appļaut
appļaut 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | appļauju | appļaujam | appļāvu | appļāvām | appļaušu | appļausim |
| 2. pers. | appļauj | appļaujat | appļāvi | appļāvāt | appļausi | appļausiet, appļausit |
| 3. pers. | appļauj | appļāva | appļaus | |||
Pavēles izteiksme: appļauj (vsk. 2. pers.), appļaujiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: appļaujot (tag.), appļaušot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: appļautu
Vajadzības izteiksme: jāappļauj
1.Nopļaut (ap ko, kam apkārt).
2.Pilnīgi nopļaut (visu, visā platībā).
3.Nopļaut virsējo daļu.
4.apvidvārds Pārspēt pļaušanā, pļaujot tikt kādam garām.
Avoti: LLVV, EH
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nākamnedēļ paredzēts appļaut ceļmalas, kas viņa laukus gan tieši neskar.
- Ja tās septembrī appļauj, tad ir jādomā par lopu piebarošanu.
- Ir svarīgi appļaut zālienu regulāri – vidēji reizi nedēļā un visu vasaru.
- Tiek nolīgti strādnieki, kas appļauj zāli, rudenī novāc lapas. «
- Toreiz man likās, ka visi mājas pagalmus appļāva ar rokas izkapti.