izžēloties
izžēloties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; lieto: paretiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izžēlojos | izžēlojamies | izžēlojos | izžēlojāmies | izžēlošos | izžēlosimies |
| 2. pers. | izžēlojies | izžēlojaties | izžēlojies | izžēlojāties | izžēlosies | izžēlosieties, izžēlosities |
| 3. pers. | izžēlojas | izžēlojās | izžēlosies | |||
Pavēles izteiksme: izžēlojies (vsk. 2. pers.), izžēlojieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izžēlojoties (tag.), izžēlošoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izžēlotos
Vajadzības izteiksme: jāizžēlojas
Ilgāku laiku, daudz žēloties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- norunā savas jūtas, izžēlojas par fatālismu, kas nāk vēl no vectēva - apspiedēja.
- - Tā, nu puisītis ir izkliedzies, izžēlojies un iztrakojies, ir noguris trakojot un ies gulēt.
- Izžēlojāmies paši sev , un viss
- Vēzim vienkārši ir jāizbēdājas, jāizraudas, jāizžēlojas pašam sev.
- Tad, kad pirmais ir tā kārtīgi izžēlojies, viņš pēkšņi sajūtas stipri labāk.