notaucēt
notaucēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | notaucēju | notaucējam | notaucēju | notaucējām | notaucēšu | notaucēsim |
2. pers. | notaucē | notaucējat | notaucēji | notaucējāt | notaucēsi | notaucēsiet, notaucēsit |
3. pers. | notaucē | notaucēja | notaucēs |
Pavēles izteiksme: notaucē (vsk. 2. pers.), notaucējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: notaucējot (tag.), notaucēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: notaucētu
Vajadzības izteiksme: jānotaucē
Ļoti nobarot.
Avoti: LLVV