apgrābt
apgrābt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apgrābju | apgrābjam | apgrābu | apgrābām | apgrābšu | apgrābsim |
| 2. pers. | apgrāb | apgrābjat | apgrābi | apgrābāt | apgrābsi | apgrābsiet, apgrābsit |
| 3. pers. | apgrābj | apgrāba | apgrābs | |||
Pavēles izteiksme: apgrāb (vsk. 2. pers.), apgrābiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apgrābjot (tag.), apgrābšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apgrābtu
Vajadzības izteiksme: jāapgrābj
Nogrābt (visapkārt, no vairākām pusēm).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Paberzējusi tās saujā, viņa pazina smaržu: kā rudenī, kad dārzā apgrābj ābeles.
- Izmēģinājusi dažādas kaķu barības, bet viņš visas paosta, " apgrābj" un aiziet.
- Cik vajag ap māju, tik apgrābju ar grābekli, bet uz tīrumiem, lai aug tā vecā zāle, ar dabu jau neies cīnīties.
- Šodien, apgrābdama ceļa malu, " sastapos" ar daudz ko plastmasveidīgu, teicu - nepietiek, ka visādi čangaļi izmētā savas pudeles, tu arī.
- Variniete vāzē ielikusi ceriņus un apgrābusi ap kopiņām.