urbīgs
Lietojuma biežums :
urbīgs īpašības vārds
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | urbīgs | urbīgi |
Ģen. | urbīga | urbīgu |
Dat. | urbīgam | urbīgiem |
Akuz. | urbīgu | urbīgus |
Lok. | urbīgā | urbīgos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
urbīga | urbīgas |
urbīgas | urbīgu |
urbīgai | urbīgām |
urbīgu | urbīgas |
urbīgā | urbīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | urbīgais | urbīgie |
Ģen. | urbīgā | urbīgo |
Dat. | urbīgajam | urbīgajiem |
Akuz. | urbīgo | urbīgos |
Lok. | urbīgajā | urbīgajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
urbīgā | urbīgās |
urbīgās | urbīgo |
urbīgajai | urbīgajām |
urbīgo | urbīgās |
urbīgajā | urbīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
urbīgi apstākļa vārds
Ļoti vērīgs, ciešs (par acīm, skatienu); urbjošs2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zēns bikli palocīja galvu, tad paskatījās manī urbīgām tumšām acīm.
- Reiz kāda sevišķi spoža monologa vidū viņš pievērsa urbīgu skatienu man. “
- Mani mulsināja šī vīrieša mirdzoši urbīgais skatiens.
- Pirmkārt, viņas savus tematus risina, balstīdamās uz bagātu un ar urbīgu aci pētītu faktu un liecību materiāla.
- Par to dzīvē jau pāris reižu esmu šaubījies, arī siltākās dienās esmu saticis vecus vīrus, kas uzrodas piepeši un nozūd nezin kur, un pārbauda tevi ar klusu, urbīgu skatienu.