sērpaskābe
sērpaskābe sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sērpaskābe | sērpaskābes |
| Ģen. | sērpaskābes | sērpaskābju |
| Dat. | sērpaskābei | sērpaskābēm |
| Akuz. | sērpaskābi | sērpaskābes |
| Lok. | sērpaskābē | sērpaskābēs |
Bezkrāsains šķidrums ar asu smaku.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Reaģējot ar sārmiem, sēra dioksīds veido sulfītus ( sērpaskābes sāļus):
- Nātrija tiosulfātam reaģējot ar stiprām skābēm, tiosērskābe neveidojas, jo rašanās brīdī tā sadalās par sēru un sērpaskābi:
- Drīz pēc tam J. Rots ( " J. Roth") izstrādāja ķīmisku procesu ( sulfītu procesu), izmantojot sērpaskābi.
- Melasi ( sīrupveidīgs, tumši brūns šķidrums, kas rodas, cukuru ražojot no cukurbietēm) apstrādā ar hlorkaļķi, ieraudzē ar sērpaskābi utt.”
- Tas ir skābais oksīds un, reaģējot ar ūdeni, veido sērpaskābi, bet, reaģējot ar bāziskajiem un amfotērajiem oksīdiem — sulfītus ( sērpaskābes sāļus).