apgraizīt
apgraizīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apgraizu | apgraizām | apgraizīju | apgraizījām | apgraizīšu | apgraizīsim |
| 2. pers. | apgraizi | apgraizāt | apgraizīji | apgraizījāt | apgraizīsi | apgraizīsiet, apgraizīsit |
| 3. pers. | apgraiza | apgraizīja | apgraizīs | |||
Pavēles izteiksme: apgraizi (vsk. 2. pers.), apgraiziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apgraizot (tag.), apgraizīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apgraizītu
Vajadzības izteiksme: jāapgraiza
Pavirši apgriezt 2 (visapkārt vai vietumis).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vai tikai apustulis Pāvils kaut ko nerakstīja par apgraizītajiem un neapgraizītajiem?
- Varbūt beigās tomēr pierakstīt, ka esmu latvietis un kādēļ apgraizīts?
- Neesmu ne kristīts, ne apgraizīts – kā pienāktos pēc ebreju tradīcijām.
- Pēkšņi attopu — Kristus un visi viņa apustuļi taču arī bija apgraizīti!
- Tas, kurš ir pliks, bet nav apgraizīts, tas ir Apollons.