neokantisms
neokantisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: filozofijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | neokantisms | neokantismi |
| Ģen. | neokantisma | neokantismu |
| Dat. | neokantismam | neokantismiem |
| Akuz. | neokantismu | neokantismus |
| Lok. | neokantismā | neokantismos |
Ideālistiskās filozofijas virziens, kas radās 19. gadsimta otrajā pusē un attīsta Imanuela Kanta filozofijas ideālistiskos un metafiziskos elementus.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Savukārt, filosofiskās idejas mūsdienu Rietumu valstīs balstās uz neokantisma ideju par morāles ietekmi.
- Līdz ar neokantismu esības izpratne sāk atgriezties pie saviem pirmsākumiem – patiesība, kā tas ir bijis Sokrāta laikmetā, vairs nav iedomājama kā gatava lieta, ko var nodot, pavēstīt citiem.
- Vilhelms Vindelbands ( , dzimis , miris ) bija neokantisma Bādenes skolas vācu filozofs.
- Viņa socioloģija iesaistījās neokantisma izpētē par uztveres robežām, uzdodot jautājumu: " Kas ir sabiedrība?"
- Uzauga Breslavā, vēlāk atgriezās Marburgā, kur studēja pie neokantisma filozofiem Paula Nātorpa un Nikolaja Hartmaņa.