līdēt
līdēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | līdēju | līdējam | līdēju | līdējām | līdēšu | līdēsim |
| 2. pers. | līdē | līdējat | līdēji | līdējāt | līdēsi | līdēsiet, līdēsit |
| 3. pers. | līdē | līdēja | līdēs | |||
Pavēles izteiksme: līdē (vsk. 2. pers.), līdējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: līdējot (tag.), līdēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: līdētu
Vajadzības izteiksme: jālīdē
1.Liedēt 1.
2.apvidvārds Līt sīkām lāsēm.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Latviešu arī bija papilnam — gan godīgi naivo un ciniķu, gan karjeristu un līdēju.
- Aizturētie vīrieši bija visai netradicionāli ģērbušies, viens – zemūdens līdēja kostīmā, bet otrs – maskēšanās tērpā ar sejas masku.
- viņa pasludināja, tricinādama smieklus, un ar šo jautrības lēkmi slēpdama gan pati no sevis, gan augšā līdēja savas arvien lielākās bailes, jo nu jau viņa bija nonākusi līdz koka galotnei.
- Rindā līdēji nepatīk un uzskatāmi ( rādot dusmīgu seju līdēja virzienā) piestumjos pie priekšābraucošā auto, lai nav šķirbas, kur iespraukties svešķermenim.
- Un aukstā līdēja, Laimdota, līdz.