.
dzīvot (arī pārtikt) no zila (arī svaiga) gaisa (arī no zila gaisa un mīlestības) dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem
dzīvot no rokas mutē dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem; dzīvot ļoti trūcīgi, bez ietaupījumiem
kakiplūme Ebenauga Japānas hurmas ("Diospyros kaki") jeb persimona auglis, sarkans, līdz 7 cm garš, nenogatavojies ļoti rūgts.
kretāt Ejot stipri grīļoties un krist.
vecēka Ēka, kas ir celta senatnē; ļoti veca ēka.
halle ēka, kurā ir ļoti liela telpa (izstādēm u. tml.)
Čornobiļa Ekoloģiskas katastrofas simbols; 1986. gada 26. aprīlī Černobiļas atomelektrostacijā notika kodolavārija ar ļoti postošām sekām videi, cilvēku veselībai un ekonomikai, atrodas Ukrainā, Kijivas apgabalā.
krioprezervācija Ekstirpētu audu vai orgānu dzīvotspējas paildzināšana, glabājot tos ļoti zemā temperatūrā.
ārupvērstība Ekstraversija - cilvēka psihes īpašība, kuras izpausme ir palielināta sociālā aktivitāte; šāds cilvēks ir ļoti sabiedrisks, bieži rīkojas mirkļa iespaidā, netiecas pēc dziļas pašanalīzes.
sproststrāva Elektriskā strāva p-n pārejā, ja tai ir pielikts sprostspriegums; tā palielinās, paaugstinoties p-n pārejas temperatūrai (apmēram divas reizes, temperatūrai pieaugot par 10 °C); no sprieguma tā ir atkarīga ļoti maz, jo, pieaugot spriegumam, sprostslānis paplašinās un tā pretestība palielinās.
sintētiskā eļļa eļļa, kas, pazeminoties temperatūrai, ļoti maz maina viskozitāti, tas atvieglo motora iedarbināšanu zemā temperatūrā un eļļas pieplūdi eļļošanas virsmām
emocionālās problēmas emocionālās sfēras dinamikas traucējumi, ieskaitot vienaldzību pret dzīvi; pārsvarā saistītas ar garastāvokļa nemainīgumu (uztraukums, bailes, depresija, eiforija) vai arī ļoti lielu mainīgumu (emociju nelīdzsvarotība, straujas un nekontrolējamas izmaiņas)
līdz sirds dziļumiem emocionāli spēcīgi, ar visu savu būtni, ļoti lielā mērā
kā uguns Emocionāli straujš, ātri uzbudināms; arī straujš (darbībā, rīcībā): ļoti dusmīgs.
tīksme Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas ļoti patīkamas izjūtas, dziļš apmierinājums.
niknums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīgas ļoti stipras dusmas, ļoti spēcīgs sašutums, arī agresivitāte.
ģeneralizētā fibrozā osteodistrofija endokrīna slimība, kas vērojama mūža vidējos gados; raksturīga ar kalcija zudumu skeleta kaulos (osteoporoze), fibrozu audu un jaunu kaulaudu rašanos kaula smadzeņu vietā un ar cistu veidošanos; kauli kļūst biezi un izkropļoti
pandēmija Epidēmija ļoti plašā teritorijā (piemēram, vairākās valstīs, kontinentos).
bruņērce Ērču infrakārta, ērču kārtas virsdzimtu grupa ("Oribatei"), sīki dzīvnieki (0,2-1,5 mm), ķermeni klāj ciets hitīna apvalks, ļoti daudz mežu zemsegā, sūnās, ķērpjos, augsnē, \~150 sugu.
ādasērces Ērču kārtas dzimta ("Epidermoptidae"), ļoti sīkas ērces ar 0,14-0,40 mm garu, apaļīgu, saplacinātu ķermeni, Latvijā nav pētītas.
matērce ērču kārtas dzimta ("Psoroptidae"), sīkas, 0,1-0,4 mm garas ērces, ķermenis tārpveidīgs, ārēji posmots, kājas ļoti īsas, endoparazīti
četrkājērce Ērču kārtas kohorta ("Tetrapodili"), ļoti sīkas, savdabīgas ērces ar tārpveidīgu, līdz 0,2 mm garu ķermeni, tikai 2 pāri kāju un tās atrodas ķermeņa priekšgalā, Latvijā konstatēts \~60 sugu.
kalmija Ēriku dzimtas ģints ("Kalmia"), krūmi ar ļoti skaistiem ziediem, Latvijā dažas sugas mēdz audzēt dārzos.
ēst dzīvu sāli ēst ļoti sāļu ēdienu
leksīt Ēst ļoti steidzīgi.
mieloties Ēst, dzert (parasti viesībās, ciemos); ēst ko ļoti garšīgu, arī neikdienišķu.
ņēcka Ēšanā ļoti izvēlīgs cilvēks.
decilaldehids Ēteriskās eļļās ļoti mazos daudzumos sastopams kaprīnaldehids; iegūst sintētiski un izmanto mākslīgu ēterisko eļļu un puķu smaržu pagatavošanai.
sinoptiķi Evaņģēlisti Matejs, Marks un Lūka, kas Jēzus dzīvi un darbību attēlojuši ļoti līdzīgi.
gludēvele Ēvele ar taisnu griezējasmeni, kam nedaudz noapaļoti gali.
plūmju evernija everniju suga ("Evernia prunastri"), sastopama ļoti bieži uz lapu kokiem, laponis lentveidīgs, ar iezaļganu virspusi, baltu apakšpusi un patīkamu aromātu; no šā ķērpja iegūst aromātisko vielu rezinoīdu, ko izmanto parfimērijas rūpniecībā
Meduma ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Medumu pagastā, 136,7 m vjl., Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, dabas parka “Medumu ezeraine” teritorijā, platība 265 ha, garums 3,1 km, lielākais platums 1,2 km, vidējais dziļums 6,9 m, lielākais dziļums 25,3 m, ļoti līčains; Medumu ezers
Kovdezers Ezers Krievijā, Murmanskas apgabala dienvidu daļā, platība - 294 kvadrātkilometri (kopā ar salām), lielākais dziļums - 56 m, krasta līnija ļoti izrobota, \~580 salu ar 70 kvadrātkilometru kopējo platību, 1955. g. pārvērsts HES ūdenskrātuvē ar kopējo platību 608 kvadrātkilometri.
Idzepoles ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā pie Ludzas novada robežas, 186,2 m vjl., platība — 48,0 ha, garums — 1,55 km, lielākais dziļums — 6,6 m, ļoti līčains, eitrofs, dūņains, aizaugums — 40%; Idzipoles ezers; Idzipoļes ezers
Cārmins Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurienē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, 158,6 m vjl., garums - 5,6 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 9,3 m, lielākais dziļums - 30,6 m, ļoti līčaina krasta līnija; Cārmaņa ezers; Cārmaņu ezers; Cērmena ezers.
Bruņu ezers ezers Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā, 147,8m vjl., platība - 37 ha, garums - 0,8 km, platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 8,6 m, eitrofs, ļoti produktīvs, tiek izmantots zivju audzēšanai; Bruņenes ezers
Keitele ezers Somijā (_Keitele_), Ezeru plato ziemeļrietumu daļā, Kimijoki baseinā 99 m vjl., platība - 526 kvadrātkilometri (bez salām - 430 kvadrātkilometru), garums - 85 km, platums - 10 km, dziļums - līdz 64 m, krasta līnija (1250 km) ļoti izrobota
Briņģu ezers ezers Vidzemes augstienē, Inešu pagastā, platība — 29,1 ha, ieapaļš, aizaugošs, ļoti sekls ezers (tikai dažviet dziļums — >1 m), tiek izmatots zivsaimniecībā, iztek Sustala, ietek Grīvas strauts; Briģu ezers; Sustalas ezers; Sustalu-Briņģu ezers; Susteļu ezers; Zusteļu ezers
pauksis Ezeru augs ar ļoti garu stiebru, ko, ēnā izkaltētu, lieto krēslu sēdekļa pīšanai.
paņčatapass Ezoterismā ļoti nopietns un grūts pārbaudījums, kurā cilvēkam nekustīgi ļoti stingrā lotosa pozā jāsēž no rītausmas līdz pēdējai vakara gaismai.
avatārs Ezoterismā ļoti reti sastopama persona, kurai nav karmas, kurai nav nepieciešams būt cilvēkam, bet kura pieņem cilvēka formu, lai varētu cilvēkiem palīdzēt.
mumukšutva Ezoterismā ļoti spēcīga vēlēšanās atbrīvoties no miesas važām.
perspektīvas pielāgošana filmējamo objektu proporciju un savstarpējo attālumu mainīšana uzņemtajā attēlā, izmantojot objektīvus ar ļoti lielu vai ļoti mazu fokusa garumu
rentgenmikroanalīze Fizikāla lokālas analīzes metode, kas noteic vielas kvalitatīvo un kvantitatīvo ķīmisko sastāvu ļoti mazos tilpumos (0,5-300 kubikmikrometros), analizējot primāros emisijas rentgenspektrus, kurus pētījamajā paraugā ierosina ar elektronu zondi - fokusētu elektronu kūli.
tēraudciets Fiziski ļoti spēcīgs, stiprs.
kā bez kauliem fiziski nevarīgs, ļengans, bez spēka; arī ļoti lunkans
koncertflīģelis Flīģelis ar kvalitatīvu konstrukciju, plašu diapazonu, ļoti labu skanējumu.
fluoroplasti Fluoru saturoši polimēri un kopolimēri; ķīmiski un termiski ļoti izturīgi materiāli.
paaugstināts Fonoloģijā - tāds, kam raksturīgs spektra formantu neliels paaugstinājums, kas rodas, mēles daļai paceļoties pret cietajām aukslējām un mutes dobuma apjomam samazinoties; diezēts.
diezēts Fonoloģijā - tāds, kam raksturīgs spektra formantu neliels paaugstinājums, kas rodas, mēles daļai paceļoties pret cietajām aukslējām un mutes dobuma apjomam samazinoties; paaugstināts.
superplatleņķa fotoobjektīvs fotoobjektīvs ar fokusa attālumu līdz 20 mm un ļoti lielu redzes leņķi, kāds nepieciešams ainavu un arhitektūras fotogrāfiskai uzņemšanai; konstruēts tā, lai novērstu visas taisno līniju deformācijas
makrofotoobjektīvs Fotoobjektīvs ar pastāvīgu vai maināmu fokusa attālumu, kura optiskā sistēma speciāli konstruēta sīku objektu fotografēšanai lielā palielinājumā no ļoti tuvas distances.
momentuzņēmums Fotouzņēmums ar ļoti īsu ekspozīcijas laiku.
foulard Fulārs - ļoti viegls zīda audums.
vīrsargs Gaileņaugu ģints, sausuma augs ar veselām, visām apakšējām lapām, baltiem ziediem, augšdaļā ļoti šauru, par valnīti īsāku vainadziņa stobriņu.
augstuma emfizēma gaisa pūslīšu uzkrāšanās asinīs un limfā, cilvēkam paceļoties lielā augstumā, kur samazinās gaisa spiediens
auksta gaisma gaisma, kurā ir ļoti maz sarkanā elementa
interferences filtrs gaismas filtrs, kas ir izveidots no daudzām uz kāda pamata uzputinātām dielektriķa kārtiņām; gaismai interferējot šajās kārtiņās, var iegūt filtru, kas laiž cauri gaismu ļoti šaurā spektrālā apgabalā
radiogalaktika Galaktika, kurai ir raksturīgs ļoti spēcīgs radiostarojums.
galējība Galēja (kāda stāvokļa, pazīmes) pakāpe; ļoti spilgts pretstats.
kulminācijas punkts galējā, maksimālā kāpinājuma moments brīdis, kad cilvēkam iestājas pilnīgs spēku izsīkums, pagurums; ļoti bīstams brīdis
smalkā apstrāde galīgā apstrāde, kurā noņem ļoti planu materiāla kārtu
līdz ādai galīgi, ļoti stipri, tā, ka viss ķermenis jūt slapjumu, aukstumu
galva noripo kā kālis galva noripo ļoti viegli
migrēne Galvas sāpes vienā pusē, ļoti mocīgas, uznāk pēc zināmiem laika sprīžiem.
Mesbauera efekts gamma kvantu absorbcija vai izstarošana no atomu kodoliem cietvielā bez tās iekšējās enerģijas izmaiņām, t. i., bez fononu absorbcijas vai radīšanas, kam atbilst ļoti šauras (10^-10^ eV) rezonanses līnijas; izmanto, lai pētītu kodolu mijiedarbību ar apkārtni; kodolu gamma rezonanse
itin Gandrīz, pavisam, ļoti.
bičauka Gara, tieva, bet ļoti izturīga virve laivu vilkšanai.
staļģis Gardēdis, kārumlaiža, ļoti izvēlīgs (parasti attiecībā uz ēdienu vai dzērienu), bet arī izlepis.
šķiedra garens, elastīgs, izturīgs ļoti maza šķērsgriezuma veidojums, ko izmanto dzijas, diegu ieguvei; tekstilšķiedra
konģeniāls Garīgi ļoti radniecisks, ar vienādām izcilām spējām (parasti par māksliniekiem, zinātniekiem).
naktsgārnis Gārņu dzimtas suga ("Nycticorax nycticorax"), putns ar 58-65 cm garu ķermeni, masa - 500-700 g, kājas un knābis relatīvi īsi, galvas virsa un mugura melnas, spārni un aste pelēki, pārējais apspalvojums balts, aktīvs krēslas stundās, dienā dzīvo ļoti slēpti.
piri-piri Garšviela: nelieli, ļoti asi čili pipari.
zildzināt Gatavot (ēdienu) no ļoti niecīga produktu daudzuma, arī no mazvērtīgākiem izejproduktiem.
tardigrādi Gauskāji - ļoti sīki dzīvnieki ar 4 pāriem kāju, agrāk iedalīja posmkāju tipā, 21. gs. sākumā izdalīti kā atsevišķs tips, un intensīvi tiek pētītas to unikālās izdzīvošanas spējas visnelabvēlīgākajos apstākļos, arī atklātā kosmosā; sistemātika nesakārtota, 20. gs. uzskatīja, ka ir \~300 sugu, Latvijā \~50 sugu.
gaužām Gauži (2); ļoti.
zvāļoties Gāzelēties, grīļoties (piemēram, ejot) - par cilvēkiem.
zvalstīties Gāzelēties, grīļoties (piemēram, ejot) - par cilvēkiem.
iesacilāties Gāzelīgā gaitā, mazliet uz augšu paceļoties, ienākt, ieiet.
izacilāties Gāzelīgā gaitā, mazliet uz augšu paceļoties, iziet, iznākt.
Kaspijas gledīčija gledīčiju suga ("Gleditsia caspica"), kas Latvijā introducēta 20. gs. 60. gados, bet audzēta tiek ļoti reti
izgleznot Gleznojot ļoti sīki, detalizēti atveidot.
hipurīti Gliemeņu ģints, kas ārējā formā ļoti līdzīgas koraļļiem.
upespērļgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Margaritiferidae"), lielas gliemenes, čaula masīva ar taisnu vai ieliektu apakšmalu un noapaļotiem galiem, iekļūstot svešķermenim veidojas pērle, 20 ģinšu, vairāki desmiti sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
pavisam gluži, pilnīgi; ļoti
knēts Gnīda, sīka būtne, kaut kas ļoti mazs.
godkārtīgs Godīgs, ļoti pieklājīgs.
baltsāne Govs ar baltu vai ļoti gaišu sānu apmatojumu.
baltradze Govs ar ļoti gaišiem vai baltiem ragiem.
rādītājs Grafiks, saraksts, kurā atspoguļoti šādi dati.
saistība grāmatvedības bilances sadaļa, kurā tiek atspoguļoti kompānijas (bankas) veidošanās avoti un to izlietojumi
vilkakūla Graudzāļu dzimtas ģints ("Nardus"), daudzgadīgs augs ar blīvu ceru, zilganzaļām, raupjām sarveida lapām un ļoti šaurām vienpusējā vārpā sakopotām vārpiņām.
činčiļļa Grauzēju dzīvnieku ģints zaķa peļu dzimtā, dzīvo vienīgi D Amerikā Kordiļeru klintīs (spraugās un plaisās), vienādu smalku un ļoti mīkstu vilnu sudraboti pelēkā krāsā.
elkoties Greznoties, krāsoties, spoguļoties.
karalisks grezns, ļoti skaists, bagātīgs
ķēnišķīgs grezns, ļoti skaists, bagātīgs
ķēnišķs Grezns, ļoti skaists, bagātīgs.
apolonisks Grieķu dievam Apolonam raksturīgs (parasti par augumu, stāju, skaistumu); ļoti skaists, harmonisks.
Kēiks grieķu mitoloģijā - Alkiones vīrs, ar kuru viņi viens otru mīlēja tik ļoti, ka tad, kad viņš neatgriezās no jūras ceļojuma, Alkione metās viļņos
Osa Grieķu mitoloģijā - baumu personifikācija, dievu valdnieka Zeva vēstnese, kas ļoti ātri pienes cilvēkiem ziņas no Zeva.
Niobe grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Amfiona sieva, kura ļoti lepojās ar saviem 12 bērniem un augstprātīgi izteicās, ka viņas bērni ir lielāka svētība nekā Lēto pēcnācēji, par ko Niobes bērnus nonāvēja dievu raidīto bultu krusa, skumjās Niobe pārvērtās par marmora statuju, kas lej nebeidzamas asaras; Niobe ir simbols mātes sērām
aizgrīļoties Grīļoties prom; grīļojoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
pluderēties Grīļoties, līgoties, plivināties.
ļocīties Grīļoties, līgoties, streipuļot.
grillāties Grīļoties, ļodzīties.
klesteru klesteriem grīļoties, streipuļot
gumstīties Grīļoties, streipuļot, trīcēt.
dundaļot Grīļoties, streipuļot.
leterēt Grīļoties, streipuļot.
zvaigelat Grīļoties, streipuļot.
lecenēties Grīļoties, šūpoties, ļengani krist lejup.
denderēt Grīļoties, trokšņot, trakot.
cīkot Grīļoties; klanīties, māt ar galvu.
greiļoties Grīļoties.
griļļoties Grīļoties.
griļoties Grīļoties.
šķeterēties Grīļoties.
švārbāties Grīļoties.
attālinātais grīslis grīšļu suga ("Carex distans"), Latvijā sastopams ļoti reti Ainažu apkaimē, aizsargājams
zemais grīslis grīšļu suga ("Carex supina"), Latvijā satopama ļoti reti, aizsargājama
kords Grods, ļoti izturīgs diegs.
miramants Grūti kausējamu metālu sakausējums, kas satur cietus (molibdena, volframa u. tml.) karbīdus; lieto ļoti cietu vielu (mangāntērauda, niķeļa un hromniķeļa tērauda) apstrādei.
ne dzīvotājs, ne mirējs grūti, ilgstoši slims, ļoti vārgs cilvēks
gulēt uz nāves gultas gulēt smagi slimam, bez cerībām izveseļoties
aerodinamiskais gultnis gultnis, kura nestspēju nodrošina ar aerodinamisko eļļošanu; darbojas ar ļoti lielu ritu (apgriezienu) skaitu
nogulēt Guļot, aizguļoties nokavēt (ko).
birztalu gundega gundegu suga ("Ranunculus nemorosus"), Latvijā sastopama ļoti reti
Stevena gundega gundegu suga ("Ranunculus stevenii"), Latvijā sastopama ļoti reti
bakauts Gvajaki, gvajaka koks, gvajaks - tropu augs, līdz 15 m augsts koks ar ļoti cietu, smaržīgu koksni, ko lieto bloku, ķegļu un zobratu izgatavošanai, kā arī laboratoriju praksē un medicīnā.
chamois Ģemzes krāsā (gaišdzeltens); arī ļoti maiga ziemišķa āda.
Velna skroderis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, akmens, kas atrodas Madonas novada Praulienas pagastā, Kujas kreisajā krastā, augstums — 4,2 m, garums — 6,4 m, platums — 6 m, apkārtmērs — 20 m, tilpums — 100 kubikmetri, akmenim gandrīz cilindriska forma, malas stāvas, sarkanīgs rapakivi granīts ar ļoti lieliem kristāliem
pužīties Ģērbties, posties, izdaiļoties; taisīties.
tiosērskābe H~2~S~2~O~3~, brīvā veidā nav pagatavojama, pazīstama tikai ļoti atšķaidītos ūdens šķīdumos un sāļu (tiosulfātu) veidā.
pseidoskorpiji Helicerātu klases kārta, neīstie skorpiji, 1100 sugas, no tām Latvijā - 9; kērmenis 1-7 mm garš, saplacināts ar galvkrūšu nodalījumu un vēderu ar 11-12 posmiem, 4 pāri ejkāju, mazas knaibļveida heliceras un ļoti spēcīgas žokļkājas ar lielām spīlēm.
konģenitālā miotonija hereditāra miopātija (autosomāli dominanta, daudz retāk - autosomāli recesīva pārmantošana): slimība parasti manifestējas jau tūlīt pēc dzimšanas ar dažiem agrīniem simptomiem (zīšanas grūtības, mīmikas stingums pēc raudāšanas); muskulatūras funkciju traucējumi (gribai pakļautās kustības pavada ļoti spēcīgas muskuļu kontrakcijas, kas kavē veikt nākamās kustības)
Arma hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - mēness dievs, kurā atspoguļoti sakrālie priekšstati par mēnesi kā ļaunuma un slimību avotu (pretstatā saulei)
hidromanipulators Hidrauliski darbināms mehānisms, ko vada operators un kas noteiktas darbības veic, atdarinot cilvēka roku kustības, spēj rīkoties arī ar ļoti smagiem priekšmetiem.
parastā aknene himēnijsēņu klases akneņu dzimtas suga ("Fistulina hepatica"), saprofītiska, reizēm parazītiska sēne, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
Orta komētu mākonis hipotētisks veidojums Saules sistēmas ārējā daļā, kurā ir ļoti daudz komētu
preformisms Hipotēze, ka katrs organisms jau iepriekš izveidots ļoti sīka dīgļa veidā dzimumšūnā un organisma attīstība ir šā dīgļa palielināšanās izmēros.
iežņaugt Ieaut ļoti šauros apavos (kājas); cieši ietvert (kājas) - par apaviem.
izkarsēt Iedarboties tā, ka (ķermenim) kļūst ļoti karsti (par sauli, karstumu u. tml).
pentahlorfenols Iedzeltena, kristāliska, ļoti indīga viela, ko izmanto koksnes konservēšanā.
iedzerties Iedzert alkoholisku dzērienu un ļoti manāmi apreibt.
urbties Iedziļināties, parasti, lasot ļoti cītīgi, neatlaidīgi, lai izprastu, apgūtu.
mikrokefalija Iedzimta galvaskausa un smadzeņu kroplība, proporcionāli ļoti mazs galvaskauss un līdz ar to arī smadzenes.
novilkt kreklu (kādam) iedzīt nabadzībā, izputināt kādu; ļoti izmantot
sasmakt Iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (par gaisu neizvēdinātā telpā); plūsmas trūkuma, piemaisījumu dēļ iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (par ūdeni, ūdenstilpi).
iežņaugt Ieģērbt (ļoti šaurā apģērbā cilvēku, viņa ķermeņa daļas); cieši ietvert (cilvēku, viņa ķermeņa daļas) - par apģērbu.
sainteresēt Ieinteresēt, parasti ļoti.
sainteresēties Ieinteresēties, parasti ļoti.
saintriģēt Ieintriģēt, parasti ļoti.
sakārot Iekārot, parasti ļoti.
sakāroties Iekāroties, parasti ļoti.
kā uzvilkta atspere iekšēji ļoti saspringti
piemācīt Iemācīt ļoti daudz.
iebāzt degunu Ierasties, parādīties (uz ļoti īsu laiku).
akribometrs Ierīce ļoti sīku priekšmetu mērīšanai.
lobmašīna Ierīce, ar ko iegūst ļoti plānu koksnes kārtu (piemēram, finiera rūpniecībā).
hronoskops Ierīce, ar ko mērī ļoti mazus laika intervālus, kā arī vizuāli salīdzina divus laika signālus (pulksteņu un radio vai TV signālus).
mikromērītājs Ierīce, instruments ļoti sīku objektu mērīšanai.
sakairināt Ierosināt (piemēram, interesi, iztēli), parasti ļoti.
rezonansi ierosināti stabilu elementārdaļiņu stāvokļi, kas saglabājas ļoti īsu laiku, aptuveni 10^-23^ sekundes
ābecnieks Iesācējs kādā darbā; cilvēks ar ļoti mazām zināšanām kādā jautājumā.
ābečnieks Iesācējs kādā darbā; cilvēks ar ļoti mazām zināšanām kādā jautājumā.
iejūgt Iesaistīt (parasti darbā) un ļoti noslogot.
skriet postā (arī nelaimē) iesaistīties darbībā, pasākumā, kas var beigties ļoti nevēlami
iestrāvot Iesākt atspoguļoties, iekļauties (parasti mākslas darbā).
iesajaukties Iesākt draiskuļoties.
saspītēt Iespītēt, parasti ļoti.
piespraust Iespraust cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
piestādīt Iestādīt cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
tikko pavilkt kājas iet ar grūtībām, pēdējiem spēkiem; būt ļoti nogurušam, novārgušam
iet gulēt reizē ar vistām iet gulēt ļoti agri, līdz ar saules rietu
sažņaugties Ietērpties ļoti šaurā apģērba gabalā.
sakunkuroties Ietīties, ietuntuļoties.
satramdīt Ietramdīt, parasti ļoti; arī satraukt.
ietuntulēties Ietuntuļoties (1).
ietuntulēties Ietuntuļoties (2).
ietuntuļāties Ietuntuļoties; ievīstīties.
bruņot ietvert aizsargčaulā, ļoti izturīgā izolācijas kārtā
sažēlināt Iežēlināt, parasti ļoti.
kincingīti Ieži, mainīga sastāva paragneisi ar lielu granāta un ļoti mazu kvarca saturu; bez tam satur daudz tumšas vizlas un plagioklaza.
saērcināts Īgns, ķildīgs, parasti ļoti.
nomocīties Ilgāku laika, arī visu laikposmu ļoti mocīties (parasti līdz nogurumam, spēku izsīkumam); arī nopūlēties.
mākt (arī nomākt) sirdi ilgāku laiku (ļoti) nelabvēlīgi ietekmēt psihi
saālēt ilgāku laiku ālēties, draiskuļoties
izkarst Ilgāku laiku atrasties karstumā, tā ka kļūst ļoti karsti.
izgalēties Ilgāku laiku būt ļoti izsalkušam; izbadoties.
izgāmēties Ilgāku laiku būt ļoti izsalkušam.
izkarsēties Ilgāku laiku karsēties, tā ka kļūst ļoti karsti.
nosakasīties Ilgāku laiku kasīties; kasoties ļoti sakairināt, ievainot (ādu).
nogribēties Ilgāku laiku ļoti gribēt (ko); izgribēties.
nomākt sirdi ilgāku laiku ļoti nelabvēlīgi ietekmēt psihi
spiest Ilgāku laiku pastāvot, ļoti nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi) - par stāvokli, apstākļiem; arī mākt (2).
spiest Ilgāku laiku pastāvot, ļoti nelabvēlīgi ietekmēt (kādu) - par nevēlamu psihisku stāvokli; arī mākt (1).
nosirdīties Ilgāku laiku, arī visa laikposmu ļoti sirdīties.
nodīdīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt nemierīgam, nemitīgi kustēties; ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz draiskuļoties.
nokalpināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kalpinot (kādu), ļoti nogurdināt (to).
nobaiļoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti baiļoties.
nobaiļoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti bažīties, uztraukties.
nobažīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti bažīties.
nobēdāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti bēdāties.
nociesties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ciesties.
nodusmoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti dusmoties.
noerroties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti erroties.
nogaidīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti gaidīt.
nogarlaikot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti garlaikot.
nogarlaikoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti garlaikoties.
noilgoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ilgoties (būt kādā noteiktā vietā, būt kopā ar kādu vai pārdzīvot ko), parasti izjūtot arī skumjas, grūtsirdību.
noilgoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ilgoties (ko sasniegt, iegūt, izdarīt u. tml.).
nokaucināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti kaucināt (dzīvnieku).
nomocīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti mocīties (ar sāpēm, slimību, nogurumu u. tml.).
nomocīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti mocīties, pārdzīvojot ko, domājot par ko u. tml.
nonervozēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti nervozēt.
nopūlēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti pūlēties.
noraizēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti raizēties.
nosēroties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti sēroties.
nosūkstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti sūkstīties.
nosūroties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti sūroties.
notīksmināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti tīksmināties.
notrakoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti trakot (parasti līdz nogurumam).
notūļāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti tūļāties.
notūļoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti tūļāties.
nozūdīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti zūdīties.
nopukoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu, ļoti pukoties.
noārdīties Ilgāku laiku, daudz ārdot (piemēram, mēslus), ļoti nopūlēties.
pārkreņķēties Ilgāku laiku, daudz bēdājoties, dusmojoties, psihiski sabrukt; ļoti nobēdāties.
nobraukt Ilgāku laiku, daudz braucot (piemēram, ar zirgu), ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (ar transportlīdzekli), ļoti nolietot (to, tā daļas).
nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (parasti ar zirgu), ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
izadauzīties Ilgāku laiku, daudz draiskuļoties (parasti par bērniem).
izadelīties Ilgāku laiku, daudz draiskuļoties, rotaļāties.
atsadauzīties Ilgāku laiku, daudz draiskuļoties.
atsajaukties Ilgāku laiku, daudz draiskuļoties.
izdraiskuļoties Ilgāku laiku, daudz draiskuļoties.
izplosīties Ilgāku laiku, daudz draiskuļoties.
nodzenāt Ilgāku laiku, daudz dzenājot, arī nodarbinot (parasti dzīvnieku), ļoti nogurdināt (to).
dadzīt Ilgāku laiku, daudz dzenot (dzīvnieku), ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
nodzīt Ilgāku laiku, daudz dzenot (dzīvniekus, arī cilvēkus), ļoti nogurdināt, arī novājināt (tos).
nostrādāt Ilgāku laiku, daudz izmantojot darbā, ļoti nogurdināt, arī novājināt (darba dzīvnieku).
nojādelēt Ilgāku laiku, daudz jādelējot, ļoti nogurdināt (piemēram, zirgu).
nojādināt Ilgāku laiku, daudz jādinot, ļoti nogurdināt (piemēram, zirgu).
nojāt Ilgāku laiku, daudz jājot, ļoti nogurdināt (piemēram, zirgu).
noskriet Ilgāku laiku, daudz liekot (piemēram, zirgam) skriet, ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
izmocīties Ilgāku laiku, daudz mocīties; ilgāku laiku justies ļoti slikti.
notramdīt Ilgāku laiku, daudz nodarbinot, parasti liekot doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra, ļoti nogurdināt (cilvēku).
notrenkāt Ilgāku laiku, daudz nodarbinot, parasti liekot doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra, ļoti nogurdināt (cilvēku).
noplosīties Ilgāku laiku, daudz skraidīt, draiskuļoties; skraidot, draiskuļojoties nogurt.
noskriet Ilgāku laiku, daudz skrienot, arī ejot, ļoti nogurdināt (kājas).
izspoguļoties Ilgāku laiku, daudz spoguļoties.
nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot, ļoti nogurdināt (kājas).
notramdīt Ilgāku laiku, daudz tramdot (dzīvnieku), ļoti nogurdināt (to).
notrenkt Ilgāku laiku, daudz trencot (dzīvnieku), ļoti nogurdināt (to).
notrenkāt Ilgāku laiku, daudz trenkājot (dzīvnieku), ļoti noguldināt (to).
notriekt Ilgāku laiku, daudz triecot (dzīvnieku, arī cilvēku), ļoti nogurdināt (to).
izsauļoties Ilgāku laiku, daudz, pēc sirds patikas (pietiekoši) sauļoties.
izbaiļoties Ilgāku laiku, ļoti baiļoties.
izcerēties Ilgāku laiku, ļoti cerēt.
izdrebēties Ilgāku laiku, ļoti drebēt (piemēram, aiz aukstuma, bailēm); izdrebināties.
izdrebināties Ilgāku laiku, ļoti drebināties (piemēram, aiz aukstuma, bailēm); izdrebēties.
noelsties Ilgāku laiku, ļoti elst.
izgaidīties Ilgāku laiku, ļoti gaidīt (parasti veltīgi).
izgarlaikoties Ilgāku laiku, ļoti garlaikoties.
izgribēties Ilgāku laiku, ļoti gribēt.
izgrīļoties Ilgāku laiku, ļoti grīļoties.
izjusties Ilgāku laiku, ļoti just līdzi (kādam).
izkaitināties Ilgāku laiku, ļoti kaitināties.
izkāroties Ilgāku laiku, ļoti kārot (parasti veltīgi).
nokāroties Ilgāku laiku, ļoti kārot.
izkašķēties Ilgāku laiku, ļoti kašķēties; izstrīdēties.
izkaunēties Ilgāku laiku, ļoti kaunēties.
izkaunināt Ilgāku laiku, ļoti kaunināt (kādu).
nomocīt Ilgāku laiku, ļoti mocīt, spīdzināt; ilgāku laiku, ļoti mokot, spīdzinot, nonāvēt.
iznervozēties Ilgāku laiku, ļoti nervozēt.
nomocīt Ilgāku laiku, ļoti nogurdināt, apnicīgi traucēt (piemēram, ar jautājumiem, izturēšanos); būt par cēloni tam, ka (kāds, tā psihe) ilgāku laiku, ļoti tiek pārņemts, arī nogurdināts, nomākts (piemēram, par domām, emocijām).
izmocīties Ilgāku laiku, ļoti nopūlēties.
izdimdināt Ilgāku laiku, ļoti skaļi spēlēt (parasti sitamo mūzikas instrumentu).
izšausmināties Ilgāku laiku, ļoti šausmināties.
izvārdzināt Ilgāku laiku, ļoti vārdzināt.
izvārgties Ilgāku laiku, ļoti vārgt.
izverdzināt Ilgāku laiku, ļoti verdzināt; arī izkalpināt.
sabraukt Ilgāku laiku, parasti ātri, braucot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to); ilgāku laiku, parasti ātri, braucot (parasti ar zirgu), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
sajāt Ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to); ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
sajādināt Ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to).
sajādīt Ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to).
nodzīt Ilgāku laiku, pārmērīgi daudz smagi nostrādinot, ļoti nogurdināt, arī nomocīt, novājināt.
nodzīties Ilgāku laiku, pārmērīgi daudz, smagi strādājot, darot ko, ļoti nogurt, arī novājēt.
lineamenti Ilgi pastāvoši planetāra mēroga lineāri Zemes garozas struktūras elementi, kas saistīti ar ļoti dziļiem lūzumiem un nosaka lielu Zemes garozas bloku, kontinentu, okeānu un riftu zonu robežas.
aizlīt Ilgstošā lietū kļūt ļoti slapjam, staignam.
sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, sabojāt, parasti ļoti (veselību, ķermeni, tā daļas) - par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.
sapūdēt Ilgstoši pakļaujot smagiem, neveselīgiem apstākļiem (parasti ieslodzījumā), panākt, ka (kāds) ļoti novārgst, arī aiziet bojā.
atgozēt Ilgstoši sauļoties.
tritonija Ilgstoši ziedoši sīpolaugi ("Tritonia"), ko var audzēt vēsā siltumnīcā vai dārzā ļoti siltā vietā aizvējā, viena suga ("Tritonia croata").
invaliditāte ilgstošs vai nepārejošs ļoti smagas, smagas vai mērenas pakāpes funkcionēšanas ierobežojums, kas ietekmē personas garīgās vai fiziskās spējas, darbspējas, pašaprūpi un iekļaušanos sabiedrībā
Nānaks Indiešu guru un sikhu reliģijas pamatlicējs (ap 1469.-1539. g.), kurš tiecās samierināt hinduistus un musulmaņus un ļoti daudz ceļoja, sludinot monoteistisku ticību, ko ietekmēja bhakti un sūfisms.
mikrometrs Instruments ļoti mazu lineāru izmēru mērīšanai.
mikrodermatoms Instruments ļoti plānu ādas slāņu griešanai.
teleskops instruments ļoti tālu, parasti debess, objektu attēlu un spektru iegūšanai vai starojuma intensitātes mērīšanai, izmantojot to elektromagnētisko starojumu
radiomikrometrs Instruments ļoti vāja starojuma mērīšanai.
sadraiskuļoties Intensīvi, arī ilgāku laiku draiskuļoties; intensīvi, arī ilgāku laiku draiskuļoties tā, ka nonāk (kādā fiziskā, arī psihiskā stāvoklī).
sapūlēties Intensīvi, arī ilgāku laiku ko darot, izraisīt (sev) ļoti nevēlamu fizisku stāvokli, arī saslimt.
sapūlēt Intensīvi, arī ilgāku laiku ko darot, ļoti nogurdināt, novājināt, arī padarīt slimu (ķermeņa daļu).
būt kā dullam pēc kāda interesēt, ļoti patikt, aizraut
krītpapīrs Īpaši apstrādāts papīrs ar ļoti baltu, gludu virsmu (parasti attēlu iespiešanai).
atpūtas vieta īpaši iekārtota teritorija, kas izmantojama, atpūšoties brīvā dabā, ļoti iecienītas ir tādas aktīvās atpūtas formas kā medības, makšķerēšana, sēņošana, ogošana un pikniki; lai veicinātu dabas pretestības spējas pieaugošajām slodzēm, mežos jāierīko īpašas vietas un maršruti
pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kurš raksturīgs cilvēkiem, to ķermenim, ķermeņa daļām, kam ir ļoti mazs apjoms.
stilosporangijs Īpašs zigomicēšu sporangijs, kurā veidojas ļoti daudz sporu.
pūderis Īpašs, ļoti smalks, mīksts, parasti aromatizēts, ietonēts pulveris, ko lieto kosmētiskos, higiēniskos nolūkos.
afekts Īslaicīga, bet ļoti spēcīga un ietekmīga emocija (pārdzīvojums), kas valda pār cilvēku un būtiski ierobežo viņa rīcībspējas; sakarā ar galvas smadzeņu garozas darbības īslaicīgiem traucējumiem tas nav pakļauts gribas kontrolei.
gāziennokrišņi Īslaicīgi, bet ļoti stipri nokrišņi, kas krīt no gubu lietusmākoņiem.
gāzienlietus Īslaicīgs ļoti stiprs lietus, kas līst no gubu lietusmākoņiem, intensitāte krasi mainīga, pie tam nokrišņu daudzums var būt gan neievērojams, gan arī ļoti liels, parasti aptver nelielu teritoriju, pārvietojas joslveidā, nereti to pavada stiprs vējš.
Aklima Islāma mitoloģijā - Ādama un Hauvas meita, Kābīla (Kaina) dvīņumāsa, kuru Kābīls ļoti mīlēja, bet Ādams bija nolēmis atdot viņu par sievu Hābīlam (Ābelam).
ritīgās Īsti; krietni; ļoti.
nogrīļoties Īsu brīdi grīļoties un pārstāt grīļoties.
nožvāļoties Īsu brīdi žvāļoties un pārtraukt žvāļoties.
uzliesmot Īsu brīdi, kam (piemēram, pārdzīvojumam) spēcīgi izpaužoties, būt ļoti spožam (par acīm, skatienu).
pagrīļoties Īsu brīdi, mazliet grīļoties.
seviški It īpaši; ļoti.
kantuči Itāļu cepumiņi ar riekstu (retāk žāvētu augļu vai šokolādes) piedevām, kas gatavošanas laikā tiek cepti divas reizes un ilgstoši saglabājas svaigi; tā kā cepumiņi ir ļoti cieti un sausi, ēdot tos parasti pamērcē kādā dzērienā.
karpačo Itāļu virtuves ēdiens - ļoti plānas liellopu u. c. gaļas šķēles, ko garnē ar salātu lapām, sieru u. tml.; "carpaccio".
uzcelties no miroņiem izārstēties, atveseļoties (par smagi slimu cilvēku)
piecelties no kapa Izārstēties, atveseļoties (par smagi slimu cilvēku).
uzcelties no kapa Izārstēties, atveseļoties (par smagi slimu cilvēku).
sairt Izbeigt pastāvēt, sašķeļoties, sadaloties vairākās daļās (parasti par valsti); izbeigt pastāvēt, aiziet bojā (par parādībām sabiedrībā).
apklust Izbeigties vai ļoti samazināties (par sabiedriskām parādībām).
izšķērsot Izbraukāt, izceļoties (krustām, šķērsām).
uzliesmot Izceļoties spēcīgi liesmot (par ugunsgrēku).
izreizoties Izceļoties.
ekstraklase Izcils līmenis; ļoti augsta kvalitāte.
augst- Izcils; ļoti liels.
iztērpties Izdaiļoties, apgādāties.
izposties Izdaiļoties, izgreznoties.
izskaistināties Izdaiļoties, izgreznoties.
izdailēties Izdaiļoties.
izdailināties Izdaiļoties.
melnot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu melno vai ļoti tumšo krāsu; melnēt (2).
melnēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu melno vai ļoti tumšo krāsu.
sasveķot Izdalot sveķus, kļūt, parasti ļoti, viscaur, sveķainam.
izjaktēt Izdraiskuļoties (ar visiem pēc kārtas).
izžaburēties Izdraiskuļoties, izaušoties.
izjaukties Izdraiskuļoties, izskraidīties.
izjārēties Izdraiskuļoties; ilgāku laiku skaļi, trokšņaini izklaidēties, izrotaļāties; arī izamizēties.
izajaukties Izdraiskuļoties.
izdračoties Izdraiskuļoties.
izdraiskoties Izdraiskuļoties.
izšķetāties Izdraiskuļoties.
izzilināt Izgatavot (ēdienu) no ļoti niecīga (produktu) daudzuma.
izkamsot Izgrīļoties, izlāčot.
mocīties Izjust psihiskas ciešanas, arī pārdzīvot ko ļoti nepatīkamu.
bīties Izjust rūpes, nemieru; baiļoties.
izkārmēt Izkāmēt; ļoti novājēt.
zvaigžņu asociācija izklaidus izvietotu, ļoti jaunu un masīvu kopīgas izcelsmes zvaigžņu grupējums, kas ietverts gāzes un putekļu mākonī
noiet Izkrist, arī ļoti nodilt (par ādas izstrādājuma apmatojumu).
salept Izlept, parasti ļoti.
aizčulināt Izlutināt tik ļoti, ka izlutinātais vairs īsti nekam neder.
protežēt Izmantojot savu ietekmi, atbalstīt, ieteikt (kādu); ļoti rūpēties (par kādu).
izspēlēt trumpi izmantot izšķirošo līdzekli, paņēmienu, negaidīti pateikt ko ļoti ietekmīgu, svarīgu
galants Izmeklēti pieklājīgs, ļoti laipns.
gardēdiens Izmeklēti smalks vai ļoti garšīgs ēdiens.
amonīti Izmirusi galvkāju klases kārta ("Ammonoidea"), atrodamas ļoti daudzveidīgas čaulas, kuru diametrs sasniedz 2 m, konstatēts \~1700 ģinšu, vairākas noder par vadfosilijām, Latvijā atrastas juras perioda nogulumos Kurzemē.
epiornisveidīgie Izmirusi plakankrūšu putnu kārta ("Aepyornithiformes"), ļoti lieli nelidojoši putni, kas līdz 17.-18. gs. dzīvoja Madagaskarā; epiorniss.
pleziozaurs izmirusi rāpuļu klases kārta ("Plesiosauria"), ļoti liels (līdz 15 m garš) mezozoja ēras jūras rāpulis ar mazu galvu, garu kaklu, mucveida ķermeni, īsu asti un peldēšanai pielāgotām spēcīgām ekstremitātēm
pycnosteus Izmirusi zivju ģints ar ļoti augstu vēdera vairogu, devona nogulumos, arī Latvijā.
iezīmēties Izpausties, atspoguļoties (parasti mākslas darbā).
izplīkst Izplāt ļoti plānu, piemēram, mīklu pīrāgu cepšanai.
versmot Izplatīt ļoti stipru karstumu; būt ļoti karstam.
tveicēt Izplatīt ļoti stipru siltumu (par sauli).
versmot Izplatīties (par ļoti stipru karstumu).
māls Izplatīts nogulumu iezis, kas veidojies kristālisko iežu sadēdēšanas rezultātā un sastāv no ļoti sīkām daļiņām, mitrumā kļūst mīksts, lipīgs; zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis, arī zeme, augsne ar šī ieža piejaukumu.
tveicēt Izplatot ļoti stipru siltumu, karsēt (ko); iedarboties (uz ko), paaugstinot (tā) temperatūru, izraisot stipra karstuma sajūtu (par siltumu, vidi ar augstu temperatūru u. tml.).
postaža Izpostīta, sajaukta, ļoti lielā nekārtībā pamesta vieta.
sakārdināt Izraisīt (kādā), parasti ļoti, spēcīgu tieksmi, vēlēšanos (pēc kā, ko darīt).
stindzināt sirdi Izraisīt (ļoti lielas) bailes.
riebties izraisīt kādā ļoti dziļu nepatiku (par cilvēku, par īpašībām, parādībām utt.)
sastindzināt sirdi Izraisīt ļoti lielas bailes.
nākt par nāvi izraisīt ļoti lielu ļaunumu
plēst (vai) sirdi pušu izraisīt ļoti spēcīgu pārdzīvojumu, ļoti spēcīgas izjūtas
sakarsēt Izraisīt ļoti spēcīgu uzbudinājumu.
sarakņāt Izrakņāt, parasti ļoti.
izjaktēties Izrotaļāties, izdraiskuļoties.
izkārsis Izsalcis, izbadojies, ļoti izslāpis.
Ka tevi tukšā! izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, arī viļoties
Kad (arī kaut, ka) tu izčibētu! izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, viļoties u. tml.
Kaut tu izputētu! izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, viļoties u. tml.; saka, ja vēlas no kāda atbrīvoties
Dievs pasargi! izsaucas, ja ļoti negrib, lai notiktu (kas slikts, nepatīkams)
Dievs sargi! izsaucas, ja ļoti negrib, lai notiktu (kas slikts, nepatīkams)
izasauļāties Izsauļoties.
izčirkstināt Izslaukt (ļoti mazu kā daudzumu).
izlirģēties Izsmieties, izdraiskuļoties.
izspieģelēties Izspoguļoties.
izasviesties Izšūpoties, parasti ļoti augstu.
apgalvot Izteikt (domu, spriedumu) ļoti noteikti, kategoriski.
sakurināt pirti izteikt ļoti asus pārmetumus, radīt kādam grūti panesamus, neciešamus apstākļus
izkratīties Iztukšoties, būt ļoti izsalkušam.
iztuntulēties Iztuntuļoties (1).
iztuntulēties Iztuntuļoties (2).
iziet ugunskristības izturēt ļoti nopietnu, arī izšķirošu pārbaudījumu
glaudīt ar cimdiem, retāk glaudīties kā ar cimdiem izturēties (pret kādu) ļoti saudzīgi, arī bez vajadzīgās stingrības
glaudīties kā ar cimdiem, biežāk glaudīt ar cimdiem izturēties (pret kādu) ļoti saudzīgi, arī bez vajadzīgās stingrības
lutināt Izturēties (pret kādu) ļoti saudzīgi, iecietīgi (piemēram, pasargājot no grūtībām, izdabājot).
ēst bez sāls izturēties pret kādu ļoti naidīgi
trakot Izturēties, rīkoties ļoti ļauni, nežēlīgi.
trakot Izturēties, rīkoties, runāt ļoti skaļi, trokšņaini, arī strauji, neapvaldīti.
Ūdrīšu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tā aizņem bijušā Krāslavas pagasta dienvidrietumu daļu un ļoti nelielu bijušā Izvaltas pagasta daļu
noplienēt Izveidot ļoti sablīvētu zemes kārtu, plienu.
izkristalizēt Izveidot ļoti skaidri (piemēram, domu, priekšstatu).
notēloties Izveidoties, atspoguļoties iztēlē.
plašā frontē izvērsti, ļoti plašos apmēros
izakasties Izveseļoties; pēc smagas slimības nenomirt.
izaveselēties Izveseļoties.
izveselīties Izveseļoties.
zirgu spēles jāšanas sporta sacensībām līdzīgs ļoti sens zirgu izmantošanas veids
čoinīgs Jauks, ļoti labs.
čoins Jauks, ļoti labs.
Marta Jaunajā Derībā: Marijas un Lācara māsa (Jāņa, 11); ļoti praktiskas dabas, mājsaimniece.
rievelēties Jokoties, plosīties, draiskuļoties.
dzeloņgalve Jūras dzeloņgalve - asarveidīgo kārtas platgalvju dzimtas suga ("Taurulus bubalis syn. Aspicottus bubalis"), izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, Baltijas jūrā pie Latvijas krastiem sastopama ļoti reti, pēdējo reizi reģistrēta 1929. g.; zilais jūrasbullis.
parastā jūraszāle jūraszāļu suga ("Zostera marina"), kas ļoti reti, bet sastopama arī Baltijas jūras piekrastē un Rīgas līcī
kaist Just stipru karstumu; būt ļoti karstam (par ķermeni, tā daļām); arī kvēlot; degt.
justies (retāk būt) kā (septītajās) debesīs justies ļoti labi, laimīgi
staigāt (arī justies, retāk būt) kā (septītajās) debesīs justies ļoti labi, laimīgi
peldēt laimē justies ļoti laimīgam
no (arī aiz) kauna (vai) zemē (ie)līst justies ļoti neērti, izjust ļoti lielu apkaunojumu
justies kā ar ūdeni aplietam justies ļoti pārsteigtam (parasti par ko nepatīkamu vai nevēlamu)
peldēt priekā justies ļoti priecīgam
audzin Kā audzin saaudzis - ļoti cieši klāt; tā, ka nevar atdalīt, nošķirt; (garīgi) ļoti tuvs, radniecisks.
diltin Kā diltin izdilst - saka, ja kāds cilvēks vai dzīvnieks ļoti, acīmredzami novājē.
kā priecas mācība kā kaut kas ļoti jauks, patīkams; kā mācība par mesiju
klāšus Kā klāšus (atklāt) - ļoti skaidri, saprotami izskaidrot.
bregets Kabatas pulkstenis, ko izgatavoja franču pulksteņmeistara Bregē (Brequet, 1747-1823) darbnīcā; Bregē pulksteņi bija ļoti precīzi, sita stundas un stundu daļas un rādīja datumus.
meistars Kādā darbā, darbībā ļoti izveicīgs, prasmīgs cilvēks.
sensācija kāda notikuma vai paziņojuma izraisīts ļoti spēcīgs iespaids
raupuļi kāda zirņu šķirne (lieli, pelēki, ļoti miltaini)
āmuls Kāds ar gariem matiem un bārdu, kas ļoti maz runā.
lociņzāle Kāds meža augs ar ļoti smalkām, puravam līdzīgām apaļām lapām.
senenieks Kāds no seniem laikiem, kāds, kas ir ļoti sens.
krambambulis Kāds sens ļoti stiprs Dancigā gatavots ķiršu degvīns, vēlāk vispār stiprāks alkoholisks dzēriens.
šurmaka Kāds, kas ir ļoti izmircis.
tvāpsna Kāds, kas ir ļoti noguris un miegains.
kankale kāds, kas ir ļoti uzstājīgs, no kura nevar atbrīvoties
strāpcis Kāds, kurš ir ļoti steidzīgs.
sutmuguris kāds, kurš karstā laikā ir ļoti silti saģērbies
gumziķis Kāds, kurš ļoti ātri ēd un rij.
virviks Kāds, kurš ļoti ātri runā.
resnknābja kaira kairu ģints suga ("Uria lomvia"), jūras piekrastē ieklīst arī Latvijā, bet ļoti reti
laidens kalns kalns ar ļoti lēzenu nogāzi
Kromonu kalns kalns Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, 1 km uz rietumiem no Lielā Liepukalna, absolūtais augstums - 271,1 m vjl., relatīvais augstums - \~50 m, ļoti stāvas dienvidu un ziemeļaustrumu nogāzes
Bākūžu kalns kalns Vidzemes augstienes austrumu daļā, 4 km uz ziemeļrietumiem no Viešūra ezera, Madonas novada Jumurdas pagastā, pie Ērgļu-Madonas ceļa; lielpaugurs ar 3 konusveida virsotnēm - Bākūzi, Egļu kalnu un Lants kalnu; absolūtais augstums - 279,5 m vjl., relatīvais augstums - 57 m, nogāzes ļoti stāvas
argalis Kalnu auns ar ļoti lieliem ragiem; sastopams Āzijas kalnos; arhars.
izkaltēt Kaltējot panākt, ka (piemēram, augs, koksne, koka priekšmets) kļūst ļoti sauss.
sūklība Kapilaritāte - šķidrumu spēja pārvietoties (pacelties vai nosēsties) pa ļoti sīkiem kapilāriem, kuru izraisa molekulu mijiedarbības spēki.
karakuri Karakuri lelles - Japānā 17.-18. gs. ļoti izplatītas kustīgas lelles, kurām bija sarežģīts un smalks mehānisms.
karakuri Karakuri sēdekļi - ļoti ātri un ērti nolokāmi automašīnas aizmugurējie sēdekļi, iegūstot pilnīgi līdzenu grīdu, ko izmanto dažas japāņu automašīnu markas.
sprāgstskābe Karbiloksims, brīvā veidā maz pazīstama skābe, ož pēc zilskābes un gandrīz arī tikpat indīga, veido ļoti viegli eksplodējošas sālis (fulminantus): sprāgstošo dzīvsudrabu, sprāgstsudrabu utt.
carpaccio Karpačo - itāļu virtuves ēdiens, ļoti plānas liellopu u. c. gaļas šķēles, ko garnē ar salātu lapām, sieru u. tml.
sevīns Karpolīns - metilnaftilkarbamāts, efektīvs kuņģa un pieskares insekticīds, apkaro ābeļu ziedu smecernieku u. c. kaitēkļus augļu dārzos, uz tehniskajiem kultūraugiem, krāšņumaugiem, ļoti indīgs bitēm.
vārīt Karsējot turēt (ko, piemēram, veļu) šķidrumā ar ļoti augstu temperatūru.
karšķi Karsti, ļoti stipri (vārda "karsti" fonētiksais variants).
dialektu atlants karšu krājuma izdevums, kurā, izmantojot izoglosas un citas kartogrāfiskas zīmes, atspoguļoti dialektālu valodas parādību areāli
entais Kārtējais (no ļoti daudziem).
ntais Kārtējais (no ļoti daudziem).
baigais kronis kas ļoti labs
gabaliņš bez kauliem kas ļoti labs
sūds Kas ļoti mazvērtīgs, nekvalitatīvs.
pizda Kas ļoti negatīvi vērtējams (piem., ļoti slikts cilvēks).
pīzda Kas ļoti negatīvi vērtējams (piemēram, ļoti slikts cilvēks).
sūdiņš Kas ļoti neliels, nenozīmīgs.
pažars Kas neatliekams, ļoti steidzams.
kaulukambaris Kaulains, ļoti novājējis (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); tāds, kam redzami kauli (zem ādas).
čunčuris Kaut kas ietīts, pinkains, kamols; kunkulis, kāds, kam patīk ģērbties ļoti siltās drānās; kāds, kas nestrādā labi.
čuņčuris Kaut kas ietīts, pinkains, kamols; kunkulis, kāds, kam patīk ģērbties ļoti siltās drānās; kāds, kas nestrādā labi.
čunčurs Kaut kas ietīts, pinkains, kamols; kunkulis, kāds, kam patīk ģērbties ļoti siltās drānās; kāds, kas nestrādā labi.
Ēģiptes mocības kaut kas ļoti apgrūtinošs, neciešams, nepanesams
hevaks kaut kas ļoti labs
medus pods kaut kas ļoti labs, iekārojams
dinozaurs Kaut kas ļoti liels un sens, arī vecmodīgs.
abļava Kaut kas ļoti liels, plats, apjomīgs.
blozums Kaut kas ļoti liels.
īnis Kaut kas ļoti maziņš, mazulītis.
zelve Kaut kas ļoti nelāgs, rūgts.
zili brīnumi kaut kas ļoti neparasts, neticams, negaidīts, neiedomājams
Augeja staļļi kaut kas ļoti netīrs, nolaists; liela nekārtība (pēc Elīdas valdnieka Augeja milzīgajiem staļļiem, kas nav tīrīti vairākus gadus un ko Hērakls iztīra vienā dienā, uz tiem novadīdams upju ūdeņus)
nonieks Kaut kas ļoti niecīgs, pieticīgs (par apģērbu).
konģeniāls Kaut kas ļoti piemērots, patīkams.
plīšķata Kaut kas ļoti plāns vai plakans, piemēram, sakrities maizes klaips.
plēkša Kaut kas ļoti plāns.
čāparis Kaut kas ļoti sazarots, koks, krūms, saknes u. tml.
knikstiņš Kaut kas ļoti sīks.
bregus Kaut kas ļoti skābs.
šmērgots Kaut kas ļoti skābs.
ņiburis Kaut kas maziņš, ļoti sīciņš.
ņiburs Kaut kas maziņš, ļoti sīciņš.
badu nodzīt kaut ko nedaudz ieēst, kad ir ļoti izsalcis
kebračo Kebračo koks - vairākas Dienvidamerikas koku sugas anakardiāceju dzimtā ar ļoti cietu, sarkanbrūnu koksni, miza satur vairākus alkaloīdus un miecvielas, lieto medicīnā un miecvielu ražošanā; kvebraho.
klausīties ar abām ausīm klausīties ļoti uzmanīgi, vērīgi, sasprindzinot dzirdi
koncertklavieres Klavieres ar kvalitatīvu konstrukciju, plašu diapazonu, ļoti labu skanējumu.
gumzoties Klibot, ļodzīties, grīļoties.
kliedz kā aizkauts kliedz ļoti stipri, bailēs pārvērstā balsī
bļauj kā aizkauts kliedz ļoti stipri, bailēs pārvērstā balsī
klaiga Kliedzējs, bļauris; ļoti skaļš cilvēks.
piekliegt Kliedzot, arī ļoti skaļi runājot, būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
teritoriālais informācijas serveris klientservera datu bāzes meklēšanas sistēma, kas aptver ļoti lielu skaitu informācijas avotu un nodrošina meklēšanu dabiskajā valodā
laupītājkaija Klijkaiju dzimtas kaijputnu apakškārtas putni, līdzīgi kaijām, jūru un okeānu krastos ziemeļu un dienvidu piepolārajās joslās 2 ģintis, 5 sugas; Latvijā sastopamas 2 ģintis, 4 sugas, kas šeit neligzdo (reti caurceļo 3 sugas, ļoti reti ieklīst 1 suga).
sarkanā klija kliju suga ("Milvus milvus"), Latvijā ļoti reta ieceļotāja
ratiski Klūpot, veļoties.
klusu Klusi; ļoti klusi.
nodēdēt Kļūstot ļoti irdenam, arī sadrūpot, nolūpot virsējai kārtai, samazināties izmēros; izdēdēt (2).
sadēdēt Kļūstot vājam, ļoti panīkt, arī aiziet bojā.
kļūt (arī būt) melnam (arī zili melnam, zilam) no (arī aiz) dusmām kļūt (būt) ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi; dusmās stipri piesarkt, nespēt normāli runāt u. tml.
saliedēties kļūt lietū, parasti ļoti, viscaur, slapjam
aizabagacīties Kļūt ļoti bagātam.
nosaziesties Kļūt ļoti bālam (piemēram, par ko iezīmētu).
nobālēt Kļūt ļoti bālam, parasti pēkšņi (par cilvēku, seju).
nobālēt Kļūt ļoti blāvam (par gaismu, gaismas avotu).
nodzist Kļūt ļoti blāvam (par krāsām), kļūt ļoti neskaidram, nesalasāmam, izzust (par rakstu); arī izdzist (2).
uzsprāgt gaisā kļūt ļoti dusmīgam, zaudēt savaldību
iedegties Kļūt ļoti gaišam, spožam, tiekot apgaismotam.
sačulnot Kļūt ļoti izburbējušam (par ledu).
aizkāmēt Kļūt ļoti izsalkušam.
izgalināties Kļūt ļoti izsalkušam.
izkurēties Kļūt ļoti izsalkušam.
izkurināties Kļūt ļoti izsalkušam.
izlept Kļūt ļoti izvēlīgam (parasti attiecībā uz ēdienu).
nokaist Kļūt ļoti karstam (par priekšmetiem).
nodzist Kļūt ļoti klusam, bez dzīvīguma, tādam, kurā izpaužas psihisks sastingums (par balsi).
noslāpt Kļūt ļoti klusam, nedzirdamam (par skaņu).
izzust Kļūt ļoti klusam, nesadzirdamam (par skaņām).
kust Kļūt ļoti maigam, sirsnīgam; kļūt ļoti laipnam.
norepēt Kļūt ļoti negludam (par priekšmetu).
norepēt Kļūt ļoti negludam, raupjam (par augiem).
nodzist Kļūt ļoti neizteiksmīgam, vienaldzīgam, bez dzīvīguma (parasti par acīm, skatienu); arī izdzist (6).
izgrabēt Kļūt ļoti nestipram, pilnīgi nolieloties.
nosušķēt Kļūt ļoti netīram; nosušķēties.
nosušķēties Kļūt ļoti netīram.
salezēt Kļūt ļoti netīram.
zaudēt cilvēka seju kļūt ļoti nežēlīgam, cietsirdīgam, ļaunam attieksmē pret citiem cilvēkiem
ieiet vēsturē kļūt ļoti nozīmīgam vai vispār zināmam un netikt aizmirstam vēstures gaitā
uzblīst Kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļu); arī uztūkt.
uzblīzt Kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļu); arī uztūkt.
izblīst Kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām); izplūst (6).
izblīzt Kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām); izplūst (6).
kļūt (arī būt) zilam (arī melnam, zili melnam) no (arī aiz) dusmām kļūt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi; dusmās stipri piesarkt, nespēt normāli runāt u. tml.
nokaist Kļūt ļoti sārtam (parasti par seju); ļoti nosarkt.
izkalst Kļūt ļoti sausam, cietam, panīkt vai iznīkt augiem, izzūdot mitrumam (par zemi, lauku u. tml.); iznīkt aiz sausuma (par augiem).
izkalst Kļūt ļoti sausam, izzūdot mitrumam (piemēram, par koka priekšmetu, augu, produktu).
izkalst Kļūt ļoti sausam, zaudēt parasto mitrumu (par muti, mēli u. tml.).
izsīkt Kļūt ļoti seklam vai pilnīgi izzust (par upi, ezeru u. tml.).
izgaismoties Kļūt ļoti skaidram (parasti par domu).
pārslapt Kļūt ļoti slapjam, arī ļoti samirkt (parasti no lietus, sniega).
sabrukt Kļūt ļoti slimam (par ķermeņa dalām); nonākt galēja novājinājuma, izsīkuma stāvoklī (par veselību, spēkiem).
iedegties Kļūt ļoti spilgtam.
iesvilt Kļūt ļoti spraigam (par cīņu, kauju).
iekarst Kļūt ļoti spraigam (piemēram, par cīņu, sacensībām).
saknapināties Kļūt ļoti taupīgam, sākt dzīvot ļoti taupīgi, taupot ierobežot sevi (kā) tērēšanā, izmantošanā.
ieaugt sirdī kļūt ļoti tuvam, mīļam
pieaugt pie sirds kļūt ļoti tuvam, mīļam, patīkamam
pieaugt pie sirds, arī pieaugt sirdij kļūt ļoti tuvam, mīļam; arī kļūt ļoti patīkamam
apaugt ar utīm kļūt ļoti utainam (parasti par cilvēku)
piespičkot Kļūt ļoti vajadzīgam.
nokalst Kļūt ļoti vājam un zaudēt funkcionēšanas spējas (parasti par ķermeņa daļu).
nodzist Kļūt ļoti vājam, izbeigties (par psihiska stāvokli, tā izpausmi).
nodēdināties Kļūt ļoti vājam, izdēdēt, nīkuļot.
izkārnēt Kļūt ļoti vājam, kalsnam; izdilt, noliesēt.
izkārnēties Kļūt ļoti vājam, kalsnam.
izdilt Kļūt ļoti vājam, ļoti novājēt.
sakalst Kļūt ļoti vājam, ļoti tievam; izkalst (2).
sažūt Kļūt ļoti vājam, ļoti tievam; sakalst (2).
izkalst Kļūt ļoti vājam, ļoti tievam.
ķēmēt Kļūt ļoti vājam; badoties; kāmēt.
kāmēt Kļūt ļoti vājam; ciest badu.
nodēdēt Kļūt ļoti vājam; izdēdēt (1).
izdēdēt Kļūt ļoti vājam.
nosūnāt Kļūt ļoti vecam.
izvecēt Kļūt ļoti vecs.
izkust Kļūt maigam, sirsnīgam; kļūt ļoti laipnam.
melnēt Kļūt melnam vai ļoti tumšam (kādā procesā).
nomelnot Kļūt melnam vai ļoti tumšam; nomelnēt.
nomelnēt Kļūt melnam vai ļoti tumšam.
novillāties Kļūt pinkainam, saveļoties apmatojumam, apspalvojumam.
nomākties Kļūt tādam, kad debesis ir ļoti mākoņainas (par laikposmu, laikapstākļiem).
izdilt Kļūt tādam, kam ir ļoti maza redzamā daļa (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā).
nomākties Kļūt tādam, kam ir ļoti skumja, drūma, arī saīgusi, dusmīga izteiksme (parasti par seju); kļūt tādam, kam ir šāda sejas izteiksme.
samākties Kļūt tādam, kam ir, parasti ļoti, skumja, drūma, arī saīgusi, dusmīga izteiksme (parasti par seju); kļūt tādam, kam ir šāda sejas izteiksme.
sadilt Kļūt tādam, kam it ļoti maza redzamā dala, pakāpeniski kļūt neredzamam (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā, arī par rietošu Sauli).
sazilēt Kļūt tādam, kam kāda ķermeņa daļa ir, parasti ļoti, zilgana (par cilvēku); kļūt, parasti ļoti, zilganam (par ķermeņa daļu).
sastingt Kļūt tādam, kam uz laiku izbeidzas vai ir ļoti ierobežoti dzīvības procesi, parasti salā (piemēram, par augiem, to daļām, arī par dzīvniekiem).
saplakt Kļūt tādam, kam, parasti ļoti, pavājinās, arī pazūd možums, enerģija.
nokaist Kļūt tādam, kas izstaro, arī atstaro ļoti spilgtu gaismu, izplata stipru siltumu; kļūt ļoti spožam, spilgtam, kvēlojošam.
noaugt Kļūt tādam, ko augot un viļoties pārklāj (augi).
sakuplot Kļūt tādam, kur augiem ir, parasti ļoti, kupls, spēcīgs zelmenis, lapotne (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.).
melnot Kļūt vai būt ļoti tumšam (par nakti); rasties vai pastāvēt (par tumsu); melnēt (3).
melnēt Kļūt vai būt ļoti tumšam (par nakti); rasties vai pastāvēt (par tumsu).
atlabt Kļūt veselākam, veselam; atveseļoties, atspirgt (pēc kādas slimības).
atveseļoties Kļūt veselākam; veseļoties.
izlabēties Kļūt veselam, izveseļoties.
izlaboties Kļūt veselam; izveseļoties.
žuburoties Kļūt, arī būt tādam, kam ir, arī veidojas žuburi (1); augt kupli, zariem viļoties.
nocietēt Kļūt, parasti ļoti, cietam (par vielu).
nocietēt Kļūt, parasti ļoti, grūti sakožamam (par pārtikas produktiem).
saerroties Kļūt, parasti ļoti, īgnam, neapmierinātam, saskaisties, sadusmoties.
sakāpt Kļūt, parasti ļoti, intensīvam (par psihisku stāvokli).
savairoties Kļūt, parasti ļoti, intensīvam, izpausties, parasti ļoti, spilgti (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību).
sakuplot Kļūt, parasti ļoti, kuplam, spēcīgi saaugt (par matiem, apmatojumu).
samiegoties Kļūt, parasti ļoti, miegainam.
sačākstēt Kļūt, parasti ļoti, neveselam, vārgam, arī, parasti ļoti, novājēt, izdilt.
sasmagt Kļūt, parasti ļoti, nomāktam.
sablīst Kļūt, parasti ļoti, pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām).
sablīzt Kļūt, parasti ļoti, pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām).
sasārtot Kļūt, parasti ļoti, sārtam (parasti par seju, tās daļām); sasārtoties.
sasārtoties Kļūt, parasti ļoti, sārtam (parasti par seju, tās daļām).
satraukties Kļūt, parasti ļoti, satrauktam.
sakalst Kļūt, parasti ļoti, sausam, zaudējot parasto mitrumu (par lūpām, mēli u. tml.).
sažūt Kļūt, parasti ļoti, sausam, zaudējot parasto mitrumu (par muti, rīkli u. tml.).
sasīkstēt Kļūt, parasti ļoti, sīkstam.
saskumdināties Kļūt, parasti ļoti, skumjam.
sagrabēt Kļūt, parasti ļoti, slimīgam, vārgais (parasti par pavecu cilvēku).
sasmagt Kļūt, parasti ļoti, smagam.
sasmirdēt Kļūt, parasti ļoti, smirdīgam.
saspringt Kļūt, parasti ļoti, spraigam (piemēram, par norisi, stāvokli); sasprindzināties (3).
nocietēt Kļūt, parasti ļoti, stingram, raupjam (par ādu, rokām).
sacirsties Kļūt, parasti ļoti, stūrgalvīgam, nepiekāpīgam, nelaipnam; arī saskaisties.
saplakt Kļūt, parasti ļoti, vājam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
sašļukt Kļūt, parasti ļoti, vājam, nespēcīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
sadilt Kļūt, parasti ļoti, vārgam, vājam, ļoti novājēt, arī zaudēt garīgos spēkus.
savārgt Kļūt, parasti ļoti, vārgam; arī saslimt.
sanīkt Kļūt, parasti ļoti, vārgam; savārgt (1); arī saslimt.
salēkšķēt Kļūt, parasti ļoti, viscaur lēkšķainam, netīram.
sadugt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, duļķainam, netīram (par ūdeni); kļūt, parasti ļoti, miglainam, dūmakainam (par gaisu).
saburbēt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam, arī porainam; arī satrunēt.
savilgt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, mitram, arī slapjam.
samitrot Kļūt, parasti ļoti, viscaur, mitram.
samirkt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam ilgstošā, parasti lietus, sniega, iedarbībā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa dalām).
samirkt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam šķidruma, masas ilgstošā iedarbībā (parasti par apģērbu, apaviem).
saslapt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam.
sazilēt Kļūt, parasti ļoti, zilam vai zilganam.
najas kobru dzimtas ļoti indīgu čūsku ģints ("Naja"); šīs ģints čūskas
kodolšķemba Kodoldalīšanās reakcijas produkts, viens vieglākajiem kodoliem, kas rodas sašķeļoties smagākam nestabilam atoma kodolam.
neitronu bumba kodolierocis, kam ir ļoti liels radioaktīvais starojums, bet salīdzinoši mazs triecienvilnis un izdalītais siltums; tiek nogalināts viss dzīvais, bet materiālie zaudējumi ir ierobežoti
neitronbumba Kodolierocis, kas rada ļoti intensīvu neitronstarojumu un relatīvi mazāku triecienvilni; paredzēts cilvēku iznīcināšanai.
kokamīdu Kokamīdu MEA - kosmētikas sastāvdaļa (sintētiska viela), virsmaktīva viela, emulgators, iespējamais lietojums - šampūnos un matu kondicionētājos, dažiem cilvēkiem var radīt nelielu ādas alerģisku reakciju, tvaiki ir ļoti indīgi, var saturēt nitrozamīnus, bīstams apkārtējai videi.
tamarisks Koks vai krūms ar skujveida vai ļoti sīkām, zilgani zaļām plēkšņveida lapām un sīkiem, sārtiem ziediem.
venge Koks, kas aug Ekvatoriālajā Āfrikā (Zairā, Kamerūnā, Kongo, Gabonā); tam ir ļoti cieta, grūti apstrādājama koksne (tumši brūna ar vēl tumšākiem un gaišiem lāsojumiem) un interesants raksts; moderns apdares materiāls.
HDF Koksnes pārstrādes produkts, ļoti blīvas kokšķiedras plātne (angļu "hard density fiber").
ēkgrauzis Koksngraužu dzimtas suga ("Hylotrupes bajulus"), 8-20 mm gara vabole, pelēkbrūna ar gaišāku svītru uz segspārniem, kāpuri ļoti bojā koksni.
priežu dižkoksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Prionus coriarius"), Latvijā ļoti reti sastopama, aizsargājama vabole, dzīvo vecās priedēs
apšgrauži Koksngraužu dzimtas vaboļu ģints ("Saperda"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis garš, klāts ar bieziem, dzeltenīgiem matiņiem, segspārnu gali noapaļoti, virspuse ar dzelteniem un melniem matiņiem, kas izkārtoti grupas un veido plankumainu zīmējumu.
prokolagēns Kolagēna molekulas pirmāknis; sintezējas fibroblastos, osteoblastos u. c., ārpus šūnas šķeļoties no tā veidojas kolagēns.
lendrovers Kompānijā "Rover" ražota apvidus automobiļu marka ar ļoti spēcīgu dzinēju; pirmais lendrovers izgatavots 1949. gadā.
lielkoncerts Koncerts ļoti lielam skatītāju, klausītāju skaitam.
desmits Kopā aptuveni pa desmit vienībām; arī ļoti daudz.
simts Kopā aptuveni pa simt vienībām; arī ļoti daudz.
tūkstotis Kopā aptuveni pa tūkstoš vienībām; arī ļoti daudz.
izkopt Kopjot, uzlabojot izveidot ļoti labu; kopjot padarīt skaistu.
sudraba nitrāts kosmētikā izmanto kā metālisku krāsvielu matiem, var būt indīgs, kodīgs un kairinošs, var palieliāt ādas jutīgumu, ļoti toksisks ūdens organismiem
dibukaīns Kosmētikas sastāvdaļa, vietējās anestēzijas līdzeklis, izmanto vaska depilācijas līdzekļos, ļoti toksisks žurkām, ja injicē vēderā.
pulsārs Kosmiskā elektromagnētiskā starojuma avots, kura starojuma impulsi seko cits citam ar stingri noteiktu vai ļoti lēni augošu periodu.
Saules bura kosmiskā lidaparāta dzinējiekārta, kuras vilci rada Saules gaismas spiediens; pat no sevišķi viegla materiāla izgatavotai Saules burai vilce ir ļoti maza salīdzinājumā ar tās masu, tāpēc pagaidām kosmonautikā Saules buru praktiski neizmanto
melnais caurums kosmisks objekts, kas var izveidoties tik lielas saspiešanās rezultātā, ka ļoti stiprais gravitācijas lauks, kas rodas, masai sablīvējoties, neizlaiž no saspiestā apgabala nedz gaismu, nedz kādu citu starojumu vai daļiņas, izņemot gravitonus
lithistida Krama sūkļu kārta, masīvi dzīvnieki ļoti dažādā ārējā formā, no augšsilūra līdz mūsdienām, jurā un krītā izveidoja kaļķa slāņus.
kukaiņdzenis Krāšņvārnveidīgo putnu kārtas dzimta ("Meropidae"), mazi un vidēji lieli putni ar spilgtu apspalvojumu, gk. tropos Āfrikā, arī Eirāzijā un uz dienvidaustrumiem līdz Austrālijai, 3 ģintis, 24 sugas, Latvijā ļoti reti ieklīst Eiropas kukaiņdzenis jeb bišudzenis.
likt (arī krāt) kapeiku pie kapeikas krāt naudu (parasti ar grūtībām, ļoti taupot)
krāt (arī likt) kapeiku pie kapeikas krāt naudu (parasti ar grūtībām, ļoti taupot)
cretonne Kretons, ļoti izturīgs kokvilnas audums.
ievelties Krītot, veļoties lejup, ievirzīties (kur iekšā).
ķeņķis Kroplis; kropls, ļoti mezglots koks.
pitahaja Krūmveidīgs, ļoti adatains kaktuss, kas aug Dienvidkalifornijā un Meksikā, zied purpurkrāsas ziediem, ražo ēdamus tumšsarkanas krāsas augļus.
arahnolizīns Krusta zirnekļa inde; ļoti aktīva hemolītiska inde, kas hemolizē truša un cilvēka, bet ne zirga vai jūras cūciņas asinis.
mēnešvijole Krustziežiem piederīgas ģints augs, kuru raksturo sirdsveidīgas, lielas, apmalē veselas vai zobotas, nešķeltas lapas, sarkani ziedi un ļoti liels auglis - pākstenis, kas sasniedz līdz 2 cm platumā.
slotzāles Krustziežu dzimtas augu ģints, garenām, olējādām sēklotnēm, augļi bez knābja vai ar ļoti īsu knābi, 3 sugas.
kuprmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Phoridae"), ļoti sīki un sīki (garums - 0,6-5 mm) tumšas krāsas mušveidīgie ar it kā sakumpušu ķermeni, Latvijā nav pētītas, konstatētas dažas sugas.
trauslkāji Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Limoniidae"), pie kuras pieder nelieli odi ar garām, ļoti tievām kalām, \~5500 sugu, Latvijā konstatēts \~160 sugu, iespējams, ka varētu atrast \~180 sugu.
kožodiņi Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Psychodidae"), ļoti sīki (garums - 1,8-4 mm) odveidīgie, Latvijā maz pētīti.
garkājas kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Tipulidae"), odiem līdzīgi, bet lielāki divspārņi ar šauru, garu ķermeni, garām kājām, un šauriem spārniem, lielākie odveidīgie divspārņi (ķermeņa garums sasniedz 25 mm), ķermenis izstiepts, kājas ļoti garas, tievas, spārni gari (15-20 mm), sastopami no agra pavasara līdz vēlam rudenim mitros mežos, krūmājos, pļavās, purvos, \~3300 sugu, Latvijā varētu būt \~80 sugu
tauriņš Kukaiņu klases kārta ("Lepidoptera"), kurā ietilpst nelieli līdz ļoti lieli kukaiņi ar diviem zvīņām klātiem, parasti raibi krāsainiem, spārnu pāriem, \~140000 sugu, Latvijā konstatētas 69 dzimtas, \~2400 sugu; zvīņspārnis.
tīklspārņi Kukaiņu klases kārta ("Neuroptera syn. Planipennia"), kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar diviem pāriem, parasti caurspīdīgu, ļoti dzīslainu, spārnu, \~4500 sugu, Latvijā konstatētas \~40 sugas.
dižmakstene Kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Phryganeidae"), vidēji lielas un ļoti lielas makstenes (ķermeņa garums 6-24 mm), taustekļi īsāki par ķermeni, kāpuri mīt gk. seklās aizaugušu upju vietās, kur ir lēns tecējums, un ezeros, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 12 sugu.
iežmauglapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas apakškārta ("Apocryta"), ļoti sīki līdz ļoti lieli (ķermeņa garums - 0,13-40 mm) plēvspārņi, kam pirmais vēdera posms ir ar iežmaugu.
auglapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas apakškārta ("Symphyta"), primitīvi, vidēji un ļoti lieli (līdz 30 mm) plēvspārņi ar bagātīgu spārnu dzīslojumu, vēders savienots ar krūtīm bez iežmaugas, Latvijā konstatēts \~400 sugu.
pundurlapsenīte Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Mymaridae"), ļoti sīki (0,3-1,3 mm) tumši, spīdīgi plēvspārņi, spārna membrāna gandrīz izzudusi pārveidojoties par tievu stiebriņu ar sīkām bārkstiņām, vājas lidotājas, taču pārvietojas lielos attālumos ar vēja palīdzību; kāpuri ir citu kukaiņu olu parazīti, Eiropā \~200 sugu, Latvijā nav pētīta.
biskvīta kūkas kūkas, kuru mīklā galvenās sastāvdaļas ir putotas olas, cukurs un milti; ļoti porainas (irdenas), elastīgas
mistēriju reliģijas kulti, kuru pamatā bija senie mīti un kuri bija ļoti populāri Senajā Grieķijā un Romā; iniciētie kulta locekļi piedalījās slepenās dramatizētās ceremonijās, kurās tie identificējās ar mīta centrālo dievību un pārdzīvoja glābšanos un nemirstības izjūtu
kunguļoties Kunkuļoties.
diezin kur Kur sevišķi, ļoti tālu.
nokaitēt Kurinot ļoti sakarsēt (krāsni, pavardu).
piekurināt Kurinot ļoti, arī pietiekami, sasildīt (krāsni, pavardu).
piekurināt Kurinot ļoti, arī pietiekami, sasildīt (telpu).
sakurināties kurinot sakarsēt ļoti karstu (krāsni)
nosakurēties Kuroties ļoti sakarst.
spilka Kurpe ar ļoti smailu nagliņveida papēdi.
buļdokpasons Kurpju modelis ar ļoti platiem purniem.
baltdadži Kurvjziežu dzimtas ģints ("Onopordum"), \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, adventīvs augs vai dārzbēglis, sastopams ļoti reti uz dzelzceļa uzbērumiem, nezālēs, līdz 1,5 m augsts, resns stublājs, lapas nolaidenas, ziedu kurvīši pa 1-2 zaru galos.
sūriči Kurvjziežu dzimtas ģints ("Pulicaria"), \~40 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama ļoti reti ceļmalās, viengadīgs lakstaugs ar specifisku smaržu, stublājs līdz 40 cm augsts, ziedu kurvīši pa 1 zaru galos un lapu žāklēs, ziedi gaišdzelteni.
ļevēt Kustēt, no taukiem ļodzīties, grīļoties.
sačākstēt Kūstot kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam (par sniegu, ledu).
supraplūstamība kvantu šķidruma īpašība ļoti zemās temperatūrās (absolūtās nulles tuvumā) plūst praktiski bez berzes
pleistocēns Kvartāra perioda vecākā, ilgākā daļa, kurai raksturīga varākkārtēja ļoti plašu apledojumu izveidošanās, samērā daudzu jaunu dzīvības formu rašanās, sākās pirms 1,7 mlj gadu un beidzās ar pēcleduslaikmeta iestāšanos pirms vairāk nekā 10000 gadu.
patoss Kvēla jūsma, aizgrābtība; ļoti liela pacilātība.
krāšņgalvītis Ķauķu apakšdzimtas ģints ("Regulus"), ļoti sīki dziedātājputni (masa - 5-6 g), Eirāzijā, Ziemeļāfrikā, Ziemeļamerikā; 5 sugas, Latvijā 2 sugas: zeltgalvītis un sārtgalvītis (ieklīst).
sārtgalvītis Ķauķu apakšdzimtas krāšņgalvīšu ģints suga ("Regulus ignicapillus"), ļoti sīks, kustīgs dziedātājputns.
Bress Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - fomoru valdnieks, kas bijis ļoti neviesmīlīgs un nesaticīgs, atklājis cilvēkiem zemes apstrādāšanas noslēpumus, mācījis art un sēt.
Deirdre Ķeltu mitoloģijā - Olsteras karaļa Konhobara barda Fedlimida meita, kurai mazai esot druīds Katbads pareģoja, ka viņa būs ļoti skaista, bet nesīs postu un nāvi Olsterai.
erogēnā zona ķermeņa daļa, kas ir ļoti jutīga pret seksuālu kairinājumu
izlocītā ķērsa ķērsu suga ("Cardamine flexuosa"), kas ļoti reti sastopama Latvijas rietumu daļā un ir aizsargājama
mikroķīmiskā analīze ķīmiskā analīze, izmantojot ļoti mazu vielas daudzumu (0,001-0,01 g)
sudrabs Ķīmiskais elements - balts (gaisa iedarbībā melnējošs), spīdīgs, samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls, atomnumurs - 47, Ag, atommasa - 107,868, zināmi 17 izotopi, no kuriem 2 ir stabili; pārtikas piedeva E174, krāsviela (metāliska), ļoti lielā daudzumā toksisks, uzkrājas audos, var izraisīt nieru bojājumus. Izstrādājumi no šī metāla.
hlors Ķīmiskais elements - dzelteni zaļgana, indīga, ķīmiski ļoti aktīva gāze; simbols Cl, atomnumurs 17, atommasa 35,453, zināmi 9 izotopi, no kuriem divi ir stabili.
fluors Ķīmiskais elements - dzeltenzaļa, ļoti indīga un ķīmiski aktīva gāze, simbols F, atomnr. 9, atommasa - 19,0, halogēns, zināmi 6 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
irīdijs Ķīmiskais elements - ļoti ciets, sudrabaini balts metāls, simbols Ir, atomnumurs - 77, atommasa - 192,22, zināmi 16 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
osmijs Ķīmiskais elements - ļoti ciets, zilgani pelēks platīna grupas cēlmetāls, periodiskās sistēmas 76. elements, Os, atommasa - 190,2, zināmi 16 izotopi, no kuriem 7 ir stabili; ļoti cietu, nodilumizturīgu sakausējumu sastāvdaļa.
rubīdijs Ķīmiskais elements - mīksts sudraba krāsas, ļoti aktīvs sārmmetāls, periodiskās sistēmas 37. elements, Rb, atommasa - 85,4678, zināmi 18 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
gallijs Ķīmiskais elements - mīksts, valkans, sudrabaini balts metāls ar ļoti zemu kušanas temperatūru, atomnumurs - 31, atommasa - 62,73, zināmi 13 izotopi, nokuriem 2 ir stabili.
dzelzs Ķīmiskais elements - pelēki balts metāls, kura sakausējumus ļoti plaši izmanto tehnikā.
kalcijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ķīmiski ļoti aktīvs sārmzemju metāls, simbols - Ca, atomnumurs - 20, atommasa - 40,08, zināmi 12 izotopi, no kuriem 6 ir stabili.
kālijs ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ļoti mīksts, ķīmiski aktīvs metāls, atomnumurs - 19, atommasa - 39,102, zināmi 9 izotopi, no kuriem 2 ir stabili
nātrijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ļoti mīksts, ķīmiski ļoti aktīvs sārmu metāls, periodiskās sistēmas 11. elements, Na, atommasa - 22,98977, zināmi 7 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
rādijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ļoti rets, radioaktīvs sārmzemju metāls, simbols Ra, atomnumurs - 88, zināmi 14 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
rodijs Ķīmiskais elements - sudrabains, ķīmiski ļoti pasīvs platīna grupas metāls, periodiskās sistēmas 45. elements, Rh, atommasa - 102,9055, zināmi 16 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
hroms Ķīmiskais elements - zilgani balts, spožs, ļoti ciets metāls, simbols Cr, atomnumurs 24, atommasa 51,996, zināmi 11 izotopi, no kuriem 4 ir stabili.
titāns ķīmiskais elements Ti, periodiskās sistēmas 22. elements, atommasa - 47,88, pelēks, ļoti ciets plastisks, pelēks metāls ar kušanas temperatūru 1668 °C, blīvumu – 4,5 g/cm^3^; iegūst vieglus, korozijizturīgus sakausējumus (aviācijai un raķešu būvei), zināmi 9 izotopi, no kuriem 5 ir stabili
litijs ķīmiskais elements, ļoti viegls, mīksts, sudrabaini baltas krāsas sārmu metāls, atomnumurs - 3, atommasa - 6,941, pazīstami 5 izotopi, no kuriem 2 ir stabili
cēzijs Ķīmiskais elements, simbols Cs - ļoti mīksts zeltainas krāsas metāls, atomnumurs - 55, atommasa - 132,905, zināmi 22 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
oglekļa šķiedras ķīmiskas šķiedras, kas sastāv galvenokārt no oglekļa (85-99%); termiski, mehāniski un ķīmiski ļoti izturīgas; izmanto karstumizturīgu izolācijas materiālu, vieglu un īpaši izturīgu stiegroto polimērmateriālu (oglekļplastu) ražošanai, ko lieto augstā temperatūrā, kosmiskajā un aviācijas tehnikā, raķešu, automobiļu, mašīnu, aparātu, ķīmiskās aparatūras būvē
brīvie radikāļi ķīmiski ļoti aktīvi atomi vai atomu grupas (molekulas, joni), kurās centrālajam atomam ir nepāra skaits valences elektronu, no kuriem viens ir t. s. brīvais elektrons
idrabārijs Ķīmiski tīrs, nogulsnējot iegūts ļoti smalks bārija sulfāts ar vanilīna, cukura u. c. piemaisījumiem, rentgenuzņēmumu kontrastviela.
mikroelementi Ķīmiskie elementi, kas atrodas organismā ļoti mazos daudzumos un ir nepieciešami normālām dzīvības norisēm.
aktivācijas analīze ķīmisko elementu analīzes metode, ar kuru atklāj ļoti niecīgus vielas daudzumus
halogēni Ķīmisko elementu grupa, ļoti aktīvi elementu periodiskās sistēmas septītās grupas elementi, kurā ietilpst fluors, hlors, broms, jods, astats.
radioaktivācija Ķīmisko elementu radioaktīvās analīzes metode, ar kuru atklāj ļoti niecīgus vielas daudzumus.
sprāgstviela Ķīmisks savienojums, ķīmisku savienojumu maisījums, kas ārēju faktoru (piemēram, karsēšanas, trieciena, sprādziena, berzes) iedarbībā, ļoti ātri izreaģē, izdalot lielu daudzumu gāzu un siltuma.
cuņs Ķīniešu garuma mērs - t. s. proporcionālais nogrieznis, kura garums ir ļoti individuāls un tā precīzai zināšanai ir ļoti svarīga loma akupunktūrā un adatu terapijā; cuņs atbilst attālumam starp maksimāli saliekta vidējā pirksta krokām (vīriešiem to mēra pēc kreisās rokas pirksta, sievietēm - pēc labās rokas pirksta); cuņ.
Jao Ķīniešu mitoloģijā - humānais paraugvaldnieks, kurš dzīvoja ļoti vienkārši un izjuta personīgu atbildību par katru savu pavalstnieku.
Huandi Ķīniešu mitoloģijā - kultūrvaronis, galvenais no pasaules pušu valdniekiem - Centra valdnieks, kas bijis ļoti liela auguma, ar četrām sejām un četrām acīm, lai labāk varētu vērot debespuses.
ķīniešu valoda ķīniešu-tibetiešu valodu saimes valoda, ir daudzi dialekti, daļa ir relatīvi tuvi viens otram, kamēr citi ļoti atšķirīgi; lieto ķīnieša rakstu
kolokinte Ķirbjaugu dzimtas augs, kura augļu ļoti rūgtais mīkstums stipri veicina caureju; izmanto arī melnās audumu krāsvielas iegūšanai; audzē Ēģiptē un Dienvideiropā.
hirota Ķirzaka ar tārpveidīgu ķermeni un ļoti īsām priekšējām ekstremitātēm (pakaļējo trūkst); dzīvo zemē; sastopama Ziemeļamerikā.
pļavas ķirzaka ķirzaku suga ("Lacerta vivipara"), Latvijā sastopama ļoti bieži, gk. mitrās vietās
kā izredzēts labākais, ko var vēlēties; ļoti piemērots
skaudrs Labi attīstīts, izcils (par dzirdi, redzi, domāšanu u. tml.); ļoti skaidrs; (9).
ass Labi attīstīts, izcils (par dzirdi, redzi, domāšanu u. tml.); ļoti skaidrs.
kā ola labi barots, tukls; ļoti gluds
kā mūris labi noaudzis, ļoti biezs
kā siena labi noaudzis, ļoti biezs
piesiet dūšu labi, sātīgi paēst; ieēst vai iedzert ko ļoti kārotu, atspirdzinošu; izraisīt sātīguma sajūtu (par ļoti kārotu, atspirdzinošu ēdienu)
ultramikrotoms Laboratorijas aparāts, ar kuru iegūst ļoti plānus augu vai dzīvnieku audu griezumus izpētei ar elektronmikroskopu.
saistītie lādiņi lādiņi, kas parādās polarizācijas procesā; tie ir saistīti ar molekulām un var tikai ļoti ierobežoti pārvietoties pašu molekulu iekšienē
Lagerheimia minor lagerheimiju suga, Latvijā sastopama ļoti reti Usmas un Slokas ezerā
tveice Laikapstākļi, kam ir raksturīga ļoti augsta gaisa temperatūra.
aktīvie periodi laikposmi, kuros ekoloģisko faktoru ietekme uz dzīvajiem organismiem ir būtiska; organismu vajadzība pēc kāda ekoloģiskā faktora mainās un atsevišķos laikposmos var būt ļoti liela vai maza, acīmredzot šajā laikā organismā intensificējas fizioloģiskie procesi, kam nepieciešams īpašs eksistences līdzekļu nodrošinājums
sastrēgumstunda Laikposms, kad kāda vietā ir ļoti intensīva transportlīdzekļu un cilvēku kustība.
nakts Laikposms, kurā pastāv ilgstošu ļoti nelabvēlīgu apstākļu kopums (parasti sabiedrības dzīvē); arī liela nelaime.
lietuvēns Lamu vārds, apzīmējot kādu dusmīgu, niknu, ļoti nepaklausīgu bērnu vai pieaugušo.
apusidae Lapkāju vēzīši žaunkāju vēžu kārtā, platu muguras vairogu, lapveidīgās kājiņas skaitā līdz 60 pāru; vairākus cm gari, brūngani vai zilgani, ļoti mazām antenām.
sarmenīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases grimmiju dzimtas ģints ("Racomitrium"), lapu šūnas visā plātnē vai tikai pamatnē garas, taisnstūrainas, viscaur ar ļoti nevienādu apvalka uzbiezējumu, tādēļ izskatās robainas, \~80 sugu. Latvijā konstatētas 4 sugas.
čuņčiņš Lapuķauķu ģints suga, neliels putns (masa - ap 7 g), Latvijā ļoti bieži sastopams mežos ar bagātīgu pamežu, parkos, dārzos.
brūnais lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus fuscatus") jeb tumšais ķauķītis, kas Latvijā ieceļo ļoti reti
lai mēle sakalst lāsts, ko izsaka, lai kāds zaudētu spēju runāt, ja teiktais nav patiesība vai ir kas ļoti nepatīkams
moiva Lašveidīgo kārtas salaku dzimtas ģints ("Mallotus"), neliela slaida zivs (polārajās jūrās) ar ļoti sīkām zvīņām.
lielā brūngalvīte Latvijā ļoti reti sastopama brūngalvīšu suga ("Prunella grandiflora"), aizsargājams augs.
sveķu ligzda lēcveidīgs iedobums starp divām skujkoku gadskārtām, kas pildīts ar sveķiem; ļoti bieži egles koksnē
aisbergs Leduskalns, peldošs vai uz sēkļa uzsēdies ledus blāķis; veidojas, atšķeļoties no kontinentālajiem vai šelfa ledājiem.
vēlais driass leduslaikmeta beiguposma pēdējā fāze, raksturīgs ļoti auksts un sauss klimats
Elefantīda Leģendāra sengrieķu rakstniece hetēra (ap 3. gs. p. m. ē.), autore vairākiem spilgti erotiska satura darbiem, kuri bijuši ļoti populāri.
leikēmiskā leikoze leikoze, kuras gadījumā leikocītu skaits 1 mm3 perifērisko asiņu ir ļoti liels (pārsniedz 15 000)
saliet Lejot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
salaistīt Lejot, smidzinot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas, piemēram, augi, augsne) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
breikšķis Lempis, ļoti neveikls cilvēks, kas visam pieskaras, uzgrūžas un kaut ko apgāž.
brāzdaiķis Lempis, ļoti neveikls cilvēks, kurš visu sadauza un salauž.
kā lielmāte lepni, bagāti, ļoti labi (saka par sievieti)
kā lielkungs lepni, bagāti, ļoti labi (saka par vīrieti)
lēsens Lēsena zeme - sarkana, ļoti irdena purva zeme ar koku atliekām.
Karabogazgols Līcis-lagūna Kaspijas jūras austrumos, Turkmenistānā, platība - \~18000 kvadrātkilometru, intensīvās iztvaikošanas dēļ ļoti sāļš ūdens (~300 promiles), lielākā dabīgo sulfātu atradne pasaulē; Karabogaza līcis.
cēlējdzinējs Lidaparāta aviodzinējs ar vertikālo vilci, ko lieto, paceļoties gaisā vertikāli (bez ieskrējiena), un īsā ieskrējiena lidaparātos, radot daļu no vajadzīgā cēlējspēka.
starta paātrinātājs lidaparāta palīgdzinējs īslaicīgai vilces palielināšanai paceļoties; lieto cietās degvielas raķešdzinējus, ko pēc darba beigām nomet
raķetoplāns Lidaparāts, kura trajektorija sastāv no paātrinājuma un augstuma uzņemšanas ar raķešdzinēju un tālākas planēšanas ar izslēgtu dzinēju, izmantojot korpusa vai spārna cēlējspēku; planēšanas posms varbūt ļoti liels (starpkontinentāls).
pluderēt Lidināties, laidelēties, grīļoties.
atgardināt Līdz apnikumam ar kaut ko ļoti garšīgu cienāt.
ad ungeum līdz pilnībai; ļoti precīzi; _burtiski_: "līdz nagam"
klāt Līdzās, ļoti tuvu (kam, pie kā) atrasties; līdzās, ļoti tuvu norisināties, notikt.
saskriet Liekot (parasti zirgam) ilgāku laiku, parasti ātri, skriet, sapūlēt, ļoti nogurdināt (to); liekot (parasti zirgam) ilgāku laiku, parasti ātri, skriet, panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
izspiest nopūtu Liekuļoti nopūsties.
cik (tik) uziet Lielā daudzumā, skaitā, apjomā; ļoti daudz.
gals Lielā daudzumā; ļoti daudz.
stiprai Lielā mērā, pakāpē (par īpašības, pazīmesizpausmes intensitāti); ļoti.
diktai Lielā mērā; ļoti.
sinklinorijs Liela sarežģītas uzbūves sinklināla tektoniskā struktūra, kas sastāv no ļoti daudzām mazākām krokām.
kā sēnes pēc lietus lielā skaitā, daudzumā; ļoti ātri
bez mēra, arī bez gala un bez mēra Lielā skaitā, ļoti daudz.
bez (sava) gala Lielā skaitā, ļoti daudz.
bez gala un bez mēra Lielā skaitā, ļoti daudz.
kā uz savu galu lielā steigā, ļoti intensīvi
sevrjuga Liela storveidīgo kārtas caurceļotāja zivs ar ļoti garu zobenveida purnu.
kvanka Liela, ļoti smaga tupele.
nāra Lielāko tiesu zem ūdens augošs un ļoti trausls viengadīglapju augs dzeloņaini robotām, mieturī sakopotām vai iepretim stāvošām lapām, pa vienam novietotiem ziediem.
ņugoņa Lielāks pulks ļoti jautru un trokšņainu elementu.
govju trakuma slimība liellopu spongiformā encefalopātija, ļoti bīstama liellopu slimība; arī BSE jeb "Bovine Spongiform Encephalopathy"
lendlordisms lielo zemes īpašumu sistēma, bija ļoti raksturīgs Lielbritānijā, tā pamatā - lendlordu monopols uz zemi
Milzukalns Lielpaugurs Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Smārdes pagastā, absolūtais augstums - 113,8 m vjl., relatīvais augstums - 57 m dienvidu nogāzē, 45 m rietumu nogāzē, virsotni aizņem pilskalns, tā plakums - trīsstūrveida ar noapaļotiem stūriem (lielākais platums - 57 m), atrastās senlietas attiecināmas uz 1. gt p. m. ē.
languste Liels jūras vēzis ar ļoti gardu gaļu; langusts.
langusts Liels vēžveidīgo klases dzīvnieks ar cilindrisku čaulu, ļoti garu otro antenu pāri (galvenokārt silto jūru piekrastes joslā).
maktīgs Liels, varens; ļoti liels; spēcīgs.
žvips Lieto ļoti ātras kustības raksturošanai.
īsts Lieto, lai (terminos) norādītu uz ko ļoti raksturīgu.
fok Lieto, lai apzīmētu troksni, kas rodas, kam pamīkstam, lielam veļoties, arī spēcīgi, grūdienu veidā izpūšot gaisu.
kudī Lieto, lai norādītu uz ko ļoti lielu, tālu, apjomīgu.
cieši Lieto, lai norādītu uz pazīmes, darbības augstu pakāpi; ļoti.
savalkāt Lietojot padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru (parasti no auduma, ādas, virvēm gatavotu priekšmetu).
plēve Lietusmētelis (no ļoti plāna materiāla, piem., polietilēna).
līksna Līgana vieta (ezera mala u. tml.) zem kuras ir ūdens un ļoti mīksta dūņa.
gāztīties Līgoties, grīļoties, gāzelēties.
epicikloīda Līkne, ko iezīmē ar riņķi nekustīgi saistīts punkts, šim riņķim veļoties pa citu riņķi.
likakonitīns Likoktonīna N-sukcinilantranilskābes esteris, ļoti indīgs alkaloīds ar kurārei līdzīgu darbību, iegūts no "Aconitum lycoctonum"; lietots vilku un lapsu indēšanai.
izgavilēt Līksma, ļoti priecīgā balsī spēji pateikt, izrunāt.
plēst Likt maksāt, atlīdzināt (ļoti daudz, arī par daudz).
izdzīt Likt pārmērīgi daudz un smagi strādāt, ļoti izkalpināt.
nodzīt kā zirgu likt pārmērīgi daudz un smagi strādāt; ļoti nostrādināt
noplēst Likt samaksāt (ļoti daudz, arī par daudz).
rūtainā fritilārija liliju dzimtas fritilāriju ģints suga ("Fritillaria meleagris"), 15-30 cm augsts sīpolaugs, Latvijā sastopama ļoti reti palieņu pļavās, aizsargājama
Apriķu māla atradne limnoglaciāla māla iegula Dienvidkurzemes novadā, māla slāņa biezums 1-12,7 m, māls ļoti trekns, derģs keramzīta ražošanai
balgalvis Lini ar ļoti gaišu šķiedru; šādu linu šķirne.
baltgalvis Lini ar ļoti gaišu šķiedru; šādu linu šķirne.
pļavas linlape linlapju ģints suga (“Thesium ebracteatum”), pusparazītisks, 10-30 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, Latvijā sastopama ļoti reti
Atlantijas-Baltijas rase lokālā rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases ziemeļu zara, kam raksturīga ļoti gaiša matu, ādas un acu pigmentācija, samērā garš, taisns deguns, mērena gargalvība, liels augums
bučot roku lūgties kādam (kaut ko), ļoti lūgt
miglas lukturis lukturis ar platu un ļoti zemu gaismas kūli, kas nodrošina efektīvu apgaismojumu miglas, lietus un sniega krišanas laikā
embotiņš Lūpziežu dzimtas ģints ("Teucrium"), lakstaugi, \~300 sugas, Latvijā ļoti reti sastopamas 2 sugas.
odžu dzimums ļauni cilvēki, cilvēku kopa, pret kuru ir ļoti negatīva attieksme
briesmīgs Ļauni, ļoti slikti.
velnišķīgs Ļauns, viltīgs; arī ļoti spēcīgs, intensīvs, liels.
velnišķs Ļauns, viltīgs; arī ļoti spēcīgs, intensīvs, liels.
sasaldēt kramā ļaut, lai (kas) aukstumā kļūst ļoti ciets, panākt, ka (kas) aukstumā kļūst ļoti ciets
ļekadu Ļekadu ļekadām - ļoti steidzīgi doties.
žvakāties Ļodzīties, grīļoties, cilāties.
lancīties Ļodzīties, grīļoties, gāzelējoties staigāt.
ļobīties Ļodzīties, grīļoties, līgoties.
ļavēt Ļodzīties, grīļoties, ļumēt.
lankarēties Ļodzīties, grīļoties, šūpoties; karāties.
gāzīties Ļodzīties, grīļoties.
klederēt Ļodzīties, grīļoties.
lenkurēties Ļodzīties, grīļoties.
limbāties Ļodzīties, grīļoties.
ļogāties Ļodzīties, grīļoties.
ļorgāties Ļodzīties, grīļoties.
ļuncerēt Ļodzīties, grīļoties.
ļuncerēties Ļodzīties, grīļoties.
šķobīties Ļodzīties, grīļoties.
ļunkāties Ļodzīties, līgoties, grīļoties.
mazā gaismiņā (retāk gaismā) ļoti agrā rītā, pirms nav kļuvis pilnīgi gaišs
mazā gaismā (biežāk gaismiņā) ļoti agrā rītā, pirms nav kļuvis pilnīgi gaišs
mazā gaismiņā ļoti agrā rītā, pirms nav kļuvis pilnīgi gaišs
bez gaismas ļoti agri, pirms nav kļuvis gaišs
bez gaismiņas ļoti agri, pirms nav kļuvis gaišs
bez saules ļoti agri, pirms saules lēkta
bez dienas ļoti agri, pirms saules lēkta
līdz septītajiem sviedriem ļoti aizrautīgi, līdz pagurumam
knadzis Ļoti alkatīgs, ļoti mantkārīgs cilvēks; arī ļoti naidīgs cilvēks.
plēsējs Ļoti alkatīgs, ļoti mantkārīgs cilvēks; arī ļoti naidīgs cilvēks.
plēsoņa Ļoti alkatīgs, ļoti mantkārīgs cilvēks; arī ļoti naidīgs cilvēks.
plēsonis Ļoti alkatīgs, ļoti mantkārīgs cilvēks; arī ļoti naidīgs cilvēks.
plēsonīgs Ļoti alkatīgs, ļoti mantkārīgs; plēsīgs (2).
plēsīgs Ļoti alkatīgs, ļoti mantkārīgs; plēsonīgs (2).
rīļa Ļoti alkatīgs, ļoti mantrausīgs cilvēks; rīma (2).
rīma Ļoti alkatīgs, ļoti mantrausīgs cilvēks.
rijīgs Ļoti alkatīgs, ļoti mantrausīgs.
dieva laists ļoti apdāvināts, talantīgs
dieva dots ļoti apdāvināts, talantīgs
Sumatras tīģeris ļoti apdraudēta tīģeru pasuga ("Panthera tigris sumatrae"), ne vairāk kā 400-500 indivīdu, vismazākie no visiem vēl sastopamajiem tīģeriem, dzīvo tikai Sumatrā, strauji izmirst malu medniecības dēļ.
Dienvidķīnas tīģeris ļoti apdraudēta tīģeru pasuga, kopš 1983. g. brīvā dabā nav redzēti, pasuga atjaunota no 70 nebrīvē dzīvojošiem īpatņiem
pilnā kā mākonis ļoti apreibis, piedzēries
pilns kā mārks ļoti apreibis, piedzēries
pilnā kā mārks ļoti apreibis, piedzēries
pilns (retāk pilnā) kā zeķe (arī mārks, lūks, mākonis) ļoti apreibis, piedzēries
kā ar pātagu ļoti asi (runāt, teikt ko)
neatstāt ne akmeni uz akmens ļoti asi kritizēt
kā ar cirvi atskaldīt ļoti asi, strupi, arī kategoriski atbildēt
kā ar cirvi noskaldīt (arī nocirst) ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt
kā ar cirvi nocirst ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt
kā ar cirvi skaldīt ļoti asi, strupi, arī kategoriski teikt, runāt
nogriezt kā ar nazi ļoti asi, strupi, kategoriski pateikt, atbildēt
ass kā nātre ļoti ass (parasti labi uztrīts nazis, izkapts, zāģis; retāk cilvēka raksturs)
svelošs Ļoti ass, dedzinošs (par sāpēm); tāds, kas izraisa ļoti asas, dedzinošas sāpes (piemēram, par ievainojumu).
kā iesms ļoti ass, smails; sāpīgi, asi.
kā īlens ļoti ass, smails; tievs (augumā), vājš
kā nazis ļoti ass; veikls, enerģisks, drosmīgs
(ass) kā nātre ļoti ass.
kā bārdas nazis ļoti ass.
kaķisks ļoti atjautīgs, ļoti izveicīgs (piemēram, par izturēšanos, kustībām)
VDSL ļoti ātrdarbīga ciparu abonentlīnija (angļu "Very high bit-rate Digital Subscriber Line")
allegro molto ļoti ātri
nāk kā aulaks ļoti ātri
(ar) septiņjūdžu soļiem ļoti ātri
vēja ātrumā ļoti ātri
zibens ātrumā ļoti ātri
molto allegro ļoti ātri
viens divi, arī viens un divi ļoti ātri
pussklāpšus ļoti ātri (bet ne skriešus), ar lieliem soļiem
tā, ka kājas pie zemes nemetas ļoti ātri (iet, skriet)
ar vēja spārniem ļoti ātri (laika ziņā)
kā spārnos ļoti ātri (paiet laikam); strauji
kā vēja nests ļoti ātri (parasti skriet)
ātrums ļoti ātri (piemēram, virzīties)
tā, ka nejūt zemi zem kājām ļoti ātri (skriet, steigties, arī bēgt)
ka nokūp vien ļoti ātri (virzīt, virzīties)
aiziet kā (divi) deviņi ļoti ātri aiziet, aizsteigties
apreibst kā cālis ļoti ātri apreibst
izjoņot Ļoti ātri izskriet (daudzas vai visas vietas); ļoti ātri izskriet daudzas vai visas vietas (kādā teritorijā).
nobērt kā no ložmetēja ļoti ātri norunāt
aizskriet kā (ar) putna (arī vēja) spārniem ļoti ātri paiet (par laiku)
aizskriet kā (ar) vēja (arī putna) spārniem ļoti ātri paiet (par laiku)
izjoņot Ļoti ātri pārvietojoties (parasti braucot, jājot), pabūt (daudzās vai visās vietās); ļoti ātri pārvietojoties (parasti braucot, jājot), pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
skriet (arī laist) ko kājas (arī nagi) nes ļoti ātri skriet, ļoti ātri doties prom
laisties spārnos ļoti ātri steigties
šaudīt Ļoti ātri vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (ķermeņa daļu); ļoti ātri vairākkārt virzīt šurpu turpu (piemēram, priekšmetu).
šaudīties Ļoti ātri vairākkārt pārvietoties šurpu turpu, no vienas vietas uz citu; ļoti ātri vairākkārt kustēties uz vienu un otru pusi.
uz urrā ļoti ātri, arī pavirši, bez vajadzīgās sagatavošanās
(kā) uz burvja (arī burvju) mājienu, arī (kā) pēc burvja (arī burvju) mājiena ļoti ātri, brīnumainā, pārsteidzošā veidā
viens divi ļoti ātri, dažos mirkļos; drīz
kā deviņi ļoti ātri, lielā steigā
pa galvu pa kaklu, arī pa kaklu pa galvu ļoti ātri, lielā steigā; arī juceklīgi
buru burām ļoti ātri, lielā steigā; arī juceklīgi
pa galvu, pa kaklu, arī pa kaklu, pa galvu ļoti ātri, lielā steigā; arī juceklīgi
ar septiņjūdžu zābakiem ļoti ātri, ļoti strauji (vietas un laika nozīmē)
kā uguns ļoti ātri, neapturami
bērt kā zirņus ļoti ātri, raiti runāt
kā dzenams ļoti ātri, steidzoties
ne kājas pie zemes nemetas ļoti ātri, steigā; ļoti viegli (skriet, iet, dejot)
kā linga ļoti ātri, strauji
kā lode ļoti ātri, strauji
ar vēja spārniem ļoti ātri, strauji (pārvietoties)
kā šāviens ļoti ātri, strauji, pēkšņi
kā zaķis ļoti ātri, veikli
kā ar žīda vēju ļoti ātri, veikli
griežas kā vilciņš ļoti ātri, veikli griezties (_biežāk_ dejā)
kā šauts ļoti ātri, veikli, strauji
vienā elpas vilcienā ļoti ātri; vienā paņēmienā, neatraujoties
mērkaķa ātrumā ļoti ātri; zibenīgi
būt augstās domās ļoti atzinīgi novērtēt
līdz jostas vietai ļoti augstu; pamatīgi
auksts kā ledus ļoti auksts
kā ledus ļoti auksts
salīgs ļoti auksts laiks, kad ir stiprs sals
skarbs Ļoti auksts, ļoti nelabvēlīgs cilvēkiem, dzīvniekiem, augiem (par laikapstākļiem, laikposmu); bargs (3).
svelots Ļoti auksts; ļoti liels (aukstums vai karstums).
pārpilnām Ļoti bagātīgi, ļoti lielā mērā (piemēram, ko dot, ņemt, arī izjust, pārdzīvot).
ar kaudzi (arī (ar) kaudzēm) Ļoti bagātīgs, ļoti bagātīgi.
stāvus bagāts ļoti bagāts
naudas maiss ļoti bagāts cilvēks, bagātnieks
bailīgs kā zaķis ļoti bailīgs
kā zaķis ļoti bailīgs
trīcēt un drebēt ļoti baiļoties (par ko)
bāls kā kaļķis ļoti bāls
bāls kā krīts ļoti bāls
krīta bālumā ļoti bāls
bāls kā līķis, arī līķa bālumā ļoti bāls
bāls kā nāve ļoti bāls
bāls kā krīts (arī audekls, drēbe, kaļķis, līķis, nāve) ļoti bāls
balts kā drēbe (retāk dvielis) ļoti bāls
balts kā kaļķis ļoti bāls
bāls kā līķis ļoti bāls
balts (arī bāls) kā drēbe (retāk dvielis) ļoti bāls
balts (arī bāls) kā dvielis (biežāk drēbe) ļoti bāls
kā kaļķis ļoti bāls (izbailēs, uztraukumā)
balts kā krīts ļoti bāls (par cilvēku)
kā krīts ļoti bāls, retāk balts
bāls kā mēness ļoti bāls; arī blāvs
balts kā kauls ļoti balts
krīta baltumā ļoti balts
balts kā sniegs, arī sniega baltumā ļoti balts
balts kā krīts ļoti balts
balts kā sniegs (arī krīts, piens, kauls) ļoti balts
balts kā gulbis ļoti balts, tīrs
bārtin bārt ļoti bārt
arama kārta ļoti bieza (parasti netīrumu, putekļu) kārta
kā suseklis ļoti biezi sadīdzis, noaudzis
kā velēna ļoti biezi sazēlis, noaudzis
katra vārda galā ļoti bieži (teikt)
vairumā gadījumu ļoti bieži; parasti
miksomatoze ļoti bīstama akūta trušu un zaķu infekcijas slimība, ko ierosina specifiski ģints _Leporipoxverus_ vīrusi
bīties kā no uguns ļoti bīties, baidīties
kā velēna ļoti brangs, resns; neveikls
ieplest muti ļoti brīnīties, būt pārsteigtam
paplest muti ļoti brīnīties, būt pārsteigtam
vien paplest muti ļoti brīnīties, būt pārsteigtam
brūns kā kapars ļoti brūns, tumši brūns
sargāt kā no uguns ļoti censties atturēt (kādu no kā)
sargāties kā no uguns ļoti censties atturēties (no kā)
stāvēt kaut vai uz galvas ļoti censties ko paveikt, sasniegt, darīt visu, kas iespējams
(no)turēt abām rokām ļoti censties paturēt, saglabāt sev.
turēt abām rokām ļoti censties paturēt, saglabāt sev.
uz galvas stāvēt ļoti censties paveikt, sasniegt
paļauties Ļoti cerēt (uz kādu), ar pārliecību gaidīt (piemēram, uz kāda atbalstu, palīdzību), arī ļoti ticēt, uzticēties (kādam).
kā nomiris ļoti ciešā miegā
ka ne ūdens cauri netek ļoti cieši blakus (_parasti_ gulēt)
iecirsties Ļoti cieši ieķerties (kur iekšā) - par rokām, pirkstiem; ļoti cieši ieķerties (kur iekšā ar rokām, pirkstiem).
kā ērce ļoti cieši klāt, stipri; neatlaidīgi
sastuķēt ļoti cieši sabāzt, saspiest kopā
skatīties, ka vai acis izkrīt ļoti cieši, ilgi, neatlaidīgi skatīties
kā siļķes mucā ļoti cieši, ļoti tuvu cits pie cita (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem); ļoti saspiesti
kā dēle ļoti cieši, neatraujami; neatvairāmi
kā dzelzīs ļoti cieši, stigri
kā knaiblēs ļoti cieši, stingri
kā spīlēs ļoti cieši, stingri, spēcīgi; ļoti neērti, mokoši
tehniskais karborunds ļoti cieta kristāliska viela, ko lieto kā abrazīvu materiālu
abrazīvi materiāli ļoti cieti materiāli, ko izmanto koka, metāla, stikla u. c. virsmu mehāniskai apstrādei
ciets kā krams ļoti ciets
kā klons ļoti ciets
ciets kā akmens ļoti ciets
kā kauls ļoti ciets (parasti koks)
kā galoda ļoti ciets (tiešā un pārnestā nozīmē)
korunds ļoti ciets kristālisks minerāls, alumīnija oksīds Al~2~O~3~, abrazīvs materiāls, daži paveidi ir dārgakmeņi (rubīns, safīrs)
volomīts ļoti ciets un izturīgs volframa, kobalta, niķeļa, hroma un dzelzs karbīdu sakausējums; izmanto cieto metālu apvirpošanai un urbšanas darbos
kā no dzelzs ļoti ciets, izturīgs, spēcīgs, stiprs
kā ķieģelis ļoti ciets, sakaltis
kā krams ļoti ciets, stīvs
kā koks ļoti ciets, stīvs, nekustīgs; cietsirdīgs, nejūtīgs, neietekmējams
rauties (vaiga) sviedros (arī sviedriem vaigā, arī tā, ka sviedri līst) ļoti čakli strādāt
čakls kā skudra ļoti čakls
kā bite ļoti čakls, strādīgs
dižin daiļš ļoti daiļš
kā saule ļoti daiļš, skaists
superdārgs ļoti dārgs
bez jēga ļoti daudz
bez jēga, bez mēra ļoti daudz
vesela kaudze ļoti daudz
ka lūst ļoti daudz
kā mells ļoti daudz
tīri mells ļoti daudz
kā mells mākonis ļoti daudz
par neziņu ļoti daudz
pa pilnam ļoti daudz
bez skaita ļoti daudz
kā melnais tūkstotis ļoti daudz
ka biezs ļoti daudz
kā gružu ļoti daudz
kā ķēpas ļoti daudz
kā malkas ļoti daudz
kā melns ļoti daudz
kā suņam blusu ļoti daudz
pasaulīgi daudz ļoti daudz
sausman ļoti daudz
(kā) melna debess ļoti daudz (par ko tādu, kas kustas)
kā melna debess ļoti daudz (saka par ko dzīvu); ļoti uzmācīgi
čupu čupām, arī čupām vien ļoti daudz (vairākās vietās)
ēd kā zirgs ļoti daudz ēst.
vēja māte ļoti daudz minēta tautasdziesmās, retāk pasakās, teikās, izmēž nevajadzīgo, iztīra un paplašina gan cilvēku, gan debesu dievību apdzīvojamo telpu
balta (arī dzīva) nauda ļoti daudz naudas
naudas kā spaļu ļoti daudz naudas
rubļi kā dubļi ļoti daudz naudas
naudas kā pelu ļoti daudz naudas
naudas kā salmu ļoti daudz naudas
barga summa (arī nauda) ļoti daudz naudas, ļoti liela naudas summa
barga nauda (arī summa) ļoti daudz naudas, ļoti liela naudas summa
muldēt (arī runāt) par deviņiem (arī septiņiem) mēmiem ļoti daudz runāt, pļāpāt
runāt (arī muldēt) par septiņiem (arī deviņiem) mēmiem ļoti daudz runāt, pļāpāt
darba pilnas rokas ļoti daudz steidzamu darbu
piekliegt (pilnas) ausis (retāk pilnu galvu) ļoti daudz un skali runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas)
piekliegt pilnu galvu ļoti daudz un skaļi runājot, censties (ko) iestāstīt
piekliegt pilnas ausis (retāk pilnu galvu) ļoti daudz un skaļi runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas)
vesela čupa ļoti daudz vienkopus
milzumdaudz ļoti daudz, ārkārtīgi daudz
līdz ūkai ļoti daudz, līdz pēdējai pakāpei (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu)
kā lauzums ļoti daudz, lielā skaitā
kā melna nakts ļoti daudz, lielā skaitā
kā lauza ļoti daudz, lielā skaitā
gubu gubām ļoti daudz, lielā vairumā
plēsties (arī rauties) pušu (arī uz pusēm) ļoti daudz, ļoti intensīvi strādāt
rauties (arī plēsties) uz pusēm (arī pušu) ļoti daudz, ļoti intensīvi strādāt
rauties (arī plēsties) pušu (arī uz pusēm) ļoti daudz, ļoti intensīvi strādāt
baigs Ļoti daudz, ļoti intensīvi.
aizgūtnēm Ļoti daudz, ļoti lielos apmēros.
kā līdums ļoti daudz, no vienas vietas; nekārtībā
kā lops ļoti daudz, pārmērīgi (piemēram ēst, dzert)
rauties vai pušu ļoti daudz, pārmērīgi strādāt
vai cik ļoti daudz, pārpilnām
bez ziņas ļoti daudz; ļoti
pohujenno Ļoti daudz; ļoti stipri.
ar kalnu ļoti daudz; pārpilnām
sieku siekiem ļoti daudz; pārpilnām
(jau) nezin (arī nez) kuro (arī kuru) reizi ļoti daudzas reizes; nav zināms, kuru reizi (pēc kārtas), nav zināms, cik reižu
simt (arī simts) un viens ļoti daudzi
simts (arī simt) un viens ļoti daudzi
raibas lietas ļoti dažādi pasākumi, darījumi
kā pa drāti ļoti disciplinēti, pedantiski, kārtīgi
dreb kā apšu lapa ļoti dreb, trīc (aiz bailēm, uztraukuma, aukstuma u. tml.)
žīda ātrumā ļoti drīz, ātri
kuru katru mirkli (arī acumirkli, brīdi, dienu u. tml.) ļoti drīz; tūlīt, jau pēc īsa brīža
kā lauva ļoti drosmīgi, ar lielu intensitāti, enerģiju; nikni, dusmīgi; ļoti stiprs
ar drošu pieri ļoti droši, bravūrīgi; nekaunīgi (ko apgalvot, teikt)
drūms kā nakts ļoti drūms
kā melns mākonis ļoti drūms, dusmīgs, satraukts, noraizējies
kā negaisa mākonis ļoti drūms, dusmīgs, satraukts, noraizējies
dumjš (arī stulbs) kā zābaks ļoti dumjš
dumjš kā zābaks ļoti dumjš, nesaprātīgs, muļķis
pagriezt (arī pamest, retāk pavērst) baltas acis ļoti dusmīgi uzlūkot
pamest (arī pagriezt, retāk pavērst) baltas acis ļoti dusmīgi uzlūkot
pavērst baltas acis ļoti dusmīgi uzlūkot
pamest (arī pagriezt) baltas acis ļoti dusmīgi uzlūkot
zaļš aiz (arī no) dusmām ļoti dusmīgs
nikns kā bullis ļoti dusmīgs
kā lapsene ļoti dusmīgs, nikns; dusmīgi, nikni
lēkt vai no ādas laukā (ārā) ļoti dusmoties, būt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā)
lēkt laukā no biksēm ļoti dusmoties, būt nesavaldīgam, pārmērīgi censties, ar visiem spēkiem gribēt ko panākt
kā dzintars ļoti dzidrs, skaidrs; morāli tīrs
līdz (pat, arī pašām) īkstīm ļoti dziļi (cilvēkā), līdz pamatam
izbaudīt līdz padibenēm ļoti dziļi izjust, pārdzīvot ko nepatīkamu
līdz kaula smadzenēm ļoti dziļi, pamatīgi
līdz serdei ļoti dziļi, pamatīgi
ar putām uz lūpām ļoti enerģiski, dedzīgi
ka (lai) kūp ļoti enerģiski, spēcīgi
burta kalpība ļoti formāla, birokrātiska attieksme; stāvoklis, kad bez pietiekamas izpratnes izpilda priekšrakstus un norādījumus vai bez kritiskas attieksmes pakļaujas tiem
balta nakts ļoti gaiša nakts
gaišs kā dienā ļoti gaišs
linu balts ļoti gaišs, parasti blonds (piemēram, par matiem); linbalts
nomirt aiz garlaicības ļoti garlaikoties
sirms mūžs ļoti garš mūžs
kā spīkstulis ļoti garš, tievs, kalsns
kā miets ļoti garš, tievs, kalsns
kājminamā domāšana ļoti gausa domāšana
vēža gaitā ļoti gausi, ļoti lēnām
kā vēža gaitā ļoti gausi, ļoti lēnām
kā gliemezis ļoti gausi, ļoti lēnām
kā vēzis ļoti gausi, ļoti lēnām
gluds (arī līdzens) kā dēlis ļoti gluds (līdzens)
kā grīda ļoti gluds, ciets
kā lupata ļoti gļēvs, morāli nevarīgs, bezspēcīgs, tāds, kam ir vāja griba, raksturs
siekalas tek kā jakts suņam ļoti gribas ēst.
gribēt kā ēst ļoti gribēt
padibenis ļoti grūta situācija, zemākais punkts (emocionāli)
katorgas (arī verga, vergu) darbs ļoti grūts darbs, parasti sliktos apstākļos
elles darbs ļoti grūts darbs, parasti sliktos apstākļos
verga (arī vergu, katorgas) darbs ļoti grūts darbs, parasti sliktos apstākļos
zvēra darbs ļoti grūts, liels darbs
ellišķs ļoti grūts; arī briesmīgs; ļoti liels
gudrs kā Rīga ļoti gudrs
kā nēģeris ļoti iededzis
iedomīgs kā pāvs ļoti iedomīgs
kā pūslis ļoti iedomīgs, lielīgs, uzpūtīgs
iedomīgs kā pūslis ļoti iedomīgs, parasti bez pamata
iemīlēties līdz ausīm ļoti iemīlēties
ieķerties brunčos ļoti iemīlēties (sievietē)
apkakles agāma ļoti iespaidīga, līdz 80 cm gara ķirzaka ("Chlamydosaurus kingii"), kas sastopama Austrālijā, iztraucēta tā izpleš savu koši sarkandzelteno kakla apkakli, atpleš koši sarkano muti, šņāc un šūpojas no vienas puses uz otru
kā auns ļoti ietiepīgs, stūrgalvīgs
mūžu mūžos ļoti ilgi, arī bezgalīgi ilgi; mūžīgi
līdz pastardienai ļoti ilgi, bezgalīgi (gaidīt)
bez jēgas ļoti ilgi, daudz u. tml. (ko darīt), arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt)
mūžība Ļoti ilgs, arī bezgalīgi ilgs laikposms; ļoti ilga, arī bezgalīgi ilga (kā) eksistence; (iedomātu) apstākļu kopums pēc (retāk pirms) kā eksistences.
meteoru lietus ļoti intensīva meteoru plūsma (1-2 stundās parādās >1000 meteoru)
uguns viesulis (arī auka, krusa, jūra), arī dzīva uguns ļoti intensīva, blīva apšaude
ar slapju pieri ļoti intensīvi, ar lielu piepūli
ar slapju muguru ļoti intensīvi, ar lielu piepūli
ar slapju galvu ļoti intensīvi, ar lielu piepūli
kā vērsis ļoti intensīvi, ārkārtīgi daudz
pamatīgs Ļoti intensīvs, ļoti plaši izvērsts (par darbību, norisi, kustību).
izbadējies kā kalmuks ļoti izbadējies
līdz nāvei izbiedēt ļoti izbiedēt
ar platu muti ļoti izbrīnīti, ieinteresēti
ieplest acis ļoti izbrīnīties, būt ļoti pārsteigtam; paust bailes
ieplest acis un muti ļoti izbrīnīties, būt ļoti pārsteigtam; paust bailes
acis vien ieplest (izplest, paplest, atplest) ļoti izbrīnīties, būt ļoti pārsteigtam; paust bailes
milzu Ļoti izcils, sabiedriski, vēsturiski ļoti nozīmīgs; milzīgs (7).
milzīgs Ļoti izcils, sabiedriski, vēsturiski ļoti nozīmīgs.
lielais laimests ļoti izdevīgs ieguvums, panākums
izdedzināt Ļoti izkaltēt, arī iznīcināt (augus) - piemēram, par sauli, vēju; ļoti izkaltēt (dārzu, lauku), tā ka aiziet bojā augi.
kā no mārka izvilkts ļoti izmircis, slapjš
viss vienos caurumos ļoti izplīsis, izdilis
izsalcis kā vilks ļoti izsalcis
izsalcis (arī izbadējies) kā vilks ļoti izsalcis
pusbadis ļoti izsalcis; tāds, kas ilgāku laiku dzīvojis ar minimālu pārtikas daudzumu
Zālamana spriedums ļoti izsvērts, gudrs spriedums; arī atjautigs sarežģītas lietas atrisinājums
seglu āda ļoti izturīga āda aizjūga piederumu izgatavošanai; izturīga pret sviedru, gaismas un berzes iedarbību
bēgt pa gabalu (no kāda, no kaut kā) ļoti izvairīties
iniciators ļoti jutīgas, eksplozīvas sprāgstvielas, kas spēj izraisīt lielāka citas sprāgstvielas lādiņa detonāciju (piemēram, metālu azīdi)
dzīt naglu kāda zārkā ļoti kaitēt kādam, tuvināt kādu nāvei
aizžņaugt kaklu ļoti kaitēt, traucēt normāli pastāvēt
kā asaka ļoti kalsns, vājš
kārns Ļoti kalsns, vājš, arī ļoti novājējis (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
izmelst Ļoti kārot (ko); ļoti pieķerties (kam).
spiest Ļoti karsēt, izstarot ļoti stipru gaismu un nevēlami iedarboties (uz kādu, tā ķermeņa daļām) (par gaismas, siltuma avotu, par sauli).
baigi karsts ļoti karsts
tveice Ļoti karsts, arī mitrs saules, arī kā degoša sakarsēts gaiss; ļoti augsta saules, arī kā degoša radīta sakarsētā gaisa, vides temperatūra.
valātive ļoti klačīga sieviete
apēst vai ar acīm ļoti klaji (ar skatienu) izrādīt interesi par pretējā dzimuma personu, iekārot to.
klusi klusiņām ļoti klusi
klusi (arī klusu) klusītiņām (arī klusiņām, klusītēm) ļoti klusi
klusi klusītēm ļoti klusi
klusi klusītiņām ļoti klusi
klusu klusītiņām ļoti klusi
klusu klusiņām ļoti klusi
klusu klusītēm ļoti klusi
kaķa soļiem ļoti klusi, ļoti viegliem soļiem
kā kaķis ļoti klusi, viegli, uzmanīgi; ļoti veikli
kluss kā pelīte ļoti kluss, tāds, kas skaļi nerunā, netrokšņo
uz pirkstgaliem ļoti klusu (iet, staigāt u. tml.)
Galaktikas kodols ļoti kompakts vielas sablīvējums pašā Galaktikas centrā; iespējams, ka Galaktikas kodolā atrodas melnais caurums
visās varavīksnes krāsās ļoti krāsains; daudzkrāsains
kratīt dzīvību ārā ļoti kratīt (kādu)
kā dzīvsudrabs ļoti kustīgs, mundrs, darbīgs; nemierīgs
plānas ausis ļoti laba dzirde, izpratne par dzirdēto
redze kā vanagam ļoti laba redze
acis kā vanagam ļoti laba, asa redze
vanaga acis ļoti laba, asa redze
acis kā ērglim ļoti laba, asa redze
labāk par labu ļoti labi
kā (savus, retāk rokas) piecus pirkstus ļoti labi (pazīt, zināt)
ka (savus, retāk rokas) piecus (retāk desmit) pirkstus ļoti labi (pazīt, zināt)
kā rokas (biežāk savus) piecus pirkstus ļoti labi (pazīt, zināt)
noklāt kā palagu ļoti labi izskaidrot
pārredzams (arī pārskatāms) kā uz kartes ļoti labi pārredzams, pārskatāms
pārskatāms (arī pārredzams) kā uz kartes ļoti labi pārskatāms, pārredzams
pārskatāms (arī redzams) kā uz kartes ļoti labi pārskatāms, redzams
pazīt kā savu cepuri (kaut ko) ļoti labi pazīt
pazīt kā savu delnu ļoti labi pazīt
pazīt kā savu kabatu ļoti labi pazīt (parasti vietu, vidi)
pazinēt kā raibu suni ļoti labi pazīt, zināt (kāda raksturu, īpašības u. tml.)
pazīt kā savus piecus pirkstus ļoti labi pazīt, zināt, prast
pazinēt kā savus piecus pirkstus ļoti labi pazīt; ļoti labi pārzināt
kā uz delnas ļoti labi redzams
redzams (arī pārskatāms) kā uz kartes ļoti labi redzams, pārskatāms
redzēt (tikpat) kā uz delnas ļoti labi redzēt (ko)
redzams kā uz delnas ļoti labi saskatāms, uztverams ar redzi
zināt kā vienreizvienu ļoti labi zināt
zināt kā (savus) piecus pirkstus ļoti labi zināt
kā peles ausī ļoti labi, bez rūpēm un grūtībām (dzīvot)
kā pie dieva aiz durvīm ļoti labi, bez rūpēm un raizēm
kā ercens ļoti labi, bez rūpēm, ērti; noteikti
kā zivs ūdenī ļoti labi, brīvi, atraisīti; ļoti mundrs, dzīvs
uz tip top ļoti labi, lieliski, vislabākajā kārtībā
kā pa kāzām ļoti labi, ļoti pārticīgi (piemēram, dzīvot)
gulēt (arī dusēt) kā mātes klēpī ļoti labi, netraucēti gulēt
kā pa tēva kāzām ļoti labi, pārticībā
kā paradīzē ļoti labi, skaisti, patīkami, pārpilnībā
ar glanci ļoti labi; ar stilu; tā, ka labi izskatās
ar dāsnu roku ļoti labprāt, bagātīgi
ar devīgu roku ļoti labprāt, bagātīgi
miljons ļoti labs
očeņ gud ļoti labs
uz tip-top ļoti labs
kā (lasīt) izlasīts ļoti labs, augstvērtīgs, pilnvērtīgs
kā lasīt izlasīts ļoti labs, augstvērtīgs, pilnvērtīgs
uz pieci ar krustu ļoti labs, izcils
brīnišķīgs ļoti labs, lielisks
super ļoti labs, lielisks, izcils
brīnišķs ļoti labs; [brīnišķīgs]{s:2215}
štokarelli Ļoti labs; iznesīgs; ļoti elegants.
uz goda ļoti labs; ļoti labi
štonādo Ļoti labs; ļoti labi.
kapitāls Ļoti labs; ļoti liels.
veiksme ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši; [laime]{s:1836}
izmeklēti laipns ļoti laipns
lamāt tā, ka vairs zārkā rūmes nav ļoti lamāt
molto largo ļoti lēni
vilkties kā nāvei ļoti lēni iet.
ultraakustiskie neitroni ļoti lēni neitroni, kuru ātrums ir mazāks nekā 5 m/s.
gliemeža gaitā ļoti lēni, gausi
kā ķeizars ļoti lepni, ērti, bez rūpēm, pārticīgi, grezni, valdonīgi
kā ķēniņš ļoti lepni, ērti, bez rūpēm, pārticīgi, grezni, valdonīgi
lepns (arī iedomīgs, retāk lielīgs) kā pāvs ļoti lepns (lielīgs, iedomīgs)
par kapeikām ļoti lēti
par (pliku) sviestmaizi ļoti lēti
par (dažiem) grašiem ļoti lēti
par smieklu ļoti lēti (pirkt, pārdot u. tml.)
par neko ļoti lēti, par ļoti niecīgu maksu, cenu (piemēram, ko nopirkt, pārdot)
kā ar bārdas nazi ļoti līdzeni, gludi; no vienas vietas
līdzens kā galds ļoti līdzens, gluds
kā dēlis ļoti līdzens, gluds (_parasti_ ceļš)
kā galds ļoti līdzens, gluds (bieži ceļš)
kā dvīņu brāļi ļoti līdzīgi
kā izliets ļoti līdzīgs
kā izšpļauts ļoti līdzīgs (parasti pēc izskata, uzvedības)
vilka apetīte ļoti liela apetīte
zirga apetīte ļoti liela apetīte
vilka (arī zirga) apetīte (arī ēstgriba) ļoti liela apetīte
zirga (arī vilka) apetīte (arī ēstgriba) ļoti liela apetīte
kā auka ļoti lielā ātrumā
kā viesulis ļoti lielā ātrumā
milzis ļoti liela auguma, pārdabiski spēcīga būtne
kā no pārpilnības raga ļoti lielā daudzumā (birt, bērt)
uz postu ļoti lielā mērā
pēc nabaga, arī pie nabaga ļoti lielā mērā (par ko nevēlamu); ļoti
līdz aknām ļoti lielā mērā, dziļi (aizķert, riebties)
līdz ausīm ļoti lielā mērā, ļoti stipri, pilnīgi; lielā daudzumā
milzīga (arī milzu, traka) nauda ļoti liela naudas summa
milzu (arī milzīga, traka) nauda ļoti liela naudas summa
traka (arī milzīga, milzu) nauda ļoti liela naudas summa
zirga nauda ļoti liela naudas summa
melna nepateicība ļoti liela nepateicība
dzīva netaisnība ļoti liela netaisnība
cūku būšana ļoti liela netīrība, nekārtība
eņģeļa pacietība ļoti liela pacietība
jumbo jet ļoti liela pasažieru lidmašīna
traka peļņa ļoti liela peļņa
bez gala un malas ļoti lielā platībā, ļoti liels, bezgalīgs
olimpisks miers ļoti liela savaldība, nosvērtība
sausmaņām Ļoti lielā skaitā, ļoti lielā daudzumā.
balta skaudība ļoti liela skaudība
leģendāra slava ļoti liela slava
kā uz ugunsgrēku ļoti lielā steigā
kā nelabā trenkts ļoti lielā steigā, cik ātri vien var.
dižpriede ļoti liela un veca priede
toksiska deva ļoti liela zāļu deva, kas izraisa saindēšanos un nāvi
milzis ļoti liela zvaigzne ar lielu absolūto spožumu; milzu zvaigzne
kaila nabadzība ļoti liela, acīm redzama nabadzība
plika (arī kaila) nabadzība ļoti liela, acīm redzama nabadzība
(roka, kāja u. tml.) kā tatāram ļoti liela, resna, spēcīga (roka, kāja)
aklas bailes ļoti lielas bailes, kad zūd spēja pareizi novērtēt situāciju
Tantala mokas ļoti lielas mokas
acis kā šķīvji ļoti lielas, apaļas acis
acis kā spoles ļoti lielas, apaļas acis; arī ziņkārē, izbrīnā plaši ieplestas acis
grēku plūdi ļoti lieli plūdi; ļoti liels posts, arī nelaime, bojāeja
lielīgs kā gailis ļoti lielīgs
lielās kā ceplītis ļoti lielīties
liels kā māja ļoti liels
kā makāns ļoti liels
atlantozaurs Ļoti liels (ap 30 m garš) fosils rāpulis, kas dzīvoja mezozoja otrajā pusē; pieder pie dinozauru grupas; tam bija garš kakls, gara aste un ļoti mazs galvaskauss.
liels kā krāsns ļoti liels (cilvēks, dzīvnieks)
liels kā teļš ļoti liels (dzīvnieks)
miljons ļoti liels (kā) daudzums
jūra Ļoti liels (kā) daudzums, ļoti liela (kā) kopa.
kā īkšķis ļoti liels (runājot par kaut ko mazāka izmēra)
trieciena temps ļoti liels ātrums
gaisa gabals ļoti liels attālums
gaisa gals ļoti liels attālums; ļoti tālu
bites čaklums ļoti liels čaklums
mellais tūkstotis ļoti liels daudzums
pasaule ļoti liels daudzums
upe ļoti liels daudzums
kā jūra ļoti liels daudzums (biežāk cilvēku); pārpilnām; ļoti plašs
miljons ļoti liels daudzums cilvēku
miljons ļoti liels daudzums naudas, arī ļoti liela bagātība
melna masa ļoti liels daudzums, skaits
nāves (arī nāvīgs) grēks ļoti liels grēks
nāves grēks ļoti liels grēks, kaut kas ļoti nosodāms
bezgalība Ļoti liels plašums, tālums, ilgums, kam šķietami nav robežu; ļoti liels daudzums.
izaicinājums liktenim ļoti liels risks, parasti vieglprātīgs, ar savu dzīvību
astronomisks skaitlis ļoti liels skaitlis
melnais tūkstotis ļoti liels skaits, ļoti daudz
balts (arī dzīvs) ūdens ļoti liels ūdens daudzums, kopums
sirms vecums ļoti liels vecums
sirmi gadi ļoti liels vecums
Pētera loms ļoti liels zivju loms
pasaule ļoti liels, arī neparasts
ražens Ļoti liels, bagātīgs, ļoti labi izdevies (par augu ražu).
bezprātīgs Ļoti liels, ļoti aizrautīgs, ārkārtīgs.
bailīgs Ļoti liels, ļoti stiprs.
deguns kā ķipis ļoti liels, plats deguns
kā lāpsta ļoti liels, plats, masīvs
kā tanks ļoti liels, smags, masīvs, neatvairāms
kosmisks Ļoti liels; ļoti ātrs.
elle Ļoti liels; ļoti grūts; arī briesmīgs.
ellišķīgs Ļoti liels; ļoti grūts; arī briesmīgs.
pekle Ļoti liels; ļoti grūts; arī briesmīgs.
trakotīgs Ļoti liels; ļoti intensīvs, spēcīgs.
bedovai Ļoti liels; ļoti stiprs.
bedovi Ļoti liels; ļoti stiprs.
bedovo Ļoti liels; ļoti stiprs.
putnu mēris ļoti lipīga, akūta sauszemes putnu infekcijas slimība, ko ierosina vīruss un kam raksturīgi asinsizplūdumi gļotādās, orgānos
lokās kā zalktis ļoti locīties (sāpēs); veidot līkumus
punkta defekts ļoti lokalizēts defekts, kad režģa kropļojums koncentrēts viena režģa mezgla apkārtnē, piemēram, vakance, starpmezgla atoms vai jons, ķīmisko elementu piejaukumu atoms vai jons, donora vai akceptora piejaukuma atoms pusvadītājā u. c.
krist ceļos (kāda priekšā) ļoti lūgt
lūgt kā dievu (kādu) ļoti lūgt
lūdzas, vai zemē mezdamies ļoti lūgties, pazemīgi lūgt piedošanu
acīm redzot ļoti manāmi; ātri, strauji, intensīvi
acīm redzami ļoti manāmi; ātri, strauji, intensīvi
glums kā vēdzele ļoti manīgs, veikls; nenoturīgs, nenotverams
neko daudz ļoti maz, gandrīz nemaz
(kā) piliens jūrā ļoti maz, ļoti niecīgā daudzumā
kā zilumzāles ļoti maz, niecīgā daudzumā
tik (daudz), cik (arī kā) melns aiz naga ļoti maz.
tik, cik kaķis uz astes var panest (arī aiznest) ļoti maz.
tik, cik kaķis uz astes var aiznest (ari panest) ļoti maz.
tik, cik kaķis uz astes var aiznest (arī panest) ļoti maz.
sīkais remonts ļoti maza apjoma atsevišķi remontdarbi sīku defektu novēršanai, kas parasti tas ir neplānoti, pēkšņi nepieciešams remonts: sīku virsbūves nobrāzumu krāsas atjaunošana, aizdedzes sveču tīrīšana un kontaktu atstarpes regulēšana u. tml.
liliputs ļoti maza auguma cilvēks; punduris
mikrodzinējs Ļoti maza izmēra un ļoti mazas jaudas dzinējs.
grasis ļoti maza naudas summa; arī sīknauda
pūrgalvis ļoti maza zivs ar lielu galvu (kas mājo Gaujā zem akmeņiem)
minimums Ļoti maza, arī vismazākā (kā) intensitāte, ļoti zema, arī viszemākā (kā) pakāpe.
minimums Ļoti maza, arī vismazākā (skaitliskā) vērtība; ļoti mazs, arī vismazākais (kā) daudzums.
smiekla nauda ļoti maza, niecīga naudas summa; ļoti lēti
kosmiskais vakuums ļoti mazais daļiņu blīvums Kosmosā
kā cimdiņš ļoti mazs
kā īkšķītis ļoti mazs
krikums Ļoti mazs (kā) gabals, ļoti sīka daļiņa, niecīgs daudzums; druska.
atbalsta punkts ļoti mazs atbalsta laukums, tas, pie kā, uz kā var atbalstīties
sīkaļa Ļoti mazs dzīvnieks vai augs; ļoti mazs priekšmets.
piga ļoti mazs priekšmets
punkts ļoti mazs, parasti apaļš, laukums, plankums
melns kā ogle ļoti melns
kā ogle ļoti melns
melns kā darva ļoti melns, ļoti tumšs
vienā (arī dieva) mierā ļoti mierīgi, bez raizēm, rūpēm, uztraukumiem
vienā mierā ļoti mierīgi, bez raizēm, rūpēm, uztraukumiem
mīksts kā plūme ļoti mīksts
mīksts kā pīļu sūdi ļoti mīksts
mīksts kā samts ļoti mīksts
mīksts kā pūpēdis ļoti mīksts, irdens
mīksts kā līnis ļoti mīksts, labi barots
kā zīds ļoti mīksts, smalks, gluds, spīdīgs; ļoti skaists
nikns Ļoti mokošs, arī ļoti bīstams (par slimību).
apaļš muļķis ļoti muļķīgs, aprobežots cilvēks
jobnutais ļoti muļķīgs, slikts
pliks un kails ļoti nabadzīgs
Pliks kā baznīcas žurka, arī pliks kā zutis (arī zirnis) ļoti nabadzīgs
pliks kā zirnis (arī zutis), arī pliks kā baznīcas žurka ļoti nabadzīgs
pliks kā zutis (arī zirnis), arī pliks kā baznīcas žurka ļoti nabadzīgs
nots cilvēks ļoti nabadzīgs cilvēks
pliks kā zutis ļoti nabadzīgs, bez mantas, bez naudas
smērtinai ļoti neatlaidīgi
(ar) acīm (vai) apēst (arī aprīt) Ļoti neatlaidīgi, ar lielu ziņkāri vai patiku aplūkot; ļoti iekārot.
ledusauksts Ļoti neiejūtīgs, ļoti neatsaucīgs, arī ļoti nelaipns; auksts.
sagandēt Ļoti nelabvēlīgi, kaitīgi ietekmēt; padarīt ļoti nepievilcīgu, neizturamu, nepieņemamu.
kā notiesāts ļoti nelāgā jutoņā, vainas apziņā
kā cūku rakumi ļoti nelīdzens, izvandīts, nekārtīgs, nesakopts
Lemba nobīde ļoti neliela atomu enerģētisko līmeņu nobīde, ko var izskaidrot ar elektronu mijiedarbību ar fizikālo vakuumu
jēriņu nakts ļoti nemierīga nakts
kā uz nātrēm ļoti nemierīgi (sēdēt, gulēt)
brīnums ļoti neparasts, ārkārtējs notikums, parādība
šķībi (un) greizi ļoti nepareizi
nejauks Ļoti nepatīkams (par laikapstākļiem); tāds, kad ir ļoti nepatīkami laikapstākļi (par laikposmu).
Medūzas skatiens ļoti nepatīkams skatiens
nepieciešams kā maize ļoti nepieciešams
spiedīgs Ļoti nepieciešams, arī neatliekams, ļoti steidzams.
kā suns ar kaķi ļoti nesaticīgi; nemitīgi strīdoties
baigais tēviņš ļoti nesimpātisks vīrietis
smitaklis ļoti netīra, sārņaina (it kā piesmitēta) drēbe
pelnu rušķis ļoti netīrīgs cilvēks
melns kā poda dibins ļoti netīrs
melns kā katla dibins ļoti netīrs, nemazgāts
kā lops ļoti netīrs, nevīžīgs; ļoti netīrīgi, nežēligi
kā kūtspakaļa ļoti netīrs, notraipīts, notraipījies; nekārtīgs
kā spelstiķis ļoti netīrs, stipri notraipījies
melnā diena ļoti neveiksmīga diena
melna diena ļoti neveiksmīga diena
melna stunda ļoti neveiksmīgs brīdis, laikposms
sunisks ļoti nevēlams, kaitīgs; arī grūts
suns Ļoti nevēlams, kaitīgs; ļoti nepatīkams, arī smags, grūts.
bez žēlastības ļoti nežēlīgi, arī bez saudzības
plēst (noplēst, dīrāt, ģērēt, maukt) septiņas (divas, trīs, septiņas, desmit u. tml.) ādas (kādam, no kāda) ļoti nežēlīgi, nesaudzīgi izmantot
ubaga graši ļoti niecīga atlīdzība, ienākumi
naga platums ļoti niecīga daļa; mazliet, nedaudz
cāļa nauda ļoti niecīga naudas summa
putna malciņš ļoti niecīgs daudzums
niķīgs kā zirgs ļoti niķīgs, nepakļāvīgs
niķu pūznis ļoti niķīgs, untumains cilvēks
nobijies kā zaķis ļoti nobijies
nobijies kā diegs ļoti nobijies
mīksts kā lūks ļoti noguris, piekusis
nogurt līdz nāvei ļoti nogurt
kā suns, asti nolaidis ļoti nokaunējies, sadrūmis, zaudējis drosmi
no kauna (vai) zemē ielīst ļoti nokaunēties
nospiež kā slogs (arī kā lāsts) ļoti nomāc
nospiež kā slogs ļoti nomāc
nolīdzināt ar zemi ļoti nopelt, nomelnot
kā skursteņslauķis ļoti noputējis, melns, nokvēpis
sasalt (arī sastingt) ragā ļoti nosalt, pārsalt
sasalt ragā ļoti nosalt, pārsalt, būt viscaur aukstuma pārņemtam, sasalstot kļūt ļoti cietam
sarkans kā biete (arī kā (vārīts) vēzis) ļoti nosarcis
sarkans (arī nosarcis) kā vārīts vēzis ļoti nosarcis
sarkans (arī nosarcis) kā (vārīts) vēzis (arī kā biete) ļoti nosarcis
sarkans kā biete ļoti nosarcis
nosarkst kā (vārīts) vēzis (arī kā biete) ļoti nosarkst
nosarkst kā vārīts vēzis ļoti nosarkst
nosarkst kā (vārīts) vēzis ļoti nosarkst
nosarkst kā biete ļoti nosarkst
dziļi nosarkt ļoti nosarkt
noskaities kā diegs ļoti noskaities
kā āpsis alā ļoti noslēgti, nevēloties tikties ar citiem, neinteresējoties par apkārtējo pasauli
nostrādāties kā lūkam ļoti nostrādāties
kā pēc grāmatas ļoti noteikti; kā vajadzīgs, kā paredzēts
kā dubļu mūrnieks ļoti notraipījies, netīrs
piesmērēt Ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru.
pietriept Ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru.
piezieķēt Ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru.
kā caur adatas aci izvilkts ļoti novājējis
kā caur atslēgas caurumu izvilkts ļoti novājējis
sakaltēt Ļoti novājināt, padarīt ļoti kalsnu.
izzaimot Ļoti nozaimot; ļoti izsmiet.
izzākāt Ļoti nozākāt; ļoti izsmiet.
vadošs Ļoti nozīmīgs, ļoti ietekmīgs; arī galvenais.
kost sev pirkstos ļoti nožēlot izdarīto, būt izmisušam, dusmoties
kost (vai) mēlē ļoti nožēlot izteikto
kost (vai) pirkstos (arī pirkstā), retāk kost (vai) pirkstus (nost) ļoti nožēlot ko nepareizi veiktu, darītu
zemāks par zāli ļoti padevīgs, pazemīgs
būt priekšā un pakaļā ļoti pakalpot, arī izdabāt (kādam)
acīs cērtas ļoti pamanāms
līdz pēdējai vīlītei ļoti pamatīgi (ko darīt); visaugstākajā pakāpē
līdz īkstīm ļoti pamatīgi, dziļi
zelta vārdi ļoti pareizs, ļoti labs izteikums, ļoti pareiza, ļoti laba doma
kā nodzīts zirgs ļoti pārguris, vājš
kā ar (aukstu, arī karstu, vārošu, verdošu) ūdeni apliet ļoti pārsteigt (parasti nepatīkami)
kā ar verdošu (arī aukstu, karstu) ūdeni apliet ļoti pārsteigt (parasti nepatīkami)
saindēt Ļoti pasliktināt, padarīt neizturamu (piemēram, apstākļus, attiecības); ļoti kaitīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi).
nepieejams Ļoti pašapzinīgs; ļoti neatsaucīgs, neiejūtīgs.
bučot roku ļoti pateikties kādam
bučot kājas (kādam) ļoti pateikties, izrādīt pazemību
salds ļoti patīkams (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
dieva dots ļoti patīkams, pa prātam
kā medus ļoti patīkams; glaimojošs, mīlīgs
pa ausu galam ļoti pavirši, izklaidīgi bez īpašas uzmanības; nepilnīgi, nejauši
uz ceļiem (arī ceļos) lūgties ļoti pazemīgi lūgt
izjoņot caur smadzenēm ļoti pēkšņi rasties un ļoti ātri nomainīt citai citu (par domām); ļoti pēkšņi, strauji uz īsu brīdi secīgi atjaunoties apziņā (par pārdzīvoto, notikušo)
pilns kā maiss ļoti piedzēries
piesūcies kā dēle ļoti piedzēries
piedzēries kā dublis ļoti piedzēries
piedzēries kā miets ļoti piedzēries
piedzerties kā lūkam ļoti piedzerties
iekosties ar zobiem ļoti pieķerties kaut kam, censties visiem spēkiem ko saglabāt
kā ķieģelis ļoti piesarcis, iededzis, sarkans
piesarkst kā biete ļoti piesarkst
piesarkst kā zemene ļoti piesarkst
pilns kā mārks ļoti pilns
pilns kā piebērts ļoti pilns (parasti par kādu virsmu)
pilns kā acs ļoti pilns, līdz malām pilns (parasti ar šķidrumu)
pilns kā maiss ļoti pilns, pārbildīts
kā piebāzts ļoti pilns, pārpildīts
ar kaudzi (arī (ar) kaudzēm) Ļoti pilns, pārpilns, ļoti pilnīgi.
membrāna ļoti plāna daļēji gaismcaurlaidīga plēve, kas noslāpē dubultos atspīdumus biezākas filmas pamatnes lietošanas gadījumā
plāns kā papīrs ļoti plāns
kā papīrs ļoti plāns
organdijs ļoti plāns grubuļains matēts caurspīdīgs zīda audums ar ieaustu sīku rakstu
uguns jūra ļoti plaša uguns josla, ļoti plašs liesmu kopums (parasti ugunsgrēkā)
ugunsjūra Ļoti plaša uguns josla, ļoti plašs liesmu kopums (parasti ugunsgrēkā); uguns jūra.
atplest muti līdz ausīm ļoti plati atplest muti
pļāpīgs kā veca sieva ļoti pļāpīgs
kinozvaigzne Ļoti populāra kinoaktrise, ļoti populārs kinoaktieris.
uz milimetru ļoti precīzi
ar pulksteņa precizitāti ļoti precīzi
burts burtā ļoti precīzi, burtiski
raibs kā pupas (arī zirņa) zieds ļoti raibs
raibs kā zirņa (arī pupas) zieds ļoti raibs
raibs kā lieldienu ola ļoti raibs
raibs kā pupas zieds ļoti raibs
kā dzeņa pavēdere ļoti raibs, krāsains; spilgts
kā uz paplātes ļoti redzami, uzskatāmi
galva griežas kā spole ļoti reibst galva
runstaklis ļoti resna savērpta dzija
kājas kā stampas ļoti resnas kājas
kājas kā stārķim ļoti resnas kājas
kā baļķis ļoti resns
resns kā bluķis ļoti resns
buru diegs ļoti resns un dilumizturīgs diegs buru šūšanai
kā muca ļoti resns, apaļš
kā bluķis ļoti resns, arī pietūcis
resns kā maiss ļoti resns, tukls
Dipteronia dyeriana ļoti reta dipteroniju suga, kas iekļauta Sarkanajā grāmatā, aug Ķīnā.
uz augstiem svētkiem ļoti reti
neiroendokrīnā familiārā osteopātija ļoti reti sastopama familiāra hipofosfatēmiska kaulu distrofija ar kompleksiem centrālās nervu sistēmas darbības un endokrīniem traucējumiem
starpgalaktiku vide ļoti retināta vide - gāze, putekļi, reliktstarojums un neitrīno, kas atrodas telpā starp galaktikām; putekļveida komponents ir nenozīmīgs; šī vide ir gandrīz pilnīgi jonizēta; gāzes temperatūra ir augstāka par 100000 K.
purstaklis ļoti retināti austa, plāna un neizturīga drēbe
bāzt pirkstus (arī roku) ugunī ļoti riskēt
bāzt roku (arī pirkstus) ugunī ļoti riskēt
rūgts kā žults ļoti rūgts
rūgts kā vērmeles ļoti rūgts (_biežāk_ pārnestā nozīmē)
rūgts kā apses miza ļoti rūgts (tiešā un pārnestā nozīmē)
turēt kā zelta gabaliņu ļoti rūpēties par kādu, lutināt
sargāt (arī glabāt) kā acuraugu ļoti rūpēties, uzmanīt
glabāt (arī sargāt) kā acuraugu ļoti rūpēties, uzmanīt
turēt (arī sargāt, glabāt) kā acuraugu ļoti rūpēties, uzmanīt. šaubīties (par kādu); nebūt pārliecinātam par (kāda) godīgumu. neizpaust; arī slēpt
(ie)liet (arī (ie)likt) mutē, arī (ie)liet (kā) ar karoti mutē ļoti rūpīgi (ie)skaidrot, (ie)mācīt
ieliet galvā, arī ieliet (arī ielikt) mutē, arī ieliet (kā) ar karoti ļoti rūpīgi ieskaidrot, iemācīt
salikt pa plauktiņiem ļoti rūpīgi klasificēt, mērķtiecīgi izkārtot kaut ko.
liet galvā (arī mutē), arī liet (kā) ar karoti (mutē) ļoti rūpīgi skaidrot, mācīt
rumbuču vadmala ļoti rupja vadmala no nevienādiem diegiem
mirušais mats ļoti rupja, trausla šķiedra bez dabiskās krāsas un spīduma, serdene aizņem 90-95% no šķiedras diametra
trīsstāvīgi lamuvārdi ļoti rupji lamuvārdi
rāvine ļoti rupji pakulu svārki
rešuks ļoti rupjš audums
daudzstāvīgs lamu vārds ļoti rupjš lamu vārds
trisstāvu vārds ļoti rupjš lamu vārds (parasti krievu)
sabeigt Ļoti sabojāt (veselību); padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
sabendēt Ļoti sabojāt (veselību); padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
sacietēt (ari sakalst) ragā ļoti sacietēt (sakalst)
zili melns ļoti sadusmots, saniknots, nespējīgs valdīt pār sevi
sakalst (arī sacietēt) ragā ļoti sakalst, sacietēt
pūst (vai) dvēseli laukā ļoti saldēt, būt ļoti aukstam un stipram vējam
salds kā medus ļoti salds
kā medus maize ļoti salds
kā medus ļoti salds, gards
kuziķu kuziķiem ļoti salīcis; salīkušā stāvoklī, arī pieklibojot
saliecies kā kabatas nazis ļoti saliecies
saliekties deviņos līkumos ļoti saliekties
salst kā ellē ļoti salst
miniaturizēt Ļoti samazināt (ko); veidot (ko) ļoti mazā apmērā.
Gordija mezgls ļoti sarežģīts mezgls, ar ko, kā teika stāsta, Frīģijas valdnieks Gordijs esot piesējis sakas pie dīseles; pēc orākula pareģojuma tas, kas šo mezglu atraisīšot, kļūšot par Āzijas valdnieku; Maķedonijas Aleksandrs neesot mēģinājis to atraisīt, bet pārcirtis ar zobenu
kā dzīvu vardi norijis ļoti sarūgtināts
zili melns ļoti sasists, piekauts; ļoti nosalis
(visas) acis izskatīties (biežāk izskatīt) ļoti sasprindzināti skatīties; ilgi skatīties
(visas) acis izskatīt (retāk izskatīties) ļoti sasprindzināti skatīties; ilgi skatīties
bez dvašas (biežāk elpas) ļoti sasprindzināti, uzmanīgi, parasti arī aizturot elpu
bez elpas (retāk dvašas) ļoti sasprindzināti, uzmanīgi, parasti arī aizturot elpu
sargāt kā savu aci pierē ļoti saudzēt, glabāt kā vislielāko dārgumu
turēt stikla skapī ļoti saudzēt, lutināt, sargāt no kā grūtāka
kā skals ļoti sauss
sauss kā pulveris ļoti sauss, izžuvis
diezin kad Ļoti sen; pēc ļoti ilga laika.
seneis ļoti sen.
Maltas sunītis ļoti sena suņu šķirne, klēpja sunītis
sirma senatne ļoti sena, tāla pagātne
aizlaiki Ļoti seni laiki; ļoti tāla senatne.
mērlaiki Ļoti sens laika periods; ļoti seni laiki.
putekļi ļoti sīkas noteiktu cietvielu daļiņas
aleirona graudi ļoti sīki olbaltumvielu graudiņi labības un daudzu citu augu sēklu šūnās
koka milti ļoti sīki sasmalcināta koksne
koksnes (arī koka) milti ļoti sīki sasmalcināta koksne
smalcirksnis ļoti sīku koku (pārsvarā lapkoku) mežs izcirtumā
sabambīt ļoti silti saģērbt
sabambīties ļoti silti saģērbties
savaņķēties ļoti silti saģērbties
sabambuļot ļoti silti un nekārtīgi apģērbt
silts kā piens ļoti silts (parasti par ūdeni ūdenstilpē)
sutens ļoti silts laiks
(ar) atplestām rokām ļoti sirsnīgi, viesmīlīgi, ar lielu prieku (sagaidīt, saņemt u. tml.)
kā caur palielināmo stiklu ļoti skaidri, ar saasinātu uzmanību, pārlieku kritiski
mells uz balta ļoti skaidri, nepārprotami
melns uz balta ļoti skaidri, nepārprotami (izteikts, uzrakstīts, parādīts)
kā uz delnas ļoti skaidri, saprotami
skaidrs kā vienreizviens ļoti skaidrs
kā atvērta grāmata ļoti skaidrs, izprotams, viegli uztverams
Paradīzes dārzs zemes virsū ļoti skaista vieta, kur var dzīvot laimē un pārpilnībā
zied kā laba diena ļoti skaisti, kupli ziedēt
kā dimants ļoti skaisti, zaigojoši mirdzēt
debešķīgs Ļoti skaists; ļoti labs; brīnišķīgs.
norībināt Ļoti skaļā balsī noteikt, pateikt; ļoti skaļā balsī norunāt.
sakliegt Ļoti skaļā balsī runājot, sarāt, izpaust dusmas, naidu u. tml.; ļoti skaļā balsī runājot, izteikt, parasti kategorisku, pavēli, rīkojumu.
kliegšana ļoti skaļa runāšana
Jērikas bazūne ļoti skaļa, spalga, nepatīkama balss, skaņa; liels troksnis
ka logu rūtis trīc ļoti skaļi
pilnā mutē ļoti skaļi (runāt, smieties)
runā tā, ka ausis plīst pušu ļoti skaļi runā
pilnā kaklā ļoti skaļi, neapvaldīti (kliegt, runāt, smieties)
pilnā rīklē ļoti skaļi, neapvaldīti (piemēram, runāt, smieties)
zviedz kā zirgs ļoti skaļi, nevaldāmi smieties
ka vai griesti līgojas ļoti skaļi, spēcīgi
kā kaujams ļoti skaļi, spiedzīgi, izmisīgi, nelabā balsī (bļaut, kliegt)
spalgs Ļoti skaļš, spēcīgs, arī ass, griezīgs (par skaņu); tāds, kas rada ļoti skaļas, spēcīgas, arī asas, griezīgas skaņas.
būt mugurā (kādam) ļoti skarbi, uzstājīgi ko prasīt, uzbrukt kādam, sagrābt ko.
zaļš aiz skaudības ļoti skaudīgs
zaļš aiz (arī no) skaudības ļoti skaudīgs
sīksts kā sedulkas siksna ļoti skops
kā niedre ļoti slaids, taisns, stalts; lokans
slapjš kā marks ļoti slapjš
slapjš kā ūdrs ļoti slapjš, nosvīdis
slapjš kā mārks ļoti slapjš; izmircis
(slapjš) kā no mārka (izvilkts) ļoti slapjš; izmircis
slapjš kā mārks, arī slapjš kā no mārka (izvilkts) ļoti slapjš; izmircis
baigs Ļoti slikti, ļoti nepatīkami.
pēdīgs ļoti slikts cilvēks, nekur nederīgs, zaglis
garastāvoklis uz nulles ļoti slikts garastāvoklis
garastāvoklis zem nulles (arī uz nulles) ļoti slikts garastāvoklis
pretīgs Ļoti slikts, ļoti nevēlams (par laikapstākļiem).
riebīgs Ļoti slikts, ļoti nevēlams, nepatīkams (par laikapstākļiem).
ārpus (arī zem) katras kritikas nevēl ļoti slikts, neiedomājami slikts; nav kritikas vērts
ārpus (arī zem) katras kritikas ļoti slikts, neiedomājami slikts; nav kritikas vērts
smags slimnieks ļoti slims cilvēks; cilvēks, kura slimība ir bīstama viņa dzīvībai
slinka kā govs ļoti slinka
slinks kā maiss ļoti slinks
slinks kā malka ļoti slinks
ar bomi ceļams ļoti slinks (cilvēks)
kā uz nāvi notiesāts ļoti smagā bezizejas stāvoklī, arī lielās bailēs
sūri grūti ļoti smagi, ar lielu piepūli, grūtībām
smags kā svins (arī kā akmens, arī kā maiss) ļoti smags
kā velēna ļoti smags
ciets kā akmens ļoti smags (_tiešā un pārnestā nozīmē_); smagi, strauji
zirga darbs ļoti smags darbs
katorga Ļoti smags darbs; ļoti smagi darba apstākļi.
Sīzifa darbs ļoti smags, grūts, nogurdinošs darbs, parasti veltīgs, neražīgs, bez rezultāta
zods kā ķīlis ļoti smails zods
saspirgalāt ļoti smalki (sīkos gabalos) saskaldīt
bīdelēti milti ļoti smalki samalti milti, no kuriem pilnīgi atdalītas sēnalas un klijas
smildzināt ļoti smalki vērpt
plīst no (arī aiz) smiekliem ļoti smieties
botulīns ļoti spēcīga inde, ko bojātos pārtikas produktos izdala mikroorganisms "Clostridium botulinum"
zili melns ļoti spēcīgi audzis
līt (arī gāzt) (kā) (ar) spaiņiem (arī kā no spaiņa) ļoti spēcīgi līt.
gāzt straumēm ļoti spēcīgi līt.
gāzt (kā) (ar) spaiņiem (arī kā no spaiņa), arī gāzt baltu ļoti spēcīgi līt.
nogāzt baltu ļoti spēcīgi nolīt
graut Ļoti spēcīgi skanēt; ļoti skaļi runāt.
kā lāpa ļoti spēcīgi, spoži, gaiši (deg, uzliesmo)
versmīgs Ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis; versmains (2).
versmains Ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis; versmīgs (2).
traks Ļoti spēcīgs, arī postošs (par parādībām dabā); tāds, kad ir ļoti spēcīgas, arī postošas parādības dabā (par laikposmu).
krama vīrs ļoti spēcīgs, izturīgs vīrietis
varens Ļoti spēcīgs, plaši izvērsts, ļoti ietekmīgs (par parādībām sabiedrībā).
spalgs Ļoti spēcīgs, stiprs (par salu, vēju u. tml.); tāds, kad ir ļoti spēcīgs, stiprs sals, vējš u. tml. (par laikposmu).
baigais dūzis ļoti spējīgs, izveicīgs vīrs
nežēlot krāsas ļoti spilgti, izteiksmīgi stāstīt vai rakstīt (par ko)
kliedzošs Ļoti spilgts, intensīvs (par krāsām, to toņiem); ļoti uzkrītošs (parasti par apģērbu).
kāpināts Ļoti spilgts, ļoti spēcīgi izpausts, attēlots; arī eksaltēts.
kā buks ļoti spītīgs, ietiepīgs
kā stikls ļoti spožs, spīdīgs, slidens
sīvs Ļoti spraigs, intensīvs, arī nežēlīgs (piemēram, par darbību, norisi); tāds, kas darbojas ļoti spraigi, intensīvi, arī nežēlīgi.
trakisks Ļoti spraigs, intensīvs; arī ļoti liels; trakots (1).
trakots Ļoti spraigs, intensīvs; arī ļoti liels.
stalts kā briedis ļoti stalts
kā siena ļoti stāvs
skubu skubām ļoti steidzīgi
vaļas dirsa ļoti steidzīgs cilvēks, kas nedomā, neliekas zinis par citiem
kā dadzis ļoti stingri, neatlaidīgi (turēties, ieķerties)
stāvēt (arī būt) uz papēžiem ļoti stingri, neatlaidīgi uzmanīt, uzraudzīt
kazarmu režīms ļoti stingrs, pedantisks režīms
burāt ar maksimāli ierēvētām burām ļoti stiprā vējā (vētrā) atstāt paceltu tik lielu buru platību, kas nepieciešama, lai peldlīdzeklim būtu gaita, ejot pie vēja, un tas klausītu stūrei
dzelzs veselība ļoti stipra veselība
līdz pēdējai vīlītei ļoti stipri (izmirkt, izlīt)
kā ar maiglēm, arī kā maiglēs ļoti stipri (piemēram, spiest)
gāzt kā ar spaiņiem ļoti stipri līt.
nolādēt no zemes virsas ļoti stipri nolādēt
nolādēt no zemes virsas (retāk virsus) ļoti stipri nolādēt
nolādēt no zemes virsus (biežāk virsas) ļoti stipri nolādēt
piesarkt (arī nosarkt, sasarkt, retāk pietvīkt) līdz ausu galiem (arī līdz ausīm) ļoti stipri nosarkt
pietvīkt (biežāk nosarkt, piesarkt, sasarkt) līdz ausu galiem (arī līdz ausīm) ļoti stipri nosarkt
sasarkt (arī nosarkt, piesarkt, retāk pietvīkt) līdz ausu galiem (arī līdz ausim) ļoti stipri nosarkt
nosarkt (arī piesarkt, sasarkt, retāk pietvīkt) līdz ausu galiem (arī līdz ausīm) ļoti stipri nosarkt
baltas asaras raudāt ļoti stipri raudāt
raud kā izkults ļoti stipri raudāt
izmirkt līdz ādai ļoti stipri samirkt (lietū)
būt slapjam (arī izmirkt, samirkt) līdz ādai (arī līdz kaulam, pēdējai vīlei) ļoti stipri samirkt (lietū)
smejas, vai ūku rīdams ļoti stipri smieties
izraudāt acis no pieres ļoti stipri un ilgi raudāt par kaut ko.
izraudāt visas acis ļoti stipri un ilgi raudāt par kaut ko.
smejas, vai pie zemes krizdams ļoti stipri, nevaldāmi smieties
nosarkt līdz ausu galiem ļoti stipri, pār visu seju nosarkt
notvīkt līdz ausu galiem ļoti stipri, pār visu seju nosarkt
lieli stipri ļoti stipri, skaļi
visā galvā ļoti stipri, skaļi (kliegt, raudāt u. tml.)
raudāt visā (arī pilnā) galvā, arī raudāt pilnā kaklā ļoti stipri, skaļi raudāt
kā ieaudzis ļoti stipri, stabili
stiprs kā zirgs ļoti stiprs
kā vērsis ļoti stiprs, ar milzu spēku
kā mūris ļoti stiprs; ļoti ciets; nejūtīgs
kā koka dievs ļoti stīvs, nekustīgs
kā miets ļoti stīvs, nekustīgs; pasīvs, sastindzis domāšanā
ar kaudzi ļoti strauji
ņirbēt Ļoti strauji kustēties šurp turp nelielā attālumā; tikt ļoti strauji kustinātam šurp turp nelielā attālumā; zibēt.
ņirbt Ļoti strauji kustēties šurp turp nelielā attālumā; tikt ļoti strauji kustinātam šurp turp nelielā attālumā; zibēt.
uzņirbēt Ļoti strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ļoti strauji uzvirzīties uz kādas vietas.
uzņirbt Ļoti strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ļoti strauji uzvirzīties uz kādas vietas.
ņirbēt Ļoti strauji virzīties; ļoti strauji šķietami kustēties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
ņirbt Ļoti strauji virzīties; ļoti strauji šķietami kustēties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
pilnās burās, arī ar pilnām burām ļoti strauji, ar lielu sparu un apņēmību
kā ar dampi ļoti strauji, ātri
kā zibens ļoti strauji, ātri; pēkšņi, acumirklī
kā ar vēju ļoti strauji, lielā ātrumā
kā ar āmuru ļoti strauji, spēcīgi skaļi (biežāk par sirdsdarbību)
kā apdedzinājies ļoti strauji, uzreiz; lielā nepatikā
kā spole ļoti strauji, veikli
kā atspere ļoti strauji, vingri, veikli, saspringti; elastīgi
ugunīgs Ļoti straujš (par personības, rakstura, psihes īpašībām); ļoti spēcīgs (par jūtām).
demogrāfiskais sprādziens ļoti straujš pasaules iedzīvotāju skaita pieaugums, kāds bijis vērojams pēdējos simt gadus; demogrāfiskā eksplozija
stulbs (arī dumjš) kā zābaks (arī kā ēzelis) ļoti stulbs
spirģis ļoti sveķains koks
galā Ļoti svinīgs, ļoti grezns.
kā āža mugura ļoti šaurs, smails
kā naža mugura ļoti šaurs, smails, plāns
no baltās ķēves trešā (arī piektā, septītā, devītā) augumā ļoti tālā radniecībā
pasaules otra mala ļoti tāla vieta, novads, apgabals, arī zeme
uzlecoša zvaigzne ļoti talantīgs, daudzsološs jauns mākslinieks
aiz (trej)deviņiem kalniem, (trej)deviņām jūrām ļoti tālu
aiz deviņiem kalniem ļoti tālu
aiz trejdeviņiem kalniem ļoti tālu
aiz deviņiem kalniem, deviņām jūrām ļoti tālu
aiz trejdeviņām jūrām ļoti tālu
aiz trejdeviņiem (arī deviņiem) kalniem, arī aiz trejdeviņām (arī deviņām) jūrām, arī aiz trejdeviņām (arī deviņām) zemēm, arī aiz trejdeviņām (arī deviņām) zemēm, aiz trejdeviņiem (arī deviņiem) kalniem ļoti tālu
aiz deviņiem kalniem, arī aiz deviņiem kalniem, deviņām jūrām ļoti tālu
gaisa galā ļoti tālu
līdz bezgalībai ļoti tālu, ļoti ilgi; ļoti
ellē ratā ļoti tālu; nezināmā vietā
tiepīgs kā āzis ļoti tiepīgs
rādīt ar pirkstu (kādam kaut ko) ļoti tieši norādīt; mācīt
bakstīt ar pirkstu acī ļoti tieši, nekautrīgi atgādināt, pārmest, pamācīt
tievs kā diegs ļoti tievs (biežāk cilvēks)
tievs kā lapsene ļoti tievs (par cilvēku)
kā prēslīca ļoti tievs un garš
kā sakasnis ļoti tievs, kalsns, stipri novājējis
bioinertā biokeramika ļoti tīri alumīnija un cirkonija oksīdi, silīcija nitrīds, silīcija karbīds, pirolītiskais ogleklis sirds vārstuļiem u. c.; ar dzīviem audiem nereaģē
tīrin tīrs ļoti tīrs
tīrs kā baznīca ļoti tīrs
kā nomazgāts ļoti tīrs, spodrs
melna nakts ļoti tumša nakts; vēla nakts
tumšs kā naktī ļoti tumšs
tumšs kā peklē ļoti tumšs
tumšs kā maisā ļoti tumšs
tumšs kā nēģera vēderā ļoti tumšs
tumšs kā ellē ļoti tumšs
necaurredzams Ļoti tumšs (par nakti), ļoti intensīvs (par tumsu).
tumšs, lai acī dur ļoti tumšs vai ļoti neskaidrs
tumšs, ka acis var izdurt ļoti tumšs vai ļoti neskaidrs
mells kā rija ļoti tumšs, piekvēpis
mells kā poda dibens ļoti tumšs; ļoti netīrs
kā māsa ļoti tuva, palīdzīga, atsaucīga (sieviete)
tuvāks nekā krekls ļoti tuvs
kā brālis ļoti tuvs, palīdzīgs, atsaucīgs (cilvēks)
tiešā tuvumā ļoti tuvu
pie deguna ļoti tuvu
deguna galā (kādam) ļoti tuvu (parasti vietas nozīmē)
gar degunu (kādam) ļoti tuvu garām
gar degunu (kādam) ļoti tuvu klāt
par matu ļoti tuvu pašam ļaunākajam (nelaimei, nāvei), kaut kam nepatīkamam
piebāzt degunu ļoti tuvu pievirzīt galvu (piemēram, aplūkojot)
mīt uz papēžiem ļoti tuvu, cieši sekot (telpā un laikā); vajāt; steidzināt
var ar roku aizsniegt ļoti tuvu, drīz (retāk)
kā uz karstām oglēm ļoti uzbudināti, satraukti, arī nemierīgi aiz nepacietības
kā uz (karstām) oglēm ļoti uzbudināti, satraukti, arī nemierīgi aiz nepacietības
kā melna nakts ļoti uzmācīgi, neatlaidīgi, neatvairāmi
kā melns mākonis ļoti uzmācīgi, neatvairāmi
(ar) aizturētu elpu ļoti uzmanīgi, sasprindzināti
klausīties (ar) abām ausīm ļoti uzmanīgi, sasprindzināti klausīties
raudzīties (arī skatīties) ar abām acīm ļoti uzmanīgi, sasprindzināti raudzīties
skatīties (arī raudzīties) ar abām acīm ļoti uzmanīgi, sasprindzināti skatīties
skatīties (ar) abām acīm ļoti uzmanīgi, sasprindzināti skatīties
ar abām acīm ļoti uzmanīgi, sasprindzināti, tā lai redzēto paturētu prātā
ņemt acis pirkstos (retāk rokā), arī turēt acis pirkstos ļoti uzmanīgi, vērīgi skatīties
ņemt acis rokā (biežāk pirkstos) ļoti uzmanīgi, vērīgi skatīties
turēt acis pirkstos ļoti uzmanīgi, vērīgi skatīties
kuozu lukturs ļoti uzposies cilvēks
kā izliets ļoti uzskatāms; atbilstošs, piemērots
kā uz oglēm ļoti uztraukti, nemierīgi, nepacietīgi, neērti
izlēkt no biksēm ļoti uztraukties
sarkt un bālēt ļoti uztraukties, mulst, kaunēties
bēg kā vilks no uguns ļoti vairīties no kā.
svīķis ļoti vāja cūka
vajadzēt kā ēst ļoti vajadzēt
vajadzīgs kā ēst ļoti vajadzīgs
nepieciešams kā gaiss ļoti vajadzīgs, nepieciešams
vajadzīgs kā gaiss ļoti vajadzīgs, nepieciešams
kā caur žoga sklandām izrauts ļoti vājš
kaulu kambaris ļoti vājš cilvēks (retāk dzīvnieks)
kārns Ļoti vājš, arī ļoti novājējis (par dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
kā sakārnis ļoti vājš, izdēdējis; ļoti vecs; nepatīkams
kā tāss ļoti vājš, sarāvies
kā sprāgonis ļoti vājš, vārgs; stipri novājējis
vecum vecs ļoti vecs
vecs kā pasaule ļoti vecs
V. O. ļoti vecs (angļu "very old")
vecvecs Ļoti vecs; ļoti sens.
šķilt valodu ļoti veikli, arī asprātīgi runāt
liet kā ūdeni ļoti veikli, bez aizķeršanās runāt, noskaitīt kādu tekstu
nocelt no deguna (kādam, kādu, kaut ko) ļoti veikli, negaidīti aizsteigties kādam priekšā, iegūst sev ko cita iecerētu, gandrīz vai sasniegtu, citam piederošu
nocelt no degungala (kādam, kādu, kaut ko) ļoti veikli, negaidīti aizsteigties kādam priekšā, iegūst sev ko cita iecerētu, gandrīz vai sasniegtu, citam piederošu
kā zibens ļoti veikls; ar ātru dabu, ass.
iet kā vaļā ļoti veikties, noritēt ļoti ātri un veikli
skatīties (kādam) uz pirkstiem ļoti vērīgi uzraudzīt, uzmanīt (kādu)
Angoras trusis ļoti vērtīga trušu šķirne, ko speciāli audzē to garā un pūkainā kažoka dēļ, no kā iegūst tā saukto angoras vilnu
zelta vērts ļoti vērtīgs
milzīgs Ļoti vērtīgs, ļoti dārgs (parasti par priekšmetiem).
milzu Ļoti vērtīgs, ļoti dārgs (parasti par priekšmetiem).
vesels kā ābols ļoti veselīgs
pleisa ļoti vieglas uzvedības sieviete
īzī pīzī ļoti viegli
lauzt sirdis kā gripeles ļoti viegli savaldzināt sievietes
nomētāt ar cepurēm ļoti viegli uzvarēt, sakaut
kā spēlīte ļoti viegli, bez grūtībām
kā pupu kūlis ļoti viegli, pēkšņi, negaidīti; ļoti viegls
ābeces gudrība ļoti vienkārša, elementāra atziņa (ko kāds pauž)
ar atplestām rokām ļoti viesmīlīgi, sirsnīgi, ar lielu prieku (saņemt, sagaidīt kādu)
vijīgs kā apinis ļoti vijīgs
viltīgs kā lapsa ļoti viltīgs
viltīgs kā čūska ļoti viltīgs, gudrs
ataugu priede ļoti zaraina priede, kas augusi klajā laukā
čeburs Ļoti zarains koks, ļoti blīvs krūms.
basso profondo ļoti zems bass
izžēlot Ļoti žēlot, arī ļoti saudzēt.
sabēdāties Ļoti, arī ilgāku laiku bēdāties; ļoti, arī ilgāku laiku bēdāties tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
sailgoties Ļoti, arī ilgāku laiku ilgoties; ļoti, arī ilgāku laiku ilgoties tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā stāvoklī).
sapriecāties Ļoti, arī ilgāku laiku priecāties; ļoti, arī ilgāku laiku priecāties tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā, parasti psihiskā, stāvoklī).
saraizēties Ļoti, arī ilgāku laiku raizēties; ļoti, arī ilgāku laiku raizēties tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
milzum Ļoti, arī ļoti lielā mērā; ārkārtīgi; milzīgs (8), milzu (8).
milzu Ļoti, arī ļoti lielā mērā; ārkārtīgi; milzīgs (8).
milzīgs Ļoti, arī ļoti lielā mērā; ārkārtīgi.
bez mēra, arī bez gala un bez mēra ļoti, ārkārtīgi
pār (arī pāri par) mēru, arī pāri mēram ļoti, ārkārtīgi
pēc traka ļoti, ārkārtīgi
kā nāve ļoti, ārkārtīgi (saka par negatīvas īpašības, pazīmes visaugstāko pakāpi, par kādas darbības vislielāko intensitāti)
kā (arī ka) biezs ļoti, ārkārtīgi daudz
par varas makti ļoti, ārkārtīgi, visiem spēkiem
ka vai traks ļoti, ārkārtīgi; arī ļoti spēcīgi, intensīvi
līdz nāvei ļoti, līdz pēdējai pakāpei (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu, biežāk par ārkārtīgu nogurumu, pārbīli, apnikumu)
strapīg Ļoti, ļoti lielā mērā.
strašnīg Ļoti, ļoti lielā mērā.
īsts ļoti, pamatīgi
līdz nejēdzībai ļoti, pārlieku (par ko nevēlamu, nepatīkamu)
līdz nelabumam ļoti, pārlieku (par ko nevēlamu, nepatīkamu)
līdz debesīm ļoti, pārmērīgi (_parasti savienojumā ar_ slavēt, celt)
līdz nabadzībai ļoti, pārmērīgi (saka par ko nevēlamu)
kā nabags ļoti, pārmērīgi (saka par ko nevēlamu)
līdz kaklam ļoti, pārmērīgi, līdz pēdējai pakāpei (parasti saistījumā ar darbības vārdu, visbiežāk - apnikt); ļoti daudz (saistījumā ar lietvārdu, visbiežāk darba - apgrūtinoša, nepatīkama, nevēlama)
līdz kaulam ļoti, pavisam, pamatīgi (biežāk laikapstākļu iedarbībā); sāpīgi; ļoti dziļi
stingrs ļoti; arī pilnīgi, pamatīgi
smagi ļoti; daudz
līdz kaklam ļoti; ļoti daudz, līdz pēdējai pakāpei, pilnīgi (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu)
trakotīgās Ļoti; ļoti lielā mērā, pakāpē; ārkārtīgi; trakotās.
trakotās Ļoti; ļoti lielā mērā, pakāpē; ārkārtīgi.
bailīg Ļoti; ļoti lielā mērā, pakāpē.
bailīgi Ļoti; ļoti lielā mērā, pakāpē.
traki Ļoti; ļoti lielā mērā, pakāpē.
trakotīgi Ļoti; ļoti lielā mērā, pakāpē.
traku Ļoti; ļoti lielā mērā, pakāpē.
milzīg Ļoti; ļoti lielā mērā.
kā mirta nakts ļoti; neatvairāmi, uzmācīgi
būtiski ļoti; vērā ņemami
plakanmaize Maizes šķirne Norvēģijā (Bohūsā un Dālslandē), ļoti plāna, parasti no neraudzētas mīklas cepta maize.
braunijs Mājas gariņš angļu folklorā, parādās tikai naktī, ļoti čakls un godīgs, nesavtīgs.
tomtras Mājas garu veids skandināvu folklorā, no tālienes atgādina bērneļus, bet sejas vecas un krunkainas, mēdz ģērbties ļoti silti sarkanās un zaļās krāsainās adītās zeķēs un cepurītēs, ar biezu kažoku.
armkodzelzs Maksimāli tīra tehniskā dzelzs (~99,85% Fe), kas ir ļoti plastiska, ar palielinātu elektrovadītspēju un ļoti labām mīksto magnētisko materiālu īpašībām.
juvelīts mākslīgi sveķi, ko iegūst, kondensējot fenolu ar cietu paraformaldehidu ļoti nedaudz skābes klātbūtnē; izmanto izgatavojot raga, bruņurupuča, dzintara imitācijas
Triumfa arka mākslinieciski izdaiļoti uzvaras vārti (galvenokārt seno romiešu arhitektūrā)
cibetkoks Malakā un Malajā augošs koks ar augļiem cilvēka galvas lielumā un un sēklām kastaņa lielumā, kas ož pēc sapuvušiem sīpoliem un veca siera, bet vietējo iedzīvotāju ļoti iecienītas, noder arī cibetkaķu pievilināšanai.
sīkmalšana Malšana, kurā iegūst produktu, kam ir sastāvdaļas ar ļoti mazu šķērsgriezumu.
gaitas kvalitāte manevrētspēja, iespēja ar optimālu ātrumu iet ļoti cieši pie vēja, stabilitāte viļņos u. tml. īpašību komplekss, kas raksturo peldlīdzekļa gaitu
mikromanometrs Manometrs ļoti mazu spiediena starpību mērīšanai.
septiņpunktu mārīte mārīšu dzimtas suga ("Coccinella septempunctata"), Latvijā sastopama ļoti bieži pļavās, mežos, laukos, dārzos, vaboles ķermenis ieapaļš, izliekts 5,5-8 mm garš, segspārni brūnsarkani ar 7 apaļiem, melniem plankumiem, ēd laputis, kuru kolonijas spēj "saost" >1 km attālumā
klints Masīva akmens krauja; ļoti liels masīvs akmens ar stāvām malām.
apstrāde ar plazmu materiāla griešana ar plazmas strūklu, ko izmanto ļoti cietu metālisku un nemetālisku materiālu griešanai
antifrikcijas materiāli materiāli ar ļoti mazu berzes koeficientu
patēriņš Materiālu labumu izmantojums, neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā.
primārā auglība mātīšu spēja izdalīt darbīgas olšūnas, kas ir spējīgas apaugļoties; vaisliniekiem – apaugļošanai derīgo spermatozoīdu skaits
cik nu maz, ļoti maz.
cik Maz, ļoti maz.
pundurzvaigzne Maza, ļoti blīva kodoldegvielu zaudējusi zvaigzne.
piemazgāt Mazgājot, mazgājoties padarīt ļoti netīru (parasti ūdeni traukā, arī trauku ar ūdeni).
palabēties Mazliet atveseļoties, atlabt.
pasalabāties Mazliet atveseļoties, atlabt.
pasapravīties Mazliet atveseļoties, atlabt.
paklupinēt Mazliet sagrīļoties.
pliva Mazs, ļoti plāns kādas vielas gabaliņš.
ripā Mednieku lietots ļoti precīza šāviena raksturojums gadījumā, kad dzīvnieks krīt uz vietas pēc ātra skrējiena un inerces ietekmē it kā vēl ripo.
megahrons Megacikls - Zemes tektoniskās attīstības posms, kurā notikušas ļoti būtiskas Zemes tektoniskās struktūras, it īpaši ģeosinklinālo sistēmu pārmaiņas.
soļojošais dzineklis mehānisms, kas virza transportlīdzekli, dzineklim secīgi paceļoties no atbalsta virsmas
mātes meita Meita, kas ir ļoti līdzīga mātei.
meklēt kā adatu meklēt ko grūti atrodamu, ļoti meklēt
smalkā melanēlija melanēliju suga ("Melanelia elegantula"), kas ir reta un aizsargājama, atrasta Ežezera salās, Slīterē un citās vietās, tās lapoņa virspusē ļoti daudz cilindrisku izīdiju
piķa (arī darvas, ogļu) melnumā melnā vai ļoti tumšā krāsā
ogļu melnumā melnā vai ļoti tumšā krāsā
piķa melnumā melnā vai ļoti tumšā krāsā
sprauklis Melnās vietas nolaidīgi iespiestā loksnē vai arī merkantilā iespiedumdarbā starp burtiem, vārdiem vai rindām, kas rodas pavirši izslēgtā salikumā, mašīnai tricinoties vai izslēdzējiem paceļoties; mašīnas salikumā melnās smalkās līnijas starp burtiem rodas, strādājot ar vecām, nolietotām matricām.
savada Melni pelēka, smalki graudaina aluvija zeme Mezopotāmijas dienvidos, kad apūdeņota, ļoti auglīga.
zilimelns Melns vai ļoti tumšs ar zilu nokrāsu.
zilmelns Melns vai ļoti tumšs ar zilu nokrāsu.
zalkšpieņi Mēļziedaino kurvjziežu ģints ("Helminthia"), sūrpieņiem līdzīgi augi, bet vīkallapas divās rindās, stāvus uz augšu, ziedpamats bārkstains, spilvu vainadziņi nenokrīt, ar plūksnotām spilvītēm, Latvijā tikai "Helminthia echoides", kas sastopama ļoti reti.
atkrēsloties Mest ēnu, atspoguļoties, rādīties.
stieple Metāla izstrādājums (sagatave), kura garums salīdzinājumā ar šķērsgriezumu (parasti apaļu, līdz 17 milimetriem diametrā) ir ļoti liels; šāda izstrādājuma gabals.
plazmas metalurģija metāla rūdas reducēšana, metālu kausēšana un attīrīšana, izmantojot plazmas strūklas enerģiju; izmanto kvalitatīvu, ļoti tīru metālu un to kausējumu iegūšanai
cietkausējums Metālkeramisks sakausējums, ko iegūst, sapresējot un saķepinot ļoti cietus un grūti kūstošus (volframa, titāna un tantala) karbīdu pulverus ar metālisku saistvielu - kobaltu; saglabā cietību un nodilumizturību līdz 800-1000 Celsija grādu temperatūrā.
šrots Metāllūžņi (parasti par ļoti vecām automašīnām).
karstlūzens Metāls, kas sarkankvēlē nav kaļams un velmējams, bet sadrūp, kamēr aukstumā apstrādājams ļoti labi.
amorfs metāls metāls, kas, ļoti strauji atdzesēts, nekristalizējas, bet saglabā šķidrai fāzei raksturīgo nesakārtoto uzbūvi
mētāt kā skaidu mētāt ļoti stipri, tā, ka zūd līdzsvars, stabilitāte
mikrometeorīts Meteorīts, kam ir ļoti maza masa.
mikrorentgenogrāfija Metode ļoti mazu objektu rentgenattēlu iegūšanai un to aplūkošanai mikroskopā vairāku simtu reižu palielinājumā.
ultramikroanalīze metožu kopums ļoti mazu vielas daudzumu (10^-6^-10^-12^ g un 10^-3^-10^-6^ ml) kvalitatīvā un kvantitatīvā sastāva noteikšanai
krūzmētra Mētru suga ("Mentha spicata", arī "Mentha crispa" un "Mentha viridis"), ļoti smaržīgs lūpziežu dzimtas ārstniecības augs ar viļņainām lapu malām; mētru suga.
dižsils meža augšanas apstākļu tipa, damakšņa, apakštips (pēc meža tipoloģijas kritērijiem atbilst patstāvīgam meža augšanas apstākļu tipam, bet, tā kā tas aizņem ļoti mazas platības un ir sastopams tikai Zemgales līdzenumā, to pieskaita pie damakšņa), augsne bagāta (satur kaļķi), vāji podzolēta podzolaugsne uz karbonātus saturoša smilšmāla vai māla cilmieža
mercene Meža pīle ("Anas platyrhynchos"), zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas lielākā peldpīle, Latvijā sastopama ļoti bieži visu gadu.
mežapīle Meža pīle (mercene) - zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas lielākā peldpīle, Latvijā sastopama ļoti bieži visu gadu.
kā dieva ausī mierīgi, bez rūpēm, raizēm, ļoti labos apstākļos
kā dieva azotē mierīgi, bez rūpēm, raizēm, ļoti labos apstākļos
trieciena spēks mijiedarbības spēks sadursmes kontakta punktā, kas ļoti īsā laikā mainās no nulles līdz ievērojamai vērtībai un trieciena beigās atkal samazinās līdz nullei
aglomerācija Mikrobu vai ļoti sīku vielas daļiņu sablīvēšanās šķidrumā.
mikromonofons Mikrofons, kura membrānai ir ļoti asa rezonanses spēja, kādēļ tas uztver tikai noteiktus tam pieskaņotus trokšņus.
objektmikrometrs Mikrometrs ar ļoti smalkām (mikroskopiskām) iedaļām uz skalas (parasti stikla), ko nolasa novietojot uz mikroskopa galdiņa blakus pētāmajam objektam.
kautrā mimoza mimozu suga ("Mimosa pudica") ar ļoti jutīgām lapām, kas no pieskāriena sakļaujas un noliecas (aizsargreakcija pret stiprām tropu lietusgāzēm)
stanciēnits Minerāla retinita pasuga melnā krāsā, ļoti trausls, praktiski gandrīz nesatur dzintarskābi.
talks minerāls ar ļoti mazu cietību, hidratizēts magnija silikāts Mg~3~Si~4~O~10~(H)~2~; izmanto par izejvielu silikātrūpniecībā, parfimērijas, papīra, gumijas rūpniecībā, medicīnā, par izolācijas un ugunsizturīgu materiālu
žadeīts Minerāls no ābolu līdz smaragdu zaļai krāsai, no malām caurspīdīgs, ārējā izskatā ļoti līdzīgs nefrītam, optiskās īpašībās un skaldnības veidā ļoti tuvs augītiem; jadeīts.
jadeīts Minerāls no ābolu līdz smaragdu zaļai krāsai, no malām caurspīdīgs, ārējā izskatā ļoti līdzīgs nefrītam, optiskās īpašībās un skaldnības veidā ļoti tuvs augītiem.
hialīts Minerāls, bezkrāsains opāls, kas sastāv no ļoti smalkiem šķiedrveida kristāliem.
kallaīts Minerāls, satur alumīniu un fosforu ar vara dzelzs piemaisījumiem, kristalizējas triklīnā singonijā, tomēr kristāli ļoti reti, bet parasti tas atrodams blīvās nierveidīgās masās vai stalaktītos.
ceolīti Minerālu grupa, sārmu un sārmzemju metālu hidroalumosilikāti ar ļoti lielām sorbcijas un jonu apmaiņas spējām.
evolutīvais ātrums minimālais gaisakuģa ātrums, ar kuru tas var izpildīt minimālos manevrus; nemanevra lidmašīnām svarīgs paceļoties, nosēžoties un aizejot uz otro riņķi
zvērot Mirdzēt, spīdēt, paužot ļoti spēcīgas, parasti negatīvas, jūtas, psihisku stāvokli (par acīm, skatienu).
atmirdzēt Mirdzoši atspoguļoties (kur).
atmirgot Mirgojoši atspoguļoties (kur).
eikalipts Miršu dzimtas ģints ("Eucalyptus"), ļoti liels mūžzaļš tropu koks, kura lapas satur ēteriskās eļļas, ap 200 sugas, dažas sugas mēdz audzēt kā dekoratīvus telpaugus.
namčuvangdan Mistiska tibetiešu formula (tibetiešu - desmit spēku valdnieks), kas sastāv no alfabēta zilbēm un simboliskām zīmēm - mistiska monogramma un ļoti spēcīgs amulets.
trejdeviņi Mitoloģijā, folklorā - mistisks skaitlis trīsreiz deviņi; arī ļoti daudz.
samitrināt Mitrinot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, mitrs.
piemirkt Mitruma kļūt ļoti slapjam, staignam (piemēram, par ceļu, zemi).
minimode Mode, kurai ir raksturīgas ļoti īsas kleitas, ļoti īsi svārki, mēteļi; mini mode.
mini mode mode, kurai ir raksturīgas ļoti īsas kleitas, ļoti īsi svārki, mēteļi; minimode
mokains Moku pilns, ļoti grūts.
Ahugulaps Mongoļu mitoloģijā - pirmais svētais laikmets, kad visi cilvēki bija labi un tikumīgi un dzīvoja ļoti ilgu mūžu.
monstrozs Monstrāls - monstram līdzīgs, briesmīgs bailes uzdzenošs; ļoti varens, milzīgs.
monstrāls Monstram līdzīgs, briesmīgs bailes uzdzenošs; ļoti varens, milzīgs; monstrozs.
daudzziedainās starenes multiflora jeb linoides, ļoti rets augs, 2-5 cm garumā, pliku, tievu, plati dakšējādi starainu stublāju, sīkiem, baltiem ziediem
starptautiskā Krišnas apziņas biedrība mūsdienu hinduistu bhakti kults, kas ir ļoti izplatīts Eiropā un Amerikā, ticīgie dzeltenās drānās un noskūtām galvām dzied mantru "Harē Krišna", kas ļauj viņiem sasniegt ekstātisku vienotību ar Dievu
idžma Musulmaņu kopienas kopīgs viedoklis; tas ir ļoti nozīmīgs islāmiskās likumdošanas princips.
zvanars Mutes varonis; kas daudz un ļoti skaļi runā.
koma Mūzikas akustikā ļoti mazs intervāls, ko dzirde tikko var uztvert.
vivace mūzikas termins: dzīvi, dzīvības pilns; ļoti ātra tempa apzīmējums; starp "allegro" un "presto"
pianissimo Mūzikas termins: ļoti klusi.
santalkoks Mūžzaļš santalu dzimtas pusparazītisks koks ("Santalum album") ar ļoti smaržīgu koksni; baltais santals.
sālsvirza Nagleņziežu dzimtas augu ģints, brīvām kauslapām, ļoti biezām, gaļīgām lapām 4 rindās.
jodnatrijs NaJ, balts kristālisks pulveris, ļoti higroskopisks.
kaulīnija Najādu dzimtas ģints ("Caulinia"), maigi, trausli, ūdenī iegrimuši viengadīgi augi, lapas šauri lineāras, ar sīkzobainu malu, īsu maksti un austiņām, 45 sugas, Latvijā 2 sugas, abas aizsargājamas un ļoti reti sastopamas.
peļauši Naktssikspārņi - sikspārņu dzimtas ģints, ķermeņa garums - 3,5-8,5 cm, spārni plati un strupi, ausis vidēji lielas, entomofāgi, \~80 sugu, Latvijā 5 sugas, kas ir retas vai ļoti retas, visas aizsargājamas.
Naterera naktssikspārnis naktssikspārņu suga ("Myotis nattereri"), no citiem sikspārņiem atšķiras ar ļoti garām ausīm (16-20 mm), Latvijā aizsargājams, zināmas 4 ziemošanas vietas (smilšakmens alās Līgatnē un Svētciemā, dolomīta alā pie Cēsīm un mitrā pagrabā Gaujienā)
smaržīgā naktsvijole naktsvijoļu suga ("Platanthera bifolia", arī "Orchis bifolius"), daudzgadīgs lakstaugs ar veselu, olveidīgu gumu, stublājs dzeltenzaļš, līdz 60 cm augsts, ziedi balti, nedaudz iezaļgani, ļoti smaržīgi
voltižērs Napoleona I laikos Francijā karavīrs, kas bija izrādījies visur ļoti izveicīgs un derēja tikpat kājniekos, kā jātniekos.
lomka Narkomānu abstinences sindroms - ļoti izteikts, sāpīgs, mokošs diskomforts, kas iestājas, ja netiek saņemta kārtējā narkotiku deva.
lielā nāra nāru suga ("Nājas mājor"), Latvijā sastopams divmāju augs ar dzeloņainu, stīvu un ļoti zarainu stublāju
badenāties Neatļauties (ko) lietot, patērēt pietiekamā daudzumā; būt ļoti taupīgam; skopoties.
badinēties Neatļauties (ko) lietot, patērēt pietiekamā daudzumā; būt ļoti taupīgam; skopoties.
kā no gaisa necerēti, negaitīti, pēkšņi; ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem
iecienāt Nedaudz, ļoti pieticīgi pacienāt.
nomērdēt Nedodot barību vai dodot to nepietiekamā daudzumā, panākt, ka ļoti novājē, arī aiziet bojā.
badoties Neēst vai ēst ļoti maz (ilgāku laiku); ciest badu.
sagorīties negaidīti spēcīgi grozīties, gorīties šurpu turpu, stipri sagrīļoties
bālā negailene negaileņu suga ("Hygrophoropsis pallida"), sastopama ļoti reti egļu mežos, mitrās vietās, sfagnos
citronāts Negatavas un tāpēc zaļas, ļoti biezas citronaugu mizas, ietaisītas ar cukuru.
sukāda Negatavas un tāpēc zaļas, ļoti biezas citronaugu mizas, ietaisītas ar cukuru.
pagāzt Neilgu laiku ļoti stipri līt.
paviesuļot Neilgu laiku pūst ļoti spēcīgam vējam.
padīdīties Neilgu laiku, mazliet dīdīties; arī padraiskuļoties.
pagozīties Neilgu laiku, mazliet sauļoties.
pasauļoties Neilgu laiku, mazliet sauļoties.
paspoguļoties Neilgu laiku, mazliet spoguļoties.
paveseļoties Neilgu laiku, mazliet veseļoties.
magnetārs Neitronu zvaigzne ar ļoti spēcīgu magnētisko lauku.
immēnss Neizmērojams, milzīgs, ļoti liels.
nekonvencionālā medicīna nekārtnā, netradicionālā medicīna, kas nepakļaujas zinātniskās medicīnas likumiem, bet ir ļoti sena (piemēram, homeopātija, iridoloģija)
kremēšana Nelaiķa mirstīgo atlieku sadedzināšana; zārks tiek sadedzināts ļoti karstā gaisā, tādējādi mirušā ķermenis nenonāk saskarsmē ar atklātu uguni; ķermeņa pelni tiek atsijāti no zārka pelniem un ievietoti urnā.
gulēt virsū (naudai) nelaist apgrozībā (naudu); būt ļoti skopam un neizdot naudu
gulēt virsū naudai nelaist apgrozībā naudu; būt ļoti skopam un neizdot naudu
kontroltalons Neliela papīra lapiņa ar ļoti īsu grāmatas aprakstu, šifru, inventāra numuru un dažām citām atzīmēm, ko izraksta katram grāmatas eksemplāram bibliotēkas fondu pārbaudei.
ragades Nelielas, ļoti sāpīgas plaisas, gk. krūtsgalu, lūpu, tūpļa ādā.
spilvenaugi Nelieli augi, kam ir īsi, ļoti sazaroti dzinumi un kas, parasti piekļāvušies pie substrāta, veido blīvas kopas.
buksuss Neliels, mūžzaļš dienvidzemju koks ar ļoti cietu koksni.
draņķis Nelietis (par cilvēku); ļoti slikts, nepatīkams (par dzīvniekiem).
honkēnijas Neļķu dzimtas ģints ("Honckenya"), un vienīgā suga ("Honckenia peploides syn. Ammodenia peploides"), ļoti polimorfa ar daudzām pasugām, izplatīta jūru piekrastēs, Latvijā ne visai bieži, 10-25 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar sulīgu stublāju un lapām.
vakārija Neļķu dzimtas ģints ("Vaccaria"), viengadīgs lakstaugs ar rožainiem ziediem skrajās vairogveida ziedkopās, ļoti vērtīgs lopbarības augs, 1 suga.
mucā audzis, pa spundi barots nemācīts, neaudzināts, ar ļoti šauru redzesloku; neattapīgs
jādīties Nemierīgi izturēties, draiskuļoties, arī plosīties (parasti skaļi, trokšņaini), ālēties.
lāzerēties Nemierīgi izturēties, kustēties, draiskuļoties (aizskarot citam citu); niekoties.
dīdelnieks Nemierīgs, ļoti kustīgs, dzīvs, parasti bērns; dīdoņa.
trasa Nemierīgs, ļoti kustīgs, viegli uzbudināms cilvēks.
izskatīt acis no pieres nemitīgi, ilgi kur skatīties, kādu ļoti gaidot, ko meklējot
hemahroze Nenormāls vai ļoti izteikts asins sarkanums.
kā izdzīts neparastā laikā (ļoti vēlu vai agri) ieradies
gigants Neparasti liela būtne; ļoti liela auguma cilvēks; arī milzis.
pasakains neparasti skaists, arī ļoti labs – kā nācis no pasakas
teiksmains neparasti skaists, arī ļoti labs, stiprs; pasakains (1); arī [fantastisks]{n:1} (2)
brīnišķīgs neparasti skaists, jauks; tāds, kas ļoti valdzina, sajūsmina
brīnumaini Neparasti un ļoti skaisti, jauki.
brīnum Neparasti, sevišķi, ļoti.
brīnumaini Neparasti, sevišķi, ļoti.
burvis Neparasts, ļoti iedarbīgs.
Brauna kustība nepārtraukta, haotiska ļoti sīku (mikroskopisku) daļiņu kustība, kas novērojama šķidrumos un gāzēs, to izraisa vides (šķidruma, gāzes) molekulu triecieni pret novērojamo daļiņu
ik brīdi nepārtraukti vai pēc ļoti īsiem pārtraukumiem
pusvārds Nepilns vārds; nepilnīgi, ļoti īsi, koncentrēti izteikta doma.
amplis Nerātns cilvēks, ļoti nemierīgs zirgs; tāds, kas savu darbu paveic ātri un slikti, pavirši; sprukstiņš, vientiesis.
nomērdēt Nesaņemot barību pietiekamā daudzumā, ļoti novājēt.
nomērēt Nesaņemot barību pietiekamā daudzumā, ļoti novājēt.
olimpiskais miers nesatricināms miers, ļoti liela nosvērtība, savaldība
karsta putra nesavaldīgs, neapdomīgs, ļoti straujš cilvēks
atēnoties Neskaidri atspoguļoties; mest ēnu.
ļimbāties Nespēkā grīļoties.
ļurgāties Nespēkā grīļoties.
apmaldīties trijās priedēs nespēt izprast, atrisināt ko ļoti vienkāršu
šķeterēt Nestabili, nedroši iet, grīļoties.
šķetināt Nestabili, nedroši iet, grīļoties.
trums Netikums; ļoti negatīva parādība (parasti sabiedrībā).
savazāt Neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru, neizskatīgu.
gražoties Nevajadzīgi tiepties, arī būt ļoti izvēlīgam, kaprīzam.
mikropretestība Nevardarbīgā pretestība, ko veic atsevišķi cilvēki vai ļoti nelielas, bieži vien pagaidu grupas.
nenodzerties Nevarēt beigt dzert (par ko ļoti garšīgu vai lielā daudzumā).
nenoēsties Nevarēt beigt ēst (par ko ļoti garšīgu vai lielā daudzumā).
nenoskatīties Nevarēt beigt skatīties (par ko ļoti skaistu vai interesantu).
damēgt Nevēlami ietekmēt (par ļoti smagu darbu).
kā vasks neveselīgi dzeltens; ļoti bāls
pakūleņot Nevienādā gaitā, krītot un ceļoties, pavirzīties.
kūleņoties Nevienādā gaitā, krītot un ceļoties, virzīties; kūleņot (2).
kūleņot Nevienādā gaitā, krītot un ceļoties, virzīties.
oreols Neviendabīgs nomelnējums uz fotonegatīva ap spožu vai ļoti kontrastainu objektu attēliem.
dzert (arī sūkt) asinis nežēlīgi ekspluatēt; izturēties ļoti nežēlīgi
sūkt asinis nežēlīgi ekspluatēt; izturēties ļoti nežēlīgi
krāšņs Niansēts, spilgts, ļoti patīkams (par krāsu, skaņu).
no dieva žēlastības no dabas, ar izcilām spējām, ļoti talantīgs
kā reizesrēķins no galvas, ļoti labi (biežāk zināt)
no nekā no kā ļoti niecīga, no sīkuma
kokvilnas troses no kokvilnas diegiem savītas troses, kas var būt cieta un mīksta vijuma, pēdējās ļoti noderīgas šotīm
rupjš kā pelavu maiss no ļoti rupjas, mazvērtīgas šķiedras austs
rupjš kā maiss no ļoti rupjas, mazvērtīgas šķiedras austs
no mūža laika no ļoti seniem laikiem
no mēra laikiem no ļoti seniem laikiem
vētras buras no ļoti stipra, bieza auduma šūtas neliela laukuma buras, kuras lieto vētras laikā, kad parastās buras vairs nelīdz rēvēt
no (paša) degungala (arī deguna gala, deguna, (pašas) deguna priekšas) no tuvienes; ļoti veikli, negaidīti
no (paša) deguna (arī degungala, deguna gala, (pašas) deguna priekšas) no tuvienes; ļoti veikli, negaidīti
no (paša) deguna gala (arī degungala, deguna, (pašas) deguna priekšas) no tuvienes; ļoti veikli, negaidīti
noapaļināties Noapaļoties.
nobailēties Nobaiļoties.
postīt Nodarīt lielus zaudējumus (kam), ļoti nevēlami iedarboties (uz ko) - par parādībām dabā, vidi, vielām u. tml.
ielikt kloķi nodarīt pāri, ar savu rīcību tīši kaitēt, nodarīt ko ļoti nepatīkamu kādam, pārāk nostrādināt kādu
krist Nodoties (kam), ļoti aizrauties (ar kaut ko), iemīlēties (kādā).
nosašķeterēties Nogrīļoties (īsu brīdi).
aizgulēties Nogulēt ilgāk, nekā nodomāts vai parasts; laikā nepamostoties, nepieceļoties, nokavēt, nepaspēt.
nosašvārbāties Noguļoties (īsu brīdi).
likt nazi pie rīkles nokaut, nogalināt; draudēt iznīcināt, censties panākt, lai kāds nokļūtu ļoti bīstamā situācijā, bezizejas stāvoklī
novizēt Noklāties ar ļoti plānu ledus kārtu.
novizuļot Noklāties ar ļoti plānu ledus kārtu.
sablamēties Nokļūt, parasti ļoti, neērtā stāvoklī (parādot savu nezināšanu, nevarību vai nespēju).
nokrepečoties Nokrepuļoties.
smidzenis Nokrišņi ļoti sīku pilienu veidā.
nosmiģelēt Nolīt ļoti smalkiem pilieniem.
līzholderi Nomnieki Anglijā, kas uz neilgu laiku nomāja zemi no muižniekiem (lend-lordiem) ar ļoti grūtiem noteikumiem; nomas termiņš un noteikumi bija pilnīgi atkarīgi no zemes īpašnieka gribas; līzholderus bija vieglāk padzīt no zemes nekā zemi mantojumā saņēmušos nomniekus - koplholderus; liz-holderi radās 13. gs. beigās, vietām pastāvēja vēl 19. gs.
izkratīt dvēseli pa muti nomocīties, braucot pa sliktu ceļu, kad transportlīdzeklis ļoti kratās
nosakamāties Nomocīties, ļoti nopūlēties.
nogrimt purvā Nonākt ļoti grūtos apstākļos, arī aiziet bojā.
sanīsties Nonākt, parasti ļoti, naidīgās attiecībās (ar kādu).
skrandains Noplīsis, ļoti novalkāts (par apģērba gabalu).
skrandas Noplīsis, ļoti novalkāts apģērba gabals.
kā Norāda uz darbības, stāvokļa izpausmes augstu intensitāti; cik ļoti.
super norāda uz īpašību ļoti augstā pakāpē, ļoti
pa vienam norāda uz kā skaitu, secību; ļoti daudzi
tik tikko Norāda uz ļoti neintensīvu, nerezultatīvu darbību, stāvokļa izpausmi.
sīk- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā ļoti mazo izmēru, apjomu.
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (cilvēks) ir nonācis ļoti grūtos apstākļos.
klāt Norāda uz stāvokli, kad virzoties (kas) tiek sasniegts, norāda uz stāvokli, kad virzoties piekļūst (kam) ļoti tuvu.
sa- Norāda, ka (kāda) darbības rezultātā apģērbs, apavi, arī ķermeņa daļas kļūst, parasti ļoti, viscaur, netīras, arī traipāmas, slapjas.
sa- Norāda, ka (kas) tiek padarīts, kļūst, parasti ļoti, viscaur netīrs, arī traipains.
tūlīt Norāda, ka (kas) vietas secībā ir, atrodas ļoti tuvu (kam); tūliņ (2).
tūliņ Norāda, ka (kas) vietas secībā ir, atrodas ļoti tuvu (kam); tūlīt (2).
nosmieties Norāda, ka (par ko) ir ļoti jāsmejas.
stāvus Norāda, ka īpašība, pazīme izpaužas pastiprināti, augstā pakāpē; ļoti.
pie Norāda, ka kas atrodas, veic kādu darbību, ir novietots, novietojies cits citam cieši blakus, ļoti tuvu, ka ko novieto citu pie cita, ļoti tuvu.
pagalam Norāda, ka norise izpaužas ļoti spēcīgi, intensīvi; pavisam (1); ļoti.
makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti lielu, raksturīga kam ļoti lielam.
mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti mazu, raksturīga kam ļoti mazam.
mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aptver ļoti mazu skaitu, apjomu, noris, pastāv ļoti mazā teritorijā, telpā.
blakus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas kam ļoti tuvu, līdzās, ir pats tuvākais.
sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz ko ļoti mazu.
makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti liels.
sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti mazs, nesasniedz parasto izmēru, aplamu.
mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti mazs.
mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kā ļoti maza izzināšanu, apstrādi.
makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar kā ļoti liela izzināšanu, apstrādi.
miljon- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst (parasti aptuveni) miljons vai vairāki miljoni sastāvdaļu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā ir ļoti daudz vai ka to rada ļoti daudzi.
ultra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai, pazīmei ir ļoti, neparasti augsta, arī galēja pakāpe.
maksimāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir ļoti liela, arī vislielākā (skaitliskā) vērtība.
minimāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir ļoti maza, arī vismazākā (skaitliskā) vērtība.
koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam mūzikas instrumentam ir kvalitatīva konstrukcija, plašs diapazons, ļoti labs skanējums.
plūdi Norise, kurā (kas, parasti nevēlams) rodas ļoti lielā daudzumā; ļoti intensīva (kā, parasti nevēlama) norise.
trakot Norisēt ļoti spraigi, intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); ļoti spēcīgi pukstēt (par sirdi).
Ampēra teorēma nosaka, ka ļoti plāna, plakana magnēta magnētiskais lauks ir ekvivalents tādas lineāras strāvas magnētiskajam laukam, kura plūst pa magnētu ierobežojušo kontūru
nosacepināties Nosauļoties.
nosadedzināties Nosauļoties.
nosasauļāties Nosauļoties.
nosaulēties Nosauļoties.
saskumdināt Noskumdināt, parasti ļoti.
saskumt Noskumt, parasti ļoti.
saķerēt nosmulēties, kļūt ļoti netīram
mednieku stāsts nostāsts, kurā ir ļoti daudz pārspīlējumu
saspeķot Notraipīt ar ko taukainu, parasti ļoti, viscaur.
piešmucēt Notraipīt, padarīt ļoti netīru.
saķēpāt Notraipīt, parasti ļoti.
nopurdelēties Notraipīties ar izdalījumiem no deguna; nopurduļoties.
sasmulēties Notraipīties, noziesties, parasti ļoti, viscaur.
notuntulēties Notuntuļoties (1).
notuntulēties Notuntuļoties (2).
novazāt Novalkāt, nolietot tā, ka kļūst ļoti netīrs, neizskatīgs; arī padarīt netīru, notraipīt.
savecot Novecot, parasti ļoti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); savecēt.
savecēt Novecot, parasti ļoti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); savecot.
sabāzt Novietot, savirzīt ļoti tuvu citu pie cita.
zivs acs objektīvs objektīvs ar ļoti platu leņķi (līdz 180°); var ietvert kadrā lielu telpas daļu
gjurza Odžu dzimtas suga, līdz 1,6 m gara čūska, ļoti indīga, sastopama Ziemeļāfrikā, Āzijas dienvidrietumu daļā.
aktīvās ogles oglekļa adsorbents ar porainu struktūru, kas labi absorbē organiskās vielas, bet slikti amonjaku un ūdeni; izgatavo no pārogļotiem organiskiem, oglekli saturošiem materiāliem (koksnes, akmeņoglēm, riekstu čaumalām u. c.), tos aktivējot ar pārkarsētu ūdens tvaiku, CO~2~, cinka hlorīdu u. c. sāļiem
sērogleklis Oglekļa un sēra savienojums, kas sastāv no viena oglekļa atoma un diviem sēra atomiem - bezkrāsains, ļoti indīgs šķidrums.
ciānskābe Ogļskābes nitrils, bezkrāsas šķidrums vai gāze, brīvā veidā ļoti nestabila, polimerizējas.
ceropēgija Oleandru dzimtas ģints ("Ceropegia"), kas veido ļoti sarežģītus ziedus.
difrakcijas režģis optiska ierīce gaismas spektra iegūšanai, izmantojot difrakcijas parādību; parasti veido no ļoti daudzām paralēlām līnijām, kas ar dimanta griezni iegravētas stiklā, pulētā metālā vai uzputinātā alumīnija slānī
dzēšamais optiskais disks optisks disks, kurā datus var pārvietot, mainīt un nodzēst tāpat kā magnētiskajā diskā; šo disku atmiņas ietilpība sasniedz 1 gigabaitu; izmanto, ja nepieciešams saglabāt ļoti lielu papildinformācijas apjomu
dzimumgatavība Organisma attīstības pakāpe, kurā tas spēj radīt apaugļoties spējīgas dzimumšūnas un dot pēcnācējus.
eiribiontie organismi organismi, kas piemēroti eksistencei vidē, kuras faktoriem var būt ļoti dažāda vērtība; sugas ar plašu ekoloģisko valenci
halofobi Organismi, kas spēj dzīvot tikai saldūdenī vai ūdenī ar ļoti mazu sāls daudzumu, piem., dēles, saldūdens zivis u. c.
pantofāgs organisms, kas spēj baroties ar ļoti daudzveidīgu barību; visēdājs dzīvnieks
brīvtīkls Organizācijas datoru tīkls, kas nodrošina bezmaksas vai ļoti lētu pieeju interneta tīklam.
mušu ofrīda orhideju dzimtas suga (“Ophrys insectifera syn. Ophrys muscifera”), Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama, aug pārpurvotos priežu mežos, kaļķainos zāļu purvos un purvainās pļavās
Mindanao Otrā lielākā sala (aiz Lusonas) Filipīnu arhipelāgā, platība - 94600 kvadrātkilometru, krasta līnija ļoti izrobota, daudz līču, pussalu, augstākā virsotne - 2954 m (Filipīnu augstākā virsotne - darbīgs vulkāns).
stāvovācijas Ovācijas publikai pieceļoties un stāvot kājās.
ozolpiepis Ozolu piepe; ļoti cieta piepe.
pabeserēties Paārstēties, paveseļoties.
pavējoties Paaušoties, padraiskuļoties.
apsildīt nagus pabūt kaut kur ļoti īsu laiku, nepagūstot aprast, iedzīvoties
izkāpt Paceļoties uz augšu, izvirzīties, iznākt (no pārējā apģērba) - par apģērba daļām.
aizslieties Paceļoties, izstiepjoties aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā).
aplaimot Padarīt laimīgu; ļoti iepriecināt.
izbojāt Padarīt ļoti neglītu, nepatīkamu.
piecūkot Padarīt ļoti nekārtīgu.
piemēslot Padarīt ļoti netīru (ar atkritumiem, netīrumiem, grīdu, telpu, apkārtni).
piedzīvot Padarīt ļoti netīru, arī nekārtīgu (telpu, grīdu).
piemēslot Padarīt ļoti netīru, ļoti notraipīt ar mēsliem (parasti par dzīvniekiem).
piecūkot Padarīt ļoti netīru, neizmantojamu (piemēram, telpu, apkārtni).
piegānīt Padarīt ļoti netīru, neizmantojamu (piemēram, telpu, apkārtni).
pieķērnāt Padarīt ļoti netīru; pieķēpāt.
pieķempāt Padarīt ļoti netīru.
pieķēpāt Padarīt ļoti netīru.
izmērcēt Padarīt ļoti slapju.
sabojāt Padarīt neveselu (ķermeņa daļu), ievērojami pavājināt (tās) funkcijas; ļoti pasliktināt (veselību).
pārspilgtināt Padarīt pārāk spilgtu; arī padarīt ļoti spilgtu.
sasmērēties Padarīt sevi, parasti ļoti, viscaur, netīru.
novienādot Padarīt vienādu vai ļoti līdzīgu.
sasīcināt Padarīt, parasti ļoti, maznozīmīgu.
sasīcināt Padarīt, parasti ļoti, sīku, mazu.
sasprindzināt Padarīt, parasti ļoti, spraigu (piemēram, norisi, stāvokli).
savārtīt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru, traipainu, parasti vārtot vai vārtoties pa zemi, nometot zemē.
sasmērēt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru.
sasmulēt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru.
saveldzēt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, valgu; arī samitrināt.
pažaburēties Padraiskuļoties, paālēties; paniekoties.
paviegloties Padraiskuļoties, paaušoties.
padračāties Padraiskuļoties; patrokšņot.
padračoties Padraiskuļoties; patrokšņot.
padraiskoties Padraiskuļoties.
paplosīties Padraiskuļoties.
labēties Pakāpeniski kļūt veselam; veseļoties.
salumēties Paklupt, sagrīļoties.
salumt Paklupt, sagrīļoties.
izkarsēt Pakļaut karstuma iedarbībai (ķermeni, tā daļas) tā, ka kļūst ļoti karsti.
nospiest pie zemes pakļaut savai varai, apspiest, panākt, lai kāds nokļūst ļoti nevēlamā stāvoklī
cepties pakļaut sevi saules starojuma iedarbībai; sauļoties
drievelēt Palaidņoties, draiskuļoties.
noskrējiens Palēnināta lidmašīnas kustība pa skrejceļu līdz pilnīgai apstājai nosēžoties vai pēc ieskrējiena pārtraukšanas paceļoties.
ģilbināt Palīdzēt atveseļoties.
maksimalizēt Palielināt līdz ļoti lielam, arī vislielākajam.
nopaļāt Paļājot novērtēt (kādu, ko) par ļoti sliktu, nenozīmīgu, nederīgu; nopelt.
biprizma Pamatnēm kopā saliktas (sacementētas) prizmas ar ļoti mazu refrakcijas leņķi.
izkresināties Pamazām, lēnām atveseļoties (bez ārsta palīdzības).
izkrezināties Pamazām, lēnām atveseļoties (bez ārsta palīdzības).
kresināties Pamazām, lēnām atveseļoties (bez ārsta palīdzības).
minimalizēt Pamazināt līdz ļoti mazam, arī vismazākajam.
pampuļāties Pampaļāties - ļoti silti saģērbties, satīties.
melnināt Panākt (parasti krāsojot), ka (kas) kļūst melns vai ļoti tumšs.
izdrebināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ilgāku laiku, ļoti dreb.
novārdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti nogurst, arī kļūst vārgs, nespēcīgs.
samīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst, parasti ļoti, gļēvs, vājš, padevīgs.
sadeldēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst, parasti ļoti, vārgs, vājš, ļoti novājē, arī zaudē garīgos spēkus.
satrakot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk nesavaldīgi izturēties, rīkoties; satracināt.
satracināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk nesavaldīgi izturēties, tīkoties.
uztracināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks), parasti pēkšņi, ļoti uzbudinās.
uztracināt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks), parasti pēkšņi, ļoti uzbudinās, sāk trakot u. tml.
satriekt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās ļoti spēcīgs psihisks pārdzīvojums.
mocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās psihiskas ciešanas, arī ļoti nepatīkams pārdzīvojums; panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst grūta, arī ļoti nepatīkama situācijā.
spīdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās psihiskas ciešanas, arī ļoti nepatīkams pārdzīvojums; panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst grūtā, arī ļoti nevēlamā situācijā; mocīt (2).
sakutināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) sāk, parasti ļoti, kutēt; panākt, būt par cēloni, ka (ķermeņa daļa) sāk, parasti ļoti, kutēt.
sasaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst, parasti ļoti, bikls, nebrīvs, ka (kādam) zūd nepiespiestība, atraisītība.
sajautrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst, parasti ļoti, jautrs.
sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst, parasti ļoti, nebrīvs (savas darbības, izturēšanās veidā).
iedzīt spīlēs panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk ļoti spiedīgos apstākļos, arī bezizejas stāvoklī
iedzīt (kā) spīlēs panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk ļoti spiedīgos apstākļos, arī bezizejas stāvoklī
nomocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), ilgāku laiku pārvarot grūtības (ko darot, atrodoties kādā stāvoklī), ļoti nogurst, zaudē spēkus, arī cieš mokas.
sasārtot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti seja, tās daļas) kļūst, parasti ļoti, sārts.
samulsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, arī darbība) kļūst, parasti ļoti, nenoteikts, neskaidrs, nedrošs.
sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, psihes īpašība) kļūst ļoti spēcīgs, intensīvs, spilgti izpaužas.
kliedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, tumsa, aukstums, skaņas) zūd, beidz izplatīties vai ļoti samazinās.
pārpildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemetām, trauks) ir pārāk pilns, arī ļoti pilns (ar ko).
svētīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst ļoti noderīgs, arī labvēlīgs.
piesmaržināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst ļoti smaržīgs.
nomelnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst melns vai ļoti tumšs.
sagānīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, neglīts, nepieņemams; panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, zaudē savu nozīmīgumu, vērtību.
sasārtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, sārts.
saspilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, spilgts (2).
sairdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur irdens.
sadubļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, dubļains.
saduļķot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, duļķains.
sadūņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, dūņains.
samiklināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, mikls.
sataukot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, taukains.
sazilināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, zils vai zilgans.
ņirbināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ņirb (2); ļoti ātri kustināt.
sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (mākslas darba elements, tā izraisītais iespaids) kļūst ļoti spēcīgs, spilgts.
sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā) sasniedz ļoti augstu pakāpi, spēcīgi izpaužas.
uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, zeme, ceļš, arī platība) kļūst, parasti ļoti, nelīdzens, bedrains u. tml.
izdrebināt Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) ilgāku laiku, ļoti dreb.
noslāpēt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa) kļūst ļoti vāji dzirdama, nedzirdama.
plēst (arī raut) pušu (arī uz pusēm) panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darba, pienākumu
raut (arī plēst) uz pusēm (arī pušu) panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darbu, pienākumu
raut (arī plēst) pušu (arī uz pusēm) panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darbu, pienākumu
saspilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst, parasti ļoti, spilgts (1).
pārpildīt Panākt, ka (piemēram, tirgus, veikals) ir ļoti bagātīgi apgādāts (ar ko).
likt nazi (arī dunci) pie rīkles (arī kakla), arī ķerties ar nazi (arī dunci) pie rīkles (arī kakla) Panākt, ka kāds nokļūst ļoti bīstamā situācijā, bezizejas stāvoklī.
izmērdēt Panākt, ka ļoti novājē, ļoti izsalkst, arī aiziet bojā (bez barības vai ar nepietiekamu barību).
nogremdēt Panākt, ka pilnīgi nonāk ļoti sliktā stāvoklī.
tīks Panātru rindas verbēnu dzimtas suga ("Tectona grandis"), koks ar ļoti blīvu, cietu koksni; tīkkoks; tiek dēvēts arī par Indijas ozolu.
tīkkoks Panātru rindas verbēnu dzimtas suga ("Tectona grandis"), koks ar ļoti blīvu, cietu koksni; tīks.
psilofīti Paparžaugu grupas nodalījums ("Psilophyta"), ļoti seni fosili augi ar dakšveidīgi zarotu stumbru, bez saknēm, reizumis arī bez lapām.
rafinieris Papīra ražošanā - mašīna, ar ko ļoti smalki sasmalcina koksnes masu.
cietpape Papīra rūpniecībā plāna, bet ļoti cieta, no šķiedras izgatavota dzeltenbrūna pape ar spīdīgi gludu virsmu.
piropapīrs Papīrs, kas satur nitrocelulozi un tādēļ aizdedzināts sadeg ļoti ātri un bez dūmiem, lieto uguņošanas ierīču aizdedzināšanai.
kā lelle par ļoti skaistu sievieti
moments Parādība vai tās daļa, kas ir tā fiksēta, ka to var nosacīti uzskatīt par nemainīgu laikā; ļoti īss laika sprīdis; mirklis; acumirklis.
pavadonis Parādība, iezīme, kas ir (ar ko) cieši saistīta, ir (kam) ļoti raksturīga.
pabāzt zem deguna parādīt ļoti tuvu
uzmirdzēt Parādīties spilgtam (parasti par krāsu), ļoti izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu.
atplaukt Parādīties, izpausties, arī atspoguļoties (sejā) - par jūtām, piemēram, par prieku.
pāri galvai pārāk daudz (parasti darba); ļoti lielā mērā, pilnīgi
pārlasīties Pārāk daudz lasot (piemēram, grāmatas), nogurt; ļoti daudz lasot (ko), pārāk ietekmēties (no tā).
pārsmieties Pārāk daudz smieties; ļoti izsmieties.
pārcepties Pārāk ilgi pakļaut savu ķermeni saules iedarbībai; pārsauļoties.
pārraibināt Pārāk izraibināt; arī ļoti izraibināt.
kā ola pārāk jūtīgs; ļoti vārīgs
pārraibs Pārāk raibs; arī ļoti raibs.
pārspilgts Pārāk spilgts; arī ļoti spilgts.
riemenes Parastā saldsaknīte ("Polypodium vulgare"), satopama lapu un skuju koku mežos pie koku stumbriem, arī uz mūriem, klintīs un citur augošas papardes ar ļoti smalki sadalītām vēdekļa lapiņām un senāk ārstniecībā pret klepu lietotu saknāju.
tveicīgs Parasti ar "būt", "kļūt", "tikt", "tapt" formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar ļoti augstu gaisa temperatūru.
pāršpļaut Parasti savienojumā "nevarēt pār lūpu pāršpļaut" - būt ļoti nogurušam.
rokasstiepiens Parasti savienojumā "rokasstiepiena attālumā": norāda uz ļoti nelielu attālumu.
traks Parasti savienojumā ar "būt" formām apzīmē ļoti nevēlamu, arī bezjēdzīgu stāvokli.
stulbs Parasti savienojumā ar "būt", "iznākt" formām apzīmē ļoti nepatīkamu, nevēlamu stāvokli.
beigties Parasti savienojumā ar "nost": ļoti mocīties, būt tuvu nāvei, iet bojā (par dzīvnieku).
sabeigt Parasti savienojumā ar "sevi": intensīvi, arī ilgāku laiku ko darot, arī pārdzīvojot, izraisīt (sev) ļoti nevēlamu fizisku vai psihisku stāvokli.
neatminams Parasti savienojumos "kopš neatminamiem laikiem", "no neatminamiem laikiem", "neatminamos laikos": ļoti sens.
neminams Parasti savienojumos "kopš neminamiem laikiem", "no neminamiem laikiem", "neminamos laikos"; ļoti sens; neatminams (3).
izmocīta dvēsele pārdzīvojumos ļoti novājināti garīgie spēki, nogurdināta psihe
brīnums pārdzīvojums, kas saistīts ar ļoti lielu, pārsteigumu, izbrīnu; ļoti liels pārsteigums
iet caur uguni un ūdeni, arī iet ugunī un ūdenī pārdzīvot ļoti lielas un dažādas grūtības
iet caur uguni un ūdeni, arī iet ugunī (un ūdenī) pārdzīvot ļoti lielas un dažādas grūtības
versmot Pārdzīvot ļoti spēcīgu, arī aizrautīgu, dedzīgu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli; būt šāda psihiska stāvokļa ietekmē.
sajusties Pārdzīvot sevī (kādas jūtas), parasti ļoti.
iziet caur uguni un ūdeni pārdzīvot un izturēt ļoti lielas un dažādas grūtības
plīst (vai) pušu pārdzīvot, izjust ko ļoti spēcīgi
mocīties Pārdzīvot, pieredzēt lielas grūtības (kādā darbībā, situācijā); arī ļoti pūlēties.
pārtvīkt Pārkarst, arī ļoti izslāpt (karstumā, tveicē).
plazmas pārklājums pārklājums, ko izveido ar plazmotronu no ļoti cietiem karbīdiem, nitrītiem u. c. vielām, kuras pārvērš plazmas stāvoklī un uzsmidzina virsmai
novilkties Pārklāties (ar mākoņiem, miglu u. tml.), ļoti apmākties (par debesīm).
vizēt Pārklāties ar ļoti plānu ledus kārtu (par ūdeni).
dedzināties Pārlieku karsēties (saulē); sauļoties.
zildzināties Pārlieku taupīgi rīkoties, gatavojot (ēdienu) no ļoti niecīga produktu daudzuma, arī no mazvērtīgākiem izejproduktiem.
zilināties Pārlieku taupīgi rīkoties, gatavojot (ēdienu) no ļoti niecīga produktu daudzuma, arī no mazvērtīgākiem izejproduktiem.
lunatomalācija Pārmantota aseptiska rokas mēnesskaula epifīzes nekroze (autosomāli dominanta pārmantošana): spēcīgas sāpes, izdarot kustības plaukstas pamatnes apvidū, ļoti sāpīgs mēnesskaula apvidus palpējot; apkārtējo mīksto audu pietūkums.
pārpļūtīties pārmērīgas caurejas dēļ ļoti novājēt
laist vai garu laukā pārmērīgi censties, ļoti nopūlēties; beigties nost
celt vai debesīs (kādu, kaut ko) pārmērīgi cildināt, ļoti slavēt
bez sava gala pārmērīgi, ārkārtīgi; ļoti intensīvi, bieži, ilgi, daudz
līdz acīm pārmērīgi, līdz pēdējai iespējai, ļoti augstā pakāpē
paliekam Pārmērīgi, ļoti.
liekatņi Pārmērīgi, pārlieku, ļoti, gauži.
pārmilzu zvaigzne pārmilzis - liela diametra un ļoti lielas starjaudas zvaigzne
salīt Pārņemt, parasti ļoti (piemēram, par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
oglīt Pārogļot, pārogļoties.
pāroglēt pārogļoties
pārogļot Pārogļoties (2).
apoglīt Pārogļoties; apogļoties.
izoglēt Pārogļoties.
oglīties Pārogļoties.
saogļoties Pārogļoties.
ar kaudzi pārpilnām; ļoti daudz
pārvilkties Pārpūlēties, pārmocīties, velkot ko ļoti smagu.
saputekļoties Pārputekļoties, parasti viscaur.
pārcepināties Pārsauļoties.
pāršķelt galvu kā kāli pāršķelt galvu ļoti viegli
augogle Pārtikas piedeva E153, krāsviela (melna), parasti iegūst no pārogļotiem augiem, bet var būt arī dzīvnieku izcelsmes, kā arī ģenētiski modificēts, dažās valstīs aizliegts, nedaudz toksisks, iespējams, kancerogēns.
sutināšana Pārtikas produktu karsēšana ļoti niecīgā šķidruma daudzumā vai pat pavisam bez šķidruma (piem., sulīgus augļus vai ogas) vienmērīgā 75-90 Celsija grādu temperatūrā.
E513 Pārtikas uzlabotājs - sērskābe, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - izmanto cietes pārveidošanai, droša, izmantojot kā pārtikas piedevu, bet ļoti bīstama koncentrētā veidā.
sīkdalībnieks partneris, kuram pieder ļoti maza daļa (akciju u. tml.)
slāpēt Pārtraucot gaisa pievadi vai pievadot kaitīgu gaisu, arī gāzi, panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi; būt tādam, kas ļoti apgrūtina elpošanu (piemēram, par kaitīgu gaisu, stipru smaku); arī smacēt (1).
izlīst kā kamielim caur adatas aci pārvarēt ļoti lielas grūtības un izdarīt gandrīz neiespējamo
milzonis Pasaku tēls - ļoti liela, stipra, spēcīga būtne.
pacepināties Pasauļoties (karstā saulē).
pasasauļāties Pasauļoties.
pasaulēties Pasauļoties.
sašļukt Pasliktināties, parasti ļoti (par psihisku stāvokli).
paspieģelēties Paspoguļoties.
pačukstēt Pastāstīt ļoti klusu (parasti slepeni).
līdzstrāvas pastiprinātājs pastiprinātājs ļoti lēni mainīgu signālu pastiprināšanai; izejā bez derīgā signāla var parādīties arī t. s. dreifa signāls, kas lēni mainās atkarībā no temperatūras un barošanas sprieguma izmaiņām
nēsā kā kaķene savu kaķēnu (kādu, ko) pašaizliedzīgi rūpēties par kādu, ar grūtībām kādu audzināt, uzturēt, pārceļoties no vienas vietas uz otru; glabāt, slēpt kaut ko dažādās vietās
ļurļuks Pašdarināts, ļoti stiprs alkoholisks dzēriens.
uzdirst Pateikt, uzrakstīt (kādam ko ļoti kritisku, apvainojošu).
uzkakāt Pateikt, uzrakstīt (kādam ko ļoti kritisku, apvainojošu).
pa īstam patiesi, ļoti
pajārēties Patrokšņot, padraiskuļoties.
sadeldēt Pavājināt, parasti ļoti (psihisku stāvokli, tā izpausmi), arī panākt, būt par cēloni, ka (psihisks stāvoklis, tā izpausme) izbeidzas.
sadilt Pavājināties, parasti ļoti, arī pakāpeniski izbeigties (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
saplakt Pavājināties, parasti ļoti, arī pārstāt izpausties (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
apmuit Paveikt (darbu) ļoti nolaidīgi.
apgraulēt Paveikt (darbu) ļoti pavirši, nevīžīgi, nolaidīgi.
kalnus gāzt paveikt ļoti lielus darbus
pārogļojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārogļot (1), pārogļoties (1); ogle, kas radusies, kam sadegot.
paveselēties Paveseļoties.
nopamparāt Pavirši (ļoti biezi un nevienmērīgi) savērpt dziju.
melns kā piķis pavisam melns, ļoti melns
pliks un nabags pavisam nabags, ļoti nabadzīgs
līdz matu galiem pavisam, ļoti
pie gala pavisam, ļoti
tīrin Pavisam, ļoti.
sašļukt Pazaudēt, parasti pilnīgi, možumu, kļūt, parasti ļoti, bēdīgam, grūtsirdīgam.
čeka Pēc 1917. g. oktobra apvērsuma Krievijā nodibinātā politiskā policija "Viskrievijas ārkārtējā komisijā cīņai ar kontrrevolūciju, sabotāžu un spekulāciju" ar ļoti plašām izsekošanas, izmeklēšanas un sodīšanas pilnvarām (krievu "Črezvičajnaja komissija po borbe s kontrrevoļucijej i spekuļacijej", saīs. ČK).
salikt (retāk izkārtot) (visu) pa plauktiem (arī plauktiņiem) Pēc iepriekšējā plāna, ļoti mērķtiecīgi izveidot.
cik iespējams pēc iespējas, ļoti
katastrofa Pēkšņa, ļoti strauja (piemēram, kādu apstākļu) pasliktināšanās; arī bojāeja.
sabažīties Pēkšņi izjust bažas, ļoti bažīties.
iedegties Pēkšņi kļūt ļoti dusmīgam; iekarst; iekaist.
savajadzēties Pēkšņi kļūt, parasti ļoti, vajadzīgam, nepieciešamam.
kā lingas mests (arī sviests), arī kā linga pēkšņi un ļoti ātri
kā (lingas, arī atsperes) mests (retāk sviests) pēkšņi un ļoti ātri
atplaiksnīties Pēkšņi, arī brīžiem (parasti neilgi) atspoguļoties (kur) - par gaismu, gaismas avotu.
kā dzirkstele pēkšņi, ļoti strauji
kā rauts pēkšņi, ļoti strauji
kā lingas mests pēkšņi, strauji, ļoti ātri
negaiss Pēkšņs ļoti intensīvs emocionāls stāvoklis (parasti dusmas, niknums); šāda emocionāla stāvokļa izpausme; arī strīds.
sitiens Pēkšņs notikums, situācija, kas ļoti nelabvēlīgi iedarbojas (uz kādu).
oksidifenils Pelēcīgi balti, ļoti indīgi kristāli ar fenola smaku, kuru šķīdumus izmanto koksnes konservēšanai.
nopelt Peļot novērtēt (kādu, ko) par ļoti sliktu, nenozīmīgu, nederīgu.
biļetens Periodisks izdevums, kurā parasti atspoguļoti kādas iestādes vai organizācijas darba rezultāti.
grāmattārps Persona, kam ļoti patīk lasīt grāmatas.
protežē Persona, par kuru kāds ļoti rūpējas, gādā; aizstāvamais, atbalstāmais.
platdeguņi Pērtiķu grupa ar ļoti platu deguna sienu un ļoti tālu stāvošām nāsīm, parasti ļoti garu asti; dzīvo Amerikā.
pestelēties Pesteļoties.
pietūcīt Piebāzt ļoti pilnu.
uzsēsties kā uz sveķaina celma piedzīvot ko ļoti nepatīkamu
redzēt velnu piedzīvot ko ļoti nepatīkamu, izjust lielas grūtības, tikt pārmācītam
daņģēties Pieglaimoties, pielabināties; ārstēties, veseļoties.
bezdelīgu piekūns piekūnu dzimtas suga ("Falco subbuteo"), Latvijā aizsargājama; plēsējputns ar ļoti smailiem spārniem un samērā īsu asti, ķermeņa garums \~33 cm, apspalvojums mugurpusē tumši zilganpelēks, vēderpuse gaiša, bieži rūsgana, ar tumšiem plankumiem, augšstulmu un zemastes spalvas rudas, galva tumša, gandrīz melna, arī bārdas svītra melna
piekūns Piekūnveidīgo kārtas dzimta ("Falconidae"), vidēja vai neliela auguma putns ar ļoti spēcīgu ķermeni un šauriem, smailiem spārniem, 3 apakšdzimtas, 10 ģinšu, 61 suga; Latvijā konstatēta apakšdzimtas ("Falconinae") 1 ģints, 6 sugas.
grifs Piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas divas ģintis ("Gyps" un "Aegypius"), ģintī "Gyps" ir 7 sugas, ģintī "Aegypius" - 2 sugas, Latvijā kā ļoti reti ieceļotāji konstatētas 2 sugas.
samērcēt Pieļaut, arī būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
pieduļķot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) kļūst ļoti duļķains.
pieķēzīt Piemēslot (1); padarīt ļoti netīru, neizmantojamu.
stasanizācija Piena pasterizācijas veids ar ātru un īslaicīgu (~15 s) karsēšanu līdz 75 Celsija grādiem un ļoti strauju atdzesēšanu.
piena sekrēcija piena veidošanās piena dziedzeru epitēlijšūnās, ļoti sarežģīts fizioloģisks process, kurā piedalās viss organisms
piespīlēt Piepildot panākt, būt par cēloni, ka (kas) izspiežas; ļoti izspīlēt.
milzu čemurene piepju sēņu čemureņu ģints suga ("Grifola gigantea"), aug pie lapu koku (gk. ozolu) pamatnes, Latvijā sastopama ļoti reti
izspiest smieklu Piespiest sevi iesmieties; negribīgi, liekuļoti iesmieties.
izspiest smaidu Piespiest sevi pasmaidīt; negribīgi, liekuļoti pasmaidīt.
piestaidzināt Piestaigāt; ļoti bieži iet.
izkāpināt Piešķirt ļoti spilgtu, arī pārspīlētu izteiksmi.
ritīgi Pietiekamā mērā; ļoti, īsti.
izdracīties Pietiekami izdraiskuļoties, izdauzīties.
atspieģelēties Pietiekoši, līdz apnikumam spoguļoties.
atgozēties Pietikami ilgi sauļoties.
piezilināt Pievienot (ēdienam) ļoti niecīgu aizdara daudzumu.
piespiesties Pievirzīties, novietoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
ar pilnām burām pilnā sparā; ļoti strauji, ar lielu apņēmību
ģenerāltīrīšana Pilnīga, ļoti rūpīga tīrīšana.
no sirds pilnīgi atklāti, patiesi; aizrautīgi, dedzīgi; ļoti; sirsnīgi, iejūtīgi
kā medus uz mēles pilnīgi pa prātam, ļoti patīkami
izkāpināties Pilnīgi pakļauties jūtām; nodoties ļoti lielai paškritikai; izkāpināt sevi.
izkāpināt sevi pilnīgi pakļauties jūtām; nodoties ļoti lielai paškritikai; izkāpināties
perfekts pilnīgs, ļoti labs; lielisks; arī nobeigts, pabeigts
Nametkalns Pilskalns Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, kokiem apauguša paugura dienvidaustrumu daļa, tā dienvidu nogāze ir ļoti stāva (augstums - 30 m), plakums - daļēji izlīdzināts - 40 x 50 m
Saukas pilskalns pilskalns Elkšņu pagastā, Saukas ezera austrumu galā, Saukas dabas parka teritorijā, ir \~12 m augsts garens paugurs, ko ietver mitra ieplaka, rietumu gals pret ezeru erozijas rezultātā noskalots un ir ļoti stāvs, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; Dieva kalns; Velna kumosa kalniņš
Silaješku pilskalns pilskalns Gulbenes novada Rankas pagastā, ierīkots pauguru grēdas ziemeļaustrumu galā ar dabiski ļoti stāvu nogāzi, kuras pakājē tek Azanda, pretējā puse nocietināta ar grāvjiem un vaļņiem, postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, domājams, ka izmantots neilgu laiku 1. gadu tūkstotī; Velna kalns
Spārnu kalns pilskalns Īles pagastā, ir paugurs Spārnu ezera krastā, kura augšdaļā ir 10 m augstas, ļoti stāvas nogāzes, plakums - 40 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~12 gs., pēc vēsturnieku domām šeit bijusi 13. gs. 2. puses vēstures dokumentos minētā Spārnenes pils ("castrum Sparnene") - zemgaļu apdzīvotā Spārnenes novada centrs
Sudrabkalns Pilskalns Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, ir savrups, konusveidīgs, \~26 m augsts paugurs ar ļoti stāvām nogāzēm, plakums - apaļš (diametrs - 45-50 m), bijis apdzīvots līdz 13. gs.
Ekšu pilskalniņš pilskalns Krāslavas novada Skaistas pagasta Ekšos, Stirnu ezera ziemeļu krastā, \~0,5 km no Ekšu pilskalna, plakums - \~50 x 20 m, ļoti stāvas nogāzes
Brūveru pilskalns pilskalns Virgas pagastā, \~3 km uz dienvidaustrumiem no Virgas centra, 100 m uz ziemeļaustrumiem no Nuružu mājām, savrups \~16 m augsts paugurs, visas nogāzes, izņemot dienvidaustrumu pusi, ļoti stāvas, plakums — trapecveidīgs (~30 x 20 m), izteikts kultūrslānis nav konstatēts
mājas zirneklis piltuvjzirnekļu dzimtas suga ("Tegenaria domestica"), Latvijā brīvā dabā sastopams ļoti reti
garknābja gaura pīļu dzimtas gauru ģints suga ("Mergus serrator"), putns (meža pīles lielumā) ar ļoti tievu, garu, sarkanu knābi
spilvenieks Pīļu ģints ("Somateria mollissima") ar ļoti mīkstām dūnu spalvām, kas reizēm sastopama Latvijas piekrastē, pa ceļam uz Sāmsalu, kur perē.
briļļainais pingvīns pingvīnu suga, garums - 60 cm, svars - 4 kg; ļoti apdraudēts
Magelāna pingvīns pingvīnu suga, garums - 60 cm, svars - 5 kg; ļoti apdraudēts
kudlis Pinkaina galva, ļoti sapinkoti mati.
mikeleti Pirenēju iemītnieki, Napoleona I kara spēkam ļoti bīstami.
glazē pirkstinieki pirkstaiņi no ļoti smalkas, mīkstas ādas ar gludu un spīdīgu virspusi
lučka Pirkta, ļoti mīksta, krāsaina vilnas dzija.
rinocēle Pirmatnējais ožas smadzeņu dobums; cilvēkam tas ir ļoti mazs vai tā nemaz nav.
romiešu pirts pirts ar divdaļīgu lāvas telpu un ļoti sausu gaisu
epiorniss Plakankrūšu putnu kārtas ("Aepyornithiformes"), ļoti liels (līdz 5 m augsts), strausam līdzīgs putns, kas dzīvoja Madagaskaras salā un izmira 17. gs.; epiornisu olas, 34 cm garas, vēl 20. gs. vidū bija atrodamas šajā salā.
cikloīda Plaknes līkne, ko veido ar apli nekustīgi saistīts punkts, šim aplim bez slīdēšanas veļoties pa taisni.
uzpliens Plāna, ļoti sablīvēta zemes kārta virs biezas mālu vai smilšu slāņa.
novelkamās folijas papīra pamatne plāns, stiprs, ļoti gluds, līmēts papīrs bez pildvielām; lieto folijas ražošanai
kargo bikses platas kokvilnas auduma bikses ar ļoti daudzām kabatām
platnieks Platcirvis ar plāniem, bet ļoti platiem zobiem.
klinšu petrorāgija plaukšķeņu apakšdzimtas suga ("Petrorhagia saxifraga syn. Tunica saxifraga"), kas Latvijā ir dārzbēglis un sastopama ļoti reti vecos parkos un ceļmalās
rievspolīte Plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Endodontidae"), viena no senākajām sauszemes gliemežu dzimtām, nelieli un ļoti mazi gliemeži ar zemu, gandrīz diskveidīgu pelēkbrūnu čaulu, ko klāj ļoti smalkas rievas, Latvijā 2 ģintis, 2 sugas.
polārlācis Plēsēju kārtas lāču dzimtas dzīvnieks (parasti arktiskajā apgabalā) ar masīvu ķermeni, vidēji garām kājām, ļoti īsu asti un baltu apmatojumu; leduslācis.
leduslācis Plēsēju kārtas lāču dzimtas dzīvnieks (parasti arktiskajā apgabalā) ar masīvu ķermeni, vidēji garām kājām, ļoti īsu asti un baltu apmatojumu.
zebiekste Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas suga ("Mustela nivalis"), Latvijā sastopama bieži, mazs dzīvnieks ar ļoti tievu un lunkanu vidukli, īsām kājām un paīsu asti.
krāšņlapsene plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Chrysididae"), nelieli (garums - 4-12 mm), ļoti koši, zilgani, sarkanīgi, parasti metāliski spīdīgi kukaiņi, Latvijā konstatētas 42 sugas
pliens Plienakmens, merģelis; ļoti sablīvēta zemes kārta.
vējkala Plīsums zaļā, ļoti resnā kokā.
divkāršā plīvurene plīvureņu suga ("Dictyophora duplicata"), no cepurītes uz leju nokarājas balts, smalks plīvurs, aug lapkoku un jauktos mežos, izplatīta gk. Sibīrijas dienvidu daļā, Vidusāzijā, Tālajos Austrumos, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
plūsmas caurule plūsmas līniju kopa, kas iet caur kādas noslēgtas līnijas visiem punktiem, veidojot cauruļveida virsmu; ja noslēgtās līnijas ietvertais laukums ir ļoti mazs (tiecas uz 0), tādu plūsmas cauruli sauc par elementāru plūsmas caurulīti
līkvācelīšu polija poliju suga ("Pohlia camptotrachela"), Latvijā sastopama ļoti reti un ir aizsargājama
resnsetas polija poliju suga ("Pohlia delicatula"), Latvijā sastopama ļoti reti un ir aizsargājama
garvācelīšu polija poliju suga ("Pohlia elongata"), Latvijā sastopama ļoti reti un ir aizsargājama
diegveida polija poliju suga ("Pohlia filum"), Latvijā sastopama ļoti reti un ir aizsargājama
Leskerjē polija poliju suga ("Pohlia lescuriana"), Latvijā sastopama ļoti reti un ir aizsargājama
termoplastiskie polimēri polimēri (polietilēns, polistirols, poliamīds, teflons, organiskais stikls, poliuretāns u. c.), kas atkarībā no temperatūras var atrasties dažādos fiziskos stāvokļos: stiklveida, ļoti elastīgā, viskozi tekošā un šķidrā stāvoklī
alternatīvā mūzika popmūzikai un klasiskajai alternatīvs mūzikas novirziens, kas ietver sevī ļoti dažādus mūzikas stilus (rokenrolu, "heavy metal", pankroku, "indie", folkroku u. c.)
dārzeņu portulaka portulaku suga ("Portulaca oleracea"), kas Latvijā ir adventīva, zināma kopš 1942. g., sastopama ļoti reti uz dzelzceļiem vai nezālienēs
bromeļļas process pozitīva kopēšanas metode, kas pamatojas uz bromsudraba fotopapīra gaismjutīgā slāņa želatīna spēju miecēties hroma sāļu ķīmiskā ietekmē; tas dod iespēju ļoti plašā spektrā variēt fotoattēla tonalitāti
lapkoku praulgrauzis praulgraužu apakšdzimtas suga (“Osmoderma eremita”), Latvijā ļoti reti sastopama, aizsargājama vabole
paraugprece Prece, kas ir izgatavota paraugam; ļoti laba prece, ko izmanto reklāmai, reprezentācijai.
furazolidons Pretmikrobu līdzeklis, nitrofurānu preparāts, dzeltens pulveris ("Furazolidonum"), ūdenī nešķīst, ļoti slikti šķīst etilspirtā, lieto bakteriālu zarnu infekciju, lambliozes un trihomoniāzes ārstēšanai, sintezēts Latvijā 1954. g., ražo Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīcā.
furagīns Pretmikrobu līdzeklis, nitrofurānu preparāts, oranžs pulveris ("Furaginum"), ļoti grūti šķīst ūdenī, lieto gk. urīnceļu infekciju un inficētu brūču ārstēšanai, sintezēts Latvijā 1954. g., ražo Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīcā.
koturns Priekšā ar auklu savelkami augsti mednieku zābaki, vēlāk aktieru zābaki ar ļoti biezām zolēm, lai paaugstinātu aktiera augumu.
lapegle Priežu dzimtas ģints ("Larix"), vasarzaļš ziemeļu puslodes vienmājas koks ar ļoti mīkstām viengadīgām skujām, kas rudenī nobirst.
protofloēma primārās lūksnes ārējā daļa, kas veidojas tajās auga daļās, kas turpina intensīvi augt, turklāt tās elementi strauji aug garumā un ļoti drīz beidz funkcionēt
gibons primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Hylobatidae"), šaurdeguna pērtiķis ar ļoti garām priekšējām ekstremitātēm, dzīvo nelielās grupās lietus mežos, ļoti veikli kāpelē pa kokiem, 5 - 7 sugas, Āzijas dienvidaustrumos, arī Sumatrā, Javā, Borneo un Zunda salās
sermulīte Prīmulu dzimtas ģints ("Hottonia"), daudzgadīgi lakstaugi, ūdensaugi, viss augs iegrimis ūdenī, virs ūdens paceļas tikai ziednesis (ļoti seklos ūdeņos lapas sedz ūdens virsmu), 2 sugas, Latvijā 1 suga.
pavedienu vairodzene prīmulu dzimtas vairodzeņu ģints suga (“Androsace filiformis”), 3-15 cm augsts viengadīgs lakstaugs, Latvijā sastopama ļoti reti
afināža Process, kurā iegūst ļoti tīrus cēlmetālus.
shizofrēnija Progresējoša psihiska slimība, kas skar psihisko funkciju augstākās formas un nivelē personību; izpausmes ļoti daudzveidīgas.
spilgts Psihiski (parasti emocionāli) ļoti ietekmīgs, iedarbīgs (piemēram, pēc satura, kādām īpašībām).
notriekt Psihiski satriekt (parasti ļoti).
milzu pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma colosus"), Latvijā sastopama ļoti reti priežu silos, aizsargājama
kārpainais pūpēdis pūpēžu ģints suga ("Lycoperdon perlatum syn. Lycoperdon gemmatum"), augļķermeņi apaļi (diametrā 1-5 cm) ar kātiņu, ļoti bieži aug mežos, dārzos
bumbieru pūpēdis pūpēžu ģints suga ("Lycoperdon pyriforme"), augļķermeņi bumbierveidīgi (1,5-2,5 cm diametrā un 2-4 cm augstumā), aug puduros, sastopams ļoti bieži mežos uz augsnes, celmiem un kritalām
raupjā zemeszvaigzne pūpēžu klases zemeszvaigžņu dzimtas suga ("Geastrum campestre"), sīka pūpēžsēne, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
flamingo Purvu putns ļoti garām kājām un skaistām spalvām; flamings.
šmurgulis Pusaudzis; arī ļoti jauns cilvēks; smurgulis (1).
smurgulis Pusaudzis; arī ļoti jauns cilvēks.
pussprīdis Puse sprīža; ļoti niecīgs garums, augstums.
raķelis putns - rubeņa un medņa krustojums, biežāk rodas, ja sapārojas medņa mātīte ar rubeņa tēviņu; neauglīgs, tā ārējā izskatā ir gan medņa, gan rubeņa raksturīgākās pazīmes, sastopams ļoti reti
pūčveidīgie putnu kārta (_Strigiformes_), pie kuras pieder dažāda lielumu plēsīgie naktsputni ar līku, asu knābi un nagiem, ļoti lielu galvu un lielām nekustīgām acīm, apspalvotām kājām (piemēram, pūces, ūpji, apogi); šīs kārtas putni
stārķveidīgie Putnu kārta ("Ciconiiformes"), pie kuras pieder plēsīgie putni, kam ir raksturīgas garas kājas, slaids; kakls un knābis, īsa aste, noapaļoti spārni (piemēram, stārķis, gārnis, dumpis); šīs kārtas putni.
vistveidīgie Putnu kārta ("Galliformes"), pie kuras pieder dažāda lieluma putni ar spēcīgām kājām, īsiem, platiem, noapaļotiem spārniem (piemēram, irbes, medņi, rubeņi); šīs kārtas putni.
lēļputni Putnu klases lēļveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli putni (garums - 20-35 cm) ar īsu, bet ļoti platu knābi, staigāt pa zemi gandrīz nespēj, 18-19 ģinšu, >70 sugu, Latvijā 1 suga.
pelikāns Putnu klases pelikānveidīgo kārtas dzimta ("Pelecanidae"), ūdensputns ar garu, tievu kaklu, ļoti lielu knābi un lielu maisu zem knābja, 1 ģints, 8 sugas, Latvijā retumis ieklīst 2 sugas.
sulla Putnu klases pelikānveidīgo kārtas dzimta ("Sulidae"), vidēji lieli un lieli (ķermeņa masa - 1,5-5 kg) jūras putni ar gk. baltu un melbrūnu apspalvojumu, garu spēcīgu knābi un gariem, slaidiem spārniem, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga kā ļoti rets ieceļotājs.
flamings Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta ("Phoenicopteridae"), samērā lieli putni (masa - 2,5-4,5 kg), gk. tropos un subtropos, 3 ģintis, 6 sugas, Latvijā ļoti reti ieklīst sārtais flamings.
platkājibiss Putnu klases stārķveidīgo kārtas ibisu dzimtas suga "Platalea leucorodia", bridējputni ar garām kājām, garu kaklu un knābi, ķermeņa garums - \~86 cm (be kakla \~38 cm), apspalvojums balts, tikai pie kakla pamata nedaudz dzeltens, arī cekuls dzeltens, melns knābis, kas galā lāpstveidīgi paplatināts, Latvijā iemaldās ļoti reti.
afrodīts Radījums, kuram vai nu nemaz nav dzimuma orgānu vai arī tie ir tā izkropļoti, ka dzimumu nevar identificēt.
VHF Radioviļņi ar ļoti augstām frekvencēm, robežās no 30 līdz 300 MHz (angļu "very high frequency"); izmanto radio FM, TV kanālos, mobīlo radiosakaru sistēmās un radionavigācijā.
saberzt Radīt (kādam) ļoti lielas grūtības, arī ļoti smagus apstākļus; arī iznīcināt.
dzīt stāvus (retāk stāvu) kapā radīt (kādam) ļoti smagu dzīvi, neciešamus apstākļus
nopurkst Radīt īslaicīgu skaņu, kāda rodas, piemēram, pīlei skrienot un paceļoties spārnos u. tml.
iecelt saulītē radīt kādam ļoti labus apstākļus
iecelt (retāk pacelt) saulē (arī saulītē) radīt ļoti labus apstākļus (kādam)
rēkt Radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem, vēju).
dunēt Radīt ļoti zemu, dobju troksni (par motoriem, ierīcēm).
dunēt Radīt ļoti zemu, dobju troksni, parasti, izraisot atbalsi (par parādībām dabā, piemēram, par pērkonu, ūdeņiem).
dunēt Radīt ļoti zemu, dobju troksni, parasti, izraisot atbalsi (piemēram, par cietiem, smagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko vai saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim.
izostērisms Radniecība starp diviem vai vairākiem ķīmiskiem savienojumiem, kas ir izostēri; uzskata, ka tiem piemīt arī vienāda vai ļoti līdzīga farmakoloģiskā aktivitāte.
pusgrimusī raglape raglapju ģints suga (“Ceratophyllum submersum”), ūdenī iegrimis, daudzgadīgs vienmājas lakstaugs, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
askētisks Raksturīgs askētam, askētismam; ļoti atturīgs, vienkāršs.
pārvelties Rāpjoties, veļoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
krokodils Rāpuļu klases kārta ("Crocodilia"), kuras pārstāvjiem raksturīgs garš rumpis, ļoti īsas kājas, ragvielas un kaula bruņas uz muguras un astes, 3 dzimtas.
nokrist no debesīm (arī no (zila) gaisa) rasties, izveidoties, arī tikt iegūtam ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem
krist (retāk birt) no gaisa (arī no debesīm) rasties, tikt iegūtam ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem
raudzīties (arī skatīties) ar baltām acīm raudzīties ļoti dusmīgi
aiztīstīties Refl. --> aiztīstīt; aiztuntuļoties.
nomērdināt Regulāri nedodot barību vai dodot to nepietiekamā daudzumā, panākt, ka ļoti novājē.
mozaīka regulārs krāsaino (sarkano, zaļo, zilo) elementu izkārtojums ļoti mazos gaismas filtros, kurus izmanto aditīvajā procesā
rem. Remonts (reklāmās: pēc ļoti laba rem.).
pankolīts Reta, amēbiskās dizentērijas komplikācija, klīniski - zibenīga čūlainā kolīta forma ar ļoti augstu letalitāti.
(tāds), kādu var (tālu) pameklēt, arī tādu var (tālu) pameklēt reti sastopams; ļoti labs
(tāds), kādu var tālu pameklēt, arī tādu var tālu pameklēt reti sastopams; ļoti labs
atspoguļojums Rezultāts --> atspoguļot (1), atspoguļoties (1).
atspoguļojums Rezultāts --> atspoguļot (2), atspoguļoties (2).
atspoguļojums Rezultāts --> atspoguļot (3), atspoguļoties (3).
atspoguļojums Rezultāts --> atspoguļot (4), atspoguļoties (4).
atspoguļojums Rezultāts --> atspoguļot (5), atspoguļoties (5).
pārogļojums Rezultāts --> pārogļoties (2).
durt dunci mugurā rīkoties nodevīgi, ļoti naidīgi
rīslis rīma; ļoti ēdelīgs dzīvnieks
rīlis Rīma; ļoti ēdelīgs dzīvnieks.
vārīties Risināties ļoti intensīvi, nepārtraukti, arī ilgstoši (par kauju, apšaudi); būt skaļam, nepārtrauktam, arī ilgstošam (par, parasti šāvienu, sprādzienu, troksni); būt tādam, kurā norisinās ļoti intensīva kauja, apšaude, arī ir dzirdams skaļš, nepārtraukts, arī ilgstošs, parasti šāvienu, sprādzienu, troksnis (par vietu, teritoriju, vidi).
vārīties Risināties ļoti spraigi, strauji (par parādībām sabiedrībā).
pieritināties Ritinoties novietoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
iestrēgt Rodoties grūtībām, šķēršļiem, apstāties, neturpināties, arī norisināties ļoti lēnām (par darbību, procesu).
metālroks rokmūzikas paveigs, kam raksturīgs ļoti intensīvs un skaļš ģitāru skanējums zemajos toņos, ātrs sitaminstrumentu temps utt.
baznīcas doktors Romas katoļu baznīcas tituls (angļu val. "doctor of the church") svētajam, no kura rakstiem Baznīca ir guvusi lielu labumu, to piešķir ļoti reti un tikai pēc nāves un iecelšanas svēto kārtā; šo titulu izmanto arī dažās citās kristīgajās Baznīcās.
ricināties Rotaļāties, draiskuļoties.
parastā rožgalvīte rožgalvīšu suga ("Rhodobryum roseum"), kas sastopama ļoti bieži zemsedzē vidēji mitrās vietās gan uz minerālaugsnes, gan uz nosusinātas kūdraugsnes
vilkābele Rožu dzimtas ģints ("Crataegus"), vasarzaļš dekoratīvs krūms vai vidēji liels koks, parasti ar ērkšķainiem zariem, baltiem vai rožainiem ziediem un nelieliem, miltainiem sarkaniem, melniem, retāk dzelteniem augļiem, kam ir ļoti cieti kauliņi, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas, introducēts >200 taksonu.
ērkšķu plūme rožu dzimtas suga ("Prunus spinosa"), ērkšķains krūms (1-4 m augsts) ar baltiem ziediem, zili kauleņi, kuru garša kļūst maigāka pēc salnām, tos izmanto sulu, liķieru izgatavošanai; Latvijā ļoti reti kultivē kā krāšņumaugu
dižpīle Rudā dižpīle - pīļu apakšdzimtas suga ("Tadorna ferruginea"), kas Latvijā ir ļoti reta ieceļotāja.
baltskariņš Ruds zirgs ar baltām vai ļoti gaišām krēpēm un gaišu asti; šāda dzīvnieka vārds.
baltskaris Ruds zirgs ar baltām vai ļoti gaišām krēpēm un gaišu asti; šāda dzīvnieka vārds.
baltskarītis Ruds zirgs ar baltām vai ļoti gaišām krēpēm un gaišu asti; šāda dzīvnieka vārds.
kalnu rūgtņi rūgtdiļļu suga ("Peucedanum oreoselinum", senāk "Peucedanum ceruselinum") ar veltenisku (cilindrisku) ļoti smalki rievotu stublāju, Latvijā reti sastopams augs, sausos mežos, pļavās; kalnu pētersīļi
Igaunijas rūgtlape rūgtlapju suga ("Saussurea esthonica syn. Saussurea alpina subsp. esthonica") Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
čukstēt Runāt ļoti klusu, bez balss saišu vibrācijas.
Šrēbera rūsaine rūsaiņu suga ("Pleurozium schreberi"), Latvijā sastopama ļoti bieži skujkoku un jauktos mežos
sarušināt Rušinot padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, irdenu.
sacūkot Sabojāt, arī, parasti ļoti, viscaur, notraipīt.
sagraut Sabojāt, parasti ļoti (parasti veselību, ķermeni, tā dalās).
sadragāt Sabojāt, parasti ļoti (veselību).
sačākstēt Sabojāties (par veselību); kļūt ļoti slimam (par ķermeni, tā daļām).
sasmakt Sabojāties tā, ka sāk izplatīt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (parasti par pārtikas produktiem).
maratons Sacensības ļoti garā distancē.
sadraiskoties Sadraiskuļoties.
saērcināties Sadusmoties; kļūt, parasti ļoti, īgnam, ķildīgam.
sagribēties Sagribēt, parasti ļoti.
saļumdīties Sagrīļoties, saļodzīties.
sazvīļoties sagrīļoties, sašūpoties
sazvāļāties Sagrīļoties, sašūpoties.
saļumstīties Sagrīļoties, zaudēt līdzsvaru.
sazvāļoties Sagrīļoties.
sakamāties Saģērbties, satuntuļoties.
vecsaimnieks Saimnieka tēvs, vai ļoti vecs saimnieks.
nozālenēties Saindēties; nozāļoties.
pozitronijs Saistīta sistēma, kas sastāv no elektrona un pozitrona; pastāv ļoti īsu laiku, jo anihilācijas ceļā pārvēršas fotonos.
salds saistīts ar ko ļoti patīkamu, priecīgu
mikroķīmisks Saistīts ar ķīmiskā sastāva noteikšanu ļoti maziem vielu daudzumiem, tai raksturīgs.
momentāns Saistīts ar laika momentu, ļoti īsu laika sprīdi.
milzīgs Saistīts ar ļoti izvērstu, ļoti nozīmīgu darbību (piemēram, par pienākumu, ieņemamo amatu).
milzu Saistīts ar ļoti izvērstu, ļoti nozīmīgu darbību (piemēram, par pienākumu, ieņemamo amatu).
spožs Saistīts ar ļoti labiem apstākļiem, arī ar bagātību, greznību.
kriogēnisks Saistīts ar ļoti zemu temperatūru, tai raksturīgs.
kriogēns Saistīts ar ļoti zemu temperatūru, tai raksturīgs.
patērniecisks Saistīts ar materiālo labumu izmantošanu, neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā, tai raksturīgs.
monumentāls Saistīts ar monumentu, tam raksturīgs; plašs, ļoti nozīmīgs (par mākslas darbu).
pirmsvēsturisks Saistīts ar pirmsvēsturi (1), tai raksturīgs; arī ļoti sens.
priekšvēsturisks Saistīts ar priekšvēsturi (1), tai raksturīgs; arī ļoti sens; pirmsvēsturisks.
protokolisks Saistīts ar protokolu (1), tam raksturīgs; arī ļoti precīzs, pilnīgi secīgs.
sātanisks Saistīts ar sātanu, tam raksturīgs; arī ļoti ļauns, ļoti viltīgs.
simbiotisks Saistīts ar simbiozi, tai raksturīgs; ļoti ciešas, nesaraujamas attiecības, integrāla iedaba.
traģisks Saistīts ar traģēdiju (1), tai raksturīgs; tāds, kas attēlo ļoti asus konfliktus, smagus pārdzīvojumus, arī bojāeju.
izkudēties Sajust ļoti spēcīgu vēlēšanos, alkas.
noslāpt Sajust ļoti stipras slāpes; izslāpt.
mokas Sajūtu, izjūtu kopums, ko izraisa stipras sāpes, arī ļoti nepatīkami fizioloģiski traucējumi.
kā ziepes saka (_parasti_ nepatikā) par ļoti treknu gaļu
kā prusaks saka (_savienojumā ar_ nosalt), uzsverot, ka ir ļoti auksts un viegli var nosalt
kā pats nelabais saka (savienojumā ar īpašības vārdu), raksturojot ļoti augstu īpašības, pazīmes pakāpi
sirds dauzās kā jēra ļipa saka gadījumos, kad kāds ir ļoti uztraucies, nobijies
kā vēzis saka ja cilvēks (_parasti_ vīrietis) ir ļoti nosarcis vai tā seja spēcīga (_parasti_ negatīva) pārdzīvojuma dēļ kļuvusi ļoti sarkana, ja kādam no aukstumu vai karstuma ir sarkana āda.
kā novārīts vēzis saka ja cilvēks (_parasti_ vīrietis) ir ļoti nosarcis vai tā seja spēcīga (_parasti_ negatīva) pārdzīvojuma dēļ kļuvusi ļoti sarkana, ja kādam no aukstumu vai karstuma ir sarkana āda.
ērgļa acis saka par acīm, kam ir ļoti laba redzes spēja
nervu kamols saka par ātri satraucamu, uzbudināmu cilvēku; saka par ļoti satrauktu, uzbudinātu cilvēku
kā skudra saka par cilvēkiem, kas dabā atrodas nemitīgā kustībā, ir ļoti strādīgi, darbīgi, čakli
kā sajūgti saka par cilvēkiem, starp kuriem izveidojušās ļoti ciešas attiecības
kā slotas kātu norijis saka par cilvēku (parasti par vīrieti), kas iet vai stāv ļoti taisni, ir kokains, neatraisīts
velkas kā mēris saka par cilvēku vai dzīvnieku, kas virzās uz priekšu ļoti lēni, gausi
staigājoša (arī dzīva) enciklopēdija saka par cilvēku, kam ir ļoti plašas, vispusīgas zināšanas
kā labā roka saka par cilvēku, kas dzīvā ir ļoti uzticams, noderīgs, neatsverams palīgs
skraida (biežāk skrien), mēli izkāris Saka par cilvēku, kas ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.
skrien (retāk skraida), mēli izkāris Saka par cilvēku, kas ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.
spējīgs uz visu saka par cilvēku, kas ir spējīgs izdarīt ko ļoti kaitīgu, nevēlamu
pati uzmanība saka par cilvēku, kas ko ļoti uzmanīgi vēro, klausās u. tml., arī kas izturas ļoti laipni, pakalpīgi (pret kādu)
ka pulvera muca saka par cilvēku, kas ļoti ātri sadusmojas
kā pulvera muca saka par cilvēku, kas ļoti ātri sadusmojas
strādā kā zirgs (arī zvērs) saka par cilvēku, kas ļoti daudz strādā (parasti smagu fizisku darbu)
izsprāgst kā korķis Saka par cilvēku, kas ļoti strauji iziet, iznāk, izskrien.
nastu nesējs ēzelis saka par cilvēku, kas pārāk apkrāvies ar nesamo; arī par cilvēku, kam pārmērīgi daudz, ļoti smagi jāstrādā
mēle kā ēvele saka par cilvēku, kas runā ļoti asi, nesaudzīgi
mells kā zeme saka par cilvēku, kas, piemēram, pārdzīvojumu, pārpūles dēļ ļoti novājējis, zaudējis veselīgu sejas krāsu
skrien, mēli izkāris Saka par cilvēku, kurš ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.
skraida, mēli izkāris Saka par cilvēku, kurš ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.
skrien (retāk skraida) mēli izkāris Saka par cilvēku, kurš ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.
aiziet kā pēc nāves saka par cilvēku, uz kura atgriešanos ļoti ilgi jāgaida
melns kā vabole saka par govi ar melnu spalva, arī par cilvēku ar ļoti tumšu ādas krāsu
kā (pats) nelabais Saka par īpašību, pazīmi, kas piemīt (kam) ļoti lielā mērā.
saiet lielajā pienā saka par kādu, kas ir lielās dusmās vai ļoti aizkaitināts
Eifeļa tornis saka par kaut ko ļoti augstu, kas izceļas uz apkārtējā fona
modes kliedziens saka par kaut ko ļoti modernu
kā cūkai segli saka par kaut ko ļoti nepiemērotu
naga melnums saka par kaut ko ļoti niecīgu, gandrīz nemanāmu
salds kā cukurs saka par kaut ko ļoti saldu
no Mozus laikiem saka par kaut ko ļoti vecu, sen radušos
kā ūdeni mutē ieņēmis saka par klusējošu, arī ļoti nerunīgu cilvēku
kā deviņi velni, arī kā divi deviņi saka par ko (parasti par skriešanu), kas notiek ļoti lielā steigā
kā deviņi (velni), arī kā divi deviņi saka par ko (parasti par skriešanu), kas notiek ļoti lielā steigā
kā divi deviņi, arī kā deviņi (velni) saka par ko (parasti par skriešanu), kas notiek ļoti lielā steigā
kā siena guba saka par ko apjomā ļoti lielu, pilnīgu (biežāk par sievieti)
nav par naudu pērkams saka par ko garīgajā ziņā ļoti vērtīgu, vajadzīgu, noderīgu
uz kārā zoba saka par ko īpaši garšīgu, ļoti kārotu
kā medus maize saka par ko kādam ļoti patīkamu, glaimojošu
(kā) akmens kaklā saka par ko ļoti apgrūtinošu
kā krusts uz kakla saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu
kā nelaime uz kakla saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu
būt par postu saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu
kā slogs uz kakla saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu
kā posts uz kakla saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu
valgs kaklā saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu
kauns un negods saka par ko ļoti apkaunojošu
kā (rūgta) nāve saka par ko ļoti apnicīgu, pretīgu
kā rūgta nāve saka par ko ļoti apnicīgu, pretīgu
(auksts) kā ledus (gabals) saka par ko ļoti aukstu
kā ledus gabals saka par ko ļoti aukstu
kā (paša) likteņa (arī dieva) sūtīts, arī kā (pašas) laimes sūtīts saka par ko ļoti gaidītu, noderīgu, kas ieradies, parādījies, iegūts vajadzīgajā brīdī
kā (paša) dieva sūtīts saka par ko ļoti gaidītu, noderīgu, kas ieradies, parādījies, iegūts vajadzīgajā brīdī
pats lien mutē saka par ko ļoti garšīgu
mēli var norīt (arī nokost) saka par ko ļoti garšīgu
(vai) kūst uz mēles (arī mutē) saka par ko ļoti garšīgu, parasti saldu, sulīgu
(vai) (iz)kūst uz mēles saka par ko ļoti garšīgu, parasti saldu, sulīgu
(vai) (iz)kūst mutē saka par ko ļoti garšīgu, parasti saldu, sulīgu
(vai) (iz)kūst mutē (arī uz mēles) saka par ko ļoti garšīgu, parasti saldu, sulīgu
(vai) izkūst uz mēles (arī mutē) saka par ko ļoti garšīgu, sulīgu
tāds, ka pirkstus (arī pirkstiņus) aplaiza (arī var aplaizīt) saka par ko ļoti garšīgu; saka par ko ļoti patīkamu
kā spogulis saka par ko ļoti gludu, spožu, spīdīgu
kaut kas traks, arī vai traks saka par ko ļoti iedarbīgu, ietekmīgu, arī pārsteidzošu
dzīva (arī tīra) uguns saka par ko ļoti karstu (parasti par ēdienu, dzērienu)
ne (ko) pielikt, ne (ko) atņemt saka par ko ļoti labi paveiktu, pateiktu u. tml.
pa (arī par) pirmo saka par ko ļoti labu
kā zelts saka par ko ļoti labu, augstvērtīgu
no miera laikiem saka par ko ļoti labu, kvalitatīvu
nebūt ar zeltu atsveramam saka par ko ļoti labu, vērtīgu, ļoti vajadzīgu, noderīgu
kā Siāmas dvīņi saka par ko ļoti līdzīgu, nedalāmi saistītu
kā kalns saka par ko ļoti lielu
kā siena kaudze saka par ko ļoti lielu, apjomīgu
par visu miljonu saka par ko ļoti lielu, intensīvu
mīksts kā vilna saka par ko ļoti mīkstu (_biežāk_ par maizi)
(pēdējais) modes kliedziens saka par ko ļoti modernu
pēdējais modes kliedziens saka par ko ļoti modernu
kā cūka saka par ko ļoti negatīvu
kā cūku rakums saka par ko ļoti nekārtīgu, sajauktu, izvandītu
Tavu (arī to) brīnumu! saka par ko ļoti neparastu, dīvainu, kas rada lielu pārsteigumu
kā gruzis acī saka par ko ļoti nepatīkamu
kā sērga saka par ko ļoti nepatīkamu, bīstamu, ļaunu
pēc suņa saka par ko ļoti nepatīkamu, nevēlamu
kā grāmata ar septiņiem zīmogiem saka par ko ļoti neskaidru, nesaprotamu, arī nezināmu, nepazīstamu
kā grāmata ar (arī aiz) septiņiem zieģeļiem saka par ko ļoti neskaidru, nesaprotamu, arī nezināmu, nepazīstamu
kā grāmata ar (arī aiz) septiņiem zīmogiem saka par ko ļoti neskaidru, nesaprotamu, arī nezināmu, nepazīstamu
kā kūts pakaļa saka par ko ļoti netīru, stipri notraipījušos vai smirdīgu
(kā) slazda valgs saka par ko ļoti nevēlamu, arī bīstamu
kā slazda valgs saka par ko ļoti nevēlamu, bīstamu, par lielu, neatvairāmu nelaimi
kā slazda valgs saka par ko ļoti nevēlamu, bīstamu, par lielu, neatvairāmu nelaimi
kā nelaime saka par ko ļoti nevēlamu, nepatīkamu, apgrūtinošu, uzmācīgi, par ko tādu, kam piemīt pārliecīgi liela intensitāte
kā sitiens pa pieri saka par ko ļoti pārsteidzošu, negaidītu, par ko tādu, kas liek atjēgties, aptvert notiekošo
kā medū mērcēt (kājas) saka par ko ļoti patīkamu, glaimojošu, mīlīgu
kā radīts saka par ko ļoti piemērotu, derīgu (kādam nolūkam, darbībai)
kā plēšas saka par ko ļoti pozitīvi vērtējamu, spēcīgu, veselu (_savienojumā ar lietvārdu, parasti_ plaušas)
(kā) no pasaules radīšanas saka par ko ļoti senu, tāda, kas pastāv ļoti sen, no seniem laikiem
skaidrs kā diena saka par ko ļoti skaidru, saprotamu
kā bilde saka par ko ļoti skaistu
kā konfekte saka par ko ļoti skaistu, labu (biežāk par jaunu sievieti, māju)
dzīvības un (arī vai) nāves jautājums saka par ko ļoti svarīgu vai izšķirošu
kā peles aste saka par ko ļoti tievu, sīku (_biežāk_ par bizēm)
(mells) kā moris saka par ko ļoti tumšu, pilnīgi melnu, arī stipri notraipījušos
no pirmsplūdu laikiem saka par ko ļoti vecu, novecojušu
reta manta saka par ko ļoti vērtīgu
nav ne ar kādu naudu (arī nav (ne) ar zeltu) atsverams saka par ko ļoti vērtīgu, vajadzīgu, noderīgu
nav (ne) ar zeltu (arī ne ar kādu naudu) atsverams saka par ko ļoti vērtīgu, vajadzīgu, noderīgu
kā pagrabs saka par ko ļoti vēsu (biežāk par telpu)
kā dūna saka par ko ļoti vieglu, mīkstu, siltu
bērnu rotaļa saka par ko ļoti vienkāršu, viegli veicamu, par ko nenopietnu
bērnu spēle saka par ko ļoti vienkāršu, viegli veicamu, par ko nenopietnu
kā pasakā saka par ko neparasti skaistu, ļoti labu, brīnumainu, neticamu
tīrais zelts saka par ko tādu, kam ir ļoti daudz labu, augstvērtīgu īpašību
ne gala, ne malas saka par ko tādu, kas aizņem lielu, nepārredzamu platību vai kas aizstiepjas, izplešas ļoti tālu
nedz gala, nedz malas saka par ko tādu, kas aizņem ļoti lielu platību
kā ziepju burbulis saka par ko tādu, kas ļoti ātri izzūd, izgaist
kā nazis (arī kā ar nazi) pie kakla (arī pie rīkles) Saka par ko tādu, kas piepeši ļoti aizvaino, arī izraisa dusmas.
kā vēja plēsts saka par ko tādu, kas virzās ļoti ātri; saka par ko tādu, kas noris ļoti ātri
katrs bērns māk (arī zina, prot, var pateikt u. tml.) saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu
katrs bērns prot (arī māk, zina, var pateikt u. tml.) saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu
katrs bērns zina (arī prot, māk u. tml.) saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu
siena laiks saka par laika posmu, kad ir daudz darba, kad ļoti intensīvi jāstrādā jādarbojas
kā siena laikā saka par laika posmu, kad ir daudz darba, kad ļoti intensīvi jāstrādā jādarbojas
Amoka skrējiens saka par ļoti ātru skrējienu līdz spēku izsīkumam
viena vīle saka par ļoti ātru skrējienu, braucienu
galds (vai) lūst saka par ļoti bagātīgu maltīti
viņš ir jēra dvēsele saka par ļoti bailīgu, gļēvu cilvēku
viņam ir jēra dvēsele saka par ļoti bailīgu, gļēvu cilvēku
viņš ir jēra dvēsele, arī viņam ir jēra dvēsele saka par ļoti bailīgu, gļēvu cilvēku
kā trusītis saka par ļoti bailīgu, nobijušos cilvēku
kā pērkons saka par ļoti bargu, skaļu, varenu balsi
melns (arī drūms) kā negaisa (arī krusas, rudens) mākonis saka par ļoti drūmu, norūpējušos cilvēku
kā pūce saka par ļoti dusmīgu, niknu sievieti
aknas ir (kādam) saka par ļoti enerģisku, izturīgu, spējīgu, vitālu cilvēku
kā linu kodaļa saka par ļoti gaišiem matiem
galva duras debesīs saka par ļoti gara auguma cilvēku
mirdams var ēst saka par ļoti gardu ēdienu
uz dzīvību un nāvi saka par ļoti grūtu, nežēlīgu cīņu, karu, kurā netiek žēlota dzīvība
iepūšas kā pāvs saka par ļoti iedomīgu, augstprātīgu cilvēku
piepūšas (arī iepūšas, uzpūšas) kā pāvs saka par ļoti iedomīgu, augstprātīgu cilvēku
piepūšas (arī uzpūšas) kā tītars saka par ļoti iedomīgu, augstprātīgu cilvēku
uzpūšas (arī piepūšas, iepūšas) kā pāvs (arī tītars) saka par ļoti iedomīgu, augstprātīgu cilvēku
kā tītars saka par ļoti iedomīgu, lielīgu, augstprātīgu cilvēku
uguns, ne laiks saka par ļoti izdarīgu straujas dabas cilvēku
čuguna vecis saka par ļoti izturīgu un stipru cilvēku
īsta asaka saka par ļoti kalsnu cilvēku
izkaltis (arī sakaltis, izžuvis, retāk sauss) kā asaka saka par ļoti kalsnu cilvēku
kārns kā skals saka par ļoti kalsnu cilvēku
tievs kā skals saka par ļoti kalsnu cilvēku
sakaltis kā skals saka par ļoti kalsnu cilvēku
izkaltis kā skals saka par ļoti kalsnu cilvēku
sauss kā skals saka par ļoti kalsnu cilvēku
tievs kā skals (arī kā diegs) saka par ļoti kalsnu cilvēku
kā žagars saka par ļoti kalsnu, novājējušu cilvēku
izkaltis kā dobes varde saka par ļoti kalsnu, vāju cilvēku
kā uz uguns vārīts saka par ļoti karstu ēdienu, dzērienu
kā driģene saka par ļoti kustīgu cilvēku
kā ūdens zāle saka par ļoti kustīgu cilvēku; saka par intensīvām kustībām, darbībām
pati laipnība saka par ļoti laipnu cilvēku
kā liepu lapa saka par ļoti laipnu, piemīlīgu sievieti
pat mušai nedara pāri saka par ļoti lēnu, labsirdīgu cilvēku
burti kā zirgi saka par ļoti lieliem burtiem
kā lielības dirška saka par ļoti lielīgu cilvēku, lielībnieku
kā no debesīm līdz ellei saka par ļoti lielu atšķirību
kā baznīca saka par ļoti lielu celtni, par staltu cilvēku
mute līdz ausīm saka par ļoti lielu muti
kā galds saka par ļoti lielu zivi
kapeikas dēļ no jumta uz ecēšām lec saka par ļoti mantkārīgu cilvēku
kā no modes žurnāla izkāpis saka par ļoti moderni ģērbušos cilvēku
svētā vientiesība saka par ļoti naivu cilvēku
tāds, ka nevar plikā dirsā iegriezt saka par ļoti neasu nazi
kā nazis (arī kā ar nazi) pie kakla (arī pie rīkles) Saka par ļoti nelabvēlīgas situācijas cēloni.
kā arumi saka par ļoti nelīdzenu virsmu
septiņi vēji galvā (kādam) saka par ļoti nenopietnu, vieglprātīgu, nenosvērtu cilvēku
pilnīgā pakaļā saka par ļoti nepatīkamu situāciju vai par ko nestrādājošu, nefunkcionējošu
kā kājauts saka par ļoti netīru drānu
ogļu maiss saka par ļoti netīru veļu
ādas nauda saka par ļoti niecīgu naudas summu, par ļoti vāju cilvēku
kā zebiekste saka par ļoti niknu, naidīgi noskaņotu, spīvu cilvēku
kā odze saka par ļoti niknu, sadusmotu sievieti
kā ēna saka par ļoti novājējušu cilvēku
kauli un āda saka par ļoti novājējušu cilvēku vai dzīvnieku
nepanest ne savus kaulus saka par ļoti novājējušu dzīvnieku vai cilvēku
(izdilis) kā kaļķis saka par ļoti novājējušu, izdēdējušu cilvēku
nevar (ne) soli (arī kāju) paspert, arī nav kur kāju paspert (arī nolikt) saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana
nevar ne soli (arī kāju) (pa)spert, arī nav kur soli (arī kāju) (pa)spert (arī (no)likt) saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana
nav kur kāju (arī soli) (pa)spert (arī likt, nolikt) saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana
kā baļļa saka par ļoti pilnīgu sievieti
kā piesta saka par ļoti pilnīgu sievieti, par ko ļoti resnu
kā izdreijāts saka par ļoti proporcionāli veidotu cilvēku, tā augumu, locekļiem
resns kā baļļa saka par ļoti resnu cilvēku
kā speķbānis saka par ļoti resnu, tuklu cilvēku, arī par treknu dzīvnieku
mute kā laideris saka par ļoti runīgu, pļāpīgu cilvēku
rupjš kā pelavu maiss saka par ļoti rupju cilvēku
kā pakulaudekls saka par ļoti rupju, nepieklājīgu, nesmalkjūtīgu cilvēku
līks kā āža rags saka par ļoti salīkušu cilvēku
kā no laivas izsviests saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt
kā Ēdenes dārzs saka par ļoti skaistu, auglīgu vietu
kakls kā gulbim saka par ļoti skaistu, slaidu kaklu
(tā, ka (vai), arī ka (vai)) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet) saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni
ausis plīst (vai) pušu saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni
(tā, ka arī ka vai) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet) saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni
(tā, ka, arī ka vai) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet) saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni
kā taure saka par ļoti skaļu, tālu dzirdamu, griezīgu balsi
slapjš kā (ūdens) žurka saka par ļoti slapju, parasti apģērbtu, cilvēku
slapjš kā ūdensžurka (arī ūdens žurka) saka par ļoti slapju, parasti apģērbtu, cilvēku
slapjš kā (ūdens) žurka (arī ūdensžurka) saka par ļoti slapju, parasti apģērbtu, cilvēku
slinks kā pelavu maiss saka par ļoti slinku cilvēku
slinks kā (pelavu) maiss saka par ļoti slinku cilvēku
kā nolakots saka par ļoti spožu, spīdošu, gludu virsmu
elles katls Saka par ļoti spraigas un bīstamas karadarbības vietu.
no baltās ķēves trešā augumā saka par ļoti tālu vai vēl neesošu radniecību
kā diegs saka par ļoti tievu cilvēku
garš kā kārts saka par ļoti tievu un garu cilvēku
viduklis kā lapsenei, arī lapsenes viduklis saka par ļoti tievu vidukli
kā neinogs saka par ļoti tievu, slaidu, arī novājējušu cilvēku vai dzīvnieku
kā skals saka par ļoti tievu, vāju cilvēku, retāk par tievām kājām, rokām
utu izēda saka par ļoti trūcīgiem ļaudīm
kā nozīdīts saka par ļoti tuklu cilvēku, par brangu, labi barotu dzīvnieku
kā ogle saka par ļoti tumšām, spožām, kvēlojošām acīm
kā ķerzis saka par ļoti uzbāzīgu, uzmācīgu cilvēku
velna pulveris saka par ļoti uzņēmīgu, enerģisku, izdarīgu, arī stipru cilvēku
diloņa kandidāts saka par ļoti vāju, bālu, slimīga izskata cilvēku
kā skaida saka par ļoti vāju, kalsnu sievieti
kā caur žogu izrauts saka par ļoti vāju, novājējušu, arī pārgurušu cilvēku vai dzīvnieku
dzīvs mironis Saka par ļoti vāju, slimu cilvēku.
nāves palieks saka par ļoti vārgu cilvēku
kā zebiekste saka par ļoti veiklu, kustīgu, manīgu cilvēku
melns (arī brūns) kā čigāns (arī čigānēns) saka par melnīgsnēju vai ļoti iedegušu cilvēku
nauda birst (arī krīt) (no gaisa, arī kā no gaisa, no debesīm) saka par naudu, ko iegūst ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem
nav kur apgriezties saka par pieblīvētu telpu, ja ir ļoti šauri, saspiesti apstākļi
kā irbe saka par sievieti ar vieglu gaitu, arī par ļoti veiklu, čaklu sievieti
balts kā piens saka par skaistu sievieti ar gaišu ādas krāsu, par ko ļoti baltu
krūtis platas kā cūkbūdas durvis saka par spēcīgu, plecīgu cilvēku, kam ir ļoti platas krūtis
kā pele lamatās saka par tādu, kas ir ļoti nobijies, uztraucies
kā pele slazdā saka par tādu, kas ir ļoti nobijies, uztraucies
sargās (arī bēg) kā velns (arī žīds) no krusta saka par tādu, kas ļoti baidās, vairās (no kā)
bēg kā velns (arī žīds) no krusta saka par tādu, kas ļoti baidās, vairās no kā.
mūk (arī bēg) kā velns no krusta saka par tādu, kas ļoti baidās, vairās no kā.
bēg (arī mūk, sargās) kā velns (arī žīds) no krusta saka par tādu, kas ļoti baidās, vairās no kā.
bēg (arī mūk, sargās) kā žīds (arī velns) no krusta saka par tādu, kas ļoti baidās, vairās no kā.
bēg kā velns no krusta saka par tādu, kas ļoti baidās, vairās no kā.
kā sadedzis saka par tādu, kas rīkojas ļoti strauji, dedzīgi; saka par tādu, kas ko ļoti iekāro
(kā) uguns pakulās (arī pie pakulām) saka par to, kas kādam ļoti ātri, pēkšņi izraisa dusmas, uztraukumu
pielīp kā dadzis Saka par to, kas ļoti ietekmē (parasti pret paša gribu).
līp klāt (arī pielīp) kā piķis (biežāk dadzis) Saka par to, kas ļoti ietekmē (parasti pret paša gribu).
ne(dz) gala, ne(dz) malas neredzēt Saka par to, kas noris, pastāv ļoti ilgi; apnicīgi ilgstoši.
nedz gala, nedz malas saka par to, kas turpinās ļoti ilgi
kā lietavēns saka par uzbāzīgu, ļoti neatlaidīgu, arī nesmalkjūtīgu cilvēku
viena sirds un viena dvēsele saka par uzskata ziņā pilnīgi vienotiem, ļoti draudzīgiem cilvēkiem
turēties kopā no piķa un dievvārdiem saka par vecu, ļoti nolietotu kuģi, laivu
vietām kā oda zarna, vietām kā dundura galva saka par vērpumu, vijumu, kas vietām ir ļoti smalks, tievs, vietām ar paresninājumiem
kā Tukuma ziepnieks saka par viegli sakaitināmu, ļoti dusmīgu, spītīgu cilvēku
vārās kā katls Saka par vietu, kur noris ļoti aktīva, dzīva darbība.
diņģējas kā čigāns saka tad, ja kāds par kaut ko ļoti kaulējas
pūtējs iet ārā saka tad, ja ļoti smagi jāstrādā un vairs nav spēka
nenovēlēt ne savam ienaidniekam (kaut ko) saka, atzīstot kaut ko par ļoti lielu ļaunumu
uz ūsiņu saka, atzīstot ko par ļoti labu
nosist kā vardi saka, draudot ļoti bargi izrēķināties, tikt viegli galā ar kādu
vai dievam dienu trūkst saka, gribot atpūsties, paslinkot, pavaļoties vai atlikt darbu uz vēlāku laiku
dieva svētība saka, ja (ir) ļoti daudz (kā)
karstas asinis saka, ja (kādam) ir ļoti straujš, kaislīgs raksturs, ja (kāds) ir ļoti straujš
aukstums (arī sals, vējš) ķer pie kauliem saka, ja (kādam) ļoti salst, ja ir ļoti auksti
sals (arī aukstums, vējš) ķer pie kauliem saka, ja (kādam) ļoti salst, ja ir ļoti auksti
vējš (arī aukstums, sals) ķer pie kauliem saka, ja (kādam) ļoti salst, ja ir ļoti auksti
smejas (vai) līks palikdams saka, ja (kāds) ļoti smejas
smejas, vēderu (rokām) turēdams saka, ja (kāds) ļoti smejas
locīties smieklos, arī smejas locīdamies saka, ja (kāds) ļoti stipri smejas
locīties smieklos saka, ja (kāds) ļoti stipri smejas
smejas locīdamies saka, ja (kāds) ļoti stipri smejas
(runā) kā karstu kartupeli mutē ieņēmis saka, ja (kāds) runā ļoti ātri un neskaidri
runā, kā karstu kartupeli mutē ieņēmis saka, ja (kāds) runā ļoti ātri un neskaidri
locīties sāpēs saka, ja (kāds) sāpju dēļ ir ļoti nemierīgs
žults apskrienas (kādam) saka, ja (kādu) pārņem dusmas, sašutums, ja kāds ir ļoti sarūgtināts
nospiež sirdi (arī prātu, retāk apziņu) (kā akmens, arī slogs) saka, ja (kas) ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu
nospiež prātu (arī sirdi, retāk apziņu) saka, ja (kas) ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu
(tik) tumšs, ka vai acī (arī acīs) duras saka, ja (kur) ir ļoti tumšs
krīt kā lācis uz medu saka, ja (parasti vīrietis) ļoti aizraujas ar kādu, iemīlas kādā, ja visiem spēkiem, uzmācīgi cenšas ko iegūt
sirds (no)tirpst saka, ja (pēkšņi) pārņem ļoti spēcīgs pārdzīvojums
stāv kā uzliets saka, ja apģērbs, tā daļas ļoti labi atbilst ķermenim, tā daļām
kā uzliets saka, ja apģērbs, tā daļas ļoti labi atbilst ķermenim, tā daļām
ceļš līks kā kuiļa mīziens saka, ja ceļš ir ļoti līkumains
sirds lūst saka, ja cilvēkam ir ļoti smagi pārdzīvojumi
zelta rokas saka, ja cilvēkam ļoti labi veicas, parasti ar rokām darāmi, darbi
kā zivs bez ūdens saka, ja cilvēkam nav kā ļoti nepieciešama, lai viņš varētu justies labi, būtu apmierināts
jēra dvēsele saka, ja cilvēks ir ļoti bailīgs, lēns, gļēvs
bāzt galvu krāsnī saka, ja cilvēks ir ļoti izmisis
sirds ir pilna saka, ja cilvēks ir ļoti sarūgtināts, uzbudināts, ja nomāc bēdas, citiem neizpausti pārdzīvojumi
pēc velna saka, ja darbība ir ļoti intensīva
kā velns saka, ja darbība ir ļoti intensīva, ja kas tiek darīts ļoti prasmīgi
kā velns pa dakstiņiem saka, ja darbība noris ļoti strauji, trakulīgi
kā divas ūdens piles saka, ja divi (parasti) cilvēki, priekšmeti ir ļoti līdzīgi
domas steidzas (arī skrien, traucas, klīst u. tml.) saka, ja domas pievēršas (kam), ja cilvēks (pēc kā) ļoti tiecas, ilgojas
ribas kā redeles saka, ja dzīvnieks, arī cilvēks ir ļoti vājš - ribas izspiedušās un zem ādas ļoti labi redzamas
laizīt pirkstus saka, ja ēdiens ir ļoti gards, ja kas ir sevišķi patīkams
garastāvoklis noslīd līdz nullei (arī zem nulles, uz nulli) saka, ja garastāvoklis kļūst ļoti slikts
kā velns saka, ja īpašība izpaužas ļoti augstā pakāpē
pēc velna saka, ja īpašība izpaužas ļoti augstā pakāpē
varēt sēt rāceņus saka, ja ir ilgi nemazgāts, ļoti netīrs ķermenis (rokas, kājas, ausis)
ir dieva svētība saka, ja ir ļoti daudz (kā)
nav laiku kur likt saka, ja ir ļoti daudz brīva laika
darbs pāri galvai saka, ja ir ļoti daudz darba
varēt sēnes pļaut ar izkapti saka, ja ir ļoti daudz sēņu
karsts darbalaiks saka, ja ir ļoti daudz steidzama darba
darbs darba galā, arī darba pilnas rokas, arī darbs darbu dzen (retāk dzenā) saka, ja ir ļoti daudz steidzamu darbu
dusmas vārās saka, ja ir ļoti dusmīgs un (parasti) apvalda dusmas sevī
vēders pie mugurkaula pieaudzis saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies
vēders pie mugurkaula pierāvies saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies, ļoti novājējis
zeme deg zem kājām Saka, ja ir ļoti jāsteidzas.
kā pirts saka, ja ir ļoti karsti, sutīgi
ne čibu, ne čabu saka, ja ir ļoti kluss, ja nav dzirdama ne skaņa
ne čiku, ne čaku saka, ja ir ļoti kluss, ja nav dzirdama ne skaņa; saka, ja kas noticis, nevienam nezinot, nemanot
ne čaku, ne grabu saka, ja ir ļoti kluss, ja nav dzirdama ne skaņa; saka, ja kas noticis, nevienam nezinot, nemanot
var peli dzirdēt saka, ja ir ļoti klusu
kā pa galdu saka, ja ir ļoti laba iešana, braukšana
acis kā kaķim saka, ja ir ļoti laba redze, ja kāds spēj pamanīt pat ko grūti saskatāmu
viena sirds (arī miesa) un viena dvēsele saka, ja ir ļoti laba saskaņa starp tuviem cilvēkiem
kā pa dēli saka, ja ir ļoti labs, līdzens ceļš
ūdens (ie)smeļas (arī kāpj, nāk) mutē saka, ja ir ļoti lielas grūtības
kā ceplī saka, ja ir ļoti liels karstums
kaut vai mati svilst saka, ja ir ļoti liels karstums
katra minūte ir dārga, arī katrs brīdis (arī mirklis) ir dārgs, arī laiks ir dārgs saka, ja ir ļoti maz laika (kādai darbībai)
katrs mirklis (arī brīdis) ir dārgs, arī katra minūte ir dārga, arī laiks ir dārgs saka, ja ir ļoti maz laika (kādai darbībai)
laiks ir dārgs, arī katrs brīdis (arī mirklis) ir dārgs, arī katra minūte ir dārga saka, ja ir ļoti maz laika (kādai darbībai)
gaiss tāds, ka cirkāts stāv pie griestiem saka, ja ir ļoti sasmacis gaiss (kādā telpā)
saule ripo pa zemes virsu saka, ja ir ļoti saulains, silts, jauks laiks
kā stikls saka, ja ir ļoti skaidrs laiks, bez neviena mākonīša
kā glāze saka, ja ir ļoti skaidrs laiks, ja pie debesīm nav neviena mākonīša
saulīte ripo pa zemi saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks
saulīte ripo pa zemes virsu saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks
kā pastardienas bazūne saka, ja ir ļoti skaļa, nepatīkama balss vai skaņa, liels troksnis
saimnieks savu suni tādā laikā nedzen ārā saka, ja ir ļoti slikts laiks
kā bazūne saka, ja ir ļoti spēcīga, arī pārmērīgi skaļa balss
sirds (arī krūtis) (vai) plīst (pušu) saka, ja ir ļoti spēcīgs, parasti negatīvs, pārdzīvojums, ļoti spēcīgas izjūtas
sirds (vai) plīst pušu saka, ja ir ļoti spēcīgs, parasti negatīvs, pārdzīvojums, ļoti spēcīgas izjūtas
sirds (vai) trūkst (biežāk plīst) (pušu) saka, ja ir ļoti spēcīgs, parasti negatīvs, pārdzīvojums, ļoti spēcīgas izjūtas
ka (vai) zaķim acis sprāgst no pieres laukā (ārā) saka, ja ir ļoti stiprs sals
ka vai zaķim acis sprāgst no pieres laukā saka, ja ir ļoti stiprs sals
nevar (ne) apgriezties, arī nav kur apgriezties saka, ja ir ļoti šauri, saspiesti
ne acī durams (neredz) saka, ja ir ļoti tumšs
ne acī durams neredz saka, ja ir ļoti tumšs
ne acī durams saka, ja ir ļoti tumšs un nekā nevar redzēt
kā brūtgāns saka, ja ir ļoti uzmanīga attieksme pret vīrieti
nevar (ne) degunu laukā rādīt saka, ja ir slikts (parasti ļoti auksts) laiks
šaušalas pārskrien (arī pāriet) (pār miesu, arī pār kauliem) saka, ja izjūt ļoti lielas bailes, uztraukumu
sirds plīst vai pušu saka, ja izjūtas, pārdzīvojumi (parasti negatīvi) ir ļoti spēcīgi
kā uz iesma uzdurts saka, ja jāpārdzīvo kas ļoti nepatīkams
kā no jauna piedzimis saka, ja jūtas ļoti labi, viegli (pēc tam, kad zudis nogurums, beidzies nepatīkams stāvoklis u. tml.)
nedabūt (arī nepaspēt) ne apskatīties, arī nebijis ko apskatīties saka, ja kāda darbība noris ļoti strauji
kā nosēts saka, ja kādā platībā kaut kā ir ļoti daudz
sēdēt kā uz pulvera mucas saka, ja kādam draud briesmas, ja kuru katru brīdi var notikt kas ārkārtējs, ir ļoti saspīlēta atmosfēra
deguns tek kā tapa saka, ja kādam ir iesnas un ļoti tek deguns
mati ceļas stāvus saka, ja kādam ir lielas bailes, ja kādu kas ļoti satrauc
zobs uz zoba neturas saka, ja kādam ir ļoti auksti,, ja klab zobi aiz aukstuma, _arī_ aiz uztraukuma, bailēm
kā salaulāti saka, ja kādam ir ļoti ciešas attiecības ar kādu
kā salipuši saka, ja kādam ir ļoti ciešas attiecības ar kādu
rads rada galā saka, ja kādam ir ļoti daudz radu
lāča miegs saka, ja kādam ir ļoti dziļš miegs, ja kādu ir grūti pamodināt
kā nāves miegā saka, ja kādam ir ļoti dziļš miegs, kad neko ne jūt, ne dzird
ausis kā pelei saka, ja kādam ir ļoti laba dzirde
ausis kā zaķim saka, ja kādam ir ļoti laba dzirde
kā aita saka, ja kādam ir ļoti lēna daba, ja kāds ir padevīgs, bailīgs
vēders kā bungas saka, ja kādam ir ļoti liels vēders
kārs kā lācis uz medu saka, ja kādam kaut kas ļoti garšo
kārs kā āzis uz mīzaliem saka, ja kādam kaut kas ļoti garšo
dzīvo kā niere taukos (arī pa taukiem) saka, ja kādam klājas ļoti labi
velnu redzēt saka, ja kādam klājas ļoti slikti
papēži deg saka, ja kādam ļoti gribas dejot, kaut kur iet, skriet un nav pacietības gaidīt
rokas niez saka, ja kādam ļoti gribas ko darīt, ko uzsākt
nagi niez saka, ja kādam ļoti gribas ko darīt, ko uzsākt, ja kāds ko ļoti vēlas
mēle niez kādam saka, ja kādam ļoti gribas ko pateikt, par kaut ko runāt
kā bunga saka, ja kādam no ēšanas ir ļoti pilns vēders
priecājas kā bērns par kliņģeri saka, ja kādam par kaut ko ir ļoti liels prieks
zosāda uzmetas saka, ja kādam rodas ļoti nepatīkama izjūta
uz mēles saka, ja kādam, ir kas runājams, ja ko ļoti gribas pateikt
kā suns blusu pilns saka, ja kādam, kaut kur ir ļoti daudz kā nevēlama, nosodāma, negatīva
kā smilga saka, ja kāds (parasti meitene) ir ļoti tievs, sīks, trausls
apstājas pie katra staba saka, ja kāds (parasti transporta līdzeklis) ļoti bieži apstājas, pietur
varēt gulēt kupenā saka, ja kāds (ziemā) ir ļoti silti saģērbies
kā diegā pakārts saka, ja kāds atrodas ļoti nedrošā, nenoteiktā stāvoklī, dzīvo satraukumā, bailēs, neziņā par kaut ko priekšā stāvošu
kā uz naža asmens saka, ja kāds atrodas ļoti riskantā, bīstamā, grūtā situācijā
(dzīvo) kā kurmis (arī āpsis) savā alā saka, ja kāds dzīvo ļoti noslēgti, neinteresējoties par apkārtējo pasauli
guļ kā beigts saka, ja kāds guļ ļoti ciešā miegā un ir grūti pamodināms
guļ kā rullis saka, ja kāds guļ ļoti cieši, neizkustināmi
nāk kā saukts Saka, ja kāds ierodas tad, kad ir ļoti nepieciešams.
deguns pa zemi velkas (kādam) saka, ja kāds ir ļoti bēdīgs, zaudējis pašpaļāvību
sirds vietā akmens (kādam) saka, ja kāds ir ļoti cietsirdīgs, nepielūdzams
kā ūdenszāle saka, ja kāds ir ļoti darbīgs, kustīgs, veikls, aktīvs
kā pūķis saka, ja kāds ir ļoti dusmīgs, nikns
sunskāsis klāt saka, ja kāds ir ļoti ēdelīgs, ja kādam piemīt liela ēdelība
gaidīt kā saulīti uzlecam saka, ja kāds ir ļoti gaidīts, ja kādu saņem ar prieku
kā ūpis saka, ja kāds ir ļoti īgns, drūms, no pārējiem cilvēkiem atrāvies
mute paliek vaļā saka, ja kāds ir ļoti izbrīnījies, pārsteigts, ieinteresēts
kā suns saka, ja kāds ir ļoti izsalcis
norīt mēli saka, ja kāds ir ļoti izsalcis
kā vilks saka, ja kāds ir ļoti izsalcis, ja ko ļoti iekāro
kā pūķis saka, ja kāds ir ļoti mantrausīgs, nenovīdīgs
kā aita saka, ja kāds ir ļoti naivs, neattapīgs
kā nātru sadzelts saka, ja kāds ir ļoti nemierīgs, satraukts
kā lācis saka, ja kāds ir ļoti netīrs, nekārtīgs
kā nopliķēts saka, ja kāds ir ļoti nokaunējies, aizvainots
kā nopērts saka, ja kāds ir ļoti nokaunējies, kaut ko ļoti nožēlo
kā suns saka, ja kāds ir ļoti nosalis, aukstuma pārņemts
kā nopliķēts saka, ja kāds ir ļoti nosarcis
kā burkāns saka, ja kāds ir ļoti nosarcis, sasarcis
kā suns saka, ja kāds ir ļoti noskrējies, nopūlējies, ir ļoti noguris, piekusis
kā riju izkūlis saka, ja kāds ir ļoti nostrādājies
kā lūks saka, ja kāds ir ļoti nostrādājies, pārguris, pilnīgi bez spēka
kā zibens spēriena ķerts saka, ja kāds ir ļoti pārsteigts
žoklis atkaras saka, ja kāds ir ļoti pārsteigts (par ko)
mute līdz ausīm saka, ja kāds ir ļoti pārsteigts, izbrīnījies, skaļi smejas, kliedz, plati smaida
kā īlens saka, ja kāds ir ļoti piedzēries
kā lūks saka, ja kāds ir ļoti piedzēries
kā striķis saka, ja kāds ir ļoti piedzēries
kā eņģelis saka, ja kāds ir ļoti pozitīvi vērtējams (ir ļoti skaists, labs, morāli tīrs), ja kas noris brīnišķīgi, ļoti jauki, nevainojami
kā jērs saka, ja kāds ir ļoti rāms, lēns, padevīgs, paklausīgs, ja nepretojas, ļauj ar sevi darīt ko grib
zils no dusmām saka, ja kāds ir ļoti sadusmots, dusmās nespēj valdīt pār sevi
zils aiz dusmām saka, ja kāds ir ļoti sadusmots, dusmās nespēj valdīt pār sevi
ne vīlīte nav sausa saka, ja kāds ir ļoti samircis, izlijis
nāve ir zobu galā kādam saka, ja kāds ir ļoti slims, vārgs, tuvu nāvei
kā lācis saka, ja kāds ir ļoti stiprs, spēcīgs, liels; ja ļoti daudz, ar lielu fizisku piepūli strādā
karstas asinis (kādam) saka, ja kāds ir ļoti straujš, pārgalvīgs, temperamentīgs
kā āzis saka, ja kāds ir ļoti stūrgalvīgs, ietiepīgs, iecirtīgs
kā ods saka, ja kāds ir ļoti uzmācīgs, neatlaidīgs, apnicīgs
kā glodene saka, ja kāds ir ļoti veikls, vijīgs, izmanīgs
acis ir pierē un pakausī (kādam) saka, ja kāds ir ļoti vērīgs, acīgs
izzagt zobu no mutes saka, ja kāds ir ļoti zaglīgs
kā uz iesma (uzdurts), arī kā iesmā uzdurts Saka, ja kāds ir nonācis ļoti nepatīkamā situācijā.
dievs augstais saka, ja kāds jūtas ļoti apmierināts, laimīgs
debess augstā saka, ja kāds jūtas ļoti laimīgs, apmierināts
kā trusītis žņaudzējčūskas priekšā saka, ja kāds jūtas ļoti nobijies, satraukts, piem., runājot ar kādu
kā kaķis uz baldriānu saka, ja kāds kaut ko ļoti kāro, pēc kaut kā pārmērīgi tiecas
kā moris saka, ja kāds kļuvis ļoti netīrs, melns
ka prieks saka, ja kāds ko ir (ļoti) labi veicis, izdarījis
kā zaldāts uz vakts saka, ja kāds ko ļoti uzmana
kā gailis saka, ja kāds ļoti ātri apreibst
iet (arī skrien) palēkdamies saka, ja kāds ļoti ātri iet (skrien)
kā no ložmetēja saka, ja kāds ļoti ātri runā
skrien kā vējš saka, ja kāds ļoti ātri skrien
skrien palēkdamies saka, ja kāds ļoti ātri skrien
baidās kā kaķis no ūdens saka, ja kāds ļoti baidās, cenšas izvairīties no kaut kā.
(mute) kā vārstekles saka, ja kāds ļoti daudz runā, pļāpā
kā turks saka, ja kāds ļoti daudz strādā
uz deguna krizdams saka, ja kāds ļoti daudz, pāri saviem spēkiem strādā fizisku darbu
kā (pats) nelabais Saka, ja kāds ļoti intensīvi, arī skaļi, trokšņaini ko dara, nesavaldīgi izturas.
piepūšas kā krupis saka, ja kāds ļoti klaji izrāda savu neapmierinātību, dusmas, sašutumu
būt sava uzdevuma (arī savu uzdevumu) augstumos saka, ja kāds ļoti labi veic savu uzdevumu, atbilst izvirzītajām prasībām u. tml.
dzīvo kā gailis pa papuvi saka, ja kāds ļoti labi, pārticīgi dzīvo
plātās kā rūsa saka, ja kāds ļoti lielās
kā mirlaka saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni
mācas (arī lien) virsū kā miegs saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni
mācas virsū kā nāve Saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni.
nāk virsū kā rūgta nāve saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, ja uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni
kā velns ar krustu saka, ja kāds ļoti nopūlas, nomokās
kā no miroņiem augšā cēlies saka, ja kāds ļoti pārsteidz ar pēkšņu, negaidītu, necerētu, neiedomājamu parādīšanos
kā kurts saka, ja kāds ļoti pūlas ko panākt, noskrienas, dzenoties kam pakaļ
kā nopērts saka, ja kāds ļoti raud
apgrozīt pirkstos katru kapeiku desmit reizes saka, ja kāds ļoti rūpīgi apsver, vai naudu nepieciešams izdot, ja izdod naudu negribot, vilcinoties, šauboties
grozīt pirkstos katru kapeiku desmit reizes saka, ja kāds ļoti rūpīgi apsver, vai naudu nepieciešams izdot, ja izdod naudu negribot, vilcinoties, šauboties
kā lakstīgala saka, ja kāds ļoti skaisti dzied
kā uz iesma (uzdurts), arī kā iesmā uzdurts Saka, ja kāds ļoti skaļi kliedz.
kā vērsis saka, ja kāds ļoti skaļi, pilnā balsī raud, kliedz, dzied
kā uz iesma uzdurts saka, ja kāds ļoti skaļi, spiedzīgi kliedz
līks palikdams saka, ja kāds ļoti smejas
smejas kā driģeņu paēdis saka, ja kāds ļoti smejas bez sevišķa iemesla
asaras birst kā pupas saka, ja kāds ļoti stipri raud
raud kā izkults bērns saka, ja kāds ļoti stipri raud
kā ēzelis saka, ja kāds ļoti tiepjas, spītējas
kā velns no krusta saka, ja kāds ļoti vairās, baidās no kā.
zeme deg zem kājām saka, ja kāds pārdzīvo ko ļoti nepatīkamu un vēlas doties projām, pazust
kā vergs saka, ja kāds pārmērīgi strādā vai tiek ļoti izkalpināts
skatās kā zirgs pēc auzām saka, ja kāds pēc kā ļoti kāro
uguns pakulās saka, ja kāds pēkšņi sadusmojas, ir ļoti sašutis vai ja sākas tracis
kā saulīte saka, ja kāds priecīgi, laimīgi smaida, ir ļoti laipns, labvēlīgs, mīļš
smaga roka saka, ja kāds sāpīgi sit, ir bargs, ļoti stingrs
papēži zib saka, ja kāds skrien ļoti ātri
kā biete saka, ja kāds stipri nosarkst, ir ļoti sasarcis
piesūcas kā ods saka, ja kāds stipri piedzeras, ko iedzer ļoti daudz
mātes piens (kādam) uz (arī aiz) lūpām saka, ja kāds tiek uzskatīts par ļoti jaunu, pārāk jaunu
nospiež kā nasta saka, ja kādu kas ilgi un ļoti nomāc, dara grūtsirdīgu
nevar ne acu galā ieredzēt saka, ja kādu ļoti neieredz
piesiet sirdi saka, ja kam ļoti pieķeras, ja kas ļoti patīk, ieinteresē
iekšas izdegušas saka, ja karstumā ir ļoti izslāpis; saka, ja kuņģī radusies dedzinoša sajūta
spiest acis no pieres ārā (laukā) saka, ja kas grūti panesams, paciešams, ir sasniedzis ļoti augstu pakāpi
kā nobērts saka, ja kas ir ļoti lielā daudzumā
kā jēla gaļa saka, ja kas ir ļoti nepatīkams, pretīgs, apnicis
kā ēst saka, ja kas ir ļoti nepieciešams, ļoti vajadzīgs, ļoti gribēts
kā gaiss saka, ja kas ir ļoti nepieciešams, vajadzīgs
kā sviests uz maizes saka, ja kas ir ļoti pa prātam, ļoti patīkams
kā augonis saka, ja kas ir ļoti sāpīgi, ļoti nepatīkami
kā acu gaisma saka, ja kas ir ļoti saudzējams, dārgs, nepieciešams
kā spogulī saka, ja kas ir ļoti skaidri saskatāms, uztverams, izprotams
spēlēt lomu saka, ja kas ir ļoti svarīgs, ja kam ir liela nozīme
spēlēt lielu lomu saka, ja kas ir ļoti svarīgs, ja kam ir liela nozīme
būt pie sirds saka, ja kas ir ļoti tuvs, mīļš, ja ir liela interese par ko.
uz dzīvību un nāvi saka, ja kas izpaužas, noris ļoti augstā pakāpē, ja tiek izmantoti visi līdzekļi
vēmas nāk saka, ja kas izraisa ļoti lielu nepatiku
kā pa drāti saka, ja kas kļūst ļoti ātri zināms
būt uz kakla saka, ja kas ļoti apgrūtina, nomāc
kā vējš saka, ja kas ļoti ātri pārvietojas, ja kas ir ļoti straujš
kā sapnis saka, ja kas ļoti ātri, nemanot gaist, zūd, aizrit
kā bulta saka, ja kas ļoti ātri, strauji pārvietojas
mēle (vai) kūst saka, ja kas ļoti garšo
ar gardu muti saka, ja kas ļoti garšo, ja ēd vai dzer ar baudu, lielu ēstgribu
kā pieaudzis saka, ja kas ļoti labi piegulst, turas stingri klāt, nav atdalāms, par cilvēku, kas ilgāku laiku nekustīgi atrodas vienā un tajā pašā vietā
kā bruņurupucis saka, ja kas ļoti lēni pārvietojas
pumpas uz dibena metas saka, ja kas ļoti nepatīk
spiež sirdi kā slogs saka, ja kas ļoti nomāc, ja ir smagi pārdzīvojumi
nospiež sirdi saka, ja kas ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu
spiež sirdi saka, ja kas ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu
(no)spiež sirdi (arī prātu, retāk apziņu) kā slogs (arī akmens) saka, ja kas ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu
spiež sirdi (arī prātu, retāk apziņu) saka, ja kas ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu
kā pērkons no skaidrām debesīm saka, ja kas ļoti pārsteidz, ir pilnīgi negaidīts
kā zibens spēriens saka, ja kas ļoti pārsteidz, ir pilnīgi negaidīts
kā zibens spēriens no skaidrām debesīm saka, ja kas ļoti pārsteidz, ir pilnīgi negaidīts
kā pērkona spēriens no skaidrām debesīm saka, ja kas ļoti pārsteidz, ir pilnīgi negaidīts
elpa aizraujas (kādam) saka, ja kas ļoti pārsteidz, izbrīna, sajūsmina
kā uguns pie biszālēm saka, ja kas ļoti sadusmo kādu
raut sirdi no krūtīm laukā saka, ja kas ļoti sāpina, izraisa lielu žēlumu
pievelk kā magnēts saka, ja kas ļoti stipri, neatvairāmi saista uzmanību, valdzina
elle iet vaļā saka, ja kas nepatīkams noris ļoti strauji, intensīvi
iet karsti saka, ja kas noris ļoti temperamentīgi, spraigi, ja risinās ļoti spraigi notikumi
viens kuiļa rūciens saka, ja kas norit, tiek veikts (_parasti_ attālums), padarīts īsā laika sprīdī, ļoti ātri
kā plēšas saka, ja kas notiek (biežāk cilājas, šņāc) ar lielu piepūli, ļoti intensīvi
uz nebēdu saka, ja kas notiek jautri, bezrūpīgi, ļoti intensīvi
kā pimberis saka, ja kas notiek ļoti ātri, bez kavēšanās
viens pūtiens saka, ja kas notiek ļoti ātri, vienā mirklī (parasti brauciens)
nepagūst ne tēvreizi noskaitīt saka, ja kas notiek ļoti drīz, tā, ka nav iespējams ne attapties
kā ēna saka, ja kas notiek ļoti klusu, bez trokšņa, nemanāmi
kā pieburts saka, ja kas notiek neizprotami, neatvairāmi, ja kas ļoti piesaista
kā (pats) nelabais Saka, ja kas notiek, noris ļoti spēcīgi, arī skaļi, trokšņaini.
kā (paša) nelabā triekts (arī dzīts, vajāts u. tml.) saka, ja kas notiek, noris ļoti strauji, ļoti lielā steigā
viens rūciens saka, ja kas notiek, norit, tiek padarīts ļoti ātri, vienā mirklī
kā dzirkstele pulvera mucā saka, ja kas rada ļoti negaidītu reakciju
uzdzīt zosādu saka, ja kas rada ļoti nepatīkamu izjūtu
(aug) kā sēnes pēc lietus saka, ja kas rodas ļoti ātri, arī lielā daudzumā
aug kā sēnes pēc lietus saka, ja kas rodas ļoti ātri, arī lielā daudzumā
kā skaida saka, ja kas šķiet ļoti viegls
ka vai nu saka, ja kas tiek darīts ļoti intensīvi, novērtēts ļoti pozitīvi
meklēt ar uguni saka, ja kas vajadzīgs ir grūti atrodams, ja kaut kā ir ļoti maz, ja kas tiek neatlaidīgi meklēts
pilna cepure saka, ja kaut kā ir ļoti daudz
pasaule bojā neies saka, ja kaut kā nerealizēšanos neuzskata par lielu ļaunumu, par ko īpaši nevēlamu, ļoti sliktu
deg kā ugunīs saka, ja kaut kas ir ļoti karsts, ja kas rada dedzinošu sajūtu
spiest sirdi saka, ja kaut kas ļoti nomāc, dara grūtsirdīgu, drūmu
sirds pamirst saka, ja kaut kas pēkšņi rada ļoti spēcīgu pārdzīvojumu
kā lapseņu pūznis saka, ja kaut kur ir ļoti trokšņaini, nemierīgi
kā rija saka, ja kaut kur ir ļoti tumšs, pilns putekļiem, dūmiem
iet kā pa elli saka, ja klājas ļoti slikti, notiek kas ļauns
kaķis uz astes var aiznest saka, ja ko atzīst par ļoti niecīgu, nepietiekamu, nevērtīgu
galva kūp Saka, ja ko dara ar ļoti lielu garīgu piepūli.
pakausis kūp saka, ja ko dara ar ļoti lielu garīgu vai fizisku piepūli
mēles galā saka, ja ko ļoti gribas pateikt
sirds (vai) kūst saka, ja ko ļoti pārdzīvo
ieduras sirdī kā dzelonis saka, ja ko ļoti sāpīgi pārdzīvo
kā pelavas saka, ja ko ļoti viegli izklīdināt, arī izšķiest, izputināt, iztērēt
viens redzējiens (retāk redzējums) saka, ja ko paveic ļoti ātri; saka, ja kas noris ļoti ātri
ka ne ar pirkstu apmaisīt saka, ja kur ir ļoti daudz cilvēku
ne ar pirkstu pamaisīt saka, ja kur ir ļoti daudz kā.
kā skudra saka, ja kur pulcējas ļoti daudz cilvēku
kā bišu stropā saka, ja kur vienkopus ir ļoti daudz cilvēku
sirds kāro saka, ja ļoti (parasti slēpti) vēlas, grib (ko)
sirds tīko (arī kāro) saka, ja ļoti (parasti slēpti) vēlas, grib (ko)
acis iet (biežāk krīt, līp) ciet saka, ja ļoti gribas gulēt
acis līp (arī krīt, ciet) saka, ja ļoti gribas gulēt
acis krīt (arī līp, iet) ciet saka, ja ļoti gribas gulēt
nokost sev vai mēli saka, ja ļoti gribas smieties, bet jāsavaldās
ieniezas mēle saka, ja ļoti iegribas kādam pateikt (parasti ko nepatīkamu, arī slēpjamu)
pilna sirds saka, ja ļoti nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi; saka, ja izjūt saspringtu, negatīvu psihisku (emocionālu) stāvokli
auksts pārskrien pār kauliem saka, ja ļoti sabīstas, satraucas
aukstas pēdas saka, ja ļoti sabīstas, uztraucas
auksts pārskrien pār muguru saka, ja ļoti sabīstas, uztraucas
auksts pārskrien (pār muguru, kauliem) saka, ja ļoti sabīstas, uztraucas
aukstums (arī sals) ķeras pie kauliem saka, ja ļoti salst
sals (arī aukstums) ķeras pie kauliem saka, ja ļoti salst
kā pātagas cirtiens saka, ja ļoti sāpīgi izjūt kāda teikto
sirds saspiežas saka, ja ļoti smagi pārdzīvo ko.
netaupīt krāsu saka, ja ļoti spilgti, izteiksmīgi stāsta, raksta, tēlo
asinis kāpj galvā saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos
asinis sakāpj (arī saskrien) galvā saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos
asinis saskrien (arī sakāpj) galvā saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos
acis krīt no pieres laukā (arī ārā) saka, ja ļoti tīko ko iegūt un kārīgi skatās uz to.
acis krīt no pieres ārā (arī laukā) saka, ja ļoti tīko ko iegūt un kārīgi skatās uz to.
rokas trīc kā nabagu apzagušas saka, ja ļoti trīc rokas
papēži niez saka, ja ļoti vēlas dejot, arī skriet
zobi niez saka, ja ļoti vēlas ko nogaršot, ēst.
no tavas mutes dieva ausī saka, ja ļoti vēlas, lai kāda teiktais piepildītos
izput kā pelavas vējā saka, ja ļoti viegli un ātri tiek zaudētas materiālas vērtības, nauda
celt aiz astes augšā saka, ja mājdzīvnieks (parasti govs)) pavasarī ir ļoti novājējis
ja visi striķi trūkst saka, ja nav citas izejas, ja notiek kas ļoti nevēlams
līp kā piķis klāt saka, ja neatlaidīgi, uzbāzīgi cenšas būt kāda tuvumā, ja no kaut kā nevar tikt vaļā, ja kas pret paša gribu ļoti ietekmē
klusē kā kaps saka, ja nekā neizpauž; saka, ja ir ļoti mazrunīgs
klusē kā zivs saka, ja nekā neizpauž; saka, ja ir ļoti mazrunīgs
plēsties (arī kauties, rauties, sisties) ar darbiem saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā
rauties (arī plēsties, sisties, kauties) ar darbiem saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā
sisties (arī kauties, rauties, plēsties) ar darbiem, arī sisties (arī kārties) vai nost aiz darbiem saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā
rauties (arī plēsties, sisties, kauties) ar darbiem, arī sisties (arī kārties) vai nost aiz darbiem saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā
kā elle saka, ja nepatīkamas, negatīvi vērtējamas parādības izpaužas ļoti lielā mērā, ja ir liela nekārtība, troksnis, neciešams stāvoklis
kā no uguns saka, ja no kā ļoti baidās, vairās
visi striķi trūkst saka, ja notiek kas ļoti nevēlams
elle ir vaļā saka, ja notiek kas ļoti slikts, nepatīkams, ja kāds saceļ traci
nāk kā saukts Saka, ja notiek kas ļoti vajadzīgs, vēlams.
kā kanna saka, ja par ļoti izdevušos, labu, skaistu atzīst ēku, telpu
smacē kauns saka, ja pārdzīvo ļoti spēcīgas kauna jūtas; saka, ja piedzīvo lielu apkaunojumu
sirds (sa)stingst Saka, ja pārņem (ļoti lielas) bailes.
sirds sastingst Saka, ja pārņem ļoti lielas bailes.
sirds tirpst saka, ja pārņem ļoti spēcīgs pārdzīvojums
kā uzmedots saka, ja pēc kā ļoti tiecas
kā izslāpis saka, ja pēc kā ļoti tiecas, ko ļoti vēlas
notirpst sirds saka, ja pēkšņi pārņem ļoti spēcīgs pārdzīvojums
kā jēla ola saka, ja pret kādu vai pret ko izturas ļoti uzmanīgi, saudzīgi, ja kāds ir pārāk jūtīgs, ļoti vārīgs
kā rūgta nāve saka, ja pret ko ir ļoti negatīva attieksme
kā muša saka, ja sapulcējas ļoti daudz cilvēku
cepina kā uz pannas saka, ja saule ļoti karsē
aug griezdamies saka, ja sētais vai stādītais aug ļoti labi
nu ir aste zem bluķa saka, ja sieviete bērnu dēļ ir saistīta pie mājas, arī, ja kāds ir ļoti aizņemts, ir maz brīva laika
zviedz kā ķēve saka, ja sieviete ļoti skaļi smejas
sirds izlec no krūtīm Saka, ja sirds ļoti strauji pukst.
krunku krunkām saka, ja svārki ļoti sakrokoti
ka (arī kaut) vai cirvi kar, arī cirvi var (pa)kārt saka, ja telpā ir ļoti smacīgs gaiss
kā bez rokām saka, ja trūkst kā ļoti nepieciešama, vajadzīga
kā putra bez sāls saka, ja trūkst kā ļoti vajadzīga, nepieciešama, lai gūtu vēlamos rezultātus
nebūt ko ar nagu aizķert saka, ja zāle ir ļoti īsa vai pilnīgi noganīta
beigts var palikt saka, kad ir ļoti spēcīgas (parasti pozitīvas) emocijas
aknas klaudz no žēlabām saka, kad kaut kas ļoti sarūgtinājis
būt nāvei parādā saka, par cilvēku, kas ir ļoti vecs, novājējis, slims, kam labāk būt mirušam
līdz asarām saka, pastiprinot attiecīgā vārda nozīmi; ļoti
elles kruķis saka, paužot ļoti negatīvu attieksmi pret kādu
kā dievs saka, paužot ļoti pozitīvu vērtējumu, arī lielu bijību
saērcināt Sakaitināt; arī padarīt, parasti ļoti, īgnu, ķildīgu.
pseidodupleksēšana Sakaru tehnika, kas imitē pilnu duplekso pārraidi pusdupleksa līnijā, ļoti ātri mainot pārraides līniju.
proplatīns Sakausējums no niķeļa (72%), sudraba (24%) un bismuta (4%), kas ļoti izturīgs pret ķīmisku reaģentu iedarbību.
glītoties Sakopties, izdaiļoties.
samīlēties Sākt izjust, parasti ļoti lielu, interesi (par ko), arī nepieciešamību (pēc kā); sākt, parasti ļoti, pieķerties (kam).
pievizēt Sākt pārklāties ar ļoti plānu ledus kārtu.
krist atpakaļ sākt slimot no jauna ar to pašu slimību, nepaspējot vēl pilnīgi izveseļoties vai tūlīt pēc izveseļošanās
sajūsmināties Sākt, parasti ļoti, jūsmot; arī izjust, parasti ļoti, lielu sajūsmu.
sagrīļoties Sākt, parasti pēkšņi, grīļoties; īsu brīdi grīļoties.
uzvizēt Sala iedarbībā izveidoties (uz kā, kam virsū) - par ļoti plānu ledus kārtu.
uzviznīt Sala iedarbībā izveidoties (uz kā, kam virsū) - par ļoti plānu ledus kārtu.
savizēt Sala iedarbībā pārklāties ar ļoti plānu ledus kārtu (par ūdeni).
parastā salātene salāteņu suga ("Lapsana communis"), kas sastopama samērā bieži izcirtumos, arī mitros mežos un krūmājos; tā ir 30—100 cm augsts viengadīgs lakstaugs ar vārpstveidīgu sakni, stublājs zarots, augšējās lapas lancetiskas vai olveidīgas, sēdošas vai ar ļoti īsu kātu, apakšējās lapas plūksnaini dalītas, ar garu kātu un daudz lielāku galotnes plūksnu
priekša Salīdzinājumā (ar kādu, ar ko, parasti ļoti atšķirīgu).
salēkšķēt Salipt lēkšķes, arī kļūt, parasti ļoti, nekārtīgam, netīram (parasti par apmatojumu, apspalvojumu).
dialektu kontinuums samērā plašā teritorijā izplatītu dialektu kopums, kas veido relatīvi vienotu valodas sistēmu, kaut gan teritoriāli attālākie dialekti var būt savstarpēji ļoti atšķirīgi
tālu Samērā stipri, arī lielā mērā (izpausties); ļoti.
sasmirkt Samirkt; piesūcoties ar mitrumu, iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku.
kazu samtbeka samtbeku suga ("Xerocomus subtomentosus"), aug skuju koku un jauktos mežos, Latvijā sastopama ļoti bieži
patērēt Saņemt (materiālus labumus), neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā.
sapinkulēties Sapinkuļoties; sapinkoties.
čerrāt Sarauties, červuļoties (žāvējot).
liela sistēma sarežģīta sistēma ar ļoti daudziem elementiem
sprukas Sarežģīta, nevēlama, parasti pēkšņi radusies, situācija, no kuras ir ļoti grūti izkļūt.
samežģīties Sarežģīties (piemēram, par dzīvi, attiecībām); arī kļūt, parasti ļoti, neskaidram, juceklīgam (piemēram, par domām).
sasarkt Sarkstot kļūt tādam, kam ir, parasti ļoti, sārta seja, tās daļas (par cilvēku); sarkstot kļūt, parasti ļoti, sārtam (parasti par seju, tas daļām, arī par rokam).
atsarkt Sārti, sarkani atspoguļoties (kur).
spožā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma nitidum"), Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
sasalt (arī sastingt) ragā Sasalstot kļūt ļoti cietam.
sastingt (arī sasalt) ragā Sasalstot kļūt ļoti cietam.
aplaizīt Saslapināt vai saziest un ļoti gludi saglaust (matus).
nolaizīt Saslapināt vai saziest un ļoti gludi sasukāt (parasti matus).
sasiekalot Saslapināt, notraipīt ar siekalām, parasti ļoti, viscaur.
iegult (arī iegulties) nāves gultā (arī cisās) saslimt tā, ka nav cerību izveseļoties
iegulties (arī iegult) nāves gultā (arī cisās) saslimt tā, ka nav cerību izveseļoties
norepēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt ļoti negludam, raupjam (parasti par rokām, kājām).
zobus sakodis sasprindzinot visus spēkus, ar lielu piespiešanos, paciešot ko ļoti nepatīkamu, sāpīgu
piestāstīt pilnas ausis sastāstīt ļoti daudz (parasti ko maz ticamu)
piepūst pilnas ausis sastāstīt ļoti daudz (parasti ko maz ticamu)
sažvāļoties Sašūpoties, sagrīļoties.
saknapināt Sataupīt (ko), parasti ar grūtībām, ļoti ierobežojot, samazinot (tā) izmantošanu; ļoti samazināt (ko).
savīstīties Satīties, satuntuļoties (segā, drēbēs).
kā aizsvilies satraukts, nemiera pilns; ļoti steidzīgs
sačunčalāties satuntuļoties
apstūkņīties Satuntuļoties, ietīstīties.
aptaunāties Satuntuļoties, silti saģērbties, ietīstīties.
bašoties Satuntuļoties.
sabaķēties Satuntuļoties.
sapuģīties Satuntuļoties.
sapuģoties Satuntuļoties.
satuntulēties Satuntuļoties.
saulziedis Saulziežu dzimtas augs, saules rozīte, sausās saulainās vietās diezgan bieži sastopams pakrūms, 10-30 cm garumā, gulu vai pacilu stublāju, blietējādām vai ovalām lapām, drusku uz apakšu ieritinātām lapu malām, zeltdzelteniem, ļoti reti kad baltiem ziediem, kas atveras tikai saulē, 2-3 reizes par sēklotni garāku irbuli, atliektiem augļkātiem.
cepināties Sauļoties (ilgāku laiku karstā saulē).
sauļāties Sauļoties.
saulēties Sauļoties.
veitēties Sauļoties.
vītēties Sauļoties.
sakalst kramā sausumā kļūt ļoti cietam
ef Savienojumā "ef ef" - ļoti labi.
negroīds Savienojumā "negroīdā rase": lielās ekvatoriālās rases Āfrikas zars, arī rase, kuras pārstāvjiem raksturīgi sprogaini, melni mati, ļoti tumša āda, maz izvirzīts, plats deguns, biezas lūpas; arī lielā ekvatoriālā rase.
nosaēsties Savienojumā "nevar nosaēsties" norāda, ka (kas ēdams) ir ļoti garšīgs.
piešķirt Savienojumā "piešķirt nozīmi": uzskatīt (ko) par ļoti nozīmīgu, svarīgu, arī par galveno.
svešin Savienojumā "svešin svešs" - ļoti svešs.
sviežin Savienojumā "sviežin sviežs" - ļoti svaigs.
vibumis Savienojumā "vibu vibumis" raksturo ļoti ātras šūpošanās kustības.
saspiests Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē stāvokli ļoti šaurā, mazā, neērtā telpā, vietā.
raibin Savienojumā ar "raibs": ļoti raibs.
sausoti savienojumā ar "sauss" raksturo kaut ko ļoti izžuvušu, izžāvētu
vibu Savienojumā ar "vibumis" raksturo ļoti ātras šūpošanās kustības.
dzenītis Savienojumā ar "zivju": mazs zaļvārnveidīgo kārtas putns ar krāšņu apspalvojumu, nesamērīgi lielu galvu, ļoti spēcīgu knābi.
bez Savienojumā ar adj. vai apst.: ļoti, ārkārtīgi.
vecum Savienojumā ar adjektīva "vecs" formām izsaka īpašības pastiprinājumu; ļoti vecs.
bez- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka ar pamatvārdu nosauktais ir šķietams, grūti pamanāms, ļoti samazināts, vājināts u. tml.
visai Savienojumā ar nenoteikto skaitļa vārdu norāda uz palielinātu daudzuma pakāpi; arī ļoti.
pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek veikta, noris, sasniedzot ļoti, arī pārāk augstu pakāpi, intensitāti.
pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek padarīts ļoti netīrs, tiek ļoti notraipīts.
diezin Savienojumos: "diezin cik" - sevišķi, ļoti; "diezin kā" - sevišķi; "diezin kad" - ļoti sen, pēc ļoti ilga laika; "diezin kāds" - sevišķs; "diezin kas" - kas sevišķs; "diezin kur" - kur sevišķi, ļoti tālu.
nezin Savienojumos: "nezin cik" - sevišķi, ļoti; "nezin kā" - sevišķi; "nezin kad" - ļoti sen, pēc ļoti ilga laika; "nezin kāds" - sevišķs; "nezin kas" - kas sevišķs; "nezin kur" - kur sevišķi, ļoti tālu; "nezin no kurienes (_arī_ uz kurieni, līdz kurienei)" - no kurienes (arī uz kurieni, līdz kurienei) sevišķi, ļoti tālu; "nezin kurp" - kurp sevišķi, ļoti tālu.
tumšs Savienojumu ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli (apkaimē, telpā, vidē, arī diennakts posmā), kas ir saistīts ar apgaismojuma trūkumu vai ļoti vāju apgaismojumu.
sadurt Savirzīt ļoti tuvu citu pie cita, arī tā, ka saskaras (ķermeņa dalās, parasti galvas).
sakļauties Savirzīties ļoti cieši kopā, savienoties, arī saplūst kopā; ļoti cieši pievirzīties (pie kā).
Babītes pilskalns savrups, 8 m augsts paugurs kāpu virknē Babītes pagastā, Babītes ezera ziemeļu krastā, ziemeļrietumu nogāze stāva, pārējās nogāzes lēzenas, ziemeļu nogāzē grāvis, plakums (25 x 15 m) nelīdzens, četrstūrveidīgs, ar noapaļotiem stūriem; Poļu kalns
senarmonīts Sb2O3, minerāls, kristalizējas kubiskā singonijā, bez krāsas vai iepelēks, raksturojas ar ļoti lielu gaismas laušanas koeficientu (2,087).
brauna Sega vai čaumala, kas paliek izlienot kukaiņiem no kūniņas vai izšķiļoties cāļiem.
brauņas Sega vai čaumala, kas paliek izlienot kukaiņiem no kūniņas vai izšķiļoties cāļiem.
kausziede Segsēkļu nodalījuma kalikantu dzimtas ģints ("Calycanthus"), vidēji lieli, blīvi krūmi ar ļoti spīdīgām lapām, ko Eiropā mēdz audzēt kā dekoratīvu augu; kalikants.
dīgšanas spars sēklas īpašība, ko izsaka dīgšanas ātrums (nedaudz mainās pa gadalaikiem) – lielums, ko noteic vienlaikus ar dīgtspēju pēc ļoti ātri uzdīgušo sēklu procenta (labībai 3–5 dienās); no sēklām ar vienādu dīgtspēju, bet nevienādu dīgšanas sparu, arī nelabvēlīgos apstākļos ātrāk un vienmērīgāk sadīgst sēklas, kam dģšanas spars lielāks
astoņi Sekmju vērtējums, atzīme "ļoti labi"; astoņnieks.
būt uz papēžiem sekojot kādam, būt ļoti tuvu klāt, pārvietoties cieši aiz kāda
pimpis Seksuāli ļoti aktīvs vīrietis.
seksbumba Seksuāli ļoti pievilcīga sieviete.
ķimeņlapu selīne selīņu suga ("Selinum carvifolia"), kas Latvijā sastopama samērā bieži, auga stublājs 30-90 cm augsts, ar ļoti raksturīgām spārnainām šķautnēm, aug purvainās un krūmainās pļavās, zemajos jeb zāļu purvos, pārpurvotos ūdenstilpju krastos
tautoloģija semantiski savstarpēji identisku vai ļoti līdzīgu izteikuma elementu, ar vienādu vārdu (parasti nevajadzīga) atkārtošana vienā un tai pašā teikumā
kur tas laiks sen, ļoti sen.
aizsen Sen, ļoti sen.
peri Senajiem persiešiem ļoti skaisti labi gari.
makumba Seno āfrikāņu dievu sinkrētisks kults Brazīlijā, kas ļoti līdzinās vudū.
sagums Seno romiešu karavīru apģērba sastāvdaļa, apmetnis, kas līdzinājās ļoti īsai tunikai un bija ērts pārgājienos.
nabats Sens krievu ļoti liela apjoma timpāns.
senmūži Sens, arī ļoti ilgs laikposms.
aizsens Sens, ļoti sens.
sūlāšana Seroza šķidruma nošķiršanās miesas pušumos, kuros iekļuvuši netīrumi vai atrodas kāds audus pastāvīgi kairinošs svešķermenis un aizkavē dzīšanu (piem. skabarga); šķidrums ļoti līdzīgs limfai un rodas asiņu šķidrumam izsūcoties no kapilārvadiem.
dimetilsulfāts Sērskābes dimetilesteris (CH3)2SO4, lieto organiskajā sintēzē; ļoti toksiska viela.
kārums Sevišķi garšīgs, izmeklēts ēdiens, dzēriens; ēdiens, dzēriens, kas kādam ļoti garšo.
diezin cik sevišķi, ļoti
baletkurpes Sieviešu kurpes bez aizdarēm, ar noapaļotu purngalu uz ļoti zemiem papēžiem.
nagliņkurpes sieviešu kurpes uz augstiem un ļoti smailiem papēžiem
rumbucis sieviešu svārki no ļoti rupjas vadmalas
puišinīca Sieviete, kam ļoti simpatizē vīrieši.
meteorītu putekļi sīkas daļas, kas rodas, meteora ķermenim sašķeļoties
zobiņi Sīki izvirzījumi, robiņi (smaili, apaļīgi ar smailu galu, noapaļoti u. tml.) auga daļai (parasti lapas malai).
plūksnu sīkpaparde sīkpaparžu ģints suga (“Asplenium trichomanes syn. Asplenium trichomanes subsp. quadrivalens”), Latvijā sastopama ļoti reti, kaļķainās augsnēs, kā arī uz veciem mūra žogiem parkos un kapsētās, aizsargājama
gaiļbiksīšu sīkraibenis sīkraibeņu dzimtas suga ("Hamearis lucina"), spārnu plētums - 25-30 cm, spārni tumšbrūni ar rudu zīmējumu, taustekļi vālesveidīgi, snuķis labi attīstīts, kāpuri dzīvo uz gaiļbiksītēm, Latvijā sastopams ļoti reti, aizsargājams
meža sīksamtenis sīksamteņu ģints suga ("Coenonympha hero"), spārnu plētums - 28-35 mm, sastopams tikai dažās vietās, ļoti cieš no mežu meliorācijas
sīkstuļot Sīkstuļoties, skopoties.
virpulis Sīku cietvielas daļiņu, arī, parasti vieglu, priekšmetu kopums, kas atrodas īslaicīgā, ļoti spēcīgā un straujā riņķveida, spirālveida kustībā.
punktuālists Sīkumos ļoti noteikts cilvēks.
karborunds silīcija karbīds SiC, ļoti cieta termoizturīga kristāliska viela, ko izmanto metālkausēšanas krāšņu oderēšanai, sildelementiem elektriskās pretestības krāsnīs, pārbīdāmiem krāšņu dibeniem motoru un gāzes turbīnu būvē, no sprieguma atkarīgiem pusvadītājiem (varistoriem), par abrazīvu materiālu slīpēšanai; silīts
poliuretānšķiedras Sintētiskas elastomēru šķiedras, ko iegūst no poliuretānu urīnvielas blokpolimēriem; ļoti izturīgas pret stiepšanu, locīšanu, nodilumu, organiskiem šķīdinātājiem.
balts Sirms, arī ļoti sirms.
indēties Sistemātiski lietot indīgu vielu; atrasties ļoti kaitīgos apstākļos.
bēg kā žīds no krusta ska par tādu, kas ļoti baidās, vairās no kā.
osanna Skaitīt lūgšanu, ļoti lūgt.
parastā skaldlapīte skaldlapīšu ģints suga ("Schizophyllum commune"), kas sastopama ļoti bieži, saprotrofs uz trupošas koksnes, kritalām, zaru kaudzēm, reizēm uz apstrādātas koksnes, augļķermeņi gliemeņveidīgi, 2—5 cm plati, to virspuse gaiši pelēcīga, pūkaina, mala viļņaina; apakšpusē sārtbrūnas, sazarotas lapiņas
pļārkšēt Skaļa trokšņa apzīmējums, kāds rodas, piemēram, spainim krītot un veļoties.
Hēds Skandināvu mitoloģijā - fiziski ļoti spēcīgs, bet akls dievs, Odina un Frigas dēls, kurš Lokija ļaunās viltības dēļ kļūst par sava brāļa - gaišā dieva Baldra slepkavu.
praulgrauzis Skarabeju dzimtas apakšdzimta ("Trichiinae"), vaboļu ķermenis plats, 13-35 mm garš, attīstās gk. trūdošā koksnē, Latvijā konststētas 4 sugas, no tām 3 ļoti reti sastopamas un aizsargājamas.
jūnijvabole Skarabeju dzimtas suga ("Amphimallon solstitialis syn. Rhizotrogus solstitialis"), Latvijā sastopama ļoti bieži, ķermenis 15-19 mm garš, brūndzeltens, klāts ar gariem iedzelteniem matiņiem, sastopamas uz lapu kokiem.
dārzvabole Skarabeju dzimtas suga ("Phyllopertha horticola"), Latvijā sastopama ļoti bieži, vaboles ķermenis ovāls, nedaudz saplacināts, 8-11 mm garš, tā apakšpuse un kājas melnas, segspārni brūni, spīdīgi.
spīļniedra Skaraino salmaugu ģints, lapu mēlīte garena, drīksnas nekrāsotas, ārējā ziedplēksne 7 dzīslām, dzeloņzobaina, lapas ļoti raupjas.
smaillapu skarziede skarziežu ģints suga ("Ive xanthiifolia syn. Cyclachaena xanthiifolia"), Latvijā sastopama ļoti reti, gk. lielo pilsētu dzelzceļa staciju teritorijā, ruderālās vietās, stublājs līdz 1 m augsts, augšdaļā zarots, lapas pretējas, ziedu kurvīšu daudz, tie ir sīki, noliekti
skatīties (arī raudzīties) ar baltām acīm skatīties ļoti dusmīgi
skatīties baltām acīm skatīties ļoti dusmīgi
skūtgalvji Skinhedi, ļoti bieži neonacistiskas jauniešu organizācijas biedru pazīme.
ģilināties Skopuļoties.
ūdens skorpions skorpionblakšu dzimtas suga (“Nepa cinerea”), plakana, lapveidīga, sarkanbrūna ūdensblakts (ķermeņa garums - 18-22 mm), galva ļoti maza, atrodas dziļā priekškrūšu ieliekumā, spārni labi attīstīti, spēj pārlidot no vienas ūdenstilpnes uz otru
driskains Skrandains, ļoti noplīsis.
maratonskrējiens Skrējiens ļoti garā distancē.
kūniņu laupītājs skrejvaboļu suga ("Calosoma sycophanta"), kas iznīcina ļoti daudz dažādu kaitēkļu, arī tauriņu un zāģlapseņu kāpurus un kūniņas
nopērties Skrienot, braucot u. tml., arī darot ko, ļoti nošķiesties (piemēram, ar dubļiem).
skriet (tā), ka papēži zib skriet ļoti ātri
laist (arī skriet) ko kājas (arī nagi) nes skriet, cik ātri vien spēj, ļoti ātri doties prom
laist, ko māk, arī laist (arī skriet), ko nagi (arī kājas) nes skriet, cik ātri vien spēj, ļoti ātri doties prom
skinhedi Skūtgalvji; ļoti bieži neonacistiskas jauniešu organizācijas biedru pazīme.
dīkoties Slaistīties, neko nedarīt, vaļoties.
saslacīt Slakot (piemēram, ūdeni), panākt, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, mitrs, slapjš.
sprostslānis Slānis, kas izveidojas p-n pārejā, ja tai pielikts sprostspriegums; tam netiek cauri vairākumnesēji, tāpēc strāva ir ļoti maza.
saslapināt Slapinot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
saslaucīt Slaukot (ar ko), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, netīru; arī pieslaucīt (3).
pieslaucīt Slaukoties vai slaukot (ko), padarīt ļoti netīru, arī slapju (piemēram, dvieli, kabatlakatu).
kinodīva Slavena, ļoti skaista kinoaktrise; kinozvaigzne.
cīrāt Slepeni nolūkot; kaut ko ļoti vēlēties iegūt sev.
dzert (kāda) asinis slepkavot, nogalināt; izturēties ļoti nežēlīgi
nezeme Slikta, kaut kādā veidā ar ļoti negatīvām izjūtām saistīta zeme.
karstumguļa Slimība, kas noris ar ļoti augstu temperatūru, drudzi; karstuma guļa.
karstuma guļa slimība, kas noris ar ļoti augstu temperatūru, drudzi; karstumguļa
stiept gumiju slinkot; ļoti lēni negribīgi ko darīt
staipīt (biežāk stiept) gumiju slinkot; ļoti lēni, negribīgi ko darīt
stiept (retāk staipīt) gumiju slinkot; ļoti lēni, negribīgi ko darīt
gleznotājspalva Slokas spārna pirmā lidspalva, mednieka trofeja; tā ir 2-3 cm gara, cieta, ar ļoti smalku, asu un stingru smaili; gleznotāji šo spalvu kādreiz izmantojuši ļoti smalku līniju gleznošanai; daži mednieki no tām gatavo rotaslietas.
(palikt) jaņos Smagi zaudēt kāršu spēlē (paliekot bez stiķa vai iegūstot ļoti maz punktu).
strādā kā zirgs smagi, grūti, ļoti daudz strādāt
pesante Smagi, smagnēji; ļoti lēni (par tempu).
zamšāda smags, izturīgs, blīvs kokvilnas audums ar īsu, ļoti blīvu plūksnu
zamšs Smags, izturīgs, blīvs kokvilnas audums ar īsu, ļoti blīvu plūksnu.
beltings Smags, ļoti blīvs, izturīgs audeklpinuma tehniskais audums no rupjas šķeterētas kokvilnas vai linu dzijas vai no ķīmiskas šķiedras; lieto gumijas transportlenšu un dzensiksnu izgatavošanai un par filtraudumu.
dzeloņainais smaildadzis smaildadžu ģints suga ("Xanthium spinosum"), Latvijā sastopams ļoti reti
zieddūrēji Smecernieku dzimtas garsmeceru grupas ģints ("Anthonomus"), Latvijā konstatētas 7 sugas, vaboļu ķermmenis ovāls, izliekts, pakaļgalā paplašināts, smeceris ļoti garš un tievs ar paralēlām malām, kāpuri attīstās augļu koku un ogulāju ziedos.
cibetīns Smērveidīga, ļoti aromātiska viela, ko iegūst no cibetkaķu tēviņu dziedzeriem un lieto parfimērijā.
smidze Smidzenis - nokrišņi ļoti sīku pilienu veidā.
sasmidzināt Smidzinot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, mitrs, slapjš.
smilšvistiņa Smilširbju dzimtas suga ("Syrrhaptes paradoxus"), baloža lieluma putns ar smilšdzeltenu un pelēku apspalvojumu, ļoti reta ieceļotāja, kas Latvijā 20. gs. novērota tikai dažas reizes.
solīt zelta kalnus solīt ļoti lielas materiālas vērtības (parasti naudu)
aizpērties Spārnus spēcīgi vēcinot, nepaceļoties vai tikai mazliet paceļoties gaisā, attālināties (par putniem).
telebinoklis Speciāls binoklis, ar kuru var skaidri saskatīt pat ļoti tālus priekšmetus.
apotemnofilija Specifisks fetišisma un sadomazohisma saplūšanas gadījums, ļoti reta perversija, kas izpaužas seksuālā iekārē uz personu, kam amputēts kāds loceklis.
uguns viesulis spēcīga uguns, kas ļoti strauji izplatās
plosīt Spēcīgi iedarbojoties, izraisīt nepatīkamas sajūtas, izjūtas, arī ļoti traucēt (parasti par skaņām).
kaist Spēcīgi norisēt, būt ļoti intensīvam, spraigam (par psihiskiem procesiem).
iededzināt Spēcīgi satraukt, saviļņot; ļoti ieinteresēt.
svēši Spēcīgi, ļoti.
dzelzs Spēcīgs, arī ļoti izturīgs (par organismu, ķermeņa daļām); stiprs (par veselību).
burans Spēcīgs, auksts vējš Krievijas stepēs un Sibīrijā, vasarā burans nes karstu, sausu laiku, ziemā - ļoti stiprus puteņus, kas parasti pāriet sniega vētrā.
smalkjutība Spēja uztvert un reģistrēt ļoti niecīgas izmaiņas.
nolīt Spēji atspoguļoties (sejā) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi; spēji pārņemt (cilvēku, psihi).
pārlīt Spēji atspoguļoties (sejā) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli; spēji pārņemt (cilvēku, psihi).
iedurt Spēji izraisīt nepatīkamu sajūtu, arī sāpes (ausīs) - par asu skaņu; spēji izraisīt nepatīkamu sajūtu, arī sāpes (acīs) - par ļoti spilgtu gaismu.
iedurties Spēji izraisīt nepatīkamu sajūtu, arī sāpes (ausīs) - par asu skaņu; spēji izraisīt nepatīkamu sajūtu, arī sāpes (acīs) - par ļoti spilgtu gaismu.
spektrobolometrs Spektrometrs, kura okulāra vietā pierīkots ļoti mazs bolometrs (2), ar ko var mērīt enerģijas sadalījumu spektrā.
atspīdēt Spīdoši atspoguļoties (kur).
piespiest Spiežot, grūžot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pievirzās cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
asarojošā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella velutina"), kas citviet norādīta kā atsevišķai ģintij piederīga ("Lacrimaria lacrimabunda), tās augļķermeņa cepurīte pelēcīgi brūngana, šķiedraini zvīņaina, lapiņas tumšbrūnas, ar šķidruma pilieniņiem, sastopama ļoti bieži lapkoku mežos, mežmalās, ceļmalās uz trūdvielām bagātas augsnes
slaidā spīgulīte spīgulīšu suga ("Psathyrella gracilis"), kuras augļķermeņi ir ļoti sīki un trausli
atplaiksnīties Spilgti atainojies, atspoguļoties (mākslas darbā).
balts kā sniegs spilgti baltā krāsā; ļoti tīrs; pavisam sirms
zalgot Spilgti, spoži spīdēt, atstaro ļoti mainīga stipruma gaismu.
kvēls Spilgts, ar ļoti spožu gaismu.
lapu rozete spirālisks lapu sakārtojums uz ļoti īsa stublāja
razda Spirālisks lapu sakārtojums uz ļoti īsa stublāja; rozete.
rozete Spirālisks lapu sakārtojums uz ļoti īsa stublāja.
piespļaudīt Spļaudot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru (piemēram, grīdu, telpu).
piespļaut Spļaujot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru (piemēram, grīdu, telpu).
piespļaut Spļaujot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru no iekšpuses (parasti trauku).
spieģelēties Spoguļoties; skatīties spogulī.
spiegloties Spoguļoties.
spogulēties Spoguļoties.
spoguloties Spoguļoties.
zīķēties Spoguļoties.
zīlēties Spoguļoties.
maratonists Sportists, kas startē ļoti garās distancēs.
laistīties Spoži, parasti nevienmērīgi, atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
konverģējoši diverģējoša sprausla sprausla, ar kuru var sasniegt ļoti lielu (gāzes vai tvaika) izplūdes ātrumu, kas pārsniedz skaņas ātrumu; izmanto aktīvās turbīnās un reaktīvos dzinējos
atspulgot Spulgojoši atspoguļoties (kur).
bacills Stabiņu baktērija, ļoti sīki, pa daļai kustīgi, stabiņveidīgi organismi.
podze Starainajiem kurvjziežiem piederīgs augs - ļoti zarainu stublāju, pretējām, kātainām, olējādām lapām, blietējādām (lancetiskām) augšlapām, īsiem, baltiem, lielāko tiesu 5 mēles ziediem, dzelteniem vidus ziediem.
platknābjibiss Stārķveidīgo kārtas ibisu dzimtas suga ("Platalea leucorodia"), ķermeņa garums, ieskaitot kaklu \~86 cm (be kakla \~38 cm), apspalvojums balts, tikai pie kakla pamata nedaudz dzeltens, arī cekuls dzeltens, knābis garš, melns, galā lāpstveidīgi paplatināts, Latvijā iemaldās ļoti reti.
pistoļstarmetis Starmetis, kas raida ļoti šauru un koncentrētu gaismas kūli.
AMF starptautiska kompānija, kurai pieder ļoti plašs boulinga zāļu tīkls, boulinga zāles aprīkojuma un spēles piederumu ražotāja
liet medu ausī stāstīt ko ļoti patīkamu, glaimot
nāvei (trīs dienas) parādā stāvoklī, kad ir ļoti novājējis, vārgs, arī ļoti slims
nāvei trīs dienas parādā stāvoklī, kad ir ļoti novājējis, vārgs, arī ļoti slims
tumsa stāvoklis (apkaimē, telpā, vidē), kad nav gaismas, apgaismojuma vai tas ir ļoti vājš
pavaļa Stāvoklis (parasti īslaicīgs), kad nav ļoti steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu.
briesmas Stāvoklis, apstākļi, kad draud vai notiek kas ļoti bīstams; bīstami, nevēlami notikumi.
pārmērs Stāvoklis, kad (kas) ir pāri mēram, pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības); stāvoklis, kad (kas) izpaužas ļoti intensīvi, ļoti augstā pakāpē, arī pārāk intensīvi, pārāk augstā pakāpē.
nemirstība Stāvoklis, kad (kas) pastāv ļoti ilgi.
pārpilnība Stāvoklis, kad (materiālie labumi, saražotais, izmantojamais u. tml.) ir ļoti lielā daudzumā.
miers Stāvoklis, kad dzīvības procesi (organismā) nenoris vai noris ļoti lēni.
miera stāvoklis Stāvoklis, kad dzīvības procesi (organismā) nenoris vai noris ļoti lēni.
pārpilnība Stāvoklis, kad ir ļoti labi dzīves materiālie apstākļi, kad eksistencei nepieciešamo līdzekļu ir ļoti lielā daudzumā.
tumsonība Stāvoklis, kad ir ļoti zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu; naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu.
karstums Stāvoklis, kad kas (piemēram, debates, strīds) noris, tiek risināts ļoti spraigi, temperamentīgi, ar kvēlu pārliecību.
posts Stāvoklis, kad kas ir nokļuvis ļoti nelabvēlīgos apstākļos.
nevaļa Stāvoklis, kad nav nemaz vai ir ļoti maz brīva laika, kad ir daudz steidzama darba, rūpju.
nežēlastība Stāvoklis, kam raksturīga ļoti nelabvēlīga, nelīdzcietīga attieksme (pret kādu), nevēlēšanās sniegt nepieciešamo palīdzību (kādam).
jaujš Stāvs, pēkšņs, ļoti ātrs, spēcīgs.
tūbainais stereokaulons stereokaulonu suga ("Stereocaulon paschale"), podēciji ļoti tūbaini, ar daudziem apotēcijiem un zvīņveida filoklādijiem
svilpsprāklītis Stērstu suga, kārklu zvirbulis, uzturas krūmājos niedrainu ūdeņu malās, gājputns, ierodas aprīļa beigās, perē maijā, ligzda ļoti noslēpta piekrastes krūmājos, pārtiek no kukaiņiem, arī sēklām, aizceļo septembrī uz Dienvideiropu.
listra Stikla vai glazētu porcelāna izstrādājumu virsmas pārklājums ar ļoti plānu, mirdzošu, bieži irizējošu (sk. irizācija) metālu oksīdu plēvīti.
šķiedru gaismas vads stikla, kvarca vai cita optiski caurspīdīga materiāla šķiedra, pa kuru gaisma (tās pilnīgas iekšējās atstarošanās dēļ) virzīti izplatās ar ļoti maziem zudumiem; šķiedrai ir centrālā daļa - serdenis, ko aptver ļoti plāna stikla apvalks, kura refrakcijas koeficients ir mazāks nekā serdenim; optiskā šķiedra
slaidā stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe persistens"), ar spilgti dzelteniem augļķermeņiem, cepurīte smaila, koniska, ļoti bieži sastopama pļavās
kā tērauds stingrs, nelokāms; ļoti ciets, stiprs, izturīgs
mi-perle Stipri savērpts zīda diegs, ko gatavo no ļoti krokota nešķetināta zīda.
nozvetēt Stipri sist (kādu) un pabeigt sist; arī ļoti nopērt.
negants Stipri, ļoti, ārkārtīgi.
parlieku Stipri, ļoti.
želve Stiprs dzēriens, kaut kas ļoti nelabs, rūgts.
atstibīt Stīvi, bet ļoti ātri atnākt.
plēsties Strādāt, darboties ar lielu piepūli; ļoti pūlēties, mocīties kādā darbā, darbībā.
vīlēt Strādāt, parasti ļoti čakli, no visa spēka.
zibeņzellis Strauja rakstura cilvēks; ātrs, neapdomīgs, arī ļoti veikls cilvēks.
ar joni strauji; ļoti ātri
nevaldāms Straujš, brāzmains; ļoti stiprs (piemēram, par vēju, straumi).
sārtais strazds strazdu suga ("Sturnus roseus"), kas Latvijā ieceļo ļoti reti
ģemburot Streipuļot, grīļoties.
plumburēt Streipuļot, grīļoties.
ērceša Strīdīgs cilvēks; ļoti strīdīga sieviete.
string Stringi - ļoti pieticīgas biksītes.
noskaldīt Strupi, asi noteikt, pateikt; ļoti skaidri un ātri noteikt, pateikt.
sudrabspožs Sudrabaini spožs; arī ļoti spožs.
meža suņburkšķis suņburkšķu suga ("Anthriscus sylvestris"), kas ļoti bieži sastopama krūmājos, mežos, pļavās un ir 60—120 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar rupji rievainu stublāju
hiēnsuns Suņu dzimtas suga ar īsu degunu, lielām ausīm un īsu, plankumainu apmatojumu, visām kājām 4 pirksti, ļoti ātrs, dzīvo Āfrikas savannās.
čivava Suņu šķirne (angļu val. "Chihuahua"), ļoti mazs īsspalvains sunītis; dzimtene - Meksika.
bernardietis Suņu šķirne, ļoti līdzīgs ņūfaundlendietim.
fotoobjektīvs "zivs acs" superplatleņķa fotoobjektīvs ar izteiktu distorsiju, ļoti mazu fokusa attālumu un plašu redzes leņķi (līdz 180°)
dižsusuris Susuru dzimtas suga ("Glis glis"), vāverei līdzīgs dzīvnieks Eiropā un Rietumāzijā, ķermeņa garums \~16 cm, aste \~13 cm., nakts dzīvnieks, ziemas guļā \~7 mēnešus, Latvijā sastopams ļoti reti, aizsargājams.
sasust Sūtot ļoti iekaist (parasti par ķermeņa daļām); nosust.
nosust Sūtot ļoti iekaist (parasti par ķermeņa daļām).
mikrosvari Svari ļoti mazas masas mērīšanai.
balanksierēt Svārstīties, grīļoties; balansēt.
švārgāt Svārstīties, grīļoties.
švārgot Svārstīties, grīļoties.
bēta defektoskopija svešķermeņu konstatēšana ļoti plānos metāla izstrādājumos (piem., folijās 1), to izdara ar bēta staru palīdzību
bladhaunds Svētā Huberta suns - medību suņu šķirne, samērā garām ausīm, ļoti attīstītu ožu; dzimtene - Beļģija.
atšvītroties Svītraini atspoguļoties, spīguļot.
nodīrāt Šantažēt ar ļoti augstu cenu.
aizšauties Šauties prom; ļoti ātri aizvirzīties (kur, kam priekšā, aiz kā u. tml.).
šautin Šautin aizšaut - ļoti ātri kur nokļūt, strauji aizvirzīties, aizskriet.
līčija šī koka auglis, plūmes lielumā, ar ļoti cietu, bet nolobāmu mizu un saldu sulīgu mīkstumu
tīmeklene Šīs dzimtas ģints ("Cortinarius"), kurā apvienotas senāk atsevišķi nodalītās ģintis - gļotgalves ("Phlegmacium"), gļotpēdenes ("Myxacium"), jostenes ("Telamonia"), biezkātes ("Inoloma") u. c., >600 sugu, to augļķermeņi ļoti dažādi, Latvijā konstatētas 66 sugas, no tām 24 sugas izmantojamas uzturā, bet 12 ir indīgas.
avotsūna Šīs dzimtas ģints ("Fontinalis"), morfoloģiski ļoti mainīgi divmāju augi, garākās sūnas pasaulē (Islandē atrasti līdz 166 cm gari augi), sastopamas nepiesārņotos ūdeņos, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
zīlīte Šīs dzimtas ģints ("Parus"), mazs, drukns zvirbuļveidīgo kārtas putns ar īsiem, noapaļotiem spārniem, īsu konusveida knābi, stipri saliektiem nagiem, 27-29 sugas, Latvijā konstatētas 7 sugas.
ezerrieksts Šīs dzimtas ģints ("Trapa"), ūdensaugs ar peldošu rombisku lapu rozeti un baltiem ziediem, (30 vai pat 200 sugas, bet pēc citiem uzskatiem ir tikai 1 ļoti polimorfa suga), Latvijā 1 suga.
baobabs Šīs dzimtas suga ("Adansonia digitata"), tropu koks ar ļoti resnu stumbru, apkārtmērs - līdz 40 m, kuplu lapotni, miltainiem ēdamiem augļiem, viens no resnākajiem kokiem pasaulē; pērtiķu maizes koks.
garastīte šīs dzimtas suga ("Aegithalas caudatus"), viens no mazākajiem Latvijas putniem (ķerm. gar. \~14 cm, masa 8—9 g) ar ļoti garu asti (~9,5 cm), mugurpuse tumša, vēderpuse iesārti balta, aste melna ar baltiem plankumiem sānos, galva pilnīgi balta, acis, knābis un kājas melni; Eirāzijas garastīte; parastā garastīte
zutis Šīs dzimtas suga ("Anguilla anguilla"), zivs ar ļoti slaidu veltenisku ķermeni, zaļganbrūnu muguru, dzeltenīgu vēderu; Eiropas zutis.
logspārnis Šīs dzimtas suga ("Thyris fenestrella"), kas sastopama ļoti reti, kāpuri dzīvo uz silpurenēm un mežvīteņiem.
melnā alotājskrejvabole šīs ģints suga ("Broscus cephalotes"), kas bieži sastopama gk. smilšainās, sausās vietās, ķermenis melns, masīvs, segspārni galos noapaļoti
druvu stegļi šīs ģints suga ("Spergula arvensis"), 10-50 cm gari, baltiem ziediem pačemuros, pēc ziedlaika lejup nolīkušiem ziedkātiņiem, sastopami ļoti bieži smilšainos laukos
Euastropsis richteri šīs ģints suga, kas Latvijā sastopama ļoti reti
Albugo candida šīs ģints suga, kas parazitē uz krustziežu dzimtas augiem, ļoti bieži uz parastā plikstiņa
saracēnija Šīs rindas dzimta ("Sarraceniaceae"), kas sastopama Amerikas tropu joslā, dažas sugas ļoti dekoratīvas un tiek audzētas augumājās.
ulotriha Šīs rindas dzimta ("Ulotrichaceae"), parasti pavedienveidīgs daudzšūnu laponis, ļoti reti to veido 1 šūna, 22 ģintis, Latvijā konstatēts 11 ģinšu.
pāršķelties Šķeļoties, tiekot šķeltam, pārdalīties.
krotonaldehids Šķidrums ar ļoti asu smaku, gaistošs ar ūdens tvaikiem, rodas divām acetaldehida molekulām kondensējoties dažādu vielu ietekmē.
kapilaritāte Šķidrumu spēja pārvietoties (pacelties vai nosēsties) pa ļoti sīkiem kapilāriem, kuru izraisa molekulu mijiedarbības spēki.
amfibolazbests Šķiedraino amfibolu grupas minerālu apzīmējums, ļoti izturīgs pret skābēm un sārmiem, vērpjas, aktīvs adsorbents.
azbestīns Šķiedrveida talks (magnija, alumīnija vai kalcija silīcijskābes sāls), kam ir ļoti laba pildvielu noturība papīrā.
paskriet Šķietamā kustībā ļoti ātri pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par to, kam kāds brauc garām.
kā ar putna spārniem šķietami ļoti ātri (ritēt laikam)
mūžība Šķietami ļoti ilgs laikposms.
uzšķilties Šķiļoties rasties (par dzirksteli, liesmu); tiekot šķiltam, radīt dzirksteli, liesmu (piemēram, par šķiltavām).
sašņaukt Šņaucot (degunu), padarīt, parasti ļoti, viscaur, slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu); piešņaukt.
sašņaukāt Šņaukājot (degunu), padarīt, parasti ļoti, viscaur, slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu); piešņaukāt.
pītā kokvilnas trose šotīm ļoti piemērota trose, tā nemet ķiņķus, ir mīksta un labi tek blokos
tantulēt Šūpoties, grīļoties, ļodzīties.
švankoties Šūpoties, grīļoties.
švenkāties Šūpoties, grīļoties.
svenkoties Šūpoties, grīļoties.
žemberēt Šūpoties, grīļoties.
žļodzīties Šūpoties, grīļoties.
zvīļoties Šūpoties, grīļoties.
žvangāties Šūpoties, līgoties, grīļoties.
žvanguļoties Šūpoties, līgoties, grīļoties.
ļunkāt Šurp un turp kustēties, grīļoties, līgoties.
(kā) pēc notīm tā kā iecerēts, arī ļoti veiksmīgi, labi
neredzēt sauli tā nopūlēties ar darbu, ka nepaliek ne laika, ne spēka kam citam; būt ļoti aizņemtam
supervelosipēds Tā tika nosaukts īpaša dizaina no oglekļa šķiedras pagatvots velosipēds, kas atļāva sasniegt lielāku ātrumu, tomēr starptautiskā riteņbraukšanas savienība to aizliedza, jo to iegādāties varēja tikai ļoti bagāti sportisti.
stiprs Tā, ka (kas, parasti smarža) izplatās ļoti koncentrēti.
melni tā, ka (kas) ir vai kļūst [melns]{s:2330} vai ļoti tumšs
melni tā, ka ir ļoti tumšs kādas (parasti pelēkas, zilas) krāsas tonis
stāvgrūdām Tā, ka ir ļoti, arī pārlieku pilns (ar cilvēkiem, arī priekšmetiem), tā, ka nav vairs brīvu vietu.
īpaši tā, ka izpaužas lielākā pakāpē; [ļoti]{s:2047}
lavīnveidā Tā, ka ļoti strauji attīstās, palielinās.
abidnai Tā, ka nodara pāri; tā, ka ļoti sarūgtina, apbēdina.
dzimts satversme tāda iekārta, kur dzimts izpilda dažas no tām funkcijām, kuras vēlāk izceļoties cilšu un novadu valstīm, pārņēma valsts institūcijas
varavīksnes koalīcija tāda valdība vai politisko spēku apvienība, kurā ietilpst ļoti plaša spektra politiskie spēki
kāpelējošs Tāds (augs), kas aug, paceļoties, vijoties gar citiem augiem vai balstu.
drūms Tāds (cilvēks), kam ir ļoti nomākts garastāvoklis.
vājdzirdīgs Tāds (cilvēks), kam ir ļoti vāja dzirde vai daļējs dzirdes zudums.
vājredzīgs Tāds (cilvēks), kam ir ļoti vāja redze vai daļējs redzes zudums.
melnbārdains Tāds (cilvēks), kam ir melna vai ļoti tumša bārda.
melnacains Tāds (cilvēks), kam ir melnas vai ļoti tumšas acis.
melngalvains Tāds (cilvēks), kam ir melni vai ļoti tumši mati.
melnmatains Tāds (cilvēks), kam ir melni vai ļoti tumši mati.
melnmatis Tāds (cilvēks), kam ir melni vai ļoti tumši mati.
nolaizīt Tāds (cilvēks), kam ir saslapināti vai saziesti un ļoti gludi sasukāti mati; tāds (cilvēks), kura āriene ir pārspīlēti uzposta.
izcils Tāds (cilvēks), kam piemīt lielas spējas, prasme; ievērojams, ļoti spējīgs.
bezsātīgs Tāds (cilvēks), kas ēd vai dzer ļoti daudz, kam nepietiek ar normālu ēdiena vai dzēriena daudzumu.
skrandaiņš Tāds (cilvēks), kas ir ģērbies ļoti novalkātā, saplīsušā apģērbā.
ģeniāls Tāds (cilvēks), kas ir ļoti talantīgs, apveltīts ar izcilām jaunrades spējām.
melngalvains Tāds (dzīvnieks), kam ir melns vai ļoti tumšs galvas apmatojums vai apspalvojums.
rezgalaiņš Tāds (koks), kas stumbra lejasdaļā ir resns, bet galotnē ļoti tievs.
sprēgains Tāds (laiks ziemā), kad ir lausks; ļoti auksts.
dzimumgatavs Tāds (organisms), kas var producēt dzimumšūnas, kuras spēj apaugļot vai apaugļoties.
bezgalīgs Tāds (pārdzīvojums), kas noris ļoti intensīvi; ārkārtīgs.
kriptokristālisks Tāds (piem., ieži), ko veido ar neapbruņotu aci neatšķirami, ļoti sīki kristāliņi.
galīgs Tāds (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis), ko ļoti spēcīgi pārdzīvo, izjūt.
cits Tāds (tas), kas ir ļoti atšķirīgs vai pavisam pretējs (gaidītajam, parastajam).
enklītisks Tāds (vārds), kas tiek izrunāts ar ļoti mazu uzsvaru un kļūst par iepriekšējā uzsvērtā vārda sastāvdaļu.
supergēns Tāds gēnu kopums hromosomā, kurā vairāki gēni ļoti cieši turas kopā un nesadalās, kad sievišķie un vīrišķie gēni sajaucas, attīstoties nākamajai paaudzei.
dzīvs Tāds, kā ir ļoti daudz bez piejaukuma.
ražens Tāds, kad (kas, piemēram, darbība, process) norisinās ļoti spraigi, ar labiem rezultātiem (par laikposmu).
stindzinošs Tāds, kad ir ļoti auksts (par laikposmu).
nemierīgs Tāds, kad ir ļoti nepastāvīgi, mainīgi, arī postoši laikapstākļi, arī dabas katastrofas; tāds, kas ir saistīts ar dabas katastrofām.
pretīgs Tāds, kad ir ļoti slikti, ļoti nevēlami laikapstākļi (par laikposmu).
riebīgs Tāds, kad ir ļoti slikti, ļoti nevēlami, nepatīkami laikapstākļi (par laikposmu).
ražens Tāds, kad ļoti labi attīstās augi (par laikposmu); auglīgs (2).
pavaļīgs Tāds, kad nav ļoti steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu (par laikposmu).
pārbagāts Tāds, kam (kas) piemīt ļoti lielā daudzumā; tāds, kurā ietilpst ļoti daudz vērtīgu sastāvdaļu.
nikns Tāds, kam bieži un ātri izraisās niknums (par cilvēku); tāds, kas pastāvīgi ir ļoti īgns, ļoti neapmierināts.
baltmugurains Tāds, kam ir balts vai ļoti gaišs muguras apspalvojums, apmatojums.
pūkains tāds, kam ir daudz [pūku]{s:1776}; ļoti mīksts
varens Tāds, kam ir izcilas, parasti ar personību, darbu saistītas, īpašības (par cilvēkiem, to darbību); ļoti labs, lielisks.
sasārtis Tāds, kam ir kļuvusi, parasti ļoti, sārta seja (par cilvēku); tāds, kas ir kļuvis, parasti ļoti, sārts (parasti par seju, tās daļām).
izsmalcināts Tāds, kam ir laba gaume, ļoti labas manieres, izkoptas spējas.
kristāltīrs Tāds, kam ir ļoti augstas morālās īpašības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; kristālskaidrs (3).
kristālskaidrs Tāds, kam ir ļoti augstas morālās īpašības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; kristāltīrs (3).
zaļš Tāds, kam ir ļoti bāla, neveselīga seja bez sārtuma (par cilvēku).
pielaizīts Tāds, kam ir ļoti cieši, gludi pieķemmēti mati.
baltmatains Tāds, kam ir ļoti gaiši mati.
virsjaudas Tāds, kam ir ļoti liela jauda.
dārgs Tāds, kam ir ļoti liela nozīme (cilvēka, sabiedrības dzīvē), tāds, ko ļoti augstu vērtē; ļoti nepieciešams, svarīgs.
maksimāls Tāds, kam ir ļoti liela, arī vislielākā (skaitliskā) vērtība.
varens Tāds, kam ir ļoti lieli izmēri, arī tāds, kas ir ļoti spēcīgs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
varens Tāds, kam ir ļoti lieli izmēri, parasti arī izcilas kvalitatīvas īpašības (piemēram, par priekšmetiem); arī milzīgs (1).
milzu Tāds, kam ir ļoti lieli izmēri; milzīgs (1).
milzīgs Tāds, kam ir ļoti lieli izmēri.
sirms Tāds, kam ir ļoti liels vecums, tāds, kas pastāv ļoti ilgi.
minimāls Tāds, kam ir ļoti maza, arī vismazākā (skaitliskā) vērtība.
mikroporains Tāds, kam ir ļoti mazas poras.
sīkacains Tāds, kam ir ļoti mazas, īpaši veidotas cilpas, caurumi (parasti par tīklu, sietu).
sīks Tāds, kam ir ļoti mazi izmēri (piemēram, par priekšmetiem, teritoriju).
sīks Tāds, kam ir ļoti mazs attālums starp sākuma un beigu punktu.
sīkulīgs Tāds, kam ir ļoti mazs augums, mazi izmēri (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
mikrominiatūrs Tāds, kam ir ļoti mazs izmērs, ļoti maza masa.
salds tāds, kam ir ļoti patīkams saturs
universāls Tāds, kam ir ļoti plašs izlietojums; tāds, kam ir vairākas, daudzas funkcijas.
mantkārīgs Tāds, kam ir ļoti spēcīga tieksme pēc mantas, bagātības; tāds, kam ir ļoti spēcīga tieksme iedzīvoties.
pēdīgais Tāds, kam ir ļoti spēcīgas negatīvas īpašības, pazīmes; pēdējais (8).
beidzamais Tāds, kam ir ļoti spēcīgas negatīvas īpašības, pazīmes.
pēdējais Tāds, kam ir ļoti spēcīgas negatīvas īpašības, pazīmes.
karsts Tāds, kam ir ļoti straujš raksturs; nesavaldīgs, neiecietīgs.
sīkstiebrains Tāds, kam ir ļoti tievs stiebrs.
melns Tāds, kam ir ļoti tumša ādas krāsa (kā rases pazīme) - parasti par negroīdiem.
melnādains Tāds, kam ir ļoti tumša ādas krāsa (parasti par negroīdiem); melns (4).
pusakls Tāds, kam ir ļoti vāja redze; tāds, kam viena acs ir neredzīga.
pusmēms Tāds, kam ir ļoti vājas runas spējas.
tumsonīgs Tāds, kam ir ļoti zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu (par cilvēku); tāds, kam ir naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu.
matveida Tāds, kam ir mata forma, veids; arī ļoti tievs, smalks.
niecīgs Tāds, kam ir mazs lielums (piemēram, garums, ilgums, masa); ļoti mazs.
melncirtains Tāds, kam ir melnas vai ļoti tumšas cirtas.
melnaugļu Tāds, kam ir melni vai ļoti tumši augļi.
melnmatīgs Tāds, kam ir melni vai ļoti tumši mati.
melnplankumains Tāds, kam ir melni vai ļoti tumši plankumi; melns vai ļoti tumšs ar citas krāsas plankumiem.
melnraibs Tāds, kam ir melni vai ļoti tumši raibumi; melns vai ļoti tumšs ar citas krāsas raibumiem.
melnbalts Tāds, kam ir melni vai ļoti tumši un balti krāsu, laukumi.
melnsarkans Tāds, kam ir melni vai ļoti tumši un sarkani krāsu laukumi; ļoti tumši sarkans, gandrīz melns.
pārpilns Tāds, kam ir pārāk, arī ļoti daudz ziedu, augļu (par augiem, to daļām).
tramīgs Tāds, kam ir raksturīga ļoti piesardzīga izturēšanās, tāds, kas viegli satrūkstas, izbīstas (par dzīvniekiem).
reāls Tāds, kam ir raksturīgi ļoti praktiski uzskati par lietām un parādībām; tāds, kas ir saistīts ar šādiem uzskatiem.
varens Tāds, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara (par cilvēkiem, valstīm, tautām).
stiprs Tāds, kam ir, parasti ļoti, daudz spēka (2), tāds, kas ir fiziski, parasti ļoti, labi attīstījies (par cilvēkiem); arī spēcīgs (1).
puskurls Tāds, kam it ļoti vāja dzirde.
nenokārtots Tāds, kam ļoti drīzā laikā jāpievērš uzmanība.
kutelīgs Tāds, kam ļoti kut.
pārbagāts Tāds, kam ļoti lielā mēra (kas) piemīt, izpaužas raksturā, rīcībā u. tml.
šaudīgs Tāds, kam ļoti strauji vairākkārt mainās ātrums, stiprums, virziens (parasti par vēju, gāzes plūsmu).
šaudīgs Tāds, kam ļoti strauji vairākkārt mainās virziens, arī stiprums (par gaismu, tās starojumu).
mēms Tāds, kam nav artikulētas runas spējas vai arī tā ir ļoti vāja (par cilvēkiem).
pavaļīgs Tāds, kam nav ļoti steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu.
nevainojams Tāds, kam nav nekādu trūkumu, nepilnību; ļoti labs.
nevaļīgs Tāds, kam nav nemaz vai ir ļoti maz brīva laika, kam ir daudz steidzama darba, rūpju.
bezkrāsains Tāds, kam nav raksturīgu iezīmju, spilgtu īpašību; ļoti parasts.
bezvērts Tāds, kam nav vērtības (naudas izteiksmē) vai ir ļoti maza vērtība.
susna Tāds, kam patīk ļoti silti saģērbties.
ekstremāls tāds, kam piemīt galējas īpašības; kritisks, bīstams; ļoti grūts
pilnīgs Tāds, kam piemīt ļoti izteikti negatīvas rakstura, personības īpašības.
pamatīgs Tāds, kam piemīt ļoti pozitīvas vai ļoti negatīvas rakstura, personības īpašības.
kaislīgs Tāds, kam piemīt ļoti spēcīgas, saprātam grūti pakļaujamas jūtas.
neparasts Tāds, kam piemīt sevišķas, izcilas īpašības; tāds, kas izpaužas ļoti spilgti.
intīms Tāds, kam raksturīga savstarpēja uzticība, sirsnība, simpātijas; ļoti biedrisks, draudzīgs.
bezdibenīgs Tāds, kam šķietami nav pamata, dibena; ļoti dziļš.
kurls Tāds, kam trūkst dzirdes vai tā ir ļoti pasliktinājusies (par cilvēkiem).
melnkakla Tāds, kam uz kakla ir melns vai ļoti tumšs apmatojums vai apspalvojums (par dzīvniekiem).
melnkaklis Tāds, kam uz kakla ir melns vai ļoti tumšs apmatojums vai apspalvojums (par dzīvniekiem).
melnspārnu Tāds, kam uz spārniem ir melns vai ļoti tumšs apspalvojums (par putniem).
krass Tāds, kas (ko) izpauž ļoti spilgti; tāds, kas ir ļoti skarbs.
melns Tāds, kas absorbē visu gaismas starojumu, tāds, kam ir, piemēram, sodrēju krāsa; tāds, kam ir ļoti tumšs kādas (parasti pelēkas, brūnas) krāsas tonis; pretstats: balts.
aristogēns Tāds, kas apveltīts ar ļoti labu iedzimtību.
smags Tāds, kas ar savu darbību, rīcību ir sabiedrībai ļoti bīstams, kaitīgs (par cilvēku).
riebīgs Tāds, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu, izskatu u. tml. izraisa (kādā) ļoti dziļu nepatiku (par cilvēku).
augstvērtīgs Tāds, kas atbilst augstām prasībām; augstas kvalitātes; ar teicamām īpašībām; ļoti vērtīgs.
spodrs Tāds, kas atbilst ļoti augstām prasībām (parasti par parādībām sabiedrībā).
skarbs Tāds, kas atklāti, tieši atspoguļo ko ļoti grūtu, smagu, arī sarežģītu (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
milzīgs Tāds, kas atrodas ļoti tālu no skaitļu ass sākuma punkta (par skaitli).
milzu Tāds, kas atrodas ļoti tālu no skaitļu ass sākuma punkta (par skaitli).
piespiest Tāds, kas atrodas, ir novietots cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
aizvēsturisks Tāds, kas attiecas uz aizvēsturi; raksturīgs aizvēsturei; arī ļoti sens.
subtetānisks Tāds, kas attiecas uz krampjiem, kuri nav ļoti toniski.
nazarenskais Tāds, kas attiecas uz ļoti seniem laikiem.
vecveclaiku Tāds, kas attiecas uz ļoti seniem laikiem.
mikroakustisks Tāds, kas attiecas uz vājām skaņām; tāds, kas palīdz saklausīt ļoti vājas skaņas (par instrumentu, aparātu).
plosīgs Tāds, kas bieži ir ļoti kustīgs, izturas skaļi, parasti rotaļājoties, priecājoties; arī draiskulīgs.
briesmīgs Tāds, kas dara vai spēj izdarīt ko ļoti ļaunu, nežēlīgu.
ražens Tāds, kas dod ļoti labus rezultātus; ļoti intensīvs, produktīvs, veiksmīgs.
mežonīgs Tāds, kas dzīvo savvaļā (par dzīvniekiem); tāds, kas ir ļoti straujš, arī nikns, plēsīgs.
mūžs Tāds, kas eksistē, pastāv ļoti ilgi, arī bezgalīgi ilgi; mūžīgs (2).
mūžīgs Tāds, kas eksistē, pastāv ļoti ilgi, arī bezgalīgi ilgi.
smags Tāds, kas iedarbojas ļoti nevēlami (par laikapstākļiem); tāds, kad pastāv ļoti nevēlami laikapstākļi (par laikposmu).
oligodinamisks Tāds, kas ir aktīvs ļoti mazā devā, piem., vitamīni, mikroelementi.
izsmalcināts Tāds, kas ir izveidots ļoti sīkās niansēs, detaļās (piemēram, par darbību, psihiskām īpašībām, gaumi).
sīks Tāds, kas ir izvērsts ļoti vāji, rada nenozīmīgus rezultātus (par darbību, norisi); tāds, kam ir samērā neliels apjoms (piemēram, par darbu).
pretstatīgs Tāds, kas ir kvalitatīvi ļoti atšķirīgs (salīdzinājumā ar ko citu).
pārpilns Tāds, kas ir ļoti bagātīgi apgādāts (ar ko) - piemēram, par veikalu, tirgu.
pielaizīts Tāds, kas ir ļoti cieši, gludi pieķemmēts pie galvas ādas (par matiem).
vells Tāds, kas ir ļoti enerģisks, uzņēmīgs, izdarīgs, arī pārgalvīgs.
spoguļgluds Tāds, kas ir ļoti gluds un labi atstaro gaismu.
uzpūtīgs Tāds, kas ir ļoti iedomīgs, izturas augstprātīgi, parasti bez pamata.
spiedīgs Tāds, kas ir ļoti intensīvs, ar ievērojami augstu temperatūru un izraisa nepatīkamas sajūtas (piemēram, par karstumu); tāds, kas ļoti karsē un izraisa nepatīkamas sajūtas (parasti par sauli).
erogēnisks Tāds, kas ir ļoti jutīgs pret seksuālu kairinājumu.
spiedīgs Tāds, kas ir ļoti karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (parasti pirms negaisa) un izraisa nepatīkamas sajūtas (par gaisu, tā plūsmu); tāds, kad gaiss ir ļoti karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi, kad atmosfēras spiediens krīt (parasti pirms negaisa) un izraisās nepatīkamas sajūtas (par laikposmu, laikapstākļiem).
pedantisks Tāds, kas ir ļoti kārtīgs, rūpīgs, arī, parasti pārmērīgi, sīkumains.
nemierīgs Tāds, kas ir ļoti kustīgs, darbīgs (par cilvēku); tāds, kas pastāvīgi ar ko nodarbojas.
spēcīgs Tāds, kas ir ļoti labi attīstīts, organizēts (piemēram, par darbības nozari).
stiprs Tāds, kas ir ļoti labi attīstīts, organizēts (piemēram, par darbības nozari).
skaidrs Tāds, kas ir ļoti labi, viegli uztverams, saprotams (piemēram, par faktu, ideju, tekstu, mākslas darbu); tāds, kura uztverei, izpratnei nav nepieciešami precizējumi, paskaidrojumi u. tml.
zelts tāds, kas ir ļoti labs, vajadzīgs, vērtīgs; arī vislabākais, visvajadzīgākais, visvērtīgākais
fakins Tāds, kas ir ļoti labs.
nemierīgs Tāds, kas ir ļoti nelīdzens (piemēram, par zemes virsu); tāds, kura virziens bieži mainās (piemēram, par ceļu).
satrakots Tāds, kas ir ļoti nemierīgs, spēcīgs, ar spēcīgu iedarbību (par parādībām dabā).
pussprādzis Tāds, kas ir ļoti novājējis, tikko dzīvs (par dzīvniekiem).
svēts Tāds, kas ir ļoti nozīmīgs; tāds, kas ir saistīts ar visdziļākajām jūtām, godu.
ne dzīvs, ne miris tāds, kas ir ļoti pārbijies
pārbāzts Tāds, kas ir ļoti pārpildīts (ar cilvēkiem).
pārbāzts Tāds, kas ir ļoti pārpildīts (ar ko).
pilns Tāds, kas ir ļoti piedzēries.
piebāzt Tāds, kas ir ļoti piepildīts, aizņemts (parasti ar cilvēkiem) - piemēram, par telpu, transportlīdzekli.
dēzna Tāds, kas ir ļoti plāns.
milzu Tāds, kas ir ļoti plaši izvērsts, arī izpaužas ļoti spēcīgi, ļoti intensīvi (par darbību, norisi); tāds, kas izpaužas ļoti raksturīgi, ļoti tipiski (par stāvokli); milzīgs (4).
milzīgs Tāds, kas ir ļoti plaši izvērsts, arī izpaužas ļoti spēcīgi, ļoti intensīvi (par darbību, norisi); tāds, kas izpaužas ļoti raksturīgi, ļoti tipiski (par stāvokli).
miniatūrs Tāds, kas ir ļoti samazināts apmērā; tāds, kas ir ļoti mazs.
trokšņains tāds, kas ir ļoti skaļš, ar ievērojamiem trokšņa elementiem (par skaņām, parasti par mūziku)
ražens Tāds, kas ir ļoti spēcīgs, ietekmīgs, arī noderīgs (parādībai sabiedrībā).
nozīmīgs tāds, kas ir ļoti svarīgs, ar kuru ir svarīgas attiecības, arī būtiski ietekmējošs (kāda) dzīvē (par cilvēku)
svētsvinīgs Tāds, kas ir ļoti svinīgs un parasti saistīts ar ko svētu.
spožs Tāds, kas ir ļoti tīrs un labi atstaro gaismu.
nikns Tāds, kas ir ļoti uzbudināts, gatavs uzbrukt (par dzīvniekiem); tāds, kas ir viegli uzbudināms, mēdz bieži uzbrukt.
satrakots Tāds, kas ir ļoti uzbudināts, nesavaldīgs; satracināts.
satracināts Tāds, kas ir ļoti uzbudināts, nesavaldīgs.
obligāts tāds, kas ir ļoti vajadzīgs, nepieciešams
sirmvecs Tāds, kas ir ļoti vecs, tāds, kas pastāv ļoti ilgi.
triviāls Tāds, kas ir ļoti vienkāršs, arī parasts, ikdienišķs; arī neievērojams.
medussalds Tāds, kas ir medus saldumā; ļoti salds.
pārpilns Tāds, kas ir pārāk pilns, arī ļoti pilns (ar vielu, priekšmetiem u. tml.); tāds, kurā (kas) ir ievietots, novietots pārāk lielā daudzumā (par priekšmetiem, telpu, platību).
šmurgulis Tāds, kas ir pusaudža vecumā; arī tāds, kas ir ļoti jauns (par cilvēku).
smags Tāds, kas ir sabiedrībai ļoti bīstams, kaitīgs (par darbību, rīcību).
aizlaiki Tāds, kas ir saglabājies no ļoti seniem laikiem; raksturīgs ļoti tālai senatnei.
aizlaiku Tāds, kas ir saglabājies no ļoti seniem laikiem; raksturīgs ļoti tālai senatnei.
pārpilns Tāds, kas ir saistīts ar (kā) ļoti spēcīgu izpausmi (par norisi, stāvokli, apstākļiem).
rūgts Tāds, kas ir saistīts ar grūtībām, ciešanām (par laikposmu); ļoti grūts, sarežģīts (piemēram, par darbību).
skarbs Tāds, kas ir saistīts ar ko ļoti grūtu, smagu, arī sarežģītu (piemēram, par psihisku stāvokli, cilvēku attiecībām).
ļauns Tāds, kas ir saistīts ar ko ļoti nevēlamu (piemēram, nelaimi, bēdām); tāds, kas izraisa ko ļoti nevēlamu.
sūrs Tāds, kas ir saistīts ar lielām grūtībām, smagiem pārdzīvojumiem (par laikposmu); ļoti grūts, sarežģīts (piemēram, par darbību, apstākļiem).
skarbs Tāds, kas ir saistīts ar ļoti grūtiem, smagiem, arī sarežģītiem apstākļiem, notikumiem u. tml. (par laikposmu); ļoti grūts, smags, arī sarežģīts (piemēram, par darbību, situāciju).
nāve Tāds, kas ir saistīts ar ļoti lielām briesmām, arī apdraud dzīvību.
drausmīgs Tāds, kas ir spējīgs izdarīt ko ļoti ļaunu, nežēlīgu, briesmīgu.
balts Tāds, kas ir šādā krāsā vai ļoti gaišs, salīdzinot ar ko citu tajā pašā grupā, dzimtē, šķirnē.
melns Tāds, kas ir šādā krāsā vai ļoti tumšs, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu grupā.
karstasinīgs Tāds, kas ir temperamentīgs, kaislīgs; tāds, kam ir ļoti straujš raksturs.
skrandains Tāds, kas ir tērpies noplīsušā, ļoti novalkātā apģērbā.
nevīstošs Tāds, kas ir tik nozīmīgs, ietekmīgs, ka tā nozīme saglabājas ļoti ilgi.
pielaizīts Tāds, kas ir uzkrītoši sapucējies, ļoti kārtīgs; atbilstošs sabiedrībā gaidītajam.
vērmeļrūgts Tāds, kas ir vērmeļu rūgtumā; ļoti rūgts.
pusdzīvs Tāds, kas ir zaudējis gandrīz visus fiziskos spēkus (piemēram, pārguruma, pārmērīgas piepūles dēļ); tāds, kura dzīvības norises ir ļoti vājas.
stiprs Tāds, kas ir, parasti ļoti, labi attīstījies (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
samākslots Tāds, kas ir, parasti ļoti, nepatiess, neīsts, viltots (piemēram, par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
sakretis Tāds, kas ir, parasti ļoti, viscaur, netīrs, apkaltis ar netīrumiem; sakretis.
saskretis Tāds, kas ir, parasti ļoti, viscaur, netīrs, apkaltis ar netīrumiem.
pārpilns Tāds, kas izjūt (psihisku stāvokli) ļoti pastiprināti, spēcīgi; tāds, kam piemīt (kāda īpašība, pazīme) ļoti izteikti, spēcīgi (par cilvēku).
dziļš Tāds, kas izpaužas ļoti lielā mērā (par uzskatiem, rīcību u. tml.).
dziļš Tāds, kas izpaužas ļoti pilnīgi (parasti par tumsu, klusumu).
pilnīgs Tāds, kas izpaužas ļoti spēcīgi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
milzīgs Tāds, kas izpaužas ļoti spēcīgi, ļoti intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); tāds, kas izpaužas ļoti raksturīgā, ļoti tipiskā veidā (piemēram, par savstarpējām attiecībām).
milzu Tāds, kas izpaužas ļoti spēcīgi, ļoti intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); tāds, kas izpaužas ļoti raksturīgā; ļoti tipiskā veidā (piemēram, par savstarpējām attiecībām); milzīgs (5).
gaužs Tāds, kas izpaužas ļoti spēcīgi; ļoti spēcīgi izteikts.
griezīgs Tāds, kas izpaužas ļoti spilgti (piemēram, par attiecībām); ļoti skarbs, aizskarošs, arī naidīgs.
šaušalīgs Tāds, kas izpaužas, arī ietekmē ārkārtīgi spēcīgi (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu); ļoti liels, ārkārtīgs; šausmīgs (4).
šausmīgs Tāds, kas izpaužas, arī ietekmē ārkārtīgi spēcīgi (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu); ļoti liels, ārkārtīgs.
tveicīgs Tāds, kas izplata ļoti stipru siltumu (par sauli).
postošs Tāds, kas izraisa (kā) bojāeju, arī iedarbojas ļoti nevēlami (par parādībām sabiedrībā); postīgs (1).
postīgs Tāds, kas izraisa (kā) bojāeju, arī iedarbojas ļoti nevēlami (par parādībām sabiedrībā).
riebīgs Tāds, kas izraisa (kādā) ļoti dziļu nepatiku (par cilvēka īpašībām, izturēšanos, rīcību u. tml.).
brīnišķīgs Tāds, kas izraisa apbrīnu, pārsteidz; tāds, kas neparasti, ļoti spēcīgi ietekmē; izcils, brīnumains.
daiļš Tāds, kas izraisa estētisku baudījumu; tāds, kas izceļas (starp līdzīgiem) ar formas pareizumu, krāsu, toņu, līniju u. tml. harmoniju; ļoti skaists.
postīgs Tāds, kas izraisa ko (parasti cilvēkam) ļoti nevēlamu (par parādībām dabā, vidi, vielām u. tml.).
postošs Tāds, kas izraisa ko (parasti cilvēkam) ļoti nevēlamu (par parādībām dabā, vidi, vielām u. tml.).
šausmīgs Tāds, kas izraisa ļoti lielas, ārkārtīgas bailes, briesmu izjūtas.
pretīgs Tāds, kas izraisa ļoti nepatīkamas, nevēlamas sajūtas.
skarbs Tāds, kas izraisa ļoti nepatīkamu kairinājumu (piemēram, par gaismu, smaržu).
riebīgs Tāds, kas izraisa ļoti nevēlamu, nepatīkamu fizioloģisku stāvokli, ļoti nevēlamas, nepatīkamas sajūtas.
saulains Tāds, kas izraisa ļoti pozitīvu, līdzsvarotu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli (parasti par mākslas darbiem, to elementiem).
satriecošs Tāds, kas izraisa ļoti spēcīgu psihisku vai emocionālu pārdzīvojumu.
nāvīgs Tāds, kas izraisa nāvi; tāds, kas ir ļoti bīstams dzīvībai.
fakins Tāds, kas izraisa neapmierinātību, dusmas; ļoti slikts.
svelmīgs Tāds, kas izstaro stipru siltumu (par sauli, uguni u. tml.); ļoti karsts (piemēram, par gaisu); svelmains (1).
svelošs Tāds, kas izstaro stipru siltumu (par sauli, uguni u. tml.); ļoti karsts (piemēram, par gaisu); svelmains (1).
svelmains Tāds, kas izstaro stipru siltumu (par sauli, uguni u. tml.); ļoti karsts (piemēram, par gaisu).
bargs Tāds, kas izturas ļoti stingri, asi, arī neiecietīgi; tāds, kas iedveš bailes.
traks Tāds, kas izturas, rīkojas, runā ļoti skaļi, trokšņaini, arī strauji, neapvaldīti.
sapratnieks Tāds, kas kaut ko ļoti labi pieprot.
karsts Tāds, kas ko dara ļoti dedzīgi, kvēli, aizrautīgi.
karsts Tāds, kas ko dara ļoti spraigi, temperamentīgi, paužot kvēlu pārliecību.
gaisīgs Tāds, kas liekas ļoti viegls, bez svara.
kaislīgs Tāds, kas ļoti aizraujas (ar ko), nododas (kam); tāds, kam piemīt spēcīga vēlēšanās, neapvaldāma tieksme.
šaudīgs Tāds, kas ļoti ātri vairākkārt pārvietojas šurpu turpu, no vienas vietas uz citu; tāds, kas ļoti ātri vairākkārt kustas uz vienu un otru pusi.
mantrausīgs Tāds, kas ļoti cenšas (parasti, izmantojot dažādus, arī negodīgus, līdzekļus) iegūt mantu, naudu, tāds, kas ļoti cenšas krāt naudu, mantu; arī skops.
rijīgs Tāds, kas ļoti daudz, arī pārmērīgi daudz ēd, dzer (par cilvēkiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
staltkāja Tāds, kas ļoti iedomīgs.
liels Tāds, kas ļoti ietekmē, ir stipri izjūtams (par stāvokli, apstākļiem).
pilnīgs Tāds, kas ļoti izteikti atbilst kādai darbības sfērai, stāvoklim (par cilvēku).
spēcīgs Tāds, kas ļoti kairina (parasti ožu); tāds, kas ievērojami ietekmē organismu (parasti par vielu); stiprs (5).
stiprs Tāds, kas ļoti kairina (parasti ožu); tāds, kas ievērojami ietekmē organismu (parasti par vielu).
spiedīgs Tāds, kas ļoti kairina (parasti par smaržu).
murmeklis Tāds, kas ļoti lēni runā.
milzīgs Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita, līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumiem).
milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita, līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumiem).
varens Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita, līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumiem).
milzīgs Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz parasto attālumu starp sākuma un beigu punktu (par kustībām).
milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz parasto attālumu starp sākuma un beigu punktu (par kustībām).
varens Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz parasto attālumu starp sākuma un beigu punktu (par kustībām).
milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz parasto, piemēram, savas dzimtas sugu, šķirņu, noteiktas priekšmetu grupas, lielumu.
milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi; milzīgs (3).
milzīgs Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
milzīgs Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc ilguma ko citu, līdzīgu (par laiku, laikposmu).
milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc ilguma ko citu, līdzīgu (par laiku, laikposmu).
milzīgs Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc stipruma, intensitātes ko citu, līdzīgu (par parādībām dabā).
milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc stipruma, intensitātes ko citu, līdzīgu (par parādībām dabā).
varens Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc stipruma, intensitātes, arī iedarbības ko citu, līdzīgu (par parādībām dabā).
varens Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc stipruma, intensitātes, arī iedarbības ko citu, līdzīgu, arī tāds, kuram, parasti, ir izcilas kvalitatīvas īpašības (par skaņu).
postošs Tāds, kas ļoti negatīvi ietekmē cilvēka psihi, arī sabiedrību; postīgs (2).
postīgs Tāds, kas ļoti negatīvi ietekmē cilvēka psihi, arī sabiedrību.
spiedīgs Tāds, kas ļoti nelabvēlīgi ietekmē (cilvēku, tā psihi) - par stāvokli, apstākļiem u. tml.
kliedzošs tāds, kas ļoti satrauc, arī izraisa sašutumu (parasti par faktu, notikumu)
galējs Tāds, kas ļoti skaidri izpaužas; tāds, kas sasniedzis visaugstāko pakāpi; arī krass.
milzīgs Tāds, kas ļoti spēcīgi ietekmē, ir ļoti stipri izjūtams (par stāvokli, apstākļiem).
milzu Tāds, kas ļoti spēcīgi ietekmē, ir ļoti stipri izjūtams (par stāvokli, apstākļiem).
ass Tāds, kas ļoti stipri kairina ožu, garšu.
lavīnveida Tāds, kas ļoti strauji attīstās, palielinās.
šaudīgs Tāds, kas ļoti strauji vēršas pārmaiņus uz vairākiem objektiem, vairākām pusēm (par acīm, skatienu).
zibenīgs Tāds, kas ļoti strauji, ātri kustas, pārvietojas.
zibsnīgs Tāds, kas ļoti strauji, ātri kustas, pārvietojas.
ultramoderns Tāds, kas ļoti, arī pārspīlēti seko pašas jaunākās modes prasībām, ievēro tās.
lielsirdīgs Tāds, kas mēdz ātri sadusmoties, ir ķildīgs, kauslīgs; ļoti dusmīgs.
lēvarīgs Tāds, kas mēdz daudz skraidīt, lēkāt, draiskuļoties; nemierīgs, kustīgs; lēverīgs.
lēverīgs Tāds, kas mēdz daudz skraidīt, lēkāt, draiskuļoties; nemierīgs, kustīgs.
jārīgs Tāds, kas mēdz trokšņot, draiskuļoties, amizēties.
baltmiecēts Tāds, kas miecējot kļuvis ļoti gaišs, balts.
liofobisks Tāds, kas mijiedarbībā ar šķidrumu ļoti vāji slapinās, uzbriest, šķīst.
mirdzošs Tāds, kas mirdz; ļoti spožs.
nedzīvs Tāds, kas nav apdzīvots, tāds, kurā nav dzīvnieku, augu vai to ir ļoti maz (par teritoriju).
tumšs Tāds, kas nav apgaismots, izgaismots vai ir ļoti vāji apgaismots, izgaismots.
nospics Tāds, kas nav ļoti smails; mazliet smails.
ārkārtīgs tāds, kas neiekļaujas parastajās normās, neatbilst parastajam veidam; ļoti liels
bezkaunīgs Tāds, kas neizjūt kaunu, tāds, kas izturas ļoti nesmalkjūtīgi, netaktiski; tāds, kas aizskar un apvaino.
(kluss, arī mēms) kā kaps tāds, kas neizpauž noslēpumu; ļoti mazrunīgs
kluss (arī mēms) kā kaps tāds, kas neizpauž noslēpumu; ļoti mazrunīgs
mēms (arī kluss) kā zivs (arī kaps) tāds, kas neizpauž noslēpumu; ļoti mazrunīgs
mēms kā zivs tāds, kas neizpauž noslēpumu; ļoti mazrunīgs
griezīgs Tāds, kas nepatīkami kairina dzirdi, ļoti skaļš (par skaņu).
griezīgs Tāds, kas nepatīkami kairina redzi, ļoti spilgts (par krāsām, gaismu).
kategorisks Tāds, kas nepieļauj iebildumus, tāds, kam jāpakļaujas (piemēram, par pavēli, prasību); ļoti noteikts, stingrs.
nepieejams Tāds, kas nepieļauj iejaukšanos savās domās, jūtās; ļoti noslēgts.
sauss Tāds, kas nesatur mitrumu vai satur to ļoti mazā daudzumā, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, vielu, priekšmetu, grupā.
sauss Tāds, kas nesatur šķidrumu, tvaikus vai satur tos ļoti maz; tāds, uz kā virsmas nav šķidruma, tvaika vai to ir ļoti maz.
priekšzīmīgs Tāds, kas noder par pozitīvu paraugu (kādai rīcībai, darbībai, izturēšanās veidam); arī ļoti labs, teicams, nevainojams.
nebeidzams Tāds, kas noris ļoti intensīvi un ilgi (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
maksimāls Tāds, kas noris ļoti intensīvi, arī visintensīvāk (piemēram, par darbību, procesu); tāds, kas izpaužas ļoti intensīvi, arī visintensīvāk (par stāvokli, īpašību).
karsts tāds, kas noris ļoti intensīvi, spraigi; saspringts, saasināts; aktuāls
veltenisks Tāds, kas noris veļoties, kūleņojot.
minimāls Tāds, kas noris, darbojas, arī izpaužas ar ļoti mazu, arī ar vismazāko intensitāti (piemēram, par darbību, procesu, stāvokli, īpašību).
ultraīslaicīgs Tāds, kas norisinās ļoti īsu laika sprīdi.
pārspīlēts Tāds, kas pārsniedz pieņemto, parasto (kā) izpausmes pakāpi; ļoti nedabisks, samākslots.
nenorietošs Tāds, kas pastāv ļoti ilgi, nezūd (piemēram, par psihisku stāvokli, slavu); arī nevīstošs.
nemirstīgs Tāds, kas pastāv ļoti ilgi.
nenīcīgs Tāds, kas pastāv ļoti ilgi.
rijīgs Tāds, kas patērē ļoti daudz barības (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
miliārs Tāds, kas pēc lieluma, formas atgādina prosas graudu; tāds kas ir saistīts ar daudzu, ļoti sīku veidojumu rašanos (parasti par slimībām).
pilnīgs Tāds, kas pēc savām īpašībām, izskata ir ļoti līdzīgs (kam) citam (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
slavējams Tāds, kas pelnī augstu atzinību, uzslavu; ļoti labs, teicams.
mirklīgs Tāds, kas rodas, noris ļoti īsā laika sprīdī, pēkšņi; ļoti ātri pārejošs; acumirklīgs.
acumirklīgs Tāds, kas rodas, noris vienā mirklī, pēkšņi; īslaicīgs, ļoti ātri pārejošs.
tūkstošbalsīgs Tāds, kas rodas, vienlaicīgi skanot ļoti daudzām balsīm.
brīnišķīgs Tāds, kas sagādā lielu prieku, labsajūtu; ļoti patīkams.
fundamentāls Tāds, kas saistīts ar (kā) pamatiem; ļoti nozīmīgs, svarīgs, galvenais.
milzīgs Tāds, kas sastāv no ļoti daudzām sastāvdaļām, elementiem, vienībām (par kā daudzumu, skaitu).
milzu Tāds, kas sastāv no ļoti daudzām sastāvdaļām, elementiem, vienībām (par kā daudzumu, skaitu).
milzu Tāds, kas sastāv no ļoti daudziem (par cilvēku vai dzīvnieku grupu); milzīgs (2).
milzīgs Tāds, kas sastāv no ļoti daudziem (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
sīks Tāds, kas sastāv no ļoti mazām zīmēm, ļoti maziem raksta elementiem.
sīks Tāds, kas sastāv no ļoti mazām, parasti viendabīgām, daļām, elementiem.
putekļveida Tāds, kas sastāv no ļoti sīkām daļiņām, tāds, kurā ir putekļiem līdzīgas daļiņas.
mikrokristālisks Tāds, kas sastāv no ļoti sīkiem kristāliem; tāds, ko veido ļoti sīki kristāli.
pilnīgs tāds, kas savā izpausmē, arī atbilstībā, piemērotībā (kam) ir sasniedzis augstāko pakāpi, kvalitāti; tāds, kas izpaužas ļoti izteikti
akurātīgs Tāds, kas savā rīcībā, darbībā ir ļoti rūpīgs, precīzs.
pasaule tāds, kas savu izcilo īpašību dēj ir pazīstams visiem zemeslodes iedzīvotājiem vai lielai to daļai; tāds, kas atbilst ļoti augstām prasībām, starptautiskām normām
ražīgs Tāds, kas spēj strādāt, darboties ļoti rezultatīvi (parasti par māksliniekiem).
smalkjutīgs Tāds, kas spēj uztvert un reģistrēt ļoti niecīgas izmaiņas.
žibīgs Tāds, kas strauji, ļoti ātri kustas, pārvietojas.
nebeidzams Tāds, kas šķietami nav ierobežots; ļoti liels, plašs; bezgalīgs (2).
kārs Tāds, kas tiecas pēc garšas baudas, kāro ko ļoti iecienītu, garšīgu, tāds, kam ir liela kāre pēc kāda ēdiena, dzēriena.
zibenīgs Tāds, kas tiek veikts vai noris ļoti strauji, ātri, ļoti īsā laikā (par kustību, arī psihisku reakciju u. tml.).
jutīgs Tāds, kas uztver ļoti niecīgu iedarbību un reaģē uz to (piemēram, par aparātu, ierīci, vielu).
aumonis Tāds, kas vairāk rīkojas zemapziņas, ne apziņas motīvu vadīts, ļoti impulsīvs, nereti arī pārsteidzīgs cilvēks.
burvīgs Tāds, kas valdzina, patīk; ļoti skaists, jauks.
kā no dzelzs tāds, kas var daudz izturēt, paciest; ļoti stingrs, nepiekāpīgs
vienveidīgs Tāds, kas visās savās daļās ir vienāds, ļoti līdzīgs; tāds, kurā maz kontrastu, dažādības.
badā pamiris tāds, kas, ciešot badu, ir ļoti novājējis, izvārdzis
riebīgs Tāds, kas, parasti ar savu izskatu, arī izturēšanos, izraisa (kādā) ļoti dziļu nepatiku (par dzīvniekiem, to ķermeņa daļām, izturēšanos).
neciešams Tāds, kas, parasti negatīvu īpašību dēļ, ir ļoti nepatīkams, grūti paciešams (par cilvēku).
stiprs Tāds, ko dara, kas noris ar, parasti ļoti, lielu spēku, enerģiju (par darbību, norisi); arī spēcīgs (2).
stihisks Tāds, ko izraisa dabas parādības; ļoti spēcīgs, postošs (par dabas parādībām).
gaužs Tāds, ko izraisījis sāpīgs pārdzīvojums, sarūgtinājums, pārestība u. tml.; tāds, kas ļoti sāpina, sarūgtina.
veiksmīgs Tāds, ko nosaka ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši.
tveicīgs Tāds, ko saule ir ļoti sakarsējusi (par gaisu); tāds, ko saule ir ļoti sakarsējusi un kas ir samērā mitrs; ļoti karsts un mitrs.
neizsīkstošs Tāds, ko var izmantot ļoti ilgi, kas neizbeidzas (piemēram, par materiālu garīgai darbībai).
mīksts Tāds, ko var samērā viegli sadalīt, saspiest, saliekt u. tml. (par vielu, priekšmetu); ļoti elastīgs; pretstats: ciets (2).
biezs Tāds, ko veido daudzi, ļoti tuvu cits pie cita novietoti vienveidīgi priekšmeti, sastāvdaļas; pretstats: rets.
pārpilns Tāds, kur (kāda norise, stāvoklis, apstākli) izpaužas ļoti spēcīgi (par vietu, telpu, vidi).
pārpilns Tāds, kur (kas, piemēram, tvaiks, smarža, skaņa) ir izplatījies, koncentrējies pārāk lielā, arī ļoti lielā daudzumā (par vietu, telpu, vidi).
pārpilns Tāds, kur (kas) ir koncentrējies, atrodas pārāk lielā, arī ļoti lielā daudzumā (parasti par parādībām dabā).
skarbs Tāds, kur ir ļoti auksts, cilvēkiem, dzīvniekiem, augiem nelabvēlīgs klimats (par vietu, vidi); tāds, kur, piemēram, augsne, reljefs, rada grūtus dzīves apstākļus.
svelmains Tāds, kur ir ļoti karsts (par vietu, telpu, vidi).
svelmīgs Tāds, kur ir ļoti karsts (par vietu, telpu, vidi).
svelošs Tāds, kur ir ļoti karsts (par vietu, telpu, vidi).
pills Tāds, kur kas atrodas ļoti lielā daudzumā.
pārbagāts Tāds, kurā (kas īpašs) ļoti bieži izpaužas (par norisi, darbību).
vēlīgs Tāds, kura attieksme (pret kādu) ir ļoti laipna, draudzīga.
pārbagāts Tāds, kurā ir ļoti daudz (parasti nozīmīgu) notikumu (par laikposmu).
pārpilns Tāds, kurā ir ļoti daudz dažādu notikumu, apstākļu (par laikposmu).
kārs Tāds, kurā izpaužas kāre pēc kā ļoti iecienīta, garšīga, tāds, kurā izpaužas liela kāre pēc kāda ēdiena, dzēriena.
iznīcinošs Tāds, kurā izpaužas ļoti naidīga vai nicinoša attieksme.
karsts Tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgas, dedzīgas, kvēlas jūtas, vēlēšanās u. tml.
neķītrs Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa ļoti aizskar un pazemo (kāda) cilvēcisko cieņu; arī ļoti netikumisks, amorāls.
pēdējais Tāds, kurā kas negatīvs izpaužas ļoti lielā mērā.
mierīgs Tāds, kurā nav atspoguļoti asi konflikti, kurā nav spilgtu kontrastu (par mākslas darbu).
sīkmaluma Tāds, kura sastāvdaļām malšanas rezultātā ir ļoti mazs šķērsgriezums.
neķītrs Tāds, kura saturs ļoti aizskar un pazemo (kāda) cilvēcisko cieņu; ļoti rupjš, piedauzīgs.
pusotristabas Tāds, kurā viena istaba no divām ir ļoti maza (par dzīvokli).
linmatains Tāds, kuram ir ļoti gaiši, parasti blondi, mati.
karsts Tāds, kurš noris ļoti spraigi, temperamentīgi un kurā izpaužas kvēla pārliecība.
neizsmeļams Tāds, kuru var izmantot ļoti ilgi, kura ietekme nevājinās (piemēram, par materiālu garīgai darbībai).
kā (bērtin) nobērts tāds, uz kā (kas) ir ļoti lielā daudzumā
melnfigūru Tāds, uz kā ir figūras melnā vai ļoti tumšā krāsā.
nokaisīt Tāds, uz kura virsmas (kas) atrodas ļoti lielā skaitā.
pārpilns Tāds, uz kura virsmas (kas) atrodas pārāk lielā, arī ļoti lielā daudzumā.
huari Takelējuma tips ar ļoti stāvu gafeli.
garpirkstpērtiķi Tarsiji - pērtiķu kārtas dzimta, kurā ietilpst viena ģints (ar 3 sugām); vāveres lieluma puspērtiķi, kas dzīvo Malajas arhipelāga salās; nakts dzīvnieki, dzīvo kokos, ēd gk. kukaiņus; apaļa, ļoti kustīga galva un lielas, izvalbītas acis; garas pakaļkājas, gara aste, pirkstu galos piesūcekņi.
puskuitala Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas ģints ("Limosa"), putns ar garām kājām un ļoti garu, taisnu vai mazliet uzliektu knābi, ziemeļu puslodē 4 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
spoks Tas (parasti cilvēks vai dzīvnieks), kas izskatās, izturas dīvaini, neparasti; tas, kas ir ļoti neglīts, arī atbaidošs.
monuments Tas (piemēram, daiļdarbs, skaņdarbs), kas ir plašs, ļoti nozīmīgs.
milzis Tas (piemēram, priekšmets, celtne), kas ir ļoti liels; gigants (2), milzenis (1).
milzenis Tas (piemēram, priekšmets, celtne), kas ir ļoti liels; gigants (2), milzis (3).
ātrgājējs Tas (tāds) (piemēram, transportlīdzeklis), kas ļoti ātri pārvietojas.
pabeigas Tas, kā ir palicis ļoti maz.
dārgums Tas, kas (kādam) ir ļoti nozīmīgs, vērtīgs.
svētums Tas, kas (kādam) ir ļoti nozīmīgs; tas, kas ir saistīts ar (kāda) visdziļākajām jūtām, godu.
cienītājs Tas, kas ciena (2) ko, jūt sevišķu patiku (pret kādu, ko); tas, kas ļoti labprāt lieto (ko).
pasaules naba tas, kas ir ārkārtīgi, ļoti nozīmīgs
pretstats Tas, kas ir kvalitatīvi ļoti atšķirīgs (salīdzinājumā ar citu tās pašas kategorijas objektu).
spēļmantiņa Tas, kas ir ļoti iecienīts.
trekns kumoss Tas, kas ir ļoti izdevīgs, arī pievilcīgs, vilinošs.
zelts tas, kas ir ļoti labs, vajadzīgs, vērtīgs; arī tas, kas ir vislabākais, visvajadzīgākais, visvērtīgākais
monstrs Tas, kas ir ļoti liels.
utka Tas, kas ir ļoti mazs, niecīgs, mazvērtīgs.
utūzis Tas, kas ir ļoti mazs, niecīgs, mazvērtīgs.
acuraugs Tas, kas ir ļoti mīļš, dārgs, sargājams un glabājams.
dzīves gaišums tas, kas ir ļoti mīļš, tuvs, kas dara laimīgu
acu prieks tas, kas ir ļoti mīļš, tuvs; acuraugs
acu gaišums Tas, kas ir ļoti mīļš, tuvs; acuraugs; acu prieks.
negantība Tas, kas ir ļoti nepatīkams, pretīgs.
svētība Tas, kas ir ļoti noderīgs, arī labvēlīgs (kādam, kam).
atradums Tas, kas ir ļoti noderīgs, kādam nolūkam piemērots.
stūrakmens Tas, kas ir ļoti nozīmīgs (piemēram, kādā parādībā, uzskatu sistēmā).
kārs kumoss Tas, kas ir ļoti pievilcīgs, vilinošs, arī pavedinošs.
tēne Tas, kas ir ļoti plāns, trausls; izdilis.
miniatūra Tas, kas ir ļoti samazināts apjomā; tas, kas ir ļoti mazs.
meka Tas, kas ir ļoti slapjš (salijis, piemircis u. tml.).
sirdslieta Tas, kas ir ļoti tuvs, nepieciešams, kam nododas dedzīgi, aizrautīgi.
pasaka Tas, kas ir neparasti skaists, arī ļoti labs.
ļauns Tas, kas ir saistīts ar ko ļoti nevēlamu (piemēram, nelaimi, bēdām); tas, kas izraisa ko ļoti nevēlamu.
sodība Tas, kas izraisa ko, parasti ļoti, nevēlamu; arī nelaime.
riebeklis Tas, kas izraisa ļoti dziļu nepatiku (ar savu izskatu, rīcību, izturēšanos u. tml.).
lāsts Tas, kas nomāc, moka, ļoti apgrūtina, dara (kādu) nelaimīgu, izraisa nelaimi, postu.
grands Tas, ko uzskata par ļoti izcilu kādā nozarē (piem., sportā, literatūrā, mākslā u. tml.).
haļava Tas, ko var dabūt par velti; tas, kas nāk ļoti viegli, nepiepūloties.
žigldirsa Tas, kurš ir ļoti veikls, izveicīgs.
žiglpakaļa Tas, kurš ir ļoti veikls, izveicīgs.
izknapināties Taupīgi dzīvojot, iztikt (ar ļoti niecīgiem līdzekļiem, niecīgu daudzumu).
lapukode Tauriņu kārtas dzimta ("Lyonetiidae"), ļoti sīki un sīki tauriņi (spārnu plētums - 5-14 mm), Latvijā konstatētas 8 sugas.
bārkstkode Tauriņu kārtas dzimta ("Momphidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 9-21 mm), galva neliela, snuķis zvīņots, spārni ļoti šauri ar garām bārkstīm, Latvijā konstatēta 31 suga.
sulukode Tauriņu kārtas dzimta ("Phyllocnistidae"), ļoti sīki tauriņi (spārnu plētums - 6-8 mm), galva spīdīga, gluda, taustekļi īsāki par priekšspārnu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
raibkājkode Tauriņu kārtas dzimta ("Stathmopodidae"), sīki tauriņi ar 7-15 mm spārnu plētumu, ļoti šauri spārni ar garām bārkstīm, \~300 sugu (gk. tropos), Eiropā 1 suga, kas Latvijā sastopama samērā bieži, kāpuri dzīvo alkšņu augļos.
zīdtauriņš Tauriņu kārtas pāvaču dzimtas ģints ("Antheraea"), pie kuras pieder kukaiņi, kam ir drukns, pūkains ķermenis un kuru kāpuri vērpj ap sevi kokonu, kas sastāv no viena izturīga, ļoti gara pavediena.
sprīdītis Tautas pasaku varonis - ļoti mazs, sprīdi garš zēns.
skiapodi Teiksmaina tauta, kas pēc grieķu rakstnieku ziņām dzīvojusi Etiopijā vai Indijā, un raksturojusies ar ļoti platām kāju pēdām, tā, ka noguļoties tās varējuši izmantot par saulessargiem.
uzmīt uz varžacīm teikt kādam ko ļoti nepatīkamu, bet patiesu; sāpīgi aizskart kādu
ķengāties Teikt ļoti rupjus, apvainojošus, aizskarošus vārdus, izteicienus; saukt kādu šādos vārdos.
izmelot vilku no meža laukā teikt vislielāko nepatiesību, ļoti daudz un veikli melot
satecēt Tekot, plūstot šķidrumam, kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam, arī tikt sabojātam, parasti pilnīgi.
krītne Tektonisks traucējums, kur ar lūzuma plaisu zemes garozā viens slāņu komplekss jeb blāķis pārmainījis savu stāvokli attiecībā pret otru, nokrītot uz leju, paceļoties uz augšu vai sabīdoties sāniski.
telderu Telderu telderēm - veļoties, kūleņojot.
telderu Telderu telderiem - veļoties, kūleņojot.
stāringot Tēlot, uzstāties (par ļoti populāriem māksliniekiem).
sudrabtērauds Tērauds ar ļoti gludu virsmu.
ārzona Teritorija (kādā valstī) vai valsts, kurā ir ļoti zemi nodokļi vai to vispār nav.
aukstā josla termiskā josla, kas atrodas starp poliem un polārajiem lokiem, tai raksturīga polārā diena un polārā nakts; Saules stari krīt ļoti slīpi polārās dienas laikā, bet polārās nakts laikā vispār neapspīd šo teritoriju; visu gadu valda negatīva gaisa temperatūra
kriometrs Termometrs ļoti zemas temperatūras mērīšanai.
polikarbonāti Termoplastiski polimēri [-ORO-CO-O-R-]n (R - radikālis); raksturīga augsta kušanas temperatūra un ļoti liela triecienizturība, fizioloģisks inertums, caurspīdīgums; lieto aparātbūve precīzu detaļu izgatavošanai, protēzēm, lokšņu, plēvju, cauruļu ražošanai.
kriostats Termostats ļoti zemas temperatūras uzturēšanai.
sadilt Tiekot lietotam, kļūt, parasti ļoti, plānam, sabojāties (piemēram, par darba rīkiem).
sasmakt Tiekot maz vēdinātam vai netiekot vēdinātam, iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (parasti par telpu).
saplīst Tiekot pakļautam ilgstošai saskarei ar ko, arī tiekot ilgstoši, arī nevērīgi lietotam, kļūt, parasti ļoti, viscaur, plānam, caurumainam, sabojāties, parasti pilnīgi.
sarūgtēt Tiekot uzglabātam, kļūt, parasti ļoti, rūgtam (pēc garšas), sabojāties, parasti pilnīgi.
sadilt Tiekot valkātam, kļūt, parasti ļoti, viscaur, plānam, nestipram, arī cauram (par apģērbu, apaviem).
patērētājnieciskums Tieksme saņemt (parasti materiālus labumus), neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā.
cause célèbre tiesas prāva, kas piesaista ļoti lielu uzmanību
aci pret aci tieši pretī, ļoti tuvu
aci pret aci (runāt, satikties u. tml.) tieši pretī, ļoti tuvu
vaigu vaigā tieši, personiski: ļoti tuvu, tiešā saskarē (_biežāk_ sastapties, tikties; redzēt, skatīt)
tākeldiegs Tievs, ļoti izturīgs takelāžas darbiem paredzēts diegs.
baismīgs Tik ļoti liels (arī ātrs, mazs u. tml.), ka rodas bailes.
gandrīz tikpat kā; tā, ka ļoti maz trūkst, lai kas būtu (notiktu)
atainoties Tikt atainotam; atspoguļoties.
izķeipt Tikt cauri, izveseļoties.
krist no gaisa tikt iegūtam ļoti viegli, bez pūlēm, bez darba; rasties ne no kā.
piesmērēties Tikt ļoti notraipītam, parasti neviļus, negribēti.
dabūt kā ar mietu (arī bomi) pa galvu tikt ļoti pārsteigtam, negaidīti uzzinot ko.
smiltāju timotiņš timotiņu ģints suga (“Phleum arenarium”), Latvijā sastopams ļoti reti, gk. Baltijas jūras piekrastē, aizsargājams, viengadīgs lakstaugs, stiebri 10-30 cm gari
šustīt Tīrīt (parasti ļoti netīru telpu).
tīrradņa varš tīrradņu elementu klases sarkans minerāls, kas ir viegli kaļams un ļoti labi vada elektrību
miotonija Toniski muskuļu krampji vai pārejoša rigiditāte; stāvoklis, kurā kontrahēts muskulis atslābst ļoti lēni.
baltziedu tradeskancija tradeskanciju suga, ko Latvijā audzē telpās, stublājs ļoti garš, lapas sēdošas, zaļas
učikake Tradicionāls sieviešu kāzu tērps Japānā, ļoti svinīgs kimono paveids, ko valkā tikai līgava vai skatuves priekšnesumos, tas paredzēts valkāšanai virs cita kimono, un tam raksturīga biezi polsterēta apakšmala, kas velkas pa grīdu.
satrenkt Trencot (parasti dzīvnieku), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to); ilgāku laiku trencot (parasti dzīvnieku), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
izometrijas treniņš treniņa metode, kad muskuļi tiek sasprindzināti ļoti īsu laiku
satrenkāt Trenkājot (parasti dzīvnieku), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to); ilgāku laiku trenkājot (parasti dzīvnieku), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
satriekt Triecot (parasti dzīvnieku), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to); ilgāku laiku triecot (parasti dzīvnieku), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
deltveida spārni trīsstūrveida spārnu konstrukcija ļoti ātrām lidmašīnām
foksis Troksnis, kas rodas, kam pamīkstam, lielam veļoties, arī spēcīgi, grūdienu veidā izpūšot gaisu.
spurkšis Troksnis, kas rodas, piemēram, darbinot kādu ierīci, motoru, putnam strauji paceļoties gaisā.
jārēt Trokšņot, draiskuļoties.
jārēties Trokšņot, draiskuļoties.
dzelzskoks Tropu koks ar ļoti cietu koksni.
pērtiķu maizes koks tropu koks ar ļoti resnu stumbru, kuplu lapotni, miltainiem ēdamiem augļiem; baobabs
melnkoks Tropu koks ar ļoti tumšu, smagu un cietu koksni.
raflēzija tropu parazītaugs ("Rafflesia"), vairāk nekā 40 sugas, visas ir sastopamas Dienvidaustrumāzijā, tām raksturīgs ļoti liels zieds
bakopa Tropu un subtropu rajonu purvu augi ("Bacopa"), no kuriem radīta telpaugu šķirne, kas ļoti piemērota audzēšanai iekaramajā grozā.
fenneks Tuksneša lapsa, raksturīgs Z Āfrikas tuksnešu dzīvnieks, ļoti lielām acīm un ausīm, ķermenis ap 45 cm garš ar kuplu ap 20 cm garu asti.
nupat Tūlīt, ļoti drīz.
tumsonis Tumsonīgs cilvēks - tāds, kam ir ļoti zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu.
tuntulēties Tuntuļoties (1).
tuntulēties Tuntuļoties (2).
počkāties Tuntuļoties vecās drēbēs.
stūkņīties Tuntuļoties, tīstīties.
tuntuļāties Tuntuļoties.
notekūdeņu tupelīte tupelīšu suga ("Paramecium putrinum"), kas parasti mīt ļoti piesārņotos ūdeņos
turbopropellera ventilatora dzinējs turbopropellera dzinēja paveids, kurā parastā propellera vietā izmantots propelleris ventilators, kas ir viens vai vairāki loka korpusā ievietoti propelleri; to var uzskatīt arī par divkontūru dzinēju ar ļoti lielu divkontūrības pakāpi
oglekļa monoksīds tvana gāze - oglekļa oksīds CO, ļoti indīga gāze
kopējā ūdens cietība ūdens karbonātu un nekarbonātu summa; ū. c–u mēra ar Ca un Mg katjonu milimoliem litrā (mmol/l), arī cietības grādos, piem., viens vācu cietības grāds ir 10 mg kalcija oksīda litrā (CaO/l), kas atbilst 0,179 mmol/l. Pēc kopējās cietības ir mīksts (kopējā cietība < 1,5 mmol/l), vidēji ciets (1,5–3 mmol/l), ciets (> 2,5–6 mmol/l) un ļoti ciets (> 6 mmol/l) ūdens; ja lieto cietu ūdeni, tvaiku un apkures katlos veidojas katlakmens, palielinās ziepju patēriņš, slikti vārās dārzeņi; ūdens cietību novērš 1) vārot (samazina karbonātisko cietību), 2) ar reaģentiem (Ca(OH)~2~, Na~2~CO~3~, NaOH, Na~3~PO~4~), 3) filtrējot caur katjonītiem, apmaina kalcija un magnija jonus pret Na, H vai amonija joniem
atbods ūdens uzkrāšanās (līmenim ceļoties), [atbūda]{s:1666}; arī ūdens atsišanās (ledus sastrēguma vai paisuma dēļ, upes līkuma iekšpusē) pret kādu šķērsli un tecēšana pretējā virzienā
svītrainā ūdenszāle ūdenszāļu suga ("Glyceria striata"), Latvijā sastopama ļoti reti un ir aizsargājama
hidrazīns ūdeņraža un slāpekļa savienojums N~2~H~4~; bezkrāsains, kūpošs, ļoti indīgs šķidrums ar nepatīkamu smaku; lieto ķīmiskajā rūpniecībā; ietilpst dažu raķešdegvielu sastāvā
sadegt Uguns, arī ļoti augstas temperatūras iedarbībā aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
operācijpastiprinātājs universāls (līdzsprieguma un maiņsprieguma, frekvenču josla vairāki desmiti MHz) elektrisko signālu pastiprinātājs ar ļoti lielu ieejas pretestību (desmiti līdz tūkstoši megomu) un mazu izejas pretestību (daži omi); operacionālais pastiprinātājs
Alazeja Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, garums - 1520 km, veidojas satekot Ņeļkanai un Kadilčanai, kas sākas Alazejas plakankalnē, tek pa Kolimas zemieni, ļoti līkumaina, ietek Austrumsibīrijas jūrā.
Ļinde Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 804 km, sākas Vidussibīrijas plakankalnes austrumu daļā, ļoti līkumaina.
paņirbēt Uz īsu brīdi parādīties, kļūt redzamam, ļoti strauji šķietami pavirzīties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
paņirbt Uz īsu brīdi parādīties, kļūt redzamam, ļoti strauji šķietami pavirzīties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
pamirt Uz laiku ļoti samazināties, uz laiku izbeigties (par darbību, norisi).
abisāls Uz ļoti dziļiem magmatisma procesiem un veidojumiem attiecīgs.
uz visiem (arī mūžīgiem) laikiem, arī uz laiku laikiem uz ļoti ilgu laiku; arī neatgriezeniski
uz mūžīgiem (arī visiem) laikiem uz ļoti ilgu laiku; arī neatgriezeniski
uz visiem (arī mūžīgiem) laikiem uz ļoti ilgu laiku; arī neatgriezeniski
uz (visiem) mūžiem, arī uz mūžu mūžiem uz ļoti ilgu, arī bezgalīgi ilgu laikposmu
līst acīs kādam uzbāzīgi atgādināt sevi,rādīties, pienākt ļoti tuvu
ofensīva Uzbrūkoša darbība; ļoti aktīva, pat agresīva kampaņa ar noteiktu mērķi.
apkrauties Uzņemties (ļoti lielas saistības); sevi ļoti noslogot (ar darbiem, pienākumiem).
operatīvā krīzes pārvaldība uzņēmuma vadības pasākumi akūtās uzņēmuma krīzes apstākļos: jaunu uzņēmējdarbības virzienu uzsākšana; produkcijas sortimentu atbrīvošana no precēm, kurām dzīves cikls tuvojas finālam; izmaksu samazināšana; ražošanas jaudu diversifikācija; ļoti radikāla cenu politika; agresīva tirgvedība; produkcijas un pakalpojumu kvalitātes paaugstināšana, enerģiska sanācija, darbinieku atlaišana; kreditoru prasību apmierināšana utt.
priekšapmaksa Uzņēmuma veiktie izdevumi, kas attiecas uz nākamo pārskata periodu un ir atspoguļoti grāmatvedības bilances aktīva postenī.
vienā rāvienā uzreiz, ļoti ātri; vienā paņēmienā
piētists Uzsvērti, arī liekuļoti dievbijīgs cilvēks.
saķepēt Uztriept, uzziest (ko mīkstu, lipīgu), parasti ļoti, biezā kārtā, daudz.
trīties Uzturēties ļoti tuvu (pie kā).
iztaisīt Uztvert, izprast (ko) ļoti pārspīlēti (parasti negatīvā nozīmē).
Pirra uzvara uzvara, kas prasījusi tik lielus upurus, ka tā pielīdzināma sakāvei (pēc Ēpeiras valdnika Pirra, kas 280. un 279. g. p. m. ē. izcīnīja uzvaru pār romiešiem, ciezdams ļoti lielus zaudējumus)
vālīšvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Pselaphidae"), \~7000 sugu, Latvijā konstatēts \~30 sugu, vaboļu ķermenis 1,1-3,4 mm garš, ļoti daudzveidīgs, sastopamas gk. mitrās pļavās, pie ūdenstilpēm, kā arī skudru pūžņos, putnu ligzdās, zem koku mizas, augsnē.
māņspīdulis Vaboļu kārtas dzimta ("Rhizophagidae"), 50 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas, vaboļu ķermenis šaurs, 2-4 mm garš, gandrīz cilindrisks, gk. brūns vai melns, mīt zem koku mizas, piepēs, ļoti bieži mizgraužu un ķirmju ejās.
mēslenis Vaboļu kārtas skarabeju dzimtas ģints ("Onthophagus"), plaši izplatītas rajonos ar siltu, sausu klimatu, Latvijā konstatētas 6 sugas, no kurām lielākā daļa ir ļoti reti sastopamas.
trenkt Vadīt (transportlīdzekli) ļoti lielā, arī pārmērīgā ātrumā.
triekt Vadīt (transportlīdzekli) ļoti lielā, arī pārmērīgā ātrumā.
pārpārēm Vairāk, nekā ir nepieciešams; arī ļoti daudz.
staipīties Vairākkārt nesot, ceļot u. tml., ļoti pūlēties.
purināt Vairākkārt, ļoti bieži un spēcīgi kustināt (satvertu priekšmetu, piemēram, segu, apģērba gabalu) šurp turp samērā nelielā attālumā, parasti, lai (to) atbrīvotu no putekļiem, gružiem u. tml.
izgorīt Vairākkārt, ļoti gorīt.
izgrūstīt Vairākkārt, ļoti grūstīt.
purināties Vairākkārt, spēcīgi un ļoti bieži kustēties šurp turp vēja iedarbībā (piemēram, par apģērbu).
purināt Vairākkārt, spēcīgi un ļoti bieži kustināt šurp turp (piemēram, apģērbu, matus) - par vēju.
purināties Vairākkārt, spēcīgi un ļoti bieži svārstīties vēja iedarbībā (par kokiem, krūmiem, to zariem).
ciānūdeņražskābe Vāja, bet ļoti indīga neorganiska skābe ar rūgto mandeļu smaržu, zilskābe.
gerontokrātija Valdošās aprindas, valdība, kurā ir ļoti daudz gados vecu cilvēku.
savalkāt Valkājot padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru (apģērbu, apģērba gabalu, tā daļu).
jaunattīstības valstis valstis, kuru nacionālais kopprodukts, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir ievērojami zemāks nekā saimnieciski spēcīgi attīstītās valstīs; tipiskās pazīmes ir: lielas iedzīvotāju daļas nodarbinātība lauksaimniecībā (vairāk par 50%); vāji attīstītas citas tautsaimniecības nozares; liela atkarība no ārzemju kapitāla; augsta dzimstība; ļoti nevienāda ienākumu sadale - daudz nabadzīgo, maz turīgo; nesen iegūta politiskā neatkarība; nestabila valsts politika; korumpēta valdība
Israēla Valsts, kas izveidojās 922. gadā p. m. ē., sašķeļoties Zālamana valstij, un ko 722. gadā p. m. ē. iznīcināja asīrieši.
savāļāt Vāļājoties saburzīt (ko), arī padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, netīru.
vaļāties Vaļoties.
valoties Vaļoties.
tēzaurs Vārdnīca, kas aptver visus kādas valodas vārdus; ļoti liela, plaša vārdnīca.
ūdensusnes Vardukšņaugu dzimtas ģints, sēdošām, ļoti lielām, plati lineālām, stīvām, dzeloņaini zobotām lapām rozetē, baltiem, 3-4 cm platiem ziediem.
varoņdarbs Varonīga rīcība ārkārtējos apstākļos, briesmās, riskējot ar dzīvību vai upurējot to; ļoti nozīmīga, pašaizliedzīga darbība, darbs sevišķi grūtos apstākļos vai pārvarot kādas grūtības.
izkusēt Vāroties, ceļoties uz augšu, iet pāri katla malām (par šķidru ēdienu, dzērienu).
īsvasa Vasas daļa (parasti zars vai lapains stublāja dzinums lapas žāklē) ar īsiem posmiem, kur lapa pie lapas ir ļoti cieši.
patriarhs Vecs, ļoti cienījams cilvēks (kādā cilvēku grupā).
Dadhikra Vēdisma mitoloģijā - ļoti straujš kaujas zirgs, no kura bailēs dreb ienaidnieki.
kristalizēt Veidot ļoti skaidri (piemēram, domu, priekšstatu); ļoti stingri vērtēt šķirojot, atlasot.
kristalizēties Veidoties ļoti skaidri, iegūt ļoti skaidru formu (piemēram, par domu, priekšstatu).
kā pa taukiem veiksmīgi, bez jebkādām grūtībām, sarežģījumiem, ļoti viegli
ierakstīt jaunu (arī spilgtu, slavenu u. tml.) lappusi (kā) vēsturē veikt ko jaunu, ļoti nozīmīgu
ierakstīt spilgtu (arī jaunu, slavenu u. tml.) lappusi (kā) vēsturē veikt ko ļoti nozīmīgu, arī jaunu
7 balles pēc Boforta skalas vēja ātrums 13,9-17,1 m/s, ļoti stiprs vējš, lokās lieli zari, šūpojas koku stumbri, pret vēju grūti iet.
8 balles pēc Boforta skalas vēja ātrums 17,2-20,7 m/s, vētrains vējš, šūpojas lieli koki, lūst nelieli zari, ļoti grūti iet.
skumbrijlīdakas Vējzivjveidīgo kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem ir ļoti smalki un vāji žokļi bez lieliem zobiem; šīs dzimtas zivis.
izvelties Veļoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
novelties Veļoties novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
pārvelties Veļoties pārvietoties (uz citu vietu).
pievelties Veļoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
dasavelties Veļoties pievirzīties pie kā.
novelties Veļoties virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
novelties Veļoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
uzvelties Veļoties, gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
telderiski Veļoties, kūleņojot.
pārvelties Veļoties, pagriežoties mainīt sava ķermeņa stāvokli.
ripot Veļoties, rotējot pārvietoties kādā virzienā.
ripeniski Veļoties; arī velteniski, kūleniski.
krauja Vertikāla vai ļoti slīpa nogāze.
kraujš Vertikāls vai ļoti slīps (parasti par nogāzi, krastu).
krauja Vertikāls vai ļoti slīps krasts.
deroute Vērtspapīru pārdošana biržas panikas veidā; saistīta ar ļoti strauju un lielu kursa pazemināšanos.
grūbas Veseli, no sēnalām attīrīti un noapaļoti miežu graudi.
labāties Veseļoties.
laboties Veseļoties.
veselēties Veseļoties.
rastafarisms Vestindijas salās cēlusies reliģija, kas aicināja melnos atgriezties Āfrikā, sakramentā ietilpst gandžas (marihuānas) lietošana, baznīcu nav, regulāri pulcējas uz lūgšanām, un ik pa laikam notiek ļoti liela sapulce.
Mazā Lietuva vēsturisks etnogrāfiskais Prūsijas, vēlāk Austrumprūsijas, reģions, kuru apdzīvoja Prūsijas lietuvieši, šīs provinces ziemeļu daļa un savu nosaukumu ieguva no pamatiedzīvotāju valodas, tās teritorija mūsdienās veido atsevišķu etnogrāfisko novadu, kas ļoti atšķiras no pārējās Lietuvas, citāda ir ne tikai šī novada vēsture, bet arī arhitektūras, saimnieciskās un garīgās kultūras attīstība
arhaiskais iedzīvotāju atražošanas tips vēsturisks iedzīvotāju atražošanas tips ar ļoti augstu dzimstības un mirstības līmeni, kas pastāvēja pirmatnējās sabiedrībās
Rietumfjordi vēsturisks novads Islandes salas ziemeļrietumos ar ļoti izrobotu krasta līniju un atdalīts no pārējās salas ar samērā šauru pārejas joslu
dievkociņš Vībotņu ģints suga ("Artemisia abrothanum"), daudzgadīgs krāšņumaugs (krūms) ar ļoti smalkām sīki plūksnainām pelēki zaļganām lapām un raksturīgu smaržu.
Alvoranas jūra Vidusjūras rietumu daļa starp Ibērijas pussalu un Āfrikas Magribas piekrasti, apskalo Spānijas, Gibraltāra, Marokas un Alžīrijas krastus, Rietumos atrodas Gibraltāra šaurums, kas savieno Vidusjūru ar Atlantijas okeānu; pretstatā pārējai Vidusjūrai, Alvoranas jūrā ir ļoti šaurs kontinentālais šelfs.
gruntskungs Viduslaikos tāds lielgruntnieks, kam piederēja nevien īpašuma tiesības uz ļoti daudziem gruntsgabaliem, bet arī gruntskundzība pār sīkgruntniekiem.
kanadols Vieglais petrolēteris jeb gazolīns, lieto tehnikā kā šķīdinātāju, ļoti reti arī dziedniecībā.
bārkstiņas Viegli darināms, ļoti dekoratīvs apģērba u. c. tekstilizstrādājumu rotājums, ko darina no pamatam pieskaņota materiāla ar dažādiem paņēmieniem - atirdina, savij, sasien, šuj vai met.
kā korķis viegli, ātri, ļoti strauji, negaidīti
aušoties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties un rīkoties; draiskuļoties.
žolderēties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties; ālēties, aušoties, draiskuļoties; žoldurēties.
žoldurēties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties; ālēties, aušoties, draiskuļoties.
gaisināties Vieglprātīgi, nenopietni rīkoties, izturēties; draiskuļoties.
makadamīts Viegls un ļoti ciets metālu sakausējums no 72 daļām alumīnija, 24 daļām cinka un 4 daļām vara.
krepžoržets Viegls, ļoti smalks zīda audums, kas austs no grodi savērptiem diegiem.
izolators viela (materiāls) ar ļoti mazu īpatnējo elektrisko vadītspēju, kas praktiski nevada elektrisko strāvu vai arī vada ļoti vāji, piemēram, porcelāns, stikls, gumija, dažādas plastmasas
supravadītspēja Vielas īpašība - tās elektriskās pretestības samazināšanās praktiski līdz nullei ļoti zemās temperatūrās (absolūtās nulles tuvumā).
destrukcija vielas vai vielu maisījuma nekontrolējama, neatgriezeniska sadalīšanās; ļoti liela nozīme polimērmateriālu, plastmasu, gumiju un šķiedru pārstrādes procesos, jo destrukcijas gaitā veidojas ļoti aktīvi brīvie radikāļi vai joni, norit daudzveidīgi ķīmiskie procesi, būtiski mainās polimēru molekulmasa; piemērsm, destilācijas dēļ notiek polimēru vecošana
ritēšana Viena ķermeņa rotācija gar otru, kura kontakta punktos nav slīdes, - kontakta punkti nepārtraukti mainās, noveļoties kustīgajam aksoīdam pa nekustīgo aksoīdu; velšanās.
raz Vienā momentā; vienā mirklī; ļoti ātri.
vājā mijiedarbība viena no četrām fundamentālajām mijiedarbībām fizikā; daudz vājāka par stipro un elektromagnētisko mijiedarbību; darbības rādiuss ļoti mazs (aptuveni 2·10^-18^ m); vājajā mijiedarbībā piedalās visas elementārdaļiņas, izņemot fotonus
taipāns Viena no indīgākajām pasaules čūskām ("Oxyuranus scutellatus") ar tumši brūnu slaidu, līdz 3 m garu ķermeni un krēmkrāsas galvu, sastopama Austrālijā, bet ļoti reti.
stišovīts viena no silīcija dioksīda (SiO~2~) polimorfām kristāliskām modifikācijām, kas iegūta augstā spiedienā; ļoti blīva
no viena koka vienādi, ļoti līdzīgi
zaigspārīte Vienādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Lestidae"), Latvijā konstatētas 4 sugas, spāru ķermeņa virspuse tumšā bronzaskrāsā vai metāliski zaļa, bieži ļoti spīdīga, spārni bezkrāsaini, uzturas pie upēm.
parastā pērkaunene viengadīga, ļoti parasta ceļmalās, tīrumos un dārzos
efemeri Viengadīgi lakstaugi, kam periods starp sadīgšanu un augļu nobriešanu ir ļoti īss (1,5 - 2,5 mēn.); augi, kas ļoti ātri attīstās (galvenokārt tuksnešu un stepju augi).
bamija Viengadīgs malvu dzimtas augs, ļoti siltumprasīgs, Latvijā audzē tikai iepriekš sagatavotu dēstu, ko izstāda pēc pavasara salnu izbeigšanās.
ūdeņu biezlapīte vienīgā Latvijā konstatētā biezlapju dzimtas biezlapīšu ģints suga ("Tillaea aquatica syn. Crassula aquatica"), kas sastopama ļoti reti un ir aizsargājama
mazā vaskainīte vienīgā Latvijā konstatētā vaskainīšu suga ("Cerinthe miror"), 15-60 cm augsta, adventīva, sastopama ļoti reti dārzos, gar dzelzceļiem
lielpasākums Vienreizējs vai daudzkārtīgi organizēts pasākums ar ļoti lielu dalībnieku vai skatītāju skaitu; var būt vietēja, nacionāla vai starptautiska mēroga: lielu pilsētu svētki, starptautiskas sporta sacensības, festivāli, konkursi, izrādes, koncerti, starptautisku un valstisku organizāciju saieti, gadatirgi u. c, piemēram, Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, Rīgas 800 gadu svinības, Olimpiskās spēles.
katolicisms Viens no galvenajiem kristietības virzieniem, kas izveidojās, kristiešu baznīcai 9.-11. gs. sašķeļoties Rietumu (Romas katoļu) un Austrumu (pareizticīgo) baznīcā; šī virziena reliģiskā mācība, dogmu kopums.
heteroauksīns Viens no visvairāk izplatītiem auksīniem, fizioloģiski ļoti aktīva viela, kas stimulē augšanu; izgatavo sintētiski un lieto augkopībā.
sīksporainis Vienšūņu tips ("Microsporidia"), parazitē dzīvnieku, gk. posmkāju un zivju zarnu epitēlija šūnās un veido tur ļoti sīkas (garums - 2-25 mikrometri) ovālas sporas, \~400 sugu, Latvijā nozīmīgākās ir bitēs parazitējošās nozemas, atrastas arī zivīs.
augstums Vieta, kas atrodas ļoti augstu.
priekša Vieta, kas atrodas pie (cilvēka vai dzīvnieka) priekšējās puses, (tā) redzeslokā; vieta, kas atrodas (cilvēkam vai dzīvniekam) tieši pretī, ļoti tuvu.
paradīze zemes virsū vieta, kur ir laimīga dzīve, pārpilnība, kur ir ļoti skaisti
paradīze Vieta, kur ir ļoti labi, piemēroti dzīves apstākļi (dzīvniekiem); vieta, kur ir ļoti labvēlīgi augšanas apstākļi (augiem).
paradīze Vieta, kur ir ļoti labvēlīgi dzīves apstākļi; vieta vai vide, kur ir ļoti labi apstākļi (kā) veikšanai, norisei.
apsolītā zeme vieta, kur kāds ļoti vēlas vai cenšas nokļūt; laimes, pārticības, labklājības simbols
karsta vieta vieta, kur noris ļoti intensīva, spraiga darbība (parasti karadarbība)
krasta vieta vieta, kur noris ļoti intensīva, spraiga darbība (parasti karadarbība)
bezdibenis Vieta, kur šķietami nav pamata, dibena; ļoti dziļa vieta.
meka Vieta, uz kuru dodas ļoti daudz cilvēku.
iebalts Vietumis balts; tāds, kam ir baltas vai ļoti gaišas krāsas plankumi.
aizvīties Vijoties aizvirzīties; viļoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
karkass Vīksnu dzimtas sausu kalnu apgabalu koks ar ļoti cietu un smagu koksni.
Lindmaņa vilkābele vilkābeļu ģints suga ("Crataegus lindmanii syn. Crataegus calycina"), Latvijā sastopama ļoti reti, tikai Kurzemē, aizsargājama
saviļāt Viļājoties padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, netīru, arī saburzīt (ko).
kapilārviļņi Viļņi ar ļoti mazu garumu, kuri novērojami uz brīva šķidruma virsmas.
ievīties Viļoties ievirzīties (kur iekšā).
siržu lauzējs vīrietis, kurš ļoti viegli iegūst sieviešu simpātijas
siržu zaglis (biežāk lauzējs) vīrietis, kurš ļoti viegli iegūst sieviešu simpātijas
divkomponentu laka virsmas pārklāšanas materiāls (laka un tās cietinātājs), kas fasēts divos iepakojumos, un tikai pirms lakošanas tos sajauc kopā un izlieto 4-8 stundu laikā, laka labi saistās virsmu, to var uzklāt ļoti plānā kārtā, tā ir elastīga un ķīmiski izturīga
mīņāties (arī mīdīties) uz vietas Virzīties ļoti lēni.
mīdīties (arī mīņāties) uz vietas Virzīties ļoti lēni.
spiesties Virzīties, novietoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kāda, pie kā).
no vienas vietas viscaur, nepārtrauktā virknē, ļoti daudz
līdz pirkstu galiem viscaur, pavisam, ļoti
par visu naudu visiem spēkiem, cik vien iespējams; ļoti, visaugstākajā pakāpē
Pilāds Vispār ļoti sirsnīgs draugs.
kraujums Vispārināta īpašība --> kraujš, šīs īpašības konkrēta izpausme; vertikāls vai ļoti slīps zemes virsmas veidojums.
melnums Vispārināta īpašība --> melns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; melns vai ļoti tumšs priekšmets, viela, laukums.
ekspluatācijas izmēģinājumi vispusīgi gaisakuģa izmēģinājumi reālos apstākļos, lai novērtētu tā ekspluatācijas īpašības, zemes apkopes līdzekļus, izmantošanas īpatnības, paceļoties no skrejceļiem ar dažādu segumu dažādos diennakts laikos un meteoroloģiskajos apstākļos
pirmpapardes Vissenākās un vienkāršākās paleozoja ēras papardes (tagadējo paparžu priekšteces), kam ir raksturīgas ļoti sīkas lapas.
pāvs Vistveidīgo kārtas fazānu apakšdzimtas 2 ģintis ("Afropavo" un "Pavo"), liels putns ar ļoti krāšņām garām uzastes spalvām (tēviņiem).
rubenis Vistveidīgo kārtas fazānu dzimtas suga ("Tetrao tetrix syn. Lyrurus tetrix"), liels putns ar masīvu ķermeni, īsiem, noapaļotiem spārniem; teteris.
no rīta līdz vakaram visu laiku, nepārtraukti; ļoti bieži
ik uz soļa visur, ļoti bieži
visviensalgs Visvisādi; ļoti dažādi.
visvisādīgi Visvisādi; ļoti dažādi.
visvisādīgs Visvisāds; ļoti dažāds.
killikilliks Vītolu lūku cigārs, smēķē indiāņi un ļoti ciena Londonas klubos.
atvizmot Vizmojoši atspoguļoties (kur).
atvizēt Vizoši atspoguļoties (kur).
atvizuļot Vizuļojoši atspoguļoties (kur).
atzaigot Zaigojoši atspoguļoties (kur).
atzalgot Zalgojoši atspoguļoties (kur).
bultčūska Zalkšu dzimtas suga ("Psammophis lineolatus"), garums - līdz 90 cm, ķermenis ļoti tievs, atsperīgs, dzeltenīgs un brūngans; smilšu tuksnešos un pustuksnešos Āfrikā un Āzijā.
āķveida kroklape zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas kroklapju ģints suga ("Sanionia uncinata"), kas Latvijā bieži sastopama slapjo un pārpurvoto mežu ieplakās uz augsnes, koku stumbru pamatnes, uz trupošiem kokiem kūdreņos, niedrājā, dumbrājā, liekņā, kā arī slapjajā damaksnī, slapjajā vērī un slapjajā gāršā; ļoti mainīga suga, kuras izskatu un pazīmes ietekmē ekoloģiskie apstākļi
noasiņot Zaudēt ļoti daudz asiņu; arī zaudēt ļoti daudz asiņu, tā ka iestājas nāve.
laškrāsas zeltpore zeltporu suga (Hapalopilus salmonicolor), kas sastopama ļoti reti
aguts Zeltzaķis jeb kuprzaķis - grauzējs ar ļoti īsu asti; mīt Dienvidamerikā un Centrālamerikā.
lesonijas Zemāko aļģu augu brūnaļģu nodalījuma lamināriju rindas dzimta ("Lesoniaceae"), lielas aļģes ar ļoti dažādu laponi, gk. dienvidu jūrās.
megacikls Zemes tektoniskās attīstības posms, kurā notikušas ļoti būtiskas Zemes tektoniskās struktūras, it īpaši ģeosinklinālo sistēmu pārmaiņas.
milzu skropstzvaigzne zemeszvaigžņu dzimtas skropstzvaigžņu ģints sēņu suga ("Trichaster melanocephalus"), Latvijā sastopama ļoti reti lapkoku mežos, aizsargājama
līst uz ceļiem (kāda priekšā) zemoties, būt ļoti iztapīgam
tīģeris Zīdītāju klases plēsēju kārtas kaķu dzimtas lauvu ģints suga ("Leo tigris"), liels, ļoti spēcīgs dzīvnieks ar oranži dzeltenu, melni svītrotu apmatojumu.
lauva Zīdītāju klases plēsēju kārtas kaķu dzimtas suga ("Leo leo"), liels, ļoti spēcīgs dzīvnieks ar dzeltenīgu apmatojumu.
pērtiķis Zīdītāju klases primātu kārtas augstāko pērtiķu apakškārta ("Simii"), dzīvnieks, kam ir tvērējķepas ar citiem pirkstiem pretstatītu pirmo pirkstu, pilnīgi noslēgti, uz priekšu vērsti acu dobumi un ļoti attīstītas lielās smadzenes.
muskardine Zīdtārpiņu slimība, ļoti lipīga, ceļas no sevišķam sēnītēm, kas attīstās kāpuru iekšās.
flašērija Zīdtauriņu mēris, ļoti kaitīga un plaši izplatīta zīdtauriņu kāpuru slimība, ārkārtīgi lipīga un ātri aptver visu audzētavu.
vārpskara Ziedkopa (graudzālēm), kurā vārpiņas novietotas ļoti tuvu ziedkopas asij uz īsa kātiņa.
kaila ziema ziema, kad nav sniega vai tā ir ļoti maz.
plika (biežāk kaila) ziema ziema, kad nav sniega vai tā ir ļoti maz.
kaila (arī plika) ziema ziema, kad nav sniega vai tā ir ļoti maz.
pieziest Ziežot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru.
melnā zīlaine zīlaiņu ģints suga ("Ballota nigra"), daudzgadīgs lakstaugs, stublājs stāvs, 20-120 cm augsts, lapas olveidīgas ar robotu malu, ziedi pušķos lapu žāklēs, sastopama ļoti reti, ceļmalās vai nezālienēs
esparsešu zilenītis zilenīšu suga ("Polyommatus damon syn. Agrodiaetus damon"), Latvijā aizsargājama, sastopama ļoti reti
mikroķīmija Zinātne par ķīmiskās sintēzes un analīzes veidiem, kad tās jāizdara ar ļoti maziem vielas daudzumiem, piem., ar miligramiem.
balseris Zirgs ar baltām vai ļoti gaišām krēpēm.
baltkrēpis Zirgs ar baltām vai ļoti gaišām krēpēm.
baltiņš Zirgs ar baltu vai ļoti gaišu apmatojumu (parasti neliels un ne visai spēcīgs).
balteņš Zirgs ar baltu vai ļoti gaišu apmatojumu.
beltītis Zirgs ar baltu vai ļoti gaišu apmatojumu.
baltīns Zirgs ar baltu vai ļoti gaišu apspalvojumu, apmatojumu (parasti ne visai spēcīgs); šāda zirga vārds.
balteņais Zirgs ar baltu vai ļoti gaišu apspalvojumu, apmatojumu.
baltkājis Zirgs ar baltu vai ļoti gaišu kāju apmatojumu.
melnis Zirgs ar melnu vai ļoti tumšu apmatojumu.
labirintzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Theridiidae"), sīki vai vidēji lieli zirnekļi (ķermeņa garums - 3-10 mm), kam raksturīgs nesimetriski austs labirintveida ķeramtīkls, sastopami ļoti bieži laukos un mežos dažādās dabiskās slēptuvēs, Latvijā konstatētas 32 sugas.
ērce Zirnekļveidīgo klases kārta ("Acarina"), sīks vai ļoti sīks dzīvnieks, kas parazitē uz augiem vai dzīvniekiem.
sņitka Zivs, salakas pundurforma, līdz 10-11 cm gara, dzīvo saldūdeņos, sastopama dažos Latgales ezeros un ļoti iecienīta krievu tautības aprindās, kas to patērē gavēņa laikā; ezera salaka.
platknābis Zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas suga ("Anas clypeata syn. Spatula clypeata", senāk "Rhynchaspis clypeata"), putns, kam raksturīgs garš, galā ļoti paplatināts knābis.
stārs Zvaigzne, ļoti populārs mākslinieks.
kvazārs Zvaigžņveidīga aktīvā galaktika, kurai raksturīgs ļoti intensīvs starojums radioviļņu diapazonā.
dasazvelties Zveļoties pievirzīties pie kā.
uzzvelties Zveļoties, gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
rupjā tumšbeka zvīņbeku dzimtas suga, Latvijā sastopama ļoti reti, veido mikorizu ar priedēm vai eglēm, aizsargājama
mamba Zvīņrāpuļu kārtas čūsku apakškārtas kobru dzimtas ģints ("Dendroaspis"), 5 sugas, visas ļoti indīgas.
dziedātājstrazds Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu ģints suga ("Turdus philomelos syn. Turdus ericetorum"), vidēji liels putns ar brūnu muguru un raibu vēderu, Latvijā sastopams ļoti bieži.
sīkziedu žibulītis žibulīšu ģints suga (“Euphrasia micrantha”, arī “Euphrasia gracilis”), Latvijā sastopams ļoti reti rietumu daļā, aizsargājams, 4-15 cm augsts, pusparazītisks, viengadīgs lakstaugs

ļoti citās vārdnīcās:

MLVV

ļoti

LLVV

ļoti

MEV

ļùoti