Paplašinātā meklēšana

Meklējam rien.

Atrasts vārdos (268):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (3266):

sencontotočtini "Četrsimt truši", augumā nelielas acteku dievības, kas saistītas ar reibinošo dzērienu oktli, ko gatavoja no agaves sulas un plaši izmantoja publiskos rituālos un svinībās.
okcidents "Rietošās saules zeme", Rietumu pasaule, Eiropa kā pretstats orientam, Austrumiem.
brūvētājs (Alkoholisko dzērienu) gatavotājs.
ieiet (arī (ie)kāpt) galvā (ap)reibināt (par alkoholiskiem dzērieniem).
(sa)kāpt galvā (Ap)reibināt, izraisīt reibumu (par alkoholiskiem dzērieniem).
aizsmelties (Brienot) ūdens nejauši nonācis aiz zābaku stulmiem.
uz otru kāju (ieliet, iedzert) (ieliet, iedzert) otru glāzi (alkoholiska dzēriena).
klāt (arī uzklāt, retāk saklāt) galdu (sa)likt galda piederumus, arī ēdienus, dzērienus uz galda.
tikt galā ar ēdienu (arī dzērienu) (spēt) apēst, izēst (ēdienu), izdzert (dzērienu).
skrējiens [skrienot]{s:1863} veikts attālums, distance
žuļiks 1/8 litra degvīna pudele; neliela tilpuma alkoholiskā dzēriena pudele.
sotelis 100 gramu (alkoholiska dzēriena).
Adsel 13. gs. celta Livonijas ordeņa pils, kas bija Adzeles (Atzeles) novada centrs līdz 14. gs., kad Livonijas ordenis uzcēla pili Marienburgā (Alūksnē) un novada centru pārcēla uz turieni.
abitūrijs Abiturienta pārbaudījums; abitūrija.
žetonu vakars abiturientu sarīkojums, kurā pasniedz vidējās mācību iestādes nozīmi.
krusene Ābolu dzēriens.
krusiene Ābolu dzēriens.
krūsiene Ābolu dzēriens.
superacis Acis ar izcilām īpašībām, kas nodrošina sevišķi labas redzes un orientācijas spējas.
Patekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - dievība, to zāļu un sakņu personifikācija, kuras nepieciešamas reibinošā dzēriena oktli pagatavošanai, dievietes Majauelas vīrs.
Majauela Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - sākotnēji viena no auglības dievietēm, vēlāk agaves un no agaves gatavotā dzēriena - oktli dievība, kuru attēloja kā sievieti ar 400 krūtīm.
Actlana Acteku dzimtene, no kurienes dievs Uicilopočtli viņus esot aizvedis uz Meksikas centrālo daļu; vārds "acteki" nozīmē - "Actlanas ļaudis".
skatiens acu orientācija uz kādu redzes objektu
skatījums acu orientācija uz kādu redzes objektu, lai iegūtu informāciju, (ko) iepazītu; rezultāts no skatīt (1)
Litenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Litenes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Stāmerienes pagastā.
Mētrienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Saikavas pagasta teritorijas, būtiski mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu (Mētrienas pagastam ziemeļrietumos pievienota daļa bijušā Ļaudonas pagasta, bet dienvidrietumu bijusī Mētrienas pagasta daļa iekļauta tagadējā Ļaudonas pagasta teritorijā), neliela daļa pirmskara Mētrienas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres un Variešu pagastam.
Ļaudonas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Sāvienas pagasts un daļa bijušā Mētrienas pagasta, kā arī nedaudz mainījušās robežas ar tagadējo Mārcienas un Praulienas pagastu.
Kalncempju pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Kalncempju pagasta dienvidaustrumu daļa iekļauta tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagastā.
identifikācijas bāka aeronavigācijas bāka, kas izstaro kodētu signālu, pēc kura var identificēt noteiktu zemes orientieri.
austrumu agapants agapantu suga ("Agapanthus orientalis").
uzturzinis Agrāk: galma kalpotājs, kas degustēja, pasniedza un atbildēja par dzērieniem.
agriene Agriena.
aijaijs Aiaijs - šīs ģints suga ("Daubentonia madagascariensis"), kaķa lieluma tumši brūns primāts ar gaišāku sejas daļu, izplatīts tikai Madagaskarā, sastopams reti; slaidpirkstainis.
izaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) iznāk (no kurienes, kur u. tml.).
izairēt Airējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, laivu).
izairēties Airējot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
uzairēt Airējot uzvirzīt (piem., laivu, augšup pret straumi līdz kurienei).
uzairēties Airējot uzvirzīties (piem., augšup pret straumi līdz kurienei).
Talicka Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, augštece Mētrienas pagastā, garums - 8 km; Talīkste.
Joša Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas pagastā, garums - 13 km; Jaša; Ioša.
Odaža Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas pagastā, garums - 4 km.
nobraukt Aizbraukt (uz kurieni, kur u. tml.).
noklīst Aizejot (no citiem), apmaldīties, nespēt orientēties, neatrast ceļu atpakaļ.
noiet Aiziet (uz kurieni, kur u. tml.).
aizdoties Aiziet, aizbraukt (kurp, uz kurieni).
aizpindelēties Aiziet, pārcelties ar mantām, iedzīvi (uz kurieni, pie kā); aizkravāties.
aizpekelēties Aiziet, pārcelties ar mantām, iedzīvi (uz kurieni).
nojāt Aizjāt (uz kurieni, kur u. tml.).
prohibīcija Aizliegums, arī ierobežojums ražot un pārdot alkoholiskus dzērienus.
aizblādēties Aizmaldīties uz kaut kurieni, ieteikt maldīgu ceļu uz kaut kurieni.
nonest Aiznest (uz kurieni, kur u. tml.).
ekrāntrose Aizsargtrose - zemēts vai no zemes ar dzirksteļspraugu izolēts kailvads, kas novilkts virs gaisvadu līnijas fāzes vadiem, lai aizsargātu tos no tiešiem zibens spērieniem.
apknakstīt Aizskart ar netikliem pieskārieniem, aizķeršanu.
noskriet Aizskriet (uz kurieni, kur u. t ml.).
nostaigāt Aizstaigāt (uz kurieni, kur u. tml.).
novest Aizvest (ar transportlīdzekli uz kurieni, kur u. tml.).
novest Aizvest (uz kurieni, kur u. tml. dzīvnieku, piemēram, aiz pavadas).
novest Aizvest (uz kurieni, kur u. tml., liekot iet sev līdzi).
novest Aizvest (uz kurieni, kur u. tml.) - par transportlīdzekli.
Teterakmens Akmens Madonas novada Ļaudonas pagastā pie Mētrienas pagasta robežas, paugura nogāzē, tā kore atgādina lauku pirtiņu, augstums kalna pusē - 2,2 m, lejpusē - 4 m, garums - 5,6 m, lielākais platums - 5,0 m, apkārtmērs - 18 m, virszemes tilpums - 33 kubikmetri.
Paragvajas akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex paraguariensis"), kas Latvijā nav sastopama, no šīs sugas krūmu lapām gatavo atspirdzinošu dzērienu Paragvajas tēju jeb mati.
spirta koncentrācijas grāds alkohola daudzums tilpuma procentos alkoholiskajos dzērienos.
hektorizēšanās alkoholiskā dzēriena _Hekotrs_ dzeršanas process.
ceļa kāja alkoholiska dzēriena glāze, ko tukšo pirms došanās ceļā.
ceļakāja Alkoholiska dzēriena glāzīte, ko dzer pirms došanās ceļā.
štrafnojs Alkoholiska dzēriena papilddeva nokavējušamies ciemiņam.
folleris Alkoholiska dzēriena pudele (parasti pusstops).
jade Alkoholiska dzēriena stiprums.
jads Alkoholiska dzēriena stiprums.
metiens Alkoholiskā dzēriena trauka (parasti glāzes) iztukšošana vienā reizē.
d-laičiks alkoholiskais dzēriens _D-light_.
hekča alkoholiskais dzēriens _Hektors_.
heķis alkoholiskais dzēriens _Hektors_.
bols Alkoholiskais dzēriens, ko gatavo no atšķaidīta vīna ar konjaka vai ruma piedevu un augļiem; punšs (speciālā traukā).
piešprice Alkoholiskam dzērienam pieliets šķidrums.
buhalo Alkoholiskie dzērieni.
metiens Alkoholisko dzērienu kopīga iedzeršana.
žūpošana Alkoholisko dzērienu lietošana.
riteņkrodzniecība alkoholisko dzērienu pārdošana ar piegādi.
monopols alkoholisko dzērienu tirgotava (XX gs. 20. un 30. gados).
šnababode Alkoholisko dzērienu veikals.
šnabene Alkoholisko dzērienu veikals.
šņabveikals Alkoholisko dzērienu veikals.
dzerstiņš Alkoholisko vai citu dzērienu lietošana bez mēra un sāta.
balzons Alkoholisks dzēriens - melnais balzams.
malibu Alkoholisks dzēriens (21%) uz Karību baltā ruma bāzes ar kokosriekstu garšu.
velna dzēriens alkoholisks dzēriens (parasti degvīns).
bamslis alkoholisks dzēriens 2 litru plastmasas pudelē.
dvuļa alkoholisks dzēriens 2 litru plastmasas pudelē.
aperitīvs Alkoholisks dzēriens apetītes rosināšanai.
akvavits Alkoholisks dzēriens ar ķimeņu garšu (parasti 40-43% stiprs), tradicionāls Norvēģijā, Zviedrijā, Dānijā.
knikerbokers Alkoholisks dzēriens ar rumu un garšvielām.
rūgts Alkoholisks dzēriens ar šādu garšu.
divucis alkoholisks dzēriens divlitru plastmasas pudelē.
knikebeins Alkoholisks dzēriens no konjaka, olas dzeltenuma un liķiera.
zāļu šņabis alkoholisks dzēriens, kas gatavots no ārstniecības augu izvilkuma degvīnā.
spirta dzēriens alkoholisks dzēriens, kas satur samērā daudz etilspirta.
araks Alkoholisks dzēriens, ko gatavo no kokospalmu vai dateļpalmu sulas vai rīsa.
groks Alkoholisks dzēriens, ko gatavo, piejaucot saldai, karstai tējai rumu, konjaku vai spirtu.
šmakolka Alkoholisks dzēriens, ko gatavoja Latgalē, izraudzējot miežus un pēc tam pielejot vēl spirtu un pieliekot īpašas stipras reibinošas un garšas vielas, piem., tabaku, ziepju zāles u. tml.
tekila Alkoholisks dzēriens, ko iegūst no raudzētas zilās agaves sulas.
brendijs Alkoholisks dzēriens, ko iegūst, destilējot vīnu.
vīns Alkoholisks dzēriens, ko parasti gatavo no ogu, augļu sulas.
likvors Alkoholisks dzēriens, liķieris.
alķīts alkoholisks dzēriens, parasti degvīns
špukteris Alkoholisks dzēriens; glāzīte degvīna.
dropīte Alkoholisks dzēriens; iedzeršana.
alkohols alkoholisks dzēriens.
velna dzira alkoholisks dzēriens.
drape Alkoholisks dzēriens.
drope Alkoholisks dzēriens.
dzerams Alkoholisks dzēriens.
dzira Alkoholisks dzēriens.
grādīgais Alkoholisks dzēriens.
kerosīns Alkoholisks dzēriens.
oga Alkoholisks dzēriens.
pļāpūdens Alkoholisks dzēriens.
pomerance Alkoholisks dzēriens.
putra Alkoholisks dzēriens.
reibīgais Alkoholisks dzēriens.
šmiga Alkoholisks dzēriens.
šmigucis Alkoholisks dzēriens.
šmigule Alkoholisks dzēriens.
švirla Alkoholisks dzēriens.
porteris Alkoholisks tumšs, rūgtens dzēriens, ko gatavo no grauzdēta iesala, apiņiem, cukura un rīsiem.
punšs Alkoholisks, parasti karsts, dzēriens, ko gatavo no ruma, karstas tējas, cukura, augļu sulas un garšvielām.
brenkūzis Alkoholisku dzērienu (parasti alus, degvīna) darītava.
alkoholisms Alkoholisku dzērienu bieža un pārmērīga lietošana.
kokteilis Alkoholisku dzērienu maisījums ar piedevām un ledu.
andragoģija alternatīvs pedagoģijas virziens, kas orientēts uz pieaugušo izglītību (kā sinonīms tiek lietots arī jēdziens “pieaugušo pedagoģija”).
Marienburg Alūksnes pilsētas vāciskais nosaukums, kas cēlies no Marienburgas pils vārda, ko 1342. gadā Alūksnes ezera Marijas salā (tagad Pilssala) uzcēla Zobenbrāļu ordenis.
radlers alus dzēriens, parasti alus, kas sajaukts ar limonādi, sulu vai citu bezalkoholisku dzērienu
džindžiņš Alus vai cits dzēriens, kas no līdz galam neizdzertām pudelēm salaistīts kopā; saskalas; stiprs kokteilis; džindžis.
medalus Alus, kas ir raudzēts kopā ar medu; dzēriens, kam pēc noraudzēšanas ir pievienots medus.
prohibicionisti Amerikas Savienotajās Valstīs - personas, kas aizstāvēja aizliegumu tirgoties ar alkoholiskiem dzērieniem, it īpaši "sausā likuma" (līdz 1934. g.) piekritēji.
todus Anglijā un citās zemēs stiprs dzēriens no spirta, ūdens, cukura un ledus.
esteziometrs Aparāts, ar kuru mērī, cik jutīga ir āda pret pieskārienu vai spiedienu.
apdzirdināšana Apburšana, noburšana ar burvju dzēriena palīdzību.
apdot Apburt ar burvju līdzekli vai dzērienu.
apdzirdināt Apburt, noburt ar burvju dzēriena palīdzību.
Lāčplēši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.
Medņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.
Putrāni Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.
Stancmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.
Āboliņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienes pagastā.
Aizpurves Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Alžāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Āriņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Dēgļi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Dūkstupi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Jurjāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Ķimstnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Lielnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Ozolkalns Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Palejas Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Pamati Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Salas apdzīvota vieta (mazciems) Mētrienas pagastā.
Namsadi Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.
Skolas Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.
Stūrastas Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.
Opsi Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Rāksala Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Māriņkalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 8 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Marienstein" teritorijā, Ziemera pagasta administratīvais centrs.
Stāmeriena Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 11 km no Gulbenes; saukta arī "Stāmeriene".
Vecstāmeriena Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā 15 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās Stāmerienas muižas "Stomersee" teritorijā, Stāmerienas pagasta administratīvais centrs.
Kalniena Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.
Zālīte apdzīvota vieta (vidējciems) Iecavas pagastā; līdz 1925. g. - Grienvalde.
Dariena Apdzīvota vieta ASV ("Darien"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Dariena Apdzīvota vieta ASV ("Darien"), Konnektikutas štatā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
Brīenca apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā, Briencas ezera ziemeļu krastā.
zvaigznes redzamais spožums apgaismojums, kuru no zvaigznes saņem virsma, kas orientēta perpendikulāri virzienam uz zvaigzni.
redzamais zvaigznes spožums apgaismojums, kuru no zvaigznes saņem virsma, kas orientēta perpendikulāri virzienam uz zvaigzni.
mērogs Apjoms, arī vēriens, plašums.
kampeklis Apķēriens, paņēmiens, tvēriens.
kasete apmaināma tilpne apstrādes priekšmetu (detaļu, sagatavju vai pusfabrikātu) uzkrāšanai orientētā stāvoklī.
iekāpt galvā apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem)
iesildīt galvu apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem); arī apreibināties.
iesist pa ķobi apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem).
ieiet galvā apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem).
sakāpt galvā apreibināt, izraisīt reibumu (par alkoholiskiem dzērieniem).
iereibt Apreibt (parasti mazliet) no alkoholiskiem dzērieniem.
sareibt Apreibt, arī iereibt (parasti no alkoholiskiem dzērieniem).
iesviķoties Apreibt, iereibt no alkoholiskiem dzērieniem.
nomiņģēties Apsmulēties, nosmērēties pa kaut ko biezu brienot.
apklempt Apstaigāt, lēnām smagi brienot pa biezu sniegu.
zigzagot Apstrādāt (piemēram, audumu, tērpa detaļu) ar zigzagdūrienu.
apmētāt Apšūt ar palieliem dūrieniem; apmetināt 1(1).
apmetināt Apšūt palieliem dūrieniem (drānas malas, lai tās neirtu).
izdiegšana Apšūto piegriezumdetaļu apvērsuma īslaicīga nostiprināšana ar roku darba slīpdūrieniem vai ar viegli izārdāmu šujmašīnas cilpdūrienu pagaidšuvi, lai iegūtu nepieciešamo, piem., 2 mm platu pārmalojumu no apvērsumšuvekļa, piem., no zempārloka, zemapkakles ārēji neredzamās puses.
rogainings Apvidus orientēšanās komandu sporta veids: sportistu komandai (2-5 dalībnieki) noteiktā laika posmā jāsavāc pēc iespējas vairāk punktu, kurus viņi iegūst, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība.
akcīzes preces ar akcīzes nodokli apliekamās preces; Latvijā tādas ir nafta un naftas produkti, alkohols (t. sk. alus), tabakas izstrādājumi, automašīnas un motocikli, daži bezalkoholiskie dzērieni un kafija.
lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un krist (uz zemāku vietu).
lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un pārvarēt augstumu, attālumu, arī gaisā veikt kādas kustības (piemēram, vingrojumu, triku).
lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, sānis, atpakaļ, arī kam pāri).
izdedzināt Ar dedzināšanu izdzīt (no kurienes, kur u. tml.).
apšuvums ar drānas virspusēm kopā savietotu griezummalu savienojums (parasti ar divdiegu slēgdūrieniem), kam seko iegūtā piegriezumdetaļu pusfabrikāta apvēršana, lai gatavajā izstrādājumā no abām pusēm būtu redzamas apvērstā šuvekļa (piemēram, apkakles, aproces, pārloka drānas) virspuses.
nodurties Ar dūrienu nonāvēt sevi.
uzlidot Ar gaisa plūsmu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par viegliem priekšmetiem; ar gaisa plūsmu uzvirzīties uz kādas vietas.
uzgrūst Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar grūdienu uzvirzīt uz kādas vietas.
izmakarēt Ar grūtībām izvirzīt no kurienes (ko aizkritušu, iekritušu).
nokrāmēties Ar iedzīvi pārvākties, pārvietoties lejā (no kurienes, kur); nokravāties.
iebarāt Ar īpaši sagatavotu vai noburtu ēdienu, arī dodot alkoholiskus dzērienus, ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
uzskalot Ar īpašu iekārtu, piemēram, zemessūcēju, panākt, ka (kas, piemēram, smiltis, no ūdenstilpes pamata, zemes dzīlēm) uzvirzās augša (kur, līdz kurienei u. tml.).
piķelēt Ar labajā pusē neredzamiem dūrieniem šūt stīvdrēbi pie (apģērba gabala) kreisās puses, lai (tas) kļūtu stingrāks.
izmādīties Ar lielām grūtībām izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
izmocīties Ar lielām grūtībām izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
uzmocīt Ar lielām grūtībām uzdabūt, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); ar lielām grūtībām uzdabūt, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
izmocīt Ar lielu piepūli izdabūt (no kurienes, kur u. tml. kādu priekšmetu).
medziņš Ar maizi un medu vārīts dzēriens.
izmānīties Ar mānīšanos, viltu izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
uzmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) uzvirzās augša (kur, līdz kurienei u. tml.); ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
izmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.); izvilināt (1).
izmest Ar metienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml); izsviest (1).
nomest Ar metienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); nosviest (2).
pārmest Ar metienu pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur); pārsviest (3).
nomest Ar metienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
uzmest Ar metienu, metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar metienu, metot uzvirzīt uz kādas vietas; uzsviest (1).
izmakšķerēt Ar nelielu piepūli izdabūt (no kurienes).
zelteris Ar ogļskābes gāzi piesātināts atspirdzinošs dzēriens, ko gatavo no ūdens un minerālsāļiem.
iedzīt pa otru galu ar pērienu ko panākt, ko izskaust.
priģelēt Ar pērienu skubināt.
aizmīcīties Ar pūlēm aiziet prom, brienot pa biezi plūstošu masu.
izstiept Ar pūlēm iznest, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
istaščīt Ar pūlēm iznest, izdabūt (no kurienes, kur); iztaščīt.
izstīpāt Ar pūlēm iznest, izdabūt (no kurienes, kur).
pārstiept Ar pūlēm pārnest (uz kurieni, pie kā, kur u. tml.).
uzcīnīties Ar pūlēm uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar pūlēm uzvirzīties uz kādas vietas.
iztošāties Ar pūlēm, grūtībām (arī lēni, tūļīgi) izvirzīties (no kurienes, kur).
izstīvēt Ar pūlēm, grūtībām iznest, izdabūt (no kurienes, kur).
izskrapāties Ar pūlēm, grūtībām izvirzīties (no kurienes, kur).
izkošņāties Ar pūlēm, grūtībām izvirzīties, izkļūt (no kurienes, kur).
izkušņāties Ar pūlēm, grūtībām izvirzīties, izkļūt (no kurienes, kur).
uzraut Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt (priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt uz kādas vietas.
uzmalt Ar riņķveida kustību jaucot (ko irdenu), uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) laukā (no kurienes) - parasti par lietu, paliem.
uzmest Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par vēju, viļņiem, sprādzienu u. tml.; ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt uz kādas vietas.
uzsmelt Ar smēlienu, smeļot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
grūst Ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu censties atvirzīt (ko) no sevis, panākt (kā) virziena vai stāvokļa maiņu.
grūst Ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu vērt (durvis, logu u. tml.).
aizspert Ar spērienu aizdarīt, aizgrūst.
atspert Ar spērienu atgrūst vaļā (durvis, vārtus).
aizspert Ar spērienu attālināt.
atspert Ar spērienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
atspert Ar spērienu atvirzīt, atdabūt šurp; ar spērienu atvirzīt, atdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
pārspert Ar spērienu ievainot.
iespert Ar spērienu ievirzīt (kur iekšā).
nospert Ar spērienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
pārspert Ar spērienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
paspert Ar spērienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); ar spērienu virzīt nelielu attālumu.
paspert Ar spērienu pavirzīt garām (kam), arī gar (ko).
paspert Ar spērienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
piespert Ar spērienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzspert Ar spērienu uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar spērienu uzvirzīt uz kādas vietas.
nosaspardīties Ar spērienu vai spērieniem tikt ievainotam (parasti par zirgiem).
nospert Ar spērienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
uzspiest Ar spiedienu uzvirzīt (piemēram, masu, šķidrumu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
izspļaut Ar spļāvienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
vāršks Ar spožiem, rupjiem diegiem īpašā dūrienu tehnikā izveidota nošuve, kas parasti rotā apģērbu.
cirsties Ar strauju kustību doties, mesties, griezties (kur, uz kurieni) - par cilvēku vai dzīvniekiem.
lēkt Ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piemēram, braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā).
uzraut Ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, parasti par vēju, vētru; ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt uz kādas vietas.
izsviest Ar sviedienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.); izmest (1).
nosviest Ar sviedienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); nomest (2).
pārsviest Ar sviedienu pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
nosviest Ar sviedienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
uzsviest Ar sviedienu, sviežot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar sviedienu, sviežot uzvirzīt uz kādas vietas; uzmest (1).
izsvilpot Ar svilpienu izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
iedzert Ar tostu izteikt novēlējumu, godināt un izdzert glāzi alkoholiska dzēriena.
notriekt Ar triecienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); ar triecienu novirzīt (nost no kurienes), ļaujot, arī panākot, ka nokrīt zemē.
uzspert Ar triecienu uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par mehānismu, mehānisku spēku; ar triecienu uzvirzīt uz kādas vietas.
plucekļots Ar vārošu ūdeni applaucētu pelavu u. tml. lopbarības dzēriens.
aizkrāpt Ar viltību, mānot aizvilināt prom (uz kurieni).
izkravāties Ar visu iedzīvi doties prom, aiziet (no kurienes, kur u. tml.).
nokravāties Ar visu iedzīvi pārvietoties, pārvākties lejā (no kurienes, kur, uz kurieni u. tml.).
paziņot Ar ziņu uzaicināt (kādu uz kurieni), likt ierasties (kādam kur).
uzsist Ar, parasti spēcīgu, sitienu, skārienu u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas, izveidojas.
ārē Ārā, laukā no kurienes (virzīties).
aizdipēt Arī par attālinošos skaņu, ko rada skrienošs suns, kaķis vai pele.
ārpuse Āriene (1).
āra Āriene.
āriena Āriene.
ārine Āriene.
Mandžūrijas aristolohija aristolohiju suga ("Aristolochia manshuriensis").
piparmētru eļļa aromātviela, ko iegūst no šīs mētru sugas, izmanto zobu pastās, skūšanās losjonos, arī pārtikā un dzērienos, cigaretēs, var izraisīt alerģiskas reakcijas, siena drudzi, izsitumus uz ādas, alerģisku kontakta dermatītu.
izart Arot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
eksterns Ārpusē esošs, kas nāk no ārienes, svešs.
badijs Ārvalstu studenta uzticības persona un padomdevējs, kas palīdz iejusties universitātes vidē, orientēties pilsētā un tikt galā ar dažādām sadzīves situācijām.
assemblers Asemblers - mašīnorientēta programmēšanas valoda.
izolacionisms ASV deklarētā ārpolitiskā orientācija (no 18. gs. beigām) uz neiejaukšanos Eiropas lietās un militāros konfliktos ārpus Amerikas; pēc 2. pasaules kara ASV no šās orientācijas atteicās.
aerotriangulācija Atbalstpunktu fotogrammetriska sabiezināšana, veicot mērījumus ar analītiskiem stereoinstrumentiem vai digitālām fotogrammetriskām darba stacijām, kā arī ainu vai stereomodeļu orientējuma noteikšana.
izrauties Atbrīvojoties (no tā, kas saista, aiztur), strauji izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
mandeļpiens Atdzesēts atspirdzinošs dzēriens, ko gatavo no smalki samltām mandelēm ar ūdeni un cukuru.
iedzert Atkārtoti, sistemātiski lietot alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā).
atlaist Atļaut iet, doties prom (kur, uz kurieni, pie kā u. tml.), atbrīvot, palaist vaļā.
demagnetizācija Atmagnetizēšana, molekulu magnētiskās orientācijas izjaukšana feromagnētiskā materiālā.
provinciālisms Atpalicība, neorientēšanās laikmeta sabiedriskajā dzīvē un kultūras norisēs; uzskatu šaurība, aprobežotība, kas parasti saistīta ar dzīvošanu tālu no centra, no galvaspilsētas.
Alūksnes viduslaiku pils atradās Alūksnē, Alūksnes ezera Pilssalas rietumu daļā, sākta celt 1342. g. (vācu valodā tās nosaukums bija "Marienburg" (Marijas pils")) un līdz 1560. g. tajā atradās Livonijas ordeņa komtura mītne, 1702. g. uzspridzināta un nopostīta.
Viļakas muiža atradās Balvu novadā, tās centrs - Viļakas pilsētas teritorijā, 19. gs. bija viena no 3 lielākajām Latgales muižām, 19. gs. 2. pusē uzcelta grandioza pils, ko 1918. g. apkārtnes zemnieku revolucionāru grupa nodedzināja, līdz mūsu dienām saglabājušās dažas saimniecības ēkas un parks ar žoga fragmentiem; līdz 20. gs. 20. gadiem - Marienhauzenes muiža.
Kalnaziedu upurozols atradies Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā, Pļaviņu HES ūdenskrātuves krastā, \~300 m no Kalnaziedu pilskalna, apkārtmērs bijis \~5 m, izdedzināts un gājis bojā, bet stumbrs saglabāts un pārsegts ar jumtiņu, pēc dažām ziņām pie tā ziedota labība, ēdieni un dzērieni.
izraisīt Atraisīt un izņemt, raisot izņemt (no kurienes, kur u. tml.).
izvirzīties Atrasties, būt novietotam virzienā (no kurienes, kur u. tml.) - par ceļu, upi u. tml.
uzliekties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
uzlīkumot Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
uzlocīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
uzvīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
uzkāpt Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par ceļu, taku.
uziet Atrasties, būt novietotam, parasti virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ceļu, taku.
palaisties Ātri (piemēram, ejot, skrienot, braucot) pavirzīties.
nolaist Ātri aizbraukt (uz kurieni, kur u. tml.).
aiziet kā divi deviņi ātri aiziet, aizskrien.
atskriet Ātri atgriezties, pārrasties (no kurienes).
aizlaisties Ātri attālināties (braucot, skrienot, jājot); ātri nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
laisties Ātri doties, virzīties (piemēram, ejot, skrienot kur, kādā virzienā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
raut Ātri dzert (parasti alkoholisku dzērienu).
uztecēt Ātri ejot, skrienot uzkļūt (kur augšā).
apsteigt Ātri ejot, skrienot vai braucot, tikt (kādam) garām; panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā; apdzīt 1.
izkasīt Ātri iziet (no kurienes, kur).
iztvert Ātri izņemt, izvilkt (no kurienes, kur u. tml.).
skriet Ātri izplatīties (kur, līdz kurienei) (piemēram, par fizikālām parādībām).
izbirt Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
izskriet Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
izlidot Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
izsviesties Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.); izmesties (2).
izmesties Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
iztraukties Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
noskriet Ātri nobraukt (nost no kurienes, kur u. tml.).
noskriet Ātri nobraukt lejā (no kurienes, kar u. tml.).
nobirt Ātri noiet, nonākt, noskriet lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
pārrikšot Ātri skrienot, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.) - par cilvēku.
pasajāties Ātri skrienot, slīdot pakrist.
uzlaist Ātri uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
uzskriet Ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par raķetēm, mestiem priekšmetiem.
uzlidot Ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem; ātri uzvirzīties uz kādas vietas.
uzsprukt Ātri, bēgšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri, bēgšus uzvirzīties uz kādas vietas.
izsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
pusrikšā Ātri, gandrīz skrienot.
(iet, skrien u. tml.) kā misiņš ātri, steidzīgi (iet, skrien).
izdrāzties Ātri, steigā izbraukt, izjāt (no kurienes, kur u. tml.).
izdrāzties Ātri, steigā izskriet (no kurienes, kur u. tml).
likties Ātri, steigā virzīties, doties (uz kurieni, pie kā u. tml.); mesties.
kā aizdedzies ātri, strauji (skrien).
izjozt Ātri, strauji izskriet (no kurienes, kur u. tml.).
nocirsties Ātri, strauji noiet, noskriet (no kurienes, kur); nodrāzties.
nojūgties Ātri, strauji noiet, noskriet (no kurienes, kur); nodrāzties.
nonesties Ātri, strauji noiet, noskriet (no kurienes, kur); nodrāzties.
notriekties Ātri, strauji noiet, noskriet (no kurienes, kur); nodrāzties.
apjozt Ātri, strauji skrienot, braucot pabūt (vairākās vai visās vietās).
izjozt Ātri, strauji skrienot, pabūt (daudzās vai visās vietās); ātri, strauji skrienot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
apdiegt Ātri, veikli skrienot, pabūt (vairākās vai visās vietās).
Kalnišķu pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, tas ir savrups rietumu-austrumu virzienā orientēts, ar mežu apaudzis paugurs (augstums \~10 m), plakums aizņem paugura platāko galu, daļēji postīts ar 1. pasaules kara tranšejām un grants ieguvi 20. gs. 20. gados, bijis apdzīvots 1.-4. gs.
Audaru senkapi atrodas Dobeles novada Bikstu pagastā, \~150 m no Audaru mājām, nelielā, ziemeļu-dienvidu virzienā orientētā uzkalnā, kam pāri iet Liepājas-Glūdas dzelzceļa līnija, izrakumos atrastās senlietas liecina par piederību vidējā dzelzs laikmeta zemgaļu kultūrai.
Kauguru ezers atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā pie robežas ar Stāmerienes pagastu, garums - \~1,4 km, lielākais platums - \~0,3 km, platība - 23,9 ha; Kaugura ezers; Kušalas ezers; Kūšolu ezers.
Stāmerienas muiža atrodas Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, tās apbūve veidojusies no 19. gs. sākuma, 1887. g. minēta baznīca, pils, pārvaldnieka māja, kalpu dzīvojamā māja, vairākas saimniecības ēkas un darbnīcas, kā arī 3 skolas, veikals un 4 krogi.
Kalnienas ezers atrodas Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, platība — 16,8 ha; Cērmaņu ezers; Ģērmaņu ezers; Vērša ezers.
Dignājas pilskalns un apmetne atrodas Jēkabpils novada Dunavas pagastā, 300 m no Daugavas kreisā krasta, iepretī Jersikas pilskalnam un senpilsētai, pilskalns aizņem dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā orientēta paugura dienvidu daļu, kura ir 13-15 m augsta, paugura nogāzes augšdaļā mākslīgi izveidotas stāvākas, pilskalna plakuma garums 80 m, platums — 25-35 m, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. līdz 13. gs. sākumam.
Darjena līcis atrodas Karību jūras dienvidrietumu daļā ("Golfo del Darien"), Kolumbijas un Panamas piekrastē, garums - 165 km, dziļums - >2000 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - 0,6 m.
Izvaltas pilskalns atrodas Krāslavas novada Izvaltas pagasta Beržines ciemā, aizņem ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta paugura augstāko ziemeļu galu, ziemeļu un rietumu nogāze stāva (augstums \~20 m), plakums 50 x 30 m, bijis apdzīvots 1. gt.; Berezaukas pilskalns; Piliņkalns.
Krāslavas pilskalns atrodas Krāslavas ziemeļu daļā pie Jāņupītes, aizņem daļu no ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta paugura \~29 m augstā dienvidu gala, ko norobežo vaļņi, izmantots 1. gt. p. m. ē. - 2. gt. pirmajos gadsimtos; otrs nosaukums - Šokolādes kalns varētu būt cēlies paugura zemes brūnās krāsas dēļ.
Aronmūrnieku senkapi atrodas Madonas novada Mārcinas pagastā netālu no Aronmūrnieku un Celmiņu mājām, garenā dienvidaustrumu-ziemeļrietumu virzienā orientētā paugurā, kura rietumu daļa izpostīta, saglabājies \~10 x 20 m liels kalniņa fragments.
Sildu pilskalns atrodas Madonas novada Mētrienas pagastā, ir garena \~13 m augsta paugura austrumu gals, ko no 3 pusēm apliec purvs, rietumu pusē norobežots ar grāvi, plakums - 55 x 25 m, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, precīzs datējums nav zināms.
Ķēču pilskalns atrodas Nītaures pagastā, tas ir 13 m augsts austrumu-rietumu virzienā orientēts reljefa pacēlums (garums - 60-70 m, platums - 20 m), ne mākslīgu nocietinājumu pazīmes, ne kultūrslānis nav konstatēti.
Gorodokas pilskalns atrodas Preiļu novada Aglonas pagasta Gorodokā, ir 25 m augsts, austrumu-rietumu virzienā orientēts garens paugurs, plakums (100 x 55 m), kas norobežots ar vaļņiem un grāvjiem, uzskatāms par cietokšņveida nocietinājumu un varētu būt datējams ar vēlo dzelzs laikmetu (9.-12. gs.).
Airītes pilskalns atrodas Saldus novada Zirņu pagastā, vecupju ieskauts, iegarens ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts, 7-8 m augsts paugurs Cieceres labajā krastā, plakums - četrstūrains (40x20 m), tā austrumu gals nolaidens, pārējās 3 paugura nogāzes stāvas, nocietinājumi un kultūrslānis nav konstatēti, drīzāk uzskatāms par kulta vietu.
Gīsbahas ūdenskritums atrodas Šveices vidienē ("Giessbach"), viens no augstākajiem (300 m) Eiropā, krīt 7 pakāpēs no Bernes Alpu kraujas Gīsbahas upītē pie ietekas Briencas ezerā (Reinas baseins).
Silenieku pilskalns atrodas Taurenes pagastā, ir garens austrumu-rietumu virzienā orientēts paugurs ar stāvu ziemeļu un dienvidu nogāzi, plakums — izlīdzināts, dienvidrietumu nogāze gandrīz visa norakta grantī, datējums nav zināms.
Sildu ezers atrodas Teiču purva rietumu daļā (Kurtavas purvā), Madonas novada Mētrienas pagastā, platība — 7,7 ha, dziļums — līdz 2,7 m, garums — \~0,5 km, lielākais platums — \~0,2 km; Saldes ezers; Saldus ezers.
Alksnīšu senkapi atrodas Valmieras novada Plāņu pagastā 0,8 km uz austrumiem no Alsksnīšu mājām pārpurvotā mežā \~2 m augstā smilšu kāpā, kas orientēta ziemeļu-dienvidu virzienā; Zviedru kapi.
Zalves valnis atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenuma austrumu daļā un veido vidusdaļu dienvidu-ziemeļu virzienā orientētai vaļņu joslai, stiepjas 17,5 km garumā starp Dienvidsusēju un Viesīti, platums — 0,75-1,25 km, lielākais augstums — 96,9 m, relatīvais augstums — līdz \~10-15 m.
pārpildīt Atrodoties kur, parasti uz neilgu laiku, virzoties pa kurieni, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vielu, platību) - parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem.
sorbets Atspirdzinošs deserts, ko gatavo no svaigas augļu, ogu biezsulas vai biezeņa, pievienojot cukura sīrupu; tam var pievienot šampanieti vai citu alkoholisku dzērienu; tā maisījums tiek sasaldēts putojot un to pasniedz labi atdzesētos traukos.
limonāde Atspirdzinošs dzēriens no ūdens un piedevām (parasti augļu sulas); šāds dzēriens, kas ir piesātināts ar ogļskābo gāzi.
oranžāde Atspirdzinošs dzēriens no vakuumā ietvaicētas apelsīnu sulas, ūdens un cukura.
augļūdens Atspirdzinošs dzēriens, ko pagatavo no ūdens, cukura un augļu sulām vai esencēm.
citronāde Atspirdzinošs dzēriens, ko pagatavo pieliekot ūdenim citronu sulu un ledu.
džuleps Atspirdzinošs dzēriens, kurā viens no komponentiem ir piparmētras.
atdzēriens Atspirdzinošs dzēriens.
morss Atspirdzinošs salds dzēriens - ar ūdeni atšķaidīta ogu vai augļu sula.
izvārīties Atstāt (kādu vietu, telpu); doties projām (no kurienes).
izsūtīt Atsūtīt (kādu no kurienes, kur u. tml.).
atkomandēt Atsūtīt komandējumā (uz kurieni).
atgādāt Atsūtīt, atnest, atvest u. tml. šurp; atsūtīt, atnest, atvest u. tml. (kur, uz kurieni, atpakaļ u. tml.).
atkristīt Atšķaidīt (alkoholisku dzērienu) ar ūdeni.
aizblūžģēt Attālināties, brienot pa dubļiem un tā radot zināmu skaņu.
aizblūžģināt Attālināties, brienot pa dubļiem un tā radot zināmu skaņu.
elektromagnētiskā viļņa garums attālums starp divām tuvākajām viļņu frontēm vai attālums, ko vilnis noskrien viena perioda laikā.
jūras navigācijas kartes saturs attēls, kas raksturo kartes tēmu, – speciālie satura elementi ir dziļuma atzīmes, orientieri, navigācijas līdzekļi, gultnes raksturojumi, krasta līnija; matemātiskie satura elementi – kartogrāfiskā projekcija, kartes mērogs, tīkls.
abstinence Atturēšanās no kaut kā, piem., alkoholisko dzērienu lietošanas, dzimumdzīves.
long drink atvēsināts dzēriens (piemēram, kokteilis) augstā glāzē.
ievest Atvest un ieviest (augus vai dzīvniekus no citurienes).
noņemt Atvienot, atdalīt un (parasti ar rokām) novirzīt (nost no kurienes ko piestiprinātu, savienotu).
Zīļu ozols aug Talsu novada Abavas pagastā, stumbra apkārtmērs — 8,6 m, vainaga projekcija — 14 x 9,5 m, koka augstums — 13 m, stumbrā liels dobums, tā augšdaļa gājusi bojā, domājams no zibens spēriena.
izaugt Augot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par augiem, to daļām.
uzkāpt Augot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par kāpelētājaugiem.
haoma augs; no piena un šā auga sulas gatavots reibinošs dzēriens; šā auga un dzēriena personifikācijai - zaļacainajam dievam piemīt spēja sargāt un dziedēt lopus, novērst sausumu.
programmēšanas valoda Pascal augsta līmeņa procedūrorientēta programmēšanas valoda, kas tā nosaukta par godu Blēzam Paskālam. Valodas pamatā ir strukturētās programmēšanas koncepcija, un tai piemīt elastīga vadības struktūru un datu tipu kopa, kas atvieglo programmas projektēšanu un izstrādāšanu.
Pascal Augsta līmeņa procedūrorientēta programmēšanas valoda, kuru izmanto lietojumprogrammu un sistēmprogrammu izstrādei.
tiltiņš Augsta uzbūve (parasti kuģa vidus daļā), no kurienes kapteinis vada kuģi, tā apkalpi; komandtiltiņš.
luksusa viesnīca augstākās kategorijas viesnīcām piešķirtais īpašais statuss, ko raksturo plašas telpas, liels luksusa numuru un apartamentu skaits, grezns telpu interjers, izsmalcināti ēdināšanas pakalpojumi, orientācija uz maksātspējīgu klientu.
Hānjas augstiene augstiene Igaunijas dienvidaustrumu daļā, augstums - līdz 318 m (Lielais Munameģis - augstākā virsotne Baltijā), pārsvarā morēnu pauguriene, tās turpinājums dienvidu virzienā ir Alūksnes augstiene Latvijā.
ģeotropisms Augu īpašība orientēt augšanas virzienus attiecībā pret Zemes pievilkšanas spēku.
facies Augums, āriene: seja, izskats, skats, ārējā parādība.
hopeļpopelis Aukstais dzēriens, kas satur ar cukuru un garšvielām sakultu olas dzeltenumu un tiek pasniegts punša glāzēs ar maziem ledus gabaliņiem.
izaulekšot Aulekšojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izauļot Auļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
Cotoneaster x matrensis Domokos austrumu klintenes "Cotoneaster orientalis" nosaukuma sinonīms.
činara Austrumu platāna ("Platanus orientalis").
austrumu tūja austrumu platzaris, ciprešu dzimtas platzaru ģints suga ("Platycladus orientalis syn. Biota orientalis").
kaķaste Austrumu sūrene ("Polygonum orientale").
krētainā auza auzu suga ("Avena orientalis").
atspole aužamo stāvu piederums - laiviņveida detaļa ar audu pavediena uztinumu, ko aužot vada cauri šķīrienam un ievelk audus velkos.
šķietlāde Aužamo steļļu mehānisms (ar nostiprinātu šķietu), kas vada atspoli šķīrienā un pievirza audus pie auduma malas.
žakardmašīna Aužamo steļļu šķīriena veidošanas ierīce lielrakstainu audumu (paklāju, dekoratīvo audumu, segu) aušanai; izgudrojis Ž. M. Žakārs (1805).
izdzeršanās Bagātīga alkoholisko dzērienu lietošana.
mielošanās Bagātīga ēdienu, dzērienu baudīšana.
hafefobija Bailes no pieskārieniem.
rakstzīmju orientēts protokols baitorientēts protokols.
izčakāt Bakstot, rakņājot (ar kādu rīku), izdabūt (no kurienes, kur).
izčokāt Bakstot, rakņājot (ar kādu rīku), izdabūt (no kurienes, kur).
adadžo Baletā - dejas forma (gk. duetā), kurā partneris atbalsta balerīnu satvērienos.
nodzerta balss balss, kas no pārmērīgas alkoholisku dzērienu lietošanas ir kļuvusi neskanīga, aizsmakusi.
hinīns Balts, kristālisks pulveris ar ļoti rūgtu garšu (parasti lieto par pretmalārijas līdzekli); alkaloīds, lieto arī dzērienu (toniku) gatavošanā.
bārmenis Bāra apkalpotājs, kas aiz letes pārdod dzērienus un gatavo kokteiļus.
streineris Bāra sietiņš, caur kuru iepriekš sagatavotā glāzē pārlej dzērienu, lai atbrīvotu to no neizkusušiem ledus gabaliņiem, augļiem u. tml.
sabāriens Bargs bāriens.
švarba Bargs bāriens.
drace Bargs rājiens, pēriens.
birga Bāriens, pēlums, sods.
aukstaispirts Bāriens, pēriens.
braciņš Bāriens, pēriens.
svela Bāriens, rājiens; arī pēriens.
bracas Bāriens, rājiens.
brammiņš Bāriens, rājiens.
brīdiņš Bāriens, rājiens.
drūkste Bāriens, rājiens.
tramdiens Bāriens, rājiens.
trēza Bāriens, sods, nepatikšanas.
drūsme Bāriens, sods.
satraucis Bāriens, uztraukums; satraukums.
žars Bāriens; arī pēriens.
brice Bāriens.
bricis Bāriens.
drātējiens Bāriens.
šlaga Bāriens.
struška Bāriens.
žara Bāriens.
barista Bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; kafijas bārmenis.
nobārstīt Bārstīt un pabeigt bārstīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
izbāzt Bāžot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
uzbāzt Bāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); bāžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzstūķēt Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); bāžot, ceļot u. tml, parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
izbēgt Bēgot izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
nobēgt Bēgot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
uzbēgt Bēgot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); bēgot uzvirzīties uz kādas vietas.
dot kājām vaļu (arī ziņu), arī ļaut kājām vaļu Bēgt, ātri skrienot (parasti aiz bailēm).
ļaut (arī dot) kātiem vaļu bēgt, ātri skrienot.
izdzirkstīties Beidzoties ogļskābajai gāzei pārtraukt dzirkstēt (par dzērienu).
SABENA Beļģijas aviokompānija (fr. "Societe anonvme Belge d'exploitation de la navigation aerienne").
dikša Bērns, kas skrien vai iet maziem soļiem (dikā).
izbērt Berot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
nobērt Berot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
pārbērt Berot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
nobērt Bērt un pabeigt bērt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
izberzēt Berzējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
dzīvucis Bērzu šampanietis - dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens.
izberzt Beržot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
kvass Bezalkoholisks dzēriens, ko gatavo no ogām, augļiem, pievienojot raugu.
kokteilis Bezalkoholisks dzēriens, ko gatavo no piena, sulām, saldējuma.
padzērienis Bezalkoholisks dzēriens.
porteris Bezalkoholisks iesala dzēriens.
mikroatspoļu stelles bezatspoļu stelles, kurās audu šķīrienā ievada ar speciālām mikroatspolēm, kas nenes audu uztinumu, bet satver tikai tā galu un ievada šķīrienā.
pneimorapīru stelles bezatspoļu stelles, kurās audus šķīrienā ievada ar gaisa strūklu un rapīriem.
pneimatiskās stelles bezatspoļu stelles, kuras audus šķīrienā ievada ar gaisa strūklu.
hidrauliskās stelles bezatspoļu stelles, kurās audus šķīrienā ievada ar ūdens strūklu.
rapīru stelles bezatspoļu stelles, kurās audus šķīrienā ievada ar vienu vai diviem rapīriem.
pimsla Bezgaršīgs dzēriens, susla.
izobaldriānskābe Bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku, kas ilgi turas; atrodama netīrā koka etiķī un koka spirta eļļās, kā arī baldriāna saknēs, no kurienes to arī iegūst.
alkohols Bezkrāsains, viegli gaistošs šķidrums, ko satur vīns, alus, liķieris u.c. dzērieni.
izbīdīt Bīdot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
nobīdīt Bīdot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); bīdot atvirzīt nost, attālināt (no kā).
nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
pārbīdīt Bīdot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
pļanstavuot Bieži lietot alkoholiskos dzērienus.
atdzerties Bieži, daudz dzerot (kādu dzērienu), negribēt vairs (to).
dzert Bieži, sistemātiski lietot alkoholiskus dzērienus.
Kalnamuiža bijusī muiža tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagasta Kalnienā, tās pils ir krāšņa neoklasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar cokolstāvu un augstu mansarda stāvu, 20. gs. 30. gados pārbūvēta skolas vajadzībām (demontētas marmora palodzes, ozolkoka paneļi u. c. vērtīgi interjera apdares elementi).; parks (platība \~13 ha) ir viens no skaistākajiem muižu parkiem Vidzemē.
bioakustika Bioloģijas nozare, kurā pēta dzīvnieku balsis un akustisko sazināšanos, arī dzīvnieku (sikspārņu, delfīnu) orientēšanos ar skaņas signāliem.
nobirdināt Birdināt un pabeigt birdināt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.); birdinot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nobirst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
nobirt Birt un pabeigt birt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
izbizot Bizojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml).
noštopēt Blīvi, ciešiem dūrieniem nošūt; nostepēt; noštepēt.
noštepēt Blīvi, ciešiem dūrieniem nošūt; nostepēt.
stiečka Blīviem dūrieniem veidota nošuve.
bridžs Bradenis, bridnis - zvejas tīkls, kuru divatā, trijatā vai četratā velk pa ūdeni brienot.
kakažiņa Bradeņa detaļa, līks koks, pie kura piestiprināts tīkls un pie kura brienot turas zvejnieks.
kakazis Bradeņa detaļa, līks koks, pie kura piestiprināts tīkls un pie kura brienot turas zvejnieks.
kakažnieks Bradeņa detaļa, līks koks, pie kura piestiprināts tīkls un pie kura brienot turas zvejnieks.
brads Brasls - sekla, pārbrienama vieta upē.
uzkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties uz kādas vietas.
izkuģot Braucot ar kuģi, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izbraukt Braucot izvadīt (pa kurieni).
nobraukt Braucot novirzīt (transportlīdzekli nost no kurienes, kur u. tml.).
nobraukt Braucot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli.
uzbraukt Braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
nobraukt Braucot virzīt un pabeigt virzīt lejā (transportlīdzekli no kurienes, kur u. tml.).
nobraukt Braucot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli.
izbraukt Braukšus doties (uz kurieni noteiktā nolūkā).
izbraukt Braukšus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
nobraukt Braukšus novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
uzbraukt Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekli; braukšus uzvirzīties uz kādas vietas.
uzbraukt Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braukšus uzvirzīties uz kādas vietas.
nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml).
brickas Brāziens, pēriens; braciņš.
reprimanda Brīdinājums, bāriens.
Brienamais Brienamā purva daļa - botāniskais liegums parastās purvmirtes aizsardzībai, atrodas Dienvidkurzemes novada Gaviezes un Bārtas pagastā, Brienamā purva ziemeļaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 171 ha.
bruģītis Brienamais zvejas rīks.
sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru.
sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
sazekšķēt Brienot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
nobrist Brienot (pa ko), notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
nobristies Brienot (pa ko), notraipīties, saslapināties.
brišus Brienot (parasti pa ūdeni).
apbradāt Brienot (smagnēji ejot) nobradāt, sabradāt (noteiktu skaitu vietu).
apbrist Brienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
pārbrist Brienot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
atbrist Brienot atkļūt šurp; brienot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizbrist Brienot attālināties; brist prom.
atbrist Brienot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
iebrist Brienot ievirzīties (piemēram, ūdenī, staignā vai irdenā vidē).
iebrist Brienot ievirzīties (piemēram, zālē, ar zāli aizaugušā vietā).
iebristies Brienot ievirzīties.
izbrist Brienot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izbrist Brienot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
aizbrist Brienot nokļūt (līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
nopļenckāt Brienot nosmērēt ar dubļiem, netīrumiem.
nosabristies Brienot notraipīties, saslapināties.
noslucēties Brienot notraipīties.
apbradāt Brienot noziest, nosmulēt.
apbradāties Brienot noziesties, nosmulēties.
apbristies Brienot noziesties, nosmulēties.
nosatampāties Brienot pa dubļiem, nogurt.
nosatapāties Brienot pa dubļiem, nogurt.
izamīcīties Brienot pa dubļiem, pa staignu pamatu, notraipīties.
izbrist Brienot pārvarēt (kādas grūtības, šķēršļus).
pārbrist Brienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pabrist Brienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); brist nelielu attālumu, neilgu laiku.
pabrist Brienot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
pabrist Brienot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
piebrist Brienot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzbrist Brienot sasniegt, atrast.
uzbrist Brienot uzkāpt.
nobrist Brienot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
nolāčoties Brienot, bradājot notraipīties, kļūt netīram; nobristies.
bražus Brienot.
dūrums Brūce, ievainojums, kas radies duršanas rezultātā; arī dūriens (2).
izlauzties Bruņotā cīņā izkļūt (no kurienes, kur u. tml., parasti no ielenkuma).
izburbuļot Burbuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izburkšēt Burkšķot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izburkšķēt Burkšķot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
noliekties Būt ar pagriezienu (kur, uz kurieni u. tml.) - par ceļu, upi u. tml.; nogriezties.
aizgriezties Būt ar pagriezienu (uz kurieni, aiz kā u. tml.) - par ceļu, taku u. tml.
aizagriezties Būt ar pagriezienu uz kurieni - (parasti par ceļu).
aizaliekties Būt ar pagriezienu uz kurieni (parasti par ceļu).
nokārties Būt brīvi vērstam, stiepties, arī noliekties ar nepiestiprināto daļu uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.).
spraukties Būt izvirzītam (no kurienes), kļūt redzamam (parasti par priekšmetiem).
pavadīt Būt klāt (kādam aizejot, aizbraucot), lai atvadītos; arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni).
nezināt, kur likties Būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet.
samudžināt Būt novietotam tā, ka grūti orientēties (piemēram, par ceļu); būt izveidotam, izvietotam nepārdomāti, juceklīgi (piemēram, par apbūvi).
uztriekt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, putekli, dūmi) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzsist Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, putekļi, dūmi) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzgriezt Būt par cēloni tam, ka (kas) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par veļu.
uzdzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā; būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
uznest Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā; būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
uzpūst Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas - parasti par vēju.
novadīt Būt par cēloni tam, ka (parasti šķidrums, gāze) aizplūst (no kurienes, kur) - piemēram, par kanāliem, caurulēm, upēm.
izgāzt Būt par cēloni tam, ka izkrīt (no kurienes, kur u. tml.).
izvilināt Būt par cēloni tam, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.) - par parādībām dabā.
liekt Būt par cēloni tam, ka lokveidā virzās, vēršas (uz kurieni).
durstīt Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds izdarītu atkārtotus sīkus dūrienus ar ko asu.
staigāt Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir kas, parasti pastāvīgi, raksturīgs tā ārienē (piemēram, apģērbā, matu sasukājumā).
nokarāties Būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.) - parasti par locekļiem.
nokārties Būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts, arī noliekts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei) - parasti par locekļiem, galvu.
smērēties Būt tādam, kas pieskāriena rezultātā rada traipus.
novest Būt tādam, pa ko nokļūst (uz kurieni, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.; aizvest (3).
novest Būt tādam, pa ko var nokļūt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.
novest Būt tādam, pa ko var novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.
uzvest Būt tādam, pa kuru var uzkļūt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.; būt tādam, pa kuru var uzkļūt uz kādas vietas.
slieties Būt vērstam laukā (no kurienes).
vankomicīns C66H25Cl2N9O24HCl, antibiotiska viela, glikolipīds, kas iegūts no "Streptomyces orientalis"; aktīvs pret grampozitīvām baktērijām un dažām spirohetām.
evacuantia Caurejas zāļu līdzekļi, pie kuriem pieder: rīcineļļa, krūkļu miza un tās ekstrakts, rabarbers, Karlsbades sāls, Vīnes dzēriens, rūgtais ūdens u. c.
rapīrs Caurulīte vai lente, ar ko rapīru stellēs audu ievada šķīrienā.
krogs Celtne ceļotāju un zirgu atpūtai; alkoholisko dzērienu, arī dažu citu preču pārdotava un dzertuve, izpriecu vieta.
krogus Celtne ceļotāju un zirgu atpūtai; alkoholisko dzērienu, arī dažu citu preču pārdotava un dzertuve, izpriecu vieta.
alkotūrisms Ceļošana ar nolūku iegādāties lētus alkoholiskos dzērienus.
izcelt Ceļot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml).
nocelt Ceļot novirzīt, noņemt (nost no kurienes, kur u. tml.).
pārcelt Ceļot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
uzcelt Ceļot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
nocelt Ceļot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
uzdabūt Ceļot, stumjot, vējot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); ceļot, stumjot, veļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
izcelties Ceļoties izvirzīties, pacelties uz augšu (no kurienes, kur u. tml.).
purķīt Censties dabūt (ko kur iekšā vai no kurienes ārā).
vilināšana cenšanās panākt, ka (kāds) ko dara, ka (kāds) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur), ka (kāds) pāriet strādāt, darboties u. tml. (pie kāda cita, kur citur)
taisīt Cepot, vārot u. tml., veidot patērēšanai derīgu (ēdienu); raudzējot, destilējot, jaucot sastāvdaļas u. tml., veidot patērēšanai derīgu (dzērienu).
baltā cielava cielavu dzimtas cielavu ģints suga ("Motacilla alba"), neliels putns, 18-20 cm garš, ātri skrien un šūpo savu garo asti, sastopama Ziemeļeiropā, Latvijas nacionālais putns; vagas cielava.
priskas Cienasts (parasti alkoholisks dzēriens ar uzkožamajiem) sakarā ar savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
magaričas Cienasts (parasti alkoholisks dzēriens ar uzkožamajiem), mielasts (ar iedzeršanu) sakarā ar savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
rokasspiediens Ciešs (kāda) rokas satvēriens, parasti sveicinot; rokas spiediens.
rokas spiediens ciešs (kāda) rokas satvēriens, parasti sveicinot.
biezums Cietas vielas daļiņas, kas atrodas kādā šķidrumā (parasti ēdienā, dzērienā).
polikristāls Ciets ķermenis, kas sastāv no neregulāras formas sīkiem, dažādi orientētiem, savstarpēji saistītiem monokristālu agregātiem.
atcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem atkļūt šurp (par dzīvniekiem); cilpojot, skrienot lēcieniem atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem, attālināties (par dzīvniekiem).
tualete Cilvēka ārienes sakārtošana, kopšana (piemēram, mazgāšanās, ģērbšanās, matu sukāšana).
iekāriens Cilvēka stāvoklis uz sporta rīka, kad pleci atrodas zemāk par tvēriena vietu.
kāriens Cilvēka stāvoklis uz sporta rīka, kad pleci atrodas zemāk par tvēriena vietu.
ķēms Cilvēks ar ļoti neglītu, arī atbaidošu ārieni.
bizzaķis Cilvēks vai dzīvnieks, kas ātri skrien.
ieklīdenis Cilvēks vai dzīvnieks, kas ieklīdis no citurienes.
dulbinis Cilvēks, kam grūti ko atrast, grūti kur orientēties.
kārumnieks Cilvēks, kam ļoti garšo izmeklēti ēdieni, dzērieni.
skrējējs cilvēks, kas [skrien]{s:646}
krodzinieks Cilvēks, kas apkalpo viesus vietās, kur pārdod alkoholiskos dzērienus.
lidotājs cilvēks, kas ātri skrien, brauc
beidzējs Cilvēks, kas beidz (mācību iestādi); pēdējās klases, kursa audzēknis; abiturients; cilvēks, kas nesen beidzis (mācību iestādi); absolvents.
iedzērājs Cilvēks, kas bieži un labprāt lieto alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā).
alkoholiķis Cilvēks, kas bieži un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus; dzērājs.
dzērājs Cilvēks, kas bieži, ar patiku dzer kādu (nealkoholisku) dzērienu.
dzērājs Cilvēks, kas bieži, sistemātiski lieto alkoholiskus dzērienus; arī alkoholiķis.
bridējs Cilvēks, kas brien pa dubļiem, vircu u. tml., strādājot smagu darbu.
aulis Cilvēks, kas dej, trako, lēkā; skrien auļiem.
pretīdzērājs Cilvēks, kas dzer kopā ar kādu (alkoholisku dzērienu).
taisītājs Cilvēks, kas gatavo (ēdienu, dzērienu).
brūveris Cilvēks, kas gatavo (parasti alkoholisku) dzērienu.
iebraucējs Cilvēks, kas iebraucis, ieradies no citurienes.
ieceļotājs Cilvēks, kas ieceļo vai ir ieceļojis no citurienes.
iereibis Cilvēks, kas ir (parasti mazliet) apreibis no alkoholiskiem dzērieniem.
ienācējs Cilvēks, kas ir pārcēlies, ieradies no citurienes.
strīkers Cilvēks, kas kails parādās (parasti izskrien) sabiedriskā vietā (ļoti bieži stadionos sacīkšu laikā), parasti šo izgājienu motivējot kā protesta formu.
sadzērājs cilvēks, kas mēdz lietot alkoholiskus dzērienus.
iemetājs Cilvēks, kas mēdz lietot alkoholiskus dzērienus.
iemetējs Cilvēks, kas mēdz lietot alkoholiskus dzērienus.
nedzērājs Cilvēks, kas neatzīst alkoholisku dzērienu lietošanu un nelieto tos; atturībnieks.
atturībnieks Cilvēks, kas neatzīst alkoholisku dzērienu lietošanu un nelieto tos; nedzērājs.
šļabers Cilvēks, kas nevīžīgi staigā, brien dubļos.
šļambāns Cilvēks, kas nevīžīgi staigā, brien pa dubļiem.
žūpa Cilvēks, kas pastāvīgi un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus.
skrējējs Cilvēks, kas steidzas kaut kur, [skrien]{s:1213}
atbraucējs Cilvēks, kas tikko vai nesen atbraucis (no kurienes).
gudrelis Cilvēks, kas veikli orientējas dažādos apstākļos, cilvēks, kas prot izmantot apstākļus savā labā; gudrinieks.
gudrinieks Cilvēks, kas veikli orientējas dažādos apstākļos, cilvēks, kas prot izmantot apstākļus savā labā.
makāns Cilvēks, kas veikli orientējas situācijā un prot izmantot to savā labā.
ķerbelis Cilvēks, kurš brūvē un pārdod alkoholiskos dzērienus; kerbelis.
kerbelis Cilvēks, kurš brūvē un pārdod alkoholiskos dzērienus.
psihogrāfija Cilvēku dzīves stilu klasificēšanas metode, kas pēta cilvēku uzvedību, intereses un vērtību orientāciju no tirgvedības viedokļa.
masu kultūra cilvēku garīgā darba radīts produkts, kas saistīts ar plašam patēriņam domātu masveida produkciju, kas lielākoties orientēta uz izklaidi; raksturīga viegla uztveramība, plaša pieejamība, pielāgošanās publikas gaumei.
āriene Cita vide, cita vieta; cituriene.
citiena Cituriene.
citpuse Cituriene.
cituriena Cituriene.
citzeme Cituriene.
jāvals Cūku dzēriens; samazgas.
čača Čāča 2 - stiprs brendija tipa gruzīnu dzēriens.
izčāpāt Čāpojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml).
izčāpot Čāpojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml).
Nenkatakoa Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - rituālo dzīru un reibinošā dzēriena čičes dievs, gleznotāju un audēju aizgādnis, kura vienīgais pielūgšanas un godināšanas veids bija rituālas iedzeršanas.
atbalstpunkts Dabā nostiprināts punkts, kuram zināmas plaknes koordinātas un/vai augstums, ko izmanto apvidus objektu uzmērīšanai un aeroainu orientēšanai.
Zepu mežs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 65 ha, izveidots, lai saglabātu cilvēku darbības neskartus meža biotopus (bērzu — egļu — apšu audzes, paaugā liepas), konstatētas vairākas retas augu sugas (arī īpaši aizsargājama suga — divsēklu grīslis).
Aiviekstes paliene dabas parks Madonas novada dienvidu daļā, Aiviekstes vidustecē, Praulienas, Mētrienas un Ļaudonas pagastā, 21 km garā posmā no autoceļa P62 līdz Ķikuriem.
Ziemeļkursas augstiene dabas rajons Rietumlatvijā, aizņem ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā orientētu, 90 km garu un 10-28 km platu joslu Kurzemes ziemeļaustrumu daļā, platība - 160200 ha, ietver Dundagas pacēlumu un Vanemas pauguraini, robežojas ar Piejūras zemienes Irves un Engures līdzenumu, Austrumkursas augstienes Abavas senleju un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu.
āda putēs dabūs pērienu; sagaidāma smaga izrēķināšanās.
notrāpīt Dabūt (piem., sitienu vai bārienu).
dabūt piparus dabūt pērienu, bārienu, tikt kritizētam.
dabūt pa ādu Dabūt pērienu, sitienus.
dabūt pa mizu (arī pa ādu) Dabūt pērienu, sitienus.
dabūt pa biksēm Dabūt pērienu, sitienus.
dabūt pa mizu Dabūt pērienu, sitienus.
dabūt pa mīkstumiem dabūt pērienu.
dabūt siksnas dabūt pērienu.
dabūt žagarus dabūt pērienu.
lēkt Daiļlēkšanā - pēc atspēriena vai atgrūdiena (no torņa vai tramplīna) krist ūdenī, veicot gaisā dažādus vingrojumus.
pārorientācija Darbība, process, arī rezultāts --> pārorientēt, pārorientēties.
zemskare Darbība, stāvoklis, kurā kājas pēda, arī tās daļa skar zemi (piemēram, skrienot).
mocīšana Darbībās nolūkā radīt ciešanas cilvēkam, ilgstoši liedzot ēdienu, dzērienu, brīvību vai citādā veidā, kas apdraud dzīvību vai izsauc smagu saslimšanu.
briedu Darbības vārda "brist" tagadnes forma - brienu.
šujmašīna Darbmašīna, kuras raksturīgākā pazīme ir dūriena un diegu šuves veidošana un kura ir paredzēta dažādu šūšanas operāciju veikšanai.
cirsmas iestigošana darbu komplekss, kurā ietilpst cirsmas apskate, norobežojošo vizūru izciršana, malu un iekšējo leņķu vai rumbu izmērīšana, piesaiste pastāvīgiem orientieriem, cirsmas robežstabu uzstādīšana.
izdārdināt Dārdinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml).
izdārdināt Dārdinot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izdārdēt Dārdot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
aizblēņoties Darot nedarbus aizrauties un pārsniegt kādu robežu (parasti rezultātā saņemot sodu, bieži pērienu).
Kanāriju dateļpalma dateļpalmu suga ("Phoenix canariensis").
komunikācijas dators dators, ko izmanto sakaru sistēmās un kas orientēts informācijas maršrutēšanas funkciju izpildei.
ierakstorientēta datu bāzes pārvaldības programma datu bāzes pārvaldības programma, kas atšķirībā no tabulorientētām datu bāzes pārvaldības programmām vaicājumoperācijas rezultātā displeja ekrānā izspīdina ierakstus, nevis tabulas.
apdzert Daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, iztērēt, zaudēt (materiālas vērtības); nodzert.
nodzert Daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, pazaudēt (saprātu, spējas u. tml.).
nodzert Daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, sabojāt (parasti organisma daļas).
izplītēt Daudz un sistemātiski lietojot alkoholiskos dzērienus, iztērēt (naudu, līdzekļus).
nopļēgurēt Daudz un sistemātiski lietojot alkoholiskus dzērienus, uzdzīvojot notērēt (naudu, līdzekļus).
noplencēt Daudz un sistemātiski lietojot alkoholiskus dzērienus, uzdzīvojot, notērēt (naudu, līdzekļus).
novillāt Daudz un sistemātiski lietojot alkoholiskus dzērienus, uzdzīvojot, notērēt (naudu, līdzekļus).
dzerties Daudz, ilgāku laiku dzert (alkoholiskus dzērienus); žūpot.
lakt Daudz, negausīgi dzert (parasti alkoholiskus dzērienus).
Kanāriju davālija davāliju suga ("Davallia canariensis").
kukulis Dāvana (parasti kāds priekšmets), kas atvesta (no kurienes).
dubultošanās Dažādas orientācijas apgabalu veidošanās monokristālos to audzēšanas gaitā vai mehāniskas deformācijas rezultātā; apgabali pēc orientācijas var būt spoguļsimetriski, pagriezti ap kristāla simetrijas asīm vai atbilst citiem kristāla simetrijas elementiem.
nogāžu ekspozīcija dažādu reljefa formu (kalna, ielejas, gravas, vecgravas) nogāžu orientācija attiecībā pret debespusēm un horizonta plakni.
Amida Debesu Buda, kuru pielūdz Japānā; tiek uzskatīts, ka viņš dzīvo "šķīstajā zemē" tālu rietumos, uz kurieni ticīgie dodas pēc nāves.
Amitābha Debesu Buda, kuru pielūdz Ķīnā; tiek uzskatīts, ka viņš dzīvo "šķīstajā zemē" tālu rietumos, uz kurieni ticīgie dodas pēc nāves.
rauties Dedzīgi vēlēties nokļūt (kur), darīt (ko); tiekties (pie kā, uz kurieni u. tml.).
nodefilēt Defilēt un pabeigt defilēt; svinīgi, skaisti noiet, nosoļot (pa kurieni, gar ko u.tml.).
meskals Degvīns, ko Vidusamerikā taisa no meksikāņu nacionālā dzēriena pulkes ("pulque") vai arī no agaves lapām.
izdejot Dejojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
uzdejot Dejojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dejojot uzvirzīties uz kādas vietas.
dūrieniņš Dem. --> dūriens.
virieniņš Dem. --> viriens.
Austrumpireneji departaments Francijā (_Pyrénées-Orientales_), Oksitānijas reģiona dienvidos, administratīvais centrs - Perpiņāna.
izolators Detaļa, ierīce, viela, kas neļauj enerģijai vai vielai aizplūst uz ārieni vai ieplūst no ārienes.
vibrobunkurs Detaļu orientēšanas un padošanas ietaise, kas darbojas ar vibrācijas piedziņu.
aizdiebt Diebt prom; ātri skrienot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
pārstaips Diega redzamā daļa pēc noteikta dūriena vai audumu raksta izveidošanas.
apdiega Diegšana; šūšana lieliem dūrieniem, ātri un pavirši.
aizdiegt Diegt prom; ātri skrienot, nokļūt (kur, pie kā, aiz kā u. tml.).
čiča Dienvidamerikā - salds dzēriens ar niecīgu alkohola saturu.
amritams Dievu nemirstības dzēriens.
dīgša Dīgulis - dūriens, sāpes ķermenī.
viesdiriģents Diriģents, kas ieradies no citurienes un diriģē citā vietā, citu māksliniecisko vienību (piemēram, orķestri, kori).
atšķirīgas attieksmes aizliegums diskriminācijas nepieļaušana, pamatojoties uz personas dzimumu, rasi vai etnisko piederību, vecumu, invaliditāti, reliģisko piederību, politisko pārliecību, nacionālo vai sociālo izcelsmi, mantisko vai ģimenes stāvokli, seksuālo orientāciju, citiem apstākļiem.
tieša diskriminācija diskriminācijas veids, kad līdzīgā situācijā attieksme un izturēšanās pret vienu indivīdu vai grupu ir nepamatoti atšķirīga un mazāk labvēlīga nekā pret citu indivīdu vai grupu kādas pazīmes (dzimums, seksuālā orientācija, rase, etniskā izcelsme, vecums, veselības stāvoklis, reliģiskā pārliecība, politiskie u. c. uzskati, nacionālā vai sociālā izcelsme, mantiskais vai ģimenes stāvoklis) dēļ.
skārienekrāns Displeja ekrāns, kas pārklāts ar caurspīdīgu skārienjutīgu pārklājumu, kas pārveido lietotāja pirksta pieskārienu kādā noteiktā ekrāna vietā informācijā, kas tiek nodota programmatūrai.
dipterokarpācejas Divdīgļlapju augu dzimta, tropu, it īpaši Āzijas koki, retas sugas arī krūmi, svarīga turienes mežu sastāvdaļa, daudzas sugas arī veselās noslēgtās audzēs, kas tropu līdzenuma mežos reta parādība, saimnieciski svarīgi, dod labu koksni un sveķus (tirdzniecībā kā dammarsveķi), balzāmus (gurjunbalzams), kampareļļu (Borneo, Sumatras jeb Baros kampars).
zaķskābene Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Oxalidaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, arī koki ar saliktām lapām, kuras nereti reaģē uz pieskārienu, 8 ģintis, 950 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
paulina Divdīgļlapju klases rožu apakšklases sapindu rindas sapindu dzimtas ģints ("Pailina"), kas sastopama Dienvidamerikā un no tiem iegūst dzērienu, kas satur kofeīnu.
dipteryx Divdīgļlapju koku ģints pākšaugu dzimtā, tropiskā Amerikā, dod sēklas, kas smaržo pēc miešķa, satur daudz kumarīna un lietotas parfimērijā, atspirdzinošu dzērienu esencēm un šņaucamajā tabakā.
Aišēnu senkapi divi austrumu-rietumu virzienā orientēti no akmeņiem sakrauti uzkalniņi (garums - \~50 m, platums - \~20 m, augstums - \~3 m), kas izvietoti \~600 x 350 m lielā teritorijā Katvaru pagastā starp Aišēnu un Ķeizaru mājām.
mežakapteinis Divmastu burinieka "malkasjanča" kapteinis 19. gs., kas nepārzināja navigāciju un orientējās pēc piekrastes mežu siluetiem un parasti pārvadāja kokmateriālus no Vidzemes piekrastes līdz Rīgai un Pēterpilij.
Abū Simbela divu klinšu tempļu atrašanās vieta Ēģiptē, Nīlas krastā, kas būvēti 13. gs. p. m. ē. Ramzesa II valdīšanas laikā; Asuānas aizsprosta būves laikā abus tempļus izzāģēja no klints un pacēla 60 m augstāk pilnīgi saglabājot orientāciju un savstarpējo izvietojumu.
iediegšana Divu piegriezumdetaļu īslaicīga savienošana pa slēgtu vai noslēdzamu līkni ar roku darba dūrieniem vai ar viegli izārdāmu šujmašīnas cilpdūrienu pagaidšuvi.
sadiegšana Divu vai vairāku vienlielu piegriezumdetaļu pagaidu savienošana ar taisnajiem rokdarbu dūrieniem vai ar šujmašīnas viendiega cilpdūrieniem.
austrumu dižpērkone Dižpērkoņu suga ("Bunias orientalis").
ikri Dobja skaņa, kas rodas skrienoša zirga iekšējos orgānos.
izdzirdīt Dodot bagātīgi dzert, bagātīgi pacienājot, izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu).
iedzirdīt Dodot dzert (alkoholisku dzērienu), panākt, ka (kāds) apreibst.
nodzirdīt Dodot dzert (alkoholiskus dzērienus), panākt, būt par cēloni, ka (kāds) degradējas, arī nonāk nabadzībā.
iedzirdīt Dodot dzert (noburtu dzērienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā (pēc māņticīgo priekšstatiem).
iedzirdīt Dodot dzert (parasti alkoholiska dzērienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
izdot Dodot, parasti no rokas rokā, izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
aizvadīt Dodoties līdzi, rādot ceļu, aizvest (kur, līdz kādai vietai, uz kurieni u. tml.).
caurlaide Dokuments, kas apliecina tiesību iekļūt (kur) vai izkļūt (no kurienes).
austrumu doronika doroniku suga ("Doronicum orientale").
sūtīt Dot (ko) kādam starpniekam (piemēram, sakaru iestādei, uzņēmumam, personai) nogādei (uz kurieni, kam).
izdzirdināt Dot bagātīgi dzert, bagātīgi pacienāt ar dzērienu.
izdzirdīt Dot bagātīgi dzert, bagātīgi pacienāt ar dzērienu.
sadzirdīt Dot daudz iedzert alkoholisku dzērienu; piedzirdīt.
dzirdīt Dot dzert (alkoholiskus dzērienus).
izlaist Dot iespēju (cilvēkam) iziet (no kurienes, kur u. tml.).
vākties Doties (ar visām mantām prom, kurp, uz kurieni), kravāties, lai dotos (prom, kurp, uz kurieni).
nozust Doties (kur, uz kurieni), lai atrastos, uzturētos (tur) netraucēts, neievērots.
iet Doties (uz kurieni), ierasties (parasti regulāri, lai ko darītu, ar ko nodarbotos u. tml.); arī strādāt (par ko).
šķirties Doties prom (no kurienes).
izklīst Doties prom (pa vienam vai nelielās grupās no kurienes).
izkortelēties Doties prom, aiziet (no kurienes ar mantām, iedzīvi); izkravāties.
izvākties Doties prom, aiziet (no kurienes, kur u. tml., parasti ar visām mantām); izkravāties (2).
izkustēties Doties uz kurieni (uz laiku atstājot, piemēram, parasto dzīves, darba vietu); doties uz kurieni (parasti, pārvarot iekšēju pretestību).
berīties Doties uz kurieni.
izdzīties Doties, parasti braukšus, pa sliktu ceļu vai tālu uz kurieni un atpakaļ.
Kanāriju dragonārums dragonārumu suga ("Dracunculus canariensis").
mēņģis Dubļaina, grūti izbrienama vieta.
izdūkt Dūcot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par kukaiņiem.
dukns Dūkstains, staigns, grūti izbraucams un izbrienams.
adatdūriens Dūriens ar adatu.
coup de grâce dūriens ar ko nonāvē ievainotu dzīvnieku vai cilvēku, lai tas nemocītos; _burtiski_: "žēlsirdības dūriens (sitiens)".
torakocentēze Dūriens krūšu dobumā, lai izsūknētu šķidrumu.
pneimocentēze Dūriens plaušās diagnostikas vai terapijas nolūkā.
vazopunktūra Dūriens sēklvada, lai izskalotu sēklas pūslīšus.
kuldocentēze Dūriens taisnas zarnas un dzemdes iedobumā, lai atsūktu šķidrumu no vēderplēves dobuma (eksudātu, asinis u. c.).
sadzēliens dūriens, dzēliens.
centēze Dūriens, punkcija.
dūrienis Dūriens.
perno Dzeltenzaļš alkoholisks absinta tipa dzēriens; lieto atšķaidītu ar ūdeni kā aperitīvu.
Dunduri Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, atrodas pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 20 km no Gulbenes dzelzceļa stacijas.
Alūksne dzelzceļa stacija Alūksnē, pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne (kopš 1998. g. valsts nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis), atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Marienburg", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
uzdzenāt Dzenājot panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dzenājot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atvirzās nost, attālinās (no kā).
pārdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur).
uzdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) uzvirzās uz kādas vietas.
nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
izdzīt Dzenot panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
padzīt Dzenot panākt, ka virzās un pabeidz virzīties (no kurienes) projām, atstāj uz laiku (kādu vietu); aizdzīt.
ķulpis Dzēriena trauks.
atspirdzinājums Dzērieni (arī ēdieni), kas atspirdzina.
bezalkoholiskie dzērieni dzērieni ar alkohola saturu līdz 2,5 tilp.%.
atspirdzinošie dzērieni dzērieni, kas dod spirgtumu, možumu, dzesē slāpes, atveldzē.
alkoholiskie dzērieni dzērieni, kuros ir alkohols; tos iedala mazalkoholiskajos (alus, dzirkstošie dzērieni), vidēji stiprajos (augļu, ogu un vīnogu vīni, kuriem alkohola saturs ir 18 %) un stiprajos - virs 18 % (aperitīvi, liķieri, degvīni, konjaks u. c.).
monsterītis dzēriens _Monster Energy_.
nenna Dzēriens (bērnam, zīdainim).
ninna Dzēriens (bērniem).
nenne Dzēriens (bērnu val.).
nēnes Dzēriens (bērnu valodā).
ummas Dzēriens (bērnu valodā).
miltūdens Dzēriens (dzīvniekiem), ko gatavo, ūdenī iejaucot miltus.
špukteris Dzēriens (limonāde, zelteris), kura sastāvā ir ogļskābā gāze.
pļumpīzeris Dzēriens (parasti pašgatavots).
sumazgas Dzēriens govīm.
čuliņa Dzēriens lopiem.
flips Dzēriens no alus, degvīna, olām un cukura.
mirucis Dzēriens no bērzu sulām, kas saraudzētas ar rupjas maizes garozām un rudzu graudiem.
nirva Dzēriens no bērzu sulām.
toddy Dzēriens no konjaka, ruma, viskija vai sarkanvīna maisījuma ar siltu ūdeni un tam pievienotu cukuru un citronu.
krūzene Dzēriens no mežāboliem.
šerrikoblers Dzēriens no šerrija, cukura, citrona un ūdens, ko sūc ar salma stiebru.
dzisamais Dzēriens slāpju remdēšanai.
dzisams Dzēriens slāpju remdēšanai.
stribulis Dzēriens teļiem.
raugeņa Dzēriens vai ēdiens, ko gatavo ieskābinot rudzu miltus, citreiz pievienojot arī speķi ar sīpoliem, vārītas pupas (skābajam variantam), žāvētus ābolus, cukuru, medu, kvasu (saldajam variantam).
klātstrebjams Dzēriens vai šķidrs ēdiens, ko dzer vai strebj klāt, piemēram, maizei, kartupeļiem.
jāvekls Dzēriens, cūku dzēriens.
dzērklis Dzēriens, dzira.
kultene Dzēriens, gatavots no rupjiem rudzu iltiem.
kulcenis Dzēriens, gatavots no rupjiem rudzu miltiem; kultenis.
atdzēriens Dzēriens, kā līdzeklis pret burvestību.
šokolāde dzēriens, kas ir pagatavots no šokolādes pulvera, piena, cukura.
kafija dzēriens, kas pagatavots no kafijas vai tās surogāta.
skābums dzēriens, kas pagatavots no rudzu miltiem un ūdens; Latgalē - zupa no kartupeļiem un maizes mīklas; Kurzemē - vārītu sūkalu nogulsnes.
kakao Dzēriens, kas pagatavots no šāda pulvera.
moka Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
tēja Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
late dzēriens, kas pagatavots, sajaucot espreso ar karstu, uzputotu pienu.
kurnis Dzēriens, kas sastāv no 0,5 l alus un 50 ml balzama.
susla Dzēriens, kas satur maz vēlamo vielu; arī negaršīgs dzēriens.
piedzēriens Dzēriens, ko dzer klāt, ēdot (ko sausu, biezu); piedzerams.
piedzerams Dzēriens, ko dzer klāt, ēdot (ko sausu, biezu).
klātdzerams Dzēriens, ko dzer klāt, ēdot kādu (biezu, sausu) ēdienu.
šerbets Dzēriens, ko gatavo no augļu sulām, vīna, saldējuma.
miestiņš Dzēriens, ko gatavo no daļēji iztecinātām vai pilnām bišu šūnām un kas satur nedaudz alkohola.
kumiss Dzēriens, ko gatavo no ķēves piena, to saraudzējot ar pienskābes baktērijām un īpašu raugu.
nektārs Dzēriens, ko gatavo no sīki sasmalcinātiem augļiem, cukura un ūdens.
grogs Dzēriens, ko gatavo no viskija, konjaka vai tml., un gāzēta ūdens vai limonādes.
kāsība dzēriens, ko kādam pasniedz.
pēcdzēriens Dzēriens, ko viesiem pasniedz banketa, sarīkojuma vai citu svinību noslēgumā, parasti tas ir alkoholisks dzēriens; latviešiem iecienīts svinību noslēgums pirms viesu atvadīšanās - "ceļa kāja".
bole Dzēriens, kuru gatavo no vīna, kas atšķaidīts ar sulām, sīrupiem, un no augļiem ar ruma vai konjaka piedevu.
bērzu šampanietis dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens; dzīvucis.
pastrēbiens Dzēriens; arī šķidrs ēdiens.
drinks Dzēriens.
dzereklis Dzēriens.
dzerekls Dzēriens.
dzērienis Dzēriens.
dzersis Dzēriens.
dzērsis Dzēriens.
dzira Dzēriens.
malks Dzēriens.
ninne Dzēriens.
padzēriens Dzēriens.
poila Dzēriens.
apdziras Dzērienu atlikums, kas parasti tiek patērēts pēc svētkiem (atsvētē).
šļūda Dzērienu pasniedzējs.
šļūderis Dzērienu pasniedzējs.
tapinieks Dzērienu pasniedzējs.
šļūteris Dzērienu pienesējs; dzērienu pārzinis kāzās.
šlūteris Dzērienu pienesējs.
piedzert Dzerot (alkoholiskus dzērienus), noreibt.
salāpīt paģiras dzerot alkoholisku dzērienu, novērst paģiras.
uzlāpīties Dzerot alkoholisku dzērienu, novērst sev paģiras; salāpīties.
salāpīties Dzerot alkoholisku dzērienu, novērst sev paģiras.
dadzert Dzerot alkoholisku dzērienu, saskandināt un novēlēt veselību.
dasaveselāties Dzerot alkoholisku dzērienu, saskandināt un novēlēt veselību.
slīcināt Dzerot alkoholiskus dzērienus, censties mazināt (negatīva psihiska stāvokļa) ietekmi.
piedzerties Dzerot alkoholiskus dzērienus, pilnīgi noreibt.
izdzert Dzerot izlietot visus, parasti alkoholiskus, dzērienus (kādā vietā).
potus Dzeršana, dzēriens.
buhāt Dzert (alkoholiskos dzērienus).
strēbt Dzert (alkoholisku dzērienu), parasti lielā daudzumā.
mest Dzert (alkoholisku dzērienu), parasti vienā paņēmienā; dzerot tukšot (trauku ar alkoholisku dzērienu), parasti vienā paņēmienā.
bliezt Dzert (alkoholisku dzērienu).
iedundurot Dzert (alkoholisku dzērienu).
trekterēt Dzert (alkoholisku dzērienu).
trennēt Dzert (alkoholisku dzērienu).
mest ogu dzert (alkoholiskus dzērienus).
dūšu slīcināt dzert (alkoholiskus dzērienus).
drapēt Dzert (alkoholiskus dzērienus).
dropēt Dzert (alkoholiskus dzērienus).
iešnabot Dzert (alkoholiskus dzērienus).
ļurbāties Dzert (alkoholiskus dzērienus).
plampīt Dzert (alkoholiskus dzērienus).
pļumpēt Dzert (alkoholiskus dzērienus).
trimpelēt Dzert (alkoholiskus dzērienus).
paunīt Dzert (jebkuru dzērienu).
izdzerties Dzert (kādu dzērienu) daudz, tik, cik gribas.
pārdzerties Dzert (kādu dzērienu) pārāk daudz, tā, ka vairs negribas; izdzerot pārāk daudz (kāda dzēriena), saslimt.
čaukāt Dzert (parasti alkoholiskus dzērienus).
maukt Dzert (parasti alkoholiskus dzērienus).
dzerstīties Dzert alkoholiskos dzērienus.
sadzert Dzert alkoholisku dzērienu kopā, vienlaicīgi (ar kādu).
lāpīt paģiras dzert alkoholisku dzērienu, lai novērstu paģiras.
pravīt dūšu dzert alkoholisku dzērienu.
cilāt pudeli dzert alkoholisku dzērienu.
stiprināties Dzert alkoholisku dzērienu.
dot pa lampām dzert alkoholiskus dzērienus
pasēdēt pie glāzītes (retāk pie glāzes) dzert alkoholiskus dzērienus (piemēram, nelielās viesībās, kafejnīcā).
sēdēt pie glāzītes (retāk pie glāzes) dzert alkoholiskus dzērienus (piemēram, nelielās viesībās, kafejnīcā).
(pa)sēdēt pie glāzes (biežāk pie glāzītes) dzert alkoholiskus dzērienus (piemēram, nelielās viesībās, kafejnīcā).
(pa) sēdēt pie glāzītes (retāk pie glāzes) dzert alkoholiskus dzērienus (piemēram, nelielās viesībās, kafejnīcā).
sviķot Dzert alkoholiskus dzērienus; arī uzdzīvot.
mest Dzert alkoholiskus dzērienus; daudz, bieži lietot alkoholiskus dzērienus.
lillāt Dzert alkoholiskus dzērienus; žūpot.
cilāt kausu dzert alkoholiskus dzērienus.
sist pa lampu dzert alkoholiskus dzērienus.
kost Dzert alkoholiskus dzērienus.
šmorēt Dzert alkoholiskus dzērienus.
žūpot Dzert alkoholiskus dzērienus.
pārdzert Dzert vēlreiz (to pašu atlikušo dzērienu, tai pašā ēdienreizē).
mest pa lampu dzert, iedzert alkoholisku dzērienu kopā ar kādu.
lanckāt Dzert, strēbt (parasti sliktu, mazvērtīgu ēdienu, dzērienu) lielākā daudzumā.
plaņčkāt Dzert, strēbt (sliktas kvalitātes ēdienu, dzērienu); planckāt.
planckāt Dzert, strēbt (sliktas kvalitātes ēdienu, dzērienu).
plostāt Dzertalkoholiskus dzērienus.
morss Dzērveņu ogu dzēriens.
izdzirdināt Dzirdinot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu); izdzirdīt (2).
uzdzērdināt Dzirdot (ar barojošu dzērienu), uzbarot.
izdzirdīt Dzirdot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu); izdzirdināt (2).
nodzirdīt Dzirdot patērēt (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu).
orģija Dzīres ar lielu daudzumu ēdienu un dzērienu un trakulīgu, izlaidīgu uzdzīvi.
špuhteris Dzirkstošs dzēriens.
fizs Dzirkstošs, putojošs dzēriens; fīzs.
kvēpināt Dzīt (piemēram, ārā no kurienes), kūpinot dūmus.
ieceļotājs Dzīvnieks vai augs, kas ieviesies no citurienes.
viesis Dzīvnieks, kas kādā vietā uzturas neilga laiku, arī ir ieradies no citurienes.
uzdzīvot zaļi dzīvot, lietojot (daudz) alkoholiskus dzērienus, bezrūpīgi tērējot (naudu, līdzekļus).
barotakse Dzīvu organismu kustība, ko ierosina mehānisks kairinājums (pieskāriens, spiediens).
balss komercija e-komercijas paplašinājums, kurā pasūtījums vai vaicājums interaktīvā režīmā tiek izpildīts, nevis lietojot skārienjūtīga telefona ekrānu, bet kā ievadmehānismu izmantojot personālā datora balss atpazīšanas ierīci vai/un programmu.
nazireji Ebreju grupa, kuri bija solījušies nedzert vīnu un citus reibinošus dzērienus un negriezt matus.
mielaste Ēdieni, dzērieni viesībās, svinībās.
cienasts Ēdieni, dzērieni, ar ko pacienā (parasti viesi); ēdieni, dzērieni, ko ņem līdzi ciemos.
cieņa Ēdiens, dzēriens, ar ko cienā.
paciena Ēdiens, dzēriens, ar ko pacienā, mazs cienasts.
dievdāvana Ēdiens, dzēriens, arī kāda lieta, priekšmets.
piekodiens Ēdiens, ko ēd klāt dzērienam, retāk ēdienam; piekoda.
piekoda Ēdiens, ko ēd klāt dzērienam, retāk ēdienam.
mielasts Ēdienu un dzērienu kopums sarīkojumā (piemēram, viesībās).
Kanāriju efeja efeju suga ("Hedera canariensis").
austrumu egle egļu suga ("Picea orientalis").
Kanāriju eiforbija eiforbiju suga ("Euphorbia canariensis").
bērzpuķīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea"), saukta arī par trīskrāsaino vijolīti.
septiņzvaigznīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea"); mežos un krūmājos bieži sastopams augs, 5-20 cm garumā, kailu kātu par stublāju, mazām apakšlapām, smalkzobotām, bezkātainām (sēdošām) augšlapām, baltiem, pamatnē dzelteniem ziediem.
bezbēnis Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea").
bezbēnīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea").
bezbērnīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea").
mēlītes Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea").
zvaigznīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea").
iziet Ejot izvirzīties (no kurienes) un nonākt, izkļūt (kur, uz kā u. tml.); ejot sasniegt (kādu vietu) un nonākt, kļūt (uz tās).
noiet Ejot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
pāriet Ejot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
uziet Ejot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ejot uzvirzīties uz kādas vietas.
noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
klibināt Ejot, skrienot klaudzināt (pakavus, kājas) - parasti par zirgu.
iesisties Ejot, skrienot strauji ievirzīties (kur iekšā).
apliekt Ejot, skrienot, braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
ietriekties Ejot, skrienot, braucot strauji ievirzīties (kur iekšā), atsisties (pret ko).
pārsviesties Ejot, skrienot, braucot u. tml., strauji pagriezties (uz citu pusi).
līdzstrāva Elektrisko lādiņu orientēta kustība nemainīgā virzienā.
strāva Elektrisko lādiņu orientēta kustība noteiktā virzienā; elektriskā strāva.
elektriskā strāva elektrisko lādiņu orientēta kustība noteiktā virzienā.
stereotaksiskā metode elektrodu, pipešu u. c. smalku instrumentu ievadīšana dziļās smadzeņu struktūrās, vadoties pēc galvaskausā un smadzenēs esošiem orientieriem; šo metodi izmanto neiroķirurģijā un fizioloģijā, piem., lai pierakstītu bioelektriskos potenciālus, kas rodas tajā vai citā precīzi noteiktā smadzeņu apvidū vai pat atsevišķās nervu šūnās.
e-ūsas Elektroniskās ūsas - dzīvnieku (kaķu, žurku u. c.) ūsu imitācija, ar nanotehnoloģiska materiāla kārtu pārklātas polimēra šķiedras mākslīgās ūsas ko izmanto robotu orientācijas spēju nodrošināšanai.
enerģētiķis enerģijas dzēriens.
Melisa Epidamas pilsētā, kur medus rūpals bija sevišķi attīstīts, tā sauca Dēmetras un Artemīdas priesterienes.
Misūri ērkšķogas ērkšķogu suga ("Grossularia missouriensis").
uzlija Ēterisko eļļu saturošu izejvielu izvilkums etilspirtā vai ūdenī (alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu gatavošanai).
Stāmerienas ezers ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, 117,1 m vjl., platība — 92 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 18,7 m, eitrofs, aizaugums — \~15%; Stāmeres ezers; Stāmerienes ezers.
Ludza ezers ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvaļņa ziemeļu daļā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, 124,5 m vjl., platība — 280,9 ha, garums — 2,9 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 4 m, lielākais dziļums — 11 m, eitrofs, vidēji aizaudzis ezers; Ludzes ezers; Ludzezers; Ludzu ezers.
Kurtavas ezers ezers Austrumlatvijas zemienē, Teiču purva rietumu malā (Kurtavas purvā), Madonas novada Mētrienas pagastā, 105,2 m vjl., platība - 74 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 1,2 m.
Marinzejas ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Atašienes pagastā, 95,3 m vjl., platība — 74,2 ha, garums — 2 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Mariensejas ezers; Marijas ezers; Marindzes ezers; Mariņezers.
Omarda ezers ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā, pie Stāmerienes pagasta robežas, platība - 7,4 ha; Amardas ezers; Amodas ezers; Omorda ezers; Omordas ezers.
Pogas ezers ezers Gulbenes paugurvaļņa pārejā uz Adzeles pacēlumu, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, 113,5 m vjl., platība — 27,9 ha, garums — 0,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 5,5 m, lielākais dziļums — 14,2 m eitrofs, maz aizaudzis.
Trienīte Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - <1 ha; Preinīšu ezers; Prienītis.
Cārmins Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurienē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, 158,6 m vjl., garums - 5,6 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 9,3 m, lielākais dziļums - 30,6 m, ļoti līčaina krasta līnija; Cārmaņa ezers; Cārmaņu ezers; Cērmena ezers.
Renoka ezers ezers Lielbritānijā, Skotijā, šaurs, orientēts austrumu-rietumu virzienā, pieteka no Erihta ezera, noteka pa Tejas upi uz Ziemeļjūru.
Odzienas ezers ezers Madonas novada Mētrienas pagastā, 104,6 m vjl., platība — 47,6 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 3,3 m, eitrofs; Odzes ezers.
Dzērvīte Ezers Madonas novada Mētrienas pagastā, platība - 3,4 ha.
Limenezers Ezers Madonas novada Mētrienas pagastā, platība - 3,9 ha; Limanu ezers; Limenas ezers; Limenes ezers; Limeņu ezers.
Runcu ezers ezers Mētrienas pagastā, platība - 4,1 ha.
Šūmaņu ezers ezers Teiču purva rietumu daļā (Kurtavas purvā), Madonas novada Mētrienas pagastā, garums - \~0,9 km, lielākais platums - \~0,4 km.
Mordangas ezeri ezeru grupa Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Irbes un Ventas lielbaseinā, Talsu un Kuldīgas novadā, kopplatība — >200 ha, ūdensšķirtne dala to 2 daļās, ziemeļu grupa ar noteci uz Usmas ezeru un Irbes baseinu un dienvidu grupa ar noteci uz Abavu, tie ir subglaciālās iegultnes ezeri, orientēti aptuveni dienvidu-ziemeļu virzienā, krasti augsti, apkārt mežainas iekšzemes kāpas.
Jumpravas ezeri ezeru grupa Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, dienvidaustrumu-ziemeļu virzienā orientētu ezeru virkne Vitrupes subglaciālajā iegultnē (Dziļezers un Riebezers, Auziņu ezers, Skujas ezers, Bruņķītis un Mazezers); Jumpravmuižas ezeri.
Verīnihinga Fierienihena - pilsēta Dienvidāfrikā.
neatgriezenisks process fizikāls process, kurš patstāvīgi var norisēt tikai vienā noteiktā virzienā (piem., difūzija, siltumvadītspēja) un kur novēro orientētu vielas, enerģijas, impulsa plūsmu.
programmēšanas valoda formāla valoda, kas kalpo datora programmu aprakstam. Ir izstrādāts plašs programmēšanas valodu klāsts, sākot ar mašīnorientētām valodām līdz augsta līmeņa valodām.
amatieru kamera fotokamera, kurai nav zināmi tās iekšējā orientējuma elementi.
savatē Franču bokss, kurā tiek lietoti arī spērieni ar kāju.
lēferēt Gādāt (uz kurieni).
nogainīt Gainot panākt, ka (kas) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); nogaiņāt.
izgaiņāt Gaiņājot izdzīt (no kurienes, kur u. tml.).
nogaiņāt Gaiņājot panākt, ka (kas) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
uzgaiņāt Gaiņājot panākt, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); gaiņājot panākt, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
aerolocija Gaisa līniju un maršrutu, aerodromu, netālu no tiem esošo celtņu un būvju apraksts, kas nepieciešams, lai vadītu gaisakuģus (lidmašīnas, helikopterus, dirižabļus u. c.), orientētos lidojumā un pareizi nolaistos lidlaukā.
polarizēta gaisma gaismai atbilstošo elektromagnētisko viļņu, svārstību plaknes orientācija noteiktā virzienā.
galda klājums galda piederumu, arī ēdienu, dzērienu izkārtojums uz galda.
bārs Galds vai lete, kur gatavo dzērienus.
pilns galds galds, uz kura ir daudz ēdienu, dzērienu.
tukšs galds galds, uz kura nav ēdienu, dzērienu vai to ir maz
austrumu galega galegu suga ("Galega orientalis").
vidussmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kas sastāv no baltās vielas, kura saista abos virzienos puslodes ar galvas smadzeņu stumbru, smadzenītēm un muguras smadzenēm; šī daļa nodrošina orientāciju ārējā vidē.
foglietto Galvenās partijas fragments, kas mazām notītēm ierakstīts kādas citas balss partijā pēc ilgākas pauzes, lai šī balss labāk orientētos, kur tai atkal jāuzsāk.
staļģis Gardēdis, kārumlaiža, ļoti izvēlīgs (parasti attiecībā uz ēdienu vai dzērienu), bet arī izlepis.
pārstaipi Gari dūrieni (šujot).
nodzēriens Garšīgs dzēriens.
gardums Garšīgs ēdiens, dzēriens.
pagaršot Garšot un pabeigt garšot (parasti ēdienu, dzērienu).
brūvēt Gatavot (parasti alkoholisku dzērienu).
izgāzelēties Gāzelējoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml).
impala Gazeļu apakšdzimtas suga ("Aepyceros melampus"), antilope ar liras veidā izliektiem ragiem (ragi ir tikai tēviņiem), sarkanbrūna, ar baltu vēderu; dzīvo baros savannās Dienvidāfrikā un Austrumāfrikā; skrienot graciozi lec (līdz 10 m tālu).
tonizējošie dzērieni gāzētie un negāzētie bezalkoholiskie dzērieni, kam piemīt tonizējoša fizioloģiskā iedarbība.
kokakola gāzēts tonizējošs dzēriens, kas satur kolas sēklu piedevu.
izgāzt Gāžot izdabūt (no kurienes, kur u. tml., daudz, ko smagu); gāžot panākt, ka (cilvēks) izkrīt (no kurienes, kur u. tml.).
nogāzt Gāžot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
liegs Glāstošs, maigs (par pieskārienu).
bērkāja Glāze alkoholiska dzēriena, ko dzer bērēs, pieminot mirušo.
graķis Glāzīte (arī malks) alkoholiska dzēriena.
izgorīties Goroties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izgrābāt Grābājot izņemt, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.); izgrābstīt (2).
izgrābt Grābjot (ar grābekli), izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
izgrābt Grābjot (ar rokām, ar liekšķeri u. tml.), izņemt (no kurienes, kur u. tml.).
izgrabēt Grabot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izgrābstīt Grābstot izņemt, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.); izgrābāt (2).
incidenču matrica grafa attēlojums matricas M veidā: 1) neorientēta grafa gadījumā matricas M elements m~ij~=1 tad un tikai tad, ja grafā ir šķautne, kas savieno virsotnes i un j; 2)orientēta grafa gadījumā m~ij~=1, ja loks savieno virsotni i ar j, m~ij~=-1, ja loks savieno virsotni j ar i, m~ij~=0 visos pārējos gadījumos.
elatīvs Gramatikā - locījums (virzības lokatīvs, piemēram, somu valodā), kas atbild uz jautājumu "no kurienes ārā?".
lēcējpeļveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Dipodidae"), nelieli grauzēji (ķermeņa garums - 5-26 cm, astes garums - 7-30 cm), parasti pakaļkājas 3-4 reizes garākas nekā priekškājas, pārvietojas lecot vai skrienot, lēcienu attālums dažkārt >3 m, 10-15 ģinšu, 27-30 sugu; lēcējpeļu dzimta.
kikeons Grieķu dzēriens jeb zupa no miežu putraimiem, saberzta siera, vīna un dažām saknēm.
Hēro Grieķu mitoloģijā - Afrodītes priesteriene Sestas pilsētā Hellesponta krastā.
Ifigenija Grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Klitaimnēstras meita, kura bija jāupurē Artemīdai, taču tika pasaudzēta un pēc tam kļuva par priesterieni Artemīdas templī Taurīdā (Krimā).
Melanips grieķu mitoloģijā - ahajiešu jauneklis, kas iemīlējis Artemīdas priesterieni Kometo un ieguvis to dievietes templī; aizkaitināta par šādu zaimošanu, Artemīda nogalināja priesterieni un uzsūtīja valstij neražu un mēri.
Ērigone Grieķu mitoloģijā - Aigista un Klitaimnēstras meita, ko no Oresta atriebības izglāba Artemīda, kļuva par dievietes priesterieni Atikā; pēc citas versijas, kļuva Oresta mīļākā un dzemdēja viņam dēlu Tīsamenu.
Leandrs Grieķu mitoloģijā - Sēstas pilsētas Afrodītes priesterienes Hēro iemīļotais.
Periklimens grieķu mitoloģijā - tēbiešu karavadonis, Poseidona dēls, karagājiena "Septiņi pret Tēbām" laikā viņš nogalina vinu no gājiena dalībniekiem - Partenopaju, uzmetot viņam no pilsētas mūra lielu akmeni; pēc tam vajā Amfiarāju, taču šajā brīdī no zibens spēriena atveras zeme un uzņem Amfiarāju ar visiem kaujas ratiem.
Erisihtons grieķu mitoloģijā - tesāliešu valdnieka Triopa dēls, kurš noziedzīgas bezdievības pārņemts izcirta Dēmetras svēto birzi, neklausot priesterienes izskatā parādījušās dievietes brīdinājumam, par to Dēmetra viņu soda ar pastāvīgu bada sajūtu.
mina Grieķu svara mērs, 100 drahmas, 1/60 talanta; aizgūta no Orienta, Babilonijā tās svars - 505 g.
riepu kaukšana griezīga skaņa, kas rodas, riepām lielā ātrumā berzējoties pret ceļa segumu, tā liecina par riepu izslīdi vai buksēšanu (pagriezienos, bremzējot, ieskrienoties).
uzgriezt Griežot (iekārtas, ierīces) vadības elementu, panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
izgrīļoties Grīļojoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
skrīne Grūti izbrienams, izbraucams ceļš, lauks.
skrīnis Grūti izbrienams, izbraucams ceļš, lauks.
izgrūst Grūžot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
nogrūst Grūžot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); grūžot atvirzīt nost, attālināt (no kā).
nogrūst Grūžot panākt, ka nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
Stāmeriene Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Stāmeriena" nosaukuma variants.
kalnēnieši Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Kalniena" iedzīvotāji.
Kalniene Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Kalniena" nosaukuma variants.
kāvēnieši Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Kāvi" iedzīvotāji.
kāvieši Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Kāvi" iedzīvotāji.
mednieši Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Medņi" iedzīvotāji.
Vārgaļi Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Stāmeriena" daļa.
stāmerieši Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Stāmeriena" jeb "Stāmeriene" iedzīvotāji.
Vecstāmeriene Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Vecstāmeriena" nosaukuma variants.
Stomerskaja Gulbenes novada Stāmerienas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Stomersee Gulbenes novada Stāmerienas pagasta bijušais nosaukums.
namsadieši Gulbenes novada Stāmerienes pagasta apdzīvotās vietas "Namsadi" iedzīvotāji.
stūrastieši Gulbenes novada Stāmerienes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrastas" iedzīvotāji.
vecstāmerieši Gulbenes novada Stāmerienes pagasta apdzīvotās vietas "Vecstāmeriene" iedzīvotāji.
moskitero Gultas aizklājs, kas aizsargā pret moskitiem, siltu zemju odiem, no kuru dūrieniem saslimst ar purva drudzi.
Svētciema akmeņu saliņa ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, vaļņveida reljefa forma Rīgas līča piekrastes zemūdens nogāzē, atrodas Salacgrīvas pagastā iepretī Svētciemam, 200 m no krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,1 ha, paralēli krastam orientēts \~150 m garš akmeņu valnis, kas parasti atrodas zem ūdens, pazeminoties ūdenslīmenim daži akmeņi kļūst redzami.
smaguma centrs ģeometrisks punkts ķermenī vai ārpus tā, caur kuru iet smaguma spēka darbības līnija (neatkarīgi no tā, kā ķermenis orientēts telpā).
posties Ģērbties, kārtoties, arī rotāties, lai radītu (savam apģērbam, ārienei u. tml.) vēlamu, arī skaistu, greznu izskatu.
slēgta ģimene ģimenes tips, kuras locekļiem ir izteikta iekšējo attiecību prioritāte un kuri nav orientēti uz sadarbību ar citiem cilvēkiem, kas nav ģimenes locekļi.
kanāki Havaju salu pirmiedzīvotāji (cilvēki, turienes valodā).
biohelminti Helminti, kuru olas vai kāpuri no saimnieka organisma nonāk apkārtējā vidē no kurienes tos caur gremošanas traktu uzņem starpsaimnieki, visbiežāk bezmugurkaulnieki.
austrumu hiacinte hiacinšu suga ("Hyacinthus orientalis"), savvaļā satopama Vidusjūras apgabalā, vairākas varietātes; Latvijā audzē 50-60 šķirnes.
Dhundhu hindu mitoloģijā - asura, kas gudrajam Utankam traucēja veikt reliģiskos rituālus, viņš slēpās zem smilšu jūras, bet viņu no turienes izraka un nogalināja valdnieks Kuvalajasva ar saviem dēliem.
grienvaldieši Iecavas novada apdzīvotās vietas "Grienvalde" (tagad - "Zālīte") iedzīvotāji.
gāzt zemē (arī no kājām, nost) iedarbojoties uz (kāda) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
gāzt no kājām (nost, arī zemē) Iedarbojoties uz (kāda) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
nogāzt no kājām Iedarbojoties uz (kādu) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu tā, ka jāatrodas guļus stāvoklī (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
mūžīgais dzinējs iedomāta ierīce, kas spēj nemitīgi darboties, nesaņemot enerģiju no ārienes vai arī saņemot enerģiju, kas rodas no temperatūras starpības starp ierīci un siltāko apkārtējo vidi.
uzdzert Iedzert (alkoholisku dzērienu, arī noteiktu tā daudzumu kādam par godu, atzīmējot kādu notikumu, izsakot novēlējumu).
uztaisīt dūšu iedzert (alkoholisku dzērienu) ar ieganstu uzlabot omu, vairot drosmi un pašpaļāvību.
iemest Iedzert (alkoholisku dzērienu); izdzert (trauku ar alkoholisku dzērienu).
iemest pa lampu iedzert (alkoholisku dzērienu).
ieņemt uz krūti iedzert (alkoholisku dzērienu).
uzņemt uz krūts iedzert (alkoholisku dzērienu).
izskalot kaklu iedzert (alkoholisku dzērienu).
iebaudīt Iedzert (alkoholisku dzērienu).
ieklūgāt Iedzert (alkoholisku dzērienu).
ieplēst Iedzert (alkoholisku dzērienu).
iešvilpt Iedzert (alkoholisku dzērienu).
ietrekterēt Iedzert (alkoholisku dzērienu).
ietrimpelēt Iedzert (alkoholisku dzērienu).
uzpravīties Iedzert (alkoholisku dzērienu).
iekosties Iedzert (alkoholiskus dzērienus).
iesviķot Iedzert (alkoholiskus dzērienus).
uzdzert Iedzert (ko) virsū (kādam ēdienam vai dzērienam).
ieķert Iedzert (parasti alkoholisku dzērienu); strauji, arī steigā nedaudz ieēst.
ieraut Iedzert (parasti alkoholisku dzērienu).
uzpravīt dūšu iedzert alkoholisku dzērienu (lai radītu šķietamu drošuma sajūtu).
iedzerties Iedzert alkoholisku dzērienu un ļoti manāmi apreibt.
ietaisīt dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai īslaicīgi rastu šķietamu drosmes un spēka apziņu.
uztaisīt (arī iestiprināt, ietaisīt) dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai īslaicīgi rastu šķietamu drosmes un spēka apziņu.
iestiprināt (arī ietaisīt, uztaisīt) dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai īslaicīgi rastu šķietamu drosmes un spēka apziņu.
iekampt Iedzert alkoholisku dzērienu.
iešmorēt Iedzert alkoholisku dzērienu.
iestiprināties Iedzert alkoholisku dzērienu.
uzmest garu Iedzert alkoholisku dzērienu.
iemest (kādu) glāzi (arī glāzīti) iedzert glāzi (glāzīti) alkoholiska dzēriena.
īčarkot Iedzert kādu alkoholisku dzērienu.
sadzert Iedzert kopā vienam ar otru, citam ar citu alkoholisku dzērienu (atzīmējot savstarpēju norunu, vienošanos).
sadzert Iedzert kopā vienam ar otru, citam ar citu alkoholisku dzērienu (parasti izsakot novēlējumu un saskandinot glāzes, kausus u. tml.).
uzēst Ieēst (ko) virsū (kādam ēdienam vai dzērienam).
drumlini Iegareni, parasti lielās grupās sastopami, ledāja kustības virzienā orientēti pauguri, kas veidoti no morēnas materiāla.
loba Ieguvums, ķēriens, loms.
dropsts Ieguvums, loms, ķēriens.
iemuļļāties Iekļūt (pemēram, grūti izbrienamā, izbraucamā vietā); iestigt, iegrimt.
iemoļļāties Iekļūt (piemēram, grūti izbrienamā, izbraucamā vietā); iestigt, iegrimt.
paškalibrēšana Iekšējā orientējuma elementu un papildus parametru noteikšana kūļu bloka izlīdzināšanā.
iekšiene Iekšpuse (1); pretstats: āriene, ārpuse.
Mordangas subglaciālā iegultne ielejveida pazeminājums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu un Kuldīgas novada robežjoslā, 5 km uz dienvidaustrumiem no Spāres, garums - 7 km, platums - 500-700 m, orientēta gk. ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā.
iešķēlvinēt Ieliet (ēdienu, dzērienu).
sastingrināties Iemest, iedzert (kādu alkoholisku dzērienu).
gunkurs Iemūrēta uguns vieta vismaz rijas stūros, no kurienes nāk gaisma kulšanai.
garšot ieņemt mutē vai apēst ēdienu vai dzērienu, lai novērtētu tā garšu
uzrasties Ierasties (no citurienes kur dzīvot, strādāt).
ieceļot Ierasties, pārceļojot no citurienes.
kompass ierīce azimuta noteikšanai uz Zemes, izmantojot magnētadatas orientēšanos Zemes magnētiskajā laukā.
fotogrammetriskais fotoaparāts ierīce fotoattēla iegūšanai ar fotogrammetrijas metodēm, speciāls fotoaparāts ar dažādām palīgierīcēm: līmeņrāžiem, grādu iedaļu skalām kameras orientācijai telpā, kadru rāmja ar koordinātu asu indeksiem un vadību.
orientācijas detektors ierīce, kas mēra kosmiskā lidaparāta leņķisko stāvokli attiecībā pret orientācijas asīm un rotācijas ātrumu attiecībā pret smaguma centru.
žiroazimuts Ierīce, kas paredzēta, lai saglabātu izvēlāto azimuta virzienu, pēc kura sākumā bija noorientēta tā galvenā ass, kā arī lai izmērītu objekta pagriezienu leņķus ap vertikālo asi.
aukstais ierocis ierocis pretinieka ievainošanai vai nogalināšanai ar sitienu, cirtienu vai dūrienu.
iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt (par dažiem dzērieniem).
dzirisis Iesala dzēriens ar svaigu ūdeni.
ieķemmēties Ieskurbt, apreibt (no alkoholiskiem dzērieniem).
rene Ietaise apstrādājamo priekšmetu pārvietošanai un uzkrāšanai orientētā stāvoklī.
aizdurt Ievainot ar dūrienu.
ieceļot Ieviesties no citurienes (par dzīvniekiem, augiem).
ienākt Ieviesties no citurienes (par dzīvniekiem).
orientācija ievirze, nostāja, piemēram, politiskā orientācija.
fulgurīti Iežu daļiņu sakusumi, kurus radījuši zibens spērieni.
klivāža Iežu šķelšanās pa paralēlām plaknēm, kas orientētas leņķī pret iežu noslāņojuma virsmām; rodas tektoniska spiediena dēļ.
aizadzerties Ilgāku laiku dzert alkoholiskus dzērienus tā, ka aizmirst savus pienākumus.
aizdzerties Ilgāku laiku dzert alkoholiskus dzērienus tā, ka aizmirst savus pienākumus.
atsataisīties Ilgāku laiku posties, lai dotos kur, uz kurieni.
ieskrieties Ilgāku laiku skrienot, iekarst, aizrauties.
nomētāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu klīst, klaiņot (pa kurieni), arī atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
izblēdīties Ilgāku laiku, daudz blēdīties; blēdoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.); blēdoties tikt vaļā (no kā).
izpļundurēt Ilgāku laiku, daudz dzerot (alkoholiskus dzērienus), iztērēt (naudu, līdzekļus), izšķērdēt.
izpļēgurēt Ilgāku laiku, daudz dzerot (alkoholiskus dzērienus), iztērēt (naudu, līdzekļus).
nodzerties Ilgāku laiku, daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, degradēties, arī nonākt nabadzībā.
nosadzerties Ilgāku laiku, daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, degradēties, arī nonākt nabadzībā.
izpļēgurēties Ilgāku laiku, daudz dzert (alkoholiskus dzērienus), uzdzīvot.
izsviķoties Ilgāku laiku, daudz dzert (alkoholiskus dzērienus); izdzerties.
pļēgurēt Ilgāku laiku, daudz lietot alkoholiskus dzērienus; uzdzīvot.
pļēguroties Ilgāku laiku, daudz lietot alkoholiskus dzērienus; uzdzīvot.
pletkoties Ilgāku laiku, daudz lietot alkoholiskus dzērienus; uzdzīvot.
izmaldīties Ilgāku laiku, daudz maldoties, izkļūt (no kurienes, kur u. tml).
noskriet Ilgāku laiku, daudz skrienot, arī ejot, ļoti nogurdināt (kājas).
noskriet Ilgāku laiku, daudz skrienot, arī ejot, nolietot (apavus).
heterotoksīns Inde, kas iekļuvusi organismā no ārienes.
raita Indiešu virtuves ēdiens (dzēriens): jogurtā iemaisīti sasmalcināti gurķi vai citi dārzeņi.
iepirkšanās Indivīda personīgo interešu apmierināšanas darbība, iegādājoties preces, kas saistīta ar fizioloģisko vajadzību un ieradumu apmierināšanu (pārtika, dzērieni, tabaka, alkoholiskie dzērieni u. c), izklaidi (sporta inventāra iegāde u. c. ), atmiņu saglabāšanu (suvenīri, piemiņas lietas, informācijas nesēji, u. c. ) un ar ekonomisko izdevīgumu (dažādas plaša patēriņa pārtikas un rūpniecības preces, automašīnas u. c), tradicionāla brīvā laika pavadīšana un populāras tūristu nodarbe.
aizskaršana indivīda vai grupas necienīga rīcība (mērķtiecīga vai neapzināta), kuras rezultātā cilvēks jūtas diskriminēts vai pazemots rases, etniskās izcelsmes, reliģijas, pārliecības, invaliditātes, vecuma, seksuālās orientācijas, dzimuma, veselības stāvokļa, ārējā izskata, nacionālas vai sociālas izcelsmes, mantiskā, ģimeniskā vai citu stāvokļu dēļ; tā ir identificējama arī situācijās, kas saistītas ar iebiedējošas, naidīgas, degradējošas, pazemojošas, aizvainojošas vides radīšanu.
dzimumievirze Indivīda vīrietība vai sievietība; parasti ar to saprot vairāk nekā tikai spēju vai sliecību veikt attiecīgo lomu bērnrades procesā; dzimumorientācija.
latentais homoseksuālists indivīds, kurš tic, ka viņam ir heteroseksuāla orientācija, bet kam tomēr piemīt neapzinātas vēlmes pēc erotiskas tuvības ar sava dzimuma pārstāvjiem.
lauku amatnieka uzņēmums individuāls uzņēmums, kura ražotā produkcija un sniegtie pakalpojumi orientēti uz zemnieku saimniecību apkalpošanu.
heteroinfekcija Infekcija no ārienes, pretstatā infekcijai ar paša mikrobiem.
cauruļatslēga Instruments ar robotiem tērauda žokļiem un pārstādāmu satvēriena platumu.
žiroteodolīts Instruments ģeogrāfiskā meridiāna virziena noteikšanai; lieto ģeodēziskā tīkla orientēšanai šahtās, tuneļos, inženierbūvēs, navigācijā.
tēja Īpaši apstrādātas (piemēram, kaltētas), parasti ārstniecības, augu daļas; dzēriens, kas pagatavots no šādām augu daļām.
šeikers Īpašs cilindrveida trauks, kurā, to kustinot, gatavo dzērienu no dažādām sastāvdaļām.
kserofilija Īpatnēja augu morfoloģiska un sevišķi fizioloģiski anatomiska izveidošanās, lai varētu iztikt ar mazu ārienē pieejamu ūdens daudzumu.
kseromorfija Īpatnēja augu morfoloģiska un sevišķi fizioloģiski anatomiska izveidošanās, lai varētu iztikt ar mazu ārienē pieejamu ūdens daudzumu.
izirt Irot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, laivu), izairēt (1).
izirties Iroties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.); izairēties (2).
pārirties Iroties pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
Alboraks Islāma mitoloģijā - erceņģeļa Džibrīla sudrabspalvainais zirgs, ar kuru viņš un Muhameds naktī devās uz Jeruzālemi, no turienes izjāja cauri visām septiņām debesīm un atgriezās atpakaļ Mekā.
Jaunisliena Islienas upes iztaisnotais posms Madonas novadā, Mētrienas un Barkavas pagastu robežupe.
cildenais Īstenības parādību un notikumu spilgtums, vērienīgums, kas izraisa cilv. īpašas, ar prieku, sajūsmu un cieņu saistītas estēt. un ētiskas jūtas.
padzirkstēt Īsu brīdi, mazliet izdalīt ogļskābes gāzi (par dažiem dzērieniem).
nodzirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi izdalīt ogļskābes gāzi (par dažiem dzērieniem).
kantuči Itāļu cepumiņi ar riekstu (retāk žāvētu augļu vai šokolādes) piedevām, kas gatavošanas laikā tiek cepti divas reizes un ilgstoši saglabājas svaigi; tā kā cepumiņi ir ļoti cieti un sausi, ēdot tos parasti pamērcē kādā dzērienā.
provenanse Izcelšanās vieta, dzimšanas vieta, no kurienes kas nācis, piem., kuģis, prece.
izmunsturēt Izdabūt (ko no kurienes, ar grūtībām).
izvākt Izdabūt (no kurienes, kur u. tml. cilvēku).
dzirkstēt Izdalīt ogļskābes gāzi (par dažiem dzērieniem).
ainavorientācija Izdrukājamā dokumenta tāda orientācija, kad tā platums ir lielāks par augstumu.
izpļaut Izdzert (alkoholisku dzērienu lielākā daudzumā).
izkniebt Izdzert (alkoholisku dzērienu).
izkost Izdzert (alkoholisku dzērienu).
izraut Izdzert (parasti alkoholisku dzērienu).
nokosties Izdzert (parasti lielā daudzumā) alkoholisku dzērienu.
nolakt Izdzert (visu alkoholisku dzērienu).
iedzert Izdzert alkoholisku dzērienu (parasti nelielā daudzumā); sanākt kopā un lietot alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā).
izmest (kādu) glāzi (arī glāzīti) izdzert glāzi (glāzīti) alkoholiska dzēriena.
iemest (arī izmest) kā ogu izdzert viena paņēmienā (parasti alkoholisku dzērienu).
iemest (arī izmest) kā zemeņogu (arī ogu) izdzert vienā paņēmienā (parasti alkoholisku dzērienu).
izmest Izdzert vienā paņēmienā (parasti alkoholisku dzērienu).
iztukšot Izdzert, izēst (trauku) tukšu; izdzert (dzērienu), izēst (ēdienu).
izdzirdināt Izdzirdīt (cilvēkiem visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu).
vārti Izeja (piemēram, pilsētai, upei) uz kurieni vai ieeja no kurienes.
izmekšēt Izēst, par karoti izmantojot īpaši apdarinātu koku - mekšu; izēst, izņemot (no kurienes).
izmekšķēt Izēst, par karoti izmantojot īpaši apdarinātu koku - mekšu; izēst, izņemot (no kurienes).
novadēties Izgarojot kādām sastāvdaļām, pazaudēt sākotnējās vēlamās īpašības (parasti par dzērienu).
vadēties Izgarojot kādām sastāvdaļām, zaudēt savas vēlamās īpašibas (par dzērienu, parasti alu).
pamatizglītība Izglītības pakāpe, kurā notiek sagatavošanās izglītībai vidējā pakāpē vai profesionālajai darbībai, sabiedrības un cilvēka individuālajā dzīvē nepieciešamo pamatzināšanu un pamatprasmju apguve, vērtīborientācijas veidošanās un iesaiste sabiedrības dzīvē.
izkājot Iziet (no kurienes).
izķegot Iziet; izbēgt (no kurienes, kur).
iekārot Izjust kāri (pēc kāda ēdiena, dzēriena, arī ko ēst, dzert).
aizriktēt Izkārtot, lai kāds dodas prom (uz kurieni); aizsūtīt.
izkast Izkašņāt no kurienes.
izkulties Izkļūt, izvirzīties ar grūtībām (no kurienes, kur u. tml.).
izkārties Izliekties tālu ārā (no kurienes) - par cilvēku.
nodzirdīt Izlietot (parasti dzīvniekiem paredzēta) dzēriena pagatavošanai (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
nodzert Izlietot dzeršanai, dzērienu pagatavošanai.
izprasīties Izlūgties atļauju (parasti aiziet no kurienes vai neierasties kur).
pieļaujamo izmaksu pārvaldība izmaksu pārvaldības metode, kas orientēta uz izmaksu maksimālu tuvināšanu tirgus nosacījumiem jau produkta pētniecības un attīstības stadijā, jo tajā izšķiras aptuveni 80% no izmaksu apjoma.
prezentabls Iznesīgs, pēc ārienes cienīgs.
izpaunāt Izņemt (mantas, saiņus no kurienes, kur u. tml.).
izpaunot Izņemt (mantas, saiņus no kurienes, kur u. tml.).
izpaunāties Izņemt mantas, saiņus (no kurienes, kur u. tml.); izvirzīties (no kurienes, kur u. tml., parasti kopā ar mantām, saiņiem).
izpaunoties Izņemt mantas, saiņus (no kurienes, kur u. tml.); izvirzīties (no kurienes, kur u. tml., parasti kopā ar mantām, saiņiem).
izjemt Izņemt no kurienes.
izlikt Izņemt, lai noliktu; izņemt (no kurienes) un nolikt (kur).
amplitūda Izpausmes apjoms (piemēram, spējām); vēriens.
izmaut Izpeldēt no kurienes.
glazūras defekti izplatītākie glazūras defekti ir: matplaisas – sīku plaisiņu tīkls glazūras slānī; nolobīšanās – glazūra atdalās no drumstalas; savilkšanās – uzkausēšanas laikā glazūra savelkas pilienos; adatas dūrieni – punktveida iedobumi glazūras slānī līdz pat drumstalai; sausums – laukumi bez glazūras uz izstrādājuma virsmas; notecējumi – vietām uz izstrādājuma virsmas sabiezināta glazūras kārta.
nākt Izplatīties (no kurienes, arī kur iekšā) - par smaržām.
nākt Izplatīties (no kurienes), kļūt skaļākam (par skaņu); tikt izteiktam.
uzkāpt Izplatoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par miglu, dūmiem u. tml.
aizsniegties Izplešoties, aizņemot telpu, platību, sniegties (līdz kurienei).
izrasot Izplūst lāšu, pilienu veidā (no kurienes, kur u. tml.).
viesizrāde Izrāde, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs skatuves mākslinieks citā trupā vai visa trupa citā vietā.
kairināt Izraisīt kāri (parasti par ēdienu, dzērienu, tā smaržu).
garžāt Izraisīt patīkamu garšas sajūtu (par ēdienu, dzērienu).
iesildīt Izraisīt siltuma sajūtu (par ēdienu, dzērienu).
uzbaidīt Izraisot bailes, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ejot, skrienot, lidojot u. tml. uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); izraisot bailes, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ejot, skrienot, lidojot u. tml. uzvirzās uz kādas vietas.
izrāpāt Izrāpot no kurienes.
baku Izsauksmes vārds, kas apzīmē grūdienu, dūrienu.
habituss Izskats, āriene; ārējā forma, apveids; konstitūcijas tips.
izdesāt Izskriet, izbēgt (no kurienes).
izdesot Izskriet, izbēgt (no kurienes).
izjūgt Izskriet, izbēgt (no kurienes).
izlidināt Izslēgt (no mācību iestādes); atlaist (no darba); padzīt (no kurienes).
izsoļāt Izsoļot no kurienes.
izmiegt Izspiest no kurienes.
aizstiept Izstiepjot, izplešot aizvilkt (līdz kādai vietai, uz kurieni, kam priekšā u. tml.) - auklu, drēbi u. tml.
izdzīt Izstumt, izgrūst (no kurienes, kur u. tml. transportlīdzekli).
endosmoze Izšķīdušu vielu iesūkšanās šūnā no ārienes.
spodrdūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, kurā rakstu veido blīvi blakus cits citam sekojoši pavediena posmi; ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
klājdūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, pēc kura dūrienus veido cieši citu pie cita, vienmērīgi noklājot audumu; ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
ķēžu dūriens izšūšanas tehnikas paņēmiens, pēc kura katru nākamo dūrienu veido, adatu iedurot iepriekšējā dūriena izveidotajā lokā; ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
petits points izšuvuma tehnika uz blīva linu audekla vai kanvas, kas atgādina puskrusta dūrienus.
miglenis Izšuvumu raksts, kas mazliet līdzīgs krustdūrieniem.
nobārt Izteikt bārienu.
sabārt Izteikt, parasti stingru, bārienu.
politkorektums Izvairīšanās no dzimuma, rasu, netradicionālas seksuālās orientācijas, cilvēku ar īpašām vajadzībām un citu minoritāšu diskriminācijas vārdos un darbos.
izsprukt no pēriena izvairīties no pēriena.
atsarečīties Izvairīties, piemēram, no kāda ēdiena, dzēriena, negribēt to vairs.
apcirtīgs Izveicīgs, manīgs; tāds, kas spēj orientēties.
Stradu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem lielāko daļu no bijušā Vecgulbenes pagasta teritorijas, kā arī daļu no bijušā Beļavas, Daukstu un Stāmerienes pagasta teritorijas.
uzpost Izveidot (kāda) apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu, izgreznot, izrotāt (kādu), parasti mazliet.
sapost Izveidot (kāda) apģērbam, ārienei u. tml., kārtīgu, vēlamu izskatu; izgreznot, izrotāt (kādu).
pagatavot Izveidot derīgu patērēšanai (ēdienu, dzērienu).
uzposties Izveidot savam apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu, izgreznoties, izrotāties, parasti mazliet.
saposties Izveidot savam apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu; izgreznoties, izrotāties.
Madonas novads izveidots 2009. g., ietvēra Madonas pilsētu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu un Vestienas pagastu, 2021. g. pievienots Cesvaines, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas un Sausnējas pagasts kā arī Cesvaines un Lubānas pilsēta, robežojas ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Varakļānu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu novadu.
izdzīt Izvest (no kurienes, kur u. tml., parasti kokmateriālus).
izvadīt Izvest, panākt, ka iziet (no kurienes, kur u. tml.).
izdabūt Izvilkt, izņemt (no kurienes, kur u. tml.), parasti ar pūlēm, grūtībām.
izdzīt Izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., parasti pa ūdeni) - par vēju.
izkārt Izvirzīt ārā (no kurienes, parasti roku, kāju) un ļaut nokarāties; izvirzīt tālu ārā (no kurienes, parasti galvu).
izkārt Izvirzīt ārā (no kurienes) un ļaut karāties, panākt, ka karājas.
izvilkt Izvirzīt, izdabūt (no kurienes ķermeņa daļu).
izspraukties Izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par priekšmetiem.
izkļūt Izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
izklidzināt Izvirzīties (no kurienes, kur) sīkiem, skanīgiem soļiem (parasti par zirgu).
iznākt Izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes, kur u. tml.) - par priekšmetiem.
izlikt Izvirzot (no kurienes) pārlikt (malai pāri).
izjāt Jājot (uz zirga), izvest (to no kurienes, kur u. tml.).
izjāt Jājot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
nojāt Jājot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
uzjāt Jājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); jājot uzvirzīties uz kādas vietas.
nojāt Jājot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
rikšot Jāt, arī braukt, parasti zirgam, skrienot šādā veidā.
salu loki jaunas, lineāri orientētas kalnainas salu virknes, kas atrodas pārejas zonā starp kontinentu un okeānu.
konsumants Jauneklis naktsklubā vai bārā, kas ar neformālām sarunām izklaidē klientes un vedina izmaksāt viņam īpaši dārgus dzērienus.
večerinka jaunu puišu un meitu "sadancošana", parasti svētdienas vakarā, bez alkoholisku dzērienu lietošanas.
supretka jaunu puišu un meitu "sadancošana", parasti svētdienas vakaros bez alkoholisko dzērienu lietošanas.
jaunā publiskā vadība jaunu sabiedrības pārvaldes principu ieviešanas kustība, kas aizsākās 20. gs. beigās; galvenie elementi ir pārvaldes izdevumu samazināšana, valsts budžeta efektīvs izlietojums, pārvaldes gatavība pārmaiņām, privātā sektora vadības metožu izmantošana, orientācija uz iedzīvotāju vajadzībām, iekšējās un ārējās novērtēšanas izmantošana.
stiprā puse jautājums, darbības nozare, kurā labi orientējas, kurā ir labas zināšanas, veiklība, prasme.
vājā puse jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
vājā vieta (arī puse), arī vājais punkts jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
kristāliskā režģa defekti jebkura atkāpe no režģa periodiskā atomu sakārtojuma: vakances, piemaisījumu atomi, dislokācijas, krāsu centri, kristāla dažādas orientācijas apgabalu robežvirsmas; veidojas kristalizācijā termiskās, mehāniskās un elektriskās iedarbības rezultātā, kā arī, ja režģi apstaro ar neitroniem, elektroniem, gamma stariem, rentgena stariem vai ultravioleto gaismu.
izjoņot Joņojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
aizjozt Jozt prom; ātri, strauji skrienot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml).
eksteroreceptors Jušanas galaorgāns, kairinājumu uztvērējs, kuri ietekmē organismu no ārienes.
nemetriskā kamera k amera, kas sākotnēji nav paredzēta fotogrammetrisko darbu veikšanai un kurai ir nestabila iekšējā ģeometrija ar nezināmu iekšējo orientējumu.
kakaža Kabenis, tīkls 3 cilvēku zvejai brienot.
nodziras Kāda dzēriena (alus, ūdens) pusnederīgās paliekas, kad dzēriens pats jau izdzerts; dzēriena paliekas vispār.
krambambulis Kāds sens ļoti stiprs Dancigā gatavots ķiršu degvīns, vēlāk vispār stiprāks alkoholisks dzēriens.
miglis Kāds, kas ātri skrien.
dikšķis Kāds, kas iet vai skrien maziem soļiem, mazs skrejošs bērns.
šuslenieks Kāds, kas tirgo ar sīrupu saldinātus dzērienus.
šautave kāds, kurš daudz un ātri skrien.
mazagrans Kafijas dzēriens ar ledu, kam garšas pēc klāt pielej arī kādu lāsīti maraskīno.
nokaisīt Kaisīt un pabeigt kaisīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml).
Austrumu Sjerramadre kalni Kordiljeros, Meksikas kalnienes austrumu malā, Meksikā (angļu val. _Sierra Madre Orientals_), garums - >1200 km, vidējais augstums - 2150 m, augstākā virsotne - Penjanevadas kalns - 4054 m.
Vērša ezers Kalnienas ezers Stāmerienes pagastā.
Baznīckalns Kalns Augstrozes paugurvalnī uz ziemeļiem no Unguru ezera, Cēsu novada Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, rietumu austrumu virzienā orientēts vaļņveida paugurs, garums - 1 km, platums - 0,5 km, absolūtais augstums - 95 m vjl., relatīvais augstums - 16 m, pilskalns, uz tā atradusies latgaļu Ureles pils; Baznīcas kalns; Ureles pilskalns.
Elku kalns kalns Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Bikstu pagastā, starp Zebrus un Svētes ezeru, orientēts ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā, garums \~600 m, platums 300 m, absolūtais augstums 107,5 m vjl., relatīvais augstums 18 m, nogāzes lēzenas, apaudzis ar ozoliem un lazdām, sena kulta vieta.
Beļavas kalns kalns Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 1 km uz rietumiem no Pilskalna ciema, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts kupolveida paugurs, garums — 300 m, absolūtais augstums — 178 m vjl., relatīvais augstums — 35 m, sens latgaļu pilskalns, daļēji apaudzis ar kokiem; Kārtenes pilskalns.
Blaņķukalns kalns Idumejas augstienes Augstrozes paugurvaļņa dienvidrietumu daļā Cēsu novada Raiskuma pagastā, 1,8 km uz dienvidaustrumiem no Unguru ezera, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts iegarenas formas daugulis, absolūtais augstums - 96,3 m vjl., relatīvais augstums - 22 m, rietumu un ziemeļrietumu nogāzes stāvas.
Jēkabkalns Kalns Valmieras novada Matīšu pagastā, austrumu-rietumu virzienā orientēts pacēlums drumlina galā, garums - 700 m, platums - 300 m, absolūtais augstums - 58 m vjl., relatīvais augstums - 8 m.
Māla kalns kalns Vidzemes augstienē, Zaubes pagastā, rietumu-austrumu virzienā orientēts vaļņveida paugurs, absolūtais augstums - 235 m vjl., relatīvais augstums - 35 m.
Austrumkordiljera kalnu grēda Bolīvijā (_Cordillera Oriental_), augstākā virsotne - 6462 m (Iljimani).
Austrumkordiljera kalnu grēda Kolumbijā, (_Oriental, Cordillera_), Andu ziemeļaustrumu malā, augstākā virsotne - 5493 m (Ritakuvas kalns), sniega līnija 4400-5000 m vjl.
aptichas Kaļķa vai kaļķainas ragvielas vāciņi no 2 gabaliem, kas aizklāj amonītu dzīvojamo kameru no ārienes.
tvarsts Kampiens, ķēriens.
krapšķis Kampiens, tvēriens.
ļerga Kandža; lēts alkoholisks dzēriens.
izkāpt Kāpjot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
pārkāpt Kāpjot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
uzkāpt Kāpjot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); kāpjot uzvirzīties uz kādas vietas.
nokāpt Kāpjot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
nokāpt Kāpjot, liekot soli lejup, nonākt zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
nokāpt Kāpjot, liekot soli, novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
rausties Kāpt, arī rāpties (kur, no kurienes, kam pāri) smagnēji, neveikli, arī ar grūtībām.
Bolderājas–Priedaines kāpu grēda kāpu grēda Rīgas ziemeļrietumu nomalē, starp Buļļupi ziemeļos, Lielupi, Daugavu un Babītes lagūnas līdzenumu dienvidos, garums >10 km, platums 1-1,5 km, tā orientēta rietumu-austrumu virzienā, ir asimetriska kāpu grādu sistēma ar garu, lēzenu ziemeļu nogāzi un stāvu, līdz 16 m augstu dienvidu nogāzi, kāpu absolūtais augstums pārsvarā 4-10 m vjl., maksimālais - 27 m vjl., eolo smilšu slāņa biezums 8-25 m.
nokarāties Karājoties būt brīvi vērstam, stiepties uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml).
iekāre Kāre (pēc kāda ēdiena, dzēriena, arī ko ēst, dzert).
kārums Kāre (pēc kāda ēdiena, dzēriena).
seilāties Kāri raudzīties (uz ēdienu, dzērienu), tā ka tek siekalas.
karmelītes Karmelītu sieviešu ordenis (no 1452), kuram 16. gs. ieveda vislielāko stingrību (staigāšanu basām kājām, 3 reizes nedēļā pērienu, ubagošanu).
bārkarote Karote ar garu kātu un tējkarotes tilpumu, ko bārā izmanto dzērienu samaisīšanai miksglāzē.
izkarpīties Kārpoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izkārpīties Kārpoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
karstvīns Karsts dzēriens, ko gatavo no, parasti sarkanā, vīna ar cukuru un garšvielām.
topogrāfiskā karte karte, kurā attēlotās teritorijas orientējums un īpatnības fiksētas pilnīgi un objektīvi attiecībā pret kartes mērogu.
lēzēt Kārtot, krustot pavedienus, veidojot šķīrienu.
izkasīt Kasot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.); izkašāt (3), izkašņāt (3).
izkašņāt Kašņājot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
kontra Kaujinieks, kas cīnījās pret sociālistiski orientēto Nikaragvas valdību (20. gs. 80. gados).
poculum Kauss, dzēriens.
stauka Kāviens (1), pēriens.
slāns Kāviens, pēriens.
airāns Kefīram līdzīgs atspirdzinošs dzēriens (Kaukāzā, Vidusāzijā un Sibīrijā).
krūka Keramikas (parasti māla) krūze vai krūzei līdzīgs trauks dzērienu ieliešanai.
krūka Keramikas (retāk stikla) pudele (parasti alkoholiskiem dzērieniem).
izklauvēt Klauvējot izaicināt (no kurienes, kur u. tml.).
izklejot Klejojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
purkšļāt klepus dzeršanas laikā, ja dzēriens nokļuvis balss (gaisa) rīklē.
austrumu klintene klinteņu suga ("Cotoneaster orientalis syn. Cotoneaster x matrensis Domokos").
svaidīties Klīst, klaiņot (pa kurieni); atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi; mētāties (5).
mētāties Klīst, klaiņot (pa kurieni); atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
slīpā klīze klīze, kuras sprauga (attiecībā pret garenvirzienu) orientēta slīpā leņķī, parasti atrodas jahtas priekšgalā abos sānos.
izklupt Klupšus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
pārveidoties Kļūt citādam savā ārienē (par cilvēku, arī dzīvnieku, to ķermeņa daļām); kļūt citādam (piemēram, par kustību, valodu).
pārvērsties Kļūt citādam savā ārienē (parasti par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
sprikstēt Kļūt tādam, no kura izdalās ogļskābes gāze (par dzērienu); dzirkstēt (2).
izknibināt Knibinot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
slings Kokteiļa veids, garo malku dzēriens; gatavo kā karsto un arī kā auksto kokteili; aukstā kokteiļa pamatkomponentes - ledus, ūdens (tēja), stiprais alkohols, liķieris, sula (sīrups).
austrumu koluteja koluteju suga ("Colutea orientalis").
komandtiltiņš Komandtilts - augsta uzbūve (kuģa vidusdaļā), no kurienes kapteinis vada kuģi, tā apkalpi.
rogaigings Komandu spēle, kas atgādina orientēšanās sportu: sportistu komandai (2-5 dalībnieki) noteiktā laika posmā jāsavāc pēc iespējas vairāk punktu, kurus viņi iegūst, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība.
telemetrijas sistēma komandu un mērījumu kompleksa sastāvdaļa, kas uztver kosmiskā lidaparāta (KLA) bortsistēmu raidītos radiosignālus un tādā veidā saņem informāciju par KLA orientāciju, bortsistēmu un aparatūras funkcionēšanu, kā arī saņem KLA iegūto zinātnisko vai lietišķo informāciju, ja lidaparātam nav paredzēts atgriezties uz Zemes.
tējas stiprums koncentrēts tējas uzlējums, ko izmanto tējas dzēriena gatavošanai, atšķaidot ar verdošu ūdeni.
vieskoncerts Koncerts, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs mākslinieks vai mākslinieciskā vienība citā vietā.
attīstības pieeja konkrēta klienta orientēšana uz nākotnē paredzamajām izmaiņām, kas notiek pēc zināmām likumsakarībām (bioloģiskiem, socioloģiskiem un psiholoģiskiem cikliem) visas dzīves laikā; sociālais darbinieks var palīdzēt klienta krīzes pārvarēšanā, izskaidrojot, ka eksistē neizbēgamas attīstības krīzes.
alternatīvais tūrisms kopējs apzīmējums jaunām tūrisma formām, kas tika attīstītas un veicinātas masu tūrisma vietā, tas ir orientēts uz mazākām tūristu grupām, mazāku tūrisma attīstības mērogu; XX gadsimta beigās parādījās tādi šā tūrisma veida apzīmējumi kā, piemēram, līdzsvarotais, maigais, zaļais, harmoniskais, atbildīgais un ilgtspējīgais tūrisms.
diapazons Kopums, ko veido, piemēram, spējas, īpašības, vēriens (darbībai); amplitūda.
skors Kore, jumta virsa; skoriens.
orientācijas un stabilizācijas sistēma kosmiskā lidaparāta (KLA) sistēma, kas pavērš vajadzīgajā virzienā un saglabā KLA konstrukcijas elementu (radiatoru, Saules bateriju, optisko instrumentu, koriģējošā raķešdzinēja sprauslas u. c.) orientāciju.
navigācijas sistēma kosmiskā lidaparāta sistēma, kas pēc mērījumu datiem nosaka tā kustības parametrus; mērījumu veikšanai izmanto radiotālmērus, radioaltimetrus, dažus orientācijas devējus u. c. ierīces, apstrādei – borta datoru.
pasīvais posms kosmiskā lidojuma posms, kura laikā kosmiskā lidaparāta raķešdzinēji ir izslēgti (izņemot orientācijas un stabilizācijas sistēmas raķešdzinējus) un KLA pārvietojas gravitācijas spēka ietekmē; šim posmam raksturīgs bezsvara stāvoklis, tā laikā tiek veikts lidojuma uzdevums vai arī KLA tiek nogādāts līdz lidojuma mērķim.
izkratīt Kratot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
izkraut Kraujot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
nokraut Kraujot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml).
pārkraut Kraujot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
atkravāt Kravājot atgādāt šurp; kravājot atgādāt (uz kurieni, kur u. tml.).
izkravāt Kravājot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
nokravāt Kravājot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
nokravāt Kravājot virzīt un pabeigt virzīt lejā (no kurienes, kur u. tml.).
naksalīti Kreisi orientētu dumpinieku grupa Indijā.
krēpauzas Krētainā auza ("Avena orientalis").
ledaine Krētainā auza ("Avena orientalis").
ledene Krētainā auza ("Avena orientalis").
ledenīcas Krētainā auza ("Avena orientalis").
vienpušnicas Krētainā auza ("Avena orientalis").
vienpušņicas Krētainā auza ("Avena orientalis").
zobiņauzas Krētainā auza ("Avena orientalis").
krienis Kriens 1.
pēdas Kriminālistikā - kāda objekta ārienes struktūras materiāla atspoguļojums cita objekta virsmā.
habitoloģija Kriminālistikas nozare, kas nodarbojas ar cilvēka ārienes pazīmju klasifikāciju, paņēmieniem un metodēm pazīmju izmantošanai noziegumu atklāšanā.
nākt lejā krist (no kurienes).
nākt lejā (arī zemē) krist (no kurienes).
nākt zemē (arī lejā) krist (no kurienes).
grauds Kristāliskās uzbūves daļa, kurai piemīt viena kristālisko režģu orientācija, tā veidojas no viena kristalizācijas centra, tiem neveidojas pareizas ģeometriskās formas.
kristalīts Kristāliskās uzbūves daļa, kurai piemīt viena kristālisko režģu orientācija.
izkrist Krītot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
nokrist Krītot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par priekšmetiem.
pabs Krodziņš ar bāru, kur pārdod un lieto alkoholiskus dzērienus, tajā iespējams arī ieturēt maltīti.
šinkāt Krogot, tirgoties ar dzērieniem.
kristdūrienis Krustdūriens.
observācija kuģa, lidmašīnas u. c. objekta atrašanās vietas noteikšana pēc orientieriem krastā vai debess spīdekļiem.
Kuldīga Kuldīgas struktūra - valnis Rietumkurzemes izcilnī, \~25 km uz dienvidrietumiem no Kuldīgas, konstatēts pamatklintāja un Kaledonijas struktūrkompleksa iežos, izmēri 15 x 5 km, orientēts rietumu - austrumu virzienā.
izkūleņot Kūleņojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
Spuldziņu Melnais kalns kulta vieta Preiļu novada Rušonas pagasta Spuļdzeņu ciemā, kas ilgstoši izmantota lauksaimniecības darbos un kalns zaudējis savu sākotnējo formu, tagad ir 7 m augsts, mālains, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts uzkalns (garums \~70 m, platums 40-50 m).
kureine Kuriene.
kurene Kuriene.
kurēne Kuriene.
kurienis Kūriens.
plīts Kurināmā, arī sildāmā ierīce (parasti virtuvē) ēdienu un dzērienu gatavošanai.
kurpiņ Kurp, uz kurieni.
uzkūsāt Kūsājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par šķidrumu; būt tādam, kur kas kūsājot uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par trauku.
uzkūsot Kūsājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par šķidrumu; būt tādam, kur kas kūsājot uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par trauku.
pīties Kustēties, virzīties lēni, ar traucējumiem (piemēram, aizķeroties aiz kā, arī slikti orientējoties).
solis Kustības cikls (ejot, skrienot u. tml.), kurā kāju pārvieto uz citu atbalsta punktu un pārnes uz to ķermeņa svaru.
starts Kustības sākums (transportlīdzekļiem, parasti lidaparātiem); arī vieta, no kurienes sāk kustību.
kvadrinnāle Kvadriennāle - pasākums (piemēram, izstāde, sacensības), kas notiek reizi četros gados.
kvadrināle Kvadriennāle - pasākums, kas notiek reizi četros gados.
izsvēpināt Kvēpinot izdzīt (no kurienes, kur).
izķemmēt Ķemmējot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.); izsukāt (2).
izķepuroties Ķepurojoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
uzķepuroties Ķepurojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ķepurojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
lutigs Ķēriens, ieguvums, laupījums.
luksts Ķēriens, kampiens, laupījums, loms.
ķēriņš Ķēriens, loms.
lobs Ķēriens, loms.
māklis Ķēriens, prasme, spēja.
knifs ķēriens; veikls gājiens; interesants atradums; spēja.
grobins Ķēriens.
pakums Ķēriens.
sniegšana ķermeņa daļas tuvināšana kādam, pieļaujot skārienu, sitienu u. tml.
pārkaršana Ķermeņa temperatūras paaugstināšanā ko izraisa termoregulācijas mehānisma pārslodze; izpaužas kā karstuma dūriens vai saules dūriens.
līdzsvars Ķermeņa, fizikālas sistēmas stāvoklis, kurā to parametri nemainās, ja šo ķermeni, fizikālo sistēmu novēro no ārienes.
tvēriens Labas spējas, laba prasme; ķēriens (4).
dzerties Labi garšot (par dzērienu).
atlabināt Labinot atdabūt, ataicināt (uz kurieni, pie kā u. tml.).
kušs Labs ķēriens, liela naudas summa.
bironāde laika posms un diplomātiskais režīms Krievijā carienes Annas Ivanovnas valdīšanas laikā (1730.-1740. g.), kad viens no viņas favorītiem bija E. J. fon Bīrons.
tempus fugit laiks skrien.
luča Laimīgs, izdevīgs gadījums; vērtīgs ieguvums; ķēriens.
izlaipot Laipojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izlaisties Laižoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem.
uzlaisties Laižoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem; laižoties uzvirzīties uz kādas vietas.
nolaisties Laižoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) vai zemāk - parasti par putniem, kukaiņiem.
stiķis Lāpstas dūriens (rokot).
izlasīt Lasot izņemt (no kurienes, kur u. tml.).
izlasīt Lasot, rokot u. tml. (piemēram, ar knābi, snuķi), izdabūt (no kurienes).
Novene Latgaļu apdzīvots novads 13. gs, robežas nav zināmas, centrs, domājams atradies Dinaburgas viduslaiku pils vietā, 1261. g. pils "Nowenene" minēta kā robežorientieris t. s. Mindauga dāvinājumā Livonijas ordenim, ar ko ordenis ieguva Sēlijas zemes.
Troickas bataljons latviešu nacionālā karaspēka vienība Krievijā, ko sāka komplektēt 1918. g. oktobra sākumā, no 14. oktobra pildīja sardzes dienestu Troickā (Orenburgas apgabalā), 1920. g. jūnijā nonāca Vladivostokā un pārcēlās uz Japānu (1084 cilvēki), no kurienes ar kuģi izbrauca uz Latviju, oktobra beigās iekļāvās Latvijas armijā; 1. Latvijas atbrīvošanas strēlnieku bataljons.
Alus nesēju brālība latviešu tirdzniecības palīgamata strādnieku apvienība Rīgā 14.-19. gs., kas apvienoja dzērienu transportēšanā nodarbinātos Rīgas latviešus.
mazpisāni lauki; apzīmējums nekurienei.
izlauzt Laužot izdabūt, izcelt (no kurienes, kur u. tml.).
aizlavīties Lavīties prom; paslepus ejot, skrienot, nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
uzlavīties Lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lavoties uzvirzīties uz kādas vietas.
izlēkt Lecot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
pārlēkt Lecot, ar lēcienu pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
uzlēkt Lecot, ar lēcienu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lecot, ar lēcienu uzvirzīties uz kādas vietas.
uzlēkties Lecot, ar lēcienu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lecot, ar lēcienu uzvirzīties uz kādas vietas.
nolēkt Lecot, ar lēcienu vai lēcieniem novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
nolēkt Lecot, ar lēcienu virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
sling Ledus dzēriens no viskija vai ruma, citronu sulas un ūdens ar cukuru.
koblers Ledus dzēriens, ko pagatavo, tieši glāzē sajaucot, piemēram, vīnus, liķierus, augļus ar sasmalcinātu ledu.
smešs Ledus dzēriens, maisījums no liķiera, ābolu vīna, cukura un sasmalcināta ledus.
izliet Lejot panākt, ka (šķidrums) izplūst (no kurienes, kur u. tml.).
noliet Lejot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā, garām kam u. tml.).
izlēkšot Lēkšiem izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
vieslektors Lektors, kas ieradies no citurienes un lasa lekcijas citā vietā (piemēram, citā izglītības iestādē).
pierādījumos balstīta prakse lēmuma pieņemšana un rīcība profesionālajā darbībā, orientējoties uz pētījumos gūtiem pierādījumiem, zinātniski iegūtiem datiem un speciālistu pieredzi.
izvilkties Lēnā gaitā iziet, iznākt (no kurienes, kur u. tml.).
pārvilkties Lēnā gaitā pāriet (uz kurieni, pie kā, kur).
izkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izsūkties Lēni izplūst (no kurienes, kur u. tml.) - par šķidrumu.
izlīst Lēni izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekļiem.
izlīst Lēni izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par mākoņiem, gaismas stariem.
izlīst Lēni izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes, kur u. tml.) - par priekšmetiem.
uzlīst Lēni uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, parasti par mākoņiem.
uzrāpties Lēni uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, piemēram, debess spīdekļiem.
rāpties Lēni, ar grūtībām kāpt (kur iekšā, no kurienes laukā u. tml.).
uzrāpties Lēni, ar grūtībām uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekļiem; lēni, ar grūtībām uzvirzīties uz kādas vietas.
košņāties Lēni, ar pūlēm, ar grūtībām kustēties, arī censties izkļūt (no kurienes, kur).
kušņāties Lēni, ar pūlēm, ar grūtībām kustēties, arī censties izkļūt (no kurienes, kur).
izgūbāties Lēni, gausi sagatavoties un iznākt (no kurienes); iztūļāties.
izgumzāties Lēni, gausi sagatavoties un iznākt (no kurienes); iztūļāties.
vēja virziens leņķis starp meridiāna ziemeļu virzienu un virzienu, uz kurieni pūš vējš (atšķiras no meteoroloģiskā vēja virziena par 180°).
bufete Lete vai galds (ēdnīcā, sarīkojumu telpā u. tml.), uz kura novieto pārdodamos ēdienus un dzērienus.
bupate Lete vai galds, uz kura novieto pārdodamos ēdienus vai dzērienus; neliela telpa, arī kiosks, kur pārdod galvenokārt aukstus uzkožamos un dzērienus.
bupete Lete vai galds, uz kura novieto pārdodamos ēdienus vai dzērienus; neliela telpa, arī kiosks, kur pārdod galvenokārt aukstus uzkožamos un dzērienus.
bupets Lete vai galds, uz kura novieto pārdodamos ēdienus vai dzērienus; neliela telpa, arī kiosks, kur pārdod galvenokārt aukstus uzkožamos un dzērienus.
bufets Lete vai galds, uz kura novieto pārdodamos ēdienus vai dzērienus; telpa, kur pārdod galvenokārt aukstus uzkožamos un dzērienus.
stoika Lete, kur pārdod dzērienus un uzkožamos (parasti krogā).
krāsainie lētie alkoholiskie dzērieni, kuriem bieži vien ir noteikta krāsa.
Rogenas morēnas lēzeni lokveidīgi izliektu, subparalēlu grēdu sistēmas, kas orientētas perpendikulāri ledāja kustības virzienam, riboto morēnu paveids.
Degēra morēnas lēzeni, izliekti vaļņi, kas orientēti perpendikulāri ledāja kustības virzienam, viens no rievoto morēnu tipiem, ribotās morēnas paveids.
liberāļi Liberālisma politikas piekritēji, kas orientējās uz parlametārisma piekritējiem un aizstāvēja ekonomiskās, politiskās un citas brīvības.
viesulis lībiešu mitoloģijā - būtne, kas rodas, ļaunajiem gariem cīnoties vai skrienoties.
uzlidināt Lidinot, arī metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lidinot, arī metot uzvirzīt uz kādas vietas.
uzlidināties Lidinoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par putniem, kukaiņiem; lidinoties uzvirzīties uz kādas vietas.
izlidot Lidojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par lidaparātiem.
izlidot Lidojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem.
uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par lidaparātiem, arī lidaparātu apkalpi, pasažieriem; lidojot uzvirzīties virs kādas vietas.
uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem; lidojot uzvirzīties uz kādas vietas.
izliekt Liecot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, ķermeņa daļu).
pārlikt Liekot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
kārties Liekties (ārā no kurienes, kur iekšā, kam pāri u. tml.) - par cilvēku.
kārties Liekties, karāties (ārā no kurienes, kur iekšā, kam pāri u. tml.) - par priekšmetiem.
slopēties Lielā daudzumā lietot alkoholiskus dzērienus.
koiza Liela govs (arī cits dzīvnieks), kas ātri iet, skrien.
koizaka Liela govs (arī cits dzīvnieks), kas ātri iet, skrien.
koizika Liela govs (arī cits dzīvnieks), kas ātri iet, skrien.
grūst Lielā steigā doties (uz kurieni).
plašums Lielas, neierobežotas (piemēram, darbības, rīcības) iespējas, arī vērienīgums.
vādžot Lieliem dūrieniem pavirši sašūts.
satrākalēt Lieliem dūrieniem sašūt, sadiegt.
satrāklēt Lieliem dūrieniem sašūt; sadiegt.
vārkstīt Lieliem dūrieniem trāklēt, lāpīt.
piediegt Lieliem dūrieniem, arī ātri vai pavirši piešūt (pie kā, kam klāt).
uzdiegt Lieliem dūrieniem, arī ātri vai pavirši uzšūt virsū (uz kā, kam).
iediegt Lieliem dūrieniem, arī pavirši šujot, iestiprināt.
iediegt Lieliem dūrieniem, arī pavirši šujot, ietvert (kā iekšpusē).
ietimbāt Lieliem malkiem,lieliem kumosiem ierīt dzērienu vai ēdienu.
padziras Liellopu dzēriens.
ziks Liels melns kukainis, kas veikli skrien pa grīdu.
globālisms liels mērogs, vēriens.
blīžģins Liels troksnis (piemēram, pērkona spēriens).
zaķleciens Liels, garš dūriens (šujot).
imperiālisms Lielvalstu politika, kas orientēta uz jaunu teritoriju iegūšanu, ietekmes izplatīšanu tālu aiz savām robežām ar diplomātijas, militāro draudu, ekonomiskās un finansiālās iespiešanās palīdzību.
izlīst Lienot (pa ko šauru), izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izlīst Lienot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem.
pārlīst Lienot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
uzlīst Lienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par dzīvniekiem; lienot uzvirzīties uz kādas vietas.
caps Lieto, lai apzīmētu strauju tvērienu, ķērienu.
cap Lieto, lai apzīmētu strauju tvērienu.
capst Lieto, lai apzīmētu strauju tvērienu.
dip Lieto, lai atdarinātu soļu troksni (kas rodas, kādam ātri ejot, skrienot); arī lai atdarinātu kādu pulsējošu procesu.
krapt Lieto, lai atdarinātu strauju kustību, darbību (parasti tvērienu, ķērienu).
žakst Lieto, lai atdarinātu strauju, spēju dūrienu.
dipada Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas skrienot (parasti dzīvniekiem).
pļorkš Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, brienot (arī ko velkot) pa ūdeni.
prozit Lieto, lai uzaicinātu iedzert alkoholisku dzērienu un vienlaikus izteiktu laba vēlējumu.
prozīt Lieto, lai uzaicinātu iedzert alkoholisku dzērienu un vienlaikus izteiktu laba vēlējumu.
lietojumpakotne Lietojumprogrammu sistēma, ar kurām var risināt noteiktas klases uzdevumus; šādi parasti apvieno bieži izmantojamas problēmorientētas lietojumprogrammas.
ieskatīties glāzē (biežāk glāzītē) lietot (bieži) alkoholiskus dzērienus.
ieskatīties glāzītē (retāk glāzē) lietot (bieži) alkoholiskus dzērienus.
cilāt glāzīti lietot alkoholiskos dzērienus; iedzert, dzert.
ieskatīties glāzītē lietot alkoholiskos dzērienus; iedzert.
dzert Lietot alkoholisku dzērienu.
iemest Lietot alkoholiskus dzērienus; iedzert (2).
pakalpojums lietotājorientētu funkciju kopums, piemēram, datoru vai programmatūru pircēju tehniskā apkalpošana vai datoru tīkla izmantošanas iespēju sniegšana lietotājam; serviss.
izlīgot Līgojoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izlīgāt Līgojoties izvirzīties no kurienes.
uzlīgot Līgojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); līgojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
nosūtīt Likt doties (kur, uz kurieni); oficiāli likt doties (kādam ko darīt); arī norīkot (1).
izsūtīt Likt doties (transportlīdzeklim uz kurieni).
pasūtīt Likt doties (uz kurieni, parasti ar kādu uzdevumu); aizsūtīt (1).
izsūtīt Likt doties (uz kurieni, parasti ar kādu uzdevumu); likt doties uz vairākām vai daudzām vietām.
raidīt Likt doties (uz kurieni); likt doties (piemēram, kaujā, cīņās u. tml.).
izdzīt Likt doties (uz kurieni).
klāt galdu likt galda piederumus, arī ēdienus, dzērienus uz galda.
izsūtīt Likt iziet (no kurienes, kur u. tml).
izstellēt Likt iziet (no kurienes); izsūtīt.
uzsūtīt Likt uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); likt uzvirzīties uz kādas vietas.
pastellēt Likt, doties (uz kurieni, parasti ar kādu uzdevumu).
atkomandēt Likt, lai atnāk, atbrauc (kur, uz kurieni, pie kā u. tml.).
samaldināt Likt, piespiest, zaudēt orientāciju (uz kādu laiku).
izlocīties Līkumojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
uzlīkumot Līkumojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); līkumojot uzvirzīties uz kādas vietas.
sausais likums likums, kas aizliedz vai ierobežo alkoholisku dzērienu ražošanu, tirdzniecību, lietošanu.
krēms Liķierim līdzīgs (piemēram, no šokolādes vai olām pagatavots) pabiezs alkoholisks dzēriens.
Limanu ezers Limenezers, ezers Mētrienas pagastā.
Limenas ezers Limenezers, ezers Mētrienas pagastā.
Limenes ezers Limenezers, ezers Mētrienas pagastā.
Limeņu ezers Limenezers, ezers Mētrienas pagastā.
izlīt Līstot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par šķidrumu.
nolīt Līstot virzīties un pārstāt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par samērā nelielu šķidruma daudzumu.
pielakt Lokot padarīt netīru (ēdienu, dzērienu).
izlocīties Lokoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
luģis Loms, ķēriens.
Loriāna Lorjāna, pilsēta Francijā ("Lorient").
Ludzupīte Ludza ezera noteka uz Stāmerienas ezeru Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.
Ludzezers Ludza ezers Stāmerienes pagastā.
Ludzes ezers Ludza ezers Stāmerienes pagastā.
izlūgt Lūdzot panākt, ka (kāds) iznāk (no kurienes, kur u. tml.).
izlūgties Lūdzoties saņemt atļauju iziet (no kurienes, kur u. tml.).
Ludzu Ludzu ezers - Ludza ezers Stāmerienes pagastā.
atprasīties Lūgt, prasīt atļauju aiziet (no kā) vai neierasties (kur); lūgt, prasīt atļauju doties (uz kurieni); izprasīties.
ielaidene Lumsts - aušanas palīgrīks, neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā, lai saglabātu šķīrienu.
ielaidenis Lumsts - aušanas palīgrīks, neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā, lai saglabātu šķīrienu.
šķēne Lumsts - neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu.
Ļaudona Ļaudonas pagasts - pagasts Madonas novadā, robežojas ar Praulienas, Mētrienas, Kalsnavas un Mārcienas pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Laudohn, krieviski - Laudonskaja.
izlaist Ļaut (dzīvniekam) iziet (no kurienes, kur u. tml.).
laist Ļaut, arī likt (kādam) doties prom (no kurienes); ļaut, arī likt doties (no kurienes mājās).
laist Ļaut, arī likt (kādam) doties prom (uz citurieni dzīvot, strādāt).
apjoņot Ļoti ātri ejot, skrienot, braucot, pabūt (vairākās vai visās vietās), apmeklēt (daudzus vai visus).
izšauties Ļoti ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
nodrēbt Ļoti ātri skrienot, nokļūt.
izšauties Ļoti ātri, strauji izvirzīties, izplūst (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par liesmām, dūmiem.
skaldara Ļoti darbīgs cilvēks, nerimša; tāds, kas ātri iet, dara, skrien.
pārdzert Ļoti daudz dzert alkoholiskus dzērienus (visu mūžu).
impozants Ļoti iespaidīgs (ar savu ārieni, apjomu, arī spēku).
vesels Ļoti ietekmīgs, nozīmīgs (parasti pēc vēriena, apjoma) - par parādībām sabiedrībā.
franksēze Ļoti izplatīta pretdeja, kas cēlusies Anglijā 17. gs. beigās, un no turienes izplatījusies visā Eiropā.
kāre Ļoti spēcīga vēlēšanās, organiska nepieciešamība (pēc kāda ēdiena, dzēriena).
klāpšeniski Ļoti steigties, gandrīz skrienot un klūpot.
klāpšeniskis Ļoti steigties, gandrīz skrienot un klūpot.
izsprāgt Ļoti strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
iztriekties Ļoti strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
uzņirbēt Ļoti strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ļoti strauji uzvirzīties uz kādas vietas.
uzņirbt Ļoti strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ļoti strauji uzvirzīties uz kādas vietas.
viesmācītājs Mācītājs, kas ieradies no citurienes un notur dievkalpojumu citā draudzē.
kafija madaru dzimtas tropu koks vai krūms, no kura sēklām (pupiņām) gatavo dzērienu.
akordieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Akordi" iedzīvotāji.
deglēnieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Degļi" iedzīvotāji.
odzēnieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Ļaudonas Odziena" (tagad - "Mētriena") iedzīvotāji.
mētrēnieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Mētriena" iedzīvotāji.
mētrienieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Mētriena" iedzīvotāji.
mežrozieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Mežrozes" iedzīvotāji.
pamatieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Pamati" iedzīvotāji.
rāksalieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Rāksala" iedzīvotāji.
Rāksola Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Rāksala" nosaukuma variants vietējā izloksnē.
Raksala Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Rāksala" nosaukuma variants.
Ļaudonas Odziena Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas “Mētriena” bijušais nosaukums 19. gs. un 20. gs. sākumā.
Ļaudon-Odzenskaja Madonas novada Mētrienas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Laudon-Odsen Madonas novada Mētrienas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
antiferomagnētisms Magnētiski sakārtots vielas stāvoklis, kam raksturīga blakusesošo vielas daļiņu magnētisko momentu savstarpējā orientācija pretējos virzienos (antiparalēli).
ferimagnētisms Magnētisma veids - magnētiski sakārtots vielas stāvoklis, kurā par magnētismu atbildīgie atomi veido vairākus magnētiskos apakšrežģus ar magnētiskiem momentiem, kas vērsti cits citam pretī, vai arī veido sarežģītāku telpisko orientāciju.
austrumu magone magoņu suga ("Papaver orientale").
glāsts Maigs (rokas) pieskāriens glaudot; sirsnības, mīlestības izpausme, apskaujot, skūpstot.
glāsts Maigs, patīkams pieskāriens (par parādībām dabā).
pārsēsties Mainot sēdvietu, pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
kandža Mājas apstākļos gatavots degvīna tipa alkoholisks dzēriens.
pašdarīts Mājas apstākļos gatavots, parasti alkoholisks, dzēriens.
pašbrūvēts Mājas apstākļos gatavots, parasti degvīna tipa, alkoholiskais dzēriens, kandža.
tigidiks mājdzīvnieku troksnis, skrienot pa māju, parasti to saka par kaķiem.
komunikācijas prasmes māka sazināšanos padarīt efektīvāku, nodot informāciju citiem cilvēkiem, klausīties, pārliecināt, orientēties cilvēkos un situācijās, izteikt atzinību vai kritiku.
diženais Mākslā - īpašība, kas iedveš godbijību, vai kam piemīt vērienīgums.
maigle Mākslīgs orientieris, kārts vai ar krāsainām ģeometriskām figūrām, karodziņiem vai lampu speciāli ierīkota zīme.
izšūšana Mākslinieciska šūšana; līniju veidošanai lieto svītru dūrienus vai arī krusta dūrienus (tiek sekots pamatnes diegam).
dezorientācija Maldināšana, nepareiza orientēšana.
dezorientēt Maldināt, nepareizi orientēt; izplatot maldinošu informāciju, idejas, atņemt iespēju pareizi uztvert, saprast.
nomaldīties Maldoties nokļūt (līdz kurienei).
šlancka Malks (dzēriena).
šlempe Malks (parasti alkoholiska dzēriena).
šlempis Malks (parasti alkoholiska dzēriena).
šļoka Malks (parasti alkoholiska dzēriena).
šļuka Malks (parasti alkoholiska dzēriena).
izmanevrēt Manevrējot izbraukt (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par transportlīdzekli.
izmanevrēt Manevrējot izvadīt (no kurienes, kur u. tml., parasti transportlīdzekli).
rallijs Masveida orientēšanās slēpojums.
apakaļdūrieni Mašīndūrieni; atpakaļdūrieni.
atpakaļdūrieni Mašīndūrieni.
autokods Mašīnorientēta programmēšanas valoda, kurā katrai elektroniskā skaitļotāja operācijai atbilst viena valodas frāze.
asemblers Mašīnorientēta programmēšanas valoda.
automātiskā barošana materiāla, sagatavju vai detaļu automātiska orientēšana (ja tā ir vajadzīga) un padošana mašīnas darba zonā.
azbestšīferis Materiāls, kas sastāv no sacietējušas sablīvētas portlandcementa javas ar tajā ietvertām, sīki un vienmērīgi sadalītām, noteiktos virzienos orientētām azbesta šķiedrām; mākslīgais šīferis.
mākslīgais šīferis materiāls, kas sastāv no sacietējušas sablīvētas portlandcementa javas ar tajā ietvertām, sīki un vienmērīgi sadalītām, noteiktos virzienos orientētām azbesta šķiedrām.
izmaukt Maucot izvilkt (no kurienes).
tējkarote Maza karote, ko parasti lieto, maisot cukuru dzērienā.
piediegšana Mazākas piegriezumdetaļas pagaidu pievienošana lielākai detaļai ar rokdarbu dūrieniem vai ar viegli izārdāmiem šujmašīnas cilpdūrieniem.
sidrs Mazalkoholisks dzēriens, ko gatavo no raudzētas ābolu sulas.
pielāpīt paģiras mazliet iedzert alkoholisku dzērienu, lai mazinātu paģiras.
iebaudīt glāzīti (arī lāsīti, mēriņu) mazliet iedzert alkoholisku dzērienu, parasti degvīnu.
pacilāt glāzi (arī glāzīti) mazliet iedzert alkoholisku dzērienu.
palīst Mazliet, daļēji izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes) - par priekšmetiem.
medūnītis Medus dzēriens.
automātiskie barošanas līdzekļi mehānismi un ietaises, kas veic detaļu (sagatavju) glabāšanu, automātisku orientēšanu un padošanu automāta darba zonā.
barotājs Mehānisms (ietaise), kas veic beramvielu un orientētu gabalobjektu (detaļu vai sagatavju) padošanu no bunkuriem, renēm un magazīnām automāta darba zonā.
nelaidena ieslēgšana mehānismu vadības process, ko raksturo krasi nevienmērīga darbības attīstība; spēkratiem ieskrienoties, sajūga nelaidena ieslēgšana notiek ar vibrācijām, rāvieniem un grūdieniem, kas rada gaitas raustīšanos.
laidena ieslēgšana mehānismu vadības process, ko raksturo vienmērīga, pakāpeniska darbības attīstība; spēkratiem ieskrienoties, sajūga laidena ieslēgšana notiek bez vibrācijām, rāvieniem un grūdieniem, un tas dod iespēju kustību uzsākt vienmērīgi.
konsumante Meitene naktsklubā vai bārā, kas ar neformālām sarunām izklaidē klientu un vedina izmaksāt viņai īpaši dārgus dzērienus.
pulke Meksikāņu nacionālais dzēriens no raudzētas, saldinātas agaves sulas, viegli skābens, alkohola saturs 5-6%.
pulque Meksikas indiāņu iecienīts alkoholisks dzēriens, ko tie pagatavo no raudzētas agvju sulas.
melderene Melderiene.
prūsaks Melnais prusaks ("Blatta orientalis").
manīties Mērķtiecīgi virzīties (ejot, skrienot) - par cilvēkiem; veikli virzīties prom, nost (no kā), veikli virzīties (kur).
pārmētāt Mētājot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
sekvestranti Metāla jonu savācēji, vielas, kas saistās ar produktos nelielos daudzumos esošiem metāla (vara, dzelzs) joniem un veido neaktīvus kompleksus; saistītie metāla joni nevar katalizēt (veicināt) tauku un vitamīnu oksidēšanos, pigmentu atkrāsošanos, garšas un aromātvielu samazināšanos pārtikas produktos, kā arī duļķainu nogulšņu veidošanos dzērienos, piemēram, tējā.
magnētiskā dzēšana metode temperatūras iegūšanai zem 1 K, adiabatiski atmagnetizējot paramagnētisku vielu, piemēram, gadolīnija sulfātu (GdSO~4~); izslēdzot magnētisko lauku, iepriekš ārējā laukā orientētie atomu elektronu spini iegūst haotisku orientāciju un vielas temperatūra pazeminās.
apertūras sintēzes metode metode, kas ilgstošu novērojumu rezultātā ļauj iegūt kosmiskā radiostarojuma avota augstas izšķirtspējas attēlu, izmantojot radiointerferometru ar mainīgu bāzi un mainīgu bāzes orientāciju.
uzlingot Metot ar lingu, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); metot ar lingu, uzvirzīt uz kādas vietas; arī uzmest (1).
izlīkumot Metot līkumus, līku loču izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.); ilgāku laiku, daudz līkumot.
nomēzt Mēžot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
austrumu mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis orientalis").
furšetbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; šādu banketu izvēlas, ja paredzēta īslaicīga lietišķa tikšanās; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni; stāvbankets.
stāvbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni.
daļiņu polarizācija mikrodaļiņu magnētisko īpašmomentu - spinu - orientācija noteiktā virzienā.
dzersis Miltu padzēriens (visbiežāk vārīts) govīm vai citiem mājlopiem.
kautrā mimoza mimozu suga ("Mimosa pudica") ar ļoti jutīgām lapām, kas no pieskāriena sakļaujas un noliecas (aizsargreakcija pret stiprām tropu lietusgāzēm).
raķešu mikrodzinējs miniatūrs raķešdzinējs, kas paredzēts izmantošanai kosmiskā lidaparāta orientācijas un stabilizācijas sistēmā, dažkārt arī nelielai orbītas korekcijai, piemēram, kosmiskā lidaparāta tuvošanās laikā.
glāstrunis Mobilais telefons ar skārienjutīgu ekrānu.
paģiras Mokošas sajūtas, nelabums pēc narkotisko vielu (parasti alkoholisku dzērienu) lietošanas.
sinhronizācijas numuri montāžas procesā 30 cm intervālos uz filmas un skaņas celiņa malām uzrakstītie numuri, kas montāžas režisoram ir orientieris attēla un skaņas sinhronizācijai.
morfogrāfija Morfoloģijas novirziens, kurā veic Zemes virsas reljefa ārējo pazīmju (augstuma, dziļuma, posmojuma, formu izvietojuma, orientācijas) aprakstu bez reljefa izcelsmes un attīstības skaidrojuma.
vārpstas iegriešanas metode motora pārbaudes metode, kurā izmanto inerci, kloķvārpstai strauji mainot griešanās ātrumu. Lietojot šo metodi, par motora efektīvo jaudu var spriest pēc kloķvārptas leņķiskā paātrinājuma, tai brīvi ieskrienoties. Kloķvārpstas brīvo ieskriešanos panāk, strauji līdz galam nospiežot akseleratora pedāli vai sviru, motoram ātri bez slodzes mainot apgriezienus no minimālajiem brīvgaitas līdz nomināliem.
Pogupe Mugurupes kreisā satekupe Gulbenes novadā, garums - 23 km, kritums - 23 m, iztek no Ludza ezera, tek cauri Stāmerienas un Pogas ezeram, gultne regulēta.
stulburis Muļķis; apjucis, dzeorientēts cilvēks.
izmutuļot Mutuļiem izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
novelties Mutuļiem virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - parasti par tvaiku, gaisu, sniegu.
izmutuļot Mutuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
uzmutuļot Mutuļojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par putekļiem, dūmiem u. tml.
izsaukt Mutvārdos vai rakstveidā aicinot, panākt, ka ierodas (no kurienes).
iznākt Nākot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
uznākt Nākot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); nākot uzvirzīties uz kādas vielas.
nonākt Nākot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
Misūri naktssvece naktssveču suga ("Oenothera missouriensis").
ņātriena Nātriens.
diezin līdz kurienei nav zināms, līdz kurienei
nezin no kurienes (arī uz kurieni, līdz kurienei) nav zināms, no kurienes (arī uz kurieni, līdz kurienei).
diezin no kurienes nav zināms, no kurienes.
diezin uz kurieni nav zināms, uz kurieni
kalakuta Nāvējoša inde, kas uzpeldēja no okeāna dzīlēm kopā ar nemirstības dzērienu amritu un varēja iznīcināt visu dzīvo uz zemes, bet dievs Šiva to izdzēra, kā rezultātā viņa kakls ieguva raksturīgo tumši zilo nokrāsu.
astronavigācija Navigācijas nozare, kurā izmanto astronomijas metodes; orientieri ir debess spīdekļi.
satelītnavigācija Navigācijas nozare, kurā par orientieriem izmanto Zemes mākslīgos pavadoņus (navigācijas pavadoņus) - ar radiotehniskiem paņēmieniem uztver kustībā esošo navigācijas pavadoņu raidīto radiosignālu frekvences nobīdi Doplera efekta dēļ un nosaka uztverošās iekārtas atrašanās vietu uz Zemes virsmas.
bāka Navigācijas orientieris - tornis, kurā novietoti gaismas avoti, akustiskās un radiotehniskās ierīces.
aizskriet Neapdomīgi, nesaprātīgi rīkoties, dodoties prom (no kurienes).
garžāt Nedaudz ēst, dzert (ēdienu, dzērienu).
padzerstīties Nedaudz iedzert (alkoholiskus dzērienus).
uzkost Nedaudz ieēst (ko) virsū (parasti alkoholiskam dzērienam).
iešņaboties Nedaudz iereibt, apreibt, dzerot alkoholiskus dzērienus.
uzstrēbt Nedaudz iestrēbt (ko, parasti pēc kāda ēdiena vai dzēriena).
iemest ogu nedaudz, ar baudu iedzert alkoholisku dzērienu.
patraust Nedaudz, mazliet virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
neņemt (ne) mutē nedzert (alkoholisku dzērienu), neēst.
neņemt ne mutē nedzert (parasti alkoholisku dzērienu), neēst.
suslis Negaršīgs dzēriens; vārīts piens ar alu; silta kafija bez cukura; slikta pārtika.
sivoloka negaršīgs dzēriens.
žulga Negaršīgs, nekvalitatīvs dzēriens; arī susla.
žurga Negaršīgs, nekvalitatīvs dzēriens; arī susla.
bikšūdens Negaršīgs, nekvalitatīvs dzēriens.
nejauks Negaršīgs, pretīgs (par ēdienu, dzērienu).
čolka Negaršīgs, šķidrs (nereti no dažādiem pārpalikumiem salaistīts) ēdiens, arī dzēriens.
čollas Negaršīgs, šķidrs (nereti no dažādiem pārpalikumiem salaistīts) ēdiens, arī dzēriens.
neirokladisms Neirotropisma fenomens, kad ass cilindra reģenerāciju bojātā nerva centrālajā galā ierosina mehāniski vai ķīmiski stimuli no ārienes.
pēriens kā lietus neizbēgams, pamatīgs pēriens, bāriens.
lasīties Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (projām, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.).
vākties Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (prom, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.).
šļura Nekvalitatīvs dzēriens.
ļerga Nekvalitatīvs ēdiens vai dzēriens.
aiztriekt Nelaipni likt, pavēlēt aiziet (uz kurieni, parasti noteiktā uzdevumā), aizsūtīt (pēc kā); arī padzīt.
aiztrenkt Nelaipni, rupji likt aiziet (prom, uz kurieni); arī padzīt.
točka Nelegāla alkoholisko dzērienu pārdotuve.
mazs Neliela (piem., 0,3 l) alkoholiska dzēriena (parasti alus) pudele.
glāzīte Neliela glāze, no kuras dzer stiprus alkoholiskus dzērienus.
lumste Neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu.
lumsts Neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā, lai saglabātu šķīrienu.
spertiņš Neliela piepūle, neliels spēriens, grūdiens.
lumstes Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu.
lumsti Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu.
šķeimini Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu.
šķēmini Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu.
kriukšķis Neliels alkoholiska dzēriena daudzums.
simt gramu, arī simts grami (arī gramu) Neliels daudzums alkoholiska dzēriena.
simts grami (arī gramu), arī simt gramu Neliels daudzums alkoholiska dzēriena.
kraukšķis Neliels daudzums stipra alkoholiska dzēriena (parasti degvīna).
pagrābiens Neliels grābiens, ķēriens.
fitobārs Neliels restorāns, kur blakus tradicionāliem ēdieniem un dzērieniem var nobaudīt arī ārstnieciskās tējas, skābekļa kokteiļus, svaigi spiestas sulas.
mēriņš Neliels trauks, piemēram, alkoholisku dzērienu daudzuma mērīšanai; neliels trauks, piemēram, alkoholisku dzērienu dzeršanai.
blašķe Neliels, pudelei līdzīgs, blīvi aizskrūvējams vai aizkorķējams trauks (piemēram, dzēriena līdzņemšanai).
neieņemt (arī neņemt) (ne) mutē Nelietot (piemēram, alkoholiskus dzērienus).
ne(ie)ņemt (ne) mutē Nelietot (piemēram, alkoholiskus dzērienus).
pazaudēt Nemākot orientēties, novirzīties (no ceļa, pēdām u. tml.) un nespēt vairs atrast (tās).
bricuna Nemierīgs bērns, kas skrien un lēkā.
nokrist kā no debesīm neorientēties apstākļos, neko nezināt; būt apmulsušam, apjukušam.
vienkāršs grafs neorientēts grafs bez cilpām (virsotņu pašsavienojumiem) un vairākkārtīgām šķautnēm.
saistīts grafs neorientēts grafs, starp kura katrām divām virsotnēm ir ceļš. Šādos grafos nav izolētu virsotņu un tie atšķirībā no nesaistītiem grafiem nesadalās atsevišķos komponentos.
nolīt Nepārtrauktā plūsmā virzīties un pārstāt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par sīkiem priekšmetiem.
dipsomānija Nepārvarama tieksme pēc alkoholiskiem dzērieniem, kura izpaužas periodiskās dzeršanas lēkmēs.
trihalģija Nepatīkama sajūta vai sāpes, ko rada pieskāriens matiem.
parestēzija Nepatīkama sajūta, parasti ādā (piemēram, tirpums, dūrieni), ko nerada ārējs kairinājums.
junk food nepilnvērtīga barība (čipsi, gāzētie dzērieni, saldumi, uzpūstā kukurūza u. tml.); ātri pagatavojama barība.
Odze Neretas labā krasta pieteka Madonas un Jēkabpils novadā, garums - 26 km, kritums - 20 m, iztek no Odzienas ezera Madonas novada Mētrienas pagastā, visā garumā regulēta; Vīpe (lejtecē).
bangs Nesimpātisks cilvēks (ar neglītu ārieni vai izturēšanos).
buza Neskaidrs, saduļķots šķidrums, piemēram, ūdens, dzēriens.
iznest Nesot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
nonest Nesot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
pārnest Nesot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
uznest Nesot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); nesot uzvirzīt uz kādas vietas.
nonest Nesot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
uzstiept Nesot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); nesot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt uz kādas vietas.
pārvākt Nesot, vedot u. tml., pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
autotopagnozija Nespēja orientēties par sava ķermeņa vai tā daļu novietojumu.
dzīves neizpratne nespēja, neprasme izprast apkārtējos notikumus, orientēties tajos.
nolūzt Nespējot pārvarēt alkoholisku dzērienu izraisīto nogurumu, aizmigt.
apmaldīties Nespēt orientēties.
grieziens Netiešā nozīmē viltība, viltīgs ķēriens.
akcīzes nodoklis netiešs vai tiešs nodoklis, ko valsts uzliek atsevišķām preču grupām, piemēram, alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, dārgmetāliem, lai gūtu papildienākumu valsts budžetā no izstrādājumiem, kas nav pirmās nepieciešamības preces.
kvīriņš Netradicionālas seksuālās orientācijas cilvēks (no angļu "queer").
kvīriņgājiens Netradicionālas seksuālās orientācijas cilvēku mītiņš un kopējs gājiens.
krist Neturēties stingri iekšā vai klāt, velties, slīdēt ārā (no turienes) vai nost (no turienes), atdalīties.
nokrist kā no debesīm (arī no gaisa, mākoņiem) Nevarēt orientēties kādā situācijā.
iztuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izzvelties Neveikli, smagi izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
vaina nevēlama (piem., rakstura, personības, ārienes) īpašība
nekārtīgs Nevērīgs, nolaidīgs (piemēram, pret apkārtni, savu ārieni).
neskaties (arī neskati) vīru no cepures nevērtē cilvēku tikai pēc ārienes.
neskati (arī neskaties) vīru no cepures nevērtē cilvēku tikai pēc ārienes.
neskaties vīru no cepures nevērtē cilvēku tikai pēc ārienes.
notriekt Neviļus, negribēti ar triecienu novirzīt (nost no kurienes), pieļaujot, ka nokrīt zemē (kur, uz kā u. tml.).
nomaldīties Neviļus, negribēti novirzīties (no pareizā ceļa, pareiza virziena) un pazaudēt (to); pazaudējot pareizo ceļu, pareizo virzienu u. tml., nespēt orientēties, atrast ceļu atpakaļ, nonākt (kur).
nogrūst Neviļus, negribēti pagrūžot, pieļaut, ka nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
nogāzt Neviļus, negribēti pieskaroties, pavirzot u. tml., būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) nokrīt, no gāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
austrumu nigella nigellu suga ("Nigella orientalis").
pundurnīlzirgs nīlzirgu dzimtas suga ("Choeropsis liberiensis"), ķermeņa garums 170-185 cm, astes garums 15-17 cm, masa 250-275 kg, sastopama reti.
nirka Niriens; lēciens ūdenī.
krūsene No āboliem gatavots dzēriens.
oktli No agaves gatavots dzēriens, kuram actekiem bija atsevišķa dieviete - Majauela.
piedzēris No alkoholisko dzērienu lietošanas pilnīgi noreibis cilvēks.
svešpilsētisks no ārienes aizgūts, kādā svešā pilsētā noskatīts.
cēzarisms No ārienes demokrātiska valdības sistēma, kur faktiskā vara atrodas vienas personas rokās.
heterosuģestija No ārienes nākusi iedvesma.
salmiņš No augu stiebra vai mākslīga materiāla (piemēram, plastmasas) izgatavota tieva caurule, ko izmanto, parasti aukstu dzērienu, dzeršanai.
ugunsbole No baltvīna boles gatavots dzēriens, ko gatavo dedzinot ar araku vai rumu piesūcinātu cukuru, ko pēc tam ieliek bolē^1^.
adventīvs No citurienes nākošs vai nācis.
šeikers No dažādām sastāvdaļām gatavots dzēriens.
zaptsūdens No ievārījuma pagatavots dzēriens.
daudzslāņu kompozītmateriāls no kompozītmateriāla izgatavota konstrukcija, kuras struktūru veido tā dažādi slāņi ar dažādi orientētām šķiedrām.
kurienietis No kurienes nācis, kurai vietai piederīgs.
dzersis No maizes garozām izraudzēts dzēriens.
medusalus No medus pagatavots dzēriens; miestiņš.
miežūdens No miežu miltu novārījuma gatavots dzēriens.
dzēreklis No miltiem pagatavots dzēriens.
agrests No negatavām vīnogām spiesta sula, atspirdzinošs dzēriens.
sakē No rīsiem gatavots alkoholisks dzēriens (Japānā).
kultnica No rupjiem rudzu miltiem pagatavots dzēriens.
stiebrs No salma izgriezts gabals dzērienu sūkšanai.
armaņjaks No vīnogu vīna destilēts stiprais alkoholiskais dzēriens.
nolaisties Nobraukt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par sauszemes transportlīdzekļiem, braucējiem tajos.
noripot Nobraukt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
noripot Nobraukt nost (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
nolaisties Nobraukt, parasti ar slēpēm, lejā (no kurienes, kur u. tml.).
Gulbenes novads nodibināts 2009. gadā bijušā Gulbenes rajona teritorijā, ietver Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Smiltenes novadu.
izsniegt Nodot, pasniegt (no kurienes).
izgaršot Nogaršojot ēdienu, dzērienu, pilnīgi sajust, atšķirt (garšu); lēni, ar baudu ēst, dzert (ko), nosakot garšu.
nomalkot Nogaršot dzērienu.
noripot Nogāzties, novelties (no kurienes, kur, uz kā u. tml).
ekspozīcija Nogāžu orientācija attiecībā pret debess pusēm, horizonta plakni vai gaisa masām.
nokasīt Nogrābt (ar grābekli) nost (no kurienes, kur u. tml.).
nolaisties Noiet, nonākt, nokāpt, parasti pa ko stāvu lejā (no kurienes, kur u. tml.).
novelties Nokrist, nogāzties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā), parasti ar kustību, kas atgādina velšanas.
novākt (arī nokopt) galdu noņemt no galda galda piederumus, ēdienus, dzērienus.
nokopt (arī novākt) galdu noņemt no galda piederumus, ēdienus, dzērienus.
novākt Noņemt, novirzīt nost (no kurienes, parasti traucējošu, priekšmetu); noņemt, novirzīt nost (no kurienes, parasti traucējošu, priekšmetu) un novietot (to kur).
drēza Nopietns bāriens, rājiens.
izmaksāt Nopirkt par saviem līdzekļiem (ēdienu, dzērienu) un pacienāt kādu.
nomīcīties Nopūlēties, nomocīties, ejot, brienot pa dubļiem, dubļainu, dūksnainu vietu.
iz- Norāda uz darbības virzību ārā (no kurienes).
hapt- Norāda uz pieskārienu, piestiprināšanos, tausti.
hapte- Norāda uz pieskārienu, piestiprināšanos, tausti.
hapto- Norāda uz pieskārienu, piestiprināšanos, tausti.
priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kāds) ir ieradies (kur, lai sastaptos ar kādu); norāda, ka (kas) virzās (uz kurieni, lai ko satiktu); pretī.
iekš Norāda vietu, kur kas atrodas vai uz kurieni kas virzās.
laukā Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība saistīta ar virzību no kurienes ārā, ar virzību ārpus kā; ārā (4).
ārā Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība virzās no kurienes laukā, tiek virzīta ārpus kā.
prom norāda, ka kas notiek, noris tālu (no kā, no kurienes).
projām Norāda, ka kas notiek, noris tālu (no kā, no kurienes).
nokāpt Norāpties, norausties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
sadullēt Noreibt no alkoholiskiem dzērieniem.
komandēt Norīkot (kādu), likt doties (kādam uz kurieni, kādā nolūkā).
aizkomandēt Norīkot komandējumā (kur, uz kurieni u. tml.).
izolēt Norobežot, atdalīt (piemēram, ierīci, celtni) tā, lai neļautu enerģijai vai vielai izplūst uz ārieni vai ieplūst no ārienes; norobežot no apkārtējās vides.
talka Nosaukums aicinātu kaimiņu kopdarbam lauku sētā, pie kam darbu beidzot saimnieks cienā dalībniekus ar dzērieniem, bet saimniece ar kuplu mielastu, kura laikā notiek apdziedāšanās un pēc tam viesīga sadzīve ar dejām un rotaļām.
nobraukt Noslīdēt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par cilvēku.
noslidināties Noslīdēt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
nolaisties Noslīdēt, parasti turoties (aiz ka), lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
nolaisties Nosteigties, noskriet lejā (no kurienes, kur u. tml.).
nodiegt Nosūt lieliem dūrieniem; nosūt ātri vai pavirši.
sadzanāt Nošūt (blīviem dūrieniem).
nodzanāt Nošūt ar blīviem dūrieniem.
nodzīt Nošūt ar blīviem dūrieniem.
noštapēt Nošūt blīviem dūrieniem.
nostiečkāt Nošūt blīviem dūrieniem.
nodaidzīt Nošūt lieliem dūrieniem.
pēckāties notašķīties brienot pa smiltīm un ūdeni.
skrejstars Noteiktā virzienā orientēta elektronu plūsma (piemēram, televizoru kineskopos, lokatoru ekrānos).
profesionālās vērtības noteiktas profesijas pārstāvju darbības ideāli, pēc kuriem tiek orientēta konkrētā rīcība.
nodzert Notērēt alkoholisku dzērienu lietošanai (visu naudu, mantu vai noteiktu tās daudzumu).
novadēt Novadēties - izgarojot kādām sastāvdaļām, pazaudēt sākotnējās vēlamās īpašības (parasti par dzērienu).
atšālēties Novadēties (par alkoholiskiem vai gāzētiem dzērieniem).
nonest Novest, nogādāt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par liftu, eskalatoru u. tml.
izlikt Novietot (ārā); izvietot (to, kas izņemts no kurienes).
noņemt Novirzīt (nost no kurienes sava ķermeņa daļu).
nodabūt Novirzīt, parasti ar pūlēm, grūtībām (nost no kurienes, kur u. tml.).
nogriezties Nozaroties (no kā), nozarojoties (no kā), virzīties (kur, uz kurieni u. tml.) - par ceļu.
izņemt Ņemot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml).
noņemt Ņemot novirzīt (nost no kurienes ko uzliktu, pieliktu u. tml.).
vākt (nost) galdu ņemt nost no galda galda piederumus, ēdienus, dzērienus.
skart Ņemt un nedaudz apēst, izdzert (piemēram, ēdienu, dzērienu).
instance objektorientētā programmēšanā - objekts attiecībā pret klasi, kurai tas ir piederīgs.
valoda Java objektorientēta programmēšanas valoda, kas atvasināta no valodas _C++_, atmetot mazāk veiksmīgās un potenciāli bīstamās šīs valodas konstrukcijas.
java Objektorientēta programmēšanas valoda.
orientieris Objekts apkārtējā vidē (piemēram, punkts, priekšmets), ko izmanto, lai orientētos.
Rāksalas strauts Odzes kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas pagastā.
Odzes ezers Odzienas ezers Mētrienas pagastā.
Odsen Odzienas muiža, kuras teritorijā tagadējā Madonas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Mētriena.
eirooptimisms Optimistiska, pozitīvi orientēta attieksme pret Eiropas Savienību, tajā notiekošajiem procesiem, nākotnes perspektīvām un Latvijas (vai kādas citas valsts) dalību un progresīvu attīstību šajā organizācijā.
perēklis Organisma daļa, kurā ir koncentrējušies un (parasti) no kurienes izplatās slimības ierosinātāji.
intoksikācija Organisma saindēšanās ar toksiskām vielām, kas veidojas pašā organismā vai iekļūst tajā no ārienes.
gangsterisms Organizēta noziedzība, it sevišķi Amerikas Savienotajās Valstīs pēc Konstitūcijas 18. labojuma pieņemšanas (1919), kas iedibināja prohibīciju jeb "sauso likumu" - aizliegumu ražot un tirgot alkoholiskos dzērienus.
izvadorgāns Orgāns, kas (ko) izvada (no kurienes, kur u. tml.).
makroorientācija Orientācija sociālajā darbā uz vispārīgo cilvēka sociālo stāvokli, ko galvenokārt ietekmē sociālpolitiskie, vēsturiskie, ekonomiskie un apkārtējās vides spēki.
ekspluatējošā orientācija orientācija uz manipulēšanu ar citiem.
internacionālisms orientācija uz sadarbību, līdztiesību, savstarpēju palīdzību starp tautām un nācijām.
infrasarkanais horizonta detektors orientācijas detektors ar šauru redzeslauku, kas uztver infrasarkanā starojuma intensitātes kritumu uz planētas diska robežas un nosaka virzienu uz planētas horizontu.
žiroskopiskais detektors orientācijas detektors, kurā izmanto rotējoša žiroskopa īpašību saglabāt nemainīgu rotācijas ass stāvokli.
hromatotropisms Orientācijas kustība kā atbilde uz krāsu kairinājumu.
planotopokinēzija Orientācijas spējas traucējums.
aktīvā orientācijas un stabilizācijas sistēma orientācijas un stabilizācijas sistēma, kas ietver orientācijas detektorus, kuri mēra KLA faktisko orientāciju, vadības automātiku un izpildelementus (orientācijas un stabilizācijas raķešu mikrodzinējus vai spararatus, kuru rotācijas ātruma maiņa vienā virzienā izraisa KLA griešanos pretējā virzienā).
pasīvā orientācijas un stabilizācijas sistēma orientācijas un stabilizācijas sistēma, kas vēlamajā veidā izmanto ārējos spēkus, kuri darbojas uz KLA (gravitāciju, gaismas spiedienu, aerodinamisko pretestību u. tml.).
orientālists Orientālistikas speciālists; orientologs.
orientālisks Orientāls.
divpusēja virsma orientējama virsma; pārvietojot normālvektoru šādā virsmā pa jebkuru slēgtu līkni, tas vienmēr atgriežas sākuma stāvoklī.
orientācija Orientēšana - virziena piešķiršana.
orientācija Orientēšanās - sava stāvokļa noteikšana telpā; savas pozīcijas noteikšana politiskajā, ideoloģiskajā u. tml. sfērās; savas darbības virzīšana uz noteiktu mērķi.
radioorientēšanās Orientēšanās ar radiotehniskiem līdzekļiem.
orientējums Orientēšanās rezultāts.
OSF Orientēšanās sporta federācija.
OSK Orientēšanās sporta klubs.
slēpņošana Orientēšanās sporta veids, kur ar globālās pozicionēšanas sistēmas palīdzību jāmeklē [slēpņi]{s:2337}; [geokešings]{s:2338}.
OS Orientēšanās sports.
orene Orientēšanās.
epitaksija Orientēta viena kristāla augšana uz cita kristāla (paliktņa) virsmas.
OSB Orientētās šķiedru plātnes (angļu "oriented strand board").
datu plūsmas grafs orientēts grafs, kura virsotnes atbilst programmas mainīgajiem un aprēķināmajām izteiksmēm. Virsotne A saistīta ar virsotni B ar loku tad un tikai tad, ja A tiek izmantota B aprēķināšanai.
ceļvedis Orientieris.
orientologs Orientoloģijas speciālists; orientālists.
oksipātija Paaugstināta organisma jutība pret gaismu, pieskārieniem vai sāpēm.
pacelt glāzi (arī kausu u. tml. par kādu, par ko) paceļot glāzi, kausu u. tml. ar dzērienu, uzsaukt tostu (kādam, par ko).
aizmiglot Padarīt neskaidru (skatienu) - par alkoholisku dzērienu, slimību u. tml.
piešmurgāt Padarīt netīru (parasti ēdienu, dzērienu, arī ēdiena, dzēriena trauku).
pārsaldināt Padarīt pārāk saldu (ēdienu, dzērienu).
pārsālīt Padarīt pārāk sāļu (ēdienu, dzērienu).
pasniegt Padot (kādam paredzēto ēdienu, dzērienu), parasti, klājot galdu.
dzerklis Padzēriens teļam vai jēram.
izraidīt Padzīt, izdzīt (no kurienes, kur u. tml.); likt atstāt (telpu, teritoriju).
Stāmerienas pagasts pagasts Gulbenes novadā ar administratīvo centru Vecstāmerienā, robežojas ar Litenes, Stradu un Beļavas pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Stomersee, krieviski — Stomerskaja.
Stradu pagasts pagasts Gulbenes novadā ar administrtīvo centru Margās, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Beļavas, Stāmerienes, Litenes un Daukstu pagastu, kā arī ar Rugāju novadu.
Beļavas pagasts pagasts Gulbenes novadā, kas izveidojies bijušās muižas "Kortenhof, Belau" teritorijā, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Stāmerienas, Stradu, Galgauskas un Lejasciema pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kortenhof, krieviski — Bellavskaja.
Litenes pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Stradu un Stāmerienes pagastu, kā arī ar Alūksnes un Balvu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lettin, krieviski — Litenskaja.
Mežāres pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Atašienes, Vīpes, Kūku un Variešu pagastu, kā arī ar Madonas un Līvānu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, daļēji aizņemot pirmskara Vīpes, Atašienas, Medņu, Mētrienas un Krustpils pagasta teritoriju.
Barkavas pagasts pagasts Madonas novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Mētrienas, Praulienas, Indrānu un Ošupes pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Varakļānu novadu; bijušais nosaukums krieviski — Borkovskaja.
Praulienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Madonas pilsētu, Sarkaņu, Barkavas, Mētrienas, Ļaudonas, Mārcienas un Lazdonas pagastu, kā arī ar Lubānas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Praulen, krieviski — Prauļenskaja.
Ļaudonas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Praulienas, Mētrienas, Kalsnavas un Mārcienas pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Laudohn, krieviski — Laudonskaja.
izgatavot Pagatavot (ēdienu, dzērienu no kādiem produktiem).
izstaravēt Pagatavot (ēdienu, dzērienu).
sabrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) lielākā daudzumā; pagatavot (parasti alkoholiska dzēriena lielāku daudzumu).
piebrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piebrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
izbrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu).
konsumācija pakalpojums naktsklubos un bāros klienta izklaidei, kad meitene (kluba darbiniece) izklaidē klientu, kurš pasūta un apmaksā viņai īpaši dārgus dzērienus u. c.
pamētāties Paklīst, paklaiņot (pa kurieni); neilgu laiku atrasties (kur), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
biķeris Paliels (parasti metāla) dzēriena trauks.
konduktors Palīgierīce, kas nodrošina griezējinstrumenta vai agregāta pareizu orientāciju.
pamata dūriens pamatdūriens.
čuhārija pamesta, nekopta vieta, tāla nomale; nekuriene.
izgriezt Panākot, ka pagriežas vēlamā virzienā, izbraukt, izvadīt (parasti transportlīdzekli, zirgu no kurienes, kur u. tml).
novirzīt Panākt (ar runu, žestiem u. tml.), ka (kas) virzās un pabeidz virzīties nost (no kurienes, kur u. tml.).
sūtīt Panākt (pamudinot, rīkojot, pavēlot u. tml.), ka (kāds) dodas (uz kurieni, parasti ar noteiktu uzdevumu, mērķi).
nolaist no sliedēm panākt (parasti, sabojājot sliežu ceļu, izveidojot uz tā šķērsli), ka (transportlīdzeklis) noskrien no sliedēm.
noritināt Panākt vai pieļaut, ka (kā lāses) norit lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
izlaist Panākt, arī ļaut, ka (parasti šķidrums, gāze) izplūst (no kurienes, kur u. tml.).
izpludināt Panākt, arī ļaut, lai izplūst (no kurienes, kur u. tml.).
izplūdināt Panākt, arī ļaut, lai izplūst (no kurienes, kur u. tml.).
uzlaist Panākt, arī pieļaut, ka (priekšmets) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
pārveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā āriene) iegūst citu izskatu; panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, kustības, valoda) kļūst citāds.
pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā āriene) iegūst citu izskatu.
novadīt Panākt, būt par cēloni, ka (kairinājums, impulss u. tml.) izplatās noteiktā virzienā (uz kurieni).
uzsist Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar sitienu, triecienu, arī strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar sitienu, triecienu, arī strauji uzvirzās uz kādas vietas.
uztriekt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzās uz kādas vietas.
uzvērpt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens, dūmi) virpuļveidīgi uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzvirpuļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) virpuļojot uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, putekļi, dubļi) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
novirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa, gaisma) izplatās noteiktā virzienā nost (no kurienes, kur u. tml.).
izskraidināt Panākt, būt par cēloni, ka ilgāku laiku, daudz skrien.
skraidināt Panākt, būt par cēloni, ka skrien, skraida.
skriedināt Panākt, būt par cēloni, ka skrien, skraida.
atšālēt Panākt, ka (dzēriens) novadējas.
noskriedināt Panākt, ka (kas) noskrien (nokrīt) lejup, zemē.
nolaist Panākt, ka (kas) noslīd vertikāli vai slīpi ar vienu galu lejā, zemē (no kurienes); panākt, ka (kas) noslīd lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par ko iekārtu, piekārtu, satvertu.
notecināt Panākt, ka (kas) notek lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.); tecinot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) notek (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
pārgādāt Panākt, ka (kas) tiek pārnests, pārvests u. tml. (uz kurieni, pie kā, kur).
tecināt Panākt, ka (parasti dzīvnieks) skrien veikli, ātri, viegla gaitā, parasti sīkiem soļiem.
nogriezt Panākt, ka (parasti transportlīdzeklis, zirgs) pagriežas un novirzās (nost no kurienes, kur u. tml).
iztecināt Panākt, ka (šķidrums) iztek (no kurienes, kur u. tml.).
liet Panākt, ka (šķidrums), parasti plūstot, virzās (no kurienes, kur u. tml.).
izdabot Panākt, ka iznāk, izvirzās (no kurienes, kur); izvilkt.
pārdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) nokļūst, pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur), piemēram, lai strādātu.
nodabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
uzdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
nodabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
izdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka izkļūst, izvirzās (no kurienes, kur u. tml).
nelsons Paņēmiens klasiskajā cīņā - tvēriens zem pleca no mugurpuses.
sadabūt Paņemt (piemēram, izvelkot no kurienes), parasti, lai tūlīt lietotu.
Dzelzupe Paparzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, garums - 8 km; Dzelzupīte.
Rūdupe Paparzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, garums - 9 km, iztek no Kalnienas ezera.
pēda Paplatināta kājas apakšējā daļa - atsperīgs atbalsta orgāns (cilvēkiem vai daļai dzīvnieku), kas mazina ķermeņa satricinājumu ejot, skrienot vai lecot; šī orgāna apakšējā daļa, kas saskaras ar pamatu.
dedzināt Par stipriem, asiem ēdieniem, dzērieniem, kodīgām zālēm.
izkāpt Parādīties (no kurienes) - piemēram, par miglu, debess spīdekli, cietzemi.
mate Paragvajas tēja - smaržīgs atspirdzinošs dzēriens no speciāli apstrādātām mūžzaļa krūma (ko arī sauc par mati) lapām.
glāzītē noslīkt pārāk bieži un daudz lietojot alkoholiskus dzērienus, demoralizēties.
glāzē (arī glāzītē) noslīkt pārāk bieži un daudz lietojot alkoholiskus dzērienus, demoralizēties.
pārdzerties Pārāk daudz dzerot alkoholiskos dzērienus, pilnīgi pazaudēt paškontroli, arī saslimt.
pārskrieties Pārāk daudz skrienot, nogurt, pārpūlēties.
pajaukties Parakņāties (kur, pa kurieni), parasti meklējot ko.
kāpņveida nomats paralēli orientētu iežu bloku kāpņveida sakārtojums vienā virzienā, ja ir paralēlu plaisu sērija.
laisties Parasti savienojumā ar "prom", "projām": doties prom (uz citurieni dzīvot, strādāt).
aizpekelēt Pārcelt, aizgādāt ar mantām, iedzīvi (uz kurieni, pie kā); aizkravāties.
pārnākt Pārcelties (uz kurieni, pie kā, kur, piemēram, dzīvot, strādāt).
izkrogot Pārdot (dzērienus traukā), tecināt (piem., alu no mucas).
novākties Pāriet ar visām mantām dzīvot, strādāt lejā (no kurienes, kur u. tml.).
zastups Pārkāpiens (atspēriena dēlītim vai metiena līnijai vieglatlētikā).
parsavilkties Pārklāties ar plēvi (par ēdienu, dzērienu).
pārkravāt Pārkraut (uz kurieni, pie kā, kur).
viceniski Pārmalas (dūriens šūšanā).
noslīcināt glāzē pārmērīgi lietojot alkoholiskos dzērienus, iznīcināt sevī ko vērtīgu; nodzert godu, cieņu.
aizgūt Pārņemt (no kā, no kurienes), pielāgojot savām vajadzībām; atdarināt (ko apgūtu, iemācītu).
sūtnis Pārstāvis, ko (piemēram, valsts, uzņēmums, organizācija) sūta (uz kurieni, pie kā, parasti ar noteiktu uzdevumu).
pupiņu kafija pārtikas produkts, kas iegūts no kafijas koka vai krūma sēklām; dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
dabiskā (arī īstā) tēja pārtikas produkts, kas iegūts no tējaskrūma jauno dzinumu lapām; dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
šķīstošā kafija pārtikas produkts, ko iegūst, ekstrahējot ūdenī šķīstošo kafijas vielu un pēc tam izdalot sauso vielu no ekstrakta; dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
kupāža pārtikas produktu sastāvdaļu sajaukšana noteiktās attiecībās un noteiktā secībā, lai uzlabotu un stabilizētu produktu kvalitāti; lieto dzērienu, tējas u. c. produktu ražošanā.
degustācija pārtikas produktu, alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu kvalitātes noteikšana pēc to garšas, smaržas, krāsas un izskata.
darītava Pārtikas rūpniecības uzņēmums, kur ražo, parasti alu un iesalu, arī vīnu, bezalkoholiskos dzērienus.
kantīne Pārtikas un dzērienu veikals (parasti neliels).
gardumot Pārtikt no svētkiem gatavotiem garšīgiem ēdieniem un dzērieniem.
uzvākties Pārvācoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.), lai tur apmestos, dzīvotu u. tml.; pārvācoties uzvirzīties uz kādas vietas.
izlauzties Pārvarot pretestību, izkļūt, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
nogriezties Pārvietojoties mainīt kustības virzienu un novirzīties (nost no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
izgriezties Pārvietojoties mainīt virzienu un izbraukt (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli, braucējiem tajā.
izpeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
uzrāpot Pārvietojoties rāpus, uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par cilvēkiem; pārvietojoties rāpus, uzvirzīties uz kādas vietas.
uzripot Pārvietojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos; pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
uzkļūt Pārvietojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
uzpeldēt Pārvietojoties uzvirzīties ūdens virspusē, arī augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ūdenstransportlīdzekļiem, pasažieriem tajos; pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
skrējiens pārvietošanās [skrienot]{s:651}; vienreizēja, paveikta attiecīgā darbība
gaita Pārvietošanās, ejot uz kurieni (cilvēkiem vai dzīvniekiem).
pārdzīt Pārvietot, pārbraukt (transportlīdzekli uz kurieni, pie kā, kur).
pārvest Pārvietot, pārbraukt (transportlīdzekli uz kurieni, pie kā, kur).
pārcelt Pārvietot, pārvest (uz kurieni, pie kā, kur).
pārdzīt Pārvirzīt, pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur) - par parādībām dabā.
leiputrija Pasaku, fantāzijas zeme, kurā ir bez darba iegūstama pārpilnība (galvenokārt ēdienu un dzērienu).
uzmanīties Paslepšus, lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); paslepšus, lavoties uzvirzīties uz kādas vietas; uzlavīties.
izmanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) iziet (no kurienes, kur u. tml.); izlavīties.
izlavīties Paslepus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
nošmukt Paslepus noiet, nonākt, nokāpt (no kurienes).
apkalpot Pasniegt (apmeklētājiem) ēdienus un dzērienus (ēdnīcā, restorānā u. tml.).
padot (arī pasniegt) brokastis (arī pusdienas, launagu, vakariņas) pasniegt ēdienu, dzērienu brokastīs (pusdienās, launagā, vakariņās).
pasniegt (arī padot) brokastis (arī pusdienas, launagu, vakariņas) pasniegt ēdienu, dzērienu brokastīs (pusdienās, launagā, vakariņās).
padot Pasniegt, nolikt priekšā, tuvumā (kādam ēdienu, dzērienu).
Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi.
Madonas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Madonas, Lubānas un Varakļānu pilsētu, Cesvaines pilsētu ar lauku teritoriju, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Murmastienes, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas pagastu, robežojās ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Preiļu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu rajonu.
Gulbenes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Valkas rajonu.
Zālītes pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī 1925.-1949. g., līdz 1925. g. — Grienvaldes pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Bauskas novada Iecavas pagastā un Ķekavas novada Baldones pagastā.
Saikavas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Barkavas, Mētrienas un Praulienas pagastā.
Pamatu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas rajonā 1990. gadā, pārdēvēts par Mētrienas pagastu.
Ļaudonas-Odzienas pagasts pastāvēja Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Mētrienas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Mētrienas pagastā.
žūpība Pastāvīga un pārmērīga alkoholisku dzērienu lietošana.
žūpot Pastāvīgi un pārmērīgi lietot alkoholiskus dzērienus.
pasaukt Pasūtīt (alkoholisku dzērienu, parasti krogā); izsaukt (6).
uzsaukt Pasūtīt, apmaksāt (kādam ko, piem., dzērienu, maksas pasākumu) par saviem līdzekļiem.
izsaukt Pasūtīt, izmaksāt alkoholisku dzērienu (parasti krogā).
pašmotivācija paša vērtīborientācija.
mežrozīte Pašbrūvēts alkoholisks dzēriens.
šmakauka pašdarinātas stiprs dzēriens.
ļurļuks Pašdarināts, ļoti stiprs alkoholisks dzēriens.
mobilis Pašgājējs robots, kas pats orientējas apkārtnē un veic tās izpēti.
Pilskalns Paugurs Balvu novada Baltinavas pagastā, Puncuļovas ezera krastā, garums - 320 m, platums - 180 m, absolūtais augstums - 123,2 m vjl., ziemeļu daļā tas savienots ar subparalēli orientētu, 1,5 km garu. \~200 m platu valni un kopā ar to veido \~39 m augstu, grūti pieejamu pacēlumu, ko norobežo stāvas nogāzes un pārpurvoti pazeminājumi, senatnē bijis latgaļu pilskalns.
riposts Paukošanā - atbildes dūriens (cirtiens) pēc aizsargāšanās.
touché paukošanā - cirtiena (dūriena) fiksēšana; cīņas sportā - pieskarināšana pie paklāja.
volte Paukošanā - izvairīšanās no pretinieka dūriena.
kavācija Paukošanas mākslā kustība, ko izdara ar asmens galu spirāles veidā ap pretinieka asmeni un roku, pēc tam seko dūriens.
izvadīt Pavadot būt klāt, arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni).
lēze Pavedienu šķīriens velku koku augšgalā.
pacienājums Paveikta darbība, rezultāts --> pacienāt; ēdieni, dzērieni, ar ko pacienā (parasti viesi); arī cienasts.
apdiegt Pavirši, ar lieliem dūrieniem (visapkārt) apšūt vai piešūt.
pārdurstīt Pavirši, lieliem dūrieniem nošūt.
Dienvidvidzeme Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 2 ainavapvidus (Kangaru mežaini un Vidzemes (Sudas-Madlienas-Vecbebru) nolaidas ārieni), un robežojas ar Piejūru, Gaujaszemi (Gaujavu), Vidzemes augstienes ainavzemi un Daugavzemi.
Guldupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stāmerienes un Litenes pagastā, lielāko daļu tecējuma ir šo pagastu robežupe, garums - 9 km; Guldupīte.
iesist(ies) galvā pēkšņi apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem); izraisīties (par reibumu).
iekāroties Pēkšņi rasties kārei (pēc kāda ēdiena, dzēriena, arī ko ēst, dzert).
sist (arī sisties) galvā pēkšņi sākt reibināt (par alkoholiskiem dzērieniem); pēkšņi izraisīties (par reibumu).
sisties (arī sist) galvā pēkšņi sākt reibināt (par alkoholiskiem dzērieniem); pēkšņi izraisīties (par reibumu).
sprukt Pēkšņi sākt strauji virzīties (no kurienes) - piemēram, par vielu.
lēkt Pēkšņi, ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, virzīties (no kurienes ārā vai kur iekšā).
lēkt Pēkšņi, strauji virzīties ārā (no kurienes) - par priekšmetiem.
izpeldēt Peldot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
nopeldēt Peldot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.); peldot atvirzīties nost, attālināties (no kā).
uzpeldēt Peldot uzvirzīties ūdens virspusē, arī augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
nopeldēt Peldot virzīties un pabeigt virzīties lejup pa straumi (no kurienes, kur u. tml.).
plītiņš Pēriens (parasti ar rīkstēm, pātagu u. tml.).
vikse Pēriens, bāriens.
strieblas Pēriens, kāviens.
kārsiens Pēriens, pārmācība.
draca Pēriens, rājiens.
dracis Pēriens, rājiens.
dracka Pēriens, rājiens.
kaziens Pēriens, sitieni.
banka Pēriens, sitiens.
zaltiņš Pēriens, sitiens.
bērza putra pēriens, žagari.
zvidzenes Pēriens, žagari.
miziens Pēriens; mizenes.
miziņš Pēriens; mizenes.
teterkāposti Pēriens; tetera kāposti.
bērza siers pēriens.
bambiens Pēriens.
biktiņš Pēriens.
cērte Pēriens.
dirbiens Pēriens.
drapes Pēriens.
drica Pēriens.
kanciens Pēriens.
karsējiens Pēriens.
karsiens Pēriens.
kasiens Pēriens.
kavienis Pēriens.
klumzaka Pēriens.
klumzaks Pēriens.
kūleņi Pēriens.
kūliens Pēriens.
mizenes Pēriens.
naikas Pēriens.
ņieskas Pēriens.
noska Pēriens.
pera Pēriens.
perienis Pēriens.
plājiens Pēriens.
plītiens Pēriens.
rīkstes Pēriens.
rozgas Pēriens.
sausaispirts Pēriens.
sitienis Pēriens.
slodziens Pēriens.
stibas Pēriens.
stroste Pēriens.
suka Pēriens.
sukājiens Pēriens.
sukas Pēriens.
svebes Pēriens.
vamziens Pēriens.
žagari Pēriens.
abstinents Persona, kas prasa atteikties no alkoholiskiem dzērieniem, aizliegt to ražošanu un pārdošanu.
viesis Persona, parasti oficiāla, kas ierodas (kur) no citurienes, lai, piemēram, piedalītos kādā pasākumā, veiktu (ko).
nāves alkas personas uzvedība vai domāšanas veids, kas kļuvis pašdestruktīvs, fiziski kaitīgs un orientēts uz nāvi.
viltība Personības īpašība, kam raksturīga laba orientēšanās dažādos apstākļos un kas, parasti, izpaužas citu maldināšanā, lai īstenotu savus nodomus.
harisma personisko īpašību kopums, kas piesaista, suģestē, aizrauj pārējos cilvēkus; to veido spilgtas runas dāvanas, gudrība, pievilcīga āriene, šarms
izvadīt Piedaloties apbedīšanas ceremonijā, pavadīt (mirušo no kurienes, kur u. tml.); arī apbedīt.
apdzirdīt Piedāvājot dzert alkoholisku dzērienu, panākt ka (kāds) pilnīgi apreibst; piedzirdīt.
pieraidīt Piediegt, sašūt lieliem dūrieniem.
drākelēt Piediegt; piešūt retiem dūrieniem.
drāklēt Piediegt; piešūt retiem dūrieniem.
trākelēt Piediegt; piešūt retiem dūrieniem.
piedraudēt Piedraudēt zēnam ar pērienu.
izvietojums Piegriezumdetaļu šablonu (lekālu) savstarpējais izkārtojums piegriežamās drānas platumā, ievērojot orientācijas, raksta salaiduma u. c. tehniskās prasības un nepieļaujot lielas starpdetaļu atlikas u. c. drānas zudumus.
piestāt Pieiet, pieskriet un apstāties (pie ka, kam klāt, arī kā tuvumā); ejot, skrienot apstāties (parasti uz neilgu laiku); piestāties (1).
piekods Piekoda - ēdiens, ko ēd klāt dzērienam, retāk ēdienam.
kvinta Piektais dūriens, cirtiens vai stāvoklis (parāde) paukošanas mākslā (apdraudot pretinieku augšā pa kreisi).
niņņa Piena dzēriens.
idiopātiska mēles un rīkles nerva neiralģija piepešas, neciešamas, naža dūrienam līdzīgas sāpes vienā aukslēju loka pusē, rijot cietu (it īpaši karstu vai aukstu) ēdienu, kā arī košļājot, žāvājoties vai skaļi runājot; sāpju lēkme ilgst apmēram 2 min; sāpes izstaro uz mēli, žokļiem, pieguļošo kakla daļu un ausi; stipro sāpju dēļ slimnieks vairās ēst (tāpēc stipri novājē), runā klusināti un neskaidri.
argumentum ad hominem pierādījums, kas orientēts uz pārliecināmā cilvēka jūtām, nevis balstīts uz pierādāmās tēzes loģisko pamatošanu un atspēkošanu.
piedergt Piesārņot (dzērienu, ēdienu vai trauku).
polutants Piesārņotājs, sārnis, ekosistēmā no ārienes iekļuvusi un uzkrājusies nevajadzīga (bieži vien kaitīga) viela.
uzgāzēt Piesātināt ar gāzi (piem., dzērienu).
piesist Pieskandināt pirms, parasti alkoholiska dzēriena, dzeršanas.
tigmestēzija Pieskāriena sajūta.
skūpsts Pieskāriens (kādam, kam) ar lūpām, paužot, piemēram, mīlestību, draudzību, cieņu.
piegrūdiens Pieskāriens ar strauju kustību, kas izraisa grūdienu.
pieskars Pieskāriens; kontakts; pieskara.
pieskara Pieskāriens; kontakts.
aizkāriens Pieskāriens.
dadiegt Piešūt ar lieliem dūrieniem.
datrākalēt Piešūt ar lieliem dūrieniem.
piemetināt Piešūt ar palieliem dūrieniem.
tūss Pietūkums (īpaši tāds, kas radies no koduma vai dūriena).
aizzvanīt Piezvanīt (kādam, uz kurieni).
nopilēt Pilēt un pabeigt pilēt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
nopilināt Pilināt un pabeigt pilināt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.); pieļaut, parasti neviļus, negribēti, ka (kas) nopil (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
izpilināt Pilinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml. šķidrumu).
nefālisms Pilnīga atturība no alkoholiskiem dzērieniem.
piedzirdīt Pilnīgi apreibināt ar alkoholisku dzērienu; apdzirdīt.
aklredze Pilnīgi vai daļēji aklu cilvēku maņa orientēties un uztvert apkārtējo pasauli tā, it kā viņiem būtu ierobežota redzes spēja; katram indivīdam izpaužas atšķirīgi.
izpilēt Pilot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par šķidrumu.
Dariena Pilsēta ASV ("Darien"), Ilinoisas štatā, 22300 iedzīvotāju (2014. g.).
Lorjāna Pilsēta Francijā ("Lorient"), Bretaņas reģiona Morbiānas departamentā, 57200 iedzīvotāju (2010. g.).
Brienca pilsēta Itālijā (_Brienza_), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 4100 iedzīvotāju (2014. g.).
Kaibarjena Pilsēta Kubā ("Caibarien"), Viljaklaras provincē, osta Atlantijas okeāna krastā, 37900 iedzīvotāju (2007. g.).
Jiezna pilsēta Lietuvā (_Jieznas_), Kauņas apriņķa Prienu rajonā, 1170 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Prieni pilsēta Lietuvā (_Prienai_), Kauņas apriņķī, rajona administratīvais centrs, 9650 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1791. g.
Rehobota Pilsēta Namībijā, Marientāles reģionā, 21800 iedzīvotāju (2001. g.).
Krīnsa Pilsēta Šveicē ("Kriens"), Lucernas kantonā, 27000 iedzīvotāju (2013. g.).
Interlākene pilsēta Šveices vidienē (_Iterlaken_), Bernes kantonā, Āres krastā, starp Briencas un Tūnas ezeru, 5300 iedzīvotāju (2008. g.).
Bādmarienberga Pilsēta Vācijā ("Bad Marienberg"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
Geoergmarienhūte Pilsēta Vācijā ("Georgsmarienhuette"), Lejassaksijas federālajā zemē, 31600 iedzīvotāju (2013. g.).
Marienberga Pilsēta Vācijā ("Marienberg"), Saksijas federālajā zemē, 17500 iedzīvotāju (2013. g.).
Marienminstere Pilsēta Vācijā ("Marienmuenster"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
digeri pilsētas apakšzemes ģeogrāfijas pazinēji, kas orientējas apakšzemes komunikāciju sistēmā.
Avotiņkalns pilskalns Aizkraukles novada Klintaines pagastā pie bijušajām Avotiņu un Lūzānu mājām, Daugavas labajā krastā, tas ir ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā orientēts, kokiem apaudzis paugurs, ziemeļu pusē 42 m, dienvidrietumu pusē 10-18 m augsts, tā kumpais plaknums ir 40 m garš un 15-20 m plats, domājams, ka bijis apdzīvots vidējā un vēlajā dzelzs laikmetā (5.-12. gs.).
Melnaiskalns Pilskalns Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, Tartaka ezera ziemeļu krastā, garens ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts paugura, ko austrumu un rietumu pusē norobežo gravas, dienvidu gala nogāze ir stāva, \~30 m augsta, plakums \~60 x 30-50 m, bijis apdzīvots līdz 13. gs. vai pat vēlāk.
Ilzes pilskalns pilskalns Bebrenes pagastā, \~1 km uz dienvidaustrumiem no Ilzines ezera, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts paugurs, relatīvais augstums — 10 m, garums — \~70 m, platums — līdz \~40 m.
Baltkāju pilskalns pilskalns Daugavpils novada Kalkūnes pagastā, savrups, 12 m augsts, austrumu-rietumu virzienā orientēts, kokiem apaudzis paugurs, konstatēts apmetnes kultūrslānis, kas datējams ar 1. gt. 1. pusi vai nedaudz vēlāku laiku.
Elku kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts paugurs (augstums 18 m) - vidējais un augstākais no 3 pauguriem zemā apvidū, plakums 60 x 60 m, to apjož terase, stipri postīts 2. pasaules karā, ziemeļaustrumu daļa norakta, ņemot granti; pēc dažu vēsturnieku domām tas varētu būt 1253. g. Kursas dalīšanas līgumā minētā "Elkene", tomēr ārēji tas vairāk atgādina kulta vietu.
Babrānu pilskalns pilskalns Jēkabpils novada Sēlpils pagastā pie Babrānu mājām, norobežots, austrumu-rietumu virzienā orientēts, 6-7 m augsts paugurs, plakums — iegareni apaļš (diametrs — \~50 m), kultūrslānī atrastās bezripas keramikas trauku lauskas un akmens darba cirvju fragmenti norāda uz apdzīvotību 1. gt. p. m. ē. un, iespējams 1. gt. 1. pusē.
mudehāri Pireneju pussalas musulmaņi, kas tur palika pēc tam, kad maurus no turienes padzina.
Stāmerienas pagasta teritorija pirmskara Stāmerienas pagasta dienvidu daļa pievienota tagadējam Stradu pagastam, savukārt tagadējā Stāmerienas pagastā iekļauta bijušā Kalncempju pagasta dienvidaustrumu daļa un nedaudz no bijušā Annas pagasta.
uzplanēt Planējot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); planējot uzvirzīties virs kādas vietas.
Kumbha Melā plašākie reliģiskie svētki pasaulē, kas notiek Indijā, saistīti ar senu hindu mītu par dievu cīņu ar dēmoniem (asurām), lai iegūtu zelta kausu ar nemirstības dzērienu amitra.
rauts Plašas, greznas viesības, parasti ar daudziem ēdieniem un alkoholiskiem dzērieniem.
interaktīvā tāfele plašs, tāfelei līdzīgs, skārienjutīgs sensora ekrāns, kas nodrošina nepastarpinātu mijiedarbību ar datorsistēmām.
austrumu platāna platānu suga ("Platanus orientalis").
austrumu platzaris platzaru suga ("Platycladus orientalis syn. Biota orientalis"); austrumu tūja.
Madagaskaras plektrants plektrantu suga ("Plectranthus madagascariensis").
izplēst Plēšot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
austrumu plostbārdis plostbāržu suga ("Tragopogon orientalis").
nākt Plūst, tecēt (par šķidrumu); krist lejup (par nokrišņiem); virzīties (kur iekšā, no kurienes ārā) - piemēram, par dūmiem, gaisa strāvām.
izplūst Plūstot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par šķidrumu, straumi.
noplūst Plūstot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
pārplūst Plūstot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
uzplūst Plūstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ūdenstilpi; plūstot uzvirzīties uz kādas vietas.
noplūst Plūstot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
Pogas Pogas ezers - atrodas Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, platība - 27 ha.
iemaši Pogas svārkiem uz muguras; vieta, no kurienes sākas šķēre uz svārku muguras.
Kaugurupīte Pogupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā, izteka un augštece Litenes pagastā, Salenieku purvā, lejtecē Litenes un Stāmerienes, kā arī Litenes un Stradu pagasta robežupe, tek cauri Kauguru ezeram, garums - 14 km; Kušala; Kūšala.
PET Polietilēntereftalāts - plastmasa, ko lieto dzērienu pudeļu izgatavošanā.
Jaunais laikmets populāra reliģiska kustība, kas sākās 20. gs. 80. gados Kalifornijā, to raksturo holistiska orientācija, garīgā līdzsvara meklējumi sevī un apkārtējā pasaulē, dabas pielūgsme, pievēršanās Austrumu kultūrai un reliģijām, aizraušanās ar okultismu un parapsiholoģiju.
planšetdators Portatīvā datora paveids ar skārienjūtīgu ekrānu.
Pundurīne Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Punduriene" nosaukuma variants.
Pundurīši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Punduriene" nosaukuma variants.
kontrapunkcija Pretdūriens.
heteroseksualitāte Pretējo dzimumu indivīdu mīlestības motivācijas un orientācijas kopums.
parēšana Pretinieka cirtiena vai dūriena uztveršana.
naida noziegums prettiesisks nodarījums, kas vērsts pret personu vai tās īpašumu un kura motīvs ir aizspriedumi vai naids pret personu tās rases, ādas krāsas, nacionālās, etniskās vai sociālās izcelsmes, tautības, seksuālās orientācijas, reliģiskās piederības, veselības stāvokļa vai citu pazīmju dēļ.
virziens Priekšmeta, veidojuma, veidojumu kopuma u. tml. vērstība, orientācija (attiecībā pret debespusēm, kā izvietojumu apvidū, arī attiecībā pret priekšmeta malām, galiem u. tml.).
pītija Priesteriene pareģe (Apollona templī Delfos no 7. līdz 6. gadsimtam pirms mūsu ēras).
vaidelote Priesteriene, reliģisko rituālu izpildītāja svētnīcā (senajām baltu tautām).
septiņstarīte Prīmulu dzimtas ģints ("Trientalis"), daudzgadīgs lakstaugs ar lapām stumbra augšdaļā, 4 sugas, Latvijā, tāpat kā visā Eiropā, 1 suga.
vienlīdzīgas iespējas princips, kas uzsver iespēju vienlīdzību visiem cilvēkiem neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma, tautības, seksuālās orientācijas, ticības, garīgās vai fiziskās veselības traucējumiem vai citām pazīmēm.
darbu vadības valoda problēmorientēta valoda, kas izstrādāta, lai identificētu darbu un aprakstītu prasības, ko tā izpilde uzliek datora operētājsistēmai.
lietojumprocesu grupa problēmorientēts sadarbojošos datoru tīkla lietojumprocesu kopums, kas nodrošina kopējā darba izpildi.
programmēšanas valoda PL/1 procedūrorientēta augsta līmeņa programmēšanas valoda, kas domāta dažāda rakstura skaitļošanas un datu apstrādes uzdevumu risināšanai.
pamatlikme Procentu likmes pamatlīmenis, pēc kura orientēta lielākā daļa banku aizdevējdarbības.
proforene Profesionālā orientācija (mācību priekšmets).
viesprofesors Profesors, kas ieradies no citurienes un strādā (piemēram, lasa lekcijas, veic zinātnisku darbu) citā vietā.
čaula Programmatūras funkcionāli ārējais slānis (papildprogrammas), kas nodrošina izvēlņvadāmu vai ikonorientētu lietotāja saskarni ar sistēmu un atvieglo tās lietošanu.
Ada Programmēšanas valoda ar blokveida struktūru, kas orientēta izmantošanai reāllaika sistēmās.
COBOL programmēšanas valoda COBOL ("COmmon Business-Oriented Language").
valoda C++ programmēšanas valodas C objektorientēta versija.
transakciju tiešsaistes apstrāde programmu sistēma, kas atvieglo un pārrauga tādus transakciju orientētus lietojumus kā, piemēram, datu ievades un izguves transakcijas dažādās jomās, t. sk. banku darījumos, gaisa satiksmē, pasta sūtījumos, lielveikalu funkcionēšanā un ražošanā.
laukā Prom, ārā (no kurienes).
ārā Prom, laukā (no kurienes).
propīnācija Propīnācijas tiesība - kādas iedzīvotāju grupas vai valsts priekšrocība nodarboties ar reibinošu dzērienu pārdošanu.
Austrumdavao province Filipīnās (_Davao Oriental_), Davao reģionā, Mindanao salas dienvidaustrumos.
Austrummisamisa province Filipīnās (_Misamis Oriental_), Mindanao salas ziemeļu daļā, Boholas jūras piekrastē.
Austrumnegrosa province Filipīnās (_Negros Oriental_), Negrosas salas dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Dumagete.
Austrummindoro province Filipīnās (_Oriental Mindoro_), Mindoro salas austrumu daļā.
Austrumkasai province Kongo Denokrātiskajā Republikā (_Kasaї Oriental, Province du_), robežojas ar Sankuru, Lomami un Lulua provinci, administratīvais centrs - Mbužimaji.
diversija provokatīva masu mediju propaganda nolūkā dezorientēt noteiktas valsts iedzīvotājus
melnais prusaks prusaku suga ("Blatta orientalis"), tarakāns.
eksteriorācija Psihiatrijā savu interešu objektivizēšana, interešu novirze uz ārieni.
trauks Pudele ar alkoholisku dzērienu; šādas pudeles saturs.
punčis Punšs - alkoholisks, parasti karsts, dzēriens, ko gatavo no ruma, karstas tējas, cukura, augļu sulas un garšvielām.
izpurināt Purinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml).
modi Pusaudži motociklisti, kas gk. pievērsa uzmanību savai ārienei (Anglijā, 20. gs. 60. gados).
slaidpirkstainis puspērtiķu apakškārtas dzīvnieks ("Daubentonia madagascariensis"), naktī aktīvs zīdītājs, kurš dzīvo tikai Madagaskarā, tam ir raksturīgi slaidi pirksti.
nopūst Pūšot novirzīt (nost no kurienes) un ļaut, lai nokrīt, nobirst zemē; pūšot novirzīt (nost no kurienes) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
uzpūst Pūšot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); pūšot uzvirzīt uz kādas vietas.
skrējējputns Putns, kas pārvietojas, galvenokārt skrienot.
dumbrvistiņa Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta ("Rallidae"), sastopamas visā pasaulē, izņemot polāros apgabalus; slikti lido, lieliski skrien, dažas sugas labi peld; 18. ģintis, 123 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas - dumbrcālis, grieze, ormanīši (2 sugas), ūdensvistiņa, laucis.
fazānputni Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta, dažāda lieluma putni (garums - 13-190 cm, svars - no 45 g līdz 10 kg), mīt uz zemes, labi staigā un skrien, spārnos ceļas tikai galējas nepieciešamības gadījumā; \~60 ģinšu, \~200 sugu, Latvijā 6 ģintis, 6 sugas.
piešspārnis Putnu klases zosveidīgo putnu dzimta ("Anhimidae"), labi skrien un lido, bet nepeld, Dienvidamerikā, 2 ģintis, 3 sugas.
alus putojošs alkoholisks dzēriens, ko parasti gatavo no miežu iesala un apiņiem.
muzeris Putojums; putas (dzērienam).
muzerēt Putot (par dzērienu).
radioorientieris Radiotehniska iekārta, ierīce (kā) orientēšanai.
nopurkst Radīt īslaicīgu skaņu, kāda rodas, piemēram, pīlei skrienot un paceļoties spārnos u. tml.
aizburkšēt Radot burkšķošu, dārdošu troksni, aizvirzīties (kur, uz kurieni, kam garām u. tml.); arī attālināties.
brāziens Rājiens, (ass, bargs) pārmetums; bāriens.
drūksts Rājiens, bāriens, sods.
drūstas Rājiens, bāriens, sods.
brazgas Rājiens, bāriens.
brāziņš Rājiens, bāriens.
briskas Rājiens, bāriens.
ķīviens Rājiens, bāriens.
norājiens Rājiens, bāriens.
puciņš Rājiens, bāriens.
suta Rājiens, bāriens.
drazga Rājiens, pēriens.
braņas Rājiens; bāriens.
izjoksīt Rakņājot, vandot u. tml. izvirzīt (no kurienes, kur).
jaukties Rakņāties (kur, pa kurieni), meklēt ko.
šļambāt Rakņāties pa ēdienu izmeklējot labākos kumosus (īpaši par zirgu, kurš dzēriena silē vispirms miltus meklē).
CUI rakstzīmju orientēta lietotāju saskarne (angļu: "Character-based User Interface"); saskarne CUI.
saskarne CUI rakstzīmju orientēta lietotāju saskarne (angļu: "Character-based User Interface").
gāzes raķešdzinējs raķešdzinējs, kura darbviela ir saspiesta gāze; tā kā šie dzinēji dod nelielu vilci, tos visbiežāk izmanto kosmisko lidaparātu orientācijas un stabilizācijas sistēmā un individuālajās reaktīvajās lidiekārtās.
pārrāpties Rāpjoties pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
uzrāpties Rāpjoties, arī rāpojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par dzīvniekiem; rāpjoties, arī rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas.
izrāpties Rāpjoties, arī rāpus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
uzrāpties Rāpjoties, arī rāpus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); rāpjoties, arī rāpus uzvirzīties uz kādas vietas.
uzlīst Rāpjoties, rāpojot, arī spraucoties u. tml. uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par cilvēkiem; rāpjoties, rāpojot, arī spraucoties u. tml. uzvirzīties uz kādas vietas.
izrāpot Rāpojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
pārrāpot Rāpojot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
uzrāpot Rāpojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par rāpuļiem, bezkāju dzīvniekiem, kukaiņiem; rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas.
nākt Rasties, izcelties (no kurienes), veidoties (no kā).
medus raudzēts alkoholisks dzēriens, kas pagatavots no medus, ūdens un rauga
dzerieši Raudzēts dzēriens no ūdens un miltiem.
ingeveralus Raudzēts ingvera dzēriens ar garšvielām.
izraut Raujot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., parasti ko ieaugušu, stingri iestiprinātu).
noraut Raujot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties līdzi lejā (no kurienes, kur u. tml.).
noraut Raujot, ar rāvienu panākt vai, neviļus, negribēti paraujot, pieļaut, ka (kas, kāds) nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
noraut Raujot, ar rāvienu panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); raujot, ar rāvienu panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
izraust Raušot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
noraust Raušot novirzīt nost (no kurienes, kur u. tml.).
noraust Raušot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
izrausties Raušoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
uzrausties Raušoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); raušoties uzvirzīties uz kādas vietas.
norausties Raušoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
pārorientēties Refl. --> pārorientēt.
Austrumi reģions Marokas austrumos (_Oriental_), robežojas ar Miknēsa-Tāfīlālta, Būlmāna un Tāza-Hoseima-Tāvnāta reģionu, kā arī ar Alžīriju, ziemeļos apskalo Alvoranas jūra.
kava Reibīgs austrāliešu dzēriens, ko pagatavo no kāda piparauga saknēm.
kāpt galvā Reibināt (par alkoholiskiem dzērieniem).
soma Reibinošs dzēriens, kas iegūstams raudzējot kāda specifiska, Indijā augoša, auga sulu (dažkārt apgalvots, ka augs, no kā šis dzēriens gatavots, īstenībā ir halucinācijas izraisoša sēne); vēdās to dzēra dievi un cilvēki, un to uzskatīja par dievu vidutāju, kuram piemīt vara pār augu valsti, kā arī pār nemirstību.
nabis Reibinošs dzēriens, pagatavots no ķēves piena.
samšu Reibinošs ķīniešu dzēriens, līdzīgs japāņu sakē.
dullēt Reibt (no alkoholiskajiem dzērieniem).
Āre Reinas kreisā krasta pieteka Šveicē (_Aare_), garums - 295 km, sākas no Āres šļūdoņa Finsterārhorna masīvā (Bernes Alpos), tek caur Briencas, Tūnas un Bīles ezeru, kuģojama lejpus Tūnas.
kangaru-vigu reljefs reljefa formu kopums Kurzemes pussalas ziemeļos, Slīteres nacionālajā parkā un tā apkaimē, platība \~90 km^2^, veidojies jūras atkāpšanās un vēlākajos piekrastes procesos, ir paralēli vai kulisveidīgi orientētu seno kāpu vaļņu (kangaru) un starpvaļņu ieplaku (vigu) josla starp Baltijas jūras Ancilus ezera stadijas krasta līniju (~17 m vjl.) un tagadējo jūras krastu.
marientālieši Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Marientāle" iedzīvotāji.
Malintars Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Marientāle" nosaukuma variants vietējā izrunā.
brūvējums Rezultāts --> brūvēt; pagatavotais dzēriens.
mulsums Rezultāts --> mulst; psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spējas (parasti daļējs) zudums, arī neērtības, nedrošības izjūta.
samulsums Rezultāts --> samulst; psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spējas, parasti pēkšņs, zudums, arī neērtības, nedrošības izjūta.
viesrežisors Režisors, kas ieradies no citurienes un veic režiju citā vietā, citā mākslinieciskā vienībā.
izrībināt Rībinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
izrībināt Rībinot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izrībēt Rībot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
bridzīties Riebties (parasti par nelabu ēdienu vai dzērienu).
ribotās morēnas rievoto morēnu tips, lēzeni izliektu vaļņu sistēmas, kas orientētas perpendikulāri ledāja kustības virzienam.
Centrālais pacēlums Rīgas līča gultnes pacēlums, kas ir ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts pamatiežu virsas izcilnis, ko vietām šķērso dziļi iegrauzumi, augstāko daļu veido Gretagrunda sēkli un Roņu salu.
terva Rīkste, pēriens.
terve Rīkste, pēriens.
tervenīce Rīkste, pēriens.
sipsna Rīkste, siksna, pēriens.
izrikšot Rikšojot, rikšiem izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izriņķot Riņķojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml).
uzriņķot Riņķojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); riņķojot uzvirzīties uz kādas vietas.
izripināt Ripinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml).
uzripināt Ripinot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ripinot uzvirzīt uz kādas vietas.
izripot Ripojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
noripot Ripojot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml).
uzripot Ripojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ripojot uzvirzīties uz kādas vietas.
noripot Ripojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
izritināt Ritinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
uzritināt Ritinot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ritinot uzvirzīt uz kādas vietas.
izritēt Ritot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
uzritēt Ritot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ritot uzvirzīties uz kādas vietas.
noritēt Ritot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par (kā) lāsēm.
izrakt Rokot izcelt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, zemi, iežus); rokot izcelt (no zemes, iežiem u. tml.).
izrakties Rokot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
norakt Rokot novirzīt (nost no kurienes); rokot atdalīt nost.
Tridentinum Romas katoļu baznīcas koncils Trientā (itālijā) 1545.-1563. g., kuru iezīmē diskusijas par reformācijas izvirzītajiem jautājumiem (grēks, žēlastība, taisnošana, sakramenti u. c.).
bēcis Rotaļas "piesitieni" dalībnieks, kuram pēdējam piesit un kuram savukārt jāskrien un jācenšas piesist kādam citam dalībniekam.
pašritis Rotaļlieta, kas sastāv no plāksnes ar diviem riteņiem un stūres un ko virza ar vienas kājas atspērieniem.
Ontario rožgalvīte rožgalvīšu suga ("Rhodobryum ontariense"), kas Latvijā ir reta un aizsargājama; aug tikai uz karbonātaugsnes gāršā, arī avotainās, koku apēnotās strautu gravās, tās rozetē ir 20—50 lapu, to gali plati, rozetes stīvas, sausā stāvoklī to lapas vērstas uz augšu.
balzams Rūgts stiprais alkoholiskais dzēriens, kura sastāvā ir drogu izvilkumi etilspirtā.
brauls Rūgts, skāņš, negaršīgs (parasti par alu vai citu dzērienu).
bakardi Rums, alkoholisks dzēriens - cukurniedru sulas vai cukurnirdru destilācijas produkts ar 38-78% alkohola saturu.
Runču ezers Runcu ezers Mētrienas pagastā.
izkrāģēt Rupji izdzīt, izgrūst (no kurienes), parasti satverot aiz apkakles.
izrušināt Rušinot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
norušināt Rušinot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
patērētājsabiedrība Sabiedrība, kas ir orientēta galvenokārt uz patērēšanu, nevis radīšanu, kas patēriņa preces uzskata ne vien par ekonomiskās darbības mērķi, bet arī par galīgo, izšķirošo mērķi.
Latvijas Alus darītāju savienība sabiedriska organizācija, dibināta 1993. g. ar mērķi apvienot Latvijas alus darītavas un to darbību atbalstošas fiziskas un juridiskas personas, mainīt alkohola patēriņa struktūru par labu vieglajiem alkoholiskajiem dzērieniem, veicināt kvalitatīva alus, iesala un alus miežu ražošanu un nodrošināt informācijas apmaiņu.
restorāns Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur apmeklētājiem ēdieni un dzērieni tiek īpaši pasniegti un kur parasti atskaņo mūziku, var dejot.
kafejnīca Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur dabūjama kafija, konditorejas izstrādājumi, arī citi dzērieni, uzkožamie.
tējnīca Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur dabūjama tēja, konditorejas izstrādājumi, arī citi dzērieni, uzkožamie.
uzsaukt Sacīt (tostu, laimes vēlējumu mielastā), parasti, uzaicinot klātesošos izdzert alkoholiska dzēriena glāzi, kausu u. tml. (par godu kādam, kam).
sašņaboties Sadzerties (alkoholiskus dzērienus).
savicoties Sadzerties (alkoholiskus dzērienus).
samest Sadzerties alkoholisku dzērienu.
saraudzīt Sagādāt (1); arī paņemt (no kurienes); arī salūkot.
aizvadīt Sagatavojot, sapošot ceļam, arī izvadot, aizlaist (uz kurieni), pašam nedoties līdzi.
ieplucināt Sagatavot (dzērienu lopiem).
iemaisīt Sagatavot dzērienu.
izrosīties Sagatavoties aiziešanai un doties projām (no kurienes, kur u. tml.).
žeirāt Sagatvot vāju dzērienu (piemēram, alu), vārīt šķidru zupu.
žeirēt Sagatvot vāju dzērienu (piemēram, alu), vārīt šķidru zupu.
žeirēties Sagatvot vāju dzērienu (piemēram, alu), vārīt šķidru zupu.
dzērājtēvs Saimnieks, ģimenes galva, kas daudz lieto alkoholiskus dzērienus.
acidisms Saindēšanās ar skābēm, kas ievadītas organismā no ārienes.
absintisms Saindēšanās ar vērmelēm, parasti lietojot vērmeles saturošus alkoholiskos dzērienus.
sazāļot Saindēt (piemēram, ēdienu, dzērienu, arī priekšmetu) ar kādu vielu vai kādām vielām.
orientatīvs Saistīts ar orientāciju (1), tai raksturīgs.
orientālistisks Saistīts ar orientālistiku, tai raksturīgs; orientoloģisks.
orientoloģisks Saistīts ar orientoloģiju, tai raksturīgs; orientālistisks.
turienisks Saistīts ar turieni, tai raksturīgs.
skraida (biežāk skrien), mēli izkāris Saka par cilvēku, kas ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.
skrien (retāk skraida), mēli izkāris Saka par cilvēku, kas ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.
izsprāgst kā korķis Saka par cilvēku, kas ļoti strauji iziet, iznāk, izskrien.
skrien, mēli izkāris Saka par cilvēku, kurš ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.
skraida, mēli izkāris Saka par cilvēku, kurš ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.
skrien (retāk skraida) mēli izkāris Saka par cilvēku, kurš ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.
dzīva (arī tīra) uguns saka par ko ļoti karstu (parasti par ēdienu, dzērienu).
kā uz uguns vārīts saka par ļoti karstu ēdienu, dzērienu.
zilā pirmdiena saka par nākamo dienu pēc pārmērīgas alkoholisko dzērienu lietošanas.
pontaga pirksti saka par nedrošu satvērienu.
kā slapja vista saka par neuzņēmīgu, neizdarīgu, gļēvu cilvēku; saka par cilvēku, kura āriene, poza u. tml. izraisa nožēlu.
slapja vista saka par neuzņēmīgu, neizdarīgu, gļēvu cilvēku; saka par cilvēku, kura āriene, poza u. tml. izraisa nožēlu.
(kā) ar aklumu sists saka par tādu, kas neizprot ko, neorientējas apstākļos.
kā no mēness nokritis saka par tādu, kas nespēj orientēties kādā situācijā.
kā no mākoņiem nokritis Saka par tādu, kas nevar orientēties kādā situācijā.
kā no debesīm nokritis Saka par tādu, kas nevar orientēties kādos apstākļos.
kā no gaisa nokritis Saka par tādu, kas nevar orientēties kādos apstākļos.
zirgam īkši kauc saka par zirgu, kuram skrienot sānos rodas īpatnējs troksnis.
izmest kā ogu saka, ja alkoholiska dzēriena glāzi izdzer ātri, vienā paņēmienā, ar patiku.
noķert zaķi saka, ja kāds (_parasti_ bērns) skrienot, ejot pakrīt.
aizkūp kā kvēps saka, ja kāds ātri, nemanāmi aizskrien, pēkšņi pazūd.
kā teļš saka, ja kāds daudz lieto alkoholiskos dzērienus.
kā no mākoņiem izkritis saka, ja kāds izbrīnīts, apjucis, nespēj orientēties situācijā.
iet (arī skrien) palēkdamies saka, ja kāds ļoti ātri iet (skrien).
skrien kā vējš saka, ja kāds ļoti ātri skrien.
skrien palēkdamies saka, ja kāds ļoti ātri skrien.
kā kurts saka, ja kāds ļoti pūlas ko panākt, noskrienas, dzenoties kam pakaļ.
dzert kā ūdeni saka, ja kāds nesātīgi, lielā daudzumā dzer alkoholiskos dzērienus.
āda niez (kādam) saka, ja kāds rīkojas tā, ka var dabūt pērienu vai rājienu.
mugura niez saka, ja kāds rīkojas tā, ka var dabūt pērienu.
papēži zib saka, ja kāds skrien ļoti ātri.
mugura maksā saka, ja kāds tiek sodīts ar pērienu, izjūt savas negatīvās rīcības sekas.
labs deguns (ir kādam) saka, ja kāds viegli orientējas apstākļos, ātri visu uzzina.
izsvieda kā korķi saka, ja kādu izraida, izdzen no kaut kurienes.
kājas nes saka, ja neapzināti, bez iepriekšēja nodoma iet, skrien.
galva silst saka, ja rodas reibums no alkoholiskiem dzērieniem.
(ie)dur kā ar iesmu, arī (sāpes) kā iesms (ie)duras Saka, ja sajūt asam dūrienam līdzīgas sāpes.
sāpe(s) kā iesms (ie)duras, arī (ie)dur kā ar iesmu Saka, ja sajūt asam dūrienam līdzīgas sāpes.
dur kā ar nazi (arī ar adatām) saka, ja sajūt naža vai adatas dūrienam līdzīgas sāpes.
Uz veselību! saka, novēlot kādam labu veselību, arī laimi, veiksmi u. tml. (parasti, iedzerot alkoholisku dzērienu).
uz otru kāju saka, uzaicinot iedzert vēl vienu (otru) glāzi alkoholiska dzēriena.
tīkls Sakarīgs orientēts grafs bez kontūriem, kam ir sākuma virsotne (ieeja) un beigu virsotne (izeja).
sakārtoties Sakārtot savu apģērbu, ārieni u. tml.
tālā un tuvā kārtība sakārtotība vielas (cietvielu, šķidrumu) struktūru veidojošo daļiņu novietojumā, to magnētisko un elektrisko dipolu orientācijā; sakārtotību attālumos, kas salīdzināmi ar starpatomu attālumiem, sauc par tuvo kārtību, kuru raksturo koordinācijas skaitlis; sakārtotību, kas atkārtojas neierobežoti lielos attālumos, sauc par tālo kartību; šķidrumos, amorfās cietvielās un stiklos ir tikai tuvā kārtība, kristālos ir arī tālā kārtība.
sakravāties Sakravāt savas mantas, priekšmetus, parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni; sakravāt savu somu, portfeli u. tml.
uzņemt Sākt (noteiktā virzienā) virzīties (uz kurieni) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
uzņemt Sākt (parasti kāda veida, kustību, virzību), arī ejot, skrienot u. tml. virzoties, pārvietojoties kāpināt (ātrumu), parasti līdz kādai pakāpei (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
palaisties dzeršanā sākt bieži lietot alkoholiskos dzērienus, kļūt par dzērāju.
ieorientēties Sākt orientēties (kādos apstākļos, vietā); iedzīvoties, iejusties.
uzvārīties Sākt vārīties (par šķidrumu, dzērienu, ēdienu u. tml.); vāroties iegūt, parasti ātri, vēlamo gatavības pakāpi.
uzlējums Salds alkoholiskais dzēriens, kura gatavošanai izmanto tikai augļu un ogu sulas izvilkumu spirtā.
šeļķins Salds alkoholisks dzēriens.
cassis salds upeņu alkoholiskais dzēriens; aromatizējoša upeņu piedeva alkoholiskiem dzērieniem; baltais vīns (Francijas dienvidos); _burtiski_: "upenes".
nektārs Salds, aromātisks dzēriens.
sinalko Salds, bezalkoholisks dzēriens.
kvass Saldskābs bezalkoholisks dzēriens, ko gatavo parasti no rupjmaizes vai rudzu miltiem un iesala.
saklāt (biežāk uzklāt) galdu salikt galda piederumus, arī ēdienus, dzērienus uz galda.
sakravāt Salikt, novietot vienkopus, noteiktā vietā (vairākus, daudzus priekšmetus), parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni.
solkas Samazgas, saskalas; negaršīgs, šķidrs (no dažādiem pārpalikumiem salaistīts) ēdiens, dzēriens.
zolkas Samazgas, saskalas; negaršīgs, šķidrs (no dažādiem pārpalikumiem salaistīts) ēdiens, dzēriens.
pierauties Samazināt (kā, piemēram, savas darbības, izdevumu) apjomu, vērienu.
sarukt Samazināties apjomā, vērienīgumā (par darbību, procesu).
salūkot Sameklēt, sagādāt; arī paņemt (no kurienes).
pastiprs Samērā reibinošs (par alkoholisku dzērienu).
krietns Samērā stiprs (par alkoholiskiem dzērieniem).
pasalkans Samērā, arī mazliet salkans (piemēram, par ēdienu, dzērienu).
dabūt pa degunu saņemt bārienu, kritiku, tikt nosodītam, pārmācītam.
datikt Saņemt pērienu.
dabūt Saņemt sitienu(s), belzienu(s), arī pērienu vai stingru sodu.
hafalgēzija Sāpju sajūta no pieskāriena.
polialgēzija Sāpju sajūtas traucējums, kad vienu adatas dūrienu sajūt kā vairākus dūrienus.
repertorijs Saraksts, sistemātiska sakārtojuma atdarinājums, kas atvieglina ātru orientēšanos.
mirto Sardīnijā izplatīts alkoholiskais dzēriens -- uzlējums (32%).
mielasts Sarīkojuma (piemēram, viesību) daļa, kurā tiek pasniegti ēdieni un dzērieni; ēšana un dzeršana sarīkojumā (piemēram, viesībās).
sadiegt Sašujot kopā, parasti lieliem dūrieniem, arī ātri vai pavirši, atsevišķas detaļas, izgatavot (tērpu).
sastiečkāt Sašūt (blīviem dūrieniem).
sarostīt Sašūt lieliem dūrieniem, sadiegt.
temperancija Sātība, atturība no reibīgiem dzērieniem.
ture Satvēriens.
uzsaukt Saucot panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); saucot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
izsaukt Saucot, ar saucienu panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml).
saulesdūriens Saules dūriens.
dry Sauss - lieto alkoholisko dzērienu raksturošanai (pretstatā "sweet - salds").
novākt Savācot nogādāt lejā (no kurienes, kur u. tml.).
novākt Savācot noņemt, novirzīt nost (no kurienes).
izdzert Savienojumā "izdzerta balss": neskanīga (aizsmakusi, čerkstoša) balss (no alkoholisku dzērienu lietošanas).
kuriene Savienojumā "no kurienes": norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu virzības cēloni, iemeslu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
izbraukt Savienojumā ar "ceļš"; paveikt braucienu (pa kurieni).
celt Savienojumā ar "galdā" vai "priekšā": sniegt, pasniegt (ēdienu, dzērienu).
raisīt Savienojumā ar "nost": sienot vaļā, ņemt nost (no kurienes).
no- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības virzību lejā, zemē (no kurienes).
no- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības virzību nost (no kurienes).
nezin Savienojumos: "nezin cik" - sevišķi, ļoti; "nezin kā" - sevišķi; "nezin kad" - ļoti sen, pēc ļoti ilga laika; "nezin kāds" - sevišķs; "nezin kas" - kas sevišķs; "nezin kur" - kur sevišķi, ļoti tālu; "nezin no kurienes (_arī_ uz kurieni, līdz kurienei)" - no kurienes (arī uz kurieni, līdz kurienei) sevišķi, ļoti tālu; "nezin kurp" - kurp sevišķi, ļoti tālu.
groziņu vakars saviesīgs vakars, kur katrs piedalās ar līdzi nestiem ēdieniem un dzērieniem.
groziņvakars Saviesīgs vakars, kur katrs piedalās ar saviem ēdieniem un dzērieniem.
saskandināt Savstarpēji pieskandināt (glāzes, kausus u. tml.) pirms, parasti alkoholiska dzēriena, dzeršanas.
budžeta programma savstarpēji saistītu, uz kopēju mērķi orientētu pasākumu vai pakalpojumu kopums, kurš tiek plānots, izpildīts, uzskaitīts un kontrolēts no budžeta finansētās institūcijās saskaņā ar likumu un par kura izpildi atbild budžeta izpildītāji.
perforācijas joslas numerācija secīga numerācija 30 cm intervālos uz filmas negatīva perforācijas joslas tuvumā, orientieris filmas attīstīšanas, montāžas un demonstrēšanas procesā.
vīle Secīgu dūrienu virkne, arī šujot izveidota, piemēram, līnija, svītra (kā) savienošanai, apdarei, rotāšanai u. tml.
šuve secīgu dūrienu virkne, arī šūtu materiālu savienojuma vieta
nodzerta seja seja (piemēram, trula, satūkusi), kurā atspoguļojas pārmērīga alkoholisku dzērienu lietošana.
brasla Sekla, pārbrienama vieta upē; brasls.
atpēdas dzīt sekot pēdām tai virzienā, no kurienes kāds nācis.
magnētiskā rezonanse selektīva elektromagnētisko viļņu (ar frekvenci ν) absorbcija vielā, ko izraisa vielas atomu elektronu vai kodolu magnētisko momentu pārorientācija, ja tie iepriekš orientēti ārējā magnētiskajā laukā; magnētiskā rezonanse parādās, kad pārorientācijai nepieciešamā enerģija ΔE ir vienāda ar elektromagnētisko svārstību kvanta enerģiju ΔE=hν (h – Planka konstante).
reiki Sena ķīniešu dziedniecības metode, enerģijas pārvalde ar roku pieskārieniem, kuru 19. gadsimtā no jauna atklāja Japānā.
Armaņaka sena province Francijas dienvidrietumos (_Armagnac_), Dienvidu-Pireneju reģiona Žēras departamentā, pazīstama ar konjakam līdzīgo dzērienu armaņjaku.
henerete Senajā Ēģiptē viena no sievietēm, kam pastāvīgi vajadzēja uzturēties dievu tempļos; galveno viņu priesterieni sauca par "dievišķo sievu".
vestāliete Senajā Romā - dievietes Vestas priesteriene; vestālietes nedrīkstēja precēties, tām bija jādod šķīstības solījums.
eidoss Sengrieķu filozofijā - redzamais, ārējais, āriene; veids; ideja; forma.
menāda Sengrieķu mitoloģijā - auglības un vīna dieva Dionīsa (Bakha) priesteriene un viena no viņa orģiju līdzdalībniecēm; bakhante.
Hipokrēne Sengrieķu mitoloģijā - avots Heliona kalnā, radies no spārnotā zirga Pēgasa kājas spēriena; avotam piemīt brīnumaina spēja iedvesmot dzejniekus.
nektārs Sengrieķu mitoloģijā - dievu dzēriens, kas piešķir tiem mūžīgu jaunību un skaistumu.
Ganimēds Sengrieķu mitoloģijā - skaists jauneklis, ko Zevs liek ērglim uznest Olimpā un padara par dzērienu pasniedzēju.
Biants Sengrieķu valstsvīrs (Bias of Priene; ap 625. g. - ap 540. g. p. m. ē.), viens no Senās Grieķijas septiņiem gudrajiem.
Brāgi solījums senie skandināvi, upurējot dieviem Brāgi kausu ar dzērienu, deva svinīgu solījumu veikt varoņdarbu.
Sura senindiešu mitoloģijā - reibinoša dzēriena personifikācija.
Soma senindiešu mitoloģijā - trešais visvairāk pieminētais dievs no visiem dieviem (aiz Indras un Agni), viņa mitoloģiskais tēls; arī somas auga un dzēriena kults.
kamilla Seno romiešu apzīmējums meitenēm, kas kulta ceremonijās apkalpoja priesterienes.
lībācija Seno romiešu dzērienu ziedošana, ko kā patstāvīgu ziedojumu vai kopā ar citiem veltīja dieviem un mirušo gariem, izlejot zemē pirms un pēc ēšanas dažas dzēriena (parasti vīna) lāses.
Eiropas septiņstarīte septiņstarīšu suga ("Trientalis europaea").
kārums Sevišķi garšīgs, izmeklēts ēdiens, dzēriens; ēdiens, dzēriens, kas kādam ļoti garšo.
oneirofrēnija Shizofrēnijas forma ar apziņas traucējumiem (ilūzijām, konfūzijām, dezorientāciju), amnēziju, stuporu un halucinācijām.
šmurgļāt Siekalot (ēdienu, dzērienu).
grande dame sieviete ar smalkām, aristrokrātiskām manierēm un tādu pašu ārieni (parasti ieņem augstu stāvokli).
krodziniece sieviete, kas apkalpo viesus vietās, kur pārdod alkoholiskus dzērienus
Saldus ezers Sildu ezers Mētrienas pagastā.
Saldes ezers Sildu ezers Mētrienas pagastā.
siltuma (arī karstuma) trieka siltuma dūriens.
tējas sēne simbiotiska mikroorganismu (rauga sēņu, etiķskābes baktēriju) kopa, kas saldinātā tējā veido recekļainas plēves un no kā iegūst saldskābu dzērienu.
simt gramu, arī simts grami (arī gramu) Simt mililitru (parasti alkoholiska dzēriena).
simts grami (arī gramu), arī simt gramu Simt mililitru (parasti alkoholiska dzēriena).
kulērs Sīrupa konsistences tumši brūna grauzdēta cukura masa, ko lieto ruma, alus, liķieru, etiķa u. c. dzērienu un arī ēdienu krāsošanai.
nopļēgurāt Sistemātiski lietojot alkoholiskus dzērienus, uzdzīvojot notērēt (naudu, līdzekļus).
profesionālās ievirzes izglītība sistematizēta zināšanu un prasmju apguve, kā arī vērtīborientācijas veidošana mākslā, kultūrā vai sportā līdztekus pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpei, kas dod iespēju sagatavoties profesionālās izglītības ieguvei izraudzītajā virzienā.
kāviens Sitieni (piemēram, piekaujot); stiprs pēriens.
blauziņš Sitiens, pēriens; blauziens.
blauziens Sitiens, pēriens.
bukauka Sitiens, pēriens.
mēziens Sitiens, pēriens.
nieska Sitiens, pēriens.
izkalt Sitot ar knābi, izdabūt (no kurienes, parasti sēklas) - par putniem.
izdzīt Sitot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
izsist Sitot, ar sitienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
kefīrs Skābēta piena dzēriens, ko iegūst, raudzējot pienu ar īpašas sēnes tīrkultūru.
rjaženka Skābēta piena dzēriens, ko iegūst, raudzējot stipri karsētu pienu ar īpašas sēnes tīrkultūru.
acidofilie skābpiena dzērieni skābpiena dzērieni ar izjauktu vai neizjauktu recekli, kas ražoti no piena, vājpiena, daļēji nokrejota piena vai jebkura šo produktu maisījuma, saraudzējot tos ar pienskābes baktēriju ieraugu, kura sastāvā ietilpst acidofilās nūjiņas (acidofilais piens, acidofilais rūgušpiens, lakto, biolakto, biolaktīns).
kaļčums Skābs dzēriens ar iedrupinātu maizi.
kultenis Skābs raudzēts dzēriens no karstā ūdenī iekultiem rudzu miltiem.
skābiņi Skābums, dzēriens.
izskalot Skalojot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
uzskaloties Skalojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par šķidrumu.
poēzijas medus skandināvu mitoloģijā - svētais dzēriens, kas dāvā gudrību un dzejisku iedvesmu.
šļopstēt Skanēt (par troksni, kāds rodas brienot pa dubļiem).
ābols skārienjutīgais telefons "iPhone" vai arī kāds cits firmas "Apple" produkts
ābolītis skārienjūtīgais telefons "iPhone" vai arī kāds cits firmas "Apple"produkts.
aifons Skārienjutīgs telefons.
izredzes Skats (uz kurieni), aina.
perspektīva Skats tālumā (uz kurieni), aina.
ultramaratonists Skrējējs, kas skrien ultramaratona distanci, t. i., jebkuru distanci, kas garāka par standarta maratonu (42,195 km).
daskriet Skrienot aiz pārpūles nobeigties (par zirgu).
apskriet Skrienot aizsteigties priekšā, pārspēt kādu skriešanā; noskriet.
apskriet Skrienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
pārbizot Skrienot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.) - par cilvēku.
atskriet Skrienot atkļūt šurp; skrienot atklāt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
aizskriet Skrienot attālināties.
atskriet Skrienot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
ieskriet Skrienot ievirzīties (kur iekšā).
izskriet Skrienot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izskriet Skrienot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
aizskriet Skrienot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām, kam priekšā u. tml.).
noskriet Skrienot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
paskriet Skrienot pakļūt (zem braucoša transportlīdzekļa).
pārsaskrieties Skrienot pārpūlēties.
pārskriet Skrienot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
pārbizot Skrienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par cilvēku.
pārskriet Skrienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
paskriet Skrienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); skriet nelielu attālumu, neilgu laiku.
paskriet Skrienot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
paskriet Skrienot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
pieskriet Skrienot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
sasaskrieties Skrienot sapūlēties.
sabizot Skrienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
saskriet Skrienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
uzskriet Skrienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); skrienot uzvirzīties uz kādas vietas.
uztecēt Skrienot vai steidzīgi kustoties virzīties uz augšu.
noskriet Skrienot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
noskriet Skrienot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
noskriet Skrienot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
pārskriet Skrienot, arī ātri ejot, braucot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
izskriet Skrienot, arī ātri ejot, braucot, pabūt (daudzās vai visās vietās); skrienot, arī ātri ejot, braucot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
apskriet Skrienot, arī ātri ejot, pabūt (vairākās vai visās vietās).
izskrieties Skrienot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
izskriet līdzi Skrienot, ātri ejot, neatpalikt (no kāda).
apsakalačīties Skrienot, aulekšojot, iegūt ievainojumu, nobrāzumu (parasti par zirgu).
nopērties Skrienot, braucot u. tml., arī darot ko, ļoti nošķiesties (piemēram, ar dubļiem).
izskriet Skrienot, parasti sacensībās, paveikt (distanci).
noskriet Skrienot, parasti sacensībās, veikt (noteiktu attālumu noteiktā laikā).
uzskriet Skrienot, pārvietojoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam; skrienot, pārvietojoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
skriešos Skrienot.
skriešus Skrienot.
skriešiem Skriešus; skrienot.
izskrūvēt Skrūvējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
izslaucīt Slaukot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
noslaucīt Slaukot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
geokešings Slēpņošana - orientēšanās sporta veids, kur ar globālās pozicionēšanas sistēmas palīdzību jāmeklē [slēpņi]{s:2339}.
izslēpot Slēpojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
lēkt Slēpošanā - pēc nobrauciena (pa tramplīnu) un atspēriena atrauties (no tā) un planēt, cenšoties piezemēties iespējami tālāk.
greznoties ar spožām spalvām slēpt garīgo tukšumu aiz greznas ārienes.
izslidināt Slidinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
izslīdināt Slīdinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
izslidot Slidojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml).
izslīdēt Slīdot izkrist, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
noslīdēt Slīdot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
uzslīdēt Slīdot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); slīdot uzvirzīties uz kādas vietas.
noslīdēt Slīdot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
ploncka Sliktas kvalitātes alkoholisks dzēriens.
pļurza Slikts dzēriens vai zupa.
žolska Slikts dzēriens.
pļumma Slikts, negaršīgs dzēriens.
šļubrikans Slikts, negaršīgs dzēriens.
žampa Slikts, negaršīgs dzēriens.
žancka Slikts, negaršīgs dzēriens.
žompa Slikts, negaršīgs dzēriens.
žoncka Slikts, negaršīgs dzēriens.
žorga Slikts, negaršīgs dzēriens.
džindžis Slikts, novadējies alus vai cits dzēriens; džindžiņš.
džindžins Slikts, novadējies alus vai cits dzēriens.
pizulis Slikts, novadējies alus; slikts dzēriens; piza.
alkoholmānija Slimīga tieksme lietot alkoholiskus dzērienus.
metilepsija Slimīga tieksme pēc reibinošiem dzērieniem.
alkoholatkarība Slimīgs stāvoklis, slimība, ko rada pārmērīga alkoholisko dzērienu lietošana.
alkoholisms Slimīgs stāvoklis, slimība, ko rada pārmērīga alkoholisko dzērienu lietošana.
ķirlāt Smādēt (ēdienu vai dzērienu).
ķirlāties Smādēt (ēdienu vai dzērienu).
bantrijas smaillape smaillapju suga ("Lophozia bantriensis"), Latvijā aizsargājama.
izsmelt Smeļot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
smash Smešs 2 - ledus dzēriens, maisījums no liķiera, ābolu vīna, cukura un sasmalcināta ledus.
austrumu sniegroze sniegrožu suga ("Helleborus orientalis").
referentā grupa sociālā grupa, uz kuru indivīdsorientē savu uzvedību un rīcību.
mikroorientācija Sociālajā darbā - orientēšanās uz klienta individuāli psihosociālām problēmām un to risināšanu.
vides sociālā politika sociālās un vides politikas sintēze, balstoties uz kopēju mērķi: vides un sociālo ilgtspēju; tas nozīmē paradigmas maiņu kā vides, tā sociālajā jomā un orientāciju uz ilgtermiņa ieguvumiem.
akcionisms Sociālpolitisko, parasti ekstrēmiski orientēto kustību taktika, kam raksturīga politisko mērķu neskaidra izpratne un spontāns protests pret pastāvošo varu.
makrosocioloģija Socioloģiskā analīze, kas orientējas uz sabiedrību kā veselumu, uz liela mēroga sociālajām struktūrām, uz sociālajām sistēmām, institūcijām un to ierobežojošo ietekmi uz sociālajiem aktieriem, viņu domām un darbību.
gadskārtu svētki solārajam ciklam jeb secīgai gadalaiku maiņai pieskaņoti svētki, kas bija saistīti ar svarīgu lauku darbu uzsākšanu vai pabeigšanu un tajos ar dažādiem rituāliem vajadzēja nodrošināt veselību un auglību nākamajam ciklam; noderēja arī kā orientieris, lai sekotu gada ritumam (kalendāram).
izsoļot Soļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
nosoļot Soļojot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
uzsoļot Soļojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); soļojot uzvirzīties uz kādas vietas.
nosoļot Soļojot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
sangrija Spāņu dzēriens, ko gatavo no sarkanvīna un minerālūdens un pasniedz ar sagrieztiem augļiem.
nospārdīt Spārdot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
nospārdīt Spārdot, spārdoties novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
stūresmāja speciāla telpa kuģa virsbūvē, no kurienes tiek veikta kuģa vadība gaitā.
alternatīvu grafs speciāla veida orientēts grafs, kura katra virsotne ir incidenta ne vairāk kā divām izejošām šķautnēm (lokiem); šīs šķautnes tad arī attēlo ar grafu modelējamās sistēmas uzvedības alternatīvas.
dzeramais spirts speciāli gatavots produkts, kas satur 95% alkohola un ko atšķaidītu izmanto par alkoholisku dzērienu.
tetovētājs speciālists, kas veido (attēlu, burtus, zīmes u. tml.) ādā, ar dūrieniem, griezumiem ievadot tajā krāsu
ģimenes terapija speciāls terapijas veids, emocionālo traucējumu ārstēšana, kas balstās uz dinamiski orientētām intervijām ar visu ģimeni, lai veicinātu piemērotāko saskarsmes veidu attīstību starp ģimenes locekļiem.
bole Speciāls trauks punšam vai citiem līdzīgiem dzērieniem.
bols Speciāls trauks punšam vai citiem līdzīgiem dzērieniem.
dzelžains Spēcīgs, stiprs (piemēram, par rokām, tvērienu).
suņa nāsis spēja ātri aptvert un novērtēt situāciju, viegli orientēties apstākļos, noskaidrot kaut ko.
eholokācija Spēja orientēties vidē, uztverot paša radītos ultraskaņas signālus, kas atstarojas no nekustīgiem un kustīgiem priekšmetiem, dzīvām būtnēm; šādas spējas piemīt, piemēram, sikspārņiem.
atrauties Spēji, strauji, pārvarot pretestību, atkļūt šurp; spēji, strauji, pārvarot pretestību, atklāt (kur, līdz kādai vietai, uz kurieni u. tml.).
likumu sistematizācija spēkā esošo likumu un citu normatīvo aktu sakārtošana noteiktā saskaņotā sistēmā, lai fiziskās un juridiskās personas varētu orientēties likumos un citos normatīvajos aktos.
abcugs Spēļu kāršu iezīmēšana ar adatas dūrieniem.
pendele Spēriens (pa dibenu).
spērienis Spēriens.
aizspert Spert prom; ar spērienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
izspietot Spietojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izspiest Spiežot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
spinakera atpakaļnovilcējs spinakera vadības līne vai trose (gals), kas iekabināta spinakera halzstūrī (tas savukārt pievienots spinakerbomja ārējam galam) un pa virsvēja pusi (lūvpusi) ārpus vantīm iet uz bloku jahtas pakaļgalā, bet no turienes - uz kokpitu; pēc halzes maiņas, kad spinakerbomi pārliek uz otru pusi, halzstūris kļūst par šotstūri, bet spinakerbrase - par spinakeršoti.
spinakerbrase Spinakera vadības līne vai trose (gals), kas iekabināta spinakera halzstūrī (tas savukārt pievienots spinakerbomja ārējam galam) un pa virsvēja pusi (lūvpusi) ārpus vantīm iet uz bloku jahtas pakaļgalā, bet no turienes - uz kokpitu.
izspindzēt Spindzot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
spinorbitāls Spinorbitālā mijiedarbība ir elementārdaļiņu mijiedarbība, kas nosaka sistēmas enerģijas līmeņu sīkstruktūru; atkarīga no daļiņu spina un orbitālā impulsa momenta lieluma un to savstarpējās orientācijas.
spinu viļņi spinu reorientācijas viļņi magnētiski sakārtotā vidē (feromagnētiķi, antiferomagnētiķi, ferimagnētiķi), kuri rodas, videi ārējas iedarbības rezultātā nonākot ierosinātā stāvoklī; spina noliece ierosinātā stāvoklī spinu mijiedarbības dēļ ir delokalizēta, tā izplatās vidē kā vilnis – magnons.
spodrais dūriens spodrdūriens.
spodršuvums Spodrdūriens.
pašsakropļošanās Spontāna ķermeņa daļu atdalīšanās, kas raksturīga dažiem dzīvniekiem, tiem atbrīvojoties no (piemēram, uzbrucēja) satvēriena (parasti pašaizsardzības nolūkā).
tušē sporta divcīņā - cīkstoņa pieskaršanās pie paklāja ar abām lāpstiņām vienlaicīgi, kas nosaka sakāves momentu; paukošanā - dūriens pretiniekam ievainojamā vietā.
batuts sporta ierīce, atsperīgs tīkls (garums 457 cm, platums 274 cm), kas ar gumijas amortizatoriem piestiprināts pie horizontāla rāmja 91 cm augstumā no grīdas, uz tā trenējas akrobāti, vingrotāji, daiļlēcēji; to izmantojot var izdarīt augstus atspēriena lēcienus, un apvienot tos ar vingrojumiem gaisā.
orientierisms Sporta veids - pārvietošanās nepazīstamā, šķēršļotā apvidū ar uzdevumu atrast atzīmētos kontrolpunktus pēc kartes un kompasa; orientēšanās sports.
skriešana Sporta veids - pārvietošanās skrienot dažādās distancēs, pa dažāda veida ceļiem, trasēm.
orientēšanās sports sporta veids - skrējiens šķēršļotā apvidū ar uzdevumu pēc kartes un kompasa atrast iezīmētos kuntrolpunktus; orientierisms.
kanikross sporta veids, kad sportists skrien sasaistē ar suni, kurā tas velk skrējēju.
kikbokss Sporta veids, kurā apvienoti klasiskā boksa un dažu Austrumu cīņas veidu elementi, piem., spērieni augstāk par jostasvietu.
barjerskriešana Sporta veids, pārvietošanās skrienot un vienlaicīgi pārvarot šķēršļus, barjeras (2).
orientierists Sportists, kas specializējies orientēšanās sportā.
uzsprakstēt Sprakstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprakstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
uzsprakšēt Sprakšķot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprakšķot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
uzsprakšķēt Sprakšķot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprakšķot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
izspraukties Spraucoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
izsprauslāt Sprauslojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
izsprauslot Sprauslojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
uzsprikstēt Sprikstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprikstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
Kanāriju spulgzāle spulgzāļu suga ("Phalaris canariensis"), 20-120 cm augsta ar 2-5 cm garu, olveida vārpskaru, Latvijā konstatēta epizodiski.
aizspurgt Spurdzot attālināties; spurdzot nokļūt (kur, aiz kā, uz kurieni u. tml.) - par putniem.
austrumu staģe staģu suga ("Inula orientalis").
nostaigāt Staigājot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
Stomersee Stāmeriena.
Stāmeres ezers Stāmerienas ezers Stāmerienas pagastā.
Stāmerienes ezers Stāmerienas ezers Stāmerienas pagastā.
Stomersee Stāmerienas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Stāmerienas pagastā.
ATAI Starptautiskā gaisa transporta asociācija (franču "Association du transport aerien international").
objektu pārvaldības grupa starptautiska organizācija, kas nodibināta, lai akceptētu izstrādātās tehnoloģijas kā atvērtus standartus objektorientētiem lietojumiem.
UIO Starptautiskā orientālistu apvienība (franču "Union internationale des orientalistes").
datorgrafikas metadatne starptautisks grafikas datņu formāta standarts, kas nodrošina objektorientētas grafikas uzglabāšanu aparatūrneatkarīgā formā vai grafikas attēlu apmaiņu starp lietotājiem.
Potjomkina sādža stāsta, ka Potjomkins centies carienei Katrīnai II radīt iluzorisku priekšstatu par stāvokli iekarotajā Krimā - kad cariene 18. gs. 80. gados apceļoja jaunpievienotās zemes, un pavēlējis gar ceļiem uzcelt skaistas paraugsādžas.
pamestība Stāvoklis, kad cilvēki no kurienes ir aizgājuši, kad cilvēki ko ir atstājuši; stāvoklis, kad kur reti uzturas cilvēki, nav dzīvības, rosmes.
slāpekļa narkoze stāvoklis, kas atgādina alkohola reibumu ar eiforiju un orientēšanās traucējumiem; novēro arī akvalangistiem, kas lielā dziļumā elpo saspiestu gaisu.
izsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izsteigties Steidzīgi, ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
uzsteigties Steidzīgi, ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); steidzīgi, ātri uzvirzīties uz kādas vietas.
atspoļu stelles stelles, kurās audus šķīrienā ievada ar atspoli.
absolūtā orientēšana stereomodeļu orientēšana attiecībā uz doto ģeodēzisko koordinātu sistēmu.
stiebraine Stiebriens.
karafe Stikla trauks ar tievu kaklu un stikla aizbāzni (parasti ūdens, alkoholisku dzērienu iepildīšanai); šāds trauks kopā ar tā saturu; šāda trauka saturs.
karapa Stikla trauks ūdens vai alkoholisku dzērienu iepildīšanai; karafe.
dekonstrukcionisms Stilistisks virziens, kas savstarpēji nobīda parastos grīdu, sienu un griestu būvelementus, tādējādi fragmentēdams formas un telpu, lai rastos dezorientācijas un kustības iespaids.
drāziens Stingrs bāriens, rājiens.
degvīns Stiprais alkoholiskais dzēriens - ar ūdeni atšķaidīts etilspirts.
degalus stiprais spirtotais dzēriens, ko iegūst pārtvaicējot alu
notriekt Stipri pūšot, būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, dūmi) ātri virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par vēju.
skobris Stiprs (par alu vai citu alkoholisku dzērienu).
skobrs Stiprs (par alu vai citu alkoholisku dzērienu).
stingrs Stiprs (parasti par alkoholisku dzērienu).
bonītis stiprs alkoholiskais dzēriens _Bonaparte_.
Hektors stiprs alkoholiskais dzēriens (32%), brendijs.
viskijs Stiprs alkoholiskais dzēriens, ko parasti ražo no graudiem un kas pasaulē ir izplatījies no Anglijas, Skotijas un Īrijas.
grapa Stiprs alkoholiskais dzēriens, ko tradicionāli ražo Itālijā, gatavo no spiedpaliekām - tā, kas paliek pāri pēc vīnogu izspiešanas (kauliņi, mizas, kātiņi).
Rīgas melnais balzams stiprs alkoholiskais dzēriens, kura sastāvā ir dažādas no augiem iegūtas vielas.
šlubrikans Stiprs alkoholiskais dzēriens.
ugunsdzēriens Stiprs alkoholisks dzēriens (parasti degvīns).
rums Stiprs alkoholisks dzēriens, ko iegūst no cukurniedru sulas vai melases.
konjaks Stiprs alkoholisks dzēriens, ko iegūst, pārtvaicējot dabiskos vīnogu vīnus (no Konjaka apgabala Francijā) un destilātu nogatavinot ozolkoka traukos.
stiprs (arī sīvs) malks stiprs alkoholisks dzēriens; nedaudz stipra alkoholiska dzēriena.
sīvs (arī stiprs) malks stiprs alkoholisks dzēriens; nedaudz stipra alkoholiska dzēriena.
spirtīgs Stiprs alkoholisks dzēriens.
spirtots Stiprs alkoholisks dzēriens.
sļivovica Stiprs brendija tipa alkoholisks dzēriens, ko gatavo no plūmēm; tradicionāls Viduseiropā un Dienvidaustrumu Eiropas valstīs, galvenokārt slāvu zemēs.
čāča Stiprs brendija tipa gruzīnu dzēriens, ko gatavo no vīnogu spiedpaliekām; čača (5).
želve Stiprs dzēriens, kaut kas ļoti nelabs, rūgts.
suņkūla Stiprs pēriens.
liķieris Stiprs, salds, aromātisks alkoholiskais dzēriens, ko gatavo no spirta, cukursīrupa, augļu vai augu esencēm.
kreftīgs stiprs; spēcīgs (parasti par dzērienu)
izbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) izskriet, arī izbraukt (no kurienes, kur u. tml.).
izbrukt Straujā gaitā (parasti ar troksni) izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
uzbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); straujā gaitā (parasti ar troksni) uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
uzbrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu).
uzdrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu).
uzdrāzties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); straujā gaitā uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
šaut Strauji braukt, iet, skriet, (uz kurieni, līdz kurienei u. tml.).
uzvirpuļot Strauji griežoties, dejojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); strauji griežoties, dejojot uzvirzīties uz kādas vietas.
iesviest Strauji iedzert (parasti alkoholisku dzērienu).
iesviest Strauji iedzert (parasti nelielu trauku alkoholiska dzēriena).
izraut Strauji izņemt, izvilkt (no kurienes, kur).
izmest Strauji izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.) - par dzīvniekiem.
izsviest Strauji izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.) - par dzīvniekiem.
izmest Strauji izvirzīt, arī būt par cēloni, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par ierīcēm, arī par parādībām dabā.
izsviest Strauji izvirzīt, arī būt par cēloni, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par ierīcēm.
izlēkt Strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml., piemēram, spiediena, grūdiena rezultātā) - par priekšmetiem, vielām.
izskriet Strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par priekšmetiem.
izsisties Strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izsperties Strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
gāzties Strauji krist, arī velties ārā (no kurienes).
nogāzties Strauji nokrist, arī novelties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
nokrist Strauji nolaisties, parasti vertikāli, lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml) - par putniem, kukaiņiem.
noskriet Strauji noplūst, notecēt (nost no kurienes, kur u. tml.), parasti lielākā daudzumā.
noskriet Strauji noplūst, notecēt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
noraut Strauji novilkt (priekšmetu nost no kurienes, kur u. tml.).
noraut Strauji novilkt lejā (priekšmetu no kurienes, kur u. tml.).
raut Strauji ņemt, vilkt (no kurienes, kur).
spurtot Strauji palielināt ātrumu (skrienot, braucot ar velosipēdu u. tml.).
uztriekties Strauji pārvietojoties, uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos; strauji pārvietojoties, uzvirzīties uz kādas vietas.
izķert Strauji satvert un izvilkt, izdabūt (no kurienes).
uztriekties Strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par priekšmetiem, putekļiem, viļņiem u. tml.
uzšauties Strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par liesmām, dūmiem, šķidruma strūklām, arī priekšmetiem.
noraut Strauji virzīt un pabeigt virzīt lejā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par straumi.
izgāzties Strauji, ar lielu sparu, arī troksni izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par cilvēku pūli; izgrūt.
izgrūt Strauji, ar sparu izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par baru, pūli.
izspurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
uzsprāgt Strauji, piemēram, gāzes spiediena iedarbībā, uzvirzīties, parasti ar troksni, augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par priekšmetu, šķidrumu; strauji, piemēram, gāzes spiediena iedarbībā, uzvirzīties, parasti ar troksni, virsū (uz kā, kam).
uzraut Strauji, spēcīgi velkot vai vedot sev līdzi, uzvirzīt (cilvēku vai dzīvnieku) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); strauji, spēcīgi velkot vai vedot sev līdzi, uzvirzīt uz kādas vietas.
uzraut Strauji, spēcīgi velkot, uzvirzīt (transportlīdzekli, arī braucējus tajā) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par vilcējspēku; strauji, spēcīgi velkot, uzvirzīt uz kādas vietas.
spurts Straujš ātruma palielinājums (skrienot, braucot ar velosipēdu u. tml.).
grūdiens Straujš, spēcīgs pieskāriens vai sitiens.
murkšļoties Strēbt; gausi ēst, dzert; niekoties (ap ēdienu vai dzērienu).
izstreipuļot Streipuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izstumdīt Stumdot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
pārstumdīt Stumdot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
izstumt Stumjot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
izstumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
pārstumt Stumjot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
uzstumt Stumjot uzvirzīt (piemēram, priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stumjot uzvirzīt uz kādas vietas.
uzdzīt Stumjot, velkot, grūžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stumjot, velkot, grūžot uzvirzīt uz kādas vietas.
izstumties Stumjoties izbraukt (no kurienes, kur u. tml. ar transportlīdzekli).
nostumties Stumjoties novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.); stumjoties atvirzīties nost, attālināties (no kā).
uzstumties Stumjoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stumjoties, uzvirzīties uz kādas vietas.
izstūrēt Stūrējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., parasti transportlīdzekli).
uzstūrēt Stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
izsūkt Sūcot (parasti ar kādu rīku, ierīci), panākt, būt par cēloni, ka (kas) izplūst, izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
uzsūkties Sūcoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
izsūknēt Sūknējot panākt, būt par cēloni, ka (kas) izplūst, izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
pārsūknēt Sūknējot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
uzsūknēt Sūknējot uzvirzīt (parasti šķidrumu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
austrumu sumahs sumahu suga ("Rhus orientalis").
austrumu sūrene sūreņu suga ("Polygonum orientale").
zusla Susla, slikts dzēriens, neizdevusies putra.
pārsvaidīt Svaidot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
gāzelēties Svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (piemēram, ejot, skrienot).
aliens svešinieks; tas, kurš atbraucis no citurienes.
svešuriena Svešuriene.
izsvilināt Svilinot izdzīt (no kurienes, kur u. tml.).
izsvilpt Svilpjot izpaust neapmierinātību (parasti ar kāda uzstāšanos, rīcību); svilpjot panākt, ka (kāds) iziet (no kurienes, kur u. tml.).
galds Šāda mēbele kopā ar ēdieniem un dzērieniem, kas atrodas uz tās; ēdienu, dzērienu kopums, kas paredzēts kādam īpašam gadījumam.
dabas raugi šādas sēnes, kas sastopamas augsnē, no kurienes tās nokļūst uz augu augļiem.
trauks Šādu priekšmetu kopums ēdienu, dzērienu pasniegšanai galdā.
uzšalkt Šalcot, ar šalkoņu strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
svilaste Šaudīgs nemierīgs cilvēks (skrien, it kā būtu aste apsvilusi).
uzšaut Šaujot uzvirzīt (lādiņu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); šaujot uzvirzīt (lādiņu) uz kādas vietas.
stars Šaura, noteiktā virzienā orientēta (elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas) izplatīšanās josla; pa šādu joslu virzītais (elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas) kopums.
subglaciālā vaga šaurs taisnvirziena vai mazliet līkumots ielejveida padziļinājums, kas orientēts ledāja kustības virzienā.
kafija šī dzēriena dzeršana; viesības, kurās pasniedz galvenokārt šo dzērienu.
tēja Šī dzēriena dzeršana; viesības, kurās pasniedz galvenokārt šo dzērienu.
aiaijs Šīs dzimtas suga ("Daubentonia madagascariensis"), tumši brūns vai melns dzīvnieks kaķa lielumā (ķermeņa garums 40 cm, aste - 50-60 cm), ar labi attīstītiem pirkstiem, dzīvo tikai ierobežotoas apgabalos Madagaskarā; slaidpirkstenis.
patoloģiskais dzēruma stāvoklis šis patoloģiskā afekta gadījums ir īslaicīga asa psihoze, kas spontāni rodas sakarā ar alkoholisko dzērienu lietošanu, dažreiz ieņemot tikai niecīgu devu, un izraisa gara slimībai raksturīgu stāvokli.
piestrēbams Šķidrs ēdiens vai dzēriens, ko piestrebj, piedzer klāt (kādam ēdienam); piestrēbiens.
piestrēbjams Šķidrs ēdiens vai dzēriens, ko piestrebj, piedzer klāt (kādam ēdienam); piestrēbiens.
piestrēbiens Šķidrs ēdiens vai dzēriens, ko piestrebj, piedzer klāt (kādam ēdienam).
strebeklis Šķidrs ēdiens, arī dzēriens; strebjamais.
strēbiens Šķidrs ēdiens, arī dzēriens; strebjamais.
strebjams Šķidrs ēdiens, arī dzēriens.
dzeramais Šķidrums dzeršanai, dzēriens.
iznākt Šķietamā kustībā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par debess spīdekļiem, mākoņiem.
izlīst Šķietamā kustībā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par debess spīdekļiem.
skrejceļš Šķietlādes virsma, pa ko pārvietojas atspole, virzoties cauri šķīrienam.
uzšķiest Šķiežot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
pašķīvis Šķīvis (vai tase), kas atrodas apakšā (zem trauka ar dzērienu vai ēdienu).
nošķūrēt Šķūrējot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
nošķūrēt Šķūrējot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
uzšļākt Šļācot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
izšļākties Šļācot, ar šalti izplūst (no kurienes, kur u. tml.).
izšļākt Šļācot, ar šalti izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
uzšļakstināt Šļakstinot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzšļakstīt Šļakstot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzšļakstēt Šļakstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
izšļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
uzšļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); šļūcot, šļūcošā gaitā uzvirzīties uz kādas vietas.
nošļukt Šļūkot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
nošūt Šujot izveidot dūrienu rindu, lai nostiprinātu, arī izrotātu.
sadiegt Šujot lieliem dūrieniem, arī šujot ātri vai pavirši, salabot, salāpīt (saplīsušu, parasti auduma, izstrādājumu, arī izplīsumu, caurumu tajā).
sadiegt Šujot lieliem dūrieniem, savienot; šujot ātri vai pavirši, savienot.
savārstīt Šujot, parasti nevīžīgi, lieliem dūrieniem, savienot; šujot ātri vai pavirši, savienot; arī sadiegt.
Gulganna Šumeru mirušo valsts, no kurienes nav atgriešanās.
izšūpot Šūpojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
nošūpot Šūpojot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml., parasti transportlīdzekli).
uzšūpot Šūpojot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
izšūpoties Šūpojoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
uzšūpoties Šūpojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
pārmalas (arī pārmalu) dūriens šūšanas tehnika - dūriens, ar ko piestiprina auduma malu tā, lai šuvuma vieta nebūtu redzama, vai ar ko apmetina auduma malas.
vārstuļot Šūt ar lieliem dūrieniem.
vārškāt Šūt blīviem dūrieniem.
vārstīt Šūt lieliem dūrieniem, nevīžīgi, arī ātri vai pavirši; arī diegt 1.
vārkšķot Šūt lieliem dūrieniem, trāklēt, lāpīt.
trākalēt Šūt lieliem dūrieniem; diegt.
diegt Šūt lieliem dūrieniem; šūt ātri vai pavirši.
uzdiegšana Šuvekļa detaļu īslaicīgā savienošana, parasti ar roku darba dūrienu pagaidšuvi, uzliekot vienu detaļu virs otras.
apdiegšana Šuvekļa griezummalas apdarināšana ar rokdarba vai overloka šujmašīnas pārmalas diegu dūrieniem, kas novērš griezummalas iršanu.
piža Švaks dzēriens.
uzšvirkstēt Švirkstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
skaidrs Tā ka nav alkoholisku dzērienu ietekmē, tā ka nav iereibis.
gnēze Tā kāposta vai kāļa virsējā daļa, no kurienes aug lapas.
būt (arī iztikt, palikt u. tml.) sausā Tā, ka nav, trūkst alkoholisku dzērienu.
viltība Tāda (dzīvnieka) īpašība, kas ļauj (tam) labi orientēties dažādos apstākļos un izmantot tos savā labā.
portretorientācija Tāda izdrukājamā dokumenta orientācija, ka tā augstums ir lielāks par platumu.
ciemuļa Tādas govs vārds, kas nopirkta un atvesta no citurienes.
aplaizīt Tāds (cilvēks), kam ir samitrināti, saziesti, gludi saglausti mati; tāds (cilvēks), kura āriene ir pārspīlēti uzposta.
nolaizīt Tāds (cilvēks), kam ir saslapināti vai saziesti un ļoti gludi sasukāti mati; tāds (cilvēks), kura āriene ir pārspīlēti uzposta.
bezsātīgs Tāds (cilvēks), kas ēd vai dzer ļoti daudz, kam nepietiek ar normālu ēdiena vai dzēriena daudzumu.
vulgārs Tāds (cilvēks), kura āriene ir bezgaumīgi, pārspīlēti spilgta, arī nesakopta, uzvedība skaļa, piedauzīga, pieņemtajām normām neatbilstoša.
mazgrādīgs Tāds (dzēriens), kam ir samērā neliels alkohola procents.
grādīgs Tāds (dzēriens), kas satur alkoholu.
balts tāds (ēdiens, dzēriens), kam ir pievienots aizdars -- piens, krējums
sturbulīgs Tāds (zirgs), kas ātri baidās un skrien.
ārpusķermeņa izjutums tāds izjutums, kurā pasaule šķiet uztverta no kaut kurienes ārpus ķermeņa.
grandiozs Tāds, kam ir neparasti liels vērienīgums, iedarbīgums u. tml.; varens, dižens.
spirtots Tāds, kam ir pievienots etilspirts (par alkoholiskiem dzērieniem).
tumīgs Tāds, kam ir tumei raksturīgā konsistence (par ēdienu, dzērienu); arī pabiezs.
zinīgs Tāds, kam ir, parasti lielas, zināšanas (2), tāds, kas labi orientējas kādā nozarē.
pieticīgs Tāds, kam nav izcilības, vēriena, plašuma vai greznuma; vienkāršs.
vienkāršs Tāds, kam nav izcilības, vēriena, plašuma, arī greznuma; arī pieticīgs (3).
politkorekts Tāds, kam nepiemīt dzimuma, rasu, cilvēku ar netradicionālu seksuālo orientāciju u. c. minoritāšu diskriminācija; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
iereibis Tāds, kam no alkoholisko dzērienu lietošanas ir iestājies reibums.
nevīžīgs Tāds, kas aiz slinkuma, nolaidības izturas pavirši (pret sevi, savu ārieni, apkārtni); nolaidīgs, nekārtīgs.
neapķērīgs Tāds, kas ar grūtībām saprot, aptver; tāds, kas lēnām orientējas situācijā.
solīds Tāds, kas ar savu ārieni, izturēšanos, sabiedrisko stāvokli u. tml. izraisa pret sevi cieņu, uzticību; arī pieklājīgs, atturīgs, savaldīgs.
mudrs Tāds, kas ātri iet, skrien u. tml.
apķērīgs Tāds, kas ātri, viegli saprot, aptver; tāds, kas ātri orientējas situācijā; atjautīgs, attapīgs.
aizokeāna Tāds, kas atrodas aiz okeāna; tāds, kas ieradies vai ir atsūtīts no turienes.
eksogēnisks Tāds, kas cēlies no ārienes, arēju iemeslu radīts.
sprigans Tāds, kas dzirkst (par dažiem dzērieniem).
polikristālisks Tāds, kas ietver daudz neregulāru, dažādos virzienos orientētu, sīku, savstarpēji saistītu kristālu; lielākajai daļai cietvielu (minerāliem, metāliem) ir polikristāliska struktūra.
pliks Tāds, kas ir bez piedevām, bez pavalga, pliekans (par ēdienu, dzērienu).
pašbrūvēts Tāds, kas ir gatavots mājas apstākļos, mājsaimniecībā (parasti par alkoholisku dzērienu); pašdarīts (1).
pašdarīts Tāds, kas ir gatavots mājas apstākļos, mājsaimniecībā (parasti par alkoholisku dzērienu).
aukstasinīgs Tāds, kas ir mierīgs, nosvērts, spēj apvaldīt jūtas; tāds, kas spēj orientēties bīstamās situācijās.
ārpusnieks Tāds, kas ir no citurienes.
problēmorientēts tāds, kas ir orientēts kādas problēmas vai problēmu klases risināšanai.
vienkāršots Tāds, kas ir skaidrs, saprotams, arī elementārs, primitīvs, arī tāds, kam trūkst vēriena, plašuma, greznības.
paštecināts Tāds, kas ir tecināts mājas apstākļos, mājsaimniecībā (par alkoholiskiem dzērieniem).
respektabls Tāds, kas ir vērienīgs, izraisa ievērību (piemēram, par pasākumu, darbību).
pseidotautisks Tāds, kas izmanto tautas mākslas motīvus, tēlus, izteiksmes līdzekļus un kas orientējas uz romantizētu tautas pagātni, neievērojot sabiedrības aktuālās problēmas (parasti par mākslas virzienu, mākslas darbu).
kārdinošs Tāds, kas izraisa kāri ēst, dzert (par ēdienu, dzērienu, to izskatu, smaržu u. tml.).
ugunīgs Tāds, kas izraisa karstuma sajūtu ķermenī, stiprs (parasti par alkoholiskajiem dzērieniem).
sāpīgs Tāds, kas izraisa sāpes (piemēram, par sitienu, dūrienu).
slauns Tāds, kas izturas laipni, sirsnīgi; tāds kam ir patīkama, pievilcīga āriene.
jauks Tāds, kas izturas laipni, sirsnīgi; tāds, kam ir patīkama, pievilcīga āriene (par cilvēku).
nevērīgs Tāds, kas izturas nolaidīgi, pavirši (pret sevi, savu ārieni, apkārtni); tāds, kurā izpaužas nolaidīga, pavirša attieksme (pret sevi, savu ārieni, apkārtni).
skārienjutīgs Tāds, kas jūt un reaģē uz pieskārienu.
viltīgs Tāds, kas labi orientējas dažādos apstākļos un prot tos izmantot savā labā (par dzīvniekiem).
viltīgs Tāds, kas labi orientējas dažādos apstākļos un, parasti, citus maldina, lai sasniegtu savus nodomus (par cilvēku).
dzerstelīgs Tāds, kas labprāt, arī daudz lieto alkoholiskos dzērienus.
dzerstīgs Tāds, kas labprāt, arī daudz lieto alkoholiskos dzērienus.
iedzēris Tāds, kas lietojis alkoholiskus dzērienus un ir manāmi apreibis.
piedzēries Tāds, kas lietojis alkoholiskus dzērienus un ir pilnīgi noreibis.
piedzēris Tāds, kas lietojis alkoholiskus dzērienus un ir pilnīgi noreibis.
māneklis Tāds, kas maldina, nepareizi orientē.
pļēgurīgs Tāds, kas mēdz lietot alkoholiskus dzērienus, ir nekārtīgs, nevīžīgs.
skaidrā prātā Tāds, kas nav alkoholisku dzērienu ietekmē, tāds, kas nav iereibis.
skaidrs Tāds, kas nav alkoholisku dzērienu ietekmē, tāds, kas nav iereibis.
vaļīgs Tāds, kas nav ciešs, stingrs, arī noteikts (piemēram, par tvērienu).
vellapsēsts Tāds, kas nepārtraukti kur iet, skrien, steidzas u. tml.; nemierpilns.
laupīgs Tāds, kas orientēts uz laupīšanu.
ārējs Tāds, kas redzams no ārienes, no ārpuses, tāds, ko ievēro vispirms (par izskatu, formu u. tml.).
reibinošs Tāds, kas satur alkoholu (par dzērieniem).
putojošs Tāds, kas satur daudz ogļskābes gāzes (par dzērieniem).
vājš Tāds, kas satur samērā maz alkohola (par dzērieniem).
sviloņa Tāds, kas skrien, steidzas, kaut ko dara bez apdomas; karstgalvis.
kārs Tāds, kas tiecas pēc garšas baudas, kāro ko ļoti iecienītu, garšīgu, tāds, kam ir liela kāre pēc kāda ēdiena, dzēriena.
vilinošs Tāds, kas, parasti, izraisa patiku, valdzina (par cilvēku, tā ārieni).
gudrs Tāds, kas, veikli orientējoties dažādos apstākļos, prot tos izmantot savā labā; arī viltīgs.
neausts Tāds, ko iegūst, cauršujot vai līmējot orientētu šķiedru kopumu (par tekstilmateriālu).
akls Tāds, ko veic neskatoties; tāds, ko veic, orientējoties pēc instrumentiem.
maldi Tāds, kur ir grūti orientēties.
neizteiksmīgs Tāds, kura ārienē neizpaužas nekas spilgts (par cilvēku).
nejauks Tāds, kura āriene vai rakstura, personības īpašības izraisa nepatiku, pretīgumu (par cilvēku).
kārs Tāds, kurā izpaužas kāre pēc kā ļoti iecienīta, garšīga, tāds, kurā izpaužas liela kāre pēc kāda ēdiena, dzēriena.
paplāns Tāds, kurā kādas vielas ir samērā mazā koncentrācijā (parasti par ēdienu, dzērienu).
plāns Tāds, kurā kādu uzturlīdzekļu ir par maz (par ēdienu, dzērienu).
neglīts Tāds, kuram nav pievilcīga, patīkama āriene, tāds, kura izskats, veidojums izraisa nepatiku (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
kuļams Tāds, kurš pelnījis pērienu.
dzirkstīgs Tāds, no kura izdalās ogļskābes gāze (par dažiem dzērieniem).
vērumlīnija Taisna līnija, kas iet caur stāvēšanas punktu un diviem raksturīgākajiem apvidus punktiem (orientieriem).
mēņģis Tas (piemēram, ēdiens, dzēriens), kas ir sajaukts, samaisīts, salaistīts (bez noteikta samēra, attiecībām u. tml.).
ātrskrējējs Tas (tāds), kas ātri skrien (parasti par dzīvniekiem).
izslaukas Tas, kas ir izslaucīts (no kurienes, kur u. tml.); saslaukas.
izgriezums Tas, kas izgriezts (no kurienes), izgriezts gabals, fragments (no kā).
izmesli Tas, ko izmet no kaut kurienes ārā; atkritumi, atliekas.
dzerams Tas, ko var dzert; dzēriens.
iztecēt Teciņus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
noļukšāt Teciņus, sīkiem soļiem skrienot, nokļūt.
Kurtavas purvs Teiču purva rietumu daļas nosaukums ap Kurtavas ezeru, Madonas novada Mētrienas pagastā.
kombuča tējas sēnes dzēriens.
tēja Tējaskrūms, no kura lapām gatavo dzērienu.
iztecēt Tekot izplūst (no kurienes, kur u. tml.) - par šķidrumu.
notecēt Tekot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
notecēt Tekot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, km u. tml.).
interaktīva balssatbilde telekomunikāciju sistēma, kurā lietotājam pa telefona līniju piedāvā balss izvēļņu kopu, ļauj tam izdarīt izvēli un ievadīt informāciju ar skārienjutīgu telefona tastatūru.
bufete Telpa, neliela ēdnīca, kur pārdod galvenokārt aukstus uzkožamos un dažus dzērienus.
aksiāls vektors telpas vektors, kas maina zīmi, ja telpai maina orientāciju (piem., vektoriālais reizinājums).
bizneskartogrāfija Telpisku datu analīze, plānošana un veidošana pēc datu tirgus orientēta pasūtījuma.
iztenterēt Tenterējot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
ignipunktūra terapija ar sakarsētu adatu dūrieniem; arī sildīšana bioloģiski aktīvos punktos.
spicglāzīte Tieva glāzīte, no kuras dzer stiprus alkoholiskus dzērienus.
adata Tieva metāla stieplīte vai caurulīte ar smailu galu duršanai vai dūrienveida pieskarei.
vienbridu Tikai brienot (visu laiku, visu ceļu, vai kādu noteiktu ceļa gabalu).
durvtiņa Tīkls, kam gar trim malām koki; zvejojot divi zvejnieki brien un stumj šo tīklu ar garāko vidējo koku gar dibenu pret krastu vai paceri; duriņa.
duriņa Tīkls, kam gar trim malām koki; zvejojot divi zvejnieki brien un stumj šo tīklu ar garāko vidējo koku gar dibenu pret krastu vai paceri.
duriņš Tīkls, kam gar trim malām koki; zvejojot divi zvejnieki brien un stumj šo tīklu ar garāko vidējo koku gar dibenu pret krastu vai paceri.
(no)iet (retāk aiziet) dibenā Tikt (no)rītam (par barību, dzērienu).
iet dibenā Tikt (no)rītam (par ēdienu, dzērienu).
nākt Tikt iegūtam, saņemtam, arī atgādātam (no kurienes).
nosastāvēties Tikt ilgi uzglabātam, lai iegūtu vēlamās īpašības (piemēram, par dažiem alkoholiskiem dzērieniem).
izcelties Tikt izceltam (no kurienes, kur u. tml.).
iziet Tikt izdabūtam (no kurienes, kur u. tml.) - par priekšmetu.
izlidot Tikt izslēgtam (no mācību iestādes); tikt atlaistam (no darba); tikt padzītam (no kurienes).
izkārties Tikt izvirzītam tālu ārā (no kurienes) - parasti par galvu; tikt izvirzītam ārā (no kurienes) tā, ka nokarājas (parasti par roku, kāju, mēli).
nodzerties Tikt notērētam alkoholisku dzērienu lietošanai (par naudu, mantu).
dabūt pa mici tikt pārmācītam, piekautam, sakautam; dabūt pērienu
pārceļot Tikt pārvietotam (uz kurieni, pie kā, kur) - piemēram, par priekšmetiem.
parādīties (arī nākt) galdā (arī uz galda) tikt pasniegtam (par ēdienu, dzērienu).
nākt galdā tikt pasniegtam (par ēdienu, dzērienu).
norauties Tikt sodītam; saņemt bārienu.
kārties Tikt virzītam (ārā no kurienes, kur iekšā u. tml.) - parasti par galvu; tikt virzītam (ārā no kurienes, kur iekšā u. tml.) tā, ka karājas (parasti par roku, kāju, mēli).
iztipināt Tipinot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
tīrpeļņa Tīrienesa.
parestēze Tirpuma, dūrienu vai šermuļu sajūta, ko nav radījis ārējs kairinājums.
pepsikola Tonizējošs bezalkoholisks dzēriens.
rakija Tradicionāls alkoholiskais brendija tipa dzēriens Vidusjūras austrumu piekrastes zemēs.
durnavāt Trakojot doties uz kurieni.
iztrakāt Trakojot izvirzīties (no kurienes).
uztramdīt Tramdot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); tramdot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas.
kanna Trauks (ar osu un snīpi) dzēriena (parasti kafijas vai tējas) sagatavošanai vai pasniegšanai galdā.
iztrenkt Trencot panākt, ka (dzīvnieks) izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
pārtrenkt Trencot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur u. tml).
uztrenkt Trencot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); trencot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas.
uztrenkāt Trenkājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); trenkājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas.
uztriekt Triecot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ātri uzskrien, uziet.
iztriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks) izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
uztriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); triecot panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas.
pārtriekt Triecot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur u. tml.).
Preinīšu ezers Trienīte, ezers Rendas pagastā.
Prienītis Trienīte, ezers Rendas pagastā.
mizerikords Trīskantains duncis, ar ko bruņinieks deva beidzamo dūrienu uzvarētam pretiniekam.
kokaīnkrūmi Tropu koki un krūmi, aug Peru un Bolīvijā, lapas satur kokaīnu, indiāņi tās košļā kā stimulantus; lapu ekstraktu, kas atbrīvots no kokaīna, lieto kā sastāvdaļu kokakolas dzērienā.
kolas koki tropu koks Āfrikā, ko audzē sēklu - kolas riekstu dēļ; tie ir lieli, balti vai sarkani, satur kofeīnu, tos košļā kā tonizējošu līdzekli, sēklu pulveri vai ekstraktu lieto atspirdzinošos dzērienos (kokakolā u. c.) un šokolādē.
āda tukša alkoholiskā dzēriena (degvīna) pudele.
šituriene turiene.
tiene Turiene.
tieniene Turiene.
tureine Turiene.
turene Turiene.
turine Turiene.
turīne Turiene.
turienējs Turienei piederīgs, no turienes.
turienietis Turienes iedzīvotais.
turējs Turienes.
mērķtirgus Tūrisma tirgvedībā izdalīts segments, uz ko tūrisma uzņēmumi orientē savus pakalpojumus, tas var būt gan noteikta teritorija, gan klientu grupa.
ekotūrisms tūrisms, kas orientēts uz vides iepazīšanu, uzturēšanos pirmatnīgā, nepārveidotā vidē; lauku tūrisms.
sniegt Tuvināt kādam (piemēram, lūpas, vaigu), pieļaujot skārienu, sitienu u. tml.
Kildisins Udmurtu (Priekšurālu ziemeļrietumi) mitoloģijā - dievs, kas dzīvo debesīs un no turienes pārvalda Visumu; arī zemes un ražas dievs.
ugunsūdens Ugunsdzēriens; degvīns.
ugunsdzira Ugunsdzēriens.
PL/1 Universāla problēmorientēta programmēšanas valoda, kas paredzēta daudzu nozaru uzdevumu risināšanai un datu struktūru apstrādei; arī strukturālajai programmēšanai un sistēmprogrammēšanai.
Austrumlogone upe Čadā (_Logone Oriental_), Logones labā satekupe, augštece Centrālāfrikas Republikā, kur saucas - Pende.
izurbināt Urbinot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
izurbt Urbjot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
izurķēt Urķējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
pakārties Uz īsu brīdi izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes) - parasti par galvu.
pragmatists Uz lietderību, rezultātu orientēts, pragmatisma piekritējs.
krēmliķieris Uz spirta bāzes gatavots dzēriens ar saldo krējumu un dažādām garšvielu un saldumu piedevām.
tejup Uz to pusi; uz turieni.
aizbūvēties Uzbūvēt (māju) un pārvietoties (uz turieni).
uzmest Uzdzert (alkoholisku dzērienu), parasti nedaudz.
uztikt Uzkļūt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); uzklāt uz kādas vietas.
zace Uzkoda (alkoholiskam dzērienam).
zacene Uzkoda (alkoholiskam dzērienam).
zakusks Uzkoda (alkoholiskam dzērienam).
zakušments Uzkoda (alkoholiskam dzērienam).
zakuska Uzkožamais, ko ēd pirms pamatēdiena, arī dzerot alkoholisku dzērienu.
uzsisties Uzlidot augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par purniem.
uzklāt (retāk saklāt) galdu uzlikt galda piederumus, arī ēdienus, dzērienus uz galda.
spraits Uzņēmuma "Coca-Cola" zīmols: gāzēts dzēriens ar citrona un laima garšu; kopš 2003. gada tiek ražots arī ar tropisko augļu garšu.
funkcionālā organizācija uzņēmuma uzbūve, kas orientēta uz uzņēmējdarbības funkcijām - sagādi, personāla komplektēšanu un izmantošanu, ražošanu, realizāciju, pakalpojumu sniegšanu, pētniecību, finansēšanu, norēķiniem un vadīšanu.
pezics Uzsildīts izkāstas auzu tumes un alus maisījuma dzēriens; peziks.
peziks Uzsildīts izkāstas auzu tumes un alus maisījuma dzēriens.
uzšļākt Uzšļākties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzvārstīt Uzšūt (ielāpu) ar lieliem dūrieniem.
uzdzīties Uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); uzvirzīties uz kādas vietas.
uzpeldēt Uzvirzīties ūdens virspusē, arī augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par priekšmetiem, nogulsnēm u. tml.
uzkāpt Uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, piemēram, debess spīdekļiem.
uznākt Uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, piemēram, mākoņiem, debess spīdekļiem.
Vanka Užavas labā krasta pieteka Kuldīgas un Alsungas novadā, garums - 30 km, kritums - 80 m; augštecē Planīcas upe, Bebriena, Mazupe; vidustecē Ēdole, Ēdoles upe, Lanka.
ģenerālkapituls Vācu ordeņa pilna sapulce, ko ikgadus sasuca virsmestrs 14. septembrī Marienburgā (Prūsijā).
uzvadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties) panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vadot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vielas.
novadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
novadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
novirzīt Vadot (transportlīdzekli), panākt, ka (tas) pārvietojas un pabeidz pārvietoties nost no (kurienes, kur u. tml.).
uzvadīt Vadot (transportlīdzekli), uzvirzīt (to) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vadot (transportlīdzekli), uzvirzīt (to) uz kādas vietas.
izvadīt Vadot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml. transportlīdzekli).
Kaķene Vaibiņas kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas un Barkavas pagastā.
lēkt Vairākkārt ar atspērieniem atraujoties no pamata un virzoties uz priekšu, pārvietoties.
iebrist Vairākkārt brienot, iemīt (piemēram, taku, pēdas).
saskraidīt Vairākkārt dodoties uz kurieni, sasniegt (kādu rezultātu).
izrausalēt Vairākkārt izraust, izdabūt no kurienes.
tramdīt Vairākkārt likt, pavēlēt pārtraukt (kādu stāvokli) un doties (kur, ārā no kurienes u. tml.).
sisties Vairākkārt strauji virzoties, spēcīgi skarties (pie kā), piemēram, lai izkļūtu no kurienes.
bāzalēt Vairākkārt virzīt, bāzt ārā no kurienes.
aizvadāt Vairākos paņēmienos vedot, aizgādāt (kur, uz kurieni).
iedzeršana Vairāku cilvēku sapulcēšanās, arī viesības ar nolūku lietot alkoholiskus dzērienus.
fotoplāns Vairāku pielāgotā mērogā samontētu aerofotogrāfiju kopums, kas izlabots, pārbaudīts un piesaistīts zemes orientieriem, lai precīzi attēlotu attālumu un virzienu.
aizviesties Vairojoties izplatīties un ieviesties šeit no citurienes.
aizvākt Vākt prom; aizgādāt, pārvietot (uz kurieni).
Kuldīgas struktūra valnis Rietumkurzemes izcilnī, \~25 km uz dienvidrietumiem no Kuldīgas, konstatēts pamatklintāja un Kaledonijas struktūrkompleksa iežos, izmēri 15 x 5 km, orientēts rietumu — austrumu virzienā.
monopoļka Valsts degvīna tirgotavā (monopolā) pirkta dzēriena pudele.
gaņģis Vaļinieks, kas dzīvo pie viena saimnieka, bet iet strādāt arī pie citiem; dzērājs, kas krogū iet no viena pie otra, dzērienus diedelēdams.
izvandīt Vandoties, jaucoties izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
uzvārīt Vārot panākt, ka (dzēriens, ēdiens u. tml.), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi; arī izvārīt.
izkusēt Vāroties, ceļoties uz augšu, iet pāri katla malām (par šķidru ēdienu, dzērienu).
gaiņāt Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), panākt, ka (kāds) virzās (uz kurieni).
izvest Vedot (ar transportlīdzekli), izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
novest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt lejā (no kurienes, kur u. tml.); nogādāt (transportlīdzekli) lejā (no kurienes, kur u. tml.), braucot (ar to).
novest Vedot (ar transportlīdzekli), novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); nogādāt (transportlīdzekli nost no kurienes, kur u. tml.), braucot (ar to).
pārvest Vedot (ar transportlīdzekli), pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
uzvest Vedot (ar transportlīdzekli), uzvirzīt, nogādāt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vedot (ar transportlīdzekli), uzvirzīt, nogādāt uz kādas vietas.
uzvest Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas; arī uzvadīt (1).
izvest Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka iziet, iznāk (no kurienes, kur u. tml.).
novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); vedot (piemēram, aiz pavadas) panākt, ka (dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
pārvest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur); pārvietot (kādu uz citu atrašanās, uzturēšanās vietu).
novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.); vedot (piemēram, aiz pavadas) panākt, ka (dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
pārvest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur); pārvietot (dzīvniekus uz citu mītni).
uzvest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas.
izvest Vedot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli.
uzvest Vedot uzvirzīt, nogādāt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekli; vedot uzvirzīt, nogādāt uz kādas vietas.
post Veidot (apģērbam ārienei u. tml.) kārtīgu, vēlamu izskatu.
post Veidot (apģērbam, ārienei u. tml.) greznu izskatu.
durt Veidot (ar adatu, īlenu u. tml. dūrienus, caurumus).
tetovēt Veidot (attēlu, burtus, zīmes u. tml.) ādā, ar dūrieniem, griezumiem ievadot tajā krāsu; ar šādu paņēmienu veidot attēlu, burtus, zīmes u. tml. (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ādā, ķermeņa daļā).
kārtoties Veidot (savam apģērbam, ārienei u. tml.) kārtīgu, vēlamu izskatu.
stiečkāt Veidot, šūt blīviem dūrieniem nošuvi.
izkātot Veikli iziet (no kurienes, kur).
noripot Veikli noskriet lejā (no kurienes, kur u. tml.).
griezt Veikt (ko), strādāt (ar plašu vērienu).
vektoriālais reizinājums vektors a x b, kas perpendikulārs abu doto vektoru a, b veidotajai plaknei un vērsts tā, ka sistēmai (a, b, a x b) ir labā orientācija.
novilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
uzvilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas.
novilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
novilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) atvirzās nost, attālinās (no kā).
pārvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur); velkot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur).
uzvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
novilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
uzvilkt Velkot ar ierīci vai citiem paņēmieniem, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); velkot ar ierīci vai citiem paņēmieniem, uzvirzīt uz kādas vietas.
izvākt Velkot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
izvilkt Velkot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
novilkt Velkot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); velkot novirzīt, noņemt (nost no kā).
pārvilkt Velkot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
uzvilkt Velkot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekli, darba dzīvnieku; velkot uzvirzīt uz kādas vietas.
novilkt Velkot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
izvelt Veļot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
novelt Veļot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
novelt Veļot panākt, ka (kas) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
pārvelt Veļot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
uzvelt Veļot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); veļot uzvirzīt uz kādas vietas.
uzstīvēt Veļot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); veļot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt uz kādas vietas.
novelties Veļoties novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
novelties Veļoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
Buenosairesas verbēna verbēnu suga ("Verbena bonariensis").
Fehren Vērienes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Plāteres pagastā.
apmērs Vēriens (sabiedriskām parādībām).
dimensija Vēriens, apjoms.
vizēt Vēršot skatienu no viena orientiera (piemēram, iesprausta mietiņa, maiksts) uz otru, nospraust (taisnu līniju, priekšmetu novietošanu uz taisnas līnijas u. tml.).
pikadors Vēršu cīņas dalībnieks - jātnieks, kas kaitina vērsi ar pīķa dūrieniem.
dialoģiskā vērtīborientācija vērtīborientācija, kuru vislabāk raksturo vārdu pāris "Es - Tu"; tā apgalvo, ka cilvēka rīcība nav tikai viņa viena paša rīcība, bet to ietekmē arī ap viņu esošie cilvēki, tāpēc cilvēkiem ir jāmācās saprasties, sadarboties, rīkoties kolektīvi.
vērtību orientācija vērtību izpratne, darbības vērstība uz noteiktām vērtībām; vērtīborientācija.
vērtīborientācija Vērtību izpratne, darbības vērstība uz noteiktām vērtībām; vērtību orientācija.
stumbenis Vertikāli vai slīpi orientēts stipri izstieptas formas iežu ķermenis; štoks.
vestāliene Vestas (mājas pavarda dievietes) kulta priesteriene (senajā Romā).
vidējais brīvā ceļa garums vidējais attālums, ko atoms vai molekula, atrodoties haotiskā termiskā kustībā, noskrien līdz sadursmei ar citu atomu vai molekulu.
noslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
izslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvietojoties, izkļūt (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
noslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
šeikeris Viegli aizverams un noslēdzams trauks, ko lieto jaukto dzērienu gatavošanai bārā.
pieskandināt Viegli pieskarties (parasti ar savu glāzi pie kāda cita glāzes), lai radītu skaņu pirms, parasti alkoholiska dzēriena, dzeršanas.
noslīdēt Viegli, slīdoši nobraukt (nost no kurienes, kur u. tml.) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
noslīdēt Viegli, slīdoši nobraukt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
kūlers Vieglo kokteiļu veids, kura sastāvā ir stiprs alkoholiskais dzēriens, citronu sula, grenadīna sīrups, ingveralus vai limonāde; pasniedz ar ledu.
dzirkstošais vīns viegls alkoholisks dzēriens, kurš iegūts, raudzējot dabīgos vīna materiālus un kuram ir palielināts spiediens sakarā ar oglekļa dioksīda klātbūtni.
čuidiņa Viegls dzēriens, kā tēja.
afrodīzijs Viela, augs, ēdiens vai dzēriens, ko uzskata par seksuāli uzbudinošu.
garšas pastiprinātāji vielas, kas pastiprina pārtikas produktam piemītošo garšu un/vai smaržu; lieto atspirdzinošos dzērienos, majonēzēs, salātos u. tml.
vendi viena no Baltijas somugru ciltīm, kas pirms 13. gadsimta dzīvoja Kurzemē Ventas lejtecē, bet, kuršu padzīta no turienes un pēc tam no Rīgas apkaimes, apmetās ap 13. gadsimtu Cēsu novadā
glikonskābe Viena no organiskām skābēm, ko satur tējas sēnes dzēriens.
gadījuma vadīšana viena no pamatmetodēm sociālajā darbā ar gadījumu, kas palīdz cilvēkiem orientēties plašajā pakalpojumu klāstā un saņemt visatbilstošākos pakalpojumus: veic individuālās situācijas un vajadzību izvērtēšanu, nepieciešamo pakalpojumu plānošanu, resursu un pakalpojumu piesaisti.
būt vienādi (arī vienlīdz) gudriem vienādi orientēties kādā jautājumā.
porcija Vienai ēdienreizei vienam cilvēkam (retāk cilvēku grupai) paredzēts (ēdiena, dzēriena) daudzums.
porcija Vienai ēdienreizei vienam dzīvniekam (retāk dzīvnieku grupai) paredzēts (ēdiena, dzēriena) daudzums.
ceļotājkoks Viendīgļlapju klases liliju apakšklases ingveru rindas strelīciju dzimtas suga ("Ravenala madagascariensis"), līdz 6 m garas, vēdekļveidā sakārtotas lapas, kuru makstīs uzkrājas līdz 1,5 1 dzeramā ūdens (no tā cēlies nosaukums), Madagaskarā audzē kā dekoratīvu augu.
riksis Vienmērīgi, vidēji ātri (skriet); tā (braukt, jāt), ka (parasti zirgs) skrien vienmērīgi, vidēji ātri.
riksis Vienmērīgs, vidēji ātrs (parasti zirga) skrējiens; brauciens, jājiens, kad (parasti zirgs) skrien vienmērīgi, vidēji ātri.
tubrālības Vienošanās (ko parasti apstiprina, iedzerot pa glāzei alkoholiska dzēriena) uzrunāt vienam otru ar "tu".
grābiens Vienreizēja paveikta darbība --> grābt (1); tvēriens.
kampiens Vienreizēja paveikta darbība --> kampt (2); tvēriens, grābiens.
Dzūkija Viens no 5 Lietuvas kultūrvēsturiskajiem novadiem, aptver Varēnas rajonu, Alītas rajonu, Alītu, gandrīz visu Kaišadores rajonu, Prienu rajona austrumdaļu, Traķu rajonu, Šaļčininku rajona rietumdaļu, Lazdiju rajonu, Elektrēnus, austrumos un ziemeļaustrumos robežojas ar Aukštaitiju, rietumos - ar Suvalkiju.
kontinentālās brokastis viens no brokastu veidiem, brokastis bez siltajiem ēdieniem, kurās piedāvā karstos dzērienus, sulas, maizi, džemus un piena produktus, sortiments var tikt papildināts ar salātiem, zivju produktiem, dažādiem konditorejas izstrādājumiem u. c.
kapriola Viens no klasiskās jāšanas skolas zirga lēcieniem, kad zirgs palecoties uz augšu izdara spērienu ar pakaļkājām.
dzeršana Viesības ar alkoholiskiem dzērieniem.
darījumviesnīca Viesnīca, kas ir specializējusies darījumtūristu apkalpošanā, to raksturo lietišķi iekārtoti numuri, operatīvas sakaru iespējas, darījumu veikšanai piemērotas telpas, tehnoloģiski aprīkots darījumu centrs un uz darījumviesiem orientēts pakalpojumu klāsts.
dzīvokļu viesnīca viesnīca, kur lielākā daļa ir dzīvokļveida numuri, kas iekārtoti atsevišķos stāvos un ir atdalīti no pārējiem numuriem vai atrodas citā ēkā; šādas viesnīcas parasti orientējas uz viesiem, kuri izmitināšanas pakalpojumus izmanto ilgāku laiku.
minibārs Viesnīcas numurā iekārtots dzērienu un vieglu uzkodu pašapkalpošanās bārs, parasti neliels ledusskapis, kurā ievietoto atspirdzinošo un alkoholisko dzērienu un vieglo uzkodu sortimentu un to cenas nosaka, ievērojot tūristu mītnes tirgvedības apsvērumus.
apkalpošana viesnīcas numurā viesnīcas vadības noteikta pakalpojumu sniegšanas kārtība, veids un apjoms, ko veic viesnīcas personāls vai ar viesnīcu saistītu pakalpojumu uzņēmumu darbinieki, notiek pēc klienta pieprasījuma, parasti pakalpojumus piedāvā viesnīcas dienesti (ēdienu un dzērienu pasniegšana, veļas mazgāšana, apģērbu tīrīšana un gludināšana, papildus numuru uzkopšana u. c.) vai citi pakalpojumu sniedzēji (frizieri, kosmetologi, medicīniskais personāls u. c.).
perēklis Vieta (sistēmā, vidē u. tml.), kurā sākas un no kurienes izplatās kāds fizikāls process.
ietēni Vieta uz kurieni iet, piemēram kā atbilde uz jautājumu "Kur iesi?" - "Iešu uz ietēniem".
izeja Vieta, kas paredzēta iziešanai, izkļūšanai (no kādas telpas, teritorijas), vieta, pa kuru iziet, izkļūst (no kurienes).
ieskrietuve Vieta, kur iespējams ātri paēst vai arī iedzert alkoholiskus dzērienus.
dzertuve Vieta, kur var iegādāties un lietot alkoholiskus dzērienus; arī krogs.
perēklis Vieta, kurā lielā daudzumā ir ieviesušies un (parasti) no kurienes izplatās nevēlami dzīvnieki (parasti kukaiņi) vai augi.
komandpunkts Vieta, no kurienes kaujas apstākļos vada (piemēram, karaspēka vienības, daļas, apakšvienības, lidaparātu apkalpes).
iemeti Vieta, no kurienes sākas šķēlums svārku mugurpusē.
iemati Vieta, no kurienes sākas šķēre uz svārku muguras.
izbrauktuve Vieta, pa kuru izbrauc (no kurienes).
izvīties Vijoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
uzvīties Vijoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par augiem, to daļām.
uzvilināt Vilinot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vilinot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
pārvilināt Vilinot panākt, ka (kāds) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur); vilinot panākt, ka (kāds) pāriet strādāt, darboties u. tml. (pie kāda cita, kur citur).
izvilināt Vilinot panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml).
izviļņot Viļņojot izplūst (no kurienes, kur u. tml.) - par upi, straumi u. tml.
izviļņot Viļņojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.) - par upi, straumi.
sillabubs vīna želeja ar putu krējumu; dzēriens no vīna un krējuma (piena); silabubs.
iesildīties Vingrojot, skrienot u. tml. panākt, ka muskulatūra, ķermeņa daļas kļūst elastīgākas, vingrākas (piemēram, pirms sacensībām).
Markelova pārlidojums vingrošanā - pārlidojums pār stieni, izvēršot kājas, un ar pagriezienu par 180° pāreja kārienā.
vintāža Vintāžas stils - stilizēts modes novirziens (īpaši apģērbā un sadzīves priekšmetos), kas orientēts uz pagājušo paaudžu modes virzienu atdzimšanu.
virienis Viriens.
uzvirmot Virmojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par putekļiem, dūmiem u. tml.
izvirpuļot Virpuļojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
izvirpuļot Virpuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
uzvirpuļot Virpuļojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
panbabilonisms Virziens historiogrāfijā, kas par pasaules kultūras pamatu uzskatīja Babiloniju; 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā to iedibināja vācu orientālisti.
panāziātisms Virziens, kura mērķis ir panākt to, lai Āzijas kontinentu pārvaldītu tikai Āzijas tautas, izspiežot no turienes eiropiešus un amerikāņus.
starts Virzīšanās (skrējiena, brauciena, peldējuma u. tml.) sākums no sacensību distances noteiktas vietas; sacensību distances vieta, no kurienes sāk virzīšanos.
skriešana virzīšanās, pārvietošanās, ar kājām pārmaiņus samērā spēcīgi, elastīgi atsperoties no zemes, tā ka brīžam kājas neskar zemi (par dzīvām būtnēm); pārvietošanās [skrienot]{s:642}
kārt Virzīt (no kurienes) ārā, (kur) iekšā, (kam) pāri (parasti roku, kāju) un ļaut (tai) karāties; virzīt tālu (no kurienes) ārā, (kur) iekšā, (kam) pāri (parasti galvu).
nodabūt Virzīt, parasti ar pūlēm, grūtībām, un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
kāpt Virzīties (parasti, pārvarot ko paaugstinātu vai padziļinātu), lai nokļūtu (kur iekšā vai no kurienes ārā).
novirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nost (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
nonākt Virzīties un pabeigt virzīties pa gaisu lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
iet Virzīties, braukt (no kurienes, uz kurieni) - par transportlīdzekļiem.
līsties Virzīties, doties un nokļūt (sev nevēlamos apstākļos); doties uz turieni, kur nav aicināts (izraisot pret sevi negatīvu attieksmi).
līst Virzīties, parasti lēni, pakāpeniski (kur iekšā, piemēram, ūdenī vai ārā no kurienes, piemēram, no ūdens).
vākties Virzīties, parasti steidzīgi (prom, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.); lasīties 2 (2).
lasīties Virzīties, parasti steidzīgi (prom, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.).
taustīties Virzīties, pārvietoties nedroši, orientējoties pēc taustes (par cilvēkiem).
novadīt Virzot (piemēram, pa kanāliem, caurulēm), panākt, ka (parasti šķidrums, gāze) aizplūst (no kurienes, kur u. tml.).
pārvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur).
novirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārvietojas un pabeidz pārvietoties nost (no kurienes, kur u. tml.).
uzvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek pārvietots, novietots, nokļūst augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek pārvietots, novietots, nokļūst uz kādas vietas.
izvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (parasti priekšmets) tiek pārvietots, pārvietojas (no kurienes, kur u. tml.).
izvirzīt Virzot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas (no kurienes, kur u. tml.).
izvirzīt Virzot panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas (no kurienes, kur u. tml.).
novirzīt Virzot pārvietot un pabeigt pārvietot nost (no kurienes, kur u. tml.).
novirzīt Virzot, piešķirot noteiktu virzienu, panākt, ka (viela, parasti šķidrums, gāze) pārvietojas nost (no kurienes, kur u. tml.).
nonest Virzot, raujot sev līdzi, novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.) - par straumi, upi, veļu u. tml.
iznest Virzot, raujot sev līdzi, pārvietot (no kurienes, kur u. tml.) - par ūdeņiem, vēju.
uzvirzīties Virzoties nokļūt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); virzoties nokļūt uz kādas vietas.
izvirzīties Virzoties pārvietoties (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
izvirzīties Virzoties pārvietoties (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli.
pārvirzīties Virzoties pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
vērienīgums Vispārināta īpašība --> vērienīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
vērienīgums Vispārināta īpašība --> vērienīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
vērienīgums Vispārināta īpašība --> vērienīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
aerofotoainu stereopāra orientēšana vispirms relatīvā orientēšana nosakot ainu savstarpējo izvietojumu, pēc tam absolūtā orientēšana, kur relatīvās orientēšanas rezultātā izveidoto modeli orientē attiecībā pret ģeodēzisko koordinātu sistēmu.
visurene Visuriene.
izvizināt Vizinot (ar transportlīdzekli), izvest (no kurienes, kur u. tml.); vizinot izvest (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli.
uzvizināt Vizinot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vizinot uzvirzīt uz kādas vietas.
izzagties Zagšus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
uzzagties Zagšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); zagšus uzvirzīties uz kādas vietas.
farmakons Zāļu jeb veselības līdzeklis, arī nozāle, burvības dzēriens.
nozaudēt Zaudējot orientāciju, novirzīties (no ceļa, takas, pēdām u. tml.).
mulst Zaudēt (parasti daļēji) domāšanas skaidrību, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spēju; pārsteigumā nezināt, kā rīkoties.
apjukt Zaudēt (pēkšņi, uz neilgu laiku) orientēšanās un noteiktas rīcības spējas; apmulst, samulst.
apmulst Zaudēt (uz laiku) domāšanas skaidrību, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spēju; pārsteigumā nezināt, kā rīkoties.
izvadēties Zaudēt savas vēlamās īpašības (par dzērienu).
randa Zemāka vieta (ieplaka) mežā vai pļavā uz kurieni tek ūdens.
svilinātājs Zemāko naktstauriņu dzimta ("Pyralididae"), tauriņi ar sīku, tievu gludu ķermeni, uz galvas fasetu acis un actiņas, spārni gari, trīsstūrveidīgi, lido naktī, skrien uz uguni un apsvilinās.
stereotakse Zemāko organismu kustība pieskāriena virzienā.
aizsargtrose Zemēts vai no zemes ar dzirksteļspraugu izolēts kailvads, kas novilkts virs gaisvadu līnijas fāzes vadiem, lai aizsargātu tos no tiešiem zibens spērieniem.
fulgurācija Zibens spēriens.
ZVOC Ziemelvidzemes orientēšanās centrs (sports, reģ.).
Mērsraga mulda ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta vaga Rīgas līcī uz ziemeļaustrumiem no Mērsraga, \~10 km attālumā no krasta, dziļums — 66 m (dziļākā vieta Rīgas līcī), garums — \~5 km, platums — \~1 km, apkārtnē dziļums — 35-40 m.
austrumu zilausis zilaušu suga ("Consolida orientalis").
tetovēšana Zīmējuma izveidošana uz cilvēka ādas ar dūrienu palīdzību, ievadot miesā krāsu.
fanta Zīmols: gāzēts atspirdzinošs dzēriens ar apelsīnu garšu.
zināt (savu ceļu) Zināt iešanas, braukšanas virzienu (uz kurieni, kādu vietu).
eģiptoloģija Zinātņu komplekss, kas pētī Senās Ēģiptes valodu, rakstību, vēsturi, kultūru un arheoloģiskos pieminekļus; orientālistikas nozare, izveidota 1822. g., kad tika atšifrēti ēģiptiešu hieroglifi.
orientoloģija Zinātņu nozaru kopums, kas pētī Austrumu zemju kultūru, vēsturi, valodas; orientālistika.
orientālistika Zinātņu nozaru kopums, kas pētī Austrumu zemju kultūru, vēsturi, valodas; orientoloģija.
dukurs Zvejas rīks (ar ko zvejo zivis, brienot pa ūdeni) - pie klūgas loka piestiprināts tīkla maiss ar garu, sašaurinātu galu.
puskabenis Zvejas rīks 2 cilvēku zvejai brienot, pārveidots kabeņa viens spārns.
kabenis Zvejas rīks 3 cilvēku zvejai brienot, 4-5 m garš, līdz 2 m plats tīkls, sastāv no 2 daļām jeb spārniem, no kuriem katram gar apakšu un vienā galā ir līks, ragavu sliecei līdzīgs koks, ar to zvejo seklākās vietās 3 cilvēki brienot stumdami no dziļuma uz malu; kaba; kabis; kabris; kakaža.
bridnis Zvejas rīks, ar ko zvejo zivis, brienot pa ūdeni.
racenis zvejas tīkls, kur brienot velk pa ūdeni; bradenis (1).
divbridis Zvejas tīkls, kuru divatā velk pa ūdeni brienot.
bradenis Zvejas tīkls, kuru divatā, trijatā vai četratā velk pa ūdeni brienot.
bradņa Zvejas tīkls, kuru divatā, trijatā vai četratā velk pa ūdeni brienot.
bridenis Zvejas tīkls, kuru divatā, trijatā vai četratā velk pa ūdeni brienot.
brist (zivis) zvejot zivis iebrienot ūdenī.
tetera kāposti žagari, pēriens.
bērza pipari žagari, pēriens.
rozgi Žagari, pēriens.
žanckas Žagari, pēriens.
zipsna Žagari, pēriens.
austrumu žodzene žodzeņu suga ("Sisymbrium orientale").

rien citās vārdnīcās:

MEV

rien