aizmūžs
aizmūžs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | aizmūžs | aizmūži |
| Ģen. | aizmūža | aizmūžu |
| Dat. | aizmūžam | aizmūžiem |
| Akuz. | aizmūžu | aizmūžus |
| Lok. | aizmūžā | aizmūžos |
1.poētiska stilistiskā nokrāsa Ļoti sens laiks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es meklēju Mariju Kallasu – viņas aizmūžam atvēlēto vietu.
- Te, šķiet, saceltas bagātāku parīziešu aizmūža mājiņas.
- Vai jūs, svētie dominikāņu mūki, viņus redzat no saviem aizmūža augstumiem?
- Veca, smaga, ar stikla abažūru; aizmūžu laikos to bija pirkuši vēl tēva vecāki.
- "Aizmūžā notika brīnums!