klusiņš
Lietojuma biežums :
klusiņš īpašības vārds; lieto: reti
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | klusiņš | klusiņi |
Ģen. | klusiņa | klusiņu |
Dat. | klusiņam | klusiņiem |
Akuz. | klusiņu | klusiņus |
Lok. | klusiņā | klusiņos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
klusiņa | klusiņas |
klusiņas | klusiņu |
klusiņai | klusiņām |
klusiņu | klusiņas |
klusiņā | klusiņās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | klusiņais | klusiņie |
Ģen. | klusiņā | klusiņo |
Dat. | klusiņajam | klusiņajiem |
Akuz. | klusiņo | klusiņos |
Lok. | klusiņajā | klusiņajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
klusiņā | klusiņās |
klusiņās | klusiņo |
klusiņajai | klusiņajām |
klusiņo | klusiņās |
klusiņajā | klusiņajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
klusiņi apstākļa vārds
Dem. → kluss; ļoti kluss.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Mārci, kāpēc tu šodien tāds klusiņš un kautrīgs?
- Džons zina, ka naktī es neko labi neguļu, lai arī esmu tik klusiņa!
- Skolā man bija tikai viena draudzene, un kad viņa pārcēlās dzīvot uz pilsētu, es paliku pavisam klusiņa.
- Klusiņais, kas sēdēs nostāk, varbūt skars jūsu dvēseles stīgas, taču vairums cilvēku dod priekšroku atklātākiem un sirsnīgākiem dzīvnieciņiem.
- Es viņu meklēju un atradu mazajā torņa istabiņā, tādu klusiņu, bet tik nelaimīgu, ka galu galā aizliedzu spēlēties mežā.