Paplašinātā meklēšana
Meklējam sē.
Atrasts vārdos (997):
- sē:1
- sēt:1
- sēce:1
- sēda:1
- sēde:1
- sēde:2
- sēds:1
- sēfs:1
- sēja:2
- sēja:1
- sēka:1
- sēks:2
- sēks:1
- sēkt:1
- sēls:1
- sēļi:1
- sēma:1
- sēms:1
- sēne:1
- sēns:1
- sēra:2
- sēra:1
- sēre:2
- sēre:1
- sērs:1
- sērs:3
- sērs:4
- sērs:2
- sērt:2
- sērt:3
- sērt:1
- sēst:1
- sēta:1
- sēte:1
- Lesē:1
- Pisē:1
- šasē:1
- Žisē:1
- asēt:1
- sēbrs:1
- sēdēt:1
- sēdin:1
- sēdīt:1
- sēdus:1
- sēkāt:1
- sēkla:1
- sēkle:1
- sēkle:2
- sēkme:1
- sēkot:2
- sēkot:1
- sēķis:1
- sēles:1
- sēmāt:1
- sēnes:1
- sēnis:1
- sēņot:1
- sēras:2
- sēras:1
- sērāt:1
- sērči:1
- sērēt:1
- sērfs:1
- sērga:1
- sērgt:1
- sēris:1
- sērīt:1
- sērkt:1
- sērma:1
- sērms:1
- sērns:1
- sērot:3
- sērot:1
- sērot:2
- sērst:1
- sērst:2
- sēsta:1
- sēsts:1
- sētin:1
- sētīt:1
- Farsē:1
- glisē:1
- Neksē:1
- Pāksē:1
- plisē:1
- Puksē:1
- Samsē:1
- apsēt:1
- ārsēš:1
- atsēt:1
- ausēt:1
- basēt:1
- bisēt:1
- bosēt:1
- dasēt:1
- desēt:1
- dusēt:1
- dusēt:2
- fasēt:1
- gasēt:1
- ģesēt:1
- sēcoņa:1
- sēdams:1
- sēdecs:1
- sēdele:1
- sēdels:1
- sēdene:1
- sēders:1
- sēdība:1
- sēdiņš:1
- sēdošs:1
- sēisnā:1
- sējājs:1
- sējava:1
- sējēji:1
- sējējs:1
- sējējs:2
- sējeņi:1
- sējums:2
- sējums:1
- sēkats:1
- sēklāt:1
- sēklis:1
- sēklis:3
- sēklis:2
- sēklot:1
- sēkste:1
- sēkuls:1
- sēmala:1
- sēmale:1
- sēmiks:1
- sēnala:1
- sēnīte:1
- sēnula:1
- sēņēži:1
- sēņots:1
- sēpata:1
- sēpats:1
- sēpija:1
- sērcēt:1
- sērene:1
- sērfot:1
- sērgot:1
- sērība:1
- sērīgs:2
- sērīgs:1
- sērija:1
- sēriņš:1
- sērkāt:1
- sērķis:1
- sērnot:1
- sērsis:1
- sērsma:1
- sērsna:1
- sērsns:2
- sērsns:1
- sērsti:1
- sērsts:1
- sēršņi:1
- sēršus:1
- sērums:1
- sērums:2
- sēstin:1
- sēšana:1
- sētava:1
- sētave:1
- sētene:1
- sēteņa:1
- sēteve:1
- sēties:1
- sētine:1
- sētiņa:1
- Āgersē:1
- Amansē:1
- exposē:1
- Lerisē:1
- Melisē:1
- plissē:1
- adosēt:1
- aizsēt:1
- apsēja:1
- apsēja:2
- apsējs:1
- apsēst:1
- apsēta:1
- apsēte:1
- ārsēja:1
- arsēns:1
- atsēda:1
- atsēdu:1
- atsēja:2
- atsēja:1
- atsēle:1
- atsēst:1
- atsēta:1
- atsēte:1
- ausēni:1
- balsēt:1
- blisēt:1
- boksēt:1
- brasēt:1
- buksēt:2
- buksēt:3
- buksēt:1
- cilsēt:1
- dasēst:1
- drasēt:1
- dresēt:1
- drosēt:1
- dupsēt:1
- dvesēt:1
- dzesēt:1
- fiksēt:1
- forsēt:1
- fresēt:1
- gausēt:1
- glāsēt:1
- glisēt:1
- glosēt:1
- gnēsēt:1
- sēbrači:1
- sēbrība:1
- sēbrice:1
- sēciens:1
- sēdekla:1
- sēdekle:1
- sēdelis:1
- sēdenis:1
- sēdības:1
- sēdināt:1
- sēdiņāt:1
- sēdiski:1
- sēdonis:1
- sēduļāt:1
- sēduļot:1
- sējekle:1
- sējenis:1
- sējieši:1
- sēkāzis:1
- sēklājs:2
- sēklājs:1
- sēklājs:3
- sēkleri:1
- sēkliņa:1
- sēklojs:1
- sēklots:1
- sēkstēt:1
- sēlains:1
- sēlieši:1
- sēlisks:1
- sēlnava:1
- sēlnīks:1
- sēlojis:1
- sēļķins:1
- sēmalis:1
- sēmenes:1
- sēnalas:1
- sēnalis:1
- sēnalot:1
- sēnelas:1
- sēneles:1
- sēnieki:1
- sēnteņa:1
- sēntiņa:1
- sēnulas:1
- sēņotne:1
- sēņzupa:1
- sēptika:1
- sēpulis:1
- sēpuris:1
- sērains:1
- sērauts:1
- sērgarš:1
- sērgums:1
- sēriens:1
- sērklis:1
- sērkoks:1
- sērksna:1
- sērksne:1
- sērksns:1
- sērkšņi:1
- sērsēja:1
- sērsējs:1
- sērsēne:1
- sērsmot:1
- sērsnis:1
- sērsnot:2
- sērsnot:1
- sērsums:1
- sērties:1
- sērties:2
- sērulis:1
- sēstava:1
- sēsties:1
- sēstuve:1
- sēšanās:1
- sētiena:1
- sētiene:1
- sētiens:1
- sētlači:1
- frikasē:1
- retrusē:1
- Sanhosē:1
- sāņpusē:1
- šaipusē:1
- taipusē:1
- viņpusē:1
- abpusēs:1
- adresēt:1
- aizsērt:1
- aizsērt:2
- aizsēst:1
- aizsēta:1
- Alsēdži:1
- amasēze:1
- anonsēt:1
- apkāsēt:1
- apkūsēt:1
- aplasēt:1
- apmisēt:1
- aposēre:1
- aprūsēt:1
- apsēdēt:1
- apsējas:1
- apsērot:1
- apsērst:1
- apsēsta:1
- apsētīt:1
- apsētot:1
- apsusēt:1
- asēbija:1
- asējums:1
- asēmija:1
- asēšana:1
- asētava:1
- atausēt:1
- atdesēt:1
- atdusēt:1
- atkāsēt:1
- atpasēt:1
- atrūsēt:1
- atsēdēt:1
- atsēdīt:1
- atsēņot:1
- atsērga:1
- atsērot:1
- atvasēt:1
- auksēze:1
- avansēt:1
- badsēne:1
- Biksēja:1
- Biksēre:1
- Bolsēna:1
- ciesēja:1
- dakāsēt:1
- dapasēt:1
- dasēdēt:1
- dirsējs:1
- divsēžu:1
- Dižsēņi:1
- dižsēta:1
- drosēņš:1
- drumsēt:1
- drumsēt:2
- dzēsējs:1
- dzosēns:1
- ekosēze:1
- fokusēt:1
- forsēts:1
- gulsēta:1
- guļsēta:1
- iedusēt:1
- iefasēt:1
- iekasēt:1
- iekāsēt:2
- iekāsēt:1
- ieķesēt:1
- ielasēt:1
- iemasēt:1
- iepasēt:1
- iepāsēt:1
- iepāsēt:2
- ierūsēt:1
- sēcernēt:1
- sēdamais:1
- sēdējums:1
- sēdeklis:1
- sēdēšana:1
- sēdētājs:1
- sēdēties:1
- sēdnieks:1
- sēdvadis:1
- sēdvanna:1
- sēdvieta:1
- sējputns:1
- sēkatēvs:1
- sēklains:1
- sēklaugi:1
- sēklenis:1
- sēklotne:1
- sēklvads:1
- sēkulājs:1
- sēļnieki:1
- sēmaliņš:1
- sēmnieki:1
- sēnalāts:1
- sēnaliņa:1
- sēnalojs:1
- sēnalots:1
- sēnelāts:1
- sēnelots:1
- sēninīca:1
- sēnītiņa:1
- sēnulens:1
- sēņmīlis:1
- sēņnieki:1
- sēņodiņš:1
- sēņošana:1
- sēņotāja:1
- sēņotājs:1
- sēņveida:1
- sēravots:1
- sērbalki:1
- sērdaine:1
- sērdiegs:1
- sērdzība:1
- sērdzīgs:1
- sēreklis:1
- sērferis:1
- sērfings:1
- sērfists:1
- sērgains:1
- sērgaļāt:1
- sērgonis:1
- sērīgums:1
- sērksnēt:1
- sērksnis:3
- sērksnis:1
- sērksnis:2
- sērmauša:1
- sērmelis:1
- sērmokša:1
- sērmokši:1
- sērmolis:1
- sērmoška:1
- sērmūkša:1
- sērmūkši:1
- sērmūkšs:1
- sērmukta:1
- sērmulis:1
- sērmuska:1
- sērmūska:1
- sērmūste:1
- sērmuška:1
- sērnieks:1
- sērojums:1
- sērolaji:1
- sērotājs:1
- sēroties:2
- sēroties:1
- sērsības:1
- sērsiens:1
- sērskābe:1
- sērskābs:1
- sērsties:1
- sērūdens:1
- sērulība:1
- sētābols:1
- sētaliņa:1
- sētapuža:1
- sētaudži:1
- sētinīca:1
- sētlaipe:1
- kalnpusē:1
- marešosē:1
- abpusējs:1
- aerosēja:1
- aizkāsēt:1
- aizlasēt:1
- aizpāsēt:1
- aizrūsēt:1
- aizsērēt:1
- aizsērīt:1
- aizsērot:1
- aizsērst:1
- aizsētīt:1
- aļģsēnes:1
- annonsēt:1
- apdzesēt:1
- apkarsēt:1
- apkāsēja:1
- apkausēt:1
- apklesēt:1
- apklusēt:1
- aplēsējs:1
- appeisēt:1
- appērsēt:1
- appisējs:1
- apsausēt:1
- apsējums:1
- apsēklāt:1
- apsēklot:1
- apsēties:1
- aptresēt:1
- aptrusēt:1
- aptumsēt:1
- apviesēt:1
- arhisēma:1
- ārpusējs:1
- arsēniks:1
- asēitāte:1
- askusēne:1
- atblisēt:1
- atbrasēt:1
- atdzesēt:1
- atfaksēt:1
- atgausēt:1
- atkarsēt:1
- atkausēt:1
- atķeksēt:1
- atniesēt:1
- atomsēne:1
- atsēdens:1
- atsēdnis:1
- atsērsnu:1
- atsērsņu:1
- atsēties:1
- attrusēt:1
- atviesēt:1
- balansēt:1
- Bātasēka:1
- bezsēkle:1
- bezsēklu:1
- bezsētas:1
- bisēties:1
- breksēns:1
- denonsēt:1
- desēties:1
- eisēmija:1
- eksēmija:1
- fasējums:1
- fasētājs:1
- fasētava:1
- finansēt:1
- fransēze:1
- ģeoksēni:1
- ģesēties:1
- ieblisēt:1
- iedresēt:1
- iedvesēt:1
- ieģipsēt:1
- iekarsēt:1
- iekausēt:1
- ieklesēt:2
- ieklesēt:1
- ieknesēt:1
- ieķeksēt:1
- ieķepsēt:1
- ieleksēt:1
- ielepsēt:1
- iepeksēt:1
- iepresēt:1
- sēborreja:1
- sēdmēbele:1
- sējmašīna:1
- sējmašīns:1
- sēklainis:1
- sēklātājs:1
- sēklaudze:1
- sēklenīca:1
- sēklenīce:1
- sēklinīca:1
- sēklkopis:1
- sēklnesis:1
- sēklrudzi:1
- sēklsedze:1
- sēkltiesa:1
- sēklzvīņa:1
- sēlijieši:1
- sēmagrafs:1
- sēnalains:1
- sēnalaiņš:1
- sēnaldūka:1
- sēnelains:1
- sēnenieks:1
- sēnesogas:1
- sēninieks:1
- sēnulains:1
- sēņenieki:1
- sēņenieks:1
- sēņlietus:1
- sērainīte:1
- sērapiepe:1
- sērbaļķis:1
- sērcēties:1
- sērdienis:1
- sērdzelzs:1
- sērdzītis:1
- sērenieši:1
- sērfošana:1
- sērfotājs:1
- sērkāties:1
- sērkocīns:1
- sērkociņš:1
- sērmaukla:1
- sērmaukša:1
- sērmaukši:1
- sērmaukšs:1
- sērmauška:1
- sērmetāli:1
- sērmoglis:1
- sērmoklis:1
- sērmoksis:1
- sērmoksls:1
- sērmoksta:1
- sērmokste:1
- sērmokšļi:1
- sērmokšņi:1
- sērmoškis:1
- sērmuklis:1
- sērmūklis:1
- sērmuksis:1
- sērmūksis:1
- sērmūksls:1
- sērmukste:1
- sērmūkste:1
- sērmukšķe:1
- sērmukšļi:1
- sērmūkšņi:1
- sērmūsnis:1
- sērmūškas:1
- sērmūškis:1
- sērsmains:1
- sērsnains:1
- sērstības:1
- sērulītis:1
- sētasloži:1
- sētdurvis:1
- sēteniece:1
- sētenieks:1
- sētinieks:1
- ābolsēkla:1
- ādasērces:1
- ādplēsējs:1
- aizblisēt:1
- aizdrasēt:1
- aizkarsēt:1
- aizkausēt:2
- aizkausēt:1
- aizķeksēt:1
- aizsausēt:1
- aizsēklis:1
- aizsēklis:2
- aiztrīsēt:1
- apdriksēt:1
- apklemsēt:1
- apsēdināt:2
- apsēdināt:1
- apsējības:1
- apsērksna:1
- apsērsējs:1
- apsērsnot:1
- apsēstība:1
- apsēsties:1
- ārpilsēta:1
- arsēnisms:1
- aseņsērgs:1
- askusēnes:1
- astnesējs:1
- atrausējs:1
- atsēdināt:1
- atsējības:1
- atsēnalot:1
- atsēsties:1
- attaisējs:1
- balanksēt:1
- balsēties:1
- bezsēklas:1
- blakusēka:1
- boksētājs:1
- boksēties:1
- bresēties:1
- buksēšana:1
- cēsēnieši:1
- cietsēkle:1
- dasēdināt:1
- dasēsties:1
- deklasēts:1
- dispensēt:1
- divpusējs:1
- divsējumu:1
- divsēkles:1
- divsēriju:1
- drasēšana:1
- drasēties:1
- dresētājs:1
- dzegusēns:1
- dzesējošs:1
- dzesēšana:1
- dzesētāja:1
- dzesētājs:1
- dzesētava:1
- dzesēties:1
- fiksēšana:1
- fiksētāji:1
- filoksēra:1
- forsēšana:1
- franksēze:1
- gaisēklis:1
- glisēšana:1
- gļotsēnes:1
- Gusēnvila:1
- iedusējis:1
- ieklepsēt:1
- iepinksēt:1
- sēbaptisti:1
- sēdamvieta:1
- sēdināties:1
- sēdstreiks:1
- sējaparāts:1
- sējasvārna:1
- sējējnieki:1
- sējplatība:1
- sējvadziņa:1
- sēklaudzis:1
- sēklenīdze:1
- sēklenieks:1
- sēklinieks:1
- sēklkopība:1
- sēkllabība:1
- sēklzinība:1
- sēlpilieši:1
- sēnesveida:1
- sēņgrauzis:1
- sēņmēnesis:1
- sēņveidīgs:1
- sēpatnieks:1
- sērdienība:1
- sērdienīgs:1
- sērdienīte:1
- sērdziesma:1
- sērijveida:1
- sērijveidā:1
- sērksnains:1
- sērksnītis:1
- sērmanītis:1
- sērmauksis:1
- sērmaukška:1
- sērmaukšļi:1
- sērmauslis:1
- sērmauškis:1
- sērmogslis:1
- sērmokslis:1
- sērmoksnis:1
- sērmokšķis:1
- sērmokšlis:1
- sērmūksēni:1
- sērmukslis:1
- sērmūkslis:1
- sērmūkšķis:1
- sērmūkšlis:1
- sērmūkšoga:1
- sērpaskābe:1
- sērpilieši:1
- sērskaliņš:1
- sētasnauda:1
- sētaspiepe:1
- sētlaipiņš:1
- adresēšana:1
- aizadresēt:1
- aizsēdināt:1
- aizsēkties:1
- aizsērināt:1
- aizsērsums:1
- aizsēsties:1
- alusnesējs:1
- anoksēmija:1
- aprūsējums:1
- apsasēties:1
- apsēdēties:1
- apsērsiens:1
- apsērsties:1
- arsēnskābe:1
- artroksēze:1
- asenssērga:1
- asinssērga:1
- asinssērgs:1
- atdusēties:1
- atkāsēties:1
- atsēdēties:1
- atsēņoties:1
- atsēroties:1
- atsērsties:1
- atvasēties:1
- atvēsēties:1
- austersēne:1
- avansējums:1
- avianesējs:1
- avionesējs:1
- biksējieši:1
- biksērieši:1
- cirsēnieši:1
- četrpusējs:1
- četrsējumu:1
- čiekursēne:1
- dāldersēne:1
- desētnieks:1
- divsēdekļu:1
- dzimsēvele:1
- Felsēžolca:1
- fokusēšana:1
- fokusēties:1
- grasēnieši:1
- grasēnieši:2
- ģiksēnieši:1
- iekāsēties:1
- sēdgliemene:1
- sējammašīna:1
- sējammašiņš:1
- sējampalags:1
- sēklabuliņš:1
- sēklapvalks:1
- sēklasrudzi:1
- sēklgrauzis:1
- sēklkartiņi:1
- sēklšķiedra:1
- sēkluberzne:1
- sēnalainība:1
- sēnalainums:1
- sērgdienīte:1
- sērgveidīgs:1
- sērmantenes:1
- sērmaukslis:1
- sērmaukšoga:1
- sērmūkslīts:1
- sērogleklis:1
- sērogļradis:1
- sērstavnīca:1
- sētaspuisis:1
- sētkumelīte:1
- Lafertēmasē:1
- aizasēsties:1
- aizkāsēties:1
- aizsargsēta:1
- aizsēdēšana:1
- aizsēdēties:1
- aizsērējums:1
- aizsērkties:1
- Anjērsīsēna:1
- apakšsērija:1
- apsasēsties:1
- apsēklātājs:1
- apsēklošana:1
- apsēklotājs:1
- apvalksēkļi:1
- atdzesēties:1
- atliesēties:1
- atpeisēties:1
- atsasēsties:1
- atviesēties:1
- autokapsēta:1
- autorsērija:1
- balansēšana:1
- bekrosēšana:1
- Borgosēzija:1
- brīvpilsēta:1
- daiļdirsējs:1
- dārzpilsēta:1
- dasasēsties:1
- daudzpusēji:1
- daudzpusējs:1
- daudzsējumu:1
- daudzsēriju:1
- deklasēties:1
- dekompensēt:1
- denonsēšana:1
- dismasēzija:1
- dobumsēnīte:1
- finansējums:1
- finansēšana:1
- finansētājs:1
- hipoksēmija:1
- ieģipsējums:1
- ieinteresēt:1
- iekausējums:1
- iekausēties:1
- iekšpilsēta:1
- iepulsēties:1
- sēdorganisms:1
- sēdvolejbols:1
- sējammuldiņš:1
- sējmateriāls:1
- sēklpapardes:1
- sēļciemnieki:1
- sēmeioloģija:1
- sēnesveidīgs:1
- sēnīšslimība:1
- sēptikaimija:1
- sērijveidīgs:1
- sērmaukškoks:1
- sērmaukšļoga:1
- sērsnmēnesis:1
- sērūdeņradis:1
- sētkumelītes:1
- Senmordefosē:1
- aizakāsēties:1
- aizkausēties:1
- aizklusēties:1
- aiztrīsēties:1
- akmenssēklis:1
- anamorfsēnes:1
- antiksēnisks:1
- apdriksēties:1
- arsēnpaskābe:1
- atmateņsēnes:1
- atsēnalošana:1
- augšsēklotne:1
- balanksēties:1
- bazīdijsēnes:1
- beznosēšanās:1
- bradiauksēze:1
- caurrūsēšana:1
- citvarsēklas:1
- citversēklas:1
- deklasēšanās:1
- dekompensēts:1
- dvīņsēklenis:1
- dzesētājriba:1
- enterauksēze:1
- etilsērskābe:1
- grāmatsējējs:1
- guļampilsēta:1
- himēnijsēnes:1
- hiperauksēze:1
- ieinteresēts:1
- iekniesēties:1
- iekoksēšanās:1
- sējgatavnieki:1
- sējgatuvnieki:1
- sēklaizmetnis:1
- sēklaskartiņi:1
- sēklaudzēšana:1
- sēklaudzētava:1
- sēmipelagiāņi:1
- sērbaktērijas:1
- Senžistanšosē:1
- apriņķpilsēta:1
- apsērksnēties:1
- ārpuspilsētas:1
- arsēnkeratoze:1
- arsēnmelanoze:1
- asinssērdzīgs:1
- aukstumnesējs:1
- autotrasēšana:1
- bērzlapjsēnes:1
- cietkausējums:1
- Dienvidsusēja:1
- ektotoksēmija:1
- enantiosēmija:1
- endotoksēmija:1
- galvaspilsēta:1
- gonotoksēmija:1
- hiperoksēmija:1
- hipsēloloģija:1
- histerauksēze:1
- hitridijsēnes:1
- hitrīdijsēnes:1
- Hjirksēterēra:1
- sērijveidīgums:1
- sērmūkšspireja:1
- arsēnūdeņradis:1
- atsagalasēties:1
- Bāzele-pilsēta:1
- blakussēdētājs:1
- dzēsējtaustiņš:1
- hlorprotiksēns:1
- ieinteresētība:1
- ieinteresēties:1
- sēnalliteratūra:1
- sērūdeņražskābe:1
- cietsakausējums:1
- enterotoksēmija:1
- ferosakausējumi:1
- hidrosērpaskābe:1
- holobazīdijsēne:1
- Bobasēna-Rozhila:1
- dalībfinansēšana:1
- aviopilsētiņnieki:1
- bakteriotoksēmija:1
- demultipleksēšana:1
- fragmobazīdijsēne:1
- germinālsēlekcija:1
- hondroitīnsērskābe:1
- baitmultipleksēšana:1
- elektronsakausējums:1
- elektrotēraudkausēšana:1
- dioksidiamīnoarsēnobenzoldimetilēnsulfīnskābe:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (10000+):
- urbi et orbi _burtiski_ "pilsētai un pasaulei"; pa visu pasauli; visu zināšanai.
- kokcidioidīns "Coccidioides immitis" buljona kultūras filtrāts, ko lieto ādas raudzei šīs sēnes ierosinātās slimības diagnozes noteikšanā.
- tenrikjo "Dievišķās gudrības reliģija", ko Japānā nodibināja Miki Nakajama un kuras centrs bija Tenri pilsēta netālu no Naras, kur atradās sektas dibinātājas māja; gandrīz divi miljoni sektas locekļu to uzskata par pasaules centru un vietu, kur realizējas dievišķā mājās pārnākšana.
- plaušu mukormikoze "Mucorales" rindas sēņu izraisīta infekcija, parasti vērojama diabēta slimniekiem vai imūndeficīta gadījumā; raksturīgs bronhīts, kavernu veidošanās, asinsspļaušana, var būt ar letālu iznākumu dažu mēnešu laikā.
- Norba Alfredovna "Norbas" markas atkritumu savācējmašīna, kas Rīgas ielās parādījās laikā, kad pilsētā izpildvaru vadīja Alfrēds Rubiks.
- RB "Rīgas Balss" (Rīgas pilsētas vakara avīze).
- maizes raugs "Saccharomyces" ģints sēņu tīrkultūra, ko izmanto maizes mīklas raudzēšanai, arī kā izejvielu dažu pārtikas koncentrātu un farmaceitisku preparātu ieguvei.
- arkāna "Tota sētās grāmatas" divdesmit divi simboliski attēli, kuros šifrēta hermētisma mācība par Visuma būtību.
- saklesīties (ātri) saklesēties
- apsaišķis (Brūču) pārsējs
- penicilamīns (CH3)2C(SH)CH(NH2)COOH, aminoskābe, iegūta no penicilīna, to karsējot minerālskābē
- orhis (Dzīvnieka) sēklinieks, pauts
- (pa)vērt (arī (pa)šķirt, retāk atvērt) jaunu lappusi (ie)sākt jaunu posmu (kā attīstībā, norisē)
- (pie)sērt riju (pie)sērt labību rijā
- virsenieks (Sildot) sarecinātais rūgušpiens, kas paceļas sūkalu virspusē
- germinācija (Sporas, sēklas) dīgšana
- abejpusīgs [abpusējs]{s:2386}, [abpusīgs]{e:56990}.
- tūkstošsēklu masa 1000 kondicionētu sēklu vai sausu viensēklas augļu masa gramos; materiāla kvalitātes rādītājs, kas raksturo sēklas materiāla rupjumu un gatavības pakāpi.
- neglazētās grīdas flīzes 1050–1250 °C temperatūrā vienreiz apdedzinātas flīzes ar smalkgraudainu saķepušu krāsainu drumstalu un 3,5–4% ūdens uzsūci; izmanto iekštelpās un ārā (piemēram, terasēs, ja ir salizturīgas).
- Hanza 13.-17. gs. Vācijas tirdzniecības pilsētu savienība ārējās tirdzniecības nodrošināšanai; 13.-16. gs. Hanzā ietilpa arī vairākas Latvijas pilsētas.
- Raganu veseris 1487. g. Strasbūrā publicēts juridisks kodekss, kas tika lietots kā sodu kodekss tiesu praksē līdz 17. gs.
- amanīti 17. gs. beigās no menonītiem atzarojusies protestantu sekta, kuras kopienas mūsdienās sastopamas ASV un Kanādā un kura noraida moderno un pilsētniecisko dzīvesveidu; eimiši.
- Mazā Klīversala 17. gs. no uzsērējumiem līdzās Klīversalai radusies neliela sala.
- Arhangeļska 18. gs. muiža un muzejs Krievijā (_Arhangel’skoe_), Maskavas apgabalā, grezns piepilsētas īpašums, neoklasicisma pils un daiļdārzi.
- volteriānisms 18. gs. otrajā pusē un 19. gs. sākumā - progresīvo apgaismošanas strāvu un reliģiskās brīvdomības parastais apzīmējums; volteriānisms saistīts ar Voltēru (1694-1778), kas bija ievērojams franču rakstnieks, filozofs apgaismotājs, baznīcas un feodālās iekārtas pretinieks.
- plūtonisms 18. gs. radusies ģeoloģijas teorija, kas gandrīz visu iežu veidošanos un visus ģeoloģiskos procesus saista ar norisēm dziļi Zemes dzīlēs, ar "centrālo uguni".
- pantjurkisms 19. gs. 2. pusē radusies politiska doktrīna, kas sludina, ka visas tjurku tautas, it īpaši islāmticīgās, ir viena nācija, kam jāapvienojas vienā valstī.
- Harbinas latviešu kolonija 19. gs. beigās sakarā ar Harbinas dzelzceļa būvi tur nonāca pirmie latvieši (gk. inženieri un tehniķi), pēc Krievijas Pilsoņu kara Mandžūrijā bija \~2500 latviešu bēgļu, kas pakāpeniski izceļoja uz dažādām valstīm, 1935. g. bija \~100 latvieši un 1940. gadu otrajā pusē latvieši no Ķīnas izceļoja uz Austrāliju un Ziemeļameriku.
- altins 19. gs. otrajā pusē - turku zelta nauda 3 piastru vērtībā.
- urbānisms 19. gs. otrajā pusē izveidojies Rietumu sabiedriskās domas strāvojums, kas pilsētas kultūru atspoguļoja kā civilizācijas augstāko sasniegumu.
- sanfedisti 19. gs. pirmā pusē pāvesta pasaulīgās varas atbalstītāji, karbonāru pretinieki.
- aritmorels 19. gs. sākumā konstruētas rēķināmās mašīnas nosaukums; demonstrēta 1849. g. Parīzes akadēmijas sēdē.
- dilūvijs 19. gs. un 20. gs. pirmajā pusē lietots pleistocēna nosaukums, kas radīts saistot attiecīgā laika nogulumu veidošanos ar Bībelē minētajiem grēku plūdiem.
- ciems 1936. g. likumdevēja noteikts nosaukums tādām biezi apdzīvotām vietām, kam nebija pilsētas tiesību, un kuru iedzīvotāju skaits bija mazāks par 2000
- Orleānvila 1980. g. 10. oktobra zemestrīcē nopostītās Alžīrijas pilsētas Asnamas senāks nosaukums.
- Valmieras pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā ietilpst lielākā daļa no pirmskara Valmieras pagasta teritorijas, bet daļa no tās iekļauta Burtnieku (Pidriķa apkaime) un Rencēnu (Bukas apkaime) pagastā un Valmieras pilsētā.
- Asares pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta daļa pirmskara Susējas pagasta teritorijas (uz ziemeļiem no Eglaines upes) un daļa bijušā Rubenes pagasta (Ancenes apkaime), savukārt bijušā Asares pagasta Spēlēnu apkaime ir pievienota tagadējam Rubenes pagastam un bijušās Jaunsubates mācītājmuižas apkaime pievienota tagadējā Subates pagasta teritorijai.
- metabolisms 20. gs. 2. pusē radies virziens japāņu arhitektūrā, kuram raksturīgas nepabeigtas, dinamiskas, atvērtas formas, telpu mainība.
- modernisms 20. gs. 2. pusē radušies mākslas virzieni, kuri meklē jaunus izteiksmes līdzekļus un formas, cenšas dziļāk atklāt subjektīvos pārdzīvojumus.
- urbānisms 20. gs. mākslā - ar lielas mūsdienu pilsētas dzīvesveidu saistīta tematika.
- Inčukalna novads 2009. g. bija izveidots Vidzemes rietumu daļā, sastāvēja no Inčukalna pagasta un Vangažu pilsētas, 2021. g. iekļauts Siguldas novadā.
- parastās taucenes 30-160 cm garumā, bieži sastopamas, aug gar ceļmalām, krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu augšpuse ar īsām, pelēkām spilvītēm, zieda pamata sari saliekušies uz visām pusēm.
- Livingstona ūdenskritumi 32 krāču un ūdenskritumu sērija Kongo upes lejtecē (angļu val. “Livingstone Falls”), starp Kinšasu un Matadi Kongo Demokrātiskajā Republikā un uz robežas ar Kongo Republiku, posma garums — 360 km, augstumu starpība \~260 m, lielākās krāces augstums — 87 m
- stādāmais šķēps 95–105 cm garš, 4–5,4 kg smags rokas darbinstruments – ar rokturiem aprīkota tērauda stieņa galā piestiprināts 10–12 cm plats un 35–50 cm garš ķīļveida asmens stādāmās spraugas veidošanai; praksē izplatīts arī nosaukums "Koļesova šķēps".
- apokalipse A. Dīrera kokgriezumu sērija, kuras slavenākais darbs ir "Četri apokalipses jātnieki" - mēris, karš, bads, nāve -, kas joņo pāri pasaulei
- Nava Aba - pilsēta Ķīnā ("Ngaba"), Sičuaņas provincē, tās nosaukums ķīniešu valodā
- Bezmeina Abadana - pilsēta Turkmenistānā
- Aghbana Abakana - pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikas galvaspilsēta, tās nosaukums hakasu valodā
- Ustjabakanska Abakana - pilsētas Krievijas Krasnojarskas novadā, nosaukums līdz 1931. g.
- abakanieši Abakanas pilsētas, tās apkārtnes, kā arī Abakanas upes apkārtnes (līdz 1992. g. Krasnojarskas novadā, tagadējā Hakasijas Republikā, Krievijā) iedzīvotāji
- abpus abās pusēs
- aupušas Abās pusēs
- abpusieliekts Abās pusēs ieliekts
- abpusizliekts Abās pusēs izliekts
- Eberdīna Aberdīna - pilsētas Skotijā
- ābolsēkla Ābolu sēkla
- āpaš Abpus, abās pusēs
- diataksija Abpusēja ataksija pretstatā hemiataksijai
- dzemdes kakla discisija abpusēja incīzija stenozes novēršanai
- MISEP Abpusēja informācijas sistēma nodarbinātības politikas jautājumos ("mutual information system on employment policies")
- cingulektomija Abpusēja smadzeņu jostas krokas priekšējās puses izgriešana, lietota psihisko slimību ārstēšanā
- gumija pret gumiju abpusējas vienlaicīgas drukas tehnoloģija, ko nodrošina atbilstoša ofseta ruļļu iespiedmašīnas sekciju konstrukcija
- āpušin Abpusēji
- pretiespiedums Abpusēji apspiestam papīram iespiedums uz otrās papīra puses, kad pirmā puse jau apspiesta
- rēkot abpusēji dot padomu
- bikonkāvs Abpusēji ieliekts vai iedobts (piem., lēca)
- konveksi konvekss abpusēji izliekts
- bikonvekss Abpusēji izliekts (gk. par lēcu)
- abpusīgs Abpusējs
- divpušu Abpusējs
- abajudka Abpusējs noraidījums (piem., hokejā)
- abejup Abpusējs, divpusējs
- abejups Abpusējs, divpusējs
- āpuš Abpusējs, uz abām pusēm
- abpusass Abpusgriezīgs; abpusēji ass
- abstarpējs Abpusīgs, abpusējs
- abstarpīgs Abpusīgs, abpusējs
- listers Abpusvērsējs arkls
- Jaunlatgale Abrenes pilsētas nosaukums 1925.-1938. g., 1944. g. pievienota Krievijai un pārdēvēta par Pitalovu; līdz 1925. g. pastāvēja dzelzceļa stacija un miests Pitalova
- dziļā struktūra abstrakta sintaktiska vai semantiska teikuma struktūra, kas nav tieši novērojama pretstatā virsējai struktūrai
- tīkla virtuālais terminālis abstrakta termināļa koncepcija, kas ļauj izmantot vienotā tīklā dažādas datu galiekārtas ar atšķirīgiem protokoliem, kodiem un formātiem. Sadarbība tiek panākta ar to, ka katras reālās iekārtas pārraidāmie dati vispirms tiek pārveidoti virtuālā termināļa standartā, bet pēc tam tā termināla formātā, kam tie adresēti
- absurda teātris absurda dramaturģija; lugas bez sižeta un sakarīgiem dialogiem, ko aizstāj bezjēdzīga runāšana vai pilnīga klusēšana
- kopmācības Abu dzimumu skolēnu mācības vienā un tai pašā klasē, skolā
- Abūzenīma Abū Zenīma - pilsēta Ēģiptē, Sinaja pussalā, osta Suecas līča krastā, 15000 iedzīvotāju
- Zenīma Abū Zenīma - pilsēta Ēģiptē, Sinaja pussalā, osta Suecas līča krastā, 15000 iedzīvotāju
- Abzana Abzanova - pilsētas nosaukums baškīru valodā
- unilaterālais nistagms acābola svārstības tikai vienā pusē
- Acāno Dečimo Acāno Dečimo - pilsēta Itālijā ("Azzano Decimo"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pardenones provincē, 15600 iedzīvotāju (2014. g.)
- tetrahloretans Acetilēna savienojums ar hloru, labi šķīdina celulozes acetātu, kādēļ to lieto vecu krāsojumu noņemšanai, laku firnisu un sveķu kausējamo trauku tīrīšanai, attaukošanai, ateļļošanai utt., ļoti izturīgs pret skābēm
- lēca acs ābola sastāvdaļa - no garām, caurspīdīgām, bezkrāsainām šķiedrām sastāvošs, abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas stiklveida ķermeņa bedrītē aiz varavīksnenes
- Ueuekojotls acteku mitoloģijā - dziesmu un deju dievs, pēc izcelsmes acīmredzot otomu cilts dievība, tika attēlots kā sēdošs antropomorfisks koijots ar mūzikas instrumentiem rokās
- skats acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm; šāds kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis
- Ači Ači Kastello - pilsēta Itālijā
- Ači Ači Katena - pilsēta Itālijā
- Ači Ači Santantonio - pilsēta Itālijā
- ačinskieši Ačinskas pilsētas un apkārtnes (Krasnojarskas apgabalā Krievijā) iedzīvotāji
- iespiestā āda āda ar mākslīgi veidotu ādas graudu, ko mehāniski iespiež ādas labajā pusē ar sakarsētu metāla plāksni
- dermatomicētes Ādā, matos un nagos parazitējošu sēnīšu kopīgs nosaukums; dermatomicētes rada vairākas slimības, t. sauc. dermatomi-kozes (kraupi, kailo ēdi u. c)
- Nazreta Adāma, pilsēta Etiopijā
- Seinaha Adana - pilsēta Turcijas dienvidos
- Seihana Adana, pilsēta Turcijā
- kaunuma lūpas ādas krokas, kas no abām pusēm norobežo ieeju makstī
- hiropomfolikss Ādas reakcija, kam raksturīga dishidrotisku pūslīšu erupcija pēdu apakšu un delnu ādā; šādu reakciju var izraisīt parazītiskās sēnes (epidermofitons), streptokoki, alerģiski un toksiski reaģenti, tā var būt idiopātiska vai saistīta ar citām ādas slimībām (ekzēma, dermatīts)
- daudzkrāsainā ēde ādas sēnīšslimība, ko izraisa patogēnā sēne "Pityrosporum orbiculare" un uz ķermeņa rodas sīki, apaļi, brūngandzelteni plankumi, kuru virspusē raksturīga klijveida lobīšanās
- mikrosporija Ādas slimība, gk. galvas matainajā daļā, ko ierosina "Microsporon" ģints parazītiskās sēnes; galvas ādā ir krasi norobežoti ieapaļi plankumi, kas klijveidīgi lobās; bojājuma perēkļi klāti sīkām zvīniņām un aplūzušiem matiem
- saharomikoze Ādas slimība, ko ierosina "Saccharomyces" ģints sēnes
- eritrazma Ādas slimība, ko izraisa baktērija "Corynebacterium minutissimum", attīstās tādās vietās, kur āda saskaras ar ādu, piemēram, cirkšņos, augšstilbu iekšpusē, padusēs
- rubrofītija Ādas slimība, ko izraisa patogēna sēne un kam raksturīgi apaļi, norobežoti, sarkani, zvīņām klāti bojājuma perēkļi
- epidermofītija Ādas slimība, ko izraisa sēnīte
- favus Ādas slimība, kuras cēlonis ir augu parazīts - sēnīte
- segepitēlijs Ādas un gļotādas virsējais slānis, kas nodrošina organisma aizsardzību, vielu uzsūkšanos un izvadīšanu
- krauroze Ādas un gļotādu pirmsvēža progresējoša sacietēšana un sarukšana, ko pavada nieze
- sēklinieku maisiņš ādas veidojums, kurā atrodas sēklinieki
- kankroīds Ādas vēzis (plakanā epitēlija vēzis); tas lēni aug un izplatās audu virspusē
- mitrināšana ādas virsējo slāņu kopšana ar kosmētiskajiem līdzekļiem, lai pasargātu ādu no izžūšanas un saglabātu ādas elastību
- epidermoptidae Ādasērču dzimta
- pterolichus Ādasērču dzimtas ģints
- rūsassēne adateņu dzimtas sēņu ģints ("Asterodon")
- brūnzobe adateņu dzimtas sēņu ģints ("Hydnellum")
- bankera Adateņu dzimtas sēņu ģints ("Phellodon", syn. "Bankera")
- baltzobe Adateņu dzimtas sēņu ģints ("Phellodon")
- vēršmēlene adateņu dzimtas sēņu ģints ("Sarcodon")
- sarkodoncija adateņu dzimtas sēņu ģints ("Sarcodontia")
- īszobe adateņu dzimtas sēņu ģints ("Steccherinum")
- trauslā adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Dentipellis fragilis"), aug uz atmirušas lapu koku koksnes, stumbriem, lieliem zariem, to apakšpusē, Latvijā sastopama reti
- koraļļu adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Hericium coralloides"), sniegbalta, uz trūdošas koksnes augoša adatene, Latvijā reti sastopama, saudzējama
- ausenīte Adateņu sēņu ģints ("Auriscalpium")
- gļotzobe Adateņu sēņu ģints ("Gloiodon")
- Adatiņas ezers Adatiņa, ezers Līksnas pagastā un Daugavpils pilsētā
- parastā adatreceklene adatrecekleņu sēņu ģints suga ("Pseudohydnum gelatinosum")
- Mycena acicula adatu sēntiņa
- oranžsarkanā sēntiņa adatu sēntiņa
- martensīts Adatveida mikrostruktūra; novērojama dažos stipri pārdzesētos metāla sakausējumos un tīros metālos; lielākā praktiskā nozīme ir martensītam tēraudā
- Odara Adēra, pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā
- Sosruko adigu nartu eposa varonis, dzimis akmenim, ko apaugļoja gans, kurš bij iededzies kailsē pret Sataneju
- Semsūra Adijamana, pilsēta Turcijā, tās nosaukums kurdu valodā
- cilpaiņi Adīti vilnas cimdi ar dzijas cilpiņām otrā pusē
- Centrālā Lusona administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas vidusdaļā, administratīvais centrs - Sanfernado, robežojas ar Ilokosas, Kagajanas ielejas, Galvaspilsētas un Calabarzonas reģionu, rietumos apskalo Lusonas jūra, austrumos - Filipīnu jūra
- Calabarzona administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas vidusdaļā, Poliljo u. c. salās, administratīvais centrs - Kalamba, robežojas ar Galvaspilsētas, Centrālās Lusonas, Bikolas un Mindoro reģionu, austrumos apskalo Filipīnu jūra, rietumos - Lusonas jūra
- Alifalifa administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (atols) Maldīvijā (_Alif Alif_), atrodas Maldīvu salu rietumu pusē, robežojas ar Bā, Kāfu un Afildāla atolu
- Alifdāla administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (atols) Maldīvijā (_Alif Dhaal_), atrodas Maldīvu salu rietumu pusē, robežojas ar Alifalifa, Kāfu, Vāvu un Fāfu atolu
- Centrālās Lusonas reģions administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Filipīnās, Lusonas salas vidusdaļā, ziemeļos robežojas ar Ilikosas un Kagajanas Ielejas reģionu, dienvidos - ar Galvaspilsētas un Calabarzon reģionu, rietumos apskalo Lusonas jūra, austrumos - Filipīnu jūra
- rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kas apvieno vairākas administratīvi teritoriālas pamatvienības (piemēram, pagastus, ciemus, pilsētas, pilsētciematus) vai ietver pilsētas daļu, iekļaujoties savukārt kā sastāvdaļa augstākā administratīvi teritoriālā vienībā
- Akmolas apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Aqmola oblısı_), aptver valsts galvaspilsētu Astanu, robežojas ar Ziemeļkazahstānas, Pavlodaras, Karaghandi un Kostanajas apgabalu
- Alojas pilsēta ar lauku teritoriju administratīvi teritoriāla vienība Limbažu rajonā 1990.-2009. g., ievēra Alojas pilsētu un Alojas pagastu
- simts Administratīvi teritoriāla vienība, tirgotāju kopiena ar stārastu priekšgalā Novgorodas un Pleskavas feodālajās republikās; Maskavas valstī amatnieku un tirgotāju organizācija, laukos un pilsētās administratīvi policejiska vienība, kuru vadīja simtnieks
- Dagdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Konstantinovas, Andrupenes, Asūnes pagastam un Dagdas pilsētai, savukārt Dagdas pagastā iekļauta daļa bijušā Ezernieku pagasta
- Jaunpiebalgas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Jaungulbenes pagasta teritorijas iekļauta jaunizveidotajā Zosēnu pagastā, neliela teritorija - Liezēres pagastā
- Lazdonas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Aronas, Mārcienas, Praulienas pagastā un Madonas pilsētā
- Klintaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta Aiviekstes pagastā un Pļaviņu pilsētā
- Kauguru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta Valmieras pilsētā
- Drustu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Drustu pagastam pievienots pirmskara Gataras pagasts un daļa Dzērbenes pagasta, savukārt daļa pirmskara Drustu pagasta tagad pievienota Zosēnu pagastam
- Ozolnieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Ozolnieku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Jelgavas novada Valgundes pagastā, Ozolnieku novada Cenu pagastā un Jelgavas pilsētā
- Lielvārdes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Lielvārdes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Lēdmanes pagastā un Lielvārdes pilsētā
- Aizkraukles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā nelielu daļu bijušās pagasta teritorijas aizņēma Aizkraukles pilsēta, neliela daļa applūdināta Pļaviņu HES ūdenskrātuvē un neliela daļa iekļauta tagadējā Skrīveru novadā
- Līksnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līksnas pagasta pievienota tagadējam Dubnas, Kalupes, Maļinovas, Vaboles pagastam un nedaudz arī Daugavpils pilsētai
- Grobiņas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Tāšu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Grobiņas pagasta teritorijas pievienota Liepājas pilsētai un tagadējam Medzes un Otaņķu (Nīcas novadā) pagastam
- Krimuldas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Turaidas pagasta teritorijas, pirmskara Bīriņu pagasta austrumu daļa un neliela teritorija no bijušā Siguldas pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Krimuldas pagasta pievienota Siguldas pilsētai
- Līgatnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vildogas pagasta lielākā daļa, nedaudz no Siguldas un Nītaures pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līgatnes pagasta teritorijas (740 ha) pievienota Līgatnes pilsētai
- Ķekavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Doles pagasts (izņemot Doles salu un Pulkalnes apkaimi), kā arī gandrīz viss bijušais Katlakalna pagasts, izņemot Daugavas labo krastu un tagadējo Baložu pilsētas teritoriju un Rīgai pievienotās zemes, Ķekavas pagastā iekļauta arī Mežinieku apkaime, kas piederēja Iecavas pagastam un Plakanciems no Olaines pagasta
- Svētes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svētes pagastam pievienota puse bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa agrākā Svētes pagasta teritorijas iekļauta Glūdas un Līvbērzes pagastā un Jelgavas pilsētas teritorijā
- Ahala vilajets administratīvi tertoriāla vienība Turkmenistānā (_Ahal welaýaty_), aptver galvaspilsētu Ašgabatu
- makartisms administratīvu un tiesisku represiju kampaņa pret kreisi noskaņotiem vai aizdomās par antiamerikānisku darbību turētiem cilvēkiem un organizācijām Savienotajās Valstīs 20. gs. 50. gadu pirmajā pusē
- Adoekiti Ado Ekiti, pilsēta Nigērijā
- Ado-Ekiti Ado Ekiti, pilsēta Nigērijā
- bāzes adrese adrese, kas kalpo par atskaites punktu citām adresēm, un to izmantojot kopā ar relatīvo adresi, dators veido absolūto adresi
- sabiedrības juridiskā adrese adrese, kurā atrodas sabiedrības vadība (sabiedrības sēdeklis); tās maiņas gadījumā valde iesniedz pieteikumu komercreģistra iestādei attiecīga ieraksta izdarīšanai
- hierarhiskā adresēšana adreses apvieno grupās, kuras norāda objektu savstarpējos sakarus, kā arī atspoguļo datoru tīklu topoloģiju un ir saistīts ar maršrutēšanu, adresēm var būt fiksēts vai mainīgs garums
- asociatīvā adresēšana adresēšanas metode, kuru izmantojot nenorāda precīzu datu atrašanās vietu, bet uzdod vārdu, kas raksturo vajadzīgās šūnas saturu, nevis tās adresi
- relatīvā adresēšana adresēšanas shēma, kuru izmantojot instrukcijas adreses daļa satur relatīvo adresi
- apveltīt Adresēt, veltīt (vārdus, skatienus, smaidus u. tml.)
- segmentētā adrešu telpa adrešu telpa, kas loģiski sadalīta segmentos; lai adresētu kādu atmiņas vietu, programmai jāuzdod segments un attālums no segmenta sākumpunkta; pretstats ir izplātā adrešu telpa
- kriogēnā aerodinamiskā caurule aerodinamiskā caurule, kurā, izsmidzinot šķidro slāpekli, darbgāzi atdzesē līdz kondensāta līdzsvaram plūsmā
- Kabula Afganistānas galvaspilsēta (puštu val. "Kābul"), vilajeta centrs, atrodas Kabulas upes ielejas oāzē, 1795 m vjl., 2536300 iedzīvotāju (2006. g.)
- Afganistāna Afganistānas Islāma Emirāts - valsts Āzijas rietumu daļā (dari: افغانستان, Afğānistān; puštu: افغانستان, Afġānistān), galvaspilsēta - Kabula, iedalās 34 vilajetos, robežojas ar Tadžikistānu, Pakistānu, Irānu, Turkmenistānu un Uzbekistānu
- durrani Afgāņu cilšu grupa, dzīvo Afganistānas dienvidrietumos un visās lielajās pilsētās, kā arī Pakistānas ziemeļrietumos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), iedalās 2 zaros: ziraki un pandžpavi, reliģija - islāms (sunnisms)
- aphyllophorales Afilloforas - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda
- filcene afilloforu rindas himēnijsēņu klases piepju dzimtas sēņu ģints ("Phaeolus"), Ljā konstatēta tikai Šveinica filcene jeb Šveinica piepe
- bekupiepe Afilloforu rindas piepju sēņu ģints ("Boletopsis")
- onnija afilloforu rindas piepju sēņu ģints ("Onnia")
- Afjona Afjonkarahisara - bieži lietots Turcijas pilsētas un ila nosaukums, arī oficiālos dokumentos
- Ahali Atoni Afončecha, pilsēta Abhāzijā, Gruzijā, tās nosaukums gruzīnu valodā (_Akhali Atʾoni_)
- ubaīns Āfrikas bultu inde, ko iegūst no auga "Strophantus gratus" sēklām
- Agaņa Aganja - Guamas galvaspilsēta
- Hāgatņa Aganja - pilsēta Guamā
- Agdaša Aghdaša - pilsēta Azerbaidžānā
- Agdžabedi Aghdžabedi - pilsēta Azerbaidžānā
- Akstafa Aghstafa - pilsēta Azerbaidžānā
- Ahsu Aghsu - pilsēta Azerbaidžānā
- Aghizela Agidela, pilsēta Krievijā
- Dzibo Aglomerācija Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Zibo"), Šaņdunas provincē, Šaņdunas kalnu piekājē, sastāv no 5 pilsētām un 3 lauku teritorijām, 41,4 mlj iedzīvotāju
- megapole Aglomeratīva pilsētu grupa ar policentrisku struktūru, piem., Tokaido (Tokija-Osaka), Reinas-Rūras megapole
- merkuriālijas agrāk franču parlamentu sēdes pirmajā trešdienā pēc lielajām brīvdienām
- kamerlengo agrāk kardināls, kas pārzināja pāvesta kasi; kad pāvesta sēdeklis svabads, viņš stāv valdības priekšgalā
- Ziemeļupe Agrākā, tagad aizsērējusī, Lielupes ieteka jūrā Buļļu salas austrumu daļā
- Stolipina agrārā reforma agrārā reforma Krievijā 1906.-1917. g., kuras sākumā tika noteikta kārtība, kādā zemnieki varēja izstāties no lauku kopienas; zemniekiem bija tiesības pieprasīt, lai viņiem iedala zemi un nostiprina to personiskajā īpašumā; tā veicināja gan viensētu veidošanos, gan migrāciju, jo daļa zemnieku savu īpašumu pārdeva un pārcēlās uz Sibīriju u. c. Krievijas malienēm
- digeri Agrārās kustības dalībnieki (lauku un pilsētu trūcīgie iedzīvotāji) Anglijā 17. gs.; digeri uzraka neapstrādātos laukus, prasīja privātīpašuma likvidēšanu un dzīves pārkārtošanu pēc nolīdzināšanas principa
- ūdens sildīšanas katls agregāts, kurā karsē ūdeni (bez vārīšanas) centralizētai siltumapgādei vai ēku centrālajai apkurei; nelielas jaudas ūdens sildīšanas katlus parasti izgatavo no čuguna sekcijām ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 115 °C, lielākas jaudas – no tērauda caurulēm ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 180 °C
- garkāta agrenīte agrenīšu ģints sēņu suga ("Microstoma protractum")
- Austrijas agrene agreņu ģints sēņu suga ("Sarcoscypha austriaca")
- košā agrene agreņu ģints sēņu suga ("Sarcoscypha coccinea")
- papuves augi agri novācami kultūraugi, kurus audzē ziemāju un vasarāju sējai paredzētajos aizņemtās papuves laukos
- Agridženta Agridžento - pilsēta Itālijā
- ērzeļpauts Agrīna ēdamā sēne - bisīte, ēdamais murķelis ("Morchella esculenta")
- ķēvpupa Agrīna ēdama sēne - ķēvpups
- ķervelis Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu, dziļi krokotu cepurīti; bisīte
- dīgstu apēnošana agrotehnisks paņēmiens kokaudzētavās audzējamo juvenilā stadijā jutīgo koku sugu (āra bērza, parastās priedes, parastās egles u. c.) dīgstu un sējeņu pasargāšanai no tiešās Saules radiācijas sausā un karstā laikā, apēnojot tos ar dažādu konstrukciju un materiālu režģiem
- papildapputeksnēšana Agrotehnisks pasākums, ko lietoja gk. sēklkopības sējumos, apputeksnējot augus papildus, bet praksē pasākums izrādījā neefektīvs
- sējeņu un stādu kopšana agrotehnisku pasākumu komplekss, kas rada optimālus apstākļus sēklu dīgšanai, dīgstu attīstībai un jauno kokaugu augšanai
- Laguata Agvāta ("Laghouat"), pilsēta Alžīrijā
- Lagovata Agvāta ("Laghouat"), pilsēta Alžīrijā, Centrālajā Sahārā
- achlya Ahlijas - aļģsēņu nodalījuma saprolegniju dzimtas ģints, ūdenssēnes
- Ahmadi Ahmedī - pilsēta Kuveitā
- aizsēdināt aicināt (kādu), pavēlēt vai palīdzēt (kam) nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.); nosēdināt
- sēdināt aicināt vai likt sēsties, novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.)
- galera Airējams kara kuģis, kas brauca arī ar burām; uz galerām sūtīja noziedzniekus un pieķēdēja pie sēdekļiem par airētājiem
- plikcepure Aitādas cepure ar ādas kailo pusi virspusē
- vušķine Aitene - parasta, brūnpelēkas krāsas ēdama lapiņsēne
- potēt ar tiltiņu aizaudzēt palielu brūci augļkoka stumbra mizā ar vienu vai vairākiem, vertikāli aiz mizas aizspraustiem, kultivējamā auga potzariem vai atvasēm
- melst Aizaugt, piesērēt
- aizblīvēties Aizdambēties, aizsērēt
- aukstā aizdedzes svece aizdedze svece, ko lieto forsētiem motoriem ar augstu saspiešanas pakāpi un lielu griešanās frekvenci
- karstā aizdedzes svece aizdedze svece, ko lieto neforsētiem motoriem ar nelielu griešanās frekvenci
- pielaist sērkociņu aizdedzināt ar sērkociņu
- aizzēvelēt Aizdegt sērkociņu
- zēvelēt Aizdegt sērkociņu
- pūli Aizdevu vai nodrosējuma fondos izvietotie vērtspapīru investoru naudas līdzekļi
- aizdevuma pagarināšana aizdevuma termiņa pagarināšana, pusēm rakstiski vienojoties
- sēkats Aizdusa, elpas sēcoņa
- sāpots Aizdusa, sēkats
- pamest Aizejot pārtraukt sakarus, neinteresēties, nerūpēties vairs (par kādu)
- aizklepot Aizkāsēt
- aizkāsīt Aizkāsēties
- ampulla Aizkausētas stikla caurules, kas satur sterilas zāles iešļākšanai zem ādas vai vēnā; ampula
- stučkēnieši Aizkraukles novada Aizkraukles pilsētas (bij. Stučka) iedzīvotāji
- jaunjelgavieši Aizkraukles novada Jaunjelgavas pilsētas iedzīvotāji
- pļavinieši Aizkraukles novada Pļaviņu pilsētas iedzīvotāji
- Stučka Aizkraukles pilsētas nosaukums 1967.-1990. g.
- katla dzīšana aizliegts zaķu medīšanas paņēmiens, kad cilvēku grupa ar bisēm slēgtā lokā ietver lauku un, virzoties uz centru, šauj iztraucētos dzīvniekus
- pakaļsēdeklis Aizmugurējais sēdeklis
- pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli u. tml.); aizņemot visas apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (ēku, telpu u. tml.)
- apsēt Aizņemt (kādu zemes platību) ar sējumiem
- Kloster Hasenpoth Aizputes klostera muiža, kas atradās blakus Aizputes pilsētai Tebras krastā
- lanksēžnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Lanksēži" iedzīvotāji
- aizputnieki Aizputes pilsētas iedzīvotāji
- contano Aizrādījums partitūrās, kāda skaņdarba sākuma vai vidu, ka zināms instruments sākumā klusē, un tādēļ tam ierādīta atsevišķa nošu sistēma tikai vēlāk, kad tas sāk spēlēt
- iemēlsties Aizrauties; būt ieinteresētam
- patētisks Aizrautīgs, emocionāli saviļņots (par cilvēku, tā psihes īpašībām, psihiskajām norisēm)
- aizrīdināties Aizrīties, aizsērēt
- Grīņu dabas rezervāts aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienē, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1936. g. (sākotnējā platība - 700 ha), izveidots, lai saglabātu nepārveidotas vēsturiski izveidojušās dabas ekosistēmas (grīni) un pētītu tajās notiekošos procesus, kā arī nodrošinātu izzūdošo un reto augu, ķērpju, sēņu un dzīvnieku aizsardzību, visā rezervāta teritorijā (tagadējā platība - 1454,9 ha) noteikta regulējamā režīma zona
- Slīteres Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienes Irves līdzenumā un Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas novadā, platība - 26490 ha (t. sk. 10130 ha jūras akvatorijas), valsts aizsardzībā kopš 1921. g. (sākotnēji 1100 ha); konstatētas 860 paparžaugu un sēklaugu sugas, 128 sūnu, 195 ķērpju un 733 sēņu sugas
- Ķemeru Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija, platība 40692 ha (t. sk. 2100 ha jūras akvatorija), dibināts 1997. g., liela bioloģiskā daudzveidība, >520 sēņu sugu, >130 ķērpju, >890 sēklaugu un paparžaugu sugu, 47 zīdītāju, >230 putnu, 7 rāpuļu, 10 abinieku, 19 zivju, >3090 kukaiņu, >190 zirnekļveidīgo un >90 gliemju sugu
- Apes dolomīta atsegums aizsargājams ģeoloģiskais objekts Apes pilsētas dienvidu nomalē, platība - 0,5 ha, atsedzas tikai šajā apvidū sastopamais rupjkristāliskais augšdevona Pļaviņu svītas dolomīts, uz kura virsmas zem segkārtas vērojamas ledāja ierautas skrambas un slīpējums
- Ādmiņu dižakmens aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Staburaga pagastā, Sēlijas paugurvalnī, Ādmiņu kalna austrumu pusē, akmenim atsegta tikai viena vertikāla, 3,8 m augsta mala 6 m platumā
- parapets Aizsargmargas, aizsargsēta (piemēram, uz tilta, gar jumta malu)
- suspensorijs Aizsargs sēklinieku maisiņam, ko lieto, piem., hokejisti
- bampers Aizsargstienis automobiļa priekšpusē un aizmugurē; buferis
- aizmilzums Aizsērējums, tāds, kas ir aizsērējis vai aizaudzis
- aizduļķēties Aizsērēt
- aizsprūst Aizsērēt
- ieglietēt Aizsērēt
- ierept Aizsērēt
- milzt Aizsērēt
- pielietēt Aizsērēt
- pielietēties Aizsērēt
- aizdzēdēt Aizsērēt, aizaugt
- aizmilzt Aizsērēt, aizbirt (par caurumiem, bedrēm)
- umpt Aizsērēt, aizsprostoties
- pieķezēt Aizsērēt, kļūt netīram, pieķepušam
- aizaugt Aizsērēt, piepildīties
- aizasēsties Aizsēsties
- aizsēst Aizsēsties
- apšļakstēt Aizslacīties, aizšļakstēt uz visām pusēm
- nogārgt Aizsmakušā, sēcošā balsī noteikt, pateikt
- kartica Aizsprosta zvejas rīks - klūgām sapīta sēta no 2-2,5 m garām un 3-4 cm platām, plānām priežu laktiņām
- katica Aizsprosta zvejas veids; no klūgām sapīta sēta no 2-2,5 m garām un 3-4 cm platām, plānām priežu laktiņām
- barāža Aizsprostojums gaisā ienaidnieka lidmašīnu lidojuma traucēšanai, izveido no aerostatiem, kurus palaiž gaisā un ar tērauda trosēm saista pie zemes
- cisteīns Aizstājama aminoskābe, daudzās olbaltumvielās, glutationā, nozīme vielmaiņā kā sēra avotam, organismam toksisku savienojumu saistīšanā
- advokātēt Aizstāvēt; piemeklēt vienpusēju informāciju aizstāvībai
- Ajaguza Ajageza - pilsēta Kazhstānā
- Ajakuča Ajakučo - pilsēta Peru
- Aidina Ajdina - pilsēta Turcijā
- Ajutaja Ajuthaja - pilsēta Taizemē
- Ajutija Ajuthaja - pilsēta Taizemē
- nosēdaka Aka, tvertne nosēdumu, nogulšņu izdalīšanai, uzkrāšanai
- akadi Akadieši - semītu cilšu grupa senajā Mezopotāmijā; Akadas valsts un pilsētas iedzīvotāji
- Tišpaks Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - vētras un kara dievs, Ešnunas pilsētas galvenais dievs
- Agadira Akadira, pilsēta Kazahstānā (_Agadyrʾ_), tās nosaukums krievu valodā
- estersulfonāts Akaricīds, iedarbīgā viela ir organisks sēra savienojums, lieto siltumnīcu kultūru unn augļu koku apmiglošanai
- sebils akas namiņš arābu austrumu pilsētās
- Akasi Akaši - pilsēta Japānā ("Akashi")
- akciju fondi akciju un citu vērtspapīru portfelis, kas tiek finansēts ar sabiedrības kapitāla daļu; fonda daļu īpašnieki nepiedalās pārvaldē
- akcizieris Akcīzes iekasētājs
- akmeņgriešana Akmens bluķu izzāģēšana no klints masīva un akmensmateriālu sazāģēšana sīkākos gabalos ar zāģiem, kuru zobiem piestiprināti tehniskie dimanti vai cietsakausējumu plāksnītes
- Lielais akmens akmens Gaujas senlejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), no tā apakšas izplūst spēcīgs avots, augstums avota pusē — 2,5 m, kalna pusē — 1,1 m, garums — 5,3 m, platums — 3,7 m, virszemes tilpums — 25 kubikmetri; Runtiņa avotakmens; Runtiņupītes akmens
- Muršu Ķēniņakmens akmens Ķoņu pagastā, 0,5 km no Muršu mājām, mežā, tam ir noapaļota elipsoīda forma, sagāzies, ieslīdot kādreizējā grantsbedrē, augstums bedres pusē — 4 m, kalna pusē — 1,9 m, garums — 5,2 m, platums — 2,9 m, tilpums — 35 kubikmetri
- Dzirnavsalas apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis - Dzirnavsaliņa, senlietas atrastas līdz 250 m garā joslā, kas datējamas ar neolītu, taču iegūtas arī bronzas un dzelzs laikmeta senlietas
- Teterakmens Akmens Madonas novada Ļaudonas pagastā pie Mētrienas pagasta robežas, paugura nogāzē, tā kore atgādina lauku pirtiņu, augstums kalna pusē - 2,2 m, lejpusē - 4 m, garums - 5,6 m, lielākais platums - 5,0 m, apkārtmērs - 18 m, virszemes tilpums - 33 kubikmetri
- gonecistolīts Akmens sēklas pūslītī
- rava Akmens zem ūdens, akmeņains sēklis jūrā
- ravs Akmens zem ūdens, akmeņains sēklis jūrā
- rāva Akmeņains sēklis (jūrā)
- heihēra Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Heuchera"), Amerikas izcelsmes krāšņumaugs, audzē dārzos saulainās un pusēnainās vietās, sastopami daudzi hibrīdi
- akmeņcauna Akmeņu cauna - sermuļu dzimtas suga, plēsējs ar slaidu, lokanu, vijīgu ķermeni, kupli apmatotu asti un smailu purnu, līdzīga meža caunai; Latvijā 19. gs. bijusi reti sastopama, vēlāk nav redzēta
- susējieši Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Susēja" iedzīvotāji
- Lakoruņa Akoruņa, pilsēta Spānijā
- acrasiomycetes Akrasiomicētes - sēņu valsts gļotsēņu nodalījuma klase
- špagats Akrobātikas figūra, kuru veidojot vingrotājs sēdus izvērš kājas tā, ka tās, visā garumā skarot grīdu, vingrošanas rīka virsmu u. tml., veido taisnu līniju
- akroosteolīze Akroosteolīzes sindroms - pārmantota bērnu slimība: locekļu, biežāk kāju distālo daļu progresējoša osteolīze ar jušanas, trofiskiem un reflektoriskiem traucējumiem un ar sekojošu deformāciju
- Jermaka Aksu - pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums līdz 1992. g.
- Aksubaja Aksubajeva, pilsēta Tatarstānas Republikā, tās nosaukums tatāru valodā
- Aktava Aktau - apdzīvotās vietas un pilsētas nosaukums līdz 1964. g.
- Ševčenka Aktau - pilsētas nosaukuma padomju laikā - Ševčenko - rakstības variants
- Ševčenko Aktau - pilsētas nosaukums padomju laikā
- Aktjubinska Aktebe - pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums 1869.-1992. g.
- līdzdalība Aktīva ieinteresētība (kādā notikumā, pasākumā); arī līdzjūtība
- Akuarika Akuarike del Kapo - pilsēta Itālijā ("Acquqrica del Capo"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 20900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sibīrijas mēris akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi; Sibīrijas čūla, liesas sērga
- impetigo Akūta pustuloza ādas slimība ar virspusējiem bojājumiem, kas neatstāj rētas; ierosinātāji ir streptokoki un stafilokoki
- ķenksis Āķis tīruma vagu vai sēšanas joslu iezīmēšanai
- Kalējupīte Ālandes labā krasta pieteka Liepājas pilsētā
- Allepi Ālapuža - pilsēta Indijas dienvidos
- Ulatora Alatira - pilsēta Krievijā
- Tirāna Albānijas Republikas galvaspilsēta (albāņu valodā _Tirane_), atrodas valsts vidienē, 40 km no Adrijas jūras, ķarka administratīvais centrs, 386000 iedzīvotāju
- albiģietis Albī (latīniski - Albiga) pilsētas iedzīvotājs, Francijas dienvidos
- Alsasva Alčasu - pilsēta Spānijā, Navarras autonomā apgabala rietumos, tās nosaukums spāņu valodā (_Alsasua_)
- Vorošilovska Alčevska - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1931.-1961. g.
- Komunarska Alčevska, pilsēta Ukrainā
- aleuria Aleirija - asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints
- zeltainā aleirija aleiriju ģints sēņu suga ("Aleuria aurantia", syn. "Peziza aurantia"); oranžā spulgaine
- Kujāvijas Aleksandrova Aleksandrova Kujavska, pilsēta Polijā
- Lodzas Aleksandrova Aleksandrova Ludzka, pilsēta Polijā
- Alerja Alerija, pilsētas nosaukums korsikāņu valodā (_Aléria_)
- Alē Alesa - pilsēta Francijas dienvidos, Sevēnu dienvidaustrumu nogāzē, Langdokas-Rusijonas reģiona Gāras departamentā, 41250 iedzīvotāju (2010. g.)
- Ēlešda Alešda, pilsēta Rumānijā, tās nosaukums ungāru valodā (_Élesd_)
- metionīns alfa-amino-gamma-metiltiosviestskābe, sēru saturoša neaizstājama aminoskābe, kas ir dzīvnieku olbaltumvielās, piedalās to biosintēzes procesos CH~3~S–CH~2~CH~2~CH(NH~2~)–COOH
- palīgrādītājs Alfabētiskā secībā sakārtoto, grāmatas tekstā minēto personu vai priekšmetu saraksts, kas norāda, kādās grāmatas lappusēs vai paragrāfos šīs personas vai priekšmeti minēti
- kambarnieki Algādži Kurzemes un Zemgales hercogistes pilsētās 17. un 18. gs.
- Alga Algha - pilsētas nosaukuma rakstība padomju laikā
- jaukšana algoritmiska metode, kas ļauj pārveidot ieraksta atslēgu, kas nosaka datu atrašanās vietu, tā adresē
- jaucējfunkcija Algoritms, kas pārveido dažāda garuma tekstu fiksēta garuma izvadē
- dialekts Algoritmu valodas paveids, kas paredzēts lietošanai konkrētas sērijas skaitļotājos atbilstoši to translatoru konstrukcijai; versija
- kalpone Algota strādniece ģimenes saimniecības darbos (parasti pilsētā)
- Stjuarta Alisspringsa, pilsēta Austrālijas vidienē, tās nosaukums līdz 1933. g.
- anagirīns Alkaloīds auga "Anagyris foetida L." sēklās; vardei palēnina sirdsdarbību, pazemina sistoles stiprumu, lielās devās paralizē elpošanu; maz iedarbojas uz zīdītājiem
- harmalīns Alkaloīds savvaļas rūtas "Peganum harmala" saknēs un sēklās
- psilocibīns Alkaloīds, kas iedarbojas un tiek lietots kā psihodēlisks halucinogēns, iegūst no vairāk nekā 200 sugu sēnēm (galvenokārt kailgalvēm ("Psilocybe") un virpainītēm ("Stropharia")), kas aug Meksikā un arī citās pasaules valstīs
- nikotīns Alkaloīds, ko satur dažu augu, parasti tabakas, lapas un sēklas
- ezerīns Alkaloīds; antiholīnesterāze; atrodas indīgās fizostigmas sēklās; izmanto medicīnā, gk. glaukomas ārstēšanā
- tioalkoholi Alkoholu analogi, kuros skābeklis aizstāts ar sēru, sulfhidrāti
- Almaata Almati - pilsēta Kazahstānā
- Vernija Almati - pilsētas nosaukums 1885.-1921. g.
- Almela Almelo - pilsēta Nīderlandē
- antropohori alohori augi, kuru sēklas vai augļi izplatās ar cilvēku darbību
- zoohori alohori augi, kuru sēklas vai augļi izplatās ar dzīvniekiem
- hidrohori alohori augi, kuru sēklas vai augļi izplatās ar ūdeni
- anemohori alohori augi, kuru sēklas vai augļi izplatās ar vēju
- Allendorf Alojas muiža, kas atradās tagadējā Limbažu novada Alojas pilsētas teritorijā
- staicelieši Alojas novada pilsētas "Staicele" iedzīvotāji
- alojieši Alojas pilsētas un pagasta iedzīvotāji
- Alorstara Alorsetara - pilsēta Malaizijā
- alfenids Alpaks, sudrabam līdzīgs jaunsudrabs: vara (50-66%), cinka (39-24%) un niķeļa (26-12%) kausējums
- Altavilla Miliča Altavilla Miliča - pilsēta Itālijā ("Altavilla Milicia"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pirdē Altunkupri, pilsētas nosaukums kurdu valodā (_Pirdê_)
- Jērupīte Alūksnes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, izteka Alūksnes pilsētas austrumu nomalē
- alūksnieši Alūksnes pilsētas iedzīvotāji
- Marienburga Alūksnes pilsētas vāciskā nosaukuma latviskojums
- Marienburg Alūksnes pilsētas vāciskais nosaukums, kas cēlies no Marienburgas pils vārda, ko 1342. gadā Alūksnes ezera Marijas salā (tagad Pilssala) uzcēla Zobenbrāļu ordenis
- duralijs Alumīnija sakausējums ar 4% vara un 0,5% mangāna
- lautals alumīnija sakausējums ar 4% vara un 2% silīcija, var metināt un ir izturīgs pret koroziju; izmanto lidmašīnu un automobiļu būvē
- partinijs Alumīnija sakausējums ar alvu, varu un magniju
- magnalijs Alumīnija sakausējums ar magniju (1-13%) u. c. elementiem; labi metināms, liela korozijizturība un plastiskums
- tialīts alumīnija titanāts Al~2~TiO~5~; lieto oderējumam motoru būvē; galvenā īpašība - karsēts līdz 700 °C, neizplešas
- dūralumīnijs Alumīnija un vara sakausējums ar nelielu mangāna, magnija, silīcija un dzelzs saturu
- sklerons Alumīnija, cinka, vara, mangāna, litija, silīcija un dzelzs sakausējums
- alniko Alumīnija, niķeļa un kobalta sakausējums
- alsifers Alumīnija, silīcija un dzelzs sakausējums
- Nunusaku alunu un vemalu (Austrumindonēzija) mitoloģijā - pasaules koks, svētais koks, kas stāv kalna galā pie trīs upju iztekas Seramas salas rietumu pusē, no tā radušies visi aluni un vemali, tajā mīt pirmsenču dvēseles
- šķiņķeriene Alus pienesēja, klientu apkalpotāja alus bārā, krodziniece
- alluvijs Alūvijs (2), holocēns; zemes virsējās jeb jaunākās kārtas, jaunākais ģeoloģiskais laikmets
- lodalva Alva, sakausējums ar alvu, ko izmanto lodēšanai
- kalcīna Alvas un svina sakausējums, ko apdedzina, līdz tas kļūst pelniem līdzīgs; lieto glazūras izgatavošanai
- metallsidrabs Alvas vai tās sakausējumu plānas plāksnītes, ko izmantoja pārklājumiem, kā sudraba imitāciju
- babīts Alvas, vara un antimona sakausējums, antifriktīvs materiāls
- Alverka Alverka du Ribatežu - pilsēta Portugālē ("Alverca do Ribatejo"), Lisabonas apgabalā, 31100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Alžīra Alžīrijas galvaspilsēta (_Alger_, arābu valodā _El Djazair_), vilāja centrs, osta Vidusjūras krastā, 2,07 miljoni iedzīvotāju (2007. g.), vecajā pilsētas daļāmatrodas Lielā mošeja (11.-14. gs.), minarets (1323. g.), Abdarrahmāna mošeja un mauzolejs (1611. g.)
- Alžīrija Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika (arābu valodā "Al Jazā'ir") - valsts Āfrikas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, platība - 2400000 km^2^, 27 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Alžīra, administratīvais iedalījums - 48 vilājas, robežojas ar Tunisiju, Lībiju, Nigēru, Mali, Mauritāniju, Rietumsahāru un Maroku, kā arī ar Vidusjūru
- phycomycota Aļģsēnes
- fikomicētes Aļģsēnes, zemāko sēņu klase ar labi attīstītu daudzkodolu micēliju, kas nav sadalījies šūnās
- sinhitrija Aļģsēnu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Synchytriaceae"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir kails protoplasts, 121 suga, gk. savvaļas augu parazīti, Latvijā konstatētas 6 sugas
- syncephalastraceae Aļģsēņu grupa, ko dažkārt izdala no piptocefalu dzimtas
- hitrīdija Aļģsēņu hitridiomicēšu klases rinda ("Chytridiales"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir rizomicēlijs vai sīks, kails protoplasts, kas vēlāk pārklājas ar šūnapvalku, 300 sugu, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības
- fliktīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases dzimta ("Phlyctidiaceae"), saldūdens aļģu, mikroskopisku ūdensdzīvnieku un ziedputekšņu parazīti vai saprofīti, sēnes ar vienšūnas vienkodola lapotni, kam ir paplašināta auglīgā daļa, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 10 sugu
- rizofīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases fliktīdiju dzimtas ģints ("Rhizophydium"), Latvijā atrastas 5 sugas
- rizofidija aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases fliktīdiju dzimtas ģints ("Rhizophydium"), no kuras Latvijā sastopamas 5 sugas
- fizoderma Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Physodermataceae"), Latvijā konstatēta 1 suga
- rizīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Rhizidiaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga
- monoblepharis Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases monoblefarīdu dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatētas 3 sugas
- harpohitrīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases rinda ("Harpochytridiales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta ar 1 sugu
- monoblefarīdas Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases rinda ("Monoblepharidales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta
- olpīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridomicēšu klases dzimta ("Olpidiaceae"), sēņu veģettatīvais ķermenis ir sīks, kails protoplasts, kas pārveidojas par sporangiju, zoosporām 1 vica, parazitē aļģu, sēņu un ziedaugu šūnās
- hitridiomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Chytridiomycetes"), to veģetatīvais ķermenis ir kails vienšūnas protoplasts vai vāji attīstīts vienšūnas micēlijs, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības, 4 rindas
- oomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Oomycetes"), saprofīti un parazīti, raksturīgs labi izveidots, zarains vienšūnas micēlijs, 4 rindas, 550 sugu, Latvijā konstatētas 165 sugas
- zigomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Zygomycetes"), zemākās sēnes ar labi attīstītu micēliju, kas nav sadalīts šūnās; dzimumvairošanās notiek, savienojoties divām šūnām, kas nav diferencētas vīrišķos un sievišķos elementos, 85 ģintis, 510 sugu, Latvijā konstatētas 23 ģintis, 79 sugas
- albuginaceae Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases baltkrevju dzimta
- albugo Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases baltkrevju dzimtas ģints
- peronosporaceae Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta
- baltkreves Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Albuginaceae"), parazīti, kas izraisa augu stublāju, lapu un ziedu kroplības, 1 ģints ("Albugo"), 30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- olpidiopse Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Olpidiopsidaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
- pitija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Pythiaceae"), plaši izplatīti saprofīti un parazīti, atrodami ūdeņos, augsnē, izraisa dažādu augu slimības, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas
- saprolegnija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Saprolegniaceae"), mikroskopiskas zemākās sēnes, kas dzīvo ūdenī uz nedzīviem augiem un dzīvniekiem, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 31 suga
- apodachlya Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases leptomītu dzimtas ģints
- ripīdija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases leptomītu rindas dzimta ("Rhipidiaceae"), Latvijā konstatētas 2 sugas, ezeru ūdeņos uz augu atliekām
- lagedīnija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases rinda ("Lagenidiales"), Latvijā konstatētas 2 dzimtas
- leptomīti Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases rinda ("Leptomitales"), ūdenī mītošas sēnes, kas sastopamas uz pūstoša substrāta vai ar organiskām vielām bagātos notekūdeņos, Latvijā konstatētas 2 dzimtas
- aplanes Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases saprolegniju dzimtas ģints
- archilegnia Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases saprolegniju dzimtas ģints, kas 20. gs. beigās nodalīta no saprolegniju ģints
- fitoftora Aļģsēņu nodalījuma pitiju dzimtas ģints ("Phytophthora"), augstāko augu parazīti, izraisa kultūraugu un savvaļas augu slimības, \~70 sugu; Latvijā konstatētas 6 sugas
- aphanomyces Aļģsēņu nodalījuma saprolegniju dzimtas ģints
- ahlijas Aļģsēņu nodalījuma saprolegniju dzimtas ģints ("Achlya"), ūdenssēnes, 35 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas
- kunningamella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Cunninghamellaceae"), saprofīti, kas plaši izplatīti uz augu atliekām un augsnē, 6 ģintis, 16 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas atrastas augsnē
- mortierella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mortierellaceae"), augsnes saprofīti, vairošanās - zigogāmija, zigosporas aptver biezs hifu pinums, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas
- mukors Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mucoraceae"), gk. saprofīti, kas plaši sastopami augsnē, uz zālēdāju dzīvnieku ekskrementiem, augu izcelsmes produktiem un organiskām atliekām, 12 ģintis, \~145 sugas, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 49 sugas
- pilobola Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Pilobolaceae"), aļģsēnes, kas attīstās uz zālēdāju dzīvnieku ekstrementiem, 3 ģintis, 15 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas
- piptocefalas Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Piptocephalidaceae"), saprofīti, kas attīstās augsnē un uz dzīvnieku ekstrementiem, un parazīti uz citām sporangijpelējumu rindas aļģsēnēm; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas
- tamnīdija Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Thamnidiaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
- ancylistes Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases kukaiņpelējumu dzimtas ģints
- actinomucor Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases mucoru dzimtas ģints
- absidia Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases mukoru dzimta
- pilobolaceae Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases pilobolu dzimta
- pilaira Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases pilobolu dzimtas ģints ("Pilaira"), Latvijā konstatēta 1 suga
- piptocephalis Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases piptocefalu dzimta ģints
- endogonas Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Endogonales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta
- kukaiņpelējums Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Entomophthorales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta
- sporangijpelējums Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Mucorales"), micēlijs labi attīstīts, zarains, gk. saprofīti, augsnē, uz pārtikas produktiem, arī uz ciām sēnēm, 360 sugu, Latvijā konstatētas 6 dzimtas, \~50 sugu
- zoopāgi Aļģsēņu nodalījuma zoomicēšu klases rinda ("Zoopagales"), Latvijā nav konstatēta
- saprolegniju sēnes aļģsēņu oomicēšu klases ūdenssēnes - gan saprofīti, gan parazīti uz ūdensdzīvniekiem (bezmugurkaulniekiem, zivīm, to ikriem) un zemākajiem augiem (aļģēm)
- phycomycetes Aļģu sēnes
- zoosporas Aļģu un dažu sēņu šūnas, ar kurām tās vairojas veģetatīva ceļā un kuras ar vicinu palīdzību pārvietojas pa ūdeni
- anterīdijs Aļģu, sēņu, sūnaugu un paparžaugu vīrišķais dzimumorgāns
- Amēdī Amādīja - pilsēta Irākā, Kurdistānā, tās nosaukums kurdu valodā (_Amêdî_)
- Amara Amāra - pilsēta Irākā
- Amarila Amarilo - pilsēta ASV, Teksasas štatā
- Spāres muiža Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" nosaukuma variants; muiža pirmoreiz minēta 16. gs. 2. pusē, kungu māja celta 1790. g., kopš 1940. g. tajā darbojas Spāres pamatskola, pārējā apbūve saglabājusies fragmentāri
- amatnieku nemieri amatnieku cīņa par varu viduslaiku pilsētās, Latvijā tā bija cīņa pret Rīgas arhibīskapu un Livonijas ordeņa mestru, lielākais bija Jelgavas dzirnavnieku dumpis 1792. gadā
- Vairogmiests Amatnieku un zvejnieku apmetnes nosaukums, kas 16. gadsimtā bija izveidojusies tagadējā Bauskas pilsētas vietā Mēmeles un Mūsas sanesumu izveidotā pussalā; vienlaicīgi jau tad tika lietots arī Bauskas vārds
- maģistrāts Amatpersona (dažu valstu tiesu iestādēs, valsts iestādēs, pilsētas valdē, pārvaldē)
- staļļmeistars Amatpersona (galmā, muižā, pilsētā), kuras pārziņā bija stallis ar zirgiem un zirgu puiši
- tiesas sēdes sekretārs amatpersona, kas izpilda tiesas sēdes priekšsēdētāja uzdevumus, sagatavojot lietas izskatīšanu tiesas sēdē un to izskatot
- kasieris amatpersona, kas pārdod biļetes (kasē, satiksmes līdzeklī u. tml.)
- nolaidība Amatpersonas pienākumu nepildīšana, tas ir, amatpersona neizdara darbības, kuras viņai pēc likuma vai uzliktā pienākuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kārtībai, vai personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm
- amatnolaidība Amatpersonas pienākumu nepildīšana, tas ir, ja amatpersona neizdara darbības, kuras viņai pēc likuma vai uzliktā pienākuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kartībai, vai personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm
- Mazā ģilde amatu (cunfšu) meistaru apvienība (Latvijas pilsētās līdz 1936.)
- Ahmadābāda Amdāvāda - pilsēta Indijā, arī Ahmadabada
- ameraziāts Amerikāņa un mongoloīdās rases jauktenis (visbiežāk, dzimis Vjetnamā, 20. gs. 2. pusē)
- TIROS Amerikāņu eksperimentālo meteoroloģisko Zemes mākslīgo pavadoņu sērija (angļu "Television and Infra-Red 0bservation Satellite")
- SAS Amerikāņu Zemes mākslīgo pavadoņu sērijas "Explorer" 3 ZMP apakšsērija "Small Astronomical Satellite", kas 1970.-1975. g. veica astronomiskos novērojumus rentgenstarojumā un gamma starojumā
- Vašingtona Amerikas Savienoto Valstu galvaspilsēta ("Washington"), osta Potomakas lejteces krastā, aizņem Kolumbijas federālo distriktu, 658900 iedzīvotāju (2014. g.)
- hohoba Amerikas tuksneša augs ("Simmondsia chinesis"), mūžzaļš krūms, ražo ēdamus augļus, no kuru sēklām iegūst eļļu, ko izmanto parfimērijā un kosmētikā
- Amērsforta Amersforta - pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Amersfoort_), Mpumalanas provinces Hērta Sibandes distriktā
- amiotrofisks Amiotrofiskā laterālskleroze - hroniska progresējoša muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga muskuļu atrofija un piramidālā (apzināto kustību) trakta darbības traucējumi, kas rodas motoneironu deģenerācijas dēļ
- laterālskleroze Amiotrofiskā laterālskleroze - hroniska progresējoša muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga muskuļu atrofija un piramidālā (apzināto kustību) trakta darbības traucējumi, kas rodas motoneironu deģenerācijas dēļ
- Karanasema Amlapura - pilsēta Indonēzijā, Bali provincē, Bali salas austrumos
- Amohosta Ammohosta - pilsēta Kiprā
- Famagusta Ammohosta - pilsēta Kipras salas austrumos
- Gazimagusa Ammohosta, pilsēta Kiprā, tās nosaukums turku valodā
- mannitāns Amorfa vai kristāliska viela, ko iegūst, daļēji dehidrējot mannītu ar sērskābi
- sinhrodetektors Amplitūdas detektors, kurā detektējamais signāls tiek reizināts ar tādām periodiskām svārstībām (atbalstspriegumu), kuru frekvence vienāda ar detektējamā signāla nesējfrekvenci
- ampulīts Ampulas iekaisums, piem., sēklvada paplašinājuma iekaisums
- Lejasamūra Amūras upes lejteces posms Krievijā, Habarovskas novadā, no Habarovskas pilsētas līdz grīvai, garums - \~920 km
- Anaheima Anahaima - pilsēta ASV
- kešjukoks Anakardiju dzimtas suga - rietumu anakardija ("Anacardium occidentale"), mūžzaļš koks, kura augļu kātus un sēklas (kešjuriekstus) lieto uzturā; dabā izplatīts Centrālamerikā un Dienvidamerikā
- pašrakstītājanalizators Analizators, kura iegūtos datus fiksē tam pievienots pašrakstītājs
- termogravimetriskā analīze analīze, kuras pamatā ir parauga masas izmaiņu un temperatūras reģistrēšana karsēšanas gaitā
- derivatogrāfiskā analīze analīze, kuras pamatā ir parauga vienlaicīga masas un temperatūras reģistrēšana karsēšanas vai dzesēšanas gaitā
- termogrāfija analīzes metode, ar ko pēta vielu vai to sistēmu fāžu pārvērtību siltuma efektus, vielas pakāpeniski sildot vai dzesējot un vienlaikus reģistrējot temperatūru
- diskretizācija Analogsignāla pārvēršana diskrētā signālā, atsevišķos laika momentos fiksējot analogsignāla vērtības
- hemisekcija Anatomijā pārdalīšana divās vienādās laterālās pusēs
- Djegosvaresa Anciranana - pilsēta Madagaskaras ziemeļos
- Endaija Andē, pilsēta Francijā, tās nosaukums basku valodā (_Hendaia_)
- Andižāna Andidžona, pilsētas nosaukums padomju laikā
- Andora La Velja Andoras valsts galvaspilsēta (_Andora la Vella_)
- perifēriskā aneirisma aneirisma, kas aptver artēriju no visām pusēm
- Aneni Noja Aneninoja, pilsēta Moldovā
- Aneša Aneo, pilsēta Togo dienvidos
- asīze Anglijā un Francijā - periodiski sasaucamas tiesas sēdes ar zvērināto piesēdētāju līdzdalību, kurās izskata smagus kriminālnoziegumus
- ainavparks Anglijā XVII gadsimtā aizsākts dārzu, parku plānošanas un ierīkošanas tips, baroka dārza atvasinājums, kas atšķiras no franču parka (regulāri plānota parku tipa) ar to, ka parkā tiek atveidotas dabiskas ainavas, iepriekš nosakot koku un krūmu veidu, izvietojumu, lielumu, papildinot parku ar pastaigu takām ar lapenēm, skatpunktiem, tiltiņiem, labirintiem un grotām; bieži pie reprezentatīvas ārpilsētas celtnes veidoja vispirms franču parku, aiz tā - ainavparku jeb angļu parku
- Luanda Angolas galvaspilsēta (port. val. "Luanda"), provinces centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 3 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Angola Angolas Republika (_Angola, República de_) - valsts Āfrikas dienvidrietumos, galvaspilsēta - Luanda, administratīvais iedalījums - 18 provinču, Kabindas provinci (7100 kvadrātkilometru) no galvenās valsts daļas atdala Kongo Demokrātiskās Republikas teritorija, platība - 1246700 kvadrātkilometru, 12800000 iedzīvotāju (2009. g.)
- anīss Anīsa sēne - parasta zilganzaļa lapiņsēne ar anīsa smaržu
- Anjēra pie Sēnas Anjērsīsēna, pilsēta Francijā
- Bona Annābas pilsētas Alžīrijā senāks nosaukums
- makroorhīdisms Anomāla sēklinieku palielināšanās
- Ahangarana Anrena, pilsēta Uzbekistānā
- Angrena Anrena, pilsēta Uzbekistānā
- Anesī Ansī, pilsēta Francijā
- Antananariva Antananarivu, Madagaskaras galvaspilsēta
- streptomicīns Antibiotika, ko izstrādā dažas sēnes un ko izmanto, piemēram, tuberkulozes, pneimonijas ārstēšanai
- levomicetīns Antibiotika, ko izstrādā starainās sēnes
- fradicīns Antibiotiska viela, iegūta no Streptomyces fradiae; kavē dažu mikroskopisko sēņu vairošanos
- penicilīns Antibiotiska viela, ko izstrādā dažu sugu pelējumsēnes vai ko iegūst sintētiski
- aureomicīns Antibiotiska viela, ko veido starainā sēnīte; lieto dažu infekcijas slimību ārstēšanā
- nistatīns Antibiotisku vielu komplekss, ko producē "Streptomyces noursei"; aktīvs pret patogēnām mikroskopiskajām, īpaši "Candida" ģints sēnēm
- dimerkaptopropanols Antidots pret saindēšanos ar arsēnu, dzīvsudrabu, zeltu un bismutu
- ergofors Antigēna specifisko īpašību nesēja ķīmiskā grupa
- Sentdžonsa Antigvas un Barbudas galvaspilsēta (angļu val. "Saint John's"), osta Antigvas salā, Atlantijas okeāna krastā, 25500 iedzīvotāju (2007. g.)
- ante Antīkā tempļa sānu sienu izvirzījumi ēkas fasādes pusē, kuri abās malās noslēdz priekštempļa portiku, parasti antes tika veidotas ordera formā (kā pilastri)
- anti Antīkajā arhitektūrā celtnes sānsienu pagarinājumi galvenās fasādes, reizēm arī aizmugures pusē
- eksedra Antīkajā arhitektūrā dziļa puslokveidīga vai daudzstūraina niša ar sēdekļiem gar sienām
- trēna Antīkajā dzejā raudu dziesma, kurā ietilpa aizgājēja nopelnu cildinājums un sērošana par palicējiem
- kolons Antīkajā dzejā retoriskajā prozā runāta teksta gabals, kurā ir viens galvenais loģiskais uzsvars, kuru no abām pusēm ietver ritmiskas pauzes
- efezieši Antīkās Efesas pilsētas (tag. Turcijā) iedzīvotāji
- Aleksandrijas muzejs antīkās pasaules zinātnes un kultūras centrs Ēģiptes pilsētā Aleksandrijā, ko nodibināja 3. gs. p. m. ē., nopostīts 272. g.
- antimera Antimērs - viena no divpusēji simetrisku dzīvnieku simetriskām ķermeņa daļām
- mikoprecipitīns Antiviela, kas izraisa precipitāciju raugu un sēņu ekstraktos
- anafilaktīns Antiviela, kas rodas, reaģējot uz proteīna ievadīšanu anafilaksē
- Bokovoantracita Antracita - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1962. g.
- anthracoidea Antrakoīdejas - melnplaukas sēņu rindas ustilāgu dzimtas ģints
- Berhema Antverpenes piepilsēta ("Berchem"), kas tagad iekļauta tās sastāvā
- Borgerhauta Antverpenes pilsēta rajons Beļģijā ("Borgerhout"), kas agrāk bij atsevišķa pilsēta, 45900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hobokena Antverpenes pilsētas dienvidrietumu daļa Beļģijā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, 34400 iedzīvotāju (2006. g.)
- Merksema Antverpenes pilsētas rajons, tās ziemeļu daļā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, osta Šeldas-Māsas kanālu sistēmā, \~42000 iedzīvotāju
- Anuradapūra Anurādhapura, pilsēta Šrilankā
- Ancina Aņcjina - pilsēta Ķīnā
- Anjana Aņjana - pilsēta Ķīnā
- Fenčena Aņsji - pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
- Anšana Aņšaņa - pilsēta Ķīnā
- Anšuna Aņšuna, pilsēta Ķīnā
- rokauts Ap roku nēsājams izrotāts apsējs
- zvans Apakšdaļā atvērts dobs metāla veidojums ar kustīgu mēli iekšpusē, kura, atsitoties pret šī veidojuma malām, rada dzidras, melodiskas skaņas
- spieķa kauls apakšdelma kauls, kas atrodas īkšķa pusē
- Žedinas stāvs apakšdevona apakšējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Gargždu sērija (Tilžes un Stonišķu svīta); Žedins
- ieklājs apakšējais pinums koka ragavām; īpašs paliekamais ragavās sēdeklī (ērtākai sēdēšanai)
- pavilna Apakšējais, īsākais, biezākais, mīkstais un smalkais apmatojums atšķirībā no virsējā, garākā, kas veido akotu
- kembelveltnis Apakškārtas blīvētājs, kas blīvē aramkārtas apakšējo slāni, pastiprinot tanī kapilaritāti, bet virsējo slāni atstāj irdenu, plaši lieto sausa klimata apgabalos, Latvijā maz izplatīts
- ģeodēziskās zīmes apakšzemes vai virszemes ierīces, ar kurām apvidū fiksē ģeodēziskā tīkla atbalstpunktus
- polis Apaļa sēne
- kvēlakmeņi Apaļi, parasti dūres lieluma akmeņi, ko lietoja ēdienu gatavošanai vai ūdens uzvārīšanai sakarsējot tos ugunskurā un kvēlošus iemetot šķidrumā, ādas vai izdobta koka traukā
- palocis Apaļkoks kādu četru pēdu garumā, ko liek uz ragavām abās pusēs, lai veidotu garās malkas kravu
- pilnplastika Apaļskulptūra - skulptūra, ko apstrādā un apskata no visām pusēm, izņemot pamatni
- cilpturis Apaļš jeb iegarens dzelzs gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iespleisē virves cilpās lai tās netiktu saberztas
- kaušs Apaļš jeb iegarens dzelzs gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iespleisē virves cilpās lai tās netiktu saberztas; cilpturis
- kauša Apaļš vai pilienveida dzelzs vai misiņa gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iešpleisē virves cilpās vai iestiprina buru stūros, lai pasargātu audumu un galus no pārberšanās; cilpturis
- kagami Apaļš vai ziedkausa veida, mugurpusē izrotāts japāņu metāla spogulis, ko lieto arī budistu un sintoistu kultā
- mālšpiks Apaļš, vienā galā smails konusveida irbulis no dzelzs, misiņa vai cieta koka, ko lieto spleisēšanas darbos
- spidogrāfs aparāts (kā, parasti spēkratu) ātruma mērīšanai un fiksēšanai
- sfigmogrāfs aparāts artērijas sienu pulsācijas fiksēšanai
- mikseris aparāts kombinētu signālu iegūšanai no diviem vai vairākiem signālu avotiem; miksēšanas iekārta
- lāzeratskaņotājs aparāts kompaktdisku atskaņošanai ar fokusētu lāzera staru, kas ciparu formā pārveidoto skaņu nolasa no ātri rotējoša kompaktdiska spirālveida ieraksta celiņa
- kinetoskops aparāts ķermeņa kustību sērijveida fotografēšanai
- oscilogrāfs aparāts mainīgu fizikālu (galvenokārt elektrisku) lielumu vizuālai novērošanai un fiksēšanai
- mikromotoskops aparāts mikroskopisku objektu kustību fotogrāfiskai fiksēšanai
- arteriometrs aparāts pārmaiņu mērīšanai pulsējošas artērijas lūmenā
- kinetogrāfs aparāts sēriju uzņēmumiem kinetoskopam
- stāvlaika skaitītājs aparāts spēkratu novietošanas laika fiksēšanai
- rumenogrāfs aparāts spurekļa kustību grafiskā pieraksta veikšanai, ko piestiprina dzīvnieka vēdera kreisajā pusē zem jostas skriemeļu šķērszariem
- batitermogrāfs aparāts temperatūras mērīšanai jūras ūdens slānī dažādā dziļumā; datus fiksē nepārtrauktas līknes veidā
- boilers aparāts ūdens karsēšanai siltuma un karstā ūdens apgādes sistēmā
- lizimetrs Aparāts, ar ko mērī ūdens daudzumu, kas izsūcas cauri virsējiem augsnes slāņiem
- magnētencefalogrāfs Aparāts, kas fiksē smadzeņu magnētiskos signālus, kas ir proporcionāli smadzeņu elektriskās aktivitātes izraisītajiem elektroencefalogrāfiskajiem viļņiem
- apmežot Apaudzēt ar mežu (parasti lielāku platību); apsēt ar mežu, apaudzēt ar kokiem
- žaļņiki Apbedījumi ar virspusēju akmeņu krāvumu, izplatīti gk. Novgorodas un Pleskavas apgabalos, attiecas uz 12.-15. gs.
- pieglabāt Apbedot aizņemt ar kapa vietām (kapsētu)
- aplaitīt Apbraucīt, masēt
- apcepums Apcepta, apbrūnināta virsējā kārta (gaļai, maizei u. tml.)
- apraudzīt Apciemot, apmeklēt (lai painteresētos par apmeklējamā labklājību, veselību)
- tenājs Apcietināta stūraina līnija, tā ka var šaudīt lielgabaliem uz visām pusēm
- apcirst Apdarināt, apstrādāt (ko), cērtot (visapkārt, no vairākām pusēm)
- apsmeltēt Apdedzināt ķieģeļus virspusēji (nepietiekoši ilgi)
- magistrāls Apdedzinātu un sagrūstu sēra un vara zvirgzdu piemaisījums sudraba kausējamai rūdai
- apgruzdēt Apdegt, daļēji pārogļoties (no visām pusēm, vietumis)
- 2. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīgas stipras iekaisuma pazīmes, izteikta tūska, zem ādas virsējā slāņa krājas plazma, veidojas pūšļi
- apdrošināšanas prēmija apdrošināšanas polisē noteiktais maksājums par apdrošināšanu
- apdrošinātais risks apdrošināšanas polisē paredzētais no apdrošinātā gribas neatkarīgs notikums, kura iestāšanās iespējama nākotnē
- memorands apdrošināšanas polisēs - to nelaimes gadījumu uzskaitījums, uz kuriem apdrošināšana neattiecas
- piepilsēta apdzīvota (parasti pilsētas tipa) vieta, kas atrodas kādas lielākas pilsētas tuvumā
- Bezļesje apdzīvota vieta (divas viensētas, senāk - skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
- Pracapole apdzīvota vieta (divas viensētas) Ludzas novada Pureņu pagastā
- lauku sētu kopa apdzīvota vieta (laukos) - lauku sētu grupa, kurai ir vienīgi dzīvesvietas funkcija
- Babīte apdzīvota vieta (lielciems) 13 km uz dienvidrietumiem no Rīgas starp pilsētas robežu un apvedceļu
- Sece apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 15 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Neuhof" teritorijā, pagasta centrs
- Koknese apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Kokneses novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), Daugavas (Pļaviņu HES ūdenskrātuves) labajā krastā 13 km no Aizkraukles, pagasta centrs; pilsētas statuss 14.-17. gs.
- Skrīveri apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Skrīveru novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 15 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Rēmera muižas "Remershof" teritorijā, novada centrs
- Aizkraukle apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā 4 km no Aizkraukles pilsētas centra, pilskalns pirmoreiz minēts Laviešu Indriķa hronikā 1203. g., arī Ašerādena, vāciski - Ascheraden
- Žīguri apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 39 km no Balviem, izveidojusies kā strādniku ciemats 1958. g., 1961.-1990. g. bija pilsētciemats, pagasta centrs; nosaukums latgaliski - Žeiguri
- Valle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 39 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Wallhof" teritorijā, pagasta centrs
- Jauncode apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Codes pagastā, atrodas ziemeļos no Bauskas pilsētas, pie pilsētas robežas, padomju laikā saukta arī Mēmele
- Bērzkalni apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Īslīces pagastā, Mūsas kreisajā krastā iepretim Bauskas pilsētai
- Straupe apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 24 km no Cēsīm; 1356. g. rakstos minēta kā pilsēta un pastāvēja tādā statusā līdz Polijas-Zviedrijas karam (1600.-1629. g.)
- Jāņmuiža apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Priekuļu pagasta ziemeļu daļā 8 km no Cēsīm; muižas apbūve veidojusies 18. gs. 2. pusē
- Bēne apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, 13 km no Auces un 22 km no Dobeles (pilsētciemats no 1961. g., strādnieku ciemats no 1958. g.), izveidojusies bijušās Bēnes muižas ("Behnen") teritorijā, pirmo reizi rakstos minēta 1272. gadā, pagasta centrs
- Lejasciems apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, kas izveidojusies bijušās Lejasmuižas ("Aahof") teritorijā, miesta tiesības piešķirtas 1873. g., 1928.-1940. g. bija pilsētas tiesības, pagasta centrs
- Atašiene apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā 39 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā 19. gs. 2. pusē, pagasta centrs
- Svēte apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 1 km no Jelgavas pilsētas robežas, izveidojusies bijušās muižas "Swehthof" teritorijā, pagasta centrs
- Avoti apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas novada Baldones pagastā 1 km no Baldones pilsētas, Baldones pagasta administratīvais centrs
- Valdauči apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas pagastā, pie Rīgas pilsētas robežas blakus Katlakalnam
- Katlakalns apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas pagastā, pie Rīgas pilsētas robežas Daugavas krastā
- Ozolaine apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novada Limbažu pagastā 2 km no Limbažu pilsētas
- Jaunolaine apdzīvota vieta (lielciems) Olaines novadā 3 km no Olaines pilsētas un 20 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Olaines muižas "Olai" teritorijā, Olaines pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums "Olaine", arī "Vecolaine"
- Berģi apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā, sākas no Rīgas pilsētas robežas, Rīgas–Siguldas dzelzceļa labajā pusē, ietverot moteli Berģi, un turpinās līdz Upesciemam gar Rīgas robežu
- Saurieši apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novada Stopiņu pagastā 8 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas
- Acone apdzīvota vieta (lielciems) Salaspils novada Salaspils pagasta ziemeļrietumu daļā, netālu no Rīgas pilsētas robežas; TEC-2
- Rauna apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Cēsu rajonā) 23 km no Cēsīm, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raunas pilsmuiža; pilsētas tiesības no 14. gs. līdz Ziemeļu karam (1700.-1721. g.)
- Upeslejas apdzīvota vieta (lielciems) Stopiņu pagastā 11 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas
- Ulbroka apdzīvota vieta (lielciems) Stopiņu pagastā 3 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, Stopiņu pagasta administratīvais centrs
- Roja apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. atsevišķa novada centrs, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 35 km no Talsiem, 1969.-1998. g. bija pilsētciemata statuss, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1387. g., pagasta centrs
- Dundaga apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. Dundagas novadā, 1950.-2009. g. Talsu rajonā) 32 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Dondangen" teritorijā, novada un pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., bet pils uzbūvēta 13. gs. 2. pusē; bijušais nosaukums - Dundanga
- Kalnciems apdzīvota vieta (lielciems) Zemgales ziemeļrietumu daļā, no 2009. g. ietilpst Jelgavas novadā (1950.-2008. g. Jelgavas rajonā) 49 km no Rīgas un 24 km no Jelgavas, pilsētas tiesības no 1991. g. 14. novembra līdz 2010. g. 28. janvārim, kopš 1961. g. pilsētciemats, strādnieku ciemats no 1949. g., pagasta centrs
- Aizkraukles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles pagastā uz rietumiem no Aizkraukles pilsētas, muižas pils bija atzīta par Vidzemes baroka meistardarbu, bet visas ēkas tika nopostītas 1. pasaules karā, agrārās reformas laikā tika sadalīta 201 vienībā
- Margas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā, pie Gulbenes pilsētas robežas, Stradu pagasta administratīvais centrs
- Prode apdzīvota vieta (mazciems) Ilūkstes novadā 2 km no Subates pilsētas; saukta arī Prūde
- Vēveri apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle, kuras kompleksu veido 8 saimniecības, kas raksturo 17.-18. gs. Vidzemes zemnieku sētu
- Magonas apdzīvota vieta (mazciems) Zosēnu pagastā
- Murdēni apdzīvota vieta (mazciems) Zosēnu pagastā
- Spulgas apdzīvota vieta (mazciems) Zosēnu pagastā
- Zeikari apdzīvota vieta (mazciems) Zosēnu pagastā
- Zāģeri apdzīvota vieta (pamesta viensēta) Ogresgala pagastā
- Kergesāre apdzīvota vieta (pilsētciemats) Igaunijā, Hījumā salas ziemeļu daļā
- Ormaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Zosēnu pagastā
- Rudiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Zosēnu pagastā
- Zalve apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g, Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 35 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Lielzalves muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Zalva, Lielzalva, izloksē - Zolva, Lielzolva
- Sērene apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1995.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 14 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Jaunsērenes muižas "Neu-Sehren" teritorijā, pagasta centrs
- Aizupītes apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novada Alsviķu pagasta austrumu daļā, netālu no Alūksnes pilsētas robežas
- Melnbārži apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada (2009.-2021. g. Jaunpiebalgas novada, 1990.-2009. g. Cēsu rajona) Zosēnu pagastā 38 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Zosēnu muižas "Sohsenhof" teritorijā, Zosēnu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Melbārži, padomju laikā arī Gaujaslīči
- Kalnsētas apdzīvota vieta (vidējciems) Cieceres pagastā, tagad Saldus pilsētas daļa
- Kadiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā) 15 km no Liepājas un 2 km no Grobiņas pilsētas, izveidojusies bijušās Grobiņas muižas ("Amt-Grobin") teritorijā, Grobiņas pagasta administratīvais centrs
- Sēlpils apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. Salas novadā, 1950.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 22 km no Jēkabpils; 1621. g. minēta kā pilsēta, nopostīta 17. gs. karos
- Sēlija apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā (2009.-2021. g. Salas novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā), 17 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Jaunsēlpils muižas "Neu-Selburg" teritorijā, Sēlpils pagasta administratīvais centrs
- Ozoliņi apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Dagdas pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 2 km no Dagdas pilsētas, arī Ūzuleņi, latgaliski Ūzuleni
- Turaida apdzīvota vieta (vidējciems) Krimuldas pagastā un Siguldas pilsētā
- Dreiliņi apdzīvota vieta (vidējciems) Ropažu novada Stopiņu pagastā pie Rīgas pilsētas robežas
- Vecsalaca apdzīvota vieta (vidējciems) Salacgrīvas pagastā 3 km no Salacgrīvas pilsētas
- Meņģeļi apdzīvota vieta (viensēta - muzejs) Ērgļu pagastā, muzejs dibināts 1990. g., izvietots mūziķu Andreja, Jura, Pāvula, Pētera Jurjānu dzimtajās mājās (dzīvojamā ēka celta 1856. g.), ekspozīcijā materiāli par brāļiem Jurjāniem un Ērgļu kultūrvēsturi
- Vēķi apdzīvota vieta (viensēta un atpūtas bāze) Drabešu pagastā
- Pārkalnes apdzīvota vieta (viensēta un ugunsnovērošanas tornis) Smiltenes pagastā pie Bilskas pagasta robežas
- Meļķitāri apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Aizkraukles pagastā
- Zeltapse apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Dundagas pagastā
- Straujenieki apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Gramzdas pagastā
- Krūkas apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Kuldīgas novada Pelču pagastā
- Muižarāji apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Kuldīgas novada Rumbas pagastā
- Ketleri apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Kuldīgas novada Skrundas pagastā
- Mizaiņi apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Saldus novada Lutriņu pagastā
- Avotmuiža apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Siguldas novada Lēdurgas pagastā
- Zīlēni apdzīvota vieta (viensēta, muzejs) Jelgavas novada Platones pagastā, gleznotāja Ģ. Eliasa un mākslas zinātnieka K. Eliasa dzimtās mājas, dzīvojamā ēka celta 1887. g., telpās ierīkota ekspozīcija par Eliasu dzimtas vēsturi un radošo darbību
- Maizīši apdzīvota vieta (viensēta, neapdzīvota, saglabājušās drupas) Viesītes pagastā
- Zemenes apdzīvota vieta (viensēta, neapdzīvota) Talsu novada Lībagu pagastā pie Rīgas-Ventspils un Talsu-Stendes ceļa krustojuma
- Kalnaziedi apdzīvota vieta (viensēta) Aizkraukles novadā pie Aizkraukles pilsētas austrumu robežas; Kalna Ziedi
- Bērtiņi apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
- Spīdzenieki apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
- Ambrozi apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Alsviķu pagasta dienvidu stūrī
- Asari apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Alsviķu pagastā Indzera ezera ziemeļrietumu krastā
- Popji apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā
- Vārņi apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā
- Krīgaļi apdzīvota vieta (viensēta) Amatas novada Nītaures pagastā
- Janova apdzīvota vieta (viensēta) Andzeļu pagastā pie Dagdas pagasta robežas
- Arāji apdzīvota vieta (viensēta) Augšdaugavas novada Sventes pagasta rietumu malā
- Smugauši apdzīvota vieta (viensēta) Baldones pagastā
- Aužeļi apdzīvota vieta (viensēta) Bauskas novada Ceraukstes pagastā
- Slaidēni apdzīvota vieta (viensēta) Birzgales pagastā
- Dambji apdzīvota vieta (viensēta) Burtnieku pagastā
- Bērzkalni apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Amatas pagastā
- Pavēņi apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Dzērbenes pagastā
- Kalāči apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Liepas pagastā
- Benči apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Priekuļu pagastā
- Ēdernieki apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Raiskuma pagastā
- Ērmaņi apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Straupes pagastā
- Klucīši apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Straupes pagastā
- Jaunšķieri apdzīvota vieta (viensēta) Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā
- Atkalni apdzīvota vieta (viensēta) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā
- Elekši apdzīvota vieta (viensēta) Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā
- Plepji apdzīvota vieta (viensēta) Dienvidurzemes novada Vaiņodes pagastā
- Audari apdzīvota vieta (viensēta) Dobeles novada Bikstu pagastā
- Atvases apdzīvota vieta (viensēta) Dobeles novada Bukaišu pagastā
- Pokaiņi apdzīvota vieta (viensēta) Dobeles novada Naudītes pagastā
- Kamradži apdzīvota vieta (viensēta) Dobeles novada Penkules dienvidaustrumu daļā
- Simtēni apdzīvota vieta (viensēta) Drabešu pagastā
- Rīgzemes apdzīvota vieta (viensēta) Dundagas pagastā
- Ķetas apdzīvota vieta (viensēta) Dzērbenes pagastā
- Viculaikas apdzīvota vieta (viensēta) Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Robežkalns apdzīvota vieta (viensēta) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Rūrāni apdzīvota vieta (viensēta) Ilūkstes novada Pilskalnes pagastā
- Aveni apdzīvota vieta (viensēta) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
- Babrāni apdzīvota vieta (viensēta) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
- Antūži apdzīvota vieta (viensēta) Jēkabpils novada Zasas pagastā
- Billītes apdzīvota vieta (viensēta) Jelgavas novada Sidrabenes pagastā, dzejnieka E. Virzas dzimtās mājas
- Sauši apdzīvota vieta (viensēta) Kalētu pagastā
- Vīnakalns apdzīvota vieta (viensēta) Klintaines pagastā
- Aizpuri apdzīvota vieta (viensēta) Krāslavas novada Asūnes pagastā
- Robeždaugavas apdzīvota vieta (viensēta) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
- Sproģi apdzīvota vieta (viensēta) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
- Vilnīši apdzīvota vieta (viensēta) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
- Varšavas apdzīvota vieta (viensēta) Krimuldas pagastā
- Paružas apdzīvota vieta (viensēta) Kuldīgas novada Ēdoles pagastā
- Āpas apdzīvota vieta (viensēta) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā
- Vārdupes apdzīvota vieta (viensēta) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā
- Bangotnes apdzīvota vieta (viensēta) Kuldīgas novada Laidu pagastā
- Segliņi apdzīvota vieta (viensēta) Kuldīgas novada Rendas pagastā
- Ciemgaļi apdzīvota vieta (viensēta) Kuldīgas novada Turlavas pagastā
- Misņikova apdzīvota vieta (viensēta) Ķepovas pagastā
- Aišēni apdzīvota vieta (viensēta) Limbažu novada Katvaru pagastā
- Auri apdzīvota vieta (viensēta) Limbažu novada Limbažu pagastā
- Ozoliņi apdzīvota vieta (viensēta) Limbažu novada Staiceles pagastā
- Lieplejas apdzīvota vieta (viensēta) Limbažu novada Umrgas pagastā
- Batari apdzīvota vieta (viensēta) Ludzas novada Pureņu pagastā
- Arnicēni apdzīvota vieta (viensēta) Madonas novada Aronas pagastā
- Aizbetņi apdzīvota vieta (viensēta) Madonas novada Jumurdas pagastā, Jumurdas ezera dienvidu krastā
- Aronmūrnieki apdzīvota vieta (viensēta) Madonas novada Mārcienas pagastā
- Valgaci apdzīvota vieta (viensēta) Madonas novada Mārcienas pagastā
- Aizpurvi apdzīvota vieta (viensēta) Madonas novada Praulienas pagastā
- Aizāri apdzīvota vieta (viensēta) Madonas novada Praulienas pagastā 5 km no Madonas
- Kalnavēni apdzīvota vieta (viensēta) Mālpils pagastā
- Kalna Urdzēni apdzīvota vieta (viensēta) Mālpils pagastā
- Lejas Urdzēni apdzīvota vieta (viensēta) Mālpils pagastā
- Ančiņi apdzīvota vieta (viensēta) Ogres novada Lauberes pagastā
- Ķoderes apdzīvota vieta (viensēta) Ogres novada Suntažu pagastā
- Aizpurvji apdzīvota vieta (viensēta) Ogres novada Taurupes pagastā
- Vilciņi apdzīvota vieta (viensēta) Pārgaujas novada Straupes pagastā
- Sudrabi apdzīvota vieta (viensēta) Pāvilostas novada Sakas pagastā
- Kanči apdzīvota vieta (viensēta) Rencēnu pagastā
- Kolnasāta apdzīvota vieta (viensēta) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, teologa, sabiedriska darbinieka un rakstnieka Franča Trasuna memoriālais muzejs, nodibināts 1992. g. viņa vecāku dzīvojamajā mājā, kas raksturīga 19. gs. 60. gadu Latgales lauku sētai un kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis
- Dainas apdzīvota vieta (viensēta) Rudbāržu pagastā
- Kraujas apdzīvota vieta (viensēta) Salacgrīvas pagastā
- Zaļēni apdzīvota vieta (viensēta) Saldus novada Ezeres pagastā
- Skosas apdzīvota vieta (viensēta) Saukas pagastā
- Kalnaklaukas apdzīvota vieta (viensēta) Siguldas pagastā
- Tožas apdzīvota vieta (viensēta) Siguldas pagastā
- Vecdreļļi apdzīvota vieta (viensēta) Siguldas pagastā
- Sausupji apdzīvota vieta (viensēta) Smārdes pagastā
- Vīksnas apdzīvota vieta (viensēta) Staiceles pagastā
- Vīņaudas apdzīvota vieta (viensēta) Stalbes pagastā
- Vējiņi apdzīvota vieta (viensēta) Straupes pagastā
- Sudmaļi apdzīvota vieta (viensēta) Talsu novada Abavas pagastā
- Labdzeņi apdzīvota vieta (viensēta) Talsu novada Ģibuļu pagastā
- Ciemītes apdzīvota vieta (viensēta) Talsu novada Laucienas pagastā
- Mežites apdzīvota vieta (viensēta) Talsu novada Laucienes pagastā, netālu no Lībagu pagasta robežas
- Izsuši apdzīvota vieta (viensēta) Talsu novada Lībagu pagastā
- Lūrmaņi apdzīvota vieta (viensēta) Talsu novada Lubes pagastā
- Selēkas apdzīvota vieta (viensēta) Tīnūžu pagastā
- Baujas apdzīvota vieta (viensēta) Tukuma novada Kandavas pagastā
- Punenieki apdzīvota vieta (viensēta) Tukuma novada Sēmas pagastā
- Stoķi apdzīvota vieta (viensēta) Vaidavas pagastā
- Kokši apdzīvota vieta (viensēta) Valkas novada Valkas pagastā
- Jaunjērcēni apdzīvota vieta (viensēta) Valkas novada Vijciema pagastā
- Kankarīši apdzīvota vieta (viensēta) Valkas novada Vijciema pagastā
- Daviņi apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Bērzaines pagastā
- Muršas apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Ķoņu pagastā
- Andrecēni apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Naukšēnu pagastā \~4 km uz dienvidrietumiem no Naukšēniem
- Alksnīši apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Plāņu pagastā
- Atpiļi apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Trikātas pagastā
- Antoni apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Vaidavas pagastā
- Rebeles apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Vecates pagastā
- Sīmanēni apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras pagastā
- Mazistabi apdzīvota vieta (viensēta) Ventspils novada Ances pagastā
- Bēņas apdzīvota vieta (viensēta) Ventspils novada Jūrkalnes pagastā
- Tilderi apdzīvota vieta (viensēta) Virešu pagastā
- Klīve apdzīvota vieta (viensētu grupa) Jelgavas novada Valgundes pagastā
- Oltūži apdzīvota vieta (viensētu grupa) Limbažu novada Salacgrīvas pagasta dienvidu daļā
- Kaparāmuri apdzīvota vieta (viensētu grupa) Ogres novada Tīnūžu pagastā
- Rožkalni apdzīvota vieta (viensētu grupa) Preiļu novadā
- Vecrikava apdzīvota vieta (viensētu grupa) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
- Ķiermeles apdzīvota vieta (zemnieku sēta) Mazzalves pagastā, 19. gs. tautas celtniecības piemineklis, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu
- Līva apdzīvota vieta 16. gs., tagadājās Liepājas pilsētas teritorijā starp Liepājas ezeru un jūru
- Rokasbirze apdzīvota vieta Aizputes pagastā, aptuveni 3 km no Aizputes pilsētas, Aizputes pagasta administratīvais centrs
- Morona apdzīvota vieta Argentīnā ("Moron"), Buenosaires pilsētas rajons, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, \~500000 iedzīvotāju (1975. g.)
- Sardarabada Apdzīvotā vieta Armēnijā, no kuras izauga tagadējā pilsēta Armavira, tās nosaukums līdz 1932. g.
- Bekstera apdzīvota vieta ASV, Minesotas štatā, Breinerdas rietumu piepilsēta
- Mēmele apdzīvota vieta Bauskas novada Codes pagastā, pie Bauskas pilsētas ziemeļu robežas
- Vilreika apdzīvota vieta Beļģijā ("Vilrijk"), kas līdz 1983. g. bija atsevišķa pilsēta, kad pievienota Antverpenes pilsētai
- Dilbēka apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, Briseles rietumu piepilsēta
- Augšpils apdzīvota vieta bijušajā Abrenes apriņķī, tagad _Vyšgorodok_ (Višgorodoka) Krievijas teritorijā 6 km no Pitalovas (Abrenes) pilsētas
- Tranebjerga apdzīvota vieta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, Samsē salā
- Biruma apdzīvota vieta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, Lesē salā
- Lalibela apdzīvota vieta Etiopijas ziemeļos ("Lalibela"), Abunajosefa kalna piekājē, viduslaiku reliģiskais centrs, Zagves dinastijas galvaspilsēta (XII-XIII gs.), grupa (11) monolītu, klintīs izcirstu pareizticīgo baznīcu (XI-XIII gs.) ar ciļņiem un sienu gleznojumiem
- Montreija apdzīvota vieta Francijā ("Montreuil"), Parīzes austrumu priekšpilšeta, ka senāk bija patstāvīga pilsēta
- Beļava apdzīvota vieta Gulbenes novadā 10 km uz ziemeļiem no Gulbenes pilsētas, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1489. g.
- Mustla apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa austrumu daļā, 800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1938.-1979. g.
- Trombeja apdzīvota vieta Indijā, Mumbajas pilsētas rajons tās teritorijas dienvidaustrumu daļā, kas līdz 20. gs. pēdējam ceturksnim bija atsevišķa pilsēta
- Bali apdzīvota vieta Indijā, Rietumbengālē, Kalkātas satāvdaļa, senāk tās piepilsēta
- Amangeldi apdzīvota vieta Kazahstānā (_Amangeldi_), Kostanajas apgabalā, Kostanajas piepilsēta
- Amankaraghaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Amanqarağay_), Kostanajas apgabalā, Eulikejelas ziemeļu piepilsēta
- Beloozjorska apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabalā, pie apvedceļa dienvidaustrumos no Maskavas pilsētas
- Shodņa apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabalā, pilsētas tiesības no 1961. g. līdz 2004. g., kad iekļauta Himku sastāvā, kā šīs pilsētas rajons
- Rudaka apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabala dienvidos līdz 1946. g., kad piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Aņivu
- Muhtuja apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), rajona administratīvais centrs, 1963. g. tai piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Ļensku
- Krasnoje Selo apdzīvota vieta Krievijā, Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, atrodas Sanktpeterburgas dienvidu daļā, 44300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Zeļenogorska apdzīvota vieta Krievijā, Somu līča ziemeļu krastā, kopš 1999.g. administratīvi iekļauta Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, agrāk patstāvīga pilsēta Ļeņingradas apgabalā
- Sokoļņiki apdzīvota vieta Krievijā, Tulas apgabalā, 10600 iedzīvotāju (2006. g.), pilsētas tiesības no 1958. līdz 2008. g., kad pievienota Novomoskovskas pilsētai, kā tās rajons
- Severozadonska apdzīvota vieta Krievijas Tulas apgabalā, Donskas pilsētas rajons, kas līdz 2005. g. bija atsevišķa pilsēta
- Utuncjao apdzīvota vieta Ķīnā ("Wutongqiao"), Sičuaņas provincē, osta Mindzjanas kreisajā krastā, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, bet 1985. g. iekļauta Lešaņas pilsētā, kā tās rajons
- Pukova apdzīvota vieta Ķīnā, Naņdzjiņas pilsētas sastāvdaļa tās ziemeļrietumu daļā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta Jandzi upes kreisajā krastā
- Abrene apdzīvota vieta Latvijā 1920.-1944. g. (1925.-1938. g. saucās Jaunlatgale) pilsētas tiesības no 1933. g., 1944. g. pievienota Krievijai un saucas Pitalova, līdz 1925. g., pastāvēja Pitalovas miests pie tāda paša nosaukuma dzelzceļa stacijas
- Solforda apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Salford"), Anglijas rietumos, Mančestras kanāla krastā, kas līdz 20. gs. 80. gadiem bija atsevišķa pilsēta, vēlāk iekļauta Mančestras sastāvā
- Solihala apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Solihull"), Anglijas vidienē, Birmingemas dienvidaustrumu priekšpilsēta, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, bet 20. gs. beigās iekļauta Birmingemas sastāvā
- Taroka apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Thurrock"), Anglijā, Londonas austrumu priekšpilsēta, Temzas kreisajā krastā, 167000 iedzīvotāju (2015. g.)
- Kamnoka apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, austrumos no Ēras pilsētas
- Vesthila apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, rietumos no Aberdīnas pilsētas
- Kirimuira apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas austrumu daļā, ziemeļrietumos no Forfaras pilsētas
- Roslenerhigoga apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļaustrumu daļā, dienvidoas no Reksemas pilsētas
- Alsēdži apdzīvota vieta Lietuvā (_Alsēdžiai_), Telšu apriņķa Pluņģes rajonā
- Būtiņģe apdzīvota vieta Lietuvā, Palangas pilsētas daļa, bijusī Latvijas teritorija, kas 1921. g. tika nodota Lietuvai
- Abadži apdzīvota vieta Nigērijā (_Abaji_), Federālajā galvaspilsētas teritorijā, \~1700 iedzīvotāju
- Mušina apdzīvota vietā Nigērijas dienvidrietumos, Lagosas pilsētas rajons, kas senāk bija atsevišķa pilsēta
- Brekši apdzīvota vieta Rīgas pilsētā, mikrorajons Juglas ezera dienvidu galā, kas agrāk bija atsevišķa apdzīvota vieta Rīgas rajona Stopiņu pagastā
- Jaunroze apdzīvota vieta tagadējā Smiltenes novada Apes pilsētā, kas līdz 1956. g. bija atsevišķa apdzīvota vieta
- Vildene apdzīvota vieta tagadējās Jūrmalas pilsētas Majoru teritorijā
- Tonburi apdzīvota vieta Taizemē ("Thonburi"), Bangkokas pilsētas rajons, kas līdz 1971. g. bija atsevišķa pilsēta
- Vilkmuiža apdzīvota vieta Talsu pilsētas sastāvā
- Porca apdzīvota vieta Vācijā ("Porz am Rhein"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, Ķelnes pilsētas dienvidaustrumu daļa, 110900 iedzīvotāju (2014. g.), kas līdz 1975. g. bija atsevišķa pilsēta
- Vanne-Eikele apdzīvota vieta Vācijā ("Wanne-Eickel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, kas bija patstāvīga pilsēta līdz 1975. g., kad pievienota Hernes pilsētai
- Alftere apdzīvota vieta Vācijā, Bonnas rietumu piepilsēta
- Staldzene apdzīvota vieta Ventspils pilsētas ziemeļu daļā starp Būšnieku ezeru un Baltijas jūru
- konurbācija apdzīvota vieta, ko veido viena vai vairākas centrālās pilsētas ar priekšpilsētām vai ciematiem, kuri atrodas tuvu cits citam un ir savstarpēji saistīti
- Sjana apdzīvota vietas Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g. (līdz 2. pasaules kara beigām atradās Japānas valdījumā), kad pārdēvēta par Kuriļskas pilsētu
- Lopasņa Apdzīvotās vietas Krievijā, Maskavas apgabala dienvidos, nosaukums līdz 1954. g., kad tā pārdēvēta par Čehovu un piešķirtas pilsētas tiesības
- Libawe Apdzīvotās vietas, kurā vēlāk izveidojās Liepājas pilsēta, nosaukums 16. gs.
- Beites apdzvota vieta (viensēta) Valmieras novada Kauguru pagastā
- openīši Apes novada Apes (izrunā arī "Ope") pilsētas iedzīvotāji
- jaunrozenieši Apes pilsētas daļas, apdzīvotās vietas "Jaunroze" iedzīvotāji
- jaunrozieši Apes pilsētas daļas, apdzīvotās vietas "Jaunroze" iedzīvotāji
- Hoppa Apes pilsētas nosaukums igauniski
- apenieši Apes pilsētas un pagasta iedzīvotāji
- Apes pilsēta ar lauku teritoriju Apes pilsētas un pagasta nosaukums 1990.-2009. g.
- noēst Apēst (parasti virsējo daļu no kā)
- kaids apgabala vai pilsētas pārvaldnieks, centrālās varas pārstāvis Alžīrijā, Tunisijā, Marokā (amats pastāvēja no vēlajiem viduslaikiem līdz 20. gs. 60. gadiem)
- homruls Apgabala vai tautas pašvaldības, autonomijas apzīmējums Anglijā valsts tiesībās un politikā, kas pirmo reizi lietots īru tautas cīņā par autonomiju 19. gs. otrajā pusē
- Belfāsta apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, ietver Belfāstas pilsētu un nelielu teritoriju ap to
- Portu apgabals Portugālē (_Distrito de Porto_), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2395 kvadrātkilometri, 1781800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 18 municipalitātes, robežojas ar Bragas, Vilarealas, Viseu un Aveiru apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
- Aveiru Apgabals Portugālē ("Distrito de Aveiro"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2808 kvadrātkilometri, 713600 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 19 municipalitātes, robežojas ar Portu, Viseu un Koimbras apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
- Beža Apgabals Portugālē ("Distrito de Beja"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidu pusē, platība 10225 kvadrātkilometri, 161200 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Setubalas, Evoras un Faru apgabalu, kā arī ar Spāniju austrumos, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
- Braga Apgabals Portugālē ("Distrito de Braga"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2673 kvadrātkilometri, 831400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Vjana du Kaštelu, Vilarealas un Portu apgabalu, kā arī ar Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
- Kaštelu Branku apgabals Portugālē ("Distrito de Castelo Branco"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienes austrumu pusē, platība 6675 kvadrātkilometri, 225900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 11 municipalitātes, robežojas ar Portalegres, Santareimas, Leirijas, Koimbras un Gvardas apgabalu, kā arī ar Spāniju
- Gvarda Apgabals Portugālē ("Distrito de Guarda"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 5518 kvadrātkilometri, 168900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Kaštelu Branku, Koimbras, Viseu un Bragansas apgabalu, kā arī ar Spāniju
- Belgradas pilsēta apgabals Serbijā, ietver Belgradas pilsētu un teritoriju ap to
- termoficēt Apgādāt (piemēram, pilsētu, tās rajonu, celtni, uzņēmumu) ar siltuma enerģiju (piemēram, ierīkojot siltumtīklu)
- svece Apgaismošanai paredzēts cilindrisks stearīna, parafīna, vaska, kausētu tauku veidojums ar dakti vidū
- apbedīt Apglabāt (mirušo), parasti ar sēru ceremoniju
- verte Apgriez; skaties otrā pusē
- dispermātija Apgrūtināta sēklas izvade; sēklas veidošanās traucējums
- jaka apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare
- trūve apģērba piederums melnā krāsā (lente, lakats u. tml.), ko valkā sēru laikā
- cepure apģērba piederums, kas izgatavots atbilstoši galvas formai un domāts galvas virsējās daļas segšanai
- pušķis Apģērba, arī apavu dekoratīvs elements - pavedienu sasējums vienkopus vai mezglā, atstājot to galus brīvus
- ģedavāties Apjautāties, interesēties
- Rīgas apkaimes apkaimes, kas kopš 2008. gada tiek veidotas Rīgas pilsētas administratīvajās robežās, plānots, ka Rīga sastāvēs no 58 apkaimēm, katra ar savu centru, savu unikālo ainavisko un arhitektonisko veidolu
- nosēnalot Apkaisīt ar sēnalām
- talkot Apkaisīt ar talku svaigus iespiedumus, lai krāsa nenosēstos papīra otrā pusē
- apkarināt Apkārt (ko no visām pusēm)
- piepilsētas zona apkārtējā teritorija, kam ir cieši saimnieciski, sadzīves un kultūras sakari ar lielu pilsētu
- apkausināt Apkausēt
- iekvēpēt Apkūpināt, apžāvēt no visām pusēm
- terebra Aplenkuma svārpsts, ar ko senie romieši urba pilsētu sienas
- komprese Apliekamais, pārsējs, ko uzliek ārstnieciskā nolūkā
- aizsētīt Aplikt apkārt žogu (sētu), iežogot
- apsētot Aplikt žogu (sētu), apžogot, iežogot
- iztāpaļāt Aplinkus interesēties, iztaujāt
- pāne Aploks, aploka sēta
- diferencētā apmācība apmācības sistēma, kas jau vidusskolas vecākajās klasēs nodrošina speciālo spēju izkopšanu atbilstoši izvēlētajam profilam
- rinovīrusi apmēram 100 dažādu ribonukleīnskābes vīrusu, kas cilvēkam un dzīvniekiem ierosina elpošanas ceļu iekaisumus, iesnas, dzīvniekiem arī mutes un nagu sērgu
- vobiņi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari (vai skaliņi), kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu
- nītes Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi
- slītes Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi
- stādeijas Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi
- stadiņi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi
- stikaļi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi
- stodeziņi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi
- pilsētapmetne Apmetne, kam ir pilsētai raksturīgas pazīmes
- piekļauties Apņemot no vairākām vai visām pusēm, būt cieši klāt (pie ķermeņa, auguma) - par apģērbu
- aptvert Apņemot no visām pusēm, ierobežot, iežogot; apjozt
- ietvert Apņemt (no vairākām vai visām pusēm), būt sajūtamam visapkārt (par smaržām, skaņām u. tml.)
- iežogot Apņemt no vairākām vai visām pusēm (kādu vietu)
- ietīt Apņemt no visām pusēm tā, ka (kas) ir grūti saskatāms vai nav saskatāms (par miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kas) ir grūti saskatāms vai nav saskatāms (par tumsu)
- aptvert Apņemt no visām pusēm, pārņemt (par uguni, siltumu, skaņām u. tml.)
- aposeris Aposēres - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints
- protokolēt Aprakstīt, fiksēt (ko) protokolā (1)
- apglabāt Aprakt (mirušo), parasti ar sēru ceremoniju; apbedīt
- apgaudēt Apraudāt, sērot
- apgaust Apraudāt, sērot
- nomināllielums Aprēķināts, dokumentāri fiksēts, apzīmēts lielums, ar ko tiek veikta no tā atšķirīgo reālo lielumu salīdzināšana
- tehniskie palīglīdzekļi aprīkojums vai tehniskās sistēmas, kas novērš, kompensē, atvieglo vai neitralizē funkcijas pazeminājumu vai invaliditāti
- Demavends Aprimis vulkāns Elbrusa kalnos ("Damavand"), Irānas ziemeļos, augstums - 5604 m (augstākā virsotne Irānā), andezīta lava, nogāzēs izplūst karstas gāzes un sēravoti, nelieli šļūdoņi
- apriņķpilsēta Apriņķa (centrālā) pilsēta
- apriņķa valde apriņķa pašvaldības sastāvdaļa Latvijā 1920.-1935. g., apriņķa valdē bija priekšsēdētājs, ko iecēla iekšlietu ministrs, un 2-4 valdes locekļus, ko vispārējās vēlēšanās ievēlēja uz 3 gadiem
- Dzjaji apriņķis Taivānā, salas rietumu pusē, robežojas ar Juņliņas, Naņtou, Gaosjunas un Tainaņas apriņķi
- ierūsēt Aprūsējot, sarūsējot kļūt tādam, ko grūti izkustināt, izņemt
- apsaust Apsausēt (2)
- atsēdināt Apsēdināt, nosēdināt
- atsēdīt Apsēdināt, nosēdināt
- apsēja Apsējības
- atsējības Apsējības
- bizenīca Apsējību biezputra, ko vārīja no miežu putraimiem ar cūkas gurna gabalu, pie kura klāt ir aste
- bizinīca Apsējību biezputra, ko vārīja no miežu putraimiem ar cūkas gurna gabalu, pie kura klāt ir aste
- aizsēt Apsējot aizsprostot (ceļu)
- apsaite Apsējs
- apsēja Apsējs
- apsējums Apsējs
- apsienamais Apsējs
- šarpe Apsējs, kurā iekar slimu (ievainotu) roku
- usmaša Apsējs, prievīte
- uzmaša Apsējs, prievīte
- uzmašs Apsējs, prievīte
- uzmata Apsējs, prievīte
- uzmats Apsējs, prievīte
- štrūbante Apsējs, prievīte; štrumbante
- pārsienamais Apsējs, saite
- strumbante Apsējs, sietava; zeķu gumija vai prievīte
- testudo Apsējums, ko lieto ceļgala ievainojumu gadījumos
- sēklāt Apsēklot
- sēklot Apsēklot
- apsēklāt Apsēklot (parasti govis)
- sēklātājs Apsēklotājs
- apsājs Apsēm apaugusi vieta
- obsesija Apsēstība - stāvoklis, kad slimnieks atrodas spaidu idejas varā, viņu māc domas, atmiņas, bailes, tieksmes u. tml., no kurām viņš nevar atbrīvoties, kaut saprot to bezjēdzību
- klemsis Apsēstības vai kaislību dzīts cilvēks
- sēdēties apsēsties
- apsasēsties Apsēsties
- apsēdēt Apsēsties
- apsēdēties Apsēsties
- iezvilt Apsēsties
- uzsēdēt Apsēsties
- aptupties Apsēsties (par dzīvniekiem); uzmesties (par putniem, kukaiņiem)
- apžērgt Apsēsties jāteniski
- dasasēsties Apsēsties pie kā
- dasēst Apsēsties pie kā
- nograuties Apsēsties, atkrist sēdus
- apsēst Apsēsties, nosēsties
- atlaisties Apsēsties, novietoties pusguļus stāvoklī, arī atbalstīties pusguļus (pret ko)
- dabūt zem sēklas apsēt
- piesēt Apsēt papildus (kādu vietu, platību)
- pārsēt Apsēt vēlreiz, no jauna (platību)
- sējums Apsēta platība, ko veido, lai iegūtu ražu; augu (parasti kultūraugu) kopums šādā platībā
- izcila Apsēta un aparta zeme
- aizņemtā papuve apsēta, lauksaimniecības kultūru audzēšanai izmantota papuve
- aptošāt Apskriet apkārt sēcot, tusnījot
- debatēt Apspriest, pārrunāt (ko), apmainīties domām (par kādu jautājumu) sanāksmē, sēdē
- kodināt Apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus
- apdarināt Apstrādāt (piemēram, sakņaugus, sēnes), nogriežot, nomizojot nevajadzīgo
- nokodināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus
- koksnes un koka izstrādājumu ražošana apstrādes rūpniecības nozare, kas saistīta ar koksnes mehānisko apstrādi un pārstrādi (NACE grupa 16) un aptver zāģmateriālu, saplākšņa, finiera, sērkociņu, taras ražošanu; masīvkoka, kokskaidu un kokšķiedru plātņu ražošanu; mēbeļu galdniecības, namdaru u. c. koka izstrādājumu, šķeldu ražošanu
- tiesājams Apsūdzētais, kas ar tiesneša vai tiesas lēmumu rīcības sēdē nodots tiesā
- aprēķins Apsvērums savtīgās interesēs
- apsprēgāt Apšļakstīt (ar lielām lietus lāsēm, ar lietu)
- rakstveida aptauja aptaujas veids, kuras gaitā aptaujātais pats fiksē atbildes uz jautājumiem
- mutiskā aptauja aptaujas veids, kuras gaitā pētnieks fiksē aptaujātā teikto
- nočamdīt Aptaustīt, iztaustīt (viscaur, no visām pusēm)
- apčakurēt Aptaustīt, iztaustīt no visām pusēm
- bakamburis Aptiekas preču tirgotava (kur pārdod fasētas zāles)
- pārsējs Aptinams, apliekams, uzliekams materiāls, ko izmanto brūču, ķermeņa daļu ārstēšanā, to aizsargāšanai no saskares ar ārējo vidi; pārsējums, kas izdarīts ar šādu materiālu
- pārsiet Aptīt, apņemt ar pārsēju (brūci, ķermeņa daļu)
- pārsiet Aptīt, apņemt ar pārsēju brūci, ķermeņa daļu (slimniekam, ievainotajam)
- sasatīties Aptīties, apvīties (visapkārt, no visām pusēm)
- apšmucēties Aptraipīties, notraipīties (no visām pusēm, visapkārt)
- izsviedējvads Aptuveni 2 cm gara sēklvada daļa vīrieša dzimumorgānos, kas atveras urīnizvadkanālā
- aptakserēt Aptuveni notaksēt; novērtēt
- Saldus pagasta teritorija aptver nedaudz vairāk nekā pusi no pirmskara Saldus pagasta teritorijas, pārējā teritorija iekļauta tagadējos Zirņu un Lutriņu pagastos un Saldus pilsētā
- investīciju raksturojums aptver piecus bāzes rādītājus: potenciālais ienākums, attīstības potenciāls, investētās summas sglabāšanas garantija, nodokļu priekšrocības un šo rādītāju sabalansētība
- Karakuma kanāls apūdeņošanas un kuģniecības kanāls Turkmenistānas dienvidos, sākas no Amudarjas upes pie Kerki pilsētas, stiepjas rietumu virzienā gar Karakoruma dienvidu daļu un Kopetdaga priekškalnēm, garums — 1100 km
- integuments Apvalks - sēklaugu sēklaizmetņa sega, kas apņem tā centrālo daļu (kodolu)
- dīgļsega Apvalks (sēklaizmetnim)
- sēklapvalks Apvalks, kas attīstās no sēklaizmetņa segām un apņem sēklu
- chlamidospermae Apvalksēkļi
- velvičija Apvalksēkļu klases rinda ("Welwitschales")
- brīnumainā velvičija apvalksēkļu klases velvičiju rindas velvičiju dzimtas velvičiju ģints suga (“Welwitschia mirabilis”), augs, kas aug Āfrikas dienvidrietumu piekrastes tuksnešos; stumbra resnums sasniedz līdz 1,2 m, bet augstums līdz 0,5 m, puse stumbra atrodas zemē; visā augšanas laikā augam attīstās tikai divas, līdz 3 m gasas, ādainas lapas, kas lentveidīgi sadalās un saglabājas visu auga mūžu (600 g. un ilgāk)
- klājeniskā apvērsene apvērseņu ģints sēņu suga ("Resupinatus applicatus")
- uzvērst Apvēršot augsni, uzvirzīt (ko) virspusē
- sēža Apvidus (ķermeņa mugurpusē) starp vidukli un kājām
- Abū Dabī Apvienoto Arābu Emirātu galvaspilsēta (_Abū Ẓaby_), emirāta centrs, aizņem nelielu salu Persijas līča krastā, 633000 iedzīvotāju (2007. g.)
- dziesmu diena apvienotu koru sarīkojums (pilsētā, rajonā), kas notiek dziesmu svētku starplaikā
- puse Apzīmē tādu stāvokli, kad kas (piemēram, parādība, process) savā norisē ir sasniedzis vidu, vidusdaļu
- FYI dokumenti apzīmējums dokumentiem, kas tiek izplatīti internetā (_RFC_ dokumentu sērijas ietvaros) un sniedz lietotājiem dažādas vispārējas ziņas, bet nav tieši saistīti ar tehniskiem standartiem vai protokolu aprakstiem
- sociālās labklājības darbinieks apzīmējums plašam darbinieku lokam publiskajā, privātajā un nevalstiskajā sektorā, kas izstrādā sociālos pakalpojumus (veic to plānošanu, izpēti un administrāciju, kā arī pārrauga finansēšanu), nodrošina to pieejamību un sniegšanu centralizēti un vietējās pašvaldībās
- shizofiti Apzīmējums vienšūnu augiem, kas vairojas daloties (skaldoties) uz pusēm
- endotrofs Apzīmējums, ko dod parazitārām sēnēm un vispār parazītiem, kas dzīvo organismos, kuri tos baro
- bezdarbība Apzināta personas gribai atbilstoša pasīva uzvedība, kas izpaudusies noteiktu tiesisku pienākumu nepildīšanā, kā rezultātā izdarīts Krimināllikumā paredzēts apdraudējums ar likumā aizsargātām interesēm vai tiesībām
- personības politiskais konflikts apzināts kādu indivīda interešu pretstats sabiedrības politisko struktūru interesēm sabiedrības pārvaldīšanas jomā
- somnambulisms apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā; mēnessērdzība; lunātisms
- apraut Apžāvēt, apsausēt (par veļu, sauli)
- puspapuve ar agri novācamām lauksaimniecības kultūrām apsēts tīrums, ko tūlīt pēc ražas novākšanas dziļi uzar, kultivē un izmanto vasarāju, retāk ziemāju sējai nākamā gada pavasarī
- kašgarieši ar āriešiem un turaniešiem jaukta turku-tatāru grupai piederīga tauta Vidusāzijā; mīt Tarimas baseinā kā nometnieki un nomadi, bet lielākās Turkestānas austrumu daļas pilsētās arī kā tirgotāji
- astoņklasīgs ar astoņām klasēm (par skolām)
- ietrapakavāt ar atsperecēšām iestrādāt (sēklu) augsnē
- pavairot ar attiecīgiem paņēmieniem (piemēram, dalot cerus, sējot, stādot) palielināt (augu) daudzumu
- satvert ar attiecīgu kustību, iedarbību fiksēt (ko) noteiktā stāvoklī (par iekārtām, ierīcēm, to detaļām)
- ūbains ar bārdiņu abās pusēs
- ūbelains ar bārdiņu abās pusēs
- vulkanfibra ar cinka hlorīdu piesūcinātu papīra lapu sapresējums, ko lieto galvenokārt kā lētu ādas imitāciju ceļa somām (čemodāniem)
- četrklasīgs ar četrām klasēm (par skolām)
- ikri ar dārzeņiem vai sēnēm gatavots ēdiens, parasti sīku graudiņu veidā
- desmitklasīgs ar desmit klasēm (par skolu)
- apšuvums ar drānas virspusēm kopā savietotu griezummalu savienojums (parasti ar divdiegu slēgdūrieniem), kam seko iegūtā piegriezumdetaļu pusfabrikāta apvēršana, lai gatavajā izstrādājumā no abām pusēm būtu redzamas apvērstā šuvekļa (piemēram, apkakles, aproces, pārloka drānas) virspuses
- elektrogludinātājs ar elektrību sakarsējams rīks asfaltētu klonu un ceļa segu gludināšanai un šuvju aizliešanai
- fotoreprodukcija ar fotogrāfiskām metodēm izgatavota plakanu informatīvo materiālu (rasējumu, zīmējumu, gleznu, fotogrāfiju) precīza kopija
- ķūģis ar grābekli gareniski sapresēts siena klēpis, kas paredzēts novietošanai uz nesamajiem kokiem - ķestēm
- nots ar grafiskām zīmēm fiksēts skaņdarbs; šādu skaņdarbu kopums
- rausties augšā ar grūtībām celties (no sēdus vai guļus stāvokļa)
- sarausties kājās ar grūtībām piecelties (no sēdus vai guļus stāvokļa) - par vairākiem, daudziem
- ieklumpēties ar grūtībām, neveikli iesēsties vai ievelties
- ģipša pārsējs ar ģipsi piesūcināts pārsējs
- iestrādāt ar īpašiem paņēmieniem ievirzīt, iejaukt (izkliedētu sēklu, mēslojumu augsnē)
- mācīt ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteikts izturēšanās veids; dresēt (dzīvnieku)
- niekāt ar īpašu rīku, parasti ar vienkoča trauku, atšķirt graudus no sēnalām, vētīt graudus
- sesināt ar izsaucieniem "se, se, sē, sē" dzīt projām (suni)
- kult ar kāda rīka, ierīces sitieniem, triecieniem panākt, ka atdalās graudi, sēklas no vārpām, skarām, pākstīm u. tml.
- kodola iekrāsojumi ar koksnes stiprības samazināšanos nesaistīta novirze no koksnes dabiskās krāsas, kas ir kodolkoksnes sēņu bojājumu pirmā stadija un izpaužas kā dažādas formas rudu, sarkanpelēku, pelēkviolētu plankumu veidā, kas redzami kokmateriālu galos kodolkoksnes zonā
- kulišu lauks ar kulisēm norobežots lauks
- piķelēt ar labajā pusē neredzamiem dūrieniem šūt stīvdrēbi pie (apģērba gabala) kreisās puses, lai (tas) kļūtu stingrāks
- ledus pūslis ar ledu pildāma apaļa (parasti gumijas) ierīce, ko izmanto kādas ķermeņa daļas atdzesēšanai
- greznizdevums ar lieliem izdevumiem sasaistīts, bagātīgiem izgreznojumiem (ilustrācijām) un ar dārgu iesējumu veidots iespieddarba izdevums
- ķepsīt ar lielu apetīti ēst; ķepsēt
- plāksteris ar lipīgu vielu noziesta lente vai loksnīte pārsēju piestiprināšanai
- magoņmaize ar magoņu sēklām pārkaisīta baltmaize vai smalkmaize
- notrupināt ar mēslojumu un mitrumu sagatavot (zemi) sējai
- iedīdīt ar neatlaidību, stingrību panākt, ka (dzīvnieks) veic noteiktas darbības, kustības; iedresēt
- acis iepletis ar nepacietību, ieinteresētību, izbrīnu
- kokss ar oglekli bagāts cietais kurināmais, ko iegūst, karsējot kurināmo, piemēram, akmeņogles, kūdru, naftas paliekas, bez gaisa piekļūšanas
- rīvēt ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, parasti ķermeņa daļu, piemēram, ziežot, masējot); ar šādu kustību ziest (ķermeņa daļā zāles); berzēt (1)
- berzēt ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, piemēram, tīrot, ieziežot, masējot)
- talmijs ar plānu zelta kārtiņu pārvilkts vara-cinka sakausējums (leģējums)
- videne ar plēvēm norobežots rajons pie ķermeņa viduslīnijas, kas sadala krūšu dobumu labajā un kreisajā pusē
- rakstīt ar rakstības līdzekļiem fiksēt (kādu tekstu); veidot burtus (ar rakstāmrīku)
- rezgalisks ar resno galu priekšpusē
- jonu lampa ar retinātu gāzi pildīta lampa, kurai ir aukstais vai karsējamais katods
- palass ar rokām vai mašīnu austs divpusējjs paklājs bez uzkārsuma
- kalikons ar saistvielām piesūcināts kokvilnas audums (grāmatu iesējumiem)
- pulsometrs ar saspiestu gaisu darbināms tilpumsūknis, kas šķidrumu izspiež ar tvaiku, bet iesūc, izmantojot retinājumu, kas rodas, tvaikam kondensējoties darbkamerā; lieto ķīmijas, pārtikas rūpniecības u. c. uzņēmumos
- nojaukt ar savu izturēšanos, rīcību, runu iztraucēt (piemēram, pasākumu, norisi), arī panākt, ka (kas) sāk norisēt nepareizi
- seksaholiķis ar seksu apsēsta persona (gan vīrietis, gan sieviete), ko vajā spiedīga nepieciešamība gūt baudu
- septiņklasīgs ar septiņām klasēm (par skolām)
- izsērot ar sēru izkvēpināt
- sešklasīgs ar sešām klasēm (par skolām)
- apdarene ar sētu iežogota pļava
- sērt ar smiltīm pienest, piegulsnēt, sērēt, sērīt
- sērt ar smiltīm vai dubļiem pārpildīties, aizsērēt
- ātri ar straujām kustībām (ko darīt, veikt); strauji, straujā tempā (notikt, norisēt)
- taupsviests ar sviestu sakausēti tauki
- pļerināt ar šaltīm šļakstīt, šķaidīt, svaidīt uz visām pusēm
- divcirkņu ar šķērssienu divās daļās sadalīts sēklotnes dobums (augam)
- uzkausēt ar tehnoloģiskiem paņēmieniem panākt, ka (priekšmets, tā daļas) neatdalāmi sasaistās (ar uzklāto kausējumu)
- piedziņa ar tiesas spriedumu vai citu oficiālu aktu pamatota (kāda maksājuma) piespiedu iekasēšana
- trīsklasīgs ar trim klasēm (par skolām)
- anālerotika ar tūpli un sēžu saistītā erotika
- iztvaicēt ar tvaiku izkarsēt
- svinūdens ar ūdeni atšķaidīts svinetiķis, pienains šķidrums, ko lieto medicīnā kompresēm pret iekaisumiem
- sasaldēšanas – atkausēšanas cikls ar ūdeni piesūcināta būvmateriāla secīga sasaldēšana un atkausēšana tā salizturības noteikšanai
- oktroētā konstitūcija ar valsts galvas (monarha) vienpusēju aktu dāvināts, ne parlamentā pieņemts valsts pamatlikums
- blanšēt ar verdošu ūdeni, vārāmās sāls vai vājas koncentrācijas skābes šķīdumu ūdenī vai tvaiku applaucēt un tūlīt strauji ūdenī vai gaisā atdzesēt augu valsts izejvielas, lai inaktivētu tajos esošos fermentus
- metallkoks ar viegli kausējamiem metāliem (svinu, alvu un to sakausējumiem) piesūcināts koks
- viensēklas ar vienu sēklu (par augļiem)
- zāllauks ar zālaugiem apsēta aramzemes platība
- žagarēt ar žagaru palaidņoties, dauzīties uz visām pusēm
- sarīvēt Ar, parasti stipru, piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko pa ķermeņa daļas virsmu, piemēram, ziežot, masējot); arī saberzēt (1)
- nabatieši Arābu vai aramiešu cilts, kas ap 4. gs. p. m. ē. nākdama no Arābijas ziemeļrietumiem, ieņēmusi senākos edomiešu apgabalus uz dienvidiem no Nāves jūras, kur nodibinājuši savu valsti ar galvaspilsētu Petru; m. ē. 2. gs. pievienoti Romai
- rudzarājs Arājs, kas sagatavo lauku rudzu sēšanai
- Eraka Arāka - pilsēta Irānā
- Soltanabada Arākas pilsētas Irānā senāks nosaukums
- Araļska Arala - pilsēta Kazahstānā (_Aral’sk_)
- Orele Arālīte, Dienvidsusējas pieteka
- Orļa Arālīte, Dienvidsusējas pieteka
- augsnes apakškārtas blīvēšana aramkārtas apakšējo tukšumu piepildīšana, lai pēc sējas augsne mazāk sēstos un mazāk tiktu saraustītas kultūraugu saknes; tiek atvieglota mitruma pacelšanās aramkārtā un sakņu virzīšanās apakškārtā
- arcyriaceae Arcīrijas - gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta
- Ardebila Ardabīla - pilsēta Irānā
- Ordaņbuje Ardatova, pilsēta Krievijā
- Balja Oha Irdle Ārdī, pilsēta Īrijā ("Baile Átha Fhirdhia"), tās nosaukums īru valodā
- uzārdīties Ārdot izcelt virspusē
- Erdēda Arduda - pilsēta Rumānijā
- Areca Areco - pilsēta Itālijā
- arkbutāns Arējā pusarka (galvenokārt gotiskajā arhitektūrā), kas pārnes velves horizontālo spiedienu uz balstiem (kontrforsiem) ēkas ārpusē
- čaula Ārējā, virsējā daļa; arī (plāna) kārta, kas sedz, ietver (ko)
- miza Ārējais apvalks (saknēm, augļiem, sēklām)
- ārturziņa Ārējais apvalks, ārējā turziņa (sērkociņu kastītei)
- litosfēra Ārējais cietais planētas akmens apvalks, kurā ietilpst planētas garoza un mantijas virsējais slānis
- dalībfinansēšana Ārējās finansēšanas veids, ja uzņēmējdarbībā tiek iesaistīti citi dalībnieki un to kapitāls
- datnes iedalīšana ārējās krātuves piešķiršana datnes ierakstam un datnes iezīmes fiksēšana sējuma satura rādītājā
- Rēzeknes senleja ārēji ieleju atgādinoša reljefa forma Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā no Rēzeknes pilsētas līdz Pēterniekiem, pa kuru 20 km garā posmā tek Rēzeknes upe, dziļums — 30-35 m, platums — 1,5-2,5 km, nogāzes paugurotas, vietām kāpļainas
- arēna Arēnas kapela - neliela kapela Itālijas pilsētā Padujā, kuras sienas ir apgleznojis Džoto
- Aresiva Aresibo - pilsēta Puertoriko
- Aveļaneda Argentīnas galvaspilsētas Buenosairesas rajons ("Avellaneda"), kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, tās austrumos, osta Laplatas dienvidu krastā
- Orga Arguna - pilsēta Krievijā, Čečeijas Republikā
- archegoni Arhegonijs - sūnaugu, paparžaugu un kailsēkļu sievišķais dzimumorgāns
- Beitina arheoloģiskais piemineklis Ķīnā, senpilsētas drupas tagadējā Šindžanas / Sidzjanas Uiguru autonomajā apgabalā, Džungārijas līdzenuma dienvidaustrumos
- Mazistabu Stieguļu kalns arheoloģiskais piemineklis Ventspils novada Ances pagastā pie Mazistabu mājām, Rindas-Ances ceļa kreisajā pusē, lēzens reljefa pacēlums (platība - \~100 x 80 m), kura augstākā vieta klāta ar dažāda lieluma akmeņiem, akmeņu krāvuma nozīme un izmantošanas laiks nav zināmi
- Gulbju krustakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Alūksnes novada Annas pagastā, tas ir stabveidīgs, 1 m augsts, apskaldīts, nolīdzinātajā priekšpusē iekalts krusts ar iedobumu pamatnē, uzskatāms par senu piemiņas akmeni kāda traģiska notikuma atcerei
- Mārtiņsalas ciems, viduslaiku pils, kapsēta un baznīca arheoloģisko pieminekļu komplekss, kas atradās Mārtiņsalā, ciems izveidojies 11. gs., viduslaiku pils sākta celt 1186. g. un pastāvējusi līdz 14. gs., kapsētu 1197. g. iesvētījis Livonijas bīskaps Bertolds, baznīca bijusi no 12. gs. beigām, pirmo koka baznīcu 1203./1204. g. ziemā nodedzinājuši zemgaļi, mūra baznīca nopostīta Livonijas kara laikā
- Lielā Zimbabve arheoloģisks komplekss (senpilsēta) Zimbabvē, 18 km uz dienvidaustrumiem no Masvingo pilsētas, daudzu celtņu drupas, skulpturāli veidojumi, domājams, ka celta X-XI gs., XIV-XVII gs. bijusi Monotapas valsts galvaspilsēta, atklāta 1868. g.
- senpilsēta Arheoloģisks piemineklis - pilsētas tipa apmetne; amatnieku un tirgotāju apmetne pie pils
- archaeospermae Arheospermi - pirmkailsēkļu vecākās fosīlijas
- Orkneju salas arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (angļu val. _Orkney Islands_), Skotijas ziemeļu krastu tuvumā (pieder Lielbritānijai), platība - \~1000 km^2^, 15600 iedzīvotāju, administratīvais centrs un lielākā pilsēta - Kērkvola
- neoeklektisms Arhitektūras stils 20. gs. 30.-50. gados, Latvijas arhitektūrā raksturīgs 30. gadu 2. pusē, kad sabiedrisko ēku noformējumā tika izmantoti klasiskā ordera elementi, un 50. gados, kas dažkārt tiek dēvēts arī par "Staļina baroku"
- Bauhaus Arhitektūras un projektēšanas augstskola Vācijā (1919.-1933. g.), ko nodibināja V. Gropiuss, lai tajā īstenotu savus centienus sakausēt vienā veselumā tēlotājmākslu, projektēšanu, arhitektūru un amatniecību
- kešjurieksts Arī Indijas rieksts - pelēkzaļi, nierveidīgi rietumu anakardijas ("Anacardium occidentale") jeb kešjukoka augļi, arī sēklas; tos izmanto uzturā, šokolādes ražošanai u. c.; Indijas rieksts
- balneoterapija Ārīga ārstniecisku minerālūdeņu lietošana ārstniecībā un profilaksē
- ektotoksēmija Ārīgas izcelsmes toksēmija
- Jērika Arīha - pilsēta Palestīnā (Rietumkrastā), 20400 iedzīvotāju (2006. g.)
- Veņcjuaņa Arišana - pilsēta Ķīnā, tās nosaukums ķīniešu valodā (_Wenquan_, 温泉县 )
- fiksētā komata aritmētika aritmētisku operāciju izpilde ar operandiem, kas attēloti, izmantojot fiksēta komata notāciju. Šo operāciju izpildes laikā saglabājas komata, kas atdala skaitļa veselo un daļskaitļa daļu, izvietojums
- smailloka arka arka, kam augšpusē ir smaila lokveida daļa; tipiska gotiskam celtniecības stilam
- Zvaigžņu palāta ārkārtas tiesa ar plašām pilnvarām Anglijā 1487.-1641. g. (nosaukums cēlies no sēžu zāles Vestminsterē zvaigžņotiem griestiem)
- bānis Arkla apvērsējs
- bāns Arkla apvērsējs
- ripnazis Arkla nazis, kura darbīgā daļa ir no abām pusēm uzasināta tērauda ripa; tās ass iestiprināta grozāmā balstenī; lieto visiem arklu veidiem
- ķurpis Arkls sēklas iearšanai
- Ardvoka Ārmā - pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā
- Oktemberjana Armavira, pilsēta Armēnijā, tās nosaukums 1932.-1992. g.
- Ečmiacina Armēnijas pilsētas Vagaršapatas (armēņu: Վաղարշապատ) nosaukums 1945.-1995. g. (armēņu: Էջմիածին)
- Armēnija Armēnijas Republika — valsts Aizkaukāza dienvidu daļā (armēņu valodā _Hayastan_), galvaspilsēta — Erevāna, iedalās 10 provincēs (marzos), robežojas ar Gruziju, Azerbaidžānu, Irāku un Turciju
- Erevāna Armēnijas Republikas galvaspilsēta, atrodas Araksas pietekas Razdanas krastos, Ararata līdzenumā, daļēji uz vulkāniska plato 850-1300 m virs jūras līmeņa, 1,08 miljoni iedzīvotāju (2007. g.)
- Demetrs un Gisanē armēņu mitoloģijā - kņazi, brāļi, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
- Žuks u Žamanaks armēņu mitoloģijā - laika personifikācija, sirmgalvis, kurš sēž augsta kalna virsotnē (debesīs) un tur rokās baltu un melnu kamolu, kurus nolaižot līdz lejai un satinot mainās diena un nakts
- Demetrs armēņu mitoloģijā - viens no brāļiem kņaziem, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
- Gisanē armēņu mitoloģijā - viens no brāļiem kņaziem, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
- gornapštikneri armēņu ticējumos - mirušo citticībnieku, pašnāvnieku, ļaundaru gari, kas parādās zoomorfiskā veidolā (kā kaķis, suns, vilks, ēzelis), stāv uz ceļiem (it īpaši pie kapsētām), baida garāmgājējus, naktīs klīst arī ap mājām, bet rītausmā atgriežas savos kapos
- benzpirēns aromātisks ogļūdeņradis C~20~H~12~ ar pieciem kondensētiem benzola gredzeniem, kancerogēns; indikatorviela apkārtējās vides kontrolē, standartviela ķīmisko savienojumu pretkancerogenitātes pētījumos
- izart Arot atsegt, izvirzīt ārpusē
- palata Ārpilsēta pie pils vai mazākas pilsētas
- daimonomānija Ārprāta veids, kad slimais sevi jūt nezināma laba vai ļauna gara apsēstu
- neformālā izglītība ārpus formālās izglītības organizēta interesēm un pieprasījumam atbilstoša izglītojoša darbība
- brīvā dabā ārpus telpām; ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas
- ārā Ārpusē (2)
- laukā Ārpusē (2), ārā (3)
- eksterns Ārpusē esošs, kas nāk no ārienes, svešs
- izkārtne Ārpusē izkārta plāksne ar tekstu, kas vēstī, piemēram, kādas iestādes nosaukumu, darbības veidu, laiku u. tml.
- Arasa Arrasa - pilsēta Francijā
- salvarsāns Arsēna preparāts sifilisa ārstēšanai, lieto arī malārijas, atguļas tīfa un dažu citu slimību ārstēšanai
- arenāls Arsēna preparāts, bezkrāsaini, viegli šķīstoši kristāli
- arsēniks arsēna trioksīds As~2~O~3~, stipra inde, lieto arī medicīnā un tehnikā
- arsenīdi Arsēna un metālu savienojumi - cietas vielas, kas parasti kūst augstā temperatūrā
- arsēnūdeņradis Arsēna un ūdeņraža savienojums; arsīns; AsH3
- arsenīti Arsēnpaskābes sāļi
- arzeniks Arsēns
- arzens Arsēns
- arzenskābe Arsēnskābe
- arsenāti Arsēnskābes sāļi
- adamsīts Arsēnu saturoša, kairinoša indīga kaujas viela, kas iedarbojas uz aizdegunes gļotādu
- kazorāns Arsēnu saturošs līdzeklis ērkšķogulāju apmiglošanai pret Amerikas miltu rasu
- arsīns Arsēnūdeņradis, arsēna un ūdeņraža savienojums; indīga gāze
- līdzestība Ārsta un pacienta abpusēja sadarbība un sapratne, savstarpēja uzticība, kas nodrošina vislielāko ārstniecisko efektu
- aizvietotājterapija ārstēšana ar medikamentiem, kas kompensē dabisko vielu trūkumu organismā (piemēram, insulīns cukura diabēta slimniekiem)
- Lithospermum officinale ārstniecības cietsēkle
- melmeņzāle Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum"),ilggadīgs lakstaugs, sastopams lapu koku mežos, stublājs kantains, nezarots, lapas sēdošas mieturī pa vienai, stāv uz augšu, ziedi zvaniņveidīgi, balti, nokaras visi uz vienu pusi
- pneimonologs Ārsts, kurš specializējies elpošanas orgānu sistēmas slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē; plaušu ārsts
- Bahmuta Artemivska - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1924. g.
- vainagartērija Artērija, kas aptver sirdi no abām pusēm, pamazām sazarojoties sīkākos asinsvados
- proksimālā ligatūra artērijas nosējums proksimāli no aneirismas
- saltācija Artērijas pulsēšana; asins strūkla no artērijas
- sfigmogrāfija Artērijas sienu pulsācijas fiksēšana ar sfigmogrāfu
- arteriovenozā anastomoze arteriovenozā saplūsme, asinsvada veids, kas savieno artēriju ar vēnu bez kapilāru starpniecības; sastopama lielā daudzumā plaukstas saujas pusē, pēdas apakšpusē un pirkstu gala falangu ādā
- roketsalāti Arugula - sējas pazvērīte ("Eruca sativa")
- birziens Aruma un sējuma platības mērvienība (zemes gabals, ko var apart vienā cēlienā bez zirga pūtināšanas)
- birzs Aruma un sējuma platības mērvienība (zemes gabals, ko var apart vienā cēlienā bez zirga pūtināšanas)
- vienlaidu kultivēšana arumu sagatavošana sējai
- badijs Ārvalstu studenta uzticības persona un padomdevējs, kas palīdz iejusties universitātes vidē, orientēties pilsētā un tikt galā ar dažādām sadzīves situācijām
- internacionālās brigādes ārzemju brīvprātīgo militārās vienības, kas piedalījās Spānijas pilsoņu karā 1936.-1939. g. un cīnījās republikāņu armijas pusē (tā pārstāvēja kreisos spēkus, kas vēlēšanu rezultātā bija ieguvuši varu valstī) pret t. s. nacionālistiem, kurus vadīja ģenerālis B. Franko
- metoiki Ārzemnieki, kas bija apmetušies uz dzīvi kādā seno grieķu pilsētā, parasti bez pilsoņu tiesībām, maksāja speciālu nodokli un nevarēja iegūt zemi īpašumā
- lūpzivis Asarveidīgo kārtas zivis ar biezām lūpām un garu, priekšpusē dzeloņainu muguras spuru; parasti košā krāsā, gk. siltajās jūrās
- sc: Asējis - uz mākslas pielikumiem pie mākslinieka vārda (latīņu "sculpsit")
- asēšana Asējuma (2) izstrāde, izgatavošana apstrājot metāla virsmu
- Stanimaka Asenovgrada, pilsētas nosaukums līdz 1934. g.
- Crataegus horrida asērkšķu vilkābele
- hemoperfūzija Asins attīrīšanas metode, ko izmanto, ja notikusi saindēšanās, piemēram, ar organiskiem šķīdinātājiem, insekticīdiem, salicilātiem vai sēnēm
- haimatoparazīti Asins parazīti, organismi, kas dzīvo cilvēka un dzīvnieku asinīs un bieži rada smagas sērgas
- hematoparazīti Asins parazīti, organismi, kas dzīvo cilvēka un dzīvnieku asinīs un bieži rada smagas sērgas
- opsonīni Asins serumā esošas vielas, kas fiksējas uz baktērijām vai organismā iekļuvušām svešām daļiņām un veicina to fagocitozi
- hematocēle Asins trūce, asins uzkrāšanās norobežotā telpā, gk. sēklinieka maksts apvalkā
- lēcājs Asinsvadu pulsēšanas pastiprināšanās
- Mycena haematopoda asiņu sēntiņa
- Osipoviči Asipoviči, pilsēta Baltkrievijā
- ascobolaceae Askobolu dzimta - ietilpst asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindā
- ascochyta Askohita - nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints, parazitē ziedaugu lapās, ierosinot plankumus
- usneja Asku ķērpju lekanoru rindas dzimta ("Usneaceae"), krūmu ķērpji ar stāvu vai nokarenu, no visām pusēm mizā ietvertu laponi, 10 ģinšu, \~800 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 33 sugas
- ascomycota Asku sēnes
- askomicētes Asku sēnes - augstākās sēnes, kuru dzimumvairošanās notiek ar sporām, kas attīstās maisveidīgās vai cilindriskās somiņās - askos
- askomicēti Asku sēnes jeb somiņsēnes, augstāko sēņu klase; to raksturo daudzšūnu micēlijs un dzimumvairošanās sporu veidošanās īpašās šūnās - somiņās jeb askos
- ostropales Asku sēņu diskomicēšu klases ostropu rinda
- acrospermum Asku sēņu diskomicēšu klases ostropu rindas ģints
- holwaya Asku sēņu ģints
- hypomyces Asku sēņu ģints
- sphaerulina Asku sēņu ģints
- giberella Asku sēņu ģints, kuras vairāku sugu anamorfas aprakstītas kā fuzāriju sugas
- calonectria Asku sēņu ģints, vairāku fuzāriju sugu teleomorfas
- hemiaskomicētes Asku sēņu klase ("Hemiascomycetes"), vienkāršākās asku sēnes bez augļķermeņiem, 60 ģinšu, 325 sugas, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, \~30 sugu
- pleospora Asku sēņu lokuloaskomicēšu klases dzimta ("Pleosporaceae"), saprofīti, retāk parazīti uz augu stublājiem, augļķermeņi - pseidotēciji, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 83 sugas
- geneja Asku sēņu nodalījuma dikomicāšu klases trifeļu rindas dzimta ("Geneaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
- zemesmēlīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšsu klases dzimta ("Geoglossaceae"), augsnes saprofīti, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 8 sugu
- micīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšsu klases zemesmēlīšu dzimtas ģints ("Mitrula"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
- lāpstenīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšsu klases zemesmēlīšu dzimtas ģints ("Spathularia"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
- sarcoscypha Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases agreņu dzimtas ģints
- sarcosoma Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases agreņu dzimtas ģints
- urnula Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases agreņu dzimtas ģints
- pseidoplektānija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases agreņu dzimtas ģints ("Pseudoplectania")
- sarkoscifa Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases agreņu dzimtas ģints ("Sarcoscypha")
- sarkosoma Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases agreņu dzimtas ģints ("Sarcosoma")
- urnula Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases agreņu dzimtas ģints ("Urnula")
- beloniella Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases demateju dzimtas ģints
- dermateja Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Dermateaceae"), saprofīti uz augu atliekām, arī parazīti, augļķermeņi gk. sīki un grūti pamanāmi, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 30 sugu
- hialoscifa Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Hyaloscyphaceae"), vairākums saprofīti uz nokaltušu koku un krūmu zariem vai lakstaugu stublājiem, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 28 sugas
- hipoderma Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Hypodermataceae"), saprofīti vai parazīti uz kokiem, krūmiem, lakstaugiem
- humārija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Humariaceae"), augsnes un ekskrementu saprofīti, Latvijā konstatēts 18 ģinšu, >30 sugu
- lāčpurns Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Morchellaceae"), saprofīti, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 9 sugas
- trifele asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Tuberaceae"), sēne ar bumbuļveida augļķermeni, kas attīstās augsnē, Latvijā konstatētas 2 ģintis
- kriptomicēte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases facīdiju rindas dzimta ("Cryptomycetaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
- albotrichia Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases ģints
- belonidium Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases hialoscifu dzimtas ģints "Trichopeziza" sinonīms nosaukums
- anthracobia Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints
- cheilymenia Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints
- sepultaria Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints
- tricharina Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints
- trichophaea Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints
- aleirija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints ("Aleuria")
- zemeskausiņš Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints ("Geopyxis")
- askobola Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Ascobolaceae"), Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugas
- rumpucis Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Helvellaceae"), pie kuras pieder sēnes ar krokotām, viļņainām vai šūnainām cepurītēm un parasti ar dobumu cepurītē un kātiņā, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 14 sugu
- telebola Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Thelebolaceae"), no kuras Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugu
- ausene Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas kaussēņu dzimtas ģints ("Otidea"), Latvijā konstatētas 8 sugas
- bisporella Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases leociju dzimtas ģints ("Bisporella")
- orbīlija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases leociju rindas dzimta ("Orbiliaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas
- apostemidium Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases ostropu rindas ģints
- leocija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases rinda ("Leotiales syn. Helotiales"), Latvijā konstatētas 6 dzimtas
- kaussēne Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases rinda ("Pezizales"), augļķermeņi kausveidīgi, bieži spilgtā krāsā, ar kātiņu un cepurīti
- facīdija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases rinda ("Phacidiales")
- bisīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases rumpuču dzimtas sēņu ģints ("Gyromitra"), Latvijā konstatētas 3 sugas
- cūktrifele Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases trifeļu dzimtas ģints ("Choiromyces")
- zemesčiekurs Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases trifeļu dzimtas ģints ("Pachyphloeus"), Latvijā konstatēta 1 suga
- zemesriekstene asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases trifeļu rindas dzimta ("Hydnotryaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama lapkoku mežu trūdu slānī (apotēciju diametrs - 2-4 cm)
- kudonija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases zemesmēlīšu dzimtas ģints ("Cudonia"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
- sīkmēlīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases zemesmēlīšu dzimtas ģints ("Microglossum"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
- mikosferellas Asku sēņu nodalījuma dotīdeju dzimtas ģints ("Mycosphaerella"), saprofīti un parazīti, vairākums attīstās uz dažādiem saimniekaugiem, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas \~25 sugas
- saharomicēte Asku sēņu nodalījuma dzimta ("Saccharomycetaceae"), spirtrūgšanas izraisītājas, Latvijā maz pētīta, konstatētas 8 ģintis, \~10 sugu
- purpurlāsene asku sēņu nodalījuma ģints ("Ascocoryne")
- inermīzija asku sēņu nodalījuma ģints ("Byssonectria")
- sklerotīnija asku sēņu nodalījuma ģints ("Byssonectria")
- dižspulgaine asku sēņu nodalījuma ģints ("Caloscypha")
- hlorociborija asku sēņu nodalījuma ģints ("Chlorociboria")
- holveja asku sēņu nodalījuma ģints ("Holwaya")
- agrenīte asku sēņu nodalījuma ģints ("Microstoma")
- spožkausene asku sēņu nodalījuma ģints ("Pseudoplectania")
- skropstaine asku sēņu nodalījuma ģints ("Scutellinia")
- endomicētes Asku sēņu nodalījuma hemiaskomicēšu klases rinda ("Endomycetales"), vienkāršākās asku sēnes, kam augļķermeņi neveidojas, bet aski attīstās no zigotas vai partenoģenētiski no atsevišķām šūnām
- protomicēte Asku sēņu nodalījuma hemiaskomicēšu klases rinda ("Protomycetales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta
- vējslotsēne Asku sēņu nodalījuma hemiaskomicēšu klases rinda ("Taphrinales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta
- agrene Asku sēņu nodalījuma kaussēņu rindas diskomicēšu klases dzimta ("Sarcoscyphaceae"), Latvijā konstatētas 4 ģintis, katrā 1 suga
- saknene asku sēņu nodalījuma kaussēņu rindas sēņu ģints ("Rhizina"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
- diskomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Discomycetes") - sēnes ar dažādas formas plašiem, vaļējiem augļķermeņiem un izliektu kātiņu, augu slimību ierosinātājas, 5 rindas, 425 ģintis, 3000 sugu, Latvijā konstatēts 120 ģinšu, 260 sugu
- labulbeniomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Laboulbeniomycetes"), kukaiņu, dažas sugas arī zirnekļu parazīti, sēnes ar ļoti vienkāršu uzbūvi un uz substrāta virsmas veido sīku, no nedaudzām šūnām sastāvošu laponi, kas ieaug kukaiņa vai zirnekļa hitīna apvalkā, 127 ģintis, \~1500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - labulbēnijas
- lokuloaskomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Loculoascomycetes syn. Ascoloculares, Bitunicatae"), saprofīti uz atmirušām augu daļām, arī augu parazīti, micēlijs parasti ar tumšiem pigmentiem, askiem visbiežāk divslāņains apvalks
- pirenomicēte Asku sēņu nodalījuma klase ("Pyrenomycetes"), gk. saprofīti, kas dzīvo uz augu atliekām, 640 ģinšu, \~6000 sugu, iedala 6 rindās, Latvijā konstatētas 6 rindas, 18 dzimtu, 48 ģintis, 113 sugu
- labulbēnija Asku sēņu nodalījuma klases labulbeniomicēšu klases rinda ("Laboulbeniales")
- dothideales Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases dotīdeju rinda
- dotiora Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases dzimta ("Dothioraceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas
- ventūrija Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases dzimta ("Venturiaceae"), Latvijā konstatētas 3 ģintis, 8 sugas
- mikropelta Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases mikrotīriju rindas dzimta ("Micropeltaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- lofiostoma Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases pleosporu rindas dzimta ("Lophiostomataceae")
- dotīdeja Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases rinda ("Dothideales"), no kuras Latvijā konstatētas 2 dzimtas
- histērija Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases rinda ("Hysteriales")
- mikrotīrija Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases rinda ("Hysteriales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta
- bitunicatae Asku sēņu nodalījuma lokulomicēšu klases nosaukuma sinonīms
- amphisphaeriaceae Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases amfisfēriju dzimta
- anthostoma Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases diatripu dzimtas ģints
- gnomonija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases dzimta ("Gnomoniaceae"), saprofīti uz atmirušām lapām un stublājiem, dažas sugas -augu parazīti, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 7 sugas
- nektrija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases dzimta ("Nectriaceae"), sēņu augļķermeņi - peritēciji ir gaļīgi sarkani vai oranži, attīstās pa 1 vai grupās uz sarkanīgas vai oranžas spilvenveida stormas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 10 sugu
- valsa Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases dzimta ("Valsaceae"), saprofīti, retāk parazīti uz koku un krūmu zariem un stumbriem, Latvijā konstatētas 3 ģintis, \~20 sugu
- anthostomella Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases klipeosfēriju dzimtas ģints
- nummularia Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases ksilāriju dzimtas ģints
- klipeosfērija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Clypeosphaeriaceae"), saprofīti uz nokaltušiem lakstaugu stublājiem, nobirušām koku lapām, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 5 sugas
- diatripa Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Diatrypaceae"), saprofīti, retāk parazīti uz koku un krūmu zariem, lakstaugu stublājiem, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 11 sugu
- melnie graudi asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases vāleņstromsēņu dzimtas "Claviceps" ģints suga ("Claviceps purpurea")
- milnene asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases vāleņstromsēņu dzimtas ģints ("Cordyceps"), kukaiņu un sēņu parazīti
- bercija Asku sēņu nodalījuma piromicēšu klases koronoforu rindas dzimta ("Bertiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- ascosphaerales Asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases askosfēru rinda
- ascosphaeraceae Asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases askosfēru rindas askosfēru dzimta
- ascosphaera Asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases askosfēru rindas askosfēru dzimtas ģints
- īstās miltrasas sēņu dzimta asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases dzimta ("Erysiphaceae"), obligāti parazīti uz augstāko augu orgāniem, gk. lapām, sēņu micēlijs veido haustorijas (izaugumus), kas ieaug saimniekauga lapu šūnās, dzimtā \~100 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 60 sugas (uz 300 sugu saimniekaugiem)
- ofiostoma Asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases dzimta ("Ophiostomaceae"), Latvijā konstatētas 4 ģintis
- mikroasks Asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases rinda ("Microascales")
- īstā miltrasa asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases sēņu dzimta (“Erysiphaceae”), parazīti uz augstāko augu orgāniem, gk. lapām, \~100 sugas, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 60 sugu (uz 300 sugu saimniekaugiem)
- leptosfērija Asku sēņu nodalījuma pleosporu dzimtas ģints ("Leptosphaeria"), gk. saprofītiskas sēnes, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 35 sugas
- melnkausene asku sēņu nodalījuma sēņu ģints ("Bulgaria")
- ciborija asku sēņu nodalījuma sēņu ģints ("Ciboria")
- daldīnija asku sēņu nodalījuma sēņu ģints ("Daldinia")
- kauslāčpurns asku sēņu nodalījuma sēņu ģints ("Disciotis")
- graudaine asku sēņu nodalījuma sēņu ģints ("Encoelia")
- zemesactiņa asku sēņu nodalījuma sēņu ģints ("Geopora")
- koksnene asku sēņu nodalījuma sēņu ģints ("Hypoxylon")
- hipomicēte Asku sēņu pirenomicēšu klases hipokreju rindas dzimta ("Hypomycetaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- melanospora Asku sēņu pirenomicēšu klases hipokreju rindas dzimta ("Melanosporaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- polistigma Asku sēņu pirenomicēšu klases hipokreju rindas dzimta ("Polystigmataceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 7 sugas
- vāleņstromsēne Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Clavicipitales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta
- koronofora Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Coronophorales"), Latvijā konstatēta 2 dzimtas
- diaporta Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Diaporthales"), Latvijā konstatētas 3 dzimtas
- hipokreja Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Hypocreales"), saprofīti, arī augu parazīti, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas nektriju dzimtas 3 ģintis
- sfērija Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Sphaeriales"), augļķermeņi lodveida vai bumbierveida peritēciji, pa vienam vai grupās, dažkārt iegrimuši blīvā micēlija pinumā, Latvijā konstatētas 6 dzimtas
- ksilārija Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Xylariales"), Latvijā konstatētas 2 dzimtas
- amfisfērija Asku sēņu pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Amphisphaeriaceae"), Latvijā konstatēta 2 ģintis, 2 sugas
- hetomija Asku sēņu pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Chaetomiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas
- sordārija Asku sēņu pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Sordariaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- briežtrifele Asku sēņu plektomicēšu klases eirociju rindas dzimta ("Elaphomycetaceae") un ģints ("Elaphomyces")
- kailaski Asku sēņu plektomicēšu klases eirociju rindas dzimta ("Gymnoascaceae"), Latvijā nav konstatēta
- onigenas Asku sēņu plektomicēšu klases eirociju rindas dzimta ("Onygenaceae")
- eirocija Asku sēņu plektomicēšu klases rinda ("Eurotiales"), vienkāršākajām sēnēm augļķermeņi ir aizmetņa stāvoklī, augstāk attīstītajām - kleistotēciji ar haotiski novietotiem askiem
- pleosporaceae Asku sēņu pleosporu dzimta
- stemphylium Asku sēņu pleosporu dzimtas atsevišķu sugu anamorfas aprakstītas kā "Stemphylium" sugas
- schizostoma Asku sēņu pleosporu dzimtas ģints
- herpotrichia Asku sēņu pleosporu dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
- pleosporales Asku sēņu pleosporu rinda
- arhikarps Asku sēņu sievišķais dzimumorgāns
- aski Asku sēņu veidojumi, kas rodas pēc dzimumprocesa
- himēnijs Asku un bazīdiju sēņu, arī ķērpju augļķermeņa slānis
- melanēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Melanelia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, laponis brūns, lapveidīgs, ar stipri dalītām daivām, tā apakšpusē ir rizīnas, ar kurām ķērpis piestiprinās pie substrāta
- diplocarpon Askusēņu ģints
- leociju rinda askusēņu nodalījuma rinda (Leotiales), sēņu augļķermeņi — apotēciji — parasti ir sīki, krāsaini, sēdoši vai ar kātiņu, dažreiz ar matiņiem gar malu, retāk tie ir līdz 8 cm gari, dalīti neauglīgajā (sterilajā) daļā — kātiņā — un auglīgajā (fertilajā) galotnes daļā, kurā atrodas sporveidojošais slānis; vairojas dzimumiski ar askusporām, dažām sugām zināma arī bezdzimumvairošanās ar konīdijām, saprotrofi un augu parazīti
- liriope Asparāgaugu dzimtas ģints ("Liriope"), daudzgadīgi dekoratīvi augi, kas jāaudzē skābā un trūdvielām bagātā augsnē, saulainā vietā vai pusēnā
- garenass Ass līnija, kas iet caur gaisakuģa smaguma centru un ir vērsta tā normāla kreisēšanas ātruma lidojuma virzienā
- Akmoļinska Astana - tagadējā Kazahstānas galvaspilsēta; pilsētas nosaukums līdz 1961 g., kad to pārdēvēja par Ceļinogradu
- Nursultana Astana — Kazahstānas galvaspilsēta, tās nosaukums 2019.-2022. g.
- Akmola Astana — tagadējā Kazahstānas galvaspilsēta, tās nosaukums 1991.-1997. g.
- astere Asteru apakšklase - viena no 7 divdīgļlapju klases apakšklasēm ("Asteridae"), kuru nodala 7 rindās
- gizotija asteru rindas kurvjziežu dzimtas ģints ("Guizotia"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, 1-2 m augsts augs ar lancetiskām lapām, ziedi kurvīšos, sēklas spīdīgas, melnas, satur 30-50% eļļas, tropiskajā Āfrikā, \~12 sugu; kultivē kā eļļas augu gk. Etiopijā un Indijā
- heliocentriskās koordinātas astronomiskās koordinātas, kam sākumpunkts izraudzīts Saules centrā; praksē tās izmanto galvenokārt debess mehānikā
- ģeocentriskās koordinātas astronomiskās koordinātas, kam sākumpunkts izraudzīts Zemes centrā; praksē šo sistēmu izmanto galvenokārt astrometrijā
- barkšļi Asumi govs žokļu iekšpusē
- Ņujorka ASV lielākā pilsēta ("New York"), pie Hudzonas ietekas Atlantijas okeānā, 8491000 iedzīvotāju (2014. g.)
- ritmablūzs ASV lielpilsētu afroamerikāņu blūzu stils; radies 20. gs. 40. gados
- Ilinoisa ASV štats ("Illinois"), administratīvais centrs - Springfīlda, platība - 149997 kvadrātkilometri. 12881000 iedzīvotāju (2014. g.), lielākā pilsēta Čikāga, robežojas ar Indiānu, Kentuki, Misūri, Aiovu un Viskonsinu, ziemeļrietumos Mičigāna ezers
- Vašingtonas štats ASV štats, atrodas ASV ziemeļrietumos pie Klusā okeāna, administratīvais centrs — Olimpija, platība — 184666 kvadrātkilometri, 7061500 iedzīvotāju (2014. g.), lielākā pilsēta — Sietla
- Šaumjanovska Ašaghi Ajibli - pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums 1938.-1990. g.
- Kiljēglona Ašborna - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Cili Dhéagláin_)
- Ošmjani Ašmjani, pilsēta Baltkrievijā
- Āta Ata - pilsēta Beļģijā, Valonijā
- hemiataksija Ataksija ķermeņa vienā pusē
- Kerki Atamirata - pilsēta Turkmeristānā, tās nosaukums līdz 1999. g.
- Atara Ātāra - pilsēta Mauritānijā
- Atašinskaja Atašienes pagasta nosaukums krieviski, kas, pēc pieņēmuma, esot cēlies 19. gs. 2. pusē no tā, ka pa ceļam uz Eiropu šeit nakšņojis Krievijas cara atašejs
- atjostīties Atbrīvoties no jostas, apsējiem
- izlodēt Atdalīt (ielodētu detaļu, vada galu), izkausējot lodmetālu
- atlodēt Atdalīt (salodētas detaļas), izkausējot lodmetālu
- nokvietēt Atdalīt (sēnalas no graudiem)
- atsērot Atdalīt sēru
- iedalījums Atdalīta vieta, telpa (kā iekšienē, iekšpusē)
- atdusēt Atdusēties
- padusties Atdusēties
- adiabātiskā atmagnetizēšana atdzesēšanas metode, ko lieto temperatūras iegūšanai zem 1 K (sk. magnētiskā dzesēšana)
- atdzesināt Atdzesēt
- atdzisināt Atdzesēt
- atdzisīt Atdzesēt
- atgausināt Atdzesēt
- saltēt Atdzesēt
- pārdzesēt Atdzesēt (vielu) līdz temperatūrai, kas ir zemāka par (tās) sasalšanas vai iztvaikošanas temperatūru
- paausināt Atdzesēt ar vārāmo karoti, lai virums neietu pāri malām
- atremdēt Atdzesēt līdz remdenam stāvoklim
- rindēt Atdzesēt līdz remdenumam
- noremdināt Atdzesēt vai uzsildīt ūdeni līdz remdenai temperatūrai
- ataukstināt Atdzesēt, atvēsināt
- apausīt Atdzesēt, smeļot un lejot atpakaļ ar koka karoti
- atgarēt Atdzesēt; atgausināt
- atgarināt Atdzesēt; atgausināt
- atdzisināties Atdzesēties
- mandeļpiens Atdzesēts atspirdzinošs dzēriens, ko gatavo no smalki samltām mandelēm ar ūdeni un cukuru
- vivifikācija Atdzīvināšana; brūces malu atjaunošana, nogriežot virsējo slāni
- naktsvīrs Ateju iztukšotājs viduslaiku pilsētā
- atēnieši Atēnu pilsētvalsts pilsoņi senajā Grieķijā
- hemiatetoze Atetoze ķermeņa vienā pusē
- monatetoze Atetoze vienā loceklī vai ķermeņa vienā pusē
- atplaukt Atgūt, arī iegūt rosmi (par norisēm dzīvē, sabiedrībā)
- Gurjeva Atirau - pilsētas nosaukums padomju laikā
- Stopiņu pagasta teritorija atjaunotā Stopiņu pagasta (1990.-2004. g. un no 2021. g.) teritorija salīdzinot ar pirmskara ir samazināta, daļēji palielinoties Rīgas pilsētas teritorijai un daļēji pievienojot Salaspils pagastam, bet Stopiņu pagastam pievienota cita Salaspils pagasta teritorija (Rumbula)
- skala Atkala, sērsna
- pamest Atkāpjoties atdot pretiniekam (piemēram, pilsētu, frontes rajonu u. tml.) - par karaspēku
- atstāt Atkāpjoties atdot pretiniekam (pilsētu, frontes rajonu u. tml.) - par karaspēku
- uzsējība Atkārtota sēja tīrumā, kur pirmā sējuma sēklas nav izdīgušas
- atsēta Atkārtota sēja, atsēja
- pārsēja Atkārtota sēja, vietās, kur sākotnēji nav iesēts
- sēduļāt atkārtoti apsēsties (un piecelties)
- apjādelēt atkārtoti jājot šur un tur, dresēt jāšanai jaunu zirgu
- atsērga Atkārtots sērgas uzliesmojums
- krimšķināt Atkāsēties
- atkusināt Atkausēt
- defrostēt Atkausēt
- atledot Atkausēt, atbrīvot no ledus
- Lielā Laņģu ala atklāta 1989. g., ir viena no garākajām Latvijā, tās kopgarums - 48 m, ieeja šaura, iekšpusē līdz 6 m plata un tikai 1,5 m augsta telpa, alas grīdas laukums - 85 kvadrātmetri
- talars Atklāta telpne dzīvojamo ēku pagalma pusē Persijā un Irākā
- lukta Atklāts augsts sēdeklis ar trepēm, kuru izmanto gaides medībās
- atvelties Atkrist atmuguriski atpakaļ (guļus vai sēdus stāvoklī)
- rekristalizācijas atkvēlināšana atkvēlināšana, kurā auksti deformētiem metāliem, tos karsējot virs rekristalizācijas temperatūras, noņem uzkaldi
- grafitizācijas atkvēlināšana atkvēlināšana, kurā baltā čuguna lējumu karsē līdz augstai temperatūrai un ilgstoši iztur, lai dzelzs karbīds sairtu un veidotos pārslveida grafīts; grafitizācijas atkvēlināšana ir kaļamā čuguna ražošanas pamatā
- difūzijas atkvēlināšana atkvēlināšana, kurā novērš lietu metālu ķīmisko nevienmērību - lējumu karsē līdz augstai temperatūrai, iztur un dzesē gaisā
- grauzdi Atliekas no izkausētiem (grauzdētiem) taukiem
- grauzdumi Atliekas no izkausētiem (grauzdētiem) taukiem; grauzdi
- grauzdēļi Atliekas no izkausētiem taukiem
- grenči Atliekas no kausētiem taukiem
- grinzduļi Atliekas no kausētiem taukiem
- gruzdalas Atliekas no kausētiem taukiem
- kresli Atliekas no kausētiem taukiem
- kresni Atliekas no kausētiem taukiem
- plutnas Atliekas no kausētiem taukiem
- stikājs Atliekas pēc linsēklu nokulšanas
- ruiskas Atliekas pēc tauku izkausēšanas
- skramšļi Atliekas pēc tauku kausēšanas
- skrandulis Atliekas pēc tauku kausēšanas; skramšļi
- atgāzties Atliekties atpakaļ un atbalstīties (pret ko) ar muguru (parasti sēdus stāvoklī)
- atbērt Atlikt, rezervēt (sēklas labību, kartupeļus u. tml.)
- izsijas atlikumi (sēnalas, pelavas), kas paliek pāri pēc kā izsijāšanas
- piešķirt vārdu atļaut, dot tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.); radīt iespēju izteikt savas domas (presē)
- dot vārdu Atļaut, piešķirt tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.); radīt iespēju izteikt savas domas (presē)
- agaricales Atmatenes - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda
- agaricus Atmatenes - himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas ģints
- saulsardzene Atmateņu dzimtas ģints ("Lepiota"), lapiņu sēne ar zvīņainu cepurīti un pagaru kātiņu, ap kuru atrodas gredzeni, >50 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu
- tīruma atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus arvensis")
- cildenā atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus augustus")
- Bernāra atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus bernardii")
- dārza atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus bisporus"), saukta arī par portobello
- pilsētas atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus bitorquis")
- lauka atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus campester")
- sīkā atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus comtulus")
- smiltāju atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus devoniensis")
- sarkstošā atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus langei", syn. "Agaricus haemorrhoidarius")
- vīnsarkanā atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus semotus")
- meža atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus silvaticus")
- dzeltējošā atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus silvicola")
- milzu atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus subperonatus", syn. "Agaricus vaporarius")
- dižsporu atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus urinascens", syn. "Agaricus macrosporus")
- indīgā atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus xanthodermus")
- lapiņsēne Atmateņu rindas dzimta, sēne, kurai cepurītes apakšpusē starveidā ir izvietotas plātnītes, kur veidojas sporas; pēc jaunākā sistemātiskā iedalījuma sadalīta atmateņu dzimtā (Latvijā 38 sugas, vērtīgas ēdamās sēnes) un mušmiru dzimtā (Latvijā 14 sugu, gk. indīgas sēnes)
- liesmene atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Gymnopilus"), Latvijā konstatētas 7 sugas
- bārkstmale Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Hebeloma"), sēņu cepurīte dzeltenpelēka līdz sarkanbrūna, lipīga, reizēm zvīņaina, ar ieritinātu, it kā aizlauztu malu, Latvijā konstatētas 9 sugas
- šķiedrgalvīte Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Inocybe"), Latvijā konstatētas 28 sugas, sēne (parasti neēdama) ar dzeltenbrūnu, šķiedrainu cepurīti
- balttīmeklene Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Leucocortinarius"), Latvijā konstatēta 1 suga
- riekstenīte Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Naucoria")
- skrimalene Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Phaeocollybia")
- nolasīšana Atmiņā vai citā nesējvidē ierakstīto datu iegūšana dinamiskā formā, lai tos pārvadītu uz citu ierīci vai izvadītu no skaitļotāja
- lappušatmiņa Atmiņa, kas sadalīta vienādos apgabalos - lappusēs, ko izmanto virtuālās atmiņas pārvaldīšanas procesā un datu apmaiņu veic veselām lappusēm
- palīgatmiņa Atmiņa, kur ierakstītajai informācijai var piekļūt ar ievadizvades komandu palīdzību, bet nav iespējams piekļūt ar tieši adresētām programmas komandām
- elektrostatiskā atmiņa atmiņa, kurā par datu nesējiem izmanto uz dielektriķa virsmas uzkrātus statiskās elektrības lādiņus
- pastkastīte Atmiņas apgabals dokumentu vai datu glabāšanai, kas saņemti pa elektronisko pastu; parasti katram lietotājam savs, kurā automātiski tiek ievietots tam adresētais ziņojams
- kreve Atmirušo audu slānis, kas veidojas kokaugu stumbra virspusē no peridermas un mizas šūnām
- atkrist Atmuguriski krītot, pēkšņi nonākt sēdus vai guļus stāvoklī; pēkšņi atsēsties, atgulties (nespēkā, nogurumā)
- Funafuti Atols uz kura atrodas Tuvalu galvaspilsēta Vaiaku, kas dažkārt tiek dēvēta arī šī atola vārdā, \~5000 iedzīvotāju (2008. g.)
- bēta sabrukšana atoma kodola radioaktīva pārvēršanās, kuras norisē tiek izstarots elektrons un antineitrino vai pozitrons un neitrino
- ārējais spogulis atpakaļskata spogulis, kas novietots transportlīdzekļa ārpusē vadītāja pārredzamības zonā
- provinciālisms Atpalicība, neorientēšanās laikmeta sabiedriskajā dzīvē un kultūras norisēs; uzskatu šaurība, aprobežotība, kas parasti saistīta ar dzīvošanu tālu no centra, no galvaspilsētas
- provinciālis Atpalicis cilvēks (parasti sabiedriski politiskā dzīvē); cilvēks ar sīkām, mietpilsoniskām interesēm
- nodusēt Atpūsties, atdusēties
- pārdusēt Atpūsties, atdusēties
- kuluāri Atpūtai un neoficiālām sarunām paredzētas telpas (piemēram, pie parlamenta sēžu zālēm)
- rauste Ātra, pēkšņa, neregulāra muskuļu saraušanās vai balss skaņas, kam cilvēks nespēj pretoties, bet spēj apvaldīt uz kādu brīdi (grimasēšana, acu mirkšķināšana, galvas grozīšana u. tml.), ko pastiprina vai provocē stress
- Lielkalnu pilskalns atradās Aizkraukles novada Iršu pagastā, mežainā apvidū, \~3 km uz rietumiem no Iršiem, aizņēma \~30 m augsta, dabiski norobežota reljefa pacēluma dienvidu daļa, plakums bija \~70 x 30 m; 3/4 noraktas grantī, bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē
- Viļakas muiža atradās Balvu novadā, tās centrs - Viļakas pilsētas teritorijā, 19. gs. bija viena no 3 lielākajām Latgales muižām, 19. gs. 2. pusē uzcelta grandioza pils, ko 1918. g. apkārtnes zemnieku revolucionāru grupa nodedzināja, līdz mūsu dienām saglabājušās dažas saimniecības ēkas un parks ar žoga fragmentiem; līdz 20. gs. 20. gadiem - Marienhauzenes muiža
- Dzērbenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Dzērbenē, 14. gs. 2. pusē cēlis Rīgas arhibīskaps, Livonijas kara laikā nopostīja krievu karaspēks, bija celta uz reljefa paaugstinājuma, ko ietvērušas dabiskas gravas un uzstādināti dīķi, bijusi kvadrātveidīgs nocietinājums ar \~75 m garām aizsargsienām, austrumu stūrī pacēlies apaļš, izvirzīts tornis (diametrs \~8 m)
- Zaubes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Zaubē, bijušajā Jaunpils muižas parkā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1437. g., būvēta Bērzupītes kreisajā krastā, kas veido 6 m dziļu gravu, pārējais aizsargāts ar \~5 m dziļu un 10-20 m platu grāvi, pamesta, domājams, 17. gs. pirmajā pusē
- Gulbenes viduslaiku pils atradās Gulbenē, tagadējās Gulbenes luterāņu baznīcas vietā, celta 14. gs. 1. pusē zemes izvirzījumā, kuru no 3 pusēm apliec Pededzes pieteka Krustalīce, pret upi vērstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, 1577.g. to ieņēma un pilnībā nopostīja krievu karaspēks, 19. gs. uzcelta baznīca; iespējams, ka pirms pils celšanas tur bijis latgaļu pilskalns
- Subatas muiža atradās Ilūkstes apriņķa Subates pilsētā
- Krāslavas pilskalns atradās Krāslavas rietumu daļā, Krāslavas-Daugavpils autoceļa kreisajā pusē pie Adamovas ciema, bija \~40 m augsts, iegarens paugurs starp 2 dziļām gravām, 3 pusēs tā nogāzes bija dabiski stāvas, bet lēzenākajā plakumu norobežoja 3 m dziļš grāvis, norakts 20. gs. 60. gadu beigās, tā vietā izbūvēta automašīnu stāvvieta un skatu laukums; Adamovas pilskalns
- Valtaiķu viduslaiku pils atradās Kuldīgas novada Laidu pagastā, 2 km uz rietumiem no Valtaiķiem, Skrundas-Aizputes ceļa kreisajā pusē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1338. g., bija no laukakmeņiem būvēts kvadrātveida aizsargmūris, kas norobežoja 61 x 61 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu pie dienvidaustrumu puses mūra; 1583. g. pili ieņēma un izpostīja poļu karaspēks
- Kausas pilskalns atradās Ludzas novada Pasienas pagastā, Zilupes kreisajā krastā, netālu no Latvijas un Krievijas robežas, aizņēma pauguru grēdas atzaru un bija norobežots ar 5 vaļņiem un 5 grāvjiem, plakums bija \~25 x 130 m, norakts 20. gs. 60.-70. gados, atradumi liecina, ka 1. gt. 2. pusē tur dzīvojuši balti
- Ērgļu viduslaiku pils atradās Madonas novada Ērgļos, netālu no Ērgļu slimnīcas, celta 14. gs. 2. pusē Ogres labajā krastā, 25 m augstas kraujas malā, norobežojis \~10 m dziļš grāvis, taisnstūrveidīga (~40 x 30 m), 15. gs. uzbūvēts kvadrātisks (8 x 8 m) tornis ar šaujamlūkām; 18. gs. sākumā pamesta un pamazām sabrukusi
- Mālpils viduslaiku pils atradās Mālpils pagastā pie Sprīdīšu mājām, Mālpils-Sidgundas ceļa kreisajā pusē, Mērgupes labajā krastā, \~150 m uz dienvidaustrumiem no Mālpils luterāņu baznīcas, domājams celta 14. gs. 1. pusē, 1626. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā nodedzināta un nav atjaunota, saglabājušies \~2 m augsti aizsargmūra fragmenti
- Nītaures viduslaiku pils atradās Nītaurē, Mērgupes kreisajā krastā, bija celta no laukakmeņiem nelielā reljefa pacēlumā, ko norobežo Mērgupes līkuma stāvais krasts, austrumu pusē bija nocietināta ar grāvi, pagalmu (~50 x 65 m) apjozis aizsargmūris, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1435. g.stipri cieta Polijas-Zviedrijas karā, līdz mūsu dienām saglabājies 49 m garš, 0,5-3 m augsts un 1,5 m biezs aizsargmūra fragments
- Rēzeknes viduslaiku pils atradās Rēzeknē starp tagadējo Krasta, Pils, Dārzu un Dzirnavu ielu, celta starp 1264. un 1324. g., 14. gs. 2. pusē kļuva par fogtijas centru, un tai bija svarīga nozīme Livonijas aizsardzībā pret Lietuvu un Krievzemi, stipri cieta Livonijas kara laikā, bet Polijas-Zviedrijas kara laikā (1656.-1660. g.) izpostīta un vairs netika atjaunota
- Svaru māja atradās Rīgas Rātslaukumā, tajā bija novietoti pilsētas lielie svari, ar kuriem svēra Rīgā ievestās preces, turpat glabājās arī pilsētas oficiālajiem mēriem atbilstoši mērtrauki (mucas, pūri, u. c.), nojaukta 1938. g.
- Rūjienas viduslaiku pils atradās Rūjienā, \~2 km uz dienvidaustrumiem no Sv. Bērtuļa baznīcas, Rūjas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. 1. pusē, 1560. g. nodedzinājis krievu karaspēks, pēc tam atjaunota, bet 1624. un 1638. g. arklu revīzijas dokumentos minēts, ka tā ir nopostīta
- Sēlpils pilskalns un viduslaiku pils atradās Sēlpils pagastā Daugavas kreisajā krastā, mūsu dienās pilskalns ar viduslaiku pils drupām ir sala Pļaviņu HES ūdenskrātuvē iepretī Oliņkalnam, neregulārs plakums — \~160 x 25-80 m, ziemeļrietumu nogāzi veidoja 22 m augsta dolomīta klints, bijis apdzīvots jau 9. gt. p. m. ē., \~1. gt. p. m. ē. te apmetusies kāda baltu kopiena, no 1. gt. vidus pilskalnā konstatēti sēļiem raksturīgi priekšmeti, 10.-12. gs. bijis apbūvēts viss plakums
- Ropažu viduslaiku pils atradās Siguldas novada Ropažos, Lielās Juglas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. sākumā; Livonijas kara laikā 1558. g. krievu karaspēks nodedzināja; būvēta uz neliela paugura, ko dienvidos norobežo 6-10 m augsts upes krasts, rietumu pusē - grāvis, 3-4 m augstās ziemeļu un austrumu nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, pilij bija neregulāra sešstūra veids
- Skrundas viduslaiku pils atradās Skrundā starp Ventas kreiso krastu un tagadējo Saldus un Parka ielu, tā bija Livonijas ordeņa pils, uzbūvēta 1368. g., pēc 1559. g. nonāca Kurzemes hercoga īpašumā, pārbūvēta, 17. gs. otrajā pusē ierīkotas manufaktūras, pamesta \~18. gs. otrajā pusē, līdz mūsu dienām virs zemes saglabājušās tikai bastionu paliekas
- Rozbeķu viduslaiku pils atradās tagadējā Cēsu novada Stalbes pagasta Rozulas ciemā, celta 14. gs. 2. pusē nelielā paugurā, ko no visām pusēm apliec strauts, kas ietek Braslā un aizsarggrāvis, aizsargmūris norobežojis \~27 x 70 m lielu platību ar pagalmā izvietotām ēkām; Polijas-Zviedrijas kara laikā 1601. g. to ieņēmuši gan zviedri, gan poļi un tā nodedzināta
- Embūtes viduslaiku pils atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Embūtē, \~500 m uz dienvidiem no Embūtes pilskalna, to 1265. g. cēlis Kurzemes bīskaps uz augsta paugura ar terasēm un stāvām nogāzēm, no 3 pusēm norobežo ūdenstilpes, sākotnējais izskats nav zināms, sagrauta Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā, 19. gs. uz drupām uzbūvēta muižas dzīvojamā ēka, kas nodegusi 1910. g., līdz mūsu dienām saglabājušies atsevišķi sienu fragmenti
- Ērģemes viduslaiku pils atradās Valkas novada Ērģemē, celta (~15. gs. sākumā) līdzenā apvidū uz neliela reljefa pacēluma, ko no dienvidiem un austrumiem apliec Ērģemes upīte, ziemeļu un rietumu pusē bijuši aizsarggrāvji, nopostīta 1658. g. Zviedrijas-Polijas kara laikā, bet pilnībā pamesta pēc ugunsgrēka 1670. g.; līdz mūsu dienām saglabājušās divu apaļo torņu drupas, aizsargmūru atlieku un daži sienu fragmenti
- Lugažu viduslaiku pils atradās Valkas pagasta Lugažos, pirmoreiz minēta 1431. g., domājams, ka celta 14. gs. 2. pusē vai 15. gs. sākumā, dzīvojamā ēka bijusi garena būve ar 2 torņiem un ieeju vienā galā, priekštelpu, apkurināmu zāli un 2 mazākām istabām; jau 18. gs. beigās bija saglabājušās tikai nelielas mūru paliekas
- Vecpiebalgas viduslaiku pils atradīs Cēsu novada Vecpiebalgā, bija Rīgas arhibīskapa pils, ko izmantoja gk. saimnieciskiem nolūkiem, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1318. g., to apjoza ar Balgas upīti savienots aizsarggrāvis, 1688. g. arklu revīzijas materiālos minēts, ka vairs nav apdzīvota, saglabājies aizsargmūris 2-4 m augstumā, bet dienvidrietumu pusē, kur atradies divstāvu korpuss - līdz 8 m augstas aizsargmūra paliekas ar logailu
- atmosties Atraisīties no sastinguma, atdzīvoties (par norisēm dabā)
- Ekes konvents atraitņu patversme Rīgā, ko nodibināja Rīgas birģermeistars, jo pilsētai bija jārūpējas par Mazās ģildes locekļu atraitnēm, atklāja 1596. g., 1896. g. bija 13 iemītnieces, pastāvēja līdz 1940. g.
- apskaut Atrasties (kam apkārt vai vairākās pusēs) - par kokiem, mežu, teritoriju
- lenkt Atrasties (kam) vairākās vai visās pusēs (piemēram, par augiem, priekšmetiem)
- ietvert Atrasties (vairākās vai visās pusēs); ierobežot (1), iekļaut (1)
- tupēt Atrasties balstā uz saliektām pakaļkājām un iztaisnotām priekškājām (par četrkājainiem dzīvniekiem); arī sēdēt (1)
- zvilnēt Atrasties pussēdus vai pusguļus stāvoklī
- zvilnīt Atrasties pussēdus vai pusguļus stāvoklī; bezdarbībā gulšņāt
- peldēt Atrasties šķidrumā tā, ka tas pilnīgi pārklāj; atrodoties šķidrumā, turēties tā virspusē, neiegrimstot tajā pilnīgi
- ieskaut Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām vai visām pusēm
- ieslēgt Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām vai visām pusēm (piemēram, par kokiem, mežu, mājām)
- iznākt Atrasties, parādīties (zemes virspusē) - par iežiem
- klātbūtne Atrašanās, uzturēšanās (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedalīšanās (kādā norisē, pasākumā)
- ātrā pakešu komutācija ātrdarbīgas tīklošanas tehnoloģija, kas datu pārraidei izmanto īsas fiksēta garuma paketes (šūnas), lai ar šūnu komutācijas starpniecību panāktu zemāku latentuma līmeni
- ferotipija Ātrfotogrāfija, kur uz gaismas jūtīgas melni lakotas dzelzs skārda plates iegūst negatīvu attēlu, kas uz melnā pamata dod pozitīva iespaidu (tikai ar ačgārni apgrieztām priekšmeta pusēm)
- signālaugi ātri dīgstošu kultūraugu dīgsti, kuri tālrindsējā norāda rindu atrašanos un virzienu, lai rindstarpas varētu apstrādāt pirms pamatkultūras sadīgšanas
- mest skatienu (arī skatu, acis) ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm
- mest skatu ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm
- uzsviesties ātri uzlēkt, uzsēsties u. tml. (uz kā, kam)
- mesties ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.); ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu
- sviesties ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.); ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu; mesties (2)
- Madelānu pilskalns atrodas Aglonas pagasta Madelānu ciemā, savrups \~20 m augsts paugurs, ko austrumu pusē norobežo ezers, ziemeļu pusē - purvaina upītes ieleja, plakums - 60 x 80 m, izmantots līdz \~13. gs.
- Aizkraukles viduslaiku pils atrodas Aizkrauklē, Daugavas labajā krastā, celta 13. gs. 1. pusē, piederējusi Zobenbrāļu ordenim, vēlāk tur dzīvoja Livonijas ordeņa komturi, pamesta pēc 1680. g., bijusi taisnstūrveida konventa tipa celtne ar 2 priekšpilīm, vislabāk saglabājies pils ziemeļu stūris ar apaļā torņa paliekām un daži \~10 m augsti mūra fragmenti
- Kalnaziedu pilskalns atrodas Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā, netālu no Pļaviņu HES ūdenskrātuves pie Kalnaziedu mājām, 17 m augsts zemes izvirzījums, ko no 3 pusēm norobežo dziļas gravas, plakumam (~110 x 80 m) ir noapaļota četrstūra forma, domājams, ka bijis apdzīvots līdz 9. gs.
- Ērberģes muiža atrodas Aizkraukles novada Mazzalves pagastā, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, klēts, ainavu parks; kungu māja ir divstāvu mēra ēka ar divslīpju jumtu daļēji nošļauptiem galiem, no plašās verandas kāpnes noejai uz Dienvidsusēju
- Neretas muiža atrodas Aizkraukles novada Neretas pagastā, apbūves kompleksu veidoja vecā kungu māja, nedaudz vēlāk uzbūvētā saimniecības ēka un 19. gs. uzceltā jaunā kungu māja (izdemolēta 20. gs. 60. gados), kas no 3 pusēm iekļāva taisnstūrveida pagalmu, ko norobežoja metāla žogs ar mūra stabiem un grezniem metāla kaluma vārtiem
- Skrīveru svešzemju koku stādījumi atrodas Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, autoceļa Rīga-Daugavpils kreisajā pusē, pretī Skrīveru dendrārijam, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 392 ha, aug 384 sugas (30 no tām ir retas Eiropā); ir Eiropas nozīmes meža vēstures objekts
- Dzirnavdīķis Atrodas Aizputes pilsētā, Tebras upes uzpludinājums, platība - \~3 ha; Aizputes dzirnavu ezers
- Susējas pilskalns atrodas Aknīstē, pilsētas ziemeļrietumu nomalē, Dienvidsusējas kreisajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo grava un 15-20 m augsta Dienvidsusējas ielejas krauja, plakums - 40 x 40 m, datējums nav zināms, bet spriežot pēc nocietinājumu veida pieder pie hronoloģiski jaunākiem pilskalniem
- Tāšu pilskalns atrodas Ālandes labajā krastā, 3 km uz ziemeļrietumiem no Tāšu ezera, ir reljefa veidojums, ko dienvidrietumu pusē norobežo \~5 m augstais Ālandes senkrasts, bet ziemeļaustrumu un dienvidaustrumu pusē — gravas, dabiski neaizsargātajā ziemeļrietumu pusē bijis nocietināts ar valni, kas laika gaitā noarts, plakums — 60 x 40 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Lauru pilskalns atrodas Alojas pagastā pie Veclauru mājām, Iģes labajā krastā, reljefa pacēlums (~150 x 100 m), ko no 3 pusēm apliec Iģes upe, kuras krasti šajā vietā ir 3-4 m augsti, domājams, ka izmantots viduslaikos, kā nocietināta dzīvesvieta
- Jaunalūksnes pils atrodas Alūksnē, Ozolu ielā 1, celta 19. gs. 2. pusē eklektisma stilā, tā ir simetriska vienstāva garenplāna mūra ēka ar augstu cokolstāvu un divstāvīgu centrālo šķērsapjomu, galvenajā fasādē to akcentē lievenis, virs kura atrodas balkons
- Drusku pilskalns atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, Pilskalna ezera ziemeļu krastā netālu no Drusku mājām, ezera pusē tas ir ļoti stāvs un paceļas \~90 m virs ezera līmeņa, pretējā nogāze ir lēzenāka, bijis apdzīvots ap 11.-13. gs.; Kornetu pilskalns
- Sidrabiņu pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Dvietes pagastā, ziemeļu pusi norobežo strauta ieleja, dienvidu pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, postīts ar lauksaimniecības darbiem, plakums varētu būt bijis \~100 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Šantes kalns
- Arāju pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā pie Arājiem, 15-18 m augstā zemesragā, ko no 3 pusēm apliec Šēderes upīte
- Jaunsventes muiža atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā, tās kungu māja celta vēlīnā baroka un agrīnā klasicisma formās kā neliela, mākslinieciski izteiksmīga vienstāva ēka ar mansarda jumtu, fasādes rotā rusti, festoni un sandriki; netālu no kungu mājas atrodas ieejas vārti, tiem abās pusēs - vienāda lieluma klētis
- Stropu ezeri atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavpils pilsētas ziemeļaustrumu malā, Stropu ezers un Mazais Stropu ezers
- Alotāju kalns atrodas Baltinavas-Kupravas ceļa labajā pusē, Obeļevkas krastā; noapaļots, bez radzamām aizsardzības sistēmas paliekām, apkārt tam ir pļavas, plakumā (50 x 20 m) konstatēts \~0,5 m biezs intensīvs kultūrslānis, datējums nav zināms
- Dzirnavsaliņa atrodas Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis
- Bruknas pilskalns atrodas Bauskas novada Dāviņu pagastā, 0,5 km no Bauskas muižas, savrups, ovāls, 5-6 m augsts paugurs, ko no visām pusēm apņem purvi, uzskatāms pa patvēruma pilskalnu
- Burtnieku muiža atrodas Burtnieku pagastā, lielākā daļa ēku celtas 18. gs. 2. pusē, kompleksā ietilpst Burtnieku viduslaiku pils drupas (14. gs.), parks izveidots neobaraka stilā ar granīta kāpnēm, romantiskiem dīķiem un saliņām, cirptiem kokiem, dzīvžogiem, ornamentāliem partera stādījumiem
- Vāveres krogs atrodas Cēsu novada Drabešu pagasta Āraišos, autoceļa Rīga-Veclaicene kreisajā pusē, apbūve sastāv no 3 mūra ēkām, kas izvietotas U veidā - simetriskā kompozīcijā ap galveno korpusu un kalēja mājas
- Veismaņu muiža atrodas Cēsu novada Vaives pagastā, vairākums muižas ēku celtas 18. gs. 2. pusē, tās ir kungu māja, pārvaldnieka māja, kalpu māja, klēts, stallis, kūtis, putnu māja, magazīna, ratnīca, ansambli papildina 19. gs. ierīkots ainavu parks (3,1 ha) ar tālām skatu perspektīvām un dīķi
- Vidusčehijas apgabals atrodas Čehijas Republikas rietumu daļā un aptver galvaspilsētu Prāgu
- Mazais Stropu ezers atrodas Daugavpils pilsētas ziemeļu daļā, uz ziemeļiem no Stropu ezera, platība - 15,3 ha, garums - 0,7 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 2,7 m, eitrofs
- Daugmales pilskalns atrodas Daugmales pagastā, Daugavas kreisajā krastā pie Varžupītes ietekas, \~30 km no Daugavas grīvas, pilskalnam izraudzīta \~25 m augsta krauja, tās austrumu pusē uzbērts līdz 7 m augsts valnis, pakājē atradusies \~2 ha liela senpilsēta, kas lielāko uzplaukumu sasniegusi 10. gs. beigās un 11. gs. pirmajā pusē
- Kazdangas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, \~3 km uz dienvidiem no Kazdangas, Alokstes kreisajā krastā, plakuma garums – 120 m, platums – 30–70 m, uz ziemeļiem no pilskalna \~3 ha platībā konstatēta senpilsētas vieta
- Bātas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, Bātas dzirnavu dīķa pussalā, 2 km uz austrumiem no bijušās Bātas muižas, 250 m uz ziemeļiem no Ziņģu mājām, \~7 m augstā zemesmēlē, kas iestiepjas ezerā, plakums - (~30 x 60 m) izlīdzināts, austrumu pusē nocietināts ar 2 m augstu valni, kurā daudz akmeņu
- Dobeles viduslaiku pils atrodas Dobelē, Bērzes labajā krastā, kur 1335. g. Dobeles pilskalnā zemgaļu pils vietā Livonijas ordenis uzcēla kastelas tipa mūra pili no laukakmeņiem, kuras logu nu durvju ailu apdarē izmantoti ķieģeļi, 1367.-1562. g. te bija Dobeles komtura mītne, 18. gs. 1. pusē kara postījumu rezultātā kļuva neizmantojama un pakāpeniski sagruva
- Tērvetes pilskalns atrodas Dobeles novada Tērvetes pagastā, dabas parkā "Tērvete", Tērvetes labajā krastā, ir 19 m augsta un \~150 m gara paugura rietumu daļa, trīsstūrveidīgs plakums (platība \~1000 m^2^), austrumu pusē nocietināts ar 8 m augstu valni un 5 m dziļu grāvi; Cukurkalns
- Grobiņas pilskalns atrodas Grobiņā, Ālandes labajā krastā, pussalā, ko apliec Ālandē uzstādinātais dzirnavezers, plakums ovāls (garums 80 m, lielākais platums 40-45 m), datējams ar 9.-13. gs.; uz austrumiem no pilskalna ir senpilsētas vieta (platība 3 ha)
- Grobiņas viduslaiku pils atrodas Grobiņā, Lielajā ielā 1, celta reljefa paaugstinājumā Ālandes krastā 14. gs. 1. pusē (iespējams, ka ap 1253. g. celtas koka pils vietā), aizņēmusi 72 x 40 m lielu platību, 18. gs. beigās tā pamesta un sākusi grūt, pēc 20. gs. 60.-70. gados veiktās mūru konservācijas izskatās gleznaini
- Lagodehi rezervāts atrodas Gruzijā, Lielā Kakāza dienvidu nogāzē, platība 177 kvadrātkilometri, augstums - 500-3500 m, dibināts 1912 g., lai saglabātu dabas kompleksus, kā ūdenskritumi (līdz 100 m), sērūdeņraža minerālūdeņu avoti
- Blomes muiža atrodas Gulbenes novada Beļavas pagasta Ozolkalnā, apbūve veidojusies 19. gs. 1. pusē, tajā ietilpst kungu māja, divstāvu mūra klēts, brūzis u. c., saimniecības ēkas
- Druvienas muiža atrodas Gulbenes novada Druvienas pagastā, ēkas celtas 19. gs 2. pusē, bet vēlāk pārbūvētas, saglabājies ainavu parks ar lielu dīķi
- Plēķu akmens atrodas Gulbenes novada Galgauskas pagastā, Tirzas sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs - 14,8 m, garums - 4,7 m, platums - 3,9 m, lielākais augstums strauta pusē - 3,0 m, virszemes tilpums - 30 kubikmetri
- Krāču pilskalns atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Gaujas kreisajā krastā pie Lejaskrāču mājām, līdz 17 m augsts reljefa pacēlums, ko austrumu un rietumu pusē norobežo gravas, dienvidu pusē - Gaujas senleja, plakums - \~130 x 25-30 m, bijis apdzīvots 1. gt.
- Litenes muiža atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, 19. gs. 1. pusē Pededzes krastā uzcelta pils klasicisma stilā, tai abās pusēs puslokā izvietotas saimniecības ēkas, 19. gs. 2. pusē sākta parka (11,5 ha) veidošana
- Ubānu baznīckalns atrodas iepretī Ubānu pilskalnam, Ilgas upītes gravas pretējā pusē, domājams, ka bijusi Ubānu pilskalnam atbilstoša kulta vieta, ir nostāsti, ka šeit bijusi baznīca uz kuru no pilskalna vedis ķēdēs iekārts tilts
- Kaupres pilskalns atrodas Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, Ābeļu salas ziemeļu galā, kas no pārējās salas norobežots ar 2 vaļņiem, trīsstūra formas plakums (garums 60 m, platums dienvidu pusē 60 m) paceļas 6 m virs Daugavas līmeņa, domājams, ka izmantots 13. gadsimtā
- Dignājas pilskalns un apmetne atrodas Jēkabpils novada Dunavas pagastā, 300 m no Daugavas kreisā krasta, iepretī Jersikas pilskalnam un senpilsētai, pilskalns aizņem dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā orientēta paugura dienvidu daļu, kura ir 13-15 m augsta, paugura nogāzes augšdaļā mākslīgi izveidotas stāvākas, pilskalna plakuma garums 80 m, platums — 25-35 m, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. līdz 13. gs. sākumam
- Gārsenes muiža atrodas Jēkabpils novada Gārsenes pagastā, kompleksā ietilpst pils, stallis ar lieveņa arkādi, klēts, spirta brūža strādnieku māja, pienotava, kalpu māja, kūtis, parks (4 ha), pie dīķa atrodas dzirnavas, garām tek Dienvidsusēja, pāri dīķa sašaurinājumam un upei uzcelti tilti; parkā aug 24 vietējās un 50 introducētas koku un krūmu sugas
- Svētes muižas pils atrodas Jelgavas novada Svētē, uzcelta 1738. g., vairākkārt pārbūvēta, 18. gs. 2. pusē trešā stāva ovālie logi nomainīti ar taisnstūra logiem, galvenajam korpusam abās pusēs piebūvēti zemāka apjom flīģeļi, 1875. g. pārbūvēta kazarmu vajadzībām, sākotnējā izskatā daļēji saglabājies tikai centrālais korpuss
- Zāģeru Velnakmens atrodas Kandavas pagastā, Amulas ielejas labā krasta sāngravā, augstums strauta pusē — 3,0 m, garums — 5,0 m, platums — 3,0 m, apkārtmērs — 14,8 m, iespējams, ka ticis apstrādāts, augšpusē krusts
- Kandavas pilskalns atrodas Kandavas ziemeļu daļā, Abavas ielas kreisajā pusē, \~400 m no pilsētas robežas, ir \~20 m augsts zemes izvirzījums Abavas senlejas malā, plakums izlīdzināts 26 x 40 m, tajā konstatēts līdz 1 m biezs kultūrslānis, domājams, ka bijis apdzīvots līdz 13. gadsimtam
- Cimpēnu pilskalns atrodas Kocēnu pagastā, \~1,5 km uz dienvidrietumiem no Kocēniem, Anuļupītes kreisajā krastā, stipri postīts, nenoraktā daļa (garums - \~45 m, platums - 5-6 m, augstums - 6-7 m) ir bez izteikta plakuma, ziemeļrietumu pusē paugura galu no apkārtne atdala grāvis un valnis, iespējams, ka senatnē šeit bijusi Imeras novada iedzīvotāju dzīvesvieta, izteikts pieņēmums, ka šeit atradusies 13. gs. sākumā rakstītajos dokumentos minētā Beverīnas pils
- Brāslavas pilskalns atrodas Krāslava novada Aulejas pagasta Brāslavā, \~20 m augsts paugurs, austrumu pusē pret ezeru ļoti stāvs, plakums - \~70 m diametrā, datējams ar agro metālu un dzelzs laikmetu
- Klabaucu pilskalns atrodas Krāslavas novada Asūnes pagastā, pie Klabaucu ciema, \~10-12 m augsts paugurs, plakums - \~50 x 20 m, austrumu pusē norobežo grava, rietumu pusē ieplaka, bijis ilgstoši apdzīvots līdz \~4 gs.; Klabauču pilskalns; Čornaja gora
- Fridrihovas pilskalns atrodas Krāslavas novada Bērziņu pagastā, Čaušicas labajā krastā, 8-9 m augstā zemesragā, ko Čaušica apliec no trim pusēm, četrstūrveida plakums (~45 x 20 m), rietumu pusē ir lēzena ieleja, iespējams, ka tur bijuši kādi nocietinājumi, kas vēlākos laikos noarti, plakumā un nogāzēs konstatēts intensīvs kultūrslānis
- Dagdas pilskalns un apmetne atrodas Krāslavas novada Dagdas pagasta Purpļos, Narūta ezera rietumu krastā, austrumu nogāze ir dabiski stāva, un virs tuvākās apkārtne tā paceļas 22 m augstu, četrstūrveida plakums (~50 x 100 m) dienvidu pusē norobežots ar 2 grāvjiem un valni, iekšējais grāvis rietumu nogāzē \~3 m zem plakuma pāriet 3-4 m platā terasē, ziemeļu pusi norobežo 2-3 m augsts valnis un grāvis
- Raģeļu pilskalns atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Raģeļu ciemā, ir 15 m augsts paugurs, tajā ierīkota ar mūra žogu apjoztā Raģeļu kapsēta un uzbūvēta kapliča, līdz ar to pilskalns stipri postīts, plakums - 80 x 30 m, ziemeļrietumu malā saglabājušās vaļņa paliekas, datējums nav zināms
- Gorodiščes pilskalns atrodas Krāslavas novada Indras pagasta Gorodiščē, garena, \~15 m augsta reljefa pacēluma dienvidaustrumu galā, plakums ovāls (garums 60 m, lielākais platums 45 m), ziemeļrietumu pusē to no apkārtnes domājams atdalījis grāvis, pārējās nogāzes stāvas, kultūrslānis noarts
- Kaplavas pilskalns atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā pie robežas ar Daugavpils novadu, \~15 m augsts savrups paugurs ar nocietinājuma vaļņiem un grāvjiem, domājams, ka bijis apdzīvots 1. gt. 1. pusē; Vecbornes pilskalns, Zamki, Paņenkas kalns
- Mīsnīku pilskalns atrodas Krāslavas novada Ķepovas pagastā pie Mīsnīku mājām, Latvijas un Baltkrievijas robežupes Aktīcas labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums 60 x 25-30 m, atrastās senlietas un keramikas trauku lauskas liecina, ka bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē un 2. gt. sākumā
- Basu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, Basu-Alsungas ceļa labajā pusē, \~12 m augstā zemesmēlē, kuras ziemeļu un rietumu pusē ir gravas ar stāvām nogāzēm, plakums (~20 x 30 m) izlīdzināts, ar nelielu slīpumu pret rietumiem, konstatēts intensīvs līdz 1 m dziļš kultūrslānis; vietvārds "Bassen"vēstures avotos pirmo reizi minēts 1338. g.
- Kabiles muiža atrodas Kuldīgas novada Kabilē, kompleksā ietilpst kungu māja, mežkunga māja (celta 18. gs. 2. pusē), pārvaldnieka māja (18. gs. 2. puse), veļas māja (17. gs, 19. gs. sākums), mednieku namiņš (1696. g.), klēts (19. gs. vidus), stallis (19. gs. 1. puse) un parks, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu
- Sermītes pilskalns atrodas Kuldīgas novada Laidu pagastā, ir 5-6 m augsts reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm apliec Skalda, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar \~50 m garu grāvi un valni, plakums - \~60 x 50 m, iespējams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto Bandavas ciemu "Sargamiten"
- Nīkrāces pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, tas ir \~11 m augsts paugurs starp Šķērveļa kreiso stāvkrastu un gravu, plakums 80 x 60 m, mazāk aizsargātā rietumu mala nocietināta ar 3-4 m augstu valni un grāvi ārpusē; datējums nav zināms
- Mazsāliju pilskalns un apmetne atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, savrups \~10 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm norobežo avotaina upītes grīva, rietumu pusē tas nocietināts ar \~6 m augstu valni un grāvi, plakums - ovāls \~50 x 25 m, blakus pilskalnam \~1 ha liela apmetnes vieta, domājams, ka pilskalns un apmetne bijuši apdzīvoti \~9.-12. gs.
- Turlavas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, mežainā apvidū, ir savrups, 28 m augsts paugurs, ko apliec strauts, plakums — 80 x 55 m, kas dabiski neaizsargātajā pusē nocietināts ar \~10 m augstu valni, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Turlove"
- Lipaiķu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, Rīvas labajā krastā, savrups, \~10 m augsts paugurs, plakumā (~60 x 40 m) jau senos laikos ierīkota kapsēta, tādēļ kultūrslānis ir sapostīts, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Lippayten"
- Kaņiera pilskalns atrodas Lapmežciema pagastā, starp Antiņciemu un Čaukciemu, Kaņiera rietumu krasta 0,5 km garās pussalas galā, augstums — \~3 m, garums — 25 m, no 3 pusēm to apņem ezers, bet rietumos norobežo purvs, ziemeļu un dienvidu pusē nocietinājumu vaļņi
- Lielvārdes pilskalns atrodas Lielvārdē, Daugavas labajā krastā, pilskalnam izraudzīts reljefa veidojums starp Daugavas stāvo, 20 m augsto krastu un Daugavas pietekas Rumbiņas 16 m dziļo gravu, rietumu pusē izrakts \~10 m dziļš un 25-30 m plats grāvis, plakums - \~110 x 80 m, postīts ar pasaules karu ierakumiem, bija lībiešu dzīvesvieta vēl 13. gs. sākumā, minēta Indriķa hronikā
- Liepupes pilskalns atrodas Lieupes pagastā, Liepupes kreisajā krastā, līdzenā vietā ierīkoto pilsvietu ziemeļu pusē norobežo 8 m augstais Liepupes krasts, pārējās pusēs - līdz 15 m plats, sekls grāvis, kas pie upes pāriet 25 m platā un 5-6 m dziļā gravā, abās pusēs grāvim \~1 m augsts valnis, plakums - četrstūrains 70 x 85 m, domājams, ka izveidots ne ātrāk kā 13. gs.
- Līgatnes pilskalns atrodas Līgatnes pagastā, \~500 m uz austrumiem no Līgatnes upes, netālu no Līgatnes pilsētas robežas, aizņem savrupa 60 m augsta un 175 m gara paugura ziemeļaustrumu galu, plakums - 35 x 30 m, datējums nav zināms
- Braslavas parks atrodas LImbažu novada Braslavā, 14 km uz dienvidiem no Mazsalacas, platība - 14,2 ha, bijusī muižas pils atradusies parka ziemeļu daļā, aug 22 vietējās un 23 introducētās koku un krūmu sugas, vērtīgi ir šeit augoši skuju koki, kas ražo sēklas un ir izmantojami par māteskokiem
- Jersikas pilskalns atrodas Līvānu novada Jersikas pagastā, Daugavas labajā krastā uz dienvidiem no Līvāniem, bijušais latgaļu valsts "Jersika" centrs, pils un senpilsēta ("Gerzika", "Gercike", "Gerseke") minēta 13.-14. gs. vēstures avotos
- Divkšu pilskalns atrodas Ludzas novada Nirzas pagastā, Nirzas ezera rietumu malā, 25 m augstu pauguru grēdas dienvidrietumu galā, ziemeļaustrumu pusē tas ir maz norobežots no pārējās grēdas, bet pārējās pusēs stāvs, galvenais plakums (~30 x 60 m) izveidots pilskalna dienvidu malā, uz ziemeļiem no tā ir otrs plakums, kas ir divreiz lielāks un norobežots ar 2 vaļņiem un grāvjiem, datējums nav zināms; Zelta kalns
- Goveiku pilskalns atrodas Ludzas novada Ņukšu pagastā, pie Goveiku kapsētas, \~30 m augsts paugurs, kas daļēji nopostīts, plakums līdzens, konstatēti 2 apdzīvotības periodi; senākais datējams ar agro dzelzs laikmetu (1. gt. sākums), vēlākais - ar 10.-13. gadsimtu
- Gorku pilskalns un apmetne atrodas Ludzas novada Ņukšu pagastā, pilskalns ierīkots paugurā, kura stāvā nogāze pret purvaino apvidu dienvidu un rietumu pusē ir \~20 m augsta, plakums 45 x 25 m, kultūrslāņa dziļums \~1 m
- Bondarevas krustakmens atrodas Ludzas novada Pušmucovas pagastā, \~100 m uz ziemeļiem no Mjakinku mājām, akmens garums - 3,9 m, platums - 1,5 m, augstums - 1,2 m, vienā tā pusē iekalts krusts
- Gorodku pilskalns I atrodas Ludzas novada Rundēnu pagasta Gorodkos, \~1 km uz ziemeļiem no Biržas ezera, ir \~20 m augsts garens paugurs, kura austrumu un rietumu nogāzes ir dabiski stāvas, ziemeļu pusē 2 grāvji un vaļņi, kas tagad gandrīz izzuduši, jo plakums (~40 x 20 m) ticis arts
- Mizaiņu dobumakmens atrodas Lutriņu pagastā 200 m uz dienvidiem no Mizaiņu pilskalna, rūpīgi apstrādāts granīta bluķis, augstums virs zemes - 0,35 m, garums - 1 m, platums - 0,8 m, apakšdaļa trapecveidīga, bet augšdaļa 11 cm augstumā nokalta cilindriska (diametrs - 0,7 m), virspusē un augšdaļas sānos iekalts dobums (diametrs - 5 cm, dziļums - 10-13 cm), nozīme nav zināma, tas atgādina nepabeigtu dzirnakmeni vai īpaši apstrādātu akmeni (lagrietu), ko izmantoja zirga loku un ragavu slieču liekšanai
- Arnicēnu pilskalns atrodas Madonas novada Aronas pagastā, mežā 1,5 km uz ziemeļiem no Arnicēnu mājām, 15 m augsts paugurs, kam ziemeļu un dienvidu nogāze stāva, bet austrumu pusē senāk bijusi terase, kas tagad gandrīz pilnīgi saplūdusi ar nogāzēm, plaknums 40 x 20 m
- Lazdonas pilskalns atrodas Madonas novada Lazdonas pagastā, Smeceres silā, norobežots ar 2 grāvjiem un vaļņiem, plakuma garums 145 m, platums vidusdaļā 37 m, bet galos \~10 m, paceļas \~34 m pār ziemeļrietumu pusē esošo purvu, pārējās pusēs 15-20 m augsts, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī
- Sildu pilskalns atrodas Madonas novada Mētrienas pagastā, ir garena \~13 m augsta paugura austrumu gals, ko no 3 pusēm apliec purvs, rietumu pusē norobežots ar grāvi, plakums - 55 x 25 m, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, precīzs datējums nav zināms
- Priekšēnu pilskalns atrodas Madonas novada Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ir savrups, 10 m augsts paugurs salā, kuru ziemeļu pusē apliec Ogre, bet no pārējām pusēm - Ogres vecupe, dabiski stāvas nogāzes, plakums - 60 x 20 m, bijis apdzīvots līdz \~1 gs. p. m. ē.
- Vestienas muiža atrodas Madonas novada Vestienas pagastā, tagadējā apbūve veidojusies 18. gs. 2. pusē, kad uzcelta kungu māja, stallis un klēts; kalpu māja un daļa saimniecības ēku celtas 19. gs. vidū
- Salu ezermītne atrodas Madonas pilsētā, Salas ezera sēklī, 0,5-1,5 m dziļumā konstatētas 19 x 22 m lielas taisnstūrveida mītnes pamati — priežu baļķi (diametrs — 0,6-0,7 m) ar galos izkaltām stabu ligzdām, baļķu un kāršu klāsti, kas nostiprināti ar šķērskokiem un vertikāli iedzītiem pāļiem, mītnes stūri nostiprināti ar akmeņu krāvumu
- Pārkalņu Naudas akmens atrodas mežā, Smiltenes novada Bilskas pagastā, 300 m no Pārkalņu ugunsnovērošanas torņa, aizsargājams, virs zemes tikai akmens virsējā plakne (6 x 4,2 m), virsas laukums - >20 kvadrātmetru, tilpums nav nosakāms, apslēptās naudas meklētāji gar akmeni izrakuši līdz 2,4 m dziļas bedres
- Viļušu avots atrodas Naujenes pagastā, dabas parka "Daugavas loki" lielākais avots, iztek no gaišpelēka Gaujas svītas smilšakmens slāņa palienē, pie Daugavas labā krasta, periodiski izdala sērūdeņradi
- Nītaures pilskalns atrodas Nītaurē, Mērgupes labajā krastā, ir stāvs \~10 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm apliec Mērgupe un ceturtā nocietināta ar grāvi un 3 m augstu valni, plakums - neregulārs (garums - 50-60 m, platums - 20-45 m), atrastās senlietas datējamas ar 9.-12. gs, vai pat vēlāku laiku (13.-14. gs.)
- Liepājas ezers atrodas Piejūras zemienes Bārtas līdzenumā, Liepājas pilsētā un Grobiņas un Nīcas novadā, 0,2 m vjl., platība — 3715 ha, garums — 16,2 km, lielākais platums — 3,5 km, lielākais dziļums — 2,8 m, 13 salas, eitrofs, stipri aizaudzis (40%)
- Lielpolijas zemiene atrodas Polijas rietumu daļā ("Nizina Wielkopolska"), starp Vartas un Odras vidustecēm, sandru līdzenumi, purvi, gala morēnu grēdas (augstums - līdz 227 m), plašas (2-25 km), terasētas ledāja kušanas ūdeņu veidotas ielejas
- Šnepstu pilskalns atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta Šnepstu ciemā, Preiļu-Aglonas ceļa kreisajā pusē, \~19 m augsts paugurs, tā nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, , plakums 80 x 60 m, atrastās senlietas liecina, ka bijis apdzīvots no vēlā bronzas laikmeta līdz vēlajam dzelzs laikmetam
- Ladušu pilskalns atrodas Rāzeknes novada Čornajas pagastā starp Ladušu un Locu ciemu, 12-14 m augsts paugurs, kas rietumu pusē ar \~10 m platu pārrakumu nodalīts no apkārtnes, no pārējām pusēm to apņem purvaina ieplaka, plakums - ieapaļš (lielākais platums - 55 m)
- Sietiņu dižakmens atrodas Rembates pagastā, garums - 5,8 m, lielākais platums - 5,2 m, augstums - 1,7 m, apkārtmērs - 17,5 m, virszemes tilpums - 25 kubikmetri, virspusē lēzens iedobums 1 x 1,4 m, kurā var sakrāties apmēram pusspainis ūdens
- Bondaru pilskalns un apmetne atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta Bondaros, Pērkoņu ezera ziemeļu pusē, pilskalns ir savrups, 18 m augsts ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakums - 70 x 25 m, 3-5 m zem plakuma līmeņa pilskalnu apjož terase, kalna pakājē konstatēts kultūrslānis, datēts ar 1. gt. p. m. ē. - 1. gt.
- Leimanišķu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Maltas pagastā, mežā pie Kirzaka ezeriņa, izveidots 12 m augstā reljefa pacēlumā, ko no 3 pusēm apņem purvs, plakums - ovāls \~30 x 15 m, datējums nav zināms
- Rikavas muiža atrodas Rēzeknes novada Rikavā, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, mūra stallis-kūts un koka šķūnis, kā arī ainavu tipa parks; kopš 20. gs 20. gadu sākuma kungu mājā atrodas Rikavas pamatskola, kuras vajadzībām 1968. g. parka pusē piebūvēts liels silikātķieģeļu mūra korpuss
- Gribuļu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Verēmu pagastā, ir savrups, apaļš, daļēji kokiem apaudzis paugurs, tā 13 m augstā ziemeļu nogāze piekļaujas paugurainam reljefa paaugstinājumam, bet dienvidu pusē tas paceļas 35 m virs apkārtnes pļavām, plakums (50 x 35 m) ir mākslīgi izlīdzināts, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī
- Centrālais tirgus atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētā, starp Prāgas un Maskavas ielu, nodots ekspluatācijā 1930. g. (ar nosaukumu Centrāltirgus, no 1949. g. - Centrālais kolhozu tirgus; tagadējais nosaukums kopš 1995. g.), aizstāja likvidēto Daugavmalas tirgu un bija viena no modernākajām šāda veida būvēm tālaika Eiropā
- Doma dārzs atrodas Rīgā, Palasta ielā 4, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja iekšējā pagalmā, platība 0,15 ha, ierīkots bijušā klostera pagalma un kapsētas vietā, rekonstruēts 1970. g.
- Zviedru vārti atrodas Rīgā, Torņa ielā 11, izbūvēti 17. gs., kā izeja caur bijušo aizsardzības mūri un jauno ārējo apbūvi uz Torņa ielu ar aizveramiem vārtiem abās pusēs
- Alberta laukums atrodas Rīgas pilsētas Centra rajonā, Vecrīgā starp Vecpilsētas, Kalēju un Alksnāja ielu
- Rīgas pilsētas meži atrodas Rīgas pilsētas un apkārtējo novadu teritorijā, platība 61700 ha, t. sk. 2226 ha nemeža zemes un 59,5 hameža zemes; no tiem 51700 ha meža zemes
- Arkādijas dārzs atrodas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā, norobežo O. Vācieša iela, F. Brīvzemnieka iela un dzelzceļa līnija, platība - 6,2 ha, pirmsākumi saistīti ar 18. gs., ainavu parka izveide uzsākta 1900.-1902. g. pēc G. Kūfalta projekta un iekārtošana pabeigta 1911. g.
- Sabiles pilskalns un senpilsēta atrodas Sabilē pie Pilskalna un Kandavas ielas, Abavas senlejas malā, tas ir reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm norobežo gravas, bet austrumu pusē tas nocietināts ar valni un grāvi, plakums 60 x 45 m, spriežot pēc atradumiem bijis apdzīvots no 10. gs. beigām līdz 13. gs. beigām
- Mazsalacas Līvu upurala atrodas Salacas kreisajā krastā iepretī Mazsalacai, Lībiešu (Skaņkalnes) pilskalna piekājē, Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis, ieejas platums - 2,2 m, augstums - 2,0 m, iekšpusē ala paplašinās (griestu augstums - līdz 4 m), laukums - 17 kvadrātmetri, garums kopā ar šauru plaisu - līdz 8 m
- Riņņu kalns atrodas Salacas kreisajā krastā pie tās iztekas no Burtnieka, Valmieras novada Vecates pagastā, absolūtais augstums - 41,7 m vjl., relatīvais augstums - 2,35 m, ir pirmā Latvijā izpētītā neolīta apmetne, kas visintensīvāk bijusi apdzīvota 2. gt. 1. pusē pirms mūsu ēras; Kaulu kalns
- Mizaiņu pilskalns atrodas Saldus novada Lutriņu pagastā 250 m uz ziemeļiem no bijušajām Mizaiņu mājām, savrups, 10-12 m augsts iegarens paugurs, rietumu un ziemeļrietumu sānā purvs, dienvidrietumu pusē lēzena ieplaka, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta, datējums nav zināms
- Krimuldas muiža atrodas Siguldā, Mednieku ielā 3, pils celta ap 1848. g. pēc renesanses laika villas parauga, pārvaldnieka māja celta 19. gs. 2. pusē, tai blakus laidars, kūtis grupētas ap taisnstūrveida pagalmu ar monumentāliem vārtiem ar arkādēm, vēlāk uzceltas vairākas jaunas laukakmeņu ēkas, apbūvi ieskauj parks
- Cērtenes pilskalns atrodas Smiltenes dienvidu malā, Cērtenes kreisajā stāvkrastā (augstums - \~25 m), visapkārt pilskalnam grāvis (līdz 12 m dziļš), plakuma (diametrs - 60-70 m) malās un grāvja pretējā pusē valnis, austrumu un dienvidrietumu pusē nocietinātu priekšpiļu vietas, datējums nav noteikts, iespējams, saistīts ar 1359. g. vēstures avotos minēto pili "Castrum Smiltiselle"
- Raunas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Raunā, celta 13. gs. otrajā pusē 35 m augstā paugurā, ko norobežo gravas, 16. gs. sākumā paplašināta, vairākkārt cietusi karos, taču regulāri atjaunota, pēc izpostīšanas 1657. g. tika pamesta un pamazām sabruka
- Līzespasta zirgu pasta stacija atrodas Smiltenes novada Trapenes pagastā, Līzespastā, Vidzemes šosejas malā pie pagrieziena uz Trapeni, ēka celta 19. gs. 1. pusē klasicisma stilā, tā ir kaļķakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar mezonīnu un jumta stāvu, galos piebūvēti 2 simetriski vienstāva šķērskorpusi, ko vārtu arkas savieno ar centrālo korpusu
- Staldu pilskalns atrodas Smiltenes novada Virešu pagastā pie Staldu mājām, Gaujas kreisajā krastā, ir \~18 m augsts paugurs, plakums 50 x 25 m, lēzenākajā pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un 2 vaļņiem, kultūrslānis nav konstatēts un tā datējums nav zināms
- Lielais Subates ezers atrodas Subates pilsētā, platība - 51 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 5,6 m, lielākais dziļums - 16,5 m; Subatas ezers; Subates ezers
- Brīveru pilskalns atrodas Šķeltovas pagasta Brīveros, \~15 m augsts paugurs starp Dubnas upi un tajā ietekošā strauta gravu, norobežots ar valni (garums - 45 m, platums - 5 m, augstums - 1 m), vaļņa iekšpusē ir 8 m plats un 0,5 m dziļš grāvis, kas norobežo pilskalna līdzeno plakumu (~35 x 40 m), atrastās trauku lauskas attiecinātas uz 1. gadu tūkstoti; Garadiņš
- Talsu pilskalns un senpilsēta atrodas Talsu ezera dienvidaustrumu krastā, ir \~30 m augsts paugurs, kura nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka, plakums \~60 x 50 m, aptuveni 6 m zem plakuma līmeņa pilskalnu apliec terase, kas ziemeļu pusē pāriet \~80 m garā un 30 m platā priekšpils vietā
- Abavas pagasts atrodas Talsu novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Valgalē, aptver Sabiles pilsētu, robežojas ar Ģibuļu, Lībagu un Virbu pagastu, kā arī ar Kandavas un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: Sabiles novada lauku teritorija (2000.-2009. g.), Valgales pagasts (līdz 1949. g.), vāciski — Walgahlen, krieviski — Vaļgaļenskaja
- Dundagas pils atrodas Talsu novada Dundagā, Pils ielā 14, Dzirnezera pussalā, domājams celta 13. gs. 2. pusē, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., pilī bija 16 telpu un kapela, vēlāk paplašināta, ap 1785. g. korpusiem uzcēla 3. stāvu un uzbūvēja jaunu dzīvojamo ēku, 1872. g. cieta ugunsgrēkā, 1905. g. nodedzināta, atjaunota 1909. g.
- Strazdes pilskalns atrodas Talsu novada Strazdes pagastā, ir \~19 m augsts paugurs, lēzenākajā pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums - \~50 x 35 m, domājams, ka saistāms ar 1291. g. minēto Strazdes ciemu ("villa Stratzen"); Dzegužu kalns; Dzegužu pilskalns
- Jaunpils pils atrodas Tukuma novada Jaunpils pagastā, mazā pussalā pie dzirnavu dīķa, austrumu pusē norobežojis aizsaggrāvis, hronikās minēts, ka pils sākta celt 1301. g., vairākkārt papildināta, pārbūvēta 1647. g., 1906.-1907. g. modernizēta
- Tukuma pilskalns atrodas Tukuma rietumu daļā, Pilskalna ielas kreisajā pusē, ir savrups \~15 m augsts paugurs ar stāvu ziemeļaustrumu nogāzi, pārējās lokveidā ietver 2-3 m augsts valnis, plakums — 60 x 40 m, bijis apdzīvots 12.-13. gs., saistāms ar 1235. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Tuckemen"; Veļķu pilskalns; Vilkāju pilskalns
- Durbes muiža atrodas Tukumā, Mazajā Parka ielā 7, kompleksā ietilpa kungu māja jeb pils, kalpu māja, klēts, ratnīca, stallis, dārznieka namiņš, rija, pagrabs, pirts u. c. ēkas, ainavu parks (platība \~25 ha) ierīkots 19. gs. 1. pusē, tajā aug 19 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas
- Valmieras viduslaiku pils atrodas Valmierā, Bruņinieku ielā 2, bija Livonijas ordeņa pils, būvēta no laukakmeņiem (iespējams, pirms 1237. g.), aizsargmūris ietvēra neregulāru četrstūrveida laukumu ar dzīvojamo un saimniecības korpusu pagalma austrumu pusē; postīta Livonijas kara laikā 1577. g., gan Polijas-Zviedrijas kara laikā 17. gs. sākumā
- Daviņu Lielais akmens atrodas Valmieras novada Bērzaines pagastā, \~200 m uz ziemeļrietumiem Daviņu mājām, tā garums 4 m, platums 2,8 m, augstums 1,4 m, tā dienvidaustrumu stūris ir atlūzis, samērā līdzenajā akmens virspusē izveidoti 19 konusveida iedobumiņi (diametrs - 4-15 cm, dziļums - 1-7 cm), kas ir raksturīga pazīme Ziemeļeiropā izplatītam kultakmeņu veidam
- Grebu pilskalns atrodas Valmieras novada Dikļu pagastā, mežā, ir savrups, iegarens, 14 m augsts paugurs, plakums kumps (60 x 35 m), dienvidu pusē gar pakāji ir aizsarggrāvis un valnis, pārējās nogāzēs izveidotas terases
- Beitu senkapi atrodas Valmieras novada Kauguru pagastā pie Beitu mājām, Rīgas-Valgas dzelzceļa līnijas labajā pusē, 3-4 maugsts uzkalns ar \~20 m diametru, izrakumos atklāti latgaļu līdzenie skeletkapi ar bagātīgām kapu piedevām, attiecināmi uz 11-13. gs.
- Āžkalna ezers atrodas Valmieras novada Valmieras pagastā pie Valmieras pilsētas ziemeļu robežas, uzpludināts uz Rātes upītes, platība - 1,6 ha; Iršu parka dzirnavu ezers; Valmieras 11 komjauniešu varoņu ūdenskrātuve
- Ančkinu senkapi II atrodas Vārkavas pagastā \~0,5 km uz dienvidiem no Ančkiniem, Ančkinu-Vārkavas ceļa kreisajā pusē, tos veido vairāki uzkalniņi, kas stipri izpostīti, teritorija apaugusi ar priežu mežu
- Herdera laukums atrodas Vecrīgā starp Palasta ielu, Doma laukumu un Rīgas Domu, iezīmēts Rīgas plānā jau 1650. g., līdz 1864. g. tur atradās pilsētas mazie svari un to sauca par Mazo svaru laukumu, atzīmējot 100 gadadienu kopš J. G. Herdera ierašanās Rīgā, laukumā uzstādīja Herdera pieminekli un laukumu nosauca viņa vārdā
- Reiterna nams atrodas Vecrīgā, Mārstaļu ielā 2/4, celts 1684.-1688. g., nama 1. stāvs bija paredzēts kantorim un palīgtelpām, 2. stāvā atradās dzīvojamās telpas un reprezentācijas zāles, 3. stāvā - kalpotāju dzīvokļi, jumta stāvā - noliktavas; restaurējot 1985.-1990. g. pievienota blakusēka Mārstaļu ielā 4 (bijušais birģermeistara H. Samsona nams)
- Māteru Velnapēdas akmens atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, arheoloģiskais piemineklis (kopš 1983. g.), garums - 4,6 m, platums - 4,2 m, augstums - 1,8 m, virspusē paliela iedobe (60 x 50 cm), kuras dibenā ir vairāki mazāki iedziļinājumi
- Ugāles pilskalns atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, bijušajā Ugāles muižas parkā, ir reljefa izvirzījums, kas no 3 pusēm norobežots ar 2 strautu gravām, dabiski neaizsargātajā dienvidaustrumu pusē nocietināts ar 3 vaļņiem un grāvjiem, postīts 19. gs. ierīkojot muižas īpašnieku dzimtas kapus, saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas līgumā minēto apdzīvoto vietu "Ugalen"
- Zalves valnis atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenuma austrumu daļā un veido vidusdaļu dienvidu-ziemeļu virzienā orientētai vaļņu joslai, stiepjas 17,5 km garumā starp Dienvidsusēju un Viesīti, platums — 0,75-1,25 km, lielākais augstums — 96,9 m, relatīvais augstums — līdz \~10-15 m
- Lielupes palienas pļavas atrodas Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas pilsētas teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 352 ha, aug palienas pļavām raksturīgi augi, ligzdo daudzas putnu sugas
- Sērpiņu pilskalns atrodas Viesītes novada Viesītes pagastā, ir savrups \~36 m augsts paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm ziemeļu un rietumu pusē, pārējās ierīkotas 2 terases, plakums - 35 x 25 m, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.
- Trūpu Velnakmens atrodas Viļānu pagasta Trūpu ciemā, Kaupra kalnā, sastāv no 3 daļām, lielākās daļas augstums - 1,8-2,2 m, garums - 4,2 m, platums - 3,1 m, virspusē saskatāms neregulārs iedobums, atrastas liecības par to, ka cilvēki akmeni apmeklējuši 19. un 20. gs.
- Striķu pilskalns atrodas Zvārdes pagastā pie Striķiem, ir \~15 m augsta un \~200 m gara paugura ziemeļu gals, ko no pārējā paugura norobežo pārrakums, ziemeļu nogāzē terase, ziemeļaustrumu pusē nocietināts ar valni, stipri postīts, datējums nav zināms
- ieslēgt Atrodoties vai novietojoties (kur), ietvert, apņemt no vairākām vai visām pusēm
- klātesot Atrodoties, uzturoties (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedaloties (kādā norisē, pasākumā)
- augšlente Ātrspiedes lokšņu iznesējā ierīcē bezgalīgā lente, kas kopā ar apakšlenti iespiesto loksni no iespiežamā veltņa novada izlicējā
- apakšlente Ātrspiedes lokšņu iznesējā ierīcē bezgalīgā lente, kas kopā ar augšlenti iespiesto loksni no iespiežamā veltņa novada izlicējā
- Eurostar Ātrvilciens "Eurostar" - starptautisks ātrvilciens, kas kursē starp Londonu un Parīzi, kā arī Londonu un Briseli, izmantojot tuneli zem Lamanša; tā ātrums ir aptuveni 300 km/h, tādējādi no Londonas centra Parīzes vai Briseles centrā var nonākt trīs stundu laikā
- štaga Atsaite (parasti no tērauda trosēm vai stieplēm) apaļkoku noturēšanai kuģa garenvirzienā vai buru piestiprināšanai uz buru kuģa vai jahtas
- aizturis Atsaite, mezgls, detaļa vai ierīce, kas aptur tā vai cita takelējuma elementa kustību un fiksē to vajadzīgajā stāvoklī
- ataukstēt Atsaldēt, atkausēt
- ataukstināt Atsaldēt, atkausēt
- atsaite Atsēja 2
- atseja Atsēja 2
- atsija Atsēja 2
- atstutine Atsēja 2
- acejas Atsējas - stieples, saites, kas savieno (parasti ratu priekšasi ar ilksi)
- atsērsnu Atsērsnu bārni zaķim - pirmie, martā (sērsnu mēnesī) dzimušie zaķēni
- atsērsnu Atsērsnu meita - līgavas māsa kāzās; ilgā bezbērnu laulībā piedzimusi meita
- atsērsņu Atsērsņu meita - līgavas māsa kāzās; ilgā bezbērnu laulībā piedzimusi meita
- atsasēsties Atsēsties
- atsēst Atsēsties
- attupties Atsēsties (par dzīvniekiem)
- piemesties Atsēsties, parasti uz neilgu laiku, arī uz kā neērta, nepiemērota
- atmesties Atsēsties, piesēsties (uz neilgu laiku, arī neērtā stāvoklī)
- toms Atsevišķa sacerējuma, grāmatas daļa, sējums
- individuālisms Atsevišķas personas interešu pretstatījums sabiedrības interesēm, sabiedrības interešu pakļaušana personiskajām; atrautība no sabiedrības
- brandmeistars Atsevišķas ugunsdzēsēju nodaļas priekšnieks
- ježika Atsevišķi uzliekams (un noņemams) ragavu sēdeklis ar atzveltni
- ježuka Atsevišķi uzliekams (un noņemams) ragavu sēdeklis ar atzveltni; ježika (2)
- posms atsevišķs laika sprīdis, periods (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana
- zedinis Atsevišķs žoga posms, sētas miets, kārts
- Kujavska Atsevišķu pilsētu nosaukuma daļa Polijā
- Mazovecka Atsevišķu pilsētu nosaukuma daļa Polijā
- Slonska Atsevišķu pilsētu nosaukuma daļa Polijā
- publiskā atslēga atslēga, ko publiskās atslēgšifrēšanas procesā lietotājs izplata saviem potenciālajiem korespondentiem un ko šie korespondenti izmanto, lai šifrētu lietotājam adresētus ziņojumus un atšifrētu lietotāja signatūru, kas šifrēta ar lietotāja privāto atslēgu
- vienpakāpes atsperojums atsperojums, kura elastīgie elementi kravas lokomotīvēs un vagonos ir starp ratiņu rāmi un riteņpāru buksēm vai ritošā sastāva galveno rāmi un ratiņu rāmi
- sorbets Atspirdzinošs deserts, ko gatavo no svaigas augļu, ogu biezsulas vai biezeņa, pievienojot cukura sīrupu; tam var pievienot šampanieti vai citu alkoholisku dzērienu; tā maisījums tiek sasaldēts putojot un to pasniedz labi atdzesētos traukos
- iztupināt Atstāt tupot vai sēžot dažādās vietās vai curām dienām
- etniskā diferenciācija atšķirības, kuras demogrāfisko procesu norisē nosaka etniskā piederība
- ģeodēziskā bāze attālums starp diviem apvidū fiksētiem punktiem, kas izmērīts ar augstu precizitāti un tiek izmantots triangulācijas līniju garuma noteikšanā
- rindstarpa Attālums, josla starp iesētu, iestādītu augu rindām
- sadurrindstarpa Attālums, josla starp vagās iesētu, iestādītu augu rindām
- pilntēls Attēls visā lappusē; dažādi burti, ornamenti un līnijas, kuru attēli aizņem visu burtstabiņa vai līnijas virsu
- skice Attēls, kurā vispārināti, arī vienkāršoti, nedetalizēti ir fiksētas (kā veidojama, piemēram, mākslas darba, celtnes) galvenās iezīmes; attēls, kurā vispārināti ir fiksēts kāds iespaids, iecere, ideja u. tml.
- sadalīšanās Attēlu interpretācijā - palielināšanas vai pievilkšanas rezultāts, attēlotajam objektam zaudējot savu identitāti, līdz attēls pārvēršas par nejaušu tonālo laukumu sēriju
- profesionālas attiecības attiecības sociālā darba praksē (piem., sociālais darbinieks un klients, sociālais darbinieks un kolēģis), kuru ietvaros sociālais darbinieks jūtas un emocijas pauž kontrolēti un mērķtiecīgi, spēj noteikt un uzturēt personiskās un profesionālās robežas, spēj veidot un uzturēt raportu un darba aliansi, kā arī risināt konflikta situācijas, balstoties uz labvēlīgu attiecību veidošanas principiem (piem., cieņa, empātija, atbildības dalīšana, godīgums, atbalsta sniegšana, drošība)
- ingvinoskrotāls attiecīgs uz cirksni un sēklinieka maisiņu
- deferenciāls attiecīgs uz sēklvadu
- išiokavernozs attiecīgs uz sēžas kaulu un dzimumlocekļa vai kutekļa briedumķermeņiem
- išiosakrāls attiecīgs uz sēžas kaulu un krustu kaulu
- išiovagināls attiecīgs uz sēžas kaulu un maksti
- išiovertebrāls attiecīgs uz sēžas kaulu un mugurkaulāju
- išiorektāls attiecīgs uz sēžas kaulu un taisno zarnu
- išioanāls attiecīgs uz sēžu un tūpli
- heteromērisks attiecīgs uz spināliem neironiem, kuru izaugumi sniedzas muguras smadzeņu pretējā pusē
- atsēnalot Attīrīt no sēnalām (graudus)
- sagrūbāt attīrīt no sēnalām un noapaļot miežu graudus
- sinorhisms Attīstības anomālija, daļēja vai pilnīga sēklinieku saplūšana vēdera dobumā vai sēklinieku maisiņā
- hemiektromēlija Attīstības traucējums, ko raksturo locekļu nepilnīga izveidošanās ķermeņa vienāpusē
- kriptorhisms attīstības traucējums, kurā sēklinieki nenoslīd sēklinieku maisiņā, bet paliek vēdera dobumā vai cirkšņu kanālā
- uzmesties Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) - par kaitēkļiem, parazītiskām sēnēm u. tml.
- griezties Attīstīties, norisēt (citādi)
- virzīties Attīstīties, risināties, rast risinājumu (par notikumiem, norisēm, attiecībām u. tml.)
- valdīt muti atturēties ar vārdiem kādu aizskart, kaitināt; klusēt
- sakārtot enkuru darbam atvāzt un fiksēt enkura ragus un šķērsi (štoku), kā arī piesiet (iešēkelēt) enkutrosi vai ķēdi
- rasēt Atveidot, zīmēt (ko) ar rasēšanas paņēmieniem; veidot rasējumu
- sēnaldūka Atvere dzirnavu iekārtas nodalījumā, kur nāk sēnalas
- mute Atvere galvas priekšpusē barības uzņemšanai, gaisa ievadīšanai vai izvadīšanai, skaņu veidošanai; mutes dobums
- laringostomija Atveres izveidošana balsenē, kakla priekšpusē
- lenticeles Atveres kailsēkļu un segsēkļu stumbra mizā, kas nodrošina saskari ar apkārtējo vidi
- refrigerācija Atvēsināšana, dzesētāju līdzekļu pielietošana
- piekrītot Atzīmēt ar krītu (piemēram, piefiksēt uz parādu dēļa)
- apbirzēt Atzīmēt sējamās vai apsētās joslas
- atvals Atzveltne, ko uzliek ragavām, lai ērtāk sēdēt
- aucenieki Auces pilsētas iedzīvotāji
- Auces pilsēta ar lauku teritoriju Auces pilsētas un pagasta nosaukums 1990.-2009. g.
- arozija Audu destrukcija, pie., asinsvada sienas vai kaula destrukcija pulsējošas aneirismas spiediena, audzēja, iekaisuma procesa ietekmē
- elektrokaustika Audu piededzināšana vai atdalīšana ar metāla cilpu vai adatu, ko sakarsē ar elektrisko strāvu
- diadēma auduma apsējs vai rotāta dārgmetāla stīpa - valdnieka varas simbols (galvenokārt austrumu zemēs, kā arī hellēnisma periodā); vēlākā valdnieka kroņa prototips
- batika Auduma krāsošanas tehnika, izveidojot uz tā rakstu ar kausētu vasku un pēc tam iegremdējot audumu krāsu šķīdumā
- pusdrellis Auduma raksts, kur auds iet pārmijus pār un zem 4 velkiem, nākošais auds iet pretēji, izveidojot ripsa sējumu, bet pamats veidojas vienkārtnī
- atlass Auduma raksts, kur audumu sējuma pamatrūtiņā ikviens diegs krustojas tikai vienu reizi
- spundegs auduma strēmele pirksta platumā krekla priekšpusē vārda rakstīšanai
- rožceliņš Auduma tehnika, kam raksturīgs pārveidots trinīša pamatsējums un sīkrakstainas joslas
- pans Audums (parasti zīda) ar mīkstu, biezu matiņveida pūku virspusē
- samts Audums ar ļoti blīvu, smalku, īsu plūksnu labajā pusē
- smilšaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai
- smirģeļaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai; smilšaudekls
- vaskadrāna Audums, kas no vienas vai abām pusēm ir pārklāts ar ūdensnecaurlaidīgu plēvi
- virsdrēbe Audums, kas paredzēts apģērba (piemēram, mēteļa, kažoka) virsējās daļas gatavošanai vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai; virsdrāna (1)
- virsdrāna Audums, kas paredzēts apģērba (piemēram, mēteļa, kažoka) virsējās daļas gatavošanai vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai; virsdrēbe (1)
- drellis Audums, kura pamatu un rakstu veido divu sējumu savienojums
- šūniņaudums Audums, kura sējums veido padziļinājumus un paaugstinājumus, līdzīgi bišu šūnām
- pieaugusi kokaudze audze, kas sasniegusi ciršanas vecumu; kokaudzes vecumgrupa, kas seko briestaudzei, tajā vairs nenotiek koku diferencēšanās, stipri samazinās koku augstuma un caurmēra pieaugums, toties tās ražo ļoti daudz sēklu
- fungoma Audzējam līdzīga masa, kas veidojas, mikroskopiskajām sēnēm kolonizējoties kādā ķermeņa dobumā, parasti bronhos vai plaušās, bet reizēm arī deguna dobumā; ar asins plūsmu mikroorganismi var izplatīties uz smadzenēm, sirdi un nierēm; visbiežāk f. bronhos vai plaušās veido aspergili
- testikuloma Audzējs, kurā ir sēklinieka audi
- spartiskā audzināšana audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus
- Ciemīšu goba aug Talsu novada Laucienas pagastā pie Ciemīšu mājām, stumbra apkārtmērs - 6 m, stumbrs nolūzis 7 m augstumā, un koks dzīvo ar lielām atvasēm, vainaga projekcija - 20 x 22 m, šī goba aug virs āderes, zem koka vainaga ir 3 avoti, ap gobas stumbru plašā lokā zemi sedz neparasti liela virszemes sakņu sistēma, kas atgādina bruģi
- Zemeņu bērzs aug Talsu novada Lībagu pagasta viensētas (tagad neapdzīvota) "Zemenes" dārzā, otrs resnākais bērzs Latvijā, stumbra apkārtmērs — 3,6 m, koka augstums — 25 m, vainaga projekcija — 23 x 20 m, viens no kuplākajiem bērziem Latvijā
- Jaunplanču dižvīksna aug Talsu novada Rojas pagastā pie Jaunplanču mājām, apkārtmērs - 7,3 m, augstums - 24 m, vainags augsts, šaurs, tā projekcija - 16 x 14 m, austrumu pusē liels, vaļējs dobums, stipri cietusi meliorācijas darbu laikā
- asns Auga daļa tā attīstības sākumstadijā (no sēklas, bumbuļa, sakneņa) ar vēl neizveidotām lapām
- augu valsts augi (“Plantae syn. Vegetabilia”), viens no dzīvās dabas augstākajiem taksoniem, kas spēj baroties tikai ar neorganiskām vielām, sintezējot no tām organiskas vielas ar gaismas enerģijas palīdzību, \~350000 sugu (Latvijā 5396 augu sugas un \~4000 sēņu sugu)
- gļotaugi Augi (aļģes, baktērijas, gļotsēnes), kuru šūnas ietver gļotu slānis
- skudrmīļi Augi ar sēklām, kurām gaļīgi piedēkļi, ko ēd skudras un līdz ar to pārnēsā sēklas, veicinot šo augu izplatīšanos; Latvijas florā strutenes u. c.
- autohori Augi, kas sēklas un augļus izplata bez ārējo faktoru palīdzības
- alohori augi, kuru sēklas vai augļi izplatās ar kāda ārēja faktora palīdzību: ar vēju, ūdeni, dzīvniekiem vai ar cilvēku darbību
- eļļas augi augi, kuru sēklas, augļi vai citas daļas satur daudz eļļas
- aprobācija augkopībā - sējumu un stādījumu novērtēšana, noteicot to derīgumu sēklas vai stādu audzēšanai; galvenais šķirņu kontroles veids
- sēklkopība augkopības nozare, kas ietver kultūraugu šķirņu sēklu ieguvi
- sēklzinība Augkopības nozare, kas pētī sēklu morfoloģiju, fizioloģiju, ķīmisko sastāvu no apaugļošanās līdz jauna, patstāvīga auga attīstībai
- sēklotne Auglenīcas daļa, kas satur daudz sēklu
- sēklotne Auglenīcas paplašinātā daļa, kurā atrodas sēklaizmetņi
- irbulis Auglenīcas vidusdaļa, kas savieno drīksnu ar sēklotni
- neveronis Auglis, kas pēc sēklu nobriešanas neatveras
- bezsēkle Auglis, oga bez sēklām
- epitrihijs Augļa divslāņu epidermas virsējais slānis jeb periderma
- serds Augļa sēklotne
- serde Augļa sēklotne; augļa vidusdaļa ar sēklotni
- pūka Augļa, sēklas matiņš, kas sekmē to izplatīšanos
- sēnalas Augļapvalki, sēklapvalki, ziedu plēksnes (graudiem), kas paliek pēc (to) lobīšanas, slīpēšanas
- pulpa Augļi, kas ir apstrādāti ar sērpaskābes anhidrīdu, lai tos pasargātu no mikroorganismiem, bojāšanās
- kleistokarpijs Augļķermenis daudzām lodveida somiņu sēnēm ar nepārtrauktu apvalku, bez atverēm
- peridijs Augļķermeņa vai vispār spornešu čaula daudzām sēnēm; sastāv no vienas vai daudzām šūnu kārtām
- stilodijs Augļlapas daļa starp sēklotni un drīksnu
- augļu puve augļu sapūšana kokos un glabātavās, ko izraisa slimību ierosinātājas sēnes
- augļu un sēklu izplatīšanās augļu un sēklu noraisīšanās no mātesauga un nokļūšana iespējami tālāk no tā
- hidrohorija Augļu, sēklu u. c. auga daļu izplatīšanās ar ūdens palīdzību
- zoohorija Augļu, sēklu un sporu izplatīšanās ar dzīvnieku palīdzību
- sausgalis Augošs koks ar nokaltušu galotni; rodas mežā, ja krasi pazeminās ūdens līmenis, ja tiek traucēta koku vainagu virsējās daļas apgāde ar ūdeni vēja izšūpošanas, sēņu infekcijas, kukaiņu un vēža bojājumu dēļ, arī gaisa piesārņošanas gadījumos
- izstiepties Augot izplesties, izvirzīties (uz visām pusēm) - par augiem, to daļām
- izaugums Augot, attīstoties izveidojies izcilnis, arī lielāks veidojums (organisma, tā daļas virspusē)
- sēklaudzis Augs, kas ir izaudzis no sēklas
- sēklinieks Augs, no kā iegūst sēklas materiālu
- stēdzelnieks Augs, no kā iegūst sēklas materiālu; sēklinieks
- stēdznieks Augs, no kā iegūst sēklas materiālu; sēklinieks; stēdzelnieks
- rine Augsnē izveidots padziļinājums sēklas ierušināšanai
- irdināšana Augsnes apstrādes un sējumu kopšanas paņēmiens vai paņēmienu kopums, ar kuru augsni padara irdenāku un iznīcina nezāles
- frēzēšana Augsnes pamatapstrāde un pirmssējas apstrāde ar augsnes frēzi, veidojot vienmērīgi sastrādātu sīkdrupatainu un izlīdzinātu augsnes virskārtas struktūru
- humuss augsnes trūdvielas jeb augsnes organiskā daļa, kas rodas gk. sēņu un mikroorganismu ietekmē pārveidojoties augu un dzīvnieku atmirušajām daļām
- velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu; šādas augsnes virsējā slāņa gabals
- aramkārta Augsnes virsējais, apstrādājamais slānis
- šļūkšana Augsnes virspusēja apstrāde ar šļūci
- kultivēšana Augsnes virspusēja apstrāde, kurā ietilpst augsnes irdināšana, drupināšana, cilu un nezāļu iznīcināšana; lieto kultivatorus, arī atsperu un šķīvju ecēšas
- ecēšana Augsnes virspusējas (3-12 cm dziļas) apstrādes un kultūraugu kopšanas paņēmiens
- šķīvošana augsnes virspusējas (4–10 cm dziļas) apstrādes paņēmiens, ko izdara ar šķīvju lobītājiem, šķīvju ecēšām
- noskalotās augsnes augsnes, kurām pa nogāzēm tekošie ūdeņi pilnīgi vai daļēji nonesuši virsējos horizontus
- Getliņa purvs augstais purva ar nelielu zemā purva daļu, atrodas pie Rīgas pilsētas dienvidaustrumu robežas, platība - 610 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,9 m, rietumu daļā 86 ha izmanto Rīgas reģiona atkritumu apsaimniekošanas poligons
- ģenerālkonsuls Augstākā konsulārā dienesta pakāpe; attiecīgais konsulārais darbinieks; kādas valsts pilnvarotais, ko ieceļ darbā citas valsts lielākajās pilsētās
- pentakosiomedimni Augstākā no 4 materiālā cenza klasēm, kurās bij iedalīti Atikas iedzīvotāji Solona laikā, pie tiem piederēja visi tie, kuru gada ienākums bij ne mazāks par 500 medimniem (258 hektolitriem) miežu vai 500 metrētiem (194 hektolitriem) vīna vai olīvu eļļas
- zēlums Augstākā pakāpe (kā, piemēram, sabiedrisku parādību) attīstībā, norisē, izpausmē
- plaukums Augstākā pakāpe (kā) attīstībā, norisē, izpausmē
- virsbirģermeistars Augstāka ranga pilsētas galva (dažās valstīs)
- rāte Augstākā tiesa pilsētā Eiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā
- superieur Augstākais, virsējais
- vatmaņpapīrs Augstākās kvalitātes rasēšanas, zīmēšanas papīrs
- Vatmaņa papīrs augstākās kvalitātes rasēšanas, zīmēšanas papīrs; vatmaņpapīrs
- bazīdiju sēnes augstākās sēnes, kam ir daudzšūnu micēlijs un sporas veidojas uz bazīdijām
- zieds Augstāko augu (sēklaugu) vairošanās orgāns, kas sastāv no apziedņa, putekšņlapām un auglenīcas
- mikoriza Augstāko augu saknes un sēņu micēlija simbioze, tādējādi savstarpēji tiek sekmēta ūdens un barības vielu uzņemšana
- gaons Augstāko jūdu akadēmiju vadītāju tituls Babilonijas pilsētās Surā un Pumbeditā; krāšņums, godība
- kursa projekts augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi izstrādāts darbs (beidzot attiecīgo mācību pakāpi), kas sastāv no rasējumiem un aprēķiniem
- mikropile Augstāko sēklaugu sēklaizmetņa galotnes atvere, pa ko apputeksnēšanās procesā spermiji no dīgļstobra iekļūst sēklaizmetnī
- perakarīdi Augstāko vēžu virskārta ("Peracarida"), morfoloģiski un bioloģiski daudzveidīgi vēžveidīgie, galva saaugusi ar 1 vai 2 krūšu posmiem un veido galvkrūtis, krūškāju iekšpusē ir īpašas plātnes, kas mātītēm vēderpusē veido perēšanas kameru, tajā attīstās olas, dzīvo gk. jūrās, arī saldūdeņos un uz sauszemes, \~9000 sugu, Latvijā \~45 sugas
- stereotipa matrica augstspiedes oriģinālās iespiedformas kopija ar padziļinātiem ilustrāciju un teksta attēliem, kas iegūta, presējot uz speciāla plastiska materiāla loksnes (kartona, plastmasas)
- ēnojums augstspiedes tehnoloģijā – stiprs burtu iespiedums papīrā, no kā loksnes otrā pusē rodas paaugstinājumi; ēnojumu novērš, apstrādājot iespiestās loksnes gludināšanas spiedēs
- liels Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē; lielainums
- lielainums Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē; liels 2(2)
- liemenis Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē; liels 2(2)
- liens Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē; liels 2(2)
- Cīrulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atseguma krauja ar sīkām alām un nišām Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzē pie vecupes, Cēsu pilsētas dienvidrietumu nomalē, iepretim pansionātm "Cīrulīši", augstums — līdz 10 m, garums — 140 m
- virss Augšējā (sēnes) augļķemeņa daļa
- cepurīte Augšējā (sēnes) augļķermeņa daļa
- augšsēklotne Augšējā sēklotne
- kanclers Augšpalātas priekšsēdētājs (Anglija); lordkanclers
- lordkanclers augšpalātas priekšsēdētājs (Lielbritānijā)
- amis Augšpusē sašaurināts apmēram spaiņa lieluma koka trauks ar spundi, kurā, ejot uz lauku vai dodoties tālākā ceļā, tiek ņemts līdzi dzeramais vai šķidrs ēdiens
- antraknoze augu (linu, kokvilnas krūmu, vīnogulāju, jāņogulāju, pākšaugu, ķirbjaugu) slimība, ko izraisa parazītiskas sēnītes
- sinepju eļļa augu eļļa, ko satur, piemēram, sinepju sēklas
- edestīns augu globulīns, atrodams sēklās (kaņepju, saulespuķu, rīcina), satur visas neaizvietojamās aminoskābes
- orhis augu ģints orhideju dzimtā ar sēkliniekam līdzīgiem diviem bumbuļiem
- giberelīni augu hormoni, kas regulē augšanu un attīstību; pirmoreiz iegūti no mikroskopiskas sēnes "Gibberella fujikuori"
- felogēns augu korķa kambijs, veidotājaudi, kas veido stumbra ārpusē korķi, bet centra virzienā - felodermu
- augseka meža kokaudzētavā augu maiņa meža kokaudzētavas sējeņu un stādu nodaļās, kas novērš vienpusīgu augu barības elementu izmantošanu, veicina nezāļu iznīdēšanu, ierobežo kaitēkļu un slimību izplatīšanos, kā arī ievieš noteiktu kārtību platību izmantošanā
- mikotrofija augu minerālbarošanās ar sēņu micēlija starpniecību; šo augu — mikotrofu — saknes ar sēnēm ir simbiotiskās attiecībās
- galli augu orgānu vai audu deformācijas (pārveidojumi) parazītisko sēņu, kaitīgu dzīvnieku vai indīgu vielu iedarbības rezultātā
- uzkrājējaudi augu pamataudi, kuros uzkrājas rezerves barības vielas (saknēs, sakneņos, bumbuļos, gurnos, stumbros, lapās un sēklās)
- pašizsēja augu sēklu dabiskā izplatīšanās; pašapsēja
- pašapsēja augu sēklu dabiskā izplatīšanās; pašizsēja
- mirmekohorija augu sēklu izplatīšanās ar skudrām, kas lieto uzturam sēklu izaugumus, kuros ir barības vielas (tā tiek izplatītas vijolīšu, cīruļzāļu, nārbuļu un citu augu sēklas)
- mehanohorija augu sēklu izplatīšanās paņēmiens, kad augļi ļoti ātri atveras un sēklas tiek izmētātas (dzeltenajai akācijai, zaķskābenei u. c.)
- kvēpsarma augu slimība, ierosina specifiska asku sēne konīdiju stadijā, arī dažu nepilnīgi pazīstamo sēņu ģinšu sugas, parasti attīstās uz augiem, kas pārklāti ar laputu un bruņutu izdalījumiem
- fuzarioze augu slimība, ko ierosina Fusarium ģints sēnes
- baltā puve augu slimība, ko ierosina sēne "Sclerotinia sclerotiorum", bojā burkānus, gurķus, kāpostus, tomātus, zirņus u. c. augus lauka apstākļos, segtajās platībās, glabātavās
- rūsa augu slimība, ko izraisa sēnes, kuras uz auga orgāna veido dažādas formas un lieluma pustulas, kas pildītas ar sporu masu rūsganā krāsā
- puve augu slimība, kuru izraisa baktērijas un mikroskopiskas sēnes un kuras rezultātā sabrūk auga šūnapvalks un starpšūnu viela
- traheomikozes augu slimības, ko izraisa sēnes, kuras bojā saimniekauga ūdens pārvades sistēmu (trahejas)
- fomoze augu slimību grupa, kas parādās kā augu virszemes daļu (lapu, lapu kātu, stumbru, zaru) plankumainība un sakņu bumbuļu puve, ierosina Phoma ģints sēnes, kas pieder pie nepilnīgi pazīstamas sēņu grupas (Fungi imperfecti), piknidāļu rindas (Pycnidiales)
- melnplaukas lauks augu slimību grupa, ko ierosina melnplaukas bazīdiju sēnes; bojā galvenokārt graudaugu ģeneratīvos orgānus, arī stiebrus, lapas
- pašauglība augu spēja pēc pašapputes ražot normālus augļus un sēklas
- kakaosviests augu tauki, dzeltenīga viela ar patīkamu garšu un kakao smaržu, iegūst no fermentatīvi apstrādātām kakaokoka sēklām (kakao pupiņām), tās presējot; izmanto arī kosmētikā, kā mīkstinātāju, emulgatoru, ziepēs, skropstu krēmos, vaigu sārtumos, nagu balinātājos un lūpu krāsās, mīkstina un mitrina ādu, var izraisīt alerģiskas ādas reakcijas un pinnes
- bioloģisks paņēmiens augu vai dzīvnieku iegūšanas paņēmiens, kas pilnībā sastāv no dabīgām norisēm, tādām kā krustošana vai selekcija
- ginks augu valsts sēklaugu apakšvalsts kailsēkļu nodalījuma klase ("Ginkgoopsida"), cēlusies no sēklpapardēm, atliekas atrastas perma nogulumos līdz krīta periodam
- gneti augu valsts sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma apvalksēkļu klases dzimta ("Gnetaceale"), liānas, retāk krūmi, tikai 2 sugas koki, mitrajos tropu mežos, >30 sugu
- podokarps augu valsts sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma skuju koku klases rinda ("Podocarpales")
- laponis augu veģetatīvais ķermenis, kas nav diferencēts saknē, stumbrā un lapās, raksturīgs aļģēm, sēnēm, ķērpjiem; taloms
- vairsīpoli augu veģetatīvās vairošanās orgāni - sīkie bumbuļsīpoli gladiolām, frēzijām, krokusiem; pumpursīpoli liliju lapu padusēs; sīpoli ķiploku centrālā loka galā
- Augustava Augustova - pilsēta Polijā
- Labradoras straume aukstā straume Atlantijas okeānā, pie Ziemeļamerikas krastiem, plūst no Bafina jūras līdz Lielajam Ņūfaundlendas sēklim, sastopoties ar silto Golfa straumi — grimst, ātrums — 1-2 km/h, nes jūras ledu un Grenlandes aisbergus
- saltans Auksts, atdzesēts
- aukstumražīgums Aukstummašīnās aukstumjauda - siltuma daudzums, ko aukstummašīna spēj novadīt no dzesējamā objekta, piem., aukstuma kameras
- aukstumaģents Aukstumnesējs - aukstummašīnas (saldēšanas mašīnas) darbviela (vai darbķermenis)
- nuts Auna zirņi - viengadīgs pākšaugs ar ēdamām sēklām; kultūraugs
- pustekulis auns ar vienu sēklinieku
- aunene Aunu beka, ēdama sēne ("Sparossia crispa")
- auriscalpiaceae Ausenes - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta
- parastā ausenīte ausenīšu ģints sēņu suga ("Auriscalpium vulgare")
- zaķu ausene auseņu ģints sēņu suga ("Otidea leporina")
- ēzeļu ausene auseņu ģints sēņu suga ("Otidea onotica"), Latvijā aizsargājama
- ausēt Ausīt - ar koka karoti smeļot un lejot atpakaļ, dzesēt, lai nepārvārītu ēdienu
- cerumenoma Auss sēra dziedzeru audzējs
- cerumenolīze Auss sēra sadrupšana vai izšķīšana ārējā auss ejā
- cerums Auss sērs, sekrēts, kuru cilvēka ārējās auss ejā rada tauku dziedzeri un pārveidojušies sviedru dziedzeri
- austersēne Austeru sānause ("Pleurotus ostreatus") - lapiņu sēne ar brūngani pelēcīgu cepurīti un īsu, tievu kātiņu
- Pleurotus ostreatus austeru sānause jeb austersēne
- joia Austrālijas aborigēnu apzīmējums pārdabiskam spēkam, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm; melanēziešu un polinēziešu mana
- Austrālijas galvaspilsētas teritorija Austrālijas federālā teritorija (_Australian Capital Territory_), kas ietver galvaspilsētu Kanberu un tās apkārtni
- spinifeksa balodis Austrālijas līdzenumos sastopams balodis ("Petrophassa plumifera") ar stāvu, robainu cekulu, sausuma periodos barojas ar spinifeksa lielajām sēklām
- Belareta Austrālijas pilsētas (Viktorijas štatā) nosaukuma "Balarata" neprecīzs latviskojums
- Palmerstona Austrālijas pilsētas Dārvinas nosaukums 1869.-1911. g.
- Austrija Austrijas Republika - valsts Centrāleiropā (vācu valodā _Österreich_), galvaspilsēta - Vīne, iedalās 9 federālajās zemēs (Augšaustrija, Burgenlande, Forarlberga, Karintija, Lejasaustrija, Štīrija, Tirole, Vīne, Zalcburga), robežojas ar Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Slovēniju, Itāliju, Šveici un Vāciju
- Vīne Austrijas Republikas galvaspilsēta un federālā zeme (vācu valodā "Wien"), atrodas Donavas krastos, Vīnes Meža grēdas piekājē, 1740000 iedzīvotāju (2013. g.)
- palaioāziāti Austrumāzijas pirmiedzīvotāji, kas tālā senatnē sastādījuši zināmu rases vienību, bet vēlāk, sajaucoties ar citām rasēm, pārveidojušies un izzuduši
- sogdieši Austrumirāņu tautība, kas 1. gt. 2. pusē p. m. ē. dzīvoja Vidusāzijā Zeravšanas un Kaškadarjas upes baseinā; piedalījās tadžiku un uzbeku etnoģenēzē
- betels Austrumos lietots košļājamais preparāts, kas sastāv no palmas "Areca catechu L." sēklu gabaliņiem, ievīstītiem līdz ar kaļķiem beteļpiparu lapā; lieto kā tonizējošu līdzekli
- Kijs Austrumslāvu mitoloģijā - tautas varonis, Kijevas pilsētas dibinātājs
- Dili Austrumtimoras galvaspilsēta (angļu val. "Dili"), atrodas Timoras salas ziemeļaustrumu piekrastē, 167000 iedzīvotāju (2007. g.)
- melkīti Austrumu kristiešu atzars, Sīrijas un Ēģiptes kriestieši, kas, atteicās no monofizītisma un pieņēma Halkēdonas koncila (451. g.) kristoloģisko dogmu, tādējādi saglabājot kopību ar impērijas galvaspilsētas Konstantinopoles bīskapa katedru
- bazārs Austrumu pilsētas tirgus laukums ar tirgotavām ap to
- otoskleroze Ausu slimība, kam raksturīga pakāpeniska progresējoša dzirdes pasliktināšanās, kā arī trokšņi abās ausīs
- drellis Aušanas paņēmiens, kur auduma pamatu un rakstu veido divu sējumu savienojums
- mikroautobuss autobuss ar 6-17 sēdvietām un garumu no 6,0 līdz 7,5 m
- divstāvu autobuss autobuss, kam ir arī otrais stāvs ar sēdvietām un kāpnēm autobusa iekšpusē
- rēzeknieši Autobuss, kas kursē no Rēzeknes vai uz Rēzekni
- rītinieks Autobuss, kas kursē no rītiem
- taksobuss Autobuss, kurā pasažierus pārvadā pa noteiktu maršrutu, bet bez fiksētām pieturām
- autostrāde Autoceļš, kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apdzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve
- šrops Autokapsēta
- šrota Autokapsēta
- šrote Autokapsēta, kur bieži darbojas arī autodetaļu tirgus
- autofokuss Automātiska fotoobjektīva fokusēšanas sistēma
- koordinatometrs Automātiska vai pusautomātiska koordinātu mērierīce, kas izraudzītu punktu koordinātas reģistrē kādā no datu nesējiem
- sējmašīnu autouzpildītājs automobilis ar ierīcēm sēklu un minerālmēslu iepildīšanai sējmašīnās; dažus no tiem var izmatot arī minerālmēslu sajaukšanai un sēklu kodināšanai
- autopārkrāvējs Automobilis, kam uz šasijas uzmontēta pašizgāzēja kravas kaste, kuru pirms izgāšanas var pacelt; izmanto sēklu un minerālmēslu pievešanai sējmašīnām un izkliedētājiem
- buferis automobiļa priekšpusē un aizmugurē izvirzīta detaļa, kas uzņem un samazina šķēršļa iedarbību
- viesautors autors, kurš uzaicināts kā viesis (parasti no citas valsts, pilsētas u. tml.)
- distālā miopātija autosomāli dominanti pārmantota muskuļu distrofijas forma, kas sastopama divos veidos: pirmais, agrīnais veids ir jaundzimušajiem un agrā bērnībā un pēc tam vairs neprogresē; otrais, vēlīnais veids parasti rodas pēc 40 g. vecuma, vispirms - mazajos roku un kāju muskuļos
- haivejs Autostrāde - autoceļš (angļu "highway"), kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve
- automaģistrāle Autostrāde - autoceļš, kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apdzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve
- spiltava Auzu sēnala, spilva
- šeikstaines Auzu šķirne ar uz visām pusēm sazarotām skarām
- leda auzas auzu šķirne, kuras sēj visagrāk
- beņķis Aužamo stāvu sastāvdaļa – sols, uz kura sēž audēja
- aizsaitava Aužamo steļļu piederums - tieva līste pie kuras piesēja auduma velkus
- Avdejevka Avdijivka - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1991. g.
- Avesta Āvesta - pilsēta Zviedrijā
- avials Aviācijas alumīnijs - deformējamais alumīnija sakausējums ar magniju (0,45-0,9%), silīciju (0,5-1,2%), varu (0,2-0,6%) un mangānu (0,15-0,35%)
- avioatbalsts Aviācijas kaujasdarbības vispārināts apzīmējums, kad tā darbojas sauszemes karaspēka (t. sk. gaisa desanta) un jūras kara flotes interesēs, tiem veicot savus kaujas uzdevumus
- konsolidators Aviobiļešu tirdzniecības aģentūra, kas pasažieriem piedāvā īpašas lidojumu cenu atlaides lidmašīnu sēdvietu aizpildīšanai
- avianesējs Avionesējs
- avianesis Avionesējs
- Rūcamavots Avots Cēsu pilsētas rietumu nomalē Gaujas labajā pamatkrastā pie Sarkanajām (Raiskuma) klintīm
- Baku Azerbaidžānas Republikas galvaspilsēta, atrodas Kaspijas jūras rietumu krastā, Apšeronas pussalas dienvidu daļā, 28 metrus zem jūras līmeņa, 2236000 iedzīvotāju (2016. g.)
- mongoloīdā rase Āzijas-Amerikas rase, dzeltenā rase, viena no trim lielajām cilvēku rasēm, tās pārstāvjiem raksturīga plakana seja, dzeltenīga ādas krāsa, melni mati, acs augšējais plakstiņš veido t. s. mongoloidālo kroku
- Ažēna Ažāna, pilsēta Francijas dienvidrietumos
- Ozolkalna ezers Bābelītis, ezers Rīgas pilsētā
- Bābele Babilona - viena no senatnes lielākajām pilsētām, atradās pie Eifratas upes, \~100 km no tagadējās Bagdādes Irākā
- Sins Babiloniešu Mēness dievs un Ūras pilsētas sargs, Saules dieva Šamaša tēvs, kas parasti parādās spārnota vērša mugurā
- Marduks Babiloniešu mitoloģijā - dievs, Babilonas pilsētas aizbildnis, vēlāk Babilonijas valsts augstākais dievs
- Barforuša Bābola - pilsēta Irānā, tās nosaukums līdz 1930. g.
- Bobruiska Babrujska - pilsēta Baltkrievijā
- Misovska Babuškina, pilsēta Krievijā, tās nosaukums līdz 1941. g.
- Tarthana Bačhena - pilsēta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā, tās nosaukums ķīniešu valodā
- Bāčtopoja Bačka Topola - pilsēta Sebijā, tās nosaukums ungāru valodā ("Bácstopolya")
- Bački Petrovaca Bački Petrovaca - pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kreicnaha Bādkreicnaha, pilsēta Vācijā ("Bad Kreuznach")
- Doberāna Bādoberāna - pilsēta Vācijā
- kāsēt Badu kāsēt - no bada izdilt, ciest badu
- naudas pūķis bagātību rausējs
- dārzpilsēta Bagātīgi apzaļumots paraugpilsētas tips lauku vidē
- saišķu pīlārs bagātīgi profilēts balsts, kas no visām pusēm ir papildināts ar pilastriem, puskolonnām, trīsceturtdaļkolonnām u. tml.
- sēņots Bagāts ar sēnēm
- Prūšu Eilava Bagrationovska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Naso Bahamu salu galvaspilsēta (angļu val. "Nassau"), atrodas Ņūprovidensas salā, 253000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Manāma Bahreinas galvaspilsēta ("Al Manamah"), atrodas Bahreinas salas ziemeļaustrumos, osta Salvas līča krastā, 149000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Brazīlijas Baija Baijas štata galvaspilsētas Salvadoras dažkārt lietots otrs nosaukums
- Jāča Baiša - pilsēta Ķīnā, Hainaņas provincē
- Baičena Baja - pilsēta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā
- Felšēbāņa Bajasprije - pilsēta Rumānijā
- Bairamali Bajramali - pilsēta Turkmenistānā
- Papes bāka bāka Rucavas pagastā, uzbūvēta 1890. g., rekonstruēta 2002. g., ir dzelzs cilindrs (diametrs 1,9 m) ar dzelzs režģa balstiem ārpusē, gaismas avots (elektriskā spuldze un nekustīga lēca ar koncentriskām joslām) atrodas 21 m vjl.
- Bakova Bakova pie Jirezes - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5040 iedzīvotāju (2012. g.)
- atčokāt Bakstot, rakņājot atbrīvot (piemēram, no nosēdumiem, nogulsnēm)
- atčukāt Bakstot, rakņājot atbrīvot (piemēram, no nosēdumiem, nogulsnēm); atčokāt
- AMB Bakteriāls mēslošanas līdzeklis (autohonā mikroflora B), kas satur dažādas augsnē brīvi dzīvojošas baktērijas, pagatavo no kūdras, kurā iesēj un savairo autohono mikrofloru B
- azotobakterīns Bakteriāls mēslošanas līdzeklis, ko lieto gk. organiskām vielām bagātās augsnēs audzējamu dārzeņu sēklu apstrādei
- sērbaktērijas Baktērijas, kas oksidē reducētos sēra savienojumus un molekulāro sēru
- sulfātreducētājas baktērijas baktērijas, kas reducē sulfātus par sulfīdiem vai sērūdeņradi
- Bacillus anthracis baktēriju suga, kas ierosina liesassērgu jeb Sibīrijas mēri
- prototrofs Baktēriju vai sēņu klons, kas spēj augt uz minimālas barotnes
- Balagata Bālāghāta - pilsēta Indijas vidienē
- nobalansēt Balansējot noturēt (ko) līdzsvarā; arī līdzsvarot (ko)
- izbalansēt Balansējot noturēt sevi līdzsvarā
- dinamiskā balansēšana balansēšana, kas līdzsvaro rotora masas sadalījuma nobīdes ass garenvirzienā
- statiskā balansēšana balansēšana, kas novērš rotora masas ekscentricitāti
- fenestrons Balansēšanas un stūrēšanas ierīce helikopteram ar vienu nesošo gaisa skrūvi; ķīļa tunelī garensijas galā ierīkots propelleris, ko mūsdienu helikopteros lieto astes propelleru vietā
- protokols LAPB balansēts datu posma piekļuves protokols (angļu "Link Access Protocol Balanced")
- lapsēnieši Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Lapsēni" iedzīvotāji
- baldonieši Baldones pilsētas un lauku teritorijas iedzīvotāji
- Ribačje Balički, pilsēta Kirgizstānā, tās nosaukums līdz 1991. g.
- Nebitdaga Balkanabata, pilsēta Turkmenistānā
- Balhaša Balkaša - pilsēta Kazahstānā
- ventrikulohordektomija Balsenes kabatas sienas un balss saišu daļas ekscīzija, lai atvieglotu balsenes stenozi abpusējas balss saišu abduktoru paralīzes gadījumā
- ventrikuloektomija Balsenes sānkabatas ekstripācija zirgiem, kas slimo ar vienpusēju vai abpusēju balsenes izpletējmuskuļu paralīzi vai parēzi
- maksims Balsta ložmetēja tips; bija izplatīts 20. gs. pirmajā pusē
- šūpuļsols Balstam pārlikta vai tam kustīgi piestiprināta plāksne, uz kuras galiem sēžot var šūpoties (parasti bērnu rotaļlaukumos)
- sturmstute Balstkoks celtnes iekšpusē pie spārēm
- luksferprizma Balta kristalla stikla plate logu ailu segšanai, kas ārpusē gluda vai gludi izrakstīta, bet iekšpusē klāta prizmatiskām šķautnēm, kas gaismas sarus lauž un novada uz telpu iekšieni
- Amanita alba baltā makstssēne
- Bryonia alba baltā sētvija
- žogvītes Baltā sētvija - ķirbjaugu jeb putras ābolu dzimtas ģints
- žogvīte Baltā sētvija ("Bryonia alba")
- baltā brionija baltā sētvija ("Bryonia alba"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, vietām pāriet savvaļā, 2-4 m garš vienmājas lakstaugs, ziedi ķekaros un čemuros, ogas melnas, indīgs augs
- plerēze balta uzšuve uz sēru tērpa piedurknēm un apkakles
- baltene Balta, gaiša sēne (jebkura)
- baltbikšiņa Baltās biksēs ģērbies cilvēks
- Zilā Nīla Baltās Nīlas pieteka, sākas Etiopijas ziemeļrietumos, tek cauri Tana ezeram, veido 70% Nīlas noteces, ieteka pie Sudānas galvaspilsētas Hartūmas
- brionīns Baltās sētvijas glikozīds
- brionidīns Baltās sētvijas glikozīds, paralizē centrālo nervu sistēmu
- Haliaeetus albicilla baltastes jūrasērglis
- cīkstene Baltenei līdzīga sēne ar diezgan cietu kātu
- kāpostu baltenis balteņu dzimtas suga ("Pieris brasicae"), tauriņa spārnu plētums 50-60 mm, kāpuri \~40 mm gari, dzeltenzaļi ar 3 dzeltenām, gareniskām joslām un melniem punktiem, dzīvo uz krustziežiem (kāpostiem, kāļiem, rapšiem, redīsiem), kresēm un rezēdām
- Haliaeetus leucocephalus baltgalvas jūrasērglis
- baltiešu humanitārā asociācija baltiešu bēgļu organizācija, dibināta 1945. g. Zviedrijā ar Starptautiskā Sarkanā Krusta u. c. humanitāro organizāciju atbalstu, darbojās 4. gadu 2. pusē Zviedrijā, Vācijā u. c. Eiropas valstīs, aizstāvēja Baltijas bēgļu tiesības, sniedza viņiem materiālu atbalstu
- akmeņkrāvumu kapulauki Baltijas somu tautībām raksturīgi apbedījumi, kas ap 5. gs. p. m. ē. pakāpeniski sāka nomainīt akmensšķirstu apbedījumus, Latvijā sastopami gk. Vidzemes ziemeļu pusē
- Pillava Baltijska - pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Brestļitovska Baltkrievijas pilsētas Brestas nosaukums līdz XX gs. sākumam
- Baltkrievija Baltkrievijas Republika - valsts Austrumeiropā (baltkrievu valodā "Belarus"), galvaspilsēta Minska, iedalās 6 apgabalos un 1 pilsētā, robežojas ar Krieviju, Ukrainu, Poliju, Lietuvu un Latviju
- Minska Baltkrievijas Republikas galvaspilsēta un apgabala centrs, atrodas Berezinas pietekas Svisločas krastos, Minskas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, 1834200 iedzīvotāju (2014. g.)
- arsenopirīts Balts vai pelēks minerāls FeAsS, galvenais arsēna rūdu komponents
- Pisum sativum ssp. hortense baltziedu sējas zirnis
- kopaugošā baltzobe baltzobju ģints sēņu suga ("Phellodon confluens")
- melnbaltā baltzobe baltzobju ģints sēņu suga ("Phellodon connatus",syn. "Phellodon melaleucus")
- melnā baltzobe baltzobju ģints sēņu suga ("Phellodon niger")
- tūbainā baltzobe baltzobju ģints sēņu suga ("Phellodon tomentosus")
- balvenieši Balvu pilsētas iedzīvotāji
- balzama apse balzama papele ("Populus balsamifera") - Ziemeļamerikas papeļu suga, bieži audzē parkos, garās olveida lapas apakšpusē bālākas, lapu pumpuriem stipra smarža, Latvijā audzē apstādījumos
- Benderabasa Bandarabāsa – pilsēta Irānas dienvidos
- Benderšahpūra Bandare – pilsēta Irānā
- Pehlevi Bandareanzalī, pilsēta Irānā, tās nosaukums 1925.-1989. g.
- Telukbetunga Bandarlampuna - pilsēta Indonēzijā ("Telukbetung")
- bandāžas (riteņa) uzmala bandāžas (riteņa) velšanās virsmas norobežojošs izcilnis sliežu ceļa iekšpusē; novērš riteņpāra nobraukšanu no sliedēm
- Daka Bangladešas galvaspilsēta, 6,9 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- sarkstošā bankera bankeru ģints sēņu suga ("Phellodon fuligineoalbus", syn. "Bankera fuligineoalba")
- ļaunprātīgs bankrots bankrots, kas nodarījis būtisku kaitējumu valstij, pašvaldībām, kredītiestādēm, uzņēmējdarbībai vai personu likumiskajām tiesībām un interesēm
- kontango Banku praksē - starpība starp termiņlīguma valūtas kursu un to kursu, kāds ir līguma slēgšanas brīdī
- Džidaņa Baoaņa - pilsēta Ķīnā, Šaaņsji provincē
- aplidot Barā, pūlī lidojot, lidinoties ielenkt, aptvert (kādu objektu) no vairākām pusēm, virzīties visapkārt
- Bridžtauna Barbadosas galvaspilsēta (angļu val. "Bridgetown"), osta Atlantijas okeāna krastā, 99000 iedzīvotāju (2007. g.)
- zivskauls Bārdas vaļu, īpaši valzivs bārdas ragviela, kas šķiedrodamies (līdz 5 m x 15 cm x 35 cm) aug abās pusēs augšžoklim no aukslēju kaula (katrā pusē 250-300)
- Burdvana Bardhamāna - pilsēta Indijā
- sērgdienīte Bārene, sērdienīte
- ēsma Barība, ko lieto (dzīvnieku, parasti plēsēju, arī zivju) pievilināšanai
- lopbarības apstrāde, sagatavošana barības līdzekļu sasmalcināšana, granulēšana, vārīšana vai sutināšana sausā karsēšana, fermentēšana, raudzēšana diedzēšana, iedarbība ar ķīmiskām vielām (amonjaku, nātrija sārmu) u. c. paņēmieniem, lai uzlabotu sagremojamību un garšas īpašības, bagātinātu ar slāpekli, olbaltumvielām, vitamīniem vai atbrīvotu no kaitīgam vielām
- Borisova Barisava - pilsēta Baltkrievijā
- parastā bārkstmale bārkstmaļu ģints sēņu suga ("Hebeloma crustuliniforme")
- kakao bārkstmale bārkstmaļu ģints sēņu suga ("Hebeloma laterinum")
- brūnvidus bārkstmale bārkstmaļu ģints sēņu suga ("Hebeloma mesophaeum")
- sakņkāta bārkstmale bārkstmaļu ģints sēņu suga ("Hebeloma radicosum")
- sinepju bārkstmale bārkstmaļu ģints sēņu suga ("Hebeloma sinapizans")
- nošķeltā bārkstmale bārkstmaļu ģints sēņu suga ("Hebeloma theobrominum", syn. "Hebeloma truncatum")
- gefrenss Bārkšveidīga sieviešu galvas rota 15. gs. otrā pusē
- Darsen Barmaņa muiža, kas atradās Cēsu pilsētas lauku teritorijā
- Izabela Basilana, pilsēta Filipānu dienvidos
- Bastija Bastiā - pilsēta Francijā, Korsikā
- Batambanga Batdambana - pilsēta Kambodžā
- Betersta Batersta, Gambijas galvaspilsēta, neprecīzs pilsētas nosaukuma latviskojums
- Betersta Batērsta, pilsēta Austrālijā, neprecīzs pilsētas nosaukuma latviskojums
- Bandarpengarama Batu Pahata – pilsēta Malaizijā
- Budišina Baucene - pilsētas nosaukums sorbu valodā (_Budyšin_)
- pilsmuižnieki Bauskas pilsētas apdzīvotās vietas "Pilsmuiža" iedzīvotāji
- baušķenieki Bauskas pilsētas iedzīvotāji
- starpbāze Bāze (iestāde, noliktava, darbnīca u. tml.), kam ir palīgfunkcijas kādā darbībā, norisē
- Bāzele-pilsēta Bāzeles pilsētas kantons Šveices Konfederācijā, statuss - puskantons, administratīvais centrs - Bāzele, platība - 37 kvadrātkilometri, 189800 iedzīvotāju (2009.)
- īstā mājassēne bazīdijsēne ("Serpula lacrymans"), kas izraisa koksnes kubisko brūno trupi
- basidiomycota Bazīdijsēnes - sēņu nodalījums
- mājas sēnes bazīdijsēnes, kas noārda konstrukciju koksni, ieviešas pilsētu un lauku mājās, saimniecības ēkās, noliktavās, siltumnīcās, kultūrvēsturiskās celtnēs - pilīs, muzejos, baznīcās
- basidiomycetes Bazīdijsēnes, senāk - bazidiomicētes
- himenofors Bazīdijsēņu augļķermeņa virsmas daļa, uz kuras rodas himēnijs
- clavariaceae Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases afilloforu rindas vāleņu dzimta
- holobazīdijsēne Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases apakšklase ("Holobasidiomycetidae"), kam ir veselas vienšūnas bazīdijas, Latvijā konstatētas 8 rindas
- fragmobazīdijsēne Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases apakšklase ("Phragmobasidiomycetidae"), kam ir dalītas bazīdijas, Latvijā konstatētas 3 rindas
- auriculariales Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rinda
- auriculariaceae Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rindas ausaiņu dzimta
- septobasidiaceae Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rindas dzimta
- fleogena Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rindas dzimta ("Phleogenaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- septobazīdija Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rindas dzimta ("Septobasidiaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģintis, 1 suga
- ledus matu sēne bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rindas sēņu suga ("Exidiopsis effusa")
- kalocera Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases dakrimicēšu rindas dakrimicēšu dzimtas ģints ("Calocera")
- ausaine Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Auriculariales")
- dakrimicēte Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Dacrymycetales")
- receklene Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Tremellales")
- ausene Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Auriscalpiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- aknene Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Fistulinaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- gomfa Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Gomphaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- lahnoklādija Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Lachnocladiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- skaldlapīte Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Schizophyllaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
- atmatene Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Agaricales")
- afillofora Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Aphyllophorales")
- beka Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Boletales")
- eksobazīdija Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Exobasidiales")
- bērzlape Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Russulales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta
- tulasnella Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Tulasnellales")
- tulasnellaceae Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases tulasnellu rindas dzimta
- pergamentsēne Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases poliporu rindas ģints ("Phlebiopsis")
- pūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Gasteromycetes"), kurā apvienotas sēnes, kam bazīdijas ar bazīdijsporām attīstās slēgtos augļķermeņos, iedala 8 rindās, kurās ietilpst \~150 ģinšu, 700 sugu, Latvijā konstatētas 25 ģintis, \~50 sugu
- gasteromicetes Bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Gasteromycetes"), senāk rinda
- himēnijsēnes bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Hymenomycetes"), gk. saprofīti, kas attīstās uz zemes, meža trūdu kārtā, uz koksnes, 2 apakšklases, 5000 sugu, Latvijā konstatēts >240 ģinšu, \~990 sugu; himēnija sēnes
- teliomicēte bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Teliomycetes syn. Sclerobasidiomycetes"), parazīti, kas attīstās augstāko augu audos, 174 ģintis, 5850 sugu, Latvijā konstatētas 36 ģintis, 318 sugu, iedala melnplauku sēnēs un rūsas sēnēs
- zemestauki Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžsēņu klases rinda ("Phallales")
- mutīne Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžsēņu klases zemestauku dzimtas ģints ("Mutinus"), Latvijā konstatēta 1 suga
- fleogēna bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu grupas ģints ("Phleogena")
- laikzvaigzne Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases cietpūpēžu rindas dzimta ("Astraeaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints
- kātpūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases cietpūpēžu rindas dzimta ("Tulostomataceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints
- astpūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Hysterangiales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta
- zemespūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Melanogastrales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta
- ligzdenīte Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Nidulariales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta
- cietpūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Sclerodermales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta
- lodmete Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Sphaerobolales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta
- tīklene Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases zemestauku rindas dzimta ("Clathraceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints
- koleosporija Bazīdijsēņu nodalījuma rūsas sēņu rindas dzimta ("Coleosporiaceae"), parazītiskas sēnes ar sarežģītu attīstības cikluspermāciji un ecīdijsporas veidojas uz priežu skujām vai vizbuļu lapām, bet uredosporas un teleitosporas - uz divdīgļlapju, gk. kurvjziežu un rožu dzimtu augu lapām, 2 ģintis (koleosporijas un ohrosporas), abas sastopamas arī Latvijā
- bumbieru–kadiķu rūsas sēne bazīdijsēņu nodalījuma rūsas sēņu rindas suga ("Gymnosporangium sabinae")
- pagrabsēne bazīdijsēņu nodalījuma sēņu ģints ("Coniophora"), kas aug uz skuju koku koksnes
- rūsas sēnes bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu klases rinda ("Uredinales"), pēc barošanās veida ir obligāti parazīti, kas attīstās augstāko augu audos, to ierosinātās augu slimības sauc par rūsām, rindā 126 ģ., \~5000 sugu, Latvijā konstatēta 21 ģ., >240 sugu
- aecidium Bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu klases rūsas sēņu rindas nepilnīgi pazīstamo rūsas sēņu grupas ģints
- melnplaukas sēnes bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu rinda (“Ustilaginales”), parazītiskas sēnes, kas attīstās uz augstāko augu lapām, stublājiem, ziediem, retāk uz saknēm, 48 ģintis, \~850 sugu, Latvijā konstatēts 15 ģinšu, 77 sugas
- ādgalve Bazīdijsēņu nodalījuma tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Dermocybe"), Latvijā konstatētas 9 sugas
- bazidiomicētes Bazīdiju sēnes - liela sēņu klase (cepurīšu jeb lapiņu sēnes, melnplaukas sēnes, rūsas sēnes, piepes u. c.); šīm sēnēm ir īpaši vairošanās orgāni - bazīdijas, kas attīsta noteiktu daudzumu sporu (pa lielākajai daļai četras)
- klimakodone Bazīdiju sēņu afilloforu rindas adateņu dzimtas ģints ("Climacodon")
- kliņģerene Bazīdiju sēņu afilloforu rindas adateņu dzimtas ģints ("Hydnum")
- adatene Bazīdiju sēņu afilloforu rindas dzimta ("Hydnaceae"), sēnes ar adatveida himenoforu uz dažādas krāsas un veida augļķermeņiem; \~670 sugu, Latvijā 4 sugas
- sklerobazidiomicētes bazīdiju sēņu klase, sēnes, kas ar sporām veidojas uz īpašas šūnas - probazīdijas un ar šķērssienām parasti sadalītas vairākās šūnās; klasē 3 rindas: ausaiņu, melnplaukas sēņu un rūsas sēņu rinda
- cepurīšu sēnes bazīdiju sēņu rindas morfoloģiska grupa ("Agaricales"), kurā iekļauto sēņu augļķermeņiem ir cepurīte un kātiņš, kā arī mīksta, gaļīga (nevis sīksta, koksnaina) konsistence, 8 rindas un 17 dzimtas; galvenās ir beku, bērzlapju un lapiņsēņu dzimtas, to augļķermeņi diezgan lieli, gaļīgi, ātri sapūst
- bazīdijsporas Bazīdiju sēņu un ķērpju sporas
- alunīts bāzisko sulfātu grupas minerāls KAl~2~[SO~4~]~2~(OH)~6~, alaunu, kālija sāļu, sērskābes un alumīnija izejviela
- Obeče Bečeja, pilsēta Serbijā
- sadegt Beigt norisēt, arī neizpausties (par, parasti spēcīgu, psihisku procesu); netikt izpaustam (par vārdiem, domām)
- iemigt Beigties (dienas) rosmei (par pilsētu, ielām, parasti naktī), aprimt
- Pakhoja Beihai, pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā
- Bejsitija Beisitija - pilsēta ASV
- Ždanovska Bejlegana - pilsēta Azerbaidžānā
- Ždanova Bejlegana - pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums 1939.-1991. g.
- sarkangalvis bekai līdzīga sēne ar sārtu virspusi
- rības Bekas, sēnes
- Bekabada Bekoboda - pilsēta Uzbekistānā
- Begovata Bekoboda - pilsēta Uzbekistānā, tās nosaukums līdz 1964. g.
- bakot Bekot; sēņot
- vasaras baravika beku dzimtas beku ģints baraviku grupas suga ("Boletus reticulatus"), ozolu mikorizas ēdama sēne, aug lapu koku un jauktos mežos
- baravika beku dzimtas beku ģints grupa ("Boletus"), vērtīgas ēdamas sēnes
- lācīši Beku dzimtas ģints ("Leccinum"), sēņu augļķermeņi lieli, cepurītes diametrs - 3-30 cm, 22 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas, pie kurām pieder arī apšubekas un bērzubekas
- pārslainā beka beku dzimtas ģints ("Neoboletus erythropus" syn. "Boletus erythropu"), dažādu lapu koku mikorizas sēne, aug lapu koku mežos, skābās augsnēs, sastopama reti, saudzējama
- žultsbeka beku dzimtas ģints ("Tylopilus"), 19 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, sēne (beka) ar brūnu cepurīti, baltu vai viegli sārtu mīkstumu un ļoti rūgtu garšu
- samtbeka Beku dzimtas ģints ("Xerocomus"), ēdama sēne ar brūngandzeltenu samtainu cepurīti, 19 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
- apšubeka Beku dzimtas lācīšu ģints atsevišķas sēņu sugas
- bērzubeka Beku dzimtas lācīšu ģints atsevišķas sēņu sugas
- parastā apšubeka beku dzimtas lācīšu ģints suga ("Leccinum aurantiacum"), aug lapu koku un jauktos mežos, apšu mikorizas sēne, saukta arī "kundziņš"
- dzeltenbrūnā apšubeka beku dzimtas lācīšu ģints suga ("Leccinum versipelle', arī "Leccinum testaceoscabrum"), bērzu mikorizas sēne, kas aug lapu koku mežos
- sila lācītis beku dzimtas lācīšu ģints suga ("Leccinum vulpinum"), priežu mikorizas sēne
- resnkāta beka beku dzimtas sēne ("Caloboletus calopus" syn. "Boletus calopus"), aug lapu koku mežos, skābās, smilšainās augsnēs, dažādu lapu koku mikorizas sēne, sastopama ļoti reti, rūgta
- sakņkāta beka beku dzimtas suga ("Caloboletus radicans" syn. "Boletus radicans"), aug lapu koku mežos, parkos, mikorizas sēne (galvenokārt ar liepu vai dižskābardi), sastopama ļoti reti, rūgta
- bifeļādas samtbeka beku dzimtas suga ("Hortiboletus bubalinus", syn. "Xerocomus bubalinus"), lapu koku mikorizas sēne, aug arī parkos, dārzos, zālainās vietās, bieži sastopama apdzīvotās vietās, mežos reti
- lāču samtbeka beku dzimtas suga ("Imleria badia", syn. "Xerocomus badius"), priežu un egļu mikorizas sēne, Latvijā sastopama bieži
- dzeltenkāta lācītis beku dzimtas suga ("Leccinellum crocipodium", syn. "Leccinum crocipodium"), ozolu mikorizas sēne, aug lapu koku mežos, sastopama ļoti reti, saudzējama
- neīstā bērzubeka beku dzimtas suga ("Leccinellum pseudoscabrum", syn. "Leccinum pseudoscabrum"), lazdu, ozolu vai skābaržu mikorizas sēne, aug jauktos un lapu koku mežos, sastopama reti
- brūnā apšubeka beku dzimtas suga ("Leccinum duriusculum"), apšu mikorizas sēne, aug lapu koku mežos, sastopama reti
- raibā bērzubeka beku dzimtas suga ("Leccinum variicolor"), bērzu mikorizas sēne, aug jauktos un lapu koku mežos, sastopama reti
- raganu beka beku dzimtas suga ("Suillellus luridus" syn. "Boletus luridus"), bieži sastopama ozolu mikorizas sēne, aug lapu koku un jauktos mežos, parkos
- parastā sviestbeka beku dzimtas sviestbeku ģints suga ("Suillus luteus"), priežu mikorizas ēdama sēne ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu; sviestbeka, arī sviesta beka
- egļu baravika beku ģints suga ("Boletus edulis"), bieži sastopama ēdama sēne, aug egļu un jauktos mežos, skābās augsnēs
- apšu beka beku suga ("Boletus rufus"), ēdama sēne ar iesarkanu cepurīti
- Bēla pie Bezdezemas Bēla pie Bezdezemas - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4880 iedzīvotāju (2012. g.)
- Belgaona Belagāmvi – pilsēta Indijā, Karnātakā
- Para Beleima - pilsēta Brazīlijā
- Bēlonaha Belina – pilsēta Īrijā, Mejo grāfistē, tās nosaukums īru valodā
- Bēl Ahanaslūha Belinaslou - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā
- Bēlahašaniga Belišenona - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā
- Belmopana Belizas galvaspilsēta kopš 1970. g., 15900 iedzīvotāju (2007. g.), dibināta 1967. g.
- Kuibiševka-Vostočnaja Belogorska, pilsēta Krievijas Amūras apgabalā, tās nosaukums 1935.-1957. g.
- Aleksandrovska Belogorskas pilsētas Krievijā, Amūras apgabalā, nosaukums 1926.-1935. g.
- Beloreta Belorecka – pilsēta Krievijā, tās nosaukums baškīru valodā
- Belozerska Belozjorska – pilsēta Krievijā
- Belorizonti Belu Orizonti – pilsēta Brazīlijā
- Beļģija Beļģijas Karaliste – valsts Rietumeiropā, galvaspilsēta – Brisele, iedalās 3 reģionos, robežojas ar Nīderlandi, Vāciju, Luksemburgu un Franciju, kā arī ar Ziemeļjūru
- Brisele Beļģijas Karalistes galvaspilsēta un reģions (flāmu valodā "Brussel", franču valodā "Bruxelles"), atrodas Sennas upes krastos, 1,04 miljoni iedzīvotāju (2007. g.)
- Čembara Beļinska - pilsēta Krievijas Penzas apgabalā, tās nosaukums līdz 1948. g.
- Čembara Beļova - pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā
- Kaši Benaresa, hinduisma vissvētākā pilsēta, kas atrodas Gangas krastā un ir dieva Šivas kulta centrs, katru gadu uz to dodas miljoniem svētceļnieku
- Benderi Bendera – pilsēta Moldovā
- Drehednabandana Bendona - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā
- Benimellala Benī Mellāla – pilsēta Marokā
- Mellala Benī Mellāla, pilsēta Marokā
- Benisafa Benī Sāfa – pilsēta Alžīrijā
- Benisveifa Benī Suveifa – pilsēta Ēģiptē
- Portonovo Beninas galvaspilsēta (port. val. "Porto Novo"), osta Atlantijas okeāna Beninas līča krastā, 242000 iedzīvotāju (2007. g.)
- antragallols Benzoskābes, gallskābes un sērskābes reakcijas produkts; oranžsarkana masa, šķīst alkoholā, ēteri un etiķskābē; krāsviela
- bertiaceae Berciju dzimta – asku sēņu nodalījuma piromicēšu klases koronoforu rindas dzimta
- Osipenko Berdjanskas pilsētas (Ukrainā) nosaukums 1939.-1958. g.
- Lačina Berdzora, pilsēta Kalnu Karabahā, tās nosaukums azerbaidžāņu valodā
- Kazandžika Bereketa - pilsēta Turkmenistānā, tās senāks nosaukums
- Berezovka Berezivka – pilsēta Ukrainā
- Rietumberlīne Berlīnes pilsētas daļa (brīvpilsēta un politisks anklāvs), īpašs politisks veidojums (1948.-1990. g.), kas bija politiski un ekonomiski saistīta ar Vācijas Federatīvo Republiku, lai arī oficiāli tā atradās okupācijas spēku pārvaldībā, to veidoja ASV, Lielbritānijas un Francijas sektori
- Tempelhofa Berlīnes pilsētas rajons tās centrālās daļas dienvidrietumos ("Tempelhof"), 54400 iedzīvotāju (2008. g.), vēsturiski bija Rietumberlīnes daļa
- apbalvojuma zīme Bermonta armijas apbalvojums, apstiprināts 1919. g., bija vienpusējs balta metāla Maltas krusts, pārklāts ar melnu emalju; krusta augšdaļā sudraba galvaskauss; lente melna, vienā malā josla Krievijas karoga krāsās, otrā - josla Vācijas karoga krāsās; bija 2 pakāpes, 1. pakāpi nēsāja lentē ap kaklu, 2. pakāpi - piespraustu pie krūtīm
- amplifikācijas teorija bērna attīstības teorija, kas saka, ka katram bērnības posmam ir savdabīga un neaizstājama nozīme, tāpēc audzinātāja uzdevums ir nevis nevis paātrināt attīstības procesu, forsējot dažādu bērna spēju agru attīstību, bet izvēlēties tādu pieeju, kas ir vispiemērotākā katram attīstības posmam
- Berne Bernes kantons Šveices Konfederācijā, administratīvais centrs – Bernes pilsēta, platība – 5959 kvadrātkilometri, 969100 iedzīvotāju (2009.)
- sporta ratiņi bērnu ratiņi ar sēdekli
- vecāku varas pārtraukšana bērnus atņemot, tādas tiesības ir bāriņtiesai, ja bērnu atrašanās pie vacākiem neatbilst bērnu interesēm un tas radies no vecākiem neatkarīgu objektīvu apstākļu dēļ - grūtas slimības, garīgās atpalicības, dažādas apstākļu sakritības u. tml.
- bertolē Bertolē sāls – kālija hlorāts; lieto medicīnā dezinficēšanai un tehnikā (sprāgstvielu maisījumu un sērkociņu izgatavošanai)
- kapsētnieki Bēru viesi, kas piedalās tikai pavadīšanas ceremonijā kapsētā
- Biruni Berunija - pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikā
- Birunija Berunija - pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikā
- Birkenruh Bērzaines muiža, kas atradās Cēsu pilsētas lauku teritorijā
- vilkt uguni berzējot ko (parasti sērkociņu), panākt, ka rodas uguns
- laitīt Berzēt; masēt
- krimilde Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints 6 sugu grupa, ēdamas sēnes ar pelēcīgi brūnu cepurīti un baltu kātu
- vilnītis bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints atsevišķas sēņu sugas
- rudmiese bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints divas sugas, ēdamas lapiņu sēnes ar dažādu toņu oranžkrāsas cepurīti, kam ir iezaļganas, koncentriskas svītras
- cūcene Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius necator syn. Lactarius turpis"), sēne ar tumšu, zaļganbrūnu cepurīti
- saldūksne Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius resimus"), ēdama sēne ar baltu cepurīti un resnu, baltu kātiņu
- alksnene Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius rufus"), sarkanbrūna ēdamā sēne ar sīvu, baltu sulu
- parastais vilnītis bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius torminosus"), ēdama sēne ar rozā cepurīti un kātiņu
- Beit Lehma Bētleme - pilsēta Palestīnā
- Beitlahma Bētleme - pilsēta Palestīnā (Rietumkrastā)
- izbruku bez jostas (ar kreklu, kas uzvilkts virs biksēm krievu stilā)
- nogreznēt bez panākumiem kādu laiku sēdēt
- afonisks bez skaņas, neskanīgs, sēcošs
- taburets Bezatzveltnes un bezrokturu sēdeklis
- nokūkot Bezdarbīgi nosēdēt, arī uzturēties (kur visu laikposmu)
- (sēž) kā sēdiņš bezdarbīgi, dīkā (sēž)
- partenospermija bezdīgļa sēklu attīstība bez apputeksnēšanās un apaugļošanās, raksturīga kailsēkļiem (segsēkļiem — partenokarpija)
- saldēšanas koeficients bezdimensijas lielums aukstummašīnas apgrieztā termodinamiskā cikla efektivitātes raksturošanai – aukstumražīguma attiecība pret patērēto enerģiju (darbu); dzesēšanas koeficients
- monogonija Bezdzimuma vairošanās - tāds vairošanās veids, kad pēcnācēji neattīstās no apaugļotas olšūnas un vispār no vienas olšūnas, bet no vecāku organismam pašam noraisījušās daļas, vai arī no īpašiem augšanas produktiem: pumpuriem, zariem, ar vasēm u. tml.
- eksospora Bezdzimuma vairošanās spora, kas rodas sēnes hifas vienā galā pumpurošanās ceļā
- konīdijas Bezdzimuma vairošanās sporas (sēnēm)
- kičs Bezgaumīgs, amatnieciski banāls mākslas darbs, kam raksturīga arēji efektīga dekorativitāte; parasti par kiču dēvē parādības 19. un 20. gs. mākslā, kino, arī literatūrā; kiča produkcija visbiežāk adresēta estētiski mazattīstītam patērētājam
- alumīnija oksīds bezkrāsaina kristāliska viela, kas dabā sastopama minerālu korunda, rubīna un safīra veidā; izkarsēts Al~2~O~3~ ir ķīmiski izturīgs, nereaģē ar ūdeni un skābēm, ar sārmiem reaģē tikai paaugstinātā temperatūrā
- apiols Bezkrāsaini kristāli, iegūti no pētersīļu un seleriju sēklu ēteriskās eļļas; lietots kā hinīna aizvietotājs, arī pret dismenoreju tūsku
- tetrafeniletilens Bezkrāsaini kristāli, ko iegūst karsējot difenilmetanu kopā ar sēru, vai difenilmetanu kopā ar benzofenona hloridu, kā arī benzofenona hloridu kopā ar varu vai sudrabu
- beggiatoaceae Bezkrāsaino sērbaktēriju dzimta
- leucotrichaceae Bezkrāsaino sērbaktēriju dzimta
- beggiatoa Bezkrāsaino sērbaktēriju ģints
- achromatium Bezkrāsaino sērbaktēriju vienšūnas baktēriju ģints
- tionilhlorīds Bezkrāsains šķidrums ar asu, smacējošu smaku, ko lieto hlorēšanai, iegūst darbojoties ar sēra dioksīdu uz fosfora pentahlorīdu
- mezitiloksīds Bezkrāsains šķidrums ar piparmētru smaržu, iegūstams kondensējot acetonu sālsskābes ietekmē
- bezkrustu Bezkrustu kapsēta - kapsēta, kurā nav krustu
- bāziskie ieži bezkvarca magmatiskie ieži (gabro, bazalti, diabazi u. c.), kas sastāv galvenokārt no kalcija laukšpatiem (plagioklaziem) un piroksēniem, satur 45-55% silīcija dioksīda SiO~2~; bazīti
- ultrabāziskie ieži bezkvarca magmatiskie ieži, kas sastāv galvenokārt no olivīna un piroksēniem un satur mazāk par 45% SiO~2~, šādos iežos sastopamas vara un niķeļa rūdas, dimanti; hiperbazīti
- gliemji Bezmugurkaulnieku tips ("Mollusca"), kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā; šī tipa dzīvnieki; mīkstmieši; \~130000 sugu, ko iedala 7 klasēs, Latvijā konstatētas 2 klases (gliemenes un gliemeži), 131 suga
- vainagtaustekleņi Bezmugurkaulnieku tips ("Tentaculata"), sēdoši ūdensdzīvnieki, kas dzīvo piestiprinājušies pie substrāta, ap mutes atveri ir taustekļu vainags, kas rada ūdens cirkulāciju un tādējādi piegādā barību, 3 klases - sūneņi, pleckāji un foronīdi, \~4000 sugu, zināmi \~20000 fosilo sugu, ko izmanto par vadfosilijām paleozoja nogulumiežu stratigrāfijā
- komutējami vairākmegabitu datu pakalpojumi bezsavienojuma datu pārraides pakalpojumi ātrdarbīgos teritoriālajos un pilsēttīklos
- bezsēklas Bezsēklu
- partenokarpija Bezsēklu augļu attīstīšanās bez apaugļošanās
- žiro Bezskaidras naudas norēķinu forma, kas tiek realizēta kā ar papīra nesēju (norēķinu čeku), tā arī ar elektronisko sakaru līdzekļu palīdzību
- šļukt Bezspēkā sēsties, gulties u. tml.; slīgt (1)
- monohidrāts Bezūdens sērskābe - biezs, bezkrāsains, eļļains šķidrums
- termoprinteris Bezuzsitiena printeris, kas rakstzīmes atveido uz speciāla termiski jutīga papīra ar elektriski nokarsētu adatu palīdzību
- vaska termopārneses printeris bezuzsitiena printeris, kas veido krāsu attēlu, karsējot krāsotu vasku un pārnesot to uz papīra. Attēla veidošana notiek ar sakarsētām adatām, kas vispirms saskaras ar lenti, kas piesūcināta ar dažādās krāsās krāsotu vasku, izkausē to un pēc tam pārnes vasku uz parasta papīra
- Bilaja Bhilāī - pilsēta Indijā
- Miarice Biarica, pilsēta Francijā ("Miarritze")
- sodomieši Bībelē minētās pilsētas Sodomas iedzīvotāji, kuri stājās nedabiskās dzimumattiecībās ar dzīvniekiem, tāpēc Dievs viņus sodīja
- Judīte Bībelē, Vecajā Derībā un ebreju mitoloģijā - patriote, kas ar savu skaistumu savaldzināja asīriešu karavadoni Holofernu un viņam miegā nocirta galvu, izglābjot savu dzimto pilsētu
- Jons Bībelē, Vecajā Derībā, pravietis, kuram Jahve lika doties uz Asīrijas galvaspilsētu Nīnivi, lai sludinātu tai dieva sodu
- Bobrka Bibrka - pilsēta Ukrainā
- Bužī Bidžāja - pilsēta Alžīrijā, tās senāks nosaukums
- Vidžajapūra Bidžāpura - pilsēta Indijā
- Iduna Biedrība Stokholmā, dibināta 1862. g., piedalās cilvēki, kurus interesē māksla, zinātne, literatūra un mūzika
- melnkājība Biešu, kāļu kāpostu un kartupeļu slimības, ko rada dažas zemākās sēnes un baktērijas
- piķēšana biezā sējumā sadīgušu dīgstu pārstādīšana lielākos attālumos
- rīcineļļa Bieza, viskoza bezkrāsas vai iedzeltena eļļa, ko iegūst no rīcina sēklām
- urbānistiskā ainava biezi apdzīvots apvidus, kurā dominē pilsētas tipa dzīvojamā un industriālā apbūve, kā arī ir liels transporta un komunikāciju ainavelementu īpatsvars
- kucināties Biezi saģērbtam salīkušam sēdēt
- sakucināties Biezi saģērbtam sēdēt salīkušam
- sēkste Biezi sasēti augi
- rodiola Biezlapju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros; zeltsakne
- zeltsakne Biezlapju dzimtas ģints ("Hydrastis"), daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām, plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros; rodiola
- kausēknis Biezpiens ar pārlietu kausētu sviestu
- pluds Biezs dēlis, ko piestiprināja pie mazām vienkoča laiviņām (bluķenēm) abās pusēs sānos, lai laiva tik viegli neapgāztos
- spārnis Biezs dēlis, ko piestiprināja pie mazām vienkoča laiviņām (bluķenēm) abās pusēs sānos, lai laiva tik viegli neapgāztos; pluds
- pluģis Biezs dēlis, ko piestiprināja pie mazām vienkoča laiviņām abās pusēs sānos, lai laiva tik viegli neapgāztos
- kalmuks Biezs kokvilnas vai cita materiāla no abām pusēm uzsukāts, stipri vilnains, mīksts audums
- spoguļstikls Biezs, abās pusēs pulēts stikls; stikla plāksne, ko izmanto spoguļa darināšanai vai kas veido spoguļa elementu
- Bromberga Bigoščas pilsētas Polijā senāks nosaukums
- bygucs Bigucis - gavēņa laika ēdiens no piestā sagrūstiem kartupeļiem, pupām un linsēklu eļļas
- Bihova Bihava - pilsēta Baltkrievijā
- Pridņeprovska Bijusī pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, Čapļi salā (Dņeprā), tagad iekļauta Dņepropetrovskas sastāvā
- Čehoslovākija Bijusī republika Centrāleiropā, 1918.-1992. g., 15,6 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Prāga, pēc vēlēšanām sadalījās Čehijā un Slovākijā
- Klīversala Bijusī sala Daugavas lejtecē, Rīgā, Pārdaugavā, garums bija 0,9 km, platums - 0,4 km, augstums - līdz 2,5 m, pastāvēja līdz 19. gs., kad attekas, kas salu norobežoja no purvainajām pļavām (tagad Uzvaras parka teritorija), aizsērēja un tika aizbērtas
- vlasovietis Bijušā Padomju armijas ģenerālleitnanta A. Vlasova komandētā militārā formējuma loceklis, kas Otrā pasaules kara laikā pārgāja fašistiskās Vācijas pusē
- Hoppenhof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Ape un vēlāk pilsēta
- Libien Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Biksēre, saukta arī Biksēres muiža
- Kapsehden Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Medzes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Kapsēde
- Wilkenpahlen Biksējas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Blomes pagastā
- bikšturi Biksēm piepogājamas, pāri pleciem pārliekamas lences
- apbikstīt Bikstot aizskart, pabīdīt (no visām pusēm)
- uzčakarēt Bikstot, rušinot, rakņājoties (kur), atrast, uzcelt (ko) virspusē
- obuļs bikšu mugurpuse sēžamvietā
- Bila Cerkva Bilacerkva, pilsēta Ukrainā
- parameri Bilaterāli (divpusēji) simetriskiem organismiem abējas atspoguļaini līdzīgas daļas vai orgāni
- Bjenna Bīle - pilsēta Šveicē, Bernes kantonā
- Puškina Bilesuvara, pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums 1938.-1991. g.
- Belgoroda-Dņestrovska Bilhoroda-Dņistrovska – pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1944.–1991. g.
- Akermana Bilhorodas-Dņistrovskas pilsētas nosaukums līdz 1944. g.
- Belicka Bilicke – pilsēta Ukrainā
- Belogorska Bilohirska - pilsēta Krimā
- Karasuvbazara Bilohirskas pilsētas Krimā nosaukums līdz 1944. g.
- Belopoļje Bilopiļļa – pilsēta Ukrainā
- Belozerska Bilozerske – pilsēta Ukrainā
- Puertokabesasa Bilvi, pilsēta Nikaragvā, Ziemeļatlantijas autonomā reģiona administratīvais centrs
- disulfīds Binārs savienojums, kurā ir divi sēra atomi
- Bizerta Binzarta - pilsēta Tunisijā
- Bindina Biņdiņa - pilsēta Vjetnamā
- mikoloģija Bioloģijas un medicīnas nozare, kas pētī sēnes
- neirotransmiters Bioloģiski aktīva viela, kas sintezējas neironā un izdalās sinapsē; saistoties ar citas šūnas receptoriem un pārnes nervu impulsu no sinapses uz šūnu
- biopreparāti Bioloģiski preparāti, ko lieto ārstniecībā, profilaksē un slimību diagnosticēšanā
- biometrija biometrisku identifikatoru fiksēšana
- ātrā pirolīze biorafinēšanas process, kurā bez oksidētāja klātbūtnes koksne tiek strauji sakarsēta līdz 450-600 °C temperatūrai
- destiobiotīns Biotīns, kurā sēra atoms aizvietots ar diviem ūdeņraža atomiem; askorbinskābes analogs, kas aizņem tās vietu savienojumos
- kolektors bipolārā tranzistora elektrods, kas uzņem no emitera cauri bāzei izgājušos lādiņnesējus; apzīmējums C
- emiters Bipolārā tranzistora elektrods, no kura lādiņnesēji ieplūst tranzistora bāzē
- ziņu birojs birojs, kas sniedz ziņas, parasti, par adresēm, telefona numuriem u. tml.
- birzt Birt (par gatavām sēklām)
- nobirzīties Birzījot vagas sēšanai nostrādāties līdz pagurumam
- stelāža biržas darījums, kurā viena no pusēm iegūst tiesību iegādāties vai pārdot zināmu daudzumu biržas vērtību pēc noteikta kursa par noteiktu prēmiju
- arbitrātors Biržas šķīrējtiesās vienas ieinteresētās puses sūtīts pārstāvis
- opcija Biržas termiņdarījuma noteikums, kas vienai no darījuma pusēm dod tiesības noteiktā laikā preces (vērtspapīrus) saņemt atbilstoši iepriekš noteiktajai cenai (kursam)
- kontango Biržu praksē - cenu attiecība, kad termiņdarījumu cenas pārsniedz reālo preču cenas, cenas precēm ar ilgākiem piegādes termiņiem
- vairoga bisīte bisīšu ģints sēņu suga ("Discina ancilis", syn. "Discina perlata"); pērļainā discīna
- parastā bisīte bisīšu ģints sēņu suga ("Gyromitra esculenta"), tiek saukta arī par murķeli (šis nosaukums aplami pārņemts no lāčpurnu latīniskā nosaukuma "Morchella"); augļķermeņos ir indīga viela giromitrīns, kas pēc iedarbības līdzīgs baltās mušmires toksīnam
- dižā bisīte bisīšu ģints sēņu suga ("Gyromitra gigas")
- rudens bisīte bisīšu ģints sēņu suga ("Gyromitra influa")
- apaļsporu bisīte bisīšu ģints sēņu suga ("Gyromitra sphaerospora")
- oficiālis Bīskapa iecelta persona, kas viņa kā ordinārija vietā izpilda kārtējās baznīcas tiesas funkcijas kādā diecēzē un priekšsēdētāja pienākumus koleģiālā tiesas iestādē
- malseko Bīstama citrusaugu (visbiežāk citronu) sēnīšu slimība, kas bojā koksni, augļus, sēklas, un augi nokalst
- viegli uzliesmojošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot viegli var aizdegties. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var aizdegties no sērkociņa liesmas, dzirksteles, berzes vai pašsabrukšanas procesa. Tādas kravas var būt, piemēram, benzīns, laka, spirts, siens, alumīnija pulveris un citas
- Klodzka Bistšica Klodzka - pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 10500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1319. g.
- Frunze Biškeka - Kirgizstānas galvaspilsēta, tās nosaukums 1926.-1992. g.
- Pišpeka Biškeka, pilsēta Kirgizstānā, tās nosaukums līdz 1926. g.
- sejsargs Biškopja inventārs galvas un kakla aizsargāšanai no bišu dzēlieniem; izgatavots no plāna auduma ar caurskatāmu tīkliņu sejas priekšpusē
- mātes kāzu lidojums bišu mātes lidojums ārpus stropa vairāku kilometru attāluma no dravas, kura laikā notiek apsēklošanās ar traniem; jaunās mātes izlido, sākot ar 4. dienu
- akarapidoze Bišu slimība, smidžu sērga, kas lokalizējas bites elpošanas orgānos - traheju pirmajā pārī
- Monastira Bitola, pilsēta Ziemeļmaķedonijā, tās senāks nosaukums
- Beitene Bitomas pilsētas Polijā senāks nosaukums
- dimi Bizantijas pilsētu kvartālu, no 4. gs. beigām arī politisko partiju apzīmējums
- Belostoka Bjalistoka – pilsēta Polijā
- Berezina Bjerazino – pilsēta Baltkrievijā
- Bjukenena Bjūkenana - pilsēta Libērijā
- Grandbasa Bjūkenana, pilsēta Libērijā, tās senāks nosaukums
- Gorna Džumaja Blagojevgradas pilsētas Bulgārijā nosaukums līdz 1950. g.
- mizasblakts Blakšu kārtas dzimta ("Aradidae"), sīkas un vidējas (3-10 mm) blaktis, dzīvo zem koku mizas, spraugās, piepēs, pārtiek no augu sulas vai sēņu micēlija; \~750 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu
- sportula Blakus ieņēmumi dažādos amatos, piem., sēžu naudas
- fosforģipsis Blakusprodukts, kas rodas fosforskābes ieguvē no apatīta koncentrāta, to sadalot ar sērskābi; var izmantot celtniecības ģipša iegūšanai
- Blantaira-Limbe Blantaira - pilsēta Malāvijā
- blisierēt Blisēt
- baika Blīva, labajā pusē plūksnota vadmala
- autoklāvs Blīvi noslēdzama tvertne, trauks karsēšanai augstā spiedienā
- himēnijslānis Blīvs asku sēņu un bazīdijsēņu sporveidojošo šūnu slānis
- ekscīpuls Blīvs sēnes hifu aizsargveidojums, kas aptver apotēciju
- stroma Blīvs sēņu hifu veidojums, kura iekšienē vai uz kura virsmas veidojas augļķermeņi
- parķis Blīvs, mazliet biezāks un smagāks par flaneli, parasti vienpusēji uzkārsts kokvilnas vai vilnas audums trinīša, audekla vai ripsa pinumā
- blumeriella Blumeriella hiemalis - asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases hipodermu dzimtas sugas "Coccomyces hiemalis" nosaukuma sinonīms
- Bobēnu ezers Bobēnu ezers - atrodas Smiltenes pilsētas teritorijas dienvidaustrumu nomales mežā, platība - <1 ha
- Bobodjulasa Bobodjulaso - pilsēta Burkinfaso
- Bobriņeca Bobrineca - pilsēta Ukrainā
- Bobrovicja Bobrovica - pilsēta Ukrainā
- Bodaiba Bodaibo - pilsēta Krievijā
- Beitenzorga Bogora - pilsēta Indonēzijā, tās senāks nosaukums
- Bogoduhova Bohoduhiva - pilsēta Ukrainā
- Boguslava Bohuslava - pilsēta Ukrainā
- Bohušovice Bohušovice pie Ohržes - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2620 iedzīvotāju (2012. g.)
- Boisisitija Boise - pilsēta ASV
- kriva Bojājumi kartupeļu mizā, kas rodas no īpašas sēnītes
- Bolderaa Bolderājas muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā
- Baltā kāpa Bolderājas-Priedaines kāpu grēdas rietumu gals, kas beidzas ar 15-20 m augstu, brūkošu krauju; atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Lielupes labajā krastā, netālu no Vārnukroga un Buļļupes ietekas, absolūtais augstums 20-21 m virs jūras līmeņa
- Spaska Bolgara, pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, tās nosaukums 1781.-1926. g.
- Spaska-Tatarska Bolgara, pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, tās nosaukums 1926.-1935. g.
- Kuibiševa Bolgara, pilsēta Krievijas Tatarstānas Republikā, tās nosaukums 1935.-1991. g.
- Bolīvija Bolīvijas Daudznacionālā Valsts - valsts Dienvidamerikas centrālajā daļā, platība - 1098581 kvadrātkilometrs, iedzīvotāju skaits - 9947418 (2010. g.), galvaspilsēta - Sukre, valdības mītne - Lapasa, administratīvais iedalījums - 9 departamenti
- Sukre Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta (sp. val. "Sucre"), Čukisakas departamenta administratīvais centrs, atrodas Andu Centrālās Kordiljeras piekājē \~2700 m vjl., 265300 iedzīvotāju (2008. g.)
- Boržomi Bordžomi - pilsēta Gruzijā
- Sarajeva Bosnijas un Hercegovinas galvaspilsēta ("Sarajevo"), 369500 iedzīvotāju (2013. g.)
- dīgsoma Botānikā lietots apzīmējums lielai sēklas aizmetņa šūnai, kurā rodas olšūna un attīstās vēlāk par dīgli (embriju); dīgļsoma
- ksenijas Botānikā tādi krustojumi, kas parādās jau krustošanai ņemtā mātes auga paša sēklās vai augļos
- zigomorfisms Botānikā ziedi ar divpusēju simmetriju
- mikētoloģija Botānikas daļa, mācība par sēnēm
- karpoloģija Botānikas nozare, kas pētī augu augļus un sēklas
- augu embrioloģija botānikas nozare, kas pētī sēklaugu apaugļošanas, dīgļa un endospermas attīstību
- Kadiķkalni Botāniskais liegums Limbažu novada Skultes pagastā šaurā joslā gar jūru, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 13 ha, lielāko daļu aizņem Zviedrijas kadiķa audzes, konstatētas 100 sēklaugu un paparžaugus sugas, 25 sūnu sugas
- Gaborone Botsvānas galvaspilsēta, atrodas Notvani upes krastā 1100 m vjl., 220000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Botsvāna Botsvānas Republika - valsts Dienvidāfrikā (angļu val. "Botswana"), platība - 581730 kvadrātkilometru, 2029300 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Gaborone, administratīvais iedalījums 10 distriktu; Bečuanalenda
- Bomonta Boumonta - pilsēta ASV
- fotons bozonu grupas elementārdaļiņa, kas darbojas kā elektromagnētiskās mijiedarbības nesējs; viena no daļiņām, kam nepiemīt masa un kas pārvietojas ar gaismas ātrumu
- burājums Brauciens ar burām; burāšana, kreisēšana, arī kuģojums
- laitināt Braucīt, masēt
- sērfošana Braukšana ar sērfingu
- apdzīšana Braukšana garām vienam vai vairākiem transportlīdzekļiem, iebraucot pretējā braukšanas joslā (brauktuves pusē) un atgriežoties iepriekšējā braukšanas joslā (brauktuves pusē)
- karnauba Brazīlijā augoša saimnieciski nozīmīga vaska palmu kopernīciju ģints suga ar 10-15 m augstu stumbru, lapas vēdekļveidīgas līdz 2 m diametrā, to virspusē līdz 0,5 cm bieza vaska kārta
- Brazīlija Brazīlijas Federatīvā Republika - lielākā valsts Latīņamerikā, Dienvidamerikas austrumos (portugāļu valodā "Brasil"), aizņem pusi kontinenta teritorijas, ietver 26 štatus un 1 federālo distriktu (galvaspilsēta - Brazilja), robežojas ar Urugvaju, Argentīnu, Paragvaju, Bolīviju, Peru, Kolumbiju, Venecuēlu, Gajānu, Surinamu un Gviānu, kā arī ar Atlantijas okeānu
- Brazilja Brazīlijas Federatīvās Republikas galvaspilsēta (portugāļu valodā "Brasilia"), atrodas Brazīlijas plakankalnē, 1172 m virs jūras līmeņa, uzbūvēta 1957.-1960. g. valsts ģeogrāfiskajā centrā, 2,3 miljoni iedzīvotāju (2007. g.)
- pararieksti Brazīlijas rieksti - Dienvidamerikas lapu koka - augstās bertolēcijas sēklas
- Brēhūla Breja - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā
- Āberthonzi Brekona, pilsēta Lielbritānijā, Velsā, tās nosaukums velsiešu valodā (_Aberhonddu_)
- Brēmenes federālā zeme Brēmenes Hanzas brīvpilsēta
- izpletnis Bremzēšanas ierīce, kas kustības ātruma samazināšanai izmanto vides pretestību; viegla, izturīga auduma kupols, kas gaisa pretestības ietekmē izplešas; lieto lēkšanai no lidaparātiem, kravu nomešanai, lidaparāta bremzēšanai pēc nosēšanās
- nobriest Briestot sasniegt pilngatavību (par augļiem, sēklām u. tml.)
- skarbā briežtrifele briežtrifeļu sēņu ģints suga ("Elaphomyces asperulus")
- parastā briežtrifele briežtrifeļu sēņu ģints suga ("Elaphomyces granulatus")
- raibā briežtrifele briežtrifeļu sēņu ģints suga ("Elaphomyces muricatus")
- pahi Britānijas Indijas (20. gs. 1. pusē) vara monēta vienlīdzīga ar 1/192 daļu rupijas, 1/12 daļu annas, 1/3 daļu paisas un 20 kešiem
- pai Britānijas Indijas (20. gs. 1. pusē) vara monēta vienlīdzīga ar 1/192 daļu rupijas, 1/12 daļu annas, 1/3 daļu paisas un 20 kešiem
- painungs Britānijas Indijas (20. gs. 1. pusē) vara monēta vienlīdzīga ar 1/192 daļu rupijas, 1/12 daļu annas, 1/3 daļu paisas un 20 kešiem
- Vītolnieki Brīvdabas muzejs, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle, atrodas Rucavas pagastā, ir viena no "Papes ķoņu zvejnieku ciema" sētām, ekspozīcijā 19.-20. gs. Papes zvejnieka zvejas rīki, apģērbs, saimniecības priekšmeti, šīs mājas bijušo saimnieku dzimtas vēsture
- Brivlagaijarda Brīvlagaijāra - pilsēta Francijā
- Brivlegaijārda Brīvlagaijāra - pilsēta Francijā
- Briva Brivlegaijarda - pilsēta Francijā
- grosmeisters Brīvmūrnieku biedrībās t. s. Lielās ložas priekšsēdētājs
- BUB Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība
- BUV Brīvprātīgo ugunsdzēsēju vienība
- maidāns brīvs laukums austrumzemju pilsētās (arī Krievijas dienvidu apvidos un Ukrainā) vai to apkaimē sapulcēm, tirgum un izpriecām
- improvizatorisms Brīvs, visos aspektos svabads priekšnesuma veids, pat ja skaņdarbs iespējami precīzi fiksēts
- apaļskulptūra Brīvstāvoša, no visām pusēm aplūkojama skulpturāla figūra vai figūru grupa
- brocenieki Brocēnu novada Brocēnu pilsētas iedzīvotāji
- Kalnmuiža Brocēnu novada Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Kalnsētas" bijušais nosaukums
- kalnsētnieki Brocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kalnsētas" iedzīvotāji
- bronhoaspergiloze Bronhu slimība, ko ierosina "Asperillus" ģints pelējumsēnes
- bronhomoniliāze Bronhu slimība, ko izraisa "Candida" ģints raugveida sēne
- klājpiepe Brūnā pagrabu klājpiepe - himēnijsēņu klases afiloforu rindas konioforu dzimtas konioforu ģints suga ("Coniophora puteana syn. Coniophora cerebella")
- pirodekstrīns Brūna, cieta viela, iegūta, karsējot cieti
- pamave Brunči no nātnas baltas drēbes, no viena gabala, ar virsas malā ievērtu aukliņu, ar kuru tos ap viduci apsēja
- pamuja Brunči no nātnas baltas drēbes, no viena gabala, ar virsas malā ievērtu aukliņu, ar kuru tos ap viduci apsēja
- pamuve Brunči no nātnas baltas drēbes, no viena gabala, ar virsas malā ievērtu aukliņu, ar kuru tos ap viduci apsēja
- mautave Brunči no nātnas baltas drēbes, no viena gabala, ar virsas malā ievērtu aukliņu, ar kuru tos ap viduci apsēja; pamave (1)
- apaļgriezuma brunči brunči, kuru piegriezumslejām ir riņķa sektora gredzena apveids vai citāds apaļgriezums, piemēram, saules jeb pilnapļa brunči, pussaules jeb pusapļa brunči, vēdekļplisējuma brunči, arī volānjoslu brunči
- Bruneja Brunejas Darusalamas Valsts - valsts Dienvidaustrumu Āzijā, Kalimantānas salas ziemeļrietumu daļā, platība - 5765 kvadrātkilometri, 388190 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Bandarseribegavana, administratīvais iedalījums - 4 distrikti
- Bandarseribegavana Brunejas galvaspilsēta, atrodas Kalimantānas salas ziemeļu piekrastē, 69000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Bruneja Brunejas valsts galvaspilsētas nosaukums līdz 1972. g., tagad Bandarseribegavana
- zeltainā brūnsardzene brūnsardzeņu ģints sēņu suga ("Phaeolepiota aurea")
- oranžā brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum aurantiacum")
- zilganā brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum caeruleum")
- kopaugošā brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum concrescens")
- rūsganā brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum ferrugineum")
- Peka brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum peckii")
- grubuļainā brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum scrobiculatum")
- smaržīgā brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum suaveolens")
- kaujinieks Bruņotas vienības loceklis, kas 1905.-1907. gada revolūcijas laikā lielākajās Latvijas pilsētās aktīvi piedalījās bruņotā cīņā pret cara patvaldību
- hunhūzi Bruņoti laupītāji Ziemeļķīnā un Mandžūrijā 19. gs. un 20. gs. pirmajā pusē
- manevrs Bruņoto spēku vienību divpusējas kaujas mācības apvidū, kara laikam tuvinātos apstākļos
- Bržezova Bržezova pie Svitavas - pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1760 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bū Džeidūra Bū Džeidūra - pilsēta Rietumsahārā, 36800 iedzīvotāju (2004. g.)
- Kāšjapa Budisma mitoloģijā - budas Šākjamuni skolnieks, kurš pēc skolotāja nāves kļuva par pirmā budistu koncila priekšsēdētājs
- Šambhala Budisma mitoloģijā - zeme, kuru ietver astoņi sniegoti kalni, kas pēc izskata atgādina lotosa ziedlapiņas, bet centrā atrodas galvaspilsēta un valdnieka pils
- sautrantika Budisma pamatvirziena hinajanas filozofiskās skolas virziens, kas postulēja, ka pastāv labā un ļaunā sēklas, kas mīt cilvēkos, bet uzdīgst tikai labvēlīgos apstākļos
- Buhdeskaln Budukalna muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā
- finansēšanas plāns budžeta finansētas institūcijas vai pasākuma ieņēmumu un izdevumu sadalījums, kas ļauj saņemt Valsts kases asignējumu
- budžeta finansētas institūcijas budžeta iestādes, visi pilnīgi vai daļēji tieši no budžeta finansētie komersanti un organizācijas
- Buenosairesas autonomā pilsēta Buenosairesa - Argentīnas Republikas galvaspilsēta ("Buenos Aires" / "Ciudad Autonoma de Buenos Aires")
- Buenosairesa Buenosairesas autonomā pilsēta - Argentīnas Republikas galvaspilsēta ("Buenos Aires" / "Ciudad Autonoma de Buenos Aires"), osta Laplatas līča dienvidu krastā, atrodas 275 km no Atlantijas okeāna, 2891000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Lanusa Buenosairesas pilsētas rajons Argentīnā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta
- Buhara Buhāra - pilsēta Uzbekistānā
- Buhara Buharas Haniste - valsts Vidusāzijā 16. gs. - 1920. g., galvaspilsēta - Samarkanda
- Temirhanšura Buinakska - pilsēta Krievijas Dagestānas Republikā, tās nosaukums līdz 1922. g.
- Kostermanvila Bukavu pilsētas (Kongo Demokrātiskajā Republikā) senāks nosaukums
- hoboba Bukšu dzimtas augs (krūms), kas izplatīts Meksikā un ASV dienvidrietumos; no sēklām iegūst eļļu, ko izmanto kosmētikā un ziežvielu ražošanā
- Bulgārija Bulgārijas Republika (bulgāru valodā "Balgaria"), valsts Eiropas dienvidu daļā, Balkānu pussalas austrumos, pie Melnās jūras, galvaspilsēta - Sofija, iedalās 28 provincēs, robežojas ar Turciju, Grieķiju, Ziemeļmaķedoniju, Serbiju un Rumāniju, kā arī ar Melno jūru
- Sofija Bulgārijas Republikas galvaspilsēta, atrodas Sofijas ieplakā starp Stara Planinu un Vitošas masīvu 530-650 m vjl., 1281600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Krasnogvardeiska Bulunghura, pilsēta Uzbekistānā, tās nosaukums līdz 1991. g.
- Bullenhof Buļļu muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā
- Loču kanāls Buļļupes labā krasta atzarojums pie ietekas Daugavā, Rīgas pilsētas teritorijā
- bangalo Bungalo - viegla ārpilsētas māja ar verandām (parasti tropu zemēs)
- bangelo Bungalo - viegla ārpilsētas māja ar verandām (parasti tropu zemēs)
- bangelou Bungalo - viegla ārpilsētas māja ar verandām (parasti tropu zemēs)
- bongelo Bungalo - viegla ārpilsētas māja ar verandām (parasti tropu zemēs)
- bengalo Bungalo – viegla ārpilsētas māja ar verandām (parasti tropu zemēs)
- bungalovs Bungalo – viegla ārpilsētas māja ar verandām (parasti tropu zemēs)
- buras piestiprināšanas gredzens buras stūrī līķī iespleisēts gredzens, kurā iestiprināta nerūsoša metāla kauša
- kaitings Burāšana ar dēli aiz pūķa; pūķošana, kaitošana, kaitsērfings (angļu "kitesurfing", no "kite" - "pūķis"), kaitbords (angļu "kiteboard")
- uzurkstēt Burbuļojot izlauzties virspusē
- Vagadugu Burkinafaso galvaspilsēta (fr. val. "Ouagadougou"), 1,15 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Brusa Bursa - pilsēta Turcijas ziemeļrietumos
- Portsaīda Būrsaīda, pilsēta Ēģiptes ziemeļaustrumos
- Portsudāna Būrsūdāna, pilsēta Sudānā
- metieris Burtlicis, kas sadala slejās saliktu tekstu lappusēs; aplauzējs (2)
- salikšana Burtu komplektēšana vārdos, rindās un lappusēs; var izdarīt ar rokām (mūsdienās reti), no 19. gs. b. - ar rindu liešanas mašīnām (linotipiem), tagad gk. ar fotosalikumu, tekstu ierakstot datora atmiņā un ar datoru vadot salikšanas mašīnu, vai izdrukājot uz caurspīdīgas pamatnes, no kuras izgatavo iespiedformu
- rājtakelāža Buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma veids, kurā četrstūrainās (taisnās) buras piestiprina pie rājām - masta priekšpusē horizontāli iekarinātiem apaļkokiem
- rājtakelējums Buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma veids, kurā četrstūrainās (taisnās) buras piestiprina pie rājām - masta priekšpusē horizontāli iekarinātiem apaļkokiem
- Budžumbura Burundi Republikas galvaspilsēta (angļu val. "Bujumbura") līdz 2019. g. 29. maijam, osta Tanganjikas ezera ziemeļaustrumu krastā, 429000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Buskozdroja Busko Zdroja – pilsēta Polijā
- Bustoarsīcija Busto Arsīcio – pilsēta Itālijā
- Lošupe Būšnieku ezera noteka un Baltijas jūru Ventspils pilsētas ziemeļu daļā; Lošupīte
- ietvert būt (kam) cieši visapkārt, ierobežojot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, par apvalku)
- šķirt būt (parasti starp diviem notikumiem, norisēm) - par laikposmu
- ieslīgt būt apņemtam, ietvertam (no vairākām vai visām pusēm, parasti zemākā vietā)
- gārgt būt ar sēcošiem, dobjiem blakustrokšņiem
- mest būt daudzveidīgam, arī nenoturīgam (par norisēm)
- līdzdzīvot būt ieinteresētam, emocionāli dzīvot līdzi (kam)
- piekļaut būt izveidotam tā, ka atrodas, pievirzās (kam) cieši klāt no vairākām vai visām pusēm; būt par cēloni tam, ka (kas) pievirzās cieši klāt no vairākām vai visām pusēm
- gribēt būt kādā norisē, stāvoklī, būt ar noslieci uz kādu norisi, stāvokli
- sutināt būt karstam, tveicīgam (par laikapstākļiem); karsēt (piemēram, par sauli)
- sēdēt aizkrāsnē būt mājās sēdētājam, kūtram, ne par ko neinteresēties
- niķoties būt neveselam, būt tādam, kura darbībā ir traucējumi (piemēram, par orgāniem, norisēm organismā)
- dzesēties būt pakļautam dzesēšanai
- dzisināties būt pakļautam dzesēšanai
- atnest būt par cēloni tam, ka izveidojas, rodas (jaunas attiecības, stāvoklis u. tml.) - par norisēm sabiedrībā
- ietekmēt būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (dabā, tās norisēs) - par parādībām dabā
- metināt būt par cēloni tam, ka tehnoloģiskā, piemēram, karsēšanas, procesā (kas) tiek savstarpēji savienots
- mest būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas)
- sviest būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas); mest (7)
- izrūsināt būt par cēloni, arī ļaut, ka izrūsē
- norādīt būt par informācijas avotu (par faktu, priekšmetu), arī būt par (kā) pazīmi (piemēram, par priekšmetiem, norisēm, īpašībām)
- prezidēt būt par priekšsēdētāju, vadītāju (sēdei, kongresam u. tml.)
- sagaidīt būt paredzamam, gaidāmam (parasti par apstākļiem, norisēm, notikumiem)
- izplest būt pavērstam uz vairākām vai visām pusēm (piemēram, par koku zariem)
- klausīt būt spējīgam darboties, funkcionēt kādā veidā (par ķermeni, tā daļām, norisēm tajā)
- mitrināt būt tādam (kosmētiskajam līdzeklim), kas pasargā ādas virsējos slāņus no izžūšanas un saglabā ādas elastību; kopt ādu ar šādiem kosmētiskajiem līdzekļiem
- izturēties būt tādam, kam (kādā norisē, sistēmā) ir noteiktas īpašības (piemēram, par priekšmetiem, ierīcēm, vielām)
- nogatavināt būt tādam, kam (kas, piemēram, augļi, sēklas) sasniedz pilnīgu bioloģisko gatavību (par augiem)
- plest būt tādam, kam (kas, piemēram, zari, lapas) ir vērsts uz vairākām vai visām pusēm (par augiem)
- saskanēt būt tādam, kam būtiskās, raksturīgās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un kas veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, norisēm)
- briest būt tādam, kam nogatavojas (augļi, sēklas u. tml.) - par augiem
- skaut būt tādam, kas (ko) cieši sedz, klāj (parasti no visām pusēm)
- vilināt būt tādam, kas rada ieinteresētību, piemēram, ar iespējamu izdevīgumu, ieguvumu
- nobriest būt tādam, kur augiem augļi, sēklas u. tml. sasniedz pilngatavību (parasti par labības lauku)
- migt būt tādam, kur rimst (dienas) rosme (par pilsētu, ielām, parasti naktī)
- darboties būt tādam, kurā noris kāds (parasti pārmaiņu) process; aktīvi izpausties (par parādībām, norisēm dabā)
- putēt būt tādam, no kura uz visām pusēm izplatās putekļi, sīkas (kā) daļiņas u. tml. (parasti ārējas iedarbības rezultātā)
- kuknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī; kluknēt, kruknēt
- kruknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī; kluknēt, kuknēt
- kluknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī; kruknēt, kuknēt
- eritrens Butadiēns, nepiesātināts ogļūdeņradis, ko pagatavo stipri karsējot hidrēta benzola un fenola tvaikus, polimerizējoties tas dod mākslīgu kaučuku
- Thimphu Butānas galvaspilsēta, atrodas valsts rietumu daļā
- Timphu Butānas Karalistes galvaspilsēta, atrodas Himalajos, Džomolari kalna austrumu nogāzē, 79200 iedzīvotāju (2005. g.)
- apvērsums Būtiskas (parasti straujas) pārmaiņas (kā) attīstībā, norisē, stāvoklī
- šablons Būvdetaļu, profilu rasējums dabiskā lielumā
- sētot būvēt sētu (kam apkārt)
- fibrolīts būvmateriāls - no koka skaidām un ķīmiskiem cietinātājiem izgatavotas presētas plātnes (piemēram, sienu, griestu apšūšanai)
- kamišīts Būvmateriāls - presēti meldri, ko saista ģipsis, māls, cements
- Rabica būvveids būvmeistara K. Rabica 1878. g. izgudrots būvveids, kas sastāv no stiepļu pinuma, kuru piestiprina pie nesējas konstrukcijas, un no cementa, kaļķu vai ģipša javas apmetuma
- Usumbura Bužumbura - Burundi Republikas galvaspilsētas senāks nosaukums
- vicīns C~10~H~16~N~4~O~7~, balts kristālisks glikozīds, ko iegūst no sējas vīķiem "Vicia sativa L." u. c. vīķiem
- trehaloze C~12~H~22~O~11~, disaharīds zemākajos augos (sēnēs, aļģēs); skābju hidrolīzē veidojas divas glikozes molekulas
- loganīns C~17~H~26~O~10~, "Strychnos nux vomica L." sēklu glikozīds; svarīgs indola alkaloīdu biosintēzes starpprodukts
- testolaktons C~19~H~24~O~3~, antineoplastisks līdzeklis, kas sintezēts no progesterona, testosterona vai kāda cita steroīda, izmantojot mikroorganismus; lieto progresējoša vai diseminēta krūts vēža paliatīvai ārstēšanai pēc menopauzes
- pleirotīns C~21~H~22~O~5~, antibiotiska viela, iegūta no bazīdijsēnes "Pleurotus griseus"
- nikotīnamīdadenīndinukleotīds C~21~H~27~N~7~O~14~P~2~, koenzīms, kas piedalās ūdeņraža atomu un elektronu pārnesē šūnu elpošanas reakcijās
- pikrotoksīns C~30~H~34~O~13~, "Anamirta cocculus Wight et Arn." sēklu glikozīds; lieto par pretindi, saindējoties ar barbiturātiem
- sarmentocimarīns C~30~H~46~O~8~, sirds glikozīds "Strophanthus sarmentosus" sēklās; to hidrolizējot, iegūst sarmentogenīnu un sarmentozi
- tevetīns C~42~H~64~O~19~, glikozīds auga "Thevetia neriifolia Juss." sēklās, piemīt uzpirkstītes glikozīdiem līdzīga darbība
- nitromannīts C~6~H~8~(ONO~2~)~6~, viela, kas iegūta, nitrējot mannītu ar slāpekļskābi un sērskābi
- trigonelīns C~7~H~7~NO, alkaloīds, atrasts "Trigonella foenumgraecum" sēklās, dāliju gumos u. c. augos, kā arī urīnā pēc nikotīnskābes lietošanas
- ricinīns C~8~H~8~N~2~O~2~, toksisks alkaloīds rīcinauga sēklās un lapās
- timerozāls C~9~H~9~HgNaO~2~S organisks dzīvsudrabu saturošs antiseptiskais līdzeklis, aktīvs pret sēnēm un bakteriostatisks pret sporas neveidojošām baktērijām
- mironskābe C10H17NS2O, tās kālija sāls ir sinepju sēklu glikozīds sinigrīns, no kura hidrolīzes procesā veidojas alilizotiocianīds
- soforīns C11H14N2O, "Sophora" ģints augu sēklu alkaloīds; tā ekstraktus izmanto ādas kopšanas līdzekļos
- rumicīns C15H10O4, hrizofānskābes izomērs skābeņu sēklās
- laktaroviolīns C15H14O, sarkans antibiotisks pigments priežu rudmiesē ("Lactarius deliciosus"), kurš nomāc tuberkulozes mikobaktēriju vairošanos
- ihtuiolsulfoskābe C28H38O6S3, iegūst no bitumena, to apstrādājot ar sērskābi
- sabadīns C29H47NO8, sabadila un veratres sēklu alkaloīds
- plikamicīns C52H76O24, antineoplastiska antibiotiska viela, ko producē "Streptomyces plicatus", kura cieši saistās ar dezoksiribonukleīnskābi un inhibē informācijas ribonukleīnskābes sintēzi tāpat kā daktinomicīns; lieto progresējošas sēklinieku karci-nomas ārstēšanā; mazina osteoklastu aktivitāti, lieto hiperkalcēmijas un hiperkalciūrijas gadījumā, kuru izraisījušas metastāzes vai progresējoša epitēlijķermenīšu karcinoma
- ninhidrīns C6H4(CO)2C(OH)2, ūdenī šķīstoša kristāliska viela, kas, karsējot ar polipeptīdiem un aminoskābēm, veido zilu krāsojumu; lieto hromatogrāfijā
- temulīns C7H12N2O, indīgs alkaloīds reibuma airenes sēklās
- patulīns C7H6O4, toksiska un kancerogēna antibiotiska viela, kas iegūta no dažādu sēņu kultūrām
- veratrskābe C9H10O4, atrodas sabadilā un baltās veratres sēklās
- zalcitabīns C9H13N3O3, dezoksicitidlna analogs, antiretrovirusāls preparāts, kas šūnās pārvēršas aktīvā formā, inhibē atgriezeniskās transkriptāzes darbību; lieto kombinācijā ar zidovudīnu progresējošas "HIV-1" infekcijas ārstēšanā
- meprobamāts C9H18N2O4, karbamātu atvasinājums ar trankvilizējošu, muskuļus relaksējošu un pretkrampju darbību
- camera Camera obscura - tumša kaste ar nelielu atvērumu, pa kuru ieplūst gaismas stari, kas uz pretējās sienas projicē ārpusē esoša priekšmeta apgrieztu attēlu
- martes Caunas - plēsēju kārtas sermuļu dzimtas ģints
- mašīngludais papīrs caur papīrmašīnas kalandru izlaists papīrs – vienmērīgi biezs un gluds abās pusēs
- mikrofiša Caurspīdīga fotomateriāla kartīte ar vairākiem samazinātiem teksta, rasējumu u. tml. attēliem
- želatīns caurspīdīgs šāds materiāls, ko izmanto kā sudraba sāļu nesēju fotoemulsijā
- cietes sīrups caurspīdīgs, gaišs, viskozs produkts ar nelielu saldumu; iegūst, šķīdinot kukurūzas cieti sērskābē, kā rezultātā ciete noārdās par glikozi, maltozi un citiem oligosaharīdiem, rodas arī nedaudz ūdenī šķīstošu dekstrīnu
- prohodņaks Caurstaigājama sēta
- kausētava Cehs, arī telpa, celtne, kur kausē metālu
- tēraudkausētava Cehs, arī telpa, celtne, kur kausē tēraudu
- cekulis Cekula nesējs, piem., cekule (govs), cekulītis (cīrulis)
- armillaria Celmenes - himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints
- armirallariella Celmenes - himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints, tās sinonīms nosaukums
- parastā celmene celmeņu suga ("Armillaria mellea"), sēne brūngani dzeltenā krāsā, aug biezos ceros uz dzīviem un atmirušiem kokiem
- platinels Cēlmetālu sakausējums augstjutīgu termopāru elektrodiem (pozitīvajam - 55% Pd, 31% Pt, 14% Au, negatīvajam - 65% Au, 35% Pd)
- čams Celms ar atvasēm (purvā)
- putināt Celt augšup (no kā virsmas) un izplatīt uz visām pusēm (piemēram, smiltis, putekļus) - parasti par vēju
- Alsungas pils celta 14. gs. 2. pusē kā Livonijas ordeņa pils, pirmoreiz dokumentos minēta 1431. g., tā bija regulāra kastelas tipa pils ar priekšpili, sākotnēji bijuši tikai austrumu un dienvidu korpusi, bet ziemeļos un rietumos tikai nocietinātas sienas, vairākkārt papildināta un pārbūvēta
- stutēties Celties (no sēdus, guļus u. tml. stāvokļa)
- kūpēt Celties augšup un izplatīties uz visām pusēm (par ko vieglu, par kā sīkām, smalkām daļiņām u. tml.); arī putēt
- slieties Celties stāvus (no sēdus vai guļus stāvokļa), parasti taisnojot, stiepjot ķermeni, arī censties ieņemt vertikālu stāvokli
- kapliča Celtne (kapsētā, slimnīcā), arī telpa (piemēram, slimnīcā) mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un parasti arī bēru ceremonijai
- pilons Celtne nošķeltas piramīdas veidā, ko senajā Ēģiptē būvēja tempļu priekšā abās pusēs portālam
- pienūzis Celtne, arī īpaša telpa, kur dzesē un uzglabā pienu
- darba rasējumi celtniecības objekta, arī iekārtas vai rūpniecības ražojuma projekta realizēšanai nepieciešamie rasējumi (zīmējumi)
- skaidu plātne celtniecības plātne, ko izgatavo no koka skaidām, kuras sajauc ar līmi un siltumā sapresē
- brīvjosla Ceļa josla, kas atrodas zemes klātnes abās pusēs un ko neaizņem ceļš
- ceļmala Ceļa malējā daļa, pa ko parasti iet gājēji; tuvākā apkārtne ceļa vienā vai otrā pusē
- ceļmāle Ceļa malējā daļa, pa ko parasti iet gājēji; tuvākā apkārtne ceļa vienā vai otrā pusē
- apvedceļš Ceļa posms tranzītsatiksmei gar pilsētas vai apdzīvotas vietas malu
- ceļa nomale ceļa sānu josla, kas abās ceļa pusēs piekļaujas brauktuvei, balsta ceļa brauktuvi un noder par drošības joslu (lai ceļa segu izmantotu braukšanai visā platumā), transportlīdzekļu apstādināšanai un īslaicīgai ceļa segas remontdarbu tehnikas un materiālu novietošanai
- ceļa segums ceļa segas konstrukcijas virsējā kārta, kas tieši uzņem transportlīdzekļa iedarbību
- nosvaide Ceļa slīpums, ko ziemā veido vienā ceļa pusē sanests sniegs
- kalna grāvis ceļam kalna pusē kalna nogāzē izrakts grāvis virsūdeņu savākšanai un novadīšanai
- būvmets Ceļamās būves rasējums plānā, griezumā un skatā
- histrions Ceļojošs profesionāls aktieris viduslaikos, kas reizē bija gan muzikants, dziedātājs, dejotājs, stāstītājs, gan akrobāts, virves dejotājs, dzīvnieku dresētājs u. tml.
- ganību dambis ceļš uz Rīgas pilsētas ganībām (tagadējā Pulkveža Brieža iela un Ganību dambis Rīgas Ziemeļu rajonā), kas pastāvēja kopš 13. gs., 16. gs. uzbūvēja ganību ceļa vietā uzbūvēja dambi un 17. gs. sāka izveidot alejas
- Zennhof Cenas muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē
- Centrs Centra rajons ir viens no sešiem Rīgas pilsētas administratīvajiem rajoniem, platība - 3 kvadrātkilometri, bet iedzīvotāju skaits (2012. g.) bija 23 500 (vismazākais Rīgā)
- ķīlis Centrālā gareniskā planka vai centrālā gareniskā metāla daļa (kuģa, laivas) korpusa pamatnes apakšpusē
- Bangi Centrālāfrikas Republikas galvaspilsēta, osta Ubangi labajā krastā, 552000 iedzīvotāju (2007. g.), universitāte (dibināta 1970. g.)
- lanuškeņa cepļa sāni, kur var gulēt un sēdēt
- apcept Cepot padarīt brūnu, arī apgrauzdēt (no virspuses, no visām pusēm)
- aizdzist cepot slikti pacēlusies maize, kuras mīkla ir tikusi atdzesēta
- aizdzisusi maize cepot slikti pacēlusies maize, kuras mīkla ir tikusi atdzesēta
- apbrūnināt Cepot, grauzdējot padarīt no virspuses brūnu (piemēram, gaļu, maizi); kausējot padarīt brūnu (piemēram, sviestu)
- apcepties Cepoties kļūt gatavam, brūnam (no virspuses, visām pusēm)
- kotlete Cepts šādas formas ēdiens no sīki sasmalcinātiem produktiem (zivīm, dārzeņiem, sēnēm u. tml.)
- šnicele Cepts šādas formas ēdiens no sīki sasmalcinātiem vai šķēlēs sagrieztiem produktiem (zivīm, dārzeņiem, sēnēm u. tml.)
- ķaupis Cepure ar izliektu virsmu; sēnes cepure
- ķaupītis Cepure ar izliekumu; sēnes cepure
- mitra Cepurei līdzīgs galvas pārsējs
- zobens Cērtamais un duramais ierocis - parasti ar samērā garu, taisnu vai izliektu, divpusēju vai vienpusēju asmeni un ar rokturi ieroča satveršanai, turēšanai
- Zosens Cēsu novada apdzīvotās vietas "Zosēni" nosaukuma variants
- Jaunraunas muiža Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunrauna" bijušais nosaukums; līdz mūsu dienām saglabājušās \~10 muižas ēkas, kas celtas 19. gs. pirmajā pusē
- pērļupieši Cēsu novada Zosēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pērļupe" iedzīvotāji
- cēsēnieši Cēsu pilsētas iedzīvotāji
- cēsnieks Cēsu pilsētas iedzīvotājs
- cesvainieši Cesvaines pilsētas iedzīvotāji
- Cēze Cēzīte, Dienvidsusējas pieteka
- Cezīte Cēzīte, Dienvidsusējas pieteka
- metilarsēnpaskābe CH~3~AsO(OH)~2~, kristāliska viela, arsēna organisks atvasinājums
- metilbromīds CH~3~Br, metilgrupa, bezkrāsaina gāze, kas lielā koncentrācijā gaisā kairina elpceļus; izmanto kā stipri indīgu pesticīdu, organiskā sintēzē, arī par dzesēšanas un ugunsdzēsības līdzekli
- undecilēnskābe CH~3~CHCH(CH~2~)~7~COOH, nepiesātināta skābe, ko iegūst, karsējot rīcineļļu; lieto par fungicīdu līdzekli, parasti kopā ar kādu no tās sāļiem (vara, nātrija vai cinka)
- selenometionīns CH3SeCH2CH2CH(NH2)COOH, metionīns, kurā selēns aizstāj sēra atomu; radioaktīvo izotopu (75Se) lieto testos, kuros noskaidro metinīna metabolismu audos
- Staļiniri Chinvali pilsētas Gruzijā nosaukums 1934.-1961. g.
- spurdžu ciborija ciboriju ģints sēņu suga ("Ciboria amentacea")
- Siltupīte Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Novadnieku pagastā, ieteka pie Saldus pilsētas dienvidu robežas, garums - 4 km; Ejušu strauts
- Dīcmaņu strauts Cieceres labā krasta pieteka Saldus pagastā un pilsētā, garums - 11 km
- Vēršāda Cieceres labā krasta pieteka Saldus pilsētā, augštece Remtes un Cieceres pagastā, garums - 6 km; tās lejtece no Saldus ezera līdz Ciecerei tiek dēvēta arī par Kaļķupīti
- Slimnīcas strauts Cieceres labā krasta pieteka Saldus pilsētā, augštece Saldus novada Saldus pagastā, garums - 6 km
- Ustjbalika Ciemats Krievijas Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, uz kura bāzes 1967. g. nodibināta pilsēta Ņeftejuganska
- Amārna Ciems Ēģiptē, Nīlas labajā krastā ("Tell el-Amarna"), 287 km uz dienvidiem no Kairas, tuvumā Senās Ēģiptes galvaspilsētas Ahetatonas drupas, plaša senās Ēģiptes arheoloģiskā vieta, kurā atrodas vēlās astoņpadsmitās dinastijas galvaspilsētas paliekas
- mērnēt Ciest badu, noliesēt
- mērēt Ciest badu, noliesēt; mērnēt
- sasaiste cieša saistība (starp parādībām, norisēm u. tml.)
- ciešana Ciešanas, bēdas, sēras
- bābiņa cieši apaļiski ap galvu sasiets lakats, kura divi stūri sasieti (mezglā) uz pieres vai arī pakausī; šāda veida lakata sējums
- bābīna cieši apaļiski ap galvu sasiets lakats, kura divi stūri sasieti (mezglā) uz pieres vai arī pakausī; šāda veida lakata sējums
- bābiņš cieši apaļiski ap galvu sasiets lakats, kura divi stūri sasieti (mezglā) uz pieres vai arī pakausī; šāda veida lakata sējums
- apkļaut cieši aptvert; apņemt (no visām pusēm)
- raut sērkociņu cieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt
- (uz)raut (arī (uz)vilkt) sērkociņu cieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt
- uzraut sērkociņu cieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt
- vilkt (arī raut) sērkociņu cieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt
- iesprostot cieši iekļaut no vairākām vai visām pusēm
- iežmaugt cieši ierobežot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, kādu vietu)
- iežmiegt cieši ierobežot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, kādu vietu)
- iežņaugt cieši ierobežot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, kādu vietu)
- iespiesties cieši ievietoties (piemēram, iestāties, iesēsties kur iekšā)
- balzīt cieši sabāzt segu starp gultas malu un maisu, starp kamanu sāniem un sēdekli u. tml.
- saslānīties cieši sasēsties
- slēgt cieši skaut (kādu); arī ietvert, apņemt (ko) no visām pusēm
- sapluzdināt cieši turēt zobos, (pārmaiņus) sitot uz abām pusēm (pret kaut ko)
- uzvilkt sērkociņu cieši velkot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt
- simbioze Ciešs kontakts, saikne, mijiedarbība, kam parasti ir abpusēji labvēlīgs, arī integrējošs raksturs
- pirmdarva Cietā kurināmā (ogļu, kūdras, degslānekļu) termiskās pārstrādes (puskoksēšanas) produkts
- tablete Cieta plakana vai izliekta, apaļa vai ovāla plāksnīte, kas satur sapresētus medikamentus
- luksmasa Cieta pulverveidīga viela, kas sastāv no alkalizēta dzelzs hidroksida, ko lieto deggāzes tīrīšanai, īpaši sērūdeņraža nodalīšanai
- skarificēšana Cieta sēklapvalka ievainošana mehāniski - ar skarifikatoriem vai ķīmiski - ar sērskābi, lai veicinātu mitruma uzsūkšanu un sēklu dīgšanu
- pulveris Cietā zāļu forma - šāda, parasti noteiktā veidā fasēta, dozēta viela, vielu maisījums; viena šīs vielas, vielu maisījuma doza
- aplocējums cietais iesējums ar priekšlapu / pēclapu ar atlokiem; atloki rievoti
- puskokss Cietais kurināmais, ko iegūst, termiski apstrādājot, piemēram, ogles, kūdru, karsējot tās speciālās krāsnīs bez gaisa piekļūšanas līdz 500-550 Celsija grādiem
- drānsiers Cietais siers, ko sēja drānā
- ciesnējs Cietās sēnes
- cietā notece cietās vielas, kas kopā ar ūdeni pārvietojas pa upēm un grāvjiem; ūdens plūsmas ātrumam samazinoties, daļa duļķu nosēžas gultnē un izveido sēres
- zeņķēties Cietēt, nosēsties
- čaula Ciets apvalks (sēklām, augļiem, pumpuriem)
- antracēns Ciets aromātiskais ogļūdeņradis C14H10, sastāv no trim taisnā virknē kondensētiem benzola gredzeniem
- stellīts Ciets sakausējums uz volframa, hroma un kobalta bāzes, kas saglabā cietību augstā temperatūrā (līdz 750 ⁰C)
- skrausts Ciets sēklis upē starp dziļākām vietām
- pseidosklerocijs Ciets sēnes hifu un substrāta daļiņu pinums
- starpmakulatūra Ciets, izturīgs, negluds bezsmilšu un bezputekļu papīrs, ko mēdz novietot starp iespiežamajām loksnēm, lai novērstu svaigās iespiedumkrāsas nosēšanos uz loksnes otrās puses
- ebonīts Ciets, tumšs materiāls, ko iegūst, vulkanizējot kaučuku ar lielu daudzumu sēra
- akmenssēklis Cietsēkle ("Lithospermumu")
- lithospermum Cietsēkles
- cietgraudes Cietsēkles ("Lithospermum")
- tīruma cietsēkle cietsēkļu suga ("Lithospermum arvense")
- ārstniecības cietsēkle cietsēkļu suga ("Lithospermum officinale")
- apdedzināšana Cietu materiālu un izstrādājumu pakāpeniska uzkarsēšana un izturēšana augstā temperatūrā, lai tie iegūtu vajadzīgās īpašības (piemēram, cietību, stiprību) un attīrītos no piemaisījumiem
- zeigerēt Cietu sakausējumu sadalīt sastāvdaļās, izmantojot to kušanas temperatūras starpību
- lādiņnesēju kustīgums cietvielās lādiņnesēju (elektronu un caurumu) virzītās kustības (dreifa) ātrums metros sekundē elektriskā laukā ar intensitāti viens volts uz metru; lādiņnesēju kustīgumu nosaka izkliede uz kristāliskā lauka defektiem un fononiem
- supravadāmība Cietvielu īpašība, kam raksturīga elektriskās pretestības lēcienveida samazināšanās līdz nullei, ja paraugu atdzesē līdz kritiskai, katram materiālam raksturīgai temperatūrai
- skrūve Cilindriska, retāk koniska detaļa, kam ārpusē ir izveidota vītne
- objektīva cilindrs cilindrisks ietvars kameras vai projektora lēcām; parasti tam pievienots arī fokusēšanas mehānisms un varavīksne
- puns cilindrisks vai lodveida izcilnis uz koka stumbra vai apaļā kokmateriāla sānu virsmas; to veido audu saaugumi, ko rada dažādi kairinājumi - mehāniski un sala bojājumi, koksnes sēņu un baktēriju darbība
- gaisdzeses cilindrs cilindrs, kura ārējā virsma tiek dzesēta ar gaisa plūsmu
- pakaramais Cilpa apģērba iekšpusē (piem., pie apkakles, svārku vīlēm) apģērba pakāršanai
- auga Cilpa, kas veidota troses vai virves galā, iepinot galu trosē (virvē)
- pritaks Cilpa, ko piešuj apģērba iekšpusē pie apkakles tā pakāršanai
- kadžari Cilts, dzīvo Irānas ziemeļos, Hazardžeribas ielejā (Mazenderanā) un Gorganas kalnos, kā arī Teherānā u. c. pilsētās, valoda pieder pie tjurku grupas, reliģija - islāms
- dibins cilvēka (arī dzīvnieka) ķermeņa pakaļējā daļa; sēžamvieta
- HIV cilvēka imūndeficīta vīruss (angļu "human immunodeficiency virus"), kas izraisa hronisku, lēni progresējošu infekcijas slimību, kuras noslēguma stadija ir AIDS
- krists cilvēka ķermeņa apvidus mugurpusē ap jostas vietu; dzīvnieka muguras apvidus ap gūžām
- mugurpuse cilvēka ķermeņa daļa, kas atrodas tajā ķermeņa pusē, kura ir pretēja priekšpusei; pretstats: priekšpuse
- figūras izklājums cilvēka ķermeņa figūras, tipfigūras manekena vai tā sastāvdaļu virsmas tuvināts atveidojums plaknē; sastāv no atsevišķiem segmentiem, kas rasējuma koordinātu plaknē pārklājas vai atraujas viens no otra atkarībā no ķermeņa figūras izvirzījumiem vai iedobumiem
- radiotrauma cilvēka organisma šūnu, audu, iedzimtības nesēju (hromosomu, DNS) bojājumi, ko izraisa jonizējošais starojums, kas iedarbojas uz organismu no ārpuses (AES avārija, kodolsprādziens) vai nokļūst organismā ar pārtiku vai ieelpojot radioaktīvas daļiņas
- tehnogēnie nogulumi cilvēka saimnieciskās darbības veidojumi, ko uzskata par īpašu nogulumu ģenētisko tipu, visplašāk sastopami kalnrūpniecības apvidos, Latvijā tie ir dzelzceļu un autoceļu uzbērumi, derīgo izrakteņu ieguves vai būvniecības vietās pārvietoto iežu sagāzumi, izgāztuves, kultūrslāņi pilsētās un apmetnēs, noaru kāples, kara un militārā darbībā radušies zemes veidojumi
- vairogdziedzeris cilvēka un mugurkaulaino dzīvnieku iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas kakla priekšējā pusē un regulē audu augšanu, vielmaiņu u. c. funkcijas
- virsāda Cilvēka, dzīvnieku ādas virsējā kārta; epiderma (1)
- epiderma Cilvēka, dzīvnieku ādas virsējā kārta; virsāda
- ietekme Cilvēka, viņa darbības, arī sabiedriskas parādības iedarbība uz dabu, tās norisēm
- ginta Cilvēki, kam ir kāds kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm
- ģencis Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm
- ģente Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm
- ģentis Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm
- ģinta Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm
- ģinte Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm
- ģints Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm
- pilsētu iedzīvotāji cilvēki, kuri dzīvo pilsētās
- dvēsele cilvēks (arī cilvēku grupa), kas iedvesmo, vada, veido, ietekmē (kādu kolektīvu); cilvēks, kas ar lielu ieinteresētību organizē, vada (kādu pasākumu)
- maišelnieks cilvēks (parasti pilsētnieks), kas pārtikas trūkuma apstākļos dodas uz laukiem iepirkt vai iemainīt pārtikas produktus
- plebejs cilvēks (sākot ar viduslaikiem), kas piederēja pie pilsētu trūcīgajiem iedzīvotājiem; zemas kārtas cilvēks
- sīkpilsonis cilvēks ar aprobežotām interesēm, šauru redzesloku
- prozaiķis cilvēks ar šauri praktiskām, sīkām un ikdienišķām interesēm
- biedrs cilvēks, ar kuru atrodas kopā, blakus kādā pasākumā, norisē, apstākļos
- līdzbiedrs cilvēks, ar kuru ir kopā, vienlaikus kādā pasākumā, norisē, apstākļos
- klasesbiedrs cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā klasē; klases biedrs
- klases biedrs cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā klasē; klasesbiedrs
- solabiedrs cilvēks, ar kuru kopā (kāds) sēž vai ir sēdējis vienā skolas solā
- galdabiedrs cilvēks, kas (viesībās, sarīkojumā) sēž blakus pie galda
- krukņa cilvēks, kas ar lielu pacietību sēž pie kāda darba
- klātesošs cilvēks, kas atrodas, uzturas (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedalās (kādā norisē, pasākumā)
- krekšans cilvēks, kas bieži krekšķ, klepo, kāsē
- krekšis cilvēks, kas bieži krekšķ, klepo, kāsē
- sērfotājs cilvēks, kas brauc ar sērfu, vējdēli
- remska cilvēks, kas daudz, bieži klepo, kāsē
- pielūdzējs cilvēks, kas dedzīgi (pat pārmērīgi) jūsmo, aktīvi interesējas (par kādu, piemēram, izcilu aktieri, mākslinieku) un parasti cenšas sev pievērst (tā) uzmanību
- dresētājs cilvēks, kas dresē (dzīvniekus); cirka mākslinieks, kas uzstājas ar dresētiem dzīvniekiem
- porbiksis cilvēks, kas ģērbies lielās, platās biksēs
- ieliktenis cilvēks, kas ieņēmis amatu ar kāda atbalstu un darbojas atbalstītāja interesēs
- zuopere cilvēks, kas ilgi sēž ciemos un daudz pļāpā
- hakeris cilvēks, kas interesējas par datoriem, programmēšanu u. tml., gk. lai nelegāli piekļūtu datiem; urķis (2)
- pašdarbnieks cilvēks, kas interesējas par kādu mākslas veidu un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības
- amatieris cilvēks, kas interesējas par kādu tehnikas, sporta, arī zinātnes, mākslas nozari un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības
- pārbēdzējs cilvēks, kas ir dezertējis no karaspēka un pārbēdzis pretinieka pusē; arī cilvēks, kas ir pārbēdzis pāri frontes līnijai
- līdzdzīvotājs cilvēks, kas ir dziļi ieinteresēts, spēj iejusties (piemēram, kādā notikumā)
- pārstāvis cilvēks, kas ir izraudzīts piedalīties (kur), pilnvarots rīkoties, darboties (kā) uzdevumā, interesēs
- vilinātājs cilvēks, kas izraisa ieinteresētību, panāk, ka kāds ko dara vai kur ierodas (parasti ar viltīgiem paņēmieniem)
- kruknis cilvēks, kas krukn(ē) - bezdarbīgi, gaidot (nekustīgi) sēž
- fans cilvēks, kas ļoti jūsmo, aktīvi interesējas (piem., par kādu mākslinieku, sporta komandu); pielūdzējs; līdzjutējs
- apsēklātājs cilvēks, kas mākslīgi apsēklo mājlopus
- šķītūzis cilvēks, kas nekārtīgi (ko) dara, kaisot, šķiežot u. tml. (ko) uz visām pusēm
- miroņpirdinātājs cilvēks, kas nenormāli interesējas par mirušiem
- sēklkopis cilvēks, kas nodarbojas ar sēklkopību; sēklkopības speciālists
- ūdensnesējs cilvēks, kas nodarbojas ar ūdens piegādi, to nesot (kādā traukā); cilvēks, kas (kādā traukā) nes ūdeni; ūdens nesējs
- vējdēlists cilvēks, kas nodarbojas ar vindsērfingu, sērfotājs
- sekotājs cilvēks, kas pārvietojas līdzi, aiz (kāda, kā); cilvēks, kas vēro, izseko (ko), interesējas (par ko)
- krecelis cilvēks, kas pastāvīgi klepo, kāsē
- vasarnieks cilvēks, kas pavada vasaru, dzīvo vasarā ārpus pilsētas (vasarnīcā, lauku mājā, kūrortā u. tml.)
- varmāka cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piemēram, neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm
- durņa cilvēks, kas sēd ar miegu kaudamies
- durnis cilvēks, kas sēd ar miegu kaudamies
- sēņotājs cilvēks, kas sēņo; arī cilvēks, kas labprāt sēņo
- sērferis cilvēks, kas sērfo, t. i., brauc ar sērfu, vējdēli, vētrasdēli
- sērfists cilvēks, kas sērfo, t. i., brauc ar sērfu, vējdēli, vētrasdēli
- sēdētājs cilvēks, kas sēž
- pretimsēdētājs cilvēks, kas sēž (kādam) tieši pretī, pretējā pusē
- pretīsēdētājs cilvēks, kas sēž (kādam) tieši pretī, pretējā pusē
- līdzāssēdētājs cilvēks, kas sēž līdzās (kādam)
- kalpotājs cilvēks, kas strādā algotu darbu (kādā ģimenē, mājas apstākļos, parasti pilsētā)
- lasītājs cilvēks, kas vāc, piemēram, ogas, sēnes
- spaidītājs cilvēks, kas vārdojot masē, lai ārstētu (slimību, slimo ķermeņa daļu)
- nolaifers cilvēks, kas visu laiku sēž pie datora
- hipomorfs cilvēks, kura garums kāju īsuma dēļ stāvot ir relatīvi īsāks nekā sēžot
- jauktenis cilvēks, kura vecāki pieder pie dažādām rasēm, nācijām, tautībām
- grāmatu tārps cilvēks, kurš ļoti daudz lasa, kuru interesē tikai grāmatas
- blakussēdētājs cilvēks, kurš sēž kādam blakus
- rekreants cilvēks, kurš veic rekreatīvas darbības; galvenokārt tādi ir lielo pilsētu un pilsētu aglomerāciju iedzīvotāji, kuri apmeklē rekreācijas vietas, lai veiktu rekreatīvo darbību dienas garumā vai īsākā laikā
- poligēnisms Cilvēku izcelšanās teorija, kura uzskata, ka katra cilvēku rase ir cēlusies no citiem bioloģiskajiem senčiem, citā vietā un neatkarīgi no pārējām rasēm
- kontrurbanizācija Cilvēku un darba vietu pārvirzīšanās no lielpilsētām uz mazākām pilsētām un lauku ciemiem
- trihofītija Cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa viena no mikroskopiskajām sēnēm un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, kā arī nagu deformācija, matu aplūšana
- dekalkogrāfija Cinka izkodinājuma paņēmiens, grafītētu plāksni noklāj ar gumijas kārtu, zīmējumu ieasē, pārlej ar taukainu krāsu un attīsta ūdenī; pēc tam zīmējumu apkaisa ar asfaltu, kausē un izcili kodina
- laikspiedols Ciparparaksts, kas fiksē dokumenta saturu laikā, lai viegli varētu atklāt jebkuru pēc tam izdarītu dokumenta izmaiņu
- dresūra Cirka mākslas žanrs - uzstāšanās ar dresētiem dzīvniekiem
- bakors Cirkoniju saturošs ugunturis; lieto stikla kausēšanas krāšņu oderēšanai
- orhiocēle Cirkšņa trūce, kuras maiss noslīdējis sēklinieku maisiņā; sēklinieka pietūkums
- vasarāji Citi kultūraugi (pākšaugi, eļļas augi, šķiedraugi, stiebrzāles), kas vienā veģetācijas periodā attīstās no sēklas līdz tehniskajai gatavībai
- plazmogēni Citoplazmā lokalizēti korpuskulāri iedzimtības nesēji, kuri līdzīgi kodola gēniem spēj reduplicēties
- citoplazmons Citoplazmatiskās iedzimtības materiālo nesēju (plazmogēnu) kopums, kas atrodas citoplazmā
- auripigments citrondzeltens minerāls As~2~S~3~, arsēna sulfīds; no tā iegūst arsēna trioksīdu, ko izmanto stikla atkrāsošanai, ādu un kažokādu konservēšanai
- zirnis Cits tauriņziežu dzimtas, arī dažu citu dzimtu augs, kam ir zirnim līdzīgas sēklas; šī auga sēkla
- ligatūra Citu metālu sakausējuma piedeva kādam metālam kausēšanas procesā
- citversēklas Citvarsēklas
- tiesas sēdes dalībnieks civilprocesa vai kriminālprocesa dalībnieks, kurš ir aicināts vai kuram saskaņā ar likumu ir jāpiedalās un kurš piedalās tiesas sēdē
- daļu līdzdalība civiltiesībās tāda saistība, kurā vienā pusē ir vairākas personas un katra no tām uzņemas saistību vai ir kreditors noteiktā daļā, nevis nedalīti
- Cindao Cjindao - pilsēta Ķīnā
- Cinhuandao Cjiņhuandao - pilsēta Ķīnā
- Cjuandžova Cjuaņdžou - pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
- Aļoški Cjurupinska - pilsētas Ukrainā nosaukums līdz 1928. g.
- neoarsfenamīns Cl~3~Hl~3~As~2~N;NaO~4~S, arsēnu saturoša organiska viela, dzeltens pulveris, labi šķīst ūdenī
- stagacis Cūkas aste, ko vārīja miežu sēšanas laikā, lai miežu vārpas augtu garas un lielas kā cūku astes
- spyga cūkas gurna gabals ar asti, ko vārīja apsējībās
- violetā cūkauss cūkausu ģints suga ("Gomphus clavatus"), Latvijā vienīgā konstatētā cūkausu suga, aizsargājama, augļķermeņi gaļīgi, līdz 9 cm augsti un 6 cm plati, līdzīgi lielai, greizai gailenei, to virsma purpurvioleta, himēnijs dzeltenīgi violets, krokains, atrodas ārpusē, attīstās rudenī, sastopama ļoti reti ēnainos egļu mežos kaļķainā augsnē
- violetā cūkause cūkaušu ģints sēņu suga ("Gomphus clavatus")
- žibulītis cūknātru dzimtas ģints ("Euphrasia"), viengadīgs lakstaugs ar pretējām sēdošām lapām un baltiem vai zilganiem ziediem vārpās
- rūgtene Cūknātru dzimtas ģints ("Gratiola"), lakstaugs ar krusteniski pretējām sēdošām lapām, baltiem vai iesārtiem ziediem
- sārtžibulītis Cūknātru dzimtas ģints ("Odontites"), nelieli, pusparazītiski, viengadīgi lakstaugi, stulbājs stāvs, zarots vai vienkāršs, ziedi pa 1 seglapu žāklēs, vienpusējās ķekarveida vai vārpveida ziedkopās, 20 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- penstemone Cūknātru dzimtas ģints ("Penstemon"), daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, lapas sēdošas, ziedi skarās vai ķekaros, zieda vainags divlūpains, \~250 sugu Ziemeļamerikā, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus
- baltā cūktrifele cūktrifeļu ģints sēņu suga ("Choiromyces meandriformis")
- sulfitācija Cukura ražošanā - difūzijas sulas apstrāde ar sēra dioksīdu, lai samazinātu tās krāsainību un viskozitāti
- cukurbiešu graizījumi cukura rūpniecības blakusprodukts – ūdeņains barības līdzeklis, ko svaigu un skābētu izēdina nobarojamiem jaunlopiem, arī govīm, kaltētus un melasētus izmanto kombinētās spēkbarības sastāvā
- karamels Cukura sairšanas produktu brūnas nokrāsas maisījums, kas radies, biešu vai niedru cukuru karsējot no 120 līdz 200 Celsija grādu temperatūrā; stiklainas vai amorfas konsistences produkts, kas radies, karsējot cieti un cukuru saturošas izejvielas
- pudurotājs Cukurbiešu sējumu kultivatora veids, kas uzkarināms traktoram
- glukotionskābe Cukurskābe, kuras molekulā ir sērs; atrasta krūts dziedzerī
- viatiks Cunfšu laiku paraža izmaksāt pabalstu no vienas pilsētas uz otru ceļojošiem amatniekiem bezdarbniekiem no speciāli šim nolūkam nodibinātiem fondiem
- amata dzīres cunftes locekļu kopīgie svētki viduslaiku pilsētās, notika pēc cunftes sapulces 1-2 reizes gadā
- amata vecākie cunftes valde, kas sastāvēja no eltermaņa, 2 priekšsēdētājiem, kasiera un rakstveža, parasti ievēlēja uz 2 gadiem amatnieku cunftes sapulcē, kurā piedalījās visi amata meistari un zeļļi, apstiprināja pilsētas amatu tiesa
- meisteris Cunftīgs amata pratējs, kas šo pakāpi bija ieguvis pēc īpaša pārbaudījuma; to skaits vienā pilsētā katrā amatā bija ierobežots, lai novērstu konkurenci
- Ndžamena Čadas galvaspilsēta, osta Šari labajā krastā, netālu no tās ietekas Logonē, 754000 iedzīvotāju (2007. g.)
- brūnā čakste čakstu ģints suga ("Lanius collurio"), neliels dziedātājputns, Latvijā sastopama ne visai bieži; sētas čakste
- Ranenburga Čapligina, pilsēta Krievijā, tās nosaukums līdz 1948. g.
- Lusavana Čarencavana, pilsētas Armēnijā nosaukums līdz 1970. g.
- čartists Čartisma piekritējs, Anglijā 19. gs. pirmajā pusē
- Džohera Čauhara - pilsēta Somālijā
- čaumala Čaula (parasti sēklām, augļiem)
- bokstas Čaumalas, sēnalas
- Čehija Čehijas Republika (čehu valodā "Česko"), valsts Centrāleiropā, galvaspilsēta - Prāga, platība - 78866 kvadrātkilonmetri, 10212000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 13 novadi un 1 galvaspilsēta, robežojas ar Poliju, Slovākiju, Austriju un Vāciju
- Prāga Čehijas Republikas galvaspilsēta (čehu val. "Praha"), atrodas Vltavas krastos, netālu no tās ietekas Labā, 1243000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Ļihvina Čekaļina, pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, tās nosaukums 1746.-1944. g.
- Salema Čelama, pilsēta Indijā
- Selama Čelama, pilsēta Indijā
- baltā čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum connatum")
- brūnā čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum decastes syn. Lyophyllum aggregatum")
- biezlapiņu čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum eustygium")
- Konrāda čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum konradianum")
- dūmpelēkā čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum paleochroum", syn. "Lyophyllum immundum")
- gobu čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum ulmarium")
- zaķauši Čemurziedaino augu ģints, taisnsēkļi, ar veselām, apmalē gludām lapām un, baltiem, rožsārtiem, iesārtiem, zaļganiem vai iedzeltenbaltiem ziediem
- pienķimenis Čemurziežiem piederīgs, Vidusjūras zemēs un Austrumos savvaļā augošs, Latvijā dārzos kopts augs - veltenisku, zarainu stublāju, daudzkārt plūksnotām, galotnēs īlēnveidīgām lapām, dzelteniem ziediem, ārstniecībā tējai lietotām sēklām
- machaons Čemurziežu dižtauriņš ("Papilio machaon") dienas tauriņu suga sēradzelteniem, melni plankumotiem un dzīslotiem spārniem, bet pakaļspārni arī ar zili zvīņotu lentu un rūsbrūnu plankumu
- koriandrs Čemurziežu dzimtas ģints ("Coriandrum"), viengadīgs garšaugs ar nelieliem, ieapaļiem dzelteniem vai brūnganiem augļiem - sēkleņu skaldaugļiem, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- anīss Čemurziežu dzimtas noragu ģints suga ("Pimpinella anisum"), augs, kura sēklās ir smaržīga ēteriska eļļa, ko izmanto medicīnā un par garšvielu
- merikarpijs Čemurziežu kopauglis, kas sastāv no diviem sausiem viensēklas augļiem
- Madrasa Čennai, pilsēta Indijā, tās nosaukums līdz 1996. g.
- Batalpašinska Čerkeska - apdzīvotās vietas un pilsētas nosaukums līdz 1939. g.
- Černovici Čerņivci - pilsētas nosaukums līdz 1944. g.
- Ingumeņa Červjeņa - pilsētas Baltkrievijā nosaukums līdz 1924. g.
- Kamenice Česka Kamenice - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 5560 iedzīvotāju (2012. g.)
- Velenice Česke Velenice - pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Mycetophagus quadripustulatus četrplankumu sēņgrauzis
- Vicia tetrasperma četrsēklu vīķis
- peļuzirņi Četrsēklu vīķis ("Vicia tetrasperma")
- vīķis Četrsēklu vīķis ("Vicia tetrasperma")
- nošļaupts jumts četrslīpju jumts ar pilnām plaknēm visās četrās ēkas pusēs (bez zelmiņiem)
- cepeškrāsns Četrstūraina (skārda) ierīce (parasti iebūvēta plītī), ko, sakarsējot no visām pusēm, izmanto (piemēram, maizes, cepešu, pudiņu) cepšanai
- lugerbura Četrstūraina bura ar rājai līdzīgu gafeli, kura piestiprināta tā, lai viena trešā (vai ceturtā) daļa no tās garuma atrastos priekšpusē mastam, tās priekšējo stūri novelk uz peldlīdzekļa priekšpusi, bet pakaļējo apakšējo stūri - uz peldlīdzekļa pakaļgalu
- nartekss Četrstūraina vaļēja vai slēgta priekštelpa (lievenis) dievnama (parasti bazilikas) ziemeļu pusē
- pazusnieks Četrstūrains auduma gabals, ko iešuj padusē
- spēdelītis Četrstūrains ķīlis, ko iešuj krekla padusē
- pretdeja Četru pāru deja, kurā katri 2 pāri dejo viens pret otru, tās paveidi ir franksēze jeb kadriļa, ačkups, jandāls
- Čamdo Čhamdo - pilsēta Ķīnā
- egļu čiekursēne čiekursēņu ģints suga ("Strobilurus esculentus")
- pūšļainā čiekursēne čiekursēņu ģints suga ("Strobilurus stephanocystis")
- priežu čiekursēne čiekursēņu ģints suga ("Strobilurus tenacellus")
- cirtainā čigānene čigāneņu ģints sēņu suga ("Cortinarius caperatus", syn. "Rozites caperata")
- Santjago Čīles galvaspilsēta ("Santiago"), atrodas Longitudinālajā ielejā 100 km no Klusā okeāna, Mapočo krastos 540 m vjl., 5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Džamame Čiliba - pilsēta Somālijā, tās senāks nosaukums
- Bankrofta Čililabombve - pilsēta Zambijā, tās senāks nosaukums
- Šimbaja Čimboja - pilsēta Uzbekistānā, Karakalpastānas Republikas centrālajā daļā
- Čeribona Čirebona - pilsēta Indonēzijā
- Bajantumena Čoibalsana - pilsētas Mongolijā nosaukums 1921.-1941. g.
- Sanbeise Čoibalsana, pilsētas Mongolijā nosaukums līdz 1921. g.
- Neilsona domna čuguna kausēšanas krāsns ar uzlabotu tehnoloģiju, izmantojot šim nolūkam karstā gaisa padevi; krāsns no augšas tika aizpildīta ar koksu, dzelzs rūdu un kaļķakmeni; patentēta 1828. gadā
- gultņu materiāli čuguni ar grafīta ieslēgumiem, bronzas, alvas, svina un cinka sakausējumi, t. s. babīti, kaprons, teflons, koka plasti – materiāli ar mazu slīdes koeficientu, lielu nodilumizturību, spiedes un temperatūras noturību
- Čugujeva Čuhujiva - pilsēta Ukrainā
- Basjana Čuncjina - pilsēta Ķīnā
- Juičena Čuncjina, pilsēta Ķīnā
- čūskmēlene Čūsku zemesmēlīte ("Geoglossum ophiglossoides") - asku sēņu nodalījuma diskomicēšsu klases zemesmēlīšu dzimtas zemesmēlīšu ģints suga
- Azel Mati dabas apgabals Alžīrijā (_Azzel Matti, Sebkha_), Adrāras un Tamarsētas vilājā
- klimatterapija Dabas faktoru (saules, gaisa) izmantošana ārstniecībā un profilaksē
- klimatiskā ārstēšana dabas faktoru (saules, gaisa) izmantošana ārstniecībā un profilaksē; klimatterapija
- digresija dabas kompleksu (atpūtas zonās, piepilsētas mežos) stāvokļa pasliktināšanās to intensīvas izmantošanas dēļ
- Čužupurvs Dabas liegums (kopš 1999. g.) krūma čužas aizsardzībai, atrodas Kandavas novada Kandavas pagastā, Abavas senlejā upes kreisā krasta terasē, valsts aizsardzībā kopš 1927. gada, 1977. g. aizsargājamā platība palielināta līdz 131,2 ha, bagāta flora, sastopamas daudzas aizsargājamas sugas
- Kupravas liepu audze dabas liegums Alūksnes novada Liepnas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 33 ha, dažāda vecuma liepu audzes mistrojumā ar ošiem, ozoliem, kļavām, gobām un eglēm, konstatētas \~200 sēklaugu un paparžaugu sugas, >40 sūnu sugas un 13 ķērpju sugas, vietām aug meža auzene
- Zepu mežs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 65 ha, izveidots, lai saglabātu cilvēku darbības neskartus meža biotopus (bērzu — egļu — apšu audzes, paaugā liepas), konstatētas vairākas retas augu sugas (arī īpaši aizsargājama suga — divsēklu grīslis)
- Nomavas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1285 ha, ietilpst Nomavas purvs (platība - 1140 ha) un tā apkārtne, ir nozīmīga teritorija lielo plēsēju (vilka, ūdra) aizsardzībai, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Gaviezes āmuļi dabas liegums baltā āmuļa aizsardzībai Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 105,2 ha, liegumā konstatētas >320 sēklaugu un paparžaugu sugas, no tām 8 sugas (baltais āmulis, Benekena zaķauza, Fuksa un plankumainā dzegužpirkstīte, krāsu zeltlape, lielā raganzālīte, smaržīgā naktsvijole, vīru dzegužpuķe) ir aizsargājamas
- Bernāti dabas liegums Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, platība – 225 ha, valsts aizsardzībā kopš 1999. gada, lieguma dienvidu malā atrodas augstākā kāpa Baltijas jūras piekrastes Latvijas daļā – Pūsēnu kalns (37 m vjl., garums – 300 m)
- Daiķu īvju audze dabas liegums Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. gada (līdz 1999. g. botāniskais liegums, nosaukums - Vidales parastās īves atradne), platība - 51 ha (līdz 1987. g. 7,1 ha), apmēram 70% lieguma teritorijas aizņem ošu audzes, 11% - egļu audzes, 19% - purvs, liegumā konstatēts \~210 sēklaugu un paparžaugu sugu (t. sk. aizsargājamas)
- Kadiķu nora dabas liegums Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība — 3,8 ha, sastopami dažādas formas kadiķi un savdabīgi augu grupējumi, konstatētas 120 sēklaugu un papržaugu sugas (to vidū 2 aizsargājamas sugas - parastā īve un smaržīgā naktsvijole)
- Ābeļi dabas liegums Jēkabpils novada Ābeļu, Dignājas, Leimaņu un Kalna pagastā, izveidots 1999. g., lai saglabātu šai teritorijai raksturīgo lapkoku mežu, purvu un Ziemeļsusējas palieņu pļavu bioloģisko daudzveidību, platība 3275 ha, vairāki purvi, daudz nelielu ezeriņu
- Aizdumbles purvs dabas liegums Jēkabpils novada Elkšņu pagastā, Dienvidsusējas baseinā, dibināts 1977. g., platība 376 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,8 m, purvs daļēji aizaudzis ar priedēm un krūmiem
- Ventas ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Kuldīgas novada Padures, Pelču un Rumbas pagastā un Kuldīgas pilsētā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 2513 ha, teritorijā daudz aizsargājamu starptautiskas nozīmes biotopu, konstatētas 20 aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas
- Piešdanga Dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Zlēku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 10 ha, ietilpst avoksnājs Ventas labā krasta nogāzē un tam piegulošā teritorija, ir Latvijā vienīgā aizsargājamās lielās kosas atradne, konstatēts >360 sēklaugu un paparžaugu sugu
- Lielupes grīvas pļavas dabas liegums Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Jūrmalas pilsētas teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 277 ha, aug >20 retas un aizsargājamas augu sugas
- Vecdaugava Dabas liegums Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajonā, Vecdaugavas pussalā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 233 ha, to veido zema Daugavas nogulumu zemes strēle Vecdaugavas attekā, ir sausieņu un palieņu pļavas, vidusdaļā - kārkli un niedrāji, konstatētas \~390 paparžaugu un sēklaugu sugu, ligzdo \~30 putnu sugu
- Ruņupes ieleja dabas liegums Rietumkursas augstienes Embūtes paugurainē, Preikules un Vaiņodes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 607 ha, ielejas nogāzes apaugušas ar platlapjiem un skuju kokiem, aug vairākas aizsargājamas ziedaugu sugas, ir aizsargājamas sēņu sugas - melnās zvīņbekas ("Trobilomyces floccopus") atradne
- Mētru mežs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gulbenes novada Lejasciema pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 74 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos mežus, konstatētas vairākas retas augu sugas (arī aizsargājamais divsēklu grīslis), medņu riesta vieta
- Dižkalni Dabas liegums, atrodas Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres Zilokalnu austrumu daļā un Piejūras zemienē, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums, gk. parastās īves aizsardzībai), konstatēts 330 sēklaugu un paparžaugu sugu (t. sk. 11 aizsargājamu sugu)
- Darmštates priežu audze dabas liegums, atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Priedaines-Salas ceļa malā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., šī audze ir 90-100 g. veca, priedes sētas 20. gs. sākumā, izmantojot nezināmas izcelsmes parastās priedes sēklas, ko ievedusi kāda Darmštates (Vācijā) sēklu tirdzniecības firma
- Klāņu purvs dabas liegums, atrodas Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, 9-12 km no Baltijas jūras krasta, Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, platība — 1615 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., liegumā konstatēti \~530 sēklaugu un paparžaugu sugu un \~160 sūnu sugu
- Ellītes purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Aizkraukles novada Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 1,8 ha, liegums dibināts, lai saglabātu avotus ar neparasta tipa mazmineralizētu sērūdeni
- ietekme Dabas parādību iedarbība uz dabu, tās norisēm
- Numernes valnis dabas parks Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma dienvidu malā, Ludzas novada Salnavas pagasta ziemeļu daļā, ietver \~25 km garu, līdz 58 m augstu, nedaudz līkumotu, vaļņveida atšķelšanās grēdu, kurai abās pusēs pārpurvotu pazeminājumu joslas, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 981 ha, tajā savdabīga veģetācija, konstatētas vairākas retas augu sugas, kā arī aizsargājama bezmugurkaulnieku suga - četrzobu pumpurgliemezis
- Agavju ainava dabas parks Meksikā, Halisko štatā, netālu no Tekilas pilsētas
- dabsaimniecība Dabas resursu racionāla lietošana, atjaunošana un aizsardzība: tā apvieno visas attiecīgās teritorijas saimniecības nozares un ļauj sabalansēt resursu lietošanu un vides aizsardzības prasības
- Baikāla rezervāts dabas rezervāts Burjatijas Republikā, Hamardabana grēdā un Baikāla dienvidu piekrastē, platība — 1657 km^2^, dibināts 1969. g., lai aizsargātu un pētītu dabas kompleksus Baikāla ezera piekrastes terasēs un Hamardabana grēdā
- nepārklāts papīrs dabīgs papīrs ar nepārklātu virsmu – mašīngludināts, vienpusīgs vai divpusīgs, presēts, cilots u. c.
- arsēna rūdas dabiskas minerālvielas ar palielinātu (vismaz 2%) arsēna daudzumu; var izmantot arsēna ieguvei, galvenie rūdu minerāli ir arsenopirīts, auripigments, realgārs
- sēra rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt sēru, galvenie minerāli – tīrradņa sērs, ģipsis, anhidrīts, pirīts
- valodas zīmes patvaļīgums dabiskas saiknes neesība starp valodas zīmes divām pusēm - apzīmējošo jeb materiālo apvalku un apzīmējamo jeb nozīmi
- patvēruma vietas dzīvniekiem dabiskas vai mākslīgi veidotas vietas, kur meža dzīvnieki var netraucēti uzturēties; tās nepieciešamas normālu dzīvības funkciju veikšanai — ligzdošanai, mazuļu dzemdēšanai un audzēšanai, kā arī lai izvairītos no plēsējiem
- Ķemeru sērūdeņi dabiski sērūdeņraža-kalcija sulfāta un kalcija sulfāta-hidrogēnkarbonāta tipa minerālūdeņi, mineralizācija \~2,5 g/l, izplūst \~30 sērūdeņu avoti, izmantoti tiek 3 centrālo avotu ūdeņi
- pļava Dabisko vai sēto zālaugu platība, kur zāli izmanto pļaušanai vai ganīšanai; zālājs (mēreni vēsā, nokrišņiem bagāta klimata joslās), kurā ir bieza lakstaugu (galvenokārt graudaugu) sega
- ūdenskritumu kaskāde dabisku vai mākslīgu ūdenskritumu sērija, kas rodas, ūdenim plūstot pa terasveidīgu vairākpakāpju gultni
- pirkt Dabūt (kādu) savā pusē – ar naudu, solījumiem u. tml.
- novilkties no sēkļa dabūt peldlīdzekli nost no sēkļa, izmantojot dažādas metodes un paņēmienus
- kacēt Dabūt, (iz)ķeksēt
- ķecēt Dabūt, (iz)ķeksēt
- āža pātari dadzim līdzīgs augs, bet bez asiem dzelkšņiem, kas zied vasaras otrajā pusē
- bērnu literatūra daiļliteratūra, kas atbilst bērnu interesēm un uztveres spējām
- rakstniecība Daiļliteratūru un tautas mutvārdu daiļrade, kas ir fiksēta ar rakstības līdzekļiem; kādas tautas literatūras un folkloras sacerējumu kopums, kas ir fiksēts ar rakstības līdzekļiem; literatūra (2)
- cum tacent, clamant daiļrunīga klusēšana; _burtiski_: "Ar to, ka viņi klusē, viņi kliedz" (Cicerons)
- zaraine dakrimicēšu dzimtas sēņu ģints ("Calocera")
- pelēkā dakšaste dakšastu ģints tauriņš ("Cerura vinula"), spārnu plētums 55-75 mm, lido no maija līdz augustam, kāpuri dzīvo uz vītoliem, retāk uz apsēm
- platlapiņu dāldersēne dāldersēņu sēņu suga ("Megacollybia platyphylla", syn. "Oudemansiella platyphylla")
- lodveida daldīnija daldīniju ģints sēņu suga ("Daldinia concentrica")
- loceklis Dalībnieks (piemēram, organizācija, pilsēta), kas ietilpst plašākā apvienībā
- kategorizēšana dalīšana kategorijās, grupās, klasēs pēc vispārīgām pazīmēm, īpašību, attieksmju pamatveidiem u. tml., piemēram, gramatikā lietvārdiem ir dzimtes kategorija, skaitļa kategorija, locījuma kategorija
- kopot Dalīt lappusēs (slejās saliktu tekstu); aplauzt
- kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu
- kliest Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu
- klīdināt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu; kliedēt (2)
- kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām); dalot, virzot līdzināt plānākā slānī
- dalītājdisks Dalītājgalvas diskveida detaļa ar caurumiem pagrieziena leņķa fiksēšanai
- trupēt Dalīties, sairt parazītisku, saprofītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni)
- trunēt Dalīties, sairt parazītisku, saprofītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni); trupēt
- domēnu vārdu sistēma dalītu datu bāzu (domēnu vārdu serveru) kopums, kas nodrošina atbilstību starp domēnu vārdu adresēm un skaitliskajām _IP_ adresēm, un atbrīvo interneta lietotājus no nepieciešamības atcerēties garus skaitlisko adrešu sarakstus
- mugura Daļa (grāmatai, iesējumam), kur ir savienotas lapas, vāki
- pakaļa Daļa, gals (priekšmetam), kas atrodas priekšējai daļai, priekšējam galam pretējā pusē
- Hruščova "atkusnis" daļēja PSRS staļiniskās politikas un ekonomiskās sistēmas liberalizācija 20. gs. 50. gadu 2. pusē un 60. gadus sākumā
- atburbēt daļēji atkausēt
- pleistons daļēji iegrimušu, ūdens virsējā slānī pasīvi peldošu organismu kopums
- pussēdu Daļēji, pa pusei sēdus
- hemignātija Daļējs vai pilnīgs apakšžokļa trūkums vienā pusē; žokļu nevienāds garums
- Imana Daļņerečenska - pilsēta Krievijā, Piejūras novadā, tās nosaukums līdz 1973. g.
- muliņš Dambis vai estakāde (ostas ūdeņos) ar abpusēji iekārtotām kuģu pietauvošanās vietām
- Turana Dananga - pilsēta Vjetnamā
- Dūndalgana Dandolka - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā
- Kopenhāgena Dānijas Karalistes galvaspilsēta, atrodas uz Zēlandes un Amageras salas, Ēresuna (Zunda) jūras šauruma rietumu krastā, 569600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vidusjitlande Dānijas reģions Jitlandes pussalā, starp Ziemeļjitlandes un Dienviddānijas reģionu, ietver arī salas Samsē Belta rietumdaļā
- Amaja Dānijas sala Ēresunā (Zunda šaurumā), platība - 65 kvadrātkilometri, atrodas Kopenhāgenas pilsētas rajons, Kastrupas lidlauks un Dragēras kūrorts
- Dūnomra Danmora - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā
- Anduna Daņdunas pilsētas Ķīnā nosaukums līdz 1965. g.
- slībeņķis Darba galds muciniekiem, ratniekiem un tml. ar ietaisēm apstrādājamo priekšmetu iestiprināšanai, zāģēšanai, ēvelēšanai, urbšanai utt.
- ģenerālvienošanās darba koplīgums nozarē vai teritorijā, ko kā darba koplīguma puse slēdz darba devējs, darba devēju grupa, darba devēju organizācija vai darba devēju organizāciju apvienība ar arodbiedrību apvienību, kura apvieno vislielāko strādājošo skaitu valstī, vai arodbiedrību, kas ietilpst apvienībā, kura apvieno vislielāko strādājošo skaitu valstī, ja ģenerālvienošanās pusēm ir atbilstošs pilnvarojums vai ja tiesības slēgt ģenerālvienošanos paredzētas šo apvienību (savienību) statūtos
- nosēšanās zona darba laukuma daļa, kas paredzēta gaisakuģa nosēšanās un pacelšanās vajadzībām
- noziedināt Darbā nokausēt, pārpūlēt
- liedēšana Darba paņēmiens, kā savienot metāla gabalus, ievadot savienojuma vietā kā saistvielu izkausētu metālu jeb liedi; lodēšana
- drogi darba ratu virsējā daļa bez riteņiem
- drogys darba ratu virsējā daļa bez riteņiem
- mangulis Darba rīks veļas rullēšanai - pabiezs dēlītis ar rievainu apakšpusi un rokturi virspusē vai galos
- vispārējās izmaksas darba, materiālu un citas izmaksas, kuras to izveidošanās brīdī nevar saistīt ar kādu atsevišķu izstrādājumu, pasūtījumu un pakalpojuma veidu, t. i. ar noteiktu izmaksu nesēju, kaut gan šīs izmaksas, neapšaubāmi ir saistītas ar ražošanu kopumā
- marķieris Darbarīks līniju, rindu iezīmēšanai (piemēram, pirms sēšanas, stādīšanas)
- apsēja darbība --> apsēt (1); apsēšana
- pasēja darbība, arī rezultāts --> pasēt
- stihija darbība, darbības joma, kas (kādam) ir ļoti patīkama, atbilst (tā) interesēm, spējām
- sasniegšanas darbs darbība, kas fokusējas uz grūti sasniedzamu mērķa grupu (piemēram, ielu bērni, bezpajumtnieki) sasniegšanu, uzrunāšanu un informēšanu; autrīčs
- galējā nepieciešamība darbība, kas izdarīta, lai novērstu kaitējumu, kas draud valsts interesēm, sev vai citām personām un viņu tiesībām, ja šo kaitējumu konkrētos apstākļos nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem un ja nodarītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais
- adresēšana darbība, process --> adresēt
- izsēja darbība, process --> izsēt (1)
- kondensācija darbība, process --> kondensēt (2)
- pārdzese darbība, process --> pārdzesēt (2)
- pulsācija darbība, process --> pulsēt(2)
- pulsācija darbība, process --> pulsēt(3)
- stratifikācija darbība, process --> stratificēt (1); vides iedarbību kopums, kas rada sēklai dīgtspēju
- taksācija darbība, process --> taksēt
- trīsas darbība, process --> trīsēt (1)
- trīsas darbība, process --> trīsēt (2)
- modus prosedendi darbības veids - kādā veidā un kādā secībā ir jāizpilda kaut kādas saistības vai jāveic darbība; šo terminu visbiežāk izmanto diplomātiskajā praksē
- šaurā vieta darbības, tās organizēšanas posms, kas rada vai var radīt traucējumus visā darbības norisē
- Apo darbīgs vulkāns Filipīnās (_Apo_), Mindanao salas dienvidos, augstākā virsotne - 2954 m vjl., izplūst sēra un ogļskābā gāze, ūdens tvaiki
- Karpinska vulkāns darbīgs vulkāns Kuriļu salās, Paramuširas salas dienvidos, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, augstums — 1345 m, andezīti un bazalti, izplūst karsta gāze, šķidrs sērs
- Rindžani Darbīgs vulkāns Lombokas salā ("Gunung Rinjani"), Indonēzijā, augstums - 3726 m, konusveida virsotnē 480 m dziļš krāteris (izdala sēra gāzes), uz rietumiem no virsotnes 4,8 km gara un 3,5 km plata kaldera ar 230 m dziļu ezeru
- Tambora Darbīgs vulkānus Sumbavas salā, Indonēzijas dienvidos, augstums - 2821 m, kalderas dibenā ezers un krāteris, sānos vairāki konusi un kalderas ar diametru >6 km, un dziļumu līdz 700 m, izdala sēra gāzes
- tēsējmašīna Darbmašīna tēšanai; galvenās sastāvdaļas ir slīdnis (tēsējinstrumenta pārvietošanai) un galds (apstrādājamā ķermeņa pārvietošanai)
- presētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā ko presē
- iet roku rokā darboties saskaņoti, norisēt saskaņoti
- aizķerties Darboties, norisēt ar kavēkļiem, pārtraukumiem
- kabošons Dārgakmens, nevis šķautnains, bet reljefi noslīpēts no vienas vai divām pusēm
- raudze Dārgmetāla kvantitatīvais sastāvs ligatūras sakausējumā (piemēram, juvelierizstrādājumos, monētās, medaļās)
- bakara Dārgs kristāls, kas izgatavots Francijas pilsētā Bakarā
- debetējums Darījuma summas ierakstīšana bilances konta kreisajā pusē - debetā
- debetēšana Darījuma summas ierakstīšana bilances konta kreisajā pusē - debetā
- vaļīt darīt kaut ko steidzīgi un pavirši, virspusēji
- apretināt darīt retāku, izretināt (stādījumu vai sējumu), izraujot no tā nedaudz eksemplāru
- apsēklotājs darītājs --> apsēklot
- klusētājs darītājs --> klusēt
- piesēdētājs darītājs --> piesēdēt
- sērotājs darītājs --> sērot 1
- sērotājs darītājs --> sērot 2
- sējējs darītājs --> sēt
- daukarīns Dārza burkāna augļu (sēklu) ekstrakts; rada sirds asinsvadu paplašināšanos
- buljons Dārzeņu vai sēņu novārījums
- pilsētas zaļā rota dārzi, parki, apstādījumi pilsētas teritorijā
- bezsētas dārzs dārzs bez žogs, sētas
- Tašauza Dašoguza - pilsēta Turkmenistānā
- ētiskais datīvs datīva lietojums, kas parasti teikumā netieši norāda uz autora tekstā paustās negatīvās, retāk pozitīvās, attieksmes niansi un vienlaikus ieinteresētību teksta satura īstenošanā
- galviņievilkšana Datora cietā diska galviņu fiksēšana pozīcijā, kas izslēdz plates virsmas bojāšanos, diskdzini pārvietojot
- dialogrežīms Datora darbības organizācijas un programmu izpildes veids dialoga formā, kad tiek nodrošināti viena vai vairāku lietotāju abpusēji sakari ar skaitļotāju, izmantojot tastatūru un displeju
- izkārtojums datorizdevniecībā un teksta apstrādē - teksta un grafikas izvietojums lappusē
- sarežģītas instrukcijkopas dators dators (procesors), kurā instrukciju, to izpildes ciklu un adresēšanas veidu skaits atšķirība no RISC datora ir ievērojami lielāks. Šī tipa datoros instrukciju formāts var būt patvaļīgs un to izpildei parasti nepieciešamas vairākas taktis
- domēnu vārdu serveris dators internetā, kurš satur attiecīgās programmas un datnes, kas veido domēnu vārdu datu bāzi, un veic domēnu vārdu pārveidošanu _IP_ adresēs
- profils Datoru tīklos - savstarpēji saistītu protokolu standartu kopa un, ja nepieciešams, atsauces uz šo standartu klasēm, apakškopām, izvēles funkcijām un parametriem, kas tiek izmantoti veicot kādas īpašas datu pārraides vai apstrādes funkcijas
- pilsēttīkls Datoru tīkls, kas parasti aptver kādu pilsētu vai tās daļu un apvieno tajā izvietotos lokālos tīklus
- teritoriālais tīkls datoru tīkls, kas savieno attālus lietotājus, kuri var atrasties citās pilsētās vai valstīs un kuri parasti izmanto vispārējās lietošanas vai speciālus sakaru līdzekļus
- paplašināmā adresēšana datoru tīklu objektu adresēšanas veids, kas paredz dažāda garuma adrešu izmantošanu, ļauj palielināt adresējamo elementu skaitu un ietvert adreses laukā papildus informāciju par šo elementu struktūru
- maģistrāles tīkls datoru tīklu topoloģijas variants, kurā visi tīkla mezgli (stacijas) ir pievienoti vienam kabelim, pārsūtītais ziņojums vienlaikus nonāk visos tīkla mezglos; ziņojumu pieņem tikai tas mezgls vai tie mezgli, kuriem ziņojums adresēts
- fon Neimana mašīna datoru uzbūves veids, kurā lineāri adresējama atmiņa ir kopēja programmām un datiem un ka vienlaicīgi var izpildīt tikai vienu procesu, t. i., instrukcijas tiek secīgi analizētas un attiecīgi apstrādātas
- izkārtojums datu bāžu sistēmās - norāžu elementu, piemēram, galveņu vai lauku, izvietojums lappusē
- iedzīvotāju aptauja datu iegūšanas metode, kad personas sniedz mutiskas vai rakstiskas atbildes uz pētījuma programmā paredzētiem (parasti anketā fiksētiem) jautājumiem
- arhivēšana datu kopiju radīšana ārējos informācijas nesējos
- programmprodukts Datu nesējā ierakstīta programma, kas tiek uzskatīta par ražošanas produktu
- platjoslas tīklošana datu pārraide datoru tīklos, izmantojot frekvenčdales multipleksēšanu; lietojot platjoslas tīklošanu, pa vienu sakaru līniju vienlaikus var pārraidīt vairākus signālus, piešķirot katram no tiem atsevišķu frekvenču joslu (kanālu)
- pamatjoslas tīklošana datu pārraide datoru tīklos, kas par nesēju izmanto kodētu signālu
- pakešu komutācija datu pārraides process adresētu pakešu veidā
- datu straume datu plūsma no datu avota uz kādu noteiktu satekni. Straume parasti pārvietojas pa kādu noteiktu kanālu atšķirībā no paketēm, kas tiek adresētas un var tikt neatkarīgi maršrutētas vairākiem saņēmējiem. Straumes nodrošināšanai parasti nepieciešams kāds mehānisms, kas izveido kanālu (savienojumu) starp datu nosūtītāju un saņēmēju
- bitorientēts protokols datu posma slāņa protokols, kas nosaka kadra formātu ar fiksētu vadības simbolu izvietojumu
- baitorientēts protokols datu posma slāņa protokols, kas stingri nefiksē vadības simbolu izvietošanu kadrā; šo simbolu interpretācija ir atkarīga no izmantojamā koda
- ierakste Datu reģistrēšana atmiņā vai citā nesējvidē
- ierakstīšana Datu reģistrēšana atmiņā vai citā nesējvidē
- dokumentu analīze datu vākšanas un analīzes metode, ko lieto, lai kategorizētu, pētītu, interpretētu un identificētu fiziskus avotus, tekstus, attēlus, dažādus artefaktus (piemēram, rentgena uzņēmumus, materiālu paraugus, rasējumus)
- demarkācijas līnija datumu maiņas līnija, kas iet pa 180° garuma meridiānu; koordinātas nosaka, vienojoties starp ieinteresētajām valstīm
- tešļāt daudz kāsēt
- pasaules koks daudzās mitoloģijās izplatīts priekšstats par universālu pasaules kārtības modeli, kas ir saite starp divām pasaules pretējām pusēm - debesīm un zemi, cilvēkiem un dzīvniekiem, labo un ļauno
- samplers Daudzfunkcionāla elektroniska ierīce, ar kuras palīdzību tiek radīti un apstrādāti (miksēti) sampli; digitālā laikmeta instruments, kas apvieno magnetofona, elektroērģeļu un sintezatora iespējas
- periderma daudzgadīgo sēklaugu, parasti divdīgļlapju, sekundāro segaudu kopums
- pavārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas ģints ("Agropyron"), daudzgadīgs lakstaugs, kam ir sēdošas vārpiņas, šķautņainas vārpiņas plēksnes un zieda plēksnes galā akots, \~15 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas
- gametangijs Daudzkodolu šūnas, kuru saturs saplūst kopā dažu sēņu un aļģu dzimumprocesā
- daudzpusēji Daudzpusējs
- multilaterāls Daudzpusējs (par līgumiem, sarunām u. tml.)
- klienta lieta daudzpusīgas informācijas kopums, kas saistīts ar klienta sociālo situāciju, ko sociālais darbinieks fiksē digitālā vai papīra formātā
- voluminozs Daudzsējumu (par grāmatām)
- Chenopodium polyspermum daudzsēklu balanda
- seriāls Daudzsēriju kinofilma
- prizmatoīds Daudzskaldnis, kuru no divām pusēm ierobežo paralēli pamati - daudzstūri (ar jebkuru malu skaitu), bet sānu skaldnes ir trijstūri vai trapeces
- galerijēkas Daudzstāvu dzīvojamo ēku tips, kurā par ieejām dzīvokļos kalpo atvērtas galerijas, kas izvietotas pa stāviem vienā ēkas korpusa pusē; populāras karsta klimata apstākļos
- sēklaizmetnis Daudzšūnu veidojums (sēklaugiem), no kura pēc olšūnas apaugļošanās attīstās sēkla
- oogonijs Daudzu aļģu un zemāko sēņu sievišķais dzimumorgāns
- peritēcijs Daudzu asku sēņu augļķermenis, kam bumbiera vai lodes forma; iekšā tas ir dobs un satur askus ar sporām
- somatogāmija Daudzu sēņu dzimumprocess, kur kopā saplūst divas veģetatīvas sēņotnes šūnas
- sociālā medicīna daudzu sociālo un medicīnisko disciplīnu apvienojums, kas integrē sociālos un medicīniskos veselības slimības un invaliditātes aspektus, dodot iespēju iegūtās zināšanas lietot praktiski slimību profilaksē un rehabilitācijā
- pusķērze Daudzums, kas ietilpst pusē groza
- gļotainā daudzvālīte daudzvālīšu sēņu ģints suga ("Multiclavula mucida")
- Dreissena polymorpha daudzveidīgā sēdgliemene
- Bieķengrāvis Daugavas kreisā krasta atteka Rīgas pilsētas teritorijā starp Katlakalnu un Torņakalnu
- Ziemeļsusēja Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils un Salas novadā, ietek Daugavas sānupē Sakā, garums - 52 km, kritums - 33 m; Mazā Susēja; Mazsusēja; Suseja; Susēja; Ziemeļsuseja
- Olekte Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas pilsētā pie pilsētas robežas, iepretī Krūmiņsalai, tecējums Ķekavas novada Ķekavas pagasta Katlakalnā, Rāmavā un Valdaučos
- Bišumuižas grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas pilsētas teritorijā, ietek Bieķengrāvja augšgalā
- Šūņu upe Daugavas labā krasta pieteka Daugavpils pilsētā; Adatiņa; Sūnupīte; Šuņīca; Šuņupe
- Jāņupīte Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā un pilsētā
- Urga Daugavas labā krasta pieteka Ogres pilsētā, pirms Rīgas HES izbūves ietecēja Ogres upē
- Graužupīte Daugavas labā krasta pieteka Rembates pagastā un Lielvārdes pilsētā; Graužupe
- grīvieši Daugavpils pilsētas daļas "Grīva" iedzīvotāji
- nīderkūnieši Daugavpils pilsētas daļas "Nīderkūni" iedzīvotāji
- daugavpilieši Daugavpils pilsētas iedzīvotāji
- Dvinska Daugavpils pilsētas nosaukums 1893.-1920. g.
- Stimbāna sala Daugavsala, Jēkabpils pilsētas daļa, sala Daugavā
- Sala Daugavsala, Jēkabpils pilsētas daļa, sala Daugavā
- apdauzīt Dauzot (visapkārt, no visām pusēm), apstrādāt
- paduse Dāvana (ko parasti nesa padusē)
- mantes Dāvanas, ko bērēs pasniedz zārka nesējiem u. c.
- Tavoja Davei (Thave) - pilsēta Mjanmā ("Tavoy")
- apraktais ledus dažāda biezuma un lieluma nekustīgs ledus, kas sākumā atradies zemes virspusē un vēlāk nosegts ar nogulumiežiem
- loksne Dažāda lieluma taisnstūrains (papīra) gabals (piemēram, rakstīšanai, rasēšanai)
- iemetnis Dažāda lieluma zvejas rīks, kas sastāv no tīkla linuma, kam katrā pusē piestiprina auklu; neliels tīkls
- iekšledus Dažādas formas ledus kristāli vai to sakopojums porainā, necaurlaidīgā masā ūdenstilpes ūdenī; veidojas atklātu ūdeņu virsējos slāņos, pāratdzesētam ūdenim kristalizējoties
- vanna Dažādas formas tilpe materiālu apstrādei šķidrā (arī irdenā) vidē (piemēram, ūdens, metālu sakarsēšanai, galvanizācijai)
- sudrabmānis Dažādas sudraba rūdas, sarkanā līdz svinpelēkā krāsā, ar sēru u. c. sastāvā
- adresēšanas shēmas dažādi adresēšanas veidi, ko izmanto gadījumos, kad adreses garums ir ļoti liels un to neērti ieslēgt komandā, vai arī kad nav nepieciešams norādīt reālo adresi
- grumši dažādi atkritumi, druskas, atliekas no kausētiem taukiem
- grumšļi dažādi atkritumi, druskas, atliekas no kausētiem taukiem
- grumstalas dažādi atkritumi, druskas, atliekas no kausētiem taukiem
- multiplās alēles dažādu (vairāk nekā divu) viena gēna alēļu sērija
- kausēšana Dažādu izejmateriālu apvienošana (sakausēšana) vienā kausējumā ar noteiktu ķīmisko sastāvu
- neoklasicisms Dažādu mākslas strāvojumu kopums (19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kuriem raksturīga klasiskās mākslas formu un sižetu izmantošana; jaunklasicisms
- jaunklasicisms Dažādu mākslas strāvojumu kopums (19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kuriem raksturīga klasiskās mākslas formu un sižetu izmantošana; neoklasicisms
- aligācija Dažādu metālu sakausējums, kā arī dažādu vielu maisījums
- bronhomikoze Dažādu patoloģisku sēņu ierosināta bronhu slimība
- atjaunošanas cirtes dažādu paveidu pakāpeniskās cirtes (regulētā izlases cirte, grupu izlases cirte, joslu izlases cirte) pieaugušos, pāraugušos, aizsargājamos, saudzējamos un saimnieciskos mežos, lai nodrošinātu labvēlīgus apstākļus dabiskās meža atjaunošanas norisēm (sēklinieku klātbūtne, labvēlīgāks mikroklimats saimnieciski vēlamo koku sugu paaugas augšanai)
- nogāžu ekspozīcija dažādu reljefa formu (kalna, ielejas, gravas, vecgravas) nogāžu orientācija attiecībā pret debespusēm un horizonta plakni
- alligācija Dažādu vielu maisījunms; metālu sakausējums
- parafīzes Dažām aļģēm, sēnēm un sūnām - daudzšūnu pavedieni vai atsevišķas šūnas starp dzimumorgāniem jeb spornešiem, kas pasargā šos orgānus no izžūšanas
- inaugurāldisertācija Dažās Eiropas valstīs (piem., Vācijā 20. gs. 1. pusē) universitātēs apzīmējums disertācijai, ko iesniedz tai augstskolas fakultātei, kurā vēlas iegūt attiecīgo zinātnisko (parasti Dr.) grādu
- krembles Dažas glumas sēņu sugas
- akažu Daži tropiski anakardiju dzimtas koki; šo koku vērtīgo koksni (sarkankoks) izmanto mēbeļu rūpniecībā, no sēklām iegūst eļļu un sveķus
- oreīdi daži vara un cinka sakausējumi, kam ir zeltaina krāsa
- aizkavētā piegāde dažiem datu pārraides tīkliem piemītoša spēja uzglabāt datus līdz tam laikam, kamēr var piekļūt terminālim, kam tie adresēti
- Rietumsamoa Dažkārt lietots Samoa Neatkarīgās Valsts nosaukums, lai atšķirtu no Amerikāņu Samoa, kas atrodas austrumu pusē
- Telaviva-Jafa Dažkārt lietots Telavivas nosaukums, kas norāda, ka senākā pilsēta Jafa tika pievienota Telavivai 1950. g.
- kola dažu "Cola" ģints koku sēklas; darbīgās sastāvdaļas ir kofeīns un teobromīns
- amfigastrijas dažu aknu sūnu lapas, kas attīstās lapoņa apakšējā (substrātam piegulošajā) pusē
- spora dažu augstāko augu (sūnaugu, paparžaugu) un zemāko augu (aļģu, sēņu, ķērpju) vienšūnas veidojums, ar ko tie vairojas
- pupa dažu citu tauriņziežu dzimtas, arī daža citu dzimtu augu sēkla, auglis
- magnetostriktīvais efekts dažu feromagnētisku metālu un to sakausējumu īpašība deformēties magnētiskā lauka iespaidā (magnetizējoties) un mainīt savu magnētisko indukciju mehānisku deformāciju iespaidā
- miksamēba dažu gļotsēņu attīstības stadija - amēbveida šūna, kas spēj pārvietoties ar pseidopodijām
- hloritizācija dažu krāsaino minerālu (amfibolu, piroksēnu, biotīta, epidota) vai iežu amorfās bāzes aizvietošanās ar hlorītu
- sorēdijas dažu ķērpju veģetatīvās vairošanās orgāni, kas sastāv no vienas vai vairākām aļģes šūnām, kurām apkārt ir sēņotne
- cietsakausējums dažu metālu, piem., volframa, titāna, karbīdu sakausējumi uz kobalta bāzes; var iegūt dimantam līdzīgu cietību un nodilumizturību; izmanto gk. griezējinstrumentiem un riepu dzelkšņiem
- hlamidospora dažu mikroskopisko sēņu vairošanās orgāns; spora, kas ieslēgta divos apvalkos
- skapulārs dažu ordeņu mūku plecu sega; īss apmetnis, austs no viena gabala, ar atveri galvai; nēsā pāri pleciem, tā lai gali brīvi kristu gan priekšā, gan mugurpusē
- terbinafīns dažu pretsēnīšu līdzekļu aktīvā viela
- raganu riņķis dažu sēņu augļķermeņu novietojums pa gandrīz precīzu riņķa līniju, ko izveido sēnes micēlija hifas, kas katru gadu visos virzienos izaug aptuveni vienādā attālumā
- ballistosporas dažu sēņu sporas, kas nobriedušas tiek aizsviestas samērā tālu no tās veidojošiem orgāniem
- aleirisporas dažu sēņu sporas, kas veidojas tieši no hifām un no tām neatdalās
- apofīze dažu sēņu un sūnu veģetatīvo audu paplašinājums
- brūcēšana dažu šķirņu sēklu apstrāde pirms sēšanas, apstrādājot mehāniski vai ķīmiski to cietos apvalkus, lai paātrinātu dīgšanu
- Dibra Debara - pilsēta Ziemeļmaķedonijā, tās nosaukums albāņu valodā
- dienvidu punkts debess meridiāna un matemātiskā horizonta krustpunkts tajā debess meridiāna pusē, kurā atrodas debess Dienvidpols
- ziemeļu punkts debess meridiāna un matemātiskā horizonta krustpunkts tajā debess meridiāna pusē, kurā atrodas debess Ziemeļpols
- mērogošana Decimālā komata vietas noteikšana skaitļiem ar fiksētu vai peldošu komatu
- Bruchus loti dedestiņu sēklgrauzis
- Citelickara Dedoplisa Ckaro - pilsēta Gruzijā
- atdedzināt Dedzinot, karsējot atadabūt (ko vaļā)
- arējās šķiedras deformējama ķermeņa mehānikā - objekta šķiedras, kas atrodas vistālāk no neitrālās ass vai vienkārši objekta ārpusē
- ārējās šķiedras deformējama ķermeņa mehānikā – objekta šķiedras, kas atrodas vistālāk no neitrālās ass vai vienkārši objekta ārpusē
- mākslīgās deggāzes deggāzes, ko iegūst sausās pārtvaices ceļā vai pārgāzējot cietos kurināmos (sk. ģeneratorgāze), ogļu koksēšanas un naftas pārstrādes procesos
- uzdegums Degšanas, oksidēšanās norisē radies vielu slānis uz (kā) virsmas
- rinomikoze Deguna gļotādas sēnīšinfekcija
- koats degunlācītis, jenotveidīgo dzimtas ģints ("Nasua"), vidēji liels plēsējs ar slaidu purnu, 1-3 sugas, dzīvo Dienvidamerikā un Ziemeļamerikas dienvidu daļā
- Deirezora Deir ez Zora - pilsēta Sīrijā
- kotijons Deja, sevišķi cienīta balles beigās, ar dažādiem jautriem iepinumiem; pretdeja, franksēzes paveids
- apašs Deklasēts elements Francijā, huligāns, zaglis
- akmeņdārzs Dekoratīvi augu stādījumi mākslīgi izveidotā akmens terasē vai krāvumos
- mēnešsēkļi Dekoratīvi, koksnaini vīteņaugi ar vienkāršām, veselām lapām un sīkiem ziediem, augļi - kauleņi ar pusmēnesim līdzīgām rievotām sēklām, Latvijā sastopamas 2 sugas
- aerogrāfiskais apdares papīrs dekoratīvs papīrs ar vienpusēju, daudzkrāsainu zīmējumu, kas veidots ar aerogrāfo metodi; lieto grāmatu iesējumu un kartona izstrādājumu apdarei
- limnante Dekoratīvu augu ģints ("Limnanthes"), koši, zemu augoši augi, kas piemēroti apmalēm, akmeņdārziem un stādīšanai zem kokiem, sēklas bieži uzdīgst arī nākamajā gadā
- leiogomma Dekstrīns, kas iegūts no kartupeļu vai kukurūzas stērķelēm, karsējot tās sausas līdz 200 grādiem
- bocmansols Dēlītis sēdēšanai vajadzības gadījumā, piemēram, remontējot takelāžu, to paceļ mastā, izmantojot grotfalli
- lāva Dēļu paaugstinājums (pirtī, parasti ar pakāpieniem), kur karsēties un pērties
- kudeņš dem. --> kuds; vājiņš, noliesējis
- pilsētiņa dem. --> pilsēta
- sausēklītis dem. --> sausēklis
- sēkliņa dem. --> sēkla
- sēnaliņa dem. --> sēnala
- sēnīte dem. --> sēne
- sēnītiņa dem. --> sēne
- sēnteņa dem. --> sēne
- sērdienīte dem. --> sērdiene
- sērmūkslīts dem. --> sērmūkslis
- sērulītis dem. --> sērulis
- sētiņa dem. --> sēta
- fusicladium Demāciju dzimtas ģints, kuras sēnes attīsta īsus konīdiju nesējus ar zaļganbrūnām konīdijām, vairākas sugas ierosina augļu koku kraupjus, Latvijā konstatētas 9 sugas
- botryotrichum Demāciju dzimtas sēņu ģints
- Porečje Demidova, pilsēta Krievijas Smoļenskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1918. g.
- potenciālā demogrāfija demogrāfiskās analīzes nozare, kas pētī iedzīvotājus kā noteikta demogrāfiskā potenciāla nesējus
- Denija Denja - pilsēta Spānijā
- Denava Denova - pilsēta Uzbekistānā
- Depkinshof Depkina muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apvidū, mūsdienu Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotā vieta "Rāmava"
- diēte Deputāta dienas maksa par parlamenta sēžu laiku
- Derija Deri - pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā
- Londonderija Deri - pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā
- Landonderi Deri, pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā
- ģeotehnoloģija Derīgo izrakteņu bezšahtu ieguve pazemē ar ķīmiskām, fizikāli ķīmiskām vai bioķīmiskām metodēm - kausēšanu (piem., sēru), selektīvu šķīdināšanu (sāļus, dažus metālus) u. c. paņēmieniem
- Desava-Roslava Desava - pilsēta Vācijā
- Dekapole Desmit neatkarīgu pilsētu savienība Ziemeļpalestīnā un Austrumjordānijā (63. g. p. m. ē. - apmēram 200. g.)
- ceika desmit paralēlas līnijas, kas šķērsotas ar šķērslīniju, lai fiksētu to, ko esat laimējis kāršu spēlē
- flegma Destilācijas procesā kondensēto tvaiku daļa, kas tek tvaiku plūsmai pretī un veicina tīrāka destilāta iegūšanu
- uzskaitīt Detalizēti iegrāmatot, fiksēt (kā, piemēram, faktu, līdzekļu, krājumu, arī platības) daudzumu, apjomu u. tml.
- reglaments Detalizētu darba kārtības noteikumu kopums (sēdē, sapulcē, konferencē u. tml.)
- parocis Detaļa (krēslam), uz kā sēdētājs atbalsta roku
- liešana Detaļu izgatavošanas tehnoloģija - izkausētu, šķidru materiālu ielej ugunsizturīgā formā, kurā, materiālam sacietējot, veidojas lējums; izmanto sarežģītas formas detaļu izgatavošanai no metāla, tā sakausējumiem, plastmasas, stikla u. c. materiāliem
- uzspīle detaļu savienojuma veida raksturojums. Spīļsavienojumā urbuma diametrs ir mazāks par tajā iespīlētās ass diametru, un šī starpība nosaka uzspīli. Detaļu spīļsavienojumu ar uzspīli veido, detaļas sapresējot
- demodulēšana Detektēšana - elektrisko svārstību pārveidošana, kurā no modulētām augstfrekvences svārstībām iegūst svārstības ar modulācijas frekvenci (no nesējviļņa atdala signālu)
- Garezers Detroitas latviešu kopienas īpašums ASV Mičiganas štatā, atrodas 40 km uz dienvidrietumiem no Kalamazū pilsētas, Longleika (Garezera) austrumu krastā
- devele Devītā sējas nedēļa
- Pačakuteks Devītais inku valdnieks (valdīja 1438.-1471. g.), kurš paplašināja impēriju un atjaunoja galvaspilsētu Kusko un pasludināja Virakoču par augstāko inku dievu
- pārbēgt Dezertējot pāriet pretinieka pusē (parasti, pārkļūstot pāri frontes līnijai)
- iesērot Dezinficēt ar sēru
- sērot Dezinficēt ar sēru, tā savienojumiem
- moleskins Diagonāli austs kokvilnas audums ar līmes piejaukumu, speciāli sagatavots ar vienmērīgu virsu iespiedumiem un grāmatu iesējumiem
- durba Dibens, sēža
- repis Dibens, sēžamvieta
- svampa Dibens, sēžamvieta
- ambrazūra Dibens, sēžamvieta; gūžas
- likt pamatus Dibināt (pilsētu, ciemu u. tml.), ceļot pirmās celtnes
- Jesena apgāds dibināts 1908. g., izdeva bērnu un jaunatnes literatūru, vairākās sērijās publicēja latviešu un cittautu rakstnieku darbus, populārzinātniskas grāmatas u. c., darbojās līdz 1935. g.
- Turku pagasts dibināts 1990. g. pirmskara Līvānu pagasta teritorijā, 1999.-2009. g. iekļauts Preiļu rajona Līvānu novadā, atjaunots 2009. g Līvānu novadā, robežojas ar Līvānu pilsētu, Rožupes un Rudzātu pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu
- Didelenga Didelanža - pilsēta Luksemburgā (_Diddeleng_)
- kurvjzieži Didīgļlapju klases augu dzimta ("Compositae syn. Asteraceae"), pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi vai koki, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos un auglis ir sēklenis, šīs dzimtas augi, dzimtā 1150-1300 ģintis, >22000 sugu, Latvijā konstatētas 65 ģintis, \~190 sugu; asteru dzimta
- nastnieki Dienas strādnieki Rīgā (līdz 19. gs.), kam bija noteikti pienākumi pilsētas aizsardzībā; dzīvoja gk. priekšpilsētās
- kukuļņemšana dienesta ļaunprātība, kas izpaužas materiāla vai citāda labuma (kukuļa) pieņemšanā jebkādā veidā, ko izdarījusi valsts amatpersona personīgi vai caur starpnieku par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs, ko amatpersonai vajadzēja vai tā varēja izdarīt, izmantojot savu dienesta stāvokli
- dīgšanas ilgums dienu skaits no sēklas diedzēšanas sākuma līdz tās izdīgšanai
- stapēlija Dienvidāfrikā augošs aslēpju dzimtas sukulents ar lieliem zvaigžņveida smirdošiem ziediem; Latvijā sastopams kā telpaugs, ziedi brūnganviolēti, zied vasaras otrā pusē
- Pretorija Dienvidāfrikas Republikas (DĀR) galvaspilsēta (angļu val. "Pretoria"), atrodas DĀR ziemeļaustrumu daļā, Hautenas provincē 1738 m vjl., 1,7 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Johannesburga Dienvidāfrikas Republikas lielākā pilsēta ("Johannesburg"), 1750 m vjl., 2,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.), komercijas un finansu centrs, divas universitātes, dibināta 1886. g. kā zelta ieguves centrs
- Adelaide Dienvidaustrālijas štata galvaspilsēta (angļu val. "Adelaide"), atrodas Austrālijas kontinenta dienvidu piekrastē, osta Sentvinsenta līča piekrastē, 1346000 iedzīvotāju (2018. g.)
- čolmugra Dienvidāzijas koka "Taraktogenos kurzii" sēklas, no kurām iegūst eļļu lepras ārstēšanai
- Korejas Republika Dienvidkoreja, valsts Korejas pussalas dienvidu daļā, administratīvais iedalījums - 8 provinces, 1 īpaša autonoma province, 1 īpaša pilsēta, 6 lielpilsētas
- Seula Dienvidkorejas galvaspilsēta, Hanganas krastos, 90 km no Dzeltenās jūras Kanvamana līča, 10,4 mlj iedzīvotāju
- Raibāmuiža Dienvidkurzemes novada Durbes pilsētas daļa, kas agrāk bija atsevišķs vidējciems
- durbenieki Dienvidkurzemes novada Durbes pilsētas iedzīvotāji
- Solsberi Dienvidrodēzijas (tagad - Zimbabve) galvaspilsētas Harares nosaukums līdz 1981. g.
- Džūba Dienvidsudānas galvaspilsēta un Centrālās Ekvatorijas vilājas administratīvais centrs, 177300 iedzīvotāju (2000. g.)
- Dienvidsudāna Dienvidsudānas Republika - valsts Āfrikas vidienā (angļu val. "South Sudan"), kas atdalījās no Sudānas 2011. g. 9. jūlijā, platība - 619745 kvadrātkilometri, 8,26 mlj iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džūba, administratīvais iedalījums - 10 vilājas, robežojas ar Sudānu, Etiopiju, Keniju, Ugandu, Kongo Demokrātisko Republiku un Centrālāfrikas Republiku
- Suseja Dienvidsusēja, Mēmeles labā krasta pieteka
- Lielā Susēja Dienvidsusēja, Mēmeles pieteka
- Lielā Suseja Dienvidsusēja, Mēmeles pieteka
- Lielā upe Dienvidsusēja, Mēmeles pieteka
- Indānu upīte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Gārsenes pagastā, augštece - Lietuvā
- Elsīte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, Aknīstes un Gārsenes pagastu robežupe, garums - 15 km, kritums - 38 m, sākas Augštaitijas augstienē Lietuvā; Eliste; Elksnīte
- Salāte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Neretas pagastā (ietek Neretas ūdenskrātuvē), augštece Rites pagastā, iztek no Krīgānu ezera, garums - 12 km, kritums - 3,8 m
- Dzirnupe Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Rites un Elkšņu pagastā, garums - 12 km; Dzirnupīte
- Saltupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka
- Dūņupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Neretas pagastā, augštece Jēkabpils novada Saukas pagastā, garums - 15 km, iztek no Saukas ezera; Sauka
- Zalvīte Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Zalves pagastā, augštece Jēkabpils novada Viesītes pagastā, garums - 36 km, kritums - 21 m
- Radžupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aknīstes pilsētā, augštece Jākabpils novada Zasas pagastā, garums - 21 km, kritums - 30 m; Radžupīte; augštecē arī Skirsa, Šķērse, Šķerstene
- Dobe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Asares pagastā un Augšdaugavas novada Prodes pagastā, lielākajā daļā tecējuma ir šo novadu un pagastu robežupe, garums - 13 km, kritums - 23 m, tek caur Zuju ezeru; Dobes strauts; Susējiņa
- Krācējgrāvis Dienvidsusējas labā krasta pieteka Mazzalves pagastā, garums - 12 km, kritums - 11 m
- Asupīte Dienvidsusējas labā krasta pieteka; Asupe
- Cēzīte Dienvidsusējas pieteka Zalves un Mazzalves pagastā, garums - 12 km; Cēza; Cēzes strauts; Cezīte
- Māra Dievība senlatviešu mitoloģijā, galvenā gādniece par cilvēkiem un dzīvniekiem, nosaka cilvēka dzīvi, piešķir tikumu, rūpējas par bāreņiem un slimniekiem, nes svētību sētai
- Argosa Dievietes Hēras kulta centrs Senajā Grieķijā, kas atradās mūsdienu pilsētas teritorijā
- Amjēnas katedrāle Dievmātes katedrāle Amjēnas pilsētā, kas ir lielākā baznīca Francijā, izcils franču gotikas paraugs; celtniecību uzsāka 1220. g., pabeidza 16. gs. un restaurēja 1874. g.; telpas garums - 143 m, augstums - 43 m
- Virakoča Dievs radītājs inku reliģijā, viņš bija senās pilsētas Tiavanako, dievs un civilizācijas nesējs; devītais inku valdnieks Pačakuteks viņu pasludināja par augstāko dievu, kas pārāks pat par Saules dievu
- tiokarbanilids Difeniltiourīnviela, ko iegūst, vārot anilīnu ar sēroglekli spirta šķīdumā, vai arī darbojoties uz anilīna un sēroglekļa maisījumu ar ūdeņraža peroksīdu
- dzimumlomas Diferenciācija sociāli fiksētās normās, gaidīšanās un rituālos meitenēm un zēniem, vīriešiem un sievietēm
- progresējošā difūzā intersticiālā pneimofibroze difūza, intersticiāla plaušu fibroze: attīstībā divas fāzes: lēns slimības sākums ar mokošu sausu klepu un sāpēm krūtīs, afebrils, reizēm vairāku nedēļu ilgs febrils stāvoklis; otrā fāze - plaušu mazspēja, progresējoša dispnoja, tahipnoja, izteikta vispārēja cianoze, poliglobulija, bungvālīšu pirksti
- progresējošā poliodistrofija difūzas, progresējošas lielo smadzeņu pusložu garozas deģenerācijas klīniskā aina bērniem (autosomāli recesīva pārmantošana); pēc nedēļām, mēnešiem vai gadiem ilga normālas attīstības perioda arvien biežāk rodas lokāli un lēkmjveida krampji un miokloniskas hiperkinēzes; iestājas garīgās un statiskās attīstības traucējumi
- digitālā krāsu korekcija digitāls process, kas kompensē krāsu atšķirības, demonstrējot filmu uz kinoekrāna un televīzijā
- asns Dīgļi, kas attīstījušies no sēklām, tās diedzējot
- plumula Dīgļpumpurs - sēklas dīgļa sastāvdaļa, vasas aizmetnis
- uzdīgt Dīgstot izveidot jaunu augu, tā virszemes daļu (parasti par sēklām); dīgstot izveidoties virs zemes (par augiem, to daļām)
- sēklu dīgtspējas stimulēšana dīgšanas ātruma palielināšana, veicinot sēklapvalka ūdenscaurlaidību un aktivizējot bioķīmiskos procesus endospermā
- Dekeitera Dikeitura - pilsēta ASV, Ilinoisas štatā
- Dikreha Dīkirhe - pilsēta Luksemburgā
- Aizkraukles dīķis dīķis Aizkraukles pilsētā, platība - \~1,8 ha
- Melekesa Dimitrovgradas pilsētas Krievijā, Kuibiševas apgabalā, nosaukums līdz 1972. g.
- breiks Dinamiska deja ar akrobātikas elementiem; populāra 20. gs. 80. gadu otrajā pusē; breikdānss; breikdenss
- Abuka Dinku (Dienvidu Sudāna) mitoloģijā - pirmā sieviete, kurai kopā ar vīru Garangu dievs ļāva katru dienu iestādīt vienu prosas graudu, taču viņa bija alkatīga un paplašināja sējumus, kādēļ zaudēja dievu atbalstu un cilvēki iemācījās sūrā darbā iegūt sev iztiku; atbildīga par nāves un slimību parādīšanos uz zemes
- miosarvalsāns Dioksidiamīnoarsēnobenzoldimetilēnsulfīnskābes nātrijs, iegūst, kondensējot salvarsānu ar nātrija bisulfītu, lieto sifilisa ārstniecībā
- Dairdava Dire Dava - pilsēta Etiopijā
- Dīrene Dīrena - pilsēta Nīderlandē
- kakša Dirsējs, lamuvārds
- vienpusēja diskete diskete vai cietais disks, kurā datus var ierakstīt un uzglabāt tikai vienā tās (tā) pusē
- vienpusējs disks diskete vai cietais disks, kurā datus var ierakstīt un uzglabāt tikai vienā tās (tā) pusē
- divpusēja diskete diskete, kurā datus var ierakstīt abās pusēs
- ugunskrupis Diskmēļu dzimtas ģints ("Bombina"), ķermeņa garums - līdz 7 cm, āda vēderpusē sarkani vai dzelteni plankumaina ar daudziem indes dziedzeriem, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- forums Diskusiju grupa kādā tiešsaistes pakalpojumu organizācijā, kur lietotāji ar līdzīgām interesēm var atrast vērtīgu informāciju, apmainīties ar idejām un kopīgi izmantot datnes
- Bamako distrikts Mali Republikā, kas ietver galvaspilsētu
- Ģurbela Diurbela, pilsēta un reģions Senegālā
- izlīdzinātājimpulsi Divas īsas impulsu sērijas televīzijas vilnī, kuras iestarpinātas pirms un pēc kadra sinhronizācijas impulsiem un kuru frekvence ir divreiz lielāka un platums uz pusi mazāks nekā rindu sinhronizācijas impulsiem; tādējādi saglabājas nemainīgs līdzstrāvas līmenis
- sinergīdas Divas šūnas segsēkļu dīgļsomā, kuras kopā ar olšūnu veido t. s. olaparātu
- divģelzīgs Divasmeņu, abgusēji griezīgs
- niansēts divd. --> niansēt
- represēts divd. --> represēt
- sēdams divd. --> sēdēt
- sēdošs divd. --> sēdēt
- sēžams divd. --> sēdēt
- slēguzgrieznis Divdaļīgs skrūves pārvada uzgrieznis darbmašīnas vilcējietaisē virzes kustības ieslēgšanai un pārtraukšanai
- dikotilēdoni Divdīgļlapji, segsēkļu augu klase
- malvales Divdīgļlapju augi, gk. koki ar pamīšām lapām ar pielapām, divdzimuma kārtniem, gk. lieliem 5-skaitļa ziediem ar kausiņu un vainadziņu un ar augšēju sēklotni
- sapotacejas Divdīgļlapju augu dzimta "Ebenales" (ebenkoku) rindā, kam 4- vai 5-skaitļa ziedi ar augšēju sēklotni, saaugušām ziedlapām un auglis oga, kokaugi, kādas 600 sugas tropos
- sterkuliaceja Divdīgļlapju augu dzimta "Malvales" rindā, koki un lakstaugi ar gk. skarā sakopotiem ziediem, kuriem putekšlapas mazāk vai vairāk stobra veidā saaugušas un tās, kā arī auglenīca bieži paceltas uz īpaša nesēja
- proteācejas Divdīgļlapju augu dzimta, koki un krūmi ar ādainām lapām, augšēju sēklotni un krāsainu, vainagveida apziedni, gk. D puslodē
- strophanthus Divdīgļlapju augu ģints "Apocynaceae" dzimtā, kāpelētāji krūmi, puskrūmi un liānas ar spilvotām, krustiski pretim novietotām lapām, piltuves veida dzelteniem ziediem neīstos čemuros un agļiem garām pogaļām, kurās daudz sēklu ar spilviņu kroni akota galā
- lecythis Divdīgļlapju augu ģints "Lecythidceae" dzimtā, koki un krūmi, ap 40 sugas D Amerikā, ar augļiem bērna galvas lielumā un poda veidā, kas atveras ar vāciņu un satur eļļainas sēklas, cieta koksne lietas kokiem un papīrveidīga miza ietīšanai
- tetragonolobus Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, lakstaugi ar ziediem lapu padusēs un cilindriskām pākstīm, 7 sugas
- santalum Divdīgļlapju augu ģints santalaceju dzimtā, vienmērzaļi, pusparazītiski koki vai krūmi lieliem ziediem skarās, kauliņaugi ar vienu sēklu, 9 sugas Indijā, Zunda salās, Austrālijā, Polinēzijā
- tecoma Divdīgļlapju augu ģints, koki un krūmi ar pretstatītām plūksnotām lapām, lieliem ziediem, gareniem plakaniem augļiem (pogaļām) ar spārnotēm sēklām
- shorea Divdīgļlapju augu ģints, lieli koki ādainām lapām ar pielapām, ziediem vienpusējās vārpās, kas sakopotas kuplās skarās, 87 sugas Dienvidāzijā
- geraniāles Divdīgļlapju augu rinda ar gk. piecskaitļa ziediem, ar augšēju sēklotni
- ranales Divdīgļlapju augu rinda, lakstaugi un kokaugi ar gk. divdzimuma ziediem, kur apziednis sadalīts kausiņā un vainadziņā, ar daudz putekšņlapām un sēklotnēm; šai rindai pieder arī gundegas, bārbalas, magnolijas u. c.
- amoms Divdīgļlapju daudzgadīgi augi tropos, sēklas ar patīkami vircotu garšu; no vairākām sugām iegūst kardamonu
- dilēnijas Divdīgļlapju klases apakšklase ("Dilleniidae"), pārstāv segsēkļu evolūcijas centrālo zaru, kokaugi un lakstaugi, ziedi parasti divdzimumu, apputeksnē kukaiņi, šajā apakšklasē ir 17 rindu: begoniju, diapensiju, dilēniju, ebenu, eiforbiju, ēriku, kaperu, ķirbju, malvu, pasifloru, peoniju, prīmulu, tamariku, tējasaugu, vijolīšu, vītolu, zalkteņu rinda
- kobeja Divdīgļlapju klases asteru apakšklases kāpnīšu rindas kāpnīšu dzimtas ģints ("Cobaea"), daudzgadīgs vīteņaugs, savvaļā sastopams Meksikā, Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu un apzaļumo lapenes, sētas, balkonus, ziedi balti vai zilganvioleti
- kokvilna Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu dzimtas ģints ("Gossypium"), koki, krūmi, lakstaugi, no kuru sēklapvalku šķiedrām izgatavo tekstilijas, vati un citus izstrādājumus, kultivē 4 sugas
- lini Divdīgļlapju klases dzimta ("Linaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām, sēdošām lapām, kārtniem ziediem, 15-25 ģintis, 300-500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
- montija Divdīgļlapju klases portulaku dzimtas ģints ("Montia"), nelieli viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kas aug upju krastmalās, sēkļos, pļavās, purvos; \~15 sugu, Latvijā 1 suga
- anakardija Divdīgļlapju klases rūtu rindas dzimta ("Anacardiaceae"); koki vai krūmi ar sveķailēm, daudzas sugas saimnieciski nozīmīgas: iegūst vērtīgu koksni, augļus, sēklas (riekstus) u. c.; izplatīti gk. tropiskajās joslās, 80-85 ģinšu, 600 sugu, Latvijā atsevišķas sugas audzē kā dekoratīvus augus
- bertolēcija Divdīgļlapju klases suga, līdz 40 m augsts koks, D Amerikas tropu mežos, to augļu sēklas pazīstamas kā Brazīlijas rieksti
- dipteryx Divdīgļlapju koku ģints pākšaugu dzimtā, tropiskā Amerikā, dod sēklas, kas smaržo pēc miešķa, satur daudz kumarīna un lietotas parfimērijā, atspirdzinošu dzērienu esencēm un šņaucamajā tabakā
- tehnoloģiskā sliede divi neapsēti celiņi uz lauka traktoragregāta riteņu šķērsbāzes platumā, pa kuriem pārvietojas agregāta riteņi, kopjot lauksaimniecības kultūras (piemēram, mēslojot ar virsmēslojumu, apstrādājot ar ķimikālijām)
- robežreģistri divi reģistri, kurus izmanto, lai noteiktu pieejamās atmiņas robežas; atmiņas apgabalu var definēt ar tā sākuma un beigu adresēm vai tā sākuma adresi un apgabala ietilpību
- līmprese Divi veltņi viens virs otra vai viens otram blakus, pirms kuriem papīra lenti ar mitrumu 8-12% no abām pusēm apsmidzina ar attiecīgu līmvielu
- palmerstons Divkāršs audums, kam virsēji meti un audi no ķemmdzijas, bet apakšējie meti no kokvilnas un apakšējie audi no mākslīgās vilnas
- sublimēšana Divkārštoņa, t. i. eļļā šķīstošas krāsvielas piedevas specifiska īpašība; pieliekot šādu piedevu pārāk daudz krāsai, tā, iespiedumiem nosēžoties, pamazām pāriet uz virsū gulošiem papīriem
- divmāju augi divmājnieki — augi, kam sievišķie un vīrišķie ziedi vai sievišķie un vīrišķie dzimumorgāni atrodas uz dažādiem vienas sugas indivīdiem, piemēram, apses, ošlapu kļava, smiltsērkšķi, parastā maršancija, purpura ragzobe; dažkārt augs jaunības stadijā ir divmāju augs, bet vēlāk kļūst par vienmājas augu, piem., Ķīnas citronliāna
- cilvēka-mašīnas komunikācija divpusēja informācijas apmaiņa lietotājam ar datoru jautājumu un atbilžu veidā
- iekavas divpusēja izdalītājpieturzīme: ( ), [ ] vai { }
- pēdiņa Divpusēja pieturzīme (" ")
- pēdiņas divpusēja pieturzīme (« ») vai (“ ”), ko lieto tiešās runas vai citātu atdalīšanai, simbolisko nosaukumu apzīmēšanai, pārnestā nozīmē lietotu vārdu izcelšanai u. c.
- bilaterālā simetrija divpusējā simetrija (caur objektu var novilkt tikai vienu simetrijas plakni)
- valodas zīme divpusēja valodas vienība, kam ir materiālais apvalks (apzīmējošais) un nozīme jeb saturs (apzīmējamais); minimālā valodas zīme ir morfēma, galvenā relatīvi patstāvīgā valodas zīme ir vārds, bet pilnīgas komunikatīvās zīmes ir teikums un teksts
- mugurpuse Divpusēji simetriska (bezmugurkaulnieku) ķermeņa puse, kas ir vērsta prom no pamata, substrāta, pa kuru (tie) kustas; pretstats: vēderpuse
- vēderpuse Divpusēji simetrisku dzīvnieku ķermeņa puse, kas ir pretstats mugurpusei un parasti ir vērsta pret substrātu, pa kuru (tie) kustas
- divpusīgs Divpusējs (1)
- bilateralitāte Divpusēju organismu simetrija - viena simetrijas plakne dala organismu divās vienādās pusēs (labajā un kreisajā)
- bilaterāls Divpusīgs; divpusējs
- divpusperiodu Divpusperiodu taisngriešana - maiņstrāvas pārvēršana līdzstrāvā, ko izmanto, lai maiņstrāvas tīklā iegūtu līdzstrāvu (pulsējošu)
- Hensoma kebs divriteņu ekipāža (kabriolets) ar durvīm priekšpusē; kučiera vieta atrodas ārpusē aiz kabīnes
- diplotaxis Divsēkles
- Carex disperma divsēklu grīslis
- mūru divsēkle divsēkļu suga ("Diplotaxis muralis")
- šaurlapu divsēkle divsēkļu suga ("Diplotaxis tenuifolia")
- bastardēšana Divu dažādām rasēm, varietātēm, sugām vai ģintīm piederīgu vecāku krustošanās
- protokooperācija divu dažādu sugu organismu savstarpējās attiecības, kas izdevīgas abiem organismiem; abpusēji labvēlīgo koakciju veids
- maiņas līgums divu personu abpusējs apsolījums dot vienu priekšmetu pret otru, izņemot naudu
- poliembrionija Divu vai vairāku dīgļu attīstīšanās no vienas apaugļotas olšūnas (cilvēkam un dzīvniekiem) vai no vienas sēklas (augiem)
- leģējums Divu vai vairāku metālu sakausējums
- pilsētsavienība Divu vai vairāku pilsētu savienība
- aseņsērgs Dizentērija; asinssērga
- asenssērga Dizentērija; asinssērga
- asinssērgs Dizentērija; asinssērga
- gaišā dižadatene dižadateņu sēņu ģints suga ("Hericium cirrhatum, syn. "Creolophus cirrhatus")
- zarainā dižadatene dižadateņu sēņu ģints suga ("Hericium clathroides"), Latvijā aizsargājama
- ežu dižadatene dižadateņu sēņu ģints suga ("Hericium erinaceus")
- Labvāržu akmens dižakmens Rēzeknes novada Vērēmu pagastā (paugura nogāzē mežā), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs — 15 m, garums — 5,9 m, platums — 4,0 m, augstums nogāzes kāpuma pusē — 2,3 m, lejpusē — 3,0 m, virszemes tilpums — 22 kubikmetri
- aeropags Dižciltīgo padome, politiskās varas un tiesas institūcija senajā Grieķijā 5. gs. p. m. ē.; nosaukums radies no kara dievam Arejam veltītā pakalna, uz kura notika padomes sēdes
- sarkstošā dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Chlorophyllum rachodes", syn. "Macrolepiota procera")
- sēnalainā dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Macrolepiota excoriata")
- paugurainā dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Macrolepiota mastoidea")
- lielā dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Macrolepiota procera")
- meiteņu dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Macrolepiota puellaris"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama
- dārza dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Macrolepiota rhacodes var. hortensis")
- Gross-Sehnen Dižsēnes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā
- Amerikas dižskābardis dižskābaržu suga ("Fagus grandifolia"), ko Latvijā audzē kā dekoratīvu koku Kurzemē, Zemgalē un šaurā joslā gar jūru, bet šeit tas neražo dīgtspējīgas sēklas
- liesmainā dižspulgaine dižspulgaiņu ģints sēņu suga ("Caloscypha fulgens")
- milzu dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus pistillaris"), sēne aug lapkoku, jauktos un skujkoku mežos, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
- nošķeltā dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus truncatus"), Latvijā ļoti reti sastopama sēņu suga, aizsargājama
- Duki di Kašiasa Djū de Kaksija, pilsēta Brazīlijā
- Dmitrijeva-Ļgovska Dmitrijeva - pilsēta Krievijā
- Dmitrovska-Orlovska Dmitrovskas pilsētas Krievijā, Orlas apgabalā, nosaukums 1929.-1992. g.
- Dņepropetrovska Dnipro - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1926.-2016. g.
- Kamjanka Dņepras Kamjanka - Kamjanka-Dņiprovska, pilsēta Ukrainā
- Kamenska Dņeprodzeržinska - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1936. g.
- Dņipropetrovska Dņepropetrovska - pilsēta Ukrainā
- Jekaterinoslava Dņepropetrovska - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1787.-1796., 1802.-1918. un 1919.-1926. g.
- Novorosijska Dņepropetrovskas pilsētas (Ukrainā) nosaukums 1796.-1918. g.
- Sečeslava Dņepropetrovskas pilsētas (Ukrainā) nosaukums 1918.-1919. g.
- Dņeprorudnoje Dņiprorudnes pilsētas nosaukums līdz 1991. g.
- Susējiņa Dobe, Dienvidsusējas pieteka
- dobelnieki Dobeles pilsētas iedzīvotāji
- dobelieši Dobeles pilsētas un tās apkārtnes iedzīvotāji
- Tolbuhina Dobričas pilsētas Bulgārijā nosaukums 1949.-1991. g.
- Dobropoļje Dobropiļļas pilsētas nosaukums 1953.-1991. g.
- stikla bloks dobs stikla izstrādājums ar apmēram 50% gaismcaurlaidību un labām siltumizolācijas īpašībām; izgatavo, sametinot divus presētus pusblokus; lieto celtniecībā
- stilogrāfija Dobspieduma paņēmiens, zīmējumu rasē un noformē vispirms izcilspiedumā, pēc tam galvaniski dobspieduma plāksnē
- oforts Dobspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā; zīmējuma pārnešana uz metāla plāksnes un kodināšana; asējums
- trijeris Dobumainas virsmas plakana vai cilindriska detaļa sēklu tīrīšanas un šķirošanas mašīnā, dobumi virsmā atbilst graudu izmēriem
- nieru bļodiņa dobums nieres ieliektajā pusē
- skuju dobumsēnīte dobumsēnīšu suga ("Marasmiellus perforans", syn. "Micromphale perforans")
- nopirkt Dodot, piemēram, naudu, materiālas vērtības, arī ar savu izturēšanos, rīcību panākt, ka (kāds) izdara pakalpojumus, rīkojas kāda interesēs
- lapdale Dokumenta sadalīšana lappusēs un to attēlošana displeja ekrānā pirms izdrukāšanas
- indosaments Dokumentāls apliecinājums grozījumiem esošajā apdrošināšanas polisē
- hronika Dokumentālu materiālu kopa par aktuāliem notikumiem (presē, radio, televīzijā, kino)
- kredītvēsture Dokumentāri fiksētas ziņas par kredītiem, ko kāda persona ir ņēmusi un atdevusi
- pasūtījums Dokumentāri fiksēts pircēja izteikts piedāvājums no piegādātāja iegādāties preces vai pakalpojumu noteiktā apjomā vai par noteiktu cenu
- bāzlīnija Dokuments vai dokumentu kopa, kas izveidota un fiksēta noteiktā kādas kādas konfigurācijas dzīves cikla posmā
- fitosanitārais sertifikāts dokuments, kas apliecina, ka konkrētajā kokmateriālu vai koka izstrādājumu eksporta kravā nav importētājvalstī ievešanai aizliegtu karantīnas kaitēkļu, koksnes slimību izraisītāju, nezāļu sēklu un tā atbilst importētājvalsts fitosanitārajām prasībām
- saistībraksts Dokuments, kurā fiksētas (kāda) saistības
- protokols dokuments, kurā ietverts (piemēram, sanāksmes, sēdes) gaitas secīgs pieraksts
- kontrolsaraksts Dokuments, kurā precīzi fiksēti iekraušanas-izkraušanas darbi ārējās tirdzniecības jūras pārvadājumiem
- memorands Dokuments, teksts, kurā ir fiksēti kādi fakti, kas jāpatur atmiņā
- rakstāmautomāts Dokumentu apstrādes līdzeklis, kas tika izmantots automatizētai vairāku dokumenta eksemplāru vai vairāku līdzīgu dokumentu izgatavošanai, tekstu ierakstot perfolentē vai magnētiskā informācijas nesējā
- mikrofotokopēšana dokumentu, preses materiālu, rasējumu, rokrakstu un citu materiālu samazinātu precīzu kopiju iegūšana; mikrofilmēšana
- jaunmītisms Domāšanas veids un literārais virziens, kas 19. gs. 2. pusē un 20. gs. sākumā uzsāka mēģinājumus atjaunot mītisko domāšanu un mītisko pasaules uztveri
- domēnu vārdu atrise domēna vārdu pārveidošanas process skaitliskajās _IP_ adresēs, izmantojot domēnu vārdu serverus
- Dominikāna Dominikānas Republika - valsts Vidusamerikā, Lielajās Antiļu salās, Haiti salas austrumos (angļu val. "Dominicana"), platība - 48700 kvadrātkilometru, 9,5 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Santodomingo, administratīvais iedalījums - 31 province un Nacionālais distrikts, sauszemes robeža ar Haiti
- Santodomingo Dominikānas Republikas galvaspilsēta (sp. val. "Santo Domingo"), osta Karību jūras krastā, 2300000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Rozo Dominikas galvaspilsēta (fr. val. "Roseau"), osta Karību jūras krastā, 16600 iedzīvotāju (2007. g.)
- Dominika Dominikas Sadraudzība - valsts Vidusamerikā, Mazajās Antiļu salās ("Dominica"), platība - 751 kvadrātkilometrs, 72800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Rozo, administratīvais iedalījums - 10 pagastu
- pašs domino kauliņš ar vienādu punktu skaitu abās pusēs
- skraps Domnās, teraudkausēšanas cehos, rūpniecībā radušies metāla atkritumi, kas tiek pārkausēti
- Donavvērte Donauvērta - pilsēta Vācijā
- Kiļija Donavas ziemeļu atzars tās deltā, garākā posmā Ukrainas un Rumānijas robežupe, kreisajā krastā tāda paša nosaukuma pilsēta un osta
- Donava Donaviņa Limbažu pilsētā
- Staļina Doņecka - pilsētas Ukrainā, tās nosaukums 1924.-1961. g.
- Juzovka Doņeckas pilsētas (Ukrainā) nosaukums 1917.-1924. g. un ciemata nosaukums 1869.-1917. g.
- Gundorovka Doņeckas pilsētas Krievijā, Rostovas apgabalā, nosaukums līdz 1955. g.
- Dausona Dosona - pilsēta Kanādā
- Dousona Dosona - pilsēta Kanādā
- kukuļāt dot (parasti amatpersonai) naudu vai materiālas vērtības, lai (tā) darītu ko devēja interesēs
- pieņemt dot iespēju, ļaut (lidaparātam) nolaisties (par lidlauku, pilsētu, kurā atrodas lidlauks)
- cibuļi Dradži - izkausētu tauku pārpalikumi
- čipatas Dradži, izkausēti cūku tauki
- ņira Dradži, kausēti tauki
- Drogičina Drahičina - pilsēta Baltkrievijā
- sviedru lapas drānas gabaliņi vai speciāli nelieli izstrādājumi, kurus piešuj apģērbam padusēs (no iekšpuses), lai pasargātu to no sviedru radītajiem bojājumiem
- tējot Draudzīgi pasēdēt draugu pulkā, arī dzerot tēju
- dirbēt Drebēt, tricināt, tricināties, trīsēt; raustīt; smalki līņāt
- dirbināt Drebēt, tricināt, tricināties, trīsēt; raustīt; smalki līņāt
- dirbt Drebēt, tricināt, tricināties, trīsēt; raustīt; smalki līņāt
- flisītes Drēbju krociņas; plisējumi
- drednots Drednauts - liels bruņukuģis ar lielkalibra artilēriju (20. gs. pirmajā pusē)
- drednouts Drednauts - liels bruņukuģis ar lielkalibra artilēriju (20. gs. pirmajā pusē)
- Dreilingsbusch Dreiliņu muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā
- iedresēt Dresējot iemācīt (dzīvnieku) veikt noteiktas darbības
- izdresēt Dresējot izmācīt (dzīvnieku) veikt noteiktas darbības
- apdīdīt Dresējot kaut cik (daļēji) iemācīt
- skološana dresēšana (dzīvnieka)
- dīdīt Dresēt
- skolot Dresēt (dzīvnieku)
- lumdīt Dresēt, apmācīt (parasti zirgu)
- murināt Dresēt, dīdīt, raustīt
- dīdināt Dresēt, pakļaut dresūrai
- dīdīties Dresēt, pakļaut dresūrai
- apmācīt Dresēt, vingrināt (dzīvniekus)
- bereitors Dresētāja palīgs cirkā, kas sagatavo dzīvniekus izrādēm
- dīdītājs Dresētājs
- melnā driģene driģeņu suga ("Hyosciamus niger"), kas Latvijā ne visai bieži sastopama sētmalās, dārzos, nezālienēs, pilsētu atkritumu izgāztuvēs, uz dzelzceļiem
- Turnuseverina Drobeta-Turnuseverina - pilsētas Rumānijā senāks nosaukums
- damiana Droga, kas sastāv gk. no kāda specifiska auga (lat. "Turnera diffusa Ward. var. aphrodisiaca") lapiņām un jauniem zariņiem, kam vēl piejaukti šo augu ziedi un sēklas
- digitāls Drogas, ko iegūst no sarkanās uzpirkstītes, īpaši no tās lapām, bet arī sēklām, un tās dod medicīnā plaši lietotus neatsveramus līdzekļus sirdsdarbības regulēšanai
- Droeda Droheda - pilsēta Īrijā
- drudišu Drudišu maize - maize no linsēklām un garšaugu pārpalikumiem
- drumžināt Drumsēt
- cāļupiens Drupans, pārkarsēts biezpiens
- cīpsteles drupatas, kas palikušas no izkausētiem taukiem
- apdrupināt Drupinot atdalīt sīkus gabaliņus (visapkārt vai no vairākām pusēm)
- Hutormihailovska Družbas pilsētas Ukrainā, Sumu apgabalā, nosaukums līdz 1962. g., kad tai piešķirtas pilsētas tiesības un mainīts nosaukums
- Družkovka Družkivka - pilsētas nosaukums padomju laikā
- Dvala Duala - pilsēta Kamerūnā
- Dibaja Dubaija - pilsēta Apvienotajos Arābu Emirātos
- Dubaja Dubaija, pilsēta Apvienotajos Arābu Emirātos
- Dubinsky Dubinskas muiža, kas atradās Cēsu pilsētas lauku teritorijā
- jauktā dubultspēle dubultspēle, kurā katrā pusē piedalās vīrietis un sieviete
- šņagas Duļķes, sēnalas, nezāles
- Hypholoma capnoides dūmainā sērsēne
- kvēpi Dūmu cieto daļiņu nosēdumi
- rauhtopazs Dūmu topazs - kalnu kristālu pasuga dūmu krāsā, ko uzmanīgi karsējot var pārvērst dzeltenā
- Dunaserdaheja Dunajska Streda - pilsēta Slovākijā, tās nosaukums ungāru valodā
- Streda Dunajska Streda - pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 22500 iedzīvotāju (2012. g.); Dunaserdaheja
- Stalinvāroša Dunaūvjāroša - pilsētas senāks nosaukums
- Dunapentele Dunaūvjāroša - pilsētas Ungārijā senāks nosaukums
- Kingstauna Dūnliera - pilsēta Īrijā
- Sauka Dūņupe, Dienvidsusējas labā krasta pieteka
- duodecs Duodeca formāts - grāmatu formāta loksne ar 24 lappusēm
- duplekss Dupleksprocess - čuguna un tērauda kausēšana vispirms vienā krāsnī un pēc tam otrā, lai uzlabotu metāla tehnoloģiskās īpašības
- Duranga Durango - pilsēta Meksikā
- Portnatāla Durbana, pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, tās senāks nosaukums
- Durresa Duresi - pilsēta Albānijā
- vazopunktūra Dūriens sēklvada, lai izskalotu sēklas pūslīšus
- bajonnete Durklis, šautenes galā liekams, ap 1640. gadu Bajonnes pilsētā izgudrots duramais
- tuktāt Durstoši, pulsējoši sāpēt
- vārstals Durtiņas, kas veras uz abām pusēm
- vārsteklis Durtiņas, kas veras uz abām pusēm
- vārstīklis Durtiņas, kas veras uz abām pusēm
- iekšdurvis Durvis ēkas iekšpusē; dubultdurvju iekšējā daļa
- Staļinabada Dušanbe - pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums 1929.-1961. g.
- Djušambe Dušanbe pilsētas nosaukums līdz 1929. g.
- Dovera Duvra - pilsēta Lielbritānijā, Anglijā
- Vostandvina Dvina - senpilsēta Armēnijā
- emprostozigoze Dvīņu kroplība, kad dvīņi saistīti ar priekšpusēm
- išiopags Dvīņu kroplis, savienots sēžas apvidū
- Dvūra Dvūra Krālove pie Labas - Dvūrkrālove pie Labas, pilsēta Čehijā
- dzebru josta dzebra tehnikā austa abpusēji pušķota josta
- meisterzingeri Dzejnieki un dziesminieki vācu pilsētās kuri savienojās sevišķos pulciņos un skolās ar saviem statūtiem; 17. gadsimtenī viņi sāka izzust, bet beidzamo skolu slēdza tikai 1839. gadā Ulmā
- malārijas ods dzēlējodu dzimtas kukainis, malārijas plazmodiju pārnesējs; malārijods
- sidērīns Dzeltena krāsa gleznošanai un kausēta stikla krāsošanai
- krotoneļļa Dzeltenbrūna bieza eļļa, ko iegūst no "Croton Tiglium L." sēklām, krāso lakmuspapīru sarkanu un šķīst absolūtā spirtā, pēc sastāva zemāko un augstāko glicerīnu maisījums, tanī ir brīvās taukskābes un 10% sveķu, lieto dziedniecībā
- Amanita fulva dzeltenbrūnganā makstssēne
- Hypholoma epixanthum dzeltenīgā sērsēne
- tetrametiltiuramdisulfīds Dzeltenīgi pelēks pulveris ar īpatnēju smaku, ko izmanto sēklu kodināšanai un augu apsmidzināšanai; TMTD
- nankings Dzeltens ķīniešu kokvilnas audekls, nosaukts pēc tā paša vārda pilsētas
- denēt Dzeltēt; sausēt
- Brocēni Dzelzceļa stacija Brocēnu pilsētā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 119 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g.
- Asari Dzelzceļa stacija Jūrmalas pilsētā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 30,5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g. ar nosaukumu "Assern", no 1919. g. tagadējais nosaukums, bet 1927.-1938. g. saucās "Asari I"
- cementīta struktūra dzelzs karbīda Fe~3~C struktūra plāksnīšu, graudiņu un apvalku veidā ap graudiem; cementīts veidojas, no šķidra sakausējuma kristalizējoties vai cietā stāvoklī izdaloties ogleklim pa graudu robežām
- zintele Dzelzs riņķis zirga loka augšdaļā, pa kuru izvilka iemauktu pavadu un tās galu piesēja vai nu pie ilkss, vai arī pie auklas, vai oie siksnas starp ilksi un sakām
- ferosakausējumi Dzelzs sakausējumi, kuros ir daudz cita elementa; lieto tēraudkausēšanā tērauda dezoksidēšanai, leģēšanai, attīrīšanai no kaitīgiem piemaisījumiem un citu metālu ferosakausējumu iegūšanai
- kovars Dzelzs sakausējums ar Ni (29%) un Co (18%)
- elinvars Dzelzs sakausējums ar Ni (33-35%), Cr (7-9%) un W (4%), kam raksturīgs nemainīgs elastības modulis temperatūrā no -80 līdz +100 Celsija grādiem; izmanto kamertoņu, pulksteņu atsperu u. tml. izgatavošanai
- ferrosilīcijs Dzelzs sakausējums ar silīciju
- ferohroms Dzelzs un hroma sakausējums; lieto hromtēraudu iegūšanai, kuriem ir izcilas mehāniskās īpašības
- feromangāns Dzelzs un mangāna sakausējums; lieto tērauda ražošanā, lai uzlabotu tā mehāniskās īpašības
- feromolibdēns Dzelzs un molibdēna sakausējums; lieto instrumentu tēraudu, nerūsējošu u. c. tēraudu leģēšanai
- platinīts dzelzs un niķeļa (48%) sakausējums
- krupīns Dzelzs un niķeļa kausējums, ar lielu elektrisko pretestību; izlieto reostatiem un pretestībām
- tēraudi ar noteiktu termiskās izplešanās koeficientu dzelzs un niķeļa sakausējumi, kuru lineārās izplešanās koeficients ir atkarīgs no niķeļa daudzuma; invaram (36% Ni) ir vismazākais termiskās izplešanās koeficients, kovaram (29% Ni) un platinītam (48% Ni) termiskās izplešanās koeficients ir tuvs stikla izplešanās koeficientam
- tērauds Dzelzs un oglekļa (parasti pelēks) sakausējums, kurā var būt arī citu vielu metalurģiski piemaisījumi, piekausējumi
- austenīta struktūra dzelzs un oglekļa sakausējuma struktūra augstā temperatūrā, ciets oglekļa šķīdums gamma dzelzī; oglekļa šķīdība mainās atkarībā no temperatūras (727 °C - 0,83% oglekļa, 1147 °C - 2,14% oglekļa); austenīta struktūra ir mīksta, plastiska, nemagnētiska
- ferosilīcijs Dzelzs un silīcija sakausējums; lieto tērauda reducēšanai (dezoksidēšanai), to kausējot, kā arī tērauda leģēšanai
- dzelzs tiešā reducēšana dzelzs un tērauda iegūšana tieši no dzelzs rūdas bez čuguna kausēšanas domnās
- ferovanadijs Dzelzs un vanādija sakausējums; lieto kā piedevu, kausējot speciālos tēraudus, kuriem ir uzlabotas mehāniskās īpašības
- ferovolframs Dzelzs un volframa sakausējums, ko lieto, kausējot instrumentu tēraudus un dažus konstrukciju tēraudus
- perminvars Dzelzs, kobalta un niķeļa kausējums ar praktiski konstantu, t. i. no magnetizācijas neatkarīgu permeabilitāti; lieto elektrotehnikā
- melnie metāli dzelzs, mangāns, hroms un to sakausējumi (tēraudi un čuguni)
- zestokauze Dzemdes gļotādas piededzināšana ar tvaikā sakarsētu metāla cauruli - zestokauteru
- denidācija Dzemdes gļotādas virsējās kārtas sairšana un atdalīšanās, piem., menstruācijā
- mezometrijs Dzemdes tēne, dzemdes platās saites daļa dzemdes abās pusēs
- atspirdzinošie dzērieni dzērieni, kas dod spirgtumu, možumu, dzesē slāpes, atveldzē
- šlūteris Dzērienu pienesējs
- šļūteris Dzērienu pienesējs; dzērienu pārzinis kāzās
- dzirulība Dzeršanas sērga
- Reihenbaha Dzeržoņova, pilsēta Polijas dienvidrietumos, tās vācu nosaukums
- dzēsma Dzesējoša vēja pūsma
- ūdensapvalks Dzesējošs ūdens apvalks, ko izmanto dažādos tehnoloģiskos procesos, piem., krāsainajā metalurģijā
- pārdzesēt Dzesējot padarīt pārāk aukstu
- izdzesēt Dzesējot padarīt pilnīgi, viscaur aukstu
- dzēštaustiņš Dzēsējtaustiņš - tastatūras taustiņš, kurš dzēš pēdējo ievadīto rakstzīmi
- šķidrumdzese Dzesēšana ar šķidrumu
- ūdensdzese Dzesēšana, izmantojot ūdeni
- dzeseklis Dzesēšanas muca
- termoelektriskā dzesēšana dzesēšanas veids, kurā izmanto termoelementa īpašību – Pehjē efektu: ja elektriskajā termoelementa ķēdē plūst elektriskā strāva, tad viena vadītāju savienojuma spaile sakarst, bet otra atdziest; termoelktrisko dzesēšanu izmanto fizikā, medicīnā, bioloģijā, vakuumtehnikā, sadzīvē (termoelektriskie ledusskapji)
- dzesīt Dzesēt
- dzēst slāpes dzesēt slāpes
- nodzesēt Dzesēt un pabeigt dzesēt (slāpes)
- apvēsināt Dzesēt, atdzesēt
- aukstināt Dzesēt, saldēt
- dzesētāja Dzesētājs
- dzesinātājs Dzesētājs
- dzesinātava Dzesētava
- dzisināt Dzesināt, dzesēt
- pārdzesināt Dzesinot padarīt pārāk aukstu; pārdzesēt (1)
- izdzesināt Dzesinot padarīt pilnīgi, viscaur vēsu, aukstu; izdzesēt
- Damrožu upe Dzestrenes labā krasta pieteka Dzērbenes un Zosēnu pagastā, garums - \~3,5 km
- Vilkupīte Dzestrenes labā krasta pieteka Zosēnu pagastā, augštece Dzērbenes pagastā, garums - \~4 km; Kurmīšupīte; Vilkupe
- Mycena pura dzidrā sēntiņa
- pusdziedā dziedājuma pusē (līdz pusei nodziedāts)
- braucīšana Dziedināšanas veids, masēšana
- boržoms Dziedniecībā lietojams ogļskābs minerālūdens, kura avoti atrodas Gruzijā, Boržomi pilsētas apkārtnē
- Raudu dziesmas dziesmas Vecajā Derībā, kurā apraudāta smaga nelaime, kas piemeklējusi Jeruzalemi; domājams, tā ir pilsētas izpostīšana 586 pr. Kristus
- pārstaipukņi Dzijas pārstaipi cimda iekšpusē
- Eirāzijas dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta europaea"), kas sastopama arī Latvijā, drukns, ļoti kustīgs putns ar zilganpelēku muguru, vēderpusē balts, zemastes sānos brūns, no knābja pāri acij stiepjas tumša svītra, knābis taisns, samērā garš, aste īsa, lidojums straujš, viļņveidīgs; veikli kāpelē pa koku stumbriem, arī ar galvu uz leju (vienīgais putns, kas to spēj)
- līdzdzīvošana Dziļa ieinteresētība, iejušanās (piemēram, kādā notikumā)
- rijolēšana Dziļāka augsnes pārrakšana, novietojot virsējo slāni dziļumā un apakšējo slāni virspusē
- pogonofori Dziļjūras bezmugurkaulnieki ("Pogonophora"), kam raksturīgs pavedienveida ķermenis, kurš ieslēgts ragvielas caurulē, un sēdošs dzīves veids, \~120 sugu, mīt jūrās 3-10 km dziļumā
- spokzivs Dziļūdens zivju suga ("Dolichopteryx longipes"), kas dzīvo okeānos aptuveni 1000 metru dziļumā, to acīm blakus atrodas ļoti precīzas no sīkām spoguļplātnēm veidotas virsmas, kas spēj fokusēt gaismu tā, lai tā nonāktu uz acs tīklenes un veidotu kontrastainu attēlu
- arkla vīrs dzimtbūšanas laikos katrs saimnieks, kam piederēja lauku sēta ar veselu arklu vai kādu tā daļu klaušu zemes
- novada saistība dzimtbūšanas vieglākā forma, kas izveidojās 15. gs. un nozīmēja, ka zemnieki nedrīkstēja bez muižnieka atļaujas atstāt savu sētu vai vispār muižas novadu, savukārt muižnieks nevarēja padzīt zemnieku no viņa sētas, ja zemnieks kārtīgi maksāja nodevas un pildīja klaušas
- coitus reservatus dzimumakts, kura laikā vīrietis sēklas izšļākšanos vai nu stipri novilcina, vai apspiež pavisam
- gonāda Dzimumdziedzeris, sēklinieks vai olnīca; orgāns, kurā attīstās gametas
- kastrācija dzimumdziedzeru (sēklinieku vai olnīcu) darbības pārtraukšana, gk. to izoperēšana; izrūnīšana
- cirslis Dzimumloceklis, sēklinieks
- fallokripse Dzimumlocekļa retrakcija sēklinieku maisiņā
- Edinburg Dzintari, Jūrmalas pilsētas daļa
- Valsalva mēģinājums dzirdes kanāla izpūšana, izdarot forsētu izelpu ar aizvērtiem elpceļiem - slēgtu muti un aizspiežot ar pirkstiem degunu; paaugstinoties spiedienam krūšu dobumā, palēninās sirdsdarbība
- Aizputes dzirnavu ezers Dzirnavdīķis Aizputes pilsētā
- Ančkas dzirnavezers dzirnavezers Apes pilsētas teritorijā, platība 1 ha
- Mazezers Dzirnavezers Limbažu pilsētā, uzpludināts uz strauta, kurš ietek Dūņezerš, platība - 1,7 ha; Mazezeriņš
- Pilsētas dzirnavezers Dzirnavu ezers Valmieras pilsētā
- Dzirnupīte Dzirnupe, Dienvidsusējas pieteka
- Disna Dzisna - pilsēta Baltkrievijā
- kodolšūnaiņi Dzīvās dabas šūnaiņu tipa organismi ("Nuclearia" jeb "Eucariota"), kuru šūnas sastāv no plazmas un ar membrānu norobežota kodola (piem., vienšūnas aļģes, sēnes, augi, dzīvnieki); eikarioti
- šūnaiņi Dzīvās dabas taksons ("Cellularia"), ko iedala bezkodola šūnaiņos un kodolšūnaiņos, bet pēdējie sadalās dzīvniekos, sēnēs un augos
- hromisti Dzīvās dabas taksons ("Chromista"), kas reizēm tiek iedalīts sēņu valstī, bet dažkārt klasificēts kā patstāvīga valsts
- protisti Dzīvās dabas valsts, kas ietver oomicētes, hitridomicētes, gļotsēnes un aļģes
- eirifāgi Dzīvnieki, kas pārtiek no dzīvnieku un augu valsts produktiem; visēdāji
- dresūra Dzīvnieku apmācīšana, lai tie veiktu noteiktas darbības; dresēšanas paņēmienu kopums
- klavicepstoksikoze Dzīvnieku slimība, kas rodas, ja dzīvnieki uzņem barības līdzekļus, kas inficēti ar "Claviceps paspali" sēni, kas parazitē uz savvaļas graudaugiem
- pārattīstība Dzīvnieku stāvoklis, kurā vāji attīstīti kauli, muskuļi un saišķi, kas rodas vaislas izlasē vienpusīgu ražību izkopjot un neņemot vērā dzīvnieka konstitūciju un veselību
- individuālā turēšana dzīvnieku turēšana pa vienam fiksēti vai brīvi
- bruņgliemis Dzīvnieku valsts gliemju tipa pirmgliemju apakštipa klase ("Polyplacophora"), ovāli vai tārpveidīgi gliemji, kuru ķermeni klāj dakstiņveidā izvietotas 8 čaulas plātnītes, sēdoši, sāļās siltās jūrās, \~1000 sugu
- koraļļi Dzīvnieku valsts zarndobumaiņu tipa klase ("Anthozoa"), ko iedala 2 apakšklasēs (astoņstarainie un sešstarainie koraļļi), jūras dzīvnieki, parasti koraļļpolipi, Latvijā konstatētas tikai fosilijas
- zemākie augi dzīvo organismu grupa, kurā apvieno baktērijas, gļotsēnes, aļģes un ķērpjus
- nams Dzīvojamā (parasti liela, daudzstāvu) māja (parasti pilsētā)
- Hāgalunda Dzīvojamais un rūpniecības rajons Solnā (Hagalund), uz ziemeļu no Stokholmas, agrākā strādnieku priekšpilsēta ar unikālu koka apbūvi
- Votergeita Dzīvokļu, viesnīcu un biroju ēku komplekss ASV galvaspilsētā Vašingtonā, kur, gatavojoties 1972. g. prezidenta vēlēšanām Demokrātiskās partijas nacionālā komiteja īrēja mītni, bet Republikāņi mēģināja šajās telpās uzstādīt noklausīšanās ierīces
- modus vivendi dzīvošanas veids - izkārtojums, kas divām pusēm dod iespēju kaut vai uz laiku nodibināt normālas un mierīgas attiecības, ja arī nav iespējams panākt ilgstošu izlīgumu
- dzīvot uz akmeņiem dzīvot pilsētā
- inokulācija Dzīvu mikroorganismu ievadīšana barotnē, augsnē, auga vai dzīvnieka organismā; uzsēšana; inficēšana
- Dzjanmina Dzjanmeņa - pilsēta Ķīnā
- Baiša Dzjaņde - pilsēta Ķīnā, Džedzjanas provincē
- Kaidanova Dzjaržinska - pilsēta Baltkrievijā, tās nosaukums līdz 1932. g.
- Dzeržinska Dzjaržinska – pilsēta Baltkrievijā, tās nosaukums 1932.–1991. g.
- Dzilina Dzjiliņa - pilsēta Ķīnā
- Girina Dzjiliņa - pilsēta Ķīnā
- Dziluna Dzjiluna - pilsēta Taivānā
- Juici Dzjiņdžuna - pilsēta Ķīnā, Šaņsji provincē
- Vapanaja Džafna – pilsēta Šrilankā
- Japanaja Džafna, pilsēta Šrilankā
- Kotabara Džajapura - pilsēta Indonēzijā, tās senāks nosaukums
- Sukarnpūra Džajapura - pilsētas Indonēzijā senāks nosaukums
- Holandija Džajapura - pilsētas senāks nosaukums
- Dželalabada Džalālābāda - pilsēta Afganistānā
- Džalalabada Džalalabata - pilsēta Kirgizstānā
- Telanaipūra Džambi - pilsēta Indonēzijā
- Telenaipūra Džambi - pilsēta Indonēzijā, Sumatras salā
- Džandzjakova Džandzjakou - pilsēta Ķīnā
- Kalgana Džandzjakou, pilsēta Ķīnā
- Džandžova Džandžou - pilsēta Ķīnā
- Džarkurgāna Džarkerghona - pilsēta Uzbekistānā
- Gjarre Džarre, pilsēta Itālijā ("Giarre")
- Džesura Džašohara - pilsēta Bangladešā
- Džeihana Džejhana - pilsēta Turcijas dienvidos
- Džalilabada Dželilabada - pilsēta Azerbaidžānā
- Astrahanbazara Dželilabada - pilsētas Azerbaidžānā nosaukums līdz 1967. g.
- Kikula Džemila - senpilsēta Alžīrijā, tās romiešu nosaukums
- Džendžova Džendžou - pilsēta Ķīnas austrumu daļā
- Džendzjana Džeņdžjana - pilsēta Ķīnā
- Džangmagiana Džhangmagiāna - pilsēta Pakistānā
- Džibuti Džibutijas galvaspilsēta (angļu val. "Djibouti"), atrodas Tadžuras līča (Adenas līča daļas) krastā, 642000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Džibutija Džibutijas Republika - valsts Āfrikas ziemeļaustrumos (angļu val. "Djibouti"), Adenas līča un Babelmandeba šauruma piekrastē, platība - 23200 kvadrātkilometru, 724600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džibuti, administratīvais iedalījums - 5 reģioni, 1 pilsēta, robežojas ar Somāliju (Somālilendu), Etiopiju un Eritreju
- Džidželli Džīdžila - pilsēta Alžīrijā
- Čigčiga Džigdžiga - pilsēta Etiopijā
- Džimma Džima - pilsēta Etiopijā
- Džizaka Džizaha - pilsēta Uzbekistānā
- Džodpūra Džodhpura - pilsēta Indijā
- Džohorbara Džohorbahru - pilsēta Malaizijā
- Bibla Džubeila - pilsēta Libānā, tās nosaukums senatnē
- tokoferols E vitamīns, pastāv vairākās formās - vislielākā bioloģiskā aktivitāte piemīt alfa, beta un gamma tokoferoliem, atklāts kā pretsterilitātes faktors žurkām; atrodas augos, gk. sēklu dīgļos un augu eļļās; tā trūkums rada muskuļu atrofiju; pārtikas piedeva E306, antoksidants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, saldēšanas rezultātā var noārdīties
- Ēbersvalde-Fīnova Ēbersvalde - pilsētas nosaukums pēc tās apvienošanas ar Fīnovas pilsētu 1970. g.
- Moništirnafēla Ebifīla - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā
- Simona Vīzentāla centrs ebreju cilvēktiesību organizācija, kura nodarbojas ar ebreju holokausta problēmu skaidrojumu un apkaro antisemītismu, tās sēdeklis atrodas Losandželosā, dibināta pēc Simona Vīzentāla iniciatīvas
- kadišs Ebreju lūgšana, kurā parasti sava mirušā tēva vai mātes vārdā Dievu lūdz un slavē sērojošie bērni, lai gan ne nāve, ne sēras tajā nav pieminētas
- Enohs ebreju mitoloģijā - viens no Ādama pēctečiem, Kaina vecākais dēls, kura vārdā Kains nosauca jaunuzcelto pilsētu
- eseni Ebreju reliģiska sekta Jūdejā (2. gs. 2. pusē pr. Kr.-l. gs. pēc Kr.); izveidoja askētisku mūku ordeni, dzīvoja kopienā, atsacījās no upurēšanas, karadienesta, tirdzniecības u. c.
- ieecēt Ecējot apklāt ar zemi (piemēram, sēklas)
- zvaigžņu ecēšas ecēšas, kuru darbīgās daļas ir zvaigžņu (tapu) ripu kopa, kuras nostāda šķērsām kustības virzienam vai ar 8–16° novirzi pret šo virzienu; lieto augsnes garozas irdināšanai, nezāļu apkarošanai cukurbiešu u. c. kultūru sējumos
- savara Ecēšu šķērskoks; arī ragavu apgalveņu virsējā daļa
- saviras Ecēšu šķērskoks; arī ragavu apgalveņu virsējā daļa; savara
- olejs ēdamā linsēklu eļļa
- rumpausis Ēdama sēne - rumpucis
- santene Ēdama sēne "Boletus subtomentosus"; ēdama stobriņsēne olīvzaļu vai tumši brūnu samtainu cepurīti, dzelteniem stobriņiem cepurītes apakšpusē un gaiši dzeltenbrūnu kāju, pareti sastopama skuju koku un jauktos mežos
- pirtskurīši Ēdama sēne "Boletus variegatus"
- pīlādzene Ēdama sēne "Clitocybe nebularis"
- lāčpeka Ēdama sēne ("Boletus scaber"), saukta arī par auneni, bērzu beku
- govine Ēdama sēne ("Tricholoma")
- aunu beka ēdama sēne ar mazu, brūni blāvu cepurīti
- elksnene Ēdama sēne, alksnene
- pirtskurīte Ēdama sēne, bet nav garšīga, aug smilšainos priežu mežos; "Boletineae variegatus Sv."; priežu beka; priedene
- eglene Ēdama sēne, dzeltenā krimilde ("Lactarius scrobiculatus")
- govspeka Ēdama, bet mazvērtīga sēne ("Boletus bovinus"), cepot attīsta daudz gļotu, labprāt ēd govis un aitas
- gotene Ēdama, bet mazvērtīga sēne, cepot attīsta daudz gļotu, labprāt ēd govis un aitas; govspeka
- govmīža Ēdama, bet mazvērtīga sēne, kas aug gk. pie satrunējušu priežu celmiem un saknēm vai sūnainās vietās skuju mežos, labprāt ēd govis un aitas; rudmiese
- riekstenes Ēdamas sēnes, bērzlapju pasuga
- galds Ēdēju grupa, kas sēž vai mēdz sēdēt pie viena galda un kam pasniedz vienādu ēdienu; galds, pie kura sēž vai mēdz sēdēt šādi ēdēji
- žuljēns Ēdiens - sīki sagrieztas gaļas, zivju vai sēņu un dažādu piedevu (piemēram, krējuma, siera, garšvielu) cepta vai vārīta masa (parasti kā siltais priekšēdiens)
- dziupka ēdiens no rupjmaizes gabaliņiem linsēklu eļļā, no rupjmaizes gabaliņiem pienā, biezpiena gabaliņiem pienā
- kultenis Ēdiens no sakultām olām un piena vai ūdens, kurus karsē uz pannas un sarecējušo masu savelk nelielās pikās
- kaņepe Ēdiens, kas gatavots no šīm sēklām
- dzjupka Ēdiens, kas ir pagatavots no ūdens, rupjmaizes šķēlēm, sīpoliem, sāls un linsēklu eļļas
- čirpatiņas Ēdiens, kas satur izkausētas taukas gaļas pārpalikumus pēc tauku noliešanas
- Hadrianopolis Edirne - pilsēta Turcijā, tās sākotnējais nosaukums
- Glechoma hederacea efeju sētložņa
- ložis Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae", senāk "Glechoma hederaceum")
- runču pauti efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
- runča pauti efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
- čistaki Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
- gunderes Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
- kūdrājas Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
- kustoņzāle Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
- ošlapīši Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
- roskodnieki Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
- santene Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
- sētasloži Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
- sētaudži Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
- sētlaipe Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
- sētlaipīte Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
- sētlapīte Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
- sētlīši Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
- sētlodis Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
- sētlodīts Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
- sētlodzis Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
- sētlodzīte Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
- sētlodzītes Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
- sētlosīši Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
- sētložas Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
- sētlozīši Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
- sētložņi Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
- sētloznis Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
- sētmalloža Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
- ūdra Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
- ūdrajas Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
- ūdras Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
- ūdrenāji Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
- ūdrene Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
- ūdrenes Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
- ūdri Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
- sētložnis Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae"), ilggadīgs, ložņājošs savvaļas ārstniecības augs, līdzeklis pret drudzi un krūšu slimībām
- vetložņi Efeju sētložņas ("Glechoma hederaceae")
- Eforija Eforije - pilsēta Rumānijā
- Karmensilva Eforije, pilsēta Rumānijā, tās senāks nosaukums
- izlijumieži Efuzīvie ieži - magmatiskie ieži (bazalti, andezīti u. c.), kas veidojušies zemes virspusē vai zem ūdens no šķidras lavas izplūdumiem
- sokle egle, kam koka kārtas vienā pusē rupjākas, otrā - smalkas
- sešzobis Egļu sešzobis - gremdgraužu dzimtas suga ("Pityogenes chalcographus"), vaboles ķermenis cilindrisks, 1,7-2,2 mm garš, brūns, segspārnu abās pusēs 3 zobi; egļu sešzobu mizgrauzis
- žagsti Egļu zari sētas izgatavošanai
- Kaira Ēģiptes galvaspilsēta (angļu val. _Cairo_; arābu: القاهرة, _al Qāhirah_), atrodas Nīlas krastos un salās uz dienvidiem no deltas, Āfrikas lielākā pilsēta, 9,54 mlj iedzīvotāju (2017. g.)
- Jaru Ēģiptiešu mitoloģijā - aizkapa pasaule, paradīzes lauki, kas atrodas austrumu debespusē, kur lec saule Ra
- Hedihata Ēģiptiešu mitoloģijā - audēju amata dieviete, kas rūpējās galvenokārt par baltā audekla izgatavošanu mūmija autiem un apsējiem
- Nehbeta ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete pirmsdinastiskos laikos Augšēģiptes pilsētā Nehenā; viņas emblēma un svētais dzīvnieks bija klija
- Uto ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete, dieva Ra Acs un faraona sargātājdieviete, kuras svētie dzīvnieki bija kobra un mangusts, kulta centrs bija Buto pilsēta (Nīlas deltā); Uadžeta
- Neita Ēģiptiešu mitoloģijā - duālistiskā dievība, kas ietver sevī vīrišķo un sievišķo pirmsākumu - tā radījusi dievu un cilvēku sēklas; viņa ir ūdens un jūras dieviete, medību un kara dieviete, kā arī dziedinātāja, kas atvaira ļaunos dēmonus
- Herišefs ēģiptiešu mitoloģijā - Hērakleopoles (Vidusēģiptē) dievs, kuru attēloja kā cilvēku ar auna galvu, viņš bija "tuvais dievs", kas apūdeņo zemi un apsargā ūdens avotus, atzinību un izplatību visā Ēģiptē šis kults neguva
- Hatmehita Ēģiptiešu mitoloģijā - Mendesas pilsētas dieviete, kuru attēloja kā sievieti ar zivi uz galvas
- Tatenens Ēģiptiešu mitoloģijā - zemes dievs, kura kulta centrs bija Memfisas pilsēta
- Iehternaha Ehterneha - pilsēta Luksemburgā (_Iechternach_)
- tunga eiforbiju dzimtas ģints, līdz 15 m augsts vasarzaļš koks (5 sugas) ar baltsārtiem ziediem un indīgām sēklām, kas satur ātri žūstošu eļļu
- bukšaugi Eiforbiju rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi, kokaugi ar mūžzaļām lapām, ziedi sīki, lapu žāklēs, 6 ģintis, \~60 sugu; Latvijā apstādījumos, kapsētās audzē mūžzaļo buksi jeb suņumirti
- palls Eiharistiskā dievkalpojuma piederums Romas katoļu baznīcas misē - četrstūrveida, ar baltu drānu apšūts apsegs bīķerim un patēnai
- Kezleva Eipatorija - pilsēta Ukrainā, Krimā
- eiropeīdā rase Eirāzijas rase, viena no trim lielajām cilvēku rasēm, ko pēc ārējām pazīmēm iedala divos zaros, starp kuriem ir pārejas forma
- Euratom Eiropas atomenerģijas apvienība - starptautiska organizācija (angļu "European Atomic Energy Community"); līgums parakstīts 1957., mērķis - koordinēt un finansēt dalībvalstu kopīgo darbību atomenerģijas ražošanas un izmantošanas sfērā
- taroks Eiropas dienvidos izplatīta, šķietami Ēģiptē cēlusies kāršu spēle trim spēlētājiem ar 78 kārtīm, kurās bez parastajām četrām attēlu sērijām vēl 21 trumpis (taroki) un 40 "tukšās" kārtis (bez attēliem)
- Eiropas Kopienas pašu resursi Eiropas Kopienas tiesību aktos noteiktie resursi, kas paredzēti Eiropas Kopienas budžeta finansējuma nodrošināšanai
- ECOS Eiropas pilsētu sadarbības sistēma ("European city cooperation system")
- Briseles kāposts Eiropas Savienības finansējums
- Eiropadome Eiropas Savienības struktūra ("European Council"), kas saskaņā ar ES pamatlīgumiem netiek uzskatīta par vienu no kopējām ES iestādēm, to veido ES dalībvalstu valstu un valdību vadītāji, kas tiekas vismaz divas reizes gadā kādā no Eiropas Savienības prezidentūras pilsētām
- septiņzvaigznīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea"); mežos un krūmājos bieži sastopams augs, 5-20 cm garumā, kailu kātu par stublāju, mazām apakšlapām, smalkzobotām, bezkātainām (sēdošām) augšlapām, baltiem, pamatnē dzelteniem ziediem
- Luterštate Eislēbene, pilsēta Vācijā
- aytoniaceae Eitoniju dzimta - ietilpst aknu sūnu klases maršanciju apakšklasē
- Žeļezno Eizenštate - pilsēta Austrijā
- ar dažādām halzēm ejot pie vēja, jahta var iet uz vienu punktu no pretējām pusēm, t. i., ar dažādiem kursiem attiecībā pret vēju (halzēm)
- bumbotava Ēka dažādām bumbu spēlēm, 16. un 17. gs. Eiropas lielākajās pilsētās
- depo Ēka ugunsdzēsēju mašīnām un ugunsdzēšanas ierīcēm
- lodžija ēkas fasādē iebūvēta telpa, kas fasādes pusē ir vaļēja, bet no pārējām trim pusēm norobežota ar sienām
- Nimba Ekepas pilsētas Libērijā senāks nosaukums
- dispersijas laka ekoloģiska laka uz ūdens un spirta bāzes, kas ir caurspīdīga, ātri žūst un aizsargā iespieddarbu pret dzeltēšanu; ar to pārklātus novilkumus var uzreiz apstrādāt, tie nesmērējas rīsē un apstrādes procesos
- nobiru sēnes ekoloģiska sēņu grupa, kura attīstās meža zemsegā, tās noārda un mineralizē meža zemsegā nonākušās augu nobiras — koku lapas (skujas), zarus, mizu, kā arī lakstaugu atliekas
- ksilotrofi ekoloģiska sēņu grupa, kuru micēlijs attīstās koksnē un to noārda, tādējādi veicot svarīgu funkciju vielu apritē dabā, augļķermmeņi attīstās uz koksnes; ti ir tipiski meža iemītnieki, aug gan uz dzīvu koku saknēm un stumbriem, gan arī uz nokaltušiem kokiem, kritalām un izraisa trupi
- hinterlande Ekonomģeogrāfijā - apgabals, ko pastāvīgas kravu un pasažieru plūsmas saista ar ostu, pilsētu pie upes vai citu centru; aizzona
- mezglrajons Ekonomģeogrāfisks jēdziens - monocentrāls areāls, ko veido centrbēdzes vai centrtieces plūsmas (sagāde, sadale, apmaiņa); sastāv no kodola un perifērijas (piemēram, piepilsētas lauksaimniecības zona)
- aglomerācija Ekonomiski un funkcionāli savstarpēji cieši saistītu apdzīvoto vietu kopums ar lielu iedzīvotāju skaitu un ciešiem ekonomiskajiem un kultūras sakariem, kurš veidojies uz vienas vai vairāku lielu pilsētu bāzes
- Ēksa Ēksanprovansa - pilsēta Francijā
- sagaidīt Eksistēt, atklāties, norisināties kāda ierašanās laikā vai drīz pēc tam (parasti par apstākļiem, norisēm, notikumiem)
- greifers ekskavators, kura kausam ir divas vai vairāk izplēšamas un kopā sakļaujamas daļas, kauss ir iekārts trosēs vai piestiprināts izlicei; lieto aku, šurfu u. tml. padziļinājumu rakšanai, kā arī iekraušanas un izkraušanas darbos
- boutique Ekskluzīvs veikaliņš, kurā pārdod modes preces, ko neražo sērijveidā, bižutēriju, mākslas darbus u. c.
- superekslibri Ekslibra veids uz grāmatu ārējiem vākiem, kad grāmatas īpašnieks atzīmēts ādas sējuma ārpusē ar iespiestu ģerboni, venzeli, vārda pirmiem burtiem utt.
- eksofītisks Eksofītisks micēlijs - parazītiskas vai simbiotiskas sēnes micēlijs, kas aug uz saimniekauga virsmas
- čurrigerisms Eksotiski grezns baroka arhitektūras stils Spānijā, nosaukts arhitekta Hosē Benito de Čurrigeras (1665.-1725. g.) vārdā
- žiroplāns Eksperimentāls lidaparāts, kas apvieno lidmašīnas un helikoptera īpašības ar propelleru virzes kustības nodrošināšanai, bet lāpstiņas, kas rotē tikai pretī nākošās gaisa plūsmas iespaidā, nodrošina stabilitāti un planēšanas spējas vai pat lēnu vertikālu nosēšanos dzinēja apstāšanās gadījumā
- attīstīšana eksponētās filmas apstrāde laboratorijā - attīstīšana, skalošana, fiksēšana, mazgāšana, žāvēšana, kuras rezultātā iegūst filmas oriģinālo negatīvu vai pozitīvu
- garantijas ņēmējs eksportētājs, kā arī kredītiestāde vai cita finanšu institūcija, kas finansē eksporta līgumu
- kutikula Ektodermas šūnu izdalīts slānis ķermeņa virspusē (tārpiem, posmkājiem)
- Bloka muižiņa ēku komplekss Rīgā, Vienības gatvē 27, kas celts kā priekšpilsētas muižas apbūve, atbilst krievu klasicisma stilam un ir vienīgais šāda veida arhitektūras paraugs Rīgā
- pavaļas Ēku pamata pildījums, kam uzguldīts baļķis, kura izvirzījumā var arī atsēsties
- Kito Ekvadoras galvaspilsēta (sp. val. "Quito"), atrodas Andos, Pičinčas vulkāna dienvidu nogāzē 2818 m vjl., Pičinčas provinces administratīvais centrs, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Ekvadora Ekvadoras Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļrietumu daļā (sp. val. "Ecuador"), platība - 283600 kvadrātkilometru (ieskaitot Galapagu salas), 14790000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Kito, administratīvais iedalījums - 24 provinces, robežojas ar Kolumbiju un Peru, apskalo Klusais okeāns
- Malabo Ekvatoriālās Gvinejas galvaspilsēta (sp. val. "Malabo"), atrodas Bioko salā, osta pie Biafras līča (Gvinejas līča daļa), 167000 iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1973. g. saucās Santaisabela
- Ekvatoriālā Gvineja Ekvatoriālās Gvinejas Republika, valsts Centrālajā Āfrikā (sp. val. "Guinea Ecuatorial"), Gvinejas līča piekrastē, platība — 28050 kvadrātkilometru (kopā ar salām), 616500 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta — Malabo (atrodas Bioko salā), administratīvais iedalījums — 7 provinces, kontinentālā daļa robežojas ar Kamerūnu un Gabonu, apskalo Gvinejas līcis
- Džadiada El Džadīda - pilsēta Marokā
- Mazagana El Džadīdas pilsētas Marokā nosaukums līdz 1958. g.
- ģeomembrāna Elastīga viengabala ģeosintētiska, šķidrumu necaurlaidīga plēve, ko izmanto, lai aizsargātu konstrukcijas no ūdens vai norobežotu ūdeni noteiktas konstrukcijas iekšpusē
- Eljaziga Elaziga - pilsēta Turcijā
- Elče Elča - pilsēta Spānijā ("Elche")
- termoelektrība Elektrība, kas rodas, ja karsē divu dažādu metālu lodējumu
- Voltas loks elektriskā izlāde gāzē relatīvi mazā spriegumā, ko pavada elektrodu un gāzes sakaršana līdz vairāku tūkstošu grādu temperatūrai; izmanto galvenokārt metālu kausēšanai un metināšanai
- indukcijas krāsns elektriskā krāsns, kurā karsē dažādus materiālus un priekšmetus, izmantojot siltumu, ko rada tajos inducētās elektriskās virpuļstrāvas
- akumulatora kapacitāte elektriskā lādiņa lielums, kuru tas izlādējoties var atdot barojamā ķēdē; praksē to mēra nevis kulonos ( C ), bet ampērstundās (Ah); 1 Ah = 3600 C
- kvēlspuldze Elektriskā spuldze, kurā gaismu izstaro sakarsēts kvēldiegs
- drošinātāja ieliktņa kušanas strāva elektriskā strāva, kas kausē drošinātāja ieliktni
- sausais elektrofiltrs elektriskais sēra dioksīda gāzes attīrītājs, kas sastāv no divdaļīgas kameras, kuras sienas izliktas ar ķieģeļiem; katra daļa ir patstāvīgs elektrofiltrs; temperatūra ne zemāka par 250 °C
- gluons Elektriski neitrāla elementārdaļiņa ar spinu 1, masu vienādu ar 0 un īpašu kvantu skaitli - krāsu; stiprās mijiedarbības pārnesējs starp kvarkiem, veidojot hadronus; saskaņā ar elementārdaļiņu teoriju ir 8 gluoni, kam raksturīgi dažādu krāsu lādiņi
- piroelektriskais efekts elektrisku lādiņu rašanās uz dažu dielektriķu (piroelektriķu) virsmas, ja tos karsē vai dzesē
- elektrookulogramma Elektroencefalogrāfiska līkne, kas grafiski attēlo acu kustību starp diviem fiksētiem punktiem konstantā attālumā
- elektroapgāde Elektroenerģētikas nozare, kas aptver jautājumus, saistītus ar elektriskās enerģijas piegādi un sadali dažādiem objektiem un ietaisēm
- elektrokontaktapstrāde Elektrofizikālā apstrāde, kurā metālu meh. apstrādes zonā karsē ar elektrisko strāvu
- attīstītājs elektrofotogrāfijā - dispersa vide, kas sastāv galvenokārt no tonera un nesēja, ko savstarpēji saista elektrostatiskie spēki, kas spēj vizualizēt slēptu elektrostatistisku attēlu
- anodēšana Elektroķīmiska plānas oksīda kārtiņas izveidošana uz dažādu sakausējumu virsmas
- karsēšanas induktors elektromagnētiska ierīce induktīvai karsēšanai, kuras galvenā sastāvdaļa ir inducējošais vads vai tinums mainīgā magnētiskā lauka radīšanai; lieto detaļu rūdīšanai, virsmas sakarsēšanai, tilpumkarsēšanai, metālu kausēšanai u. tml.
- elektriskais lādiņš elektromagnētiskās mijiedarbības avots, diskrēts lielums, ko raksturo lādiņnesējas elementārdaļiņas – pozitīvi un negatīvi lādiņi; starptautiskā mērvienība kulons ( C ); elektriskā lādiņa minimālā porcija ir vienāda ar negatīvi lādētā elektrona lādiņa absolūto vērtību e=1,60217733·10^-19^ C
- tabulators Elektromehāniska skaitļojamā mašīna, kas rezultātus fiksē uz papīra lentes vai speciālas veidlapas
- kontaktmetināšana Elektrometināšana bez piedevu materiāliem, metināmo elementu virsmas perpendikulāri saspiežot un karsējot
- termoelektroni Elektroni, ko emitē stipri sakarsēti ķermeni
- ķengata elektroniskajā pastā vai tīklā _Usenet_ - nosodošs ziņojums, ko nosūta lietotājam, kurš nav ievērojis tīkla etiķeti, piemēram, ir aizvainojis kādu citu lietotāju vai uzbāzīgi iztirzājis jautājumu, kas citus lietotājus neinteresē
- kavējumbloks elektronisks funkcionālais pārveidotājs, kura izejas un ieejas elektriskos spriegumus, kas mainās laikā, saista laika nobīde jeb aiztures laiks, kas var būt fiksēts vai maināms un sasniegt \~20 min.
- kriptonauda Elektronisks maiņas vai maksāšanas līdzeklis, kas izmanto kriptogrāfiju, lai aizsargātu darījumus un kontrolētu jaunu vienību emisiju, darījumi tiek fiksēti publiskā žurnālā izmantojot blokķēdes tehnoloģiju
- elektronu lēca elektronoptiska ierīce, ar kuru iegūst noteiktas konfigurācijas elektrostatisko vai magnētisko lauku, kas formē un fokusē elektronu kūli
- termoelektronu emisija elektronu emisija no sakarsētiem ķermeņiem vakuumā, ja elektronu enerģija pārsniedz izejas darbu
- oktode Elektronu lampa ar astoņiem elektrodiem (karsējamu katodu, anodu un sešiem tīkliņiem)
- monoskops Elektronu lampa, kas ģenerē fiksētu videosignālu no attēla, kurš veidojas uz elektroda lampas iekšienē
- termoemisija Elementārdaļiņu izsviešana, izlidošana (emisija) no sakarsētiem ķermeņiem
- leģētājelements elements, ko pievieno metālam vai metālu sakausējumiem (arī nemetāliem). lai uzlabotu tā fizikālās vai ķīmiskās īpašibas
- Stepnoje Elista, pilsēta Krievijas Kalmikijas Republikā, tās nosaukums 1944.-1957. g.
- Eliste Elsīte, Dienvidsusējas pieteka
- Elksnīte Elsīte, Dienvidsusējas pieteka
- Eļbasana Eļbasani - pilsēta Albānijā
- kardamomeļļa Eļļa, ko iegūst no "Elettaria cardamomum Maton" augļiem un sēklām, biezs dzeltens šķidrums ar vicotu smaržu
- lineļļa Eļļa, ko iegūst no linsēklām
- mandeļeļļa Eļļa, ko iegūst no mandeļu sēklām
- sezameļļa Eļļa, ko iegūst no sēžama sēklām
- ginokardskābe Eļļaina masa, iegūta no "Gynocardia odorata" sēklām; senāk lietota pret lepru, sifilisu un reimatismu
- spraukumi Eļļas augu sēklu atliekas, kas rodas eļļas ekstrakcijā un ko izmanto par olbaltuma piedevu kombinētajai dzīvnieku barībai
- Vitbanka Emalahleni, pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, tās nosaukums ("Witbank") līdz 2006. g.
- Emba Embi - pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums līdz 1992. g.
- ozollapu embotiņš embotiņu suga ("Teucrium chamaedrys"), kura vienīgā zināmā atradne Koknesē iznīcināta HES celtniecības laikā
- mezokards Embrija apzarņa daļa, kas mugurpusē piestiprina sirdi pie priekšējās zarnas, priekšpusē pie ķermeņa sienas
- hamartoma Embrionālo audu kompleksi audzēja veidā bez redzamām progresējošas augšanas pazīmēm
- tautas medicīna empīriski uzkrātas zināšanas par slimību ārstēšanu un šo zināšanu izmantošana praksē
- Annarbora Enārbora, pilsēta ASV
- klejsporas Endosporu veids daudzām aļģēm un zemākām sēnēm, kas kustas ūdenī ar vicu palīdzību; zoosporas
- Gerzes kultūra eneolīta kultūra (4. gt. p. m. ē.) Senajā Ēģiptē; nosaukums pēc senkapiem Lejasēģiptē; akmens, krama, vara rīki, keramika ar dzelteno angobu un sarkanu rakstu, apūdeņojuma zemkopība, lopkopība
- Energodova Enerhodara - pilsēta Ukrainā
- Pokrovska Engelsa, pilsēta Krievijas Saratovas apgabalā, tās nosaukums līdz 1931. g.
- Iniša Enisa - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā
- Iniškorhiga Eniskorti - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā
- Anistona Enistona, pilsēta ASV, Alabamas štatā
- orpenkurs Enkurs, ko izved ar laivu un izmanto kuģa pārvilkšanai, novilkšanai no sēkļa u. tml.
- Enuga Enugu - pilsēta Nigērijā
- mirozīns Enzīms sinepju sēklās, kas katalīzē sinigrīna hidrolīzi
- Melisa Epidamas pilsētā, kur medus rūpals bija sevišķi attīstīts, tā sauca Dēmetras un Artemīdas priesterienes
- virsmiziņa Epiderma (2); auga, tā daļas, augļa apvalka (mizas) ārējā, virsējā plānā kārta
- hemiepilepsija Epileptiski krampji ķermeņa vienā pusē
- sarcoptiformes Ērču kārtas apakškārta, pie kuras pieder akarīdērču, bruņērču, ādasērču, matērču un spalvērču dzimtas
- trombidiformes Ērču kārtas apakškārta, pie kuras pieder četrkājērces, plēsīgās ērce, ūdensērces, sārtērču un tīklērču dzimta
- acercus Ērču kārtas ūdensērču grupas ģints, kas sastopama dīķos
- Jermentava Ereimentau - pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums līdz 1992. g.
- Erivaņa Erevānas pilsētas Armēnijā nosaukums līdz 1936. g.
- ziemciešaugi Ēriku rindas dzimta, mūžzaļi daudzgadīgi lakstaugi vai bezhlorofila saprotrofi, augiem obligāta simbioze ar sēni, bez kuras tie nevar attīstīties, 11 ģinšu, 30-60 sugu, Latvijā 5 ģintis (8 sugas)
- Asmera Eritrejas galvaspilsēta (_Āsmera_), atrodas Etiopijas kalnienes ziemeļos, 2300 m virs jūras līmeņa, 593000 iedzīvotāju (kopā ar piepilsētām 1,09 miljoni, 2007. g.)
- Eritreja Eritrejas Valsts - valsts ziemeļaustrumu Āfrikā (tigriņu val. "Ērtra"), Sarkanās jūras krastā, platība - 121144 kvadrātkilometri, 5,65 mlj iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Asmera, administratīvais iedalījums - 6 zobas
- Hermelingshof Ermeliņu muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē
- Ermela Ermelo - pilsēta Nīderlandē
- Ermosiļa Ermosiljo - pilsēta Meksikā
- ērpe Ērpis - ierīce šķirošanai, sijāšanai, piemaisījumu, sēnalu atdalīšanai no graudiem, no smiltīm
- ērps Ērpis - ierīce šķirošanai, sijāšanai, piemaisījumu, sēnalu atdalīšanai no graudiem, no smiltīm
- iekare Ērts un drošs cilvēka piestiprināšanās līdzeklis pie virvēm kāpjot kalnos un pārvarot šķēšļus; to apliek ap kāpēja vidukli, kāju augšdaļu un krūtīm un ar karabīni piestiprina pie virves; tā nodrošina kāpēja ērtu un drošu karāšanos pie virves sēdus stāvoklī; kāpējam pēkšņi krītot no klints, iekare mazina iespēju gūt traumu
- pusērzelis Ērzelis ar neattīstītu vai nepareizi attīstītu vienu sēklinieku
- Arzeva Erzīva, pilsēta Alžīrijas ziemeļrietumos
- LIFE ES vides finansējuma instruments
- Jesentuki Esentuki, pilsēta Krievijas Stavropoles novadā
- Isika Esika, pilsēta Kazahstānā
- Jesiļa Esila, pilsēta Kazahstānā
- Ustjkamenogorska Eskemena - pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums līdz 1992. g.
- ēdmiņa Ēsma - barība, ko lieto (dzīvnieku, parasti plēsēju, arī zivju) pievilināšanai
- klept Ēst, rīt, klepsēt
- sulfatāze Esterāžu grupas enzīms, kas katalizē sērskābes esteru hidrolīzi
- Estersunda Estešunda - pilsēta Zviedrijā
- naturālisms Estētisks uzskats, pēc kura mākslas darbā jākopē īstenības priekšmeti un parādības, necenšoties atspoguļot būtisko, tipisko; attiecīgais virziens literatūrā, tēlotājā mākslā, kas izveidojās 19. gadsimta 2. pusē
- Ešuelzehta Eša pie Alzetas - pilsēta Luksemburgā (_Esch-Uelzecht_)
- taukmaize Ēšanai paredzēta ar kausētiem taukiem apziesta maizes šķēle
- Ašnunnaka Ešnunna - senpilsēta Mezopotāmijā (Irākā)
- Ešpargoša Ešparguša - pilsēta Kaboverdes Republikā
- Ašvila Ešvila - pilsēta ASV, Ziemeļkarolīnā
- Etampa Etāna - pilsēta Francijā ("Étampes")
- Balja Ooha Anrī Etinraja, pilsēta Īrijā ("Baile Átha an Ri"), tās nosaukums īru valodā
- Etiopija Etiopijas Federatīvā Demokrātiskā Republika - valsts ziemeļaustrumu Āfrikā (amharu val. _Ītyōpp'ya_) platība - 1133380 kvadrātkilometru, 85240000 iedzīvotāju (2005. g.), galvaspilsēta - Adisabeba, administratīvais iedalījums - 9 kilili, 2 municipalitātes, līdz 1945. g. neoficiālais nosaukums bija Abesīnija
- Adisabeba Etiopijas galvaspilsēta (_Ādīs Ābeba_), atrodas Etiopijas kalnienē 2400 m virs jūras līmeņa, 338500 iedzīvotāju (2008. g.)
- Akaki Etiopijas galvaspilsētas Adisabebas daļa, agrākā piepilsēta
- Uni etrusku mitoloģijā - dieviete, ķēniņu varas aizbildne, godāta daudzās etrusku pilsētās, tika identificēta ar grieķu Hēru un romiešu Jūnonu, kopā ar Tinu un Menrvu veidoja etrusku dievu triādi, kas atbilda romiešu triādei (Jupiters, Jūnona un Minerva
- Menrva etrusku mitoloģijā - māšu dieviete un dzemdētāju sargātāja, amatu un amatnieku aizgādne un karotāja, etrusku pilsētu aizstāve
- tēšana Ēvelēšanai analoģisks griešanas process ar tēsējinstrumenta virzes (parasti vertikālu) kustību; izmanto neapaļas formas caurumu, iekšējo rievu un zobu virsmu apstrādei
- Sprūšu Jāņa kalns eventuāla kulta vieta Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Sprūšu un Atmatu mājām, kas tagad ir kokiem apaudzis paugurs (augstums rietumu pusē \~20 m, garums \~60 m, platums \~40 m)
- exoascus Exoascus cerasi - vējslotsēņu sugas "Taphrina wiesneri" nosaukuma sinonīms
- Balvu ezers ezers Adzeles pacēlumā 100,5 m virs jūras līmeņa, Balvu pilsētas un Balvu novada Kubuļu pagasta teritorijā, platība — 167,9 ha, garums — 3,2 km austrumu-rietumu virzienā, lielākais platums — 0,7 km, dziļums — līdz 3,9 m; cauri tek Balupe
- Kvēpītis ezers Alūksnes pilsētā, platība - <1 ha
- Kromančuks ezers Andzeļu pagastā, platība - 7,5 ha, Kromanu ezers; Kromānu ezers; Kromaņu ezers; Lūsēnu ezers; Mamanu ezers; Mamonu ezers
- Adatiņa ezers Augšdaugavas novada Līksnas pagastā un Daugavpils pilsētā, tās ziemeļu daļā, platība - 1 ha; Adatiņas ezers
- Saldus ezers ezers Austrumkursas augstienes centrālajā daļā, Saldus pilsētā, platība — 11,9 ha, garums — 0,85 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 4,6 m, cauri tek Vēršāda
- Mucenieks ezers Cesvaines pagastā, pie Cesvaines pilsētas dienvidu robežas, platība - 1,8 ha; Mucenieku ezers
- Bezdonka ezers Daugavpils pilsētā, platība - 1 ha
- Stropaka ezers ezers Daugavpils pilsētas austrumu nomalē, platība - 7,1 ha; Stropiņa ezers; Stropiņu ezers
- Gubiščes ezers ezers Daugavpils pilsētas teritorijā, platība - 5,4 ha
- Mazais Trikartu ezers ezers Daugavpils pilsētas teritorijā, platība — \~6 ha; Mazais Trijkārtu ezers; Mazais Trikātes ezers; Trijkārtu ezers; Trikatas ezers
- Stropu ezers ezers Daugavpils pilsētas teritorijas ziemeļu daļā, platība - 418 ha, garums - 3,1 km, lielākais platums - 1,7 km, vidējais dziļums - 3,5 m, eitrofs, iztek Strope; Lielais Stropu ezers
- Zirgezers ezers Daugavpils pilsētas Vizbuļu apkaimē, platība - 7,3 ha, dziļums - līdz 4,9 m; Zirgu ezers; Žirgas ezers
- Plocins ezers Daugavpils pilsētas ziemeļrietumu nomalē, platība - 5,3 ha, dziļums - līdz 5 m; Platinkas ezers; Plocinkas ezers; Plotičku ezers
- Trikartu ezers ezers Daugavpils pilsētas ziemeļu nomalē, platība - \~7 ha; Lielais Trijkārtu ezers; Lielais Trikatas ezers; Trikorts
- Zosns ezers Grāveru pagastā, platība - 17,7 ha, dziļums - līdz 3,3 m; Velna ezers; Zasenu ezers; Zasēnu ezers; Zosna ezers
- Svētais ezers ezers Gulbenes pilsētā, Emzes (Marijas) parka dienvidu daļā (Spārītes parkā)
- Asaru ezers ezers Gulbenes pilsētā, Spārītes parkā
- Valmes ezers ezers Gulbenes pilsētas rietumu nomalē, platība - \~8 ha
- Ilemistes ezers ezers Igaunijā, Tallinas pilsētā un tās dienvidu nomalē
- Gila ezers ezers Īrijā, Slaigo grāfistes ziemeļaustrumu daļā, dienvidaustrumos no Slaigo pilsētas
- Kāpurkalna ezers ezers Jaunpiebalgas novada Zosēnu pagastā, platība - 7,4 ha; Svētezers
- Šuņezers ezers Jersikas līdzenumā, Daugavpils pilsētas ziemeļrietumu daļā, 94 m vjl., platība - 74,6 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,55 km, lielākais dziļums - 3,1 m, eitrofs, iztek Šūņu upe
- Ašars ezers Kombuļu pagastā, uz ziemeļiem no Krāslavas pilsētas, platība - 19 ha, garums - \~1,1 km; Ašaru ezers, Asaru ezers; Ašera ezers
- Lielais Gusena ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 160,7 m vjl., platība - 120 ha, garums - 2,0 km, lielākais platums - 0,9 km, vidējais dziļums - 9,3 m, lielākais dziļums - 38,0 m, 1 liela un 2 mazas salas ar kopējo platību 2 ha; Gusena ezers; Gusēnu ezers; Lielais Gusenas ezers; Lielais Useņu ezers; Ūseņu ezers
- Persteņa ezers ezers Krāslavas pilsētas teritorijā, platība - \~2,5 ha; Percinka ezers; Perciņa ezers
- Bologoje ezers Krievijā, Tveras apgabalā, šīs pilsētas teritorijā
- Titurgas ezers ezers Ķekavas novada Baložu pilsētā, platība - \~12 ha, garums - \~480 m, lielākais platums - \~280 m; Mūlskalna ezers
- Sivers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas un Skaistas pagastā, 159,4 m vjl., platība - 1759 ha, garums - 8,1 km, lielākais platums - 5 km, vidējais dziļums - 6,3 m, lielākais dziļums - 24,5 m, ir sēkļi, 20 salas (kopplatība - 53 ha), eitrofs, aizaugums - 10%, līčains; Sīvera ezers
- Ežezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Ezernieku pagastā, 169 m vjl., platība - 988 ha (kopā ar salām - 1065 ha), garums - 8,2 km, lielākais platums - 2,5 km, vidējais dziļums - 6,4 m, lielākais dziļums - 21 m, 36 salas (kopējā platība - >75 ha) un \~34 niedrām un meldriem apauguši sēkļi; Eža ezers; Ežu ezers; Ieša ezers; Jēša ezers
- Dagdas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, uz austrumiem no Dagdas pilsētas, Dagdas novada Asūnes pagastā, 158,2 m vjl., platība — 498,7 ha, garums — 7,5 km, lielākais platums — 1 km, lielākais dziļums — 19,2 m, krasti slīpi vai stāvi, daudzveidīga ihtiofauna (arī zandarti un zuši), bagāta ornitofauna
- Zirga ezers ezers Latgales augstienes malā, Krāslavas novada Krāslavas pagastā pie Krāslavas pilsētas ziemeļu robežas, 119,8 m vjl., platība - 38 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 4,3 m, lielākais dziļums - 10,4 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Zirgezers
- Runtortas ezers ezers Latgales augstienes pazeminājumā, Ludzas novada Cirmas pagastā (pie Isnaudas pagasta un Ludzas pilsētas robežas), 134,1 m vjl., platība — 32,5 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 3,8 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Runtorts; Runtortu ezers
- Mazais Ludzas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā uz rietumiem no Lielā Ludzas ezera, Ludzas pilsētas teritorijā, 132,9 m vjl., platība — 36,5 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,5 m, aizaugums — \~75%
- Diunokļa ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas pilsētas teritorijā, 132,9 m vjl., platība - 82,7 ha, garums 1,6 km, lielākais platums - 1,1 km, lielākais dziļums - 3,7 m, sala 7 ha, eitrofs, aizaugums - \~50%; Dūnākļa ezers; Dunakļu ezers
- Alūksnes ezers ezers Latvijas ziemeļaustrumos, Alūksnes augstienes Vaidavas pazeminājumā, Alūksnes novadā, platība - 15,44 km^2^, garums - 5,7 km, platums - līdz 4,25 km, viens no augstākajiem Latvijas ezeriem - 183,7 m virs jūras līmeņa, ezera dienvidrietumu krastā atrodas Alūksnes pilsēta, iztek Alūksnes upe
- Louerērna ezers ezers Lielbritānijā, Ziemeļīrijas rietumu daļā, Fermenas apgabala ziemeļrietumu pusē, caurtek Ērnas upe
- Mastis ezers Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā, Telšu pilsētas dienvidos
- Zarass ezers Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā un pilsētā
- Līvānu ezers ezers Līvānu pilsētā un neliela daļa Līvānu novada Turku pagastā, platība — \~1 ha
- Sasēris ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība - 9 ha, dziļums - līdz 1,7 m; Sasera ezers; Sasēres ezers; Saseru ezers; Sazoru ezers
- Ķemeru ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība — 1,4 ha; Ķemeru-Pussēkļa ezers; Puseklis; Puseknītis
- Salas ezers ezers Madonas pilsētas austrumu malā, 122,2 m vjl., platība — 31,8 ha, dziļums — līdz 9 m; Baznīcas ezers; Baznīcezers; Bērzaunes ezers; Deķēnu ezers; Dēķenu ezers; Salu ezers
- Tosmares ezers ezers Piejūras zemienē, Liepājas pilsētas teritorijā, uz robežas ar Medzes pagastu, 0,4 m vjl., platība — 405-415 ha (gandrīz pilnīgi aizaudzis, ūdens spoguļlaukums tikai \~50 ha), garums — 5,85 km, lielākais platums — 1,2 km, lielākais dziļums — 1,2 m
- Būšnieku ezers ezers Piejūras zemienē, Ventspils pilsētas teritorijas ziemeļu daļā, 9 m vjl., garums — 3 km, lielākais platums — 1,4 km, lielākais dziļums — 2,8 m
- Slokas ezers ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Jūrmalas pilsētā starp Sloku un Ķemeriem, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, 1,4 m vjl., platība — 250 ha, garums — 2,98 km, lielākais platums — 1,23 km, vidējais dziļums — 0,6 m, ultraeitrofs, dibena aizaugums — \~90%, virsūdens aizaugums — \~10%; Slocenes ezers
- Ķīšezers ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Rīgas pilsētas ziemeļu daļā, platība - 1730 ha, garums - 8,9 km, lielākais platums - 3,6 km, vidējais dziļums - 2,4 m, 3 salas, piesārņots, pašattīrīšanās nepietiekama, 10. lielākais ezers Latvijā; Ķīšu ezers
- Kovšu ezers ezers Rēzeknes pilsētas teritorijas dienvidrietumu daļā, platība - 22 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 3,8 m, dibens dūņains, ūdenszāles; Kauša ezers; Kovševas ezers; Rēzeknes ezers
- Durbes ezers ezers Rietumkursas augstienes malā, Vārtājas viļņotajā līdzenumā, uz ziemeļiem no Durbes pilsētas, Dunalkas, Durbes un Tadaiķu pagastā, 23,2 m vjl., platība — 670,5 ha, garums — 5,2 km, lielākais platums — 1,6 km, vidējais dziļums — 1,5 m, eitrofs, bagāts ar zivīm; ietek Lāņupe, iztek Durbe
- Velnezers ezers Rīgas pilsētas teritorijā, Juglas apkaimē, platība - 3,5 ha
- Cieceres ezers ezers Saldus paugurainē, Cieceres pagasta teritorijā, 99,7 m vjl., platība — 276,8 ha, garums — 9,5 km dienvidu — ziemeļu virzienā, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 7,2 m, lielākais dziļums — 22 m, ezera ziemeļu daļas austrumu krastā izvietojusies Brocēnu pilsēta; Cieceris
- Aklais ezers ezers Slokas purvā, 1,6 m virs jūras līmeņa, Jūrmalas pilsētas rietumu daļā, platība - 42 ha, garums - 0,9 km dienvidu-ziemeļu virzienā, baseinā veidojas sērūdeņi, agrāk iegūta kūdra
- Klievezers ezers Smiltenes pilsētas dienvidu nomalē, 126,1 m vjl., platība - 3,3 ha, garums - 300 m, lielākais platums - 150 m, viens no Smiltenes ezeriem; Klievu ezers
- Mazais Subates ezers ezers Subates pilsētā un Lietuvā, platība - 51,2 ha (Latvijā 22 ha), garums - \~2 km, lielākais platums - \~0,3 km, lielākais dziļums - 20 m; Subotas ezers; Subates ezers
- Vilkmuižas ezers ezers Talsu pilsētā, 61,7 m vjl., platība — 10 ha, garums — \~800 m, lielākais platums — \~150 m, lielākais dziļums — 13 m; Vilkamuižas ezers; Vilkumuižas ezers
- Talsu ezers ezers Talsu pilsētā, 64 m vjl., platība – 3,6 ha, garums – \~360 m, lielākais platums – \~120 m; Martinelli ezers
- Štarnbergas ezers ezers Vācijā ("Starnberger See"), uz dienvidrietumiem no Minhenes, Bavārijas plakankalnē 584 m vjl., platība — 57,2 kvadrātkilometri, dziļums — līdz 124 m, ziemeļu galā Štarnbergas pilsēta
- Limbažu Lielezers ezers Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu pilsētā un Limbažu novada Limbažu pagastā, 49-50 m vjl., platība – 256,4 ha, garums – 4,25 km, lielākais platums – 0,75 km, lielākais dziļums – 6,5 m, mezotrofs ezers, piekrastes aizaugums – 5%; Lielezers; Svētezers
- Pāvītes ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Inešu pagastā, 186 m vjl., platība — 18,2 ha (samazināta, divkārt pazeminot līmeni), apaļa ezerdobe 500 m diametrā, dziļums — līdz 1,5 m, no malām aizaudzis (iesēta tuskarora); Pievītes ezers
- Zosins ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, 180,9 m vjl., platība - 19,6 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 2,1 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Cālīša ezers; Cālīšu ezers; Velna ezers; Zosna ezers; Zasenu ezers; Zasēnu ezers
- Mazais ezers ezers Viesītes pilsētas teritorijā, platība — 1,5 ha; Viesītes pilsētas ezers
- Viļānu ezers ezers Viļānu pagastā, netālu no pilsētas austrumu robežas, Viļānu purvā, platība — 1,4 ha
- Rudiņu ezers ezers Zosēnu pagastā, 169,6 m vjl., platība - 12 ha, garums - \~0,6 km, lielākais platums - \~0,3 km
- Medņu ezers ezers Zosēnu pagastā, platība — 1 ha
- Slieķu ezers ezers Zosēnu pagastā, platība — 17,5 ha
- Zosu ezers ezers Zosēnu pagastā, platība — 4,4 ha; Zosans; Zosena ezers; Zosēnu ezers; Zoss ezers
- Mēlarens ezers Zviedrijas vidienes austrumu daļā (zv. val. _Mälaren_), platība - 1120 km^2^, garums - 105 km, lielākais dziļums - 64 m, \~1200 salu, austrumu piekrastē - Zviedrijas galvaspilsēta Stokholma
- lagūnas ezers ezers, kas veidojies, aizsērējot lagūnas savienojuma vietai ar jūru vai okeānu
- pauksis Ezeru augs ar ļoti garu stiebru, ko, ēnā izkaltētu, lieto krēslu sēdekļa pīšanai
- Subates ezeri ezeru pāris Augšzemes augstienē, Subates pilsētā un Lietuvā, 120,2 m vjl.
- paņčatapass Ezoterismā ļoti nopietns un grūts pārbaudījums, kurā cilvēkam nekustīgi ļoti stingrā lotosa pozā jāsēž no rītausmas līdz pēdējai vakara gaismai
- ida Ezoterismā sensoro un kustības nervu kūlis mugurkaula kreisajā pusē, kam esot īpaša loma astrālā un fiziskā ķermeņa mijiedarbībā
- āsana Ezoterismā stāvoklis jeb sēdoša poza, ko cilvēks ieņem, lai sagatavotos meditācijai; tā nav konkrēta, bet katram individuāli ērtākā poza
- Lielā Lāča sala Ežezera lielākā sala, atrodas ezera dienvidu daļā, Dagdas novada Ezernieku pagastā, platība - 46,4 ha, ietilpst Ežezera salu botāniskajā liegumā, konstatētas \~250 paparžaugu un sēklaugu sugas
- rezerves kopija faila kopija, kuru saglabā citā datu nesējā, lai to būtu iespējams atjaunot sistēmas vai oriģinālā faila bojājuma gadījumā
- Feisalabada Faisalābāda - pilsēta Pakistānā
- Lajalpūra Faisalābāda, pilsēta Pakistānā, tās nosaukums līdz 1980. g.
- Lapasa Faktiskā Bolīvijas galvaspilsēta ("La Paz"), prezidenta, valdības un parlamenta rezidence (oficiālā galvaspilsēta - Sukre), departamenta centrs, atrodas Andu Kordiljera Realas piekājē 3660 m vjl., 835300 iedzīvotāju (2008. g.)
- pārpalikums Faktiskais (naudas, preču u. tml.) daudzums (piemēram, kasē, noliktavā), kas ir lielāks par dokumentos fiksēto
- Vangareja Fānārei, pilsēta Jaunzēlandē
- Vanderbeilparka Fandēlbeilparka, pilsēta Dienvidāfrikas Republikā
- aizspogulija Fantastiska pasaule spoguļa otrā pusē
- Fantjeta Fanthjeta - pilsēta Vjetnamā
- Farela Fārele - pilsēta Vācijā
- iefasēt Fasējot iesvērt sīkākās vienībās
- izfasēt Fasēt un pabeigt fasēt
- safasēt Fasēt un pabeigt fasēt
- Fastova Fastivas pilsētas Ukrainā nosaukums līdz 1992. g.
- triecienfāze Fāze, kas sākas ar gaisa desanta spēku triecienešelona izsēdināšanu kaujas zonā un turpinās ar uzbrukumu paredzētajiem objektiem un sākotnējā placdarma nostiprināšanu
- diferenciālā fāze fāzes nobīde maza krāsainuma subnesējam krāsu videokanālā (ja ir noteikts spilgtuma līmenis) attiecībā pret fāzes nobīdi signāla blankēšanas līmenī
- pirmā veida fāžu pāreja fāžu pāreja, kurā lēcienveidīgi mainās vielas iekšējā enerģija (izdalās vai absorbējas siltums) un blīvums; tas notiek, vielai iztvaikojot, kūstot, kondensējoties, kristalizējoties u. tml.
- Fortguro Fderika - pilsēta Mauritānijā, tās senāks nosaukums
- Idžila Fderika - pilsēta Mauritānijas rietumos
- Hesene federālā zeme Vācijā ("Hessen"), platība - 21114 kvadrātkilometri, 6098000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Vīsbādene, lielākā pilsēta - Frankfurte pie Mainas; Hesenes zeme
- Faizabada Feizābāda - pilsēta Afganistādā
- Feietvila Fejitvila - pilsēta ASV, Arkanzasā
- Feietvila Fejitvila - pilsēta ASV, Ziemeļkarolīnā
- Falešti Felešti - pilsēta Moldovā
- pūnieši Feniķieši, kas 9. un 8. gadsimtā pirms mūsu ēras apmetās Kartāgā un citās Ziemeļāfrikas pilsētās
- katanoli Fenola, krezola un to derivātu kondensācijas produkti ar sēru, ko lieto krāsošanā tannīna un antimona savienojumu vietā bazisko krāsvielu saistīšanai augu šķiedrā un krāsu laku izgatavošanai
- tiofenoli Fenolu sēra analogi, bezkrāsaini šķidrumi vai cietas vielas ar nepatīkamu smaku; izmanto krāsvielu, polimēru, smaržvielu iegūšanai, sintētisko kaučuku ražošanā
- bendes kalpi feodālā senjora vai pilsētas rātes iecelti ierēdņi viduslaikos, kas kopā ar bendi piedalījās apsūdzēto spīdzināšanā un notiesāto sodīšanā, Latvijā šāds amats pastāvēja 13.-19. gadsimtā; 1847. gadā Rīgā bija 61 bendes kalps
- adjunkts feodālā senjora vai pilsētas rātes iecelts ierēdnis viduslaikos, bendes galvenais palīgs
- bende feodālā senjora vai pilsētas rātes iecelts ierēdnis viduslaikos, kurš izpildīja noziedzniekiem tiesas piespriestos sodus
- frīholds feodālais valdījums viduslaiku Anglijā; bija bruņinieku, zemnieku un pilsētu, kā arī baznīcas frīholdi
- senjors Feodālis, kas valdīja pār sev pakļautajiem feodāliem vai pilsētām; senjorijas īpašnieks
- komūna Feodālismā - pilsētas kopiena
- buržuā Feodālisma laikmetā - pilsētnieks, vidējās (pilsoņu) kārtas pārstāvis
- Kefe Feodosija - pilsēta Ukrainā, Krimā
- Skobeļeva Fergānas pilsētas Uzbekistānā nosaukums 1907.-1924. g.
- Novijmargelana Fergānas pilsētas Uzbekistānā nosaukums līdz 1907. g.
- citāze Ferments dažādu augu sēklās, kas šķīdina šūnas apvalku
- desulfurāze Ferments, kas katalizē sēra atņemšanu organiskiem savienojumiem; pieder liāžu klasei
- Elferola Ferola - pilsēta Spānijā
- invars Feromagnētiķu - dzelzs un niķeļa (35-37%)- sakausējums, kas gandrīz nemaina apjomu, temperatūrai mainoties robežās no -80 līdz +100 Celsija grādiem; to lieto precīzu mēraparātu izgatavošanā
- Touršhavna Fēru salu, Dānijas autonomās sastāvdaļas, galvaspilsēta (_Tórshavn_), 12400 iedzīvotāju (2000. g.), atrodas Streimojas salas dienvidu daļā
- Fianarancua Fianaranco - pilsēta Madagaskarā
- Suva Fidži galvaspilsēta (angļu val. "Suva"), osta Viti Levu salas dienvidaustrumu daļā, 207000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Fidži Fidži Republika - salu valsts Okeānijā (angļu val. "Fiji" / "Republic of the Fiji Islands"), Melanēzijas dienvidaustrumos, \~2500 km uz austrumiem no Austrālijas, aptver 322 Fidži arhipelāga salas un Rotumas salu, galvaspilsēta - Suva, platība - 18300 kvadrātkilometru, 932000 iedzīvotāju (2008. g.), apdzīvotas >200 salas
- Verīnihinga Fierienihena - pilsēta Dienvidāfrikā
- garengriezums Figūra, kas rodas, šķeļot doto ķermeni ar plakni gareniskā virzienā (parasti rasējumā)
- perpendikulāršķēlums Figūras (ķermeņa, virsmas) šķēlums ar taisni (plakni), kas perpendikulāra kādai fiksētai taisnei (pieņi., figūras simetrijas asij)
- skicēt Fiksēt (ko) tekstā vispārināti, bez sīkākas detalizācijas
- ieskaņot Fiksēt (piemēram, magnetofona lentē, skaņuplatē)
- pārnest Fiksēt (savākto informāciju) uz kā cita (piemēram, uz perfokartes, lentes)
- ierakstīt Fiksēt ar audiotehniku, videotehniku, datortehniku u. tml.
- rakstīt Fiksēt ar audiotehniku, videotehniku, datortehniku u.tml.; process --> ierakstīt (3)
- kodificēt Fiksēt valodas normas
- rādīt Fiksēt vizuālā veidā (kā) mērījumu, arī vizuāli signalizēt (par ko) - par mēraparātiem, mērierīcēm u. tml.
- karodziņš Fiksēta bitu secība, kas paredzēta kadra sākuma un beigu iezīmēšanai
- starpfrekvence Fiksēta elektrisko svārstību frekvence superheterodīna uztvērējos
- lappuse Fiksēta garuma brīvpieejas atmiņas bloks
- šūna Fiksēta garuma pakete, kas paredzēta pārsūtīšanai pa šūnu komutācijas tīklu
- standartiezīme Fiksēta garuma un formāta ieraksts, identificē datu sējumu vai kādu tā daļu (datni)
- fakts Fiksēta informācija par kādu pazīmi, parādību, notikumu u. c.
- apgrozījuma nodoklis fiksēta preces cenas daļa, ko ieskaita valsts ienākumā
- aranžējums Fiksēta uzvedība ar mērķi apiet konfliktu
- fiksators Fiksētājs aģents
- atmiņas bloks fiksētas ietilpības (parasti 2048 baiti) pamatatmiņas apgabals, kam piekārtota atmiņas atslēga
- kolopeksotomija Fiksētas lokzarnas pārgriešana, izveidojot mākslīgu tūpli
- ilgtermiņa saistību izmaksas fiksēto izmaksu daļa, ko veido pamatlīdzekļu nolietojums, nomas maksa sakarā ar ilgtermiņa nomas līgumu u. c. lēnas aprites, parasti liela apmēra izmaksas, no kurām nevar izvairīties
- stingkadrs fiksēts, sastindzis kadrs, atsevišķs attēls
- patūbis Filca spilvens saku iekšpusē
- Manila Filipīnu galvaspilsēta (filipīniešu val. "Maynila"), atrodas Lusonas salas dienvidrietumos, Dienvidķīnas jūras Manilas līča krastā, 10,7 mlj iedzīvotāju
- Filipīnas Filipīnu Republika - valsts Dienvidaustrumu Āzijā (tagalu val. "Pilipinas", angļu val "Philippines"), aizņem >7000 salu Klusā okeāna rietumu daļā, platība - 300000 kvadrātkilometru, 97976600 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Manila, administratīvais iedalījums - 17 reģionu, no tiem 1 autonoms
- Šveningene Fillingenes-Šveningenes pilsētas austrumu daļa ("Schwenningen"), Vācijā, Bādenes-Vintenbergas federālajā zemē, kas senāk bija atsevišķa pilsēta un dažos avotos vēl arvien par tādu tiek uzskatīta
- Fillingene Fillingenes-Šveningenes pilsētas rietumu daļa ("Villingen"), Vācijā, Bādenes-Vintenbergas federālajā zemē, kas senāk bija atsevišķa pilsēta un dažos avotos vēl arvien par tādu tiek uzskatīta
- oriģinālnegatīvs Filma, uz kuras uzņemot tiek fiksēts negatīvais attēls
- latentais attēls filmas emulsijā fiksētais attēls pirms filmas attīstīšanas
- atšķirtspēja Filmas emulsijas vai optiskās sistēmas spēja fiksēt attēlā sīkas detaļas
- jaukts apgaismojums filmējamās ainas apgaismojums no dažādām pusēm
- papīrkopijas Filmu oriģinālnegatīvu kopijas uz papīra, kas tika uzkrātas ASV Kongresa bibliotēkā līdz 1907. g., kad ASV autortiesību likumdošana neattiecās uz filmā fiksētu attēlu, bet attiecās tikai uz attēlu, kas fiksēts uz papīra
- phylloxera Filoksēras
- metafizika Filozofijas nozare, kas pievēršas "esamībai", "zināšanai" un vispār pirmpamatiem un interesējas par realitātes dziļāko būtību
- divsekciju filtrs filtrs, kas sastāv no diviem atsevišķos nosēdtraukos ievietotiem filtrējošiem elementiem
- nostādinātājfiltrs Filtrs, kurā atdalāmie piemaisījumi nosēžas tā apakšējā daļā
- Fileka Fiļakovo - pilsēta Slovākijā
- līdzfinansējums Finansējums, kas tiek piešķirts kopā ar kādu citu finansētāju
- investīciju banka finansiāla iestāde, kas specializējas dažādu tautsaimniecības nozaru finansēšanā un ilgtermiņa kreditēšanā
- subvencija Finansiāls pabalsts, ko valsts centrālās institūcijas izsniedz vietējām institūcijām ar nosacījumu, ka noteiktu pasākumu finansēšanā tiks izlietoti arī vietējo institūciju līdzekļi
- ķemereja Finanšu pārvalde Eiropas pilsētās feodālajā laikā; pārzināja pilsētas kasi, mērus, svarus, preču šķirotavas; Rīgā pastāvēja no 13. gs. beigām līdz 1890. g.
- ritslēga taustiņš firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas parasti izvietots tastatūras augšpusē un darbojas kā slēdzis, ieslēgtā stāvoklī tas nosaka kursora vadīšanas taustiņu darbību (tā piemēram, dažās tekstu rediģēšanas programmās, ja ritslēga taustiņš ir ieslēgts, kursora vadības taustiņi pārvieto kursoru, bet, ja izslēgts, - dokumenta saturu, nepārvietojot kursoru)
- ekrāndrukāšanas taustiņš firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas parasti izvietots tastatūras augšpusē un tiek izmantots, lai ekrāna saturu nosūtītu printerim drukāšanai. Dažās programmās ekrāndrukāšanas taustiņu izmanto, lai ekrānu saturu varētu ierakstīt datnē vēlākai apstrādei
- lokālā kopne PCI firmas _Intel_ izstrādāta augstas caurlaidspējas 32 bitu lokālā kopne, kas, izmantojot multipleksēšanu, nodrošina 64 bitu datu pārraidi, bet sprādzienrežīmā - neierobežota garuma datu masīvu pārraidi
- mikroprocesors Intel 80386 firmas _Intel_ mikroprocesors, kas izmanto 32 bitu datu kopni un nodrošina tiešu 4 gigabaitu pamatatmiņas adresēšanu
- PMS krāsas firmas _Pantone_ radīta krāsu sistēma, kas nosaka, kādās proporcijās jājauc pamatkrāsas, lai iegūtu vajadzīgo krāstoni; viena no populārākajām indeksēto krāsu sistēmām, kas kļuvusi par vispārēju standartu
- golfiņš firmas _Volkswagen_ sērijas _Golf_ vielā automašīna
- Intel 80383 firmas "Intel" mikroprocesors, kas izmanto 32 bitu datu kopni un nodrošina tiešu 4 gigabaitu pamatatmiņas adresēšanu
- operētājsistēma AIX firmas IBM operēgtājsistēmas UNIX versija, kas paredzēta personālajiem datoriem, darbstacijām, minidatoriem un lieldatoriem, kā arī RS/6000 sērijas datoriem ar RISC procesoru
- pārtraukšanas taustiņš firmas IBM un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas parasti izvietots tastatūras augšpusē un ir apvienots ar pauzēšanas un ritslēga taustiņu
- tagu attēlu datņu formāts firmu _Aldus_ un _Microsoft_ izstrādāts datņu standartformāts, ko izmanto grafisku attēlu glabāšanai datora atmiņā un kas nodrošina vienkrāsas un dažāda pelēkuma, kā arī 8 vai 12 bitu krāsu attēlu apstrādi. Praksē tiek izmantotas formāta TIFF versijas, kas atšķiras ar tajās iekļautajiem datu saspiešanas algoritmiem
- Fīzene Fisene - pilsēta Vācijā
- fitoftorozes Fitopatogēno sēņu ierosinātas augu slimības
- rentgenmikroanalīze Fizikāla lokālas analīzes metode, kas noteic vielas kvalitatīvo un kvantitatīvo ķīmisko sastāvu ļoti mazos tilpumos (0,5-300 kubikmikrometros), analizējot primāros emisijas rentgenspektrus, kurus pētījamajā paraugā ierosina ar elektronu zondi - fokusētu elektronu kūli
- defosforācija Fizikālķīmisku procesu kopums fosfora daudzuma samazināšanai izkausētos metālos to ieguves gaitā
- desulfurācija Fizikālķīmisku procesu kopums sēra daudzuma samazināšanai izkausētos metālos (piem., čugunā, tēraudā) to ieguves gaitā
- elektrības daudzums fizikāls lielums, kas raksturo elektrisko lādiņu kopu; mērvienība kulons ( C ), praksē lieto arī ampērstundu (Ah); 1 Ah=3600 C
- elektriskā caursite fizikāls process, kad neliels skaits sākuma brīvo lādiņnesēju izraisa to strauju vairošanos; notiek lielas intensitātes elektriskajā laukā
- neatgriezenisks process fizikāls process, kurš patstāvīgi var norisēt tikai vienā noteiktā virzienā (piem., difūzija, siltumvadītspēja) un kur novēro orientētu vielas, enerģijas, impulsa plūsmu
- elektronu optika fizikas nozare, kas pētī elektronu un jonu plūsmas kūļu rašanos, izplatīšanos, kā arī fokusēšanas iespējas
- gitonīns Fizioloģiski neaktīvs saponīns "Digitalis purpurea L." sēklās
- pēcbriede Fizioloģisku, ķīmisku un fizikālu izmaiņu kopums, kas uzlabo tikko novāktu sēklu dīgtspēju
- pēcnobriede Fizioloģisku, ķīmisku un fizikālu pārmaiņu laiks pēc sēklu nogatavošanās, kad palielinās dīgtspēja un dīgšanas enerģija
- ultravioletā starojuma gaismas terapija fizioterapijas metode, kurā izmanto ultravioletā starojuma garāko viļņu spektru; lieto profilaksē
- svārstmigrants Fiziska persona, kura regulāri (parasti katru dienu) ceļo uz darbu un atpakaļ, viens no migrācijas veidiem, kas vērojams starp lielpilsētām un to piepilsētām, apkārtējiem lauku rajoniem; tos neiekļauj tūristu un apmeklētāju skaitā un neuzskaita tūrisma statistika
- trauksmes cēlējs fiziskā persona, kura sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu un tā gūta, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, vai esot praksē, un kurai šīs informācijas sniegšanas dēļ varētu tikt radītas nelabvēlīgas sekas
- cietušais kriminālprocesā fiziska persona, kuras tiesībām un likumiskajām interesēm ar noziedzīgu nodarījumu sagādāts fizisks, morāls vai mantisks kaitējums un kura, pieņemot īpašu lēmumu lietā, ir atzīta par cietušo
- būvuzraugs Fiziskā vai juridiskā persona, kas pasūtītāja interesēs uzrauga būvdarbus
- filmas producents fiziskā vai juridiskā persona, kura finansē un organizē filmas radīšanu un ir atbildīga par tās pabeigšanu
- aģents fiziska vai juridiska persona, kura par noteiktu atlīdzību pilnvarota rīkoties citas personas interesēs un uzdevumā
- zemes konsolidācija fizisko vai juridisko personu, valsts vai sabiedrības interesēs īstenots pasākumu kopums, lai optimizētu zemes izmantošanu, t. sk., likvidētu zemesgabalu sadrumstalotību (starpgabalus), uzlabotu inženiertehnisko infrastruktūru zemes resursu ilgtspējīgai izmantošanai
- iezīme fizisks ieraksts ārējā datu vidē, kas nosaka sējuma vai datnes sākumu, iezīmi ieraksta apkalpojošā rutīna
- Karjagina Fizuli, pilsēta Kalnu Karabahā, tās nosaukums līdz 1959. g.
- Fjorencuola d'Arda Fjorencuola d'Arda - pilsēta Itālijā ("Fiorenzuola d'Arda"), Emīlijas-Romanjas reģiona Pjačencas provincē, 15300 iedzīvotāju (2014. g.)
- kanglinga Flauta tantriskā budisma rituālos, kam vēsturiski jābūt izgatavotai no 14 gadu vecumā dabīgā nāvē miruša nevainīga jaunekļa gūžas kaula, bet mūsdienu praksē tiek izgatavota arī no koka
- gonfalonjers Florencē prioru vadītājs, prioru kolēģijas vai sinjorijas valdības galva (no 13. gs.), pilsētas maģistrāta galva (15.-18. gs.)
- polējamā skābe fluorūdeņraža skābes un sērskābes maisījums, ko lieto slīpētu stikla virsmu pulēšanai
- fokštagas apkalums pie masta fokštagas iestiprināšanai paredzēts nerūsoša metāla skavveida apkalums masta priekšpusē
- centrēšanās fokusēšanās tikai uz vienu situācijas aspektu
- elektronstars Fokusēts un vadāms elektronu kūlis (saukts arī par katodstaru)
- Fontvielle Fonvjeija - pilsēta Monako Firsistē
- Forbaha Forbaka - pilsēta Francijā ("Forbach")
- polioksimetilēni Formaldehīda polimerizācijas produkti, ko iegūst iedarbojoties ar koncentrētu sērskābi uz formaldehida šķīdumiem
- Forsta Forste - pilsēta Vācijā
- Fordefransa Fortdefransa - pilsēta Mazajās Antiļu salās
- Fortmaijersa Fortmaiersa - pilsēta ASV, Floridas štatā
- Fortaleksandrovska Fortševčenko pilsētas (līdz 1899. g. - apdzīvotās vietas) Kazahstānā nosaukums 1857.-1939. g.
- Fortševčenka Fortševčenko pilsētas Kazahstānā nosaukums 1939.-1992. g.
- termofosfāts Fosfora minerālmēsli - putošs, smalks, ūdenī nešķīstošs pulveris, ko iegūst, sakausējot dabiskos fosfātus ar bāziska rakstura sāļiem (piemēram, ar potašu, sodu)
- dimetildiamīntriazīnilmetilditiofosfāts Fosfororganisks preparāts, izmanto gk. laputu un tīklērces apkarošanai, sēklu apstrādei; saifoss
- menazons Fosfororganisks preparāts, izmanto gk. laputu un tīklērces apkarošanai, sēklu apstrādei; saifoss
- sigilārija Fosils, kokveidīgs staipekņu tipa augs, kas auga paleozoja otrajā pusē
- pseidosolarizācija Fotografēšanas paņēmiens, kurā eksponētu fotoemulsijas slāni daļēji attīsta, nefiksētu vienmērīgi sagaismo un attīsta vēlreiz; arī fotoattēla (negatīvā un pozitīvā attēla detaļas, kas atdalītas ar kontūrlīniju), kas iegūts šādā veidā
- digitālā fotogrāfija fotogrāfijas veids, kurā nepastarpināti iegūst digitālā veidā fiksētu fotoattēlu
- aktinogravīra Fotogrāfisks asējums; dobspieduma plātnes sagatavošana no fotoattēla
- purpursērbaktērijas Fotosintezējošas baktērijas, kas par elektronu donoru izmanto gk. sērūdeņradi un sulfīdus, baktēriju masa oranža, sarkana, violeta vai brūna, anaerobas
- blondā bestija Fr. Nīcšes apzīmējums (1887) tām Eiropas civilizētām rasēm (sevišķi ģermāņu), kas zvēriski izturas pret citām tautām un dēvē tās par barbariem
- phragmobasidiomycetidae Fragmobazīdijsēnes - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases apakšklase
- šēze Fraka; pagari, mugurpusē šķelti izejamie vīriešu svārki
- frakcionēšana kondensējot frakcionēšana, kurā gāzu maisījumu sadala, to pakāpeniski atdzesējot un radušos kondensātus savācot atsevišķi
- tindalizācija Frakcionēta sterilizācija mitrā tvaikā, 100 Celsija grādu temperatūrā; atkārtotā karsēšana nogalina izdīgušās mikroorganismu sporas
- faverola Francijā selekcionēta gaļas dējējvistu šķime (pēc Faverolas pilsētas nosaukuma)
- Francija Francijas Republika - valsts Rietumeiropā (franču valodā "France"), galvaspilsēta - Parīze, iedalās 22 reģionos (bez aizjūras valdījumiem), platība - 543965 kvadrātkilometri, 62150000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Beļģiju, Luksemburgu, Vāciju, Šveici, Itāliju, Andoru un Spāniju, kā arī ar Vidusjūru un Atlantijas okeānu
- Parīze Francijas Republikas galvaspilsēta (franču valodā "Paris"), atrodas pie Marnas un Uāzas ietekas Sēnā, 2243800 iedzīvotāju (2010. g.)
- parnasieši Franču dzejnieku grupējums 19. gs. 2. pusē, kas svarīgu lomu piešķīra dzejas formas izkoptībai, smalkumam principa "māksla mākslai" iemiesošanai, pārstāvot klasicisko poētisko tipu
- franksejs Franksēze
- franksijs Franksēze
- prankseja Franksēze
- pranksēze Franksēze
- pranksijs Franksēze
- prankuseja Franksēze
- Frederisija Fredericija - pilsēta Dānijā
- Fredrikstada Fredriksta - Pilsēta Norvēģijā
- Lārmora frekvence frekvence, ar kādu ap ārējā magnētiskā lauka virzienu precesē elektrona orbitālās kustības daudzuma moments (leņķiskais moments); precesija ir saistīta ar magnētiskā lauka mijiedarbību ar magnētiskā dipola momentu, kas vienmēr ir paralēls, bet vērsts pretēji elektrona orbitālās kustības mehāniskajam momentam
- sānfrekvence Frekvence, kas modulētās svārstības spektrā atrodas nesējfrekvences abās pusēs
- Fresniļa Fresniljo - pilsēta Meksikā
- Sabende Frija, pilsēta Gvinejā
- frikaseja Frikasē - gaļas sautējums
- frikasejs Frikasē - gaļas sautējums
- svina glazūra fritēta, svinu saturoša glazūra ar zemu uzkausēšanas temperatūru, labu spīdumu; skābā vidē ķīmiski neizturīga
- timpanons Frontona vidējā plakne, ko no visām pusēm norobežo profilētas dzegas
- fenolftaleīns Ftalskābes anhidrīda un fenola kondensēšanās produkts, balts kristālisks pulveris
- Fudžova Fudžou - pilsēta Ķīnā
- Fukuji Fukui - pilsēta Japānā
- rodāns Fungicīds, ķīmisks imunizators, biezs, brūngans šķidrums, 0,5% koncentrācijā lieto sēklu apstrādei kviešu un miežu putošo melnplauku apkarošanai
- veloergometrija Funkcionāla asinsrites sistēmas izmeklēšanas metode, kur, lai noteiktu fiziskās darbaspējas, kā arī slodzes radītās funkcionālās pārmaiņas organismā, izmanto veloergometru - velosipēdam līdzīgu ierīci (ar sēdekli un griežamiem pedāļiem)
- Sereda Furmanovas pilsētas Krievijā nosaukums līdz 1941. g.
- Fusina Fusjiņa - pilsēta Ķīnā
- Librevila Gabonas galvaspilsēta, osta Gabonas upes estuārā, 604000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Gabona Gabonas Republika - valsts Ekvatoriālajā Āfrikā (fr. val. "Le Gabon"), platība - 267667 kvadrātkilometri, 1515000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Librevilla, administratīvais iedalījums - 9 provinces, robežojas ar Ekvatoriālo Gvineju, Kamerūnu un Kongo Republiku, apskalo Atlantijas okeāns (ziemeļu daļu - Gvinejas līcis)
- Gaberonesa Gaborones pilsētas nosaukums līdz 1966. g.
- Gadamesa Gadāmisa - pilsēta Lībijā
- gadījumnotikums Gadījuma rakstura (nejauša) parādība, kuras realizācija dotajos apstākļos nav droši paredzama; fiksētā kopā katru no tiem raksturo ar tā varbūtību
- Ņūtona ābols gadījums, nejaušība, kas cilvēku uzvedina uz kādas problēmas risinājumu, palīdz atrisināt grūtu uzdevumu, veikt izgudrojumu vai atklājumu; saistīts ar nostāstu, ka doma par gravitācijas likumu Izakam Ņūtonam iešāvusies prātā, sēžot zem ābeles un vērojot, kā nokrīt ābols
- japijs Gados jauns izglītots vidusšķiras pārstāvis (biznesmenis, jurists u. tml.), kas strādā pilsētā un kam galvenais ir karjera, maksimāli liels ienākums un dzīves ārējās greznības atribūti
- saimnieciskais vecums gadu skaits, kādā koki būtu sasnieguši savus pašreizējos apmērus, ja visu laiku būtu auguši meliorētā platībā; šo rādītāju lieto nosusināto mežu taksēšanā, kad nosusināšanas ietekmē kokaudze ir it kā atjaunojusies un tās faktiskais vecums nav izmantojams par argumentu meža apsaimniekošanā, jo pēc nosusināšanas audze iegūst augstāku bonitāti
- lugertakelējums Gafeltakelējuma paveids - virsklāja aprīkojuma elementu kopums peldlīdzeklim ar četrstūrainām burām, kuras piestiprinātas pie rājai līdzīgas gafeles, kas pacelta tā, lai tās trešā (vai ceturtā) daļa atrastos masta priekšpusē, buras priekšējo apakšējo stūri novelk uz peldlīdzekļa priekšpusi, bet pakaļējo apakšējo stūri - uz pakaļpusi
- Kapsa Gafsa, pilsētas Tunisijas vidienē sens nosaukums
- Sovetabada Gafurova - pilsētas Tadžikistānā nosaukums 1953.-1978. g.
- Ispisara Gafurova - pilsētas Tadžikistānā nosaukums līdz 1953. g.
- Gžatska Gagarina, pilsēta Krievijas Smoļenskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1968. g.
- Kahi Gaha, pilsēta Azerbaidžānā
- gaiduks Gailene, sēne
- gaidule Gailene, sēne
- kuprainā gailenīte gailenīšu sēņu suga ("Cantharellula umbonata")
- taurene gaileņu dzimtas sēņu ģints ("Craterellus")
- cūkause gaileņu dzimtas sēņu ģints ("Gomphus")
- pataurene gaileņu dzimtas sēņu ģints ("Pseudocraterellus")
- parastā gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus cibarius"), kas Latvijā sastopama visbiežāk
- pelēkā gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus cinereus")
- sekstainā gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus infundibuliformis"), ko dēvē arī par gaiļa seksti, Latvijā sastopama mitros lapkoku un skujkoku mežos skābā augsnē rudenī lielās grupās; kātiņš un cepurīte dzeltenbrūni
- zeltkāta gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus lutescens", syn. "Craterellus lutescens"), Latvijā sastopama reti egļu mežos
- tūbainā gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus tubaeformis")
- aviotaksometrs Gaisa taksometrs - atsevišķi nofraktēta nelielas ietilpības lidmašīna pasažieru pārvadāšanai, kas var nolaisties nelielos lidlaukos, ko parasti izmato elitārajā tūrismā, darījumu tūristi un VIP, kā arī ceļojumos virs pilsētām vai citiem tūrisma piesaistes objektiem
- atgaisošana Gaisa vai citu gāzveida vielu ieslēgumu aizvākšana no šķīduma, kausējuma vai izstrādājuma
- putas Gaisa, gāzes pūslīšu kopums, kas izdalās kāda šķidruma, masas virspusē
- gaisakuģa apmešanās gaisakuģa (kam ir pakaļējais balsts) apmešanās uz muguras, bremzējot nosēšanās laikā vai riteņiem atduroties pret negaidītu šķērsli
- kreisēšanas ātrums gaisakuģa ātrums horizontālā lidojumā, kad vilces attiecība pret ātrumu ir minimāla; kreisēšanas ātrums mazliet atšķiras no ātruma, kurā degvielas patēriņš uz vienu kilometru ir minimāls
- paleciennosēšanās Gaisakuģa nosēšanās ar lielu vertikālo ātrumu, kā rezultātā notiek viens vai vairāki īslaicīgi palēcieni; "āzis"
- parašutēšana Gaisakuģa nosēšanās pēdējais posms, kad gaisakuģis virzās kā izpletnis un kustības beigās pieskaras zemei
- manevrēšana Gaisakuģa virzīšanās pa lidlauka virsmu savas vilces darbības rezultātā, izņemot pacelšanos un nosēšanos, helikopteriem - arī pārvietošanās virs lidlauka virsmas tādā augstuma diapazonā, kurā var izmantot zemes efektu
- likarni Gaismas nesējs, devējs; logi bēniņu jumta daļā vai kupolā
- mainīgas refrakcijas gaismas vads gaismas vads, kurā notiek periodiska gaismas fokusēšana līdz ar attālumu; lēcas gaismas vads
- mozaīka gaismjutīga virsma elektroniskajā kamerā, uz kuras tiek fokusēts attēls
- hloretils Gaistošs, viegli uzliesmojošs šķidrums, ko iegūst, karsējot spirta un koncentrētas sālsskābes maisījumu; lieto medicīnā kā anestēzijas līdzekli
- markazīts gaiši dzeltens sulfīdu grupas minerāls ar metālisku spīdumu FeS~2~, izejviela sēra un sērskābes iegūšanai
- bērza piepe gaišpelēks, ciets parazītiskas sēnes augļķermenis
- centrosfēra Gaišs citoplazmas laukumiņš kodola tuvumā, kurā atrodas centrosoma un kuram ir būtiska nozīme šūnas dalīšanās norisē
- dichlordivinilarsīnchlorids Gaišs, eļļveidīgs šķidrums, ko iegūst, iedarbojoties ar acetilēnu uz arsēna trihlorīdu alumīnija hlorīda, kā katalizatora, klātbūtnē
- Džordžtauna Gajānas galvaspilsēta ("Georgetown"), osta pie Demeraras ietekas Atlantijas okeānā, 238000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Gajāna Gajānas Kooperatīvā Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļu daļā (angļu val. "Guyana"), platība - 214969 kvadrātkilometri, \~750000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Džordžtauna, administratīvais iedalījums - 10 reģionu, robežojas ar Surinamu, Brazīliju un Venecuēlu, apskalo Atlantijas okeāns
- Galaktikas disks Galaktikas blīvākā daļa, kas līdzīga abpusēji izliektai lēcai, kuras centrā atrodas paresninājums, ko sauc par Galaktikas cedntrālo sablīvējumu, no kura atzarojas spirālzari
- Barkals galda kalns Sudānas ziemeļdaļā, Nīlas labajā krastā, Nūbijas reģionā; 104 metrus augstajam Barkalam bija reliģiska nozīme Kušas valstī; ap Barkalu atrodas senās Napatas pilsētas atliekas ar vairākām piramīdām
- sarkanais (arī tiesas) galds galds, pie kura atrodas tiesneši tiesas sēdes laikā; arī tiesa
- tiesas (arī sarkanais) galds galds, pie kura atrodas tiesneši tiesas sēdes laikā; arī tiesa
- Galipoli Gallipoli - pilsēta Itālijā ("Gallipoli")
- Gelma Gālma, pilsēta Alžīrijā
- galvvirsa Galvas (1) virsējā, augšējā daļa; galvvidus
- galvvirsis Galvas (1) virsējā, augšējā daļa; galvvidus
- galvvirss Galvas (1) virsējā, augšējā daļa; galvvidus; galvvirsa
- galvvirsus Galvas (1) virsējā, augšējā daļa; galvvidus; galvvirsa
- diadēma Galvas apsējs (sengrieķu priesteriem)
- pāpiere Galvas apsējs, kas daļēji nosedza arī pieri
- pārpieris Galvas apsējs, ko sievietes sien virs pieres zem lakata, galvas auta
- apsietne Galvas apsējs; uzsietnis
- apsietnis Galvas apsējs; uzsietnis
- pauris Galvas augšējā, virsējā daļa
- diadēma Galvas rota sievietēm (parasti neliela pusvainaga veidā ar paaugstinājumu priekšpusē)
- heterokrānija Galvas sāpes vienā pusē
- migrēne Galvas sāpes vienā pusē, ļoti mocīgas, uznāk pēc zināmiem laika sprīžiem
- galvasvirss Galvas virsējā, augšējā daļa
- galvaskausa vāks galvaskausa virsējā, augšējā daļa
- galvas pilsēta galvaspilsēta
- virspilsēta Galvaspilsēta
- metropole Galvaspilsēta; arī liela kādas teritorijas pilsēta (attiecībā pret citām pilsētām)
- korso galvenā iela itāļu pilsētā, pastaigu vieta
- guberņas pilsēta galvenā pilsēta guberņā
- galvaspilsēta Galvenā pilsēta, administratīvi politiskais centrs (valstī)
- Pačakamaks Galvenais dievs inku reliģijā, kuram par godu tika uzcelts lielais templis, kas atrodas netālu no mūsdienu Peru galvaspilsētas Limas
- vadmotīvs Galvenais motīvs, galvenais temats (parasti mākslas darbā): galvenā ideja (piemēram, darbībā, norisē)
- ienākuma nodoklis galvenais tiešo nodokļu veids, ar ko apliek pilsoņu darba algu u. c. ienākumus un uzņēmumu, organizāciju u. c. juridisku personu peļņu; tas tiek iekasēts pēc progresīvām un proporcionālām likmēm, kas diferencētas pa nodokļu maksātāju grupām
- momentuzņēmums galvenās atmiņas vai videoatmiņas kopija, ko fiksē noteiktā laika brīdī un pārsūta uz printeri vai cieto disku; to periodiski atjauno, lai atteices gadījumā atjaunotu sistēmu
- organogēni Galvenie ķīmiskie elementi, kas ietilpst organisko savienojumu sastāvā (ogleklis, skābeklis, ūdeņradis, slāpeklis, fosfors, sērs)
- desmittaustekļu galvkāji galvkāju klases kārta ("Decabranchia") ar kalmāru un sēpiju apakškārtu
- astoņkājis Galvkāju klases sēpiju apakškārtas dzimta ("Octopodidae"), 22-24 ģintis, 150-160 sugu, jūras bezmugurkaulnieks ar astoņiem lieliem taustekļiem, garums - līdz 5 m, masa - līdz 50 kg un vairāk; spruts
- pemikans Gaļas konservi no sīki sasmalcinātas gaļas, kas sapresēta kopā ar taukiem
- zeltkātene Gaļīga ēdama platnīšu sēne, aug skuju koku mežos
- sarkocēle Gaļīgs sēklinieka audzējs vai pietūkums
- plēsējērce Gamazīnērču kohortas dzimta ("Phytoseiidae"), kuras pārstāvji barību iegūst kā plēsēji, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 30 sugu; fitoseīdu dzimta
- Bandžula Gambijas galvaspilsēta, jūras un upes osta Atlantijas okeāna krastā, atrodas Sentmēri salā Gambijas grīvā, 34400 iedzīvotāju (2007. g.), Gambijas lielākā pilsēta, ekonomikas un tirdzniecības centrs
- Batersta Gambijas galvaspilsētas Bandžulas nosaukums līdz 1973. g.
- Gambija Gambijas Republika - valsts Rietumāfrikā (angļu val. "The Gambia"), atrodas Atlantijas okeāna piekrastē, galvaspilsēta - Bandžula, administratīvais iedalījums - 5 apgabali un 1 pilsēta, robežojas ar Senegālu un Atlantijas okeānu
- cistogāmija Gametangiogāmija - sēņu dzimumprocess, kura laikā saplūst divi gametās nediferencēti daudzšūnu gametangiji
- aminosviestskābe Gamma aminosviestskābe -kavētājmediators, kas ietekmē impulsu pārvadi sinapsēs un stabilizē ietekmju līdzsvaru
- radiācijas kontūrs gamma staru avots, kura darbības pamatā ir īslaicīgi eksistējoši radioaktīvie izotopi, ko iegūst kodolreaktorā, aktivējot izkausētu metālu (parasti litiju vai indiju) ar lēnajiem neitroniem
- kodola grupa ganāmpulka labākie, pāru atlasē izvēlētie dzīvnieki, no kuru pēcnācējiem izvēlas jaundzīvniekus ganāmpulka atjaunošanai
- Akra Ganas galvaspilsēta (_Accra_), apgabala centrs, osta Atlantijas okeāna Gvinejas līča krastā, 2,29 miljoni iedzīvotāju (2012. g.)
- pelargonija Gandreņu dzimtas ģints ("Pelargonium"), daudzgadīgs augs ar dažādas krāsas ziediem, ieapaļām lapām, kam virspusē ir brūngani joslaini riņķi
- autosplenektomija Gandrīz pilnīga liesas izzušana progresējošas fibrozes sakarā un šā orgāna sarukšanas dēļ, piem., sirpjveida šūnu anēmijas slimniekiem
- ganoīda Ganoīdu zivis - zivis, kam ir ganoīdzvīņas - lielas rombiskas vai dakstiņveidīgas zvīņas ar virsējo daļu no īpašas zalgojošas vielas un apakšējo no kaula
- Gangtoka Gāntoka - pilsēta Indijā
- gatva Ganuceļš, parasti iežogots no abām pusēm
- gatve Ganuceļš, parasti iežogots no abām pusēm
- Gandžova Gaņdžou - pilsēta Ķīnā
- duhobori Gara kristiešu sekta; radās Krievija 18. gs. 2. pusē, noraidīja pareizticības kultu, sakramentus, garīdzniecības un mūku kārtu; cara valdības vajāšanu dēļ daļa 19. gs. izceļoja uz Kanādu
- obi Gara, plata šalle (josta, lente, ap 4 m garumā un līdz 60 cm plata), ko sien ap vidukli vairākkārt to apjožot un galus sasienot muguras pusē lielā mākslinieciskā cilpā; būtisks japāņu sieviešu kimono elements
- skifs Gara, šaura sporta laiva ar kustīgu sēdekli un gludu apšuvumu
- koridors Gara, šaura, no abām pusēm ierobežota zemes platība, eja, arī telpa
- Gardanna Gardāna - pilsēta Francijā ("Gardanne")
- Gardeza Gardīza - pilsēta Afganistānā
- taisnošanas mašīna garenfrēzēšanas kokapstrādes darbmašīna zāģmateriālu apstrādei no vienas vai divām pusēm nolūkā iegūt taisnas un plakanas sagatavju virsmas
- nomala Gareniski zāģēta baļķa malējais dēlis, kam vienā pusē atstāts koka tievgaļa apaļums; nomalis
- melmiņš Garens liesums cūkai katrā pusē mugurkaulam, netālu nuo nierēm
- dibenstringers Garensija peldlīdzekļa iekšpusē kimjoslas rajonā
- ķimeņstringers Garensija peldlīdzekļa iekšpusē ķimeņu rajonā
- šķērssēdecs Garenvirzienā iesiets sēdeca formāts
- nomalis Garenvirzienā zāģēta kokmateriāla malējais atgriezums (ar zāģējumu vienā pusē)
- garkstēt Gārgt, sēkt, krākt
- torbasi Gari briežādas zābaki ar apmatojumu virspusē (Ziemeļu, Sibīrijas tautām)
- sidhi Garīga un psihofiziska pilnība, spējas, ko iegūst ar garīgajām praksēm, kā telepātija, levitācija, telekinēze u. c., ar kurām slaveni tantrisma jogi
- jelgava Garīgos rakstos - pilsēta
- berģieši Garkalnes pagasta un Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Berģi" iedzīvotāji
- Garkalne Garkalnes pagasts - no 2021. g. pagasts Ropažu novadā, robežojas ar Ropažu un Stopiņu pagastu, ar Ādažu un Siguldas novadu, kā arī ar Rīgas pilsētu; 2006.-2021. g. atsevišķs novads, 1990.-2006. g. Rīgas rajonā
- garnzīds Garneles čaulas apvienojums ar zīda proteīnu, viegli izgatavojama jauna viela, kas ir stingra, elastīga un biosabrūkoša, tādējādi varētu izmantot atkritumu maisiem, pārsējiem,vienreizējiem autiņiem u. tml.
- gārds Garš sēklis
- gārda Garš sēklis; gārds
- Fuko svārsts garš, masīvs svārsts, ar kura palīdzību Ž. B. L. Fuko pierādīja, ka Zeme griežas ap savu asi, jo noteiktu brīdi pēc svārsta iesvārstīšanas var konstatēt, ka tas ir novirzījies no sākotnējās kustības plaknes, kas fiksēta uz Zemes virsmas
- hemihipogeizija Garšas maņas pazemināšanās mēles vienā pusē
- hemiageizija Garšas maņas zudums vai samazināšanās mēles vienā pusē
- sinepe Garšviela, ko iegūst no šī auga sēklām
- koriandrs Garšvielas, ko gatavo no šī auga augļiem, sēklām, zaļumiem, eļļas
- eksorcisms Garu izdzīšana, apsēstības izdziedināšana
- filārijas Garu un tievu parazīttārpu dzimta nematožu klasē, ko pārnēsā odi; izraisa vairākas cilvēku un dzīvnieku slimības
- atmaisīt Gatavojot rudzu sējai, otrreiz uzart (zemi)
- bultēt Gatavot (zemi) sējai, (to) nemēslojot
- kārtņot Gatavot barjeru, kāršu sētu
- vīkšējs Gatavotājs, taisītājs, posējs
- tilāties Gatavoties (par augļiem, sēklām)
- Tergava Gauda - pilsēta Nīderlandē, tās senāks nosaukums
- eleģiambs Gaudu dziesma, sērīgs dzejojums liriskā pantmērā
- Dzērbe Gaujas kreisā krasta pieteka (ietek Taurenes ezerā, kuram cauri tek Gauja), Cēsu novada Dzērbenes pagastā, garums - 16 km, iztek no Juvera ezera; Dzērve; Dzērvupīte; Juvera upīte; Juveris; Skraustupīte; Šķesterupīte (posmā starp Taurenes un Šķestera ezeru); Vicupe (starp Šķestera un Kapsētas ezeru)
- Dzestrene Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā, izteka Dzērbenes pagastā, vidusposmā ir Cēsu un Smiltenes novada robežupe, garums - 14 km, sākas mežā uz ziemeļaustrumiem no Dzērbenes; Dekstirine; Dekstirne; Dekstrine; Desterna; Desterne; Destrene; augštecē Dzestrupīte
- Biernupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā un pilsētā, garums - \~3 km
- Līgatne Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, augštece Nītaures pagastā, garums - 31 km, kritums - 177 m, visstraujākā Gaujas pieteka, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, lejteces krastos ir Līgatnes pilsēta; Ligate; Līgate
- Vējupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas pagastā, lejtecē arī Siguldas pilsētas austrumu robežupe, garums - 14 km, kritums - 88 m, lejtecē 3 km posmā kritums - \~46 m un 2 ūdenskritumi 0,6 un 0,8 m; Vējstrauts
- Baiļu kalna strauts Gaujas kreisā krasta pieteka Valmieras pilsētas austrumu nomalē, garums — \~1,5 km
- Vicupe Gaujas kreisās pietekas Dzērbes nosaukums starp Kapsētu un Šķeteru ezeru
- Tulija Gaujas labā krasta pieteka Madonas un Cēsu novadā, lejtecē Zosēnu un Jaunpiebalgas pagasta robežupe, garums - \~16 km, kritums - 68 m; Tuleja; Tūlija
- Ģīmes upīte Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pagastā un Valmieras pilsētā
- Rātes upīte Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pilsētā, augštece Burtnieku un Valmieras pagastā, garums - 13 km; Dzirnavu upe; Rāceņu grāvis; Rātsupīte; augštecē arī Āžkalna grāvis
- Viļķēnupīte Gaujas labā krasta pieteka Zosēnu pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā, tek caur Gailīšu ezeru, garums - 10 km; Gailīšupīte; Gailīšu upe; Gaiļupe; Tomuļupīte
- Kamo Gavara - pilsēta Armēnijā, tās nosaukums 1959.-1991. g.
- Norbajazeta Gavara, pilsēta Armēnijā, tās nosaukums līdz 1959. g.
- bigucis Gavēņa laika ēdiens no piestā sagrūstiem kartupeļiem, pupām un linsēklu eļļas
- stuļčuks gavēņa laika ēdiens, piestā sagrūsti novārīti šķēlēs sagriezti auksti kartupeļi ar linsēklu eļļu
- Kazaha Gazaha - pilsēta Azerbaidžānā
- reometrs Gāzes patēriņa mērītājs, ar ko gāzes caurplūdumu noteic pēc spiediena krituma plūsmā izveidotajā sašaurinājumā (stikla caurulītē iekausētā diafragmā, sprauslā)
- vulkāniskās gāzes gāzes, kas izplūst no vulkāniem izvirduma laikā vai pēc tā; visbiežāk tās veido ūdens tvaiki, slāpeklis, ūdeņradis, sērūdeņradis, hlors, fluors un argons
- naftas pavadgāzes gāzes, kas izšķīdušas jēlnaftā un atdalās no tās: vieglie ogļūdeņraži metāns, etāns, propāns, butāns, kā arī oglekļa dioksīds, sērūdeņradis, dažreiz cēlgāze hēlijs
- kokakola gāzēts tonizējošs dzēriens, kas satur kolas sēklu piedevu
- oklūzija Gāzu absorbcija metālos, to sakausējumos
- dzidrināšana gāzu ieslēgumu izdalīšana no stikla masas kausējuma
- degazācija gāzu izvadīšana no dažādiem izkausētiem materiāliem, ūdens u. c.
- gāzkondensāts Gāzveida un viegli gaistošo naftas ogļūdeņražu maisījums, kas Zemes dzīlēs atrodas gāzes fāzē, bet Zemes virspusē, samazinoties temperatūrai, sašķidrinās; izmanto enerģētikā
- Kazvina Gazvīna - pilsēta Irānā
- Kutkašena Gebele, pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums līdz 1991. g.
- Geokčaja Gejčaja, pilsēta Azerbaidžānā
- Prišiba Gejtepe, pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums līdz 1992. g.
- viskogels Gels, kas karsējot pārvēršas solā ar augstu viskozitāti
- gelseminīns Gelsēmijas alkaloīdu maisījums
- penetrance Gēna fenotipiskā izpausme vai izpausmes varbūtība populācijas indivīdiem, kas ir šā gēna nesēji
- augstiņi Genciānu dzimtas ģints ("Centaurium"), viengadīgi lakstaugi ar četršķautnainu stulbāju un pretējām, sēdošām, stulbāja vidū iegareni lancetiskām, eliptiskām vai lineārām lapām
- Jeļizavetopole Gendže - pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums 1804.-1918. g.
- Kirovabada Gendže - pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums 1935.-1989. g.
- Gjandža Gendže - pilsētas nosaukums līdz 1804. g. un 1918.-1935. g.
- struktūrgēns Gēns, kas nomāc vai kompensē nealēlisku mutanto gēnu iedarbibu, tā nodrošinot savvaļas tipa pazīmes attīstību
- Ģente Gente, pilsēta Beļģijā
- Ģerģosentmikloša Georgeni - pilsēta Rumānijā
- Jēteborga Gēteborga, pilsēta Zviedrijas dienvidrietumos
- Galjaarala Ghallaorola - pilsēta Uzbekistānā
- Gižduvana Ghidžduvona - pilsēta Uzbekistānā
- ghī Gī - kausēšanas procesā attīrīts sviests indiešu gaumē
- Džilingema Gilingema - pilsēta Anglijā
- Gimaraiša Gimarainša, pilsēta Portugālē
- divdaivu ginks ginku suga ("Ginkgo biloba"), vienīgā ginku klases suga, kas saglabājusies līdz mūsdienām, lapas un sēklas lieto medicīnā, dzimtenē Austrumķīnā var sasniegt 50 m augstumu, Latvijā audzē parkos kā dekoratīvu koku
- Kitega Gitega - pilsēta Burundi Republikā
- Ļeņinakana Gjumri, pilsēta Armēnijā, tās nosaukums 1924.-1992. g.
- šļaucīt Glaudīt, masēt
- otrā apdedzināšana glazūras uzkausēšana, izstrādājuma īpašību veidošana
- trichoseptoria Gleosporiju ģints sēņu grupa, ko dažkārt nodala atsevišķā gintī
- penumbra Gleznās pusēna, kas nozūd gaismā
- enkaustika Glezniecības tehnika, kurā par krāsu pigmentu saistvielu izmanto karstu kausētu vasku; plašākā nozīmē - vaska glezniecības tehnika vispār
- antemensale Gleznojums vai skulpturāls veidojums altāra priekšpusē
- dižgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Unionidae"), čaulas iekšpusē perlamutra slānis, tikai saldūdeņos, kosmopolīti, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas
- vēderkāji Gliemeži, kuru ķermeņa vēderpusē ir plats pēdveida muskuļains veidojums; gastropodi
- sinalbīns Glikozīds, kas atrodas balto sinepju sēklās
- sinigrīns Glikozīds, kas atrodas melno sinepju sēklās un vēl dažos citos krustziežu augos
- strofantīns glikozīds, kas pastiprina sirds muskulatūras saraušanās spēku; iegūst no strofantu sēklām
- Katharinenhof Glinces muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē
- diagonālie ādas muskuļi gludās muskuļšķiedras sejā, ap krūtsgaliem, padusēs, ap tūpli
- dzelzis Gludeklis, gludināmais dzelzs, ko vispirms sakarsēja virs uguns
- digdierēt Gludināt, presēt (audumu)
- izbuktēt Gludinot izveidot vīli (biksēm)
- uzbuktēt Gludinot izveidot vīli (biksēm)
- buktēt Gludinot veidot vīli (biksēm)
- apglūnēt Glūnoši aplūkot (no visām pusēm)
- miksomikēti Gļotainas sēnes, kas stāv uz robežām starp kustoņiem un augiem
- sarkanbrūnā gļotaine gļotaiņu ģints sēņu suga ("Limacella glioderma")
- pilošā gļotaine gļotaiņu ģints sēņu suga ("Limacella guttata")
- lipīgā gļotaine gļotaiņu ģints sēņu suga ("Limacella illinita")
- vīnsarkanā gļotaine gļotaiņu ģints sēņu suga ("Limacella vinosorubescens")
- myxomycota Gļotsēnes
- myxophyta Gļotsēnes
- sporokarps Gļotsēņu augļķermenis
- etalijs Gļotsēņu kopaugļķermenis, kas veidojas saplūstot vairākiem sporangijiem
- arcyria Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases arcīriju dzimtas ģints
- kribrārija Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Cribrariaceae"), saprofīti, sastopami gk. uz trupošas skuju koku koksnes, lapām, sūnām, 3 ģintis, 28 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 8 sugas
- fizāra Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Physaraceae"), saprofīti, 12 ģinšu, 125 sugas, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 18 sugu
- stemonīta Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Stemonitaceae"), saprofīti, aug ciešās grupās uz trūdošas koksnes, lapām, 3 ģintis, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 5 sugas
- trihija Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Trichiaceae"), saprofīti, sastopamas uz trūdošas koksnes, celmiem, zariem un lapām, 5 ģintis, 38 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 12 sugu
- badhamia Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases fizāru dzimtas ģints
- arcīrija Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases saprofītu sēņu dzimta ("Arcyriaceae"), izplatītas uz skuju un lapu koku celmiem, 2 ģintis, 21 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas
- mucilago Gļotsēņu nodalījuma ģints
- miksomicētes Gļotsēņu nodalījuma klase ("Myxomycetes")
- plazmodioforas Gļotsēņu nodalījuma plazmodioformicēšu klases dzimta ("Plasmodiophoraceae"), sporas veidojas sairstot plazmodijam, un atrodas brīvi saimniekauga šūnās, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
- trauslā lāsenīte gļotsēņu nodalījuma suga (_Leocarpus fragilis_), kas Latvijā sastopama visai bieži un īpaši labi pamanāma, jo ir koša un sastāv no daudziem augļķermeņiem, kuri atgādina krāsainas lāsītes
- pušķainā šokolādes gļotsēne gļotsēņu nodalījuma suga ("Stemonitis axifera")
- plazmodijs Gļotsēņu veģetatīvais ķermenis
- cidonīns Gļotviela cidonijas sēklās un augļos
- sarainā gļotzobe gļotzobju ģints sēņu suga ("Gloiodon strigosus")
- Švābišgminde Gminde - pilsēta Vācijā
- Švēbišgminde Gminde - pilsēta Vācijā
- Švābu Gminde Gminde, pilsēta Vācijā
- gņēze Gnēze (dārzāja saknes virsējā daļa)
- varoņpilsēta Goda nosaukums, ko piešķīra PSRS pilsētām par varonību aizstāvēšanās kaujās II pasaules karā
- heirantīns Goldlaka "Cheiranthus cheiri" lapu un sēklu glikozīds, darbības ziņā līdzīgs digitālam
- Goluba-Dobžiņa Golub-Dobžiņa - pilsēta Polijā
- Gomespalasja Gomespalasio, pilsēta Meksikā
- sveķošana Gomoze - dažādu nelabvēlīgu faktoru (sala, augstas temperatūras, sēņu vai baktēriju infekcijas, kaitēkļu) izraisīta kauleņkoku (ķiršu, plūmju u. c.), retāk lakstaugu (kokvilnas u. c.) slimība; uz stumbra, zariem, saknēm, retāk uz augļiem un lapām rodas staipīgs dzintardzeltens vai brūns šķidrums, kas vēlāk sacietē
- Astrabada Gorgāna - pilsētas Irānā nosaukums līdz 1930. g.
- Guera Gori - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā
- GAZ Gorkijas automobiļu rūpnīca (krievu "Gorkovskij avtozavod"), atrodas Ņižņijnovgorodas pilsētā, kas padomju laikā saucās Gorkija
- Oirotura Gornoaltaiska - pilsēta Krievijas Altaja Republikā, tās nosaukums 1932.-1948. g.
- Ulala Gornoaltaiska - pilsēta Krievijas Altaja Republikā, tās nosaukums līdz 1932. g.
- Naihora Gornozavodska, pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- Glazmanka Gostiņu senāks nosaukums, Pļaviņu pilsētas daļa no 1927. g.
- Gostivari Gostivara, pilsēta Ziemeļmaķedonijā, tās nosaukums albāņu valodā
- mīkšķa Govju mīkšķa - kāda zināma sēne (neēdama)
- kombibokss Govs individuālā stāvvieta, kas vienlaikus ir arī atpūtas un ēdināšanas vieta, aizmugurē papildināta ar fiksējošu ierīci - aizmugures loku
- haimoglobīnaimija Govslopiem asinssērga, zirgiem melnie mīzali jeb haimoglobīnūrija
- hemoglobīnaimija Govslopiem asinssērga, zirgiem melnie mīzali jeb haimoglobīnūrija
- mūļa Govu mūļa - sēne - vēršmēlene, medene ("Sacrodon imbricatus")
- gozīt Gozēt - sildīt, karsēt; apgrozīt, grozot cept; sautēt
- krāsojums Grafa virsotņu kopas sadalījums tādās klasēs (krāsu kopās), ka nekādas divas ar šķautni savienotas virsotnes neatrodas vienā klasē
- rezervāža Grafikas dobspieduma tehnika, oforta paveids; novilkums atgādina spalvas vai otas zīmējumu; izplatīta 19. gs. 2. pusē
- ogle Grafikas tehnika, kur izmanto materiālu, kurš ir izgatavots no dedzinātiem īpašu sugu koku zariem vai no presētas speciālas organisko vielu sadalīšanās produktu masas
- spiežampoga Grafiskajā lietotāju saskarnē - lielāka izmēra poga, kas dialoglodziņā iniciē lietotāja izvēlētās darbības; vairākumā dialoglodziņu ir, piemēram, apstiprinājumpoga, kas apstiprina lietotāja izvēli un izpilda komandu, kā arī atcelšanas poga, kas atceļ lietotāja izvēli un aizver dialoglodziņu; dialoglodziņā parasti ir arī noklusējuma poga, kas pārstāv biežāk izmantojamās lietotāja izvēles
- pierakstīt Grafiski, ar pieņemtām zīmēm, arī ar fizikāliem paņēmieniem fiksēt (ko)
- raksts Grafisko zīmju sistēma informācijas fiksēšanai; šādā sistēmā izmantoto zīmju formu, materiāla īpatnību kopums; arī rakstība
- koagulogramma Grafisks asinsreces laika attēlojums novērojumu sērijā
- Dublina grāfiste Īrijas rietumos, kas ietver Dublinas pilsētu no sauszemes puses
- Bāta un Nortīstsamerseta grāfiste Lielbritānijā, Anglijas rietumos, dienvidos no Bristoles pilsētas
- oldermenis Grāfistes vai pilsētas padomes loceklis, ko kooptē pati padome (Anglijā)
- grafitizācija Grafīta daļiņu veidošanās dzelzs, niķeļa, kobalta u. c. sakausējumu (gk. čugunu) struktūrā
- multigrafs grafs, kam ir vairākkārtīgas šķautnes (piemēram, ceļu tīkls starp pilsētām)
- tituli grāmatās grāmatā var būt dažādi tituli – aizsargtituls, ieskaņas tituls, galvenais tituls, prettituls; nākamajā lappusē aiz galvenā titula ievieto svarīgākos bibliogrāfiskos datus – autora vārdu un uzvārdu, grāmatas un izdevniecības nosaukumu, izdošanas vietu un gadu
- aligats Grāmata, kas iesieta vienā iesējumā ar citu grāmatu un nav tās daļa vai turpinājums
- paleotips Grāmata, kas iespiesta 16. gadsimta pirmajā pusē (t. i., no 1501. gada līdz 1550. gadam)
- audiogrāmata Grāmata, kuras teksts, parasti aktiera izpildījumā, ierunāts un saglabāts informācijas nesējā
- šķirlente grāmatas augšdaļas muguras pusē piestiprināta šaura lentīte, ko novieto starp lapām vietas atzīmēšanai; grāmatzīme (2)
- grāmatas bloka apgriešana grāmatas bloka vai brošūras izlīdzināšana pēc konkrēta formāta no trim pusēm, izmantojot viennaža vai trīsnažu griešanas iekārtu
- oktodecs Grāmatas formāts ar 18 lapām jeb 36 lapaspusēm loksnē
- nuka Grāmatas iesējuma formāts (~15,5 x 6,5 cm), ko ērti var nest saliektā plaukstā; nucene
- nucene Grāmatas iesējuma formāts (~15,5 x 6,5 cm), ko ērti var nest saliektā plaukstā; nuka (2)
- cietais vāks grāmatas iesējuma galvenā sastāvdaļa, kas izgatavota no viengabala kartona vai vairākiem kartona gabaliem, kas aplīmēti ar iesiešanas materiālu vai apdrukātu papīru
- strīķvieta grāmatas iesējuma vākam paralēls padziļinājums, kas uzlabo grāmatas atveramību
- līmētais iesējums grāmatas iesējums, kas tiek izgatavots, salīmējot grāmatas (žurnāla, brošūras utt.) muguriņu
- grāmatzīme Grāmatas īpašuma zīme - neliels grafikas mākslas darbs, kas darināts kādā no estampa tehnikām un ko ielīmē grāmatas priekšējā vāka iekšpusē; ekslibris
- oriģināliesējums Grāmatas izdevēja iesējums
- atveramība grāmatas izgatavošanas kvalitātes rādītājs - atvērta izdevuma spēja ieņemt iesējuma vākam paralēlu stāvokli
- rokas iesējums grāmatas sējuma veidošana ar amatnieciskiem paņēmieniem
- kontekstneatkarīgā gramatika gramatika, kuras izvedumkārtulu kreisajā pusē var būt tikai viens atsevišķs palīgsimbols, bet labajā - pamatsimbolu un palīgsimbolu ķēdīte
- špacija Grāmatu siešanā - atstarpe starp iesējuma vāka kartona pusītēm atkarībā no grāmatas muguriņas biezuma
- kašēšana Grāmatu sietuvēs un kartonāžas rūpniecībā papes pārvilkšana, parasti no abām pusēm ar iespiestu vai neiespiestu papīru
- formējums Grāmatu spiestuvēs brošētām grāmatām vāku malu pārlaišana visām trim pusēm, grāmatu iepriekš apgriežot
- piepapēšana Grāmatu spiestuvēs mašīnu iesējumā sašūto un apgriezto grāmatas bloku iestiprināšana vākos
- kopošana Grāmatu spiestuvēs salikto sleju sadalīšana lappusēs, pieliekot lappušu skaitļus, piezīmes utt.
- subskripcija Grāmatu tirdzniecībā iepriekšēja parakstīšanās uz grāmatām, rakstu sērijām u. c. lielāka apmēra izdevumiem
- brošēšanas procesi grāmatu, brošūru un žurnālu ražošanas tehnoloģiskie procesi, kas ietver burtnīcu locīšanu, bloku komplektēšanu, sastiprināšanu, ievākošanu un trīspusēju apgriešanu
- reports Grāmatvedībā - summas pārnesums citā lappusē
- kases orderis grāmatvedības dokuments, kas apliecina naudas likumīgu saņemšanu uzņēmuma kasē un tās mērķtiecīgu izlietošanu
- kases ieņēmumu orderis grāmatvedības dokuments, kas pamato skaidras naudas saņemšanu uzņēmuma kasē
- divkāršā grāmatvedība grāmatvedības veids, kurā katra operācijas summa iegrāmatojama divas reizes (divos dažādos: kontos, divās dažādās konta pusēs)
- parastais granātkoks granātkoku suga ("Punica granatum"), augļu koks ar lieliem augļiem (300-600 g) ar daudzām sulīgā apvalkā ietvertām sēklām
- ehinokoks Graudainais ehinokoks – lenteņu klases dzimtas "Taeniidae" suga ("Echinococcus granulosus"), kas parazitē suņu, kaķu un savvaļas plēsēju zarnās, starpsaimniekam ierosina ehinokokozi, Latvijā sastopama reti
- lazdu graudaine graudaiņu ģints sēņu suga ("Encoelia furfuracea")
- divdīgu- Graudaugi vai lini, kuriem sēklas neuzdīgst vienlaicīgi
- pelavas Graudaugu, tauriņziežu, graudzāļu kulšanas, graudu tīrīšanas atkritumproduktu kopums (saberztas lapas, smalkas salmu daļas, akoti, graudu apvalki, nezāļu sēklas u. tml.)
- dzeltenā graudcepurīte graudcepurīšu ģints sēņu suga ("Cystoderma amianthinum")
- smakojošā graudcepurīte graudcepurīšu ģints sēņu suga ("Cystoderma carcharias")
- cinobrsarkanā graudcepurīte graudcepurīšu ģints sēņu suga ("Cystodermella cinnabarina", syn. "Cystoderma terrei")
- rūsas graudcepurīte graudcepurīšu ģints sēņu suga ("Cystodermella granulosa")
- iesēklis Graudi, sēkla, ko sargā no izlietošanas pārtikā, lai nodrošinātu sējas materiālu pavasarī
- puskailā graudsardzene graudsardzeņu ģints sēņu suga ("Cystolepiota seminuda", syn. "Cystolepiota sistrata")
- paātrinātā graudu kondicionēšana graudus 20–40 sekundes silda ar ūdens tvaiku līdz 45–60 °C temperatūrai, atdzesē, kaltē līdz 15–16% mitrumam un 3 stundas iztur 20–25 °C temperatūrā; ar karsto un paātrināto paņēmienu kondicionē tikai kviešus
- salikta vārpa graudzāļu dzimtas augu ziedkopa, kurā uz galvenās ass ir sēdošas vārpiņas
- sekstaine graudzāļu dzimtas ģints ("Cynosurus") daudzgadīgs vai viengadīgs augs ar neauglīgām un auglīgām vārpiņām vienpusējā ziedkopā, 5-6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- mieži Graudzāļu dzimtas ģints ("Hordeum"), viengadīgi labības augi ar blīvu vārpu un palielām, iegarenām sēklām
- airenes Graudzāļu dzimtas ģints ("Lolium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedkopu veido daudzziedu sēdošas vārpiņas
- vilkakūla Graudzāļu dzimtas ģints ("Nardus"), daudzgadīgs augs ar blīvu ceru, zilganzaļām, raupjām sarveida lapām un ļoti šaurām vienpusējā vārpā sakopotām vārpiņām
- rudzi Graudzāļu dzimtas ģints ("Secale"), viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar gari smailām lapām un sēdošām vārpiņām divrindu saliktā vārpā, 6-8 sugas
- blīvceru stiebrzāles graudzāļu dzimtas lakstaugi ar cerošanas mezgliem augsnes virspusē
- vilkazobi Graudzāļu slimība, ko izraisa parazītiska sēne ("Claviceps purpurea"), šīs slimības bojāti graudi; melnie graudi
- apgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka kļūst brūns (no virspuses, no visām pusēm)
- popkorns Grauzdēta kukurūza, uzpūsta kukurūza; jebkuri graudi, kas uzpūšas, ja tos karsē, piemēram, uzpūstie rīsi
- staks Grauzdētu, sagrūstu kaņepju sēklu eļļaina masa; kaņepju sviests
- lidvāverveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Petauristidae"), sīki līdz vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - 7-60 cm, masa - līdz 9 kg), pārtiek no augiem, īpaši sēklām, ķermeņa sānos ādas kroka, ar ko spēj planēt līdz 45 m attālumā, 13 ģinšu, 33 sugas, Latvijā 1 suga; lidvāvere
- vāverveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Sciuridae"), sīki līdz vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - līdz 70 cm, masa - līdz 9 kg), pārtiek no augiem, īpaši sēklām, 38 ģintis, \~230 sugu, Latvijā 1 suga
- sāngrāvis Grāvis katrā ceļa pusē (vai vienā pusē), kas savāc un novada virszemes ūdeni no ceļa klātnes un brīvjoslas; ceļa grāvis
- apgrebt Grebjot apstrādāt (visapkārt, no vairākām pusēm)
- gricēns Gredzenā savīta rīkste, ko uzmauc sētas mietiem virsgalā, lai tos saturētu kopā
- pusoliņas gredzenīte gredzenīšu ģints sēņu suga ("Panaeolus semiovatus", syn. "Anellaria semiovata")
- anellaria Gredzenītes - himēnijsēņu klases atmateņu rindas tinteņu dzimtas ģints
- klocriņķis Gredzens ar paaugstinājumu virspusē
- Grejamstauna Greiemstauna - pilsēta DĀR
- Griškāni Greiškāni - apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 7 km uz austrumiem no Rēzeknes pilsētas
- Jārmuta Greitjārmuta, pilsēta Lielbritānijā
- Gomora grēku pilsēta, netikumības perēklis
- egļu astoņzobis gremzdgraužu dzimtas suga ("Ips typographus"), vaboles ķermenis cilindrisks, 4-6 mm garš, brūns, klāts ar matiņiem, segspārnu abās pusēs 4 konusveidīgi zobi
- bērzu gremzdgrauzis gremzdgraužu suga ("Scolytus ratzeburgi"), kuras kāpuri ziemo attīstības vietās zem bērzu stumbra mizas, vaboles lido jūnijā; māteseja taisna, vertikāla (garums 7—16 cm), tajā ierīkotas ventilācijas atveres — stumbra ārpusē redzami to apaļie caurumiņi; kaitē mežmalās, stipri izretinātās audzēs un parkos augošiem bērziem, kas vecāki par 40 gadiem
- Sentdžordžesa Grenādas galvaspilsēta (angļu val. "Saint George's"), osta Karību jūras krastā, 4300 iedzīvotāju (2007. g.)
- villa Grezna vasarnīca, māja, parasti ārpus pilsētas
- baltā greznulīte greznulīšu sēņu suga ("Delicatula integrella")
- atruna Gribas izpausme, kas tieši izpausta un ir fiksēta saistībās vai līgumā
- atēnieši Grieķijas galvaspilsētas Atēnu iedzīvotāji
- Grieķija Grieķijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (grieķu valodā "Hellas"), aizņem Balkānu pussalas dienvidu daļu un vairāk nekā 200 salu Egejas jūrā, Jonijas jūrā un Vidusjūrā, galvaspilsēta - Atēnas, administratīvais iedalījums - 13 perifērijas un 1 autonoma klostervalsts, robežojas ar Albāniju, Ziemeļmaķedoniju, Bulgāriju un Turciju, kā arī Egejas jūru, Vidusjūru un Jonijas jūru
- Atēnas Grieķijas Republikas galvaspilsēta un nomes centrs (grieķu val.: "Αθήνα"), atrodas Atikas pussalas dienvidos, 5 km no Egejas jūras, kopā ar piepilsētām un Pirejas ostu veido Lielo Atēnu aglomerāciju ar 3,8 miljoniem iedzīvotāju (2006. g.)
- ipsilanti Grieķu brīvības cīnītāji 19. gs. 1. pusē
- klīne Grieķu gulta, ko lietoja arī sēdēšanai pie galda
- fanarioti Grieķu iemītnieki Konstantinopoles ārpilsētā Fanarionā, kur viņus 15. gs. turki izsūtīja no Anatolijas pilsētām
- stele Grieķu kapa piemiņas akmens, garenas, augšpusē nedaudz sašaurinātas plāksnes veidā, kuras augšu sedz trijstūrains frontons vai palmete
- Svida Grieķu leksikogrāfs, kas 10. gs. sastādīja vienu no pirmajām enciklopēdiskajām vārdnīcām ar nosaukumu "Lexicon", A. Adler izdota 4 sējumos 1928.-1935. g.
- Hēro Grieķu mitoloģijā - Afrodītes priesteriene Sestas pilsētā Hellesponta krastā
- Melanips grieķu mitoloģijā - Areja un Trītona meitas Tritijas dēls, kurš nodibinājis pilsētu Ahajā, ko nosaucis mātes vārdā par Tritiju
- Korebs Grieķu mitoloģijā - Argas pilsētas iedzīvotājs, kurš uzvarēja milzu pūķi un kļuva par Megaras pilsētas dibinātāju
- Erihtonijs Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, dievu Hēfaista un Gajas dēls, kas iedibināja lielos Panatēnajus, pilsētas svarīgākos ikgadējos svētkus
- Mīnotaurs grieķu mitoloģijā - briesmonis ar cilvēka ķermeni un vērša galvu, kuru Krētas valdnieks Mīnojs turēja labirintā un kuram reizi deviņos gados par barību ziedoja septiņus jaunekļus un septiņas jaunavas; Mīnotauru nonāvēja Atēnu varonis Tēsējs
- Himera grieķu mitoloģijā - briesmonis, kas piedzimis Ehidnai un Tīfonam un postījis valsti, to nonāvēja Bellerofonts, kas pacēlās gaisā sēdēdams spārnotā Pēgasa mugurā
- Gordijs Grieķu mitoloģijā - Frīģijas valdnieks, Mida tēvs, kurš nodibināja galvaspilsētu un citadelē novietoja vezumu, kura jūgu sasēja sarežģītā mezglā
- Kēiks grieķu mitoloģijā - Hērakla draugs un cīņu biedrs, tesālijas pilsētas Trahīnas valdnieks, kas uzņēma pie sevis Hēraklu, kad tas Kalidonā bija nejauši nogalinājis Einomu
- Tlēpolems grieķu mitoloģijā - Hērakla un tesprotiešu valdnieces Astiohes dēls, Rodas salā nodibināja Lindas, Iālisas un Kameiras pilsētu, bija viens no Helenas preciniekiem, tāpēc viņam bija jāpiedalās Trojas karā, kur viņu nogalināja Sarpēdons
- Lāomedonts Grieķu mitoloģijā - Īla un Eiridikes dēls, Trojas valdnieks, kam dievi Apollons un Poseidons uzcēla un nocietināja pilsētas mūrus
- Bizants Grieķu mitoloģijā - jūras dieva Poseidona un Keroesas dēls, Bizantijas pilsētas dibinātājs
- Kinirs Grieķu mitoloģijā - Kipras valdnieks, Apollona (variants: Sandaka) dēls, kurš Pafas pilsētā iedibināja šās dievietes kultu
- Polifēms grieķu mitoloģijā - lapits, Elata dēls, Kaineja brālis, kurš piedalījās kentauru un lapitu kaujā, kā arī argonautu braucienā, bet nenokļuva līdz Kolhīdai, bet palika Mīsijā, nodibināja pilsētu Kiju, kur sāka valdīt
- Mopss grieķu mitoloģijā - Manto un krētieša Rakija (variants: Apollona) dēls, godāts par varoni, viņam bija savs orākuls Kolofonas pilsētas apkārtnē un Kilikijas pilsētas Mallas tuvumā; gāja bojā cīņā ar Amfilohu jaunāko par Mallas pilsētas iegūšanu savā varā
- Skilla grieķu mitoloģijā - megaru valdnieka Nīsa meita, kura iemīlējās valdniekā Mīnojā, kas bija aplencis viņu pilsētu, un palīdzēja ieņemt to, cerot uz precībām, bet Mīnojs viņu noslīcināja, baidoties no viņas
- Filoktēts Grieķu mitoloģijā - Melibojas pilsētas valdnieks, varoņa Hērakla labākais draugs, kuram Hērakls uzticēja aizdedzināt savu apbedīšanas sārtu un uzdāvināja savu loku un bultas
- Afaretīdi grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieka Afareja dēli Īds un Linkejs, Dioskūru dvīņubrāļi, kas piedalījās Kalidonas medībās un argonautu braucienā
- Merope grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieka Hērakleida Kresfonta sieva, kad valdnieka radinieks Polifonts nogalināja Kresfontu un divus tā dēlus, viņai izdevās noslēpt jaunāko - arī Kresfontu, kas vēlāk nogalināja Polifontu
- Leikips grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieks, Periera un Perseja meitas Gorgonas dēls, Ikarija un Tindareja brālis, Leikipīdu - Foibes un Hilaeiras (Afaretīdu - Īda un Linkeja līgavas) tēvs
- Linkejs Grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieku Afareja un Arēnes dēls, viens no argonautiem, kuram bija tik asa redze, ka viņš spēja redzēt cauri zemei
- laistrīgoni grieķu mitoloģijā - mītiska mežonīga, cilvēkēdāju milžu tauta, ar kuriem satikās Odisejs un viņa pavadoņi, kad viņu kuģi piebrauca pie "augstās pilsētas" Lamas
- Tersīts grieķu mitoloģijā - neievērojams karavīrs, kas piedalījies Trojas karā ahajiešu pusē, Ahileja un Odiseja ienaidnieks, varoņeposā "Iliāda" attēlots kā visneskaistākais, balamutīgākais un bezkaunīgākais no grieķiem
- Kalidonas medības grieķu mitoloģijā - notikums Aitolijas pilsētā Kalidonā, kad valdnieks, novācis bagātīgu ražu, nebija upurējis dievietei Artemīdai, un viņa dusmās bija uzsūtījusi pilsētai milzīgu meža kuili, kas postīja apkārtni; tā medībās piedalījās daudzi Hellādas varoņi
- Ergīns grieķu mitoloģijā - Orhomenas (Boiotija) valdnieks, Klimenta dēls, atriebjot tēvu sekmīgi sāka karu ar Tēbām, bet vēlāk, Hēraklam nostājoties Tēbu pusē, zaudēja šo karu
- Periklimens grieķu mitoloģijā - piliešu valdnieka Nēleja dēls, kas nodibināja Pilas pilsētu, viņu kaujā nogalināja Hērakls
- Skīrons grieķu mitoloģijā - Poseidona (variants: Pelopa) dēls, laupītājs, kas sēdēja uz Atēnu - Megaras ceļa, nogalināja ceļotājus, meta tos jūrā, kur tos aprija briesmīgs bruņurupucis
- Nauplijs Grieķu mitoloģijā - Poseidona un danaīdas Amimones dēls, kurš nodibināja Nauplijas pilsētu, ostu pie Argolīdas līča, ko vēlāk izmantoja Sparta, jo tai nebija piekļuves pie jūras
- Nēlejs grieķu mitoloģijā - Poseidona un Tīro dēls, Pelija dvīņubrālis, kurš Mesānijā nodibināja pilsētu Pilu, kuru vēlāk izpostīja Hērakls
- Leandrs Grieķu mitoloģijā - Sēstas pilsētas Afrodītes priesterienes Hēro iemīļotais
- sparti grieķu mitoloģijā - spēkavīri, kas izauguši no zemes, kuru Tēbu dibinātājs Kadms apsēja ar paša nogalinātā pūķa zobiem, viņi parādījušies pasaulē pilnā apbruņojumā un uzreiz sāka cīnīties cits ar citu, kamēr palika tikai pieci: Htonijs (zemes cilvēks), Ūdejs (pazemes cilvēks, Pelors (milzis), Hiperīons (supervarenais), Ehions (cilvēks čūska)
- Āsops grieķu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma upes dievs, , kuram bija 12 dēli un 2 meitas - pilsētu un salu eponīmi
- Periklimens grieķu mitoloģijā - tēbiešu karavadonis, Poseidona dēls, karagājiena "Septiņi pret Tēbām" laikā viņš nogalina vinu no gājiena dalībniekiem - Partenopaju, uzmetot viņam no pilsētas mūra lielu akmeni; pēc tam vajā Amfiarāju, taču šajā brīdī no zibens spēriena atveras zeme un uzņem Amfiarāju ar visiem kaujas ratiem
- Melanips grieķu mitoloģijā - tēbiešu varonis, Astaka dēls, kas aizstāvēja dzimto pilsētu karagājienā "Septiņi pret Tēbām", nāvīgi ievainoja Tīdeju vēderā, taču viņu pašu tūlīt nogalināja Amfiarājs
- Kadms Grieķu mitoloģijā - Tēbu pilsētas dibinātājs (Boiotijā), Feniķijas valdnieku Agēnora un Tēlefasas dēls, Eiropas brālis
- Niobe grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Amfiona sieva, kura ļoti lepojās ar saviem 12 bērniem un augstprātīgi izteicās, ka viņas bērni ir lielāka svētība nekā Lēto pēcnācēji, par ko Niobes bērnus nonāvēja dievu raidīto bultu krusa, skumjās Niobe pārvērtās par marmora statuju, kas lej nebeidzamas asaras; Niobe ir simbols mātes sērām
- Dirke grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Lika sieva, kas vajāja Zeva iemīļoto Antiopi, bet tika sodīta ar nāvi - viņu piesēja mežonīgam vērsim pie ragiem
- Eteokls Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka un Iokastes dēls, kas no pilsētas padzina savu brāli Polineiku, kurš vēlāk organizēja septiņu valdnieku karagājienu pret Tēbām, lai atgūtu valdnieka troni
- Teikrs grieķu mitoloģijā - Telamona un trojiešu valdnieka meitas Hēsiones dēls, ko uzaudzinājis tēvs Salamīnas salā, piedalījās Trojas karā, kļuva slavens loka šaušanā, viens no grieķu karavīriem, kas paslēpušies koka zirgā iekļūst Trojā, vēlāk nokļūst Kipras salā, kur nodibina Salamīnas pilsētu
- Kiparis Grieķu mitoloģijā - Tēleja dēls, dieva Apollona mīlulis, kas nejauši nogalināja savu iemīļoto briedi, un Apollons skumstošo jaunekli pārvērta par cipresi, kuru sāka uzskatīt par sēru koku
- Akasts grieķu mitoloģijā - tesāliešu varonis, Iolkas pilsētas valdnieka Pēleja dēls, argonautu ceļojuma un Kalidonas medību dalībnieks, kurš kļuva pa Iolkas valdnieku
- Protesilājs Grieķu mitoloģijā - Tesālijas pilsētas Filakes valdnieka Īfikla dēls, Trojas kara dalībnieks
- Ferēts grieķu mitoloģijā - Tīro un mirstīgā vīra Krēteja dēls Tesālijas pilsētas Feru valdnieks un eponīms, Admēta tēvs
- Astianakts Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka dēla, varoņa Hektora un Andromedas dēls, kuru ahaji pēc Trojas ieņemšanas nogalināja; pēc vēlākas lokālas mīta versijas viņš izglābies un ar laiku atjaunoja Troju un dibināja daudz jaunu pilsētu Mazāzijā
- riepu kaukšana griezīga skaņa, kas rodas, riepām lielā ātrumā berzējoties pret ceļa segumu, tā liecina par riepu izslīdi vai buksēšanu (pagriezienos, bremzējot, ieskrienoties)
- švirksts Griezīgs, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido
- Grigorpole Grigorjopole, pilsēta Moldovā
- saslīgt Grimt, sēsties
- Grīnsbora Grīnsboro, pilsēta ASV, Ziemeļkarolīnas štatā
- vienādvārpu grīšļi grīšļu ģints sugu grupa ("Homostachyae"), kurā apvienoti grīšļi, kam ziedkopā ir 1 vai vairākas sēdošas divdzimumu vārpiņas, Latvijā konstatētas 23 sugas
- aviopilsētiņnieki Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Aviopilsētiņa" iedzīvotāji
- grobiņnieki Grobiņas pilsētas iedzīvotāji
- Groseta Groseto, pilsēta Itālijā
- numurs uz buras grotburas augšdaļas abās pusēs uzšūts vai pielīmēts jahtas reģistrācijas kārtas skaitlis kopā ar valsts piederības burtiem, bet zem tiem - jahtas klases apzīmējums
- ground Ground zero (angļu) - nulles punkts; simbolisks nosaukums vietai Ņujorkā, kur līdz 2000. gada 11. septembrim slējās divas augstceltnes, t. s. dvīņu torņi, kuros ietriecās teroristu sagrābtās lidmašīnas; apzīmējums lietots arī 20. gs. 40. gados pēc tam, kad amerikāņi nometa atombumbas uz Japānas pilsētām Hirosimu un Nagasaki
- kužināties Grozīties, knosīties (sēžot, guļot)
- grunts kūkumošanās grunts apjoma palielināšanās uzbriešanas vai sasalšanas rezultātā, veidojot Zemes virspusē izciļņus
- putnu pārošanas veidi grupu, ligzdu, sprostu, pārmaiņu pārošana un mākslīgā apsēklošana
- šudīt Grūst, dot uz vairākām pusēm
- zvaldzīt Grūst, stampāt (taukus kausējot)
- iešnava Grūsti (nekausēti) cūku tauki
- bārabērns Grūtdienis, sērdienis
- miramants Grūti kausējamu metālu sakausējums, kas satur cietus (molibdena, volframa u. tml.) karbīdus; lieto ļoti cietu vielu (mangāntērauda, niķeļa un hromniķeļa tērauda) apstrādei
- magnētcietie magnētiskie materiāli grūti magnetizējami materiāli, kas ilgi saglabā magnetizāciju, tiem ir augsta paliekošā magnētiskā indukcija un liels koercitīvais spēks (dzelzs, niķeļa un alumīnija sakausējumi leģētie martensīta tēraudi u. c.); izmanto pastāvīgo magnētu un magnētisko informācijas nesēju izgatavošanai
- Tbilisi Gruzijas galvaspilsēta, atrodas Tbilisi kalnienē, Kūras krastos, 380-750 m virs jūras līmeņa, 1 miljons iedzīvotāju (2007. g.)
- Očokoči gruzīnu mitoloģijā — meža dievība, kurai trūkst runas dāvanu, bet viņa balss skaņas izraisa cilvēkos paniskas šausmas, viņa ķermenis klāts ar rūsganiem matiem, ir gari un asi nagi, savus pretiniekus viņš pāršķeļ uz pusēm ar krūšu izaugumu, kas atgādina uzasinātu cirvi
- čozas Gruži, atkritumi, drazas; arī mizas, (graudu, sēklu) apvalki u. tml.
- Aganja Guamas galvaspilsēta, Mikronēzijā, atrodas Guamas salā, Marianas salu dienvidos, 1120 iedzīvotāju (2000. g.)
- Kantona Guandžou - pilsēta Ķīnas dienvidu daļā
- Guandžova Guandžou, pilsēta Ķīnā
- Kuba Guba, pilsēta Azerbaidžānā, senāk lietots tās nosaukuma variants
- Vilhelmpīkštate-Gūbene Gūbene, pilsēta Vācijas austrumos, tās nosaukums 1961.-1990. g.
- Gūbija Gubio, pilsēta Itālijā ("Gubbio")
- Gudžranvala Gudžrānvāla, pilsēta Pakistānā
- vecgulbenieši Gulbenes novada Gulbenes pilsētas daļas "Vecgulbene" iedzīvotāji
- Vecgulbene Gulbenes pilsētas daļa
- gulbenieši Gulbenes pilsētas iedzīvotāji
- Švānenburga Gulbenes pilsētas nosaukuma vācu valodā "Schwanenburg" latviskojums
- Kuldža Guldža - pilsēta Ķīnā
- Inina Guldža, pilsēta Ķīnā
- apgulšņāt Gulēt pie visiem žogiem, sētmalām (šad un tad, aiz garlaicības)
- peknēt Gulēt, dusēt
- Gulistāna Gulistona, pilsēta Uzbekistānā
- Mirzačula Gulistona, pilsēta Uzbekistānā, tās nosaukums līdz 1961. g.
- kaķēt Guļbūvē liekama baļķa apakšpusē visā garumā izcirst ieapaļu rievu
- kancīte Gums apkārt maizei vai maizes ārpusē
- jūrmalas gumumeldrs gumumeldru suga ("Bolboschoenus maritimus", arī "Scirpus maritimus"), sastopams reti Baltijas jūras un Rīgas jūras līča lagūnas ezeru piekrastēs, kā arī Daugavas ielejā - upes sēkļos un palienē, līdz 150 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni un gariem pazemes dzinumiem
- Kalvarja Gura Kalvarja - pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 11650 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1670.-1883. un kopš 1919. g.
- Neihauzene Gurjevska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- tongs Gurnautam līdzīgs vīriešu apakšveļas paveids, auduma strēmele, kas fiksēja dzimumorgānus un pasargāja tos no traumām
- Kusari Gusara, pilsēta Azerbaidžānā
- Gusava Gusau - pilsēta Nigērijas ziemeļrietumos
- Gusevila Gusēnvila - pilsēta Francijā ("Goussainville")
- Gumbinnene Guseva - pilsēta Kaļiņingradā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Gusinoozerska Gusinoozjorska - pilsēta Krievijā
- bakauts Gvajaki, gvajaka koks, gvajaks - tropu augs, līdz 15 m augsts koks ar ļoti cietu, smaržīgu koksni, ko lieto bloku, ķegļu un zobratu izgatavošanai, kā arī laboratoriju praksē un medicīnā
- Gvaimasa Gvajmasa, pilsēta Meksikā
- Tapiava Gvardeiska - pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Gvatemala Gvatemalas Republikas galvaspilsēta (sp. val. "Ciudad de Guatemala"), atrodas kalnienes ieplakā \~1500 m vjl., 1022000 iedzīvotāju (2002. g.)
- Gvelo Gveru, pilsēta Zimbabvē
- Konakri Gvinejas galvaspilsēta (fr. val. "Conakry"), atrodas Atlantijas okeāna piekrastē, Kalumnas pussalā un Tombo salā (ar kontinentu to savieno dambis), 1494000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Bisava Gvinejas-Bisavas galvaspilsēta (angļu val. "Bissau"), osta Atlantijas okeāna krastā. 420000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Džakovica Ģakova - pilsēta Kosovā
- transformatīvā gramatika ģeneratīvās gramatikas paveids, kurā, par galveno valodas vienību atzīstot teikumu, konstatē regulārās atbilsmes starp teikumu abstrakto dziļo struktūru un konkrēto virsējo struktūru, kas, izmantojot transformācijas likumus, tiek radīta no dziļās struktūras
- gēnu banka ģenētiskā materiāla kolekcija, vienkopus savākts dažādu augu un dzīvnieku sugu ģenētiskais materiāls (sperma, olas, embriji, sēklas, ziedputekšņi, augi)
- Prahovas klintis ģeoloģiskais rezervāts Čehijas ziemeļos, pie Jičinas, vertikālās formās sadēdējis kaļķakmens un smilšakmens ar alām ("klinšu pilsētas") mežainā nolaidenumā, platība - 12500 ha, aizsargājams objekts kopš 1955. g.
- Vizuļu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā krastā 700 m lejpus Melturu tilta, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 150 m, augstums - līdz 30 m, kraujas augšpusē Pļaviņu svītas plaisainie dolomīti, apakšā - Amatas svītas gaišie smilšakmeņi, ko lielākoties aizsedz dolomīta nobiras, no dolomītu spraugām šļācas vairāki spēcīgi, krītoši avoti, kas ziemā veido līdz 7 m augstus leduskritumus
- Zartapu grava ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, Zartapu upītes 4,2 m augstā krasta kraujā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 14,1 ha, 500 m garā posmā vairākās vietās atsedzas vissenāko Latvijas zemes virspusē iznākušo pamatiežu - vidusdevona Narvas svītas iesarkano smilšakmeņu, aleirolītu un mālu - slāņu mija, kraujā izveidojies 2,4 m augsts sezonāls ūdenskritums
- Ragāļu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Kūku pagastā, Rogāļu upītes krasta nogāzē, 50 m no Daugavas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs — 18,5 m, garums — 6,5 m, platums — 4,6 m, augstums — kraujas pusē 3,7 m, daļa akmens atšķelta, tas ir noapaļots, sarkanbrūns ovālas formas granīts
- Korkuļu sausgultne ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Sērenes pagastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumiem no Pļaviņu HES, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dešupīte tek pa 10-15 m dziļu gravu, bet \~300 m lejpus Korkuļu mājām izzūd karsta kritenēs un vēl pēc 200 m ūdens atkal izplūst virspusē
- Krauju akmeņu saliņa ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, akmeņu sēklis jūrā \~200 m no krasta Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, Salacgrīvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g.
- Cepļa dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Aizkrauklles pagastā, Daugavas labajā krastā, \~2,5 km lejpus Pļaviņu HES aisprosta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., atsegumu veido >4,5 m biezi kvarcītveidīgi, mālaini, plātņaini dolomīti ar kvarca konkrēcijām (Buregu slāņi), virs tiem atrodas 3,2 m biezi Altovas slāņi, bet virspusē ir \~0,5 m bieza Katlešu svītas mālu kārta
- Korkuļu sausgultne un pazemes upe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Sērenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 10,3 ha, Korkuļu upīte pazūd karsta kritenēs un pēc \~200 m atkal izplūst virspusē, izplūdes vietā ir 2 līdz 2 m augsti dolomīta atsegumi
- Vecmelderu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aknīstes pagastā, Dienvidsusējas labā krasta sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 35,7 ha, no morēnas smilšmāla un augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu kontaktzonas izplūst \~10 avotu, kam ir liels debits, ūdens kaļķains, ar palielinātu dzelzs saturu, liela daļa avotu izplūst zem Vecmelderu dzirnavu ūdenskrātuves līmeņa
- Sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā uz Cēsu pilsētas un Raiskuma pagasta robežas, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 11,8 ha, ir Gaujas senlejas labā pamatkrasta kraujas posms, kura apakšējā daļā \~300 m garumā, atsegti līdz 10 m augsti augšdevona smilšakmeņi ar nelielām nišām, plaisām un alām, no kurām izplūst vairāki avoti; Raiskuma sarkanās klintis; Raiskuma iezis
- Runtiņupītes akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas senlejas labajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, no apakšas izplūst avots, augstums avota pusē - 2,7 m, kalna pusē - 1,1 m, garums - 5 m, platums - 4,4 m, apkārtmērs - 15,6 m; Lielais akmens; Runtiņa avotakmens
- Krākas avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, Svētes ezera rietumu krastā, Krustkalnu dabas rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2,3 ha, 30 m platā joslā zemes virspusē izplūst vismaz 7 avoti, kas atrodas 2,5-3 m virs ezera līmeņa, ūdens noplūst uz Svētes ezeru pa īsu, oļainu strautu
- Dagdas ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas pie Dagdas pilsētas robežas Dagdas pagastā, Narūtas pietekas Guščicas labajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums — 5 m, platums — 4,5 m, augstums — 1 m, veidojusies dabiski sacementētos grants iežos
- Pūrmaļu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, paugura nogāzē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, apkārtmērs - 18,5 m, augstums lejaspusē - 3,2 m, kalna pusē 1 m, garums - 5,6 m, platums - 4,7 m, virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, ir neregulāras formas gnesis ar granātu kristāliem un kvarca dzīslām
- Nidas pludmale ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rucavas pagastā, sākas pie Latvijas un Lietuvas robežas un stiepjas ziemeļu virzienā 3 km garumā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 37,08 ha, ir savdabīgs oļains Baltijas jūras pludmales posms, oļi un akmeņi veido arī lēzenu, 25-30 m platu un 0,5 m augstu krasta valni, kura virsējā daļā ir smiltis un grants
- Dolesmuižas atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Sausās Daugavas labajā krastā, 2,5 km lejpus Rīgas HES aizsprosta, ir tipisks augšdevona Daugavas svītas Altovas slāņu griezums, apakšējo daļu 4 m biezumā veido raibkrāsaini dolomīti un dolomītmerģeļi, virs tiem 2,5 m biezs kvarcītveida dolomītu slānis, kurā daudz gliemežu un brahiopodu čaulu lēcu, virsējā slānī ir Katlešu svītas nogulumi, gk. raibie māli un dolomītmerģeļi
- Grīžu velna krēsls ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, dižakmens, atrodas Ventspils novada Tārgales pagastā, 15 km uz austrumiem no Ventspils, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums - 6,3 m, platums - 4,6 m, augstums - 3 m, tā virszemes daļa, kurā ir savdabīgs padziļinājums, atgādina milzīgu sēdekli ar ieslīpu atzveltni
- Stupeļu lielais akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, sena kulta vieta, atrodas Stupeļu kalna rietumu piekājē, garums - 6,7 m, platums - 5,6 m, augstums nogāzes pusē - 2,8 m, kalna pusē - 0,2 m, apkārtmērs - 20,5 m, akmenim ir apgāztas piramīdas forma, tā virsa plakana (25 kvadrātmetri), virspusē neregulārs iedobums (1,5 x 1,3 m, dziļums - 0,1 m), pie akmens konstatēts māla klons (domājams, ziedošanas vieta)
- eksogēnie procesi ģeoloģiskie procesi, kas noris Zemes virspusē un ko izraisa ārējie faktori (Saules radiācija, gravitācijas spēki un dzīvo organismu darbība)
- kimbri Ģermāņu ciltis, kas dzīvoja Jitlandes pussalas ziemeļos 2. gs. b. p. m. ē. virzījās uz dienvidiem un 102. g. p. m. ē. ieņēma Itālijas ziemeļdaļu; 101. g. p. m. ē. romieši sakāva pie Vercelli pilsētas (starp Turīnu un Milānu)
- ģimenes fideikomiss ģermāņu tiesībās institūts, pēc kura fideikomisa dibinātājs ar tiesisku darījumu rada kādai muižai speciālu civiltiesisku režīmu, lai savas vai citas ģimenes spožuma interesēs nodrošinātu muižu uz visiem laikiem šai ģimenei (plašākā nozīmē)
- Hedīns ģermāņu un skandināvu mīta un episko teiksmu personāžs, kas nolaupa Hildu un uzsāk kauju ar Hildas tēva karadraudzi, kurā visi karotāji abās pusēs vakarā ir krituši, bet jaunai dienai austot Hilda ar burvības palīdzību visus atdzīvina un kauja sākas no jauna; teiksmās vēstīts, ka viņu cīņa turpināsies līdz pasaules galam
- Hilda ģermāņu un skandināvu mīta un episko teiksmu personāžs, kuru nolaupa Hedīns, kas izraisa kauju starp viņas tēva un Hedīna karadraudzēm, un dienas beigās abās pusēs ir krituši gandrīz visi cīnītāji; jaunai dienai austot, Hilda ar burvības palīdzību visus atdzīvina, un kauja sākas no jauna; teiksmās vēstīts, ka viņu cīņa turpināsies līdz pasaules galam
- germinālsēlekcija Ģerminālsēlekcija
- eltermanis Ģildes, cunftes vai amata vecākais, 13.-19. gs. Rīgā u. c. Latvijas pilsētās
- audžuģimene ģimene, kas audzina bērnu vai bērnus, kuriem uz laiku vai pastāvīgi ir atņemta viņu ģimeniskā vide un kuru interesēs nav bijusi iespējama palikšana savā ģimenē
- Džindža Ģinģa - pilsēta Ugandā
- Džinja Ģinģa - pilsēta Ugandā
- gumiņbaktērijas ģints "Rhizobium" baktērijas, kas, simbiozejot ar augiem, izraisa gaisa slāpekļa fiksēšanu un gumu veidošanos uz tauriņziežu saknēm
- longete Ģipša apsējs, ko lieto lūzumu saaudzēšanai
- alabastrs Ģipša paveids - sīkgraudains minerāls CaSO~4~·2H~2~O, dedzināts dod sevišķi baltu krāsu; nosaukts Ēģiptes pilsētas Alabastras vārdā
- pirosērskābe H~2~S~2~O~7~, caurspīdīga kristāliska masa, ko iegūst ar molekulāru daudzumu sērskābes anhidrīda apstrādājot bezūdens sērskābi
- piroborskābe H2B4O7, tetraborskābe, ortoborskābes karsēšanas produkts
- tiourīnviela H2NCSNH2, urīnvielas sēra analogs; viena no sulfidīna ieguves izejvielām
- selēnskābe H2SeO4, sērskābes analogs
- Gadjača Hadjača - pilsēta Ukrainā
- Kazimagomeda Hadžigabula - pilsēta Azerbaidžānā
- Hāgenava Hageno - pilsēta Francijā ("Haguenau")
- Haikova Haikou - pilsēta Ķīnā
- Portoprensa Haiti galvaspilsēta (fr. val. "Port-au-Prince"), osta Karību jūras Gonaivas līča galā, 1,3 mlj iedzīvotāju
- Haiti Haiti Republika - valsts Vidusamerikā, aizņem Haiti salas rietumu daļu, Gonavas, Tortī, Vošas u. c. piekrastes salas, paltība 27750 kvadrātkilometru, 9203000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Portoprensa, administratīvais iedalījums - 10 departamentu, sauszemes robeža ar Dominikānu
- Gaisina Hajsina - pilsēta Ukrainā
- Haisina Hajsina - pilsēta Ukrainā
- Gaivorona Hajvorona - pilsēta Ukrainā
- Alepa Haleba - otra lielākā pilsēta Sīrijā
- Alepo Haleba - otra lielākā pilsēta Sīrijā
- Galiča Haliča - pilsēta Ukrainā
- Hebrona Halīla - pilsēta Rietumkrastā (angļu val. "Hebron", arābu val. "al-Khalil"), 100000 iedzīvotāju, visi palestīnieši, (Izraēla okupējusi 1967), tikai \~400 ebreju, Ābrama un viņa ģimenes kapavieta - ebreju un musulmaņu svētvieta, kuras dēļ radies konflikts, tās nodošana palestīniešiem sākusies 1977. gadā
- Hulla Halla - pilsēta Lielbritānijā
- Hongaja Halona - pilsēta Vjetnamas ziemeļrietumos
- psilocīns Halucinogēns triptamīna grupas alkaloīds, kas iedarbojas un tiek lietots kā psihodēlisks halucinogēns, sastopams vairākās psihoaktīvās sēnēs kopā ar psilocibīnu
- Hamina Hamhina - pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā
- Jelendorfa Hanlara - pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums līdz 1938. g.
- Ostjakovoguļska Hantimansijska, pilsētas nosaukums līdz 1940. g.
- hanzeāti Hanzas biedri; Hanzas pilsētu iedzīvotāji
- askusporas Haploidālas sporas, kuras veidojas asku sēņu vairošanās procesā
- Gorodoka Haradoka - pilsēta Baltkrievijā
- harmonikas harmoniskas (sinusoidālas) svārstības, kuru summa veido jebkuru praksē sastopamu periodisku signālu
- Ziemeļhartūma Hartūmbahrī - pilsēta Sudānā
- Hatjaja Hātjai - pilsēta Taizemē
- Havličkūva Broda Havličkūvbroda, pilsēta Čehijā
- Čelekena Hazara - pilsēta Turkmenistānā, Čelekenas pussalā
- Egera Heba - pilsēta Čehijā, tās senāks nosaukums
- Hoželi Hedžaili - pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas dienvidos
- Hodžeili Hedžaili, pilsēta Uzbekistānā
- Ludžova Hefeja, pilsēta Ķīnā, Anhojas provincē
- Hastingsa Heistingsa - pilsēta Lielbritānijā
- Heiverhila Heiverila - pilsēta Anglijā, nosaukuma latviskojuma variants
- Denheldera Heldera - pilsēta Nīderlandē ("Den Helder")
- Halifaksa Helifeksa - pilsēta Kanādā
- Helsingborga Helsingborja - pilsēta Zviedrijā (zviedru "Helsingborg")
- Helsingforsa Helsinki - pilsētas nosaukums zviedru valodā
- Heluana Helvana - pilsēta Ēģiptē
- ksilāns Hemiceluloze, atrodama pārkoksnētos augu šūnapvalkos, kviešu salmos, saulgriežu sēklu mizās u. c.; hidrolizējot ar skābi, rodas ksiloze
- triplēģija Hemiplēģija vienlaikus ar viena locekļa paralīzi pretējā pusē
- Geņičeska Heņičeska, pilsēta Ukrainā
- Gerca Herca, pilsēta Ukrainā
- hercīnais Hercīnais krokojums - Zemes garozas tektoniskais cikls paleozoja ēras 2. pusē
- virsburggrāfs Hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales Hercogistē, kurš pārzināja pilsētu rātes, amatniecību, tirdzniecību un lēņu lietas (vācu "Oberburggraf")
- Hērakla stabi Herkulesa stabi - divas klintis, kas atrodas Gibraltāra šauruma abās pusēs
- divdzimumdziedzeris Hermafrodītiska gonāda, kurā ir olnīcas un sēklinieka audi
- Erstala Herstala - pilsēta Beļģijā
- imidazols Heterociklisks savienojums C3H4N2, bezkrāsaini kristāli, labi šķīst ūdenī, organiskos šķīdinātājos; pretsēnīšu līdzeklis
- ciānurskābe Heterociklisks savienojums, kas rodas, karsējot urīnvielu
- thallophyta Heterogēna dzīvo būtņu grupa, kurā iekļāva gan baktērijas un ciānbaktērijas, gan sēņes un aļģes, gan gļotsēnes un ķērpjus
- hidrocirsocēle Hidrocēle ar sēklsaites vēnu paplašinājumu
- metālizols Hidroizolācijas ruļļmateriāls, alumīnija folija, kas no abām pusēm pārklāta ar bitumena mastiku, to izmanto pagrabu, baseinu, rezervuāru u. c. būvju hidroizolācijai
- lidlaiva Hidroplāns - jūras lidmašīna, kam fizelāža ir veidota tāpat kā laivas korpuss; paceļas un nosēžas tieši uz ūdens, balstoties uz fizelāžas
- hidrosulfīti Hidrosērpaskābes sāļi, spēcīgi reducētāji; nātrija hidrosulfītu lieto tekstilrūpniecībā krāsošanai, pārtikas rūpniecībā - cukura atkrāsošanai
- Daugavpils hidroelektrostacija hidrotehnikas būves projekts Daugavas hidoelektrostaciju kaskādē, kuras projektēšana tika uzsākta 20. gs. 70. gados, 1979. g. tika uzsākti celtniecības sagatavošanas darbi, bet 1986. g. tika uzsākta kampaņa presē par šī projekta kā ekoloģiski un ekonomiski neattaisnojamās būves celtniecības pārtraukšanu
- Inča dambis hidrotehniska būve Rīgā, celta 16. un 17. gs. mijā Daugavas labajā krastā iepretī Zvirgzdusalai, lai aizsargātu no plūdiem Maskavas priekšpilsētu
- Krīdenera dambis hidrotehniska būve Rīgā, kas uzbūvēta 18. gs. 2. pusē Daugavas labajā krastā, lai regulētu Daugavas straumi un pasargātu no plūdiem Maskavas priekšpilsētu, savienoja Daugavas krastu ar Kojusalu, Zvirgzdu salu un Lībiešu salu, kuras laika gaitā saplūdušas ar sauszemi, dambja vietu iezīmē tagadējā iela "Krīdenera dambis"
- šķērsmuliņš Hidrotehniska būve, kura perpendikulāri krasta līnijai (vai citā leņķī pret to) iestiepjas ostas akvatorijā un kurai abās pusēs ierīkotas kuģu piestātnes
- hidroīdi Hidrozoju apakšklase ("Hydroidea"), zarndobumaiņi, kam raksturīga paaudžu maiņa starp sēdošiem polipiem un brīvi peldošām medūzām
- hipotēcijs Hifu slānis zem dažu sēņu himēnija apotēciju apakšējā daļā
- hilocēle Hiloza šķidruma izplūdums sēklinieka maksts apvalkā
- himenomicētes Himēnija sēnes, liela sēņu grupa, kurām sporu veidotāju šūnu kārta (himēnijs) atrodas augļķermeņa virspusē; pie himenomicētēm pieder gandrīz visas cepurīšu sēnes
- koniofora Himēnija sēņu afilloforu rindas dzimta ("Coniophoraceae"), augļķermeņi klājeniski, šķiedraini, ādaini, tumšbrūni vai brūni, sporām biezs, divkāršs apvalks, himēnijs krokains ar izciļņiem un seklām porām vai gluds, 8 ģintis, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 5 sugas
- brūnā pagrabu klājpiepe himēnija sēņu afilloforu rindas konioforu dzimtas konioforu ģints suga ("Coniophora puteana"), kas Latvijā bieži atrodama dažādās celtnēs
- gailene Himēnija sēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Cantharellaceae"), ēdamā sēne ar dzeltenu cepurīti un kātiņu; pasaulē 4 ģintis, 100 sugu; Latvijā 3 ģintis, 7 sugas
- hymenomycetes Himēnijsēnes
- himēnija sēnes himēnijsēnes - bazīdiju sēņu klase ("Hymenomycetes"); tajā ietilpst ari cepurīšu sēnes
- piepjusēnes himēnijsēņu grupa, kurā apvienotas vairākas rindas un dzimtas, kas attīstās kā saprotrofi uz nedzīvas koksnes, dažreiz arī kā parazīti uz dzīvas koksnes, izraisot tās trupi; augļķermeņi, ko ikdienā mēdz saukt par piepēm, var būt klājeniski, nagveidīgi, cepurveidīgi, spilvenveidīgi, kokveidīgi, pakavveidīgi, ar kātiņu cepurītes malā vai centrā, pēc konsistences tie var būt kokaini, korķaini, gaļīgi (it īpaši svaigi), ādaini
- sakņpiepe himēnijsēņu grupas (piepjusēņu) piepju dzimtas ģints ("Heterobasidion"), Latvijā konstatēta tikai 1 suga - ("Heterobasidion annosum")
- kortīcija himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Corticiaceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, bieži malās atstāvoši no substrāta, izraisa skujkoku un lapkoku koksnes balto trupi, Latvijā konstatētas 42 ģintis, 82 sugas
- plakanpiepe Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Ganodermataceae"), piepju augļķermeņi viengadīgi vai daudzgadīgi, plakani vai nagveidīgi, sēdoši vai ar kātiņu; 3 ģintis, 105 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas
- himenohēte Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Hymenochaetaceae"), Latvijā konstatētas 6 ģintis, 25 sugas
- sānause Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Pleurotaceae"), saprofītiskas un parazītiskas sēnes, kas attīstās uz koksnes, lakstaugiem, retāk augsnē, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 9 sugas
- sīkpiepe Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Stereaceae"), sēņu augļķermeņi viengadīgi vai daudzgadīgi, cepurīšu virspuse gandrīz vienmēr ar īsiem matiņiem, pelēka, dzeltena, brūna
- telefora Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Telephoraceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, ar gludu vai adatveidīgu himenoforu, ragveidīgi zaroti, var sastāvēt no kātiņa un cepurītes, 18 ģinšu, 200 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 21 suga
- posaspiepe Himēnijsēņu klases afilloforu rindas himeohēšu dzimtas ģints ("Phellinus")
- sausene himēnijsēņu klases afilloforu rindas piepju sēņu himenohēšu dzimtas ģints ("Coltricia")
- sīkstene himēnijsēņu klases afilloforu rindas sānaušu dzimtas ģints ("Lentinus")
- kamolene Himēnijsēņu klases afilloforu rindas sānaušu dzimtas ģints ("Panus"), no kuras Latvijā konstatētas 2 sugas
- puslocene himēnijsēņu klases afilloforu rindas sānaušu dzimtas ģints ("Phyllotopsis")
- kārpsēne Himēnijsēņu klases afilloforu rindas teleforu dzimtas ģints ("Telephora"), Latvijā konstatētas 2 sugas
- dižadatene Himēnijsēņu klases afiloforu rindas dzimta ("Hericiaceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, ar kātiņu un cepurīti vai koraļļveidīgi, himenofors adatveidīgs, Latvijā 2 ģintis, 2 sugas
- parastā aknene himēnijsēņu klases akneņu dzimtas suga ("Fistulina hepatica"), saprofītiska, reizēm parazītiska sēne, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
- agaricaceae Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimta
- dižsardzene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas ģints ("Macrolepiota"), augļķermeņi gaļīgi, lieli; uz kātiņa kustīgs gredzentiņš, cepurīte ar lipīgām zvīņām, 11 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
- graudcepurīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas sēņu ģints ("Cystoderma"), Latvijā konstatētas 4 sugas
- sārtsporene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas sēņu ģints ("Leucoagaricus"), Latvijā konstatētas 2 sugas
- kroksardzene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas sēņu ģints ("Leucocoprinus")
- brūnsardzene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas sēņu ģints ("Phaeolepiota"), Latvijā konstatēta 1 suga
- mušmire Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Amanitaceae"), lapiņu sēne, kam raksturīgs gredzens ap kātu, bumbuļveida paresninājums pie kāta pamata un kas parasti ir indīga, 3 ģintis, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
- mēslene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Bolbitiaceae"), sēnes ir saprofītiskas, gk. sastopamas ceļmalās, zālājos, mēslainēs, dažas sugas mežā uz koksnes, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis
- tīmeklene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Cortinariaceae"), lielākā un sistemātiski sarežģītākā cepurīšu sēņu dzimta, \~1000 sugu, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 124 sugas, no tām 33 sugas ir izmantojamas uzturā, bet 25 sugas ir indīgas
- sēdene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Crepidotaceae"), saprofīti, aug uz nokritušiem zariem, celmiem, retāk augsnē, \~25 sugas
- sārtlapīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Entolomataceae"), 3 ģintis, 140 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
- jumtene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Pluteaceae"), sēnes cepurīte atgādina vairogu - tā ir simetriska, plati zvanveidīga, izplesta, izliekta ar pauguru, aug uz kritalām, celmiem, meža zemsegā, dārzos, komposta kaudzēs, zālājos, siltumnīcās, 2 ģintis, 65 sugas, Latvijā 2 ģintis, 15 sugas
- virpainīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Strophariaceae"), pārsvarā saprofīti, aktīvi koksnes un augu atlieku noārdītāji, vairākas sugas ir parazīti uz dzīviem kokiem, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 32 sugas
- pūkaine Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Tricholomataceae"), 98 ģintis, Latvijā konstatētas 33 ģintis, 160 sugu
- skaistgalvene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas ģints ("Pseudoclitocybe")
- tīrumene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas mēsleņu dzimtas ģints ("Agrocybe")
- samtmicīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas mēsleņu dzimtas ģints ("Conocybe" un "Pholiotina")
- amanitaceae Himēnijsēņu klases atmateņu rindas mušmiru dzimta
- gļotaine Himēnijsēņu klases atmateņu rindas mušmiru dzimtas ģints ("Limacella"), 8 sugas
- amanita Himēnijsēņu klases atmateņu rindas mušmiru dzimtas mušmiru ģints
- tricholomataceae Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimta
- asterophora Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints
- celmene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Armillaria syn. Armillariella"), 17 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- naksnene himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Asterophora"), Latvijā konstatētas 2 sugas, mikotrofiskas sēnes, kas aug jauktos mežos uz trūdošām cepurīšu sēnēm — pienainēm un bērzlapēm
- skaistgalve Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Calocybe"), sēņu augļķermeņi parasti ir balti un lieli, cepurīte nedaudz izliekta, vēlāk plakana, aug uz prauliem, meža zemsegā, retāk augsnē, 13 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- piltuvene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Clitocybe"), ēdama sēne ar krāsainu piltuvveida cepurīti, \~250 sugu; Latvijā konstatēta 31 suga
- ziemene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Flammulina"), vērdiņsēnēm līdzīgas sēnes, augļķermeņiem garš izstiepts kātiņš, gļotaina cepurīte, jauniem augļķermeņiem lapiņas pieaugušas pie kātiņa, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- vistene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Tricholomopsis"), 19 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- plūmene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas sārtlapīšu dzimtas ģints ("Clitopilus"), sēnēm raksturīgas ribainas vārpstveida sporas
- tintene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas sēņu dzimta ("Coprinaceae"), cepurīšu sēne, kuras nogatavojies augļķermenis izplūst melnā šķidrumā, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 46 sugas
- čigānene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas ģints ("Rozites"), 1 suga, ēdama sēne ar dzeltenīgi baltu cepurīti un plēvainu gredzenu ap kātu
- biezkāte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas tīmekleņu ģints sēņu grupa, kas senākā klasifikācijā bija izdalīta kā atsevišķa ģints ("Inoloma")
- gļotpēdene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas tīmekleņu ģints sēņu grupa, kas senākā klasifikācijā bija izdalīta kā atsevišķa ģints ("Myxacium")
- gļotgalve Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas tīmekleņu ģints sēņu grupa, kas senākā klasifikācijā bija izdalīta kā atsevišķa ģints ("Phlegmacium")
- jostene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas tīmekleņu ģints sēņu grupa, kas senākā klasifikācijā bija izdalīta kā atsevišķa ģints ("Telamonia")
- gredzenīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tinteņu dzimtas ģints ("Anellaria"), kas Latvijā pārstāvēta ar 1 sugu
- svārsteklene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tinteņu dzimtas ģints ("Panaeolina"), kas Latvijā pārstāvēta ar 1 sugu
- svārstene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tinteņu dzimtas sēņu ģints ("Panaeolus"), Latvijā konstatētas 3 sugas
- pacelmene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Kuehneromyces"), Latvijā konstatēta 1 suga
- melnule Himēnijsēņu klases atmateņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Melanotus"), Latvijā konstatēta 1 suga
- kailgalvene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Psilocybe"), Latvijā konstatētas 3 sugas
- turzene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Tubaria"), Latvijā konstatētas 3 sugas
- zvīņene Himēnijsēņu klases atmateņu sēņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Pholiota"), dzeltenbrūnas sēnes, bieži ar zvīņainu cepurīti un kātiņu, uz kura skaidri saskatāms gredzens, aug uz trūdošiem kokiem, ugunskuru vietās, \~30 sugu
- zobiņbeka Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Gyrodontaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis
- zeltkāte Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Gomphidiaceae"), ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk plīvurs nozūd, atstājot uz kāta gļotainu gredzenu, 2 ģintis, 15 sugu, Latvijā konstatētas abas ģintis
- mietene Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Paxillaceae"), saprofītiska sēne ar piltuvveida cepurīti, kurai parasti ir ieritināta mala, un ar nolaidenām lapiņām, 4 ģintis, 30 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas
- negailene Himēnijsēņu klases beku rindas mieteņu dzimtas ģints ("Hygrophoropsis"), saukta arī par neīsto gaileni, Latvijā konstatēta 1 suga
- dzeltenpēdene Himēnijsēņu klases beku rindas zeltkāšu dzimtas ģints ("Chroogomphus"), Latvijā konstatēta 1 suga
- tumšbeka Himēnijsēņu klases beku rindas zvīņbeku dzimtas ģints ("Porphyrellus"), sēnes cepurīte un kātiņš tumši pelēkbrūni, sporas tumšbrūnas, Latvijā konstatēta 1 suga
- pienaine himēnijsēņu klases bērzlapju dzimtas ģints ("Lactarius"), cepurīšu sēne, kuras augļķermenis satur piensulu, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 45 sugas (t. sk. krimildes, rudmieses, vilnīši, saldūksne, eglene, cūcene, sarkandzeltaine un alksnene)
- zvīņbeka Himēnijsēņu klases cepurīšu sēņu rindas dzimta ("Strobilomycetaceae"), augļķermeņi ar cepurīti un kātiņu, gk. subtropos un tropos. 4 ģintis, 60 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
- cūkausis himēnijsēņu klases cūkausu dzimtas ģints ("Gomphus")
- mušmirsēnes Himēnijsēņu klases dzimta ("Amanitaceae"), augļķermeņi gaļīgi, lieli (cepurītes diametrs - līdz 15 cm, kātiņa garums - līdz 25 cm), ar plīvuru, sporas veidojas uz lapiņām, \~150 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
- vālene Himēnijsēņu klases dzimta ("Clavariaceae"), augļķermeņi vālesveidīgi vai cilindriski zaroti; daudzas sugas ir ēdamas un vērtīgas uzturā, dažas sugas ir mazliet indīgas, 150 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 32 sugas
- gliemezene Himēnijsēņu klases dzimta ("Hygrophoraceae"), 4 ģintis, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 29 sugas
- piepjsēnes Himēnijsēņu klases dzimta ("Polyporaceae"), augļķermeņi nagveidīgi ar cepurīti un kātiņu, plakani, pakavveidīgi, spilvenveidīgi, klājeniski, vairākums noārda koksni; Latvijā 42 ģintis, 90 sugas
- piepju sēņu dzimta himēnijsēņu klases dzimta ("Polyporaceae"), ko daži autori sadala 2 dzimtās - poriju ("Poriaceae") un poliporu ("Polyporaceae") dzimta, Latvijā konstatētas 42 ģintis, 90 sugu
- kazbārde Himēnijsēņu klases dzimta ("Sparassidaceae"), 2 ģintis, 5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- atmateņsēnes Himēnijsēņu klases dzimta, augļķermeņi gaļīgi, lieli, ar vispārēju vai daļēju plīvuru, kas uz kātiņa atstāj gredzenu
- bērzlapjsēnes Himēnijsēņu klases dzimta, augļķermeņi gaļīgi, trausli, Latvijā konstatēts \~100 sugu, aug mežos, birzīs, purvos, lielākā daļa izmantojamas pārtikā
- pūkaiņsēnes Himēnijsēņu klases dzimta, augļķermeņu cepurītes koniskas, piltuvveidīgas, plakanas, 0,3-40 cm diametrā, Latvijā konstatēts 160 sugu
- biezlapīte Himēnijsēņu klases gliemezeņu dzimtas ģints ("Camarophyllus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, augļķermeņi neuzkrītošā krāsā, sīksti, nespīdīgi, parasti sausi, cepurīte dažāda lieluma, gļotaina
- stiklene himēnijsēņu klases gliemezeņu dzimtas ģints ("Hygrocybe"), 50 sugu, Latvijā konstatēts 20 sugu
- makstaine Himēnijsēņu klases jumteņu dzimtas ģints ("Volvariella"), aug trūdvielām bagātās vietās, var izmantot uzturā, 15 sugu
- lentārija himēnijsēņu klases koralleņu grupas ģints ("Lentaria")
- peniofora Himēnijsēņu klases kortīciju dzimtas ģints ("Peniophora"), sastopamas gk. uz sausiem nokaltušiem zariem un stumbriem, \~100 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu
- makstsēne Himēnijsēņu klases mušmiru dzimtas mušmiru ģints sēņu grupa, kas pēc senākas klasifikācijas, līdz 20. gs. 90. gadiem bija atsevišķa mušmiru dzimtas ģints (bijušais nosaukums "Amanitopsis")
- aitupiepe himēnijsēņu klases piepju dzimtas ģints (“Albatrellus”), Latvijā konstatētas 2 sugas, kurām raksturīgas kopā saaugušas neregulāras formas augļķermeņu cepurītes, gar kātiņu nolaidens, balts, vēlāk dzeltenīgs poru slānis un gaļīgs trausls mīkstums
- antrodia Himēnijsēņu klases piepju sēņu dzimtas ģints
- bērzupiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu dzimtas suga ("Fomitopsis", syn. "Piptoporus"), kas aug uz bērziem
- sierpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģintis ("Aurantiporus" un "Tyromyces")
- samtpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģintis ("Ischnoderma")
- mīkstpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģintis ("Leptoporus", "Postia" un "Rhodonia")
- cietpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģintis ("Phellinus" un "Phylloporia"), Latvijā konstatētas 15 sugas
- antrodija himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Antrodia"), kas izraisa koksnes brūno trupi
- dūmaine himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Bjerkandera"), Latvijā konstatētas 2 sugas, kas parazitē uz lapu kokiem, retumis uz skuju kokiem, izraisa balto trupi
- datronija himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Cerioporus", syn. "Datronia")
- smalkpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Ceriporia")
- pelēkpore himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Cinereomyces")
- citīdija himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Cytidia")
- klimakociste himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Climacocystis")
- ozolpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Daedalea")
- labirintpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Daedaleopsis")
- lazdupiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Dichomitus")
- diplomitopore himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Diplomitoporus")
- plānpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Gleoporus")
- zeltpore himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Hapalopilus"), Latvijā konstatētas 3 sugas
- sakņupiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Heterobasidion")
- spulgpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Inonotus")
- jungūnija himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Junghuhnia")
- lapiņpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Lenzites")
- vaskaine himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Peniophora")
- mitrumpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Physisporinus")
- egļpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Pycnoporellus")
- cinobrpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Pycnoporus")
- cietpore himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Rigidoporus")
- baltene himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Skeletocutis")
- tauriņpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Trametes")
- sarene himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Trametes") atsevišķas sugas
- violetpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Trichaptum")
- apmalpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu ģints ("Fomitopsis")
- sētaspiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu ģints ("Gloeophyllum"), kas izraisa koksnes brūno trupi; parasti aug apslēpti, noārda aplievu un kodolkoksni; zem koksnes veselās virsmas redzami tabakbrūni, sīki satrupējušas koksnes kubiņi ar 2-5 mm garu šķautni
- sērapiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu ģints ("Laetiporus"), Latvijā konstatēta 1 suga
- apaļpore himēnijsēņu klases piepju sēņu ģints ("Oxyporus")
- krimelde Himēnijsēņu klases pūkainsēņu dzimtas piltuveņu ģints suga ("Clitocybe fragrans")
- aplocene Himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Lepista syn. Rhodopaxillus"), 19 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas, augļķermeņi lieli, biezi, stingri, cepurīte bālgana, zilgana, violeta, pelēka, dzeltenbrūna vai sarkanbrūna
- melnbaltene himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Melanoleuca"), sēņu augļķermeņi parasti ir gaļīgi, balti, okerdzelteni, pelēki vai brūni, sporas baltas un bezkrāsainas, 38 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
- sēntiņa himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Mycena"), sēņu augļķermeņi nelieli, bez plīvura, aug pa vienam vai puduros, \~200 sugu, Latvijā konstatētas \~50 sugas
- čiekursēne himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas lapiņu sēņu ģints ("Strobilurus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, pavasara sēnes, kas masveidā aug uz trūdošiem, zemē iegrimušiem čiekuriem
- eksīdija Himēnijsēņu klases recekleņu dzimtas ģints ("Exidia"), Latvijā konstatētas 6 sugas
- brūnsvārcene himēnijsēņu klases sīkpiepju dzimtas sēņu ģintis ("Hymenochaete" un "Hymenochaetopsis")
- rūtaine himēnijsēņu klases sīkpiepju dzimtas sēņu ģints ("Xylobolus")
- ķiverene Himēnijsēņu klases tīmekleņu dzimtas ģints ("Galerina"), saprofīti, aug uz meža nobirām, koksnes, sūnām
- svečtursēne himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Artomyces")
- dižvālene Himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Clavariadelphus"), Latvijā konstatētas 6 sugas, augļķermeņi līdzīgi vālei, visbiežāk dzelteni
- korallene Himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Ramaria"), Latvijā konstatēts 11 sugu
- tifula Himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Tiphula"), parazīti
- pterula himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas sēņu ģints ("Petrula")
- sērsēne himēnijsēņu klases virpainīšu dzimtas ģints ("Hypholoma"), saprofīti, aug uz koksnes, kūdras, sūnām, augsnes, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 12 sugas
- pundurkamolene himēnijsēņu klases, pūkaiņu dzimtas lapiņu sēņu ģints ("Sarcomyxa", syn. "Panellus"), Latvijā konstatētas 5 sugas
- koriolas Himēniju sēņu afilloforu rindas dzimta, kas jaunākajā sistemātiskajā iedalījumā apvienota ar piepju dzimtu
- fomes Himenohēšu dzimtas piepju sēņu ģints "Phellinus" senāks nosaukums
- Homsa Himsa - pilsēta Sīrijā
- Kotovska Hinčešti, pilsēta Moldovā, tās nosaukums līdz 1991. g.
- Amarāvatī Hindu mitoloģijā - dieva Indras paradīzes Indralokas tūkstošvārtu galvaspilsēta, kurā mīt nemirstīgie un karā bojā gājušie varoņi
- Dvāraka hindu mitoloģijā - jādavu (Krišnas dzimtas) galvaspilsēta, ko pēc Krišnas pavēles radīja vienā naktī, kad viņš bija nolēmis atstāt Mathuru, iepriekšējo galvaspilsētu; septiņas dienas pēc Krišnas bojāejas šo pilsētu aprija okeāns
- Mathura Hindu mitoloģijā - pilsēta, kuru nodibināja Ramas brālis Lakšmana tai vietā, kur bija rākšasas Madhu mītne
- Lanka Hindu mitoloģijā — sala un pilsēta, rakšasu valsts galvaspilsēta
- Saules dinastija hindu mitoloģijā viena no divām galvenajām valdnieku dinastijām, kuru Ikšvāku dibinājis Ajodhjas pilsētā
- ārtī Hinduismā - viens no galvenajiem templī novietota svētā pielūgšanas rituāliem: zvaniņiem un mantrām skanot, rituāla dalībnieki vijīgām roku kustībām it kā piedāvā dievības attēlam ghī (pārkausēta šķidra sviesta) lākturi, vīraku, puķes un ūdeni
- devadāsi Hinduisma reliģijas praksē meitenes, kuras vai nu brīvprātīgi, vai piespiedu kārtā savu dzīvi veltī kādam dievam; viņas dzīvoja tempļos, uzturēja tajos tīrību, rūpējās par uguni gaismekļos, viņu pienākumos ietilpa arī kulta dziesmu un deju izpildīšana un svētā prostitūcija, kas deva iespēju jūtami papildināt tempļa budžetu
- euchinīns Hinīna etilogļskābes esters, baltas adatas, lieto hinīna vietā, sevišķi bērnu praksē, jo tam niecīga, tikko jūtama rūgtuma garša un nav blakus darbības parādību
- salohinīns Hinīna salicilskābes esteris, ko iegūst sakausējot hinīnu ar salolu, pie kam atšķeļas fenols, lieto līdzīgi hinīnam tikai 2 reizes lielākās porcijās
- Hintada Hinzada - pilsēta Mjanmā
- ekhondroma Hiperplastiska skrimšļaudu augšana skrimšļa vai kaula ārpusē
- diastolizācija Hipertrofiskā rinīta ārstēšana, saudzīgi izplešot deguna ejas un masējot tās ar speciālu gumijas buzi
- intermedīns Hipofīzes vidusdaļas iekšējās sekrēcijas produkts (hormons), kas piedalās zivju un abinieku krāsas maiņas regulēšanā, kā arī vizuālā purpura veidošanā acs tīklenē; konstatēts visās mugurkaulnieku klasēs
- urbilatērijs Hipotētiesks visu divpusēji simetrisko dzīvnieku sugu sencis, kas varētu būt dzīvojis pirms 600 miljoniem gadu
- siltumradis Hipotētiska substance, kas nosaka vielas sasiluma pakāpi, 18. gs. un 19. gs. pirmajā pusē ar to mēģināja izskaidrot siltuma parādības
- rekonstruēt Hipotētiski veidot (sākotnējo, agrāko, avotos nefiksēto valodas faktu)
- zemesskrāpis Hipotētisks projekts Mehiko pilsētā 65 stāvu būvei zem zemes
- Hirova Hiriva - pilsēta Ukrainā
- Gorņaka Hirnika - pilsētas Ukrainā nosaukums padomju laikā
- Gorska Hirske, pilsēta Ukrainā
- fungīns Hitīnam līdzīga viela sēņu šūnapvalkā, kas kavē gremošanas sulu darbību
- chytridiomycota Hitrdijsēnes un hitridijmicētes
- hitridijmicētes Hitridijsēnes
- Jerringa Hjerringa, pilsēta Dānijā
- Kirkenēsa Hjirkenēse - pilsēta norvēģijā
- Glubokoje Hlibokaje, pilsēta Baltkrievijā
- zilzaļā hlorociborija hlorociboriju sēņu ģints suga ("Chlorociboria aeruginascens")
- Gluhova Hluhiva, pilsēta Ukrainā
- Proskurova Hmeļnicka, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1954. g.
- Hmeļņika Hmiļnika - pilsēta Ukrainā
- Golaja Pristaņa Hola Pristaņa, pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, tās nosaukums līdz 1992. g.
- galvanomagnētiskās parādības Holla efekts, magnetopretestība, ko izraisa lādiņnesēju noliekšanās metālos un pusvadītājos ārēja magnētiskā lauka ietekmē
- Hulma Holma - pilsēta Afganistānā
- Taškurgana Holma - pilsēta Afganistānā
- Maoka Holmska, pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- holobasidiomycetidae Holobazīdijsēnes - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases apakšklase
- gļotainā holveja holveju ģints sēņu suga ("Holwaya mucida")
- hondroitūrija Hondroitīnsērskābe urīnā
- hondrozamīns Hondroitīnsērskābes struktūras vienība
- hondromukoīds Hondroitīnsērskābes un proteīna savienojums, kas veido skrimšļa starpšūnu vielu
- Tegusigalpa Hondurasas galvaspilsēta (sp. val. "Tegucigalpa"), departamenta administratīvais centrs, atrodas Čolutekas ielejā, Hondurasas kalnienē 975 m vjl., 894000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Hondurasa Hondurasas Republika - valsts Centrālamerikā ("Honduras"), kalnu zeme ar šauru zema līdzenuma joslu gar ziemeļu piekrasti, ietilpst Baijas, Svonu u. c. salas un koraļļu rifi, platība - 112942 kvadrātkilometri, 7989400 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 18 departamentu, galvaspilsēta - Tegusigalpa, robežojas ar Salvadoru, Gvatemalu un Nikaragvu, apskalo Karību jūra un Klusā okeāna Fornsekas līcis
- Culukidze Honi pilsētas Gruzijā nosaukums 1936.-1991. g.
- Viktorija Honkonga, pilsēta Ķīnā, tās senāks angliski lietots nosaukums
- Kateršini Hora Svate Kateršini - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Horremabada Horamābāda, pilsēta Irānā
- Horremšehra Horamšahra - pilsēta Irānā
- zivs hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa nodalījums ("Pisces"), dzīvnieks, kas dzīvo ūdenī, elpo ar žaunām un kam ir abpusēji saplacināts, parasti zvīņām, klāts, ķermenis, spuras
- Horoga Horega - pilsēta Tadžikistānā
- hemihoreja Horejas veids, kad no gribas neatkarīgas kustības ir tikai ķermeņa vienā pusē
- adums Horizontāls apaļkoks masta priekšpusē, kas paredzēts taisno buru piestiprināšanai
- Gorki Horki, pilsēta Baltkrievijā
- Plana Horni Plana - pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2190 iedzīvotāju (2012. g.)
- Gorodenka Horodenka - pilsēta Ukrainā
- Gorodišče Horodišče - pilsēta Ukrainā
- Gorodņa Horodņa - pilsēta Ukrainā
- Gorodoka Horodoka - pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā
- Gorodoka Horodoka - pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā
- Gorohova Horohiva, pilsēta Ukrainā
- horohromatisks Horohromatiskā karte - karte, kurā attēlotā teritorija ir sadalīta zonu sērijās un katra no sērijām iekrāsota vai iesvītrota
- Horvātija Horvātijas Republika - valsts Balkānu pussalā (horv. val. "Hrvatska"), platība - 56610 kvadrātkilometru, 4489400 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Zagreba, administratīvais iedalījums - 20 županiju un 1 pilsēta, robežojas ar Slovēniju, Ungāriju, Serbiju un Bosniju un Hercegovinu, apskalo Adrijas jūra
- Zagreba Horvātijas Republikas galvaspilsēta ("Zagreb"), atrodas Savas krastos, 790000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Saigona Hošimina, pilsētas nosaukums līdz 1976. g.
- Hetiana Hotena - pilsēta Ķīnā
- Hotana Hotena - pilsēta Ķīnā
- Džargalanta Hovda - pilsēta Mongolijā
- Kobdo Hovda - pilsēta Mongolijā
- Krulevska Huta Hožova, pilsēta Polijā, tās nosaukums līdz 1934. g.
- Hradeca pie Moravices Hradeca pie Moravices - pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 5470 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hradeca Krālove Hradeckrālove, pilsēta Čehijā
- Razdana Hrazdana, pilsēta Armēnijā
- Grebjonka Hrebinka, pilsēta Ukrainā
- Hristinovka Hristiņivka - pilsēta Ukrainā
- hromels Hroma, niķeļa un kobalta sakausējums, ko lieto par pozitīvo elektrodu termopāros kopā ar alumelu
- hromatokinēze Hromatīna pārvietošanās šūnas dzīvības norisēs
- akromazija Hromatiskās aberācijas kompensācija tālskatī vai abpusēji izliektā stila lēcā
- afīnā hromatogrāfija hromatogrāfija, kurā bioloģiski aktīvas vielas saistās ar specifiskām molekulām (ligandiem), kas ir ķīmiskā veidā fiksētas uz nesēja
- hromosomas plecs hromosomas daļa, kas atrodas vienā pusē centromērai
- Hromtava Hromtau - pilsēta Kazahstānā
- sporotrihoze Hroniska cilvēku un dzīvnieku ādas sēnīšslimība, kurai raksturīga abscesu, čūlu, kārpveida izaugumu veidošanās ādā, zemādā, iekšējos orgānos
- histoplazmoze Hroniska cilvēku un dzīvnieku slimība, ko ierosina patogēna sēne, kuras sporas ieelpo ar putekļiem; izplatīta Amerikā, Āfrikā, DA Āzijā, Austrālijā, Eiropā sastopama reti
- ģeotrihoze hroniska dzīvnieku un cilvēka infekcijas slimība, ko ierosina "Geotrichum" ģints sēnes, tai raksturīgi ādas, mutes gļotādas, mandeļu, bronhu, plaušu, kuņģa un zarnu trakta bojājumi
- hromomikoze Hroniska granulomatoza dermatoze, dziļo mikožu grupas slimība, ko ierosina mikroskopiskās sēnes
- botriomikoze Hroniska lipīga, sēnīšu ierosināta slimība, ar kuru visbiežāk slimo zirgi
- anetodermija Hroniska progresējoša ādas atrofija plankumu veidā; slimībai ir 3 stadijas - eritematozā, atrofiskā un trūces veida ādas izspieduma stadija; ādā deģenerējas un izzūd elastiskās šķiedras
- arsēnisms Hroniska saindēšanās ar arsēnu: kuņģa un zarnu darbības traucējumi, elpošanas orgānu iekaisums, perifēriski neirīti
- eritromieloze Hroniska vai akūta febrila asinsrades orgānu sistēmas slimība ar sarkanās rindas hiperplāziju, progresējošu anēmiju, trombocitopēniju, hemorāģisko diatēzi, hepato - un splenomegāliju
- izkaisītā skleroze hroniska, progresējoša slimība, kurai raksturīgi sklerotiski perēkļi dažādās centrālās un perifērās nervu sistēmas daļās
- Sjudadhvaresa Huaresa - pilsēta Meksikas ziemeļos
- Hubli Huballi-Dhāravāda - pilsēta Indijā
- Hodeida Hudeida - pilsēta Jenmenā
- Hodženta Hudžanda, pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums līdz 1936. g.
- Ļeņinabada Hudžanda, pilsētas nosaukums 1936.-1991. g.
- Huhoto Huhhota - pilsēta Ķīnā
- Žužuja Huhuja - pilsēta Argentīnā
- Bānfihuņada Hujedina – pilsēta Rumānijā
- Hailara Hulunbuira - pilsēta Ķīnā
- puslodes humārija humāriju ģints sēņu suga ("Humaria hemisphaerica")
- trūdsēnīte Humusa sēne
- orenda Huro indiāņu apzīmējums pārdabiskam spēkam, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm; melanēziešu un polinēziešu mana
- Ullikummi Hurriešu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - akmens milzis, dieva Kumarbi un Klints dēls, dieva Tešuba un viņa svētās pilsētas Kummes ienaidnieks
- utrakvisti Husītu labējais spārns, kas pauda čehu bagāto pilsētnieku un lielgruntnieku intereses; prasīja konfiscēt baznīcas zemi un nodot to muižniekiem
- Husuma Hūzuma - pilsēta Vācijā
- Nova Ližboa Hvambo, pilsēta Angolā, tās nosaukums līdz 1975. g.
- Vanki Hvange - pilsēta Zimbabvē, pilsētas nosaukums līdz 1982. g.
- Akvinka I-IV gs. romiešu apmetne ("Aquincum"), tagadējās Ungārijas galvaspilsētas Budapeštas ziemeļrietumu daļā Donavas labajā krastā, saglabājušies 2 amfiteātri
- neokantisms Ideālistiskās filozofijas virziens, kas radās 19. gadsimta otrajā pusē un attīsta Imanuela Kanta filozofijas ideālistiskos un metafiziskos elementus
- romantisms Idejisks un mākslas virziens (Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē), kas centās atrast jaunus sociālus un estētiskus ideālus, vērsās pret racionālismu, priekšplānā izvirzīja cilvēka garīgo dzīvi, individuālos pārdzīvojumus
- Ēdandera Īdenderi - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā
- Edfu Idfū - pilsēta Ēģiptē
- linu idra idru suga ("Camelina alyssum"), kādreiz augusi linu sējumos un ceļmalās
- čiekurs Ieapaļš vai iegarens veidojums - skuju koku vairošanās orgāns, kurā nogatavojas sēklas
- piknīda Ieapaļš veidojums ar atveri augšdaļā, kur veidojas daudzu sēņu un ķērpju bezdzimuma sporas
- apbakstīt Iebakstīt, piebakstīt (ko visapkārt, no visām pusēm, parasti, nostiprinot ko)
- nostrāžīt Iebiedēt, iedresēt
- replika iebildumi pret pušu debatēs izteiktajiem konstatējumiem, vērtējumiem, raksturojumiem un juridiskajiem secinājumiem; tiesības uz pēdējo repliku vienmēr ir aizstāvim vai tiesājamam, ja aizstāvis tiesas sēdē nepiedalās
- iebraucamā Iebraucamā vieta - īpaši iekārtota sēta un naktsmītne iebraucējiem, Rīgā pirmās tika ierīkotas 15. gs., Latvijā pastāvēja līdz 20. gs. vidum
- autokino Iebraucamais kino, kurā izrādes noskatās sēžot automašīnā
- seismiskā skala iedalījums zemestrīču spēka un enerģijas novērtēšanai Zemes virspusē
- stratificēt Iedarboties (uz sēklas materiālu) ar mitrumu, zemu temperatūru, lai panāktu (tā) ātrāku dīgšanu
- pirogrāfija Iededzināšanas tehnika kokā ar karstu metāla irbuli, arī iespiežot dziļi kodinātas karsētas metāla klišejas vai izmatojot veltņus
- iedrēzt Iededzināt sērkociņu, uguni
- sfagnu iedobīte iedobīšu sēņu suga ("Arrhenia gerardiana", syn. "Omphalina sphagnicola")
- robotā iedobīte iedobīšu sēņu suga ("Arrhenia onisca")
- silāju iedobīte iedobīšu sēņu suga ("Lichenomphalia umbellifera", syn. "Omphalina umbellifera")
- sprādzes iedobīte iedobīšu sēņu suga ("Omphalina fibula")
- iedrogavāt Iedresēt, ar stingrību, bardzību panākt, ka (cilvēks) ir paklausīgs
- apspiesto pedagoģija iedrošinošs, apspiestību mazinošs skatījums uz sabiedrību, fokusējoties uz skolotāja un skolēna līdzvērtīgām attiecībām mācību procesā
- hipospādija Iedzimta dzimuma locekļa kroplība, kad urīna kanāls līdzinās uz leju atvērtai spraugai un atrodas dzimuma locekļa pakaļējā pusē
- mikroorhisms Iedzimta sēklinieku hipoplāzija; var būt saistīta ar einuhoīdismu
- cillosoma Iedzimtas kroplības veids ar laterālu, galvenokārt vēdera apakšējās daļas eventrāciju; eventrācijas pusē trūkst apakšējās ekstremitātes vai tā nepilnīgi attīstīta
- pleiotropisms Iedzimtības mācībā parādība, ka viens gēns ietekmē vairākas īpašības; piem., zirņiem A-gēns izpaužas sarkanā ziedu krāsā un pelēkā sēklas čaulā, bet tā allēlais partneris a-gēns baltā ziedu krāsā un bezkrāsainā sēklas čaulā
- epistāsija Iedzimtības mācībā stāvoklis, kad divām rasēm krustojoties, viena faktora dominantā pazīme "pārsedz" bastardā otra, no pirmā neatkarīga, faktora dominanto pazīmi
- anorhisms Iedzimts sēklinieku trūkums
- kardioanastrofija Iedzimts sirds novietojums labajā pusē
- monorhisms Iedzimts viena sēklinieka trūkums
- pterigolimfangiektāzija Iedzimtu anomāliju komplekss ar lidplēvju veidošanos (autosomāli dominanta pārmantošana): vienpusēja vai abpusējas lidplēves pie kakla vai locītavām; plaukstu un pēdu dorsālās virsmas limfangiektātiska tūska; ekstremitāšu patoloģija (sindaktilija, klinodaktilija, kamptodaktilija, iedzimts gūžas locītavas izmežģījums); galvas smadzeņu nervu funkciju traucējumi (blefaroptoze, šķielēšana, sejas nerva paralīze); diskrānija (hipertelorisms, augstas aukslējas, padziļināti smadzeņu kroku iespiedumi, apakšžokļa hipoplāzija)
- lauku iedzīvotāji iedzīvotāji, kuri dzīvo ārpus valdības apstiprinātām pilsētu robežām
- iedzīvotāju nomaiņa iedzīvotāju atjaunošanās process, ar kuru jaundzimušie kompensē nāves gadījumu zudumus
- iedzīvotāju kategorijas iedzīvotāju iedalījums pēc noteiktiem kritērijiem; praksē bieži izdala pastāvīgos, klātesošos un juridiskos (pierakstītos) iedzīvotājus
- suburbanizācija iedzīvotāju skaita augšana teritorijās ap lielām pilsētām
- urbanizācija Iedzīvotāju un ražošanas koncentrēšanās lielās pilsētās; pilsētu attīstība, to nozīmes palielināšanās sabiedrības dzīvē
- aivāns Ieejas niša medresē
- ieķepēt Ieēst (ko pabiezu); ieķepsēt
- histerotēciji Iegareni dažu sēņu un ķērpju augļķermeņi, kas atveras ar spraugu
- iekantēt Iegludināt (biksēm) vīles
- iebuktēt Iegludināt (vīles biksēm)
- buhte Iegludināta ieloce, iegludināta vīle (parasti biksēm)
- bukte Iegludināta ieloce, iegludināta vīle (parasti biksēm)
- bukse Iegludināta vīle (biksēm)
- bukts Iegludināta vīle (biksēm)
- iegurt Iegrimt, ievirzīties dziļāk šķidrumā (piemēram, par sēnēm, ogām, tām vāroties)
- ielaisties Iegulties, ērti iesēsties
- saģipsēt Ieģipsēt
- sacildīt Ieinteresējot pamudināt, saskubināt, uzmundrināt
- atrast ceļu Ieinteresēt (kādu), iegūt (kāda) atzinību
- piesiet acis (arī sirdi u. tml.) ieinteresēt, izraisīt patiku
- sainteresēt Ieinteresēt, parasti ļoti
- rūpes Ieinteresēta attieksme (pret ko), lai (tas) norisētu vēlamajā veidā, arī lai (tam) būtu vēlamais stāvoklis
- stimulēšana Ieinteresētības radīšana, arī pamudināšana uz kaut ko; labāku darbības rezultātu sasniegšanas veicināšana; piem., uzņēmumos iespējama personāla stimulēšana ar prēmijām, piemaksām pie algas, dāvanām, uzslavām u. tml.
- sainteresēties Ieinteresēties, parasti ļoti
- pičings Ieinteresēto personu vai institūciju pārliecināšana par kāda projekta un tā finansēšanas nepieciešamību
- pahivaginalīts Iekaisīgs sēklinieka makstapvalka sabiezējums
- apsāpt Iekaist visapkārt, no visām pusēm (par ķermeni, tā daļu)
- ishēmiskais miozīts iekaisumreakcija muskulī kā samazinātas asinsapgādes sekas, piem., pēc ilgstošas pārāk cieša ģipša pārsēja lietošanas
- skarifikators Iekārta (sēklu) skarifikācijai
- reaktogrāfs Iekārta auditorijas reakcijas fiksēšanai filmas demonstrēšanas laikā
- šķērssavienotāju ciparsistēma iekārta datoru tīklā, ko izmanto, lai komutētu vai multipleksētu neliela ātruma balss un datu signālus liela ātruma līnijās un otrādi
- graudu kalte iekārta labības graudu, arī zāļu un dārzeņu sēklu kaltēšanai
- aukstummašīna Iekārta mākslīgai temperatūras pazemināšanai (dzesēšanai), izmantojot pievadīto enerģiju (piem., elektroenerģiju)
- līdzināšanas iekārta iekārta papīra lokšņu līdzināšanai rīsē, izmantojot vibrācijas metodi
- piena kannu dzesētājs iekārta piena dzesēšanai kannās un īslaicīgai glabāšanai; sastāv no ūdens vannas un aukstuma agregāta
- stasanizators Iekārta piena stasanizācijai kurā to plānā kārtiņā spiež pa šauru 1-1,5 mm spraugu starp divām caurulēm, kurās pretējā virzienā plūst karsts ūdens un pēc tam strauji atdzesē ar aukstu ūdeni vai saldējamā iekārtā
- piena dzesēšanas rezervuārs iekārta piena uzkrāšanai, dzesēšanai un īslaicīgai glabāšanai noteiktā temperatūrā; var komplektēt ar jebkuru slaukšanas iekārtu
- reversa iekārta iekārta pilnīgai vai daļējai dzinēja vilces vektora virziena maiņai gaisakuģa kustībai pretējā virzienā; izmanto, lai samazinātu noskrējienu pēc nosēšanās
- audioierakstītājs Iekārta skaņas fiksēšanai ar magnētiskiem (magnetofonu) vai optiskiem līdzekļiem (optisko ierakstītāju)
- granulators Iekārta vielu pulveru, kausējumu vai gabalu pārvēršanai granulās
- pūslīšu kamera iekārta, ar ko kodolfizikā un elementārdaļiņu fizikā reģistrē augstas enerģijas lādētas daļiņas, izmantojot pārkarsētu šķidrumu, kurā daļiņa rada iztvaikošanas centrus, ap kuriem parādās tvaika pūslīši, kas iezīmē daļiņas trajektoriju
- trīsnažu griešanas mašīna iekārta, ar kuru no trim pusēm ar plakaniem nažiem apgriež grāmatu blokus, brošūras un žurnālus
- bloku apstrādes mašīna iekārta, kas sastāv no saistītiem moduļiem, grāmatu bloka apstrādes operāciju (presēšanas, līmēšanas, šūšanas, apgriešanas u. c.) veikšanai
- krāsns Iekārta, kurā norisinās kāds ar kausēšanu vai karsēšanu saistīts ražošanas procesa posms
- sanesējs skavotājs iekārta, kuru izmanto salocītu burtnīcu sanešanai, saskavošanai un apgriešanai no trim pusēm
- konduktori elementu montāžai iekārtas dzelzsbetona vai metāla konstrukciju fiksēšanai projekta stāvoklī, veicot montāžas darbus; parasti konduktori ir apgādāti ar regulējošām skrūvēm
- graudu tīrāmās mašīnas iekārtas labības graudu, zāļu un dārzeņu sēklu attīrīšanai un šķirošanai pēc graudu lieluma, blīvuma, formas, virsmas rakstura, aerodinamiskām un elektriskām īpašībām, krāsas u. c. pazīmēm; darbīgās daļas ir sieti, trijeri, aspiratori, elektroseparatori, pneimatiskie šķirojamie galdi, kratītājgaldi, magnētiskie separatori, atsites galdi u. c. ierīces
- ievākt Iekasēt (naudu)
- piedzīt Iekasēt (naudu), parasti piespiedu kārtā
- iedzīt Iekasēt (naudu), parasti piespiedu kārtā; piedzīt
- sakasēt Iekasēt (no vairākiem, daudziem)
- aizakāsēties Iekāsēties
- nokrecelēties Iekāsēties, iekrekšķēties
- iekramstīties Iekāsēties, iekrekšķināties
- iekremslēties Iekāsēties, iekrekšķināties
- iekremsloties Iekāsēties, iekrekšķināties
- iekrencelēties Iekāsēties, iekrekšķināties
- nokrapšķēties Iekāsēties, iekrekšķināties
- iekrecelēties Iekāsēties, iekrekšķināties; īpatnēji iesmieties
- iekremoties Iekāsēties, iekremšķināties
- ieliedēt Iekausēt; ielodēt
- pastarpināt Iekļaut (kādā sistēmā, norisē u. tml.) elementu, sastāvdaļu, kurā ir cita informācijas forma, cits informācijas nesējs
- ielaušanās Iekļūšana ēkā vai apžogotā sētā, bojājot aizsprostojumus vai aizslēgumus
- vienpusējā iekraušana iekraušana, izmantojot tikai vienu transportlīdzekļa pusi. Neizdevīgākais no visiem iekraušanas veidiem, jo, salīdzinot ar divpusējo vai trīspusējo iekraušanu, neļauj sasniegt maksimālo darba ražīgumu un minimālo dīkstāves laiku iekraušanai
- iekritināt Iekrist, sakristies, nosēsties (cepjot)
- kodols Iekšējā (augļa, sēklas) daļa, kas ietverta cietā apvalkā
- rene Iekšēja robeža starp divām iespieduma lappusēm
- vidāk Iekšpusē
- vidā Iekšpusē, iekšējā uzbūvē, sastāvā
- Krīdenera dambis iela Rīgā, Maskavas priekšpilsētas apkaimē
- aiziela Iela, pie kuras atrodas saimniecības ēkas jeb sētas puses izbrauktuves atšķirībā no ielām ar apdzīvojamo apbūvi
- Hānebuktens Ielīcis Baltijas jūras dienvidrietumos, Zviedrijas dienvidu piekrastē, starp Borholomas šaurumu un Hānes sēkli, iesniedzas sauszemē - 10 km, platums pie ieejas - 65 km, dziļums - 50 m
- falte Ieloce (sieviešu apģērbā); plisējums
- loča Ieloce, plisējums
- klēpis Ieloks, kuru veido augšstilbi un ķermeņa vidusdaļa (cilvēkam sēdus stāvoklī)
- hiphops Ielu subkultūra, kas radās Ņujorkā 20. gadsimta 70. gadu otrajā pusē pusaudžu (galvenokārt melnādaino un spāniski runājošo) vidū
- mācināt Iemācīt, iedīdīt, dresēt
- iekandavāt Iemācīt, iedresēt
- iekandavot Iemācīt, iedresēt
- ieūdelēt Iemācīt; iedresēt
- noguldīt Iemaksāt uzglabāšanai (naudu krājkasē, bankā) un saņemt ienākumu (no tās)
- pamiegt Iemiegt (parasti padusē)
- joma Ieplaka starp diviem piekrastes sēkļiem jūrā
- bolēties Ieplesties un grozīties (par acīm); skatīties (intensīvi, uz visām pusēm), bolot acis
- krāsu biti iepriekš fiksēta skaita biti, kas tiek piekārtoti katram pikselim, lai noteiktu tā displeja ekrānā attēlojamo ktāsu, piemēram, divi krāsu biti nepieciešami, lai attēlotu 4 krāsa, 8 krāsu biti - lai attēlotu 256 krāsas
- jauna seja Iepriekš neredzēts dalībnieks kādā norisē, jaunpienācējs
- šifrs Iepriekš norunāta burtu, ciparu, vārdu u. tml. lietošanas sistēma slepenai informācijas fiksēšanai, pārraidei
- fotosesija Iepriekš plānots pasākums, kurā fotogrāfs uzņem attēlu sēriju ar cilvēkiem vai dzīvniekiem
- pagamentācija Iepriekšējas tīrīšanas paņēmiens sudraba un vara sakausējumiem, kas satur arī zeltu: piekausē klāt sēru un pūš cauri gaisu, tad lielākā daļa vara saistās ar sēru, un sakausējumā tā paliek samērā maz
- vizēt Ierakstīt vīzu (1) pasē; iesniegt pasi šādas vīzas saņemšanai
- uzskaitīt Ierakstīt, fiksēt sarakstā, rādītājā u. tml. (piemēram, personas, priekšmetus); reģistrēt (1)
- reģistrēt Ierakstīt, fiksēt sarakstā, rādītājā u. tml. (piemēram, personvārdus, priekšmetu, parādību nosaukumus); būt tādam, kurā ir (kas) ierakstīts, fiksēts (par sarakstu, rādītāju u. tml.)
- nestuves ierīce (ar sēdekli) cilvēku pārvietošanai nešus
- perspektogrāfs ierīce (kā) perspektīvo projekciju rasēšanai
- slīpnis ierīce (sēklu) tīrīšanai un šķirošanai
- angiogrāfs ierīce asinsvadu un limfvadu izmeklēšanai, angiogrāfijas rezultātu fiksēšanai
- punktūra ierīce ātrspiedēs, kas iespiež 2 caurumiņus loksnē, lai vairākkrāsu vai abpusējos iespiedumos krāsas viena otrai pareizi piekļautu
- televīzijas kamera ierīce attēla pārvēršanai elektriskajos signālos (piemēram, attēla pārraidīšanai, fiksēšanai)
- deinis ierīce bišu kāpšanai ar āķi un trijžuburī iekārtu sēdekli
- aparele ierīce desantkuģa priekšgalā personālsastāva un kaujas tehnikas izsēdināšanai (uzņemšanai) krastā
- dzesētājs ierīce dzesēšanai
- eļļas spiedne ierīce eļļas izspiešanai no eļlasaugu sēklām un augļiem; ir hidrauliskās spiednes un gliemežspiednes
- termofors ierīce kādas ķermeņa daļas sildīšanai vai dzesēšanai
- margarimetrs ierīce kausētu tauku īpatnējā svara noteikšanai, ko parasti lietoja kontrolējot sviestu, vai tam nav piejaukti citi tauki
- kvēlkrāsns ierīce materiālu vai priekšmetu vienmērīgai sakarsēšanai līdz sarkankvēlei un to uzglabāšanai šai karstumā
- aretieris ierīce mērinstrumentos un dažādās ierīcēs jutīgo un kustīgo elementu nostādīšanai un nostiprināšanai fiksētā (nekustīgā) stāvoklī to darbības pārtraukuma laikā (pārvietojot, uzglabājot), lai tos pasargātu no nolietošanās un bojāšanās
- alonžs ierīce nekondensējušos cinka tvaiku uztveršanai cinka ieguves procesā
- higrometrs ierīce papīra mitruma mērīšanai rīsē
- korobats ierīce reljefa un celtnes virsmas slīpuma noteikšanai, ko izmantoja akvaduktu būvē, līmeņrāža priekštecis, 6 m gara, solam līdzīga konstrukcija ar rievu ūdens ieliešanai virspusē un svērteņiem pie galu balstiem, lai precizētu vertikāli
- glovertornis ierīce sērskābes iegūšanai ķīmiskā rūpniecībā
- siltumcaurule ierīce siltuma pārnesei ar mazu temperatūras kritumu; sastāv no hermētiski noslēgta kanāla, kas daļēji aizpildīts ar šķidru siltumnesēju, kurš, iztvaikojot vienā kanāla galā, uzņem siltumu, bet, kondensējoties otrā kanāla galā, to atdod; tvaika kustība kanālā notiek spiediena starpības dēļ starp iztvaikošanas un kondensācijas zonām
- katapulta ierīce smagu priekšmetu (piemēram, baļķu, akmeņu) mešanai (ielenktu cietokšņu, nocietinātu pilsētu apšaudei)
- ērpis ierīce šķirošanai, sijāšanai, piemaisījumu, sēnalu atdalīšanai no graudiem, no smiltīm
- pārkarsētājs ierīce tvaika katlos vai mašīnās piesātināta tvaika pārkarsēšanai
- radiators ierīce, ar ko iekšdedzes motoros atdzesē sakarsušo šķidrumu
- stilometrs ierīce, ar ko veic sakausējumu un minerālu sastāva kvantitatīvo spektrālo analīzi
- stiloskops ierīce, ar ko veic tēraudu un sakausējumu sastāva kvantitatīvo spektrālo analīzi
- sējējs ierīce, iekārta (kā) sēšanai
- boķis ierīce, iekārta (kuļmašīnā), kas noberž graudiem akotus, sēnalas
- boķmašiņa ierīce, iekārta (kuļmašīnā), kas noberž graudiem akotus, sēnalas
- boķmašiņš ierīce, iekārta (kuļmašīnā), kas noberž graudiem akotus, sēnalas
- magazīna ierīce, ietaise, korpuss, sistēma (kā vienveidīga, piemēram, elementu, datu) ievietošanai; komplekts, kas ievietots šādā ierīcē, ietaisē, korpusā, sistēmā
- masažieris ierīce, kas masē; priekšmets, ar ko var masēt vai masēties
- gabarīta vārti ierīce, kas sastāv no rāmja, iekšpusē atbilstoši iekraušanas gabarīta kontūrai uz šarnīriem nostiprinātas plāksnītes atklātā ritošā sastāvā iekrautas kravas gabarīta pārbaudei
- savācējspiedne ierīce, kas uz lauka savāc sienu, salmus un tos sapresē ķīpas; savācējprese
- savācējprese ierīce, kas uz lauka savāc sienu, salmus un tos sapresē ķīpās; savācējspiedne
- galvgala remodulators ierīce, kas uztver datus no jebkuras platjoslas marķiermaģistrāles tīkla stacijas, izmantojot vienu nesējfrekvenci, un pārraida tos citām stacijām, izmantojot citu nesējfrekvenci
- spermas banka ierīce, kurā cilvēka vai mājdzīvnieku spermatozoīdi tiek uzglabāti zemā temperatūrā sasaldēti, lai vēlāk izlietotu apsēklošanai
- katodstaru lampa ierīce, kurā no sakarsētā katoda emitētos elektronus sakopo šaurā kūlī, izmantojot elektrisko un magnētisko lauku
- veloergometrs ierīce, kurai ir sēdeklis un griežami pedāļi un ar kuru nosaka fiziskās darbaspējas un funkcionālās pārmaiņas organismā fiziskās slodzes laikā
- sildvirsma Ierīces, iekārtas u. tml. virsmas daļa, ko no vienas puses apskalo siltumnesējs un no otras puses - sildāmā vide
- nominālie dati ierīci raksturojošu datu kopums, kas atbilst nominālam darba režīmam; nominālos datus uzrāda katalogā, tehniskajā pasē, uz ierīcei piestiprinātas plāksnītes
- kinematogrāfs Ierīču un metožu komplekss kustīgu objektu fiksēšanai gaismjutīgā filmā un iegūto attēlu projicēšanai uz ekrāna
- apmargot Ierīkot margas (visapkārt vai no vairākām pusēm)
- agrotehniskā kopšana ierīkotu meža kultūru kopšana pirmos 2-3 gadus, lai novērstu zemsedzes nomācošo konkurenci iestādītiem vai iesētiem kociņiem
- pečurka ierīte, niša krāsns ārpusē sērkociņu u. c. sīku priekšmetu novietošanai vai žāvēšanai
- pečurkeņa ierīte, niša krāsns ārpusē sērkociņu u. c. sīku priekšmetu novietošanai vai žāvēšanai
- iejozt Ierobežot, ietvert (parasti lokā no vairākām vai visām pusēm)
- armifers Ieroču nesējs
- sanākt Ierodoties, sapulcējoties dalībniekiem, norisēt, darboties (par kongresu, sēdi u. tml.)
- iesēkties Ierunāties sēcošā balsī
- papuvis Ierūsējis
- ierūst Ierūsēt
- iestruvēt Ierūsēt
- ieķepāt Ierušināt (sēklu) ar kapli vai īpašām ecēšām - ķepaini
- iebirzīt iesākt ar sēšanas joslu iezīmēšanu tīrumā
- pašķirt (arī pavērt, retāk atvērt) jaunu lappusi iesākt jaunu posmu (kā attīstībā, norisē)
- pavērt (arī pašķirt, retāk atvērt) jaunu lappusi iesākt jaunu posmu (kā attīstībā, norisē)
- aizkāsēties iesākt kāsēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iekāsēties
- aizsākties iesākt norisēt, izpausties, parādīties; _(biežāk)_ iesākties
- iepulsēties iesākt pulsēt (parasti straujākā ritmā); īsu brīdi pulsēt
- uzpulsēt iesākt pulsēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, pulsēt
- aizrūsēt iesākt rūsēt; mazliet aprūsēt
- iesēkties iesākt sēkt un tūlīt apklust
- aizsērt iesākt sērt (riju), bet nepabeigt
- uzliesmot iesākt spraigi norisēt (par sarunu, diskusiju u. tml.); īsu brīdi spraigi norisēt
- uzliesmot iesākt strauji, spraigi norisēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā); īsu brīdi strauji, spraigi norisēt, izpausties
- uznākt iesākt strauji, spraigi norisēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā); īsu brīdi strauji, spraigi norisēt, izpausties
- uzbrāzmot iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); īsu brīdi strauji, spraigi risināties
- uzkūsāt iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); īsu brīdi strauji, spraigi risināties
- uzkūsot iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); īsu brīdi strauji, spraigi risināties
- uzmutuļot iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); īsu brīdi strauji, spraigi risināties
- ietrīsēties iesākt trīsēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām)
- aiztrīsēt iesākt trīsēt un tūlīt pārstāt; ietrīsēties
- aiztrīsēties iesākt trīsēt un tūlīt pārstāt; ietrīsēties _(biežāk);_ aiztrīcēties, ietrīcēties
- iemērcēt Iesālīt (gurķus, sēnes)
- ietupināt Iesēdināt (parasti neērtā vietā); ievietot, novietot tupus (kur iekšā)
- pietupināt Iesēdināt, ievietojot tupus (vairākus, daudzus kādā telpā, transportlīdzeklī)
- iesējuma vāka papītes iesējuma vāka daļas, kas no priekšpuses un aizmugures nosedz grāmatas bloku
- salikts iesējums iesējums, ko veido ar auduma muguriņu un kartona papītēm, kas pārklātas ar papīru vai citu iesiešanas materiālu
- iesērkties Iesēkties, iekrākties
- iesēdēt Iesēst
- iesasēsties Iesēsties
- ietupināties Iesēsties
- iesēst Iesēsties (1)
- iesēst Iesēsties (2)
- ietupties Iesēsties (parasti neērtā vietā); ievietoties, novietoties tupus (kur iekšā)
- iegrauties Iesēsties, ieņemt vietu
- apsēt Iesēt (ap ko, kam apkārt)
- sasēt Iesēt (ko) lielākā daudzumā; iesēt (kā lielāku daudzumu)
- piesēt Iesēt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- piesēt Iesēt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (kādu platību)
- pasēt Iesēt (parasti zālaugu) zem virsauga (parasti labības auga)
- piesēt Iesēt papildus
- apsēt Iesēt zem virsauga
- iekaisīt Iesēt, iebārstīt
- iemētāt Iesēt, iestādīt (vietumis vai nelielā daudzumā)
- kājaiņi Iesētie graudi, kas jau ir uzdīguši
- iekaisīties Iesēties
- iesaseties Iesēties
- uzsēties Iesēties (dabiskā ceļā, vai arī nejauši)
- blats Iespēja saņemt materiālus labumus, kvalitatīvus pakalpojumus, izmantojot pazīšanos, savstarpēju materiālu ieinteresētību (padomju plānveida ekonomikas laikā)
- paternitātes apstrīdēšana iespējama tiesā, ieinteresētām personām divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad uzzināts par paternitāti izslēdzošiem apstākļiem, iesniedzot šādu prasību
- grāmata Iespieddarbs - iesiets vai brošēts neperiodisks izdevums; šāds iespieddarbs, kura apjoms ir lielāks par 48 lappusēm
- krāsas caurspiešanās iespiedkrāsas izspiešanās cauri papīram tā otrā pusē; visbiežāk novērota, izmantojot krāsas, kuru sastāvā ir nežūstošas saistvielas – firnisi
- signatūra Iespiedloksnes kārtas numurs, ko iespiež (grāmatas vai žurnāla) loksnes pirmajā un trešajā lappusē, lai atvieglotu brošēšanu
- perfektors iespiedmašīna, kas drukā uz abām papīra lapas pusēm
- lokšņu izvadierīce iespiedmašīnas mezgls, kurš paredzēts novilkumu saņemšanai pēc drukas un to novietošanai rīsē
- prīma Iespiedumloksnes pirmā lappuse ar normas un signatūras (lokšņu tekošās numerācijas) apzīmējumu apakšā, kas ir svarīga informācija grāmatsējējiem
- spaistojums Iespiedums kartonā vai citā materiālā locīšanai vai izgriezums līmpapīra virsējā kārtā vajadzīgās kontūras līmējamās lapiņas noņemšanai no pamatnes
- iegrauzties Iespiesties (kur iekšā) - piemēram, par ciešu apsēju, par ko asu
- iespriesties Iespiesties (piemēram, iestāties, iesēsties kur iekšā)
- iesagrauzties Iespiesties (piemēram, par ciešu apsēju, par ko asu)
- difundēt Iespiesties, iesūkties, sajaukties difūzijas ceļā (par vielām); izplatīties uz visām pusēm (par vielām)
- abpusēja druka iespiešana vienā laidienā uz abām apdrukājamā materiāla pusēm, ko veic iespiedmašīnās ar lokšņu apgriešanas iekārtu (perfektoru)
- folijas karstspiede iespiešanas veids, izmantojot krāsainu foliju un karstu klišeju; folijas spožais materiāls atdalās no pamatnes un tiek piepresēts pie papīra loksnes
- budžetiestāde Iestāde, kas pilda sociālas, sadzīves, kultūras, izglītības vai citas ar ražošanu nesaistītas funkcijas un kura tiek finansēta no valsts budžeta vai no pašvaldības budžeta līdzekļiem
- budžetiestāde Iestāde, kas veic varas vai pārvaldes funkcijas un kura tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem
- muitnīca Iestāde, kur tiek pārbaudītas no ārzemēm ievestās preces un bagāža; agrāk arī robežbarjera, pie kuras tika iekasēta muitas maksa, iebraucot kādā pilsētā
- unilaterālisms Iestāšanās par vienpusēju kodolatbruņošanos - par to, lai kāda valsts iznīcinātu savus kodolieročus, negaidot, kamēr citas valstis piekrīt vienlaikus darīt tāpat
- atnākt Iestāties (par norisēm dabā)
- iepederēt Iestrādāt (sēklu augsnē) ar atsperu ecēšām
- ķepāt Iestrādāt (sēklu augsnē) ar ķepaini (ekstirpatoru)
- šķaute Iešuve tautastērpa krekla padusēs
- šķautne Iešuve tautastērpa krekla padusēs
- presforma Ietaise, ierīce izstrādājumu izgatavošanai, presējot (mazas cietības materiālus); spiedveidne
- spiedveidne Ietaise, ierīce izstrādājumu izgatavošanai, presējot mazas cietības materiālus; presforma
- krāsns Ietaise, kurā tiek dedzināts kurināmais, lai ar iegūto enerģiju sakarsētu ūdeni (piemēram, tvaika dzinēja darbināšanai, centrālapkurei)
- iebalzīt Ietīt un novietot tā, lai būtu atbalstīts no visām pusēm
- ietrīsēt Ietrīsēties
- iedrebināties Ietrīsēties, sākt drebēt
- ietutināt Ietupināt, iesēdināt, ļaujot atbalstīties (pret ko)
- ietutināties Ietupties, iesēsties
- Balvu novads ietver Balvu un Viļakas pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojas ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes novadu, kā arī ar Krieviju
- Liepājas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Aizputes, Durbes, Grobiņas un Priekules pilsētu, Pāvilostas un Vaiņodes pilsētciematu, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Sikšņu, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas ciemu
- Madonas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Madonas un Lubānas pilsētu, Cesvaines, Ērgļu un Varakļānu pilsētciematu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Murmastienes, Ošupes, Pamatu, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas ciemu
- Rēzeknes rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Viļānu pilsētu, Maltas pilsētciematu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricēnu, Feimaņu, Gaigalavas, Gailumu, Griškānu, Kantinieku, Kaunatas, Kruku, Lendžu, Mākoņkalna, Nagļu, Ozolaines, Pušas, Radopoles, Rikavas, Ružinas, Sakstagala, Silmalas, Slobodas, Sokolu, Stoļerovas, Stružānu, Špēļu un Vērēmu ciemu
- iežmaugt Ietverot no visām pusēm, cieši iekļaut, iespiest (kur iekšā priekšmetu)
- iežmiegt Ietverot no visām pusēm, cieši iekļaut, iespiest (kur iekšā priekšmetu)
- iežņaugt Ietverot no visām pusēm, cieši iekļaut, iespiest (kur iekšā priekšmetu)
- apņemt Ietvert no visām pusēm (par parādībām dabā)
- apaugļot Ievadot vīrišķo dzimumšūnu, padarīt sievišķo organismu par jauna organisma dīgļa nesēju, veidotāju; padarīt grūsnu (dzīvnieku mātīti)
- centrs Ievērojama apdzīvota vieta (piemēram, liela pilsēta)
- Kapitolijs Ievērojamākais Senās Romas paugurs un cietoksnis, kas no 12. gs. atkal ir Romas pilsētas centrs
- liels (arī plats, svarīgs) solis (uz priekšu), arī solis uz priekšu ievērojams panākums, sasniegums (kā norisē, attīstībā)
- svarīgs (arī liels, plats) solis (uz priekšu) ievērojams panākums, sasniegums (kā norisē, attīstībā)
- iekārtojums Ieviesta, nodibināta kārtība (piemēram, kādā norisē)
- ielauzt Ievietot (salikuma rindas klišejas) iespiešanai gatavojamā formā (lappusē, slejā)
- sējvadziņa ievilkts vai iespiests padziļinājums augsnes virskārtā sēklu ievietošanai
- iekāpt Ievirzīt kājas vai kāju (piemēram, apavos, biksēs)
- sabirzēt iezīmēt birzes pirms sēšanas
- dabirzīt iezīmēt birzi līdz noteiktai vietai (līdz kurai pašreiz apsēts)
- nobirzāt Iezīmēt līniju jeb birzi, kas atdala apsēto gabalu no neapsētā
- nobirzīt Iezīmēt līniju jeb birzi, kas atdala apsēto gabalu no neapsētā
- birzēt Iezīmēt sējamās joslas platuma robežas (novelkot svītru, nometot salmu u. tml.)
- biržāt Iezīmēt sējamās joslas platuma robežas (novelkot svītru, nometot salmus u. tml.)
- pabirzēt Iezīmēt sējuma joslu nelielā platībā
- pabiržot Iezīmēt sējuma joslu nelielā platībā
- iebirzīt Iezīmēt sēšanas joslas tīrumā
- iebiržot Iezīmēt sēšanas joslas tīrumā
- uzbirzēt Iezīmēt sēšanas joslas tīrumā
- uzbirzīt Iezīmēt sēšanas joslas tīrumā
- uzbiržot Iezīmēt sēšanas joslas tīrumā
- skarns Iezis (parasti tumši brūns, pelēks vai zaļganpelēks), kas sastāv galvenokārt no piroksēniem, granātiem un citiem silikātu minerāliem un veidojas karbonātisko nogulumiežu un silikātu magmatisko iežu kontaktzonā
- kukaiņlapsene Iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Bethylidae"), ķermeņa garums - 2,5-7 mm, parazitē augsnē, koksnē, augu stiebros un sēklās dzīvojošos kukaiņu kāpuros, Latvijā nav pētītas
- baznīcas dārzs iežogots baznīcas pagalms, ko senāk izmantoja par kapsētu un soda vietu
- dēdēšanas garoza iežu komplekss (formācija), kas veidojas litosfēras virspusē iegulušo iežu dēdēšanas procesā
- dinamometamorfisms Iežu pārvēršanās zemes garozas augšējos iecirkņos; tas notiek galvenokārt virsējo slāņu stiprā spiediena iedarbībā; rezultātā ieži sablīvējas un noslāņojas, kā arī daļēji pārkristalizējas
- igarkieši Igarkas pilsētas un apkārtnes (Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļos) iedzīvotāji
- Rēvele Igaunijas galvaspilsētas Tallinas nosaukums 1219.-1917. g.
- Lasnamē Igaunijas galvaspilsētas Tallinas rajons
- Dorpat Igaunijas pilsētas Tartu bijušais nosaukums vāciski
- Igaunija Igaunijas Republika - valsts pie Baltijas jūras, uz dienvidiem no Somu jūras līča (igauņu valodā "Eesti"), galvaspilsēta - Tallina, iedalās 15 apriņķos, robežojas ar Krieviju un Latviju, kā arī ar Baltijas jūru
- Tallina Igaunijas Republikas galvaspilsēta un Harju apriņķa centrs (igauņu valodā "Tallinn", 1219.-1917. g. Rēvele), atrodas Somu līča dienvidu krastā, pie Tallinas un Kopli ielīča, 390000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Lielais Tells Igauņu teiku varonis ("Suur Tõll") no milžu ģimenes, kurš stājas pretī zemē iebrukušajiem ienaidniekiem apbruņots ar vēršu ratiem vai ratu riteņiem, kad ienaidniekiem izdodas nocirst viņam galvu, viņš paņem to padusē un turpina cīņu, kamēr ienaidnieks sakauts
- Idžebuode Iģebu Ode, pilsēta Nigērijas dienvidrietumos ("Ijebu Ode")
- ikšķilieši Ikšķiles pilsētas iedzīvotāji
- adhezīns Ikviena baktēriju šūnu ārpusē esošo molekulāro savienojumu grupa, kas iesaistās adhēzijas procesos
- lektīns Ikviena hemaglutinējoša viela, kas ekstrahēta no dažu augu sēklām
- fuzariotoksikoze Ikviena no daudzām cilvēka un dzīvnieka mikotoksikozēm, ko ierosina Fusarium ģints sēnes
- krioproteīns Ikviens asins proteīns, kas izgulsnējas pēc atdzesēšanas
- peptons Ikviens proteīnu daļējas hidrolīzes produkts; šķīst ūdenī, neizgulsnējas karsējot, pievienojot sārmu vai piesātinātu amonija sulfāta šķīdumu
- sulfoproteīns Ikviens sēru saturošs albumīns
- Portfranki Ilebo, pilsēta tagadējā Kongo Demokrātiskajā Republikā, tās nosaukums līdz 1966. g.
- nosēdēt ilgāku laiku atrodoties virsū, sabojāt (augus, sējumus) - par sniegu, ūdeni
- kūkot ilgāku laiku bezdarbīgi sēdēt, arī uzturēties (kur)
- izsēdēt ilgāku laiku izmantojot sēdēšanai (ko), radīt (tajā padziļinājumu, bedri)
- izsēdēt ilgāku laiku izmantojot sēdēšanai, nolietot, izbojāt (ko)
- iesēdēt ilgāku laiku izmantot sēdēšanai; ilgāku, laiku sēdēt (kādā vietā ko darot)
- izkarsēties ilgāku laiku karsēties, tā ka kļūst ļoti karsti
- saklusēt ilgāku laiku klusēt, nerunāt
- izsēdēt ilgāku laiku sēdēt
- izkūkoties ilgāku laiku sēdēt bezdarbībā (piemēram, kādu gaidot); ilgāku laiku sēdēt snaužot
- saduzot ilgāku laiku sērot, bēdāties
- nosēdēt ilgāku laiku sēžot vienā un tai pašā stāvoklī, izraisīt (kādā ķermeņa daļā) stīvumu, notirpumu
- nosasēdēties ilgāku laiku sēžot, radīt notirpumu (ķermeņa daļā)
- sasēdēt ilgāku laiku sēžot, sasniegt, iegūt (ko)
- iztupēt ilgāku laiku tupot vai sēžot gūt kādu rezutātu
- nolasīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz lasīt (piemēram, ogas, sēnes)
- nosēdēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz sēdēt (parasti līdz nogurumam)
- nosēņoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz sēņot (parasti līdz nogurumam)
- nosēroties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti sēroties
- sasēdēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu sēdēt; ilgāku laiku sēdēt (līdz noteiktam brīdim)
- sasērot ilgāku laiku, arī visu laikposmu sērot; ilgāku laiku sērot (līdz noteiktam brīdim)
- izbraucīties ilgāku laiku, daudz braucīt; izmasēties
- atsacepināties ilgāku laiku, daudz karsēties
- izmasēties ilgāku laiku, daudz masēt
- izsēdēties ilgāku laiku, daudz sēdēt
- izsēņoties ilgāku laiku, daudz sēņot
- izsēroties ilgāku laiku, daudz sērot
- izsēties ilgāku laiku, daudz sēt
- izsēdēt ilgāku laiku, daudz sēžot, izbojāt (apģērbu)
- sasmaldzināt ilgāku laiku, nepārtraukti, sīkām lāsēm līt
- plēsnēt Ilgi kur sēdēt
- simbioze Ilgstoša dažādu sugu organismu kopdzīve, kas parasti ir abpusēji izdevīga
- sēdēšana Ilgstoša nodarbošanās ar kaut ko, atrodoties sēdus stāvoklī
- iegrauzt Ilgstoši beržot, graužaties radīt (brūci) - piemēram, par ciešu apsēju, par ko asu
- vecināt Ilgstoši karsējot, pārveidot (metāla, sakausējuma) īpašības (piemēram, palielinot stiprību, cietību, samazinot plastiskumu, stigrību)
- pieklusēt Ilgstoši klusēt; piepildīt ar klusumsu
- pļerrēt Ilgstoši un sīkām lāsēm līt
- pekanrieksts Ilinoisas kārija ("Carya illinoensis") jeb pekanriekstkoka auglis (sēkla), kurā ir līdz 70 % eļļas un ko izmanto uzturā
- ilūkstieši Ilūkstes pilsētas iedzīvotāji
- pielīme ilustrācija, kas ir mazāka par grāmatas gatavo izmēru un ir pielīmēta uz iesietas grāmatas vāka vai kādā no tās lappusēm; to iespiež uz cita papīra atsevišķi no teksta
- Ilsenberg Ilzes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Susējas pagastā
- Iļjičevska Iļjičivska, pilsēta Ukrainā
- Iļjičovska Iļjičivska, pilsēta Ukrainā
- Imaharu Imabari, pilsēta Japānā
- kontagiozais impetigo impetigo ar virspusējām pustulām un slāņainām dzeltenām krevelēm
- Imfala Imphāla - pilsēta Indijas austrumu daļā
- Impala Imphala, pilsēta Indijā
- taktimpulss Impulsu sērija ar noteiktiem parametriem un stabilu frekvenci, ko izmato diskrētu ierīču darbības sinhronizēšanai
- taktsignāls Impulsu sērija ar noteiktiem parametriem un stabilu frekvenci, ko izmato diskrētu ierīču darbības sinhronizēšanai
- Čemulpo Inčhona - pilsēta Dienvidkorejā
- Inčona Inčhona - pilsēta Dienvidkorejā
- Indura Indaura, pilsēta Indijā
- kopindekss Indekss, ko veido indeksējamais elements (pati parādība) un samērotājs, t. i. elements, kas būtiski kopīgs saliktās parādības atsevišķiem elementiem un tāpēc izsaka to iekšējo kopsakaru
- toksikopekse Indes fiksēšana vai neitralizēšana organismā
- Indianopolisa Indianapolisa - pilsēta ASV
- puri Indiešu ēdiens: apaļi, plakani eļļā vai ghī (kausējot attīrīts sviests) vārīti plāceņi no kviešu miltiem; purī
- rāga Indiešu klasiskajā mūzikā - melodijas pamatstruktūra ar raksturīgu skaņkārtisku uzbūvi, izpildījuma manieri un citiem tradicionāliem elementiem; praksē izmanto līdz 200 rāgu
- šakti Indiešu tantrisma rituālajā praksē - vispagodinošākais tituls sievietei, kura piedalās tantriskajos rituālos
- musmerene Indīga lapiņu sēne ("Amanita"); mušmire
- glumēns Indīga sēne
- velna beka indīga sēne ("Rubroboletus satanas") ar gaiši pelēku cepurīti, samērā resnu, olveidīgu kātu un sarkanīgu tīklojumu, vienīgā indīgā beka, Latvijā nav sastapta
- abrins Indīga viela, fitotoksīns, kas atrodas Indijas auga "Abrus precatorius" sēklās, darbojas kā asinsvadu inde; senāk lietots trahomas ārstēšanai
- neitrīns Indīga viela, ko satur dažas sēnes
- muskarīns Indīga viela, ko satur dažas sēnes, piemēram, mušmires raganu bekas un sūrās bērzlapes, pieder pie holīnu grupas alkaloīdiem
- strihnīns indīgs alkaloīds, kas atrodas tropos augošo strihīnkoku (_Strychnos_) koksnē, mizās un sēklās; mazās devās stimulē muguras smadzeņu reflektoriskās funkcijas, palielina dzīvībai svarīgu smadzeņu centru ierosināmību; lielās devās - nāvējošs
- harmala Indīgs divdīgļlapju augs, kas satur alkoloidus; aug dienvidu stepēs, pustuksnešos un tuksnešos; sēklas lieto ārstniecības preparātu un krāsu ražošanai
- germizāns Indīgs sēklas kodināšanas līdzeklis ar apmēram 17% dzīvsudraba satura
- fungitoksisks Indīgs sēnēm
- kornaks Indijā ziloņa vadonis, kas tam sēd uz kakla un ar veseri sit pa galvu, lai tas ietu uz vienu vai otru pusi
- Deli Indijas galvaspilsēta un administratīvā teritorija, atrodas Džamnas labajā krastā, Aravalī grēdas piekājē, platība - 1483 kvadrātkilometri, 18917000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Ņūdeli Indijas galvaspilsētas Deli metropoles rajons, tā jaunā daļa, kas apbūvēta gk. 1911.-1931. g. sakarā ar Lielbritānijas koloniālo iestāžu pārcelšanu no Kalkutas uz Deli; mūsdienās šeit atrodas Indijas valdība
- Baranagara Indijas lielpilsētas Kalkātas ziemeļu priekšpilsēta un municipalitāte ("Baranagar"), Hugli kreisajā krastā, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, 248500 iedzīvotāju (2012. g.)
- svadeši Indijas nacionālās neatkarības kustības novirziens "svadeši kustība" 19. gs. b. un 20. gs. 1. pusē
- svarādžs Indijas nacionālās neatkarības kustības politisks lozungs un prasība Indijai piešķirt pašpārvaldes tiesības 20. gs. 1. pusē
- Indija Indijas Republika - valsts Āzijas dienvidos, platība - 3166741 kvadrātkilometrs, 1156898000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Deli, administratīvais iedalījums - 28 štati un 7 teritorijas, robežojas ar Pakistānu, Ķīnu, Nepālu, Butānu, Mjanmu un Bangladešu, apskalo Indijas okeāna Bengālijas līcis, Polka šaurums, Mannāras līcis, Lakšadvīpu un Arābijas jūra
- sezams Indijas sezams - divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas sezamaugu dzimtas suga ("Sesamum indicum"), viengadīgs tropiskās Āzijas un Āfrikas lakstaugs ar zvanveida ziediem un mazām sēklām, kas satur eļļu
- iepirkšanās Indivīda personīgo interešu apmierināšanas darbība, iegādājoties preces, kas saistīta ar fizioloģisko vajadzību un ieradumu apmierināšanu (pārtika, dzērieni, tabaka, alkoholiskie dzērieni u. c), izklaidi (sporta inventāra iegāde u. c. ), atmiņu saglabāšanu (suvenīri, piemiņas lietas, informācijas nesēji, u. c. ) un ar ekonomisko izdevīgumu (dažādas plaša patēriņa pārtikas un rūpniecības preces, automašīnas u. c), tradicionāla brīvā laika pavadīšana un populāras tūristu nodarbe
- iesaistītās puses indivīdi, grupas vai organizācijas, kas tieši vai netieši ir ieinteresēti vai iesaistīti kāda procesa norisē, lēmuma pieņemšanā un īstenošanā
- vasarnīca Individuāla māja (parasti ārpus pilsētas), kas paredzēta apdzīvošanai siltā gadalaikā, parasti vasarā
- grupas egoisms individuālās darbības pakļaušana referentās grupas interesēm; cilvēks savas grupas vārdā atsakās no personiskiem mērķiem, vienlaikus nepakļaujoties citām grupām vai autoritātēm
- medības ar pievilināšanu individuālo medību veids, kurā izmanto skaņu signālus (imitētas putnu riesta dziesmas, aicinājuma saucienus, peļu pīkstienus, zaķu baiļu kliedzienus, briežu buļļu riesta aurus, vilku sagaudošanos) vai mānekļus; šādi medī putnus, pārnadžus un plēsējus (vilkus)
- medības uz gaidi individuālo medību veids, kurā medī pārnadžus, plēsējus un ūdensputnus; galvenās priekšrocības: medījamie dzīvnieki tiek mazāk traucēti, pirms šaušanas tos var labi apskatīt un novērtēt, var precīzāk trāpīt, jo ir iespēja šaut pa stāvošu vai lēni ejošu dzīvnieku, mednieks ir nodrošināts pret nelaimes gadījumiem
- balti Indoeiropiešu tautu grupa, pie kuras pieder latvieši un lietuvieši, senatnē arī senprūši, jātvingi, žemaiši, kurši, zemgaļi, sēļi, latgaļi, galindi u. c.
- indoksilsērskābe Indoksila savienojums ar sērskābi (aknās); tiek izvadīts no organisma caur nierēm kā kālija sāls (indikāns)
- Džakarta Indonēzijas galvaspilsēta (angļu val. "Jakarta"), atrodas Javas salas ziemeļrietumu piekrastē pie Čilivungas ietekas Javas jūrā, 8,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Indonēzija Indonēzijas Republika - atrodas dienvidaustrumu Āzijā (indon. val. "Indonesia / Republik Indonesia"), Malajas arhipelāgā, salu valsts (~17500 salu, apdzīvotas \~6000 salas), no kurām nozīmīgākās ir Java, Sumatra, Kalimantāna (Borneo dienvidu daļa), Sulavesi un Iriāndžaja (Jaungvinejas salas rietumu daļa), salas kalnainas (virsotnes 3000-4000 m, daudz darbīgu vulkānu) un mežainas (lietus meži), platība - 1904443 kvadrātkilometri, 240271500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džakarta, administratīvais iedalījums - 33 provinces, sauszemes robežas ar Malaiziju (Kalimantānā), Papuā-Jaungvineju (Jaungvinejā) un Austrumtimoru (Timorā)
- dzeltenā inermīzija inermīziju sēņu ģints suga ("Byssonectria fusispora")
- aspergiloze Infekcijas slimība, ko ierosina patogēno aspergilu ģints mikroorganiskas sēnes; biežāk slimo jaunputni, it sevišķi ūdensputni, retāk govis, aitas, cūkas; var saslimt arī cilvēks
- sēnīšslimība Infekcijas slimība, ko izraisa, parasti mikroskopiskas, patogēnās sēnes
- zoonoze Infekcijas slimība, kuras ierosinātājs parazitē kādā dzīvnieku sugā vai vairākās sugās (piemēram, trakumsērga, tuberkuloze, tularēmija)
- enterohepatīts Infekcioza tītaru slimība, visbiežāk novērota Amerikā, ierosina sēnīte, inficējas caur barošanas traktu
- norāde Informācijas avots (par faktu, priekšmetu), arī (kā) pazīme (piemēram, par priekšmetiem, norisēm, īpašībām)
- frekvences modulācija informācijas kodēšana, mainot nesējfrekvenci
- signalogramma Informācijas nesējs ar tajā ierakstītiem signāliem, piem., skaņuplate, kinolente
- magnētlente Informācijas nesējs ārējā atmiņā - lente ar magnētisku pārklājumu
- magnētdisks Informācijas nesējs ārējā atmiņā - rotējošs disks ar magnētisku pārklājumu
- vienjoslas pārraide informācijas pārraide, kurā izmantota amplitūdas modulācija ar nomāktu nesējfrekvenci un tikai viena sānjosla
- asinhronās pārsūtīšanas režīms informācijas pārsūtīšanas metode, ko izmanto platjoslas ISDN tīklos, tās specifikācijā definētas fiksēta garuma (53 baitu) paketes (šūnas), kuras raida, izmantojot fizikālā kanāla asinhrono laikdales multipleksēšanu; ATM režīms; ATM
- vietne informācijas un interaktīvu pakalpojumu sakopojums, kas uzbūvēts no tīmekļa lappusēm u. c. veida datiem (attēliem, skaņām u. tml.), arī datu kopumi, kurus to veidotāji vai īpašnieki novieto tīmekļa serveros
- kartēšana Informācijas vākšana un fiksēšana kartē
- kartografēšana Informācijas vākšana un fiksēšana kartē
- tālzondēšana Informācijas vākšana un fiksēšana no attāluma
- trauksmes celšana informēšana par nelegālām, bīstamām, izšķērdīgām, ļaunprātīgām darbībām organizācijā vai iestādē, kas ir pretrunā tās deklarētajiem mērķiem un politikai, kā arī ir neētiskas un nodara kaitējumu trešajām pusēm
- jūras balss infraskaņa, kas rodas stiprā vējā jūras virspusē, veidojoties vēja virpuļiem aiz viļņu mugurām
- Valsts investīciju programma infrastruktūras investīciju kopums, kuram katru gadu tiek plānots un piešķirts valsts budžeta finansējums
- kardemons Ingveru dzimtas tropu augļa sēklas, ko izmanto kā garšvielu; kardamons
- kordomons Ingveru dzimtas tropu augļa sēklas, ko izmanto kā garšvielu; kardamons
- URBAN Iniciatīva par pilsētu teritorijām
- Inkova Inkou, pilsēta Ķīnā
- Iljapa Inku mitoloģijā - vētru un laikapstākļu dievs, kas tika pielūgts kā auglīgo lietu nesējs
- Kusko Inku valsts galvaspilsēta un vieta, kur atrodas lielais templis, kas celts par godu Saules dievam; pēc leģendas, paklausot Saules dieva norādījumiem, Kusko dibinājis pirmais inku valdnieks Manko Kapaks
- nomofilakija Institūcija Senajās Atēnās, kas sastāvēja no 7 pilsoņiem, kuru uzdevums bija valsts dokumentu glabāšana, tautas sapulces un Piecu simtu padomes sēžu uzraudzība; līdzīga institūcija bija arī citās Senās Grieķijas polisās
- konsultatīvā padome institūcija, kas saskaņo pašvaldību vai pašvaldību un valsts iestāžu darbību attiecīgajā rajonā vai republikas pilsētas administratīvajā teritorijā
- izpildadrese Instrukcijas (komandas) operanda adrese, kas vai nu tieši iekļauta tajā, vai arī tiek aprēķināta, pamatojoties uz attiecīgo lauku saturu, atbilstoši izmantotajai adresēšanas shēmai
- mikroviļņu nosēšanās sistēma instrumentālā nosēšanās sistēma, kurā izmanto mikroviļņus un standartveida virzienantenas; šādai. sistēmai ir lielāka precizitāte nekā metru viļņu instrumentālās nosēšanās sistēmām, un tajā ir iespēja izvēlēties gaisakuģim optimālo nosēšanās trajektoriju
- ritornels Instrumentāla priekš-, vidus- un pēcspēle vokālkompozīcijā (kad solo-balss klusē)
- klinometrs instruments acs griešanās kustību noteikšanai, vērojot fiksētu priekšmetu ar nosacījumu, ka redzes asis ir paralēlas
- klinoskops instruments acs griešanās kustību noteikšanai, vērojot fiksētu priekšmetu ar nosacījumu, ka redzes asis ir paralēlas
- lodāmurs instruments ar sakarsējamu elementu lodēšanai
- elipsogrāfs instruments elipšu rasēšanai
- diafanoskops instruments labības un sēklu kvalitātes (miltainuma, stiklveidības u. c.) noteikšanai
- mikrogrāfs instruments mikroskopiski mazu kustību palielināta pieraksta iegūšanai, pastiprinot diafragmas svārstības un fiksējot tās fotofilmā
- parabologrāfs instruments parabolu (1) rasēšanai
- orhidometrs instruments sēklinieku mērīšanai
- nepilnā rūdīšana instrumentu tēraudu karsēšana virs 780 °C temperatūrai, saglabājot neizšķīdušas karbīda daļiņas
- trešais viedoklis intelektuāļu nostāja 20. gs. 50. gados, kuri aukstā kara laikā kā indivīdi nevēlējās nostāties kādā lielvaru bloku pusē
- kārnīties Intensīvi darboties, sērtot kokus, līžot līdumu, arot zemi
- palot Intensīvi norisēt, arī izpausties (par psihisku procesu, stāvokli)
- piesēdēt Intensīvi, arī ilgāku laiku strādāt darbu, kas veicams sēžot
- virmot Intensīvi, spraigi norisēt (piemēram, par procesu)
- smogs Intensīvs lielu pilsētu un rūpniecības centru gaisa piesārņojums; dūmu, gāzu, miglas u. tml. kopums, kas veido šādu piesārņojumu
- dzīvs Intensīvs, spēcīgs, aktīvs (par psihiskām norisēm)
- painteresēties Interesējoties (par ko) pacensties iegūt, parasti nelielu, izziņu, informāciju (par to)
- būt kā dullam pēc kāda interesēt, ļoti patikt, aizraut
- prasīt Interesēties (par ko), cenšoties iegūt informāciju (par to)
- taujāt Interesēties (par ko), cenšoties iegūt informāciju (par to)
- vaicāt Interesēties (par ko), cenšoties iegūt informāciju (par to)
- mesties Interesēties (par ko); nodarboties (ar ko)
- likties zināt interesēties, arī rūpēties (par kādu, par ko)
- paklaušenēt Interesēties, jautāt
- mandoties Interesēties, mēģināt uzzināt
- sekot Interesēties, vērot (ko), lai gūtu informāciju (par to); sistemātiski gūt informāciju (par ko)
- ietekmētājgrupa Interešu grupa jeb lobijs - apvienība, kas izdara spiedienu uz valdību vai partijām, lai nodrošinātu savām interesēm labvēlīgus likumus un rīcību
- bīdermeijers Interjera un mēbeļu stils (19. gs. pirmajā pusē Vācijā un Austrijā), kam raksturīga vienkāršība un praktiskums
- interbrigāde Internacionāla brigāde - brīvprātīgo kaujas vienība, kas Spānijas pilsoņu karā (1936-38) cīnījās republikāņu pusē
- sistēma Archie interneta datņu meklēšanas sistēma, kas lietotājam ļauj ērti uzzināt, kur atrodas viņu interesējošās datnes
- tīkla adrešu translēšana interneta standarts, kas lokālajos tīklos nodrošina vienas _IP_ adrešu kopas izmantošanu iekšējam trafikam, bet otras - ārējā trafika adresēm; tas izveido specifisku ugunsmūri iekšējo _IP_ adrešu apslēpšanai un ļauj apvienot vairākus tīkla _ISDN_ savienojumus vienā interneta savienojumā
- trollis Interneta trollis - persona, kas sēj nesaskaņas tiešsaites sarunās, publicējot aplamus, muļķīgus, diskusijai neatbilstošus ziņojumus ar tīšu nodomu provocēt citus lasītājus vai citādi traucēt normālu diskusiju
- standartizētā intervija intervijas veids, kurā norādīti visi pamatjautājumi un papildjautājumi, to saturs un secība ir stingri fiksēta, norādīti arī iespējamie atbilžu varianti
- skatēmija Intestināla toksēmija, kas rodas, ja notiek zarnu toksisko pūšanas produktu absorbcija
- testotoksikoze Intoksikācijas parādības pēc sēklvada abpusējas ligatūras
- gabrodiorīts Intruzīvs iezis, pārejas forma starp gabro un diorītiem, sastāv no plagoklaziem (andezīna, labradora) un viena vai vairākiem krāsainajiem minerāliem (ragmāņa, piroksēniem), Latvijā veido laukakmeņus
- Ninsja Iņčuaņa - pilsēta Ķīnā
- Inčuana Iņčuaņa - pilsēta Ķīnas ziemeļu daļā
- pienamāja Īpaša celtne vai piebūve, kur dzesē un uzglabā pienu
- pienmāja Īpaša celtne vai piebūve, kur dzesē un uzglabā pienu
- zoospora Īpaša dažu ūdensaugu un zemāko sēņu vairošanās šūna, kas spēj kustēties ūdenī līdzīgi vienkāršākajiem dzīvniekiem
- krājgrāmatiņa Īpaša grāmatiņa sīko noguldījumu iemaksu un izmaksu ierakstiem, krājkasē noguldīto līdzekļu uzskaitei
- trapece Īpaša ierīce, kas švertlaivas šotmenim ļauj novietoties tālu pāri bortam, lai kompensētu vēja izraisīto sānsveri
- damno Īpaša maksa, ko banka no klienta iekasē (virs komisijas naudas, procentiem un pasta izdevumiem) par citpilsētu inkaso vekseļa diskontēšanu
- livreja Īpaša piegriezuma, parasti ar tresēm rotāts, formas tērps (piemēram, sulaiņiem)
- kapi Īpaša teritorija mirušo apbedīšanai; kapsēta
- zīmognodeva Īpaša valsts nodeva, ko iekasē par dokumentu noformēšanu civiltiesiskos darījumos
- magnētiskā lēca īpaša veida magnētiskais lauks, kuram piemīt spēja fokusēt elektriski lādētu daļiņu kūli
- frīholderi Īpaša zemes īpašnieku kategorija viduslaiku Anglijā; feodāļi, brīvlaistie zemnieki, pilsētnieki
- mensurālmūzika Īpašām zīmēm rakstīta mūzika 12.-16. gs., kas fiksē skaņu augstumu un relatīvo ilgumu; menzurālā notācija
- atpūtas krēsls īpašas konstrukcijas ērts krēsls, kura sēdekļa augstums ir zemāks par parasto krēsla krēsla sēdekļu augstumu un kurā var novietoties arī pusguļus
- Frenela lēcas īpašas konstrukcijas lēcas, kurās liela diametra gaismas kūļa fokusēšanai izmanto interferences parādību
- Moricsalas dabas rezervāts īpaši aizsargājama dabas teritorija Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, kopplatība - 818 ha, valsts aizsardzībā kopš 1912. g., izveidots, lai saglabātu nepārveidotas dabas ekosistēmas, pētītu tajās notiekošos procesus un nodrošinātu izzūdošo un reto augu, sēņu, ķērpju un dzīvnieku aizsardzību
- snaiperis Īpaši apmācīts karavīrs, kas ar precīzu šāvienu iznīcina pretinieka karavīrus, kā arī, šaujot ar trasējošām lodēm, norāda mērķus artilērijai
- muzīvzelts Īpaši apstrādāts alvas disulfīds, spīdošu zvīņu veidā, lieto koka rāmju u. c. bronzēšanai ("zeltīšanai"), jo pārklājums ir izturīgs pret sēra un sērūdeņraža darbību, arī pret skābēm
- perisperms Īpaši audi augu sēklās, kuros uzkrājas dīglim nepieciešamās barības vielas
- endosperms Īpaši audi augu sēklās, kuros uzkrājas dīgļa attīstībai nepieciešamās barības vielas
- diedzētava Īpaši iekārtota telpa (sēklu) diedzēšanai
- atpūtas vieta īpaši iekārtota teritorija, kas izmantojama, atpūšoties brīvā dabā, ļoti iecienītas ir tādas aktīvās atpūtas formas kā medības, makšķerēšana, sēņošana, ogošana un pikniki; lai veicinātu dabas pretestības spējas pieaugošajām slodzēm, mežos jāierīko īpašas vietas un maršruti
- zāliens Īpaši ierīkots, ar zālaugiem apsēts zemes gabals; arī zālājs
- tīrkultūra Īpaši izaudzēts vienas sugas (baktēriju, mikroskopisku sēņu) kopums
- smalta Īpaši kausēta stikla nelielu, necaurspīdīgu, krāsainu gabalu kopums, ko izmanto mozaīkas veidošanā
- amata kungi īpaši Rīgas pilsētas rātes iecelti ierēdņi, kas uzraudzīja amatnieku cunfšu darbību, pārbaudīja preču kvalitāti, deva atļauju sasaukt cunftes sapulces, sodīja amatniekus par cunftes amata ruļļa noteikumu pārkāpumiem, iekasēja no cunftēm nodokļus pilsētas kasei
- odere Īpaši veidots aizsargslānis, arī apmetums (kā) iekšpusē
- sakarsējamība īpašība, īpašību kopums (parasti vielai), kas ļauj (to) sakarsēt (1)
- elastīgā bandāža īpašs apsējs, kas fiksē pareizu ķermeņa locekļu vai orgānu stāvokli, bet netraucē asinsriti
- asks Īpašs asku sēņu orgāns, kurā pēc apaugļošanās norisinās mejoze un veidojas haploidālas sporas (askusporas)
- pauspapīrs Īpašs caurspīdīgs papīrs rasējumu vai zīmējumu kopēšanai, pārvilkšanai
- Sysmin Īpašs finansēšanas mehānisms ĀKK un AZT kalnrūpniecības produktiem ("special financing facility for ACP and OCT mining products")
- dalītais fokuss īpašs fokusēšanas paņēmiens, kad no diviem objektiem – vienam tuvumā, otram tālumā – jāiegūst pietiekami skaidrs attēls
- pseidogāmija Īpašs sēņu vairošanās veids, kurā saplūst kopā divas veģetatīvas sēņotnes šūnas; pseidomikse
- laternārijs Īpašs vergs antīkajās pilsētās, kas bija atbildīgs par eļļas lampu aizdegšanu diennakts tumšajā laikā pie saimnieka mājas
- sporokarpiji Īpatnēji dažu paparžu sori, kas ārēji atgādina sēklaugu augļus
- sociālā darbinieka prasmes ir māka pielietot zināšanas un pieredzi praksē, darbā ar indivīdu, grupu, kopienu un sabiedrību, tās ietver sociālā darbinieka spēju saistīt zināšanas par cilvēka vai cilvēku grupas uzvedību, personas un vides mijiedarbību un sociālo funkcionēšanu
- Bagdāde Irākas galvaspilsēta (angļu val. "Baghdad"), muhāfazas centrs, atrodas pie Tigras upes, 5,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.), dibināta 762. g.
- Irāka Irākas Republika - valsts dienvidrietumu Āzijā (arābu val. "Al 'Irāq"), federatīva parlamentāra republika, platība - 438317 kvadrātkilometri, 28945600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Bagdāde, administratīvais iedalījums - 18 muhāfazu, no tām 3 Kurdistānā, robežojas ar Turciju, Irānu, Kuveitu, Saūda Arābiju, Jordāniju un Sīriju
- Irāna Irānas Islāma Republika - valsts Rietumāzijā (persiešu val. "Īrān"; pirms 1935. g. Persija), platība - 1648000 kvadrātkilometri, 66429300 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Teherāna, administratīvais iedalījums - 30 ostānu, robežojas ar Turkmenistānu, Afganistānu, Pakistānu, Irāku, Turciju, Azerbaidžānu un Armēniju, apskalo Kaspijas jūra un Persijas un Omānas līcis
- Teherāna Irānas Islāma Republikas galvaspilsēta (persiešu: تهران, Tehrān), ostāna centrs, atrodas Elbursa kalnu priekškalnēs (Demāvenda piekājē 1100-1300 m virs jūras līmeņa), 7,2 miljoni iedzīvotāju (2007. g.)
- Abruzs Irāņu mitoloģijā - vērsis, kuru augstākais dievs Ahuramazda radīja pirmo un kurā bija visu pārējo lietu sēklas
- homrūls Īrijas autonomijas programma 19. gs. otrajā pusē un 20. gs. sākumā
- Dublina Īrijas galvaspilsēta, atrodas Īrijas jūras krastā, Lifi upe dala pilsētu 2 daļās, 527600 iedzīvotāju (2011. g.)
- bizmaņi Ironisks nosaukums, ko 19. gs. 2. pusē jaunlatvieši attiecināja uz Baltijas vāciešiem, kas mēģināja latviešus atturēt no nacionālo centienu paušanas
- Irpeņa Irpiņa, pilsēta Ukrainā
- galkode Īsa izkapts, linu sēklu galviņu nopļaušanai
- kļaščuks Īsa piepogājama vai piešūta josta apģērba mugurpusē
- dronga Īsa piepogājama vai piešūta josta tērpa mugurpusē; savilktnis
- linters Īsas kokvilnas šķiedriņas, kas palikušas pie kokvilnas sēklām pēc attīrīšanas mašīnā (džinā)
- Udzijamada Ise - pilsēta Japānā, tās nosaukums līdz 1955. g.
- Aleksandreta Iskenderona - pilsēta Turcijā, tās senāks nosaukums
- baitmultipleksēšana īslaicīga multipleksēšana, kuras rezultātā kanālam periodiski tiek izdalīts laiks viena baita pārraidei
- sēciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> sēkt(1)
- sēciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> sēkt(2)
- forsāža Īslaicīga, strauja forsēšana
- plaucēt Īslaicīgi karsēt (piemēram, dārzeņus, gaļu, miltus) karstā, parasti verdošā, šķidrumā; apliet ar karstu ūdeni (miltus), gatavojot maizes javu
- iesēciens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> iesēkties
- plikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
- pasalums Īslaicīgs, virspusējs sasalums
- Irama islāma mitoloģijā - ādu (āditu) cilts pilsēta, ko uzcēla ķēniņš Šadāds, lai atdarinātu paradīzi; pilsētu iznīcināja Allāhs, bet brīnumainā kārtā to dažreiz tuksnesī redz ceļinieki; Korānā minēta kā celtne no dārgmetāliem un dārgakmeņiem
- džanaba Islāma reliģiskajā praksē rituāla netīrība, ko izraisa ticīgā saskaršanās ar (1) jebko, ko izdala cilvēka organisma, (2) kristiešu dzīvnieku līķiem vai to daļām, (3) vīnu un citām reibinošām vielām (izņemot gadījumus, kad tās lieto medicīniskos nolūkos), (4) cūkgaļu vai citu "netīru" gaļu, (5) jebkādu priekšmetu ar nelāga izskatu un nejauku smaku u. tml.
- mošeja Islāma reliģiskajam kultam paredzēta celtne, musulmaņu publisko lūgšanu vieta, ko parasti veido ārējs pagalms, kur notiek ceremoniāla apmazgāšanās, un lielas nemēbelētas iekšējās telpas, kur musulmaņi lūgšanu laikā metas ceļos, sēž vai noguļas uz zemes; parasti nedēļas galvenais dievkalpojums mošejās notiek piektdienās starp dienas vidu un trijiem pēcpusdienā
- Islāmābāda Islāmābādas galvaspilsētas teritorija - federāla teritorija Pakistānā ("Islamabad Capital Territory"), platība - 1166 kvadrātkilometri, 1900000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Reikjavika Islandes galvaspilsēta (isl. val. "Reykjavik"), atrodas Islandes salas dienvidrietumos, Faksaflouji līča dienvidu krastā, 115 tūkstoši iedzīvotāju (2007. g.)
- grečka Īso linu (greču) sēkla
- civiloquia Īsos teikumos sastādīti pilsētas rīkojumi un noteikumi, ko zināmās dienās rātes kungi nolasīja no rātūža balkona sapulcētiem pilsoņiem
- piezīme Īss teksts, kurā fiksēts kāds fakts, doma u. tml.; teksts, kurā ir fiksēts (piemēram, lekcijas, grāmatas) galvenais saturs
- slapjā ēku piepe īstā mājassēne
- mājassēne Īstā mājassēne - brants ("Serpula lacrymans")
- pēpa Istabas sēne
- Uratibe Istaravšana - pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums no XV gs. līdz 2000. g.
- erysiphaceae Īstās miltrasas sēņu dzimta
- erysiphe Īstās miltrasas sēņu dzimtas ģints
- microsphaera Īstās miltrasas sēņu dzimtas ģints
- ovulariopsis Īstās miltrasas sēņu dzimtas ģints
- podosphaera Īstās miltrasas sēņu dzimtas ģints
- pseudoidium Īstās miltrasas sēņu dzimtas ģints
- sphaerotheca Īstās miltrasas sēņu dzimtas ģints
- golovinomyces Īstās miltrasas sēņu dzimtas ģints "Erysiphe" dažas sugas, kas pēc anamorfas tipa un kleistotēciju uzbūves dažkārt atsevišķā ģintī
- blumeria Īstās miltrasas sēņu dzimtas sugas "Erysiphe graminis" klasifikācijas variants, ko atsevišķi autori nodala kā atsevišķu ģinti vai pat dzimtu
- uncinula Īstās miltrasas sēņu ģints "Erysiphaceae" dzimtā, attīsta spēcīgu gaisa sēņotni, kas ar baltu segu vai plankumiem pārklāj saslimušās augu daļas
- erysiphales Īstās miltrasas sēņu rinda
- oidiopsis Īstās miltreasas sēņu dzimtas ģints
- oidium Īstās miltreasas sēņu dzimtas ģints
- buržoazija Īstenībā pilsētnieki; pilsoņi; mantīgā šķira, īpašnieki, kapitālisti, arī vidējā šķira
- Voskresenska Istra - pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, tās nosaukums līdz 1930. g.
- Grīva Istras labā krasta pieteka Zaļesjes pagastā, lejtecē arī Zilupes pilsētas rietumu robežupe, iztek no Zaļesjes ezera; Grivka
- nošķīst īsu brīdi izplatīties uz visām pusēm (par dzirkstelēm, uguni u. tml.)
- nolāsēt īsu brīdi lāsēt (2) un pārstāt lāsēt; nolāsmot
- nošķīst īsu brīdi šķīst, izplatīties uz visām pusēm (par šķidrumu, masu)
- notrīsēt īsu brīdi trīsēt un pārstāt trīsēt
- nosēkties īsu brīdi, vienu reizi sēkt
- dzeltenā īszobe īszobju ģints sēņu suga ("Stecherinum ochraceum")
- pulčinella Itāliešu delartiskās komēdijas personāžs, kurā lauku puiša vientiesība apvienota ar pilsētas vienkāršo ļaužu izveicību un attapību
- gonfalonjers Itālijas pilsētrepublikās (13.-15. gs.) pilsētas kvartāla zemessardzes vadītājs
- Itālija Itālijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (itāliešu valodā "Italia"), galvaspilsēta - Roma, atrodas Apenīnu pussalā, tajā ietilpst arī Sardīnija un Sicīlija, platība - 301323 kvadrātkilometri, kā arī daudz sīkāku salu, 58126200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 20 reģionu (no tiem 5 autonomi), robežojas ar Monako, Franciju, Šveici, Austriju un Slovēniju, kā arī ar Adrijas jūru, Vidusjūru, Tirēnu un Ligērijas jūru
- Roma Itālijas Republikas galvaspilsēta ("Roma"), provinces un Lacio reģiona administratīvais centrs, atrodas Tibras krastos, 27 km no tās ietekas Tirēnu jūrā, 2640000 iedzīvotāju (2014. g.); tās teritorijā atrodas pilsētvalsts - Vatikāns (Svētais Krēsls)
- trečento Itāļu apzīmējums laikam no 1300. līdz 1400. gadam; šajā laikā turpinājās dučento aizsākusies protorenesanse, kas kvatročento sākumā pārgāja agrīnajā renesansē
- rizoto Itāļu virtuves ēdiens: tā pamatā ir rīsi, kas kombinēti ar dārzeņiem, sēnēm, gaļu, sieru, zivīm, kā arī dažādām garšvielām; risoto
- Ivaniča-Grada Ivaničgrada, pilsēta Horvātijā
- Staņislava Ivanofrankivskas pilsētas (Ukrainā) nosaukums līdz 1962. g.
- Ivanovozņesenska Ivanova – pilsēta Krievijā, tās nosaukums līdz 1932. g.
- Iverdona Iverdonlebēna, pilsēta Šveicē, tās senāks nosaukums
- toreja Īvju dzimtas ģints ("Torrea"), dekoratīvs koks ar lielām, skaistām, olveida sēklām, ko vietām audzē lielos dārzos
- sēklsedze Izaugums ap kailsēkļu sēklu
- pieklust Izbeigties vai norisēt ar vājāku intensitāti
- izplēnēt Izbeigties, izzust (parasti par psihiskām norisēm, to izpausmi)
- apčakarēt Izbikstīt, izvandīt, izrakņāt, izrušināt no visām pusēm
- piebirzt Izbirt lielākā daudzumā (par gatavām sēklām)
- līnijdroška Izbraucamie rati ar sēdekli garenvirzienā
- iziet Izbraukt (par vilcienu, autobusu u. tml.); izbraukt (noteiktā trasē); izvirzīties (no kāda stāvokļa) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem
- mūrītis Izbūve krāsns ārsienas apakšdaļā sēdēšanai vai gulēšanai
- čaļitsja Izciest sodu, sēdēt cietumā
- saudzene izcirtumā atstāta priede apsēklošanai
- blakusceļš Izdales ceļš gar abām maģistrāles pusēm
- lāsēt Izdalīties, sūkties laukā pa lāsēm
- lāsot Izdalīties, sūkties laukā pa lāsēm
- izčirkāt Izdedzināt sērkociņus (daudzus vai visus, vienu pēc otra)
- uzdīdīt Izdīdīt, iedresēt
- izknist Izdīgt (par sēklām)
- izdīdīt Izdresēt
- izdzisināt Izdzesēt
- izzarot Izdzīt, izplest uz visām pusēm (zarus)
- vārti Izeja (piemēram, pilsētai, upei) uz kurieni vai ieeja no kurienes
- plastiskā keramiskā masa izejvielu maisījums ar 12–25% mitruma; lieto keramikas izstrādājumu veidošanai ar ekstrūzijas, plastiskās veidošanas un plastiskās presēšanas metodēm, piemēram, ķieģeļiem, smalkkeramikas izstrādājumiem, jumta kārniņiem
- pussausā keramiskā masa izejvielu maisījums ar 7–12% mitruma; lieto keramikas izstrādājumu veidošanai ar pussauso presēšanu, piemēram, flīzēm un šamota izstrādājumiem
- sausā keramiskā masa izejvielu un piedevu maisījums ar mitruma saturu 0–6 %; lieto elektrokeramikas un ugunsizturīgās keramikas veidošanai ar presēšanu
- pūšana izelpas virzīšana uz āru, lai, piemēram, dzesētu, sildītu ko
- izķeskāt Izēst (par kādu, kas daudz ēd); izķesēt
- izķest Izēst (par kādu, kas daudz ēd); izķesēt
- atliet Izgatavot (ko) no šķidras masas (piemēram, no izkausēta metāla), ielejot masu veidnē; izliet
- pierasēt Izgatavot (rasējumus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- pamatizglītība Izglītība, ko iegūst vispārizglītojošas skolas pirmajās (parasti trīs vai četrās) klasēs
- pirmizglītība Izglītība, ko iegūst vispārizglītojošās skolas pirmajās klasēs
- hensems Izgudrotāja vārdā nosaukti angļu divvietu rati ar 2 riteņiem un kučiera sēdekli aiz muguras
- hansom Izgudrotāja vārdā nosaukti angļu divvietu rati ar 2 riteņiem un kučiera sēdekli aiz muguras; hensems
- tapsavienojums Izjaucams savienojums divu vai vairāku detaļu savstarpējā stāvokļa iestādīšanai vai fiksēšanai ar tapu
- izirt Izjukt uz visām pusēm (par matiem); pilnīgi atrist (par bizēm)
- silusks izkapts sējums uzkumā, kad mugura augstāka nekā asmens
- ignīcija Izkarsēšana ugunī, lai izdedzinātu organiskās vielas
- izsveilēt Izkarsēt
- izsautēt Izkarsēt (tvaikos, karstā ūdenī ķermeni, tā daļas)
- kaņepju sviests izkarsētas sagrūstas kaņepju sēklas ar taukvielām
- činkatas Izkarsētas taukas gaļas atlikumi pēc tauku noliešanas, kam pievienoti pipari un sīpoli
- cirkulīši Izkarsētas taukas gaļas atlikumi pēc tauku noliešanas, kam pievienoti pipari un sīpoli
- izakarsēties Izkarsēties
- izsvilināties Izkarsēties
- iztveicēties Izkarsēties
- iztvīcēties Izkarsēties
- izasutināties Izkarsēties (par cilvēku)
- izsutināties Izkarsēties (parasti pirtī)
- izveitēties Izkarsēties (parasti pirtī)
- izsautēties Izkarsēties (tvaikos, karstā ūdenī)
- izvītēties Izkarsēties, izpērties (pirtī)
- iztvaicēties Izkarsēties, sakarsēt
- sakāsēt izkāsēt
- iekausēt Izkausējot (kādu vielu), ievietot (tajā ko)
- izkausināt Izkausēt
- izkusināt Izkausēt
- izlaidināt Izkausēt
- iztalcēt Izkausēt
- noēst Izkausēt (sniegu, ledu) - par sauli
- iekausēt Izkausēt un ieliet (kur iekšā, parasti metālu)
- tirpt Izkausēt, izkust
- sašķaidināt Izkausēt, šķīdināt
- gramzda Izkausētu cūku tauku paliekas
- grebzda Izkausētu cūku tauku paliekas
- grebzde Izkausētu cūku tauku paliekas
- gremzda Izkausētu cūku tauku paliekas
- gremzde Izkausētu cūku tauku paliekas
- gremzdi Izkausētu cūku tauku paliekas
- grumslas Izkausētu cūku tauku paliekas
- rasiņas Izkausētu cūku tauku pārpalikumi
- čipslas Izkausētu tauku atliekas
- grimzduļi Izkausētu tauku atliekas
- grmzdiņas Izkausētu tauku atliekas
- vaimaniņas Izkausētu tauku atlikumi
- čipata Izkausētu tauku atlikumi, dradži, gruzdumi
- ķikars Izkausētu tauku palieku gabaliņš
- izšķīst Izkliedēties (uz visām pusēm) - piemēram, par sīkiem priekšmetiem
- pašķīst Izkliedēties uz visām pusēm (parasti par šķidrumu, masu)
- izklaidsēja Izkliedsēja
- platsēja Izkliedsēja
- izplavāt Izklīst uz vairākām, visām pusēm (par dzīvniekiem)
- pajukt Izklīst uz visām pusēm (par cilvēku vai dzīvnieku grupu)
- katapultēšanās Izkļūšana no lidaparāta, izmantojot sēdekli un kapsulu ar autonomu dzinējierīci; lidaparāta ekipāžas lidaparāta atstāšanas paņēmiens un process avārijas situācijā, izmantojot speciālas ierīces
- trīspusējā izkraušana izkraušana, izmantojot transportlīdzekļa trīs puses. Parasti izkraušanu veic pa aizmuguri un abiem sāniem. Izdevīgākais no visiem izkraušanas veidiem, jo, salīdzinot ar divpusējo vai vienpusējo izkraušanu, ļauj sasniegt maksimālo darba ražīgumu un minimālo dīkstāves laiku izkraušanai
- birums Izkultās labības daudzums (parasti no noteiktas platības vai izsēta labības daudzuma)
- nobokstas Izkultas sēnalas, čaulas
- kulāji Izkulti linu stiebri bez linsēklām
- kunaiņi Izkultu linsēklu čaulas
- kulmāji Izkultu linsēklu paliekas bez smalkajām pelavām
- izkūsāties Izkūsēt
- izlocīt kājas izkustēties pēc sēdēšanas, pastaigāties
- magma Izkususi, ugunīgi šķidra, parasti silikātu, masa, kas rodas Zemes mantijā vai garozā un, lavas veidā nonākot Zemes virspusē, veido izvirduma iežus
- izķeksīt Izķeksēt
- izagaldīties Izlobīties (par pākšaugu sēklām)
- izūdelēt Izmācīt, izdresēt
- pagriezties Izmainīties un attīstīties, norisēt (kādā veidā, piemēram, par dzīvi, notikumiem)
- tiešās izmaksas izmaksas, kas tieši saistās ar noteiktu izmaksu nesēju (izstrādājumu veidu, pasūtījumu un ražošanas pašizmaksu)
- jauktās izmaksas izmaksas, kuras satur gan fiksēto gan mainīgo izmaksu elementus
- kalkulācijas objekts izmaksu nesējs
- izbraucīt Izmasēt
- izlaitīt Izmasēt
- izmaserēt Izmasēt
- izmaserēties Izmasēties
- iedzimtības pārbaude izmēģinājumu stādījumi, ko ieaudzē ar mākslīgajā vai brīvajā apputeksnēšanā iegūtām sēklām, lai pārbaudītu jauno augu īpašības (augšanas ātrumu, zaru resnumu u. c.)
- flotācija Izmeklējamā šķidrumā suspendētu daļiņu, piemēram, baktēriju, koncentrēšanas metode, pievienojot šķidrumam virsmas aktīvas vielas, piemēram, ksilolu, un sakratot; baktērijas kopā ar ksilola pūslīšiem uzpeld virspusē un veido plēvīti uz šķidruma virsas
- centrālcietums Izmeklēšanas cietums, atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētā, M. Matīsa ielā 3, celts 1902.-1905. g., ieslodzīto skaits līdz 2000, tie izvietoti 5 korpusos
- noenkuroties virsvēja pusē izmest enkuru vēja pusē
- Smirna Izmira - pilsēta Turcijā, tās nosaukums līdz 1929. g.
- pteridospermae Izmiruši sēklaugi, sēklu papardes
- sēklpapardes izmirušu kailsēkļu klase (_Lygniopteridatae_), paparžveidīgi kokaugi, kas parādījās devona beigās, izmira jurā
- benetīti Izmirušu megafilo kailsēkļu klase ("Bennettitatae"), eksistējusi mezozojā, nelieli koki, fosīlijas Eirāzijā, Z-Amerikā
- Izmida Izmita - pilsēta Turcijā
- Kodžaeli Izmita - pilsēta Turcijā
- bāriskais ķīlis izobāru kartēs fiksēta augsta gaisa spiediena joslas iespiešanās zema spiediena joslas slāņos
- nomainīt Izpausties, parādīties, norisēt (kā) cita, iepriekšēja vietā
- bej Izplatītākais pareģošanas un zīlēšanas piederums viduslaiku Ķīnā, no koka vai bambusa saknes izgatavots priekšmets, kas gareniski pāršķelts uz pusēm
- glazūras defekti izplatītākie glazūras defekti ir: matplaisas – sīku plaisiņu tīkls glazūras slānī; nolobīšanās – glazūra atdalās no drumstalas; savilkšanās – uzkausēšanas laikā glazūra savelkas pilienos; adatas dūrieni – punktveida iedobumi glazūras slānī līdz pat drumstalai; sausums – laukumi bez glazūras uz izstrādājuma virsmas; notecējumi – vietām uz izstrādājuma virsmas sabiezināta glazūras kārta
- izasēties Izplatīties, izkaisīties augsnē (par sēklām)
- tveicēt Izplatot ļoti stipru siltumu, karsēt (ko); iedarboties (uz ko), paaugstinot (tā) temperatūru, izraisot stipra karstuma sajūtu (par siltumu, vidi ar augstu temperatūru u. tml.)
- svilināt Izplatot siltumu, stipri karsēt (ko); stipri iedarboties (uz ko) - par siltumu
- sašļaukāties izplūst uz visām pusēm, izjukt, kļūt vaļīgam
- pikniks Izpriecas izbraukums ārpus pilsētas, parasti plašākā sabiedrībā, ar maltīti
- pūlis izpūdēta un izkarsēta zeme, ko lieto lecektīm
- Dāvids Izraēlas un Jūdejas valsts valdnieks (11. gs. beigas -ap 950. g. p. m. ē.); iekaroja seno kanaāniešu pilsētu Jeruzalemi, kas kļuva par valsts galvaspilsētu; Dāvids ebreju folklorā attēlots kā drosminieks, kas uzvarējis milzi Goliātu
- Izraēla Izraēlas Valsts (ivritā: יִשְׂרָאֵל, Yisra'el; arābu: إِسْرَائِيلُ, Isrā'īl) - valsts Rietumāzijā, Vidusjūras dienvidaustrumu piekrastē, platība - 22072 kvadrātkilometri, 7171500 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Jeruzaleme (nav atzīta ANO), administratīvais iedalījums - 6 apgabali; dibināta 1948. gadā Palestīnā kā ebreju nacionāla valsts
- vilināt izraisīt (kādā) patiku, ieinteresētību; valdzināt
- intriģēt izraisīt ziņkāri, arī aizdomas; interesēt
- aizžņaugt izraisīt žņaudzošu sajūtu (kaklā) - par fizioloģiskām vai psihiskām norisēm
- ieplūst Izraisīties (parasti par fizioloģiskām vai psihiskām norisēm)
- izsaust Izsausēt (2)
- izsutēt Izsautēt, izkausēt
- izasēdēties Izsēdēties
- izdrellēt Izsēt (lauksaimniecībā); izurbt (kokapstrādē, ar spalurbi); nogurdināt zivi, vairākas reizes atbrīvojot un atkal satverot maķšķerauklu; izgriezt, iztīt
- aprikt Izsīkt, izsusēt (par ūdeni)
- špiks Izspiegotājs, ziņu pienesējs
- izsēdēt Izspriest, nolemt (parasti sapulcē, sēdē)
- izstaipaļāt Izstaipīt, izstiept uz visām pusēm
- metalizācija Izstrādājuma pārklāšana ar plānu metāla vai metālu sakausējuma kārtiņu
- termonosēdmateriāli izstrādājumi, ko iegūst, apstarotus poliolefīnus (piemēram, polietilēnu) mehāniski izstiepjot 100-130 °C temperatūrā un tad strauji atdzesējot; radiācijas radīto šķērssaišu izraisītā formas atmiņas efekta dēļ, atkārtoti uzsildīti, izstrādājumi tiecas atgūt savu sākotnējo formu
- nolējums Izstrādājums (parasti kā kopija), kas ir iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē
- asēt Izstrādāt, izgatavot asējumu; apstrādāt metāla virsmu, lai iegūtu asējumu
- virsāda Izstrādāta āda, no kuras darināta (kā) virsējā, ārējā kārta
- izsust Izsusēt
- apgudrot Izsvērt, pārdomāt no visām pusēm
- izšļuncināt Izšļākt, izlaistīt, uz visām pusēm izlaistīt, izslacīt
- Jaunzilupe Iztaisnotais Zilupes posms Ludzas novada Brigu pagastā un Zilupes pilsētā
- izšpalerēt Iztapsēt
- lokans Izteiksmīgs, niansēts (piemēram, par valodu)
- tiesību nihilisms izteikti negatīva attieksme pret likumiem, to vērtību nesaskatīšana vai noliegšana; izturēšanās pret likumu priekšrakstiem kā pret tādiem, kurus var apiet, neievērot, nepildīt, uzskatot, ka tā domā cilvēku vairākums; likumu neievērošana personiskās vai lokālās interesēs
- iztērpināt Iztīrīt, izkasīt, piemēram, nosēdumus, gļotas, parasti no kā iekšpuses
- peldēt pa virsu izturēties, rīkoties, runāt pavirši, arī virspusēji, neiedziļinoties būtībā
- slīdēt pa virsu izturēties, rīkoties, runāt pavirši, virspusēji, neiedziļinoties būtībā
- aizvadīt Izvadīt, pavadīt (mirušo uz kapsētu); apbedīt
- Līdsas latviešu kopiena izveidojās 1947. g. un 1950. gadu sākumā Līdsā un tuvējās pilsētās uz pastāvīgu dzīvi palika \~2000 latviešu, kas izveidoja vienu no labāk organizētajām latviešu kopienu grupām Rietumeiropā, darbojās Līdsas latviešu papildskola, kas slēgta 2000. g.
- Adelaides latviešu kopiena izveidojās 1947.-1949. g., kad Austrālijā ieradās latviešu bēgļi, 1990. gados \~3000-4000 latviešu, pilsētā izveidojies īpašs latviešu kvartāls, kopš 1953. g. rīko Adelaides latviešu kultūras dienas
- Skrundas novads izveidojās 2009. g. teritorijai atdaloties no Kuldīgas rajona, ietvēra Skrundas pilsētu, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagastu, 2021. g. iekļauts Kuldīgas novadā
- konstrukcija Izveidojums darba rasējumā (mašīnai, tās elementam)
- Bramberģes muiža izveidojusies 16. gs. 2. pusē un attīstījusies kā nocietināta muiža pie Bramberģes upītes, muižā varēja iekļūt pa 2 vārtiem (Jelgavas un Dobeles), saglabājušies ir Dobeles vārti, kas būvēti 17. gs., muižas pils vairākkārt pārbūvēta un tiek restaurēta
- Kanberas latviešu kopiena izveidojusies 1940. gadu 2. pusē, 1990. gados bija \~500 latviešu
- nodibināt izveidot (piemēram, valsti, pilsētu, iestādi), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus
- izdīgt izveidot asnu (par sēklām)
- sadīgt izveidot asnus (par vairākām, daudzām sēklām)
- savienot izveidot noteiktas saiknes, attiecības (starp valstīm, pilsētām, reģionālām vienībām u. tml.), arī iekļaut (tās) kādā savienībā
- saplānot izveidot plānu (parasti vairākām, daudzām norisēm, darbībām)
- pārsmalcināt izveidot tā, ka atbilst pārāk izsmalcinātām prasībām; izveidot pārāk niansēti, detalizēti
- izsmalcināt izveidot tā, ka atbilst smalkām, niansētām prasībām; izveidot detaļās, izveidot līdz pilnībai
- uzrakstīt izveidot un ar rakstības līdzekļiem fiksēt (daiļdarbu, zinātnisku darbu, publicistisku tekstu u. tml.)
- uzcepurot izveidot un uzlikt virsējo pārklājumu (par labības statiņu augšējo, nosedzošo kūlīti)
- saasnot izveidot vairākus, daudzus asnus (par sēklām, bumbuļiem u. tml.); arī sadīgt (1)
- iekārtot Izveidot, ierīkot (kur vietu, piemēram, gulēšanai, sēdēšanai)
- izkārtot Izveidot, nodibināt noteiktu kārtību (piemēram, kādā norisē)
- nokārtot Izveidot, nodibināt noteiktu kārtību (piemēram, kādā norisē)
- Ainažu pilsēta ar lauku teritoriju izveidota 1956. gadā Ainažu pilsētai pievienojot Mērnieku ciemu, 2009. gadā Ainažu pilsēta ar lauku teritoriju iekļauta Salacgrīvas novadā, Ainažu lauku teritoriju izdalot atsevišķā administratīvā teritorijā; 2010. gadā Ainažu lauku teritorija pārdēvēta par Ainažu pagastu
- ievārīties Izveidoties nosēdumiem (uz trauka sienām, kurā ilgāku laiku ko vāra)
- nokārtoties Izveidoties, nodibināties noteiktai, parasti vēlamai, kārtībai (piemēram, kādā norisē), tikt nokārtotam
- Durbes novads izveidots 2000. g. Liepājas rajona sastāvā ar administratīvo centru Lieģos, apvienojot Durbes pilsētu ar lauku teritoriju un Tadaiķu pagastu, no 2009. g. 1. jūlija patstāvīgs novads, papildus pievienots Dunalkas un Vecpils pagasts, bet Durbes pilsētas lauku teritorija pārdēvēta par Durbes pagastu, kas no 2021. g. jūlija iekļauts Dienvidkurzemes novadā
- Preiļu novads izveidots 2000. gadā Preiļu rajona sastāvā, apvienojot Preiļu pilsētu un pagastu ar Aizkalnes pagastu, 2009. g. teritoriālajā reformā rajoni tika likvidēti un novadam pievienoti Pelēču un Saunas pagasti, 2021. g. reformā pievienots Aglonas, Galēnu, Riebiņu, Rožkalnu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Upmalas un Vārkavas pagasts, robežojas ar Varakļānu, Rēzeknes, Krāslavas, Augšdaugavas, Līvānu un Jēkabpils novadu
- Brocēnu novads izveidots 2001. g. Saldus rajona sastāvā, apvienojot Brocēnu pilsētu ar lauku teritoriju un Blīdenes un Remtes pagastu, kopš 2009. g. neatkarīgs novads, kas sastāvēja no Brocēnu pilsētas un Blīdenes, Cieceres, Gaiķu un Remtes pagasta, 2021. g. teritorija iekļauta Saldus novadā
- Siguldas novads izveidots 2003. g. Rīgas rajona sastāvā, ietverot Siguldas pilsētu, Mores un Siguldas pagastus, no 2009. g. patstāvīgs novads, kurā papildus iekļauts Allažu pagasts, 2021. g pievienots Inčukalna, Krimuldas, Lēdurgas un Mālpils pagasts, robežojas ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Ropažu, Ādažu un Saulkrastu novadu
- Ropažu novads izveidots 2004. g. Rīgas rajonā, bijušā tāda paša nosaukuma pagasta robežās, no 2009. g. patstāvīgs novads bijušā pagasta robežās, 2021. g. pievienots Garkalnes un Stopiņu pagasts, kā arī Vangažu pilsēta, robežojas ar Ādažu, Siguldas, Ogres, Salaspils novadu un Rīgas pilsētu
- Olaines novads izveidots 2009. g. administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, ietver Olaines pilsētu un Olaines pagastu, robežojas ar Rīgas pilsētu un Ķekavas, Bauskas, Jelgavas un Mārupes novadu
- Jēkabpils novads izveidots 2009. g. bijušajā Jēkabpils rajonā, ietvēra Ābeļu, Dignājas, Dunavas, Kalna, Leimaņu, Rubenes un Zasas pagastu, 2021. g. pievienoti Aknīstes, Asares, Atašienes, Elkšņu, Gārsenes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Rites, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Viesītes un Vīpes pagasts, kā arī Jēkabpils pilsēta
- Nīcas novads izveidots 2009. g. Kurzemes dienvidrietumu daļā pie Baltijas jūras, ietvēra Nīcas un Otaņķu pagastus, robežojas ar Liepājas pilsētu, Grobiņas un Rucavas novadu, kā arī ar Baltijas jūru, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
- Madonas novads izveidots 2009. g., ietvēra Madonas pilsētu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu un Vestienas pagastu, 2021. g. pievienots Cesvaines, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas un Sausnējas pagasts kā arī Cesvaines un Lubānas pilsēta, robežojas ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Varakļānu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu novadu
- Priekules novads izveidots 2009. g., ietvēra Priekules pilsētu un Bunkas, Gramzdas, Kalētu, Priekules un Virgas pagastu, robežojās ar Aizputes, Vaiņodes, Rucavas, Grobiņas un Durbes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
- Viesītes novads izveidots 2009. g., ietvēra Viesītes pilsētu, Elkšņu, Rites, Saukas un Viesītes pagastu, robežojās ar Neretas, Jaunjelgavas, Salas, Jēkabpils un Aknīstes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Jēkabpils novadā
- Strenču novads izveidots 2009. g., pastāvēja līdz 2021. g., ietvēra Jērcēnu un Plāņu pagastu, kā arī Strenču un Sedas pilsētu, robežojās ar Valkas, Smiltenes, Beverīnas un Burtnieku novadu
- atrast savu vietu izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos; apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību
- atrast īsto vietu izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos; apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību
- vīrišķo dzīvnieku dzimumaparāts izvietots vēdera un bļodas dobumā, kā arī pavēderē starp pakaļkājām, tajā ietilpst sēklinieku maisiņš ar diviem sēkliniekiem, 2 sēklinieku piedēkļi, 2 sēklvadi, papildu dzimumdziedzeri, dzimumloceklis un prepūcijs jeb dzimumlocekļa maksts
- izbirzēt Izvilkt birzes (sējumu joslas, vagas)
- izbiržot Izvilkt, izveidot sējamās birzis (kādā platībā)
- izzaroties Izvirzīt zarus (uz visām pusēm); sazaroties
- iznirt Izvirzīties (no ūdens, parasti no dziļuma) un parādīties (virspusē)
- distinkcija izziņas akts, kurā tiek fiksēta atšķirība starp īstenības priekšmetiem vai apziņas elementiem (sajūtām, priekšstatiem utt.)
- Pastmuiža Izzudusi apdzīvotā vieta Aizkraukles novada Kokneses pagastā, vecā Rīgas-Daugavpils ceļa labajā pusē, tās vāciskais nosaukums "Klauenstein" (Nagakmens) vēstures avotos pirmo reizi minēts 1451. g. ("Clouensteen")
- marihuāna Izžāvētas, no sievišķajiem augiem iegūtas sējas kaņepes ziedkopas, augšējās lapas un stublāju augšdaļas
- izčaurēt Izžūt, izkalst, nosusēt
- izčaurēties Izžūt, izkalst, nosusēt
- neuzdotā lietvedība ja personai prombūtnes, slimības vai cita iemesla dēļ nav iespējams kārtot lietas, lai pārvaldītu savu mantu, cita persona (lietvedis) drīkst pēc savas iniciatīvas uzņemties promesošās personas interesēs mantas pārvaldību
- Svetozareva Jagodina - pilsēta Serbijā, tās nosaukums 1946.-1992. g.
- Jagotina Jahotina - pilsēta Ukrainā
- virsvēja jahta jahta, kas atrodas tajā pusē, no kuras pūš vējš
- trīsceturtdaļtonneris Jahta, kuras maksimālā fiksētā sacīkšu balle ir 7,47 m (24,5 pēdas)
- tonneris Jahta, kuras maksimālā fiksētā sacīkšu balle ir 9,3 m (30,5 pēdas)
- ceļamā strope jahtas, laivas un citu priekšmetu celšanai speciāli sašpleisēta apaļstrope vai arī noteikta garuma troses galos iešpleisētas kaušas
- komodors jahtkluba priekšnieks, priekšsēdētājs vai prezidents
- komandors jahtkluba vecākais jeb priekšsēdētājs
- Kingstona Jamaikas galvaspilsēta ("Kingston"), osta Karību jūras krastā, Jamaikas salas dienvidos, 587000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Jandžova Jandžou - pilsēta Ķīnā
- Ranguna Jangona, Mjanmas (Birmas) galvaspilsēta
- Periboriva Janomanu (Dienvidamerika) mitoloģijā - mēness gars no kura asins lāsēm, kas nopilējušas uz zemes, radusies niknā un kareivīgā janomanu cilts
- Jantaja Jaņtai, pilsēta Ķīnā
- Tokija Japānas galvaspilsēta, atrodas Honsju salas dienvidaustrumos, Kanto līdzenumā, Klusā okeāna Tokijas līča rietumu krastā, 8,4 miljoni iedzīvotāju (2007. g.)
- Šotoku Japānas valdnieks, kurš budismu ieviesa kā valsts reliģiju un savas valdīšanas laikā (593.-621. g.) uzcēla Budistu akadēmiju un templi netālu no valsts galvaspilsētas Narā
- ukijoe Japāņu glezniecības un grafikas skola 17.-19. gs., kuras darbiem raksturīgs sižetu demokrātisms, tēlu psiholoģiska ievirze, lokālo krāstoņu lietojums, niansēti līniju ritmi
- Cukujomi Japāņu mitoloģijā - dieva Idzanagi dēls, kas piedzimis no ūdens lāsēm un ir mēness dievs, saules dievietes Amaterasu un vētras un ūdens stihijas dieva Susano brālis, viņam pieder valstība, kurā valda nakts
- kago Japāņu nestuves vai nesamais krēsls, sastāv no bambuka sēdekļa, ko uz kārts nesa divi vīri
- Tanokami Japāņu tautas mitoloģijā - dievība, kas sargā sējumus un nodrošina bagātu ražu
- tofu Japāņu virtuves ēdiens: sapresētam biezpienam līdzīga masa, kas iegūta, sarecinot sojas pienu
- Jasinovataja Jasinuvata, pilsēta Ukrainā
- Lapteva Jasnogorska, pilsēta Krievijas Tulas apgabalā, tās nosaukums līdz 1965. g.
- Jastšembezdroja Jastšembe Zdroja - pilsēta Polijā
- Zdroja Jastšembe Zdroja - pilsēta Polijā ("Jastrzebie-Zdroj"), Silēzijas vojevodistē, pie Čehijas robežas, 91700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
- apzvērdzeniski Jāšus sēdēt (uz krēsla), sēdēt ar seju pret krēsla atzveltni
- apžēkš Jāšus sēdēt otrādi (piem., uz krēsla sēdēt ar seju pret krēsla atzveltni)
- apžērbeniski Jāšus sēdēt otrādi (piem., uz krēsla sēdēt ar seju pret krēsla atzveltni)
- apžērbām Jāteniski sēdēt
- remikss Jau esoša skaņdarba vai dziesmas pārveidošana; jauna interpretācija; remiksēšana (angļu "remix")
- uzjukt Jaucot nonākt virspusē
- uzvandīt Jaucot, arī saviļņojot, parasti spēcīgi, panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās šķidruma, masas virsējos slāņos
- uzvandīt Jaucot, rakņājot, apvēršot u. tml. uzvirzīt (ko) virspusē
- šķiest Jaukt (kā, parasti šķidra, arī sīka, kopumu), strauji virzot (tā) sastāvdaļas vienlaikus uz vairākām vai visām pusēm
- kārpīt Jaukt (kādu, piemēram, zemes, veidojumu), spārdot ar kājām vai rakņājot (ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi) un sviežot (to) uz visām pusēm
- malt Jaukt, sviest (piemēram, smiltis, dubļus) uz visām pusēm
- hibrīdvaloda Jaukta valoda - valoda, kas radusies, vienai valodai uzņemot sevī citas valodas elementus, gk. leksēmas, un vienkāršojot gramatiku
- podelis Jauna sēne
- podeņš Jauna sēne (parasti bērzlape)
- podiņš Jauna sēne (parasti bērzlape)
- poģelis Jauna sēne ar podveidīgu galviņu
- poņģis Jauna sēne poda veidā (bērzlape); poģis; poķis
- poķis Jauna sēne poda veidā (bērzlape); poņģis; poģis
- poģis Jauna sēne poda veidā (bērzlape); poņģis; poķis
- New wave jaunais vilnis - vispārīgs apzīmējums mūzikai, kas radā 20. gs. 70. gadu otrajā pusē ASV un Lielbritānijā kā viens no panku mūzikas attīstības virzieniem
- Armagedona Jaunajā Derībā nosaukta vieta, kur šīs pasaules beigās notiks pēdējā kauja starp labo un ļauno; uzskata, ka šī vieta ir Megido senpilsēta tagadējā Izraēlā
- stādmateriāls jauni kokaugi, kas ir paredzēti meža kultūru ierīkošanai; izmanto sējeņus, stādus, spraudeņstādus, mežeņus, kā arī pēc audu kultūru metodes iegūtu stādmateriālu (stādeņus)
- hunveibini Jauniešu vienību locekļi Ķīnas "kultūras revolūcijas" laikā (20. gs. 60. gadu otrajā pusē), kurus izmantoja cīņā pret Mao Dzeduna pretiniekiem (ķīn. "sarkanie sargi")
- intronizācija Jaunievēlēta Romas pāvesta vai patriarha svinīga sēdināšana tronī
- jaunsērenieši Jaunjelgavas novada Daudzeses pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsērene" iedzīvotāji
- vecsērenieši Jaunjelgavas pagasta apdzīvotās vietas "Vecsērene", tagad "Sērene" iedzīvotāji
- ceturtieši Jaunjelgavas pilsētas apdzīvotās vietas "Ceturtais kvartāls" iedzīvotāji
- Sērene Jaunjelgavas pilsētas nosaukums 15.-16. gs.
- JUV Jauno ugunsdzēsēju vienība
- gaujaslīcieši Jaunpiebalgas novada Zosēnu pagasta apdzīvotās vietas "Gaujaslīči" iedzīvotāji
- stepelieši Jaunpiebalgas novada Zosēnu pagasta apdzīvotās vietas "Stepeļi" iedzīvotāji
- hipsteris Jauns cilvēks, kas augstu vērtē mūsdienu tehnoloģijas u. c. sasniegumus, bet cenšas pretoties patērētājsabiedrības draudiem ar cinismu un šķietamu vienaldzību, parasti vidējās šķiras pilsētnieks no pusaudža līdz pusmūža vecumam
- kaniķēns Jauns trusis; trusēns
- pendēris Jauns vērsēns
- stāds Jauns, parasti neliels, augs, kas ir izaudzēts vai izaudzis no sēklas, spraudeņa, noliektņa u. tml. un ko pārstāda vai paredz pārstādīt pastāvīgā vietā
- Neu-Selburg Jaunsēlpils muiža, kuras teritorijā tagadējā Salas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sēlija
- Neu-Sehren Jaunsērenes muiža, kuras teritorijā tagadējā Jaunjelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sērene
- melngalvji Jaunu ārzemju tirgotāju biedrības pilsētās, kur šie tirgotāji bija apmetušies uz pagaidu dzīvi un nebija kļuvuši par namniekiem vai apprecējušies; Rīgā 1416.-1939. g.
- modernisms Jaunu, laikmetīgu kompozīcijas paņēmienu un māksliniecisku vispārinājumu ieviešana mūzikas praksē
- Velingtona Jaunzēlandes galvaspilsēta un reģiona administratīvais centrs ("Wellington"), osta Ziemeļsalas dienvidos, pie Kuka šauruma, 185000 iedzīvotāju (2007. g.)
- suseklis jautra deja dejotāju "nokausēšanai"
- tivoli Jautrības vieta ārpus pilsētas ar dārzu, dažādām spēlēm utt.; pēc Itālijas pilsētas nosaukuma
- Javorova Javoriva, pilsēta Ukrainā
- personas datu apstrādes sistēma jebkādā formā fiksēta strukturizēta personas datu kopa, kas ir pieejama, ievērojot attiecīgus personu identificējošus kritērijus
- lauku apdzīvota vieta jebkura apdzīvota vieta, kura attiecīgā valstī nav atzīta kā pilsētu apdzīvota vieta (Latvijā viensētas, mazciemi, vidējciemi un lielciemi)
- izmaksu rašanās vietas jebkura darba (aprites) cikls vai atbildības vieta, kur uzkrāj izmaksas; šo vietu sadalījums ir vajadzīgs iespējami pareizākai vispārējo izmaksu sadalīšanai pa izmaksu nesējiem un izmaksu atbilstības budžeta (tāmes) rādītāju efektīvai kontrolei
- mehāniskā izvērses ierīce jebkura mehāniska ierīce, kas fiksē uzņemamo ainu punktu pēc punkta un līniju pēc līnijas, veidojot elektrisku signālu
- apomitoze Jebkura slimība, kas saistīta ar šķaudīšanu vai sēcošu elpu
- pamatteritorija Jebkura teritorija vai zona, kuras iekarošana vai zaudēšana dod būtiskas priekšrocības kādai karojošām pusēm
- medicīniskie dokumenti jebkuras rakstveidā, radiodiagnostiskās filmās vai elektroniskā formā fiksētas ziņas par pacientu, viņa veselības stāvokli, slimības diagnozi un prognozi, lietotajām profilakses, diagnostikas un ārstēšanas metodēm, kā arī diagnostikas un ārstniecības rezultātiem
- silikons Jebkurš plašas grupas organiskais savienojums, kas satur mainīgu silīcija un skābekļa atomu daudzumu, kuri saistīti ar organiskām grupām; izmanto par mitrinošu, hermetizējošu, dzesējošu līdzekli, kā arī par ķirurģisku membrānu, implantātu un zobu nospiedumu materiālu
- makroelementi jebkurš uzturvielu ķīmiskais elements, piem., kalcijs, hlors, magnijs, fosfors, kālijs, nātrijs un sērs, kas organismā vai uzturā ir relatīvi lielā daudzumā
- dihotomija Jēdziena dalīšana divos savstarpēji izslēdzošos apakšjēdzienos; objektu klases dalīšana divās savstarpēji izslēdzošās apakšklasēs
- progresīvais jūdaisms jēdziens, ar ko apzīmē liberālās un reformu kustības jūdaisma ietvaros Eiropā 19. gs., kas veicina Bībeles zinātnisku izpēti, dievlūgšanas praksē ļauj izmantot dzimto valodu un diētas likumus interpretē daudz liberālāk nekāortodoksāļi
- sabiedriskā apraide jēdziens, ar ko tiek saprasta apraides sistēma, kuru finansē no sabiedrības līdzekļiem, kuru uzrauga (kontrolē) sabiedrība un kas bez peļņas gūšanas mērķa un neatkarīgi no politiskajām vai komerciālajām ietekmēm kalpo sabiedrībai
- morālā panika jēdziens, kas raksturo sabiedrības vai sabiedrības grupas pārspīlētu reakciju uz kādu sociālu, politisku lēmumu, cilvēku grupas rīcību, sociālu vai vides problēmu, kura tiek uztverta kā potenciāli bīstams apdraudējums sabiedrības vērtībām, interesēm un pastāvošai kārtībai
- Jaunsēlpils muiža Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsēlpils" bijušais nosaukums
- jaunsēlpilieši Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsēlpils" iedzīvotāji
- Krustpils Jēkabpils pilsētas daļa (no 1962. g.) Daugavas labajā krastā, 1920.-1962. g. pilsēta Daugavas labajā krastā iepretim Jēkabpilij, 1950.-1962. g. - rajona centrs, no 13. gs. pils Daugavas labajā krastā, ap kuru vēlāk izveidojās miests; bijušais nosaukums Kreicburga
- krustpilieši Jēkabpils pilsētas daļas Krustpils iedzīvotāji
- jēkabpilieši Jēkabpils pilsētas iedzīvotāji
- Sverdlovska Jekaterinburga - pilsētas nosaukums 1924.-1991. g.
- Šače Jekena - pilsēta Ķīnas rietumu daļā
- Jarkenda Jekena, pilsēta Ķīnas rietumu daļā
- Alabugha Jelabuga, pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas ziemeļu daļā, tās nosaukums tatāru valodā
- Hiršberga Jeleņa Gura, pilsētas Polijā senāks nosaukums
- pārupnieki Jelgavas novada Jelgavas pilsētas daļas "Pārlielupe" iedzīvotāji
- Pārlielupe Jelgavas pilsētas daļa Lielupes labajā krastā
- jelgavnieks Jelgavas pilsētas iedzīvotājs
- Sana Jemenas galvaspilsēta (arābu val. "San'ā"), atrodas starpkalnu ieplakā 2400 m vjl., 2 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Jemena Jemenas Republika - atrodas Arābijas pussalas dienvidrietumu daļā (arābu val. "Al Yaman"), galvaspilsēta - Sana, platība - 536869 kvadrātkilometri, 22858240 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 21 muhāfaza, robežojas ar Saūda Arābiju un Omānu, apskalo Adenas līcis un Sarkanā jūra, līdz 1990. g. bija sadalīta divās valstīs
- Zātbadana Jemeniešu (vēst. Sābas valsts) mitoloģijā - saules dievietes emanācija, kuru pielūdza Sābas valstī un kulta centrs bija Hananas pilsētā Jemenas ziemeļos
- Ajosserja Jeni Bogaziči, pilsēta Ziemeļkiprā, tās nosaukums grieķu valodā
- nyctereutes Jenotsuņi - plēsēju kārtas suņu dzimtas ģints
- Jenčēpinga Jenšēpinga, pilsēta un lēne Zviedrijā
- Arīha Jērika - pilsēta Palestīnā, Jordānas Rietumkrastā (ivritā: יְרִיחוֹ,Yeriho); Arīha (arābu: أريحا, Arīhā)
- Radnota Jernuta, pilsēta Rumānijā
- Ciāna Jeruzalemes kā Dieva pilsētas apzīmējums
- Jilove Jilove Prāga - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4310 iedzīvotāju (2012. g.)
- Jindrihūva Hradeca Jindržihūvhradeca, pilsēta Čehijā
- Jindržihov Hradeca Jindržihūvhradeca, pilsēta Čehijā
- Janina Joannina, pilsēta Grieķijā
- jodipīns Joda savienojums ar sēzama eļļu, satur 10% un 25% joda
- Džokjakarta Jogjakarta - pilsēta Indonēzijā
- Johela Jola - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā
- Jolotaņa Joletena, pilsēta Turkmenistānā
- termioni Joni, ko emitē sakarsēti metāli (sakarsēti ķermeņi vispār)
- pseudojonons Jonona ieguves procesa neattīrīts starpprodukts, ko iegūst kondensējot citrālu ar acetonu barija hidroksila klātbūtnē
- termojonu emisija jonu izstarošana no sakarsētām cietām un šķidrām vielām
- Ammāna Jordānijas galvaspilsēta (_‘Ammān_), muhāfazas centrs, atrodas 40 km uz austrumiem no Jordānas upes, 1,3 miljoni iedzīvotāju (2007. g.); senatnē - Rabatammona, hellēnisma posmā - Filadelfija
- tropu josla josla starp tropu lokiem, 23°27' uz abām pusēm no ekvatora
- ceļa atdalošā josla josla, kas atdala pilsētas ceļa vai maģistrāles virzienu brauktuves no blakusbrauktuvēm, gājēju un velosipēdistu ceļiem
- bandāža Jostas veida apsējs vēdera sienas vai vēdera dobuma orgānu noturēšanai pareizā stāvoklī
- Carjovokokšaiska Joškarola - pilsēta Krievijā, tās nosaukums līdz 1919. g.
- Krasnokokšaiska Joškarola, pilsēta Krievijā, tās nosaukums 1919.-1927. g.
- jaukties Juceklīgi norisēt (par psihiskām norisēm)
- maisīties Juceklīgi norisēt (par psihiskām norisēm)
- Melhisedeks Jūdaisma un kristietības mitoloģijā - visaugstā dieva priesteris Šalemas (mūsdienu Jeruzālemes) pilsētā, vēlākā Bībeles tradīcija šo dievu uzskata par Jahvi
- banjūdze Jūdze vai zināms skaits jūdžu radiusā no pilsētas centra kā pilsētas jurisdikcijas tirgus tiesību vai amata u. c. saimnieciskās darbības veidiem
- Jaegelshof-Stoppinhof Juglas muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē
- Juimina Juimeņa, pilsēta Ķīnā
- melnskropstu jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus atromarginatus")
- briežu jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus cervinus", syn. "Pluteus atricapillus")
- iedzeltenā jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus chrysophaeus")
- lauvu jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus leoninus")
- baltā jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus pellitus")
- zvīņainā jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus petasatus", syn. "Pluteus patricius")
- Romella jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus romellii")
- vītolu jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus salicinus")
- ēnainā jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus umbrosus")
- divslīpju jumts jumts ar slīpumu uz divām pusēm, visizplatītākais jumta veids mazstāvu ēkām
- četrslīpju jumts jumts, kuram slīpums ir uz četrām pusēm
- Junokommunarovska Junokomunarivska - pilsēta Ukrainā
- Aihua Juņsjaņa, pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provincē
- Orhūsas līcis jūras līcis Dānijas Vidusjitlandes reģiona austrumu piekrastē, Samsē Belta rietumos
- Isefjords jūras līcis Zēlandes salas ziemeļu daļā, Dānijas teritorija Zēlandes un Galvaspilsētas reģionā
- jūras vārti Jūras ostas pilsēta; jūras osta
- jūrspus Jūras pusē (no kā)
- Neirsa sēklis jūras sēklis Dienvidķīnas jūrā, Spratlija salu ziemeļaustrumu daļā
- Marijas Luīzas sēklis jūras sēklis Dienvidķīnas jūrā, Spratlija salu ziemeļaustrumu daļā
- Otrais Tomasa sēklis jūras sēklis Dienvidķīnas jūras dienvidaustrumu daļā, Spratlija salu centrālajā daļā
- Gretagrunda sēklis jūras sēklis Rīgas jūras līča ziemeļu daļā, Centrālajā pacēlumā, garums - \~30 km, platums - \~10 km, tā ziemeļu daļā atrodas Roņu sala un dienvidu daļas virsa atrodas tikai dažus metrus zem jūras līmeņa
- dziļjūra Jūras vidējā daļa aiz piekrastes sēkļa jeb šelfa, kur dziļums parasti pārsniedz 200 m
- pļopis Jūras zaķis, zivju suga ar piesūcekņa orgānu ķermeņa apakšpusē, ar ko piestiprinās pie akmeņiem u. c. cietiem priekšmetiem
- baltastes jūrasērglis jūrasērgļu suga ("Haliaeetus albicilla"), Latvijas lielākais plēsējputns, sastopams arī ziemā, Latvijā aizsargājams
- baltgalvas jūrasērglis jūrasērgļu suga ("Haliaeetus leucocephalus"), kas bija bieži sastopams Ziemeļamerikā, tā attēls iekļauts ASV ģerbonī
- dūņlēcēji Jūrasgrunduļu dzimtas ģints ("Periophtalmus"), garumā 10-30 cm, spēcīgas krūšu spuras, kas ļauj tiem pārvietoties pa sauszemi, acis atrodas galvas augšpusē, elpo ar žaunām (ūdenī) un ādu (ārpus ūdens), tropiskajos Āfrikas, D-Āzijas un Austrālijas dūņainajos piekrastes sēkļos
- Juergenshof Jurģu muiža, kas atradās Cēsu pilsētas apkārtnē
- liecinieks civillietā juridiski neieinteresēta persona, kura pēc sava fiziskā un psihiskā stāvokļa spēj pareizi uztvert apstākļus un par tiem pareizi liecināt un kuru tiesa likumā noteiktajā kārtībā izsauc dot liecības par apstākļiem, kas attiecas uz lietu
- zvērināts advokāts jurists, kas ir nokārtojis Latvijas Republikas Advokātu kolēģijas eksāmenu, ir nodevis zvērestu Augstākās tiesas priekšsēdētājam un atbilst arī pārējām Latvijas Republikas Advokatūras likumā norādītajām prasībām un kas var pārstāvēt citas personas visos (iekļaujot kriminālos) pirmstiesas un tiesas procesos
- Jurjeva-Poļska Jurjevpoļska, pilsēta Krievijā
- buldurieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Bulduri" iedzīvotāji
- buļļciemieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Buļļuciems" iedzīvotāji
- dubultieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Dubulti" iedzīvotāji
- dzintarieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Dzintari" iedzīvotāji
- jaundubultieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Jaundubulti" iedzīvotāji
- jaunķemerieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Jaunķemeri" iedzīvotāji
- kaugurieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Kaugurciems" iedzīvotāji
- kūdrenieki Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Kūdra" iedzīvotāji
- kūdrieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Kūdra" iedzīvotāji
- ķemerieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Ķemeri" iedzīvotāji
- ķemernieki Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Ķemeri" iedzīvotāji
- lielupieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Lielupe" iedzīvotāji
- majorieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Majori" iedzīvotāji
- mellužnieki Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Melluži" iedzīvotāji
- Kauguri Jūrmalas pilsētas daļa dzelzceļa Rīga - Tukums labajā pusē pie Slokas stacijas līdz Talsu šosejai
- Kaugurciems Jūrmalas pilsētas daļa iepretim Slokai starp Talsu šoseju un jūru
- Vārnukrogs Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes labajā krastā pie Buļļupes attekas
- Priedaine Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes labajā krastā un dzelzceļa stacija 17,5 km no Rīgas; sākusi veidoties kā vasarnīcu rajons 20. gs. sākumā
- Ķemeri Jūrmalas pilsētas daļa no 1959. g., pilsētas statuss 1928.-1959. g., dzelzceļa stacija 44 km no Rīgas
- Sloka Jūrmalas pilsētas daļa no 1959. gada; 1785.-1959. g. - pilsēta Rīgas apriņķī (no 1950. g. rajonā); dzelzceļa stacija 35,23 km no Rīgas
- Dzintari Jūrmalas pilsētas daļa starp Bulduriem un Majoriem, 17. gs. šī vieta dēvēta par Avotiem, bet 1874.-1922. g. tās nosaukums bija Edinburga
- Jaundubulti Jūrmalas pilsētas daļa starp Dubultiem un Mellužiem, ietver arī Pumpurus
- Jaunķemeri Jūrmalas pilsētas daļa tās rietumos Rīgas jūras līča krastā starp Kaugurciemu un Bigauņciemu
- Lielupe Jūrmalas pilsētas daļa un dzelzceļa stacija 19 km no Rīgas
- Majori Jūrmalas pilsētas daļa un dzelzceļa stacija 23,9 km no Rīgas, aizņem senā Vildenes ciema teritoriju, gruntsgabalus vasarnīcu būvei sāka iznomāt ap 1835. g.
- Pumpuri Jūrmalas pilsētas daļa un dzelzceļa stacija 27,9 km no Rīgas
- Melluži Jūrmalas pilsētas daļa un dzelzceļa stacija 29,3 km no Rīgas
- Vaivari Jūrmalas pilsētas daļa un dzelzceļa stacija 32 km no Rīgas
- Kūdra Jūrmalas pilsētas daļa un dzelzceļa stacija 40,3 km no Rīgas
- Buļļuciems Jūrmalas pilsētas daļa, atrodas 3 km uz ziemeļaustrumiem no Lielupes dzelzceļa stacijas, pie Lielupes grīvas, vēstures avotos minēta jau 1495. g. (pārceltuve "Buļļu prāmis"), izveidojusies bijušās muižas ("Bullenhof") teritorijā kā zvejnieku ciems
- Asari Jūrmalas pilsētas daļa, izveidojusies bijušā Saušu zvejniekciema teritorijā, apbūve sākusies 19. gs. 2. pusē
- Dubulti Jūrmalas pilsētas daļa, Jūrmalas administratīvais centrs, kā apdzīvota vieta sāka veidoties 18. gs., 1863. g. ieguva miesta tiesības, 1920.-1945. g. bija Rīgas Jūrmalas sastāvā, 1945.-1959. g. Rīgas pilsētas Jūrmalas rajona sastāvā, 1959. g. iekļauta Jūrmalas pilsētā
- Bulduri Jūrmalas pilsētas daļa, kas izveidojusies bijušās muižas ("Bilderlingshof") teritorijā, kas no 1905. g. piederējusi Krievijas Ķeizariskās dārzkopības biedrības Rīgas nodaļai
- asarieši Jūrmalas pilsētas daļas "Asari iedzīvotāji
- Bilderiņi Jūrmalas pilsētas daļas "Bulduri" nosaukums līdz 1922. gadam
- pumpurnieki Jūrmalas pilsētas daļas "Pumpuri" iedzīvotāji
- JPD Jūrmalas pilsētas dome
- jūrmalnieks Jūrmalas pilsētas iedzīvotājs
- steliņš Jūrniecībā no dēļiem un kāpnēm pagatavotas stalažas, ko uzkar ārpusē pie kuģa sāniem, krāsošanas vai citus darbus veicot
- špleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, izverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm; spleisēt
- jūras līmenis jūru un okeānu brīvās virsas stāvoklis, ko, pastāvot nosacītam sākumpunktam, fiksē pa vertikāli, atbilstoši vidējam ilggadējam līmenim
- jumsējs Jūsējais
- Luižantila Jūsufīja, pilsēta Marokā, tās senāks nosaukums
- dishīrija Jutības traucējuma veids, kad slimnieks nespēj izšķirt, vai pieskaršanās notikusi ķermeņa kreisajā vai labajā pusē
- diferenciāli termiskā analīze jutīga analīzes metode, kurā, izmantojot diferenciālo termopāri, karsēšanas gaitā reģistrē pētāmās vielas un etalonvielas temperatūras starpību
- Tojohara Južnosahaļinska - pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums 1905.-1946. g.
- vāks Kā (piemēram, trauka, kastes) virsējā, atvāžamā vai noņemamā daļa
- baits Kā vienots veselums apstrādājama bitu grupa, parasti datora vismazākā adresējamā atmiņas daļa, sastāv no 8 bitiem
- spēka kabelis kabelis, ko izmanto elektriskās enerģijas pārvadei un sadalei galvenokārt pilsētu un rūpnīcu teritorijās, tos izvieto uz balsta konstrukcijām, ēku sienām, tuneļos, tranšejās
- Kavimasa Kabimasa - pilsēta Venecuēlā
- Praja Kaboverdes Republikas galvaspilsēta, osta Atlantijas okeāna Zaļā raga salu arhipelāga Santjagu salas dienvidu krastā, 121000 iedzīvotāju
- Brokenhila Kabve - pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, tās nosaukums līdz 1965. g., pazīstama ar 1921. g. kādā raktuvē atrasto paleontropa (t. s. Rodēzijas cilvēka) galvaskausu
- aplūzām Kad sērsnai vai arī ledum neiet pa virsu, bet lūst iekšā, tad iet aplūzām
- dabasskats kāda apvidus, vietas kopskats (ārpus pilsētas, ārpus apdzīvotas vietas)
- pērškaunīcas kāda auga sēkliņas, līdzīgas cērmju zālēm, kuru domos svēpēja pārbijušos bērnu
- krimene kāda cieta, bālgana sēne
- vilcene kāda cilvēkiem neēdama sēne
- pirkšana kāda dabūšana savā pusē – ar naudu, solījumiem u. tml.
- desmitnieks kāda desmita (piemēram, 10 māju, 10 cilvēku u. tml.) pārzinis; vagara palīgs muižā; šķilteris; desētnieks
- lagzdene kāda dzeltena sēne
- zemnieku piespriešana kāda dzimtkunga zemnieka piešķiršana citam dzimtkungam gadījumā, ja netika izdots aizbēgušais zemnieks, kā arī muižnieku soda veids (piemēram, par nelabotiem ceļiem un tiltiem) un parādu piespiedu samaksai, tādējādi dzimtzemniekus uz laiku varēja nodot arī pilsētu tirgotāju un amatnieku rīcībā
- bārksnene kāda ēdama sēne
- pabaršķi kāda ēdama sēne
- miltene kāda ēdama sēne, ar miltainu apakšu, kas pēc formas atgādina gailenes
- taucene kāda ēdamu sēņu suga
- ošlape kāda izplatīta sēņu šķirne
- paegles kāda lielu sēņu suga (laikam "Lactarius turpis")
- flīze kāda materiāla (piemēram, akmens, betona, keramikas) plāksne, ko lieto celtniecībā sienu, grīdu vai citu virsmu apdarei; gatavo ar smalkkeramikas tehnoloģiju presējot no pussausas vai sausas keramiskās masas, un apdedzina rullīšu krāsnī vienu vai divas reizes
- ļepuška kāda nedaudz iepuvusi sēne
- lejasdaiva kāda orgāna apakšējā daļa, parasti plaušu apaksējā daļa
- facilitācija kāda procesa sekmēšana; pretestības samazināšanās sinapsē, impulsam atkārtojoties vai iesaistoties kādā nosacījuma refleksā
- runa kāda satura, temata (samērā plašs, parasti iepriekš sagatavots) izklāsts ar valodas skaniskajiem līdzekļiem; šāda izklāsta fiksējums rakstveidā
- borviķis kāda sēne
- celmiene kāda sēne
- cūkrudene kāda sēne
- kažļipe kāda sēne
- krimilznis kāda sēne
- mūļene kāda sēne
- vērsene kāda sēne
- villītis kāda sēne
- vuškene kāda sēne (ar brūnu virspusi un zaļganu apakšpusi)
- makaviči kāda sēne, zvīneņu suga ("Pholiota caperata")
- kazļipe kāda sēņu suga
- ķēvine kāda sēņu suga
- krimlens kāda sēņu suga
- legzdenes kāda sēņu suga
- lepča kāda sēņu suga
- pāglene kāda sēņu suga
- pērklene kāda sēņu suga
- rodzene kāda sēņu suga
- villene kāda sēņu suga
- villine kāda sēņu suga
- gomīza kāda sēņu suga (līdzīga bērzlapei)
- sarkangalvīte kāda sēņu suga (varbūt apšu beka)
- alksenes kāda sēņu šķirne
- kazgrība kāda zināma ēdama sēne
- irbens kāda zināma sēne
- miezene kāda zināma sēne
- pakasis kāda zināma sēne
- pelacene kāda zināma sēne
- saldūkša kāda zināma sēne
- vuškenieks kāda zināma sēne
- pirtskuriķis kāda zināma sēne (ar melnu virsmu)
- ziemelēna Kāda, kas mājo ziemeļos, ziemeļu pusē
- epīra kādas figūras projekciju rasējums plaknē, kas iegūts, savietojot projekciju plaknes
- jaunpilsēta kādas lielpilsētas vai cita rūpniecības centra pavadoņpilsēta, kuras celšana plānota centralizēti (gk. Lielbritānijā, pēc Otrā pasaules kara)
- uzņemšana kādas norises fiksēšana filmā, kas pēc attīstīšanas un kopēšanas var tikt projicēta; filmēšana
- kartēšana kādas objektu kopas pārsūtīšana no vienas vietas uz citu, piem., programmu moduļu pārsūtīšana no diskatmiņas uz operatīvo atmiņu vai viena tipa adrešu pārveidošana cita tipa adresēs
- politiskā korupcija kādas partijas vai politiska grupējuma tāda darbība parlamentā un valdībā, kas pretēji vēlēšanu solījumiem kalpo šauru aprindu interesēm
- ārpolitika kādas valsts politika attiecībās ar citām valstīm un tautām, starptautiskajām organizācijām u. tml. atbilstoši valsts interesēm un tās starptautiski tiesiskajai pozīcijai
- govju purkslas kādas zināmas sēnes
- Kadelbosko di Spora Kadelbosko di Sopra - pilsēta Itālijā ("Cadelbosco di Sopra"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gatuma Kadoma - pilsēta Zimbabvē (Dienvidrodēzijā), tās senāks nosaukums
- sarkanpautis kāds ar sarkaniem sēkliniekiem
- smerška kāds augs ar smaržīgām sēklām
- brīvības pakāpe kāds no neatkarīgajiem virtuālajiem pārvietojumiem, ko saites pieļauj kādā fiksētā laika brīdī
- enkurs kāds šķidruma tilpums slēgtā traukā, kas iegremdēts atdzesēšanai akā vai pagrabā
- kipartsa kāds vienmēr zaļš koks, sēru simbols
- plakanpautis kāds, kam ir plakani sēklinieki
- kreša kāds, kas bieži dodas pasēdēt
- bresis kāds, kas bresējas
- kapulis kāds, kas dzīvo kapsētas tuvumā
- ķemša kāds, kas kārīgi un nevīžīgi ēd, ķemsē
- miešķāns kāds, kas nensen atgriezies no brauciena uz pilsētu
- ceceris kāds, kas sēd bez nodarbībām
- šļukbiksis kāds, kas staigā ar nošļukušām biksēm
- kaitētājs kāds, kura ļaunprātīgā darbība vai bezdarbība ir vērsta pret valsts un sabiedrības interesēm un kura ir pakļauta kriminālatbildībai; kaitnieks
- rimbenieks kāds, kurš ģērbies jātnieku biksēs (rimbās)
- ieģeida kāds, kurš ir apsēsts ar kādu vēlmi
- palatnieks kāds, kurš mājo ārpilsētā pie pils vai mazākas pilsētas
- padusēt kādu brīdi (apsēsties un) atpūsties
- pasērt kādu brīdi sērt (riju)
- kinogramma kādu darbību, kustību, stāvokļu u. tml. sērija, kas reģistrēta kinofilmā
- pārsēdēt kādu laika posmu (piemēram, nakti) sēdēt
- pasēsties kādu laiku ērti sēdēt
- padurnēt kādu laiku klusēt, būt nelaipnam
- nočūžāties kādu laiku lēnām, bez ieinteresētības strādāt
- nolaitīt kādu laiku masēt
- noklaknīt kādu laiku notupēt (nosēdēt)
- pasēst kādu laiku sēdēt; zem kaut kā apsēsties
- sasēkt kādu laiku sēkt un pārtraukt sēkt
- nosēties kādu laiku sēt (līdz nogurumam)
- nokleknīt kādu laiku tupēt (sēdēt)
- pabraucīties kādu laiku, mazliet pamasēt (paglaudīt)
- piesērot kādu laiku, pietiekami sērot
- pupiņa Kafijas koka vai krūma sēkla; kakao koka sēkla
- kafija kafijkoka sēklas (pupiņas); pārtikas produkts - īpaši apstrādātas (grauzdētas, pulverī samaltas) šī koka vai krūma sēklas; šī pārtikas produkta surogāts, ko parasti gatavo no cigoriņiem, miežiem, ozolzīlēm
- Kagarlika Kaharlika, pilsēta Ukrainā
- Maraša Kahramanmaraša, pilsēta Turcijā
- Kagula Kahula, pilsēta Moldovas dienvidos
- Kaivarjena Kaibarjena, pilsēta Kubā
- kalnu kailgalve kailgalvju ģints sēņu suga ("Deconica montana", syn. "Psilocybe montana")
- zilkāta kailgalve kailgalvju ģints sēņu suga ("Psilocybe cyanescens")
- smailā kailgalve kailgalvju ģints sēņu suga ("Psilocybe semilanceata")
- pinophyta Kailsēkļi
- pliksēklainie Kailsēkļi ("Gymnospermae")
- gymnospermae Kailsēkļu ("Pinophyta") nosaukuma sinonīms
- cikadeja Kailsēkļu augu dzimta ("Cycadaceae"), 10 ģintis, ap 125 sugas, tropos
- ginkgoācejas Kailsēkļu augu dzimta ("Ginkgoaceae"), koki ar lēverainām, paralēli dzīslotām lapām un kātainiem sēklas aizmetņiem
- gnetācejas Kailsēkļu augu dzimta, ziedu un stumbra (koksnes) uzbūvē, tāpat arī apaugļošanā vidēji augi starp kailsēkļiem un segsēkļiem, ierindoti īpašā rindā "Gnetales", kas sistemātiski novietota blakus skoju kokiem
- ciekuraugi Kailsēkļu augu klase, arī skuju koki
- skujaiņi Kailsēkļu augu šķira (augi bez sēklotnes un ar kailiem iesēkļiem uz zvīņlapām), skuju koki vai krūmi, vienmāju vai divmāju vējzieži, bez apziedņa; skuju koki
- sēklzvīņa Kailsēkļu čiekura zvīņa, uz kuras ir sēklaizmetņi
- megafilie kailsēkļi kailsēkļu evolūcijas cikadejaugu zars ("Cycadophytina syn. Cycadiae")
- mikrofilie kailsēkļi kailsēkļu evolūcijas priežaugu jeb skuju koku zars ("Pinophytina syn. Coniferophytina")
- apvalksēkļi Kailsēkļu klase (efedru, velvičiju un gnetu dzimtas), koki, krūmi, liānas
- priede Kailsēkļu skuju koku klases dzimta ("Pinaceae"), mūžzaļi (izņemot lapegles) vienmājas koki, retāk krūmi, Latvijā savvaļā 2 ģintis - egles un priedes, introducētas - baltegles, duglāzijas, lapegles, tsugas
- gimnospermas Kailsēkļu ziedaugi
- paleogēns kainozoja pirmais periods (pirms 67-25 mlj gadu) un tajā izveidojušos nogulumu sistēma, plaši bija izplatīti segsēkļi un primitīvie zīdītāji; paleogēna periods
- Imbaba Kairas priekšpilsēta, senāk atsevišķa pilsēta Ēģiptes ziemeļos ("Imbabah"), osta Nīlas kreisajā krastā
- Kairuana Kairavāna, pilsēta Tunisijā
- sēnalot kaisīt ar sēnalām
- profesionālais risks kaitējuma nodarīšana tiesiski aizsargātām interesēm ar profesionālu darbību, lai sasniegtu sociāli derīgu mērķi
- sekas Kaitējums ar Krimināllikumu aizsargātām interesēm, kas radies citas personas nelikumīgas rīcības vai bezdarbības rezultātā
- pūķotājs Kaiteris - cilvēks, kas nodarbojas ar kaitsērfingu jeb kaitbordu (pūķošanu)
- pūķošana Kaitings - burāšana ar dēli aiz pūķa; kaitsērfings, kaitbords
- kaitošana Kaitings - burāšana ar dēli aiz pūķa; pūķošana, kaitsērfings (angļu "kitesurfing", no "kite" - "pūķis"), kaitbords (angļu kiteboard)
- Kaiseri Kajseri, pilsēta Turcijā
- kakao pupas kakaokoka sēklas
- Kokanada Kākināda - pilsēta Indijas dienvidaustrumos
- kravate Kakla apsējs, ko 17. gs. sāka nēsāt vīrieši Eiropā, sākotnēji kā šalles veida lakatu, ko nostiprināja ar pušķī sasietu lenti, 18. gs. to sāka dēvēt par kaklasaiti, bet 19. gs. otrajā pusē tas sāka pieņemt mūsdienu kaklasaites formas
- Baldones sērūdeņi kalcija sulfāta-hidrogēnkarbonāta ūdeņi, satur sērūdeņradi (H~2~S), veidojas Salaspils svītas ģipšainajos iežos zem purviem, tiek izmantoti kopš 15. gs.
- torņskābe Kalcija, nātrija, magnija vai amonija bisulfīta un sērpaskābes H~2~SO~3~ ūdens šķīduma maisījums
- tabulkalendārs Kalendārs, kurā datumi ir fiksēti tabulā
- asinssālis Kālija dzelzs cianīdi, ko agrāk ieguva karsējot asinis
- Bertolē sāls kālija hlorāts KClO~3~, labs oksidētājs; lieto medicīnā (dezinficēšanai), kā arī sērkociņu ražošanā un pirotehnikā
- antiformīns Kālija vai nātrija hipohlorīta maisījums ar nātrija hidroksīdu; šķīdina organiskas vielas, piem., krēpas, gļotas, šūnas, ādu, matus un vairumu sīkbūtņu, izņemot tuberkulozes un liesas sērgas nūjiņas; lieto tuberkulozes mikobaktēriju atdalīšanai no krēpām un urīna
- Albertvila Kalima - pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), tās nosaukums līdz 1968. g.
- Kaļao Kaljao - pilsēta Peru ("Callao")
- Behala Kalkātas (Indijā, Rietumbengālē) dienvidu priekšpilsēta, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta
- Kalna Kalna muiža - Brocēnu novada Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Kalnsētas" bijušais nosaukums
- Ates dzirnavas Kalncempju pagasta novadpētniecības muzejs atrodas Alūksnes novada Kalncempju pagasta "Dzirnavās", dibināts 1985. g., izvietots 1785. g. celtajās Ates ūdensdzirnavās, teritorijā atrodas Vidzemes sēta ar 13 ēkām, kā arī seno darbarīku kolekcija; Ottes dzirnavas
- Kalnciems Kalnciema pagasts - pagasts Jelgavs novadā, Lielupes kreisajā krastā, izveidots 2010. g. janvārī reorganizējot bijušo Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju, robežojas ar Valgundes un Līvbērzes pagastu; bijušie nosaukumi: Kalnciema pilsēta ar lauku teritoriju (1991.-2010. g.), vāciski - Kalnzeemsche, krieviski - Kaļnecemskaja
- Sūru kalns kalns Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, absolūtais augstums - 221,7 m vjl., relatīvais augstums rietumu pusē - 36 m
- Pandiasukars kalns Brazīlijā, Riodežaneiro pilsētā, pie ieejas Gvanabaras līcī, augstums - 395 m, gneisa ieži veido cukurgalvai līdzīgu konusveida virsotni
- Zeltkalns kalns Cēsu austrumu nomalē, pilsētas reljefa augstākais punkts, absolūtais augstums - 130,2 m vjl., relatīvais augstums - 20 m rietumu nogāzē
- Cēsu kalns kalns Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Valmieras novada Dikļu pagastā, Limbažu-Valmieras ceļa labajā pusē, 1,7 km uz dienvidaustrumiem no Augstrozes Lielezera, 1,5 km gara un 1,1 km plata trīsstūra formas kupolveida pauguru masīva augstākā daļa, absolūtais augstums — 116,7 m vjl., relatīvais augstums — 34,6 m, pēc izcelsmes daugulis, ko veido ledāja deformēti grants un smilts nogulumi; Lielkalns
- Vasu kalns kalns Vidzemes augstienes Mežoles pauguraines rietumu malā, Nītaures pagastā, asimetrisks lielpaugurs, garums - 1,75 km, platums - 1,0 km, absolūtais augstums - 215,7 m, relatīvais augstums austrumu pusē - 25 m, rietumu pusē - 50 m
- Sauleskalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Bērzaunes pagastā, absolūtais augstums - 161 m vjl., relatīvais augstums - Aronas ielejas pusē 40 m
- Stampānu kalns kalns Viesītes pagastā, pie pilsētas ziemeļaustrumu robežas, tas ir līdz 40 m augstas, 3,0 km garas un 0,8 km platas grēdas augstākā virsotne, absolūtais augstums - 141,1 m vjl.
- Karātavu kalns kalns, augsta vieta pilsētas vai pils tuvumā, kur bija ierīkotas pastāvīgas karātavas
- Džetioguza Kalnu balneoloģiskais kūrorts Kirgizstānā, Terskejalatava ziemeļu nogāzē, 2200-2400 m vjl., 28 km no Karakolas pilsētas
- Stepanakerta Kalnu Karabahas galvaspilsēta, 1133000 iedzīvotāju (2006. g.)
- Henkandi Kalnu Karabahas Republikas galvaspilsētas Stepanakertas nosaukums azerbaidžāņu valodā
- vārti Kalnu slēpošanas trasē ik pēc noteiktiem attālumiem novietots šķērslis, ko veido divi vertikāli balsti un kas slēpotājam jāapbrauc
- Kalnziednieku Kalnziednieku dižozols - aug Saldus novada Jaunlutriņu pagastā, stumbra apkārtmērs - 7,5 m, vainaga projekcija - 25 x 25 m, augstums - 25 m, biezs zarojums, stumbrā dobums ar atveri uz 2 pusēm
- zvaniķis Kalpotājs (baznīcā, kapsētā), kura pienākums ir zvanīt baznīcas vai kapsētas zvanus
- zvanītājs Kalpotājs (baznīcā, kapsētā), kura pienākums ir zvanīt baznīcas vai kapsētas zvanus; zvaniķis
- kalējmetināšana kalšana, kurā divas vai vairākas līdz metināšanas temperatūrai sakarsētas daļas sakaļ vienā detaļā
- konvektīvā kaltēšana kaltēšana gaisa, dūmgāzu vai pārkarsēta tvaika vidē
- muskatziedi Kaltēti muskatkoka sēklu apvalki
- Kalvarja Kalvarja Zebžidovska - pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 4600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1617.-1896. g. un kopš 1934. g.
- duranmetals Kaļams vara un cinka sakausējums, pieliekot alvu, alumīniju un dzelzi
- Kēnigsberga Kaļiņingradas pilsētas (Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā), nosaukums līdz 1946. g.
- dzēstie kaļķi kaļķakmens, kas ir uzkarsēts un "dzēsts" ar ūdeni; kalcija hidroksīds
- cui bono? Kam no tā labums? Kā interesēs?
- Hāma Kāma - pilsēta Vācijā
- kazleņš Kamanu priekšējais sēdeklis
- Kamara Kamara di Lobuša - pilsēta Portugālē ("Camara de Lobos"), Madeiras autonomajā reģionā, Madeiras salā, 35700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Pnompeņa Kambodžas galvaspilsēta (khmeru val. "Phum Penh"), upes osta pie Tonlesapas ietekas Mekongā (pieejama arī jūras kuģiem), 1,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Kambodža Kambodžas Karaliste - valsts Āzijas dienvidaustrumos, Indoķīnas pussalas dienvidos, platība - 181035 kvadrātkilometri, 14494300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Pnompeņa, administratīvais iedalījums - 23 provinces, 1 galvaspilsēta, robežojas ar Taizemi, Laosu un Vjetnamu, dienvidrietumos Siāmas līcis
- Kamenice Kamenice pie Lipas - pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 3920 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kamenicki Kamenicki Šenova - pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 4030 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kamenna Kamenna Gura - pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 20300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1292. g.
- Antrea Kamenogorska, pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1948. g.
- Kameņa Kameņa Krajenska - pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 2360 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1359. g.
- Kameņa Kameņa pie Obas - pilsēta Krievijā, Altaja novadā, piestātne Obas kreisajā krastā, 42200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kameņa Kameņa Pomorska - pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 9200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1274. g.
- sinhronā audiokamera kamera attēla un skaņas vienlaicīgai fiksēšanai vienā kinolentē, paredzēta galvenokārt 16 mm filmām
- atputekļošanas kamera kamera gaisa (gāzu) plūsmas attīrīšanai no putekļiem un citiem mehāniskiem piemaisījumiem, tiem nosēžoties smaguma spēka ietekmē
- nosēdkamera Kamera, tilpne nosēdumu, nogulšņu izdalīšanai, uzkrāšanai
- Jaunde Kamerūnas galvaspilsēta (kopš 1960. g.; fr. val. "Yaounde"), reģiona centrs, 1400000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kamerūna Kamerūnas Republika - valsts Centrālajā Āfrikā (fr. val. "Cameroun", angļu val. "Cameroon"), platība - 475442 kvadrātkilometri, 18879300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Jaunde, administratīvais iedalījums - 10 reģionu, robežojas ar Nigēriju, Čadu, Centrālāfrikas Republiku, Kongo Republiku un Ekvatoriālo Gvineju, rietumos Gvinejas līcis
- Kameņa-Kaširska Kamiņa-Kaširska - pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā
- Kamizāno Kamizāno Vičentīno - pilsēta Itālijā ("Camisano Vicentino"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kameņeca-Podoļska Kamjaneca-Podiļska - pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apagabalā
- Kamenka Kamjanka - pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā
- Bugas Kamjanka Kamjanka-Buzka, pilsēta Ukrainā
- Dņeprodzeržinska Kamjanska - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1936.-2016. g.
- Dņiprodzeržinska Kamjanska, senāk Dņeprodzeržinska - pilsēta Ukrainā
- Kemeņeca Kamjaņeca - pilsēta Baltkrievijā
- bērzu kamolene kamoleņu ģints sēņu suga ("Panus conchatus", syn. "Lentinus conchatus"); bērzu sīkstene
- smaržīgā kamolene kamoleņu ģints sēņu suga ("Panus suavissimus", syn. "Lentinus suavissimus"); smaržīgā sīkstene
- Kampi Kampi Bizencio - pilsēta Itālijā ("Campi Bisenzio"), Toskānas reģiona Florences provincē, 43700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kampi Kampi Salentīna - pilsēta Itālijā ("Campi Salentina"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 10700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kampobella Kampobella di Likata - pilsēta Itālijā ("Campobello di Licata"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kampobello Kampobello di Madžāra - pilsēta Itālijā ("Campobello di Mazara"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kampofeliče Kampofeliče di Ročella - pilsēta Itālijā ("Campofelice di Roccella"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kampolongo Kampolongo Madžore - pilsēta Itālijā ("Campolongo Maggiore"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 10400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kampongtjama Kamponķāma - pilsēta Kambodžā
- kempuss Kampuss - universitātes (koledžas) pilsētiņa, komplekss; universitātes teritorija
- Kampusa Kampuša duš Goitakaziša - pilsēta Brazīlijā
- Kampuša Kampuša duš Goitakaziša - pilsēta Brazīlijā ("Campos dos Goytacazes"), Riodežaneiro štata ziemeļu daļā, Atlantijas okeāna piekrastes zemienē, Paraibas du Sulas labajā krastā, 356600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Jērika Kanaāniešu pilsēta Palestīnā, tagadējās Jordānijas teritorijā, 7.-2. gt. p. m. ē.; pēc Bībeles nostāstiem; 2. gt. beigās to sagrāva iebrucēju tauru skaņas ("Jērikas bazūnes")
- Otava Kanādas galvaspilsēta (angļu val. "Ottawa"), osta pie Otavas upes, 896 tūkstoši iedzīvotāju (2007. g.)
- Pilsētas kanāls kanāls ap Rīgas vecpilsētu Daugavas labajā krastā pusloka veidā, sākas augšp Dzelzceļa tilta Latgales priekšpilsētā un beidzas Andrejostas līcī Ziemeļu rajonā, garums - 3,2 km, platums - 30-60 m, dziļums - 1,5-2,5 m, nav krituma un dabiskas caurplūdes
- Cietokšņa kanāls kanāls Liepājas pilsētas ziemeļu daļā, ieplūst Ālandē un izveido ūdensceļu no Ziemeļu fortiem uz Liepājas ezeru
- Tirdzniecības kanāls kanāls, kas savieno Liepājas ezera ziemeļu daļu ar Baltijas jūru Liepājas pilsētā, garums - 3,4 km; Pilsētas kanāls; Liepājas ezera kanāls; Liepājas Ostas kanāls
- Lulvabūra Kananga, pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, tās nosaukums līdz 1966. g.
- Baznīckalns Kandavas pilskalns Kandavas pilsētā
- Mahanuvara Kandi, pilsēta Šrilankas vidienē
- Oktjabrska Kandiaghaša, pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums 1967.-1991. g.
- kandidoze Kandidamikoze - infekcijas slimība, ko ierosina attiecīgās raugveida sēnes
- Kanitīni Kanitīni Banji - pilsēta Itālijā ("Canicattini Bagni"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kanjāno Kanjāno Varāno - pilsēta Itālijā ("Cagnano Varano"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kanoza Kanoza di Pulja - pilsēta Itālijā ("Canosa di Puglia"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 30200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kanpūra Kānpura - pilsēta Indijā
- Kantalupo Kantalupo Sabīnā - pilsēta Itālijā ("Cantalupo in Sabina"), Lacio reģiona Rieti provincē, 1730 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kantanjedi Kantaņedi - pilsēta Portugālē
- kaņipe Kaņepes sēkla
- sīva kaņepju un linsēklu eļļa
- Kaņeva Kaņiva - pilsēta Ukrainā
- Maģarkaniža Kaņiža, pilsēta Serbijā ("Magyarkanizsa"), tās nosaukums ungāru valodā
- Kappačo Kapačo, pilsēta Itālijā ("Capaccio")
- apkapāt Kapājot atdalīt (no visām vai vairākām pusēm)
- kapa vieta kapam paredzētā vieta kapsētā
- Kafana Kapana, pilsēta Armēnijā
- smilšu kalniņš kapi, kapsēta
- sūklība Kapilaritāte - šķidrumu spēja pārvietoties (pacelties vai nosēsties) pa ļoti sīkiem kapilāriem, kuru izraisa molekulu mijiedarbības spēki
- svešfinansēšana Kapitāla sagāde ārpus uzņēmuma, kredita finansēšana
- rūpnieciskais kapitāls kapitāls, ko avansē virsvērtības iegūšanai un kas funkcionē materiālās ražošanas sfērā (rūpniecībā, lauksaimniecībā, celtniecībā un transportā)
- uzsēsties Kāpjot novietoties jāteniskā, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motociklā, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu
- ketmens Kaplim līdzīgs darbarīks, ko lieto Vidusāzijā sējumu kaplēšanai un rušināšanai, kā arī ariku rakšanai un tīrīšanai
- laids Kāpņu nesējelements
- duriāns Kapoku dzimtas koku suga, ko kultivē DA Āzijā, tā lielajos dzeloņainajos augļos kastaņu lieluma sēklas; to mīksto sēklsedzi (patīkama garša, bet diezgan pretīga smaka) lieto pārtikā
- galviņkāposti kāpostu sugas šķirne ("Brassica oleracea var. capitata"), kuru blīvo lodveida galviņu veido gandrīz apaļas, sēdošas lapas
- Rudais akmens Kapsēdes Rudais akmens Medzes pagastā
- miera vieta kapsēta
- kabristāns Kapsēta
- kapsēte Kapsēta
- kāpūne Kapsēta
- kopsāta Kapsēta
- kukaiņciems Kapsēta
- kukaiņkalniņš Kapsēta
- kukaiņvalstība Kapsēta
- coemeterium Kapsēta, atpūtas, atdusas vieta
- kapeņi Kapsēta, kapi
- kukaiņu ciems kapsēta, mirušo valstība
- tārpu valsts kapsēta, mirušo valstība
- kapu (retāk smilšu) kalniņš (retāk kalns) kapsēta; arī kaps
- smilšu (biežāk kapu) kalniņš (retāk kalns) kapsēta; arī kaps
- kapkalns Kapsēta; arī kaps
- kapukalns Kapsēta; arī kaps
- smiltaine Kapsēta; arī kaps
- smiltājs Kapsēta; arī kaps
- mūžamājas Kapsēta; kapa vieta
- mūža māja Kapsēta; kapa vieta
- kapulis Kapsētas sargs
- kapusargs Kapsētas sargs, pārzinis
- slite kapsētas sēta
- Kapčagaja Kapšaghaja, pilsēta Kazahstānā
- sēsties Kāpt (transportlīdzeklī) un novietoties (tajā), _parasti_ sēdus
- kapmāte Kapu māte (velis) - kapsētas vārtu sargātāja
- Svētezers Kāpurkalna ezers Zosēnu pagastā
- inter arma silent leges kara laikā likumi klusē
- Kluhori Karačajevska - pilsēta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā, tās nosaukums 1944.-1957. g.
- Karačjšahara Karačajevska, pilsēta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā
- Mikojanšahara Karačajevska, pilsēta Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikā, tās nosaukums 1929.-1944. g.
- Karači Karāči, lielākā Pakistānas pilsēta
- pamiers Karadarbības pārtraukšana starp karojošām pusēm saskaņā ar abpusēju vienošanos
- Karaganda Karaghandi, pilsētas nosaukums krievu valodā
- Prževaļska Karakola, pilsēta Kirgizstānā, tās nosaukums 1889.-1921. g. un 1939.-1991. g.
- Harahorina Karakoruma - senpilsēta Mongolijā
- karakuri Karakuri sēdekļi - ļoti ātri un ērti nolokāmi automašīnas aizmugurējie sēdekļi, iegūstot pilnīgi līdzenu grīdu, ko izmanto dažas japāņu automašīnu markas
- korehidors karaļa ierēdnis feodālajā Spānijā (13. gs. - 1835. g.) un tās kolonijās; pilsētās un provincēs tam bija administratora un tiesneša funkcijas
- desantēšana Karaspēka pārvietošana ar gaisa transportu un izsēdināšana pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma veikšanai
- garnizons Karaspēks un militārās iestādes, kas pastāvīgi vai uz laiku ir novietotas pilsētā, apdzīvotā vietā, cietoksnī, nocietinātā rajonā vai atsevišķā aizstāvēšanās celtnē
- Karasubazara Karasuvbazaras (Bilohirskas) pilsētas Krimā nosaukuma variants
- Karatava Karatau, pilsēta Kazahstānā
- vojevoda Karavadonis, arī pilsētas vai apriņķa priekšnieks (Krievijā 16.-18. gadsimtā); vaivads (1)
- vaivads Karavadonis, arī pilsētas vai apriņķa priekšnieks (Krievijā no 16. līdz 18. gadsimtam); vojevoda (1)
- kantonists Karavīra dēls (Krievijā 19. gadsimta pirmajā pusē), kas jau kopš dzimšanas bija pakļauts kara resoram
- karodznieks Karavīrs, kura pienākums ir nest karogu; karognesējs (1)
- tioskābes Karbonskābes, kuru molekulās skābekļa atomu aizstājis sēra atoms
- Kerdžali Kardžali - pilsēta Bulgārijā
- Naģkāroja Kareja, pilsēta Rumānijā, tās nosaukums ungāru valodā
- Kargopoļa Kargopole, pilsēta Krievijā
- ilinoisas kārija kāriju suga ("Carya illinoensis"), ko plaši kultivē siltākos apgabalos, tās sēklkas - pekanriekstus izmanto uzturā
- Karakalinska Karkarali, pilsēta Kazahstānā
- Kjaharlaka Kārlova - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Ceatharlach_)
- Ļevskigrada Karlova, pilsēta Bulgārijā, tās nosaukums 1953.- 1962. g.
- Karlsbāde Karlovi Vari, pilsēta Čehijā
- Karlovka Karļivka, pilsēta Ukrainā
- Karmaņola Karmanjola, pilsēta Itālijā ("Carmagnola")
- Korndaunaka Karndona, pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā
- korso karnevāla gājieni Itālijas un Francijas pilsētās
- Karnula Karnūlu, pilsēta Indijā
- pusmastā Karoga stāvoklis sēru gadījumos, kad to nolaiž no topa uz leju par 1/4 no masta augstuma
- karodznieks Karognesējs (2)
- mirdzošā karotene karoteņu ģints sēņu suga ("Pleurocybella porrigens", syn. "Notophanus porrigens")
- telephora Kārpsēnes
- Karāra Karrāra, pilsēta Itālijā ("Carrara")
- kārsavieši Kārsavas pilsētas iedzīvotāji
- ceri Karsējamie akmeņi uz rijas vai pirts krāsns spriešļiem, kur lej ūdeni ("met garu"), lai rastos karsta suta
- bulta Karsējams dzelzs stienis ogļu gludeklim
- precipitinoīds Karsējot (60 Celsija grādos) inaktivēts precipitīns, kas savienojas ar antigēnu, bet neizraisa precipitāciju
- iztecināt Karsējot (piemēram, treknu gaļu), panākt, ka (no tās) izdalās (tauki)
- pietecināt Karsējot (trekna gaļu), iegūt (taukus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- pietecināt Karsējot (treknu gaļu), iegūt (taukus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (parasti trauku)
- koksēt Karsējot bez gaisa piekļūšanas, pārvērst (kurināmo, piemēram, akmeņogles, kūdru, naftas paliekas) koksā
- nosveilēties Karsējot kļūt sarkanam
- atgleijāt Karsējot padarīt mīkstu
- uzvārīt Karsējot panākt, ka (kas, parasti šķidrums) sāk vārīties
- uzkarsēt Karsējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo temperatūru
- nobrūnināt Karsējot panākt, ka (kas) kļūst brūns
- uzbrūnināt Karsējot panākt, ka (pārtikas produkts) kļūst brūngans, brūns
- nokarsēt Karsējot panākt, ka (priekšmets, viela) sasniedz augstu temperatūru
- piededzināt Karsējot piesaistīt (pie kā, kam klāt)
- vārīt Karsējot turēt (ko, piemēram, veļu) šķidrumā ar ļoti augstu temperatūru
- brencvīnskābe Karsējot vīnskābi iegūta viela
- savirināt Karsējot, kaļot sametināt
- pārkarsēt Karsējot, sildot pieļaut, ka (kas, parasti priekšmets, viela) pārāk sakarst
- baļeļščiks Karsējs
- sautēšanās Karsēšanās pirtī
- rūdīšanas temperatūra karsēšanas temperatūra, kurā struktūra pilnīgi pārkristalizējas vai sakausējums iegūst maksimālo šķīdību
- aizsargatmosfēra Karsēšanas vide, kas nepieļauj metāla virsmas koroziju; to veido no gāzu maisījuma krāsnī vai atsevišķā ģeneratorā; izmanto arī cēlgāzes un vakuumu
- karsināt Karsēt
- kvietēt Karsēt
- svēlot Karsēt
- tveicināt Karsēt
- varsmot Karsēt
- versmēt Karsēt
- žarīt Karsēt
- karamelizēt Karsēt (cukuru, arī citus cieti un cukuru saturošus produktus) līdz karamela veidošanās temperatūrai
- nogrūdīt Karsēt (dzelzi), rūdīt
- vārīt Karsēt (ko) tā, ka (tas) kūst, (tam) veidojas vēlamās īpašības un (no tā) rodas vēlamais produkts
- pasterizēt Karsēt (ko) temperatūrā, kas nesasniedz 100 Celsija grādus, lai iznīcinātu (tajā), piemēram, daļu mikroorganismu
- kalcinēt Karsēt (krītu, sodu, sāļus, rūdas), lai atbrīvotu no gaistošām vielām (piemēram, ūdens, ogļskābās gāzes)
- virt Karsēt (metālu)
- sutināt Karsēt (par apģērbu, apaviem, segu u. tml.)
- grauzdēt Karsēt (pārtikas produktu), lai (tas) iegūtu brūnganu nokrāsu un īpatnēju garšu
- brūnināt Karsēt (pārtikas produktu), lai (tas) kļūtu, brūngans, brūns
- iztecināt taukos karsēt (piemēram, treknu gaļu), lai (no tās) izdalītos tauki
- autoklavēt Karsēt autoklāvā
- apārdēt karsēt līdz kvēlošanai
- sautēt Karsēt šķidrumā, tvaikā (piemēram, ķermeņa daļu) ārstnieciskā nolūkā
- sutināt Karsēt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā, parasti slēgtā traukā (piemēram, gaļu, saknes); arī [sautēt]{s:2606}
- cept Karsēt uz uguns (parasti uz pannas) taukvielās
- pārkarsēt Karsēt vēlreiz (to pašu)
- cept Karsēt vienlaicīgi no visām pusēm uz uguns vai karstumā (bieži bez taukvielām)
- šķorēt Karsēt, dedzināt
- svelot Karsēt, kvēlot
- kaisēt Karsēt, sakarsēt
- sveilēt Karsēt, tveicēt, kurināt
- sporotrihīns Karsētas sporotrihu kultūras filtrēts, ko lieto par antigēnu komplementa saistīšanas reakcijā sporotrihozes diagnostikā
- tvaicēties Karsēties
- tveicēties Karsēties
- sautēties Karsēties šķidrumā, tvaikā
- šustīt Karsēties šķidrumā, tvaikā
- nokarsēties Karsēties un pārstāt karsēties
- garēt Karst, karsēt, silt
- garēties Karst, karsēt, silt
- gart Karst, karsēt, silt
- nimoniks Karstumizturīgs (1000-1100 Celsija grādi) niķeļa un hroma sakausējums; lieto reaktīvo dzinēju turbīnu lāpstiņām
- hromals Karstumizturīgs sakausējums uz Fe bāzes, satur 17-30% Cr un 4,5-6% Al
- saute Karstums, arī karsēšanās; tveice
- karšu sērijas karšu grupa, analoģiska pēc noteiktas pazīmes, piemēram, pēc mēroga, attēlotās teritorijas, satura tematikas; katrā lapā ir norāde par piederību pie sērijas
- sekvence Kāršu spēlē - mazākais triju bez pārtraukuma sekojošu vienas un tās pašas krāsas kāršu sērija
- Kartaga Kartago, pilsēta Kolumbijā
- lignofols Kārtains koksnes materiāls - ar karsto presēšanu izgatavots no bērza finierskaidas, kas piesātināta ar fenolformaldehīdsveķu šķīdumu; reizēm to sauc par delta koksni; lieto kā konstrukcijas materiālu dažādās mašīnbūves nozarēs un it īpaši krāsaino metālu aizstāšanai
- perfokarte Karte informācijas fiksēšanai ar simboliem, ko veido caurumi, robi
- topogrāfiskā karte karte, kurā attēlotās teritorijas orientējums un īpatnības fiksētas pilnīgi un objektīvi attiecībā pret kartes mērogu
- reiterkarte Kartotēkām paredzēts informācijas nesējs, kurā daļa ziņu par objektu dotas arī ar kartītes augšmalā piestiprinātām plāksnītēm
- balansieris Kārts, ar kuras palīdzību akrobāts balansē (piemēram, uz virves)
- rāte Kārtu tiesas institūcija Krievijas miestos un mazpilsētās 1775.-1864. g. (Baltijā līdz 1889. g.)
- kartupeļu lakstu puve kartupeļu slimība, kuras izraisītāja sēne bojā kartupeļu lapas, radot uz tām brūngani pelēkus plankumus
- Kelbedžera Karvačara - pilsēta Kalnu Karabahā, tās nosaukums azerbaidžāņu valodā
- Kalbadžara Karvačara, pilsēta Kalnu Karabahā
- Dār el Beida Kasablanka - pilsēta Marokas rietumos (sp. val. "Casablanca", arābu val. "Ad-Dār al Baidā")
- Kostjukoviči Kascjukoviči, pilsēta Baltkrievijā
- aiztelst Kāsējot apdullināt
- aiztest Kāsējot apdullināt
- apkāsēt Kāsējot kādam virsū, izraisīt viņam nelaimi
- vads Kāsēju vai lamatu tipa zvejas rīks; iemetnis
- kresīt Kāsēt
- krest Kāsēt
- krēsties Kāsēt
- dvesēt Kāsēt, klepot
- kārsēt Kāsēt, klepot
- kresēt Kāsēt, klepot
- elektriskā videoieraksta kasete kasete, kurā attēls tiek fiksēts fotofilmā
- super 8 kasete kasete, kurā attēls tiek fiksēts uz 8 mm platas noperforētas kinofilmas
- hologrāfiskā ieraksta kasete kasete, kurā trīsdimensiju attēls tiek fiksēts uz vinila lentes
- Kaserina Kasraina, pilsēta Tunisijas rietumos
- Kaserīna Kasraina, pilsēta Tunisijas rietumos
- cāļkuraža Kastei līdzīga ragavu virsējā daļa ar atzveltni
- Kasteļona de la Plana Kasteljona de la Plana, pilsēta Spānijā
- Kastellammāre del Golfo Kastellammāre del Golfo - pilsēta Itālijā ("Castellammare del Golfo"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 14800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Plana Kasteļo de la Plana - pilsēta Spānijā, Galisijas autonomā apgabala administratīvais centrs, 144300 iedzīvotāju (2006. g.); Kasteljona de la Plana
- Kastiljone della Peskaja Kastiljone della Peskaja - pilsēta Itālijā ("Castiglione della Pescaia"), Toskānas reģiona Groseto provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kastri Kastrisa, Sentlūsijas galvaspilsēta
- Kastropa-Rauksele Kastroprauksele, pilsēta Vācijā
- Kasugaji Kasugai, pilsēta Japānā
- Keškera Kašgara - pilsēta Ķīnas rietumu daļā
- Kaši Kašgara, pilsēta Ķīnas rietumu daļā
- uzkārpīt Kašņājot, kasot izkasīt virspusē
- Kašoeiru Kašoeiru di Itapemirima - pilsēta Brazīlijā ("Cachoeiro de Itapemirim"), Espiritu Santu štatā, 210300 iedzīvotāju (2015. g.)
- Kašueira Kašueira di Itapemirina - Kašoeiru di Itaperimima, pilsēta Brazīlijā
- Katakurgāna Katakerghona, pilsēta Uzbekistānā
- Katandzāra Katandzāro, pilsēta Itālijā
- Doha Kataras galvaspilsēta ("Doha"), osta Persijas līča krastā, 358000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Katara Kataras Valsts - valsts Āzijas dienvidrietumu daļā (arābu val. "Qatar"), Arābijas pussalas austrumos, aizņem tāda paša nosaukuma pussalu Persijas līča piekrastē, platība - 11427 kvadrātkilometri, 838300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Doha, administratīvais iedalījums - 7 apgabali, sauszemes robeža tikai ar Saūda Arābiju
- tvaika pārkarsētājs katla agregāta sastāvdaļa, iekārta tvaika temperatūras paaugstināšanai; sastāv no sastiprinātiem tērauda cauruļu siltummaiņiem, kas var būt novietoti pie kurtuves griestiem vai sienām; tvaika pārkarsēšana paaugstina tvaika enerģētiskās iekārtas lietderības koeficientu
- tvaika starpkarsētājs katla agregāta sastāvdaļa, kurā augstspiediena attvaiku atkārtoti pārkarsē
- Katlakalns Katlakalna pagasts - pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ķekavas novada Ķekavas pagastā, Ropažu novada Stopiņu pagastā, kā arī Rīgas un Baložu pilsētā
- Katmanda Katmandu, Nepālas galvaspilsēta
- gregoriskie dziedājumi katoļu liturģiskie vienbalsīgi dziedājumi bez mūzikas pavadījuma latīņu valodā, kas tika iedibināti 6. gs. 2. pusē pāvesta Gregora Lielā laikā
- karmelīti Katoļu mūku ordeņa locekļi; ordenis dibināts 12. gs. otrajā pusē Palestīnā Karmelas kalnā, 13. gs. pārcēlās uz Eiropu
- biktstēvs Katoļu priesteris, kas sēdēdams biktskrēslā uzklausa grēksūdzi
- kartauzieši Katoļu viendzīvju ordenis, kura katrs mūks dzīvo nelielā mājiņā ar dārzu, sarunājas tikai nedēļas pastaigā un svētdienā, pārējā laikā nepārtraukti klusē, gaļu nelieto, reizi nedēļā iztiek ar maizi un ūdeni; kartēzieši
- Kato Nevrokope Katonevrokopja, pilsēta Grieķijā
- decimācija katra desmitā cilvēka sodīšana, par ko izšķiras, ja neatrod vainīgo; "desmitās tiesas" iekasēšana
- pamatkrāsa katra no trīs krāsām, kuras jaucot noteiktā attiecībā iespējams iegūt krāsu, kas vizuāli nav atšķirama no ikvienas izvēlētās krāsas; sarkana, zaļa un zila krāsa ir noteiktas par pamatu 1930. g. pieņemtajā starptautiskajā krāsu sistēmā RGB (angļu "Red, Green, Blue"), bet ir arī vairākas citas krāsu sistēmas, izplatītākā no tām XYZ, kurā pamatkrāsas ir nosacītas krāsas, kam jāatbilst noteiktiem rādītājiem; praksē krāsu jaukšanai bieži izmanto sarkano, zilo un dzelteno krāsu
- amata galdi katrai cunftei ierādīti galdi pilsētas tirgus laukumā, kur amata meistari tirgoja savu produkciju un pieņēma pasūtījumus
- rekristalizācijas temparatūra katram metālam vai sakausējumam raksturīga (no kušanas temperatūras atkarīga) temperatūra, ko pārsniedzot, notiek deformēta metāla rekristalizācija
- parte Katrs no atsevišķiem galiem (trosēm), ja tie, savienoti kopā, veido mezglu
- kamerārijs katrs no diviem ierēdņiem, kas kopā ar Rīgas rāti pārzināja pilsētas finanses un īpašumus; ķemerers
- aitiņas Kaudze no 2-3 taisni saliktiem un augšpusē sastiprinātiem auzu kūlīšiem
- Vecpiebalgas kauja kauja 1905. gada revolūcijas laikā, kad krievu karaspēka vienība 228 karavīru sastāvā devās uz Cēsīm, bet milicijas vienības nolēma tās aizkavēt un atbruņot, divās kaujās 3./16. decembrī un 5./18. decembrī bija daudzi kritušie un ievainotie, rezultātā Cēsis sasniedza tikai 150 karavīri, savukārt miliču pusē bija 16 kritušie
- muridi Kaukāzā muhamedāņu sekta (19. gadsmiteņa pirmā pusē), kas prasīja nerimstīgu cīņu ar neticīgajiem, bet sevišķi ar krieviem; sektas priekšgalā stāvēja slavenais Šamils, kuram krītot tā izira
- tars Kaukāziešu mūzikas instruments, ģitāras formā veidots, izdobts koka stumbrs, kam virsējā vāka vietā pārvilkts cūkas pūslis, 5 stīgas
- osteoaneirisma Kaula artērijas aneirisma; pulsējošs kaula audzējs
- Kaolaka Kaulaka - pilsēta Senegālā
- kauliņš Kauleņa sēkla - kodols ar cietu čaulu
- augšējais žoklis kauli, kas veido pusi no virsējās sejas daļas: augšžoklis
- hiastreons Kaulu lūzumu krustveida pārsējs
- kauseklis Kausējamais trauks
- izkausēt Kausējot (ko), izveidot, radīt (tajā, piemēram, caurumu)
- pārkausēt Kausējot (ko), uzlabot (tā) kvalitāti, atdalot ko lieku, attīrot, arī izmantojot otrreizējās izejvielas
- pārkausēt Kausējot (metāla priekšmetus, metāllūžņus u. tml.), iegūt metālu, metāla lietni
- aizkausēt Kausējot aiztaisīt
- nokausēt Kausējot atdalīt nost
- atkausēt Kausējot dabūt nost (no kā)
- sakausēt Kausējot iegūt (ko) lielākā daudzumā; kausējot iegūt (kā lielāku daudzumu)
- piekausēt Kausējot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- piekausēt Kausējot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku)
- izkausēt Kausējot iegūt (metālu) no rūdas vai citas izejvielas
- ielaidināt Kausējot iepilināt
- atkausēt Kausējot ledu, atsegt (ko), arī padarīt (ko) lietojamu
- aizkausēt Kausējot ļaut nonākt aiz kaut kā
- izkausēt Kausējot panākt, ka (cieta viela, priekšmets) kļūst šķidrs, izkūst
- sakausēt Kausējot panākt, ka (divas vai vairākas vielas) savienojas, izveido viendabīgu maisījumu
- uzkausēt Kausējot panākt, ka (kausējums) sasaistās ar (kā) virsmu
- piekausēt Kausējot pievienot (pie kā, kam klāt); kausējot piepildīt
- sakausēt Kausējot savienot (priekšmetus, to daļas)
- nočurēt Kausējot taukus un atdalot tos no dradžiem nosmelt pēdējo reizi taukus
- virulis Kausējums; kaut kas ciets
- virulis Kausējums; kaut kas ciets
- izkusas Kausēšanas atlikumi
- liesmu krāsns kausēšanas iekārta, kurā izmanto cieta, šķidra vai gāzveida kurināmā degšanas siltumu
- gī Kausēšanas procesā attīrīts sviests indiešu gaumē; ghī
- kausināt Kausēt
- kusināt Kausēt
- laidēt Kausēt
- laidināt Kausēt
- ēst Kausēt (sniegu, ledu) - par sauli, retāk ūdeni
- čurināt Kausēt (taukus)
- liedēt Kausēt kopā (parasti metālus)
- plaudīt Kausēt, kust
- šķaidināt kausēt, šķīdināt, atšķaidīt
- lojs Kausēti aitu tauki
- traļļi Kausēti cūkgaļas tauki ar gaļas gabaliņiem
- gruzdi Kausēti tauki
- iešņeve Kausēti tauki
- šmalca Kausēti tauki, skrandži
- gremžuļi Kausēti un grauzdēti tauki
- grenčumi Kausētu tauku atliekas
- ķencumi Kausētu tauku atliekas
- ranckas Kausētu tauku atliekas
- cīkstalas Kausētu tauku atliekas, dradži
- čipsnas Kausētu tauku atlikumi
- čirpuļi Kausētu tauku atlikumi
- čiburi kausētu tauku atlikumi, dradži
- čīkari Kausētu tauku atlikumi, dradži
- cīcepi Kausētu tauku paliekas
- ķikurs Kausētu tauku paliekas
- čurksteles Kausētu tauku pārpalikumi
- čurkstes Kausētu tauku pārpalikumi
- grauzduļi Kausētu tauku pārpalikumi
- griuztuļi Kausētu tauku pārpalikumi
- gruzduļi Kausētu tauku pārpalikumi
- kranči Kausētu tauku pārpalikumi
- ņiras Kausētu tauku pārpalikumi
- skvarkas Kausētu tauku pārpalikumi
- drunči Kausētu tauku pārpalikumi (nogulsnes)
- drunčiņi Kausētu tauku pārpalikumi (nogulsnes)
- spirģeni Kausētu tauku pārpalikumi, dradži, gruzdumi
- čības Kausētu tauku pārpalikumi; dradži
- čuras Kausētu tauku pārpalikumi; dradži
- dzīslainais kauslāčpurns kauslāčpurnu ģints sēņu suga ("Disciotis venosa")
- kāpāla Kauss tantriskā budisma rituālos, kam vēsturiski jābūt izgatavotam no 14 gadu vecumā dabīgā nāvē miruša nevainīga jaunekļa galvaskausa, bet mūsdienu praksē tiek izgatavots arī no koka
- kocene Kaussēne
- pezizaceae Kaussēņu dzimta
- marcelleina Kaussēņu dzimtas ģints
- otidea Kaussēņu dzimtas ģints
- peziza Kaussēņu dzimtas ģints
- plicaria Kaussēņu dzimtas ģints
- tarzetta Kaussēņu dzimtas ģints
- smiltāju kaussēne kaussēņu ģints sēņu suga ("Peziza ammophila")
- brūnā kaussēne kaussēņu ģints sēņu suga ("Peziza badia")
- mainīgā kaussēne kaussēņu ģints sēņu suga ("Peziza varia")
- pezizales Kaussēņu rinda
- Kauša Kauša ezers - Kovšu ezers Rēzeknes pilsētā
- pieminēšana kaut kā (vārda, nosaukuma, notikuma) pateikšana, uzrakstīšana, parasti kādā sazināšanās norisē
- ļepuška kaut kas mīksts un mitrs (piemēram, veca sēne)
- topums kaut kas resns un neveikls, kas tup un sēž
- rūsinis kaut kas sarūsējis vai viegli rūsējošs
- pakods kaut kas vājš, noliesējis
- Kava Kava de Tirrēni - pilsēta Itālijā ("Cava de' Tirreni"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 53600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kavalla Kavala - pilsēta Grieķijā
- Kavalīno Kavalīno Treporti - pilsēta Itālijā ("Cavallino-Treporti"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 13400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kovarska Kavarska, pilsēta Lietuvā
- Astana Kazahstānas galvaspilsēta kopš 1997. g., atrodas Išimas krastos, 825000 iedzīvotāju (2014.g.), pilsētas tiesības kopš 1831. g., līdz 1961. g. saucās Akmoļinska, 1961.-1991. g. — Ceļinograda, 1991.-1997. — Akmola, 2019.-2022. g. — Nursultana
- Alma-Ata Kazahstānas galvaspilsētas 1929.-1997. g. Almati nosaukums padomju laikā, ko lietoja krievu un citās PSRS valodās, izņemot kazahu valodu, kurā pilsēta visu laiku saucās Almati
- Ceļinograda Kazahstānas mūsdienu galvaspilsētas Astanas nosaukums padomju laikā
- Kazahstāna Kazahstānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (kaz. val. "Qazaqstan"), platība - 2717300 kvadrātkilometru, 16196800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Astana, administratīvais iedalījums - 14 apgabalu un 3 īpašas nozīmes pilsētas, robežojas ar Krieviju, Ķīnu, Kirgizstānu, Uzbekistānu un Turkmenistānu, dienvidrietumu daļu apskalo Kaspijas jūra
- saukele Kazahu līgavas galvassega, kas sasniedz 70 cm augstumu, ir rotāta ar pērlēm, koraļļiem, sudraba monētām, kažokādām, kā arī katrā pusē pievienotiem gariem piekariņiem, kas aptver seju un sniedzas līdz jostai
- Kazāle Kazāle Monferrato - pilsēta Itālijā ("Casale Monferrato"), Pjemontas reģiona Alesandrijas provincē, 35000 iedzīvotāju (2015. g.)
- Kazalēkjo Kazalēkjo di Rena - pilsēta Itālijā ("Casalecchio di Reno"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 35300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kazalinska Kazali - pilsēta Kazahstānā
- Kazanleka Kazanlaka - pilsēta Bulgārijā
- Kazarča Kazarča Ligūre - pilsēta Itālijā ("Casarza Ligure"), Ligūrijas reģiona Dženovas provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.)
- krokainā kazbārde kazbāržu ģints sēņu suga ("Sparassis crispa")
- Kazimeža Kazimeža Velka - pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 5800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1959. g.
- šķipsnene Kazu bārda - krūmveidīgi sazarojušās bazīdiju sēnes, aug sevišķi uz veciem celmiem, bet arī tieši starp sūnām
- laulobnīki kāzu viesi, kas piedalās laulību ceremonijā un sēž pie kāzu galda
- kazuarīns Kazuarīnu dzimta ("Casuarinaceae") ietilpst divdīgļlapju klasē, mūžzaļi koki un krūmi, gk. Austrālijā, 1 ģints, 60 sugu
- Kāpstade Keiptauna, pilsēta Dienvidāfrikā
- Kokjangaka Kekdžangaka - pilsēta Kirgizstānā
- Kokčetava Kekšetau - pilsēta Kazahstānā
- Kalaraša Keleraši, pilsēta Moldovā
- Kuļaba Keloba, pilsētas Tadžikistānā nosaukums padomju laikā
- Ščeglovska Kemerova - pilsēta Krievijā, tās nosaukums līdz 1932. g.
- Hemnica Kemnica - pilsēta Vācijā
- Karlmarksštate Kemnica, pilsētas noasukums 1953.-1990. g.
- Konirata Kenghirota - pilsēta Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikā
- Kungrada Kenghirota, pilsēta Karakalpakstānas Republikā Uzbekistānā
- Karaļauči Kēnigsberga, tagadējā Kaļiņingrada, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā
- Nairobi Kenijas galvaspilsēta (angļu val. "Nairobi"), atrodas augstkalnes plato 1600 m vjl., 3 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Kenija Kenijas Republika - valsts Āfrikas austrumos (angļu val. "Kenya"), platība - 580367 kvadrātkilometri, 39002700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Nairobi, administratīvais iedalījums - 8 provinces, robežojas ar Dienvidsudānu, Etiopiju, Somāliju, Tanzāniju un Ugandu, dienvidaustrumus apskalo Indijas okeāns, rietumus nelielā posmā - Viktorijas ezers
- Kentava Kentau - pilsēta Kazahstānā
- izostatiskā presēšana keramisku prespulveru presēšana elastīgā matricā, uz kuru presējošā vide (šķidrums vai gāze) vienādi spiež no visām pusēm
- Kurgantibe Kergontepa, pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums padomju laikā
- Kerigvokera Kerigvokera Riša - Karikmakrosa, pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā
- Juitiaņa Kerije - pilsēta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumu daļā
- Korfu Kerkira, pilsēta Grieķijā
- Kešlon Kešlon Nua Hiera - Ņūkāslvesta, pilsēta Īrijā ("an Caislean Nua Thiar"), tās nosaukums īru valodā
- Kaušani Keušeni - pilsēta Moldovā
- Manko Kapaks kevču (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā — inku valdnieku dinastijas pamatlicējs un galvaspilsētas Kusko dibinātājs
- Thākhēka Khammūana - pilsēta Laosā
- Takeka Khammūana - pilsēta Laosā; Thākhēka
- Karagpūra Kharagpura, pilsēta Indijas ziemeļaustrumos, Rietumbengāles štatā
- Kivdo Kibdo - pilsēta Kolumbijā
- Kerčova Kičeva - pilsēta Ziemeļmaķedonijā, tās nosaukums albāņu valodā
- Kitmanshūpa Kietmanshopa - pilsēta Namībijā
- Kilārna Kilārni - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā
- Kilinginemme Kilingi-Nemme - pilsēta Igaunijā
- Kilkvī Kilkī - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā
- Kilkisa Kilkida - pilsēta Grieķijā
- Kilrīša Kilraša - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā
- Sondžina Kimčaka - pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), tās nosaukums līdz 1951. g.
- Kimpulunga Kimpulunga Moldoveneska - pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 16700 iedzīvotāju (2011. g.)
- panorāma Kinematogrāfijas sistēma, ar kuru kinofilma no kāda centra fiksē visu riņķveida redzes lokā esošo; sistēma kinofilmas projicēšanai uz riņķveidīgi novietotu ekrānu kopuma
- panoramēt Kinematogrāfiski fiksēt (ko), griežot kinokameru ap asi horizontāli vai vertikāli
- Jamburga Kingisepa - pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, tās nosaukums 1707.-1922. g.
- attēls kinofilmas emulsijas slānī fiksētās ainas projekcija uz ekrāna
- skaņas celiņš kinolentes daļa, kurā fiksēts filmas skaniskais saturs
- Kjontoela Kinseila - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā
- Leopoldvila Kinšasa, pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), tās nosaukums līdz 1966. g.
- Nikosija Kipras galvaspilsēta ("Nicosia"), kopš 1974. gada sadalīta grieķu un turku daļā, kuras atdala ANO kontrolēta demilitarizēta zona; grieķu kontrolētajā daļā (Dienvidnikosijā) 204 tūkstoši iedzīvotāju, turku kontrolētajā daļā (Ziemeļnikosijā) 47 tūkstoši iedzīvotāju (2007. g.)
- Dienvidnikosija Kipras galvaspilsētas Nikosijas grieķu kontrolētā daļa, 204000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Ziemeļnikosija Kipras galvaspilsētas Nikosijas turku kontrolētā daļa, 42000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kipra Kipras Republika - valsts Rietumāzijā, Kipras salā Vidusjūras austrumos (grieķu valodā _Kypros_, turku valodā _Kibris_), galvaspilsēta - Nikozija, administratīvais iedalījums - 6 eparhijas; 1974. g. salas ziemeļu daļu okupēja turku karaspēks, tās nosaukums - Ziemeļkipras Turku Republika, ko atzinusi vienīgi Turcija
- Kjurdamira Kirdemira - pilsēta Azerbaidžānā
- Biškeka Kirgizstānas galvaspilsēta, atrodas Ču ielejā, Kirgizstānas grēdas ziemeļu piekājē 750-900 m vjl., 933000 iedzīvotāju (2007. g.), līdz 1926. g. saucās Pišpeka, 1926.-1992. g. - Frunze
- Kirgizstāna Kirgizstānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (kirg. val. "Kyrgyzstan"), platība - 198500 kvadrātkilometru, 5430000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Biškeka, administratīvais iedalījums - 7 apgabali un 2 pilsētas, robežojas ar Kazahstānu, Ķīnu, Tadžikistānu un Uzbekistānu
- Kiribati Kiribati Republika - valsts Okeānijā, Klusā okeāna dienvidrietumu daļā abpus ekvatoram, platība - 811 kvadrātkilometri, 99500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Teinainano, plašā akvatorijā izkliedēti 33 koraļļu atoli un zemas salas, lielākais augstums - 81 m vjl.
- Teinainano Kiribati Republikas galvaspilsēta, 2770 iedzīvotāju (2005. g.)
- Vjatka Kirova - pilsēta Krievijā (apgabala centrs), tās nosaukums 1780.-1934. g.
- Hlinova Kirova, pilsēta Krievijā (apgabala centrs), tās nosaukums līdz 1780. g.
- Kirova Kirovas apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Eiropas daļas austrumu pusē, platība - 120800 kvadrātkilometru, 1401000 iedzīvotāju (2009.)
- Kalata Kirovgrada - pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1935. g.
- Zinovjevska Kirovohrada - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1924.-1934. g.
- Kirova Kirovohrada - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1934.-1939. g.
- Jeļizavetgrada Kirovohrada - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1924. g.
- Hibinogorska Kirovska - pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1934. g.
- Stenlivila Kisangani - pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, tās nosaukums līdz 1966. g.
- Kisimaja Kismājo - pilsēta Somālijā
- Kisucke Kisucke Nove Mesto - pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 15500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kišjenē Kišineu-Kriša - pilsēta Rumānijā
- Kitvenkana Kitve - pilsēta Zambijā
- Hembeldira Kizila - pilsēta Krievijā, Tivas Republikas galvaspilsēta, tās nosaukums 1918.-1926. g.
- Belocarska Kizila – pilsēta Krievijā, Tivas Republikas galvaspilsēta, tās nosaukums līdz 1918. g.
- Kzilorda Kizilorda, pilsēta Kazahstānā
- Perovska Kizilorda, pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums līdz 1925. g.
- Troickosavska Kjahta - pilsēta Krievijā, Burjatijas Republikā, tās nosaukums līdz 1934. g.
- Kjančāno Kjančāno Terme - pilsēta Itālijā ("Chianciano Terme"), Toskānas reģiona Sjēnas provincē, 6900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kjaramonte Kjaramonte Gulfi - pilsēta Itālijā ("Chiaramonte Gulfi"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 8200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kjaravalle Kjaravalle Čentrāle - pilsēta Itālijā ("Chiaravelle Centrale"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Celovaca Klāgenfurte - pilsēta Austrijā, tās nosaukums slovēņu valodā
- džoniņš Klaidonis (parasti ostas pilsētās); "bruģa slīpētājs"
- džonītis Klaidonis (parasti ostas pilsētās); "bruģa slīpētājs"
- apklaigāt Klaigāt no visām pusēm
- Mēmele Klaipēdas pilsētas Lietuvā senāks nosaukums (vācu "Memel")
- virsklājs Klāja (2) virsējā daļa, kārta
- glasiss Klaja slīpa josla cietokšņa ārpusē, neapbūvēta teritorija starp nocietinājumu (citadeli) un pilsētas apbūvi; kalpo sekmīgākai uzbrucēju apšaudīšanai
- pirmiespiedums Klasiķu pirmizdevumi, inkunābulas un grāmatu mākslas pirmie ražojumi pilsētās, kur tie pirmoreiz parādījās
- Senvenāna–Vancela formula klasiskā gāzes izplūdes aprēķina formula (praksē biežāk izmanto vienkāršotas aptuvenas formulas)
- Klaštereca Klaštereca pie Ohržes - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 15850 iedzīvotāju (2012. g.)
- rakt Klāt no visām pusēm (parasti ar ko ciešu, blīvu)
- kārtnieks Klaušu darbinieks, kas bija jāsūta visām zemnieku sētām pēc kārtas veikt dažādus darbus muižā (piemēram, kopt lopus)
- Kleistenhof Kleistes, Kleistiņu muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē
- noktambulācija Klejošana naktī, miegā; mēnessērdzība
- hemivagotonija Klejotājnerva tonusa paaugstinājums ķermeņa vienā pusē
- klemsīt Klemsēt
- kāselēt Klepot, pakāsēt
- kremelēt Klepot, pakāsēt
- kremšķināt Klepot, pakāsēt
- kremslāt Klepot, pakāsēt
- noduselēties Klepot, pakāsēt
- gadījuma apraksts klienta sociālās situācijas koncentrēts rakstisks vai mutisks raksturojums, ko sociālie darbinieki izmanto praksē, piemēram, supervīzijās, starpinstitucionālā vai starpdisciplinārā sadarbībā, kā arī izglītībā un tālākizglītībā
- climacodon Klimakodonas - bazīdiju sēņu afilloforu rindas adateņu dzimtas ģints
- ziemeļu klimakodone klimakodonu ģints sēņu suga ("Climacodon septentrionalis")
- fēna efekts klimatiska parādība - sausuma un siltuma palielināšanās augstieņu, aizvēja pusē
- Klintaine Klintaines pagasts - pagasts Aizkraukles novadā ar administratīvo centru Stukmaņos, robežojas ar Staburaga, Seces, Kokneses, Bebru, Vietalvas un Aiviekstes pagastu, Pļaviņu pilsētu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Stukmaņu pagasts, Pļaviņu pagasts, vāciski - Stockmannshof, krieviski - Štokmanskaja
- Petra Klintīs izcirsta senpilsēta uz dienvidiem no Nāves jūras, tagadējā Jordānijā, radusies ap II gt. beigām p. m. ē., atstāta V gs., kompleksā (platība \~3 kvadrātkilometri) klintīs >1000 alu: tempļi, kapenes, dzīvojamās un sabiedriskās telpas, romiešu laika virszemes celtņu drupas
- dzeltenā kliņģerene kliņģereņu ģints sēņu suga ("Hydnum repandum"), cepurīte gaišdzeltena
- rūsganā kliņģerene kliņģereņu ģints sēņu suga ("Hydnum rufescens")
- Klišī Klišī pie Buā - pilsēta Francijā ("Clichy-sous-Bois"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 29700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Klobouki Klobouki pie Brno - pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 2420 iedzīvotāju (2012. g.)
- Glāca Klodzko, pilsēta Polijā, tās vācu nosaukums
- dalītā kloķvārpsta kloķvārpsta, kas sastāv no atsevišķām daļām, kuras savā starpā ir sapresētas; parasti lieto viencilindra divtaktu motoriem
- Klihnakvilča Klonakilti - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā
- kultūras pils kluba tipa iestāde, kas veic plašu, vispusīgu masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti kādā rajonā, pilsētā, uzņēmumā, organizācijā)
- aeroklubs Klubs, kas apvieno personas, kuras nodarbojas ar aviāciju vai interesējas par to
- kumbrs Klucis ar virspusē ietēstiem robiem, ko nostiprina uz plosta airu balstīšanai; krūškoks
- glohņi Klusē!
- norīt krupi klusējot, neprotestējot paciest nepatīkamo, apvaldīt sevī nepatiku, pretīgumu
- klusuciešot Klusējot; nesakot, neizpaužot
- nerunātnība Klusēšana
- silenzio Klusēšana, klusums
- mazrunātība klusēšana, maz runājot
- silentium Klusēšana; klusums, miers, studentu sanāksmēs parasts uzmanības aizrādījums
- klusuciešana Klusēšana; neteikšana, neizpaušana
- omerta Klusēšanas likums, solidāra klusēšana (mafijā)
- stāvēt klusu (arī klusam) klusēt
- nerunāt ne vārda klusēt
- glohnuķ Klusēt
- kušēt Klusēt
- mēmot Klusēt
- mēmoties Klusēt
- noklusēt Klusēt (visu laikposmu) un pabeigt klusēt
- durnēt Klusēt, būt nelaipnam
- turēt mēli aiz zobiem klusēt, neizpaust ko; būt piesardzīgam, neizteikt savas domas
- neizlaist ne skaņas (pār lūpām) klusēt, nerunāt
- neizlaist ne skaņas pār lūpām klusēt, nerunāt
- klusinēt Klusēt, nerunāt
- turēt ūdeni mutē klusēt; būt nerunīgam
- turēt žaunas klusēt; nerunāt
- ciest klusu klusēt; neteikt, neizpaust
- gluharjs Klusētājs
- nerunātājs Klusētājs
- Kļimoviči Kļimaviči - pilsēta Baltkrievijā
- misējums Kļūda, neveiksme; misēklis
- šutēties Kļūdīties, misēties
- nodēdēt Kļūstot ļoti irdenam, arī sadrūpot, nolūpot virsējai kārtai, samazināties izmēros; izdēdēt (2)
- atmosties kļūt atkal jūtamam, aktivizēties (par psihiskām norisēm)
- brūnēt kļūt brūnam nogatavojoties (par dažām sēklām)
- gatavoties kļūt gatavam (par augļiem, sēklām)
- gatavēties kļūt gatavam (par augļiem, sēklām); gatavoties
- izkārnēt kļūt ļoti vājam, kalsnam; izdilt, noliesēt
- jukt kļūt nesakarīgam, neskaidram (piemēram, par psihiskām norisēm)
- pieriesties kļūt pilnam (ar ziediem, atvasēm, augļiem) - par augiem, to daļām
- pieriest kļūt pilnam (piemēram, ar ziediem, atvasēm, augļiem) - parasti par augiem
- nojukt kļūt pilnīgi nesakarīgam, neskaidram, arī izzust (piemēram, par psihiskām norisēm)
- pabrūnēt kļūt samērā, arī mazliet brūnganam, brūnam (nogatavojoties) - par dažām sēklām
- piekalst kļūt tādam, kam (parasti iekšpusē) ir viscaur pielipis kas kalstošs
- mosties kļūt tādam, kur ir atsākusies, iesākusies rosība, darbīgums, kustība (piemēram, par ielu, pilsētu)
- sērsnot kļūt tādam, kur veidojas sērsna
- sasūbēt kļūt tumšam, melnam, sarūsēt
- liest kļūt vājākam, liesēt
- karnēt kļūt vājam, liesēt
- kārnēt kļūt vājam, liesēt; karnēt
- panīkt kļūt vājam, noliesējušam (par dzīvniekiem)
- pakāmēt kļūt vājam, novājēt, noliesēt
- saniķoties kļūt, parasti pēkšņi, neveselam, kļūt, parasti pēkšņi, tādam, kura darbībā ir traucējumi (piemēram, par orgāniem, norisēm organismā)
- kniest Knist, sākt dīgt (parasti par sēklām)
- Knišperka Knišperka pie Ohržes - pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.)
- smitāji Knitāji, linsēklu kulšanas atkritumi, linu gali
- tilāji Knitāji, smiltāji, atkritumi pēc linsēklu izkulšanas
- posadņiks Kņaza iecelts pārvaldnieks pagastos vai pilsētās Senkrievijā 10.-11. gs.
- ņirbēt Kņudēt, arī trīsēt
- ņirbt Kņudēt, arī trīsēt
- koagulinoīds Koagulīns, kas inaktivēts karsējot
- Kocēni Kocēnu pagasts - pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Dikļu, Zilākalna, Bērzaines, Burtnieku, Valmieras, Kauguru un Vaidavas pagastu, kā arī ar Valmieras pilsētu un Cēsu un Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: Kokmuižas pagasts, Koku pagasts, vāciski - Kokenhof, krieviski - Kokengofskaja
- Kočavamba Kočabamba - pilsēta Bolīvijā
- Ernakulama Koči pilsētas rajons Indijā, Keralas štatā, kas agrāk bija patstāvīga pilsēta
- skalkogrāfija Kodināts asējums izcilspiedumam: cinka plāksni pārvelk ar ūdenī šķīstošu pamatni, zīmēšanai laukumu noklāj ar pretskābju krāsu, žāvē, pēc tam ūdenī atdala pamatni ar visu kārtu un zīmējumu kodina
- ķēdes reakcija kodolreakcija, kurā reakcijas produkti ir elementārdaļiņas, kas uztur šo reakciju; praksē zināma urāna un plutonija kodolu dalīšanās ķēdes reakcija, kurā atbrīvotie neitroni izraisa jaunu dalīšanos
- nuclearia Kodolšūnaiņi - dzīvās dabas taksons, kas aptver dzīvniekus, sēnes un augus
- eikarioti Kodolšūnaiņi ("Nuclearia" jeb "Eucariota"), dzīvās dabas šūnaiņu tipa organismi, kuru šūnas sastāv no plazmas un ar membrānu norobežota kodola (piem., vienšūnas aļģes, sēnes, augi, dzīvnieki)
- adresāta kods kods, kas satur termināļa vai apkalpojošās programmas nosaukumu, kam adresēts attiecīgais ziņojums
- blokkods Kods, kura vārdiem ir fiksēts garums
- Kagana Kogona, pilsēta Uzbekistānā
- Novaja Buhāra Kogona, pilsēta Uzbekistānā, tās nosaukums līdz 1935. g.
- Kohtlajerve Kohtla-Jerve - pilsēta Igaunijā
- Koimbatura Kojamputūra - pilsēta Indijas dienvidrietumos
- savares Koka ecēšu krustojuma vietu stiprinājumi; ragavu apgalveņa virsējā daļa; uzkalas, uzlikas
- zaru tilpums koka fitomasas sastāvdaļa, kas atkarīga no koku sugas, vecuma, kokaudzes biezības un tās kopšanas paņēmieniem, to ietekmē vainaga forma, lielums un blīvums; mežsaimniecības praksē to nosaka sakraujot zarus grēdā un mērījumu pārrēķina no steriem uz ciešmetriem, lietojot tilpīguma (blīvuma) koeficientu 0,30
- klubaks Koka gabals sētas stabā, kas šķir vienu virs otras gulošās kārtis
- brants Koka konstrukciju trupe, ko rada īstā mājassēne jeb slapjā ēku piepe
- masta ķīļi koka ķīļi, ar kuriem fiksē masta stāvoklī attiecībā pret masta ailas apmali
- kokogle Koka pārogļošanās gala produkts, kas atliek, karsējot koku bez gaisa pieejas
- aizzāģējums koka resgalī izzāģēts trijstūrveida robs koka gāšanas virziena pusē, kas sekmē tā krišanu vēlamajā virzienā un novērš resgaļa plīsumu; tieviem kokiem to izdara ar seklu iezāģējumu
- verdele Koka saimniecības trauks, lielāks par spaini, augšpusē platāks, ar caurumu apakšmalā, ko aizbāž ar tapu
- eksostra Koka tilts, ko nolaida no uzbrucēju apsēžamā torņa uz pretinieka aizsargu mūri
- Rolands koka vai akmens statuja, kas viduslaikos atradās vairākās Eiropas (gk. Ziemeļvācijas) pilsētās, tās izcelsme un nozīme nav zināma
- parastais kokalis kokaļu suga ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum"), violeti sārti ziedi un indīgas sēklas
- četrpusējā garenfrēzēšanas mašīna kokapstrādes darbmašīna brusveida sagatavju apstrādei vienlaikus no visām četrām pusēm, iegūstot vēlamo šķērsgriezuma profilu un izmērus
- sēklu stratifikācija kokaugu sēklu miera perioda pārtraukšana, lai palielinātu dīgšanas enerģiju, turot tās speciālā substrātā sugai specifiskā temperatūras režīmā
- lapu plankumainība kokaugu slimība, kam raksturīgi lapu audu atmirumi atsevišķiem plankumiem, tiem var būt dažāda krāsa (balta, pelēka, pat melna), struktūra un forma, sastopama veģetācijas perioda beigās visu vecumu mežaudzēs, bīstama sējeņiem kokaudzētavās un jaunaudzēm, ja augi inficējas vairākus gadus pēc kārtas
- lapkoku sarkankārpainība kokaugu slimība, ko izraisa askusēne "Nectria cinnabarina", slimo dažāda vecuma lapu koki un krūmi (liepas, zirgkastaņas, gobas, ogu krūmi) parkos un mežos, inficējas gk. sala, sausuma, barības vielu trūkuma, gaisa piesārņojuma dēļ novājināti augi mehānisku bojājumu vietās; ja infekcija nokļūst vadaudos, strauji atmirst viss koks
- iekškoki Koki, kas atrodas, ir iebūvēti, uzstādīti kaut kā iekšpusē
- mīkstie lapu koki koki, kuru koksnes cietība ir <40 megapaskāliem (MPa); Latvijā tie ir liepa, apse, alksnis; termins gk. tiek lietots mežsaimniecības praksē
- apstādījumi Kokiem, košuma krūmiem, puķēm apstādīts laukums, josla (parasti pilsētā): augu kopums šādā laukumā, joslā
- gobu kokpūkaine kokpūkaiņu ģints sēņu suga ("Hypsizygus ulmarius", syn. "Lyophyllum ulmarium"); gobu čemurpūkaine
- lignostons Koksne, kas sablīvēta ar presēšanu vai sildīšanu; presēta koksne - plastmasas paveids
- tumšbrūnā koksnene koksneņu ģints sēņu suga ("Hypoxylon fuscum")
- apkarojošā apstrāde koksnes bioloģisko bojātāju (kukaiņu un koksnes sēņu) iznīcināšana inficētā koksnē
- sutināšana Koksnes hidrotermiskā apstrāde: lignīna mīkstināšana kokā, to karsējot, lai koks kļūtu lokans
- koksnes pārogļošana koksnes karsēšana bezskābekļa vidē līdz 370 C un augstākā temperatūrā
- koksnes žāvēšana gāzu un tvaika spiedē koksnes konvekcijas žāvēšana gaisa, gāzes vai pārkarsēta tvaika vidē atmosfēras spiedienā
- koksnes iekrāsojumi koksnes krāsas maiņa sēņu vai fizikālķīmisku faktoru ietekmē; veidojas gan augošā kokā, gan kokmateriālos, tos transportējot, uzglabājot, apstrādājot, un nav saistīti ar koksnes stiprības samazināšanos
- koksnes cildošana koksnes mehāniska, ķīmiska, termiska vai kombinēta apstrāde (piesātināšana ar antiseptiskām vielām, antipirēniem, amonjaku, sintētiskiem sveķiem, kombinējot to ar presēšanu, polimerizāciju vai radioaktīvo starojumu), veidojot tai jaunas fizikālmehāniskās īpašības
- koksnes trupe Koksnes noārdīšanās (kokmateriālos), ko izraisa dažādas sēnes
- bioloģiskie aģenti koksnes saārdīšanās bioloģiskas izcelsmes aģenti: baktērijas, sēnes, kukaiņi, moluski un vēži
- puve koksnes sairšana parazītisku sēņu iedarbībā
- puvums koksnes sairšana parazītisku sēņu iedarbībā
- trupe koksnes sairšana parazītisku sēņu iedarbībā
- pūšana koksnes sairšana parazītisku sēņu iedarbībā; trupēšana
- aplievas iekrāsojumi koksnes sēņu bojājumu pirmā stadija aplievā, kas veidojas nokaltušos kokos vai ilgstoši uzglabātos apaļajos kokmateriālos siltajā periodā
- sulfītvārīšana Koksnes šķeldu vārīšana ar skābiem sērpaskābes sāļu šķīdumiem, kas satur izšķīdināta sērpaskābes anhidrīda pārākumu sulfītcelulozes iegūšanai
- koksnes neīstais kodols koksnes trupējuma sākumstadija, ko izraisa koksni bojātājas sēnes; sastopams bezkodola sugām ar neregulāru kodolveidošanos (eglei, bērzam, dižskābardim, kļavai u. c.) – tumši iekrāsota koksnes josla, kuras norobežojošā līnija ir izlocīta un nesakrīt ar gadskārtas riņķa līniju
- pelējums koksnes virsējo slāņu iekrāsojums, ko izraisa askusēnes un nepilnīgi pazīstamās sēnes
- indukcijas žāvēšana koksnes žāvēšana mainīgā magnētiskajā laukā, kur siltuma atdeve koksnei notiek no feromagnētiskajām starplikām un režģiem, kas izvietoti krautnēs iekšpusē
- profilētā kokšķiedru plātne kokšķiedru plātne, kuras labajā pusē iestrādāts noteikts profils
- meža kultūras koku sējumi vai stādījumi, atjaunojot vecās audzes meža zemēs vai no jauna apmežojot nemeža zemes
- mumificēšanās koku sēklu un augļu izkalšana askusēņu izraisītas slimības dēļ, notiek augu veģetācijas laikā: inficētās sēklas pārvēršas par melnu sūkļveida masu un zaudē dīgtspēju; inficējas bērzu, alkšņu sēklas un ozolzīles
- provenience Koku sugu sēklu teritoriālā izcelšanās
- aizsargjosla Koku vai krūmu josla, kas aizsargā (piemēram, meža audzes, sējumus) no postošas vēja iedarbības; zemes josla, kas aizkavē, (piemēram, uguns izplatīšanos)
- memfiss Kokvilnas audums galdautiem u. tml., sastāv no diviem viena virs otra kopā saaustiem audumiem, kas raugoties pēc raksta īpatnībām, redzami te vienā, te otrā pusē
- širtiņš Kokvilnas drāna grāmatsējēju vajadzībām
- kotoneļļa Kokvilnas sēklu eļļa
- jēlkokvilna Kokvilnas šķiedru masa, kurā vēl ir kokvilnas sēklas
- polokrekls Kokvilnas trikotāžas krekls ar īsām piedurknēm un apkaklīti; krekla priekšpusē ir neliela aizdare (parasti trīs pogas)
- kaptāls kokvilnas vai zīda lente (platums līdz 10 mm) ar sabiezinātu malu, ko pielīmē grāmatas bloka muguriņas augšā un apakšā, lai sastiprinātu tā malas un nosegtu aizvērtā veidā redzamo spraugu starp grāmatas bloka muguriņu un iesējuma vāku; kaptāllente; greznumlente
- kolas rieksts kolas koka sēkla; satur teobromīnu un daudz kofeīna, lietoti dziedniecībā, kā baudviela un arī barībai
- tvaickolba Kolba šķidrumu karsēšanai un pārtvaicēšanai (ķīmijas laboratorijās)
- absentisms Koleģiālu institūciju locekļu sistemātiska nepiedalīšanās sēdēs
- medību signāli kolektīvo medību norisi reglamentējošas taures skaņas; melodiski, īsi, viegli iegaumējami signāli palīdz visiem medību dalībniekiem operatīvi un organizēti izpildīt nepieciešamās darbības saskaņā ar plānotām vai neparedzētām izmaiņām medību norisē; ar signālu nosaka, piemēram, kad sākt zvēra dzīšanu, kad sašauts limitētais dižmedījums, kad pārtraukt šaušanu, nosaka arī medību beigas u. tml.
- Kolapūra Kolhāpūra - pilsēta Indijā
- Koljado Koljado Viljalba - pilsēta Spānijā ("Collado Villalba"), Madrides apgabala Madrides provincē, 47400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kalkuta Kolkata - pilsēta Indijas austrumos, tās nosaukums līdz 2001. g.
- Damdama Kolkatas pilsētas (Indijā) rajons, tās ziemeļaustrumos, kas senāk bija atsevišķa pilsēta
- Gārdenriča Kolkatas pilsētas Indijā rajons, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, Hugli upes kreisajā krastā, Kolkatas dienvidrietumos
- Kolberga Kolobžega - pilsēta Polijā, tās senāks nosaukums
- alokoloīds Koloidāla sistēma, kas sastāv no viena elementa, piem., sēra, alotropiskām formām
- setlments Koloniju (2) vai puskoloniju pilsētās nodalīta ārzemnieku apmešanās vieta ar priekšrocībām vai neatkarību pārvaldībā, sabiedriskās kārtības uzturēšanā u. tml.
- lietuskoks Koloristiskas iedabas sitaminstruments, kur skanējums atgādina lietus čaboņu lapotnē; koka vai cita auga cilindrisks veidojums, kurā iepildīti skanīgi krikumi (grants, akmentiņi, zvirgzdi, sēklas)
- Kolumbija Kolumbijas Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļrietumos (sp. val. "Colombia"), platība - 1141748 kvadrātkilometri, 44205300 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Bogota, administratīvais iedalījums - 32 departamenti un 1 galvaspilsētas distrikts, robežojas ar Panamu, Venecuēlu, Brazīliju, Peru un Ekvadoru, apskalo Klusais okeāns un Karību jūra
- Bogota Kolumbijas Republikas galvaspilsēta (sp. val. "Bogoti"), atrodas Austrumkordiljeras rietumu nogāzē 2640 m vjl., 7,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- drillēt Komandēt, pamācīt; dīdīt; dresēt; apmācīt
- baksterotipija Kombinēts asējuma un koka grebuma iespiedums, kurā vispirms iespiež asējumu kā zīmējumu un virs tā koka grebumu kā pakrāsu plāksni
- mekurāns Kombinēts fungicīda un insekticīda preparāts sēklu apstrādei
- sadzīves komēdija komēdija, kuras darbība risinās ikdienas apstākļos un kuras konflikti izriet no praktiskās dzīves un ģimenes interesēm
- komelīna Komelīnu apakšklase ("Commelinidae") - viena no 4 viendīgļlapju klases apakšklasēm
- tieši no budžeta finansētie komersanti komersanti, kas saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju saņem finansējumu no valsts budžeta atbilstoši apstiprinātajiem finansēšanas plāniem vai no valsts pārvaldes iestādes kā līdzekļu nodrošinājumu konkrētā valsts pārvaldes uzdevuma izpildei
- noslodze Komisijas maksa, ko iekasē no aizdevu fonda investoriem un parasti sadala starp fondu un finanšu konsultantu
- cific-klauzula komisijas tirdzniecībā lietotais, bet praksē reti sastopams, cif-klauzulas paveids, kam raksturīgs, ka cenas kalkulācijā ietilpst arī komisija un procenti
- Komoras Komoru Savienība - salu valsts Āfrikas austrumu piekrastē, Mozambikas šauruma ziemeļos, platība - 1862 kvadrātkilometri, 669300 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Moroni, administratīvais iedalījums - 3 autonomas salas
- Moroni Komoru Savienības galvaspilsēta (arābu val. "Moroni"), atrodas Kartalas vulkāna piekājē, Grandkomoras (Nžazidžas) salā, šīs salas administratīvais centrs, 44500 iedzīvotāju
- titanomagnetīts kompleksa dzelzs, titāna un vanādija rūda; izejviela, no kuras iegūst ferotitānu un citus titāna sakausējumus
- Lielstraupes pils kompleksā ietilpst pils, Lielstraupes luterāņu baznīca, senpilsētas vieta, aizsargmūri u. c. objekti, pils celta, domājams, 13. gs. 2. pusē; Straupes pils
- autoceļš Kompleksa inženierbūve ārpus pilsētas robežām transportlīdzekļu satiksmei ar noteiktu ātrumu, normatīvos paredzētajām slodzēm un gabarītiem (sauc arī par ceļu)
- Ragakāpa Kompleksais dabas liegums Jūrmalas pilsētas austrumu daļā, pie Lielupes ietekas jūrā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 26 ha; pati Ragakāpa ir 800 m garš, 100 m plats un 12-17 m augsts asimetrisks smilšu valnis, ko klāj vecu priežu audze
- kompleksonometrija Kompleksometrija - ķīmiskās analīzes metode, kuras pamatā ir metālu jonu spēja veidot kompleksus savienojumus ar kompleksoniem; izmanto sakausējumu, minerālu u. c. analīzei, ūdens cietības noteikšanai
- komandu un mērījumu komplekss komplekss kosmiskā lidaparāta trajektorijas mērīšanai, telemetrijas sistēmas informācijas uztveršanai un atšifrēšanai, lidojuma vadības centra izstrādāto komandu un darbības programmu pārraidei kosmiskajam lidaparātam; nodrošina abpusējus radio un televīzijas sakarus ar kosmosa kuģu apkalpēm
- komplementoīds Komplements, kas spēj saistīties ar amboceptoru, bet nespēj (pēc karsēšanas) ierosināt līzi
- hemiasinerģija Komplicēta kustību akta koordinācijas traucējums ķermeņa vienā pusē
- seriālā mūzika komponēšanas paņēmiens, kurā sēriju tehnikas pamatprincips attiecināms arī uz citiem mūzikas valodas elementiem
- bibliotēkzinātne Komunikācijas zinātnes apakšnozare, kas pētī tradicionālās un modernās formās fiksēto informāciju, tās avotus, attīstību, izplatību, vākšanu, glabāšanu, sistematizēšanu, izmantošanu, saturu un sistēmu konkrētos vēsturiskos apstākļos
- proletariāta diktatūra komunistiskās partijas autoritāra vara, kas centās īstenot totālu kontroli pār visām sabiedrības dzīves norisēm, realizējot citādi domājošo vajāšanu
- gorkoms Komunistiskās partijas pilsētas komiteja
- pēcoktobra Komunistu terminoloģijā - tāds, kas sācies, pastāvēja, norisēja pēc 1917. gada oktobra apvērsuma
- Kuzņecova Konakova, pilsēta Krievijā, tās nosaukums līdz 1930. g.
- rauši Koncentrēta lauksaimniecības dzīvnieku barība - blakusprodukts, ko iegūst no eļļas augu sēklām pēc eļļas izspiešanas no tām
- rausis Koncentrēta lauksaimniecības dzīvnieku barība - blakusprodukts, ko iegūst no eļļas augu sēklām pēc eļļas izspiešanas no tām
- nitrējošie maisījumi koncentrēta slāpekļskābe NHO~3~, koncentrēta sērskābe H~2~SO~4~ un ūdens noteiktās attiecībās
- atjaunojošais taisnīgums konceptuāli jauna pieeja konkrētu noziedzīgu nodarījumu radītā konflikta atrisināšanā: likumpārkāpējs, cietušais un citas ieinteresētās puses vienojas, kā atlīdzināt, mazināt vai kompensēt nozieguma sekas un tās atveseļot gan cietušajam, gan pārkāpējam, gan sabiedrībai, tādējādi atjaunojot taisnīgumu un veidojot jaunu izpratni par notikušo
- līt Kondensējoties pilienos, klāties (kam pāri), arī plūst (par miglu, rasu)
- kvazidaļina Kondensētas vides elementārie ierosinājumi, kuru īpašības ir līdzīgas kvantu daļiņu īpašībām
- sarasoties kondensēties rasas pilienos
- kuprens Kondensētu ogļūdeņražu maisījums
- bada kondīcija kondīcija, kad dzīvnieka ķermenis ir noliesējis; krasi izceļas kaulu kontūras
- karamele Konditorejas izstrādājums, ko iegūst, ietvaicētu cietes cukura sīrupu un šķīdināta cukura masu karsējot līdz karamela veidošanās temperatūrai
- pomādes konfektes konfektes, ko gatavo, cukura un cietes sīrupu vispirms vārot, tad vienlaikus kuļot un dzesējot, līdz izveidojas pomāde – sīkkristāliska masa
- anglikāņi Konfesija, kas apvieno patstāvīgas episkopālas baznīcas, kuru priekšgalā ir Kenterberijas arhibīskaps; anglikāņu mācībā un praksē ir gan protestantisma (kalvinisma), gan katolicisma elementi; mācības un liturģiskās prakses pamatā ir Kopīgā lūgšanu grāmata (angļu "Book of Common Prayer", 16. gs.)
- Kinšasa Kongo Demokrātiskās Republikas galvaspilsēta (fr. val. "Kinshasa"), atrodas Kongo (Zairas) upes kreisajā krastā, 8,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1966. g. saucās Leopoldvila
- Brazavilla Kongo Republikas galvaspilsēta (fr. val. "Brazzaville"), atrodas Kongo upes labajā krastā pretī Kinšasai, valsts dienvidaustrumu daļā, 1308700 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta kopš 1960. g.
- Kanibadama Konibodoma - pilsēta Tadžikistānā
- konīdijsporas Konīdijas - daudzu sēņu bezdzimumvairošanās sporas
- konidiofors Konīdijnesējs, sēnes micēlija zars, uz kura ir konīdijas
- spermolīts Konkrements sēklvadā vai sēklas pūslīti
- pieaicinātais Konkrētā lietā neieinteresēta persona, ko prokurors, izmeklētājs vai izziņas izdarītājs pieaicina būt klāt apskatē, kratīšanā u. c. izmeklēšanas darbībās
- apžēlošana Konkrētas notiesātas personas atbrīvošana no kriminālsoda vai soda mīkstināšana, ko izdara valsts augstākā varas institūcija vai valsts galva pēc ieinteresētās personas, organizācijas vai kolektīva lūguma
- Konseļeira Lafajeti Konseļeirulafajeti, pilsēta Brazīlijā
- labējs konservatīvās partijas; nosaukums radās franču revolūcijas laikā 1789, kad konservatīvākie Nacionālajā sapulcē nosēdās pa labi, radikālie - pa kreisi, skatoties no priekšsēdētāja puses
- mizerikordija Konsoles veida izcilnis kora krēslu paceļamā sēdekļa apakšpusē, uz kā garīdznieks rituālā noteiktā stāvēšanas laikā varēja atbalstīties
- Cargrada Konstantinopole (slāvu valodās lietots pilsētas nosaukums), tagadējā Stambula
- eparhs Konstantinopoles pilsētas (Bizantijā) priekšnieks (līdz 1204), kas veica tiesas un policijas funkcijas, kontrolēja tirdzniecības un amatniecības korporācijas
- Pēra Konstantinopoles priekšpilsēta, kur uzturējās lielākā dala kristīgo bagātnieku un sūtņu
- bērnu aplastiskā funikulārā mieloze konstitucionālas infantilās panmielopātijas kombinācija ar dažādām anomālijām (autosomāli recesīva pārmantošana): hroniski progresējoša hiperhromiska makrocitāra anēmija, leikopēnija, trombocitopēnija, hipo- vai aplastiskas kaulu smadzenes ar palielinātu taukaudu daudzumu
- Satversmes tiesa konstitucionālas tiesas institūcija Latvijā, kas izskata lietas par likumu, Latvijas parakstīto vai noslēgto Starptautisko līgumu, Saeimas lēmumu, MK normatīvo aktu, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētaja un Ministru prezidenta, pašvaldību normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā arī minēto aktu hierarhijas jautājumus
- resursi Konstrukcijas darba ilgums, kas var būt izteikts nolidojuma stundās, iekārtas darba ciklos, gaisakuģa nosēšanās skaitā u. tml., līdz tā ir izlietojusi savas darbspējas (turpmāka lietošana vairs nav iespējama); gaisakuģiem ir garantijas resurss, starpremonta resurss un noteiktais resurss
- pilnā atkvēlināšana konstrukcijas tēraudu termiskās apstrādes veids - tēraudu karsē virs atbilstošās kritiskās temperatūras un kopā ar krāsni lēni atdzesē; notiek pilnīga fāžu pārkristalizācija, un materiāls iegūst lielu plastiskumu
- pilnā rūdīšana konstrukciju tēraudu karsēšana līdz austenīta struktūrai
- klimatiskie izmēģinājumi konstrukciju un aprīkojumu izmēģinājumi, kuros pārbauda gaisakuģa darbspējas klimatisko faktoru (temperatūras, spiediena, gaisa mitruma, piesārņotas atmosfēras) iedarbībā lidojumā un bāzēšanās vietās (jūras klimats, putekļi, sēnītes u. tml.)
- katlagregāts Konstruktīvi vienots ierīču komplekss (kurtuve, tvaika pārkarsētājs, ūdens ekonomaizers u. c.), kurā iegūst tvaiku vai karstu ūdeni, dedzinot kurināmo
- Baltijas asambleja konsultatīva un koordinējoša Baltijas valstu parlamentu sadarbības organizācija, dibināta 1991. g. 8. novembrī Tallinā ar mērķi apspriest Baltijas valstis interesējošus jautājumus un projektus, kopīgi risināt problēmas, koordinēt Igaunijas, Latvijas un Lietuvas sadarbību parlamentu līmenī
- integratīvi eklektiskā pieeja konsultēšanas un psihoterapijas koncepcija, kuras pārstāvji savā praksē lieto dažādu pieeju un skolu konsolidāciju atbilstoši klientu vajadzībām, terapeitiskajiem mērķiem un darba videi
- Kanto Kontho - pilsēta Vjetnamā
- klasesdarbs kontroldarbs, ka jāraksta klasē; klasē veicams uzdevums
- reiderisms Kontroles pārņemšana pār uzņēmuma kapitāla daļām vai aktīviem, kas notiek pretēji uzņēmuma esošo īpašnieku interesēm
- pretsliedes Kontrsliedes - dzelzceļa sliedes ceļa iekšpusē līdztekus ceļa sliedēm
- Klaidsaida Konurbācija Lielbritānijā ("Clydeside"), Skotijā, Klaidas lejteces krastos, ietilpst Glāzgova (centrs), Peizli, Matervela, Grīnoka u. c. pilsētas
- Vestraidinga Konurbācija Lielbritānijā ("West Riding"), Anglijas ziemeļos, ietilpst Līdsa, Bredforda, Djūsberi u. c. pilsētas
- Dienvidaustrumu Lankašīra konurbācija Lielbritānijā, Anglijā, ietilpst Mančestra (galvenā pilsēta), Boltona, Solforda, Stokporta, Oldema, Midltona u. c. pilsētas
- Rietummidlenda Konurbācija Lielbritānijā, Anglijas vidienē, ietver \~10 pilsētas ar Birmingemu kā centru
- Dienvidaustrumu Velsa konurbācija Lielbritānijā, Velsas dienvidos, ietilpst Kārdifa, Svonsi, Ronda, Mērterdvila u. c. pilsētas
- konverzēt Konversēt
- konvertēt Konverterā pūst cauri (izkausētam ķetam) gaisu vai skābekli
- Koņecpole Koņecpola - pilsēta Polijā
- Koniecpol Koņecpola, pilsēta Polijā
- globālā ģeocentriskā koordinātu sistēma koordinātu sistēma ar sākumpunktu Zemes centrā, fiksēta ar novērošanas staciju tīklu, kas izveidots Zemes rotācijas mērījumiem; sistēmu izmanto kosmiskās ģeodēzijas problēmu risināšanai
- hemiapraksija Koordinētu kustību spējas zudums ķermeņa vienā pusē
- ofiti Kopapzīmējums gnosticisma virzienam, kas ierāda čūskai centrālo vietu savos kosmoloģiskos un soteroloģiskos mītos, uzskatot to par augstākā dieva ieroci un patiesās atziņas nesēju
- savienība Kopējai sadarbībai (parasti kādā nozarē) organizēta (valstu, pilsētu, reģionālu vienību u. tml.) savstarpējo attiecību, sakaru sistēma; attiecīgā organizācija starptautiskajās tiesībās - līgums starp divām vai vairākām valstīm, kas reglamentē apstākļus, kādos līguma dalībniecēm jāpilda noteiktas saistības
- garts kopējais nosaukums svina, antimona un alvas sakausējumam (no vācu _Hartblei_ ‘cietais svins’), kuru izmantoja augstspiedes teksta iespiedformu izgatavošanai, burtu atliešanai, linotipa salikumam un stereotipu izgatavošanai
- kollektīvs Kopējām interesēm apvienota personu grupa
- palaida kopējas ganības ciemā, pilsētā
- palaidine kopējās ganības ciemā, pilsētā
- virsvaldu koki kopējo mežaudzes vainagu klāju pāraugušie garākie un resnākie koki ar labi attīstītiem vainagiem; izcirtumos atstāj par sēkliniekiem
- kroņa ļaudis kopējs nosaukums pilsētu un lauku iedzīvotājiem Krievzemē 12.-17. gs., kuri maksāja visu veidu valsts nodokļus un pildīja dažādas valsts klausības
- metallografija Kopējs nosaukums plašai zinātnei par metāliem un to sakausējumiem; zinātne par metālu strukturālo uzbūvi un īpašību maiņu atkarībā no struktūras stāvokļa un maiņas
- dzīļu psiholoģija kopīgs apzīmējums vairākiem 20. gs. psiholoģijas virzieniem, kas pētī psihes "dzīles" - neapzinātas tieksmes un motivācijas, kuras tiek nostatītas pretī apziņas "virspusē" noritošajiem procesiem
- vitlijisms Koplīgšana (Lielbritānijā) neatkarīga priekšsēdētāja vadītā komitejā, kurā vienlīdz pārstāvēti darba devēji un darba ņēmēji
- adrešu kopne kopne vai tās daļa, kas izdalīta datora atmiņas vai ievadizvades pieslēgvietas adrešu pārraidei; parasti vadu skaits kopnē ir vienāds ar maksimālo pieļaujamo pozīciju skaitu adresē
- multipleksētā kopne kopne, kuras vadu skaits ir mazāks par pārraidāmo adrešu vai datu bitu skaitu. Izmantojot šādas kopnes, informācija tiek pārraidīta laikdales multipleksēšanas režīmā
- sadalkopne Kopņu sistēma sadalietaisē, ko izmanto dažādu pievienojumu ērtākai savienošanai
- ab urbe condita kopš pilsētas (Romas) dibināšanas
- kurba Kopvārds vairākām pārmaiņām zirga lecamās locītavas pakaļpusē, no kā izmainās kājas kontūra
- simpetaļi Kopziedlapainie, segsēkļu ziedaugu apakšklase divdīgļlapju klasē, ir ar ziedu, kam ziedlapas jeb vainaglapas saaugušas savā starpā kopā
- viršzieži Kopziedlapjiem piederīga divdīglapju dzimta, pēc lapu plaukšanas ziedoši krūmiņi ar vienkāršām, iepretim stāvošām, biezām, parasti ādveidīgām, tievām, garām lapām, augšēju sēklotni, 10 un vairāk putekšnīcām
- baltegļu korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Phaeoclavulina abietina", syn. "Ramaria abietina")
- zeltainā korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Ramaria aurea"), Latvijā aizsargājama
- čemuru korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Ramaria botrytis")
- egļu korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Ramaria eumorpha", syn. "Ramaria invalii)
- dzeltenā korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Ramaria flava")
- stāvā korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Ramaria stricta")
- akmenskoraļļi Koraļļu kārta, plašākā zarndobumaiņu tipā, sēdoši koloniāli dzīvnieki ar ārēju kaļķa skeletu; krūmveida, plātņveida vai lodveida kolonijas, galvenie koraļļu rifu veidotāji; >2500 sugu
- vārpstene koraļļveidīgo sēņu grupas ģints ("Clavulina")
- Dienvidkoreja Korejas Republika - valsts Austrumāzijā (korejiešu val. "Taehan Min'guk"), aizņem Korejas pussalas dienvidu daļu, platība - 99268 kvadrātkilometri, 49,2 mlj iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta - Seula, administratīvais iedalījums - 8 provinces, 1 īpaša autonoma province, 1 īpaša pilsēta, 6 lielpilsētas, sauszemes robeža tikai ar Ziemeļkoreju, apskalo Japāņu un Dzeltenā jūra
- Ziemeļkoreja Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (korejiešu val. "Choson"), valsts Austrumāzijā, daļēji Korejas pussalas ziemeļu daļā, platība - 122762 kvadrātkilometri, 22665300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Phenjana, administratīvais iedalījums - 9 provinces un 2 tieši pārvaldītas pilsētas, robežojas ar Ķīnu, Krieviju un Dienvidkoreju, apskalo Japāņu un Dzeltenā jūra
- Phenjana Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (Ziemeļkorejas) galvaspilsēta, atrodas Tedonganas krastos, 89 km no tās ietekas Dzeltenajā jūrā, 3000000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Korjukovka Korjukivka, pilsēta Ukrainā
- Koronela Ovjeda Koronelovjedo, pilsēta Paragvajā
- Koronela Ovjedo Koronelovjedo, pilsēta Paragvajā
- everdūrs korozijizturīgs vara sakausējums ar silīciju un mangānu
- melhiors Korozijizturīgs vara un niķeļa sakausējums (niķeļa daudzums 19-30%), ko var papildus leģēt ar dzelzi un mangānu; labi pakļaujas spiedapstrādei
- oldermenis Korporācijas, apvienības, lauku kopienas priekšsēdētājs
- anodstars Korpuskulāras dabas stars, kas nāk no sakarsēta vai jonu bombardēta anoda
- Otomari Korsakova, pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Korsuņa Korsuņa-Ševčenkivska - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1944. g.
- Kosova Kosava, pilsēta Baltkrievijā
- Kosova Kosiva, pilsēta Ukrainā
- decilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (atvasināts no šķidra parafīna), putu dzēsējs, fiksācijas viela, izmanto kosmētikā, smaržās, var būt nedaudz toksisks dzīvnieku ādai
- dietilftalāts Kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no etanola un benzola atvasinājumiem), šķīdinātājs, fiksētājs, denaturējoša viela, izmanto smaržu un nagu lakas ražošanā, lieto arī kā līdzekli insektu atbaidīšanai, var izraisīt depresiju, gļotādas kairinājumus, toksisks ādai, aknām, iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, elpošanas orgāniem un nervu sistēmai, var būt bīstams apkārtējai videi, īpaši - zivīm
- cinka sulfāts kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no cinka reakcijas ar sērskābi), antimikrobiāla viela, lieto kā ādas tonizētāju, acu losjonu, pēcskūšanās līdzekli un skūšanās krēmu, var radīt ādas un gļotādas kairinājumus, alerģiskas reakcijas, var būt toksisks asinsrites orgāniem
- dibutilftalāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no falskābes, kas izolēta no sēnēm; Eiropas Savienībā aizliegts izmantot nagu lakās), plēvītes veidotājs, šķīdinātājs, izmanto smaržās, nagu lakās, dezodorantos, pretsviedru līdzekļos, var būt toksisks aknām, nierēm dzimumorgāniem un nervu sistēmai, var radīt vēdergraizes, nelabumu, reiboni
- muskusambreta Kosmētikas sastāvdaļa, fiksētājs, aromātviela, izmanto kosmētiskajos krēmos, pēcskūšanās losjonos, ziepēs, zobu tīrīšanas līdzekļos, var būt toksisks nervu sistēmai, var izraisīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, kontakta dermatītu, dzīvniekiem var radīt nopietnus smadzeņu bojājumus
- hlorksilenols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, antibakteriāla viela, izmanto skūšanās krēmos, šampūnos, dezodorantos, arī pretsēnīšu līdzekļos, toksisks, ja apēd, toksisks aknām un imūnsistēmai, var radīt ādas kairinājumu
- dibromfluorescīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela (gatavo, karsējot rezorcinolu kopā ar naftalīna atvasinājumiem), izmanto kā noturīgu lūpu krāsu, var radīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, izsitumus uz ādas, ādas un acu iekaisumus, elpošanas un kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus
- skvalēns Kosmētikas sastāvdaļa, mīkstinātājs, antistatiķis, izmanto ādas kopšanas līdzekļos, matu krāsās, kā smaržu fiksētāju, uzskata, ka ir labvēlīga ietekme uz veselību
- dioktiftalāts Kosmētikas sastāvdaļa, plēvītes veidotājs, šķīdinātājs, izmanto smaržu un nagu lakas ražošanā, var izraisīt sēklinieku vēzi un šūnu mutācijas, CNS depresiju
- polietilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, saistviela, šķīdinātājs, izmanto aizsargkrēmos, lūpu krāsā, pretsviedru līdzekļos, bērnu produktos, arī farmaceitiskās ziedēs un cepeškrāsns tīrīšanas līdzekļos, var izraisīt ādas un acu kairinājumu, var būt toksisks nierēm un imūnsistēmai, var saturēt niecīgu daudzumu svina un arsēna
- komprese Kosmētiskam nolūkam sagatavots apliekamais, pārsējs
- derīgā krava kosmiskā lidaparāta iekārtas, konstrukcijas elementi u. c., kas nav tieši saistīti ar paša lidaparāta funkcionēšanu, bet ir paredzēti tikai lidojuma uzdevuma izpildei, piemēram, nesējraķetes derīgā krava nepārsniedz dažus procentus no nesējraķetes starta masas
- sakaru sistēma kosmiskā lidaparāta sistēma, kas nodrošina abpusējus radiosakarus, retāk televīzijas sakarus ar virszemes komandu un mērījumu kompleksu; signālu retranslēšanai var tikt izmantoti sakaru pavadoņi
- termoregulēšanas sistēma kosmiskā lidaparāta sistēma, kas nodrošina pieņemamu temperatūru konstrukcijas elementiem, bortsistēmām, aparatūrai un apkalpei, – termojutīgie elementi, vadības automātika, izpildelementi (elektriskas sildāmierīces, žalūzijas, siltumnesēja sūkņi) un ārējās siltumapmaiņas ierīces (radiatori)
- avārijas glābšanas sistēma kosmosa kuģa iekārtu komplekss apkalpes glābšanai, nesējraķetei avarējot; tas nodrošina kosmosa kuģa vai tā nolaižamā aparāta strauju atdalīšanos no nesējraķetes ar raķešdzinēju, pēc tam kosmosa kuģis atgriežas uz Zemes kā normāla kosmiskā lidojuma beigās
- Kasana Kosona, pilsēta Uzbekistānā
- Kasansaja Kosonsoja, pilsēta Uzbekistānā
- Kosova Kosovas Republika - valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalā (albāņu valodā "Kosova", serbu valodā "Kosovo"), platība - 10887 kvadrātkilometri, 1804800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Priština, administratīvais iedalījums - 33 komūnas, robežojas ar Serbiju, Ziemeļmaķedoniju, Albāniju un Melnkalni
- Priština Kosovas Republikas galvaspilsēta (serbu: Приштина, albāņu: Prishtina vai Prishtinë), 272000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kustanaja Kostanaja, pilsēta Kazahstānā
- Sanhosē Kostarikas galvaspilsēta ("San Jose"), provinces administratīvais centrs, atrodas Centrālajā plato 1165 m vjl., 344000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kostarika Kostarikas Republika - valsts Centrālajā Amerikā (sp. val. "Costa Rica" / "República de Costa Rica"), platība - 51060 kvadrātkilometru, 4516200 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Sanhosē, administratīvais iedalījums - 7 provinces, robežojas ar Nikaragvu un Panamu, apskalo Klusais okeāns un Karību jūra
- bikškostīms Kostīms, kas sastāv no žaketes un garajām biksēm
- bikšu kostīms kostīms, kas sastāv no žaketes vai blūzveida jakas un garajām biksēm
- Konstantinovka Kostjantiņivka - pilsēta Ukrainā
- Kostopole Kostopiļa, pilsēta Ukrainā
- Keslina Košalina - pilsēta Polijā, tās senāks nosaukums
- zaļā košlapīte košlapīšu ģints sēņu suga ("Melamophyllum eyrei")
- sarkanā košlapīte košlapīšu ģints sēņu suga ("Melamophyllum haematospermum")
- Kotabara Kota Baharu - pilsēta Malaizijā
- Kinabalu Kota Kinabalu - pilsēta Malaizijā, Sabahas štata administratīvais centrs, 145000 iedzīvotāju (2000. g.)
- Džeseltona Kota Kinabalu - pilsēta Malaizijā, tās senāks nosaukums
- Jamusukro Kotdivuāras galvaspilsēta (kopš 1983. g.), 206000 iedzīvotāju (2007. g.), te atrodas Āfrikā lielākā katoļu katedrāle (augstums - 149 m, Sv. Pētera katedrāles Romā kopija)
- Kotdivuāra Kotdivuāras Republika - valsts Rietumāfrikā (fr. val. "Côte d'Ivoire"), platība - 322462 kvadrātkilometri, 20617000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Jamusukro, valdības mītne - Abidžana, administratīvais iedalījums - 19 reģionu, robežojas ar Libēriju, Gvineju, Mali, Burkinafaso un Ganu, dienvidos Atlantijas okeāns
- Kotona Kotonu, pilsēta Beninā
- Birzula Kotovska - pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, tās nosaukums līdz 1935. g.
- Dzjuluna Kouluna - pilsēta Ķīnā, Honkongā ("Jiulong")
- Kovāsna Kovasna, pilsēta Rumānijā
- Zengilana Kovsakana - pilsēta Kalnu Karabahā, tās nosaukums azerbaidžāņu valodā
- Zangelana Kovsakana - pilsēta Kalnu Karabahas dienvidos, tās nosaukuma azerbaidžāņu valodā "Zengilana" rakstības variants latviešu valodā
- Kovševas ezers Kovšu ezers Rēzeknes pilsētas teritorijā
- Rēzeknes ezers Kovšu ezers Rēzeknes pilsētas teritorijā
- Kazatina Kozjatina - pilsēta Ukrainā
- Kozjmodemjanska Kozmodemjanska, pilsēta Krievijā
- Kalikata Kožikode, pilsēta Indijā
- Palime Kpalime, pilsēta Togo
- Gārdes krāces krāces Daugavā nepilnu kilometru augšpus Jēkabpils pilsētas austrumu robežas
- sērkt Krākt, sēkt krūtīs
- Kirājhelmeca Krāļovski Hlmeca - pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2012. g.)
- plūksnainās kramaļģes kramaļģu iedalījuma klase ("Pennatophyceae"), kas mīt galvenokārt saldūdeņos, to vāciņiem raksturīga divpusējā simetrija, un tās spēj aktīvi pārvietoties
- kolodka Krāpšanai domāta sagriezta papīra paciņa, kam abās pusēs pielikts pa vienai naudaszīmei
- šķautne Krasa pretruna, sarežģījums (darbībā, norisē u. tml.)
- kvēlkrāsa Krāsa, kas rodas uz metāla virsmas, ja to karsē
- tatvas Krāsaini ģeometriskie simboli, ko izmanto meditāciju praksē, lai attīstītu gaišredzību - pieci primārie simboli, kurus mēdz arī kombinēt pa diviem
- īstenā rūdīšana krāsaino metālu sakausējumu termiskās apstrādes veids – sakausējumu sakarsē līdz komponentu maksimālās šķīdības temperatūrai un strauji atdzesē, iegūst vienmērīgi pārsātinātu plastisku šķīdumu ar nelielu cietību; tā rūda dūralumīniju, berilija bronzu
- pretkrāsas krāsas, kuras krāsu aplī atrodas pretējās pusēs, papildina un izceļ viena otru; savstarpēji sajaucot, tās viena otru neitralizē
- Krasilova Krasiļiva, pilsēta Ukrainā
- Priedaine Krāslavas pilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā
- krāslavieši Krāslavas pilsētas iedzīvotāji
- pieseris Krāsnij vistuvākais piesērums rijā
- Krindačovka Krasnijluča, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1929. g.
- rūpnieciskās krāsnis krāsnis, ko izmanto dažādos tehnoloģiskajos procesos materiālu termiskajai apstrādei (apdedzināšanai, metālu kausēšanai, rūdīšanai u. c.)
- Baļcera Krasnoarmeiska - pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, tās nosaukums 1926.-1942. g.
- Golijkaramiša Krasnoarmeiska - pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, tās nosaukums līdz 1926. g.
- Krasnoarmeiska Krasnoarmijska, pilsēta Ukrainā
- Grišina Krasnoarmijska, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1938. g.
- Jekaterinodara Krasnodara - pilsēta Krievijas dienvidos, tās nosaukums līdz 1920. g.
- Sorokina Krasnodona - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1938. g.
- Krasnogorovka Krasnohorivka, pilsēta Ukrainā
- Krasnograda Krasnohrada, pilsēta Ukrainā
- Krasnohradska Krasnohrada, pilsēta Ukrainā
- Konstantinograda Krasnohrada, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1922. g.
- Turjinskije Rudņiki Krasnoturjinska, pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1944. g.
- Lazdenene Krasnoznamenska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1945. g.
- krāsnsmūriņš Krāsns lejasdaļas izvirzījums sola veidā, uz kura var sēdēt un sildīties
- mūriņš Krāsns lejasdaļas izvirzījums sola veidā, uz kura var sēdēt un sildīties
- atlaidināšanas krāsns (stikla) krāsns paliekošo spriegumu novēršanai stikla izstrādājumos un to atdzesēšanai; spuldžu kolbu atlaidināšanai lieto elektriskās krāsnis ar vertikālu gaisa cirkulāciju
- ielaidnis Krāsns spraislis, uz kā liek karsējamos akmeņus
- krāsaugša Krāsns virsējā daļa; krāsnsaugša
- elektriskā loka krāsns krāsns, kurā metālu vai citu materiālu kausēšanai izmanto elektriskā loka izdalīto siltumu; tās darba telpā var iegūt līdz 2800 K augstu temperatūru
- vannas krāsns krāsns, kurā tiek dedzināts kurināmais, lai sakarsētu ūdeni vannai
- konveijera krāsns krāsns, kuras iekšpusē ir (lentes, ķēžu vai kausu) konveijers, kas apdedzināmos izstrādājumus apdedzināšanas laikā pārvieto; lieto kalcinēšanas apdedzināšanai cementa klinkera ražošanā
- krāsnaugša Krāsnsaugša, krāsns virsējā daļa
- simtkājis Krāsotāju rullītim līdzīga rotējoša augu šķiedrusuka, ko novieto uz nekustīgās takelāžas metāla trosēm vietās, pret kurām berzējas buras vai mīksto trošu gali
- hemiahromatopsija Krāsu aklums redzes lauka vienā pusē
- krāsu paraugnovilkums krāsu attēla iegūšana uz materiāla nesēja vai krāsu monitora kontroles nolūkā; izšķir analogos (rastrētus), pustoņu (digitālos) un ekrāna paraugnovilkumus
- krāslente Krāsu saturoša lente, ko izmanto, piemēram, rakstāmmašīnas rakstu zīmju nospiedumu fiksēšanai uz papīra
- ziedis Krāsziedis - sēņveida daikts, ar ko senie grāmatspiedēji pirms velmju izgudrošanas iekrāsoja burtu formas, ar mīkstu ādu pārvilkta pusapaļa koka ripa kātā
- skābeņu krāšņblakts krāšņblakšu dzimtas suga ("Coreus marginatus"), kas bieži sastopama skābeņu ziedkopās uz gatavām sēklām, tā ir \~13 mm gara, rūsganbrūna, ar gaišiem plankumiem uz vēdera un sāniem
- viengadīgās puķes krāšņumaugi, kas vienā veģetācijas periodā iziet visas attīstības stadijas no sēklas dīgšanas līdz atražotām sēklām
- divgadīgās puķes krāšņumaugi, kuru attīstības cikls ilgst divus gadus - pirmajā gadā izveidojas lapu rozete, otrajā uzzied un ražo sēklas
- zaļā šaurspārnkrāšņvabole krāšņvabolu dzimtas suga ("Agrilus viridis"), kas Latvijā ir visbiežāk sastopamā krāšņvabole, dzīvo uz kārkliem un apsēm
- Corvus frugilegus krauķis jeb sējas vārna
- favuss Kraupis, mikroskopiskās sēnes "Trychophyton schoenleini" ierosināta slimība ar lokalizāciju galvas matainajā daļā, gludajā ādā vai nagos
- higroskopiskā krava krava, kas aktīvi tiecas uzsūkt brīvo gaisa mitrumu un tā ietekmē maina savas fizikāli ķīmiskās īpašības, kā rezultātā var mainīties šīs kravas masa, tilpums, koncentrācija, cietība un citas īpašības (šādas kravas ir, piemēram, sāls, cukurs, cements, sērskābe u. c.); tās jāglabā un jāpārvadā blīvi noslēgtā iesaiņojumā
- štrope kravas celšanas ierīces saite gabalkravas vai iepakojuma celšanai, kas veidota no trosēm, ķēdēm vai virvēm ar augām (vai āķiem) abos galos
- uzkrava Kravas virsējā daļa
- tranzīts Kravu, pasažieru pārvadājumi no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm)
- pašvaldības krājkase kredītiestāde, ko dibinājusi pilsētas vai pagasta pašvaldība savas teritorijas iedzīvotāju - naudas noguldītāju vajadzībām
- kredītbiedrība kredītiestāde, kuras mērķis bija sagādāt kredītlīdzekļus saviem biedriem, kas nodarbojās ar tirdzniecību, rūpniecību un piepilsētas lauksaimniecību
- kredītiestādes ļaunprātīgs bankrots kredītiestādes bankrots, kuram ir šādas pazīmes: kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētājs un locekļi, rīkotājdirektors ir slēpuši vai iznīcinājuši dokumentus, kuros ir informācija par kredītiestādi, vai kredītiestādes aktīvus, izvairījušies no piedalīšanas pārbaudēs vai apgrūtinājuši to veikšanu, vai uzrādījuši fiktīvas saistības lietas pilnīgi un objektīvu izskatīšanu; tas radies kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētāja vai locekļu, rīkotājdirektora tīšas darbības vai bezdarbības rezultātā un ar to nodarīts būtisks kaitējums citu personu likumīgajām tiesībām un interesēm
- pircēja kredīts kredīts, kas izsniegts, pamatojoties uz aizdevuma līgumu, kuru noslēdzis aizdevējs (kredītiestāde vai cita finanšu institūcija) un pircējs, lai finansētu eksporta līgumu
- minitonneris Kreiserjahta ar maksimālo fiksēto sacensību balli līdz 5,03 m (16,5 pēdas)
- lavēt Kreisēt
- pēdelis krekla padusē iestrādāta trīsstūrveida iešuve paduses palielināšanai
- krecelēt Krekšķināt, nedaudz klepot; atkāsēt
- Kremeņeca Kremeneca, pilsēta Ukrainā
- Kraemershof Krēmera muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē
- Kremennaja Kreminna, pilsēta Ukrainā
- goda krēsls Krēsls (parasti appušķots), kurā sēdina godināmo
- papildkrēsls Krēsls, ko novieto skatītāju zālē papildus parastajiem sēdekļiem
- Kričeva Kričava, pilsēta Baltkrievijā
- bursa Krievijā 18. gs. un 19. gs. pirmajā pusē - garīgā semināra nosaukums (sākumā semināra kopmītne, kur dzīvoja valsts uzturētie audzēkņi)
- Krievija Krievijas Federācija - valsts Eirāzijas ziemeļu daļā (krievu valodā "Rossija"), plešas no Baltijas jūras rietumos līdz Klusajam okeānam austrumos un no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz Lielajam Kaukāzam dienvidos, galvaspilsēta - Maskava, administratīvais iedalījums - 83 federācijas subjekti (46 apgabali, 21 republika, 9 novadi, 4 autonomi apvidi, 1 autonoms apgabals, 2 federālas nozīmes pilsētas), robežojas ar Ziemeļkoreju, Ķīnu, Mongoliju, Kazahstānu, Azerbaidžānu, Gruziju, Ukrainu, Baltkrieviju, Poliju, Lietuvu, Latviju, Igauniju, Somiju un Norvēģiju, apskalo Ziemeļu Ledus un Klusais okeāns
- Maskava Krievijas Federācijas galvaspilsēta un atsevišķs subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas centrā, Okas un Volgas upstarpā, Maskavas upes krastos, platība - 1081 kvadrātkilometrs, 12100000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanktpēterburga Krievijas otra lielākā pilsēta (krievu: Санкт-Петербург; 1914.-1924. g. saucās Petrograda, 1924.-1991. g. - Ļeņingrada), atrodas pie Ņevas ietekas Somu līcī, daļa teritorijas atrodas uz Ņevas sazarotās deltas 42 salām, veido atsevišķu Krievijas Federācijas subjektu, Ļeņingradas apgabala administratīvais centrs, 5132000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Oktobra apvērsums Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku (boļševiku) partijas organizēts un Sociālistu-revolucionāru partijas radikālākā virziena, t. s. kreiso eseru atbalstīts, kā arī Vācijas politiskās un militārās vadības finansēts valsts apvērsums Krievijā 1917. g. 24.X/6.XI - 26.X/8.XI
- Abo miera traktāts Krievijas un Zviedrijas miera līgums, parakstīts 1743. g. Somijas pilsētā Abo (tagadējā Turku) pēc Krievijas un Zviedrijas kara (1741.-1743. g.) un apstiprināja 1721. g. noslēgto Nīstades miera līgumu, atzina Krievijas teritoriālos ieguvumus Baltijā (arī Vidzemes pievienošanu Krievijai)
- Livonijas prikazs Krievijas valsts pārvaldes iestāde 1660.-1666. g., kas pārzināja gk. Krievijas-Polijas-Zviedrijas kara laikā iekarotās Vidzemes un Latgales pilsētas
- oberiuti Krievu literātu un mākslinieku grupējums Ļeņingradā 20. gs. 20. gadu beigās un 30 gadu sākumā, kas uzstājās pret reālismu kā seklu, virspusēju, nemāksliniecisku virzienu, piedāvājot aizsākumu absurda mākslai
- panslāvisms Krievu nacionālistiska ideoloģija un sabiedriski politisks strāvojums (19. gadsimta 2. pusē un 20. gadsimta sākumā), kas sludināja, ka slāvu tautām ir īpaša loma vēsturē un izvirzīja mērķi apvienot slāvu tautas
- Krima Krimas Autonomā Republika - Ukrainas administratīvi teritoriāla vienība (no 2014. g. Krievijas okupēta), platība - 26100 kvadrātkilometru, 1967300 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Simferopole, robežojas ar Hersonas apgabalu un Sevastopoles pilsētu
- liecinieka uzpirkšana krimināli sodāms nodarījums, kas izpaužas kāda labuma nodošanā lieciniekam, arī cietušajam, ekspertam, vai šāda labuma piedāvājumā ar nolūku, lai minētie procesa dalībnieki dotu apzināti nepatiesu liecību vai atzinumu vai atteiktos no agrāk dotām liecībām materiālo labumu devēja vai piedāvātāja interesēs
- trasoloģija Kriminālistikas nozare, kas pētī pēdu (2) izcelsmi, izstrādā to atrašanas, saglabāšanas, fiksēšanas, izņemšanas un izpētes metodes
- tiesfotogrāfija Kriminālistikas tehniskā nozare: zinātniski izstrādātu fotografēšanas veidu un metožu sistēma, ko lielo noziegumu izmeklēšanas procesā, kriminālist. ekspertīzē, operatīvās kriminālās meklēšanas darbā, lai iegūtu un fiksētu pierādījumus, kā arī noziegumu profilaksē
- kriminālā reģistrācija kriminālprocesā par noziegumiem, noziedzniekiem ar tiem saistītiem priekšmetiem, pēdām iegūtās informācijas savākšanas fiksēšanas, glabāšanas sistēma nolūkā izmantot to noziegumu atklāšanā un izmeklēšanā
- kriolitozona Kriosfēras daļa, Zemes garozas virsējais slānis, kurā visu gadu vai arī īsāku laiku ir negatīva iežu un augsnes temperatūra
- kriptorhids Kriptorhisms, patoloģisks stāvoklis vīrietim, kad abi sēklinieki neatrodas normālā vietā
- šķaisties krist uz visām pusēm (īpaši par lapām rudenī pēc salnām vai sala)
- svina baltums kristāliska krāsviela, pēc sastāva bāzisks ogļskābais svins (svina karbonāts), tīri balta, labi sedz krāsojamo virsmu, bet ar laiku gaisa sērūdeņraža iedarbībā tā kļūst brūna un stipri indīga
- heksametilēntetramīns kristāliska viela ar bāziskām īpašībām C~6~H~12~N~4~, ko iegūst, kondensējot amonjaku ar formaldehīdu, lieto vielu sintēzē un par antiseptisku līdzekli
- kristālu defekti kristāliskās uzbūves nepilnības, kas pārtrauc atomu teorētisko izvietojumu un maina attālumu starp atomiem; rodas kristalizācijas procesā, apstrādes un karsēšanas rezultātā
- stiklkeramika Kristālisks stikla materiāls, ko gatavo ar keramikas tehnoloģijas paņēmieniem, t. i., izstrādājumu presē no stikla pulvera un pēc tam kristalizē (sk. kristalizācija) divpakāpju vai vairākpakāpju režīmā
- polimēru kristalizācija kristalizācija, kas var var notikt no šķīduma vai kausējuma, vai arī kristāliskajai struktūrai pilnveidojoties cietā agregātstāvoklī
- Kristjānsanna Kristiansanna, pilsēta Norvēģijā
- Kristjānsunna Kristiansunna, pilsēta Norvēģijā
- Marija Magdalēna kristietības mitoloģijā sieviete no Galilejas, kuru bija apsēduši septiņi velni un kuru izdziedināja Jēzus Kristus
- Nikolajs kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās — svētais no baznīcas patriarhu vidus, kurš esot dzīvojis 4. gs. pirmajā pusē, cīnījies par taisnību, palīdzējis jūrasbraucējiem un slīcējiem; Nikolajs Brīnumdaris
- Sēkejkerestūra Kristurusekujeska - pilsēta Rumānijā
- antikrists Kristus pretinieks; kristīgās baznīcas pretinieks; nešķīstais, velna apsēstais
- apustulis Kristus sūtnis, evaņģēlija vēsts nesējs
- Kristjānstade Krišanstade, pilsēta Zviedrijā
- kalcinācija Krīta, kaļķa, sodas, sāļu, rūdu karsēšana, ar ko tos atbrīvo no gaistošām vielām, piem., ūdens, ogļskābās gāzes; kalcinēšana
- pasteļkrītiņš Krītiņa formā sapresēta pasteļkrāsa
- slacīt Krītot, rodoties (uz kā), arī virzoties (pa ko) ar sīkām lāsēm, padarīt (to) mitru, slapju (par šķidrumu, masu)
- Krivojroga Krivijriha, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums krieviski
- cirtainā kroklapīte kroklapīšu ģints sēņu suga ("Plicaturopsis crispa")
- dzeltenā kroksardzene kroksardzeņu ģints sēņu suga ("Leucocoprinus birnbaumii")
- brūnvidus kroksardzene kroksardzeņu ģints sēņu suga ("Leucocoprinus brebissonii")
- sīpolkāta kroksardzene kroksardzeņu ģints sēņu suga ("Leucocoprinus cepistipes")
- ceriņkrāsas kroksardzene kroksardzeņu ģints sēņu suga ("Leucocoprinus ianthinus")
- Kroļeveca Kroleveca, pilsēta Ukrainā
- Krovlija Kroli, pilsēta Lielbritānijā ("Crawley")
- Krūnstade Kronstate, pilsēta Dienvidāfrikas Republikā
- Sohsenhof Kroņa Zosēnu (Zosas) muiža, kuras teritorijā tagadējā Zosēnu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Melbārži
- Kirovograda Kropivnicka - pilsēta Ukrainā
- Kirovohrada Kropivnicka - pilsēta Ukrainā
- anorhija Kroplības veids, kad vīriešiem trūkst abu sēklinieku
- išiomels Kroplis ar lieku locekli sēžas apvidū
- gastromels Kroplis ar lieku locekli vidukļa priekšpusē
- hemianencefālis Kroplis, kuram vienā pusē trūkst galvas smadzeņu
- Asarupe Krustalīces kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas un Stradu pagastā un nelielā posmā ir Gulbenes pilsētas robežupe, garums - 13 km
- medene Krustziežu dzimtas augs ar veselām sēdošām lapām un medaini smaržojošiem baltiem vai violetiem ziediem
- slotzāles Krustziežu dzimtas augu ģints, garenām, olējādām sēklotnēm, augļi bez knābja vai ar ļoti īsu knābi, 3 sugas
- hibrīdkālis Krustziežu dzimtas divgadīgs lopbarības augs ("Brassica napus"), kas pirmajā gadā dod bagātu sakņu un lapu ražu, bet otrajā - sēklas
- sinepe Krustziežu dzimtas ģints ("Sinapis"), viengadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem ziediem ķekaros un apaļām sēklām pāksteņos, 10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- nokaisītā ksantoparmēlija ksantoparmēliju suga ("Xanthoparmelia conspersa"), kas Latvijā sastopama visbiežāk, aug mežos, mežmalās gaišākās vietās uz laukakmeņiem, laponis dzeltenzaļš, tā virspusē daudz koraļļveida izīdiju
- briežu ksilārija ksilāriju ģints sēņu suga ("Xylaria hypoxylon")
- daudzveidīgā ksilārija ksilāriju ģints sēņu suga ("Xylaria polymorpha")
- Kualatrengana Kuala Terenganu, pilsēta Malaizijā ("Kuala Terengganu")
- Havana Kubas galvaspilsēta (sp. val. "La Habana"), provinces centrs, atrodas valsts ziemeļos, Meksikas līča piekrastē, 2,1 mlj iedzīvotāju
- Kuba Kubas Republika - valsts Vestindijā, aizņem Kubas, Huventudas salu un >1600 sīku salu Lielo Antiļu salu grupā, platība - 110860 kvadrātkilometru, 11477000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Havana, administratīvais iedalījums - 14 provinču un 1 īpaša minicipalitāte, apskalo Atlantijas okeāns, Karību jūra un Meksikas līcis
- kublasoli Kubla krāsvielu leikosavienojumu sērskābes esteru nātrija vai kālija sāļi
- buka Kučiera sēdeklis bez atzveltnes (karietes, ratu vai kamanu priekšā)
- buks Kučiera sēdeklis karietes, ratu vai kamanu priekšā
- Kučinga Kučina, pilsēta Malaizijā
- cirtainā kudonija kudoniju ģints sēņu suga ("Cudonia circinans")
- frēzkūdra Kūdra, ko iegūst ar frēzēšanas metodi, noņemot kūdras lauka virsējo slāni 11-20 mm biezumā
- Hypholoma elongatipes kūdraspurva sērsēne
- Kuduga Kudugu, pilsēta Burkinafaso
- dreifs Kuģa noturēšana uz vietas, kompensējot ārējo faktoru iedarbību ar dzinēju darbību
- orpēšana Kuģa pārvietošana, pagriešana, novilkšana no sēkļa u. tml., kas notiek, kuģim pievelkoties pie orpenkura, ko iepriekš aizved attālāk un izmet
- loids Kuģu apdrošināšanas un klasēšanas biedrība
- torpēdbruņojums Kuģu un aviācijas bruņojuma veids, kas ietver torpēds, pretzemūdeņu torpēdnesējas raķetes, kā arī sistēmas un iekārtas, kas nodrošina to lietošanu, glabāšanu un apkalpošanu
- Kainska Kuibiševa, pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1935. g.
- puskuilis Kuilis ar vienu sēklinieku
- parazitoīdi kukaiņu kāpuri, kas attīstības sākumstadijās ir parazīti, bet vēlāk kļūst par plēsējiem
- mušveidīgie kukaiņu klases divspārņu kārtas apakškārta ("Brachycera"), pārsvarā sīki un vidēji lieli kukaiņi, daudzi ir parazīti, parazitoīdi, augu kaitēkļi, cilvēkam bīstamu slimību ierosinātāju pārnesēji; 2 infrakārtas, \~105 dzimtas, >100000 sugu; īstaustekleņi
- augļmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Drosophilidae"), nelieli (2-5 mm) mušveidīgie, kāpuri attīstās dažādos rūgstošos un pūstošos substrātos, zem kritušu koku mizas mitrās vietās, vecās sēnēs
- plaucētās kūkas kūkas no plaucētiem miltiem ar sviestu, sāli un olām; cepoties kūku iekšpusē veidojas tukšums, jo plaucēšanas procesā klīsterizētā ciete veido uz kūkas virsmas blīvu garozu, kas nelaiž cauri ūdens tvaikus
- piekukuļot Kukuļojot panākt, ka (kāds) rīkojas kukuļa devēja interesēs
- Kuldīga Kuldīgas lūzumzona - Rietumkurzemes izciļņa robežās izsekojamā nomatu sērija ar iegrimušu dienvidu un dienvidaustrumu spārnu, garums - \~60 km, nomatu amplitūda 60-200 m, visintensīvāk veidojusies silūra beigās un devona sākumā
- Skrunda 2 Kuldīgas novada Raņķu pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" bijušais nosaukums padomju laikā, armijas pilsētiņa un radiolokācijas stacija
- krogsētnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Krogsēta" iedzīvotāji
- Kuldīga Kuldīgas novads - nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu
- kuldīdznieki Kuldīgas pilsētas iedzīvotāji
- Veckuldīga Kuldīgas pilsētas mikrorajons starp Krāčupīti un Ventu, uz ziemeļiem no Ventspils ielas
- Kuldīga Kuldīgas rajons - pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu
- Kulikora Kulikoro, pilsēta Mali Republikā ("Koulikoro")
- mašīnballe Kulšanas darbu nobeiguma dzīres, kad sētā stāvēja kuļmašīna un dampis
- kult riju kult labību, kas iesērta rijā
- Dzeņu upurakmens kulta vieta Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, nelielā reljefa pacēlumā priežu mežā, \~0,5 km no bijušajām Dzeņu mājām; akmens apstrādāts, tam izveidota cilindriska forma, augstums 0,8 m, apkārtmērs 4,2 m, virsējās plaknes diametrs 1,4 m, tajā iekalts cilindrisks iedobums (diametrs 0,42 m, dziļums 0,13-0,14 m; spridzināts un sašķēlies
- Panderu upurkalns un upurakmens kulta vieta Smiltenes novada Bilskas pagastā, \~10 m augsts, apaļš paugurs (diametrs \~50 m) ar 2-6 m platām terasēm nogāzēs visapkārt, plakuma centrā, kas ir 2-3 m augstāks par pārējo plakumu, atrodas Upurakmens (augstums - 1,2 m, garums - 1,8 m, platums - 1,6 m), datējums nav zināms
- Ezergailīšu velna akmens kulta vieta, atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, Ezergailīšu ciemā, tas ir ieapaļš, vienā pusē nošķelts akmens, augstums virs zemes - \~1 m, apkārtmērs - 7,6 m, tā virsā iedobta zirga pēda, liela un maza cilvēka pēda un starp tām krusts, visas 3 pēdas veido gandrīz pareizu vienādmalu trīsstūri ar 1 m garām malām
- Īvānu velnakmens kultakmens Madonas novada Sarkaņu pagastā pie Īvānu mājām, tas ir konusveidīgs (augstums — 2,4 m, apkārtmērs pie pamatnes — 12 m), nolaidenākajā pusē iekalta iedobe (~1 m x 30 cm; dziļums 4 cm), citā pusē - pakāpieni, izmantots kā kulta vieta
- pasēja Kultūra, kas ir pasēta zem virsauga
- pasējas kultūra kultūra, kas ir pasēta zem virsauga un dod ražu sējas gadā vai otrajā gadā pēc sējas (piemēram, daudzgadīgas zāles, zirņi ziemājiem, rapši agrīnu šķirņu vasaras labībām)
- kultūras un atpūtas parks kulturālai atpūtai speciāli iekārtots dabisks mežs vai mākslīgu stādījumu masīvs pilsētā
- mākslas dienas kultūras pasākumu komplekss mākslas popularizēšanai, ko no 1959. g. ik gadu aprīlī organizēja visā PSRS, pilsētās un laukos tika rīkotas izstādes, mākslinieku tikšanās ar skatītājiem izstāžu zālēs muzejos, mākslinieku darbnīcās un arī rūpnīcās; mākslinieku dienas (līdz 1973. g.)
- ataudzējums Kultūrauga sēklas paaudze, ko skaita no elites sēklas pavairošanas sākuma; sējumus aprobē līdz piektajam ataudzējumam (tālākie ir masas ataudzējumi); ar katru nākamo ataudzējumu var palielināties mehāniskie un bioloģiskie piemaisījumi, savairoties augu slimības un kaitēkļi
- skaustsēja Kultūrauga sēšana vai stādīšana augsnes skaustos
- virsaugs Kultūraugs, zem kura pasēj kādu apakšaugu
- pēcaudzēšana kultūraugu audzēšana citā vidē (ilga veģetācijas perioda beigu posmā, pēc vēlas sējas)
- sēklaudzēšana Kultūraugu augstvērtīgu šķirņu sēklu audzēšana šķirnes sējumu atjaunošanai
- Piebalga Kultūrvēsturisks novads Vidzemē, kuram raksturīgas īpatnējas tautas mākslas, mājamatniecības u. c. tradīcijas, aptver bijušo Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas muižas teritoriju (tagadējo Cēsu novada Inešu, Kaives, Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Zosēnu pagastu)
- traktoram uzkarināma linu kuļmašīna kuļmašīna lentē uz lauka noklātu, apžuvušu linu savākšanai, izkulšanai, linsēklu pildīšanai maisos un linu stiebriņu izklāšanai uz lauka vai sasiešanai kūļos; sastāv no savācējtransportiera un iespīlētājtransportiera, kuļaparāta, kratītāja, sietiem ar notekgaldiem, elevatora un maināma kūlīšu sienamā aparāta (vai maināmas izklājējierīces); izmanto arī tilināšanai izklāto linu apvēršanai un savākšanai kūļos
- stacionāra linu kuļmašīna kuļmašīna linu jucekņa kulšanai un linsēklu tīrīšanai
- pārvietojama linu kuļmašīna kuļmašīna linu kūļu atpogaļošanai, pogaļu jucekņa izberšanai un linsēklu attīrīšanai; galvenās darbīgās daļas ir iespīlētājtransportieris, atpogaļotājaparāts, jucekņa berze un tīrītava
- krausīklis Kuļmašīnas ierīce, kas noberž no graudiem akotus (arī sēnalas)
- sēkluberzne Kuļmašīnas sastāvdaļa vai atsevišķa ierīce āboliņa, timotiņa, linu u. c. kultūraugu sēklu galviņu izberšanai
- kuļaparāts Kuļmašīnas vai kombaina daļa, kurā atdala graudus, sēklas no vārpām, skarām, pākstīm u. tml.
- mašīnaugša Kuļmašīnas virsa, virsējā daļa
- iekult Kuļot iegūt (labību, pākšaugu sēklas)
- krūškoks Kumbrs - klucis ar virspusē ietēstiem robiem, ko nostiprina uz plosta airu balstīšanai
- Kumertava Kumertau, pilsēta Krievijā
- Kumkurgāna Kumkerghona, pilsēta Uzbekistānā
- Hami Kumula, pilsēta Ķīnas ziemeļrietumu daļā
- Kuneja Kuneo, pilsēta Itālijā
- dekstrogastrija Kuņģa atrašanās labajā pusē, parasti sakarā ar dekstrokardiju
- Kunmina Kuņmina, pilsēta Ķīnas dienvidos
- Kuopia Kuopio, pilsēta Somijā
- kupē Kupeja - vieglā automobiļa virsbūves tips (divas durvis un divi sēdekļi)
- Beļavas pilskalns kupolveida paugurs Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Beļavas pagastš, sens latgaļu pilskalns, plakums - 100x65 m, ziemeļrietumu pusē div ap 2 m augsti vaļņi, valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
- vitrioleļļa Kūpošā sērskābe
- vitriolskābe Kūpošā sērskābe
- oleum Kūpošas sērskābes nosaukums tehnikā
- Kurahova Kurahove, pilsēta Ukrainā
- Kingisepa Kuresāre - pilsēta Igaunijā, tās nosaukums 1952.-1990. g.
- koksēšana kurināmā (piemēram, akmeņogļu) rūpnieciska pārstrāde ar karsēšanu bez gaisa piekļuves
- sodrēji Kurināmā nepilnīgas sadegšanas produkts - melnu vielas daļiņu kopums; šo daļiņu nosēdumi
- nokaitēt Kurinot ļoti sakarsēt (krāsni, pavardu)
- sakurināties kurinot sakarsēt ļoti karstu (krāsni)
- nokurināt Kurinot stipri sakarsēt (krāsni, pavardu); sakurināt
- kūrortterapija Kūrorta apstākļu izmantošana slimību ārstēšanā un profilaksē
- Klektona kūrortpilsēta Lielbritānijā (_Clacton-on-Sea_), Anglijas dienvidaustrumos, Eksesas grāfistē
- Eksmuta kūrortpilsēta Lielbritānijā (_Exmouth_), Devonas grāfistē, Kornvolas pussalas dienvidu daļā, Eksas upes grīvā
- Adlera kūrorts Krievijā, Krasnodaras novadā, Melnās jūras krastā, Soču pilsētas daļa
- Godesberga Kūrorts Vācijā ("Bad Godesberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, Reinas kreisajā krastā, 74900 iedzīvotāju (1968. g.), 1969. g. iekļauta Bonnas pilsētas administratīvajās robežās
- amobija Kurvjziežu dzimtas augs, cēlies no Austrālijas, augstums - 50 cm, ziedi balti ar dzeltenu vidu, Latvijā sēj aprīlī siltumnīcās un izstāda dobēs jūnija sākumā, zied no jūlija līdz oktobrim
- diždadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Arctium", senāk "Lappa"), divgadīgi augi ar sarkanvioletiem ziediem, ziedu kurvīšiem ir āķīši, kas pieķeras garāmejošiem dzīvniekiem vai cilvēkiem, lai izplatītos sēklas; \~11 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas
- sunīši Kurvjziežu dzimtas ģints ("Bidens"), viengadīgi lakstaugi ar pretējām, staraini vai plūksnaini šķeltām lapām, brūngani dzelteniem vai zeltaini dzelteniem ziediem kurvīšos un sēkleni, kam ir divi vai četri atskabargaini izaugumi, \~230 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- saflors Kurvjziežu dzimtas ģints ("Carthamnus"), sausumizturīgs, viengadīgs dienvidu augs no kura sēklām iegūst eļļu, ko lieto uzturā, un tehniskos taukus, bet no ziediem - sarkanu krāsvielu, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
- ežziede Kurvjziežu dzimtas ģints ("Echinops"), daudzgadīgi lakstaugi, stublājs līdz 2 m augsts, ar tūbainu matojumu, augšdaļā zarots, lapas pamīšas, plūksnaini šķeltas līdz dalītas, dzeloņaini zobainas, apakšpusē balti tūbainas, \~150 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas
- tūsklape Kurvjziežu dzimtas ģints ("Petasites"), daudzgadīgs augs ar vairākiem gaiši dzelteniem ziedu kurvīšiem stublāja galotnē un lielām, apakšpusē tūbainām lapām, 18 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- liatre kurvjziežu dzimtas ģints, ilggadīgi divdīgļlapju augi, savvaļā Ziemeļamerikā, zied vasaras otrā pusē karmīnsārtiem ziediem vārpā kāta galā; audzē arī kā krāšņumaugus
- sklandu žogs Kurzemē sastopams guļsētas veids, kāršu žogs
- Kolkasrags Kurzemes pussalas ziemeļu gals, zems, smilšains akumulācijas līdzenums ar smilšu vaļņiem un krasta vaļņveida kāpām, turpinājums jūrā ziemeļu virzienā ir lēzens zemūdens sēklis, kurā uz mākslīgas saliņas 1884. g. uzbūvēta Kolkas bāka
- Kuseira Kusaira, pilsēta Ēģiptē
- lietošanas ķīla kustama vai nekustama augļus nesēja lieta, kas kreditoram nodota kā ķīla valdījumā ar pienākumu ievākt no tās augļus un ienākumus, kas viņam jāpārdod, ieņēmumus ieskaitot sava prasījuma samaksai
- Kosti Kūstī, pilsēta Sudānā
- biokinētika Kustība dzīvības norisē; zinātne par kustībām un izmaiņām organisma attīstības stadijā
- piesēdiens Kustība no stāvus stāvokļa sēdus vai tupus stāvoklī
- bako Kustība, kad vējš iepūš burā no lē (aizvēja, zemvēja pusē)
- sprūds Kustīga, ar atsperi aprīkota detaļa zobrata fiksēšanai (pret atpakaļgaitu)
- vadības plāksnes kustīgas aerodinamiskas virsmas gaisakuģa balansēšanai un stūrēšanai – eleroni, augstumstūre un virzienstūre
- karstie elektroni kustīgi lādiņnesēji cietvielās, kuru enerģija pārsniedz termiski līdzsvarotu lādiņnesēju enerģijas; ja materiālā plūst strāva, šie lādiņnesēji veidojas, tiem paātrinoties iekšējā elektriskajā laukā un vienlaikus zaudējot enerģiju sadursmēs ar kristāliskā režģa atomiem
- peldošais eļļas uztvērējs kustīgs eļļas uztvērējs, kas eļļu ņem no eļļas virsējā slāņa, kur tā ir tīrāka
- uznirstošs logs kustīgs fiksēta lieluma logs, kurā lietotājs ievieto informāciju, ko pieprasa lietojumprogramma un kas nodrošina tās izpildes procesa turpināšanu atbilstoši lietotāja prasībām
- bloķēšanas mehānisms kustīgs mašīnas elementu savienojums, kur, vienam elementam darbojoties, pārējie tiek fiksēti noteiktā stāvoklī
- slaids Kustīgs sacīkšu laivas sēdeklis, kas (parasti uz ritentiņiem) slīd uz priekšu un atpakaļ airēšanas laikā un dod iespēju labāk izmantot airētāja kāju spēku un palielināt airu vēzienu
- apskurināt Kustināt no visām pusēm šurpu turpu (piemēram, lazdu krūmu, raugot, vai nav kādi rieksti vēl klāt palikuši)
- šūpināt kustināt šūpolēs, šūpulī u. tml. sēdošo, panākot, ka tas [šūpojas]{s:2352}
- šūpot kustināt šūpoles, šūpuli u. tml., panākot, ka tajā sēdošais [šūpojas]{s:2349}
- Kusiro Kuširo - pilsēta Japānā
- Kutelamara Kūta, pilsēta Irākā
- Kuvasaja Kuvasoja, pilsēta Uzbekistānā
- Elkuveita Kuveita - pilsēta Kuveitā
- Kuveita Kuveitas Valsts galvaspilsēta, atrodas Kuveitas līča dienvidu krastā, 67000 iedzīvotāju (2007. g.)
- zemdura Kvadrātu rinda vai svina pildenis katrā lappusē zem pēdējās rindas lappuses noslēgšanai un saturēšanai
- zeime kvadrātveida auduma gabals, kas uzšūts krekla priekšpusē zem kakla izgriezuma (sava veida iešuvums)
- kvants Kvantēta fizikāla lauka struktūras elements, kas ir šā lauka īpašību nesējs; kāda fizikāla lieluma (kas var pieņemt tikai diskrētas vērtības) minimālā deva
- Kvatro Kastella Kvatro Kastella - pilsēta Itālijā ("Quatro Castella"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 13100 iedzīvotāju (2014. g.)
- fonons Kvazidaļiņa, kondensētas vides elastisko svārstību lauka kvants, bozons ar nulles spinu, kas atbilst kristāla atomu kolektīvu elastisko svārstību vilnim ar enerģiju E=hv un kvaziimpulsu p=hn/l (h - Planka konstante, v - svārstību frekvence, n - viļņu izplatīšanās ātrums, l - viļņu garums)
- piekveldēt Kveldējot piekarsēt
- piekveldināt Kveldinot piekarsēt
- ēzēties Kvēlot; nokarsēt
- fotospuldze Kvēlspuldze, kas strādā forsētā režīmā
- zēveļot Kvēpināt sēru; sērot 2
- tuša Kvēpu vai sintētisku organisko pigmentu suspensija vai šķīdums ūdenī ar saistvielu un antiseptisku vielu piedevu (rasēšanai, zīmēšanai, rakstīšanai)
- iedzeltenais dziedātājķauķis ķauķu apakšdzimtas suga ("Hippolais icterina"), dziedātājputns, apspalvojums mugurpusē zaļganpelēks, lidspalvas melnbrūnas, vēderpuse citrondzeltena; saukts arī par iedzelteno smējējķauķi
- kaupenis Ķaupis - cepure ar izliektu virsmu; sēnes cepure
- Keblavika Ķeblavika - pilsēta Islandē
- Kēdaiņi Ķēdaiņi - pilsēta Lietuvā
- ķegumieši Ķeguma novada Ķeguma pilsētas iedzīvotāji
- Titurga Ķekavas novada Baložu pilsētas daļa, kas senāk bija atsevišķs ciems
- balodieši Ķekavas novada Baložu pilsētas iedzīvotāji
- Ķežupīte Ķekaviņas labā krasta pieteka Baldones pagastā un pilsētā
- pieķeksēt Ķeksējot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- ķeksīt Ķeksēt
- bosāks Ķeksis (piemēram, koku pludinātājiem, ugunsdzēsējiem)
- vilceklis Ķeksis, nūja izķeksēšanai, kaut kā izvilkšanai ārā vai pārvietošanai
- vilcekls Ķeksis, nūja izķeksēšanai, kaut kā izvilkšanai ārā vai pārvietošanai
- Kelme Ķelme - pilsēta Lietuvā
- Bress Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - fomoru valdnieks, kas bijis ļoti neviesmīlīgs un nesaticīgs, atklājis cilvēkiem zemes apstrādāšanas noslēpumus, mācījis art un sēt
- Deidre Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - Olsteras valdnieka Konhobara barda Fedlimida meita, kurai druīdu priesteris pareģoja, ka viņa atnesīs pilsētai postu un iznīcību
- solejs Ķemmdziju audums, kurā regulāri mainās atlasa, kēpera un vadmalas sējumi
- Ķenča kalns Ķentes pilskalns Ogres pilsētā
- ķepselēt Ķepsēt
- čākstēt Ķerkstēt, sēkt (par balsi)
- termiskā metālgriešana ķermeņa daļas atdalīšana, materiālu griezuma vietā kausējot
- sēde Ķermeņa novietojums sēdus (kādā noteiktā stāvoklī)
- sēžamvieta Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkiem vai dzīvniekiem); sēdamvieta
- sēdamvieta Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkiem vai dzīvniekiem); sēžamvieta; sēde 2(2)
- paraplēgija Ķermeņa priekšdaļas vai pakaļdaļas abpusēja paralīze
- bazīdiju ķērpji ķērpju klase ("Basidiolichenes"), lapoņus veido bazīdiju sēnes kopā ar zaļaļģēm vai zilaļģēm
- bazīdijķērpji ķērpju klase (pēc jaunākā sistemātiskā iedalījuma ietilpst himēnijsēņu klasē.), laponi veido bazīdijsēne kopā ar zaļaļģēm vai zilaļģēm; brīvi augošu sēņu forma; dzimumvairošanās notiek ar bazīdijsporām, kas noraisās no bazīdijām; izplatīti gk. tropos un subtropos; mērenajā joslā sastopamas dažas sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- asku ķērpji ķērpju nodalījuma klase ("Ascolichenes"), lapoņus veido asku sēnes, kurām ir raksturīga simbioze ar aļģēm, 20000 sugu, Latvijā konstatēta 481 suga, kas pieder pie 8 rindām
- izīdijas Ķērpju veģetatīvie vairošanās orgāni; sīki lapoņa virsmas izaugumi, ko veido sēnes hifas un starp tām esošās aļģes
- dupleksprocess Ķeta kausēšana vispirms vienā un pēc tam otrā krāsnī (lai uzlabotu metāla tehnoloģiskās īpašības)
- parastais ķēvpups ķēvpupu ģints sēņu suga ("Verpa bohemica")
- smailais ķēvpups ķēvpupu ģints sēņu suga ("Verpa conica")
- slaidais ķēvpups ķēvpupu ģints sēņu suga ("Verpa digitaliaeformis")
- Kībarti Ķībarti - pilsēta Lietuvas dienvidos
- briķetes Ķieģelīšu veidā sapresēti akmeņogļu vai brūnogļu smalkumi
- Hypholoma sublateritium ķieģeļsarkanā sērsēne
- kizjaks Ķieģeļu formā sapresēti lopu mēsli ar salmiem, ko dienvidos, bezmežu rajonos lieto kurināšanai un celtniecībai
- lemesītis Ķīļveida (sējmašīnas, kultivatora) detaļa vai detaļu kopums izsēto sēklu ierušināšanai zemē, arī augsnes apstrādāšanai
- ķimiņi Ķimenes (sēklas)
- grauzis Ķimeņgriezis - rīks gropju, ķimeņu jeb donu iegriešanai koka trauka iekšpusē, lai tam varētu iestiprināt dibendaļu
- dokimastika Ķīmijā kvantitatīva noteikšana, cik zināma metāla (gk. zelta, sudraba, vara, svina utt.) satur rūda vai kausējums
- denitrēšana Ķīmiskā rūpniecībā slāpekļskābes un sērskābes atpakaļiegūšana no skābju pārpalikumiem pēc organisku vielu nitrēšanas
- fosfatēšana Ķīmiska vai elektroķīmiska metālu un to sakausējumu virsmas pārklāšana ar nešķīstošu fosfātu kārtiņu, kas to pasargā no korozijas
- nervu kairinājuma mediators ķīmiska viela organismā, kas rodas nervu audos un pārvada impulsus sinapsēs
- neiromediators Ķīmiska viela organismā, kura radusies nervaudos un vada nervu impulsus sinapsēs
- dulcīns Ķīmiska viela, ko var iegūt karsējot urīnvielu koā ar p-fenetidīnu, balti kristāli, spēcīgs saldinātājs
- lantāns Ķīmiskais elements - balts metāls, retzemju elements, ko izmanto, piemēram, sakausējumos, optiskajā rūpniecībā, La, atomnumurs - 57, atommasa - 138,9055, zināmi 15 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
- osmijs Ķīmiskais elements - ļoti ciets, zilgani pelēks platīna grupas cēlmetāls, periodiskās sistēmas 76. elements, Os, atommasa - 190,2, zināmi 16 izotopi, no kuriem 7 ir stabili; ļoti cietu, nodilumizturīgu sakausējumu sastāvdaļa
- dzelzs Ķīmiskais elements - pelēki balts metāls, kura sakausējumus ļoti plaši izmanto tehnikā
- niķelis ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ciets, korozijizturīgs, grūti kūstošs (1455 °C) metāls ar lielu blīvumu - 8,9 g/cm^3^, periodiskās sistēmas 28. elements, Ni, atommasa - 58,69, zināmi 11 izotopi, no kuriem 5 ir stabili; lieto galvaniskiem pārklājumiem, sakausējumos ar varu un hromu; svarīgs leģētājelements tēraudos
- rēnijs ķīmiskais elements - sudrabaini balts, grūti kausējams metāls, Re, atomnumurs - 75, atommasa - 186,207, zināmi 14 izotopi, no kuriem 2 ir stabili
- molibdēns Ķīmiskais elements - sudrabpelēks, ciets, grūti kausējams metāls, periodiskās sistēmas 42. elements, Mo, atommasa - 95,94, zināmi 14 izotopi, no kuriem 7 ir stabili
- volframs ķīmiskais elements - tēraudpelēks, smags, ciets, grūti kausējams metāls, periodiskās sistēmas 74. elements, W, atommasa - 183,85, zināmi 13 izotopi, no kuriem 5 ir stabili
- berilijs ķīmiskais elements – ciets, viegls, elastīgs, trausls, sudrabaini balts metāls, simbols Be, atomnumurs 4, atommasa – 9,012, blīvums 1,86 g/cm^3^, augsta kušanas temperatūra - 1284 °C, zināmi 5 izotopi, no kuriem 1 ir stabils; lietojumu ierobežo toksiskums; izmanto berilija un vara sakausējumos
- skandijs ķīmiskais elements Sc, balts, spožs, viegls metāls, kas dabā ir sastopams kopā ar lantanoīdiem, periodiskās sistēmas 21. elements, atommasa - 44,956, zināmi 11 izotopi, no kuriem 1 ir stabils; izmanto vieglu sakausējumu ražošanai
- titāns ķīmiskais elements Ti, periodiskās sistēmas 22. elements, atommasa - 47,88, pelēks, ļoti ciets plastisks, pelēks metāls ar kušanas temperatūru 1668 °C, blīvumu – 4,5 g/cm^3^; iegūst vieglus, korozijizturīgus sakausējumus (aviācijai un raķešu būvei), zināmi 9 izotopi, no kuriem 5 ir stabili
- arsēns ķīmiskais elements, kam ir metāliskas un nemetāliskas modifikācijas un ko izmanto medicīnā un tehnikā, periodiskās sistēmas 33. elements (V grupa); simbols As, atommasa 74,92, ir vairāki alotropi veidi, izplatītākais ir pelēkais arsēns ar metāla īpašībām
- metaloīds Ķīmiskais elements, kam piemīt vienlaikus metāla un nemetāla īpašības (piem., silīcijs, bors, arsēns)
- kompleksometrija Ķīmiskās analīzes metode, kuras pamatā ir metālu jonu spēja veidot kompleksus savienojumus ar kompleksoniem; izmanto sakausējumu, minerālu u. c. analīzei, ūdens cietības noteikšanai
- depresanti Ķīmiskas vielas - augstākās nervu sistēmas uzbudinājuma novērsēji vai mazinātāji
- fungicīdi Ķīmiskas vielas, ko lieto augu slimību ierosinātāju sēņu iznīcināšanai vai to attīstības kavēšanai
- plastificēta koksne ķīmiski apstrādāta un sapresēta koksne
- pesticīdi ķīmiski līdzekļi kaitīgu organismu (piemēram, kukaiņu, grauzēju, nezāļu) apkarošanai; pēc iedarbības tos iedala aficīdos (iznīcina laputis), akaricīdos (ērces), nematocīdos (nematodes), rodenticīdos (grauzējus), fungicīdos (sēnes), baktericīdos (mikroorganismus), herbicīdos (augus), arboricīdos (kokaugus)
- sulfidēšana Ķīmiski tehniskās apstrādes veids - metāla virskārtas piesātināšana ar sēru; sērs veido sulfīdu, samazina virsmas berzes koeficientu un palielina nodilumizturību
- cianēšana Ķīmiski termiskā apstrāde, kurā tērauda detaļu iztur izkausēta ciāna sāls vannā - virskārta piesātinās ar oglekli un slāpekli, un pēc rūdīšanas tai piemīt liela cietība un nodilumizturība
- mikroelementi Ķīmiskie elementi, kas atrodas organismā ļoti mazos daudzumos un ir nepieciešami normālām dzīvības norisēm
- sprāgstviela Ķīmisks savienojums, ķīmisku savienojumu maisījums, kas ārēju faktoru (piemēram, karsēšanas, trieciena, sprādziena, berzes) iedarbībā, ļoti ātri izreaģē, izdalot lielu daudzumu gāzu un siltuma
- ustulācija Ķīmisku vielu atdalīšana karsējot; drogas žāvēšana pulverizācijai
- biocīds Ķīmisku vielu grupa, ko lieto, lai iznīcinātu kaitēkļus, nezāles un sēnītes
- degulis Ķimpene - parazītisku sēņu ģints, kas veido piepes pie lapu koku stumbriem un melnos graudus labības vārpās
- deguls Ķimpene - parazītisku sēņu ģints, kas veido piepes pie lapu koku stumbriem un melnos graudus labības vārpās
- kivi Ķīnas aktinīdija - aktinīdiju dzimtas kāpelētājaugu ("Actinidia chinensis") auglis, kam ir plāna, spalvaina miza, zaļš mīkstums un melnas sēklas
- pekinietis Ķīnas galvaspilsētas Pekinas iedzīvotājs
- Aizliegtā pilsēta Ķīnas imperatora rezidence Pekinā (1406.-1420. g.), īsta pilsēta pilsētā, kurā bez dzīvojamām ēkām ir imperatora pilis, tempļi, parki
- Ķīna Ķīnas Tautas Republika - valsts Centrālajā Āzijā un Austrumāzijā ("中国", "Zhōngguó"), lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita un trešā lielākā pēc platības (aiz Krievijas un Kanādas), galvaspilsēta - Pekina (Beidzina), administratīvais iedalījums - 22 provinces, 5 autonomi reģioni, 4 pilsētas un 2 īpaši administratīvie reģioni, robežojas ar Krieviju, Ziemeļkoreju, Vjetnamu, Laosu, Mjanmu, Indiju, Butānu, Nepālu, Pakistānu, Afganistānu, Tadžikistānu, Kirgizstānu, Kazahstānu un Mongoliju
- Pekina Ķīnas Tautas Republikas galvaspilsēta (北京 Běijīng), atrodas Lielā Ķīnas līdzenuma ziemeļos, Sišana kalnu piekājē, 16,5 miljoni iedzīvotāju (2010. g.)
- falunguņ Ķīnas tradīcijās balstītu reliģisko mācību sakausējums un garīgu vingrinājumu kopa, ko 1992. gadā izstrādājis Li Hoņži; Ķīnā šīs mācības piekritēji tiek vajāti, bet pasaulē šai mācībai ir daudz sekotāju
- Mandžūrija Ķīnas ziemeļaustrumu daļas vēsturisks nosaukums, atvasināts no vārda "Mandžu" (nosaukums feodālai valstij, kas tur pastāvēja XVII gs. 1. pusē), 1932. III - 1945. VIII šajā teritorijā eksistēja Japānas dibināta valsts - Mandžugo
- Chinatown ķīniešu kvartāls, mikrorajons ASV vai citu valstu lielajās pilsētās
- Žušou ķīniešu mitoloģijā - rietumu valdnieka palīgs, metāla gars, kas dzīvoja Juišaņa kalnā un katru vakaru vēroja, kā saule noriet rietumu pusē un tās stari atstarojas austrumu pusē, viņam bija cilvēka seja, tīģera nagi, baltu spalvu apaudzis ķermenis, rokās viņš parasti turēja cirvi, viņa pārziņā bija rudens
- Lu-Baņs Ķīniešu tautas mitoloģijā - dievs, namdaru un celtnieku aizgādnis, kurš izgudrojis kāpnes pilsētas mūru aplenkšanai
- Žagaru sala Ķīpsala, Rīgas pilsētas daļa Pārdaugavā, sala Daugavas lejtecē
- pneimonopeksija Ķirurģiska plaušu fiksēšana pie krūškurvja sienas
- vasektomija Ķirurģiska vīriešu kontracepcijas metode: sēklas vadiņa pārgriešana vai saspiešana; vazektomija
- lancete Ķirurģisks instruments - neliels nazis ar abpusēji asu asmeni
- zāles ķiverene ķivereņu ģints sēņu suga ("Galerina graminea")
- zaļsūnu ķiverene ķivereņu ģints sēņu suga ("Galerina hypnorum")
- apmalotā ķiverene ķivereņu ģints sēņu suga ("Galerina marginata")
- mazā ķiverene ķivereņu ģints sēņu suga ("Galerina mniophila")
- purva ķiverene ķivereņu ģints sēņu suga ("Galerina paludosa")
- sfagnu ķiverene ķivereņu ģints sēņu suga ("Galerina sphagnorum")
- sēnala Ķīvīte, sēmala
- sēmaliņš Ķīvīte; sēmala
- sēmalis Ķīvīte; sēmala
- saharopīns L-saharopīns - C11H20N2O6, lizīna metabolisma starpposms, veidojas, kondensējoties lizīnam un alfa ketoglutarātam, anomāli uzkrājas dažu lizīna degradācijas traucējumu gadījumā
- Akvila L'Akvila - pilsēta Itālijā ("L'Aquila")
- Amadalena La Madalēna - pilsēta Sardīnijas salas ziemeļos, tās nosaukums vietējā valodā
- sānis Labajā vai kreisajā (kā) pusē, arī malā (atrasties)
- sāņu Labajā vai kreisajā (kā) pusē, arī malā (atrasties); sānis (2)
- sāņus Labajā vai kreisajā (kā) pusē, arī malā (atrasties); sānis (2)
- mātesaudze Labākā mežaudze, ko izmanto sēklu ievākšanai
- dermoīdi Labdabīgas cistas, novērojamas jau pirmos dzīves gados; parasti apaļas formas veidojums ar biezu, ārpusē gludu, iekšpusē nelīdzenu ādai līdzīgu un matiem pārklātu kapsulu
- Kampenhauzena patversme labdarības iestāde Rīgā, nodibināta 1492. g., uzturēta no ziedojumiem, bija domāta gan pilsētas vienkāršo ļaužu, gan namnieku atraitnēm, pastāvēja līdz 20. gs. 30. gadiem
- izamērcēties Labi iesālīties (par gurķiem, sēnēm)
- dižsēta Labi kopta sēta
- atbars Labības aizdevums, ko pēc hercoga Jēkaba noteikumiem zemniekiem vajadzēja rudenī nolīdzināt ar linsēklām, kaņepājiem vai lopiem, Rīgas pilsētas zemnieki varēja arī atmaksāt naudā
- stroguļi Labības atvētījumi, nezāļu sēklas, rogas u. tml.
- tritikāle Labības augs - kviešu un rudzu hibrīds; šī hibrīda grauds, sēkla
- klijas labības graudu malšanas blakusprodukts, kas sastāv no saberztām sēnalām, graudu dīgļiem un nedaudz miltiem; izēdina visiem mājdzīvniekiem, galvenokārt kombinētās spēkbarības sastāvā
- apkoris Labības krāvuma veids kulšanai, kā jumta korī uz abām pusēm
- žava Labības sērums kaltēšanai
- sniega pelējums labību slimība, ko izraisa īpaša sēne (parasti, bojājot ziemājus zem sniega segas)
- korektūra Labojums, precizējums (piemēram, norisē, darbībā)
- purva bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum holopus", syn. "Leccinum niveum"), bērzu mikorizas sēne, aug purvos vai mitros mežos, cepurīte parasti pelēkzaļgana
- parastā bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum scabrum"), visbiežāk sastopamā bērzubeka, bērzu mikorizas sēne, aug lapkoku un jauktos mežos, mitrā augsnē
- ķēvpups Lāčpurnu dzimtas sēņu ģints ("Verpa"), agrīna ēdamā sēne ar brūnganu zvanveida vai konisku, mazliet krokotu cepurīti, 5 sugas, Latvijā sastopamas 2 sugas
- smailais lāčpurns lāčpurnu ģints sēņu suga ("Morchella conica")
- augstais lāčpurns lāčpurnu ģints sēņu suga ("Morchella elata")
- parastais lāčpurns lāčpurnu ģints sēņu suga ("Morchella esculenta")
- zvana lāčpurns lāčpurnu ģints sēņu suga ("Morchella semilibera")
- lāčdīdis Lāču dresētājs
- Latākija Lādikīja, pilsēta Sīrijas rietumos ("Latakia")
- vairākumnesēji Lādiņnesēji (elektroni vai caurumi), kas kādā pusvadītāju ierīces struktūras daļā ir daudzkārt lielākā koncentrācijā nekā otra vadāmības veida lādiņnesēji; majoritātes nesēji
- mazākumnesēji lādiņnesēji (elektroni vai caurumi), kas kādā pusvadītāju ierīces struktūras daļā ir daudzkārt mazākā koncentrācijā nekā otra vadāmības veida lādiņnesēji; minoritātes nesēji
- elektronu kustīgums lādiņnesēju kustīgums
- Ludvigsorta Laduškina, pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Lafajeta Lafīeta, pilsēta ASV
- Kaspijska Lagaņa, pilsēta Krievijā, Kalmikijas Republikā, tās nosaukums 1944.-1992. g.
- lachnocladiaceae Lahnoklādijas - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta
- kūrija Laicīgās varas vai baznīcas varas sēdeklis
- diskretizācijas periods laika intervāls starp sekojošām nolasēm analogsignālā vai atskaites punktiem diskrētā signālā; epoha
- klanāmlaiks Laika posms vasaras otrajā pusē, kad ir daudz mušu, un zirgi, tās gaiņājot, nemitīgi klana galvu
- klanlaiks Laika posms vasaras otrajā pusē, kad ir daudz mušu, un zirgi, tās gaiņājot, nemitīgi klana galvu; klanāmlaiks
- spindeļlaiks Laika posms vasaras otrajā pusē, kad lielākā daudzumā parādās spindeles
- spindallaiks Laika posms vasaras otrajā pusē, kad lielākā daudzumā parādās spindeles; spindeļlaiks
- meteoroskops Laika rādītājs, rīks, ar ko cerēja pareģot laiku, novērojot tikai viena elementa pārgrozības; praksē nav izrādījies par derīgu
- statistiskā multipleksēšana laikdales multipleksēšanas paveids, kas laikšķēles dinamiski pārdala, piešķirot tās tiem datu avotiem, kamir pārraidei sagatavoti dati, bet nevis visiem datu avotiem pēc kārtas
- starpa Laikposms (parasti kādā darbībā, norisē, stāvoklī); arī brīdis
- starpa Laikposms (starp divām darbībām, norisēm, diviem stāvokļiem)
- periods Laikposms, laika sprīdis (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana
- sedisvakancija Laiks un apstākļi, kad atbrīvojies pāvesta vai bīskapa sēdeklis (amats, vieta)
- veģetācijas periods laiks, kas nepieciešams auga attīstībai (parasti laiks no kultūrauga sējas līdz tā novākšanai)
- priekšmācība laiks, kas pavadīts iesvētīšanas klasēs pirms obligātajām 2 nedēļām
- pareizs laiks laiks, ko nosaka pēc astronomiskiem novērojumiem un fiksē ar astronomiskiem vai atomu pulksteņiem
- aizklausināt Laikus savās interesēs sākt pēc kaut kā taujāt
- maskote Laimes nesējs, amulets
- kāptuves Laipa ar virspusē piestiprinātiem kāpšļiem satiksmei starp dažāda augstuma vietām
- vidējās strūklas laistīšanas aparāts laistīšanas aparāts, kas pulsējoši izsviež 18–35 m garu strūklu 30° leņķī pret horizontu
- Lajiša Laiševa, pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā
- pārlaitīt Laitīt (masēt, berzēt) vēlreiz, no jauna
- laicīt Laitīt, masēt
- laistīt Laitīt, masēt
- vaitīt Laitīt, masēt
- šidele Laivas iekšpusē pienaglots galdiņš, aiz kā aizbāž darba rīkus
- bante Laivas malas virsējais dēlis
- blistera (laka) laka, kas tiek uzklāta uz noteiktiem apdrukātās virsmas laukumiem un caurspīdīgās plēves piepresēšanas procesā, paaugstinātas temperatūras iedarbībā, maina savas īpašības, kļūstot par caurspīdīgu līmi, kas stingri notur plēvi
- Lankada Lakada, pilsēta Grieķijā
- nesamauts Lakats, apsējs, šalle, kurā nēsā bērnu
- nesauts Lakats, apsējs, šalle, kurā nēsā bērnu
- nēšauts Lakats, apsējs, šalle, kurā nēsā bērnu
- viengadīgi augi lakstaugi, kuru dzīves cikls ilgst vienu veģetācijas periodu, tie dīgst pavasarī vai vasarā un rudenī pēc sēklu nogatavošanās iet bojā
- veldrēšanās Lakstaugu stublāju noliekšanās; notiek galvenokārt augu bioloģisko īpašību (nepietiekamas stublāju noturības un sakņu attīstības) vai augšanas apstākļu dēļ (pārmērīgs vai vienpusīgs slāpekļa mēslojums, biezi sējumi, lietusgāzes, vējš, krusa), veicina slimības un nezāles
- Patana Lalitpura, pilsēta Nepālā
- Lampanga Lampāna, pilsēta Taizemē
- utricis lamuvārds, tāds, kam nav attīstīti dzimumorgāni; tāds, kam tikai viens sēklinieks
- Londona Landona, pilsēta Kanādā ("London")
- landmaršals Landtāga (1) priekšsēdētājs
- landmaršals Landtāga (2) priekšsēdētājs
- Vidsmiests Landzānu upīte, Ziemeļsusējas pieteka
- Sama de Langreja Langreo, pilsēta Spānijā
- Langsehden Langsēžu muiža, kas atradās Lažas pagastā
- Langsehden Langsēžu muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Vārves pagastā
- Landskrūna Lanskrūna, pilsēta Zviedrijā
- Langšona Lanšona, pilsēta Vjetnamā
- retzemju metāli lantāna grupas metāli no lantāna La līdz lutēcijam Lu, kuri Zemes garozā atrodas nelielos daudzumos; izmanto par leģējošiem elementiem sakausējumos
- Lanuse Lanuzei, pilsēta Itālijā
- Gaolana Laņdžou - pilsēta Ķīnā
- Landžova Laņdžou, pilsēta Ķīnā
- Vjenčana Laosas galvaspilsēta, provinces administratīvais centrs, 570000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Vjentjana Laosas galvaspilsēta, provinces centrs, osta Mekongas krastā, 203000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Laosa Laosas Tautas Demokrātiskā Republika - valsts Āzijas dienvidaustrumos, Indoķīnas pussalas vidienē, platība - 236800 kvadrātkilometru, 6834500 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Vjenčana, administratīvais iedalījums - 16 provinces un 1 prefektūra, robežojas ar Ķīnu, Vjetnamu, Kambodžu, Taizemi un Mjanmu
- dīgļlapa Lapas aizmetnis sēklas dīglī; pirmā lapa, kas redzama pēc sēklas uzdīgšanas
- lāpnesis Lāpas nesējs (piemēram, lāpu gājienā)
- folio verso lapas otrā pusē; nākamajā lappusē
- svītrainā peperomija lapas vairogveida, virspusē sudrabotas svītras, lapu apakšpuse un kāti sārti
- slēpgalvis Lapgraužu dzimtas ģints ("Cryptocephalus"), Latvijā konstatētas 35 sugas, vaboļu ķermenis gandrīz cilindrisks, ar izliektu virsu, priekškrūšu vairogs priekšpusē noliekts uz leju un no virspuses nosedz galvu, kas ir samērā liela un parasti ievelkama priekškrūtīs, segspārni koši
- sūrene Lapiņu sēne, pieder bērzlapju ģintij, sarkanu cepurīti, kas vēlāk kļūst gandrīz balta, un iesārtu kāju, nav ēdama
- liesmenīte lapiņu sēņu gints ("Flammulaster")
- sārtgalve lapiņu sēņu ģintis ("Clitopilus" un "Clitocella")
- iedobīte lapiņu sēņu ģints ("Arrhenia")
- sūneklene lapiņu sēņu ģints ("Arrhenia")
- čiekurene lapiņu sēņu ģints ("Baeospora")
- gailenīte lapiņu sēņu ģints ("Cantharellula")
- graudsardzene lapiņu sēņu ģints ("Cystolepiota")
- krinipela Lapiņu sēņu ģints ("Crinipellis")
- greznulīte lapiņu sēņu ģints ("Delicatula")
- pussēntiņa lapiņu sēņu ģints ("Hemimycena")
- kserula lapiņu sēņu ģints ("Hymenopellis")
- kokpūkaine lapiņu sēņu ģints ("Hypsizygus", syn. "Lyophyllum")
- bērzlapene lapiņu sēņu ģints ("Laccaria")
- sīkstenīte lapiņu sēņu ģints ("Lentinellus")
- makrocistīdija lapiņu sēņu ģints ("Macrocystidia")
- dobumsēnīte lapiņu sēņu ģints ("Marasmiellus")
- vītenīte lapiņu sēņu ģints ("Marasmiellus")
- dāldersēne Lapiņu sēņu ģints ("Megacollybia")
- košlapīte lapiņu sēņu ģints ("Melanophyllum")
- miksomfālija Lapiņu sēņu ģints ("Myxomphalia")
- rikenella lapiņu sēņu ģints ("Omphalina", syn. "Rickenella")
- tumšvītene lapiņu sēņu ģints ("Phaeomarasmius")
- karotene lapiņu sēņu ģints ("Pleurocybella", syn. "Notophanus")
- kailgalve lapiņu sēņu ģints ("Psilocybe")
- apvērsene lapiņu sēņu ģints ("Resupinatus")
- sūnene lapiņu sēņu ģints ("Rimbachia")
- ramikola lapiņu sēņu ģints ("Simocybe", syn. "Ramicola")
- sausdobīte lapiņu sēņu ģints ("Xeromphalina")
- sakņkāta kserula lapiņu sēņu suga ("Hymenopellis radicata", syn. "Xerula radicata")
- uzgāmurs Lapiņveida skrimslis balsenes augšdaļā un priekšpusē, kas barības rīšanas brīdī noliecas uz leju un aizklāj balsenes ieeju
- sērkociņu klucis lapkoku apaļais kokmateriāls (sortiments), ko izmanto lobskaidas iegūšanai sērkociņu ražošanā
- taloms laponis - zemāko augu (aļģu, ķērpju u. c.) un sēņu ķermenis, kas nav sašķēlies sastāvdaļās - stumbrā, lapās un saknēs
- talloms Laponis - zemāko augu (aļģu, sēņu, ķērpju, dažu sūnu) ķermenis, kam nav stublāja un lapu; klājonis
- verso lappuse, parasti pārnumura, grāmatas atvēruma kreisajā pusē
- kopojums Lappusēs sakārtots salikums; aplauzums
- lapselēns Lapsēns
- vāles lāpstenīte lāpstenīšu ģints sēņu suga ("Spathularia flavida"), saprofītiska sēne, tās augļķermeņi lāpstveidīgi, dzelteni vai oranži, kātiņš cilindrisks, balts vai iedzeltens, augļķermeņi sastopami samērā bieži skujkoku mežos sūnās vasarā un rudenī, dažkārt veido t.s. raganu apļus
- epinastija Lapu koku zaru gadskārtu gredzenu ekscentrība, gredzeni platāki zara augšpusē
- lapene Lapu sēne jeb atmatene ("Agaricus")
- pupu laputs laputu apakškārtas suga (“Aphis fabae”), Latvijā sastopama bieži, ir postīga lauka pupām un bietēm, blīvās kolonijās sūc augu sulu lapu apakšpusē un uz stublājiem
- Lareda Lareido, pilsēta ASV, Teksasas štatā
- Laseiva Laseiba, pilsēta Hondurasā
- Lasjota Lasiota - pilsēta Francijā ("La Ciotat")
- bekot Lasīt bekas; sēņot
- mērķauditorija Lasītāji vai klausītāji, kuriem konkrētais teksts adresēts
- lāsēt Lāsot 1 - lēni, sūcoties pa lāsēm, tecēt (par šķidrumu); pilēt, krist (parasti par lāsēm, pilieniem)
- pielasīt Lasot iegūt (piemēram, ogas, sēnes) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- pielasīt Lasot iegūt (piemēram, ogas, sēnes) tādā daudzumā, ka (tās) piepilda (ko)
- pielasīties Lasot iegūt sev (piemēram, ogas, sēnes) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- pielasīt Lasot papildināt (kā, piemēram, ogu, sēņu, daudzumu)
- Laspalmasa Laspalmasa de Grankanārija, pilsēta Spānijā, Kanāriju Salās
- Tunasa Lastunasa - pilsēta Kubā
- sinči Latgalē apzīmējums dzīvojamās ēkas priekštelpai, ko piebūvēja istabas galam ieejas pusē
- Idumeja Latgaļu un lībiešu apdzīvots novads 12.-13. gs., aptvēra Braslas baseinu Gaujas labajā pusē (tagadējo Straupes pagastu un daļu Raiskuma un Stalbes pagasta)
- Koknese Latgaļu un sēļu apdzīvots novads 12. gs. un 13. gs. sākumā, iespējams, ka aizņēma teritoriju starp Daugavu, Lokmani, Lobes ezeru un Lobi, bet dažos avotos minēta daudz lielāka teritorija, ietverot arī Madlienas un Ērgļu apkārtni
- Bebernine Latgaļu vai sēļu apdzīvots novads 13. gs., bija pakļauts Jersikas valdniekam, atrašanās vieta nav precīzi zināma, iespējams, ka tas atradās uz ziemeļiem no Kokneses (tag. Bebru apkaimē), uz ziemeļaustrumiem no Krustpils vai tag. Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā
- Aizelkšņu senkapi latgaļu vēlā dzelzs laikmeta kapulauks, atrodas Baltinavas pagasta Puncuļevā, blakus Puncuļevas kapsētai, Baltinavas-Kārsavas lielceļa labajā pusē, saglabājušies 13 uzkalniņi
- Lejas Bulāna latviešu apdzīvots ciems Krievijas Federācijas Krasnojarskas novada Karatuzas rajonā, dibināts 1859. g., kad tur apmetās par dažādiem nodarījumiem uz Sibīriju izsūtītie latvieši, ap 1870. g. sāka ierasties brīvprātīgie pārceļotāji no Latvijas, 1860. g. atvērta latviešu skola, 1897. g. bija 910 iedzīvotāju (no tiem 786 latvieši), 1930. gadu otrajā pusē represēti \~150 cilvēki, skolā ieviesta apmācība krievu valodā; 1989. g. izveidota Latviskas izglītības misija, kas organizē latviešu skolotāju darbu šajā ciematā
- Augšbebri Latviešu kolonija Krievijā (_Bobrovka_), Rietumsibīrijā, Omskas apgabalā pie Irtišas upes, tuvākā pilsēta Tara atrodas 40 km attālumā, dibināta 1897. g., 1928. g. bija 58 zemnieku saimniecības, 21. gs. sākumā ciemā dzīvoja \~200 cilvēku, no kuriem >110 sevi uzskata par latviešiem
- Aizupe Latviešu kolonija Krievijas Tālajos austrumos Amūras apgabalā pie Zejas upes 20 km no Ovsjanskas pilsētas, izveidojās 1908. g., 1914. g. bija 47 viensētas, pastāvēja līdz 1938. g.
- Austrumciems Latviešu koloniju grupa Krievijā, Baškīrijā, Ufas apgabalā, pirmie latvieši ieceļoja 1883. g., 20. gs. 20. gados šajā grupā ietilpa Ozolciema, Baltijas ciema, Simbirskas, Novodježinskas, Rīgas ciema, Ziemeļu sētu, Puķu ciema, Baložciema, Novocvetajevkas, Jelohovas latviešu kolonijas
- Atlantas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV Džordžijas štatā, Atlantas pilsētā, izveidojusies 20. gs. 60. gadu sākumā, bet 70. gados saruka, 80. gados Atlantā dzīvoja tikai \~50 sabiedriski aktīvu latviešu, kas uzturēja sakarus ar latviešu organizācijām ASV
- Demoinas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Aiovas štatā, Demoinas pilsētā, kas sāka veidoties 1949. g., kad ieradās bēgļi no Eiropas, sākumā Demoinā bija \~400 latviešu, vēlāk skaits samazinājās, darbojas Latviešu biedrības papildskola, vairākas interešu kopas, 1966. g. iegādāts ārpilsētas īpašums "Sauleskalns"
- Grandrepidsas latviešu kolonija latviešu kopiena ASV, Mičiganas štatā, Grandrepidsas pilsētā, izveidojās 20. gs. 50. gados, kad tur ieceļoja latviešu bēgļi no Vācijas, \~1700 cilvēku, 90. gados - \~1300 latviešu, kopš 1963. g. pieder ārpilsētas īpašums "Mežvidi"
- Gēteborgas latviešu kolonija latviešu kopiena Zviedrijā, Gēteborgas pilsētā, 1951. g. bija 150 latviešu, 90. gados - 500-600
- Lauka māte latviešu mitoloģijā aizgādne par laukā iesētā ražību, kur lauks tradicionālajā uzskatā tika pretstatīts mežam, puvam kā iekoptais, no haosa telpas atkarotais, līdz ar to - sakralizētas telpas gabals
- Rīgas māte latviešu mitoloģijā Rīgas pilsētas aizgādne
- pūķis Latviešu mitoloģijā, atspoguļots kā svētības nesējs, bagātības vācējs, kas nodrošināja sētai labklājību; dažviet saukts par viļķi, vilcēju, ruņģi, luņģi
- pakaļsviešana Latviešu tautas ticējumos, ja met kaut ko pakaļ mironim uz kapsētu braucot, tad tiekot no tā vaļā (prusaki, blaktis u. tml.); aizsargāšanās nolūkos, piem., ja maizi mīcotienāk kāds cilvēks un maize nav samīcīta, tad tam sviež ar mīklas gabalu pakaļ, lai tas neaiznes raugu; tā kā medniekiem un zvejniekiem nedrīkst laimes vēlēt, tiem sviež pakaļ ar vecām vīzēm vai malkas pagalēm
- sēliskās izloksnes latviešu valodas augšzemnieku dialekta izloksnes, ko runā Dienvidaustrumvidzemē un Austrumzemgalē, kurās ir sēļu valodas pēdas
- latgaliskās izloksnes latviešu valodas izloksnes Vidzemes ziemeļaustrumos un Latgalē; radušās uz latgaļu valodas pamata, tās ir augšzemnieku dialekta izloksnes, pretstats šā paša dialekta sēliskajām izloksnēm
- augšzemnieku izloksnes latviešu valodas sēliskās un latgaliskās izloksnes, ko runā Latvijas austrumdaļā
- Rīga Latvijas galvaspilsēta, valstspilsēta, atrodas Vidzemes dienvidrietumu daļā, Daugavas abos krastos pie Rīgas līča, pilsētas tiesības kopš 1225. gada, vēstures avotos pilsētas celšana minēta 1201. gadā
- Dauderi Latvijas kultūras muzejs - atrodas Rīgā, Sarkandaugavas ielā 30, dibināts 1990. g., izveidots savrupmājā, kas celta 1897.-1898. g., tā ir eklektisma stila mūra ēka arskatu torni; muzeja ekspozīcija atspoguļo kultūras dzīvi Latvijā 20. gs. 20.-30. gados, kā arī iepazīstina ar latviešu kultūras norisēm ārpus Latvijas
- Augšzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, aptver Daugavas kreisā krasta teritorijas no Augšdaugavas novada austrumiem līdz Jēkabpils novada rietumu robežām, senākās konstatētās zvejnieku un mednieku mītnes attiecas uz 9 gt. p. m. ē., baltu ciltis šeit apmetās 2. gt. p. m. ē., mūsu ēras pirmajos gadsimtos dzīvoja sēļi, 10.-13. gs. izveidojās vairāki novadi ar centru Sēlpilī
- LLPA Latvijas Lielo pilsētu asociācija
- ISSN centrs Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūta struktūrvienība - iestāde, kas piešķir ISSN un ar to saistītu svītru kodu izdevējiem, konsultē par ISSN sistēmu un tās lietojumu, informē par speciālizdevumiem valstī un pasaulē, kā arī par ISSN reģistrā fiksētajiem elektroniskajiem seriālizdevumiem
- nacionālkomunists Latvijas PSR vadošo komunistu pārstāvis, kas 1956.-1959. gadā centās īstenot latviešu tautas interesēm atbilstošāku politiku, piemēram, Latvijas teritorijā ierobežot industrializāciju un iedzīvotāju imigrāciju
- kriminālkolēģija Latvijas Republikas apgabaltiesas sastāvā ietilpstoša tiesvedības instance, kas izskata svarīgākās Kriminālprocesa kodeksā norādītās krimināllietas kā pirmās instances tiesa, bet kā apelācijas instance - sūdzības un protestus par rajona, pilsētas tiesas spriedumiem vai spriedumiem, ko tiesnesis taisījis vienpersoniski
- pilsētas pašvaldība Latvijas Republikas pašvaldību sistēmas pamatlīmeņa vai vietējā līmeņa sastāvdaļa, pilsētas iedzīvotāju pašorganizēšanās formas sociālo, ekonomisko un kultūras jautājumu patstāvīgai risināšanai, cilvēktiesību un brīvību realizēšanai, ievērojot vietējās un valsts vispārējās intereses
- atsēja Lauka apsēšana ar to pašu kultūru otrreiz pēc kārtas
- apsējas Lauka gabaliņš, kas kļūdas pēc palicis neapsēts; pēc māņticējumiem tā ir slikta zīme, kas norāda uz nāves gadījumu saimē
- atsēja Lauka otrreizēja apsēšana tai pašā gadā
- pievelšana Lauka virsmas nolīdzināšana, cilu sadrupināšana, augsnes kapilaritātes palielināšana (optimāla sakārtas blīvuma radīšanai) ar gludajiem veltņiem vai skrituļveltņiem, visbiežāk pēc sējas vai reizē ar sēju, irdenās augsnēs arī pirms sējas
- vadlaukakmeņi Laukakmeņi, kas ir atrauti no iežiem, kuri pirmatnējā sagulumā zemes virspusē sastopami tikai vienā lokālā rajonā
- ārsēja Lauks, kas apsēts ārpus augu sekā paredzētās kārtības
- sēklas lauks lauks, kurā kultūraugus audzē sēklas iegūšanai
- ecēšas Lauksaimniecības darba rīks augsnes irdināšanai, sēklas iestrādāšanai un nezāļu iznīcināšanai
- kalibrēšana Lauksaimniecības kultūru sēklu šķirošana frakcijās pēc lieluma, augļu šķirošana pēc lieluma vai masas
- agrorūpnieciskais komplekss lauksaimniecības produktu ražošanā tehnoloģiski, organizatoriski un ekonomiski saistītu nozaru kopums; tika veidoti PSRS 1980. gadu otrajā pusē ar mērķi paplašināt lauksaimniecības produkcijas ražošanu un uzlabot iedzīvotāju apgādi ar pārtikas produktiem un citām patēriņa precēm; beidza pastāvēt 1990. gadu sākumā
- iztece Lauktranzistora elektrods, no kura lādiņnesēji uzsāk savu kustību kanālā
- notece lauktranzistora elektrods, uz kuru pārvietojas lādiņnesēji; apzīmējums D (angļu _drain_ - drenāža, notece)
- kanāls lauktranzistora struktūras daļa, kurā no izteces uz noteci pārvietojas lādiņnesēji
- Piebalgas audēji lauku audēji Vidzemē, no 17. gs. bija specializējušies linaušanā un ražoja audumus (galdautus, kreklaudeklu, palagus, rakstainus dvieļus u. c.) tirgum, pēc dzimtbūšanas atcelšanas kļuva par ievērojamu linaušanas mājrūpniecības centru Latvijā un visā Baltijā; darbība izbeidzās 20. gs. 1. pusē
- sēta lauku iedzīvotāju personiskās saimniecības ēkas un zemes gabals, uz kura tās atrodas; lauku sēta; viensēta; savrupsēta
- rūsganais kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion subfuscus"), garums līdz 7 cm, mīt jauktos un skujkoku mežos uz sēnēm, kā arī zem nokaltušu koku mizas
- zemniekmāja lauku māja; zemnieka sēta
- sēts lauku sēta
- lauku mājas Lauku sēta
- māja Lauku sēta, lauku saimniecība
- sieka vieta laukuma mērvienība (vecajā krievu mērvienību sistēmā) - zemes platība, kas apsējama ar sieku labības, pūrvietas ceturtā daļa
- piazza laukums vai tirguslaukums (gk. Itālijas pilsētās)
- plaza laukums vai tirguslaukums (gk. Spānijas pilsētās)
- vēlīnās laulības laulība, kuru viens vai abi partneri nodibinājuši ģeneratīvā perioda otrajā pusē un vēlāk
- divortium Laulības šķiršana abām pusēm vienojoties
- Lauri Lauru pilskalns - atrodas Alojas novada Alojas pagastā pie Veclauru mājām, Iģes labajā krastā, reljefa pacēlums (~150 x 100 m), ko no 3 pusēm apliec Iģes upe, kuras krasti šajā vietā ir 3-4 m augsti, domājams, ka izmantots viduslaikos, kā nocietināta dzīvesvieta
- Lužica Lauzica, pilsēta Vācijas austrumos, tās nosaukums sorbu valodā
- efūzija Lavas izplūšana Zemes virspusē un izvirdumiežu veidošanās
- sublimācijas–diaftorēzes lavīna lavīna, kas rodas apstākļos, kad sniega slāņa apakšējā daļā veidojas irdens sarmas kristālu horizonts, kurš izraisa virsējā sniega slīdēšanu
- optiskā josla lāzerlasāms informācijas nesējs (lāzerlasāma josla) ar samērā lielu ietilpību (līdz 4 MB), kas iestrādāta identifikācijas kartēs
- Bohdaneča Lāzne Bohdaneča - pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3360 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kinžvarta Lāzne Kinžvarta - pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1460 iedzīvotāju (2012. g.)
- savācējlēca Lēca, kas fokusē tajā ieejošo paralēlo staru kūli
- čičavica Lēcas, to sēklas
- kāre Ledāja cirks, dabisks bļodveida padziļinājums ar stāvām nogāzēm un ieliektu dibenu kalnu virsējā daļā
- pārkondensēšanās Ledus kristālu augšanas process jauktos mākoņos, vienlaicīgi iztvaikojot pārdzesētiem ūdens pilieniem
- ledus sastrēgums ledus sablīvēšanās upes gultnes sašaurinātās, seklās vietās, līkumos, uz sēkļiem ledus iešanas laikā
- aisbergs Leduskalns, peldošs vai uz sēkļa uzsēdies ledus blāķis; veidojas, atšķeļoties no kontinentālajiem vai šelfa ledājiem
- Nīns Leģendārs Asīrijas valdnieks, Asīrijas valsts un galvaspilsētas Nīnives dibinātājs
- uzkausēšana Leģētā tērauda vai cietsakausējuma kārtas uzklāšana detaļai vai instrumenta griezējdaļai
- izotermiskā atkvēlināšana leģētu tēraudu atkvēlināšanas veids - tēraudu pēc karsēšanas mazliet atdzesē, izotermiski iztur sāls vannās, kur pilnīgi notiek struktūras pārvērtības, un atdzesē gaisā
- Lahdža Lehidža, pilsēta Jemenā
- Ledismita Leidismita, pilsēta Dienvidāfrikas Republikā
- bazofilais leikocīts leikocīts ar graudiņiem citoplazmā, kas krāsojas ar bāziskām un metahromatiskām krāsvielām; heparīna, histamīna un triptāzes nesējs
- hroniskā leikoze leikoze, kam raksturīgi lēni progresējoša gaita vai remisijas un recidīva mija; asinsainā līdztekus jaunajām leikocītu formām ir arī nobriedušās un pārejas formas
- akūtā leikoze leikoze, kam raksturīgs neregulārs drudzis, progresējoša anēmija, hemorāģiskā diatēze un uzņēmība pret infekcijām; kaulu smadzenēs, tāpat kā perifēriskajās asinīs, pārsvarā ir hemocito-, mielo- vai limfoblasti
- marmorīns Lejama plastiska masa no samalta, izkarsēta magnēzīta un ūdenī šķīdināta sērskābā magnēzija
- liedināt Lejot (piemēram, kausētu metālu) veidot
- plūdīt Lejot ūdeni (piemēram, uz grūbām, putraimiem), panākt, ka ūdens virspusē nostājas sēnalas, sīki gruži
- lejaspus Lejpus; lejpusē
- vazoepididimogrāfija Lejupējās vēnas un sēklinieka piedēkļa kontrastrentgenogrāfija
- piknolepsija Lēkmes bērniem: parasti sākas 4-11 gadu vecumā un beidzas īsi pirms pubertātes; lēkmju laikā seja ir bāla, skatiens fiksēts, acāboli pavērsti uz iekšu; retāk - neliela roku muskulatūras raustīšanās, mērena tonusa mazināšanās; pēc lēkmes bērni turpina iepriekš sākto darbošanos vai sarunu
- reksēt Leksēt, neglīti ēst
- Leksingtona Leksingtonas-Fejitas pilsētas daļa, Kentuki štatā, tās nosaukums līdz apvienošanai ar Fejitu
- Lekuile Lekvile, pilsēta Itālijā
- Lelistada Leleistade, pilsēta Nīderlandē
- pašuztrines lemesis lemesis ar apakšpusē piemetinātu plāna cietmetāla kārtiņu; darba laikā mīkstākais metāls nodilst ātrāk par piemetināto plāksnīti un asmens visu laiku paliek cietmetāla kārtiņas biezumā
- atgleijāt lēnām atdzesēt
- čurināties lēnām uzkarsēt; īsu brīdi vārīt
- pietrausties Lēnām, parasti ar grūtībām, piecelties (kājās, arī sēdus)
- ārdu režģis lēnas gaitas konveijers no masīvām metāla plāksnītēm, uz kura padod apstrādājamo materiālu (apdedzināmo, dzesējamo), kam cauri pūš karstas gāzes vai aukstu gaisu; lieto, piem., cementa klinkera ražošanā
- atslīgt Lēni atgulties (parasti no sēdus stāvokļa)
- atslīgt Lēni atsēsties (parasti bezspēkā); noslīgt
- nolaisties Lēni nosēsties, nogulties
- radiācijas mielopātija lēni progresējoša mielopātija pusgadu vai ilgāk pēc muguras smadzeņu pakļaušanas jonizējošam starojumam, parasti staru terapijas sekas
- hroniska nefroze lēni progresējoša nieru kanāliņu deģenerācija sakarā ar smagām vielmaiņas slimībām, piem., podagru vai diabētu
- akrodermatīts Lēni progresējošs ādas iekaisums kāju un roku distālajās daļās, kam seko ādas atrofija
- izlāsot Lēni sūcoties, lāsēm izplūst
- nolīst lēni, klusi, arī nemanāmi nogulties, nosēsties (kur savrup)
- noslīgt lēni, parasti bezspēkā, nosēsties, nogulties u. tml. (kur, uz kā u. tml.)
- slīgt lēni, parasti bezspēkā, sēsties, gulties u. tml.; arī slīdēt lejup (gar ko)
- uzslīgt lēni, parasti bezspēkā, uzsēsties, uzgulties u. tml. (kur, uz kā u. tml.)
- līņāt lēni, sīkām, smalkām lāsēm līt; brīžiem, ar pārtraukumiem mazliet līt
- lāsot lēni, sūcoties pa lāsēm, tecēt (par šķidrumu); pilēt, krist (parasti par lāsēm, pilieniem)
- Legnano Lenjāno, pilsēta Itālijā
- Lankastera Lenkastera, pilsēta ASV, Pensilvānijas štatā
- Lenkorāna Lenkerana, pilsēta Azerbaidžānā
- baltvioletā lentārija lentāriju ģints sēņu suga ("Lentaria albovinacea", syn. "Lentaria afflata")
- baltā lentārija lentāriju ģints sēņu suga ("Lentaria epichnoa", syn. "Lentaria subcaulescens")
- perfolente Lente informācijas fiksēšanai ar simboliem, ko veido caurumi
- rakstāmlente Lente, uz kuras (kādā ierīcē, iekārtā u. tml.) fiksē informāciju, parasti ar burtiem, cipariem
- lente Lentsējas sleja
- apsējs Lentveida saite (parasti ievainojuma pārsiešanai); pārsējams (kas izveidots ar šādu saiti)
- plūstošā skaida lentveida skaida, kuras virsma griežņa pusē ir gluda, bet pretējā pusē – viegli robota; veidojas, apstrādājot tēraudu ar lielu griešanas ātrumu
- recekļainā leocija leociju ģints sēņu suga ("Leotia lubrica")
- piesātinātā leptogija leptogiju suga ("Leptogium saturninum"), kuras lapoņa centrā melnas, graudainas izīdijas, apakšpusē rizoīdi; Latvijā aizsargājama
- Maseru Lesoto galvaspilsēta (angļu val. "Maseru"), Kaledonas kreisajā krastā 1500 m vjl., 228000 iedzīvotāju (2006. g.)
- Lesoto Lesoto Karaliste - valsts Āfrikas dienvidos, anklāvs DĀR teritorijā, platība - 30355 kvadrātkilometri, 2130800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Maseru, administratīvais iedalījums - 10 distriktu
- Levaluā-Pere Levaluā, pilsēta Francijā
- Lūvena Lēvena, pilsēta Beļģijā
- Durbes-Vārtājas senleja lēzens, līkumots, ledāja kušanas ūdeņu veidots pazeminājums Rietumkursas augstienē starp Cīravu un Mazkalētiem, ziemeļu daļā ir Durbes noteces ieleja, dienvidu daļā tās turpinājums - terasētā Vārtājas noteces ieleja
- Lasa Lhasa, pilsēta Tibetā
- Sinhaiļana Liaņjuņgana - pilsēta Ķīnā
- Ļanjungana Liaņjuņgana, pilsēta Ķīnas austrumos ("Lianyungang")
- Ļaojana Liaojana, pilsēta Ķīnā
- Ļaojuana Liaojuaņa, pilsēta Ķīnā
- Beirūta Libānas Republikas galvaspilsēta un muhāfazas centrs, atrodas Vidusjūras krastā, 390500 iedzīvotāju (2006. g.)
- Luebecksholm Lībeķusalas muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē
- Lubņova Libenava, pilsēta Vācijā, tās nosaukums sorbu valodā
- Monrovija Libērijas galvaspilsēta ("Monrovia"), osta Atlantijas okeāna piekrastē, Sentpolas grīvā, 968000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Libērija Libērijas Republika - valsts Āfrikas rietumos (angļu val. "Liberia"), platība - 97754 kvadrātkilometri, 3441800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Monrovija, administratīvais iedalījums - 15 grāfistu, robežojas ar Sjerraleoni, Gvineju un Kotdivuāru, apskalo Atlantijas okeāns
- Jelgab Lībiešu nosaukums ostai un tirgotāju apmetnei, kas 13. gs. sākumā atradās vēlākās Jelgavas pilsētas vietā
- Anno lībiešu vecākais Turaidas novadā 12. gs. beigās un 13. gs 1. pusē, kurš 12. gs. 90. gados brīdinājis bīskapu Meinartu par lībiešu sazvērestību, pastāv uzskats, ka bijis pirmais Turaidas novadā kristītais lībietis
- Tripole Lībijas galvaspilsēta (angļu valodā "Tripoli"), muhāfazas centrs, osta Vidusjūras krastā, 1,2 miljoni iedzīvotāju (2007. g.)
- Lībija Lībijas Sociālistiskā Arābu Tautas Džamahīrija - valsts Ziemeļāfrikā (arābu val. "Lībyā"), platība - 1775500 kvadrātkilometru, 6461450 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Tripole, administratīvais iedalījums - 22 šebījas, robežojas ar Ēģipti, Sudānu, Čadu, Nigēru, Alžīriju un Tunisiju, ziemeļos apskalo Vidusjūra
- Libčice Libšice pie Vltavas - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3350 iedzīvotāju (2012. g.)
- Lizenthof Licentes muiža, kas atradās Ventspils pilsētā
- Andrejosta Līcis Daugavas labajā krastā, Rīgā, pie pilsētas kanāla ietekas
- Fērtoforts Līcis Ziemeļjūras ziemeļaustrumu daļā ("Firth of Forth"), Skotijas austrumu piekrastē (Lielbritānijā), garums - 80 km, platums pie ieejas - 25 km, dziļums - līdz 46 m, daudz sēkļu unrifu, pusdiennakts plūdmaiņas - >6 m
- kalva Līcis, sēklis
- lūvēšana Lidaparāta (kuģa, automobiļa, tanka u. c. transportlīdzekļa) garenass nelielas leņķiskas novirzes uz abām pusēm no noteiktā kustības virziena
- zemskare Lidaparāta vai kosmosa kuģa kontakts ar nosēšanās virsmu vai šā kontakta brīdis
- gregari Līderu palīgi riteņbraukšanā: viņi brauc vēja pusē, lai līderis varētu braukt aizvējā, vajadzības gadījumā kāpina tempu vai piebremzē grupu u. tml., tādejādi palīdzot komandas līderim izcīnīt pēc iespējas augstāku vietu
- lidlauka manevrēšanas teritorija lidlauka daļa, izņemot peronu, kas paredzēts gaisa kuģu pacelšanās, nosēšanās un manevrēšanas vajadzībām
- rezerves lidlauks lidlauks, kurā gaisakuģiem nosēsties gadījumos, kad nav iespējams vai nav mērķtiecīgi turpināt lidojumu līdz plānotās nosēšanās lidlaukam
- bremžu izpletnis lidmašīnas astes daļā nostiprināts izpletnis, ar kuru pēc nosēšanās samazina noskrējienu
- konfigurācija lidmašīnas elementu (spārna, šasijas, aizspārnu) savstarpējais izvietojums, kas nosaka tās ārējo izskatu; atkarībā no lidojuma posma ir pacelšanās, lidojuma un nosēšanās konfigurācijas
- steidzamā lidmašīnas nolaišanās lidmašīnas kreisēšanas lidojuma augstuma strauja samazināšana sakarā ar gaisa spiediena negaidītu krišanu hermētiskajā kabīnē (kabīnes dehermetizācija) ugunsgrēka u. c. gadījumos
- nosēšanās Lidmašīnas nosēšanās - lidojuma nobeiguma posms no 15 m augstuma līdz piezemēšanai uz skrejceļa un noskrējiena
- bremzes kāsis lidmašīnas nosēšanās aprīkojuma elements, kas aizķer aerofiniša trosi un aptur lidmašīnu uz skrejceļa vai uz kuģa klāja
- lidmašīnas nosēšanās lidojuma nobeiguma posms no 15 m augstuma līdz piezemēšanai uz skrejceļa un noskrējienam; sastāv no planēšanas, izlīdzināšanas, izturēšanas, parašutēšanas un piezemēšanās, kad pamatbalstu riteņi pieskaras skrejceļam; lai dzēstu nosēšanās ātrumu, atver interceptorus, izmanto riteņu bremzes, dzinēja reversu; lidmašīnas nosēšanos raksturo nosēšanās distance, ātrums un noskrējiena garums
- gaisa vārti lidosta (piemēram, pilsētai); lidostas pilsēta
- R. Reigana lidosta lidosta ASV galvaspilsētas dienvidos
- Aklantikē lidosta lidosta Francijā (_Atlantique_), Atlantijas Luāras departamentā, dienvidrietumos no Nantes pilsētas
- Bāzeles-Miluzas lidosta lidosta Francijā, pie Šveices robežas un netālu no Bāzeles pilsētas ziemeļrietumu nomales
- Baijuņa lidosta Ķīnā, Guandunas provincē, ziemeļos no Guandžou (Kantonas) pilsētas
- A. S. Sandino lidosta lidosta Nikaragvā (_Augusto C. Sandino_), Managvas departamentā, austrumos no Managvas pilsētas un dienvidos no Managvas ezera
- tranzītzāle Lidostā: uzgaidāmā un pārsēšanās zāle tranzītpasažieriem
- šķīst Lidot, parasti uz vairākām pusēm (par dzirkstelēm)
- katapultēšana Lidotāja sēdekļa izmešana no lidaparāta vai atdalāmas kabīnes avārijas gadījumā
- atspārnošana Lidspārnu atdalīšana no priedes, egles un lapegles sēklām (jo tie traucē sēklu sēšanu un apgrūtina glabāšanu); dabā spārns nokrīt, kad samitrinās; čiekurkaltēs izmanto mehāniskus atspārnotājus
- Lidčepinga Līdšēpinga, pilsēta Zviedrijā
- filistrs Līdz 1781. g. Eiropā studenti šādi dēvēja universitātes pilsētas pamatiedzīvotājus, arī visus nestudējošos pilsoņus
- Elberfelde Līdz 1929. g. patstāvīga pilsēta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē
- purpura setkrēzija līdz 50-70 cm augsta telpu puķe, lapas līdz 18 cm garas un 3 cm platas, stublāji un lapas purpurvioletas, lapas virspusē ar zilganu apsarmi
- gloverskābe Līdz 80% sakoncentrēta sērskābe
- izžēlot Līdz galam sērot, izsērot
- atbirzīties līdz pagurumam taisīt sēklu vagas
- šitāmet Līdz šai vietai (norādot, piemēram, līdz padusēm)
- dalība Līdzdarbošanās (kādā notikumā, pasākumā); iesaistīšanās, ieinteresētība, piedalīšanās (kur); līdzdalība
- uguns Līdzeklis (piemēram, sērkociņi, šķiltavas) dzirksteles uzšķilšanai un (kā) aizdegšanai; degošs priekšmets, kuru izmanto (kā) aizdegšanai
- pelnu vanna līdzeklis cīņai ar putnu spalvgraužiem - koka kaste ar blīvu dibenu, kurā 15-20 cm biezā slānī ieber sausu smilšu un koka pelnu maisījumu (vienam spainim maisījuma vēlams pievienot 200 g sēra pulvera)
- piespiešana Līdzeklis personas gribas ietekmēšanai ar draudiem vai vardarbību, lai viņa izdarītu vai atteiktos izdarīt kādu darbību piespiedēja interesēs
- antidiskratisks Līdzeklis pret konstitūcijas vai asiņu anomāliju; senos laikos - stibiāti, dzelzs, arsēns, dzīvsudrabs, sērs u. c., tagad - vitamīni, hormoni, fermenti, alkaloīdi
- rabicīds Līdzeklis, kas iznīcina trakumsērgas vīrusu
- paralēle Līdzība, atbilstība (starp parādībām, norisēm u. tml.)
- homotētija Līdzības transformācija, kas katram punktam piekārto proporcionālā attālumā esošu punktu uz taisnes, kura savieno doto punktu ar fiksēto līdzības centru
- pārsējeniski līdzīgi kā sējot (izkaisīt)
- lisoīds Līdzīgs trakumsērgai
- laterālie līdzskaņi līdzskaņi, kurus izrunājot, mēles galiņš piekļaujas pasīvajam orgānam (piemēram, izrunājot "l", tas piekļaujas augšzobiem) un gaisa strāva plūst gar vienu vai abām mēles pusēm
- celšanas elektromagnēts līdzstrāvas elektromagnēts, kas iekārts celtņa trosē un kalpo feromagnētisku priekšmetu vai detaļu pacelšanai un pārvietošanai
- poliotija Lieka auss gliemežnīca galvas vienā vai abās pusēs
- uzlikt Liekot, maucot, sienot u. tml. novietot (ko, piemēram, cepuri, apaušus, apsēju) virsū (uz ķermeņa, tā daļas)
- šķirt Liekt (apmatojuma, apspalvojuma daļas), parasti uz pretējām pusēm; kārtojot (matus), veidot (celiņu tajos)
- šķirt Liekt uz pretējām pusēm (augus, to daļas)
- šķirties Liekties, parasti uz pretējām pusēm (par augiem, to daļām)
- province liela administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs); valsts daļa, kas vēsturiski ir veidojusies kā teritoriāla nomales vienība samērā tālu no šīs valsts galvaspilsētas
- Cedex liela apjoma pasta sūtījumu saņēmēju apkalpošanas sistēma adresēm Francijā ("courier d'enterprise a distribution exceptionelle")
- kolektors liela diametra cauruļvads, kurā no pievienotiem mazāka diametra cauruļvadiem ieplūst šķidrums vai gāze (piemēram, pilsētas kanalizācijas galvenā novadcaurule)
- norma lielā izlasē pamatotu testa mērījumu standartizētas balles
- loran liela radionavigācijas pozīciju fiksēšanas sistēma, ar ko nosaka atrašanās vietu, izmantojot starpību starp pulsējošu signālu uztveršanas laiku no divām vai vairākām stacionārām stacijām (saīs. no angļu "long-range electronic navigation")
- liekacis liela tīkla acis, kas īpaši izaustas dažu tīkla linumu virspusē
- piepju sēnes liela, heterogēna himēnijsēņu klases sēņu grupa, kurā ietilpst daudzas dzimtas; piepe
- lepšuks Liela, veca sēne
- Lathridius dermestoides lielais sēņmīlis
- Subatas ezers Lielais Subates ezers Subates pilsētā
- Subates ezers Lielais Subates ezers Subates pilsētā
- rakstāmpaklātnes Lielāka apmēra sausēkļa kārta, kur uzklāj aprakstāmo papīru
- Sidneja Lielākā Austrālijas pilsēta ("Sydney"), Jaundienvidvelsas štata administratīvais centrs, atrodas Austrālijas dienvidos pie Tasmāna jūras Portdžeksona līča, 4500000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Amadeus lielākā datorizētā tūrisma informācijas un rezervēšanas sistēma Eiropā, ko 1987. gadā izveidoja Eiropas lidsabiedrības "SAS", "Lufthansa", "Air France" un "Iberia", tā ir savienota ar Ziemeļamerikas rezervēšanas sistēmām "Worldspan" un "Sistem One", kā arī ar Āzijas sistēmu "Abacus", nodrošina pieeju: lidsabiedrību lidojumiem, sēdvietu piedāvājumam, biļešu izsniegšanai, viesnīcu numuru rezervēšanai, automobiļu nomai vairākās pasaules valstīs
- formu saslēdzamie pildeņi lielāka izmēra kailmateriāli, kurus lieto tradicionālajā augstspiedē iespiedformu saslēgšanai un balto laukumu izveidošanai starp lappusēm
- Šanhaja Lielākā Ķīnas pilsēta (上海 Shànghǎi), jūras osta pie Huanpu upes (Jandzi deltā), \~30 km no Austrumķīnas jūras, 20218000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Streimoja lielākā no Fēru salām, uz rietumiem no Eisturojas salas, platība - 398 kvadrātkilometri, tās dienvidu daļā atrodas valsts galvaspilsēta Touršhavna
- Espiritu Santo lielākā no Jaunhebridu salām ("Espiritu Santo"), platība - 3677 kvadrātkilometri, lielākā pilsēta - Liganvila, rietumu daļā kalni - augstums līdz1810 m
- Karāči Lielākā Pakistānas pilsēta (urdu val. "Karāchi"), atrodas valsts dienvidu daļā, osta Arābijas jūras krastā, Sindas provinces administratīvais centrs, 12300000 iedzīvotāju (2007. g.), 1947.-1959. g. Pakistānas galvaspilsēta
- Tāfuna Lielākā pilsēta Amerikāņu Samoa Teritorijā, 9750 iedzīvotāju (2012. g.)
- Beliza Lielākā pilsēta šajā valstī, osta Karību jūras krastā, 63700 iedzīvotāju (2007. g.), līdz 1970. g. - Britu Hondurasas administratīvais centrs, dibināta 1638. g.
- Honsju lielākā sala Japānā (japāņu valodā "本州"), platība - 230400 kvadrātkilometru, garums - >1400 km, 103 mlj iedzīvotāju, uz tās atrodas galvaspilsēta Tokija, tuneļi savieno ar Sikoku un Hokaido salu, iedzīvotāju skaita ziņā 2. lielākā sala pasaulē (aiz Sumatras Indonēzijā)
- Olande lielākā sala Olandes salu arhipelāgā, platība - 640 km^2^, visvairāk apdzīvota, šeit izvietota vienīgā pilsēta arhipelāgā - Mariehamna
- Stambula Lielākā Turcijas pilsēta un osta ("Istanbul"), ila administratīvais centrs, atrodas Bosfora šauruma dienvidu daļā un Zelta Raga līča krastos, pie Marmora jūras, lielākā daļa pilsētas atrodas Eiropā, mazākā Āzijā, abas daļas pāri Bosforam savieno 2 tilti, 14377000 iedzīvotāju (2013. g.)
- nosprakstināt Lielām, retām lāsēm nolīt
- nosprikstinat Lielām, retām lāsēm nolīt
- Jugla Lielās Juglas un Mazās Juglas satekupe Rīgas pilsētā, abu kopēja delta, kas dziļi ievirzīta ezera dienvidu daļā
- prefektūra Lielas pilsētas policijas pārvalde (piemēram, Francijā); celtne, kurā darbojas šī pārvalde
- prefekts Lielas pilsētas policijas priekšnieks (piemēram, Latvijā līdz 1940. g., Francijā)
- ganoīdzvīņas Lielas rombiskas vai dakstiņveidīgas zvīņas ar virsējo daļu no īpašas zalgojošas vielas un apakšējo no kaula
- ūzainis Lielās, platās biksēs tērpies cilvēks
- Tērksas un Kaikosas Lielbritānijas aizjūras teritorija (angļu val. "Turks and Caicos"), Bahamu arhipelāga dienvidaustrumu daļā, Vidusamerikā, ietver >30 koraļļu salu 2 grupās Atlantijas okeāna perifērijā, platība - 430 kvadrātkilometru, 23528 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Kokbērntauna, administratīvais iedalījums - 6 distrikti
- Griniča Lielbritānijas galvaspilsētas Londonas administratīvais rajons, kurā atradās astronomiskā observatorija, kas 1953. g. pārcelta 75 km uz dienvidaustrumiem
- Kroidona Lielbritānijas galvaspilsētas Londonas administratīvs rajons ("Croydon"), atrodas pilsētas daļā uz dienvidiem no centra
- Lielbritānija Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste - valsts Eiropas ziemeļrietumos, Britu salās (angļu val. "Great Britan"), galvaspilsēta - Londona, administratīvais iedalījums - 4 karalistes daļas, robežojas ar Īriju, Atlantijas okeānu un Ziemeļjūru
- Londona Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes galvaspilsēta (angļu valodā "London"), atrodas Anglijas dienvidaustrumos, Temzas krastos, 8173000 iedzīvotāju (2011. g.)
- lielceļmala Lielceļa malējā daļa, pa ko parasti iet gājēji; tuvākā apkārtne lielceļa vienā vai otrā pusē
- iediegt Lieliem dūrieniem, arī pavirši šujot, ietvert (kā iekšpusē)
- Lude-Grosshof Liellugažu muiža, kas atradās tagadējā Igaunijas teritorijā, netālu no Valgas pilsētas
- ribonukleīnskābe Lielmolekulārs organisks savienojums - raksturīga šūnu citoplazmas sastāvdaļa, kas piedalās informācijas pārnesē no iedzimtības vielas uz jaunradāmo olbaltumvielu; RNS
- Sautendonsī lielpilsēta un unitārā pašvaldība Lielbritānijā (_Southend-on-Sea_), Anglijas dienvidaustrumos, Eseksā, Temzas estuāra ziemeļu krastā
- sitija Lielpilsētas administratīvais, finansiālais un komerciālais centrs
- apačs Lielpilsētas huligāns
- lielpilsētnieks Lielpilsētas iedzīvotājs
- dižmežs liels mežs, kurā koki izauguši no sēklām; visas skujkoku audzes ir dižmežs
- kontinents liels sauszemes masīvs, ko no visām vai gandrīz no visām pusēm apņem jūras un okeāni; šāds masīvs kopā ar tam piederīgām salām
- lakolīts liels sēņveida vai kukuļveida sacietējušas magmas ķermenis Zemes garozā ar izliektu augšdaļu un plakanu pamatni; zemes virspusē parādās kā kupolveida kalns
- leitēns liels zēns, kurš vēl staigā bez (garajām) biksēm
- krābants Liels, neglīts, noliesējis, vecs zirgs
- leduskalns Liels, no ledāja atlūzis ledus blāķis, kas peld vai ir uzsēdies uz sēkļa (parasti okeānā, jūrā) un kam lielākā daļa atrodas zem ūdens; aisbergs
- raupjš Liels, rupjš (piemēram, par lietus lāsēm, krusas graudiem)
- Gross-Sussei Lielsusējas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Susējas pagastā
- prīškys pluociņs lieluma mānijas apsēsts cilvēks
- lineārās izplešanās termiskais koeficients lielums, kas raksturo materiāla lineāro izmēru maiņu karsējot – karsēšanā iegūtā parauga pagarinājuma attiecība pret sākotnējo garumu un temperatūras intervālu
- dīgšanas ātrums lielums, ko raksturo izdīgušo sēklu skaits dīgtspējas noteikšanas laika pirmajā pusē
- Bullen Lielupe, Jūrmalas pilsētas daļa
- Driksa Lielupes atteka Jelgavas pilsētas teritorijā, starp Pilssalu un kreiso krastu, garums - 5,2 km, platums - 150-500 m, izveidošanās saistīta ar ledus sastrēgumiem Lielupē; Driksna
- jūras zars Lielupes kreisais atzarojums pie Zirgu salas Jūrmalas pilsētā
- Lāčplēsis Lielvārdes pilsētas daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
- jaunliepājnieki Liepājas pilsētas apdzīvotās vietas "Jaunliepāja" iedzīvotāji
- LPCS Liepājas pilsētas centrālā slimnīca (rāj.)
- Liepājas karosta Liepājas pilsētas daļa, kurā 1894.-1908. g. tika izbūvēta nocietinājumu sistēma, kā arī kara pilsētiņa ar savu elektrostaciju, ūdensapgādi, baznīcu, skolām, pastu u. c. infrastruktūras elementiem
- saulesmuižnieki Liepājas pilsētas daļas "Saulesmuiža" iedzīvotāji
- tosmarnieki Liepājas pilsētas daļas "Tosmare" iedzīvotāji
- vecliepājnieki Liepājas pilsētas daļas "Vecliepāja" iedzīvotāji
- zaļbirznieki Liepājas pilsētas daļas "Zaļā birze" iedzīvotāji
- liepājnieki Liepājas pilsētas iedzīvotāji
- Libava Liepājas pilsētas nosaukuma variants 19. gs. un 20. gs. sākumā
- Tosmare Liepājas pilsētas ziemeļu daļa ar piegulošu plašu, meža klātu teritoriju starp Karostu, Baltijas jūru un Tosmares ezeru
- tūbainā liepa liepu suga ("Tilia tomentosa"), kas Latvijā introducēta un bieži tiek audzēta pilsētu parkos
- Holandes liepa liepu suga ("Tilia x vulgaris"), kas Latvijā introducēta un bieži izmantota pilsētu apstādījumos
- eksosplenopeksija Liesas piešūšana pie vēdera sienas brūces malām vai ķermeņa ārpusē
- liesassērga Liesas sērga
- antrakss Liesas sērga jeb Sibīrijas mēris
- antracēmija Liesas sērgas baciļi asinīs
- vārselis Liesas vārselis - liesas sērga
- slaidā liesmenīte liesmenīšu ģints sēņu suga ("Flammulaster gracilis")
- dūkstu liesmenīte liesmenīšu ģints sēņu suga ("Flammulaster limulatus")
- sfagnu liesmene liesmeņu ģints sēņu suga ("Gymnopilus fulgens")
- raiblapiņu liesmene liesmeņu ģints sēņu suga ("Gymnopilus penetrans")
- oranžbrūnā liesmene liesmeņu ģints sēņu suga ("Gymnopilus picreus")
- skujkoku liesmene liesmeņu ģints sēņu suga ("Gymnopilus sapineus")
- ievērojamā liesmene liesmeņu ģints sēņu suga ("Gymnopilus spectabilis", syn. "Gymnopilus junonius")
- liet laimes (laimi) liet izkausētu metālu (parasti svinu, alvu) ūdenī, lai iegūtu nejaušas formas veidojumu zīlēšanai (parasti Jaungada naktī)
- civilatbildētājs Lietā personīgi ieinteresētais procesa dalībnieks, kas par tādu atzīts ar procesa virzītāja motivētu lēmumu; par civilatbildētāju var atzīt vecākus, aizbildņus, aizgādņus vai citas personas, kā arī uzņēmumus, iestādes un organizācijas, kuras saskaņā ar likumu ir materiāli atbildīgas par zaudējumu, kas nodarīts apsūdzētā noziedzīgas rīcības rezultāta dēļ
- sormaīts lieti cietsakausējumi uz dzelzs bāzes ar palielinātu oglekļa un hroma daudzumu; tos uzmetina ātrdilstošu detaļu un instrumentu virsmām
- kurpus lieto, jautājot par atrašanos vienā vai otrā pusē (kam)
- švirks lieto, lai atdarinātu griezīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido
- plikš lieto, lai atdarinātu īslaicīga, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
- plīks lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
- plīkš lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
- pakš lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko; pak
- paks lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko; paks
- pak lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko; pakš
- dip lieto, lai atdarinātu soļu troksni (kas rodas, kādam ātri ejot, skrienot); arī lai atdarinātu kādu pulsējošu procesu
- plākš lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
- manis (retāk viņa) pēc (arī dēļ) lieto, lai izteiktu vienaldzīgu attieksmi, neieinteresētību
- manis dēļ lieto, lai izteiktu vienaldzīgu attieksmi, neieinteresētību
- pilnīgs lieto, lai pastiprinātu niansējamā vārda izteikto īpašību, pazīmi
- gluži lieto, lai pastiprinātu vai pavājinātu niansējama vārda izteikto pazīmi; itin
- bulata lieto, lai raksturotu tērauda sakausējuma veidu
- šā lieto, mudinot klusēt vai apklust, arī izpaužot pārsteigumu
- stingrais lappuses pārtraukums lietotāja ievadīts lappuses pārtraukums, kurš piespiež programmu sākt drukāt jaunā lappusē
- nolīt Lietū pārklāties ar lietus ūdeni, lietus lāsēm; arī salīt, izlīt
- čaki Lietus dievi maiju teoloģijā, kas parasti tika attēloti grupās pa četri, un katra no dievībām tika saistīta ar vienu no debespusēm un sev raksturīgu krāsu
- skābjlietus Lietus, kas piesārņots ar lielu daudzumu sēra oksīda un slāpekļa oksīda
- Viļņa Lietuvas galvaspilsēta (liet. val. _Vilnius_), apgabala un rajona administratīvais centrs, 528000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1387. g.
- Lietuva Lietuvas Republika - valsts Eiropas ziemeļaustrumos, Baltijas jūras dienvidaustrumu piekrastē (lietuviešu valodā "Lietuva"), galvaspilsēta - Viļņa, administratīvais iedalījums - 10 apriņķu, robežojas ar Latviju, Baltkrieviju, Poliju un Krieviju (Kaļingradas apgabalu), kā arī ar Baltijas jūru
- Saules kauja lietuviešu un Zobenbrāļu ordeņa kauja 1236. g. 22. septembrī, kurā katrā pusē bija līdz 5000 vīru, norisa purvainā vietā, kas ierobežoja bruņinieku kavalērijas iespējas un lietuvieši uzvarēja; vairākums vēsturnieku uzskata, ka tā notikusi netālu no Šauļiem, Lietuvā, bet pēc dažu vēsturnieku domām pie Vecsaules Čāpānu mājām Bauskas novadā
- Māstrihtas līgums līgums starp 12 Eiropas Kopienas valstīm par Eiropas Savienības izveidi, parakstīts 1991. gada 10. decembrī šajā pilsētā, ratificēts un stājās spēkā 1993. g. novembrī
- noma un īre līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu kādas lietas lietošanu; līgums, ar kuru piešķir vai apsola augļu nesējas lietas lietošanu augļu ievākšanai no tās, ir noma, bet ikviens cits lietošanas piešķīruma līgums - īre
- darbuzņēmuma līgums līgumsaistības, ar ko viena no pusēm apņemas izpildīt otrai kādu darbu par noteiktu samaksu
- Lihtenšteina Lihtenšteinas Firstiste - valsts Centrāleiropā, neatkarīga monarhija starp Austriju un Šveici (vācu valodā _Liechtenstein_), galvaspilsēta - Vaduca, administratīvais iedalījums - 11 pagastu
- Vaduca Lihtenšteinas Firstistes galvaspilsēta (vācu valodā _Vaduz_), atrodas Reinas ielejā, Alpos, 5300 iedzīvotāju (2007. g.)
- Žadovila Likasi - pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, tās nosaukums līdz 1966. g.
- gudzēt Līki sēdēt
- trohoīda Līkne, kuru apraksta punkts, kas atrodas tādas aploces ārpusē vai iekšpusē, kura neslīdot veļas pa taisni
- ķemburs Līks un zarains koks; koka žuburs; atkarens koka zars; koka celms ar jaunām atvasēm; žuburains celms
- Lēmonvradona Līkslipa - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Leim an Bhradain_)
- dasēdināt likt sēdēt blakus
- izsēdināt likt sēdēt katram atsevišķi, nosēdināt dažādās vietās
- bāzt Likt, virzīt (šaurā, arī no vairākām pusēm ierobežotā vietā)
- Bucculatrix thoracella līktaustkožu suga, kas masveidā sastopama pilsētu apstādījumos
- Latvijas iedzīvotājs likuma izpratnē: Latvijas pilsonis vai Pilsonības un imigrācijas departamentā reģistrēta persona, kurai ir pastāvīgs pieraksts Latvijas Republikā un kurai ir piešķirts individuāls un nemainīgs personas kods, kas fiksēts personu apliecinošos dokumentos, vai kura saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju
- paziņošana likumā noteikta iestādes un privātpersonas publiski tiesiskajās attiecībās savlaicīga, kvalitatīva un privātpersonas tiesībām un likumiskajām interesēm atbilstoša dokumentu un informācijas nodošana adresātam
- aplikšana Likumdošanā noteiktu valsts institūciju darbību sistēma, saistību uzlikšana, kas izpaužas kā valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu, nodevu maksājumu aprēķināšanā par precēm, īpašumiem, pakalpojumiem u. c. un kuri tiek iekasēti likumdošanā noteiktajā kārtībā
- Kapitolijs Likumdošanas asambleju ēku apzīmējums ASV štatu galvaspilsētās
- selektīvā migrācija likumsakarības migrācijas procesu norisē, kuru specifika ir atsevišķu demogrāfisko un sociālo grupu atšķirīga attieksme pret dzīves vietas maiņu, piemēram, jaunāka vecuma darbspējīgo un izglītotāko iedzīvotāju biežākā un ilgdzīvotāju retākā migrācija
- likvidusa Likvidusa līnija - līnija, kas sakausējuma stāvokļa diagrammā savieno sakausējumu kristalizācijas sākuma temperatūras; virs šīs līnijas sakausējumi atrodas šķidrā stāvoklī
- kreimene Liliju dzimtas ģints ("Convallaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar eliptiskām lapām, baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā; maijpuķīte
- sabadils Liliju dzimtas sīpolaugs, kas aug Centrālās Amerikas un Dienvidamerikas kalnu pļavās; sēklas lieto veterinārijā un medicīnā
- Lillehammera Lillehammere, pilsēta Norvēģijā
- Portiļjiča Limana, pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums 1924.-1999. g.
- Krasnijlimana Limana, pilsēta Ukrainā
- Lielezers Limbažu Lielezers Limbažu pilsētā un novadā
- ainažnieki Limbažu novada Ainažu pilsētas iedzīvotāji
- Ainažu pagasts Limbažu novada pagasts, kas atrodas novada ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Ainažu pilsētu un Salacgrīvas un Alojas pagastu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: Ainažu pilsētas lauku teritorija, vāciski - Hainasch, krieviski - Hainažskaja
- limbažnieki Limbažu pilsētas iedzīvotāji
- Viktorija Limbe, pilsēta Kamerūnā, tās senāks nosaukums
- aukstlīme Līme, ko lieto nekarsētu
- Limnaha Limerika - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Luimneach_)
- priekšlapu papīrs līmēts papīrs ar vidēju pelnu daudzumu, palielinātu dubultlocījumu skaitu un ierobežotu skrullēšanos pēc vienpusējas samitrināšanas
- otabind līmētu grāmatu iesiešanas veids - vispirms grāmatas bloka muguriņa tiek pielīmēta pie plāna un elastīga substrāta, bet vāks – pie ārējām lappusēm
- ādas limfocitoma limforetikulāro audu benigna hiperplāzija: nesāpīgi, asi norobežoti, brūngani vai zilgani pastozi veidojumi ādā vai zemādā; parasti lokalizējas uz ausu ļipiņām, ap krūtsgaliem, uz sēklinieku maisiņa ādas
- labdabīgā ādas limfadenoze limforetikulāro audu labdabīga hiperplāzija: nesāpīgi, asi norobežoti, brūngani vai zilgani pastozi veidojumi ādā vai zem ādas; tie var būt solitāri vai diseminēti, parasti lokalizējas uz ausu ļipiņām, ap krūtsgaliem, uz sēklinieku maisiņa ādas
- Puertolimona Limona, pilsēta Kostarikā ("Puerto Limon"), tās senāks nosaukums
- Linu ezers Linezers, ezers Rīgas pilsētas teritorijā
- svītrlīnija Līnija (piemēram, rasējumā), kas veidota no atsevišķām svītrām
- punktlīnija Līnija (piemēram, rasējumā), kas veidota no atsevišķiem tuvu stāvošiem punktiem; punktēta līnija
- izodrosoterma Līnija, kas ģeogrāfiskajā kartē savieno vietas ar vienādu rasas punktu jeb temperatūru, kurā tvaiki sāk kondensēties
- solidusa līnija līnija, kas sakausējuma stāvokļa diagrammā savieno sakausējumu kristalizācijas beigu kritiskās temperatūras; zem šīs līnijas sakausējumi atrodas cietā stāvoklī
- likvidusa līnija līnija, kas sakausējuma stāvokļa diagrammā savieno sakausējumu kristalizācijas sākuma temperatūras; virs šīs līnijas sakausējumi atrodas šķidrā stāvoklī
- mediālā līnija līnija, kas šķeļ simmetrisku ķermeni divās vienādās pusēs
- velce Līniju vilkšanai paredzēts rasēšanas instruments, kas sastāv no kāta (cirkuļa) un spalvas ar divām smailām plāksnēm, starp kurām attālumu var mainīt
- linu sēklas linsēklas
- linsēkles Linsēklas
- čagas Linsēklu atlikumi pēc eļļas iegūšanas
- maslaboiņa Linsēklu eļļas spiestuve
- izbojs Linsēklu lopbarības rausis
- kuli Linsēklu pelavas; izkulti linu kūlīši
- Linčepinga Linšēpinga, pilsēta Zviedrijā
- linsēklas Linu sēklas
- kukuriņi Linu un āboliņa sēklu čaulas
- kraupis Lipīga ādas slimība, ko izraisa īpaša sēne
- gripe Lipīga elpojamo orgānu slimība, ko pavada drudzis un kas izplatās kā sērga
- blastomikoze Lipīga slimība, ko izraisa blastomicētes, piem., piena sēnīšu slimība (bērniem balts aplikums uz meles un rīkles gala)
- Lipnīka Lipnīka pie Bečvas - pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 8250 iedzīvotāju (2012. g.)
- Liptovski Hrādoka Liptovski Hrādoka - pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 7600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Lire Līra, pilsēta Beļģijā
- ripši Līstes, pret kurām balstās sēdekļi laivā
- pielīt Līstot lietum, izveidoties no lietus lāsēm (parasti par peļķēm)
- Listūhila Listouela - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Lios Tuathail_)
- pilināt Līt ar retām lāsēm (par lietu)
- sprikstināt Līt asām, rupjām lāsēm
- glīņot Līt sīkām lāsēm
- līdēt Līt sīkām lāsēm
- smidzināt Līt sīkām lāsēm (par lietu)
- rasināt Līt sīkām, smalkām lāsēm (par lietu)
- rasot Līt sīkām, smalkām lāsēm (par lietu); rasināt
- migāt Līt, smidzināt sīkām lāsēm
- felibri Literāras kustības dalībnieki D-Francijā (Provansā) 19. gs. 2. pusē; kustības mērķis bija jaunprovansiešu literatūras un valodas izveidošana, pārmantojot Provansas vēsturiskā novada pagātnes kultūru
- sāga Literārs darbs, filma, datorspēle (piem., vairākās daļās, sērijās), kurā darbojas nereāli, nemirstīgi u. tml. varoņi
- sakoss Liturģisks bīskapa tērps Austrumu baznīcā - īss virstērps ar īsām piedurknēm; ir sēru, pazemības un nožēlas tērps
- Ļudžova Liudžou, pilsēta Ķīnā
- Ļudzjana Liudžou, pilsēta Ķīnā, tās senāks nosaukums
- Šārkeza Livada - pilsēta Rumānijā
- Dubnys vīnsātis Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Dubnas viensētas" nosaukums latgaliski
- līvānieši Līvānu pilsētas iedzīvotāji
- Maramba Livingstona, pilsēta Zambijā, tās senāks nosaukums
- Dunaburg Livonijas ordeņa pils, ko sāka celt 1275. gadā un 16. gadsimtā izveidojās pilsēta - Daugavpils
- Leuvardena Ljauveta, pilsēta Nīderlandē, tās nosaukums holandiešu valodā (_Leeuwarden_)
- mizot Lobīt ārējo apvalku (sakņaugiem, saknēm, augļiem, sēklām)
- šķīvju lobītājs lobītājs, kura darbīgās daļas ir sfēriski šķīvji ar 450 mm diametru, kas sakopoti baterijās ar nostādījuma leņķi līdz 35°; šķīvji sagraiza augsni, irdina un daļēji apvērš 5–7 cm dziļumā; lieto arī augsnes pirmssējas apstrādei 4–10 cm dziļumā
- šķilties Lobīties (no sēklapvalka) - parasti par kastaņiem
- Lobita Lobitu, pilsēta Angolā
- dolabra Locekļa spirālveida pārsējs
- ātrlodēšana Lodēšana ar viegli kustošiem sakausējumiem
- cietlode Lodēšanai izmantojams metālu sakausējums ar kušanas temperatūru virs 400 Celsija grādiem, sastāvā biežāk varš, sudrabs un cinks, bet izmanto arī citus metālus
- zvaigžņu lodmete lodmešu ģints suga ("Sphaerobolus stellatus"), augļķermeņi sīki, aug grupās uz trupošas koksnes, kas sākotnēji ir kā baltas, pūkainas lodītes (diametrs 1—2 mm), vēlāk lodītes centrā izveidojas staraina, zvaigznītei līdzīga atvere kaņepju sēklas lielumā, kurā ir brūna līdz melna, recekļaina glebas lodīte — peridiola, kurā atrodas sporas, kurām nogatavojoties, peridiola turgora spiediena ietekmē tiek aizmesta \~1 m attālumā
- slēģi Loga sānu malās (parasti ēkas ārpusē) iestiprinātas virināmas (parasti koka) plāksnes logu aizsegšanai; aizvirtņi
- aizvirtņi Loga sānu malās (parasti ēkas ārpusē) iestiprinātas virināmas (parasti koka) plāksnes logu aizsegšanai; slēģi
- Logroņa Logronjo, pilsēta Spānijā
- abstrakcija Loģisks process, kurā doma novēršas no kāda priekšmeta vai parādības nebūtiskajām, nejaušajām pazīmēm un izdala, fiksē to vispārīgās un būtiskās pazīmes; abstrahēšana
- Balja Loka Riaha Lohreja, pilsēta Īrijā ("Baile Locha Riach"), tās nosaukums īru valodā
- Lohvicja Lohvica, pilsēta Ukrainā
- vakuuma loka krāsns loka krāsns ar kūstošiem (no pārkausējamā materiāla) elektrodiem vai nekūstošiem (volframs, grafīts) elektrodiem labas kvalitātes metālu un sakausējumu iegūšanai
- pamatjoslas lokālais tīkls lokālais tīkls, kurā dati tiek kodēti un pārraidīti, neizmantojot nesēja modulēšanu
- platjoslas lokālais tīkls lokālais tīkls, kurā pārsūtāmos datus kodē, multipleksē un pārraida, izmantojot modulētas nesējfrekvences, un kuros pārraide var notikt vienlaikus pa vairākiem kanāliem
- magnētiskā lente lokanas lentes veida magnētiskais informācijas nesējs, kura darba slāni ieraksta procesā magnetizē, veidojot ieraksta celiņus; lieto audiomagnetofonos un videomagnetofonos, kinotehnikā, skaitļošanas tehnikā u. c.
- Lokarna Lokarno, pilsēta Šveicē
- smilšpadeves sistēma lokomotīves un motorvagonu elektriskās vadības iekārtu komplekss, kas zem dzenošajiem riteņpāriem pakaisa sausas smiltis, lai palielinātu to saķeri ar sliedēm, novēršot buksēšanu un šļūci
- starploksne Loksne, ko novieto starp iespiežamām loksnēm, lai novērstu svaigās iespiedumkrāsas nosēšanos uz loksnes otrās puses
- piekārtošana loksnes pirmās puses iespiedformu savietošana pret otrās puses iespiedformām abpusējai drukai
- kokskaidu plātnes lokšņu būvmateriāls, ko izgatavo, sasmalcinātu koksni sajaucot ar saistvielu (termoreaktīvajiem sintētiskajiem šķidrajiem sveķiem) un šo maisījumu presējot paaugstinātā temperatūrā
- kokšķiedru plātnes lokšņu materiāls, ko izgatavo, presējot karstajās presēs koksnes masu, kurai pievienotas pildvielas, sintētiskie sveķi un dažādas antiseptiskas, antipirēnas, hidrofobas u. c. piedevas; lieto kā apšuves un siltumizolācijas materiālu
- ascoloculares Lokuloaskomicētes - asku sēņu nodalījuma klases "Loculoascomycetes" sinonīms nosaukums
- apkārt Lokveidā, no visām pusēm (piemēram, atrasties, ietvert)
- Oranienbauma Lomonosova, pilsēta Krievijā, tās nosaukums līdz 1948. g.; tagad Sanktpēterburgas sastāvā
- Bromli Londonas administratīvais rajons ("Bromley"), 320000 iedzīvotāju (2014. g.), atrodas pilsētas dienvidaustrumos
- Sitija Londonas centrālā, vecākā daļa ("City of London"), Temzas kreisajā krastā, pilsētas vēsturiskais centrs
- Skotlendjards Londonas Galvaspilsētas policijas pārvalde; šīs pārvaldes kriminālmeklēšanas nodaļa
- Barneta Londonas piepilsēta, t. s. Lielās Londonas sastāvdaļa, 374900 iedzīvotāju (2014. g.), arhitektūras piemineklis - baznīca (1250. g.)
- Vestminstera Londonas pilsētas rajons Lielbritānijā ("Westminster"), Anglijā, Temzas kreisajā krastā, 219400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Longforta Longforda - pilsēta un grāfiste Īrijā (_An Longfort_), tās nosaukums īru valodā
- Longjira Longjērbīene, pilsēta Norvēģijā, Špicbergenā
- siena milti lopbarība, ko iegūst samaļot labības, pākšaugu, eļļas augu sēklas vai rupjo barību
- milti lopbarība, ko iegūst, samaļot labības, pākšaugu, eļļas augu sēklas vai rupjo barību
- sojas rauši lopbarības rauši, ko iegūst, pārstrādājot sojas sēklas
- perplis lopu sērga, kāda liellopu slimība
- perple lopu sērga; perplis
- Lorera Loreto, pilsēta Itālijā
- Loriāna Lorjāna, pilsēta Francijā ("Lorient")
- lorveidīgie Loru dzimta - primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Lorisidae"), nelieli pērtiķi (ķermeņa garums - 11-39 cm, aste īsa), mīt kokos, aktīvi naktīs, visēdāji, 6 ģintis, 11 sugu
- Holivuda Losandželosas pilsētas daļa ("Hollywood"), Kalifornijā, ASV, no 20. gs. sākuma kļuva par Amerikas kinoindustrijas centru, tagad palikušas tikai nedaudzas filmu sabiedrības, bet tiek ražots daudz TV seriālu
- Losandželosa Losanhelesa - pilsēta Čīlē
- Ospitaleta Lospitaleta de Ļobregata - pilsēta Spānijā
- Lovela Louela, pilsēta ASV, Masačūsetsas štatā
- Lozovaja Lozova, pilsēta Ukrainā
- lubānieši Lubānas pilsētas iedzīvotāji
- Elizabetvila Lubumbaši pilsētas (Kongo Demokrātiskajā Republikā) nosaukums līdz 1966. g.
- Lutzausholm Lucavsalas muiža, kas atradās Rīgas pilsētā
- Ludiāna Ludhiāna, pilsēta Indijas ziemeļaustrumos (angļu val. "Ludhiana")
- Marošludaša Luduša, pilsēta Rumānijā
- Lucyn Ludzas muiža, kas atradās Ludzas pilsētā
- ludzānieši Ludzas pilsētas iedzīvotāji
- Ludžova Ludžou, pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provincē
- Lusjana Ludžou, pilsēta Ķīnā, tās senāks nosaukums
- Lugāna Lugāno, pilsēta Šveicē
- Ludžo Lugo, pilsēta Itālijā
- zikrs Lūgšanu un Allāha cildinājumu daudzkārtēja atkārtošana sūfistu mistiskajā praksē
- Vorošilovgrada Luhanska - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1935.-1958. g. un 1970.-1990. g.
- Lecebuerga Luksemburga - pilsētas nosaukums luksemburgiešu valodā
- Luksemburga Luksemburgas Lielhercogistes galvaspilsēta (luksemburgiešu valodā "Lētzebuerg"), 94000 iedzīvotāju (2011. g.); Lecebuerga
- medību būves luktas, torņi un podesti medību vajadzībām, arī dzīvnieku barotavas; luktas un torņus gatavo medībām uz gaidi, bet podestus — medībām ar dzinējiem; būves izmanto, lai medniekam būtu labāka pārredzamība; dzīvnieki mednieku sliktāk spētu saost un pamanīt, medniekam būtu lielāka drošība pret nelaimes gadījumiem diennakts tumšajā laikā (sēdeklis atrodas vismaz 2,5 m augstumā virs zemes); medību luktas var būt gan stacionāras (atbalstītas pie koka), gan pārvietojamas un uzstādāmas atklātā vietā
- liepotājs Lūku plēsējs
- lūcenieks Lūku plēsējs
- Lūlea Lūleo, pilsēta Zviedrijā
- Lojana Luojana, pilsēta Ķīnā ("Luoyang")
- pūšļi Lūpziežu dzimtas sētmalu, ceļmalu un ežmalu lapaugs, stipri zarainu baltvillainu stublāju, pūšļveidīgiem ziediem; Latvijā reti
- vilkpēži Lūpziežu ģints, ar zvaniņa vai piltuves veida vainadziņu ar 4-5 gandrīz vienādiem galu lēveriem, 2 putekšnīcām, baltiem, iekšpusē sarkanpunktainiem ziediem
- Luxenhof Lūša muiža, kas atradās Cēsu pilsētā
- Lutugina Lutuhine, pilsēta Ukrainā
- Ļahoviči Ļahaviči, pilsēta Baltkrievijā
- malignitāte Ļaundabība, patoloģiska procesa tieksme progresēt
- izstarojuma osteosarkoma ļaundabīgs kaulu audzējs, ko izraisa organismā iekļuvušas radioaktīvas vielas, kas fiksējas kaulos
- dēmonija Ļauno garu izraisīta apsēstība
- nokritināt Ļaut (šķidrumam) nostāvēties, biezumiem nosēsties
- aizmelzt Ļaut aizsērēt
- aizsērināt Ļaut aizsērēt, arī veicināt aizsērēšanu
- ierūsināt Ļaut, lai ierūsē (1)
- ierūsināt Ļaut, lai ierūsē (2)
- frakcija ļaužu grupa ar kopīgām profesionālajām vai cunftes interesēm
- Lerida Ļeida, pilsētas nosaukums spāņu valodā
- Koļčugina Ļeņinska-Kuzņecka, pilsēta Krievijā, tās senāks nosaukums
- Ļepeļa Ļepjeļa, pilsēta Baltkrievijā
- Ļikinoduļova Ļikina-Duļova, pilsēta Krievijā
- Svoboda Ļiski, pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, tās nosaukums 1937.-1943. g.
- Georgiudeža Ļiski, pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, tās nosaukums 1965.-1991. g.
- volomīts ļoti ciets un izturīgs volframa, kobalta, niķeļa, hroma un dzelzs karbīdu sakausējums; izmanto cieto metālu apvirpošanai un urbšanas darbos
- pārbagāts ļoti daudzveidīgs (pēc formas, niansēm, elementiem)
- ar platu muti ļoti izbrīnīti, ieinteresēti
- polikarbonāts ļoti izturīgs termoplastisks polimērs, ko lieto arī kā dokumentu substrātu (biogrāfijas datu lapas vai kartes), vairākus polikarbonāta slāņus sakausē augstā temperatūrā, tajā var iestrādāt daudzus dažādus īpašus aizsarglīdzekļus, piemēram, lāzergravējumu, lāzerperforētus sekundārus attēlus (dubultattēlus) un mainīgus lāzerattēlus
- spiest ļoti karsēt, izstarot ļoti stipru gaismu un nevēlami iedarboties (uz kādu, tā ķermeņa daļām) (par gaismas, siltuma avotu, par sauli)
- tveice ļoti karsts, arī mitrs saules, arī kā degoša sakarsēts gaiss; ļoti augsta saules, arī kā degoša radīta sakarsētā gaisa, vides temperatūra
- atlantozaurs ļoti liels (ap 30 m garš) fosils rāpulis, kas dzīvoja mezozoja otrajā pusē; pieder pie dinozauru grupas; tam bija garš kakls, gara aste un ļoti mazs galvaskauss
- kā uz nātrēm ļoti nemierīgi (sēdēt, gulēt)
- kā āpsis alā ļoti noslēgti, nevēloties tikties ar citiem, neinteresējoties par apkārtējo pasauli
- piesvelmēt ļoti piekarsēt (1)
- stringi ļoti pieticīgas biksītes, kas sastāv no neliela auduma trīsstūrīša priekšpusē un tievām aukliņām
- nokaitēt ļoti sakarsēt (parasti metālu, akmeni), sakarsēt (parasti metālu, akmeni) tā, ka (tas) izstaro gaismu
- Gordija mezgls ļoti sarežģīts mezgls, ar ko, kā teika stāsta, Frīģijas valdnieks Gordijs esot piesējis sakas pie dīseles; pēc orākula pareģojuma tas, kas šo mezglu atraisīšot, kļūšot par Āzijas valdnieku; Maķedonijas Aleksandrs neesot mēģinājis to atraisīt, bet pārcirtis ar zobenu
- meritērijs ļoti sens, izmiris snuķaino kārtas zīdītājs, kas dzīvoja terciāra perioda pirmajā pusē
- aleirona graudi ļoti sīki olbaltumvielu graudiņi labības un daudzu citu augu sēklu šūnās
- svinadirsa ļoti slinks, neveikls cilvēks, kas reti pieceļas no sēdvietas
- ortopnoja ļoti smags elpas trūkums, kad slimniekam vieglāk elpot stāvot vai sēžot
- bīdelēt ļoti smalki malt (labību), pilnīgi atdalot sēnalas, klijas u. tml.
- bīdelēti milti ļoti smalki samalti milti, no kuriem pilnīgi atdalītas sēnalas un klijas
- cepināt ļoti spēcīgi sildīt, karsēt (par sauli)
- izcepināt ļoti spēcīgi sildot, karsējot, nogurdināt (par sauli)
- tveice ļoti stiprs (parasti saules, kā degoša, kā sakarsēta) izstarots siltums
- šauties ļoti strauji celties (no guļus, sēdus, tupus stāvokļa)
- uzsprāgt ļoti strauji piecelties (kājās, retāk sēdus)
- šaudīt ļoti strauji vērst (acis, skatienu) pārmaiņus uz vairākiem objektiem, vairākām pusēm
- šaudīties ļoti strauji vērsties pārmaiņus uz vairākiem objektiem, vairākām pusēm (par acīm, skatienu)
- mutuļains ļoti straujš, spraigs (par notikumiem, norisēm)
- knisls ļoti tuvu viena otrai uzdīgušas sēklas
- Ļuišuna Ļuišuņa, pilsēta Ķīnā
- Portartura Ļuišuņas pilsētas Ķīnā, Liaoninas provincē, Guandunas pussalas dienvidu galā, nosaukums 1898.-1905. g., kad tā bija iznomāta Krievijai
- Lemberga Ļvivas pilsētas (Rietumukrainā) nosaukums 1772.-1918. g.
- Madžarīno Macarīno, pilsēta Itālijā
- patoloģija mācība par dzīvības norisēm slimā organismā
- stereotomija mācība par ķermeņa attēlošanu rasējumā tā, lai, vadoties no attēla, ķermeni varētu izgatavot
- lemoloģija mācība par sērgām, īpaši par mēri
- animalkulists Mācības piekritējs, kura aizstāv uzskatu, ka dzīvnieka attīstībā galvenā nozīme esot sēklas pavedienam, spermatozoīdam
- etātiskā doktrīna mācības, koncepcijas, kas veidojās senatnē un saglabājušās līdz mūsdienām un, pretēji individuālistiskajai doktrīnai, par augstāko vērtību pasludina nevis cilvēku, bet Pilsētu vai Valsti
- mācībplāns Mācību priekšmetu noteikšana un to sadalījums un sakārtojums skolās pa atsevišķām klasēm un mācību stundām
- meža skola mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas
- mežaskola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas; meža skola
- kandavot Mācīt, dresēt
- Mačalipatanama Mačilīpatanama, pilsēta Indijā
- Mačupikča Maču Pikču, senpilsēta Peru
- Antananarivu Madagaskaras galvaspilsēta (angļu valodā _Antananarivo_, senāk _Tananarivo_), atrodas salas vidienē (1400 m virs jūras līmeņa), 1,5 miljoni iedzīvotāju
- Tananarive Madagaskaras galvaspilsētas Antananarivu senāks nosaukums
- Madagaskara Madagaskaras Republika - valsts Indijas okeāna rietumos (malagasu val. _Madagasikara_, fr. val. _Madagascar_), Madagaskaras salā un tai tuvējās nelielās saliņās, platība - 587041 kvadrātkilometrs, 20653500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Antananarivu, administratīvais iedalījums 6 provinces
- kafija madaru dzimtas tropu koks vai krūms, no kura sēklām (pupiņām) gatavo dzērienu
- biksērieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Biksēre" iedzīvotāji
- Braki Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeja filiāle, rakstnieka R. Blaumaņa dzīves un radošā darba vieta, atrodas Ērgļu pagastā, restaurētajā lauku sētā ir dzīvojamā māja, kūtis, klētis, rija, pirtiņa
- madonieši Madonas pilsētas iedzīvotāji
- micetoma Madūras pēda, endēmiska hroniska slimība tropos un subtropos; to ierosina aktinomicētes vai patogēnās sēnes; ādā un zemādā, visbiežāk pēdā, veidojas mezgli; sabrūkot tie izdala strutas ar melniem, sārtiem vai dzelteniem graudiņiem - patogēnā organisma mikrokolonijām; pēda pietūkst un deformējas
- Maebasi Maebaši, pilsēta Japānā
- efuzīvie ieži magmatiskie ieži (bazalti, andezīti u. c.), kas veidojušies zemes virspusē vai zem ūdens, atdziestot un kristalizējoties vulkānu izvirdumos izplūdušajai lavai
- Petrovskporta Mahačkala, pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, tās nosaukums 1857.-1922. g.
- Madzunga Mahadzanga, pilsēta Madagaskaras ziemeļrietumos ("Majunga")
- žmaidzīt Maidzīt; masēt
- Pavahtuns Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - dievs, ko saistīja ar četrām debespusēm un kas uzturēja līdzsvarā debesis
- Kopana Maiju senpilsēta Hondurasā ("Copan"), apdzīvota līdz IX gs., arheoloģiskajos izrakumos atklātas piramīdu, pils (VIII gs.), tempļu, platformu, stadiona drupas, stēlas ar uzrakstiem, daudz skulptūru
- Maijapana Maiju senpilsēta Meksikā, Jukatanas ziemeļos, dibināta X gs., XII-XV gs. - maiju lielākā pilsēta, arhitektūras pieminekļi - tempļu un dzīvojamo māju drupas
- Bonampakas templis maiju templis džungļos Meksikā, Čjapasas štatā, netālu no Čičenicas pilsētas, kas celts ap 8. gs., uz tā sienām līdz pat mūsu dienām saglabājušās lieliskas freskas, kas attēlo galvenokārt kara ainas
- Mailisaja Mailūsū, pilsēta Kirgizstānā
- Maimansinga Maimansinha, pilsēta Bangladešā
- stūres propelleris maināma soļa propelleris, ko uzstāda helikopterā ar vienu nesošo gaisa skrūvi astes sijas galā, kas kompensē reaktīvo momentu un izpilda virziena stūres funkcijas
- Crepidotus variabilis mainīgā sēdene
- oscilogrāfija Mainīgu fizikālu (galvenokārt elektrisku) lielumu vizuāla novērošana un fiksēšana ar īpašiem aparātiem
- apgriezt kreklu mainīt iepriekšējos uzskatus, pārejot pretinieka pusē
- krāsoties Mainīt vai iegūt krāšu (2) kādā norisē
- pārsēsties Mainot sēdvietu, pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur)
- Maisenu ezers Maisēnu ezers Liezēres pagastā
- izmaisīt Maisot izšķīdināt, izkausēt (vienu vielu citā)
- uzmaisīt Maisot uzvirzīt, uzcelt (virspusē, augšā)
- maišuks Maisu nesējs
- Maisura Maisūru, pilsēta Indijā
- apakšgaroza Maizes garoza klaipa apakšpusē
- virsgaroza Maizes garoza klaipa virspusē
- čaugstere Maizes krāsns slaukāmā slota, ko sēja saliektu, lai varētu labi izslaucīt pelnus
- čaugsturis Maizes krāsns slaukāmā slota, ko sēja saliektu, lai varētu labi izslaucīt pelnus
- vidsēta Māja (sēta), kas atrodas vidū starp citām
- ermitāža māja ārpus pilsētas; parka paviljons u. tml.
- mājāssēdis Mājās sēdētājs, uztups
- pagalms Mājas, lauku sēta
- uztupis Mājāssēdis
- uztups Mājāssēdis
- pansija Mājīga neliela (10-20 cilvēkiem) tūristu mītne (parasti ģimeņu mājās pilsētās), kurā saņem arī uzturu
- anthrax Mājlopu liesas sērga
- zaouia Mājoklis ļaudīm, kas savu dzīvi veltījuši garīgām praksēm; sūfiju mistiķu patvērums
- majoritātes nesēji majoritātes nesēji - lādiņnesēji (elektroni vai caurumi), kas kādā pusvadītāju ierīces struktūras daļā ir daudzkārt lielākā koncentrācijā nekā otra vadāmības veida lādiņnesēji
- kapaunēšana Mājputnu kastrēšana, vīriešu kārtas mājputniem sēklas dziedzeru izgriešana
- Udžungpandaga Makasara - pilsēta Indonēzijā ("Ujung Pandang"), Sulavesi salā, tās nosaukums 1971.-1999. g.
- Podhalaņska Makova Podhalaņska - pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 6000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1840. g.
- makrosporoģenēze Makrosporu veidošanās; plašākā nozīmē - dīgļsomas, t. i., segsēkļu sievišķā gametofīta attīstība no arhesporija
- Muēhromta Makrūma - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Maigh Chromtha_)
- sētasnauda Maksa par iebraucamās vietas izmantošanu; sētnauda
- nodoklis Maksājums, ko baznīca iekasē, parasti no draudzes locekļiem
- muitas nodoklis maksājums, ko valsts iekasē par ievedamām un izvedamām precēm
- kredītlimits Maksimālā summa, ko aizdevējs ir gatavs aizdot noteiktam aizņēmējam uz abpusēji pieņemtiem noteikumiem
- lidojuma tālums maksimālais attālums, ko lidaparāts var veikt bez nosēšanās
- kinematogrāfija Māksla fiksēt kustīgus objektus gaismjutīgā filmā un projicēt iegūtos attēlus uz ekrāna
- litoponija Māksla iestrādāt gleznieciskus tēlojumus plānās porcelāna plātnēs, kas apskatāmas tiešā apgaismojumā (uz servisēm, krāsns podiņiem u. tml.)
- impresionisms Mākslas (tēlotājas mākslas, daiļliteratūras, mūzikas) virziens (aptuveni 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīga cenšanās attēlot acumirklīgus iespaidus, sīkas nianses, detaļas
- inseminācija Mākslīgā apsēklošana
- desikācija Mākslīga augu žāvēšana ar desikantiem, paātrina sēklu nobriešanu, augļu ienākšanos un atvieglo mehanizēto novākšanu
- Vidus ezers mākslīga ūdenstilpe Abulā, Smiltenes pilsētas ziemeļaustrumu nomalē, 90,0 m vjl., platība - 3,5 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~120 m; Vidus dzirnavezers; Vidusezers
- Tiltlejas ezers mākslīga ūdenstilpe Abulā, Smiltenes pilsētas ziemeļu daļā, 83,7 m vjl., platība - \~5 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~200 m
- terrezins Mākslīgais asfalts (no akmeņogļu darvas, sēra un kaļķiem)
- vazostomija Mākslīgas atveres radīšana sēklvadā
- juvelīts mākslīgi sveķi, ko iegūst, kondensējot fenolu ar cietu paraformaldehidu ļoti nedaudz skābes klātbūtnē; izmanto izgatavojot raga, bruņurupuča, dzintara imitācijas
- elektrokorunds Mākslīgs abrazīvs materiāls, kura sastāvā ir korunds un silīcija, titāna, kalcija un dzelzs oksīdi; iegūst, elektriskā loka krāsnīs kausējot alumīnija oksīdu saturošu izejvielu un ļaujot kausējumam kristalizēties
- spuldze Mākslīgs gaismas avots, kurā starojumu iegūst, karsējot kvēldiegu vai gāzi, tvaikus; šāds gaismas avots kopā ar ierīci tā iestiprināšanai un savienošanai ar enerģijas avotu
- nekropole Mākslinieciski izveidota kapsēta, kurā tiek apglabāti sabiedriski nozīmīgi cilvēki
- urbānists Mākslinieks vai literāts, kas attēlo pilsētas dzīvi
- zīdainā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella bombycina")
- zilganā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella caesiotincta")
- gļotgalvainā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella gloiocephala")
- vidējā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella media")
- mazā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella pusilla")
- dižā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella speciosa")
- parazītiskā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella surrecta")
- melnsvītrainā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella volvacea")
- amanitopsis Makstssēnes
- Malaja Viska Mala Viska, pilsēta Ukrainā
- Santaisabela Malabo pilsētas nosaukums līdz 1973. g. (sp. val. "Santa Isabel")
- Malaba Malabo, Ekvatoriālās Gvinejas galvaspilsēta
- Molodečna Maladzječna, pilsēta Baltkrievijā
- Kualalumpura Malaizijas galvaspilsēta ("Kuala Lumpur"), atrodas Malakas pussalas dienvidrietumos, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- pantang Malajiešu apzīmējums pārdabiskam spēkam, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm; melanēziešu un polinēziešu mana
- kriss Malajiešu duncis ar vairāk nekā pusmetru garu un lielāko tiesu čūskveidīgi izlocītu, abpusēji griezīgu asmeni
- cibetkoks Malakā un Malajā augošs koks ar augļiem cilvēka galvas lielumā un un sēklām kastaņa lielumā, kas ož pēc sapuvušiem sīpoliem un veca siera, bet vietējo iedzīvotāju ļoti iecienītas, noder arī cibetkaķu pievilināšanai
- Malanga Malana, pilsēta Indonēzijā ("Malang")
- Malorita Malarita, pilsēta Baltkrievijā
- Ziemeļjūra Malas jūra Atlantijas okeānā, pie Eiropas krastiem, starp Lielbritāniju, Orkneju un Šetlendas salām, Skandināvijas un Jitlandes pussalu (angļu val. "North Sea", vācu val. "Nordsee", norv. val. "Nordsoen"), ziemeļos savienojas ar Norvēģu jūru, austrumos ar Baltijas jūru, platība - 575000 kvadrātkilometru, lielākajā daļā dziļums - mazāks par 100 m, dienvidu daļā daudz sēkļu, lielākais dziļums - 725 m
- Lilongve Malāvijas galvaspilsēta (angļu val. "Lilongwe"), atrodas 1100 vjl., 722000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Malāvija Malāvijas Republika - valsts Āfrikas austrumu daļā (angļu val. "Malawi"), Ņasas ezera rietumu piekrastē, platība - 118484 kvadrātkilometri, 15028700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Lilongve, administratīvais iedalījums - 3 reģioni, robežojas ar Tanzāniju, Mozambiku un Zambiju
- Male Maldīvijas galvaspilsēta ("Male"), osta Males atolā, 89000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Maldīvija Maldīvijas Republika - valsts Indijas okeāna Maldīvu salu arhipelāgā (divehi val. "Divehi Rājje"), platība - 298 kvadrātkilometri, 319700 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Male, administratīvais iedalījums - 19 atoli un 1 galvaspilsēta
- Amma Mali dzīvojošo dogonu mītos ola, kas pastāvēja pasaules radīšanas pirmsākumos un bija kosmosa sēkla; citos mītos - augstākā dievība, demiurgs, kas vispirms radīja sauli un mēnesi, pēc tam zemi un visu pārējo pasaulē
- Bamako Mali galvaspilsēta, atrodas Rietumāfrikā, pie Nigēras upes, 1,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Muilangāra Malingāra - pilsēta Īrijā ("An Muileann gCearr"), tās nosaukums īru valodā
- malknesis Malkas nesējs
- taisnais koka irbulis mālšpiks - cieta koka vai metāla ķīļveida irbulis takelāžas darbiem, piemēram, špleisēšanai
- Malta Maltas Republika - valsts Vidusjūras centrālajā daļā (maltiešu valodā _Malta_), ietilpst 3 lielākas salas (Malta ar platību 246 kvadrātkilometri, Goco - 67 kvadrātkilometri un Komino - 2 kvadrātkilometri), kā arī daudz nelielu salu, galvaspilsēta - Valleta, administratīvais iedalījums - 68 vietējās padomes
- Valleta Maltas Republikas galvaspilsēta (maltiešu valodā "Valletta"), osta Maltas salas ziemeļaustrumu krastā, 6700 iedzīvotāju
- kakaokoks Malvu rindas kakaoaugu dzimtas ģints ("Theobroma"), tropu koki (22 sugas) ar lielām lapām, sīkiem iesarkaniem ziediem, gurķveidīgiem, līdz 20-30 cm gariem augļiem, kuros ir sēklas (pupiņas)
- pušpušums maļot uz pusēm pāršķelti graudi, ko lieto lopbarībai
- dzīvumi Maļot, grūžot utt. veseli vai rupji palikušie graudi, sēklas augļi u. c.
- Mamļutka Mamļuta, pilsēta Kazahstānā
- Heiligenbeila Mamonova - pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- Venanga Manado - pilsēta Indonēzijā
- Manada Manado, pilsēta Indonēzijā
- tanžerīni Mandarīnu šķirne ar grubuļainu miziņu un spilgti oranžu vai sarkanīgu mīkstumu, kurā ir daudz kauliņu; viegli mizojami, nosaukums cēlies no Marokas ostas pilsētas Tanžeras vārda
- mandeļrieksts Mandeļkoka sēklas kodols
- Mangalura Mangalūru, pilsēta Indijā
- Mangita Manghita, pilsēta Uzbekistānas Karakalpakijas Republikā
- ēdamā manioka manioku suga ("Manihot esculenta"), mūžzaļš krūms ar lieliem sakņu gumiem, ko pēc izžāvēšanas un karsēšanas lieto pārtikai
- Manona Manono, pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā
- Manresa Manresa, pilsēta Spānijā
- Mansaniļa Mansaniljo, pilsēta Kubā
- Mansaniļa Mansaniljo, pilsēta Meksikā
- pilnvaras īpašums (trasts) mantisko un (vai) finanšu attiecību sistēma starp trasta dibinātāju, pilnvaras īpašnieku un beneficiāru (personu, kuras interesēs tiek veiktas trasta operācijas)
- Mentona Mantona, pilsēta Francijā ("Menton")
- Manukava Manukau, pilsēta Jaunzēlandē
- ieloks Mapēm un līdzīgiem iesējuma darbiem atlokāmās malas
- Maputa Maputu, Mozambikas galvaspilsēta
- Lorensumarkiša Maputu, Mozambikas galvaspilsēta, tās nosaukums līdz 1976. g.
- Merage Marāge, pilsēta Irānā
- Marakaiva Marakaibo, pilsēta Venecuēlā
- Barka Mardža - pilsēta Lībijā
- Mārgita Mārgeita, pilsēta Lielbritānijā
- Margilana Marghilona, pilsēta Uzbekistānā
- Margaņeca Marhaneca, pilsēta Ukrainā
- Merva Mari, pilsēta Turkmenistānā, tās nosaukums līdz 1937. g.
- Marianske Lāzne Mariānske Lāzņe, pilsēta Čehijā
- Marienbāde Mariānske Lāzņe, pilsēta Čehijā, tās nosaukuma vācu valodā latviskojums
- Mārianhamina Mariehamna, pilsēta Ālandu salās, Somijā
- Marjehamna Mariehamna, pilsēta Ālandu salās, Somijā
- splifs marihuānas cigarete samiksēta kopā ar tabaku
- Kapsuka Marijampole, pilsēta Lietuvā, tās nosaukums 1955.-1989. g.
- Ždanova Mariupole - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1948.-1989. g.
- Marjina Gorka Marjina Horka, pilsēta Baltkrievijā
- Merka Marka, pilsēta Somālijā
- Marksštate Marksa, pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, tās nosaukums 1928.-1942. g.
- valstsmonopolistisks Marksisma-ļeņinisma termins tādas valsts iekārtas raksturošanai, kas darbojas monopolu interesēs
- Rabāta Marokas galvaspilsēta, osta Atlantijas okeāna krastā, Regregas grīvā, 1,7 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Maroka Marokas karaliste - valsts Āfrikas ziemeļrietumos (arābu val. "Al Maghrib"), platība - 446550 kvadrātkilometru, 31285200 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Rabata, administratīvais iedalījums - 16 reģionu, robežojas ar Alžīriju un Rietumsahāru, apskalo Atlantijas okeāns un Vidusjūra
- Marsabrega Marsalbrēga, pilsēta Lībijā
- Marsaelbureika Marsalbrēga, pilsēta Lībijā
- Madžuro Māršala Salu Republikas galvaspilsēta (angļu val. "Majuro"), atrodas Klusā okeāna rietumu daļā, Māršala salu atolā, veido 3 apdzīvotas salas - Delapa, Uliga un Darrita (Rita), 25000 iedzīvotāju (2005. g.)
- starppilsētu autobuss maršruta autobuss satiksmei starp pilsētām, ar mīkstiem sēdekļiem un bagāžas nodalījumu
- noklusējuma vārteja maršrutētājs, ko izmanto, lai pārsūtītu tālāk visu to trafiku, kas nav adresēts nevienai lokālā tīkla stacijai
- svārsta maršruts maršruts, kurā kravas (pasažieru) uzņemšana un piegāde notiek, braucot pa vienu trasi uz priekšu un atpakaļ. Krava vai pasažieri var tikt pārvadāti vienā vai abos virzienos, kā tas notiek, piemēram, vairumā pilsētas autobusu maršrutu
- Aghdere Martakerta - pilsēta Kalnu Karabahā (_Ağdere_), tās nosaukums azerbaidžāņu valodā
- Martigo Martiga, pilsēta Francijā ("Martigues")
- Hodžavenda Martuni, pilsēta Kalnu Karabahā, tās nosaukums azerbaidžāņu valodā
- Marbelja Marvelja, pilsēta Spānijā ("Marbella")
- zefīrs Masa, ko iegūst, karsējot saputotu olas baltumu ar agaru, augļu vai ogu sīrupu, garšvielām un aromātiskam vielām; konditorejas izstrādājums, kas gatavots no šādas masas
- statērs Masas vienība, vēlāk naudas vienība Senajā Grieķijā (1/2 unces) un citās antīkās pasaules valstīs; monētas kala no zelta, sudraba un to sakausējuma
- Mesdžedesoleimana Masdžedsoleimāna, pilsēta Irānā
- Maseio Masejo, pilsēta Brazīlijā
- uzrietināt Masējot govs tesmeni veicināt tā pildīšanoa ar pienu
- izmasēt Masējot izlīdzināt (piemēram, grumbas)
- aizlaitīt Masējot nogādāt Viņsaulē
- iemasēt Masējot panākt, ka iesūcas (piemēram, ādā kāda viela)
- sarietināt masējot tesmeni sagatavot govi slaukšanai
- Masera Maseru, Lesoto galvaspilsēta
- penkāšana Masēšana ar apaļu oli, akmeni
- frotāža Masēšana, berzēšana
- glāstīt Masēt
- rietināt Masēt (dzīvnieka) tesmeni pirms slaukšanas
- masēties Masēt sevi, sava ķermeņa daļas; tikt masētam
- rietināt Masēt tesmeni pirms slaukšanas
- izmasēt Masēt un pabeigt masēt
- šlaucīt Masēt, berzēt
- penkātāja Masētāja, laitītāja, braucītāja
- laitītājs Masētājs; tautas dziednieks, kas ārstēja ar mazsāžas paņēnieniem
- laitīties Masēties
- laitiķis Masieris, masētājs
- smadzeņu skalošana masīva propaganda presē, uzbāzīga reklāma, vecāku un audzināšanas iestāžu moralizēšana (pārliecināšana) utt., respektīvi, kāda viedokļa uzspiešana
- elastīgais masīvs masīvs, kura augšējā un apakšējā robeža nav fiksēta, bet var pieņemt dažādas uzdotās vērtības
- MPK Maskavas pilsētas komiteja
- Solnceva Maskavas pilsētas rajons, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, atrodas Maskavas pilsētas dienvidrietumos, ārpus apvedceļa
- Maskačka Maskavas priekšpilsēta Rīgā (bijušais Maskavas rajons, arī Latgales priekšpilsēta)
- štagfoks Masta priekšpusē pie štagas piestiprināta trīsstūraina bura, kuru vada ar divdaļīgu fokšoti
- masta slīpums masta stāvoklis attiecībā pret klāju vai ūdenslīniju, ko fiksē atkarībā no trimmēšanas rezultātiem
- radikāla mastektomija mastektomija, kurā izgriež arī apkārtējos audus, ieskaitot lielā krūšu muskuļa daļu un visus limfaudus krūškurvja sienā un padusē
- Mosti Masti, pilsēta Baltkrievijā
- blīvējošā mastika mastika, kas paredzēta spraugu blīvēšanai un mitruma izolācijai. Izšķir karstās blīvējošās mastikas, kuras lieto uzkarsētas virs 160 °C temperatūrā, un aukstās mastikas, kuras sašķidrina ar organiskiem šķīdinātājiem
- klapmasts Masts, kas neiet cauri jahtas klājam, bet ar pēdu "iesēžas" masta krēslā, kurš iet cauri jahtas klājam vai arī atrodas uz kajītes jumta
- kuskūta Mašīna āboliņa sēklu tīrīšanai
- frēzkultivators Mašīna augsnes pirmssējas apstrādei un dziļirdināšanai; sastāv no rāmja ar uzkāri, frēzveltņiem ar nažiem, pārvalka, aizmugurējām un priekšējām bultveida ķepām un balstriteņiem
- atsēnalošanas mašīna mašīna graudu atsēnalošanai - graudi attīrās, kad rotors ar tērauda lāpstiņām triec tos pret cilindra iekšējo virsmu, kas var būt gluda vai raupja; sēnalas un putekļus no atsēnalošanas mašīnas aizvada pa nosūkšanas kanālu
- kreitons Mašīna kokvilnas irdināšanai (vertikālais irdinātājs); tās galvenā daļa ir vertikāls veltnis, uz kura uzmaukti diski ar nažiem, kas izliekti uz dažādām pusēm un sairdina garām slīdošo kokvilnu; kraitons
- kraitons Mašīna kokvilnas irdināšanai (vertikālais irdinātājs); tās galvenā daļa ir vertikāls veltnis, uz kura uzmaukti diski ar nažiem, kas izliekti uz dažādām pusēm un sairdina garām slīdošo kokvilnu; kreitons
- kaļammašīna Mašīna nesakarsētu metālu apstrādei un atsevišķu priekšmetu (piem., naglu, pakavu) izgatavošanai
- kaļmašīna Mašīna nesakarsētu metālu apstrādei un atsevišķu priekšmetu (piem., naglu, pakavu) izgatavošanai
- vētījamā mašīna mašīna sēklu tīrīšanai un šķirošanai
- linters Mašīna šķiedru attīrīšanai no kokvilnas sēklām
- džins Mašīna, kas atdala kokvilnas šķiedras no sēklām
- kalandrs Mašīna, kurā ir no iekšpuses karsējami veltņi (piemēram, velmēšanai, gludināšanai un vienlaicīgai žāvēšanai)
- papīrmašīna Mašīna, uz kuras notiek papīra veidošana, presēšana, žāvēšana, kalandrēšana u. c. procesi
- džersijs Mašīnadījuma kokvilnas vai vilnas triko audums, kura pinums labajā pusē veido vertikālas rievas, kreisajā - horizontālas; izmanto ikdienā valkājamu apģērbu šūšanai
- bloķēšana Mašīnas vai aparāta daļu fiksēšana noteiktā stāvoklī, lai palielinātos darbības drošums un apkalpes drošība
- bloķēties Mašīnas vai aparāta daļu fiksēšanās noteiktā stāvoklī
- agregatēšana Mašīnu agregāta komplektēšana noteiktam darbam, piem., traktoru ar arklu sauc par aršanas agregātu, traktoru ar sējmašīnu - par sējas agregātu u. tml.; laukkopībā galvenokārt lieto mobilos (kas pārvietojas pa lauku), bet lopkopībā - stacionāros agregātus
- Matara Mataro, pilsēta Spānijā, Katalonijā
- viens Matemātikā - veselu skaitļu pierakstā vienzīmes skaitlis, kas atrodas pirmajā vietā labajā pusē un ir jaunākajā šķirā
- kalcinēšana materiāla apdedzināšana vai karsēšana, lai sadalītu hidrātus un karbonātus un izdalītu gaistošās vielas (piem., kaļķu ieguvē); kalcinētās sodas iegūšana no nātrija hidrogēnkarbonāta
- sautēšana materiāla apstrāde - karsēšana mitrumā
- apstrāde ar elektronu staru kūli materiāla lokāla kausēšana un iztvaicēšana ar elektronu staru kūli
- virsmiskā korozija materiāla sairšana vides korozīvo ķīmisko procesu rezultātā uz metāla izstrādājumu virsmas; to sauc arī par rūsēšanu, kas ir izplatīts spēkratu virsbūves elementu bojājumu veids
- salizturība materiāla spēja izturēt daudzkārtēju sasaldēšanu un atkausēšanu bez sairšanas un stiprības ievērojamas samazināšanas pazīmēm; salizturību nosaka ar sasalšanas un atkušanas ciklu skaitu, kuros process noticis bez redzamiem materiāla bojājumiem
- četrmalu apgriešana materiāla, pusfabrikāta (retāk – gatava iespieddarba) izlīdzināšana, apgriežot pēc vajadzīgā izmēra un formāta no četrām pusēm ar viennaža griešanas iekārtu
- ogle Materiāls zīmēšanai, kurš ir izgatavots no dedzinātiem īpašu sugu koku zariem vai no presētas speciālas organisko vielu sadalīšanās produktu masas
- odere Materiāls, materiāla kārta, kas ir iestrādāta (kā, piemēram, apģērba, apavu) iekšpusē
- kaļamība materiālu (metālu un to sakausējumu) spēja pakļauties kalšanai; tiem piemīt plastiskums un maza pretestība deformācijai; viegli velmēt, presēt, vilkt
- termiskā apstrāde materiālu apstrādes tehnoloģija, kurā ar karsēšanu un sekojošu dzesēšanu maina materiāla struktūru un tai atbilstošās īpašības
- tiešās materiālu izmaksas materiālu izmaksas, kas tieši saistītas ar noteiktu izmaksu nesēju (kalkulācijas objektu)
- elektronstarapstrāde Materiālu starapstrāde ar fokusētu augstas enerģijas elektronu plūsmu, ko lieto grūtkūstošu un ķīmiski aktīvu metālu un nemetālu apstrādei vakuumā
- komerciālā uzpirkšana materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu nodošana personīgi vai ar starpniekiem nevalstiska uzņēmuma vai organizācijas atbildīgam darbiniekam vai šāda uzņēmuma vai organizācijas pilnvarotai tādai pašai personai, lai tā, izmantojot savas pilnvaras, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību mantiska labuma devēja interesēs
- Matrštofa Matersburga, pilsēta Austrijā ("Matrštof")
- lidpūkas Matiņi (augļiem vai sēklām), kas veicina (to) izplatīšanos
- kalnlanksēdnieki Matkules pagasta apdzīvotās vietas "Kalnlanksēde" iedzīvotāji
- kalnlanksēžnieki Matkules pagasta apdzīvotās vietas "Kalnlanksēde" iedzīvotāji
- Matoziņuša Matoziņjoša, pilsēta Portugālē
- sausā matrice matrice (izostatiskajā presēšanā), kas ir nostiprinātā stāvoklī
- slapjā matrice matrice (izostatiskajā presēšanā), kas nav nostiprināta, bet brīvi peld presējošajā vidē
- mulets matu griezums, kas bija modē 90. gados - priekšpusē un sānos īss, bet aizmugurē garš
- sānceliņš Matu šķirtne galvas labajā vai kreisajā pusē
- vērpaste Matu virpulis, kad mati uz galvas sadalās uz visām pusēm
- iemaukt Maucot iedabūt (parasti kājas apavos, biksēs)
- Kregona Mauntbeljū - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_an Creagan_)
- Mončak Mīlika Mauntmelika, pilsēta Īrijā ("Mointeach Milic"), tās nosaukums īru valodā
- raugzāle Mauragu suga ar mazu augli (līdz 2,5 mm garumā) ar robotu augšdaļu, vienu galviņu stublāju, tikai apakšējām lapām, dziedzerainām, pelēki villainām stīviem matiņiem vīkallapiņām, garām, slaidām atvasēm
- Portluī Maurīcijas galvaspilsēta ("Port Louis"), osta Indijas okeāna Maurīcijas salas ziemeļrietumu piekrastē, 158000 iedzīvotāju (2007. g.); Portluija
- Maurīcija Maurīcijas Republika - valsts Indijas okeāna rietumu daļā (_Mauritius_), platība - 2040 kvadrātkilometru, 1294100 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Portluī, administratīvais iedalījums - 9 distrikti un 3 teritorijas (no tām 1 autonoma)
- Nuakšota Mauritānijas galvaspilsēta (fr. val. "Nouakchott"), osta Atlantijas okeāna krastā, 753000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Mauritānija Mauritānijas Islāma Republika - valsts Āfrikas ziemeļrietumos (arābu val. "Mūrītāniyā"), platība - 1030700 kvadrātkilometru, 3205060 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Nuakšota, administratīvais iedalījums - 12 vilāju un 1 galvaspilsētas apgabals, robežojas ar Rietumsahāru, Alžīriju, Mali un Senegālu, apskalo Atlantijas okeāns
- raška Maza apaļa vanna ar rokturiem abās pusēs
- spunnis Maza četrstūraina lupatiņa, ko iešuj krekla padusē tā, ka viens stūris iznāk paduses priekšpusē, otrs - muguras pusē; sievietēm spunnītis tikai padusēs, bet vīriešu krekliem katrā pusē pie kakla iešuj pa vienai spunnīša pusei
- žiljens Mazā metāla bļodiņā krējumā ceptas sēnes
- singls Mazā skaņuplate, kurai katrā pusē parasti viens skaņdarbs; viens skaņdarbs ieraksta formā
- smerdele Maza, netīra, piesērējusi upe
- Viesītes pilsētas ezers Mazais ezers Viesītes pilsētā
- Ludzas mazais ezers Mazais Ludzas ezers Ludzas pilsētas teritorijā
- Mazstropes ezers Mazais Stropu ezers Daugavpils pilsētas ziemeļu daļā
- kvartāls Mazākā (pilsētas, pilsētciemata, ciemata) daļa, ko no četrām pusēm norobežo ielas
- minoritātes nesēji mazākumnesēji
- Pedele Mazās Emajegi kreisā krasta pieteka Igaunijā un Latvijā, Valkas novada Valkas pagastā un pilsētā, garums - 31 km (Latvijā 16 km), kritums - 32 m, iztek no Katai ezera Igaunijā, pēc dažiem kilometriem nelielu posmu ir Latvijas un Igaunijas robežupe; Igaunijā saucas "Pedeli"
- Lēģerurga Mazās Juglas labā krasta pieteka Tīnūžu pagastā, augštece Ropažu pagastā, garums - 18 km, kritums - 34 m, izteka Lielajos Kangaros, grēdas dienvidu pusē; Kangarupīte; Līgeru upe; Līgeru urga; Liģerupīte; Urga
- mokumē Māzerainam kokam līdzīgs metāla sakalums no dzelzs, vara, sudraba un zelta sloksnītēm, kas sametinātas ar sakausējumu no 90-99% vara un 10-1% zelta; lieto mākslas amatniecībā
- Mazezeriņš Mazezers Limbažu pilsētā
- mehāniskais zirgs mazgabarīta, parasti kāpurķēžu transportlīdzeklis, ko vada cilvēks, ejot tam pa priekšu; paredzēts darbam kopšanas cirtēs, iekārušos koku novilkšanai, kokmateriālu pievilkšanai līdz tehnoloģiskajiem koridoriem, sēklinieku novākšanai, meža stādmateriālu ievešanai izcirtumos, vējgāžu izstrādei
- Mozira Mazira, pilsēta Baltkrievijā
- pasēt mazliet iesēt
- pakrausēt mazliet krausēt
- apmazgāt mazliet nomazgāt, noskalot (parasti no visām pusēm)
- apsusēt mazliet nosusēt (no ārpuses, virspuses), apžūt
- piedurt roku mazliet piedalīties kādā darbā, kādā norisē, strādāt, palīdzēt
- aizkarsēt mazliet sakarsēt
- apkarsēt mazliet sakarsēt
- saldsērīgs mazliet sērīgs, skumjš; arī sentimentāls
- locīt zāģa zobus mazliet vērst zāģa zobus pamīšus uz abām pusēm no zāģa plaknes, veidojot zāģa ceļu
- (iz)locīt zāģa zobus mazliet vērst zāģa zobus pamīšus uz abām pusēm no zāģa plaknes, veidojot zāģa ceļu
- iesērēt mazliet, arī vietumis aizsērēt (2)
- ierūsēt mazliet, arī vietumis sarūsēt
- ietrusēt mazliet, arī vietumis satrusēt
- padīgt mazliet, daļēji izdīgt (par sēklām, augiem, to daļām)
- paklīdināt mazliet, daļēji izklīdināt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām); pakliedēt (2)
- pakliedēt mazliet, daļēji izkliedēt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām)
- patupties mazliet, mazliet pietupties, kniksēt
- pasēdēties mazliet, neilgu laiku sēdēt kopā ar citiem (sarunājoties, arī klausoties ko u. tml.)
- mazpilsētnieks Mazpilsētas iedzīvotājs
- meiznīks mazs bērns, kas slapina biksēs
- glomīza mazs gliemezītis, kas sastopams uz zāles lapām un sēnēm
- skaliņš mazs koksnes stieņveida veidojums (parasti sērkociņiem)
- zekuts mazs puisēns
- knauslis mazs puisēns, knauķis
- fascikuls mazs sējums, burtnīca
- lansete Mazs, abpusēji ass ķirurģisks nazītis
- piliens mazs, atsevišķs šķidruma veidojums, kas radies, krītošam, šļakstītam u. tml. šķidrumam sadaloties sīkās (parasti lodveida vai iegarenās) daļiņās vai kondensējoties tvaikiem (uz kā virsmas vai gaisā); šāds šķidruma veidojums, kas radies dziedzeru darbības rezultātā uz dzīvu būtņu, augu ķermeņa
- mazsalacieši Mazsalacas pilsētas iedzīvotāji
- Valtenberģi Mazsalacas pilsētas kā apdzīvotās vietas senāks nosaukums, arī muižas nosaukums
- Klein-Sehnen Mazsēnes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā
- Klein-Sussei Mazsusējas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Susējas pagastā
- čabuļi Mazvērtīgākie, vieglākie auzu graudi (kopā ar nezāļu sēklām, ušņu pogaļām u. tml.)
- Kokijavila Mbandaka - pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), tās nosaukums līdz 1966. g.
- Nelspreita Mbombela, pilsēta Dienvidāfrikā, tās nosaukums līdz 2009. gada oktobrim ("Nelspruit")
- Bakvanga Mbužimaji - pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, tās nosaukums līdz 1966. g.
- kušete Mēbele (mazāka par dīvānu) gulēšanai vai sēdēšanai ar polsterētu paaugstinājumu vienā galā
- ķeblis Mēbele sēdēšanai - trīsstūra, taisnstūra vai riņķa formas plāksne bez atzveltnes, parasti uz trim vai četrām kājām
- taburete mēbele sēdēšanai - trīsstūra, taisnstūra vai riņķa formas plāksne bez atzveltnes, parasti uz trim vai četrām kājām; ķeblis
- sēdmēbele Mēbele, kas paredzēta sēdēšanai
- padibenis mēbele, priekšmets, kas ir paredzēts sēdēšanai
- sēdeklis Mēbele, priekšmets, kas ir paredzēts sēdēšanai; vieta, kur var sēdēt, kas ir paredzēta sēdēšanai
- soliņš Mēbeļu izstrādājums sēdēšanai vienam vai dažiem cilvēkiem, bez atzveltnes, ar apvilktu sēdekli
- Medeļina Medeljina, pilsēta Kolumbijā
- briežpurns Medene - sēne ar zvīņainu, melni brūnu cepurīti
- govsmēle Medene (sēne)
- halali Medībās sauciens un taures signāls, kas norāda vietu, kur atrodas suņu dzītais nokausētais dzīvnieks
- piebarošanas lauciņš medību dzīvniekiem domāti sējumi un stādījumi, kas medību platībās papildina dzīvnieku dabisko barības bāzi un piesaista dzīvniekus mežam
- medību termiņi medību noteikumos minēto vietējo un caurceļojošo putnu un zīdītāju medīšanas laiks; bioloģisku un ētisku apsvērumu dēļ medības nav atļautas dzīvnieku grūsnības perioda otrajā pusē, mazuļu dzimšanas un audzēšanas sākumposmā; kažokādu dzīvnieku medības pielāgotas gadalaikam, kad tiem ir izveidojies ziemas apmatojums; visu gadu atļauts medīt tos dzīvniekus, kas konkrētajā ekoloģiskajā situācijā uzskatāmi par kaitīgiem
- biomedicīna Medicīnas nozare, kas pētī cilvēka ģenētisko uzbūvi, gēnu struktūru, iedzimtības informācijas nesēju veidošanās bioķīmiskos un molekulārbioloģiskos mehānismus
- kurortoloģija Medicīnas nozare, kas pētī dabisko dziedniecisko faktoru ārstnieciskās īpašības, to iedarbību uz cilvēka organismu un izmantošanu slimību ārstēšanā un profilaksē
- fizikālā medicīna medicīnas nozare, kas pētī dabisko un mākslīgo fizikālo faktoru ārstnieciskās īpašības un izstrādā metodes to izmantošanai ārstniecībā un profilaksē
- medicīniskā klimatoloģija medicīnas un klimatoloģijas saskarnozare, kurā pēta klimata un laikapstākļu ietekmi uz cilvēka organismu un izstrādā metodes šo faktoru izmantošanai ārstniecībā un profilaksē
- flunarizīns Medikaments, kalcija kanālu blokators, uzlabo asinsriti, lieto arī migrēnas profilaksē
- karbamazepīns Medikaments, ko izmanto epilepsijas profilaksē un ārstēšanā, kā arī lieto maniakāli depresīvās psihozes ārstēšanā
- valproskābe Medikaments, ko lieto epilepsijas profilaksē un ārstēšanā
- ksilokaīns Medikaments, ko lieto neliela virspusēja apdeguma gadījumā
- lamisils Medikaments, krēmveida pretsēnīšu līdzeklis
- vigabatrīns Medikaments, pretkrampju līdzeklis, lieto epilepsijas profilaksē un ārstēšanā
- nitrofungīns Medikaments, pretsēnīšu līdzeklis
- podefilīns Medikaments, pretsēnīšu līdzeklis
- Medina Medīna, pilsēta Saūda Arābijā
- Madisona Medisona, pilsēta ASV
- transcendentālā meditācija meditācijas tehnika, ko mācīja mahariši Mahešs Jogi un kas pēc 1960. gada kļuva populāra Rietumos; tās praktizētājiem nav nepieciešams būt kādas reliģijas piekritējiem, viņiem tiek mācīts meditēt 15-20 minūtes divreiz dienā, tas noņem stresu un palīdz relaksēties
- slīpēšana Medņa dziesmas otrā daļa (strofa), kas ilgst 3-4 sekundes un atgādina skaņu, kas rodas, piemēram, sērkociņu ātri berzējot pa kārbiņas virspusi
- Kapsēda Medzes pagasta apdzīvotās vietas "Kapsēde" bijušais nosaukums
- kapsēdnieki Medzes pagasta apdzīvotās vietas "Kapsēde" iedzīvotāji
- cycadophytina Megafilie kailsēkļi
- cycadiae Megafilo kailsēkļu "Cycadophytina" nosaukuma sinonīms
- rasu bioloģija mēģinājums radīt bioloģiski pamatotu cilvēku iedalījumu rasēs, balstoties uz pieņēmumiem par rasu īpašībām; radās 19. gs. b., 1921.-1958. g. Zviedrijā Upsalā pastāvēja Rasu bioloģijas institūts
- Mahallaelkubra Mehalla el Kubra, pilsēta Ēģiptē
- adatu perforācija mehāniska dokumentu perforēšana durot vai caurumojot, lai iestrādātu numuru vai attēlus; sērijas numurus perforē ar regulāru, noteiktas formas matricu, vienmēr durot vienā un tajā pašā virzienā un iegūstot vienāda lieluma caurumus
- patentšotklampa Mehāniska ierīce ar ekscentriem vai žokļiem, kas automātiski iespīlē (fiksē) šotes stāvokli
- iekraušanas ierīce mehāniska ierīce uz kuģa, tā sastāv no kravas masta, vadbomja, trosēm, blokiem un elektrovinčām
- skarifikācija Mehāniska vai ķīmiska dažu augu sēklapvalku ievainošana, kas paātrina sēklu dīgšanu
- spriegums mehāniskais spriegums – fizikāls lielums, kas raksturo ārējo faktoru iedarbības rezultātā deformētā materiālā radušos iekšējos spēkus (piemēram, kas rodas stikla izstrādājumos straujas dzesēšanas rezultātā); mērvienība SI mērvienību sistēmā – paskāls (Pa)
- arhimēdes Mehāniskas rēķināmās mašīnas nosaukums, ko ražoja firma "Fischer & Poethig, Glashutte" 20. gs. 1. pusē
- virtuālais (iespējamais) pārvietojums mehāniskās sistēmas punktu elementārpārvietojums, kuru saites pieļauj kādā fiksētā laika momentā
- skarificēt Mehāniski vai ķīmiski ievainot apvalku (sēklai), lai veicinātu (tās) dīgšanu
- Malina Mehelena, pilsēta Beļģijas vidienē, tās nosaukums no franču valodas "Malines"
- Mehika Mehiko, Meksikas galvaspilsēta
- Meimene Meimane, pilsēta Afganistānā
- Moinaka Meinoka, pilsēta Uzbekistānā
- Muinaka Meinoka, pilsēta Uzbekistānā
- Mujnaka Meinoka, pilsēta Uzbekistānā
- Yahoo meklētājprogramma, ko sāka veidot 1994. g., savācot un sadalot pa kategorijām tīmekļa lappuses, bet 1996. g. sadarbībā ar firmu _Alta Vista_ tika izveidota iespēja iegūt informāciju no meklētājprogrammas _Alta Vista_ atrastajām teksta lappusēm
- veratrīns Meksikas auga "Schoenocaulon officinale A. Gray" sēklu alkaloīdu (veratrīna, cevadīna un cevīna) maisījums; kairina, pēc tam paralizē vazomotoriskos centrus
- Mehiko Meksikas galvaspilsēta ("Mexico"), atrodas Meksikas kalnienē, Teskoko beznoteces ieplakā 2240 m vjl., kopā ar priekšpilsētām veido federālo distriktu, platība - 1485 kvadrātkilometri, 8841916 iedzīvotāji (2009. g.)
- Meksika Meksikas Savienotās Valstis - valsts Ziemeļamerikas dienvidos ("México"), platība - 1953162 kvadrātkilometri, 112468850 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Mehiko, administratīvais iedalījums - 31 pavalsts un 1 federāls distrikts, ziemeļos robežojas ar ASV, dienvidos - ar Belizu un Gvatemalu, austrumu krastus apskalo Karību jūra un Meksikas līcis, rietumu - Klusais okeāns
- Malaka Melaka, pilsēta Malaizijā
- Melampsora tremulae melampsoru suga, kas parazitē uz apsēm
- Melampsora larici-populina melampsoru suga, kas parazitē uz lapeglēm, apsēm
- Melampsora allii-populina melampsoru suga, kas parazitē uz sīpoliem, apsēm
- smalkā melanēlija melanēliju suga ("Melanelia elegantula"), kas ir reta un aizsargājama, atrasta Ežezera salās, Slīterē un citās vietās, tās lapoņa virspusē ļoti daudz cilindrisku izīdiju
- Melburna Melberna - pilsēta ASV
- Melekeoka Melegeoka, Palau Republikas galvaspilsēta
- Meliļa Melilja, Spānijas autonoma pilsēta Vidusjūras Āfrikas piekrastē
- Melilja Meliljas autonomā pilsēta - atrodas Āfrikas ziemeļos ("Melilla" / "Ciudad Autonoma de Melilla"), Spānijas anklāvs Vidusjūras dienvidu krastā, ko no sauszemes ietver Marokas teritorija, 84500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mallavi Mellevī, pilsēta Ēģiptē ("Mallawi")
- melnināšana Melnas oksīdu plēvītes (biezums - 6-8 mikrometri) iegūšana uz tērauda izstrādājuma virsmas, metālu oksidēšanas veids, ko veic, izstrādājumu iegremdējot izkausētos sāļos vai apstrādājot ar sārmu, skābju vai sāļu ūdensšķīdumiem
- Melnkalne Melnkalnes Republika - valsts Balkānu pussalā (serbu valodā "Crna Gora"), galvaspilsēta - Podgorica, administratīvais iedalījums - 21 kopiena, robežojas ar Bosniju un Hercegovinu, Serbiju, Kosovu un Albāniju, kā arī ar Adrijas jūru
- Podgorica Melnkalnes Republikas galvaspilsēta (serbu valodā "Podgorica", 1952.-1992. g. saucās "Titograda"), atrodas Moračas kreisajā krastā, kopienas administratīvais centrs, 163000 iedzīvotāju (2007. g.)
- ozolu melnkausene melnkauseņu sēņu ģints suga ("Bulgaria inquinans")
- ustilaginales Melnplaukas sēnes
- melnplauka melnplaukas sēnes - bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu rinda ("Ustilaginales"), parazītiskas sēnes, kas attīstās uz augstāko augu lapām, stublājiem, ziediem, retāk uz saknēm, 48 ģintis, \~850 sugu, Latvijā konstatēts 15 ģinšu, 77 sugas
- tillēcija Melnplaukas sēņu rindas dzimta ("Tilletiaceae"), parazītiskas sēnes, kam teliosporas parasti attīstās augstāko augu sēklotnēs, retāk lapās, retumis arī saknēs, 9 ģintis, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 33 sugas
- ustilāga Melnplaukas sēņu rindas dzimta ("Ustilaginaceae"), parazītiskas sēnes, kuru teliosporas attīstās no sporogēnajām hifām, \~700 sugu, Latvijā konstatētas 8 ģintis, 44 sugas
- entilomas Melnplaukas sēņu rindas tillēciju dzimtas ģints ("Entyloma"), parazītiskas sēnes ar ciklisku attīstību, veido dažādas formas un lieluma plankumus un uzbiezējumus uz saimniekauga lapām, stublājiem, ziedkātiem, \~100 sugu, Latvijā konstatēts 15 sugu
- antrakoīdeja Melnplauku sēņu rindas ustilāgu dzimtas ģints ("Anthracoidea"), sori ar sporām veidojas gk. grīšļu ģints augu sēklotnē vai citā ziedkopas daļā; >30 sugu, Latvijā konstatēts >10 sugu
- cintrakcijas Melnplauku sēņu ustilāgu dzimtas antrakoīdeju ģints sēņu grupa, kas senāk bija klasificēta kā atsevišķa ģints ("Cintractia")
- piroksenīts Melns magmatisks iezis, kas galvenokārt sastāv no piroksēniem
- melomaniaks Melomānijas apsēsts cilvēks
- Mola Melova - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Mala_)
- Dienvidsusēja Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novadā, augštece Jēkabpils novadā, garums 114 km, kritums - 81 m; Suseja; Susēja; Lielā Suseja; Lielā Susēja; Lielā upe
- Adi Ugri Mendefera, pilsēta Eritrejā, tās nosaukums tigrinjas valodā
- Bondjužska Mendeļejevska - pilsēta Krievijas Tatarstānas Republikā, šīs apdzīvotās vietas nosaukums līdz 1967. g.
- Menemene Menemeni, pilsēta Grieķijā
- lunātisms Mēnessērdzība jeb somnambulisms - apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā
- kāvs Mēnessērdzīgais
- naktskāvs Mēnessērdzīgais
- lunātiķis Mēnessērdzīgais; garīgi slimais
- lunātisks Mēnessērdzīgs
- moksts mēnessērdzīgs cilvēks; ļaunais gars, kas naktīs maldina ceļotājus; spoks
- Mansura Mensūra, pilsēta Ēģiptē
- Ferivila Menzelburgība - pilsēta Tunisijā, tās senāks nosaukums
- Meņdzižeca Meņdzižeca Podlaska - pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 17200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1434. g.
- Merāna Merāno, pilsēta Itālijā
- rādītājs Mēraparāts, mērierīce u. tml., kas fiksē vizuālā veidā (kā) mērījumu; aparāts, ierīce u. tml., kas vizuāli signalizē (par ko)
- Merata Meratha - pilsēta Indijā ("Meerut")
- Miruta Meratha, pilsēta Indijā
- sviesta zoste mērce no izkausēta sviesta
- kečups Mērce, ko gatavo no tomātiem, sēnēm, etiķa, garšvielām u. c.
- speķa zoste mērce, no izkausētiem cūku taukiem un gaļas gabaliņiem
- mikropoliadenopātija Mērens daudzu zemādas limfmezglu palielinājums (kaklā, padusēs, cirkšņos), piem., bērnu tuberkulozes, sekundārā sifilisa gadījumā
- tiospirti Merkaptāni - sēru saturoši organiski savienojumi ar nepatīkamu smaku; lieto par piedevām - brīdinātājiem pie degošām vai indīgām gāzēm, kurām pašām smakas nav
- grants Mērķfinansējums no valsts budžeta galvenokārt zinātniskiem pētījumiem, izglītībai
- izmantojums mērķtiecīga kāda paņēmiena, metodes, līdzekļa iesaistīšana (kādā norisē), piemērošana (kādam uzdevumam)
- mākslīgā meža atjaunošana mērķtiecīga meža stādīšana vai sēšana vietās, kurās mežs ir audzis agrāk vai aug pašreiz
- izmantot mērķtiecīgi iesaistīt (kādā norisē), piemērot (kādam uzdevumam)
- zonēt Mērķtiecīgi sadalīt teritoriju, telpu noteiktās funkcionālās zonās (parasti pilsētbūvnieciskā plānojumā)
- reminiscences grupa mērķtiecīgi veidota cilvēku grupa, kuras dalībnieki dalās atmiņās, pagātnes stāstos, dzīves notikumos, kas var ietvert pozitīvas, kā arī sāpīgas, pretrunīgas un sērošanas atmiņas
- collmērs Mērs ar iedaļām collās (un centimetriem otrā pusē)
- karāts mērs dārgmetāla satura raksturošanai - 1/24 tīra dārgmetāla no sakausējuma masas (tīrā zeltā ir 24 karāti)
- Mērtertidvila Mērtirtidvila, pilsēta Lielbritānijā, Velsā
- pienbaltā mēslene mēsleņu ģints sēņu suga ("Bolbitius lacteus")
- zaļdzeltenā mēslene mēsleņu ģints sēņu suga ("Bolbitius titubans")
- dzeltenā mēslene mēsleņu ģints sēņu suga ("Bolbitius vittellinus")
- lokālais mēslojums mēslojums (minerālmēsli), kas noteiktā dziļumā lentveidā vai ligzdveidā iestrādāti augsnē noteiktā attālumā no kultūraugu sēklām
- pamatmēslojums Mēslojums, ko iestrādā augsnē pirms augu sēšanas vai stādīšanas
- atsūdājs Mēslota rudzu zeme, otrā gadā apsēta ar labību
- neosalvarsāns Metadiamīnoparadioksiarsēnobenzolmetīlēnsulfoksilskābes nātrijs, dzeltens pulveris, ko lietoja sifilisa ārstniecībā
- vaļējā klīze metāla apkalums, kas neļauj galiem vai trosēm berzēties pret peldlīdzekļa klāju vai sāniem (bortu)
- caurkorozija metāla izstrādājumu (skārda) materiāla pilnīga sairšana apkārtējās vides korozīvo ķīmisko procesu rezultātā, veidojot caurumus; caurrūsēšana
- nostiprinošais pārklājums metāla izstrādājumu nostiprināšanas paņēmiens – cietu, izturīgu materiāla kārtu uzklāj detaļas virsmai, veidojot pārklājumu, kas palielina virsmas nodilumizturību, kalpošanas ilgumu un dod iespēju kompensēt detaļas nodilumu un atjaunot sākotnējos izmērus
- alvošana Metāla izstrādājumu pārklāšana ar plānu alvas, alvas-svina, alvas-svina-cinka vai alvas-bismuta sakausējuma kārtiņu, lai aizsargātu virsmu no korozijas, vai sagatavotu lodēšanai
- bezapmales štancēšana metāla karstās apstrādes veids; sakarsētu sagatavi deformē slēgtā štancē bez apmales veidošanas
- metālkausēšana Metāla kausēšana
- plazmas metalurģija metāla rūdas reducēšana, metālu kausēšana un attīrīšana, izmantojot plazmas strūklas enerģiju; izmanto kvalitatīvu, ļoti tīru metālu un to kausējumu iegūšanai
- amalgama Metāla sakausējums ar dzīvsudrabu
- cila Metāla sloksnīte salikuma rindas garumā ar pusapaļām austiņām abās pusēs, ko burtlicis lieto liknī rindas salikšanai
- nosēdināšana Metāla spiedapstrādes operācija ar ko palielina sagataves šķērsgriezuma laukumu, vienlaikus samazinot tās augstumu; sēdināšana
- hidroekstrūzija Metāla spiedienapstrāde (hidrostatiskā presēšana) šķidrumā; izmanto grūti deformējamu un trauslu metālu un to sakausējumu presēšanai
- presētā acs metāla troses galā mehāniski (ar mīksta metāla (alumīnija vai vara) čaulas palīdzību) iepresēta cilpa vai kauša
- metālgriešana ar gāzi metālgriešanas metode, pēc kuras metālu ar gāzes liesmu sakarsē līdz degšanas temperatūrai, tad sadedzina to skābekļa strūklā, kas arī izpūš no griezuma vietas radušos sārņus; degli virza pa griešanas kontūru
- metāliskie stikli metāliski sakausējumi stiklveida stāvoklī, kuri veidojas, samērā ātri (<10^6^ K/s) atdzesējot metālisku kausējumu plānas lentes veidā
- alumīnija pulverkausējumi metālkeramisks materiāls, ko iegūst, sapresējot alumīnija vai alumīnija un silīcija sakausējuma pulveri, saķepinot un karsti deformējot
- ferīts metālkeramisks materiāls, ko izgatavo, sapresējot un saķepinot dzelzs oksīda Fe~2~O~3~ un citu metālu oksīdu (ZnO, NiO un MgO) pulverus; tam piemīt liela elektriskā pretestība un magnētiskā caurlaidība; lieto elektrotehnikā, radiotehnikā, automātikā un telemehānikā
- cietkausējums Metālkeramisks sakausējums, ko iegūst, sapresējot un saķepinot ļoti cietus un grūti kūstošus (volframa, titāna un tantala) karbīdu pulverus ar metālisku saistvielu - kobaltu; saglabā cietību un nodilumizturību līdz 800-1000 Celsija grādu temperatūrā
- metalogrāfija metālmācība; zinātne par metālu un sakausējumu uzbūvi (struktūru) un fizikālajām īpašībām, kā arī par struktūru un īpašību savstarpējo sakarību dažādā temperatūrā
- vieglmetāls metāls vai sakausējums (gk. magnija vai alumīnija) ar nelielu blīvumu (līdz 3 g/cm^3^), bet lielu izturību
- amorfs metāls metāls, kas, ļoti strauji atdzesēts, nekristalizējas, bet saglabā šķidrai fāzei raksturīgo nesakārtoto uzbūvi
- lode Metāls, metālu sakausējums, ko izmanto lodēšanai
- mīkstlode Metāls, metālu sakausējums, ko izmanto lodēšanai un kam kušanas temperatūra nav augstāka par 400-450 Celsija grādiem
- lodmetāls Metāls, metālu sakausējums, ko izmanto lodēšanai; lode 2
- polimorfās pārvērtības metālu (cietā stāvoklī) kristāliskā režģa formu maiņa atkarībā no temperatūras; notiek karsēšanas-dzesēšanas procesā
- superplastiskums Metālu (sakausējumu) īpašība ārēju spēku ietekmē stipri (300-500%) un vienmērīgi plastiski deformēties
- šeipingmašīna Metālu apstrādes ēvelmašīna; šķērsēvelmašīna
- leģēšana Metālu īpašību uzlabošana, sakausējot tos ar citiem metāliem (arī citiem elementiem)
- novecināšana Metālu sakausējuma struktūras izmainīšana normālā vai paaugstinātā temperatūrā; pārsātinātā cietā šķīduma pārvērtības notiek pakāpeniski, un materiāls nocietinās, tā stiprība palielinās; n. samazina izstrādājuma iekšējos spriegumus, lai ekspluatācijas laikā nemainītos forma un izmēri
- vieglkūstošie sakausējumi metālu sakausējumi, kuru kušanas temperatūra ir zemāka par Sn kušanas temperatūru (<232 C)
- stienītis Metālu sakausējums (neliela stieņa formā), ko izmantoja par maksāšanas līdzekli
- neogēns Metālu sakausējums ar izcilām fizikālām īpašībām, starp misiņu un jaunsudrabu, vidējais sastāvs: 58% vara, 27% cinka, 12% niķeļa, 2% alvas un nelieli daudzumi alumīnija un bismuta
- reotans Metālu sakausējums ar lielu elektrisko pretestību, ko izmantoja reostatu izgatavošanai
- metallīns Metālu sakausējums dažiem juveliera darbiem, sastāv no 35% kobalta, 30% vara un 10% dzelzs
- pirofors Metālu sakausējums, kas neliela trieciena, berzes iedarbībā rada dzirksteles
- baltmetāls Metālu sakausējums, kas sastāv galvenokārt no vara un niķeļa
- kantals Metālu sakausējums, kas satur dzelzi (Fe), hromu (Cr), alumīniju (Al), kobaltu (Co); maksimālā izmantošanas temperatūra 1150-1350 C; izmanto elektriskiem sildelementiem
- segregācija Metālu sakausējumu ķīmiskā sastāva neviendabīgums
- pašrūdīšanās Metālu termiskās apstrādes veids, kad sakarsēto metālu rūda (atdzesē) gaisā
- pirometalurģija Metālu un metālu sakausējumu iegūšanas un attīrīšanas procesu kopums, kas noris augstā temperatūrā un ir saistīts ar metāla atrašanos šķidrā stāvoklī
- elektronu vadāmība metālu un pusvadītāju vadāmība, kurā strāvas nesēji ir vadāmības elektroni; n-tipa vadāmība
- vakuumkausēšana Metālu un sakausējumu kausēšana vakuumā, kas dod iespēju efektīvi attīrīt metālu no gāzēm (N2, H, O2), piemaisījumiem un nemetāliskajiem ieslēgumiem
- vecināšana Metālu un sakausējumu uzbūves un īpašību pārveidošana, tos ilgstoši karsējot
- sulfīdi Metālu un sēra savienojumi, sērūdeņražskābes sāļi; nozīmīgi krāsaino metālu rūdu minerāli
- lejamkauss Metalurģijā - čuguna vai tērauda trauks, kas paredzēts izkausēta metāla, vara un svina akmens un sārņu īslaicīgai glabāšanai, transportēšanai un izliešanai
- remedijs Metalurģijā atskaitījums no kausēšanai piegādājamās rūdas svara un raudzes par labu rūdas ceplim, lai segtu zudumus, kas rodas kausējot
- elektrometalurģija Metalurģijas nozare - metālu iegūšana no rūdām, koncentrātiem, metālu un sakausējumu kausēšana, rafinēšana un karsēšana ar elektrisko strāvu, kausējumu un šķīdumu elektrolīze
- krāsainā metalurģija metalurģijas nozare, kas ietver krāsaino metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, krāsaino metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi
- melnā metalurģija metalurģijas nozare, kas ietver melno metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, melno metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi
- konverters Metalurģisks agregāts, kurā iegūst tēraudu no izkausēta ķeta, pūšot tam cauri gaisu vai skābekli
- eklogīts Metamorfs iezis, kas sastāv galvenokārt no piroksēniem un granātiem
- atmētāt Mētāt uz dažādām pusēm
- aerobioloģija Meteoroloģijas nozare, kas pētī dzīvo organismu (mikroorganismu, dažu kukaiņu), kā arī sēklu, sporu sadalījumu atmosfērā un šī sadalījuma sekas, kas ir atkarīgs no vēja, konvekcijas un turbulences
- andromedīdas Meteoru plūsma, kas novērojama novembra otrajā pusē
- juvenīns Metīlarsēnskābais johimbīns un strihnīns
- spiedienmetināšana Metināšana (bez karsēšanas), izmantojot spiedienu
- gāzmetināšana metināšana ar kausēšanu, kurā metālu šuves vietā izkausē ar siltumu, kas izdalās, degot gāzes (acetilēna, propāna, butāna) un skābekļa maisījumam; gāzes sajaukšanai ar skābekli un liesmas veidošanai izmanto metināšanas degli
- elektriskā kontaktmetināšana metināšana, kurā savienojumu veido, sakar sējot metinājuma vietu ar caurplūstošu elektrisko strāvu un saspiežot to
- berzes metināšana metināšana, kurā viena detaļa beržas gar otru, sakarst, pat apkūst; tad kustību strauji nobremzē un detaļas saspiež, sakarsētā vietā metāls plastiski deformējas un veido savienojumu
- blāva Metināšanas (sakausēšanas) vieta divu metāla gabalu savienojumā
- elektriskā loka metināšana metināšanas veids, kurā metāla kausēšanai izmanto elektroloku siltumu; elektroloks var būt starp diviem neatkarīgiem elektrodiem vai starp izstrādājumu un kūstošu elektrodu
- pārmetināt Metināt (piemēram, karsējot) vēlreiz, no jauna; piemetināt citā vietā
- termiskā analīze metode fizikālo, fizikālķīmisko un ķīmisko pārvērtību izsekošanai vielā, to karsējot un atdzesējot
- katatermometrija Metode gaisa atdzesējošās iedarbības noteikšanai; lieto cilvēkam vispatīkamākās siltuma sajūtas higiēnisko normu noteikšanai
- karaspēle Metode kara problēmu pētīšanai un augstākā komandējošā sastāva sagatavošanai - stratēģisku operāciju divpusēja risināšana, izmantojot kartes
- kara spēle Metode kara problēmu pētīšanai un augstākā komandējošā sastāva sagatavošanai - stratēģisku operāciju divpusēja risināšana, izmantojot kartes; karaspēle (1)
- frekvences modulācija metode radiotehnikā, kur augstfrekvences radioviļņu (nesošo viļņu) frekvence tiek mainīta tā, lai nesējfrekvence atveidotu pārraidītās skaņas frekvenci
- stratigrāfija metode, ar ko pētī uzslāņojumu secību seno apmetņu pilskalnu, senpilsētu kultūrslānī
- Gudjēra metode metode, ar kuru augstā temperatūrā, pievienojot masai sēru, var vulkanizēt kaučuku, t. i., paaugstināt tā elstību; gumijas izmantošana riepu ražošanā ir iespējama tikai pateicoties šai metodei
- silikotermija Metode, ar kuru metālus un sakausējumus iegūst no to savienojumiem, par reducētāju izmantojot silīciju
- nesēja jušanas un sadursmju atklāšanas daudzpiekļuve metode, kas, nosakot piekļuvi vairāku lokālā tīkla staciju kopīgi izmantojamai pārraides videi (daudzpiekļuvi), paredz, ka pirms datu pārraides uzsākšanas stacija pārbauda, vai datus nepārraida kāda cita stacija (nesēja jušana un sadursmes atklāšana); atklājot sadursmi, stacija pēc kāda laika veic atkārtotu pārraides mēģinājumu
- bezdarbnieku profilēšana metode, ko izmanto šīs mērķa grupas vajadzību un ilgstoša bezdarba riska identificēšanai; visbiežāk ietver strukturētu informācijas ieguvi, piemēram, par bezdarbnieku izglītību, darba pieredzi, resursiem, zināšanām, prasmēm, interesēm
- apmest Metot (kam ko virsū), apklāt (no visām pusēm vai arī no virsas vai sāniem)
- musings Mezgls zāļu trosē; rāpjoties pa trosi, izmanto par atbalstu
- šotmezgls Mezgls, kuru lieto sasienot divus galus, no kuriem viens ir iešpleisēta cilpa (arī ar kaušu vai gredzenu), kā arī divus stipri atšķirīga resnuma galus; to sienot, vaļējo galu no apakšas uz augšu izvelk caur pamatgala cilpu, apņem tai apkārt un pabāž zem slogotās vaļējā gala daļas
- šotes mezgls mezgls, kuru lieto, sasienot divus galus, no kuriem viens ir iešpleisēta cilpa (arī ar kaušu vai gredzenu), kā arī divus atšķirīga resnuma galus
- protokardiālā mezoderma mezoderma, kas atrodas vaigu un rīkles membrānas priekšpusē; veido sirdi un perikarda dobumu
- Mezona Mezonlafita, pilsēta Francijā ("Maisons-Laffitte")
- Mezona-Lafita Mezonlafita, pilsēta Francijā ("Maisons-Laffitte")
- jura mezozoja ēras otrais periods (pirms 195-130 mljoniem gadu), kam raksturīga rāpuļu (dinozauru) strauja attīstība un kailsēkļu plaša izplatība; juras periods
- triass mezozoja pirmais periods (pirms \~230-195 mlj. gadu), kam ir raksturīga bagātas kailsēkļu floras izveidošanās un pirmo zīdītāju parādīšanās; triasa periods
- dabiskā meža atjaunošana meža atjaunošana, izmantojot sēklu pašizsēju no atstātiem sēkliniekiem un blakus augošām audzēm vai ar paaugu, veicināšanai var izmantot arī augsnes joslveida apstrādi, lai radītu koku sēklām labākus dīgšanas apstākļus
- meža blakusizmantošana meža izmantošana, kas nav saistīta ar kokmateriālu ieguvi (savvaļas ogu, augļu, riekstu, sēņu, ārstniecības augu, sūnu u. c. izejvielu ieguve; dravu izvietošana mežā, lopu ganīšana vai siena pļaušana, meža izmantošana kultūras vajadzībām, zinātniskiem mērķiem, medībām, veselības nostiprināšanai u. tml.)
- sēņu kailgliemezis meža kailgliemežu dzimtas suga ("Malacolimax tenellus"), kas sastopama uz sēnēm
- aerosēja Meža koku sēklu sēšana ar speciāliem sējaparātiem no lidmašīnām vai helikopteriem; izmanto reti - meža atjaunošanai lielos izdegumos
- vidulājs meža nogabals, kurā mežs atjaunojas vai arī tiek atjaunots gan no atvasēm, gan no sēklām; no atvasēm atjaunojušos kokus izcērt jaunākus, bet no sēklām izaugušos — lielākā vecumā; sastopami kā dižmeža, tā atvasāju koki
- meža ieaudzēšana meža sēšana un stādīšana, kā arī dabiskās atjaunošanās veicināšana ar mežu neapklātās zemēs
- sējeņu audzēšana siltumnīcā meža stādmateriāla audzēšana mākslīgā mikroklimatā, kas salīdzinājumā ar lauka apstākļiem saīsina tā iegūšanas laiku 2—3 reizes, stādīšanai derīgo visu koku sugu sējeņu audzēšanas ilgums nepārsniedz vienu gadu
- mežaparks Meža teritorija, kas atrodas pilsētu, rūpniecības centru apkaimē un ir izmantojama atpūtai
- meža parks meža teritorija, kas atrodas pilsētu, rūpniecības centru apkaimē un ir izmantojama atpūtai; mežaparks
- mineralizētā josla meža zemes josla, kas pilnīgi brīva (visu veģetācijas periodu) no zemsedzes un zemsegas seguma; tiek veidota, lai novērstu mežā uguns izplatīšanos un atvieglotu dzēšanas darbus, to ierīko ar dažādiem meža augsnes apstrādāšanas līdzekļiem (arkliem, kultivatoriem, frēzēm, diskecēšām, buldozeriem; arī augsni spridzinot) atkarībā no konkrētiem meža augšanas apstākļu tipiem, meža tipiem un mežaudžu uguns bīstamības klasēm
- sēklaudze Mežaudze, ko izmanto sēklas materiāla ieguvei
- Krafta klasifikācija mežaudžu klasifikācija, kurā kokus pēc ārējā izskata un vainagu attīstības iedala piecās klasēs
- apmežošana Mežaudžu veidošana kā meža, tā nemeža zemēs, izmantojot meža atjaunošanas paņēmienus - sēšanu un stādīšanu vai dabiskās meža atjaunošanās veicināšanu
- pašvaldību meži meži, kas atrodas pašvaldību īpašumā vai tiesiskajā valdījumā; Latvijā pašvaldības apsaimnieko 150000 ha meža jeb 5% no kopējās mežu platības; no tiem 51700 ha pieder Rīgas pilsētai
- sēklkopība mežsaimniecības nozare, kuras uzdevums ir nodrošināt vajadzīgā daudzumā vietējiem apstākļiem piemērotu augstas kvalitātes koku sēklu ieguvi
- meža kultūrdarbi mežsaimnieciskās ražošanas sastāvdaļa, kas saistīta ar meža vai nemeža zemju apmežošanu: augsnes sagatavošana, koku sēšana, stādīšana, ierīkoto meža kultūru agrotehniskā kopšana, vajadzības gadījumā papildināšana un aizsardzība pret slimībām, kaitēkļiem un meža dzīvnieku bojājumiem
- meža dabiskās atjaunošanās veicināšana mežsaimniecisku darbību kopums, kas rada labvēlīgus apstākļus bagātīgai sēklu ražošanai, to iespējami vienmērīgai izsējai izcirtumā vai zem mežaudzes vainagu klāja un kas nodrošina piemērotu vidi sēklu dīgšanai, dīgstu attīstībai un pašizsējas sējeņu augšanai
- zaļā zona mežu, parku u. tml. kopums pilsētā vai tiešā tās tuvumā
- purva micīte micīšu ģints sēņu suga ("Mitrula paludosa")
- penkāt Mīcīt, spaidīt masēt (ar oļa palīdzību)
- penkot Mīcīt, spaidīt masēt (ar oļa palīdzību)
- bokāt Mīcīt; laitīt, masēt
- boķēt Mīcīt; laitīt, masēt
- Masava Miciva, pilsēta Eritrejā ("Massawa")
- Kozlova Mičurinska, pilsēta Krievijā, Tambovas apgabalā, tās nosaukums līdz 1932. g.
- Tīsaida Midlsbro - pilsēta Anglijā, tās senāks nosaukums ("Teeside")
- augšupejā mielopātija mielopātija, kas progresē no muguras smadzenēm galvas virzienā
- deoskulatorijs Miera sveiciens (miera skūpsts), kas parasti tiek lietots svētajā misē
- sēž kā klocka mierīgi sēž, neliekas ne par ko zinis
- sēd kā ķipis mierīgi, nekustīgi sēž
- miešķāns Miesta vai pilsētas iedzīvotājs
- mīškons Miesta vai pilsētas iedzīvotājs; miešķāns
- burgs Miestiņš; pilsētiņa
- Stadhof Miezītes, arī Rāts muiža, kas atradās Jelgavas pilsētā un apkārtnē, ar Jelgavas pili kā kungu māju; Mehsit; Ratshof
- Ratshof Miezītes, arī Rāts muiža, kas atradās Jelgavas pilsētā un apkārtnē, ar Jelgavas pili kā kungu māju; Stadhof; Mehsit
- Mehsit Miezītes, arī Rāts muiža, kas atradās Jelgavas pilsētā un apkārtnē, ar Jelgavas pili kā kungu māju; Stadhof; Ratshof
- bīzineica miežu biezputra, ko vāra tikai apsējībās
- Rožņo Mihalovce, pilsēta Slovākijā
- pārtraukumainā ligatūra miju pārsējums augšpus inficētas brūces asiņošanas apturēšanai, ko palaikam atraisa asinsrites atjaunošanai
- pankūka Mīklas izstrādājums, ko gatavo (atsevišķu lielāku vai mazāku plācenīšu veidā), cepot uz pannas sakarsētā taukvielā
- Meknesa Miknēsa, pilsēta Marokas ziemeļrietumos ("Meknes")
- endomikoriza mikorizas paveids, kas raksturīga graudzālēm (lapsastēm) un kokaugiem (kadiķiem), sēnes hifu apvalks neveidojas, bet hifas ieaug saknes mizas šūnstarpās un parenhīmas šūnās; šo mikorizu veido \~90% vaskulāro augu sugu
- ektomikoriza mikorizas paveids, kas raksturīgs skujkokiem, bērziem, vītoliem; tam veidojoties sakņu spurgaliņas atmirst, jo to funkcijas veic sēnes hifas, kas ap īssaknītēm izveido blīvu apvalku jeb mantiju
- skopulariopsoze Mikoze, ko ierosina "Scopulariopsis" ģints sēnes
- reseminācija Mikrobioloģijā pārsēšana, pārsējums
- pinophytina Mikrofilie kailsēkļi
- coniferophytina Mikrofilo kailsēkļu, priežaugu jeb skuju koku evolūcijas zara "Pinophytina" nosaukuma sinonīms
- Mikronēzija Mikronēzijas Federatīvās Valstis - valsts Klusā okeāna rietumos ("Federated States of Micronesia"), platība - 700 kvadrātkilometru, 107154 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Palikira, administratīvais iedalījums - 4 štati
- Palikira Mikronēzijas Federatīvo Valstu galvaspilsēta (angļu val. "Palikir"), atrodas Ponpejas salā, 7300 iedzīvotāju (2008. g.)
- aktinomicētes mikroorganismi ar sīku, starainu micēliju, kuri attīstības ziņā ieņem vidus stāvokli starp baktērijām un sēnēm, pieder pie baktēriju nodalījuma klases "Tallobacteria" rindas "Actinomycetales", Latvijā augsnēs konstatēts \~70 sugu
- drūza Mikroorganismu (sēnīšu) kolonija; kraupis
- bioplēve Mikroorganismu kopums - plānu, gļotainu baktēriju, sēņu un aļģu veidota kārtiņa, kas sastopama uz slapjām vai mitrām virsmām, piemēram, uz jūras akmeņiem un augiem, arī ūdens cauruļu iekšpusē vai kā zobu aplikums mutē
- 80386 mikroprocesors "Intel 80386" - firmas "Intel" mikroprocesors, kas izmanto 32 bitu datu kopni un nodrošina tiešu 4 gigabaitu pamatatmiņas adresēšanu
- Nordeķi Mikrorajons Rīgas pilsētas Kurzemes rajonā aptuveni starp Buļļu un Slokas ielu no Dzegužu ielas līdz Bolderājas dzelzceļam
- sēnīte Mikroskopiska sēņu valsts sīkbūtne
- micetēmija Mikroskopiskās sēnes asinīs
- akremonioze Mikroskopiskas sēnes ierosināta slimība, kas izpaužas kā drudzis un gumām līdzīgi pampumi
- augsnes sēnes mikroskopiskas sēnes, kas līdz ar citiem mikroorganismiem (baktērijām, aktinomicētēm) mīt augsnē, gk. tās ir nepilnīgi pazīstamās sēnes, mazāk hitrīdijsēnes, sporangijpelējumu rindas sēnes un askusēnes; pie meža augsnes sēnēm pieskaita arī daudzas makroskopiskās bazīdijsēnes, kuru micēlijs veido mikorizu ar koku un krūmu saknēm
- pelējumsēnes Mikroskopiskas sēnes, kas rada pelējumu
- ašķu sēnes mikroskopiskas vai makroskopiskas sēnes ar labi izveidotu sēņotni (piemēram, bisītēs, lāčpurni)
- hifas Mikroskopiski šūnu pavedieni, kas veido sēņu veģetatīvo daļu - sēņotni jeb micēliju
- stomatomikoze Mikroskopisko sēņu (visbiežāk "Candida" ģints) ierosināta mutes dobuma slimība
- malasēzijas Mikroskopisko sēņu ģints, raugveida organismi, kas neveido micēliju
- epidermomikoze Mikroskopisko sēņu ierosināta epidermas slimība
- labiomikoze Mikroskopisko sēņu ierosināta lūpu slimība
- trihomikoze Mikroskopisko sēņu ierosināta matu slimība
- paronihomikoze Mikroskopisko sēņu ierosināta paronīhija
- enteromikoze Mikroskopisko sēņu ierosināta zarnu slimība
- pelējums Mikroskopisku sēņu kopums, kas parasti rada kārtu (uz kā)
- rauga sēnes mikroskopisku vienšūnas sēņu grupa, kurā ietilpst dažādu taksonu sēnes
- elektronmikroskops Mikroskops, kurā gaismas staru vietā izmanto elektronu kūli vakuumā un stikla lēcu vietā fokusējošus elektromagnētus; izšķirtspēja līdz 5 angstrēmi (gaismas mikroskopam 2000 angstrēmi); attēlu novēro uz luminiscējoša ekrāna vai fotografē
- ogļu miksomfālija miksomfāliju sēņu suga ("Myxomphalia maura", syn. "Fayodia maura")
- ļekainis Mīksta masa no sasmalcinātiem (vārītiem) kartupeļiem, ogām, sēnēm u. tml.
- dīvāns Mīksta mēbele sēdēšanai vai gulēšanai
- tahta Mīksta mēbele sēdēšanai, arī gulēšanai, parasti bez atzveltnes vai ar nelielu atzveltni
- Crepidotus mollis mīkstā sēdene
- siereklis Mīksta, staipīga masa, ko iegūst, biezpienu iedrupinot sakarsētā pienā
- moltons mīksts kokvilnas vai vilnas audums, vienā vai abās pusēs plūksnots
- spaņolets Mīksts moltonam līdzīgs kokvilnas vai vilnas audums audekla vai kēpera sējumā, stipri uzplūksnots; lietoja blūzēm, ziemas tērpiem un tml.
- baika Mīksts, abās pusēs plūksnots kokvilnas audums
- Muehlgraben Mīlgrāvja muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā
- globālā ģeogrāfiskā referencsistēma militāra rakstura sakaru sistēma (GEOREF) uz Zemes esošu punktu un areālu noteikšanai un fiksēšanai (veidota uz 1:250000 un sīkākiem mērogiem); pasaules pozīciju referencsistēma, piemērojama topogrāfiskajām un navigācijas kartēm ar ģeogrāfisko koordinātu tīklu jebkurā projekcijā
- simmahija Militāra savienība starp grieķu pilsētām, kas noslēgta ofensīvos vai defensīvos nolūkos
- iznīcinātāju bataljoni militāras vienības PSRS 20. gs. 40. gados, Latvijas teritorijā izveidoti 1944. g. 2. pusē, cīņai pret nacionālajiem partizāniem, izformēti 1950. gadu sākumā
- cietoksnis Militārs (parasti pilsētu) ilglaicīgs nocietinājums ar stabili izveidotām aizstāvēšanās ierīcēm
- galvainā milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps capitata"), kas sastopama uz briežtrifelēm
- miltainā milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps farinosa"), kas sastopama uz pieaugušiem naktstauriņiem
- kara milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps militaris"), kas attīstās uz tauriņu kūniņām meža zemsedzē
- čūsku milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps ophioglossoides"), kas attīstās uz trifeļu augļķermeņim
- sazarotā milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps polyarthra"), kas sastopama uz kukaiņu kūniņām
- irbuļu milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps stylophora"), kas sastopama uz kukaiņu kūniņām
- govmēle Miltene, pabāršķis, ēdama sēne
- atomsēne Milzīgs putekļu mākonis, kas paceļas augšup pēc atomsprādziena pieņemot sēnes formu
- Kalnavēni minerālavots (sēravots) Mālpils pagastā, Sudas labajā krastā; Kaprāļu avots
- sēravots Minerālavots, kura ūdens satur sērūdeņradi
- transformatoreļļa Minerāleļļa transformatoru elektroizolācijai, dzesēšanai; transformatoru eļļa
- augsnes aizstājēji minerāli vai organiski substrāti, kuros izvietojas augu sakņu sistēma, ja augus audzē bez augsnes (piem., pakaišu kūdra, perlīts); augiem vajadzīgos barības elementus piegādā ar barības vielu šķīdumu; izmanto zinātniski pētnieciskajā darbā, praksē galvenokārt segtajās platībās
- tīrradņa minerāli minerāli, kas sastāv no viena ķīmiska elementa, piemēram, varš, sudrabs, zelts, platīns, grafīts, dimants, sērs
- granulētie minerālmēsli minerālmēslu granulas, lodītes ar 1–4 mm diametru; granulētie minerālmēsli ir mazāk higroskopiski, glabājot nekūst un nesacietē, labāk izsējas
- uzpūšanās Minerālo izejvielu (mālu, vermikulīta) īpašība palielināties tilpumā, ja to karsē
- pirīts Minerāls - sulfīdu dzelzsrūda; gk. izmanto sērskābes ražošanai
- halkopirīts Minerāls - vara, dzelzs un sēra savienojums zeltaini dzeltenā krāsā ar metālisku spīdumu; rūda, no kuras iegūst varu
- polibazīts Minerāls melnā krāsā ar metālisku spīdumu, sastāv no sudraba (līdz 75%), vara (līdz 10%) ar antimona un arsēna piemaisījumiem
- skorodits Minerāls, arsēna, dzelzs un skābekļa savienojums; rūda arsēna iegūšanai
- niķelīns Minerāls, kas sastāv no niķeļa un arsēna; rūda, no kuras iegūst niķeli
- mirabilīts Minerāls, ko veido sērskābais nātrijs un ūdens
- kobaltīns Minerāls, kobalta spīde; kobalta, sēra un arsēna savienojums; rūda, no kuras iegūst kobaltu, lieto zilās krāsvielas izgatavošanā u. c.
- smaltīns Minerāls, kobalta un arsēna savienojums, dažkārt ar niķeļa piemaisījumu; lieto smaltas izgatavošanai; rūda, no kuras iegūst kobaltu
- epsomīts minerāls, magnija sulfāts MgSO~4~·7H~2~O, kas veidojas sālsezeros, minerālavotos, ar sēra oksīdiem piesārņota gaisa ietekmē arī uz ēku sienām, pieminekļiem; izmanto medicīnā, ķīmiskajā un papīrrūpniecībā u. c.
- sērūdens minerālūdens, kas satur samērā daudz sērūdeņraža; sērūdeņraža ūdens
- Mingečaura Mingečevira, pilsēta Azerbaidžnā
- redzamības attālums minimālais attālums, kurā pie stūres sēdošam autovadītājam ir jāpārredz ceļš vai jāsaskata šķērslis uz ceļa
- kritiskais rūdīšanas ātrums minimālais dzesēšanas ātrums, kas ļauj saglabāt karsēšanas procesā iegūto austenītu līdz martensīta pārvērtību sākuma temperatūrai
- evolutīvais ātrums minimālais gaisakuģa ātrums, ar kuru tas var izpildīt minimālos manevrus; nemanevra lidmašīnām svarīgs paceļoties, nosēžoties un aizejot uz otro riņķi
- aviācijas meteoroloģiskais minimums minimālie meteoroloģiskie apstākļi, kuros atļauts veikt gaisa kuģa pacelšanos un nosēšanos civilajos lidlaukos; tos raksturo vizuāli vai instrumentāli noteikta redzamība uz skrejceļa un mākoņu apakšējās robežas augstums
- ministrs bez portfeļa ministrs, kas ar balss tiesībām piedalās ministru kabineta sēdēs, bet nepārvalda nevienu ministriju
- privatizācijas sertifikātu konts Ministru kabineta noteiktajās kredītiestādēs atvērts konts, kurā tiek fiksēti sertifikātu īpašniekam piederošie sertifikāti un operācijas ar tiem
- Mineraļnije Vodi Miņeraļnije Vodi, pilsēta Krievijā
- Miramasa Miramā, pilsēta Francijā ("Miramas")
- Miranda Miranda de Erbo - pilsēta Spānijā ("Miranda de Erbo"), Kastīlijas-Leonas autonomā apgabala Burgosas provincē, 38400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Miranda Miranda du Doru - pilsēta Portugālē ("Miranda do Douro", arī "Miranda de l Douro"), Bragansas apgabalā, 7500 iedzīvotāju (2011. g.)
- migalka mirgojošās gaismas prožektors, ko izmanto ugunsdzēsēju, policijas un ātrās palīdzības automašīnas
- Mirgoroda Mirhoroda, pilsēta Ukrainā
- Mironovka Miroņivka, pilsēta Ukrainā
- apbedīšana Mirušā apglabāšana, parasti ar sēru ceremoniju; bēres
- kapusvētki Mirušo atcerei veltīts sarīkojums kapsētā; kapu svētki
- kapu svētki mirušo atcerei veltīts sarīkojums kapsētā; kapusvētki
- Gagarina Mirzačelas pilsētas Uzbekistānā senāks nosaukums
- misaklis Misēklis
- misīšana Misēklis, kļūdīšanās
- miļīties Misēties
- neizdoties Misēties
- tompaks Misiņa paveids, vara sakausējums ar cinku (3-12%), dažreiz ar alvas piedevu; krāsa - no zeltaini dzeltenas līdz vara sarkanai; īpaši noturīgs pret koroziju, labs antifriktīvs materiāls
- Misurata Misrāta, pilsēta Lībijas ziemeļrietumos
- čūska Mitoloģisks tēls teju vai visu tautu reliģijās, saistīta ar auglība, sievišķību, zemi, ūdeni, uguni, un citām parādībām un norisēm
- Kosovska Mitrovica Mitrovica, pilsēta Kosovā
- sautēt Mitrumā karsēt (kādu materiālu), lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības
- sutināt Mitrumā karsēt (kādu materiālu), lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības
- uzsūlāt Mitrumam izsūkties virspusē
- priežu mizasblakts mizasblakšu suga ("Aradus cinnamomeus"), masveidā savairojas zem 5—30 g. vecu priežu mizas kāpu apmežojumos, silā, mētrājā un priežu sēklu plantācijā; pieaugušas blakts ķermenis saplacināts, 3,8—5,5 mm garš, tumši rūsganbrūns
- egļu astoņzobu mizgrauzis mizgraužu dzimtas suga ("Ips typographus"), vaboles ķermenis (garums 4,2—5,5 mm) īsi cilindrisks, tumšbrūns līdz melns, spīdīgs, klāts ar matiņiem, segspārnu ķerīte ar 4 konusveida zobiem katrā pusē; 3. zoba galotne pogveidīga; katrs zobs ir atsevišķi, tiem nav kopīgas pamatnes, ķerītes iekšpuse blāva, it kā ar ziepju plēvīti pārklāta
- Misilmeri Mizilmeri, pilsēta Itālijā
- konculājs Mizoti pupu stublāji; auga stublājs bez lapām, arī linsēklu salmi
- Mjadzela Mjadzela, pilsēta Baltkrievijā
- Jangona Mjanmas bijusī galvaspilsēta (līdz 2006. g., Mjanmiešu (birmiešu) valodā "Yangon", līdz 1989. g. - Ranguna), upes un jūras osta Iravadi deltas atzara Rangunas krastos, \~40 km no Andamanu jūras Moutanas līča, 4700000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Nepjido Mjanmas galvaspilsēta (angļu val. "Naypyidaw"), 418000 iedzīvotāju
- Merguji Mjei, pilsēta Mjanmā (Birmā)
- Mjeja Mjei, pilsēta Mjanmā (Birmā)
- Čīksereda Mjerkurjačuka - pilsēta Rumānijā
- Mijori Mjori, pilsēta Baltkrievijā
- Miori Mjori, pilsēta Baltkrievijā
- kombinētā sējmašīna mobila mašīna sēklu un minerālmēslu vienlaicīgai izsējai rindās un iestrādei vajadzīgajā dziļumā
- sēklu kodināšanas mašīna mobila vai stacionāra iekārta mitrai, pusmitrai vai sausai sēklu apstrādei ar ķimikālijām, lai sēklu pasargātu no slimībām un kaitēkļiem
- pūlēt mocīt, mākt, pārpūlēt, nogurdināt, nokausēt, nopūlēt; viņš pārlieku nokausē, nodzen, pārpūlē savu zirgu
- Modesta Modesto, pilsēta ASV, Kalifornijā
- metalizēta presēta koksne modificēta presēta koksne, ko iegūst, piepildot ar metāliem presēto koksni
- Kameņa Modri Kameņa - pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 1600 iedzīvotāju (2012. g.)
- detektēšana Modulēšana, nesējfrekvences sprieguma vai strāvas signāla pārveidošana modulācijas spriegumā (skaņas vai videofrekvences signālā); informācijas signāla atdalīšana no tā nesējviļņa
- Mogadīšo Mogadiša, Somālijas galvaspilsēta
- Mogiļeva Mogiļova - pilsēta Baltkrievijā
- Mogiļova-Podoļska Mohiļiva-Podiļska, pilsēta Ukrainā
- Mokpo Mokpho, pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā)
- Moulmeina Molamjaina, pilsēta Mjanmā (Birmā)
- Kišiņeva Moldovas galvaspilsēta un rajona administratīvais centrs, atrodas Dņestras pietekas Bikas krastos, 674500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Moldova Moldovas Republika - valsts Eiropas dienvidaustrumu daļā (moldāvu valodā "Moldova"), platība - 33700 kvadrātkilometru, 4320700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kišiņeva, administratīvais iedalījums - 32 rajoni, 3 pilsētas, 2 autonomas teritoriālas vienības, robežojas ar Ukrainu un Rumāniju
- Maļata Molēti, pilsēta Lietuvā, tās senāks nosaukums
- Molodogvardeiska Molodohvardijska, pilsēta Ukrainā
- plaušu gliemeži molusku kārta; žaunu nav, elpo ar trachejām; ūdens sugas spiestas periodiski pacelties virspusē un caur šifonu ievilkt plaušās jaunu gaisu; šai kārtai pieder arī sauszemes gliemeži ar vītiem vākiem
- Monaka Monako, šīs valsts galvaspilsēta
- tronis Monarha varas simbols - grezns, bagāti rotāts sēdeklis, parasti krēsls, kurš atrodas uz paaugstinājuma un uz kura sēž monarhs svinīgu ceremoniju laikā
- Monbeliāra Monbeljāra, pilsēta Francijā
- Ulanbatora Mongolijas galvaspilsēta (mong. val. "Ulaanbaatar"), atrodas Toles upes ielejā 1300-1350 km vjl., 881000 iedzīvotāju (2007. g.)
- magnētdielektriķis Monolītā masā sapresēts feromagnētiska pulvera (permaloja, alsifera, ferīta) un dielektriskas saistvielas (sveķu, plastmasas, lakas) maisījums; lieto par magnētisku materiālu
- Bergena Monsa – pilsēta Beļģijā, tās nosaukums flāmu valodā (_Bergen_)
- Ferdinanda Montana - pilsēta Bulgārijā, tās nosaukums 1890.-1945. g.
- Mihailovgrada Montana, pilsēta Bulgārijā, tās nosaukums 1945.-1993. g.
- Kutlovica Montana, pilsēta Bulgārijā, tās nosaukums līdz 1890. g.
- Kutlofca Montana, pilsēta Bulgārijā, turku valodā līdz 1890. g. lietotais tās nosaukums
- Montevidea Montevideo, Urugvajas galvaspilsēta
- Montrē Montreija, pilsēta Francijā ("Montreuil")
- mozaīka Monumentālās un dekoratīvās glezniecības veids, kurā par pamatmateriālu izmanto virsmai ar saistvielu piestiprinātus īpašus stikla kausējumus, keramiku, akmeņus u. tml.
- sgrafito Monumentāli dekoratīvajā glezniecībā - līniju un laukumu iegriezums apmetuma virsējā kārtā līdz apmetuma apakšējai kārtai, kas pēc krāsas atšķiras no virsējās kārtas
- propilaji monumentāli vārti pie ieejas pilsētā vai citā arhitektūras ansamblī
- Ostrava Morāvijas Ostrava - šīs pilsētas nosaukums līdz 1949. g.
- nogatavošanās Morfoloģisku un bioķīmisku pārmaiņu kopums augļos, kuru rezultātā sēklā attīstās dīglis, bet augļapvalks iegūst sēklas izplatīšanas un aizsargāšanas spēju
- Morogora Morogoro, pilsēta Tanzānijā
- Mospina Mospine, pilsēta Ukrainā
- mihrabs Mošejas iekšpusē sienā izbūvēta vai iezīmēta, parasti grezni dekorēta pusapaļa niša, kas ticīgajiem norāda Mekas atrašanās virzienu, uz kuru jāvēršas lūgšanu laikā
- triāls Motociklistu sacensības šķēršļotā trasē
- cilindra čaula motora bloka augšdaļā iepresēta čaula, kas veido motora cilindru
- pārtrauce [motora darbībā] motora darbības defekts, kas izpaužas tās īslaicīgā pārtraukšanā, un visbiežāk gadās, ja ir pārtraukumi aizdedzē, nepietiekama un/vai nevienmērīga degvielas padeve, nekvalitatīva degviela; pārtrauču sērija izraisa motora raustīšanos
- Maputu Mozambikas galvaspilsēta, osta pie Indijas okeāna Maputu (Delagoas) līča, provinces centrs, 1,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Mozambika Mozambikas Republika - valsts Āfrikas dienvidaustrumu piekrastē, platība - 799380 kvadrātkilometri, 21669300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Maputu, administratīvais iedalījums - 10 provinču un 1 galvaspilsēta, robežojas ar Dienvidāfriku, Svazilendu, Zimbabvi, Zambiju, Malāviju un Tanzāniju, apskalo Indijas okeāns
- Mstislavļa Mscislava, pilsēta Baltkrievijā
- Bandarmaharani Muara - pilsēta Malaizijā, tās senāks nosaukums
- Maskara Muaskara, pilsēta Alžīrijā ("Mascara")
- Kebīra Mubārak el Kebīra - pilsēta Kuveitā, 83400 iedzīvotāju (2000. g.)
- Mubareka Muboraka, pilsēta Uzbekistānā
- mezomucināze Mucinolītisks sēklinieka enzīms, kas sekmē apaugļošanu
- glioze Muguras smadzeņu pelēkā viela ap centrālo kanālu un pakaļējā raga priekšpusē
- mugurpuse Mugurkaulnieku ķermeņa daļa, kas atrodas tajā ķermeņa pusē, kura ir pretēja vēderpusei, apakšpusei
- plekstveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Pleuronectiformes"), ķermenis asimetrisks, plakans, abas acis atrodas galvas vienā pusē; \~500 zivju sugu, Latvijā - 4 sugas
- rajveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases kārta ar \~35O sugām 14 dzimtās, raksturīgs saplacināts ķermenis, gara un šaura aste, acis augšpusē, mute un žaunu atveres apakšpusē; gk. grunts zivis, kas pārtiek no maitām, daudzas ēd arī gliemjus, vēžus un zivis, dzīvo gandrīz visās jūrās ārpus polārā loka, retumis arī Baltijas jūrā
- zāģzivs Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases rajveidīgo kārtas ģints ("Pristis"), zivs ar saplacinātu (līdz 5 m garu un līdz 7 m platu) ķermeni, ķermeņa apakšpusē novietotām žaunu atverēm un zobenveidīgi pagarinātu purnu; zāģraja
- apaļsuku hromosomas mugurkaulnieku un amfībiju olšūnās sastopamās gigantiskās hromosomas, kas veido hromomēru asi, no tās uz visām pusēm izplešascilpveida pavedienu pāri, kuros notiek intensīva ģenētiskās informācijas transkripcija
- zatari Mugurpusē šķelti vīriešu svārki
- zatarsvārki Mugurpusē šķelti vīriešu svārki
- zatersvārki Mugurpusē šķelti vīriešu svārki
- zatori Mugurpusē šķelti vīriešu svārki
- zatorsvārki Mugurpusē šķelti vīriešu svārki
- zatursvārki Mugurpusē šķelti vīriešu svārki
- Moha Muha, pilsēta Jemenas dienvidrietumos ("Moncha")
- Amena el Asma muhāfaza Jemenā (_Amanah al ‘Așmah_), aptver valsts galvaspilsētu Sanu
- parandža Muhamedāņu sieviešu virsējais apģērbs - garš, plats, melns galvā uzmaucams apmetnis ar garām piedurknēm un astru tīkliņu sejas aizklāšanai
- Mohammedija Muhammedīja, pilsēta Marokas rietumos
- advalors Muitas nodeva vai nodoklis, kas tiek iekasēts procentuālā izteiksmē no muitas vērtības
- patrimoniālā muiža muiža, kas Eiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā atradās kādas pilsētas teritorijā (patrimoniālajā apgabalā), un tāpēc bija atbrīvota no nodokļiem valstij un provinces pašvaldībai
- Vecauces muiža muiža, uz kuras zemes, izveidojās Vecauces miests un vēlāk Auces pilsēta, ziņas par to ir ap 1616. gadu
- lopmuiža Muižas palīgsaimniecība (filiāle), kur mitināja muižas lopus, izveidojās gk. 19. gs. 1. pusē
- Mukačeva Mukačeve, pilsēta Ukrainā
- Elmukalla Mukella - pilsēta Jemenā
- Mukalla Mukella, pilsēta Jemenā
- hialoidīns Mukoproteīnu ogļhidrātu radikālis; līdzīgs hondroitīnam, bet bez sērskābes
- ādas mukormikoze mukormikoze, kas parasti vērojama diabēta slimniekiem vai imūndeficīta gadījumā; infekcijas izraisītāji parasti ir "Rhizopus" ģints sēnes
- Lemula Mula, pilsēta Gvadelupā ("Le Moule")
- viļņgarumdales multipleksēšana multipleksēšanas metode, kas speciāli izstrādāta optiskajām sakaru līnijām un ir frekvenčdales multipleksēšanas ekvivalents gadījumam, ja pārraidei izmanto optiskās sakaru līnijas
- laikdales multipleksēšana multipleksēšanas paņēmiens, kas nodrošina vairāku sakaru kanālu izveidošanu vienā savienojošā kabelī (kopnē, ķēdē), sadalot kopējo pārraides laiku atsevišķos intervālos un dodot katram kanālam atbilstošu, periodiski atkārtojošos laika intervālu; katram kanālam atbilstošajos laika intervālos pārraidīto informāciju apvieno uztvērējā
- frekvenčdales multipleksēšana multipleksēšanas paņēmiens, kas, izmantojot dažādas nesējfrekvences, nodrošina iespēju pa vienu sakaru kanālu pārraidīt vairākus savstarpēji neatkarīgus signālus (piemēram, audio- un videosignālus)
- bazigēni Multiplo alēļu sēriju normālās alēles
- vāpsāt Muļķīgi apkārt skatīties (kā laucinieks iebraucot pirmo reizi pilsētā)
- Bombeja Mumbajas pilsētas nosaukums līdz 1995. g.
- Mongira Mungera, pilsēta Indijas ziemeļos ("Monghyr")
- skrots Munīcija (parasti medību ieročiem) - sīks svina vai tā sakausējuma lodveida veidojums
- Velsena Municipalitāte Nīderlandē ("Velsen"), Ziemeļholandes provincē, ietver Velsenas-Nordas pilsētu Ziemeļjūras kanāla ziemeļu krastā un vairākas pašvaldības gk. uz dienvidiem no kanāla, 67700 iedzīvotāju (2017. g.)
- Moradabada Murādābāda, pilsēta Indijas ziemeļos ("Moradabad")
- cvingers Mūros ieslēgta pieeja jeb priekšlaukums nocietinātas viduslaiku pilsētas vārtiem
- Diplotaxis muralis mūru divsēkle
- tarāns Mūru graujamā ierīce - trosēs vai ķēdēs iekārts baļķis
- Murena Muruna, pilsēta Mongolijā
- menzurālā notācija mūsdienu nošu rakstības sistēmas tuvākā priekštece, kas fiksēja gan skaņu augstumu gan to ilgumu, lietoja līdz \~1600. g.
- mūsāds Mūsējāds, putnuraibumaina seja
- mūsejietis Mūsējais
- mūsietis Mūsējais
- mūsijais Mūsējais
- mumsējs Mūsējais; mūsu
- mūsie Mūsējie, mūsu ļaudis
- mūsējais Mūsējs (saimnieks, dēls)
- masī Muskata ziedi, muskatriekstu koku sēklas sedze
- nostiprinātājs muskulis muskulis, kas fiksē kādu ķermeņa daļu, lai tās distālā daļa varētu izdarīt precīzākas kustības, piem., muskulis, kas fiksē plaukstas pamatu, ļaujot pirkstiem brīvi kustēties
- miogeloze Muskuļa sacietēšana, mezglu un sabiezējumu rašanās muskulī, sevišķi aukstuma ietekmē (bieži sēžas muskuļos)
- hemispazma Muskuļu krampjaina savilkšanās vienā sejas pusē
- hemiamiostēnija Muskuļu spēka trūkums viena ķermeņa pusē
- hemiatonija Muskuļu spēka vai tonusa samazināšanās ķermeņa vienā pusē
- Mostaganema Mustegānima, pilsēta Alžīrijā
- mušmēris Mušmire; mūssēne
- mušsēne Mušmire; mūssēne
- baltā makstsēne mušmiru ģints makstsēņu grupas suga ("Amanita alba")
- divkrāsu makstsēne mušmiru ģints makstsēņu grupas suga ("Amanita battarae")
- oranžā makstsēne mušmiru ģints makstsēņu grupas suga ("Amanita crocea")
- alkšņu makstsēne mušmiru ģints makstsēņu grupas suga ("Amanita friabilis")
- dzeltenbrūnganā makstsēne mušmiru ģints makstsēņu grupas suga ("Amanita fulva")
- olīvpelēkā makstsēne mušmiru ģints makstsēņu grupas suga ("Amanita olivaceogrisea")
- pelēkā makstsēne mušmiru ģints makstsēņu grupas suga ("Amanita vaginata")
- bālā mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita citrina")
- pelēkā mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita excelsa", syn. "Amanita spissa")
- dzeltenā mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita gemmata")
- sarkanā mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita muscaria")
- panteru mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita pantherina")
- zaļā mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita phalloides")
- violetbrūnā mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita porphyria")
- brūnā mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita regalis")
- sarkstošā mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita rubescens")
- bārkstainā mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita strobiliformis")
- baltā mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita virosa")
- Umtali Mutare - pilsēta Zambijā, tās nosaukums līdz 1983. g.
- teksts Mutvārdos izteikts vai ar rakstu zīmēm fiksēts vārdu, teikumu, to savienojumu kopums, kam ir kādas funkcijas sazināšanās procesā
- tekstieskates tulkošana mutvārdu tulkošana pēc rakstiski fiksēta tulkojamā teksta, kas ir tulka rīcībā un var atbilst un var neatbilst tam, ko teiks runātājs
- botāniskais muzejs muzejs, kur glabā un eksponē dažādus augu valsts objektus (augļus, sēklas, koksnes gabalus u. tml.)
- segue mūzikā aizrādījums lappuses beigās, ka skaņdarbs vēl nav galā, bet turpinās nākamā lappusē
- New Age mūzikas stils: mierīga, melodiska, ralaksējoša popmūzika, ko izpilda galvenokārt sintezatori un akustiskie instrumenti
- seriālisms Mūzikas virziens, kurā izmanto sērijas (4)
- muskatkoks Mūžzaļš tropu koks, no kura sēklām iegūst garšvielas, eļļu
- slum Nabadzīgo iedzīvotāju kvartāls Anglijas lielpilsētās
- kaktinieki Nabadzīgo zemnieku un pilsētnieku slānis Baltkrievijā, Ukrainā, Lietuvā un Polijā 13.-19. gs., kas par mītnes (kakta) nomāšanu pildīja klaušas
- favela Nabadzīgu mājokļu, būdiņu rajons Brazīlijas pilsētās; graustu rajons
- Nabulusa Nablusa, pilsēta Palestīnā
- Nasira Nācarete, pilsēta Izraēlā
- Nazareta Nācarete, pilsēta Izraēlā
- NTSP Nacionālā trīspusējās sadarbības padome
- Altiaghadžas nacionālais parks nacionālais parks Azerbaidžānā (_Altıağac Milli Parkı_), Hizi rajona ziemeļu daļā, pie Hizi pilsētas
- Amazonijas nacionālais parks nacionālais parks Brazīlijā (_Amazônia, Parque Nacional da_), atrodas Paras štata rietumos, Tapažosas upes kreisajā pusē
- Bannerghatas nacionālais parks nacionālais parks Indijā, Karnātakas štata dienvidu daļā, uz dienvidiem no Bengalūru pilsētas
- Bamū nacionālais parks nacionālais parks Irānā, Fārsas ostānā, netālu no Šīrāzas pilsētas
- Kurzemes cietoksnis nacionālsociālistiskās Vācijas armiju grupas kontrolētā Kurzemes daļa no 1944. g. oktobra līdz 1945. g. maijam, abās pusēs kaujās piedalījās arī no Latvijas iedzīvotājiem sakomplektētas vienības
- Nadvornaja Nadvirna, pilsēta Ukrainā
- smilšmīle Nagleņziežu dzimtas augu ģints, kauslapiņas svabadas, lapas olējādas vai diegveidīgas, bez kātiem (sēdošas), sēklas ar iespiestiem punktiem, bez āķīša, auglis ar 4-6 zobiņiem
- Nagpūra Nāgpurs, pilsēta Indijas vidienē
- onihomikozes Nagu sēnīšslimības; infekciozas nagu slimības, ko ierosina patogēnās sēnes (trihofitoni, raugveida sēnes)
- Nahičevāna Nahčivana - Republika un pilsēta Azerbaidžānā
- Nigela Naidžela, pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Nigel")
- Nakonračasima Nakhonratčhasīma - pilsēta Taizemē
- Nakonsavana Nakhonsavana, pilsēta Taizemē
- Naklo Naklo pie Notecas - pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 19300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1299. g.
- Nakloka Nakloka Līha - Greistounsa, pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā
- Korata Nakonračasima, pilsēta Taizemē
- taseomantija Nākotnes pareģošana pēc tējas lapiņu, kafijas biezumu vai vīna nosēdumiem tases vai glāzes dibenā, kā arī pēc kafijas biezumu radītajiem rakstiem notekot gar apgāztas tasītes sienām
- taseogrāfija Nākotnes pareģošana pēc tējas lapiņu, kafijas biezumu vai vīna nosēdumu veidotā zīmējuma tases vai glāzes dibenā, kā arī pēc kafijas biezumu radītajiem rakstiem notekot gar apgāztas tasītes sienām
- plīvu pūce nakts plēsēju putns ar visai raksturīgu seju, Latvijā reti
- naktsstaigulis Nakts staigulis, mēnešsērdzīgs cilvēks
- gaura Naktssveču dzimtas ģints ("Gaura"), dekoratīvi, graudzālēm līdzīgi, graciozi izliekti augi ar sarkaniem plankumiem uz lapām, var audzēt starp bruģakmeņiem vai oļiem saulainā vietā vai pusēnā
- Namdina Namdiņa, pilsēta Vjetnamā
- Mosamediša Namibe, pilsēta Angolā, tās nosaukums līdz 1985. g.
- Vindhūka Namībijas galvaspilsēta (angļu val. "Windhoek"), 287000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Namībija Namībijas Republika - valsts Āfrikas dienvidrietumos ("Namibia"), 824292 kvadrātkilometri, 2128400 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Vindhūka, administratīvais iedalījums - 13 reģionu, robežojas ar Angolu, Bostvanu un Dienvidāfrikas Republiku, apskalo Atlantijas okeāns
- Nampo Nampho, pilsēta Ziemeļkorejā
- pritanejs Nams, kur grieķu padomes locekļi pritani noturēja savas sēdes
- Nančana Naņčana - pilsēta Ķīnā
- Nančuna Naņčuna, pilsēta Ķīnā
- Naņdzina Naņdzjina, pilsēta Ķīnas austrumu daļā
- Nankina Naņdzjiņa, pilsēta Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Nanjing"), upes osta Jandzi krastā (pieejama arī jūras kuģiem), Dzjansu provinces centrs, 3,2 mlj iedzīvotāju (2007. g.); Naņdzina
- Nanjana Naņjana, pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Nanyang")
- Nannina Naņnina, pilsēta Ķīnas dienvidu daļā ("Nanning")
- Nantuna Naņtona, pilsēta Ķīnā ("Nantong")
- Dokšukina Nartkala - pilsēta Krievijas Kabardas-Balkārijas Republikā, tās nosaukums līdz 1967. g.
- nastnesis Nastu nesējs
- zveņģis Nastu nesējs
- sarzis Nātna auduma sējuma veids - četrnīšu trinītis; šādi austs audums
- šarzis Nātna auduma sējuma veids - četrnīšu trinītis; šādi austs audums
- sarža Nātna auduma sējuma veids - četrnīšu trinītis; šādi austs audums; sarzis (2)
- sulfāta zaļais sārms nātrija sulfīda un nātrija karbonāta sakausējuma (ko iegūst, sadedzinot melno sārmu) šķīdums ūdenī
- boraks Nātrija tetraborāts (Na~2~B~4~O~7~∙10H~2~O), bezkrāsaini kristāli, kas karsējot līdz 400 Celsija grādiem pilnīgi zaudē ūdeni; lieto emalju, glazūru, optisko un krāsaino stiklu ražošanā, farmaceitiskajā rūpniecībā u. c.
- kukulis Nauda vai materiāla vērtība, ko dod (parasti amatpersonai), lai (tā) darītu ko devēja interesēs
- riska kapitāls nauda, ar ko specializētas firmas, komercbankas vai atsevišķas personas finansē vidēji ilgus komercpasākumus - gk. jaunu firmu izveidošanu vai jau izveidotu firmu paplašināšanu
- refinansēšana Naudas līdzekļu sagādāšana kāda projekta vai pasākuma finansēšanai; parādu dzēšana ar jauniem aizņēmumiem
- kases limits naudas līdzekļu summa, kas atrodas uzņēmuma kasē un ir noteikta ar bankas piekrišanu
- finansētājs naudas līdzekļu, finansējuma devējs, piešķīrējs
- Zunda muita naudas nodeva, ko Dānija 15.-19. gadsimtā iekasēja no tirdzniecības kuģiem, kas brauca cauri Zunda šaurmam (Ērensumam)
- grano Naudas vienība Meksikā 20. gs. 1. pusē
- Naumki Naumku pilskalns - atrodas Zaļesjes pagastā, ir ar gravu nodalīta garena paugura daļa, plakums (75 x 15-20 m) ziemeļu pusē nocietināts ar 4 vaļņiem un 3 grāvjiem, kas daļēji pāriet terasēs un apliec pārējās stāvās nogāzes, bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.)
- Nauru Nauru Republika - valsts Okeānijā (nauruiešu val. "Naoero", angļu val. "Nauru"), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, tāda paša nosaukuma koraļļu salā, platība - 21 km^2^, pēc platības 3. mazākā valsts pasaulē (aiz Vatikāna un Monako), 14264 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Jarena, administratīvais iedalījums -14 distriktu
- Jarena Nauru Republikas galvaspilsēta, 670 iedzīvotāju (1992. g.)
- Novogrudoka Navahrudaka, pilsēta Baltkrievijā
- Novalukomļa Navalukomļa, pilsēta Baltkrievijā
- Novolukomļa Navalukomļa, pilsēta Baltkrievijā
- Ūiva Navana - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_An Uaimh_)
- Nādora Nāzūra, pilsēta Marokas ziemeļaustrumos, osta Vidusjūras krastā, 161700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Fortlami Ndžamena - Čadas galvaspilsēta, tās nosaukums līdz 1973. g.
- tukšs Neaizņemts, brīvs (piemēram, par sēdekli, guļvietu)
- esplanāde Neapbūvēta vieta starp cietoksni un pilsētu
- laukums Neapbūvēta, līdzena (piemēram, sabiedriskiem mērķiem paredzēta, arī arhitektoniski iekārtota) platība (parasti pilsētās, pilsētciematos, ciematos)
- šuvošana Neapmesta akmens vai ķieģeļu mūra šuvu nolīdzināšana ar javu mūra ārpusē (fasādes pusē); izšuvošana
- neapolieši Neapoles pilsētas Itālijā, kā arī Neapoles karaļvalsts (līdz 1860. g.) iedzīvotāji
- papuve Neapsēta aramzemes platība, ko veģetācijas periodā apstrādā un kopj, lai sagatavotu to ziemāju vai vasarāju sējai
- pabirze Neapsēta vai divkārši apsēta sējumu josla
- tīrelis Neapsēts, kails lauks
- jēlnafta Neapstrādāta minerālnafta dabīgajā stāvoklī, kā cietā iezī tā šķidrā formā, vai kā dabīgās gāzes produkts, kas iegūts kondensēšanas vai ekstrakcijas rezultātā
- automātisms Neapzināta vai netīša darbošanās, kas izpaužas mēnessērdzībā, kā arī dažās samērā retās psihozēs
- neteikt ne jā, ne nē neatbildēt, klusēt; nedot skaidru atbildi
- ultravioletā katastrofa neatbilstība starp klasiskās fizikas ietvaros teorētiski paredzēto sakarsēta ķermeņa starojuma blīvumu spektra ultravioletajā daļā un eksperimentāli novēroto, kas ir daudz mazāks par klasiskajā fizikā paredzēto starojuma blīvumu
- atspoles diplomātija neatkarīga starpnieka centieni panākt kompromisa risinājumu starp karojošām pusēm, nemitīgi braukājot no vienas puses pie otras
- brīvības pakāpju skaits neatkarīgais virtuālais pārvietojumu skaits kādā fiksētā laika brīdī
- bross Neatļautu priekšmetu pārmešana pār cietuma sētu
- ieslēpties Nebūt redzamam, būt grūti vai vājāk saskatāmam, kam citam atrodoties vairākās vai visās pusēs
- izkrist Nebūt saskaņotam (ar kādas norises gaitu), atpalikt no citiem (kādā norisē)
- epidiaskopija Necaurspīdīgu attēlu (rasējumu, zīmējumu, tabulu utt.) vai caurspīdīgu diapozitīvu projicēšana uz ekrāna ar epidiaskopu
- sīks Necils, neievērojams, ar aprobežotām interesēm (parasti par cilvēku); egoistisks, nenovīdīgs, arī gļēvs
- apvirdas nedaudz apvārītas sēnes
- atcirst nedaudz iecirst tajā pusē, uz kuru grib gāzt zāģējamo koku
- pažļudzināt nedaudz virspusēji mazgāt
- patvīcināties Nedaudz, mazliet sakarsēties
- eklampsisms Nedēļnieču eklampsija bez krampjiem, bet ar tipisku toksēmiju
- ziepene Neēdama lapiņu sēne ar pelēcīgu cepurīti, baltu mīkstumu, bālganām, arī zaļgandzeltenām lapiņām
- vilku (arī suņu) sēne neēdama sēne, arī sēne, kuras izmantošana nav zināma
- suņu sēnes neēdamas sēnes, arī sēnes, kuru izmantošana nav zināma
- diabētiskā nefropātija nefropātija, kas parasti rodas cukura diabēta vēlīnās stadijās; sākas ar hiperfiltrāciju, nieru hipertrofiju, mikroalbuminūriju un hipertensiju; ar laiku proteinūrija progresē, nieru funkcijas pavājinās līdz stabilai nieru slimībai
- grūtnieču nefropātija nefropātija, kas sākas grūtniecības otrajā pusē un noris ar hipertensiju, albuminūriju un tūsku
- Ņeftečala Neftčala, pilsēta Azerbaidžānā
- redukcijas pneimoplastika nefunkcionējošo plaušu audu izoperēšana progresējošas emfizēmas gadījumā
- dzeltensarkanā negailene negaileņu ģints sēņu suga ("Hygrophoropsis aurantiaca"); neīstā gailene; dzeltensārtā gailene
- abpusēji ieliekta lēca negatīvā jeb mīnusa lēca ar biezām malām un ieliektu sfērisku virsmu pretējās pusēs; lieto brillēm miopijas koriģēšanai
- separētie negatīvi negatīvi, kas fiksē tikai vienu no trim pamatkrāsām
- matrice negatīvs caurspīdīgs iespiedzīmju attēls fotosalikšanas automāta burtnesējā
- skammagrāfija Negatīvu izgatavošana ar stikla asējumu
- Negomba Negombo, pilsēta Šrilankā
- ekvatoriālā rase negro-australoīdu rase - viena no trim cilvēces galvenajām jeb lielajām rasēm
- lietas dalībnieki neieinteresētie procesa dalībnieki, kas veic likumā paredzētās procesuālās darbības, izmantojot savas speciālās zināšanas un iemaņas; viņu darbība izpaužas tikai savu pienākumu izpildē
- Neienštate Neienštate pie Koheres - pilsēta Vācijā ("Neuenstadt am Kocher"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.)
- svilināšana Neiestrādātu šķiedru galu un pūku atdalīšana, tās sadedzinot; drānas svilina iekārtās ar gāzes degļiem no vienas vai abām pusēm
- Neiplezansa Neijīplezansa, pilsēta Francijā ("Neuilly-Plaisance")
- Neijī pie Marnas Neijīsīrmarna, pilsēta Francijā ("Neuilly-sur-Marne")
- Neijī pie Sēnas Neijīsīrsēna, pilsēta Francijā (“Neuilly-sur-Seine”)
- pauze Neilgs pārtraukums (kādā darbībā, norisē)
- pasēņoties neilgu brīdi sēņot
- pakūkot neilgu laiku bezdarbīgi sēdēt, arī uzturēties (kur)
- paklusēt neilgu laiku klusēt
- pasēdēt neilgu laiku sēdēt; neilgu laiku (kur) uzkavēties, (kur) nodarboties (ar ko), parasti atrodoties sēdus stāvoklī
- uzsmidzināt neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm (par lietu)
- uzsmildzināt neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm (par lietu)
- uzmirgot neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm; uzsmidzināt (1)
- paboksēties neilgu laiku, mazliet boksēties
- padrasēt neilgu laiku, mazliet drasēt
- padresēt neilgu laiku, mazliet dresēt
- padzesēt neilgu laiku, mazliet dzesēt (ko karstu, siltu)
- pagatavoties neilgu laiku, mazliet gatavoties (par augļiem, sēklām)
- pakarsēt neilgu laiku, mazliet karsēt
- pakarsēties neilgu laiku, mazliet karsēties
- pakausēt neilgu laiku, mazliet kausēt (cietvielu)
- paķeksēt neilgu laiku, mazliet ķeksēt
- palasīt neilgu laiku, mazliet lasīt (piemēram, ogas, sēnes)
- pamasēt neilgu laiku, mazliet masēt
- papresēt neilgu laiku, mazliet presēt
- pasēkt neilgu laiku, mazliet sēkt
- pasēņot neilgu laiku, mazliet sēņot
- pasērot neilgu laiku, mazliet sērot
- patrīsēt neilgu laiku, mazliet trīsēt
- negribēt (ne, arī nekā) zināt neinteresēties (par ko), arī būt pret (ko)
- negribēt (ne) redzēt ((ne) dzirdēt) Neinteresēties par ko; arī nevēlēties iejaukties
- negribēt (ne) dzirdēt Neinteresēties par ko; arī nevēlēties iejaukties
- nelikties (ne) zinot (biežāk (ne) zinis) neinteresēties, arī nerūpēties (par kādu, par ko)
- Ahuriri Neipīra, pilsēta Jaunzēlandes Ziemeļsalā
- hemikrānija Neiralģija viena galvas pusē, vienpusējas galvassāpju lēkmes, migrēna
- toksiskais neirīts neirīts, kas rodas uz intoksikācijas pamata (piem., ar svinu, arsēnu, alkoholu)
- norobežotais neirodermatīts neirodermatīts, kas parasti lokalizējas kakla mugurpusē, elkoņu ielokos augšstilbu iekšpusē
- karotidodīnija Neiroveģetatīvi traucējumi ar asinsvadu dilatāciju miega artērijas vaskularizācijas apvidū: stipras vienpusējas lēkmjveida sāpes skaustā un pakausī; reizēm rīšanas traucējumi
- prostatopātija Neiroveģetatlvi uroģenitālās sistēmas regulācijas traucējumi vīriešiem: funkcionāli urinēšanas traucējumi - pollakiūrija aukstuma un uztraukuma gadījumā, dizūrija, dzimumfunkcijas traucējumi (vāja erekcija un priekšlaicīga sēklas noplūšana), dizestēzija starpenes un dzimumorgānu apvidū - aukstuma sajūta, hipoestēzija vai hiperestēzija, nieze; prostatoreja, nereti - spontāna sēklas noplūšana defekācijas un/vai urinācijas laikā
- Nosa Neisa - pilsēta Īrijā (_An Nas_), tās nosaukums īru valodā
- platsmeceris Neīstie smecernieki - visēdāju vaboļu dzimta ("Anthribidae"), >3000 sugu, Latvijā konstatētas >7 sugas, vaboles 2-10 mm garas, sastop uz augiem, kāpuri zem mizas, trūdošā augsnē, sēklās
- Niuzaļa Neizīdle, pilsēta Austrijā ("Niuzalj")
- metināšana Neizjaucama cietu materiālu savienojuma veidošana atomu vai molekulu mijiedarbības rezultātā, sametināmās virsmas sakausējot, kopīgi plastiski deformējot
- strandēt nejauši (parasti vētrā) uzbraukt piekrastes sēklim, piekrastei, tikt izmestam krastā (par kuģi); arī apzināta izbraukšana sēklī, lai novērstu kuģa nogrimšanu
- aizkausēties nejauši aizkausēt, aiztaisīt
- piesasēties nejauši iesēties
- lokālā jeb vietējā anestēzija nejutība, ko panāk ar audu atdzesēšanu vai ar anestezējošas vielas injekciju
- Neiveli Nejveli, pilsēta Indijā
- durnēt Nekā nedarīt; arī klusēt
- jēlmines Nekaltētas, zirgiem izmītas linsēklas
- nošvikstināt Nekārtīgi apsēt
- iegrābstīt Nekārtīgi sēklu iestrādāt zemē
- brukūzis Nekārtīgs cilvēks, kas staigā nobrukušām zeķēm vai biksēm
- jēltauki Nekausēti, nepārstrādāti dzīvnieku iekšējie tauki
- neturēt muti kabatā neklusēt
- lapu koku nektrija nektriju ģints sēņu suga ("Nectria cinnabarina")
- krupt Nekustīgi bez darba sēdēt
- krauči Nekustīgi nostiprināta kaste vai grozs zem ratu sēdekļa
- krautes Nekustīgi nostiprināta kaste vai grozs zem ratu sēdekļa
- krautiņi Nekustīgi nostiprināta kaste vai grozs zem ratu sēdekļa
- krautiņš Nekustīgi nostiprināta kaste vai grozs zem ratu sēdekļa
- sēd kā beka nekustīgi sēž
- kā kaksis nekustīgi, arī bezdarbīgi, dīkā (sēž)
- kā stabs nekustīgi, neatbildot, klusējot (aiz bailēm, pārsteiguma, brīnumiem); pavisam nekustīgs, stīvs
- Krustpils sala neliela akumulatīva, neapdzīvota sala Daugavā, Jēkabpils teritorijā. garums — 500 m, platums — līdz 100 m, pilsētas masu pasākumu vieta, pavasarī, ledus sastrēguma laikā applūst; Ādamsona saliņa
- šalē neliela ārpilsētas māja
- tuvu nelielā attālumā (atrasties, pastāvēt, norisēt)
- sēkulājs neliela auglīga pļava pie dzīvojamām ēkām, kur sēks^1^ tiek pļauts
- nukleuss neliela bišu saime neapsēklotu māšu novietošanai līdz to dēšanai vai arī apsēklotu māšu uzglabāšanai rezervē
- gomfs neliela kājiņa lapu ķērpju lapoņa apakšpusē, ar kuru tas piestiprinās pie substrāta
- Baterstas latviešu kopiena neliela latviešu kopiena, kas 20. gs. 40. gadu beigās, pēc karantīnas nometnes palika šajā pilsētā un izveidoja latviešu koloniju
- guntiņa neliela neļķu dzimtas ģints ("Lychnis"), daudzgadīgi lakstaugi bez rozetes lapām, stublāja lapas veselas, sēdošas vai ar īsu kātu, ziedkopa - blīvs divžuburonis, ziedi divdzimumu, ar divkāršu apziedni, Latvijā audzē kā krāšņumaugu
- pečorka neliela niša krāsns priekšējā vai sānu sienā sērkociņu, skalu u. tml. novietošanai
- papildtastatūra neliela noteiktas nozīmes taustiņu grupa (piem., ciparu taustiņi), kas parasti novietota personālā datora tastatūras labajā pusē
- pačka Nelielā pakā fasēta prece; neliela paka
- Lokerbi neliela pilsēta Lielbritānijā, Skotijas dienvidu daļā, virs kuras 1988. g. 21. decembrī eksplodēja pasažieru lidmašīna; vietvārds, kas kļuvis par simbolu teroristiskas darbības rezultātiem
- Amapa neliela pilsēta šī štata austrumos, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- sīkpilsonis neliela pilsētas nama, tirdzniecības uzņēmuma, darbnīcas īpašnieks
- planšete neliela plāksne ar piestiprinātu papīru (topogrāfiskā plāna atzīmēšanai, kādu datu fiksēšanai u. tml.)
- piropatrona neliela plānsienu caurulīte, kas pildīta ar pulveri; tiklīdz piropatrona ar elektrības palīdzību eksplodē, iedarbojas dažas ierīces lidaparātos u. c, piem., katapultējamie sēdekļi
- sieriņš Nelielā porcijā fasēta, īpaši sagatavota (parasti saldināta vai sālīta) biezpiena masa
- sieriņš Nelielā porcijā fasēts (atsevišķu šķirņu) siers
- sociālā mikrosistēma neliela sabiedriska sistēma ar samērā vienkāršu struktūru; sociālā darba praksē ar mikrosistēmu saprot atsevišķu indivīdu, ģimeni un mazas grupas
- Toronto latviešu kopiena nelielā skaitā pastāvēja jau 20. gs. 20-30. gados, 50. gados bija \~5000 latviešu, 70.-80. gados - 10.-11. tk, bet 90. gados 14.-16. tk latviešu, darbojas sestdienas skola un papildskola, kā arī Toronto Latviešu ģimnāzija (no 1953. g.), 1963. g. atvērts Latviešu nams, 1979. g. - Kanādas latviešu kultūras centrs, kopienai pieder vairāki ārpilsētas īpašumi
- kartīte neliela taisnstūrveida (parasti bieza) papīra vai kartona lapa, kas paredzēta kādas informācijas fiksēšanai (parasti kartotēkas pamatvienība)
- zviķis neliela tapa, ar ko aizbāž caurumu alus mucas virspusē
- Cērtene neliela upe Abula baseinā, Drandas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Brantu pagastā, lejtecē ir pilsētas robežupe ar Brantu un Launkalnes pagastu, garums - 8 km; Abulstrauts
- pulciņš Neliela, ar kopēju darbību, mērķi, kopējām interesēm u. tml. saistīta cilvēku grupa; šādas cilvēku grupas organizatoriska forma
- peridiola Neliela, ieapaļa, apvalkā ietverta pūpēžu klases sēņu glebas centrālā daļa, kuras iekšienē attīstās bazīdijsporas
- promicēlijs Neliela, īsu laiku dzīvojoša sēnes hifa, uz kuras attīstās nedaudz sporu (sporīdiju)
- puskamana Nelielas ragavas ar sēdekli, kam ir atzveltne
- ziedi Nelieli piena kunkuļi, kas rodas, karsējot ieskābušu pienu; arī nelieli biezpiena kunkuļi sūkalās pēc biezpiena izņemšanas
- ziediņi Nelieli piena, biezpiena kunkuļi, kas rodas karsējot ieskābušu pienu vai rūgušpienu; arī nelieli biezpiena kunkuļi sūkalās pēc biezpiena izņemšanas
- ziedīni Nelieli piena, biezpiena kunkuļi, kas rodas karsējot ieskābušu pienu vai rūgušpienu; arī nelieli biezpiena kunkuļi sūkalās pēc biezpiena izņemšanas
- ziedeņi Nelieli piena, biezpiena kunkuļi, kas rodas karsējot ieskābušu pienu vai rūgušpienu; arī nelieli biezpiena kunkuļisūkalās pēc biezpiena izņemšanas
- zieds Nelieli piena, biezpiena kunkuļi, kas rodas, karsējot ieskābušu pienu
- riska uzņēmumi nelieli zinātniskās pētniecības, inženierizstrādņu un riskantu jauninājumu uzņēmumi, kuru darbību nosaka un kurus finansē lielās firmas, kurām šie uzņēmumi izstrādā jaunas tehnoloģijas
- lopbarības granulas nelielos cilindrveida vai kubveida gabaliņos sapresēta smalka lopbarība, samalti vai citādi sīki sasmalcināti lopbarības līdzekļi vai to maisījumi (zāles milti, kombinētā barība u. c.)
- kokskaidu granulas nelielos, cilindriskos gabaliņos sapresēta sasmalcināta koksne, kam salīdzinājumā ar malku un koksnes briketēm ir lielāks blīvums un enerģijas saturs; izmantojot šādas granulas ir vieglāk nodrošināt nepārtrauktu degšanu un mainīt degšanas režīmu
- seimurija neliels (ap 1 m) perma perioda sauszemes mugurkaulnieks, kas iekļauts batrahozauru (amfībiju) apakšklasē, taču pēc izskata un citām uzbūves īpatnībām atgādina rāpuli, tāpēc agrāk tika uzskatīts par reptiļu klases pārstāvi
- veldenīte neliels apaļš koks, uz kura uzsēja audekla galus
- skimkolters neliels arkla korpuss, ko novieto pirms arkla naža, tas nogriež paceltas apvēršamās velēnas kreisās puses virsējo šķautni, veicina labāku velēnas nosegšanu, tādējādi aizkavējot aruma sazelšanu
- pundurdinozaurs neliels dinozauru kārtas divkājains plēsējs, divus līdz trīs metrus liels, kas dzīvoja juras perioda vidū pirms aptuveni 165 miljoniem gadu
- riņģis neliels dzelzs riņķis vārtu ārpusē zirga pavadas piesiešanai
- laiskumbedre neliels iedobums kakla mugurpusē zem pakauša
- Sīhorsa sēklis neliels jūras sēklis Dienvidķīnas jūrā, Spratlija salu austrumu daļā
- Lorda Oklenda sēklis neliels jūras sēklis Dienvidķīnas jūrā, Spratlija salu austrumu daļā
- Templera sēklis neliels jūras sēklis Dienvidķīnas jūrā, Spratlija salu ziemeļaustrumu daļā
- Leslija sēklis neliels jūras sēklis Dienvidķīnas jūrā, Spratlija salu ziemeļaustrumu daļā
- Sendi sēklis neliels jūras sēklis Dienvidķīnas jūrā, Spratlija salu ziemeļaustrumu daļā
- manuls neliels kaķu dzimtas plēsējs ("Otocolobus manul"), apdzīvo Centrālāzijas stepes no Irānas līdz Ķīnai, ieskaitot Aizkaukāzu un Vidusāziju; tā dzīves vidi apdraud to medīšana kažokādas dēļ, kā arī barības avotu — svilpējzaķu un murkšķu populāciju samazināšanās
- kreja neliels kāsēju vai lamatu tipa zvejas rīks
- būcenis neliels koka bluķis sēdēšanai vai kā pamats jebkuram objektam
- skvērs neliels laukums ar apstādījumiem (parasti pilsētās)
- apmālis neliels laukums, kur kas atrodas bagātīgi (piemēram, sēnes ogas)
- sīks lietus neliels lietus, kas līst ar smalkām lāsēm (smidzina)
- mazlācītis neliels plēsēju kārtas dzīvnieks (Amerikā) ar slaidu ķermeni, garu asti un biezu apmatojumu
- kupella neliels porozs trauciņš, šķelta kona veidā, ar puslodes veida iedobumu, ko lieto cēlmetālu kausējumu raudzes noteikšanai
- šīvis neliels rats ar profilētu perimetrālu rievu galiem un trosēm; paredzēts lokano saišu kustības virziena maiņai
- cifela neliels regulāras formas padziļinājums dažu lapu ķērpju lapoņa apakšpusē
- pažobele neliels sainītis padusē
- kaķis neliels zīdītāju klases plēsēju kārtas mājdzīvnieks, kas medī peles, žurkas, putnus
- sīkpilsonība Nelielu pilsētas namu, tirdzniecības uzņēmumu, darbnīcu īpašnieku slānis
- kukuļdošana Nelikumīga darbība, kas izpaužas materiāla vai citāda labuma nodošanā valsts amatpersonai par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs, kas šai amatpersonai jāizdara, izmantojot savu dienesta stāvokli
- neļķaugi Neļķu rindas dzimta, lakstaugi, puskrūmi, retāk krūmi ar veselām, šaurām, parasti pretēji novietotām, sēdošām lapām, 80 ģinšu, \~2100 sugu
- knosīties Nemierīgi grozīties (parasti guļot, retāk sēžot, stāvot); arī būt nemierīgam
- pasašļāucīties Nemierīgi sēdēt, sēžot mazliet grozīties
- dreboņa Nemierīgs cilvēks, kas nevar nosēdēt
- drebene Nemierīgs cilvēks, kas nevar nosēdēt uz vietas; drabans
- draska Nemierīgs puisēns; spēcīgs strādnieks
- odontoms Nenormāls zoba dentīna uzaugums, kas ieplešas pulpas kambarītī, arī zobu saknes kanālītī un zoba saknes virspusē
- kriptorhidektomija Nenoslīdējuša sēklinieka izoperēšana
- kriptorhidopeksija Nenoslīdējuša sēklinieka nostiprināšana sēklinieku maisiņā
- orhidopeksija Nenoslīdējuša sēklinieka novietošana sēklinieku maisiņā un nostiprināšana tur
- partejisks Neobjektīvs, tāds, kas pret vienu no pusēm izrāda lielāku labvēlību
- pelēkā ekonomika Neoficiālā jeb nekontrolējamā ekonomika; ekonomika, kas balansē uz aizliegtā robežas; ēnu ekonomika (no angļu "gray economy")
- sēra skābes neorganiskas skābes, kurās sēra atoms ir divvērtīgs (sērūdeņražskābe H~2~S), četrvērtīgs (sērpaskābē H~2~SO~3~) vai sešvērtīgs (sērskābe H~2~SO~4~), kā arī šo pamatsavienojumu saliktās skābes – tiosērskābe, pirosērskābe u. c.
- emalja Neorganisks stiklveida pārklājums, ko metāliem uzkausē vai nostiprina, uzkarsējot līdz saķepšanai; materiāls, ko lieto pārklājumu iegūšanai
- andergraunds Neortodoksāli, valsts nefinansēti mākslas, mūzikas, kultūras virzieni, kurus oficiālās varas sistēma neatbalsta vai pat apspiež
- Nepāla Nepālas Federatīvā Demokrātiskā Republika - valsts Dienvidāzijā (nepāliešu val. "Nepāl"), Himalaju centrālajā daļā, platība - 147181 kvadrātkilometrs, 28563000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Katmandu, administratīvais iedalījums - 7 provinces, robežojas ar Ķīnu un Indiju
- Katmandu Nepālas galvaspilsēta (angļu val. "Kathmandu"), atrodas starpkalnu ieplakā 1360 m vjl., 856000 iedzīvotāju (2007. g.)
- anālā spura nepāra spura zivs ķermeņa apakšpusē aiz anālās atveres
- starpgadījums Neparedzēts, parasti nevēlams, gadījums, notikums kādā darbībā, norisē
- parorhīdija Nepareiza sēklinieka atrašanās vieta
- zirgveidīgie Nepārnadžu kārtas dzimta, kas evolūcijas gaitā parādījusies pirms 50 miljoniem gadu un vēstures gaitā bijušas vairākas ģintis, bet mūsdienās sastopama 1 ģints ar 4 sugām: īstie zirgi, ēzeļi, pusēzeļi un zebras
- meža resursu atražošana nepārtraukta ilgtspējīga mežsaimnieciskā darbība, kas saistīta ar visu patērējamo daudzveidīgo meža materiālo un ekoloģisko vērtību atjaunošanu un apsaimniekošanu (koksnes, sveķu, ogu, sēņu, riekstu, medījamo dzīvnieku u. c. ieguvi un biosfēras vitalitātes nodrošināšanu)
- kadrs Nepārtraukta kinolentes daļa, kurā fiksēta atsevišķa epizode
- trumuļa kalte nepārtrauktas darbības kalte visu šķirņu kultūraugu sēklu kaltēšanai; kaltes cilindrs nostādīts horizontāli vai ar nelielu kritumu uz izejas pusi un lēni rotē
- pārsēt nepārtraukti sējot pārsniegt kādu laika robežu
- brošūra Neperiodisks iespieddarbs, kura apjoms var būt no 5 līdz 48 lappusēm; neliela grāmata (parasti mīkstos papīra vākos)
- vēršēks Nepieaudzis vērsis, vērsēns
- kvorums Nepieciešamais (piemēram, sapulces, sēdes) dalībnieku skaits, lai (tā) būtu tiesīga lemt
- liekpasts Nepieprasīti un saņēmējam nevajadzīgi sūtījumi, parasti reklāmas, ko ievieto pastkastēs vai izsūta elektroniski uz daudzām adresēm
- itakonskābe Nepiesātināta dikarbonskābe, balta kristāliska viela, šķīst ūdenī un spirtā; iegūst, pārraudzējot cukuru ar mikroskopisko sēni "Aspergillus terreus"
- metilmetakrilāts Nepiesātināts organisks savienojums, metakrilskābes metilēteris, ko lieto polimetilmetakrilāta (organiskā stikla) ražošanai, izmanto arī nagu lakās un mākslīgajiem nagiem, var radīt sēcīgu ādas kairinājumu un alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu
- alilalkohols Nepiesātināts vienvērtīgs alkohols ar kodīgu smaku; savienojumā ar sēru atrod ķiplokos; tā esterus izmanto mākslīgo šķiedru ražošanā
- telomerizācija Nepiesātinātu organisko savienojumu (monomēru) ķēdes reakcija ar kādu ķēdes pārnesēju (telogēnu) iniciatoru klātbūtnē
- marasms Nepietiekama uztura izraisīts sindroms, gk. proteīnu deficīta dēļ; attīstās pirmajos mūža gados; raksturīga augšanas aizture, samazinātas prāta spējas, progresējoša zemādas tauku slāņa izzušana, ēstgribas trūkums
- nabadzīgs Nepietiekami daudzveidīgs (pēc formām, niansēm, elementiem)
- nabags Nepietiekami daudzveidīgs (pēc formām, niansēm, elementiem)
- manko Nepilna preču masa; iztrūkums kasē
- piededži nepilnīgas sadegšanas produkts stigras vai cietas masas veidā, kas nosēžas uz motora degkameras detaļām, un ko galvenokārt veido nesadegusī eļļa
- švikstīt Nepilnīgi apsēt
- orhidocelioplastika Nepilnīgi noslīdējuša sēklinieka repozīcijas operācija vēdera dobumā
- Uredinales imperfecti nepilnīgi pazīstamās rūsas sēnes
- deuteromycota Nepilnīgi pazīstamās sēnes
- sterilo micēliju rinda nepilnīgi pazīstamas sēnes ("Mycelia sterilia"), kas neveido sporas un sastopamas dažādās sterilās stadijās, kas ir micēlija veidojumi un noder pārziemošanai un jauna micēlija veidošanai; rindā 28 ģintis, 200 sugu
- Fungi imperfecti nepilnīgi pazīstamo sēņu "Deuteromycota" nosaukuma sinonīms
- cryptococcales Nepilnīgi pazīstamo sēņu blastomicēšu klases rinda
- cryptococcaceae Nepilnīgi pazīstamo sēņu blastomicēšu klases rindas "Cryptococcales" dzimta, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 29 sugas
- candida Nepilnīgi pazīstamo sēņu dzimtas "Cryptococcaceae" ģints
- anamorfsēnes Nepilnīgi pazīstamo sēņu grupa
- Phyllosticta aceris nepilnīgi pazīstamo sēņu grupas celomicēšu klases fillostiktu ģints suga, kas parazitē uz kļavām
- Phyllosticta coryli nepilnīgi pazīstamo sēņu grupas celomicēšu klases fillostiktu ģints suga, kas parazitē uz lazdām
- Phyllosticta fraxinicola nepilnīgi pazīstamo sēņu grupas celomicēšu klases fillostiktu ģints suga, kas parazitē uz ošiem
- hifomicētes nepilnīgi pazīstamo sēņu grupas klase ("Hyphomycetes"), sēnes, kurām attīstās tikai bezdzimuma vairošanās sporas (sk. konidijas), ir saprofīti un parazīti, \~930 ģinšu, \~7500 sugu, Latvijā konstatētas \~85 ģintis, \~365 sugas
- dīgstu vīte nepilnīgi pazīstamo sēņu ģinšu "Fusarium", "Botrytis", "Alternaria" un "Rhizoctonia" sēņu izraisīta dīgstu un jaunu sējeņu slimība, ar ko slimo gk. skujkoku dīgsti un sējeņi kokaudzētavās; sēklas un dīgsti inficējas augsnē, sēklas vai nu neuzdīgst nemaz, vai arī pazeminās to dīgtspēja, sējeņi attīstās nevienmērīgi; pēc uzdīgšanas inficējas dīgstu un sējeņu saknes, kā arī stumbrs sakņu kakla apvidū nedaudz virs augsnes; stumbrs kļūst ūdeņains, nobrūnē, pūst, infekcijas vietā rodas iežmauga, sējeņi nolīkst pie zemes un iet bojā
- leucocytospora Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints
- libertella Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints
- naemospora Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints
- oosporas Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints
- rhodotorula Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints
- spiloceae Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints
- torulopsis Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints
- trihosporas Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints
- coryneum Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints, diaportu dzimtas sugu anamorfas
- asteroma Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints, gnomoniju dzimtas sēņu anamorfa
- cylindrosporella Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints, gnomoniju dzimtas sēņu anamorfa
- stagonospora Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints, ko dažkārt izdala no gleosporiju ģints
- kandidas nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints, kuras fakultatīvi patogēnas cilvēkam; veido micēliju, bet neveido ašķu sporas; parasti slimību ierosina "Candida albicans"
- trihofīti Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints, kuras ierosina trihofītiju
- stilbella Nepilnīgi pazīstamo sēņu hifomicēšu klases ģints
- otomikoze Nepilnīgi pazīstamo sēņu ierosināta auss slimība
- ezofagomikoze Nepilnīgi pazīstamo sēņu ierosināta barības vada slimība
- ekscipula Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases dzimta ("Excipulaceae"), saprofīti uz zariem, stublājiem, retāk uz lapām, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugu
- leptostroma Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases dzimta ("Leptostromataceae"), parazīti un saprofīti uz lakstaugu, koku un krūmu stumbriem, lapām un augļiem, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, \~20 sugu
- melankonija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases dzimta ("Melanconiaceae"), konīdijnesēji ar konīdijām attīstās īpašās gultnēs, ko veido blīvs micēlija pinums, parazīti (augu slimību ierosinātāji) un saprofīti, 120 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 25 ģintis, \~100 sugu
- sferopsīds Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases dzimta ("Sphaeropsidaceae"), saprofīti un parazīti - augu slimību izraisītāji, \~500 ģinšu, 5200 sugu, Latvijā konstatēts 60 ģinšu, 700 sugu
- ampelomyces Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases sferopsīdu dzimtas ģints
- septoria Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases sferopsīdu dzimtas ģints
- cerkosporas nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma demāciju dzimtas ģints ("Cercospora"), parazitē uz augu lapām, stumbriem, augļiem, \~1270 sugu, Latvijā konstatētas \~35 sugas
- sporobolomycetaceae Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma dzimta
- sporobolomyces Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma ģints
- septorija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma ģints ("Septoria"), augu parazīti, attīstās uz lakstaugu, koku un krūmu lapām un jaunajiem dzinumiem, kur veido baltus vai brūnganus plankumus ar tumšu apmali, >1000 sugu, Latvijā konstatēts \~170 sugu
- kladosporija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases demāciju dzimtas ģints ("Cladosporium"), Latvijā kontatētas 10 sugas
- alternaria Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases demāciju dzimtas ģints, saprofīti uz organiskām atliekām
- demācija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases dzimta ("Dematiaceae"), raksturīgs tumšs, pigmentēts micēlijs un konīdijnesēji, Latvijā konstatētas \~45 ģintis, \~130 sugu
- monīlija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases dzimta ("Moniliaceae"), sastopamas gan kā saprofīti, gan kā parazīti - augu, dzīvnieku un cilvēku slimību ierosinātājas; Latvijā konstatētas \~35 ģintis, \~230 sugu
- tuberkulārija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases dzimta ("Tuberculariaceae"), saprofīti, retāk pusparazīti un augu parazīti, Latvijā konstatēts 14 ģinšu, 34 sugas
- botrytis Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases ģints, kas augiem ierosina dažādas puves, attīsta uz bojātiem saimniekaugiem pelēku un zilganpelēku, līdz 1 cm biezu pelējuma mauru, Latvijā konstatētas 9 sugas
- grafiola Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases hifomicēšu rindas dzimta ("Graphiolaceae"), no kuras Latvijā atrasta tikai 1 suga
- acrostalagmus Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases monīliju dzimtas ģints
- arthrobotrys Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases monīliju dzimtas ģints
- stilbella Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases rinda ("Stilbellales")
- agonomycetales Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases sterilo micēliju rinda
- agonomycetaceae Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases sterilo micēliju rindas sterilo micēliju dzimta
- blastomicētes Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma klase ("Blastomycetes"), kurai pieder t. s. asporogēnie raugi, kas iedalās 2 rindās - "Cryptococcales" un "Sporobolomycetales"
- celomicētes Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma klase ("Coelomycetes"), saprofītiskas vai parazītiskas sēnes ar kosmopolītisku izplatību, \~870 ģinšu, 7000 sugu, Latvijā konstatēts \~100 ģinšu, 850 sugu; iedala 2 rindās - melankoniju un sferopsīdu
- cilindrosporija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma melankoniju dzimtas ģints ("Cylindrosporium"), sēnes parzitē uz augu lapām, \~50 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
- gleosporija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma melankoniju dzimtas ģints ("Gloeosporium"), parzitē uz savvaļas augu un kultūraugu lapām, stublājiem, augļiem, Latvijā konstatētas 23 sugas
- marsonīna Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma melankoniju dzimtas ģints ("Marssonina"), augu lapu, retāk stublāju parazīti, kas rada plašus plankumus, \~100 sugu, Latvijā konstatēts \~15 sugu
- penicīliji Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma monīliju dzimtas ģints ("Penicillium"), gk. saprofīti, kas izplatīti augsnē, uz dažādiem, gk. augu izcelsmes produktiem, visā pasaulē \~250 sugu, Latvijā konstatētas 35 sugas
- ramulārija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma monīliju dzimtas ģints ("Ramularia"), augu parazīti, bojātajās saimniekauga vietās parādās plankumi, kuros veidojas baltgana apsarme, \~450 sugu, Latvijā konstatētas 129 sugas
- aspergili Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma monīliju dzimtas pelējumsēnīšu ģints ("Aspergillus"), 50-60 sugu, Latvijā konstatēts \~20 sugu
- sporobolomycetales Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma rinda
- sporobolomicētes Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma rinda ("Sporobolomycetales")
- citosporas Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Cytospora"), saprofīti vai parazīti, kas aug uz koku un krūmu zariem, retāk uz lakstaugiem, \~400 sugu, Latvijā konstatēts >20 sugu
- fillostikta Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Phyllosticta"), parazītiskas sēnes, kas mīt uz augiem un bojā to lapas, retāk stublājus, >500 sugu, Latvijā konstatēts 110 sugu
- fomas Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Phoma"), gk. saprofīti uz nokaltušām augu daļām, \~200 sugu, Latvijā konstatēts \~40 sugu
- fomopse Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Phomopsis"), parazīti, retāk saprofīti uz lakstaugu lapām un stublājiem, koku un krūmu stumbriem; \~100 sugu, Latvijā konstatētas \~35 sugas
- rabdosporas Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Rhabdospora"), saprofīti uz augu stulbājiem un zariem, retāk uz lapām, \~150 sugu, Latvijā konstatētas \~25 sugas
- filostiktas Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints, parazītiskas sēnes, kas mīt uz augiem un bojā to lapas, retāk stulbājus; >500 sugu, Latvijā konstatēts 110 sugu
- fuzārija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma tuberkulāriju dzimtas ģints ("Fusarium"), mikroskopiskas sēnītes, dažas no kurām izraisa augu slimības, citas savukārt ierosina dzīvnieku ādas slimības, \~50 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu ar daudzām varietātēm
- cytosporina Nepilnīgi pazīstzmo sēņu ģints, diatropu dzimtas vairāku sugu anamorfas (konīdijstadijas)
- cefalosporiji Nepilnīgo sēņu ģints
- kriptokoki Nepilnīgo sēņu ģints
- glenospora Nepilnīgo sēņu ģints, kuras dažas sugas atrastas micetomas gadījumos
- Melngalvju brālība neprecētu ārzemju tirgotāju un kuģinieku apvienība Hanzas pilsētās
- jendziņš Nerātns puisēns
- taukķermenis neregulāri taukšūnu veidojumi pie abinieku sēkliniekiem
- ner. met. nerūsējošais metāls (reklāmās)
- seksuālā neiroze nervozas dabas traucējumi seksuālās funkcijās (impotence, priekšlaicīga sēklas noiešana, spermatoreja); plašākā nozīmē: citu orgānu vai sistēmu traucējumi, ja to pamatā ir seksuālās funkcijas traucējumi, piem., vazoneiroze, astma, psihiska depresija, klimaktēriskā psihoze, nervozas dabas traucējumi grūtniecības laikā u. c.
- nesacīt (arī neteikt) ne pieci nesacīt nekā, klusēt; arī neiebilst
- nesacīt (arī neteikt) ne četri (arī ne pieci) nesacīt nekā, klusēt; arī neiebilst
- nesacīt ne četri nesacīt nekā, klusēt; arī neiebilst
- neteikt ne četri nesacīt nekā, klusēt; arī neiebilst
- iešņava Nesālīti kausēti tauki; plēvē ietīti (īpaši sagatavoti) cūku tauki
- CSMA/CD metode nesēja jušanas un sadursmju atklāšanas daudzpiekļuve
- CSMA/CD nesēja jušanas un sadursmju atklāšanas daudzpiekļuve (angļu "Carrier Sense Multiple Access with Collision Detection)
- CSMA/CA metode nesēja jušanas un sadursmju nepieļaušanas daudzpiekļuve
- CSMA/CA nesēja jušanas un sadursmju nepieļaušanas daudzpiekļuve (angļu "Carrier Sense Multiple Access with Collision Avoidance)
- nesājs Nesējs
- nešuks Nesējs
- kūlijs Nesējs, krāvējs, melnstrādnieks, rikša (Indijā, Ķīnā, Japānā, Indonēzijā)
- gestor Nesējs; veikalvedis, lietvedis
- parudze Nesen iesēts rudzu lauks
- emiters Nesimetriskas p-n pārejas apgabals ar lielu lādiņnesēju (elektronu vai caurumu) koncentrāciju
- bāze Nesimetriskas p-n pārejas apgabals ar mazu lādiņnesēju koncentrāciju, kurā caurlaides virziena sprieguma gadījumā no emitera ieplūst lādiņnesēji
- ananastāzija Nespēja piecelties no sēdus stāvokļa aiz gribas trūkuma vai aiz sāpēm, kas savienotas ar bailēm
- atrēmija Nespēja staigāt, stāvēt vai sēdēt histērijas gadījumos; visas kustības viegli veicamas guļus
- dekompensēt Nespēt kompensēt
- karbohemoglobīns Nestabils hemoglobīna un ogļskābās gāzes savienojums asinīs; tam ir liela nozīme organismā radušās ogļskābās gāzes pārnesē uz plaušām
- sārņi nešķīstošie piemaisījumi sāļu kausējumos
- neteikt (arī nesacīt) ne četri (arī ne pieci) neteikt nekā, klusēt; arī neiebilst
- neteikt ne pieci neteikt neko, klusēt; neiebilst
- neminēt ne vārda neteikt neko, noklusēt
- kontaminants Netīrības ienesējs, piem., svešs mikrobs tīrkultūrā
- pitriņš Netīrītā sērskābe
- aleurons Netīrs graudains olbaltums pelēkā krāsā, kas iekrājas labības graudos; apņem no ārpuses grauda sēklbaltumu
- krecumi Netīrumi, atkritumi; metāla kausējuma atbiras
- nosēties Netīšām iesēties
- cirta Nevajadzīga cilpa, sametums trosē; mezgls
- ķiņķis Nevajadzīga cilpa, sametums trosē; mezgls
- aizsēdēšana Nevardarbīga iejaukšanās, demonstratīvi sēžot kādas iestādes vai sabiedriskas vietas brīvajos krēslos, uz grīdas utt., lai tādējādi pārtrauktu ierasto kārtību un panāktu savu prasību izpildi
- satjagraha Nevarmācīgas pretošanās taktikas nacionālās atbrīvošanās cīņas forma, ko izstrādāja un praksē ieviesa M. Gandijs
- Ņeveļa Neveļa, pilsēta Krievijas Pleskavas apgabala dienvidos
- Honto Neveļska - pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Ņeveļska Neveļska, pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā
- ieberzīt nevērīgi, nolaidīgi iejaukt; sēt (mitrā augsnē)
- graudenis Neveroņa tipa auglis, kam augļapvalks saaudzis ar sēklapvalku, tāpēc auglis un sēkla nav atdalāmi; grauds
- aberācija Nevienāda gaismas staru refrakcija un fokusēšanās, kas rada neskaidru iegūto attēlu
- birzains Nevienādi nosēts (lauks)
- anizosfigmija Nevienāds pulsa apjoms, spēks vai laiks atbilstošās artērijās abās ķermeņa pusēs, piem., abās spieķa vai ciskas artērijās
- progresējošs osificējošais miozīts nevienmērīga, apikokaudāli progresējoša šķērssvītrotās muskulatūras, fasciju, cīpslu un aponeirožu pārkaulošanās ar stīvumu, kustību ierobežojumu un ķermeņa piespiedu stāvokli
- švikstains Nevienmērīgi apsēts tīrums ar brīviem laukumiem
- iesēties Neviļus, negribēti tikt iesētam
- ietupstīt Nevīžīgi iesēsties
- tupstīt Nevīžīgi sēsties
- hondroosteodistrofija nezināma cēloņa punduraugums, bieži pārmantots; plakani skriemeļi, kifoze, progresējošas pārmaiņas augšstilba kaula galviņā un locītavas iedobumā; kaula deformācija, izņemot galvaskausa un sejas kaulus; garīgā attīstība nav traucēta
- N Nezināms (pilsēta N)
- niansēts Niansēm bagāts
- krāšņs Niansēts, spilgts, ļoti patīkams (par krāsu, skaņu)
- Antiļas Nīderlandes Antiļas - Nīderlandes īpašums ("de Nederlandse Antillen"), sastāv no divām salu grupām Vestindijā: Kirasao, Bonaire un Aruba, netālu no Venecuēlas krastiem un Sintestatiusa, Saba un Senmartēna uz austrumiem no Puertoriko, kopējā platība - 800 kvadrātkilometru, \~197000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Vilemstade (Kirasaro); no 2010. g 10. oktobra izvaiedotas divas neatkarīgas valstis Nīderlandes Karalistes sastāvā - Kirasao un Sintmartēna
- Nīderlande Nīderlandes Karaliste - valsts Rietumeiropā (nīderlandiešu valodā "Nederland"), galvaspilsēta - Amsterdama, valdības mītne - Hāga, platība - 41865 kvadrātkilometri, 16716000 iedzīvotāju, administratīvais iedalījums - 12 provinces, valsts atrodas Viduseiropas līdzenumā, vidējais augstums - 20-30 m virs jūras līmeņa, bet 40% teritorijas atrodas zem jūras līmeņa (polderi), robežojas ar Vāciju un Beļģiju, kā arī ar Ziemeļjūru
- Amsterdama Nīderlandes Karalistes galvaspilsēta (valdības rezidence atrodas Hāgā; angļu valodā _Amsterdam_), atrodas pie Amstelas deltas, kanāli savieno ar Ziemeļjūru, Eiselmēras līci un Reinu, 746000 iedzīvotāju (2007. g.)
- grifons Nīderlandiešu zelta un sudraba nauda 15. gs.; šādi nosaukta tās mugurpusē iekaltā ģerboņa dēļ
- Niameja Nigēras galvaspilsēta (fr. val. "Niamey"), piestātne Nigēras kreisajā krastā, 830000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Nigēra Nigēras Republika - valsts Rietumāfrikā (fr. val. "Niger"), platība - 1267000 kvadrātkilometru, 15400000 iedzīvotāju (2012. g.), galvaspilsēta - Niameja, administratīvais iedalījums - 7 reģioni un 1 galvaspilsētas apgabals, robežojas ar Alžīriju, Lībiju, Čadu, Nigēriju, Beninu, Burkinfaso un Mali
- Nigērija Nigērijas Federatīvā Republika - valsts Rietumāfrikā (angļu val. "Nigeria"), Gvinejas līča krastā, platība - 923768 kvadrātkilometri, 149229000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Abudža, administratīvais iedalījums - 36 štati un 1 teritorija, robežojas ar Beninu, Nigēru, Čadu un Kamerūnu, dienvidos apskalo Atlantijas okeāna Gvinejas līcis
- Abudža Nigērijas galvaspilsēta (angļu _Abuja_), atrodas Nigērijas centrālajā daļā, veido atsevišķu administratīvu teritoriju, \~3 miljoni iedzīvotāju (2019. g.)
- Managva Nikaragvas galvaspilsēta (sp. val. "Managua"), atrodas Managvas ezera dienvidu krastā, 1 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Nikaragva Nikaragvas Republika - valsts Centrālamerikā (sp. val. "Nicaragua"), platība - 120254 kvadrātkilometri, 5995900 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Managva, administratīvais iedalījums - 15 departamentu un 2 autonomi reģioni, robežojas ar Hondurasu un Kostariku, apskalo Karību jūra un Klusais okeāns
- Levkosia Nikosija, Kipras galvaspilsētas nosaukuma grieķu valodā latviskās rakstības variants
- Levkosija Nikosija, Kipras galvaspilsētas nosaukuma grieķu valodā latviskās rakstības variants
- Lefkoša Nikosija, Kipras galvaspilsētas nosaukums turku valodā ("Lefkoşa")
- Lefkosija Nikosija, Kipras Republikas galvaspilsētas nosaukuma rakstības variants
- permalojs Niķeļa (78,5%) un dzelzs (21,5%) sakausējums; arī daži citi sakausējumi ar lielu magnētisko caurlaidību
- nitinols Niķeļa (Ni) un titāna (Ti) sakausējums (55% Ni un 45% Ti), kam piemīt t. s. atmiņas efekts (spēja pēc plastiskas deformācijas atgūt sākotnējo formu paaugstinātā temperatūrā)
- alumels Niķeļa sakausējums ar alumīniju (1,8-2,5%), silīciju (0,85-2%) un mangānu (1,8-2,2%)
- monelmetāls Niķeļa sakausējums ar varu (27-29%), dzelzi (2-3%) un mangānu (1,2-1,8%)
- hromniķelis Niķeļa un broma sakausējums, ko lieto, piem., sildāmaparātu spirāļu izgatavošanā
- superinvars niķeļa un kobalta sakausējums ar sevišķi zemu termiskās izplešanās koeficientu
- nihroms Niķeļa, hroma, dzelzs un mangāna sakausējums
- Tēnoka Nīna - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_An tAonach_)
- optokinētiskais nistagms nistagms veseliem cilvēkiem, ja tie cenšas ar acīm fiksēt priekšmetus, kas ātrā secībā šķērso redzes lauku
- fiksācijas nistagms nistagms, kas parādās vienīgi, ja skatu fiksē
- Nīčepinga Nīšēpinga, pilsēta Zviedrijā
- mikrosporīns no "Microsporon" ģints sēņu kultūras iegūts ekstrakts; lieto intrakutānai raudzei, lai noteiktu jutību pret mikrosporām
- notabļi no 14. līdz 18. gs. Francijā - karaļa izraudzīti augstākās garīdzniecības, muižniecības un turīgo pilsētnieku pārstāvji
- Garkalnes pagasts no 2021. g. pagasts Ropažu novadā, robežojas ar Ropažu un Stopiņu pagastu, ar Ādažu un Siguldas novadu, kā arī ar Rīgas pilsētu; 2006.-2021. g. atsevišķs novads, 1990.-2006. g. Rīgas rajonā
- abpušām no abām pusēm
- aupuš no abām pusēm
- aupušam no abām pusēm
- sētstarpis no abām pusēm ar žogu nodalīta josla, ceļš (pa to parasti dzen mājlopus); vieta starp diviem žogiem
- gate no abām pusēm ar žogu norobežota josla, ceļš (pa ko parasti dzen mājlopus); gatve
- sētstarpa no abām pusēm ar žogu norobežota josla, ceļš; šaura vieta starp diviem žogiem
- sētstarpe no abām pusēm ar žogu norobežota josla, ceļš; šaura vieta starp diviem žogiem
- amfi- no abām pusēm, apkārt (piem., amfiteātris); divējāds (piem., amfībija)
- amfo- no abām pusēm, apkārt; divējāds
- dīglis no apaugļotas olšūnas izveidojusies sēklas daļa, kurā ir jaunā auga orgānu aizmetņi; embrijs (2)
- svešpilsētisks no ārienes aizgūts, kādā svešā pilsētā noskatīts
- atvasājs no atvasēm cēlusies audze
- taukaine no augsnes līmeņa uz augšu augošu sēņu ģints ("Sebacina")
- sakņu atvases no augsnes virsējos horizontos augošu sakņu papildu pumpuriem augošās vasas, resp., pievasas, to ataugšanu veicina sakņu ievainošana
- sutnes no auzu miltiem un linsēklu eļļas gatavots ēdiens
- sutnis no auzu miltiem un linsēklu eļļas gatavots ēdiens
- jaka no bieza, blīva materiāla šūts virsdrēbju gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare
- bitumenols no bitumenozas darvas ar sērskābes palīdzību iegūta sveķaina, šķīdināma masa; izšķīdināta un ziedē lietota pret ādas slimībām
- vējjaka no blīva (parasti lietus un vēja necaurlaidīga) materiāla šūta, priekšpusē cieši aizdarāma jaka ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm; vēja jaka
- vēja jaka no blīva (parasti lietus un vēja necaurlaidīga) materiāla šūta, priekšpusē cieši aizdarāma jaka ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm; vējjaka
- žakete no blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai vai līdz tai un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām; šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam
- budžeta izpildītāji no budžeta finansētu institūciju vadītāji, kuri ar asignējumu pilnvaroti izdarīt budžeta izdevumus vai uzņemties īstermiņa saistības, vai arī tiesīgi uzņemties ilgtermiņa saistības attiecībā uz budžetu
- holofāns no caurspīdīga stikla presēts kupols, ko lieto dažādās apgaismošanas ierīcēs gaismas atstarošanai, laušanai un izkliedēšani
- koka mālšpiks no cieta koka izgatavots darbarīks - irbulis augu vai sintētisko šķiedru trošu spleisēšanai
- pollūcija no cilvēka gribas neatkarīga sēklas noplūšana (parasti miegā)
- rolāde no cūkgaļas (parasti cūkas galvas) gatavota vārīta, presēta rulete ar olu, dārzeņu vai citu produktu pildījumu; veltnis
- piķis no darvas, vaska, taukiem, sēra un citām sastāvdaļām savārīts vielu maisījums, ko izmanto, piemēram, kāda materiāla stiprības palielināšanai, tā aizsargāšanai no mitruma
- kvēlgaisma no dažādiem līdz baltkvēlei sakarsētiem ķermeņiem iegūta gaisma
- spraugu grīda no dažādiem materiāliem (metāla sakausējuma, čuguna, plastmasas) veidotas kūts grīdas režģis ar piemērotu spraugu platumu katrai dzīvnieku sugai un katram dzīvnieku vecumam, lai netraumētu kājas, bet mēsli izkristu cauri spraugām un nonāktu zemgrīdas kanālā; izmanto cūku, liellopu un aitu kūtīs
- vakcīna no dzīviem vai nonāvētiem mikroorganismiem (baktērijām, vīrusiem) vai to dzīvības norišu produktiem iegūts preparāts, ko izmanto (cilvēka un dzīvnieku) infekcijas slimību ārstēšanā un profilaksē
- šitake no Japānas cēlusies ēdamā sēne, kuru audzē 3-5 gadus uz īpaši sagatavotiem bluķiem silta un vējaina klimata apstākļos
- reproducēt no jauna atveidot apziņā, aktualizēt psihē (ko atmiņā fiksētu)
- bārs no jūras sanešiem veidojies iegarens sēklis vai virsūdens grēda, kas stiepjas paralēli krasta līnijai vai ir ar krastu daļēji savienots
- stikle no kaņepju sēklām gatavots ēdiens, ko ziež uz maizes; staks
- kaņepju piens no kaņepju sēklām izspiests šķidrums, ko lietoja kā piedevu pie ēdiena; no kaņepēm un ūdens gatavots ēdiens pienam līdzīgā krāsā
- kaimaks no karsēta piena nosmelts saldais krējums
- iesējuma vāka papītes no kartona piegrieztas iesējuma vāka detaļas, kas ir nedaudz lielākas par grāmatas bloku un kalpo par iesējuma pamatu
- kapele no kaulu pelniem sapresēts kausiņš, ko izmanto sudraba un zelta daudzuma noteikšanai sakausējumos
- fondī no kausēta siera, baltvīna un garšvielām gatavots ēdiens
- stiklšķiedra no kausēta stikla iegūta šķiedra; stikla šķiedra
- stikla šķiedra no kausēta stikla iegūta šķiedra; stiklšķiedra
- marakass no ķirbja, kokosrieksta vai cita izejmateriāla veidots Latīņamerikas pirmiedzīvotāju žvadzeklis, ko pildīja ar sēklām, akmentiņiem, gliemežvākiem un lietoja dejas ritma izcelšanai
- leikīns no leikocītiem iegūta termostabila viela, kas darbojas lītiski pret dažiem mikrobiem, piem., vēdertīfa un liesas sērgas nūjiņām un mikrokokiem
- jēmi no linsēklu pelavām, siena, āboliņa smalkumiem un miltiem gatavots lopu ēdiens
- patrimoniālapgabals no muižniecības, baznīcas mantots zemes īpašums, kas bija pakļauts pilsētas pārvaldei un tiesu sistēmai
- patrimoniāls apgabals no muižniecības, baznīcas mantots zemes īpašums, kas bija pakļauts pilsētas pārvaldei un tiesu sistēmai; patrimoniālapgabals
- antikorozīva inhibitorizētā papīra pamatne no nebalinātas sulfatcelulozes izgatavots papīrs ar ierobežotu sulfātjonu un hlorjonu daudzumu un normētu šķidrumu iesūkšanos, ja to vienpusēji samitrina
- pakaļgala norobežojuma kurvis no nerūsoša tērauda caurulēm izgatavots nodrošinājums, kas aptver jahtas pakaļgalu un stabili piestiprināts pie borta un saistīts ar reliņa trosēm
- brakteāts no plāna zelta vai sudraba skārda, ko izgatavoja ar spiedni un negatīvu tā attēlu reversā; grieķu monēta (4.-2. gadsimtā p. m. ē.), ko izgatavoja no zelta skārda; 12.-18. gs. vairākās Eiropas zemēs, arī Livonijā, kala vienpusējus brakteātus no sudraba vai vara
- zorbs no poliuretāna vai polivinilhlorīda izgatavota, ar gaisu pildīta bumba, kurā esošais cilvēks var tikt fiksēts ar īpašām siksnām
- buļļu mātes no populācijas ciltskodola izvēlētas visaugstražīgākās govis jauno bullīšu ieguvei mākslīgās apsēklošanas stacijām
- grūdienis no pupām un kartupeļiem ar sviesta vai linsēklu eļļas aizdaru pagatavots ēdiens
- šamota ķieģeļi no pussausas šamota masas presēti ķieģeļi, ko izmanto rūpniecisko un sadzīves krāšņu oderēšanai
- zopara kule no rupja taras auduma darināts maiss (paredzēts superfosfāta fasēšanai)
- sestave no saknēm vai atvasēm pīts apaļš un plakans trauks, kurā ietilpst 1/6 pūra
- sakasas no sakrautas siena (vai labības) kaudzes apkasīšanas savāktie sīkumi, ko sabāž gubas iekšpusē
- azbestcementa šīferis no sašķiedrota azbesta un cementa maisījuma presētas plāksnes – jumtu segmateriāls
- ietvarstāds no sējeņa izaudzēts stāds, kas pārstādīts un vēl 1-2 gadus audzēts izolētā, saknes ietverošā substrātā
- dīgsts no sēklas attīstījies un virs zemes parādījies jaunais augs, kam izveidojušās savas saknes, bet īsto lapu vietā vēl ir dīgļlapas
- sējenis no sēklas bez pārstādīšanas izaudzēts jauns augs
- sīksīpoliņi no sēklas izaudzēti sēklas sīpoli, kuru diametrs ir no 0,7 līdz 3 centimetriem
- grūdeņi no sēnalām attīrīti ieapaļi miežu graudi
- kvēpis no sodrējiem vai pulverī sasmalcinātas ogles pagatavota, presēta melna masa, ko izmanto zīmēšanai
- klinoīdā meningioma no spārnkaula mediālās daļas izejoša audzēja simptomu komplekss: oftalmoplēģija, supraorbitālas parestēzijas un sāpes, unilaterāls nesāpīgs eksoftalms, primāra redzes nerva atrofija bojājuma pusē, sastrēguma papilla pretējā pusē, ožas un garšas halucinācijas, personības pārmaiņas
- metāla apaļkoki no speciāla kausējuma izgatavoti viegli un izturīgi masti, grotbomji, spinakerbomji, spīres (horizontāli apaļkoki) u. c.
- terpinols no terpīnhidrāta ar atšķaidītu sērskābi iegūstams savienojums ar patīkamu maijpulkstenīšu smaržu
- keitonijas no triasa beigām līdz krīta perioda sākumam izmirušu sēklpaparžu rinda
- apgriezts iesējuma vāks no trim pusēm kopā ar bloku pēc pielīmēšanas apgriezts iesējuma vāks
- mitella no trīsstūraina vai četrstūraina lakatiņa izveidots pārsējs rokas atbalstīšanai vai imobilizācijai
- humoss no turku zirņiem, sezama sēklu un eļļas maisījuma, garšvielām, citronu sulas un ķiplokiem gatavota pasta
- brusa no vairākām pusēm apzāģēts, retāk aptēsts, kokmateriāls, kura biezums un platums ir 100 milimetriem un lielāks
- finanšu pārskats no valsts budžeta tieši finansēta komersanta finanšu darbības rezultāta aprēķins, kas sastāv no bilances, saimnieciskās darbības rezultāta aprēķina, pašu kapitāla izmaiņu pārskata, ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas pārskata, nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu kustības pārskata un ilgtermiņa un īstermiņa finanšu ieguldījumu pārskata un paskaidrojuma
- sēklu partija no viena noteikta koka, kokaudzes vai sēklu plantācijas ievāktais sēklu materiāls, kas apzīmēts ar atsevišķu numuru jeb kodu
- apcept no virspuses, no visām pusēm mazliet izcept
- priekšpils no visām pusēm (ar valni, sētu) norobežots laukums, platība pie pils; pils ārējais pagalms
- visapkārt no visām pusēm (pilnīgi ietvert)
- apņemt no visām pusēm, pilnīgi ietvert, apklāt
- mastals no zariem un žagariem pīti vārtiņi vai durtiņas sētā
- nogremzties Nobēdāties, nosēroties
- Collybia dryophila nobiru vērdiņsēne
- noblaiskot Noblaiskot sēnes - izspiest ūdeni no vārītām sēnēm
- perisperma Nobriedušas sēklas barojošie rezerves audi, kurus dīglis izmanto dīgstot
- ezermītne Nocietināta dzīvesvieta ezera salā vai sēklī no akmens laikmeta, kā arī vēlāk Vācijas, Īrijas, Igaunijas, Latvijas teritorijā (izpētīta Āraišu ezerpils)
- tabors Nocietināta militāra nometne, kuru no visām pusēm sedz vezumnieku pajūgi; šādas nometnes karavīru grupa
- kremlis Nocietināts centrs (Krievijas feodālajās pilsētās)
- ribats Nocietināts musulmaņu klosteris ar aizsardzības mūriem un novērošanas torņiem, iekšpusē bija dzīvojamās un lūgšanu telpas, bieži vien arī atsevišķa mošeja
- šņārka Nocirstam kokam pie resgaļa iecirtuma pusē palikusī garākā mala
- nitrozilhlorīds NOCl, iegūstams iedarbojoties ar sērskābi uz nātrija hlorīdu
- koris Nodalījums baznīcā, kur atrodas galvenais altāris, parasti vistālāk austrumpusē; sākotnēji - vieta, kur stāvēja dziedātāji
- bandāties Nodarboties ar algā saņemto lauku (bandu) apsēšanu
- aptērēt Nodarīt bojājumus; sabojāt (visapkārt, no vairākām pusēm)
- Ilūkstes novads nodibināts 2003. g. Daugavpils rajona sastāvā (ietvēra Ilūkstes pilsētu, Bebrenes, Pilskalnes un Šēderes pagastu), 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Ilūkstes un Subates pilsētu, Bebrenes, Dvietes, Eglaines, Pilskalnes, Prodes un Šēderes pagastu
- Salaspils novads nodibināts 2004. g. Rīgas rajona sastāvā apvienojoties Salaspils pilsētai un tās lauku teritorijai, no 2009. g. kā patstāvīgs novads ietver Salaspils pilsētu un Salaspils pagastu, robežojas ar Rīgas pilsētu, Ropažu, Ogres un Ķekavas novadu
- Kārsavas novads nodibināts 2009. g. bijušā Ludzas rajona ziemeļu daļā, ietvēra Kārsavas pilsētu, Goliševas, Malnavas, Mērdzenes, Mežvidu un Salnavas pagastu, 2021. g. iekļauts Ludzas novadā
- Viļānu novads nodibināts 2009. g. bijušā Rēzeknes rajona rietumu daļā, ietvēra Viļānu pilsētu, Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagastu, 2021. g. iekļauts Rēzeknes novadā
- Kuldīgas novads nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu
- Saldus novads nodibināts 2009. g. ietverot Saldus pilsētu un Ezeres, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, paplašināts 2021. g pievienojot Blīdenes, Cieceres un Remtes pagastu, kā arī Brocēnu pilsētu, robežojas ar Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles novadu, kā arī ar Lietuvu
- Talsu novads nodibināts 2009. g. ietverot Talsu un Valdemārpils pilsētu, Abavas, Ārlavas, Balgales, Ģibuļu, Īves, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Sabiles, Stendes, Strazdes, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, 2021. g. reformā pievienota Sabiles un Stendes pilsēta, kā arī Dundagas, Kolkas, Mērsraga un Rojas pagasts, robežojas ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils novadu, apskalo Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis
- Tukuma novads nodibināts 2009. g. ietverot Tukuma pilsētu, Degoles, Džūkstes, Irlavas, Jaunsātu, Lestenes, Pūres, Sēmes, Slampes, Tumes un Zentenes pagastu, 2021. g. reformā pievienota Kandavas pilsēta, kā arī Cēres, Engures, Kandavas, Lapmežciema, Matkules, Smārdes, Vānes, Viesatu, Zantes un Zemītes pagasts, robežojas ar Jūrmalas pilsētu, Mārupes, Jelgavas, Dobeles, Saldus, Kuldīgas un Talsu novadu, apskalo Rīgas jūras līcis
- Aizputes novads nodibināts 2009. g. Kurzemē, sastāvēja no Aizputes pilsētas un Aizputes, Cīravas, Kalvenes, Kazdangas un Lažas pagasta, robežojās ar Kuldīgas, Skrundas, Vaiņodes, Priekules, Durbes un Pāvilostas novadu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
- Cēsu novads nodibināts 2009. g., (līdz 2021. g. ietvēra Cēsu pilsētu un Vaives pagastu), pēc 2021. g. teritoriālās reformas ietver Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojas ar Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ogres, Siguldas un Limbažu novadu
- Varakļānu novads nodibināts 2009. g., ietver Varakļānu pilsētu, Murmastienes un Varakļānu pagastu, robežojas ar Madonas, Rēzeknes, Preiļu un Jēkabpils novadu
- Ludzas novads nodibināts 2009. g., ietvēra Ludzas pilsētu, Briģu, Cirmas, Isnaudas, Istras, Nirzas, Ņukšu, Pildas, Pureņu un Rundēnu pagastu, 2021. g. pievienots Blontu, Ciblas, Goliševas, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mežvidu, Mērdzenes, Pasienes, Pušmucovas, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagasts, robežojas ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu novadu, kā arī ar Krieviju
- Smiltenes novads nodibināts 2009. g., sākotnēji ietvēra Smiltenes pilsētu un Bilskas, Blomes, Brantu, Grundzāles, Launkalnes, Smiltenes un Variņu pagastus, 2021. g. reformā pievienots Apes, Drustu, Gaujienas, Raunas, Trapenes un Virešu pagasts, robežojas ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu, Valmieras un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju
- Gulbenes novads nodibināts 2009. gadā bijušā Gulbenes rajona teritorijā, ietver Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Smiltenes novadu
- Valmieras novads nodibināts 2021. g., ietver Mazsalacas, Rūjienas, Sedas, Strenču un Valmieras pilsētu, kā arī Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ēveles, Ipiķu, Jeru, Jērcēnu, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Mazsalacas, Naukšēnu, Plāņu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņklanes, Trikātas, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojas ar Valkas, Smiltenes, Cēsu un Limbažu novadu, kā arī ar Igauniju
- desmitā tiesa nodoklis baznīcas uzturēšanai; desmitā daļa no iedzīvotāju ienākumiem (ieskaitot medības un zveju); tā ievākta jau senatnē, Bībelē Vecajā Derībā tā traktēta kā Dieva likums; 5. gs. baznīcas tēvi ieviesa desmitās tiesas dievišķo pamatojumu kristietībā, 6. gs. to sāka ievākt no visiem zemnieku ienākumiem, 12.-13. gs. tā ieviesta arī Baltijā, 16. gs. 2. pusē aizstāta ar tā saucamo kunga tiesu; Rietumeiropā to atcēla 18.-19. gs. revolūciju laikā
- izbraukšanas nodoklis nodoklis, ko dažas valstis iekasē no pasažieriem lidostās vai citos izbraukšanas punktos, kad viņi izbrauc no valsts teritorijas; šo nodokli var iekasēt no visiem pasažieriem vai tikai no ārzemju tūristiem
- netiešais nodoklis nodoklis, ko iekasē par kā (piemēram, patēriņa priekšmetu, ceļu) izmantošanu, kādu darbību veikšanu (piemēram, tiesā, tirgū)
- metoikions Nodoklis, ko seno grieķu pilsētās maksāja ārzemnieki par tiesībām tur dzīvot
- muitas maksājumi nodokļi un nodevas, ko likumos noteiktajā kārtībā iekasē muitas iestādes
- novērošana Nodokļu administrācijas kontrole, kad pēc nodokļu maksātāja juridiskās adreses vai saimnieciskās darbības veikšanas vietas noteiktā laika posmā tiek fiksētas visas ar saimnieciskās darbības veikšanu saistītās darbības
- rajati Nodokļu maksātāji zemnieki un pilsētu iedzīvotāji feodālisma laikā (no 9. gs.) Tuvo un Vidējo Austrumu valstīs
- nobroņēt Nodrosēt
- pašapsēšanās Nogatavojušos nezāļu augu (pāksteņu, pogaļu) spēja atvērties un izkaisīt sēklas laukā
- briest Nogatavoties (par augļiem, sēklām u. tml.)
- dasaieties Nogatavoties (par sēklām, augļiem u. tml.)
- ekspozīcija Nogāžu orientācija attiecībā pret debess pusēm, horizonta plakni vai gaisa masām
- Bogorodska Noginska - pilsēta Krievijas Maskavas apgabala austrumos, tās nosaukums līdz 1930. g.
- apglaudīt Noglaudīt (visapkārt, no visām pusēm)
- apgrābt Nogrābt (visapkārt, no vairākām pusēm)
- nosašļaucīties Nogrozīties, piemēram, guļot sēžot
- noķiņķelēt Nogurdināt, nokausēt
- noķiņķēt Nogurdināt, nokausēt
- piesars Nojume, lievenis abās pusēs rijai, kur saved labību
- nodedzināt Nokaitēt, nokarsēt
- lava Nokaitēta, šķidra vai stiegra masa, kas tiek izspiesta zemes virspusē vulkāna izvirduma laikā, šāda masa, kas pēc atdzišanas ir sastingusi zemes virspusē
- izvirdums Nokaitētu cietu, šķidru vai gāzveida vulkānisko produktu izplūdums planētas virspusē
- nosveilēt Nokarsēt
- satvīcināt Nokarsēt, sasārtināt
- aizkausēt Nokausēt
- noškaidīt Nokausēt (sniegu); panākt, būt par cēloni, ka (uz ceļa) nokūst sniegs
- piestādīt Nokausēt, nogurdināt (zirgu) tā, ka tas nespēj paiet
- viduklis Nokautas cūkas sānu gabals, kam iekšpusē ribas
- defaults Noklusējums - aparatūras un programmatūras darbība vai standartiestatījums gadījumos, kad lietotājs nav uzdevis nekādu alternatīvu
- defolts Noklusējums - aparatūras un programmatūras darbība vai standartiestatījums gadījumos, kad lietotājs nav uzdevis nekādu alternatīvu
- nepasacīt Noklusēt
- prosopeķ Noklusēt
- apiet Noklusēt, ignorēt (kādu faktu)
- noslēpt Noklusēt, nepateikt, neatklāt (ziņas, faktus)
- neizpaust Noklusēt, neteikt
- apklusēt Noklusēt; apklust
- viesa konts noklusētu atļauju un privilēģiju kopa, ko piešķir nereģistrētiem tīkla vai sistēmas pakalpojuma lietotājiem
- apkrāsot Nokrāsot (visapkārt, no visām pusēm), arī ātri vai pavirši nokrāsot
- skābie nokrišņi nokrišņi, kuru reakcija ir zemāka par normālo; nokrišņu normālais skābums (pH=5,7) veidojas, atmosfēras ūdens pilienos izšķīstot gaisa dabiskajam komponentam — oglekļa dioksīdam, bet rodas, ūdenī izšķīstot sērskābei un slāpekļskābei
- noķērsēt Noķērsēt linus - atbrīvot linu kūlīšus no pogaļām
- strapontens Nolaižams soliņš ekipāžās pretim sēdeklim
- nerūsējošs nolieguma divdabis --> rūsēt
- mērdelīgs Noliesējis
- ģildenis Noliesējis cilvēks
- ģiltene Noliesējis cilvēks
- ģiltenis Noliesējis cilvēks
- svanaris Noliesējis zirgs
- ģiezens Noliesējis, ģindenim līdzīgs cilvēks
- izkāsis Noliesējis, kalsnējs, izsalcis, izbadojies
- nokļimis Noliesējis, novājējis
- nokļims Noliesējis, novājējis
- ģinis Noliesējis, novārdzis cilvēks
- noluzējies Noliesējis, vājš, kalsns
- ģilga Noliesējis, vārgs bērns
- ģilgāns Noliesējis, vārgs bērns
- krabas Noliesējusi govs
- ģilt Noliesēt
- noliesāt Noliesēt
- noliest Noliesēt
- nokūdēt Noliesēt (par dzīvniekiem)
- tēnāt Noliesēt, dilt
- trēnēt Noliesēt, novājēt
- dekantēt Noliet šķidrumu no nogulsnēm, kas nosēdušās trauka dibenā
- nodilt Nolietojoties priekšmetam, nolupt, tikt noberztam (piemēram, par krāsu); nolietojoties kļūt tādam, kam ir noberzta krāsa, virsējais slānis (par priekšmetu)
- šrots Nolietotu, pamestu u. tml. automobiļu savāktuve, kur var iegādāties lietotas rezerves daļas; autokapsēta
- nomiglāt Nolīt sīkām lāsēm un pārstāt
- nosprēgāt Nolīt, lielām lāsēm
- nomalietis Nomalis - garenvirzienā zāģēta kokmateriāla malējais atgriezums (ar zāģējumu vienā pusē)
- nomalnieks Nomalis - garenvirzienā zāģēta kokmateriāla malējais atgriezums (ar zāģējumu vienā pusē)
- nomalietis Nomalnieks - tāds, kas dzīvo nomalē (piemēram, priekšpilsētas iedzīvotājs) vai atrodas sabiedriski zemākā statusā; nav notikumu, norišu centrā (piemēram, nelūgts kāzu viesis); attāls radinieks
- nomalis Nomalnieks - tāds, kas dzīvo nomalē (piemēram, priekšpilsētas iedzīvotājs) vai atrodas sabiedriski zemākā statusā; nav notikumu, norišu centrā (piemēram, nelūgts kāzu viesis); attāls radinieks
- nostūris Nomaļa, arī attāla vieta, piemēram, tālu no pilsētas, tālu no kā centra
- policmeisters nomaļas pilsētas policijas vadītājs Krievijā 1733.-1917. g.; policijas valdes vadītājs guberņas pilsētās 18. gs. beigās; 19. gs. galvaspilsētas policijas augsts ierēdnis
- apgraudēt Nomest siena kaudzes virsējo salijušo daļu, lai kaltētu sienu
- spilvot Nomest, izplatīt sēklas matiņus
- iemesties Nomesties, nosēsties, (uz kādu laiku) - parasti par putniem
- difenhidramīns Nomierinošs un miegu izraisošs līdzeklis, ko lieto alerģisko reakciju profilaksē
- nomurdzināt Nomocīt, nokausēt
- nomurināt Nomocīt, nokausēt
- nomurīt Nomocīt, nokausēt
- abaks Nomogrāfijā - īpašs rasējums ar skaitliskām atzīmēm vienādojumu aptuvenai atrisināšanai
- tikties nonākt saskarē, saskarsmē (ar kādu) darba, sabiedriskās dzīves u. tml. norisēs
- krēslis Noņemams ratu sēdeklis ar atzveltni
- apmalot baļķus noņemt baļķu raukuma zonu (no vienas, divām vai četrām pusēm)
- desīt Nopērt; desēt
- nokrist Nopilēt (piemēram, par lāsēm); noritēt (par asarām)
- appļaut Nopļaut virsējo daļu
- nodigderēt Nopresēt
- noprasavāt Nopresēt (vadmalu), lai padarītu (to) gludu, mīkstu
- uz norāda to, kura virspusē, kura virsmas tuvumā kas notiek, noris
- starp norāda uz darbībām, norisēm, ar kurām vienlaikus notiek cita darbība, cits process
- iz- norāda uz darbības virzību uz visām pusēm
- starp norāda uz divām darbībām, norisēm, stāvokļiem, parādībām, kuru starplaikā kas notiek, noris, eksistē kāds stāvoklis, parādība
- kurš norāda uz nenoteiktu (priekšmeta, parādības, norises) kārtu, secību, pazīmi (starp līdzīgiem priekšmetiem, parādībām, norisēm)
- foro- norāda uz nesēju, nešanu
- labad norāda uz nolūku; norāda uz to, kādēļ, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts
- kurš norāda uz noteiktu (atsevišķas dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) pazīmi (starp līdzīgām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām, norisēm), par ko izteikts jautājums
- tostarp norāda uz notikumiem, norisēm, parādībām, kas notiek, noris, pastāv starp citiem notikumiem, norisēm, parādībām; tajā skaitā
- abpus norāda uz objektu, kuram kaut kas eksistē, atrodas vai notiek vienā pusē un otrā pusē, abās pusēs
- -pole norāda uz saistību ar pilsētu, pilsētas daļu, ko raksturo noteiktas pazīmes
- rupj- norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē radītā sastāvdaļu, elementu samērā lielo šķērsgriezumu
- smalk- norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē radītā sastāvdaļu, elementu samērā mazo šķērsgriezumu
- orh- norāda uz sēklinieku
- orhi- norāda uz sēklinieku
- orhido- norāda uz sēklinieku
- orhio- norāda uz sēklinieku
- oshe- norāda uz sēklinieku maisiņu
- osheo- norāda uz sēklinieku maisiņu
- miceto- norāda uz sēnēm
- mik- norāda uz sēnēm
- miko- norāda uz sēnēm
- iši- norāda uz sēžas kaulu vai sēžu
- išio- norāda uz sēžas kaulu vai sēžu
- pig- norāda uz sēžu
- pigo- norāda uz sēžu
- klāt norāda uz stāvokli, kad (kāds) ir tur, kur kas notiek, norisinās; norāda uz stāvokli, kad (kāds) piedalās (kādā norisē, pasākumā), atrodas (kur, pie kā)
- pretī norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas (kam) tieši priekšējā pusē
- virsū norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas, ir novietots (uz kā, kā virspusē, kam pāri); norāda, ka (kas) notiek, norisinās (uz kāda objekta, vietas)
- pār norāda uz to (vietu, priekšmetu), kura otrā malā, pusē kas notiek, atrodas
- dēļ norāda uz to, kā labā, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts
- pēc norāda uz to, kā labā, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts
- labā norāda uz to, kādēļ, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts; labad
- virs norāda uz vietu (kā) virspusē, attiecībā pret kuru kas virzās, novietojas, ko virza, novieto
- virs norāda uz vietu (kā) virspusē, uz kuras, augstāk par kuru kas atrodas, ir novietots, noris
- otrāpus norāda uz vietu, kas atrodas kam pretējā, otrajā pusē
- tālāk norāda uz vietu, robežu, aiz kuras (kas) turpina pastāvēt, norisēt citā veidā, citā kvalitātē
- nolasīties norāda, ka (kas lasāms, piemēram, ogas, sēnes) ir lielā daudzumā
- priekšā norāda, ka (kas) atrodas, ir novietots kā (piemēram, celtnes, telpas, priekšmeta) tuvumā, priekšpusē
- otrpus norāda, ka (kas) atrodas, notiek otrā pusē, salīdzinot ar ko citu
- vienpus norāda, ka (kas) atrodas, notiek vienā pusē, salīdzinot ar ko citu
- priekšā norāda, ka (kas) atrodas, novietojas, virzās, notiek kā, piemēram, rindas, gājiena, grupas sākumā, priekšgalā, priekšpusē (skatoties no mugurpuses)
- priekšā norāda, ka (kas) noris, atrodas ķermeņa priekšējā pusē
- sa- norāda, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, arī iznīcināts; norāda, ka (kas) kādā norisē, procesā tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, arī iznīcināts
- virsū norāda, ka (kas) virzās, (ko) virza tā, lai (tas) atrodas, ir novietots (uz kā, kā virspusē, kam pāri); pastiprina priedēkļa uz- nozīmi
- ap- norāda, ka darbība aptver objektu (no virspuses, no visām pusēm, visapkārt)
- ap- norāda, ka darbība vai process aptver objektu (no virspuses, no visām pusēm, visapkārt)
- sa- norāda, ka darbības norisē (kāds) tiek savainots, arī zaudē dzīvību
- sa- norāda, ka darbības norisē ķermeņa daļa tiek savainota, kļūst sāpīga
- iekšpus norāda, ka kas atrodas, notiek (priekšmeta, telpas) iekšpusē
- virs- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (process, darbība) tiek veikts kā virspusē, no virspuses, arī pēdējais
- pakaļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) pakaļējā daļā, aizmugurē, mugurpusē
- sān- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) sānu dala, pusē, malā, arī (kam) blakus
- starp- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas starp kā (piemēram, ceļa, maršruta) sākuma un beigu punktu un (parasti) veic palīgfunkcijas kādā darbībā, norisē u. tml.
- starp- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas starp ko (piemēram, starp, parasti diviem, priekšmetiem, veidojumiem) un (parasti) veic palīgfunkcijas kādā darbībā, norisē u. tml.
- iekš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas vai notiek kur iekšā, kā iekšpusē
- virs- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir (kā) augšējā, virsējā kārta, slānis, daļa, arī (kā) virsējā puse
- veidotāj- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir nozīmīgs (kā) veidošanas, veidošanās norisē, arī (kā) uzbūvē, struktūrā
- starp- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir posms kādā darbībā, norisē, stāvoklī u. tml. starp šīs darbības, norises, stāvokļa u. tml. sākumu un beigām
- tranzīt- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kravu, pasažieru pārvadājumiem, transporta kustību no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm)
- kontrol- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā norisē, procesā tiek veikta (kā) kontrole
- rupj- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē rodas kas tāds, kura sastāvdaļām, elementiem ir samērā liels šķērsgriezums
- smalk- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē rodas kas tāds, kura sastāvdaļām, elementiem ir samērā mazs šķērsgriezums
- rupj- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē tiek veidota galvenokārt (kā) pamatforma
- smalk- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē tiek veikta (kā) sīkāka, sarežģītāka apstrāde
- smutns Noraizējies; bēdīgs, sērīgs
- Nureka Noraka, pilsēta Tadžikistānā
- bezskaidras naudas norēķini norēķini, kas tiek realizēti, pārskaitot noteiktu summu no maksātāja konta (bankā, krājkasē) maksājuma saņēmēja kontā; arī savstarpējo prasību ieskaites ceļā
- apklust Norimt, pārstāt izpausties (par psihiskām vai fizioloģiskām norisēm)
- Trešais krusta karš norisa 1189.-1192. g., izcēlās kā atbilde uz Jeruzalemes ieņemšanu, ko īstenoja musulmaņu apvienotājs Saladīns, lai gan krustnešiem neizdevās atgūt Jeruzalemi, tomēr tika panākta vienošanās par piekļuvi pilsētai kristiešu svētceļojumu ietvaros
- Ceturtais krusta karš norisa 1202.-1204. g., ar sākotnējo ieceri iekarot musulmaņu kontrolēto Jeruzalemi, bet finansiālu un loģistikas problēmu dēļ krustneši izlaupīja kristīgo Bizantijas impērijas galvaspilsētu Konstantinopoli, nopietni vājinot vienu no galvenajiem kristietības bastioniem
- kritiens atpakaļ norise, kurā (kas) pasliktinās, regresē, kļūst mazvērtīgāks
- norist Norisēt (1)
- norist Norisēt (2)
- beigt Norisēt (par kāda procesa pēdējiem mirkļiem)
- trakot Norisēt ļoti spraigi, intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); ļoti spēcīgi pukstēt (par sirdi)
- kvēlot Norisēt pavājināti, arī slēpti
- kvēlot Norisēt spēcīgi, intensīvi
- viļņot Norisēt spēcīgi, strauji (piemēram, par sabiedriskām parādībām, procesiem)
- viļņoties Norisēt spēcīgi, strauji (piemēram, par sabiedriskām parādībām, procesiem)
- sekmēties Norisēt vēlamā veidā, radīt vēlamo rezultātu (par darbību, procesu u. tml.); arī veikties
- sanākt Norisēt, būt (kopā, vienlaicīgi) - par parādībām, darbībām, notikumiem
- iziet Norisēt, notikt, arī iznākt (kā)
- iet Noritēt, notikt (piemēram, par parādībām, norisēm)
- siltumaizsardzība normāla siltuma režīma nodrošinājums aviācijas un raķešu iekārtās un aparātos, lai pasargātu no aerodinamiskas sasilšanas atmosfēras blīvajos slāņos; ir aktīvas s-as metodes (ar aukstu dzesēšanas šķidrumu, piem., degvielu) un pasīvas s-as metodes (ar siltumizolējošiem un aizsargājošiem materiāliem)
- amatniecības nolikumi normatīvie akti amatnieku darbības regulēšanai, ko izdeva valsts vai pilsētas vadība, tie bija jāievēro cunfšu locekļiem
- ielenkt Norobežot (parasti ar sardzi) no vairākām pusēm; tuvoties no vairākām pusēm (piemēram, lai uzbruktu)
- atšķirt Norobežot, atdalīt (ar sētu, sienu u. tml.)
- nošķirt Norobežot, nodalīt (parasti platību, telpu ar sētu, sienu u. tml.)
- nodalījums Norobežota daļa (priekšmeta) iekšpusē
- ierauties (arī ieslēgties, ievilkties) (savā) čaulā Norobežoties no apkārtējā, neinteresēties par to
- eksostoze Norobežots, no kaulu audiem sastāvošs audzējs, kas parasti aug kaula virspusē un attīstās visbiežāk cīpslu piestiprināšanās vietā
- Norčepinga Noršēpinga, pilsēta Zviedrijā
- nogruzdināt Norūsēt
- norūst Norūsēt
- Trumse Norvēģijas filke (_Troms_), ar administratīvo centru šajā pilsētā
- Norvēģija Norvēģijas Karaliste - valsts Eiropas ziemeļu daļā (norvēģu valodā "Norge"), atrodas Skandināvijas pussalas rietumos un ziemeļos, valsts sastāvā ietilpst Svalbāras arhipelāgs (Špicbergenas arhipelāgs, Lāču sala u. c.) un Jana Majena sala Ziemeļu Ledus okeānā, galvaspilsēta - Oslo, administratīvais iedalījums - 19 filku, robežojas ar Krieviju, Somiju un Zviedriju, kā arī ar Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeānu
- Oslo Norvēģijas Karalistes galvaspilsēta (1624.-1924. g. Kristiānija), osta Oslofjorda krastā, 634500 iedzīvotāju (2013. g.)
- mīkstā koksne nosacīts termins, kas pieņemts kailsēkļu koksnei (skujkoku sugām); zinātniskajā literatūrā terminu "mīkstā koksne" pieņemts attiecināt uz tām koku sugām, kuru cietība ir 40 N/mm^2^
- talka Nosaukums aicinātu kaimiņu kopdarbam lauku sētā, pie kam darbu beidzot saimnieks cienā dalībniekus ar dzērieniem, bet saimniece ar kuplu mielastu, kura laikā notiek apdziedāšanās un pēc tam viesīga sadzīve ar dejām un rotaļām
- nosaust Nosausēt (2)
- atsēdēt Nosēdēt
- dasēdēt Nosēdēt līdz kādam laikam
- kalšanas operācijas nosēdināšana, stiepšana, liekšana, caurspiešana, savērpšana, ciršana un kalējmetināšana
- pasēdināt Nosēdināt
- piezemēt Nosēdināt (lidaparātu)
- nosēdienis Nosēdumi
- nosērējums Nosēdumi, aizsērējumi, nogulsnes
- atņemt vēju nosegt, piesegt vēju kādam citam buru peldlīdzeklim, atrodoties vēja pusē no tā
- nosēkāties Nosēkties
- nosēkt Nosēkties (1)
- notrūvēt Nosērot
- uzplakt Nosēsties
- aizsēsties Nosēsties (kam priekšā, aiz kā u. tml.)
- nosēst Nosēsties (par cilvēku)
- izsēsties Nosēsties atstatu citam no cita; nosēsties dažādās vietās
- dasēsties Nosēsties blakus
- pasēst Nosēsties, apsēsties
- sasapt Nosēsties, kristies (par ūdeni)
- piesēsties Nosēsties, parasti uz neilgu laiku
- atgulēties Nosēsties, saplacināties
- zakāties Nosēsties, sēsties
- Nosovka Nosivka, pilsēta Ukrainā
- nogārgt Noskanēt ar sēcošiem, dobjiem blakustrokšņiem (piemēram, par smiekliem, balsi)
- noraizēt Noskumdināt, sērot
- kontūrs Noslēgta sistēma (piemēram, iekārtā, ierīcē), kurā cirkulē kāds enerģijas vai informācijas nesējs
- četrās sienās Noslēgti, atrauti no sabiedrības, arī neinteresējoties ne par ko
- aizslogāt Noslodzīt, uzlikt smagumu, nopresēt
- piecelties Nostāties stāvus (parasti no sēdus, guļus stāvokļa)
- izastāties Nostāties stāvus no sēdus, guļus stāvokļa
- izstāt Nostāties stāvus no sēdus, guļus stāvokļa
- virskārtas rūdīšana nostiprināmajai detaļai ar intensīvu karsēšanu (ar gāzes degli, augstfrekvences strāvu, lāzera staru u. c.) tikai virskārtu sakarsē līdz rūdīšanas temperatūrai un strauji atdzesē; virskārta norūdās, bet serdes daļa saglabā plastiskumu un vāju cietību
- atmalot nostiprināt, nofiksēt atlokot malas
- iekrampēt Nostiprinot ar krampi (aizvērtas durvis, aizvērtus vārtus u. tml.), atstāt (ko) iekšpusē
- nokalpot Nostrādāt (visu laikposmu) algotu darbu (kādā ģimenē, mājas apstākļos, parasti pilsētā)
- apsūkāt Nosūkāt (visapkārt, no visām pusēm)
- nosust Nosusēt; nožūt (1)
- smelknēt Nošķirt graudus no sēnalām
- melogrāfs Nošu rakstāmmašīna, t. i. ierīce pie klavierēm, kura fiksē visu, ko uz tām spēlē
- pianogrāfs Nošu rakstāmmašīna, t. i. ierīce pie klavierēm, kura fiksē visu, ko uz tām spēlē; melogrāfs
- notakserēt Notaksēt, novērtēt
- kupellēt Noteikt sudraba vai vispār cēlmetālu saturu kādā kausējumā, sajaucot analizējamo paraugu ar zināmu daudzumu svina un karsējot, kamēr visi necēlie metāli oksidējas
- koksnes briketes noteiktā formā (ķieģeļa vai cilindra veidā) sapresētas koksnes daļiņas
- brikete Noteiktā formā sapresēts sīkgraudains materiāls
- arhīva datu bāze noteiktā laika momentā fiksēta datu bāzes kopija
- jūras zona noteikta lieluma (platuma, garuma) jūras teritorijas daļa, ko parasti nosaka piekrastes valstis noteiktā nolūkā - drošības, ekonomiskās, politiskās utt. interesēs - ar savu likumu un saskaņā ar savām starptautiski tiesiskajām saistībām
- mērķfinansējums noteikta mērķa finansēšana
- M2X Noteiktā periodā valsts ekonomikā esošā naudas masa, plašā nauda, kas raksturo valsts naudas sistēmu; tā ietver apgrozībā esošo skaidro naudu bez atlikumiem banku kasēs, pieprasījuma noguldījumus un termiņnoguldījumus
- fāze Noteikta stadija, moments, pakāpe (norisē); kāds no stāvokļiem (periodiskā parādībā)
- reģistrēt Noteiktā veidā pierakstīt (piemēram, faktu); arī fiksēt (1)
- pakete Noteiktā veidā salikts, sakārtots, sapresēts u. tml. (kādu materiālu, priekšmetu) kopums
- augšanas apstākļi noteiktā vietā sastopamas dzīvo organismu un nedzīvās vides pašregulējošas sistēmas ar līdzīgu uzbūvi un dzīvības norisēm galveno koku sugu audžu augšanas gaitā un līdzīgu meža atjaunošanos pēc audzes nociršanas
- lidlauks Noteikta zemes teritorija vai ūdens akvatorija, kā arī ēkas, objekti un iekārtas, kas pilnīgi vai daļēji paredzētas, lai organizētu gaisa kuģu pienākšanu un atiešanu (tas ir, gaisa kuģu pacelšanos, nosēšanos, manevrēšanu un stāvēšanu, pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, bagāžas, kravas un pasta iekraušanu un izkraušanu, kā arī gaisa kuģu tehnisko apkopi, degvielas uzpildi u. c.)
- starprēpe Noteiktai vajadzībai paredzēta līne vai trose, kurai viens gals piestiprināts pie buras, apaļkoka vai kā cita, bet otrā galā iešpleisēta cilpa (acs) blokam vai taļļai
- fungārijs Noteiktam nolūkam vāktu, izžāvētu sēņu kolekcija
- herbārijs Noteiktam nolūkam vāktu, izžāvētu un presētu augu kolekcija
- skaņu ieraksts noteiktas formas skaņas nesēja materiāla fiksētā akustiskā informācija, ko iespējams reproducēt
- koncentrācija Noteikts (vielas) daudzums (noteiktā maisījuma daudzumā, citā vielā vai vidē); kvantitatīvais samērs (piemēram, šķīdinājumam, sakausējumam)
- pakāpiens Noteikts posms, stadija (kādā procesā, norisē)
- bandhā Noteiktu muskuļu grupu, visbiežāk sfinkteru sasprindzināšana jogas praksē, kas sekmē smalko enerģiju saglabāšanu, aizkavē sēklas noplūdi, paildzinot orgasmu
- korobka Noteikumu pārkāpums (piem., futbolā), diviem vienas komandas spēlētājiem vienlaikus no abām pusēm bloķējot kādu pretspēlētāju
- apūdeņošanas lauki notekūdeņu tīrīšanas lauki, kurus ierīko pilsētu vai apdzīvotu vietu tuvumā, lai attīrītu notekūdeņus un mēslotos laukus izmantotu lauksaimniecības kultūru audzēšanai
- nošauties greizi (arī šķībi) notikt, norisēt kļūmīgi, nevēlami, tā, kā nav paredzēts
- kinoieraksts Notikuma, parādības fiksējums kinolentē
- notrīsināties Notrīsēt
- notrust Notrusēt
- notrūst Notrusēt
- nokaurēt Notūļāties, sēdēt bez darba
- dzīvs Noturīgs, labi saglabāts atmiņā (par psihiskām norisēm)
- Novaja Kahovka Nova Kahovka, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums krievu valodā
- Včelnice Nova Včelnice - pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2320 iedzīvotāju (2012. g.)
- Aizkraukles novads novads (2008.-2021. g.) Vidzemes dienvidu daļā, ietvēra Aizkraukles pagastu un Aizkraukles pilsētu
- Ādažu novads novads ar administratīvo centru Ādažos, ietver Ādažu un Carnikavas pagastus, teritorija no Baltezera līdz Lilastes ezeram, robežojas ar Saulkrastu, Siguldas un Ropažu novadu, kā arī ar Rīgas pilsētu; 2009.-2021. g. novads bija pašreizējā pagasta robežās
- Ķekavas novads novads Daugavas kreisajā krastā, 2009.-2021. g. ietvēra Baložu pilsētu, Daugmales un Ķekavas pagastus, 2021. g pievienots Baldones novads un Baldones pilsēta, robežojas ar Rīgas pilsētu, Salaspils, Ogres, Bauskas un Olaines novadu
- Pāvilostas novads novads izveidots 2009. gadā, ietvēra Pāvilostas pilsētu, Sakas un Vērgales pagastu, robežojās ar Ventspils, Alsungas, Kuldīgas, Durbes un Grobiņas novadu, kā arī ar Baltijas jūru, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
- Ozolnieku novads novads Jelgavas rajona sastāvā no 2003. g., kad izveidojās apvienojoties Cenu un Ozolnieku pagastam, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Cenu, Ozolnieku un Salgales (līdz 2011. g. - Sidrabenes) pagastus, robežojās ar Olaines, Ķekavas, Iecavas, Bauskas un Jelgavas novadu, kā arī ar Jelgavas pilsētu, 2021. g. iekļauts Jelgavas novadā
- Grobiņas novads novads Kurzemes rietumu daļā, pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Grobiņas pilsētu un Bārtas, Gaviezes, Grobiņas un Medzes pagastu; 2021. g. reformā teritorija iekļauta Dienvidkurzemes novadā
- Līvānu novads novads Latgalē (1999.-2009. g. Preiļu rajonā, ietvēra Līvānu pilsētu, Turku un Rožupes pagastus), no 2009. g. ietver Līvānu pilsētu un Jersikas, Rožupes, Rudzātu, Sutru un Turku pagastu, robežojas ar Jēkabpils, Preiļu un Augšdaugavas novadu
- Krāslavas novads novads Latvijas dienvidaustrumos, 2009.-2021. g. ietvēra Aulejas, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu, Krāslavas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas un Ūdrīšu pagastus, kā arī Krāslavas pilsētu, 2021. g. pievienoti Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Kastuļinas, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu, Šķaunes un Šķeltovas pagasts, kā arī Dagdas pilsēta, robežojas ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas novadu, kā arī ar Baltkrieviju
- Dienvidkurzemes novads novads Latvijas dienvidrietumos pie Baltijas jūras, ar administratīvo centru Grobiņā, robežojas ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus novadu, kā arī ar Liepājas pilsētu un Lietuvu, ietver 5 pilsētas (Aizpute, Durbe, Grobiņa, Pāvilosts, Priekule) un 26 pagastus (Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Groboņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales, Virgas)
- Līgatnes novads novads Vidzemē 2009.-2021. g., ietvēra Līgatnes pilsētu un Līgatnes pagastu
- Ogres novads novads Vidzemē, 2009.-2021. g. ietvēra Ogres pilsētu, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Suntažu un Taurupes pagastu, 2021. g. pievienotas Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētas, kā arī Birzgales, Jumpravas, Lēdmanes, Lielvārdes, Rembates, Tīnūžu un Tomes pagasts, robežojas ar Siguldas, Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas, Ķekavas, Salaspils un Ropažu novadu
- Mārupes novads novads Vidzemē, nodibināts 2009. g. bijušā Marupes pagasta teritorijā, 2021. g. pievienots Babītes un Salas pagasts, robežojas ar Olaines, Jelgavas un Tukuma novadu, kā arī ar Jūrmalas un Rīgas pilsētu
- Aizkraukles novads novads Vidzemes dienvidu daļā un Sēlijā, ietver Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Jaunjelgavas, Klintaines, Kokneses, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunāksnes, Vietalvas un Zalves pagastu, kā arī Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses un Pļaviņu pilsētu, robežojas ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils novadu
- Limbažu novads novads Vidzemes rietumu daļā, 2009.–2021. g. ietver daļu no bijušā Limbažu rajona teritorijas: Limbažu pilsētu un Katvaru, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, 2021. g. pievienots arī Ainažu, Alojas, Braslavas, Brīvzemnieku, Liepupes, Salacgrīvas un Staiceles pagasts; robežojas ar Valmieras, Cēsu, Siguldas un Saulkrastu novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
- Saulkrastu novads novads Vidzemes rietumu daļā, pie Rīgas jūras līča, ietver Saulkrastu un Sējas (pievienots 2021. g. novadu reformā) pagastu un Saukrastu pilsētu, robežojas ar Limbažu, Siguldas un Ādažu novadu
- Alūksnes novads novads Vidzemes ziemeļaustrumos, ietver Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Veclaicenes, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojas ar Balvu, Gulbenes un Smiltenes novadu, kā arī ar Igauniju un Krieviju; 2009.-2020. g. ietvēra arī Apes pilsētu un pagastu, kā arī Gaujienas, Trapenes un Virešu pagastu
- Mazsalacas novads novads Vidzemes ziemeļrietumu daļā 2009.-2021. g., ietvēra Mazsalacas pilsētu un Mazsalacas, Ramatas, Sēļu un Skaņkalnes pagastu
- Salas novads novads Zemgalē 2009.-2021. g., ietvēra Salas un Sēlpils pagastus, robežojās ar Jēkabpils pilsētu, Pļaviņu, Krustpils, Jēkabpils, Viesītes un Jaunjelgavas novadu
- Dobeles novads novads Zemgales rietumos, ietver Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vecauces, Vītiņu un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu, robežojas ar Saldus, Tukuma un Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu; 2009.-2021. g ietvēra Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Naudītes, Penkules un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu
- saģindējis novājējis, noliesējis, novārdzis
- kalsnēt Novājēt, noliesēt
- nokarnēt Novājēt, noliesēt
- nokodēt Novājēt, noliesēt
- nosirgties Novājēt, noliesēt
- izrūdīties Novājēties, noliesēt
- nolasīt Novākt, raujot, plūcot, griežot u. tml. nost, parasti pa vienam (piemēram, ogas, sēnes)
- nožirbt Novārgt, noliesēt
- Ēršekūjvāra Nove Zāmki - pilsēta Slovākijā, tās nosaukums ungāru valodā
- rutine Novecojušies paņēmieni tehnikā, politikā, finansēs utt.
- vecmetalls Novecojušos ierīču un priekšmetu atkritumi, ko pārkausē jaunām vajadzībām
- ar normām pamatotā novērtēšana novērtēšana, lietojot testu ar standartizācijas izlasē noteiktām normām
- Novgoroda-Severska Novhoroda-Siverska, pilsēta Ukrainā
- Terekbeče Novi Bečeja - pilsēta Serbijā, tās nosaukums ungāru valodā
- Jičīna Novi Jičīna - pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 23870 iedzīvotāju (2012. g.)
- Terekkaniža Novi Kneževaca - pilsēta Serbijā, tās nosaukums ungāru valodā
- Kneževaca Novi Kneževaca ("Novi Kneževac") - pilsēta Serbijā, Vojvodinas Ziemeļbanatas apgabalā, 7000 iedzīvotāju (2011. g.); Terekkaniža
- Knina Novi Knina - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1920 iedzīvotāju (2012. g.)
- Novisada Novi Sada, pilsēta Serbijā
- Vinodolski Novi Vinodolski - pilsēta Horvātijā ("Novi Vinodoldki"), Piejūras-Kalnu županijā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.)
- sēt Novietojot un (parasti) iestrādājot augsnē sēklas, aizņemt (kādu platību)
- iesēsties Novietojoties, arī nokrītot sēdus, notraipīties
- uzsēde Novietošanās sēdus stāvoklī (uz kā)
- uzlēģerēt Novietot grīdlīstes uz pamatnes sijas tā, lai tās iesēstos gropēs
- notupināt Novietot tupus (kur, uz kā u. tml.); likt tupēt, atļaut tupēt (kar, uz kā u. tml.); arī nosēdināt (1)
- sēt Novietot un (parasti) iestrādāt augsnē (kā) sēklas; novietot un (parasti) iestrādāt augsnē (sēklas), lai veidotos jauni augi
- nosēdināt Novietot vai palīdzēt novietoties sēdus (kur, uz kā u. t ml.)
- uzsēdināt Novietot vai palīdzēt novietoties sēdus virsū (uz kā, kam, arī kur)
- iegrozīties Novietoties (kur), parasti nostāties, apsēsties tā, ka izveidojas vēlamie apstākļi
- apsēsties Novietoties sēdus
- nosasēsties Novietoties sēdus
- sasēsties Novietoties sēdus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem
- iesēsties Novietoties sēdus (kur iekšā, piemēram, krēslā)
- nosēsties Novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.)
- piecelties Novietoties sēdus (no guļus stāvokļa)
- piesēsties Novietoties sēdus (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); sēdus stāvoklī pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- sēsties Novietoties sēdus stāvoklī
- uzlikties Novietoties sēdus, guļus u. tml. virsu (uz kā, kam)
- piesēst Novietoties sēdus, parasti uz neilgu laiku
- atsēsties Novietoties sēdus; apsēsties
- ierakties Novietoties tā, ka tiek apņemts no visām pusēm (ar zemi) - piemēram, par sēklām
- satupties Novietoties tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem; arī sasēsties; satupt
- satupt Novietoties tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem; arī sasēsties; satupties
- notupties Novietoties tupus (kur, uz kā u. tml.); arī nosēsties (1)
- uztupties Novietoties tupus stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur), arī uzsēsties (1)
- pietupties Novietoties tupus stāvoklī; arī piesēsties (1)
- izgāzties Novietoties vaļīgā pozā, parasti sēžot, stāvot
- uzmesties Novietoties, parasti strauji, sēdus, guļus, tupus, arī stāvus virsū (uz kā, kam)
- rūmēties Novietoties, sēsties (tā, lai aizņemtu iespējami mazāk vietas, telpas)
- Novijbuga Novijbuha, pilsēta Ukrainā
- Novijrozdola Novijrozdila, pilsēta Ukrainā
- parnasisms Novirziens franču dzejā 19. gs. 2. pusē, ko raksturo stingrs formas kults un tieksme pēc ideju skaidrības
- nocelt Novirzīt (nost, parasti no sēkļa, ūdens transportlīdzekli)
- skapstīt Novīst, sarūsēt; skapstēt
- Česnokovka Novoaltaiska, pilsētas Krievijā, Altaja novadā, tās nosaukums līdz 1962. g.
- Novoekonomičeska Novoekonomična, pilsēta Ukrainā
- Novograda-Volinska Novohrada-Volinska, pilsēta Ukrainā
- Novogrodovka Novohrodivka, pilsēta Ukrainā
- Staļinska Novokuzņeckas pilsētas nosaukums 1932.-1961. g.
- Kuzņecka Novokuzņeckas pilsētas nosaukums līdz 1932. g., Krievijā, Kemerovas apgabalā
- Novomirgoroda Novomirhoroda, pilsēta Baltkrievijā
- Staļinogorska Novomoskovskas pilsētas (Krievijā, Tulas apgabalā) nosaukums 1934.-1961. g.
- Bobriki Novomoskovskas pilsētas (Krievijā, Tulas apgabalā) nosaukums līdz 1934. g.
- Novonikolajevska Novosibirskas pilsētas (Krievijā) nosaukums līdz 1925. g.
- Novoukrainka Novoukrajinka, pilsēta Ukrainā
- ādumiņš Noziedējušu, bezsēklu lauvmutīšu augļu aizmetņi
- gastroļs Noziedznieka brauciens uz citu pilsētu ar noziedzīgu mērķi
- partizāns noziedznieks, kas pratināšanā klusē
- amf- Nozīmē abi, abējādi, abās pusēs, apkārt, tuvumā
- maģistrāle Nozīmīga plata iela, kas savieno pilsētas (vai pilsētas rajona) galvenās daļas un kam ir raksturīga noteikta transporta struktūra un intensitāte
- degpunkts Nozīmīgākā, centrālā daļa, arī spraigākais moments (kādā norisē)
- laikmets Nozīmīgs posms (kādā darbībā, norisē u. tml.)
- Bestes jūdžakmens nozīmīgs tehnikas vēstures piemineklis, kas atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā, Valmieras-Straupes-Rīgas šosejas labajā pusē, \~2 km no Valmieras robežas, sens zviedru pasta ceļa aprīkojuma akmens, tajā iekalts gadskaitlis 1686 un "14 M", kas pēc vēsturnieku domām apzīmē uzstādīšanas gadu un attālumu Zviedrijas jūdzēs līdz Rīgai
- dzīves cikls nozīmīgu dzīves posmu sērija, kuru piedzīvo persona vai iedzīvotāju grupa savas dzīves laikā
- Nožāna pie Marnas Nožānsīrmarna, pilsēta Francijā ("Nogent-sur-Marne")
- apkāršot Nožogot (no visām pusēm) ar kārtīm
- Nuadiba Nuadibu, pilsēta Mauritānijā
- Portetjēna Nuadibu, pilsēta Mauritānijā, tās senāks nosaukums
- Nueva Nueva Rosita - pilsēta Meksikā ("Nueva Rosita"), Koavila de Saragosas pavalstī, 38200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Nuevo Lareda Nuevolaredo, pilsēta Meksikā
- gārļi Nūjas abās zivju murda pusēs
- Gothoba Nūka, pilsēta Grenlandes dienvidrietumos
- Ņačanga Ņačana, pilsēta Vjetnamā ("Nha Trang")
- Ņesviža Ņasviža, pilsēta Baltkrievijā
- Ragnīte Ņemana, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- kļaut Ņemt, tvert no vairākām vai visām pusēm
- Štallupēnene Ņesterova - pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Nīgata Ņiigata, pilsēta Japānā ("Niigata")
- Nīhama Ņiihama, pilsēta Japānā ("Niihama")
- Ņežina Ņižina, pilsēta Ukrainā
- Gorkija Ņižņijnovgoroda - pilsētas nosaukums 1932.-1991. g.
- Jaundeli Ņūdeli, Indijas galvaspilsētas Deli daļa
- Bronksa Ņujorkas administratīvais rajons ("Bronx"), atrodas pilsētas kontinentālajā daļā, no Manhetenas to atdala Hārlemas upe, no Kvīnsas - Īstriveras šaurums, platība - 112 kvadrātkilometru, Fordemas universitāte (dibināta 1841. g.)
- Ņūlondona Ņūlandona, pilsēta ASV
- Jaunorleāna Ņūorleāna, pilsēta ASV Luiziānas štatā
- Kāsnevīza Ņūporta, pilsēta Lielbritānijā, Velsā, tās nosaukums velsiešu valodā (_Casnewydd_)
- nomurdzīt Ņurcot nomocīt; nomocīt, nokausēt
- Rosvikhruina Ņūrosa - pilsēta Īrijā (_Ros Mhic Thriuin_), tās nosaukums īru valodā
- Gāta Oāze un pilsēta Sahārā ("Ghat"), Tasili plato piekājē, Lībijas dienvidrietumos, šebījas administratīvais centrs, 22000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Borta Obervarta - pilsēta Austrijā ("Borta")
- Oberviljē Obērviļa, pilsēta Francijā
- difuzors Objektīva priekšpusē novietojams plakanparalēla stikla gaismas staru izkliedētājs ar koncentrisku vai rūtiņveidīgu gravējumu mīkstināta fotoattēla iegūšanai
- substance Objektīvā realitāte, matērija savu formu vienotībā; tas, kas ir pastāvīgs, nemainīgs (kādā parādībā, norisē u. tml.)
- apohromatiskais objektīvs objektīvs, kas vienlīdz skaidri fokusē visu krāsu gaismas starus
- klasificējums Objektu sagrupējums (iedalījums) viennozīmīgi definējamās klasēs jeb kopās
- klasificēšana Objektu sagrupēšana (iedalīšana) viennozīmīgi definējamās klasēs jeb kopās
- valsts nodeva obligāts maksājums valsts vai pašvaldības budžetos kā atlīdzība par valsts nodrošinātajām tiesiskajām darbībām (pakalpojumiem) vai arī kā mērķiemaksas iedzīvotāju publisko vajadzību finansēšanai - ceļu, ostu un sakaru sistēmu uzturēšanai un attīstībai, iedzīvotāju un dabas ekoloģiskajai aizsargāšanai, publisko tiesību labiekārtošanai u. c. sabiedriskiem mērķiem
- Očakova Očakiva, pilsēta Ukrainā
- Očamčira Očamčire, Abhāzijas pilsētas Očhamčheras nosaukums gruzīnu valodā
- Sēkejudvarheja Odorhejusekujeska - pilsēta Rumānijā
- sēņodiņš Odveidīgo divspārņu apakškārtas dzimta ("Mycetophilidae syn. Fungivoridae"), sīki, dažus mm gari odi, mitros mežos gk. pavasarī un rudenī, kāpuri dzīvo sēnēs, retāk zem trūdošu koku mizas vai augsnē; \~2000 sugu, Latvijā konstatēts \~310 sugu
- ģerbonis Oficiāla (piemēram, valsts, pilsētas, iestādes, kārtas, cilts) emblēma
- parlamentārs Oficiāla persona, ko viena no karojošām pusēm pilnvarojusi sarunām ar otru karojošo pusi un kas sarunu vešanai dodas pāri frontes līnijai
- uzteikt Oficiāli paziņot (kādam) par tā atbrīvošanu (no darba) vai par (līgumsaistību, arī norunas) laušanu - par darba devēju vai vienu no līgumsaistību, arī norunas pusēm
- čiekuroga Ogai līdzīga sēklu kopa ar saaugušām čiekura zvīņām (piemēram, paeglim)
- ogassēnes Ogas un sēnes
- Ogbomoša Ogbomošo, pilsēta Nigērijā
- Vartašena Oghuza - pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums 1968.-1991. g.
- aktīvās ogles oglekļa adsorbents ar porainu struktūru, kas labi absorbē organiskās vielas, bet slikti amonjaku un ūdeni; izgatavo no pārogļotiem organiskiem, oglekli saturošiem materiāliem (koksnes, akmeņoglēm, riekstu čaumalām u. c.), tos aktivējot ar pārkarsētu ūdens tvaiku, CO~2~, cinka hlorīdu u. c. sāļiem
- austenīts Oglekļa cietais šķīdums gamma dzelzī, viena no dzelzs un oglekļa sakausējuma struktūrām
- sērogleklis Oglekļa un sēra savienojums, kas sastāv no viena oglekļa atoma un diviem sēra atomiem - bezkrāsains, ļoti indīgs šķidrums
- bikstīklis Ogļu aprausējs, rušinātājs daikts, stienis
- puskoksēšana Ogļu karsēšana bez gaisa klātbūtnes ap 700 °C temperatūrā (zemākā par koksēšanas temperatūru), lai iegūtu lielāku šķidrā produkta iznākumu - darvu
- perilēns Ogļūdeņradis C~20~H~12~, ko iegūst karsējot naftalīnu kopā ar bezūdens alumīnija hlorīdu
- Norupīte Ogres labā krasta pieteka Ogres pilsētā, augštece Tīnūžu pagastā
- Liepiņa Ogres labā krasta pieteka Ogres pilsētas teritorijā
- pārogrēnieši Ogres novada Ogres pilsētas daļas "Pārogre" iedzīvotāji
- pārogrieši Ogres novada Ogres pilsētas daļas "Pārogre" iedzīvotāji
- Jaunogre Ogres pilsētas daļa tās rietumu malā, arī dzelzceļa pieturpunkts
- jaunogrēnieši Ogres pilsētas daļas "Jaunogre" iedzīvotāji
- jaunogrieši Ogres pilsētas daļas "Jaunogre" iedzīvotāji
- mālkalnieši Ogres pilsētas daļas "Mālkalns" (tagad - "Jaunogre") iedzīvotāji
- Ojonna Ojonaksa, pilsēta Francijā ("Oyonnax")
- apvelings Okeāna dzīļu aukstā, ar barības vielām bagātā ūdens pacelšanās augšpusē (silto, vēja aizpūsto virsējo ūdens slāņu vietā)
- musonu straumes okeānu un jūru virsējo ūdens slāņu plūsmas, ko izraisa musoni
- Osēra Oksēra, pilsēta Francijā
- plāva Oksīda kārta, kas rodas metāla un skābekļa mijiedarbībā uz sakarsēta metāla virsmas
- kvēlskaidas Oksida kārtiņa, kas karsējot gaisa klātbūtnē rodas uz necēlu metālu (dzelzs, vara u. c.) priekšmetu virsmas un, kas tos apstrādājot (kaļot, velmējot), atlec kvēlošu zvīņu veidā
- elektrolīze Oksidēšanās un reducēšanās process, kas noris, elektriskajai strāvai plūstot caur elektrolītu šķīdumu vai kausējumu
- stikla veidotāji oksīdi (SiO~2~, P~2~O~5~, B~2~O~3~, GeO~2~), kuru kausējumu atdzesējot, veidojas stikls; daži oksīdi (PbO, Al~2~O~3~, Nb~2~O~5~, TiO~2~) ir gan stikla veidotāji, gan modifikatori
- pulsa oksimetrs oksimetrs, kas mērī arteriālo asiņu skābekļa daudzumu, izmantojot sarkanās vai infrasarkanās gaismas staru, kas šķērso pulsējošo kapilāru
- Aktaša Oktoša - pilsēta Uzbekistānā
- ragviela Olbaltumviela (ar samērā lielu sēra saturu), kas rodas ādas epidermas šūnās un ir pamatā visiem cilvēku un mugurkaulnieku dzīvnieku epidermas veidojumiem (matiem, spalvām, ragiem, nagiem, zvīņām u. tml.)
- Boristena Olbija - senpilsēta Ukrainā
- strofants oleandru dzimtas ģints ("Strophantus"), gk. Āzijā un Āfrikā, vairāk nekā 50 sugu, kāpelējošas liānas vai krūmi, kuru sēklas satur strofantīnu, ko lieto pret sirdskaitēm
- strofanti Oleandru dzimtas ģints (vairāk nekā 50 sugas); kāpelējošas liānas vai krūmi, kuru sēklas satur strofantīnu, ko lieto sirds ārstēšanai
- Eiropas olīvkoks olīvkoku suga ("Olea europaea"), zems, mūžzaļš koks ar pelēkzaļām lapām, dzeltenīgiem ziediem un plūmveidīgiem kauleņiem - olīvām, no kuru mīkstuma un sēklām iegūst olīveļļu, ko izmanto kulinārijā, arī ziežu un ziepju ražošanā
- arenoblastoma Olnīcas audzējs ar sēklinieka struktūru un hormonālo aktivitāti; klīniski izpaužas kā virilisms
- disgerminoma Olnīcas vai sēklinieka ļaundabīgs audzējs, kas izveidojies no nediferencēta dīgļepitēlija
- pontāgs olu un piena kultenis, uzkarsēts ceplī, tradicionāls krustabu ēdiens
- pontuogs olu un piena kultenis, uzkarsēts ceplī, tradicionāls krustabu ēdiens
- Maskata Omānas galvaspilsēta ("Masqat"), atrodas Arābijas pussalas dienvidaustrumos, osta Omānas līča krastā, 24000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Omāna Omānas Sultanāts - valsts Āzijas dienvidrietumos (_ʻUmān_), Arābijas pussalas dienvidaustrumos, platība - 309500 km^2^, 3418000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Maskata, administratīvais iedalījums - 5 mintakas (Bātinas, Zāhiras, Dāhilijas, Šerkijas un Vustas) un 4 muhāfazas (Musendema, Buraimī, Maskatas un Zufāras), robežojas ar Jemenu, Sauda Arābiju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, apskalo Arābijas jūra un Omānas līcis
- Georgegeorgiudeža Onešti pilsētas Rumānijā nosaukums 1965.-1991. g.
- kredītoperācija Operācija (piemēram, bankā, krājkasē), kas saistīta ar kredīta izsniegšanu, dzēšanu u. tml.
- šlepēšana Operācija, ko veic velkonis, stumjot vai velkot vilcējtauvā (vilcējtrosē) kādu citu peldlīdzekli
- teniomiotomija Operācija, kurā izdara transversālu iegriezumu sēriju lokzarnas sloksnītēs; izmanto divertikulozes gadījumā
- ovariopeksija Operācija, kurā olnīca tiek pacelta un fiksēta pie vēdera dobuma sienas
- rotators Operatīvās poligrāfijas aparāts tekstu, rasējumu, zīmējumu u. tml. pavairošanai ar trafaretu (parasti uz vaska papīra), kas nostiprināts uz rotējoša cilindra
- Opido Mamertīna Opido Mamertīna - pilsēta Itālijā ("Oppido Mamertina"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Opole Opole Lubelske - pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 8900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1415. g.
- perfektibilisms Optimistiska mācība, ka cilvēce ir spējīga sevi izkopt un kļūt pilnīgāka un ka tā arī jau progresē šai virzienā
- tālmērs Optiska ierīce fotoaparāta uzņemšanas objektīva fokusēšanai, ar kuru nosaka attālumu līdz uzņemšanas objektam, savienojot optiskajā sistēmā divus objekta attēlus vienā
- adaptīvā optika optiskā sistēma optiskajos un infrasarkanajos teleskopos, kurā ietilpst maināmas formas palīgelements, kas kompensē Zemes atmosfēras radītos attēla kropļojumus
- objektīvs optiska sistēma, kas sastāv no vairākiem caurspīdīga materiāla (parasti – stikla) elementiem (lēcām), cilindra un fokusējošā mehānisma; koncentrē vai izkliedē gaismas starus, vai arī maina to virzienu un veido reālu attēlu
- aktīvā optika optiskā sistēma, kurā tiek kompensēta gravitācijas un temperatūras izmaiņu radītā optisko virsmu deformācija; izmanto optiskajos teleskopos, infrasarkanajos teleskopos, ultravioletajos teleskopos
- attēla asums optiskas sistēmas reproducēta vai filmā fiksēta asuma precizitāte, ko bieži izsaka ar izšķiramo līniju vai citu elementu skaitu laukuma vienā mm^2^
- Naģvārada Oradja, pilsēta Rumānijā, tās nosaukums ungāru valodā
- Uraļska Orala - krievu valodā lietots pilsētas nosaukums
- Zaksenhauzene Oranienburgas pilsētas ziemeļu priekšpilsēta ("Sachsenhausen"), Vācijas Brandenburgas federālajā zemē, Hāfeles labajā krastā, kur 1936.-1945. g. bija koncentrācijas nometne, izveidots memoriāls
- Amanita crocea oranžā makstssēne
- realgārs Oranžsarkans minerāls, kas satur arsēnu
- Alre Orē, pilsēta Francijā, Bretaņā, tās nosaukums bretoņu valodā
- Čkalova Orenburga - pilsētas nosaukums 1938.-1957. g.
- Orishof Ores muiža, kas atradās Cēsu pilsētas lauku teritorijā
- spermīns Organiska viela, ko iegūst no dzīvnieku sēklas šķidruma; lieto medicīnā nervu sistēmas nostiprināšanai
- sulfoskābe Organiska, sešvērtīgo sēru saturoša skābe
- kurināmā sastāvs organiskajā kurināmajā ietilpstošo degošo elementu – oglekļa (C), ūdeņraža (H), skābekļa (O), slāpekļa (N), sēra (S) – un balasta, pelnu (A) un mitruma (W), daudzums, izteikts masas procentos (cietajam un šķidrajam kurināmajam) vai komponentu tilpuma procentos (gāzveida kurināmajam)
- bāziskās krāsvielas organiskās bāzes sāļi ar skābēm (sālsskābe, sērskābe, etiķskābe, skābeņskābe, slāpekļskābe); šo krāsvielu molekulas satur kā brīvās, tā aizvietotās aminoskābes
- indulīni Organiskas krāsvielas, ko iegūst, sakausējot amīnoazobenzolu ar anilīna hlorhidrāta pārākumu
- sulfoni Organiski savienojumi, kuros sēra dioksīda grupa ir saistīta ar 2 oglekļa atomiem
- sulfoksīdi Organiski savienojumi, vāji bāziskas vielas, atvasināmas no četrvērtīgā sēra
- heterocikliskie savienojumi organiskie savienojumi, kuriem ir cikliska (gredzenveida) uzbūve un kuru gredzena sastāvā ietilpst ne tikai oglekļa, bet arī slāpekļa, skābekļa, sēra un citu elementu atomi
- elementorganiskie savienojumi organiskie savienojumi, kuros ar oglekli tieši saistīts kāds cits elements, izņemot ūdeņradi, skābekli, slāpekli, sēru, hloru bromu, jodu
- atoksils Organisks arsēna savienojums, kas satur 37,69% arsēnika; lietoja pret sifilisu, anaimiju, miega slimību
- ksilols Organisks savienojums, aromātiskās rindas ogļūdeņradis, ko iegūst, uztverot gāzveidīgos koksēšanas produktus; lieto kā šķīdinātāju, organisko krāsvielu ražošanā u. c.
- denitrogenācija Organisma atbrīvošana no slāpekļa, elpojot gāzi, kurā nav slāpekļa; lieto embolisma (kesona slimības) profilaksē
- neotēnija organisma spēja sasniegt dzimumgatavību un vairoties agrā attīstības stadijā; piemīt augiem (sūnām, staipekņiem, papardēm, kailsēkļiem, segsēkļiem) un dzīvniekiem (dažiem abiniekiem, posmkājiem, tārpiem)
- saprotrofi organismi (baktērijas un sēnes), kas noārda citu organismu mirušās vai pūstošās atliekas, pārvēršot tās neorganiskos un vienkāršos organiskos savienojumos
- koksnes bioloģiski bojātāji organismi, kas bojā koksni, noārdot to ķīmiski vai sagraujot mehāniski, bīstamākie no tiem ir koksnes sēnes un kukaiņi, kas var pilnīgi sagraut koksni, ja tos savlaicīgi neatklāj un neveic apkarojošo apstrādi
- pantofāgs organisms, kas spēj baroties ar ļoti daudzveidīgu barību; visēdājs dzīvnieks
- anaerobs Organisms, kura dzīvības norisēm nav nepieciešams (vai pat ir kaitīgs) skābeklis
- antagonisms organismu abpusēji nomācošo savstarpējo attiecību (koakciju) veids; konkurences augstākā pakāpe
- sāncensība organismu abpusēji nomācošu savstarpējo attiecību (koakciju) veids; konkurences zemākā pakāpe, kas ir netieša, pasīva sacensība par eksistences līdzekļiem un apstākļiem, kurā sāncenši, cits citu ierobežojot, cenšas iespējami labāk izmantot sev nepieciešamo eksistences resursu (barība, patvērums, dzīves telpa, dzimumpartneris, gaisma, ūdens) daļu
- krioplanktons Organismu kopa, kas mīt sniega virsējā kārtā, sevišķi polārapgabalos un kalnu augstumos
- sponsors Organizācija, uzņēmums, persona, kas piedalās kāda pasākumu finansēšanā
- nevalstiskas organizācijas organizācijas, kas darbojas sabiedrības un tās grupu interesēs un kuru saturiskā darbība nav pakļauta valsts pārvaldei, kā arī nav vērsta uz peļņas gūšanu vai reliģisko darbību
- maldināšana Organizatoriska vai tehniska rakstura pasākumi, dažādu darbību kopums, kuru mērķis ir maldināt pretinieku un mudināt to darboties pretēji savām interesēm
- kopienas organizācija organizatorisko pasākumu sistēma, lai palīdzētu indivīdiem, ģimenēm un grupām ar kopīgām interesēm vai dzīvojošām vienā ģeogrāfiskā vietā risināt sociālās problēmas un sasniegt sociālo labklājību plānotā kolektīvā darbībā
- transfērs Organizēts maksas vai bezmaksas transporta pakalpojums pasažieru pārvešanai pārsēšanās gadījumā, vai klientu atvešana no pasažieru termināļa uz tūrisma mītni vai pasākumu norises vietu; pārvešanas un pārsēšanās pakalpojumi ir viens no tirgvedības pasākumiem klientu piesaistīšanai un vienlaikus arī uzņēmuma vai pasākuma reklamēšanai
- orgastiskā Orgastiskā aploce - iegurņa muskulis sievietēm, ar kuru viņas makstī esošo locekli var vienlaikus masēt un kaitināt, līdz ar to izraisīdamas spēcīgu baudas izjūtu kā sev, tā partnerim
- Orgejeva Orheja, pilsēta Moldovā
- orhietomija Orhetomija - sēklinieku izņemšana ķirurģiskā ceļā; orhetomija; kastrācija
- putekšgalvji Orhideju dzimtas augi, kas aug kaļķainos pakalnos, sīkos krūmājos, taisni uz augšu izslietu sēklotni, stāvām, daļēji lapu nosegtām ziedlapām
- purvsakņi Orhideju dzimtas augu ģints, līdzīgi putekšgalvjiem, ar sānos iežmaugtu, it kā no 2 daļām sastāvošu lūpu, ar daudzlapainu stublāju un sēklotni ar nokareni zvanveidīgām ziedlapiņām; purvjsakņi
- neotiante Orhideju dzimtas ģints ("Neottianthe"), daudzgadīgi lakstaugi ar lodveida gumiem, ziedi 6-24, violetsārti, sakopoti skrajā vienpusējā vārpā; \~6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- Orehova Orihiva, pilsēta Ukrainā
- Araistanisa Oristāno - pilsēta Itālijā, Sardīnijas salas rietumos
- Orlanda Orlando, pilsēta Floridā
- Halturina Orlova - pilsētas Krievijā (Kirovas apgabalā) nosaukums 1923.-1991. g.
- tūtors Ortopēdiska ierīce kustību izslēgšanai vienā vai vairākās locītavās, fiksējot attiecīgās locītavu daļas
- Oskarshamna Oskašhamna, pilsēta Zviedrijā
- Kristiānija Oslo - Norvēģijas galvaspilsēta, tās nosaukums 1624.-1924. g.
- Osorna Osorno, pilsēta Čīlē
- cif-vieta osta, uz kuru adresēta krava
- Benders Ostaps Benders – literārs tēls, I. Ilfa un J. Petrova romānu "Divpadsmit krēsli" (1928. g.) un "Zelta teļš" (1931. g.) galvenais varonis, iespējams, ka Benders ir pats spilgtākais 20. gs. krievu kultūras zīmols; Benderam un viņa "cīņubiedriem" ir uzstādīti pieminekļi un piemiņas plāksnes Odesā, Kijivā, Harkivā, Elistā, Sanktpēterburgā un citās pilsētās
- kai-nodokļi Ostas krasta nodokļi, kas vairākās valstīs ostas valde vai krastmalas īpašnieks iekasēja par kuģa piestāšanos pie krasta
- Beleima ostas pilsēta Amazones deltā, Brazīlijas ziemeļaustrumos, Paras štata administratīvais centrs, 1436000 iedzīvotāju (2007. g.); Belena, Para
- Aleksandrija ostas pilsēta Ēģiptē (_Al Iskandarīyah_) pie Nīlas deltas, ko dibināja Maķedonijas Aleksandrs 332. g. p. m. ē., 3770500 iedzīvotāju (2005. g.)
- Hāpsalu ostas pilsēta Igaunijā (_Haapsalu_), Lēnes apriņķa administratīvais centrs, agrāk Igaunijas zviedru kultūras centrs, 10250 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1294. g.
- Ābadāna ostas pilsēta Irānas dienvidrietumos (_Ābādān_), Hūzestānā, 300000 iedzīvotāju, naftas pārstrāde, naftas un tās produktu eksports
- Abidžana ostas pilsēta Kotdivuārā (angļu _Abidjan_, galvaspilsēta līdz 1983. g.), Atlantijas okeāna krastā uz rietumiem no Gvinejas līča ziemeļu piekrastes, 3897000 iedzīvotāju (2009. g.), Rietumāfrikas kultūras centrs, universitāte (dib. 1964. g.), pasaulē pirmā spēkstacija, kurā izmanto okeāna siltuma enerģiju
- Aberdīna ostas pilsēta Lielbritānijā (_Aberdeen_), Skotijā, Ziemeļjūras piekrastē, 210000 iedzīvotāju (2015. g.), universitāte (dibināta 1495. g.)
- Heistingsa ostas pilsēta Lielbritānijā (_Hastings_), Anglijas dienvidaustrumu daļā, pie Padekalē šauruma, 90300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Ostjora Ostera, pilsēta Ukrainā
- Morāvijas Ostrava Ostrava, pilsēta Čehijā, tās nosaukums līdz 1949. g.
- Ostroga Ostroha, pilsēta Ukrainā
- ostropu Ostropu rinda - asku sēņu diskomicēšu klases rinda ("Ostropales")
- Ošogba Ošogbo, pilsēta Nigērijā
- Otepe Otepē - pilsēta Igaunijā
- Daugavpils Otrā lielākā Latvijas pilsēta, atrodas Latgales dienvidu daļā, Daugavas krastos, valstspilsēta un Augšdaugavas novada administratīvais centrs, 232 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1582. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1275. gadā kā Dinaburga, 1656.-1667. g. saucās Borisogļebska, 1893.-1920. g. - Dvinska
- Kauņa Otra lielākā Lietuvas pilsēta (liet. val. "Kaunas"), osta Nemunas krastos, pie Neres ietekas, apriņķa un rajona administratīvais centrs, 307500 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1408. g.
- Arekipa otrā lielākā pilsēta Peru (sp. val. _Arequipa_), reģiona administratīvais centrs, 2363 m vjl., 861000 iedzīvotāju (2014.g.)
- Hamburga Otrā lielākā pilsēta Vācijā (aiz Berlīnes; vācu valodā _Hamburg_), federālā zeme - Hamburgas Hanzas brīvpilsēta, viena no pasaules lielākajām ostām, atrodas abos Elbas krastos un salās starp attekām aptuveni 110 km no Ziemeļjūras, Elbas estuāra sākumā, platība - 755 kvadrātkilometri, 1735000 iedzīvotāju (2013. g.)
- pāri Otrā malā, pusē (kādai vietai, priekšmetam), arī aiz (kādas vielas, priekšmeta)
- viņpusē Otrā pusē
- otrup Otrā pusē; no otras puses; virzienā uz otru pusi
- viņpus otrā, pretējā pusē, citā pusē; viņpusē; viņā pusē
- vice versa otrādi; otrā pusē
- imperiāls Otrais stāvs ar sēdekļiem pasažieriem diližansos, omnibusos utt.
- pasēja Otro reizi tajā pašā vietā iesēta labība
- otsēta Otrsēta
- otsēts Otrsētas ļaudis
- Orense Ourense, pilsēta Spānijā
- oidijas Ovālas parazitāro miltrasas sēnīšu bezdzimuma vairošanās sporas (konīdijas)
- oidijas Ovālas šūnas, kurās dažreiz sadalās dažu sēņu micēliju hifas; no šīm oidijām var rasties jauns micēlijs
- bidē Ovāls tualetes sēžampods ķermeņa lejasdaļas (gk. intīmo daļu) apmazgāšanai
- Ovjeda Ovjedo, pilsēta Spānijā
- Ozasku Ozašku, pilsēta Brazīlijā
- Phylloxera coccinea ozolu filoksēra
- Maharadze Ozurgeti, pilsēta Gruzijā, tās nosaukums 1934.-1991. g.
- ksenijas P paaudzes tēvauga genotipa dominantajiem gēniem atbilstošas segsēkļu hibrīdisko sēklu endospermas pazīmes
- troksevazīns P vitamīna atvasinājums, ko vietēji lieto paplašinātu vēnu gadījumā, kompleksā terapijā virspusējo vēnu tromboflebītu, trofisko čūlu un sasitumu gadījumā
- sprostspriegums P-n pārejai pielikts spriegums, kad avota pozitīvais pols savienots ar pusvadītāja n apgabalu; p-n pārejā veidojas sprostslānis, kas laiž cauri tikai mazākumnesējus, tāpēc strāva ir maza
- katafalks Paaugstinājums zārka novietošanai (sēru ceremonijas laikā)
- tens Paaugstinātas jaudas sprāgstviela - balta, kristāliska, ūdenī nešķīstoša, labi presējama
- tertanitropentaeritrīts Paaugstinātas jaudas sprāgstviela - balta, kristāliska, ūdenī nešķīstoša, labi presējama; tens
- hemihipertonija Paaugstināts (arteriāls vai muskuļu) tonuss ķermeņa vienā pusē
- katedris Paaugstināts sēdeklis, kādus parasti novieto mācības iestādēs mācības spēku vajadzībām; pārnestā nozīmē profesora vieta augstskolā
- atsēt pabeigt sēju
- nosēties pabeigt sēju
- apsēties pabeigt sēšanu
- apsēt pabeigt sēšanu; iesēt (daudz vai visu)
- apsasēties pabeigt sēt
- dasēt pabeigt sēt (kā) daļu
- pabraucīt Paberzēt, arī paglaudīt (ķermeņa daļu); pamasēt
- apbraucīt Paberzēt, pamasēt
- bugelis Pacēlājs, slīdoša trose slēpotāju pacelšanai kalnā; pie troses ir piestiprināti āķi vai tureklīši (sēdeklīši)
- pacelne Pacele - vieta zem ceļgala vai ceļgalam mugurpusē
- pavasara pacelmene pacelmeņu ģints sēņu suga ("Kuehneromyces lignicola")
- mainīgā pacelmene pacelmeņu ģints sēņu suga ("Kuehneromyces mutabilis")
- putēt Pacelties augšup (no kā virsmas) un izplatīties uz visām pusēm (par putekļiem, sīkām (kā) daļiņām u. tml.)
- nostāties Pacelties, arī atrasties virspusē (šķidrumam, traukam ar šķidrumu, ūdenstilpei) - parasti par priekšmetiem
- Padanga Padana - pilsēta Indonēzijā, Rietumsumatras provinces administratīvais centrs
- laidināt padarīt (rūdītu tēraudu) vieglāk apstrādājamu, parasti sakarsējot (to) līdz noteiktai temperatūrai un ļaujot noteiktā veida atdzist
- apgludināt padarīt gludu vai gludāku (visapkārt, no vairākām pusēm)
- apdzesēt padarīt vēsāku; ļaut mazliet atdzist; padzesēt
- konsultors Padomdevējs, piesēdētājs, piem., pāvesta kongregācijās, bīskapu padomēs
- satinella Padrēbes (oderu) audums atlasa sējumā, stipri spožs, lieto puszīda padrēbes satīna atvietošanai
- padīdīt Padresēt
- padusēties Padusēt
- padzisināt Padzesināt, padzesēt
- vadziņa Padziļinājums (vagās, dobēs), kurā iekaisa sēklu
- pagore Padziļinājums krāsns priekšpusē
- krājkasīte padziļinājums, rieva starp dibena vaigiem sēžas rajonā (par cilvēku)
- kasete Padziļināts laukums pārseguma apakšpusē
- paiglene Paeglene (sēne)
- pamiera līnija pagaidu robeža starp karojošām pusēm pamiera laikā
- spurdze Pagale ar nenocirstām atvasēm
- spurga Pagale ar nenocirstām atvasēm
- spurgala Pagale ar nenocirstām atvasēm
- spurgana Pagale ar nenocirstām atvasēm
- sētsvidus Pagalma, sētas vidējā daļa; arī pagalms, sēta (2)
- sētsrūme pagalms, lauku sēta
- sētiens Pagalms; sētiena
- šēzu svārki pagari, mugurpusē šķelti izejamie vīriešu svārki; fraka
- bezdelīgsvārki Pagari, mugurpusē šķelti vīriešu izejamie svārki; fraka
- šķiedaine Pagari, priekšpusē vaļēji sieviešu svārki
- tiesaskungs Pagasta tiesnesis; arī pagasttiesas piesēdētājs
- pagasta vecākais pagasta valdes priekšsēdētājs; pagastvecākais
- zvejnieku draudze pagasta zvejnieku apvienība, kur katrs tās loceklis piedalījās kopējā zvejā gan ar darbaspēku, gan ar savu naudas daļu, naudu glabājot kopējā draudzes kasē
- Aizkraukles pagasts pagasts Aizkraukles novadā ar administratīvo centru Aizkraukles ciemā, aptver Aizkraukles pilsētu no 3 pusēm, robežojas ar Skrīveru, Kokneses un Jaunjelgavas pagastu, kā arī ar Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Ascheraden, krieviski - Ašeradenskaja
- Jaunalūksnes pagasts pagasts Alūksnes novadā ar administratīvo centru Kolberģī, robežojas ar Ziemeru (Ziemera), Mārkalnes, Pededzes, Liepnas, Mālupes, Malienas, Annas un Alsviķu pagastu, kā arī ar Alūksnes pilsētu
- Ziemera pagasts pagasts Alūksnes novadā ar administratīvo centru Māriņkalnā, robežojas ar Alūksnes pilsētu, Mārkalnes, Juanalūksnes, Alsviķu, Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Semershof, krieviski — Zemerskaja
- Alsviķu pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Alūksnes pilsētu, Jaunlaicenes, Ziemeru, Jaunalūksnes, Kalncempju, Zeltiņu un Ilzenes pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu
- Sērenes pagasta teritorija pagasts atjaunots 1995. g., kad to atdalīja no Jaunjelgavas pilsētas lauku teritorijas, daļa no pirmskara Sērenes pagasta teritorijas ir pievienota tagadējam Daudzeses pagastam un Ķeguma novada Birzgales pagastam
- Laucesas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā ar administratīvo centru Mirnijā, robežojas ar Daugavpils pilsētu un Tabores, Skrudalienas, Demenes, Medumu un Kalkūnes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kalkuhnen, krieviski — Kalkunskaja
- Naujenes pagasts pagasts Augšdaugavas novadā Daugavas labajā krastā augšpus Daugavpils pilsētas, robežojas ar Daugavpils pilsētu un Līksnas, Maļinovas, Biķernieku, Salienas, Vecsalienas un Tabores pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; bijušais nosaukums krieviski — Maļinovskaja
- Sventes pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Daugavpils pilsētu, Līksnas, Kalkūnes un Medumu pagastu, kā arī ar Šēderes un Pilskalnes pagastu (Ilūkstes novadā); bijušie nosaukumi: Sventas pagasts, vāciski — Swenten, krieviski — Sventenskaja
- Tabores pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Naujenes, Vecsalienas, Skrudalienas un Laucesas pagastu, kā arī ar Daugavpils pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tā aizņem bijušā Skrudalienas pagasta ziemeļu daļu
- Līksnas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Nīcgales, Kalupes, Vaboles, Maļinovas, Naujienes un Sventes pagastu, kā arī ar Daugavpils pilsētu un Ilūkstes novadu; bijušais nosaukums: krieviski – Ļiksņenskaja
- Eglaines pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Subates pilsētu, Prodes, Bebrenes, Pilskalnes un Šēderes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Lašu pagasts, vāciski — Lassen, krieviski — Lassenskaja
- Susāju pagasts pagasts Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) ar administratīvo centru Viļakā, robežojas ar Viļakas pilsētu un Žīguru, Vecumu, Medņevas, Bērzkalnes, Vīksnas un Kupravas pagastu
- Vecumu pagasts pagasts Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1991.-2009. g. Balvu rajonā) ar administratīvo centru Borisovā, robežojas ar Viļakas pilsētu, Šķilbēnu, Medņavas Susāju un Žīguru pagastu, kā arī ar Krieviju; pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tā aizņem bijušā Viļakas pagasta austrumu daļu
- Kubulu pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Kurnā, robežojas ar Vīksnas, Bērzkalnes, Balvu un Rugāju pagastu un Balvu pilsētu, kā arī ar Gulbenes un Alūksnes novadu
- Medņevas pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Semenovā, robežojas ar Viļakas pilsētu, Susāju, Vecumu un Šķilbēnu pagastu, kā arī ar Balvu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem gk. kādreizējā Viļakas pagasta dienvidaustrumu daļu un nelielu daļu Šķilbēnu pagasta bijušās teritorijas
- Balvu pagasts pagasts Balvu novadā uz dienvidiem no Balvu pilsētas, ar administratīvo centru Naudaskalnā, robežojas ar Balvu pilsētu, un Kubulu, Bērzkalnes un Rugāju pagastu; bijušais nosaukums krieviski — Bolovskaja
- Rundāles pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Pilsrundālē, robežojas ar Mežotnes, Codes, Īslīces, Svitenes un Viesturu pagastu, kā arī ar Bauskas pilsētu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ruhenthal, krieviski — Ruentaļskaja
- Īslīces pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Rītausmās, robežojas ar Rundāles pagastu, Bauskas pilsētu, Ceraukstes un Gailīšu pagastu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Bornsmindes pagasts, vāciski — Bornsmunde, krieviski — Vornemindskaja
- Ceraukstes pagasts pagasts Bauskas novadā starp Mūsu un Mēmeli, robežojas ar Codes, Vecsaules, Brunavas, Gailīšu un Īslīces pagastu, kā arī ar Bauskas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Zerrauxtsche, krieviski — Cerraukstskaja
- Codes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Mežotnes, Iecavas, Dāviņu un Vecsaules pagastu, kā arī ar Bauskas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Zohden, krieviski — Codenskaja
- Līgatnes pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Augšlīgatnē, robežojas ar Līgatnes pilsētu, Straupes, Drabešu, Amatas un Nītaures pagastu, kā arī ar Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Paltemal, krieviski — Paltemalskaja
- Vaives pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Cēsu pilsētu, kā arī ar Priekuļu, Veselavas, Dzērbenes, Taurenes, Skujenes, Amatas un Drabešu pagastu; bijušie nosaukumi: Veismaņu pagasts, vāciski — Veisenstein, krieviski — Veismanskaja
- Priekuļu pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Cēsu pilsētu, Liepas, Veselavas, Vaives un Raiskuma pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Freudenberg, krieviski — Prekuļskaja
- Taurenes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Dzērbenes, Zosēnu, Vecpiebalgas, Kaives, Skujenes un Vaives pagastu; bijušie nosaukumi: Nēķena pagasts, vāciski — Noetkenshof, krieviski — Netkenskaja
- Vecpiebalgas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Inešu, Kaives, Taurenes, Zosēnu un Jaunpiebalgas pagastu, kā arī ar Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Pebalg-Orrishof, krieviski — Staro-Pebaļgskaja
- Raiskuma pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Liepas, Priekuļu, Straupes un Stalbes pagastu, kā arī ar Valmieras novadu un Cēsu pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Raiskum, krieviski — Raiskumskaja
- Drabešu pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Vaives, Amatas, Līgatnes, Straupes un Raiskuma pagastu, kā arī ar Cēsu pilsētu
- Jaunpiebalgas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Vecpiebalgas un Zosēnu pagastu, kā arī ar Smilteness, Gulbenes un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Pebalg, krieviski — Novo-Pebaļgskaja
- Dzērbenes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Zosēnu, Taurenes, Vaives un Vesalavas pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Serben, krieviski — Zerbenskaja
- Kalkūnes pagasts pagasts Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Laucesas, Medumu un Sventes pagastu, kā arī ar Daugavpils pilsētu
- Grobiņas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Kadiķos, aptver Grobiņas pilsētu, robežojas ar Medzes, Gaviezes un Bārtas pagastu, kā arī ar Durbes un Nīcas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Grobin, krieviski — Grobinskaja
- Medzes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Kapsēdē, robežojas ar Vērgales, Dunalkas, Durbes un Grobiņas pagastu, kā arī ar Liepājas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Medsesn, krieviski — Medzenskaja
- Tadaiķu pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Lieģos, robežojas ar Dunalkas, Durbes, Bunkas, Gaviezes, Grobiņas un Medzes pagastu, kā arī ar Durbes pilsētu; 2000.-2009. g. pagasts bija iekļauts Durbes novadā un nepastāvēja kā atsevišķa vienība
- Aizputes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Rokasbirzē, uz dienvidrietumiem no Aizputes pilsētas, robežojas ar Lažas, Kazdangas, Kalvenes un Cīravas pagastu, Durbes novadu; bijušie nosaukumi: Aizputes-Pilspagasts, vāciski - Schloss-Hasenpoth, krieviski - Šloss-Gazenpotskaja
- Durbes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, aptver Durbes pilsētu no trim pusēm, robežojas ar Dunalkas, Vecpils, Bunkas un Tadaiķu pagastu
- Priekules pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, aptver Priekules pilsētu, robežojas ar Kalvenes, Embūtes, Vaiņodes, Gramzdas, Virgas un Bunkas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Preekuln, krieviski — Prekuļnskaja
- Kazdangas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Lažas, Kalvenes un Aizputes pagastu un Aizputes pilsētu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski – Katzdangen, krieviski – Kazdangenskaja
- Nīcas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Liepājas pilsētu, Otaņķu, Dunikas un Rucavas pagastu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: vāciski — Niederbartan, krieviski — Niederbartauskaja
- Sakas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Pāvilostas pilsētu, Lažas, Cīravas, Dunalkas un Vērgales pagastu, Ventspils un Kuldīgas novadu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Upesmuižas pagasts, vāciski — Bachhof, krieviski — Bechgofskaja
- Bērzes pagasts pagasts Dobeles novada austrumu daļā ar administratīvo centru Šķibē, robežojas ar Dobeles pilsētu, Dobeles, Jaunbērzes un Krimūnu pagastu, kā arī ar Jelgavas novadu; bijušais nosaukums Bērzmuižas pagasts
- Vecauces pagasts pagasts Dobeles novadā, no trīs pusēm aptver Auces pilsētu, robežojas ar Lielauces, Īles, Bēnes un Vītiņu pagastu, līdz 2009. g. Auces pilsētas lauku teritorija; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Autz, krieviski — Aļt-Aucskaja
- Krimūnu pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Dobeles pilsētu, Tērvetes, Auru un Bērzes pagastu, kā arī ar Jelgavas novadu
- Auru pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Penkules, Naudītes, Annenieku, Dobeles un Krimūnu pagastu, kā arī ar Dobeles pilsētu un Tērvetes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Auermunde, krieviski — Auermjundskaja
- Stradu pagasts pagasts Gulbenes novadā ar administrtīvo centru Margās, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Beļavas, Stāmerienes, Litenes un Daukstu pagastu, kā arī ar Rugāju novadu
- Daukstu pagasts pagasts Gulbenes novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Staros, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Stradu, Līgo, Jaungulbenes un Galgauskas pagastu, kā arī ar Rugāju un Lubānas novadu
- Beļavas pagasts pagasts Gulbenes novadā, kas izveidojies bijušās muižas "Kortenhof, Belau" teritorijā, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Stāmerienas, Stradu, Galgauskas un Lejasciema pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kortenhof, krieviski — Bellavskaja
- Galgauskas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas Daukstu, Jaungulbenes, Tirzas, Lejasciema un Beļavas pagastu, kā arī ar Gulbenes pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Golgowsky, krieviski — Golgovskaja
- Prodes pagasts pagasts Ilūkstes novadā ar administratīvo centru Subates pilsētā, robežojas ar Subates pilsētu, Bebrenes un Eglaines pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Subates pilsētas lauku teritorija (1990.-2009. g.), vāciski — Prohden, krieviski — Prodenskaja
- Pilskalnes pagasts pagasts Ilūkstes novadā, robežojas ar Ilūkstes pilsētu un Šēderes, Eglaines, Bebrenes un Dvietes pagastu, kā arī ar Augšdaugavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schlossberg, krieviski — Šlosbergskaja
- Piņķu pagasts pagasts izveidojies 19. gs. otrā pusē un pastāvēja līdz 1925. g., kad to apvienojot ar Beberbekas pagastu nosauca par Babītes pagastu
- Jaunjelgavas pagasts pagasts Jaunjelgavas novadā ar administratīvo centru Jaujelgavas pilsētā, robežojas ar Jaunjelgavas pilsētu, Sērenes pagastu un Ogres novadu; bijušais nosaukums — Jaunjelgavas pilsētas lauku teritorija
- Rites pagasts pagasts Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) ar administratīvo centru Cīruļos, robežojas ar Neretas, Saukas un Elkšņu pagastu, kā arī ar Lietuvu (pagasta tagadējā teritorija nedaudz palielināta uz pirmskara Elkšņu un Saukas pagastu rēķina); bijušie nosaukumi: Susējas-Kroņa pagasts, vāciski — Susseyhof, krieviski — Susseigofskaja
- Kūku pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru "Zīlānos", robežojas ar Krustpils, Variešu, Mežāres, Vīpes un Ābeļu pagastu, kā arī ar Jēkabpils pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Krustpils pagasta austrumu daļā
- Krustpils pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Spunģēnos, robežojas ar Variešu, Kūku un Sēlpils pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu un Jēkabpils pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kreuzburg, krieviski — Kreicburgskaja
- Viesītes pagasts pagasts Jēkabpils novadā, aptver Viesītes pilsētu, robežojas ar Sēlpils, Salas, Kalna, Elkšņu un Saukas pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: Viesītes pilsētas lauku teritorija, vāciski — Ekengraf, krieviski — Ekengrafskaja
- Aknīstes pagasts pagasts Jēkabpils novadā, gandrīz pilnībā aptver Aknīstes pilsētu, robežojas ar Elkšņu, Kalna, Leimaņu, Asares un Gārsenes pagastu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Aknīstes pilsētas lauku teritorija, krieviski - Okņistskaja
- Gārsenes pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Aknīstes un Asares pagastu, Aknīstes pilsētu un Augšdaugavas novadu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Garssen, krieviski — Garsenskaja
- Variešu pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Jēkabpils pilsētu, Mežāres, Kūku un Krustpils pagastu, kā arī ar Aizkraukles un Madonas novadu
- Salas pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Sēlpils pagastu, kā arī ar Jēkabpils pilsētu, Ābeļu, Kalna, Viesītes, Sēlpils un Krustpils pagastu; bijušie nosaukumi: Ābeļu pagasts (1925.-1949. g.), vāciski — Holmhof, krieviski — Goļmgofskaja
- Glūdas pagasts pagasts Jelgavas novadā ar administratīvo centru lielciemā Nākotne, robežojas ar Līvbērzes, Svētes un Zaļenieku pagastu, kā arī ar Dobeles novadu un Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: Brambergas pagasts, vāciski — Brandenburg, krieviski — Brandenburgskaja
- Jaunsvirlaukas pagasts pagasts Jelgavas novadā ar administratīvo centru Staļģenē, robežojas ar Sidrabenes, Vircavas, Platones pagastu un Jelgavas pilsētu, kā arī ar Bauskas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neubergfrid, krieviski — Neibergfridskaja
- Platones pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jaunsvirlaukas, Vircavas, Sesavas, Elejas, Lielplatones un Svētes pagastu, kā arī ar Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Platon, krieviski — Platonskaja
- Līvbērzes pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jelgavas pilsētu, Kalnciema, Valgundes un Glūdas pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Liewenbersen, krieviski — Livenberzenskaja
- Svētes pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jelgavas pilsētu, Platones, Lielplatones, Zaļenieku un Glūdas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schwethofsche, krieviski — Švedgofskaja
- Valgundes pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Līvbērzes un Kalciema pagastu, kā arī ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines un Ozolnieku novadu un Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: Volguntes pagasts, vāciski — Wolgunde, krieviski — Vaļgundskaja
- Cenu pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Ozolnieku un Salgales pagastu, kā arī ar Jelgavas pilsētu un Olaines novadu
- Ozolnieku pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Valgundes un Cenu pagastu, kā arī ar Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Paulsgnade, krieviski — Paulsgnadskaja
- Ūdrīšu pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Augstkalnē, robežojas ar Krāslavas pilsētu, Izvaltas, Kombuļu, Krāslavas un Kaplavas pagastu, kā arī ar Augšdaugavas novadu
- Dagdas pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Ozoliņos (Ūzuleņos), gandrīz aptver Dagdas pilsētu (izņemot to pilsētas daļu, kas ir tieši Dagdas ezera krastā), robežojas ar Andzeļu, Ezernieku, Svariņu, Asūnes, Konstantinovas un Andrupenes pagastu
- Kaplavas pagasts pagasts Krāslavas novadā Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Ūdrīšu, Krāslavas, Kalniešu un Piedrujas pagastu Daugavas pretējā krastā, kā arī ar Krāslavas pilsētu, Augšdaugavas novadu un Baltkrieviju; bijušie nosaukumi: vāciski — Born, krieviski — Bornskaja
- Kombuļu pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Aulejas, Skaistas, Krāslavas, Ūdrīšu, Izvaltas un Grāveru pagastu, kā arī ar Krāslavas pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Krāslavas pagasta teritorijā
- Padures pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Deksnē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu, Rumbas, Kurmāles, Īvandes un Ēdoles pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Paddern, krieviski — Paddernskaja
- Rumbas pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Mežvaldē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu, Rendas, Kabiles, Vārmes, Pelču un Padures pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: Kuldīgas pagasts, vāciski - Goldingen, krieviski - Goldingenskaja
- Kurmāles pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Vilgālē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu un Pelču, Snēpeles, Turlavas, Gudenieku, Īvandes un Padures pagastu; bijušie nosaukumi: Kūrmales pagasts, vāciski — Kurmahlen, krieviski — Kurmaļenskaja
- Skrundas pagasts pagasts Kuldīgas novadā, gandrīz pilnībā aptver Skrundas pilsētu, robežojas ar Nīkrāces, Rudbāržu, Raņķu, Snēpeles un Vārmes pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: Skrundas pilsētas lauku teritorija, vāciski — Schrunden, krieviski — Šrundenskaja
- Pelču pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Kuldīgas pilsētu un Rumbas, Vārmes, Snēpeles un Kurmāles pagastu; līdz 1945. g. šī pagasta rietumu daļa ietilpa Kurmāles pagastā, bet austrumu daļa bijušā Kuldīgas pagasta teritorijā un neliela platība ziemeļu malā — Kuldīgas pilsētā; 1945.-1991. g. saucās “Ievukalnu ciems”
- Baldones pagasts pagasts Ķekavas novadā ar administratīvo centru Avotos, aptver Baldones pilsētu robežojas ar Ķekavas un Daugmales novadu, kā arī ar Ogres, Bauskas un Olaines novadu, pēc 2. pasaules kara teritorijā iekļauta daļa bijušā Zālītes un Doles pagasta; bijušie nosaukumi: Baldones pilsētas lauku teritorija, vāciski — Baldon, krieviski — Baldonskaja
- Katvaru pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Pociemā, robežojas ar Umurgas, Limbažu, Viļķenes un Pāles pagastu, kā arī ar Alojas un Kocēnu novadu un Limbažu pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kadfer, krieviski — Katverskaja
- Staiceles pagasts pagasts Limbažu novada ziemeļu daļā, ar administratīvo centru Staiceles pilsētā, aptver Staiceles pilsētu, robežojas ar Alojas, Salacgrīvas un Ainažu pagastu, kā arī ar Valmieras novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: Staiceles pilsētas lauku teritorija, Rozēnu pagasts, vāciski — Koddiak, krieviski — Kodjakskaja
- Alojas pagasts pagasts Limbažu novadā, aptver Alojas pilsētu, robežojas ar Braslavas, Brīvzemnieku, Pāles, Salacgrīvas un Staiceles pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: Ungurpils pagasts, vāciski — Schloss-Puerkeln, krieviski — Pjurkeļskaja
- Umurgas pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Limbažu pilsētu, Katvaru un Limbažu pagastu, kā arī ar Valmieras un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ubbenorm-Saarum, krieviski — Ubbenorm-Sarumskaja
- Salacgrīvas pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Salacgrīvas pilsētu, Ainažu, Staiceles, Alojas, Pāles, Viļķenes un Liepupes pagastu, kā arī ar Rīgas jūras līci; bijušie nosaukumi: Salacgrīvas pilsētas lauku teritorija, Salacas pagasts, Vecsalacas pagasts, Lielsalacas pagasts, vāciski — Alt-Sales, krieviski — Starosalackaja
- Rožupes pagasts pagasts Līvānu novadā 1990.-1999. g. un no 2009. g., robežojas ar Līvānu pilsētu, Turku, Rudzātu, Sutru un Jersikas pagastu, kā arī ar Preiļu un Vārkavas novadu; bijušie nosaukumi: Līvānu pagasts, krieviski — Livengofskaja
- Jersikas pagasts pagasts Līvānu novadā ar administratīvo centru Upeniekos, robežojas ar Līvānu pilsētu un Rožupes pagastu, kā arī ar Vārkavas, Daugavpils un Jēkabpils novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Līvānu pagasta teritorijas dienvidrietumu daļā
- Isnaudas pagasts pagasts Ludzas novadā ar administratīvo centru Martišos, robežojas ar Ludzas pilsētu, Zvirgzdenes, Briģu, Nirzas, Pildas, Nukšas, Pureņu un Cirmas pagastu, kā arī ar Ciblas novadu
- Zaļesjes pagasts pagasts Ludzas novadā, aptver Zilupes pilsētu no trim pusēm, robežojas ar Pasienas, Istras, Lauderu, Nirzas un Brigu pagastu, kā arī ar Krieviju; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem bijušā Pasienes pagasta ziemeļu daļu un bijušā Briģu pagasta dienvidu stūri
- Salnavas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Kārsavas pilsētu, Malnavas un Mežvidu pagastu, Rēzeknes un Balvu novadu, kā arī ar Krieviju
- Zvirgzdenes pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Mežvidu, Pušmucovas, Blontu, Ciblas, Isnaudas un Cirmas pagastu, kā arī ar Ludzas pilsētu un Rēzeknes novadu; bijušie nosaukumi: Zvirgzdienas pagasts, krieviski — Zvirgzdinskaja
- Indrānu pagasts pagasts Madonas novadā (2009.-2021. g. Lubānas novadā, 1990.-2009. g. Madonas rajonā) ar administratīvo centru Lubānas pilsētā, no trim pusēm aptver Lubānas pilsētu, robežojas ar Ošupes, Barkavas, Praulienas, Sarkaņu un Dzelzavas pagastu, kā arī ar Gulbenes un Balvu novadu
- Aronas pagasts pagasts Madonas novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) ar administratīvo centru Kusā, robežojas ar Madonas pilsētu, Liezēres, Cesvaines, Sarkaņu, Lazdonas, Bērzaunes un Vestienas pagastu; teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara gk. bijušā Grostonas, Kusas, Lubejas, Oļu un Viesienas pagasta teritorijas daļā
- Sarkaņu pagasts pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Biksērē, robežojas ar Madonas pilsētu, Aronas, Cesvaines, Dzelzavas, Indrānu un Praulienas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Heydenfeld, krieviski — Sarkanskaja
- Cesvaines pagasts pagasts Madonas novada ziemeļu daļā, aptver Cesvaines pilsētu, robežojas ar Dzelzavas, Sarkaņu, Aronas un Liezēres pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; bijušie nosaukumi: Cesvaines pilsētas lauku teritorija, vāciski — Sesswegen, krieviski — Cesvanskaja
- Lazdonas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Madonas pilsētu un Praulienas, Mārcienas un Aronas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lasdohn, krieviski — Lazdonskaja
- Praulienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Madonas pilsētu, Sarkaņu, Barkavas, Mētrienas, Ļaudonas, Mārcienas un Lazdonas pagastu, kā arī ar Lubānas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Praulen, krieviski — Prauļenskaja
- Babītes pagasts pagasts Mārupes novadā, kura teritorijā sākotnēji izveidojās Piņķu un Beberbeku pagasti, kas 1925. g. apvienoti ar tagadējo nosaukumu, pagasta administratīvais centrs Piņķos, robežojas ar Salas un Mārupes pagastu, Olaines un Jelgavas novadu, kā arī ar Jūrmalas un Rīgas pilsētu; bijušie nosaukumi: Piņķu pagasts, vāciski — Pinkenhof, krieviski — Pinkenskaja
- Salas pagasts pagasts Mārupes novadā, robežojas ar Babītes pagastu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Jelgavas un Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Holmhof, krieviski — Salaskaja
- Lielvārdes pagasts pagasts Ogres novadā (2004.-2021. g. Lielvārdes novadā), robežojas ar Lielvārdes pilsētu, REmbates, Lēdmanes, Jumpravas un Birzgales pagastu; bijušie nosaukumi: Lielvārdes pilsētas lauku teritorija, vāciski — Lennewarden, krieviski — Ļeļvardskaja
- Tomes pagasts pagasts Ogres novadā ar administratīvo centru Ķeguma pilsētā, Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Ķeguma pilsētu, Tīnūžu, Ogresgala, Rembates un Birzgales pagastu, kā arī ar Bauskas un Ķekavas novadu; bijušie nosaukumi: Ķeguma pilsētas lauku teritorija (1994.-2009. g.), vāciski — Tomsdorf, krieviski — Tomsdorfskaja
- Rembates pagasts pagasts Ogres novadā ar administratīvo centru Ķegumā, robežojas ar Ķeguma un Lielvārdes pilsētu, kā arī ar Birzgales, Tomes, Ogresgala, Suntažu, Lauberes, Lielvārdes un Lēdmanes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ringmundshof, krieviski — Rembatskaja
- Tīnūžu pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Ikšķiles pilsētu, Salaspils, Ropažu un Ogres novadu, kā arī ar Ķekavas novadu Daugavas (Rīgas HES ūdenskrātuves) pretējā krastā; 2009.-2021. g. bija vienīgais pagasts Ikšķiles novadā, 1997.-2009. g. saucās Ikšķiles pilsētas lauku teritorija Ogres rajonā, 1990.-1997. g. bija pagasts Ogres rajonā, līdz 1949. g. teritorija ietilpa Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā
- Ogresgala pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Ogres pilsētu, Suntažu pagastu, kā arī ar Ķeguma un Ikšķiles novadu; pagasts dibināts 1928. g. Ikšķiles (tagadējā Tīnūžu) un Rembates pagasta teritorijā, pēc 2. pasaules kara robežas ar šiem pagastiem nedaudz mainījušās
- Preiļu pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Preiļu pilsētu un Saunas, Riebiņu, Rušonas, Aizkalnes un Vārkavas pagastu, kā arī ar Līvānu novadu; bijušie nosaukumi: Preiļu novada lauku teritorija (2000.-2009. g.), krieviski — Preiļskaja
- Riebiņu pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Stabulnieku, Galēnu, Silajāņu, Rušonas, Preiļu un Saunas pagastu, kā arī ar Preiļu pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem bijušā Silajāņu pagasta rietumu daļu un bijušā Preiļu pagasta ziemeļaustrumu daļu
- Ozolaines pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Bekšos, robežojas ar Rēzeknes pilsētu, Griškānu, Čornajas, Lūznavas, Sakstagala, Silmalas un Ozolmuižas pagastu; bijušie nosaukumi: Ozolmuižas pagasts, krieviski — Uzulmuižskaja
- Vērēmu pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Sondoros, robežojas ar Rēzeknes pilsētu, Ozolmuižas, Audriņu, Ilzeskalna, Bērzgales, Lendžu un Griškānu pagastu: pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tajā iekļauta bijušā Makašēnu pagasta dienvidaustrumu daļa, bijušā Bērzgales pagasta dienvidrietumu daļa un bijušā Rēznas pagasta ziemeļrietumu mala
- Griškānu pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Sprūžovā, robežojas ar Verēmu, Lendžu, Stoļerovas, Čornajas un Ozolaines pagastu, kā arī ar Rēzeknes pilsētu un Ludzas novadu
- Viļānu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, aptver gandrīz pilnībā Viļānu pilsētu, robežojas ar Rikavas, Sakastagala, Sokolku, Galēnu, Sīļukalna un Dekšāres pagastu; bijušie nosaukumi: Viļēnu pagasts, krieviski — Veļionskaja
- Ozolmuižas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, izveidots 1990. gadā, robežojas ar Ozolaines, Silmalas, Sakstagala un Audriņu pagastu, kā arī ar Rēzeknes pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Ozolaines pagasta ziemeļrietumu daļā un Makašēnu pagasta teritorijā Rēzeknes upes kreisajā krastā
- Audriņu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, nodibināts 1990. g., robežojas ar Ozolmuižas, Sakstagala, Kantinieku, Dricānu, Ilzeskalna un Verēmu pagastu, kā arī ar Rēzeknes pilsētu; līdz 1945. g. teritorija ietilpa gk. Makašēnu pagastā un neliela daļa Sakstagala pagastā
- Sokolku pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Viļānu pilsētu un Viļānu, Sakstagala un Silmalas pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; bijušais nosaukums — Sokolu pagasts (1990.-2001. g.)
- Stopiņu pagasts pagasts Ropažu novadā (2009.-2021. g. atsevišķs novads, 2004.-2009. g. novads Rīgas rajonā) ar administratīvo centru Ulbrokā, robežojas ar Garkalnes un Ropažu pagastu, kā arī ar Salaspils novadu un Rīgas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kurtenhof, krieviski — Stopinskaja
- Cieceres pagasts pagasts Saldus novadā (2009.-2021. g. Brocēnu novadā), aptver Cieceres ezeru un Brocēnu pilsētu, administratīvais centrs Brocēnos, robežojas ar Gaiķu, Remtes, Blīdenes, Zvārdes, Novadnieku un Saldus pagastu, kā arī ar Saldus pilsētu
- Novadnieku pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Mežvidos, robežojas ar Saldus, Cieceres, Zvārdes, Kursīšu, Pampāļu un Zirņu pagastu, kā arī ar Saldus pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver pirmskara Sātiņu pagasta austrumu daļu, Cieceres pagasta rietumu daļu un Kursīšu pagasta nelielu daļu
- Zirņu pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Saldus pilsētu, Jaunlutriņu, Lutriņu, Saldus, Novadnieku un Pampāļu pagastu, kā arī ar Skrundas un Kuldīgas novadu, pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem daļu pirmskara Saldus pagasta un daļu bijušā Skrundas pagasta teritorijas
- Inčukalna pagasts pagasts Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, līdz 2009. g. Rīgas rajonā), no trim pusēm aptver Vangažu pilsētu un robežojas ar Krimuldas, Siguldas, un Ādažu pagastuu, kā arī ar Ropažu un Saulkrastu novadu; bijušie nosaukumi; vāciski — Hincenberg, krieviski — Hincenbergskaja
- Rudbāržu pagasts pagasts Skrundas novadā, robežojas ar Skrundas pilsētu, Raņķu, Skrundas un Nīkrāces pagastu, kā arī ar Aizputes un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Rudbahren, krieviski — Rudbarenskaja
- Apes pagasts pagasts Smiltenes novada austrumos, robežojas ar Alūksnes novadu, Trapenes pagastu un Igauniju, bijušie nosaukumi: Apes pilsētas lauku teritorija, Jaunrozes pagasts, vāciski Neu-Rosensche, krieviski — Novo-Rozenskaja
- Brantu pagasts pagasts Smiltenes novadā, izveidojies pēc 2. pasaules kara bijušā Smiltenes pagasta teritorijā, robežojas ar Blomes, Smiltenes, Launkalnes un Raunas pagastu, kā arī ar Smiltenes pilsētu; arī tagadējā Launkalnes pagasta bijušais nosaukums
- Launkalnes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Smiltenes pilsētu, Smiltenes, Bilskas, Palsmanes, Variņu, Drustu, Raunas un Brantu pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Brantu pagasts, vāciski — Horstenhof, krieviski — Brantskaja
- Blomes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Smiltenes, Brantu un Raunas pagastu, kā arī ar Valmieras un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Nigras pagasts, Blomes un Biksējas pagasts, vāciski — Blumenhof, krieviski — Blumenskaja
- Dobeles pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Dobeles pilsētā, robežojas Dobeles pilsētu, Jaunbērzes, Bērzes, Auru un Annenieku pagastu, kā arī ar Tukuma novadu
- Saldus pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Druvā, robežojas ar Saldus pilsētu, Zirņu un Lutriņu pagastu, kā arī ar Brocēnu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Frauenburg, krieviski — Frauenburgskaja
- Krāslavas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Ezerkalnā, robežojas ar Ūdrīšu, Kombuļu, Skaistas, Kalniešu un Kaplavas pagastu, kā arī ar Krāslavas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kreslau, krieviski — Kreslavskaja
- Olaines pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Jaunolainē, aptver Olaines pilsētu un ārējās robežas sakrīt ar novada robežām; bijušie nosaukumi: Dalbes pagasts, vāciski — Olai, krieviski — Olaiskaja
- Smiltenes pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Kalnamuižā, robežojas ar Smiltenes pilsētu, Bilskas, Launkalnes, Brantu un Blomes pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Smilten, krieviski — Smiļtenskaja
- Varakļānu pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Kokaros, robežojas ar Varakļānu pilsētu un Murmastienes pagastu, kā arī ar Madonas, Rēzeknes, Preiļu un Jēkabpils novadu; bijušais nosaukums krieviski — Varakļanskaja
- Limbažu pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Limbažu pilsētā, robežojas ar Limbažu pilsētu un Viļķenes, Katvaru, Umurgas, Vidrižu un Skultes pagastu, kā arī ar Cēsu un Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski – Lemsal, krieviski – Lemzaļskaja
- Siguldas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Peltēs, robežojas ar Siguldas pilsētu, Mores, Mālpils, Allažu, Inčukalna un Krimuldas pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Segewold, krieviski — Zegevoļdskaja
- Valkas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā, aptver Valkas pilsētu no trim pusēm, robežojas ar Zvārtavas, Vijciema un Ērģemes pagastu, kā arī ar Strenču novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Walksche, krieviski — Valkskaja
- Salaspils pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā, no trim pusēm aptver Salaspils pilsētu Rīgas HES ūdenskrātuves krastā, ārējās robežas sakrīt ar novada robežām; bijušie nosaukumi: Salaspils pilsētas lauku teritorija (1993.-2004. g.), Salaspils novads (Rīgas rajonā 2004.-2009. g.), vāciski — Kirchholm, krieviski — Salaspiļskaja
- Saulkrastu pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā, no trim pusēm aptver Saulkrastu pilsētu, robežojas ar Sējas pagastu un Ādažu novadu; pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, aizņem nelielu daļu bijušā Pabažu un Bīriņu pagasta teritorijas
- Ķekavas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā, robežojas ar Baložu pilsētu un Daugmales un Baldones pagastu, kā arī ar Salspils un Olaines novadu; bijušie nosaukumi: Doles pagasts, vāciski — Dahlen, krieviski — Daļenskaja
- Lībagu pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Mundigciemā, robežojas ar Laucienas, Strazdes, Virbu, Abavas un Ģibuļu pagastu, kā arī ar Talsu un Stendes pilsētām; bijušie nosaukumi: vāciski — Lipsthusen, krieviski — Lipstguzenskaja
- Ģibuļu pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Pastendē, robežojas ar Valdgales, Lībagu, Sabiles pagastu un Talsu pilsētu, kā arī ar Kuldīgas un Ventspils novadu
- Valdgales pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Pūņās, robežojas ar Talsu pilsētu, Dundagas, Īves, Ārlavas, Laidzes un Ģibuļu pagastu, kā arī ar Ventspils novadu
- Ārlavas pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Valdemārpilī, aptver Valdemārpils pilsētu, robežojas ar Rojas, Vandzenes, Laidzes, Valdgales, Īves un Lubes pagastu; bijušie nosaukumi: Valdemārpils pilsētas lauku teritorija (1956.-2009. g.), Valdemārpils lauku teritorija (2009.-2010. g.), vāciski — Erwahlen, krieviski — Ervaļenskaja
- Virbu pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Stendes pilsētu, Lībagu, Strazdes un Abavas pagastu, kā arī ar Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: Jaunpagasta pagasts, vāciski — Neuvaken, krieviski — Nejvakenskaja
- Laidzes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Valdgales, Ārlavas, Vandzenes, Laucienas un Lībagu pagastu, kā arī ar Talsu pilsētu; bijušie nosaukumi: Valdegales pagasts, vāciski — Waldegalen, krieviski — Vaļdegaļenskaja
- Kandavas pagasts pagasts Tukuma novadā, aptver Kandavas pilsētu, robežojas ar Cēres, Pūres, Jaunsātu, Zemītes, Vānes un Matkules pagastu, kā arī ar Talsu novadu; bijušie nosaukumi: Kandavas novada lauku teritorija (kas ietvēra arī tagadējos Cēres, Zemītes un Matkules pagastus — 1999.-2009. g.), vāciski — Kandau, krieviski — Kandavskaja
- Slampes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Džūkstes, Lestenes, Degoles un Smārdes pagastu un Jūrmalas pilsētu, kā arī ar Mārupes un Jelgavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schlampen, krieviski — Šlampenskaja
- Lapmežciema pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Engures un Smārdes pagastu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Rīgas jūras līci; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Slokas pagasta teritorijā
- Smārdes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Engures, Lapmežciema, Slampes, Degoles, Tumes un Sēmes pagastu, Mārupes novadu, kā arī ar Jūrmalas un Tukuma pilsētu; bijušie nosaukumi: Ozolnieku pagasts, vāciski — Eckendorf, krieviski — Ekendorfskaja
- Tumes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Tukuma pilsētu, Smārdes, Degoles, Irlavas, Jaunsātu, Pūres un Sēmes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Tummen, krieviski — Tummenskaja
- Valmieras pagasts pagasts Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1950.-2009. g. Valmieras rajonā) ar administratīvo centru Vanagos, robežojas ar Rencēnu, Jērcēnu, Brenguļu, Kauguru, Kocēnu un Burtnieku pagastu, kā arī ar Valmieras pilsētu; bijušie nosaukumi: Valmiermuižas pagasts, vāciski — Wolmarshofsche, krieviski — Voļmarsgofskaja
- Mazsalacas pagasts pagasts Valmieras novadā (2009.-2021.g. Mazsalacas novadā), robežojas ar Mazsalacas pilsētu un Ramatas, Sēļu, Vecates un Skaņkalnes pagastu; bijušie nosaukumi: Mazsalacas pilsētas lauku teritorija, Valtenberģu pagasts, vāciski — Salisburg, krieviski — Zalisburgskaja
- Kauguru pagasts pagasts Valmieras novadā ar administratīvo centru Mūrmuižā, robežojas ar Kocēnu un Valmieras pagastu, Valmieras pilsētu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kaugershof, krieviski - Kaugerskaja
- Jeru pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Ķoņu, Naukšēnu, Rencēnu, Burtnieku, Vecates, Sēļu un Vilpulkas pagastu, kā arī ar Rūjienas pilsētu; bijušie nosaukumi; vāciski — Seijershof, krieviski — Jerreskaja
- Skaņkalnes pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Mazsalacas pilsētu, Ramatas, Mazsalacas un Vecates pagastu, kā arī ar Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: Skulberģu pagasts (līdz 1925. g.), vāciski — Kolberg, krieviski — Koļbergsjkaja
- Ķoņu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Naukšēnu, Jeru, Vilpulkas un Lodas pagastu, kā arī ar Rūjienas pilsētu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Konigshof, krieviski — Keņigskaja
- Jērcēnu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Plāņu, Trikātas, Valmieras un Ēveles pagastu, ar Strenču un Sedas pilsētu, kā arī ar Valkas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Wohlfahrt, krieviski — Jercenskaja
- Plāņu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Strenču un Sedas pilsētām, Trikātas un Jērcēnu pagastu, kā arī ar Valkas un Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Planhof, krieviski — Planskaja
- Piltenes pagasts pagasts Ventspils novadā ar administratīvo centru Piltenes pilsētā, robežojas ar Piltenes pilsētu un Tārgales, Ugāles, Zlēku, Ziras un Vārves pagastu; bijušie nosaukumi: Piltenes pilsētas lauku teritorija (1960.-2009. g.), vāciski — Landgemeinde Pilten, krieviski — Piļtenskaja
- Vārves pagasts pagasts Ventspils novadā ar administratīvo centru Ventavā, robežojas ar Ventspils pilsētu, Tārgales, Piltenes, Ziru un Užavas pagastu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: vāciski — Warwen, krieviski — Varvenskaja
- Tārgales pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Kolkas, Ances, Popes, Ugāles, Piltenes un Vārves pagastu, kā arī ar Ventspils pilsētu un Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Sarkanmuižas pagasts, Ventas pagasts, vāciski — Rothof, krieviski — Rotgofskaja
- Ugāles pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Puzes, Usmas, Zlēku, Piltenes, Tārgales, Popes pagastu un Piltenes pilsētu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ugahlen, krieviski — Ugaļenskaja
- pagastvecākais Pagastvaldes priekšsēdētājs
- brūnā pagrabsēne pagrabsēņu ģints suga ("Coniophora puteana"), kas izraisa skujkoku un lapkoku koksnes brūno trupi
- virsvēja marka pagrieziena zīme (marka), kas atrodas vēja (virsvēja) pusē
- virsvēja zīme pagrieziena zīme (marka), kas atrodas vēja (virsvēja) pusē
- patrīties Pagrozīties (parasti sēžot)
- Pagēģi Paģēģi - pilsēta Lietuvas rietumos
- galotnes jeb Japānas pahisandra pahisandru suga ("Pachysandra terminalis"), ložņājošs, mūžzaļš, līdz 25 cm augsts krūms, ko Latvijā reizēm audzē augsnes nosegšanai pusēnā
- Paisanda Paisandu, pilsēta Urugvajā
- aizjukt Pajukt uz visām pusēm
- caurspīdīgais tīklojumtransports pakalpojumi lokālo tīklu datu pārraidei pa pilsēttīklu vai globālo tīklu, ko nodrošina telefona sabiedrības vai publisko telekomunikāciju operatori
- palīgpakalpojumi Pakalpojumi, kas nepieciešami elektroenerģijas pārvades sistēmas balansētas darbības nodrošināšanai
- duncans Pakaļa (sēžamvieta)
- dupa Pakaļa, sēža (bērnu valodā)
- tosa Pakaļa, sēžamvieta
- ausma Pakāpeniska (rīta) gaismas parādīšanās austrumu pusē; rīta blāzma; spožums, blāzmojums (saulei lecot)
- rītausma Pakāpeniska rīta gaismas parādīšanās austrumu pusē; spožums, starojums (saulei lecot); ausma
- atlaidināt pakāpeniski atkausēt (ko sasalušu); ļaut, lai atkūst
- ieglecēt pakāpeniski iegrimstot, nosēsties
- hroniska progresējošā mielopātija pakāpeniski progresējoša spastiska paraparēze, ko izraisa I tipa cilvēka T-limfotropiskais vīruss (HTLV-I); raksturīgas iešanas grūtības, kāju nespēks, jušanas traucējumi un urīna nesaturēšana
- kraniofaringioma pakāpeniski progresējošs hipofīzes audzējs, kas cēlies no Ratkes kabatas epitēlija atliekām; slimība sākas bērnībā vai jaunībā; augšanas aizkavēšanās, galvassāpes, redzes traucējumi, adipozoģenitālā distrofija
- mesties pakāpeniski veidoties, rasties (par kādām parādībām, norisēm)
- gradācija Pakāpeniskums, vienmērība (kādā kopumā, norisē)
- pasautēt Pakarsēt (tvaikos, karstā ūdenī ķermeni, tā daļas)
- pasakarsēties Pakarsēties
- pasasutināties Pakarsēties (parasti pirtī)
- pasutināties Pakarsēties (parasti pirtī)
- pasautēties Pakarsēties (tvaikos, karstā ūdenī)
- pakāsēties Pakāsēt
- paremskāt Pakāsēt
- dveselēt Pakāsēt, paklepot
- palaidināt Pakausēt
- pakaušgals Pakauša virsējā daļa
- šūnu komutācija pakešu komutācijas versija, kas paredz datu saiņošanu fiksēta garuma paketēs - šūnās un to pārsūtīšanu, izmantojot asinhrono pārsūtīšanas režīmu
- IP pakete pakete, ko izmantojot standarta protokolu _IP_, pārsūta pa internetu. Tā sākas ar galveni, kurā iekļauta adresēšanas un sistēmas vadības informācija, tās garums var mainīties atkarībā no pārsūtāmajiem datiem
- Islāmābāda Pakistānas galvaspilsēta no 1967. g. ("Islamabad"), atrodas 14 km uz ziemeļaustrumiem no Ravalpindi, 1900000 iedzīvotāju (2014. g.), sākta celt 1960. g., atrodas Himalaju priekškalnē 550 m vjl.
- Pakistāna Pakistānas Islāma Republika - valsts Dienvidāzijā (urdu val. "Pākistān"), platība - 881941 kvadrātkilometrs, 174578500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Islamābāda, administratīvais iedalījums - 4 provinces, 2 federālas teritorijas, 2 autonomas pavalstis, robežojas ar Irānu, Afganistānu, Ķīnu un Indiju, dienvidos apskalo Arābijas jūra
- padiekoties Paklanīties, arī pakniksēt
- kočumaj Paklusē, nerunā!
- plīkšķis Pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
- pakšķis Pakluss, īslaicīgs troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko
- raudzēt Pakļaujot (ko) specifisku mikroorganismu, sēņu u. tml. iedarbībai, panākt, ka (tas) sāk rūgt
- nokniksēt Pakniksēt
- paņirbēt Pakņudēt, arī patrīsēt
- paņirbt Pakņudēt, arī patrīsēt
- apuža Pakraste; zemāka vieta lejpusē
- krievu pakšķis paksis ar līdzenu salaiduma stiprinājumu un ārpusē piestiprinātiem aizsargdēļiem
- legumīns Pākšaugu sēklu olbaltumviela
- paķila Paķele - austs, šaurs apsējs (visbiežāk zeķēm)
- sējampalags Palags, kurā ieber sējamo materiālu un pakar kaklā sējot
- šēperis Palaidnis, nevaldāms puisēns; nekārtīgs strādnieks
- Sventāja Palangas pilsētas daļa, pie Sventājas upes ietekas Baltijas jūrā
- Palau Palau Republika - valsts un salu grupa Klusā okeāna Karolīnu salu rietumu daļā (palauiešu val. _Belau_, angļu val. _Palau_), platība - 508 kvadrātkilometri, 20879 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Melegeoka, administratīvais iedalījums 16 štatu
- Melegeoka Palau Republikas galvaspilsēta (angļu val. "Melekeok"), atrodas Babeltuapas salas austrumu piekrastē, 208 iedzīvotāji (2007. g.)
- Palembanga Palembana, pilsēta Indonēzijā ("Palembang")
- noskrējiens Palēnināta lidmašīnas kustība pa skrejceļu līdz pilnīgai apstājai nosēžoties vai pēc ieskrējiena pārtraukšanas paceļoties
- eocēns Paleogēna perioda vidējā epoha, kad masveidā parādījās zīdītāji un izplatījās segsēkļi
- Palerma Palermo, pilsēta Itālijā
- Palestīna Palestīnas Autonomija - palestīniešu pašpārvaldes teritorijas Izraēlas sastāvā ("Filasṭīn"), platība - 6150 kvadrātkilometru (bez Izraēlas anektētās Austrumjeruzalemes), 4314400 iedzīvotāju (2009. g.), deklarētā galvaspilsēta - Jeruzaleme (ārpus autonomijas), faktiskā galvaspilsēta - Rāmalla, administratīvais iedalījums - 2 daļas: Jordānas Rietumkrasts un Gazas josla
- Jordānas Rietumkrasts Palestīnas Autonomijas daļa, "Fatah" grupējuma kontrolēta teritorija, galvaspilsēta - Rāmalla, platība - 5790 kvadrātkilometru, 2762500 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Izraēlu un Jordāniju, dienvidaustrumos apskalo Nāves jūra
- balstīt Palīdzēt (cilvēkam) turēties stāvus, sēdus, arī palīdzēt iet
- piestrīķēt Palīdzēt airētājam stūrēt laivu sēžot tās pakaļgalā
- apsēdināt Palīdzēt apsēsties
- knytuoji paliekas pēc linsēklu izkulšanas un pelavu izkratīšanas
- gruzdiņi Paliekas pēc tauku kausēšanas; gruzdalas
- poliorhīdisms palielināts sēklinieku skaits
- tiēmija palielināts sēru saturošu vielu daudzums asinīs
- cukurgalva Paliels, konusveidā sapresēts cukura gabals
- verps Palīgenkurs uz kuģa; to laivā aizved zināmā attālumā no kuģa un izmet; izmanto, lai novilktu kuģi nost no sēkļa, pārvilktu kuģi uz citu vietu u. tml.
- trimmeris Palīgvadības plāksne stūres plākšņu pakaļējā malā, lai pilnīgi vai daļēji kompensētu šarnīru momentus, kas iedarbojas uz vadības sistēmu un samazina pilotam piepūli, vadot lidmašīnu
- sēdēt Palikt otru gadu tai pašā klasē
- nosēdēt Palikt sēžot (kādā vietā, arī kādā veidā)
- arekolīns Palmas "Areca catechu L." sēklu alkaloīds, piridīna derivāts; eļļains šķidrums; spēcīgi kairina parasimpātisko nervu sistēmu; veterinārijā lieto pret lenteņiem
- palmirieši Palmiras pilsētas iedzīvotāji
- beteļpalma Palmu suga Dienvidāzijā, sēklas lieto kā stimulējošu un narkotisku līdzekli
- palaitīt Pamasēt
- pamaserēt Pamasēt
- pamaša Pamašas - mēnessērdzība, nemierīgs, murgains miegs
- sākumizglītība Pamatizglītības 1. pakāpe, ko apgūst pirmajās četrās klasēs pamatskolās un vispārizglītojošās vidusskolās
- reģistrētais pamatkapitāls pamatkapitāls, kas nepieciešams akciju sabiedrībai savas darbības programmas īstenošanai un kas tiek fiksēts sabiedrības statūtos
- apriņķa skolas pamatskolas Krievijas pilsētās 19. gadsimtā, kas tika izveidotas saskaņā ar 1804. g. 5. septembra skolu reglamentu, mācības ilga 3-5 gadus, Kurzemes un Vidzemes guberņā mācības notika vācu valodā, Latgalē - krievu valodā, pēc 1872. g. pakāpeniski pārveidoja par pilsētas skolām, kas darbojās līdz 19. gs. 80. gadu beigām
- pamatu deformācijas pamatu sēšanās, pamatu izspiešanās grunts kūkumošanās dēļ, pamatu augšdaļas atraušanās un izspiešanās, pamatu nobīde uz sāniem grunts sānspiediena dēļ
- salaidelēties pamazām salidot kopā no visām pusēm
- Čukikamata Pamesta pilsēta Čīles ziemeļos ("Chuquicamata"), Atakamas tuksnesī 3000 m vjl., vara ieguves centrs; 2007. g. iedzīvotāji pārvietoti
- pašumēties Pamisēties
- Nova Goa Panadži, pilsēta indijā, tās nosaukums līdz 1961. g.
- mācīšana panākšana, ka dzīvnieks izturas noteiktā veidā; dresēšana
- pārsēdināt panākt (aicinot vai liekot), ka (kāds) pār sēžas citā vietā
- nosēdināt panākt (aicinot vai liekot), ka novietojas sēdus (kur, uz kā u. tml.)
- piesēdināt panākt (aicinot, liekot), ka (kāds) novietojas sēdus (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); palīdzēt novietoties sēdus (pie kā, kam klāt, arīkam tuvāk)
- nobriedināt panākt, būt par cēloni, ka (augļi, sēklas u. tml.) nobriest, nogatavojas; nobriedēt
- nobriedēt panākt, būt par cēloni, ka (augļi, sēklas u. tml.) nobriest, nogatavojas; nobriedināt
- pievērst panākt, būt par cēloni, ka (kāds) iesaistās, iekļaujas (kādā darbībā, norisē)
- uzraut panākt, būt par cēloni, ka (kāds) strauji pieceļas (kājās, sēdus)
- šķiest panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti šķidrs) vienlaikus strauji virzās uz vairākām vai visām pusēm; panākt, būt par cēloni, ka (kā sīka, viegla kopums) virzās šādā veidā
- pasausināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sausāks; pasausēt
- nosēdināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) nosēžas (4)
- ietrīsināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk trīsēt
- pārtraukt panākt, būt par cēloni, ka (klusēšana, klusums) pēkšņi izbeidzas, neturpinās
- uzjaukt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, duļķes, nogulsnes) uzvirzās šķidruma, masas virsējos slāņos
- pārvērst panākt, būt par cēloni, ka (sēļa, acis) iegūst citu izteiksmi
- ieinteresēt panākt, būt par cēloni, ka kļūst ieinteresēts (2)
- ietekmēt panākt, būt par cēloni, ka rodas pārmaiņas (dabā, tās norisēs) - par cilvēku, tā darbību, arī parādībām sabiedrībā
- iznīcināt panākt, būt par cēloni, ka sagrūst, aiziet bojā (piemēram, celtnes, pilsētas); sagraut, nopostīt
- liet panākt, ka (izkausēta viela, java u. tml.) virzās, piemēram, formā, veidnē
- uzcelt panākt, ka (kāds) pieceļas no sēdus vai guļus stāvokļa, parasti, lai ko veiktu, kur dotos
- piesēdināt panākt, ka (kāds) strādā (parasti darbu, kas veicams sēžot)
- pārtvert panākt, ka (kas kādam adresēts, sūtīts u. tml.) nonāk cita rīcībā
- izknidināt panākt, ka (sēkla) izdīgst
- izknitināt panākt, ka (sēkla) izdīgst
- sasēdināt panākt, ka (vairāki, daudzi) apsēžas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
- satupināt panākt, ka (vairāki, daudzi) novietojas tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); arī sasēdināt
- izliesināt panākt, ka noliesē, novājē
- uztupināt panākt, ka novietojas tupus stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur), arī uzsēdināt
- aiztrīsināt panākt, ka sāk trīsēt
- ievirzīt sliedēs panākt, lai kaut kas norisētu noteiktā kārtībā
- Balvoa Panamas pilsētas rajons ("Balboa"), agrāk patstāvīga pilsēta Panamas kanāla zonā, Klusā okeāna piekrastē
- Panama Panamas Republikas galvaspilsēta (sp. val. "Ciudad de Panama"), provinces centrs, osta Klusā okeāna krastā, 404000 iedzīvotāju (2007. g.)
- zeltnātrīte Panātru (lūpziežu) dzimtas ģints ("Galeobdolon"), daudzgadīgs lakstaugs ar garu, stublāju, zobainām lapām un augšējās lapu žāklēs sēdošiem dzelteniem, divlūpainiem ziediem, tikai 1 suga
- Baumanabada Pandža - pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums 1931.-1936. g.
- Kirovabada Pandža - pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums 1936.-1963. g.
- Saraikomara Pandža - pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums līdz 1931. g.
- Pjandža Pandža, pilsēta Tadžikistānā
- Pendžikenta Pandžakenta, pilsēta Tadžikistānā
- Džarkenta Panfilovas pilsētas Kazahstānā nosaukums līdz 1942. g.
- ģentrifikācija Panīkušu pilsētas teritoriju pārveidošana par ekskluzīviem rajoniem, kuras gaitā mainās ne tikai urbānā telpa, bet arī sociālā vide
- tirāde Pantforma senfranču eposā, kas sastāv no nenoteikta skaita rindām (~7-35), bet ar noteiktu zilbju skaitu rindās (10) un biežām asonansēm
- deflegmācija Paņēmieni destilāta sastāvdaļu daudzuma attiecību izmainīšanai - pārtvaicē iegūto tvaiku daļēja kondensēšana, iegūstot flegmu
- diedzēšana Paņēmiens dažu dārzeņu sēklu dīgšanas vai bumbuļu augšanas paātrināšanai
- chalkoķīmigrafija Paņēmiens izcili kodināt asējumu cinkā
- kvartācija Paņēmiens sudraba atdalīšanai no zelta, vārot kausējumu slāpekļskābē, kur sudrabs izšķīst, bet zelts nē; pilnīgai atdalīšanai nepieciešama 1 daļa zelta uz 3 daļām sudraba, tāpēc sudrabu īpaši piekausē klāt, ja tā bija mazāk
- aerofotoainas kustības kompensācija paņēmiens, ar kuru kompensē attēla "neasumus", kas rodas lidmašīnas pārvietošanās dēļ eksponēšanas laikā
- apertūras korekcija paņēmiens, ar kuru kompensē attēla augšējo frekvenču zudumu, ko izraisa izvērses plankuma ierobežotais lielums kameras katodstaru lampā
- komercaritmētika Paņēmienu kopums, kā veikt dažādus komerciālajā praksē nepieciešamus aprēķinus
- neauglīga lapa paparžaugiem: lapa bez sporu nesējiem
- veģetatīva lapa paparžaugu lapa bez sporu nesējiem
- strobils Paparžaugu un kailsēkļu vairošanās orgāns
- vudsija Paparžu ģints ("Woodsia"), dekoratīvs augs, smalka, maza paparde, kam nepieciešama īpaša vieta pusēnā, piemēram akmeņdārzā
- suplements Papildinājums; papildsējums (piem., daudzsējumu enciklopēdijai)
- līdzfinansēt papildu finansēt; segt daļu no izdevumiem
- uzsēja Papildus sēja 1
- laitīt Papīra apstrāde no vienas vai abām pusēm uzziežot papildvielas un pilnīgi nogludinot
- virslīmējums Papīra fabrikācijā līmētā virsējā kārta
- iesiešana Papīra lokšņu sakārtošana grāmatās, brošūrās, blokos u. c.; var būt cietais vai mīkstais iesējums ar papīra, ādas vai auduma vākiem; iesējums var būt ar apaļu vai taisnu muguriņu
- līdzināšana papīra lokšņu, novilkumu vai burtnīcu izlīdzināšana rīsē pēc pareizajām malām
- cietība papīra sloksnes virsmas īpašība izstiepties liekuma virspusē un sarauties liekuma iekšpusē
- marmorēšana Papīra un grāmatu iesējuma marmorveida malu iekrāsošana
- atlēka papīra vai kartona strēmele, kura, izgatavojot iesējuma vāku, tiek pielīmēta vāka materiālam starp vāka kartona pusītēm
- priekšklājs Papīrs (iesietas grāmatas vāku iekšpusē), kura viena puse uzvilkta vākam, bet otra atstāta kā brīva lapa (grāmatas priekšā un beigās)
- marmorveida papīrs papīrs ar spožu, daudzkrāsainu marmorveida pārklājumu vienā pusē; lieto iesējumu un baltpreču aplīmēšanai, kā arī dekoratīviem mērķiem
- termoreaktīvais papīrs papīrs ar termoreaktīviem aizsargslāņiem, kas uzklāti uz caurspīdīgas pamatnes, lai iegūtu uz termokopēšanas aparātiem pozitīvas kopijas, iespiedmateriālus un rasējumus
- smilšpapīrs Papīrs, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai
- smirģeļpapīrs Papīrs, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai; smilšpapīrs
- kalandrēts papīrs papīrs, kas apstrādāts, to izlaižot caur papīrmašīnas kalandru, lai struktūru padarītu blīvāku, bet virsmu – no abām pusēm vienmērīgāku un gludāku
- fungicīdais papīrs papīrs, kas satur fungicīdas vielas, kuras pasargā tajā iesaiņotos izstrādājumus no pelējumsēņu iedarbības
- starpliku loksne papīrs, ko ievieto starp ofsetplatēm, lai novērstu gaismjutīgās emulsijas saskrāpēšanu, kā arī lai novērstu iespiedkrāsas nosēšanos starp iespiedloksnēm, sanestiem blokiem utt
- cirsoīdā aneirisma Paplašinātu asinsvadu (artēriju, vēnu un kapilāru) grupa, kas kā pulsējošs veidojums zem ādas visbiežāk atrodams apmatotajā galvas daļā
- Portmorsbija Papua-Jaungvinejas galvaspilsēta (angļu val. "Port Moresby"), lielākā osta Jaungvinejas salā, atrodas salas dienvidu piekrastē pie Papuas līča, 296000 iedzīvotāju (2007. g.)
- periorālais dermatīts papulāri izsitumi ar neskaidru izcelsmi, kas progresē par papulāru eritēmu; attīstās ap muti, vērojams jaunām sievietēm
- aizritēt par dažādām norisēm, notikumiem, domām u. tml.
- paklausīgs par fizioloģiskām vai psihiskām norisēm
- spēcīgs par fizioloģiskiem procesiem, norisēm organismā
- stiprs par fizioloģiskiem procesiem, norisēm organismā
- atnest par norisēm dabā, dzīvē
- viegls par norisēm dabas parādībās, arī laikā, laikposmā
- sparīgs par norisēm, procesiem
- savdabīgs par parādībām, norisēm, priekšmetiem, to īpašībām
- oriģināls par priekšmetiem, parādībām, norisēm, to īpašībām
- darboties par psihiskām norisēm
- šņākt par strauji plūstošu tvaiku, arī par, parasti sakarsētu, verdošu, šķidrumu
- pārprasīt par visu plaši, bet virspusēji aptaujāt, tostarp bērnu par mācībās apgūto
- moments Parādība vai tās daļa, kas ir tā fiksēta, ka to var nosacīti uzskatīt par nemainīgu laikā; ļoti īss laika sprīdis; mirklis; acumirklis
- laika moments parādība vai tās daļa, kas ir tā fiksēta, ka to var nosacīti uzskatīt par nemainīgu šajā matērijas eksistēšanas formā
- autohorija Parādība, kad augs dažādā veidā pats izplata sēklas (sausam auglim strauji pārplīstot vai sulīgam auglim turgora spiediena ietekmē) vai arī vairojas veģetatīvi (ar stīgām u. c.)
- izmēra efekti parādības cietvielās, kas rodas, kad parauga izmēri kļūst salīdzināmi ar kādu no raksturīgiem fizikāliem garumiem - lādiņnesēja brīvā ceļa garumu, difūzijas garumu, de Brojī viļņa garumu
- vilkties Parādīties, veidoties (sejā) - par grumbām, grimasēm u. tml.
- Asunsjona Paragvajas galvaspilsēta (_Asunción_), atrodas Paragvajas upes kreisajā krastā, valsts vienīgā lielpilsēta, 507000 iedzīvotāju (2007. g.), upes osta
- Pilkomajo Paragvajas labā krasta pieteka Bolīvijā, Paragvajas un Argentīnas robežupe (sp. val. "Pilcomayo"), garums - 1200 km, sākas Centrālajos Andos, grīvā Paragvajas galvaspilsēta Asunjona; Pilkomaja
- Paragvaja Paragvajas Republika - valsts Dienvidamerikas centrālajā daļā (sp. val. "Paraguay"), platība - 406752 kvadrātkilometri, 6375800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Asunsjona, administratīvais iedalījums - 17 departamentu un 1 galvaspilsētas distrikts, robežojas ar Bolīviju, Brazīliju un Argentīnu
- pārforsēt pārāk forsēt (darbību, norisi)
- aizsēdēties pārāk ilgi (kur) nosēdēt, pārāk ilgi (kur) uzturēties, aizkavēties
- pārsautēties pārāk ilgi karsējoties (tvaikos, karstā ūdenī), nogurt, arī saslimt
- pārkarsēties pārāk ilgi karsēties tā, ka sākas siltuma regulācijas traucējumi organismā
- pārkaitēt pārāk sakarsēt
- indosēšana Parakstīšanās dokumenta, piem., čeka, otrā pusē, līdz ar to nododot to citai personai
- Paraka Paraku, pilsēta Beninā
- kāpņveida nomats paralēli orientētu iežu bloku kāpņveida sakārtojums vienā virzienā, ja ir paralēlu plaisu sērija
- Paramariba Paramaribo, Surinamas galvaspilsēta
- paraseksuālais Paraseksuālais cikls - dažu sēņu somatisko šūnu kodolu saplūšana un gēnu rekombinācija; haploidālajiem somatisko šūnu kodoliem saplūstot, veidojas diploidālas šūnas, kuras mitozē zaudē hromosomas un haplodizējas
- maijpuķīte Parastā kreimene ("Convallaria majalis"), daudzgadīgs liliju dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām, baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā
- paraaskorbīnskābe Parastā pīlādža zaļos augļos atrodama skābe, kas nomāc dažādu patogēno sēņu un baktēriju attīstību
- alumīnija sulfāts parastā temperatūrā bezkrāsains kristālhidrāts Al~2~(SO~4~)~3~, šķīst ūdenī, karsēts sadalās, galvenokārt tiek izmantots kā koagulācijas līdzeklis dzeramā ūdens un notekūdeņu attīrīšanā, kā arī papīra ražošanā
- aitenes Parasta, brūnpelēkas krāsas ēdama lapiņsēne
- pabērzu smiltsērkšķis parastais smiltsērkšķis
- Asellus aquqticus parastais ūdensēzelītis
- vilnis Parastais vilnītis ("Lactarius torminosus"), sēņu suga
- acidbutirometrija Parastākais paņēmiens piena tauku % noteikšanā pēc tilpuma; ar sērskābi sadala visas citas piena sastāvdaļas izņemot taukus, kurus izšķīdina ar amilalkoholu, un tad atdala ar centrifugālo spēku
- lopbarības briketes parasti cilindriskos vai ķieģeļveida gabalos sapresēti barības līdzekli
- ugunsvētra parasti pilsētu apbūvēs - spēcīga, uz iekšu vērsta, stacionāra uguns, kas rada stipru vēja plūsmu
- sērt parasti savienojumā "sērt riju": likt, parasti labību, linus, uz (rijas) ārdiem kaltēšanai
- uzlēkt parasti savienojumā ar "kājās", "stāvus" u. tml.: strauji, pēkšņi piecelties (stāvus, retāk sēdus)
- piesēdēt parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts sēdēt, ka ar sēdēšanu neko nepanāks
- nosēdēt parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) sēdēt
- muca parasti savienojumos "mucas vieta", "mucas sējums": laukuma mērvienība - aptuveni 0,52 vai 0,56 hektāri (senajā zviedru vai dāņu mērvienību sistēmā)
- atslēgburts parasti trīs burtu grupa, ko uzrāda uzziņu izdevumos lappuses augšpusē, piemēram enciklopēdijās vai vārdnīcās, lai fiksētu lappuses vai slejas pirmo vai pēdējo vārdu
- ausu smidži parazitāra trušu slimība, ko izraisa kašķērce - ausu iekšpusē izveidojas pelēcīgi brūnas kreves, kuras atdalot, āda mazliet asiņo
- endofiti Parazītaugi, kas dzīvo citos augos, piem., sēnēs
- simska Parazītiska sēne "Polyporus ignarius"
- somiņsēne parazītiska sēne, kas izraisa augu slimības; askusēne
- muskardīna Parazītiska sēne, kas izraisa kukaiņu saslimšanas
- plākškatas Parazītiska sēne, kas rada ievu un plūmju augļu slimības
- plākškata Parazītiska somiņsēne ("Taphrina pruni") uz ievām un plūmēm, rada tipisko augļu (kauleņu) vietā pākšveida augļus
- ķimpis Parazītiskas sēnes "Polyporus ignarius" piepes pie lapu koku stumbriem, retāk celmiem
- ķimpene Parazītiskas sēnes, ģints "Polyporus" piepes pie lapu koku stumbriem, retāk celmiem
- penesis Parazītiskās vilka zobu sēnes sklerocijs (pats vilka zobs rudzu vārpā)
- epidermofiti Parazītisko nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints, kuras ierosina ādas un nagu slimību, bet neskar matu folikulus
- pustula Parazītisko sēņu sporu veidojoša orgānu kopa spilventiņu vai garoziņu veidā uz bojātajiem augiem
- epidermofitoni Parazītisku mikroskopisku sēņu ģints, kas ierosina ādas un nagu saslimšanu, bet neskar matu folikulus
- melnais pelējums parazītisku sēņu izraisīta augu slimība
- pelēkā puve parazītisku sēņu izraisīta augu slimība, kuras gaitā auga audi kļūst ūdeņaini, mīksti un pārklājas ar pelēku irdenu kārtu
- strongylidae Parazītisku tārpu dzimta nematodu klasē, vairākas sugas pazīstami un bīstami dzīvnieku un cilvēka parazīti
- ankilostoma Parazītisku tārpu ģints nematodu klasē; parazitē divpadsmitpirkstu zarnā, piestiprinoties pie gļotādas; oliņas ar izkārnījumiem nokļūst augsnē, kur no tām attīstās kāpuri; trešās stadijas kāpuri iekļūst cilvēka organismā caur ādu vai ar dzeramo ūdeni un zarnās sasniedz dzimumgatavību
- dzeļsporainis parazītisku vienšūņu tips ("Cnidosporidia"), endoparazīti, galvenokārt zivju, retāk abinieku un rāpuļu audos un orgānos, \~1000 sugu, iedala 2 klasēs - starsporaiņos un gļotsporaiņos
- haustorija Parazītsēņu šūnu izaugums, kas iespiežas tā auga šūnās, kuru parazīts apsēdis
- noknitināt Pārbaudīt sēklu dīgtspēju, izdīdzējot nelielu daudzumu
- meklēties pakaļā pārbaudīt, interesēties, cenšoties ko noskaidrot
- perestroika Pārbūve - ekonomiskās un politiskās sistēmas reformēšanas politika un prakse Padomju Savienībā 20. gs. 80. gadu 2. pusē; pārkārtošanās
- Hilhena zemes tiesību projekts Pārdaugavas hercogistes zemes tiesību kodekss, ko 1599. g. izstrādāja Rīgas pilsētas sindiks D. Hilhens; tam bija liela nozīme dzimtbūšanas kodifikācijā
- seguma summa pārdošanas ieņēmumu (cenas) un pārdotās produkcijas mainīgo izmaksu starpība jeb summa, kas var segt fiksētās izmaksas un nodrošināt peļņu
- sērot Pārdzīvot sēras
- kēromantija Pareģošana lejot ūdenī izkausētu vasku
- plastromantija Pareģošana pēc ugunī karsētas bruņurupuča bruņas saplaisājuma zīmējumiem
- osteomantija Pareģošana pēc vērša pleca lāpstiņas kaula, to karsējot ugunī un interpretējot saplaisājuma zīmējumu
- bisekcija Pārgriešana uz pusēm, piem., embriotomijā
- pagriezt Pārgriezt uz pusēm
- dīgt Pāriet no miera stāvokļa aktīvā darbībā, kuras rezultātā veidojas jauns augs (par sēklām)
- Parīzes komūna Parīzes pilsētas pašpārvaldes institūcija Lielās franču revolūcijas laikā no 1789. gada līdz 1794. gadam
- pārsakarsēties Pārkarsēties
- pārtvaicēties Pārkarsēties
- hemiparkinsonisms Parkinsonisma simptomi ķermeņa vienā pusē
- aizķept Pārklājoties ar ko mīkstu, lipīgu aizsērēt, aizsprostoties, aizpildīties
- vakuuma kondensācijas pārklājums pārklājums, ko izgatavo vakuuma kamerā, – pārklājuma materiālu ar elektronu staru iztvaicē, un tas kondensējas uz izstrādājuma virsmas
- lāzera pārklājums pārklājums, ko izveido, ar lāzera staru izkausējot uz nostiprināmās virsmas uzbērto pārklājuma materiāla pulveri
- rasot pārklāt (par sīkiem ūdens pilieniem, sviedru lāsēm)
- alvot pārklāt ar alvas vai tās sakausējumu kārtu
- aizrasot pārklāt ar rasu, ūdens lāsēm
- apmiglot pārklāt ar šķidruma lāsēm
- uztapsēt pārklāt ar tapsējamo materiālu (piemēram, mēbeli, tās virspusi)
- apaugt Pārklāt, apņemt no visām pusēm (par audiem, taukiem u. tml.)
- uzsērties pārklāties (ar nosēdumiem)
- rasoties pārklāties (ar sviedru lāsēm)
- rasot pārklāties (piemēram, svīstot) ar sīkiem ūdens pilieniem, sviedru lāsēm
- aplāsot pārklāties ar lāsēm
- nolāsēt pārklāties ar lāsēm
- nolāsot pārklāties ar lāsēm
- appilēt pārklāties ar piloša šķidruma lāsēm, pilieniem
- ieputēt pārklāties ar putekļiem no visām pusēm
- aizrasot pārklāties ar rasu, ūdens lāsēm; aizsvīst, norasot
- apsērsnot pārklāties ar sērsnu
- sērksnēt pārklāties ar sērsnu
- aprasot pārklāties ar sviedru lāsēm; nosvīst
- uzpiepēt pārklāties piepju sēnēm (par koku)
- sarūsēt Pārklāties, parasti pilnīgi, ar rūsu; rūsējot kļūt, parasti pilnīgi, nederīgam
- sasērsnot Pārklāties, parasti pilnīgi, ar sērsnu
- apbokāt Pārkult (miežus), lai atdalītu sēnalas un akotus
- apbūkāt Pārkult (miežus), lai atdalītu sēnalas un akotus
- bukāt Pārkult, lai atdalītu sēnalas un akotus
- spīkeris Parlamenta, tā palātas priekšsēdētājs
- spīkers Parlamenta, tā palātas priekšsēdētājs
- pārbaudīt Pārliecināties par (kā) lietderību, izmēģinot (to) praksē
- dedzināties Pārlieku karsēties (saulē); sauļoties
- nomesties Pārmainīt savu stāvokli, parasti notupties, nosēsties, nogulties
- pārskaņoties Pārmainīties, pielāgoties citu funkciju veikšanai (par organismu, tā norisēm)
- alobioze Pārmaiņas fizioloģiskās norisēs, piemērojoties neparastiem, pārmainītiem vides apstākļiem
- diseminētā lipogranulomatoze pārmantota ļaundabīga lipogranulomatoze zīdaiņiem (autosomāli recesīva pārmantošana): iedzimts aizsmakums, vemšana, rīšanas grūtības; progresējoša aizdusa granulomatozas balsenes sašaurināšanās dēļ; multipls periartikulārs un artikulārs pietūkums un apsārtumi, zemādas granulomas; hepatomegālija, visā organismā izkaisīti lipīdu (sevišķi liesā, sirdi, aknās, plaušās) un skābo mukopolisaharīdu (gk. histiocitoīdās šūnās) uzkrāšanās perēkļi
- progresīvā hipertrofīskā intersticiālā neiropātija pārmantota neirālās muskuļu atrofijas forma: simetriska progresējoša muskuļu atrofija; zem ādas iztaustāmas sabiezētas sāpīgas nervšķiedras
- pleonosteoze Pārmantota, politopiska, enhondrāla dizostoze ar raksturīgu fenotipu (autosomāli dominanta pārmantošana): īsi, resni desveida pirksti, kas pirmā interfalangeālā locītavā fiksēti fleksijas stāvoklī; apakšdelmi pronācijas stāvoklī, augšdelmi rotēti uz iekšu
- facioskapulohumerālā miodistrofija pārmantotu autosomali dominantu anomāliju komplekss: lēni progresējoša muskuļu distrofija sejas, lāpstiņu un plecu apvidū; slimība sākas bērnībā, un tās pirmās pazīmes ir sejas un plecu joslas muskuļu vājums
- ceruminoze Pārmērīga auss sēra sekrēcija
- steatopigija Pārmērīga taukaudu attīstīšanās gūžu un sēžas apvidū, īpaši sievietēm
- atļurkāt Pārnākt ar izmirkušām pastalām vai nošļukušām biksēm
- lodlampa Pārnēsājama karsēšanas ierīce, kurā siltumu iegūst, dedzinot šķidru degvielu (benzīnu, petroleju, spirtu)
- patvāris Pārnēsājama tējas gatavošanas ierīce, kurā ūdeni karsē ogļu kurtuve vai elektrisks sildītājs
- aizzīmēt Pārnest punktus un līnijas no rasējuma, piemēram, uz kāda materiāla, detaļas
- ārpļava Pārnovada pļava ārpus lauku sētas vai pagasta robežām
- apņemt Pārņemt psihi, organismu (par psihiskām un fizioloģiskām norisēm)
- gruzdums Pārpalikumi pēc dzīvnieku iekšu tauku vai speķa izkausēšanas; dradži
- skrandži Pārpalikumi pēc dzīvnieku iekšu tauku vai speķa izkausēšanas; dradži; gruzdumi
sē citās vārdnīcās:
MEV