ietuntulēties
Lietojuma biežums :
ietuntulēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | ietuntulējos | ietuntulējamies | ietuntulējos | ietuntulējāmies | ietuntulēšos | ietuntulēsimies |
2. pers. | ietuntulējies | ietuntulējaties | ietuntulējies | ietuntulējāties | ietuntulēsies | ietuntulēsieties, ietuntulēsities |
3. pers. | ietuntulējas | ietuntulējās | ietuntulēsies |
Pavēles izteiksme: ietuntulējies (vsk. 2. pers.), ietuntulējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ietuntulējoties (tag.), ietuntulēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ietuntulētos
Vajadzības izteiksme: jāietuntulējas
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Novembris ir laiks, kad tā vien gribas ietuntulēties un ielīst aliņā.
- Drukns, pinkains un bārdains vecis, ietuntulējies kamieļvilnas mētelī, turēja šļūteni abām rokām un bļaustījās:
- Mēs čumčurojāmies laukā no segām, ietuntulējāmies kaut kādos kreklos, T-kreklos, jakās un pustumsā čamdījāmies pa istabiņu.
- Ja arī kāds, ietuntulējies siltajās drānās tā, ka laukā rēgojās tikai degungals un ziņkārīgas acis, iebāza galvu zvērnīcā, drīz vien, mātes sameklēts, tika aiz rokas aizrauts mājās.