izžēlot
izžēlot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izžēloju | izžēlojam | izžēloju | izžēlojām | izžēlošu | izžēlosim |
| 2. pers. | izžēlo | izžēlojat | izžēloji | izžēlojāt | izžēlosi | izžēlosiet, izžēlosit |
| 3. pers. | izžēlo | izžēloja | izžēlos | |||
Pavēles izteiksme: izžēlo (vsk. 2. pers.), izžēlojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izžēlojot (tag.), izžēlošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izžēlotu
Vajadzības izteiksme: jāizžēlo
1.Ļoti žēlot, arī ļoti saudzēt.
2.Līdz galam sērot, izsērot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nav iespējams izglābt un izžēlot visus pamestos suņus un kaķus.
- Ir nepieciešams laiks, lai izraudātos, jāizžēlo sevi, bet pēc tam jānoslauka asaras un jāturpina dzīvot.