iztvaicēties
iztvaicēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iztvaicējos | iztvaicējamies | iztvaicējos | iztvaicējāmies | iztvaicēšos | iztvaicēsimies |
| 2. pers. | iztvaicējies | iztvaicējaties | iztvaicējies | iztvaicējāties | iztvaicēsies | iztvaicēsieties, iztvaicēsities |
| 3. pers. | iztvaicējas | iztvaicējās | iztvaicēsies | |||
Pavēles izteiksme: iztvaicējies (vsk. 2. pers.), iztvaicējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iztvaicējoties (tag.), iztvaicēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iztvaicētos
Vajadzības izteiksme: jāiztvaicējas
Izkarsēties, sakarsēt.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uz lēnas uguns iztvaicēsies kartupeļos esošais liekais mitrums.
- Tie ir maigi un izvārās, iztvaicējas ātrāk.
- Gareno paciņu tur virs katliņa ar vārošu ūdeni, kamēr tā iztvaicējas, kļūst slapja.
- Kad tie ir pietiekami iztvaicējušies, kļuvuši mīksti - to var viegli pārbaudīt, iedurot tajos dakšu vai nazi.
- Iztvaicēties jau sāk pie tiem pašiem - grādiem, cik nu kurai gāzei ir tā iztvaicēšanās temperatūra pie noteikta spiediena.