Paplašinātā meklēšana

Meklējam rien.

Atrasts vārdos (269):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (3266):

sencontotočtini "Četrsimt truši", augumā nelielas acteku dievības, kas saistītas ar reibinošo dzērienu oktli, ko gatavoja no agaves sulas un plaši izmantoja publiskos rituālos un svinībās.
okcidents "Rietošās saules zeme", Rietumu pasaule, Eiropa kā pretstats orientam, Austrumiem.
brūvētājs (Alkoholisko dzērienu) gatavotājs
ieiet (arī (ie)kāpt) galvā (ap)reibināt (par alkoholiskiem dzērieniem)
(sa)kāpt galvā (Ap)reibināt, izraisīt reibumu (par alkoholiskiem dzērieniem)
aizsmelties (Brienot) ūdens nejauši nonācis aiz zābaku stulmiem
uz otru kāju (ieliet, iedzert) (ieliet, iedzert) otru glāzi (alkoholiska dzēriena)
klāt galdu (sa)likt galda piederumus, arī ēdienus, dzērienus uz galda
tikt galā ar ēdienu (arī dzērienu) (spēt) apēst, izēst (ēdienu), izdzert (dzērienu)
skrējiens [skrienot]{s:1863} veikts attālums, distance
žuļiks 1/8 litra degvīna pudele; neliela tilpuma alkoholiskā dzēriena pudele.
sotelis 100 gramu (alkoholiska dzēriena).
Adsel 13. gs. celta Livonijas ordeņa pils, kas bija Adzeles (Atzeles) novada centrs līdz 14. gs., kad Livonijas ordenis uzcēla pili Marienburgā (Alūksnē) un novada centru pārcēla uz turieni.
abitūrijs Abiturienta pārbaudījums; abitūrija
žetonu vakars abiturientu sarīkojums, kurā pasniedz vidējās mācību iestādes nozīmi
krusene Ābolu dzēriens
krusiene Ābolu dzēriens
krūsiene Ābolu dzēriens
superacis Acis ar izcilām īpašībām, kas nodrošina sevišķi labas redzes un orientācijas spējas
Patekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - dievība, to zāļu un sakņu personifikācija, kuras nepieciešamas reibinošā dzēriena oktli pagatavošanai, dievietes Majauelas vīrs
Majauela Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - sākotnēji viena no auglības dievietēm, vēlāk agaves un no agaves gatavotā dzēriena - oktli dievība, kuru attēloja kā sievieti ar 400 krūtīm
Actlana Acteku dzimtene, no kurienes dievs Uicilopočtli viņus esot aizvedis uz Meksikas centrālo daļu; vārds "acteki" nozīmē - "Actlanas ļaudis"
skatiens acu orientācija uz kādu redzes objektu
skatījums acu orientācija uz kādu redzes objektu, lai iegūtu informāciju, (ko) iepazītu; rezultāts no [skatīt]{s:2375}
Litenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Litenes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Stāmerienes pagastā
Mētrienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Saikavas pagasta teritorijas, būtiski mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu (Mētrienas pagastam ziemeļrietumos pievienota daļa bijušā Ļaudonas pagasta, bet dienvidrietumu bijusī Mētrienas pagasta daļa iekļauta tagadējā Ļaudonas pagasta teritorijā), neliela daļa pirmskara Mētrienas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres un Variešu pagastam
Ļaudonas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Sāvienas pagasts un daļa bijušā Mētrienas pagasta, kā arī nedaudz mainījušās robežas ar tagadējo Mārcienas un Praulienas pagastu
Kalncempju pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Kalncempju pagasta dienvidaustrumu daļa iekļauta tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagastā
identifikācijas bāka aeronavigācijas bāka, kas izstaro kodētu signālu, pēc kura var identificēt noteiktu zemes orientieri
austrumu agapants agapantu suga ("Agapanthus orientalis")
uzturzinis Agrāk: galma kalpotājs, kas degustēja, pasniedza un atbildēja par dzērieniem
agriene Agriena
aijaijs Aiaijs - šīs ģints suga ("Daubentonia madagascariensis"), kaķa lieluma tumši brūns primāts ar gaišāku sejas daļu, izplatīts tikai Madagaskarā, sastopams reti; slaidpirkstainis
izaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) iznāk (no kurienes, kur u. tml.)
izairēt Airējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, laivu)
izairēties Airējot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
uzairēt Airējot uzvirzīt (piem., laivu, augšup pret straumi līdz kurienei)
uzairēties Airējot uzvirzīties (piem., augšup pret straumi līdz kurienei)
Talicka Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, augštece Mētrienas pagastā, garums - 8 km; Talīkste
Joša Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas pagastā, garums - 13 km; Jaša; Ioša
Odaža Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas pagastā, garums - 4 km
nobraukt aizbraukt (uz kurieni, kur u. tml.)
noklīst Aizejot (no citiem), apmaldīties, nespēt orientēties, neatrast ceļu atpakaļ
noiet aiziet (uz kurieni, kur u. tml.)
aizdoties aiziet, aizbraukt (kurp, uz kurieni)
aizpindelēties aiziet, pārcelties ar mantām, iedzīvi (uz kurieni, pie kā); aizkravāties
aizpekelēties aiziet, pārcelties ar mantām, iedzīvi (uz kurieni)
nojāt Aizjāt (uz kurieni, kur u. tml.)
prohibīcija Aizliegums, arī ierobežojums ražot un pārdot alkoholiskus dzērienus
aizblādēties Aizmaldīties uz kaut kurieni, ieteikt maldīgu ceļu uz kaut kurieni
nonest Aiznest (uz kurieni, kur u. tml.)
ekrāntrose Aizsargtrose - zemēts vai no zemes ar dzirksteļspraugu izolēts kailvads, kas novilkts virs gaisvadu līnijas fāzes vadiem, lai aizsargātu tos no tiešiem zibens spērieniem
apknakstīt Aizskart ar netikliem pieskārieniem, aizķeršanu
noskriet Aizskriet (uz kurieni, kur u. t ml.)
nostaigāt Aizstaigāt (uz kurieni, kur u. tml.)
novest Aizvest (ar transportlīdzekli uz kurieni, kur u. tml.)
novest Aizvest (uz kurieni, kur u. tml. dzīvnieku, piemēram, aiz pavadas)
novest Aizvest (uz kurieni, kur u. tml., liekot iet sev līdzi)
novest Aizvest (uz kurieni, kur u. tml.) - par transportlīdzekli
Teterakmens Akmens Madonas novada Ļaudonas pagastā pie Mētrienas pagasta robežas, paugura nogāzē, tā kore atgādina lauku pirtiņu, augstums kalna pusē - 2,2 m, lejpusē - 4 m, garums - 5,6 m, lielākais platums - 5,0 m, apkārtmērs - 18 m, virszemes tilpums - 33 kubikmetri
Paragvajas akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex paraguariensis"), kas Latvijā nav sastopama, no šīs sugas krūmu lapām gatavo atspirdzinošu dzērienu Paragvajas tēju jeb mati
spirta koncentrācijas grāds alkohola daudzums tilpuma procentos alkoholiskajos dzērienos
hektorizēšanās alkoholiskā dzēriena _Hekotrs_ dzeršanas process
ceļa kāja alkoholiska dzēriena glāze, ko tukšo pirms došanās ceļā
ceļakāja Alkoholiska dzēriena glāzīte, ko dzer pirms došanās ceļā
štrafnojs Alkoholiska dzēriena papilddeva nokavējušamies ciemiņam
folleris Alkoholiska dzēriena pudele (parasti pusstops)
jade Alkoholiska dzēriena stiprums
jads Alkoholiska dzēriena stiprums
metiens Alkoholiskā dzēriena trauka (parasti glāzes) iztukšošana vienā reizē
d-laičiks alkoholiskais dzēriens _D-light_
hekča alkoholiskais dzēriens _Hektors_
heķis alkoholiskais dzēriens _Hektors_
bols Alkoholiskais dzēriens, ko gatavo no atšķaidīta vīna ar konjaka vai ruma piedevu un augļiem; punšs (speciālā traukā)
piešprice Alkoholiskam dzērienam pieliets šķidrums
buhalo Alkoholiskie dzērieni
metiens Alkoholisko dzērienu kopīga iedzeršana
žūpošana Alkoholisko dzērienu lietošana
riteņkrodzniecība alkoholisko dzērienu pārdošana ar piegādi
monopols alkoholisko dzērienu tirgotava (XX gs. 20. un 30. gados)
šnababode Alkoholisko dzērienu veikals
šnabene Alkoholisko dzērienu veikals
šņabveikals Alkoholisko dzērienu veikals
dzerstiņš Alkoholisko vai citu dzērienu lietošana bez mēra un sāta
štengrs alkoholisks (dzēriens)
alkohols alkoholisks dzēriens
velna dzira alkoholisks dzēriens
drape Alkoholisks dzēriens
drope Alkoholisks dzēriens
dzerams Alkoholisks dzēriens
dzira Alkoholisks dzēriens
grādīgais Alkoholisks dzēriens
kerosīns Alkoholisks dzēriens
oga Alkoholisks dzēriens
pļāpūdens Alkoholisks dzēriens
pomerance Alkoholisks dzēriens
putra Alkoholisks dzēriens
reibīgais Alkoholisks dzēriens
šmiga Alkoholisks dzēriens
šmigucis Alkoholisks dzēriens
šmigule Alkoholisks dzēriens
švirla Alkoholisks dzēriens
balzons Alkoholisks dzēriens - melnais balzams
malibu Alkoholisks dzēriens (21%) uz Karību baltā ruma bāzes ar kokosriekstu garšu
velna dzēriens alkoholisks dzēriens (parasti degvīns)
bamslis alkoholisks dzēriens 2 litru plastmasas pudelē
dvuļa alkoholisks dzēriens 2 litru plastmasas pudelē
aperitīvs Alkoholisks dzēriens apetītes rosināšanai
akvavits Alkoholisks dzēriens ar ķimeņu garšu (parasti 40-43% stiprs), tradicionāls Norvēģijā, Zviedrijā, Dānijā
knikerbokers Alkoholisks dzēriens ar rumu un garšvielām
rūgts alkoholisks dzēriens ar šādu garšu
divucis alkoholisks dzēriens divlitru plastmasas pudelē
knikebeins Alkoholisks dzēriens no konjaka, olas dzeltenuma un liķiera
zāļu šņabis alkoholisks dzēriens, kas gatavots no ārstniecības augu izvilkuma degvīnā
spirta dzēriens alkoholisks dzēriens, kas satur samērā daudz etilspirta
araks Alkoholisks dzēriens, ko gatavo no kokospalmu vai dateļpalmu sulas vai rīsa
groks Alkoholisks dzēriens, ko gatavo, piejaucot saldai, karstai tējai rumu, konjaku vai spirtu
šmakolka Alkoholisks dzēriens, ko gatavoja Latgalē, izraudzējot miežus un pēc tam pielejot vēl spirtu un pieliekot īpašas stipras reibinošas un garšas vielas, piem., tabaku, ziepju zāles u. tml.
tekila Alkoholisks dzēriens, ko iegūst no raudzētas zilās agaves sulas
brendijs Alkoholisks dzēriens, ko iegūst, destilējot vīnu
vīns Alkoholisks dzēriens, ko parasti gatavo no ogu, augļu sulas
likvors Alkoholisks dzēriens, liķieris
alķīts alkoholisks dzēriens, parasti degvīns
špukteris Alkoholisks dzēriens; glāzīte degvīna
dropīte Alkoholisks dzēriens; iedzeršana
porteris Alkoholisks tumšs, rūgtens dzēriens, ko gatavo no grauzdēta iesala, apiņiem, cukura un rīsiem
punšs Alkoholisks, parasti karsts, dzēriens, ko gatavo no ruma, karstas tējas, cukura, augļu sulas un garšvielām
brenkūzis Alkoholisku dzērienu (parasti alus, degvīna) darītava
alkoholisms Alkoholisku dzērienu bieža un pārmērīga lietošana
kokteilis Alkoholisku dzērienu maisījums ar piedevām un ledu
andragoģija alternatīvs pedagoģijas virziens, kas orientēts uz pieaugušo izglītību (kā sinonīms tiek lietots arī jēdziens “pieaugušo pedagoģija”)
Marienburg Alūksnes pilsētas vāciskais nosaukums, kas cēlies no Marienburgas pils vārda, ko 1342. gadā Alūksnes ezera Marijas salā (tagad Pilssala) uzcēla Zobenbrāļu ordenis
radlers alus dzēriens, parasti alus, kas sajaukts ar limonādi, sulu vai citu bezalkoholisku dzērienu
džindžiņš Alus vai cits dzēriens, kas no līdz galam neizdzertām pudelēm salaistīts kopā; saskalas; stiprs kokteilis; džindžis
medalus Alus, kas ir raudzēts kopā ar medu; dzēriens, kam pēc noraudzēšanas ir pievienots medus
prohibicionisti Amerikas Savienotajās Valstīs - personas, kas aizstāvēja aizliegumu tirgoties ar alkoholiskiem dzērieniem, it īpaši "sausā likuma" (līdz 1934. g.) piekritēji
todus Anglijā un citās zemēs stiprs dzēriens no spirta, ūdens, cukura un ledus
esteziometrs Aparāts, ar kuru mērī, cik jutīga ir āda pret pieskārienu vai spiedienu
apdzirdināšana Apburšana, noburšana ar burvju dzēriena palīdzību
apdot Apburt ar burvju līdzekli vai dzērienu
apdzirdināt Apburt, noburt ar burvju dzēriena palīdzību
Lāčplēši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
Medņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
Putrāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
Stancmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
Āboliņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienes pagastā
Aizpurves apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
Alžāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
Āriņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
Dēgļi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
Dūkstupi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
Jurjāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
Ķimstnieki apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
Lielnieki apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
Ozolkalns apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
Palejas apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
Pamati apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
Salas apdzīvota vieta (mazciems) Mētrienas pagastā
Namsadi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
Skolas apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
Stūrastas apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
Opsi apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
Rāksala apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
Māriņkalns apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 8 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Marienstein" teritorijā, Ziemera pagasta administratīvais centrs
Stāmeriena apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 11 km no Gulbenes; saukta arī "Stāmeriene"
Kalniena apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
Vecstāmeriena apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā 15 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās Stāmerienas muižas "Stomersee" teritorijā, Stāmerienas pagasta administratīvais centrs
Zālīte apdzīvota vieta (vidējciems) Iecavas pagastā; līdz 1925. g. - Grienvalde
Dariena apdzīvota vieta ASV ("Darien"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Dariena apdzīvota vieta ASV ("Darien"), Konnektikutas štatā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.)
Brīenca apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā, Briencas ezera ziemeļu krastā
zvaigznes redzamais spožums apgaismojums, kuru no zvaigznes saņem virsma, kas orientēta perpendikulāri virzienam uz zvaigzni
redzamais zvaigznes spožums apgaismojums, kuru no zvaigznes saņem virsma, kas orientēta perpendikulāri virzienam uz zvaigzni
mērogs Apjoms, arī vēriens, plašums
kampeklis Apķēriens, paņēmiens, tvēriens
kasete apmaināma tilpne apstrādes priekšmetu (detaļu, sagatavju vai pusfabrikātu) uzkrāšanai orientētā stāvoklī
iesist pa ķobi apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem)
iekāpt galvā apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem)
ieiet galvā apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem)
iesildīt galvu apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem); arī apreibināties
sakāpt galvā apreibināt, izraisīt reibumu (par alkoholiskiem dzērieniem)
iereibt Apreibt (parasti mazliet) no alkoholiskiem dzērieniem
sareibt Apreibt, arī iereibt (parasti no alkoholiskiem dzērieniem)
iesviķoties Apreibt, iereibt no alkoholiskiem dzērieniem
nomiņģēties Apsmulēties, nosmērēties pa kaut ko biezu brienot
apklempt Apstaigāt, lēnām smagi brienot pa biezu sniegu
zigzagot Apstrādāt (piemēram, audumu, tērpa detaļu) ar zigzagdūrienu
apmētāt Apšūt ar palieliem dūrieniem; apmetināt 1(1)
apmetināt Apšūt palieliem dūrieniem (drānas malas, lai tās neirtu)
izdiegšana Apšūto piegriezumdetaļu apvērsuma īslaicīga nostiprināšana ar roku darba slīpdūrieniem vai ar viegli izārdāmu šujmašīnas cilpdūrienu pagaidšuvi, lai iegūtu nepieciešamo, piem., 2 mm platu pārmalojumu no apvērsumšuvekļa, piem., no zempārloka, zemapkakles ārēji neredzamās puses
rogainings Apvidus orientēšanās komandu sporta veids: sportistu komandai (2-5 dalībnieki) noteiktā laika posmā jāsavāc pēc iespējas vairāk punktu, kurus viņi iegūst, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība
akcīzes preces ar akcīzes nodokli apliekamās preces; Latvijā tādas ir nafta un naftas produkti, alkohols (t. sk. alus), tabakas izstrādājumi, automašīnas un motocikli, daži bezalkoholiskie dzērieni un kafija
lēkt ar atspērienu atrauties no pamata un krist (uz zemāku vietu)
lēkt ar atspērienu atrauties no pamata un pārvarēt augstumu, attālumu, arī gaisā veikt kādas kustības (piemēram, vingrojumu, triku)
lēkt ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, sānis, atpakaļ, arī kam pāri)
izdedzināt ar dedzināšanu izdzīt (no kurienes, kur u. tml.)
apšuvums ar drānas virspusēm kopā savietotu griezummalu savienojums (parasti ar divdiegu slēgdūrieniem), kam seko iegūtā piegriezumdetaļu pusfabrikāta apvēršana, lai gatavajā izstrādājumā no abām pusēm būtu redzamas apvērstā šuvekļa (piemēram, apkakles, aproces, pārloka drānas) virspuses
nodurties ar dūrienu nonāvēt sevi
uzlidot ar gaisa plūsmu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par viegliem priekšmetiem; ar gaisa plūsmu uzvirzīties uz kādas vietas
uzgrūst ar grūdienu, grūžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar grūdienu uzvirzīt uz kādas vietas
izmakarēt ar grūtībām izvirzīt no kurienes (ko aizkritušu, iekritušu)
nokrāmēties ar iedzīvi pārvākties, pārvietoties lejā (no kurienes, kur); nokravāties
iebarāt ar īpaši sagatavotu vai noburtu ēdienu, arī dodot alkoholiskus dzērienus, ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā
uzskalot ar īpašu iekārtu, piemēram, zemessūcēju, panākt, ka (kas, piemēram, smiltis, no ūdenstilpes pamata, zemes dzīlēm) uzvirzās augša (kur, līdz kurienei u. tml.)
piķelēt ar labajā pusē neredzamiem dūrieniem šūt stīvdrēbi pie (apģērba gabala) kreisās puses, lai (tas) kļūtu stingrāks
izmādīties ar lielām grūtībām izkļūt (no kurienes, kur u. tml.)
izmocīties ar lielām grūtībām izkļūt (no kurienes, kur u. tml.)
uzmocīt ar lielām grūtībām uzdabūt, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); ar lielām grūtībām uzdabūt, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
izmocīt ar lielu piepūli izdabūt (no kurienes, kur u. tml. kādu priekšmetu)
medziņš ar maizi un medu vārīts dzēriens
izmānīties ar mānīšanos, viltu izkļūt (no kurienes, kur u. tml.)
uzmānīt ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) uzvirzās augša (kur, līdz kurienei u. tml.); ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas
izmānīt ar mānīšanu, viltu panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.); izvilināt (1)
izmest ar metienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml); izsviest (1)
nomest ar metienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); nosviest (2)
pārmest ar metienu pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur); pārsviest (3)
nomest ar metienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
uzmest ar metienu, metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar metienu, metot uzvirzīt uz kādas vietas; uzsviest (1)
izmakšķerēt ar nelielu piepūli izdabūt (no kurienes)
zelteris ar ogļskābes gāzi piesātināts atspirdzinošs dzēriens, ko gatavo no ūdens un minerālsāļiem
iedzīt pa otru galu ar pērienu ko panākt, ko izskaust
priģelēt ar pērienu skubināt
aizmīcīties ar pūlēm aiziet prom, brienot pa biezi plūstošu masu
izstiept ar pūlēm iznest, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.)
izstīpāt ar pūlēm iznest, izdabūt (no kurienes, kur)
istaščīt ar pūlēm iznest, izdabūt (no kurienes, kur); iztaščīt
pārstiept ar pūlēm pārnest (uz kurieni, pie kā, kur u. tml.)
uzcīnīties ar pūlēm uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar pūlēm uzvirzīties uz kādas vietas
iztošāties ar pūlēm, grūtībām (arī lēni, tūļīgi) izvirzīties (no kurienes, kur)
izstīvēt ar pūlēm, grūtībām iznest, izdabūt (no kurienes, kur)
izskrapāties ar pūlēm, grūtībām izvirzīties (no kurienes, kur)
izkošņāties ar pūlēm, grūtībām izvirzīties, izkļūt (no kurienes, kur)
izkušņāties ar pūlēm, grūtībām izvirzīties, izkļūt (no kurienes, kur)
uzraut ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt (priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt uz kādas vietas
uzmalt ar riņķveida kustību jaucot (ko irdenu), uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
skalot ar savu plūsmu virzīt (ko) laukā (no kurienes) - parasti par lietu, paliem
uzmest ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par vēju, viļņiem, sprādzienu u. tml.; ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt uz kādas vietas
uzsmelt ar smēlienu, smeļot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
grūst ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu censties atvirzīt (ko) no sevis, panākt (kā) virziena vai stāvokļa maiņu
grūst ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu vērt (durvis, logu u. tml.)
aizspert ar spērienu aizdarīt, aizgrūst
atspert ar spērienu atgrūst vaļā (durvis, vārtus)
aizspert ar spērienu attālināt
atspert ar spērienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ)
atspert ar spērienu atvirzīt, atdabūt šurp; ar spērienu atvirzīt, atdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
pārspert ar spērienu ievainot
iespert ar spērienu ievirzīt (kur iekšā)
nospert ar spērienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.)
pārspert ar spērienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko)
paspert ar spērienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); ar spērienu virzīt nelielu attālumu
paspert ar spērienu pavirzīt garām (kam), arī gar (ko)
paspert ar spērienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā
piespert ar spērienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
uzspert ar spērienu uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar spērienu uzvirzīt uz kādas vietas
nosaspardīties ar spērienu vai spērieniem tikt ievainotam (parasti par zirgiem)
nospert ar spērienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
uzspiest ar spiedienu uzvirzīt (piemēram, masu, šķidrumu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
izspļaut ar spļāvienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
vāršks ar spožiem, rupjiem diegiem īpašā dūrienu tehnikā izveidota nošuve, kas parasti rotā apģērbu
cirsties ar strauju kustību doties, mesties, griezties (kur, uz kurieni) - par cilvēku vai dzīvniekiem
lēkt ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piemēram, braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā)
uzraut ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, parasti par vēju, vētru; ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt uz kādas vietas
izsviest ar sviedienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.); izmest (1)
nosviest ar sviedienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); nomest (2)
pārsviest ar sviedienu pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur)
nosviest ar sviedienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
uzsviest ar sviedienu, sviežot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar sviedienu, sviežot uzvirzīt uz kādas vietas; uzmest (1)
izsvilpot ar svilpienu izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
iedzert ar tostu izteikt novēlējumu, godināt un izdzert glāzi alkoholiska dzēriena
notriekt ar triecienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); ar triecienu novirzīt (nost no kurienes), ļaujot, arī panākot, ka nokrīt zemē
uzspert ar triecienu uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par mehānismu, mehānisku spēku; ar triecienu uzvirzīt uz kādas vietas
plucekļots ar vārošu ūdeni applaucētu pelavu u. tml. lopbarības dzēriens
aizkrāpt ar viltību, mānot aizvilināt prom (uz kurieni)
izkravāties ar visu iedzīvi doties prom, aiziet (no kurienes, kur u. tml.)
nokravāties ar visu iedzīvi pārvietoties, pārvākties lejā (no kurienes, kur, uz kurieni u. tml.)
paziņot ar ziņu uzaicināt (kādu uz kurieni), likt ierasties (kādam kur)
uzsist Ar, parasti spēcīgu, sitienu, skārienu u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas, izveidojas
ārē Ārā, laukā no kurienes (virzīties)
aizdipēt Arī par attālinošos skaņu, ko rada skrienošs suns, kaķis vai pele
āra Āriene
āriena Āriene
ārine Āriene
ārpuse Āriene (1)
Mandžūrijas aristolohija aristolohiju suga ("Aristolochia manshuriensis")
piparmētru eļļa aromātviela, ko iegūst no šīs mētru sugas, izmanto zobu pastās, skūšanās losjonos, arī pārtikā un dzērienos, cigaretēs, var izraisīt alerģiskas reakcijas, siena drudzi, izsitumus uz ādas, alerģisku kontakta dermatītu
izart Arot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
eksterns Ārpusē esošs, kas nāk no ārienes, svešs
badijs Ārvalstu studenta uzticības persona un padomdevējs, kas palīdz iejusties universitātes vidē, orientēties pilsētā un tikt galā ar dažādām sadzīves situācijām
assemblers Asemblers - mašīnorientēta programmēšanas valoda
izolacionisms ASV deklarētā ārpolitiskā orientācija (no 18. gs. beigām) uz neiejaukšanos Eiropas lietās un militāros konfliktos ārpus Amerikas; pēc 2. pasaules kara ASV no šās orientācijas atteicās
aerotriangulācija Atbalstpunktu fotogrammetriska sabiezināšana, veicot mērījumus ar analītiskiem stereoinstrumentiem vai digitālām fotogrammetriskām darba stacijām, kā arī ainu vai stereomodeļu orientējuma noteikšana
izrauties Atbrīvojoties (no tā, kas saista, aiztur), strauji izkļūt (no kurienes, kur u. tml.)
mandeļpiens Atdzesēts atspirdzinošs dzēriens, ko gatavo no smalki samltām mandelēm ar ūdeni un cukuru
iedzert Atkārtoti, sistemātiski lietot alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā)
atlaist Atļaut iet, doties prom (kur, uz kurieni, pie kā u. tml.), atbrīvot, palaist vaļā
demagnetizācija Atmagnetizēšana, molekulu magnētiskās orientācijas izjaukšana feromagnētiskā materiālā
provinciālisms Atpalicība, neorientēšanās laikmeta sabiedriskajā dzīvē un kultūras norisēs; uzskatu šaurība, aprobežotība, kas parasti saistīta ar dzīvošanu tālu no centra, no galvaspilsētas
Alūksnes viduslaiku pils atradās Alūksnē, Alūksnes ezera Pilssalas rietumu daļā, sākta celt 1342. g. (vācu valodā tās nosaukums bija "Marienburg" (Marijas pils")) un līdz 1560. g. tajā atradās Livonijas ordeņa komtura mītne, 1702. g. uzspridzināta un nopostīta
Viļakas muiža atradās Balvu novadā, tās centrs - Viļakas pilsētas teritorijā, 19. gs. bija viena no 3 lielākajām Latgales muižām, 19. gs. 2. pusē uzcelta grandioza pils, ko 1918. g. apkārtnes zemnieku revolucionāru grupa nodedzināja, līdz mūsu dienām saglabājušās dažas saimniecības ēkas un parks ar žoga fragmentiem; līdz 20. gs. 20. gadiem - Marienhauzenes muiža
Kalnaziedu upurozols atradies Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā, Pļaviņu HES ūdenskrātuves krastā, \~300 m no Kalnaziedu pilskalna, apkārtmērs bijis \~5 m, izdedzināts un gājis bojā, bet stumbrs saglabāts un pārsegts ar jumtiņu, pēc dažām ziņām pie tā ziedota labība, ēdieni un dzērieni
izraisīt Atraisīt un izņemt, raisot izņemt (no kurienes, kur u. tml.)
izvirzīties Atrasties, būt novietotam virzienā (no kurienes, kur u. tml.) - par ceļu, upi u. tml.
uzliekties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku
uzlīkumot Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku
uzlocīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku
uzvīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku
uzkāpt Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par ceļu, taku
uziet Atrasties, būt novietotam, parasti virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ceļu, taku
palaisties ātri (piemēram, ejot, skrienot, braucot) pavirzīties
nolaist ātri aizbraukt (uz kurieni, kur u. tml.)
aiziet kā divi deviņi ātri aiziet, aizskrien
atskriet ātri atgriezties, pārrasties (no kurienes)
aizlaisties ātri attālināties (braucot, skrienot, jājot); ātri nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
laisties ātri doties, virzīties (piemēram, ejot, skrienot kur, kādā virzienā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
raut ātri dzert (parasti alkoholisku dzērienu)
uztecēt ātri ejot, skrienot uzkļūt (kur augšā)
apsteigt ātri ejot, skrienot vai braucot, tikt (kādam) garām; panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā; apdzīt 1
izkasīt ātri iziet (no kurienes, kur)
iztvert ātri izņemt, izvilkt (no kurienes, kur u. tml.)
skriet ātri izplatīties (kur, līdz kurienei) (piemēram, par fizikālām parādībām)
izmesties ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
iztraukties ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izbirt ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem
izskriet ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
izlidot ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem
izsviesties ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.); izmesties (2)
noskriet ātri nobraukt (nost no kurienes, kur u. tml.)
noskriet ātri nobraukt lejā (no kurienes, kar u. tml.)
nobirt ātri noiet, nonākt, noskriet lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem
pārrikšot ātri skrienot, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.) - par cilvēku
pasajāties ātri skrienot, slīdot pakrist
uzlaist ātri uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas
uzskriet ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par raķetēm, mestiem priekšmetiem
uzlidot ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem; ātri uzvirzīties uz kādas vietas
uzsprukt Ātri, bēgšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri, bēgšus uzvirzīties uz kādas vietas
izsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.)
pusrikšā Ātri, gandrīz skrienot
nokunkāt ātri, pusskrienot iet vai kādu laiku šādi staigāt
(iet, skrien u. tml.) kā misiņš ātri, steidzīgi (iet, skrien)
izdrāzties Ātri, steigā izbraukt, izjāt (no kurienes, kur u. tml.)
izdrāzties Ātri, steigā izskriet (no kurienes, kur u. tml)
likties Ātri, steigā virzīties, doties (uz kurieni, pie kā u. tml.); mesties
kā aizdedzies ātri, strauji (skrien)
izjozt Ātri, strauji izskriet (no kurienes, kur u. tml.)
nocirsties Ātri, strauji noiet, noskriet (no kurienes, kur); nodrāzties
nojūgties Ātri, strauji noiet, noskriet (no kurienes, kur); nodrāzties
nonesties Ātri, strauji noiet, noskriet (no kurienes, kur); nodrāzties
notriekties Ātri, strauji noiet, noskriet (no kurienes, kur); nodrāzties
apjozt Ātri, strauji skrienot, braucot pabūt (vairākās vai visās vietās)
izjozt Ātri, strauji skrienot, pabūt (daudzās vai visās vietās); ātri, strauji skrienot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā)
apdiegt Ātri, veikli skrienot, pabūt (vairākās vai visās vietās)
Kalnišķu pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, tas ir savrups rietumu-austrumu virzienā orientēts, ar mežu apaudzis paugurs (augstums \~10 m), plakums aizņem paugura platāko galu, daļēji postīts ar 1. pasaules kara tranšejām un grants ieguvi 20. gs. 20. gados, bijis apdzīvots 1.-4. gs.
Audaru senkapi atrodas Dobeles novada Bikstu pagastā, \~150 m no Audaru mājām, nelielā, ziemeļu-dienvidu virzienā orientētā uzkalnā, kam pāri iet Liepājas-Glūdas dzelzceļa līnija, izrakumos atrastās senlietas liecina par piederību vidējā dzelzs laikmeta zemgaļu kultūrai
Kauguru ezers atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā pie robežas ar Stāmerienes pagastu, garums - \~1,4 km, lielākais platums - \~0,3 km, platība - 23,9 ha; Kaugura ezers; Kušalas ezers; Kūšolu ezers
Stāmerienas muiža atrodas Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, tās apbūve veidojusies no 19. gs. sākuma, 1887. g. minēta baznīca, pils, pārvaldnieka māja, kalpu dzīvojamā māja, vairākas saimniecības ēkas un darbnīcas, kā arī 3 skolas, veikals un 4 krogi
Kalnienas ezers atrodas Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, platība — 16,8 ha; Cērmaņu ezers; Ģērmaņu ezers; Vērša ezers
Dignājas pilskalns un apmetne atrodas Jēkabpils novada Dunavas pagastā, 300 m no Daugavas kreisā krasta, iepretī Jersikas pilskalnam un senpilsētai, pilskalns aizņem dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā orientēta paugura dienvidu daļu, kura ir 13-15 m augsta, paugura nogāzes augšdaļā mākslīgi izveidotas stāvākas, pilskalna plakuma garums 80 m, platums — 25-35 m, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. līdz 13. gs. sākumam
Darjena līcis atrodas Karību jūras dienvidrietumu daļā ("Golfo del Darien"), Kolumbijas un Panamas piekrastē, garums - 165 km, dziļums - >2000 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - 0,6 m
Izvaltas pilskalns atrodas Krāslavas novada Izvaltas pagasta Beržines ciemā, aizņem ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta paugura augstāko ziemeļu galu, ziemeļu un rietumu nogāze stāva (augstums \~20 m), plakums 50 x 30 m, bijis apdzīvots 1. gt.; Berezaukas pilskalns; Piliņkalns
Krāslavas pilskalns atrodas Krāslavas ziemeļu daļā pie Jāņupītes, aizņem daļu no ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta paugura \~29 m augstā dienvidu gala, ko norobežo vaļņi, izmantots 1. gt. p. m. ē. - 2. gt. pirmajos gadsimtos; otrs nosaukums - Šokolādes kalns varētu būt cēlies paugura zemes brūnās krāsas dēļ
Aronmūrnieku senkapi atrodas Madonas novada Mārcinas pagastā netālu no Aronmūrnieku un Celmiņu mājām, garenā dienvidaustrumu-ziemeļrietumu virzienā orientētā paugurā, kura rietumu daļa izpostīta, saglabājies \~10 x 20 m liels kalniņa fragments
Sildu pilskalns atrodas Madonas novada Mētrienas pagastā, ir garena \~13 m augsta paugura austrumu gals, ko no 3 pusēm apliec purvs, rietumu pusē norobežots ar grāvi, plakums - 55 x 25 m, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, precīzs datējums nav zināms
Ķēču pilskalns atrodas Nītaures pagastā, tas ir 13 m augsts austrumu-rietumu virzienā orientēts reljefa pacēlums (garums - 60-70 m, platums - 20 m), ne mākslīgu nocietinājumu pazīmes, ne kultūrslānis nav konstatēti
Gorodokas pilskalns atrodas Preiļu novada Aglonas pagasta Gorodokā, ir 25 m augsts, austrumu-rietumu virzienā orientēts garens paugurs, plakums (100 x 55 m), kas norobežots ar vaļņiem un grāvjiem, uzskatāms par cietokšņveida nocietinājumu un varētu būt datējams ar vēlo dzelzs laikmetu (9.-12. gs.)
Airītes pilskalns atrodas Saldus novada Zirņu pagastā, vecupju ieskauts, iegarens ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts, 7-8 m augsts paugurs Cieceres labajā krastā, plakums - četrstūrains (40x20 m), tā austrumu gals nolaidens, pārējās 3 paugura nogāzes stāvas, nocietinājumi un kultūrslānis nav konstatēti, drīzāk uzskatāms par kulta vietu
Gīsbahas ūdenskritums atrodas Šveices vidienē ("Giessbach"), viens no augstākajiem (300 m) Eiropā, krīt 7 pakāpēs no Bernes Alpu kraujas Gīsbahas upītē pie ietekas Briencas ezerā (Reinas baseins)
Silenieku pilskalns atrodas Taurenes pagastā, ir garens austrumu-rietumu virzienā orientēts paugurs ar stāvu ziemeļu un dienvidu nogāzi, plakums — izlīdzināts, dienvidrietumu nogāze gandrīz visa norakta grantī, datējums nav zināms
Sildu ezers atrodas Teiču purva rietumu daļā (Kurtavas purvā), Madonas novada Mētrienas pagastā, platība — 7,7 ha, dziļums — līdz 2,7 m, garums — \~0,5 km, lielākais platums — \~0,2 km; Saldes ezers; Saldus ezers
Alksnīšu senkapi atrodas Valmieras novada Plāņu pagastā 0,8 km uz austrumiem no Alsksnīšu mājām pārpurvotā mežā \~2 m augstā smilšu kāpā, kas orientēta ziemeļu-dienvidu virzienā; Zviedru kapi
Zalves valnis atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenuma austrumu daļā un veido vidusdaļu dienvidu-ziemeļu virzienā orientētai vaļņu joslai, stiepjas 17,5 km garumā starp Dienvidsusēju un Viesīti, platums — 0,75-1,25 km, lielākais augstums — 96,9 m, relatīvais augstums — līdz \~10-15 m
pārpildīt Atrodoties kur, parasti uz neilgu laiku, virzoties pa kurieni, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vielu, platību) - parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem
sorbets Atspirdzinošs deserts, ko gatavo no svaigas augļu, ogu biezsulas vai biezeņa, pievienojot cukura sīrupu; tam var pievienot šampanieti vai citu alkoholisku dzērienu; tā maisījums tiek sasaldēts putojot un to pasniedz labi atdzesētos traukos
atdzēriens Atspirdzinošs dzēriens
limonāde Atspirdzinošs dzēriens no ūdens un piedevām (parasti augļu sulas); šāds dzēriens, kas ir piesātināts ar ogļskābo gāzi
oranžāde Atspirdzinošs dzēriens no vakuumā ietvaicētas apelsīnu sulas, ūdens un cukura
augļūdens Atspirdzinošs dzēriens, ko pagatavo no ūdens, cukura un augļu sulām vai esencēm
citronāde Atspirdzinošs dzēriens, ko pagatavo pieliekot ūdenim citronu sulu un ledu
džuleps Atspirdzinošs dzēriens, kurā viens no komponentiem ir piparmētras
morss Atspirdzinošs salds dzēriens - ar ūdeni atšķaidīta ogu vai augļu sula
izvārīties Atstāt (kādu vietu, telpu); doties projām (no kurienes)
izsūtīt Atsūtīt (kādu no kurienes, kur u. tml.)
atkomandēt Atsūtīt komandējumā (uz kurieni)
atgādāt Atsūtīt, atnest, atvest u. tml. šurp; atsūtīt, atnest, atvest u. tml. (kur, uz kurieni, atpakaļ u. tml.)
atkristīt Atšķaidīt (alkoholisku dzērienu) ar ūdeni
aizblūžģēt Attālināties, brienot pa dubļiem un tā radot zināmu skaņu
aizblūžģināt Attālināties, brienot pa dubļiem un tā radot zināmu skaņu
elektromagnētiskā viļņa garums attālums starp divām tuvākajām viļņu frontēm vai attālums, ko vilnis noskrien viena perioda laikā
jūras navigācijas kartes saturs attēls, kas raksturo kartes tēmu, – speciālie satura elementi ir dziļuma atzīmes, orientieri, navigācijas līdzekļi, gultnes raksturojumi, krasta līnija; matemātiskie satura elementi – kartogrāfiskā projekcija, kartes mērogs, tīkls
abstinence Atturēšanās no kaut kā, piem., alkoholisko dzērienu lietošanas, dzimumdzīves
long drink atvēsināts dzēriens (piemēram, kokteilis) augstā glāzē
ievest Atvest un ieviest (augus vai dzīvniekus no citurienes)
noņemt Atvienot, atdalīt un (parasti ar rokām) novirzīt (nost no kurienes ko piestiprinātu, savienotu)
Zīļu ozols aug Talsu novada Abavas pagastā, stumbra apkārtmērs — 8,6 m, vainaga projekcija — 14 x 9,5 m, koka augstums — 13 m, stumbrā liels dobums, tā augšdaļa gājusi bojā, domājams no zibens spēriena
izaugt Augot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par augiem, to daļām
uzkāpt Augot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par kāpelētājaugiem
haoma augs; no piena un šā auga sulas gatavots reibinošs dzēriens; šā auga un dzēriena personifikācijai - zaļacainajam dievam piemīt spēja sargāt un dziedēt lopus, novērst sausumu
programmēšanas valoda Pascal augsta līmeņa procedūrorientēta programmēšanas valoda, kas tā nosaukta par godu Blēzam Paskālam. Valodas pamatā ir strukturētās programmēšanas koncepcija, un tai piemīt elastīga vadības struktūru un datu tipu kopa, kas atvieglo programmas projektēšanu un izstrādāšanu
Pascal Augsta līmeņa procedūrorientēta programmēšanas valoda, kuru izmanto lietojumprogrammu un sistēmprogrammu izstrādei
tiltiņš Augsta uzbūve (parasti kuģa vidus daļā), no kurienes kapteinis vada kuģi, tā apkalpi; komandtiltiņš
luksusa viesnīca augstākās kategorijas viesnīcām piešķirtais īpašais statuss, ko raksturo plašas telpas, liels luksusa numuru un apartamentu skaits, grezns telpu interjers, izsmalcināti ēdināšanas pakalpojumi, orientācija uz maksātspējīgu klientu
Hānjas augstiene augstiene Igaunijas dienvidaustrumu daļā, augstums - līdz 318 m (Lielais Munameģis - augstākā virsotne Baltijā), pārsvarā morēnu pauguriene, tās turpinājums dienvidu virzienā ir Alūksnes augstiene Latvijā
ģeotropisms augu īpašība orientēt augšanas virzienus attiecībā pret Zemes pievilkšanas spēku
facies Augums, āriene: seja, izskats, skats, ārējā parādība
hopeļpopelis Aukstais dzēriens, kas satur ar cukuru un garšvielām sakultu olas dzeltenumu un tiek pasniegts punša glāzēs ar maziem ledus gabaliņiem
izaulekšot Aulekšojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izauļot Auļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
Cotoneaster x matrensis Domokos austrumu klintenes "Cotoneaster orientalis" nosaukuma sinonīms
činara Austrumu platāna ("Platanus orientalis")
austrumu tūja austrumu platzaris, ciprešu dzimtas platzaru ģints suga ("Platycladus orientalis syn. Biota orientalis")
kaķaste Austrumu sūrene ("Polygonum orientale")
krētainā auza auzu suga ("Avena orientalis")
atspole aužamo stāvu piederums - laiviņveida detaļa ar audu pavediena uztinumu, ko aužot vada cauri šķīrienam un ievelk audus velkos
šķietlāde Aužamo steļļu mehānisms (ar nostiprinātu šķietu), kas vada atspoli šķīrienā un pievirza audus pie auduma malas
žakardmašīna Aužamo steļļu šķīriena veidošanas ierīce lielrakstainu audumu (paklāju, dekoratīvo audumu, segu) aušanai; izgudrojis Ž. M. Žakārs (1805)
izdzeršanās Bagātīga alkoholisko dzērienu lietošana
mielošanās Bagātīga ēdienu, dzērienu baudīšana
hafefobija Bailes no pieskārieniem
rakstzīmju orientēts protokols baitorientēts protokols
izčakāt Bakstot, rakņājot (ar kādu rīku), izdabūt (no kurienes, kur)
izčokāt Bakstot, rakņājot (ar kādu rīku), izdabūt (no kurienes, kur)
adadžo Baletā - dejas forma (gk. duetā), kurā partneris atbalsta balerīnu satvērienos
nodzerta balss balss, kas no pārmērīgas alkoholisku dzērienu lietošanas ir kļuvusi neskanīga, aizsmakusi
hinīns Balts, kristālisks pulveris ar ļoti rūgtu garšu (parasti lieto par pretmalārijas līdzekli); alkaloīds, lieto arī dzērienu (toniku) gatavošanā
bārmenis Bāra apkalpotājs, kas aiz letes pārdod dzērienus un gatavo kokteiļus
streineris Bāra sietiņš, caur kuru iepriekš sagatavotā glāzē pārlej dzērienu, lai atbrīvotu to no neizkusušiem ledus gabaliņiem, augļiem u. tml.
sabāriens Bargs bāriens
švarba Bargs bāriens
drace Bargs rājiens, pēriens
brice Bāriens
bricis Bāriens
drātējiens Bāriens
šlaga Bāriens
struška Bāriens
žara Bāriens
birga Bāriens, pēlums, sods
aukstaispirts Bāriens, pēriens
braciņš Bāriens, pēriens
bracas Bāriens, rājiens
brammiņš Bāriens, rājiens
brīdiņš Bāriens, rājiens
drūkste Bāriens, rājiens
tramdiens Bāriens, rājiens
svela Bāriens, rājiens; arī pēriens
drūsme Bāriens, sods
trēza Bāriens, sods, nepatikšanas
satraucis Bāriens, uztraukums; satraukums
žars Bāriens; arī pēriens
barista Bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; kafijas bārmenis
nobārstīt Bārstīt un pabeigt bārstīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
izbāzt Bāžot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
uzbāzt Bāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); bāžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
uzstūķēt Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); bāžot, ceļot u. tml, parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
izbēgt Bēgot izkļūt (no kurienes, kur u. tml.)
nobēgt Bēgot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.)
uzbēgt Bēgot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); bēgot uzvirzīties uz kādas vietas
aizbūšķēt bēgot, aizskrienot radīt klusinātu troksni
ļaut (arī dot) kātiem vaļu bēgt, ātri skrienot
dot kājām vaļu Bēgt, ātri skrienot (parasti aiz bailēm)
dot kājām ziņu Bēgt, ātri skrienot (parasti aiz bailēm)
izdzirkstīties Beidzoties ogļskābajai gāzei pārtraukt dzirkstēt (par dzērienu)
SABENA Beļģijas aviokompānija (fr. "Societe anonvme Belge d'exploitation de la navigation aerienne")
dikša Bērns, kas skrien vai iet maziem soļiem (dikā)
izbērt Berot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
nobērt Berot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.)
pārbērt Berot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur)
nobērt Bērt un pabeigt bērt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
izberzēt Berzējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
dzīvucis Bērzu šampanietis - dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens
izberzt Beržot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
padzērienis Bezalkoholisks dzēriens
kvass Bezalkoholisks dzēriens, ko gatavo no ogām, augļiem, pievienojot raugu
kokteilis Bezalkoholisks dzēriens, ko gatavo no piena, sulām, saldējuma
porteris Bezalkoholisks iesala dzēriens
mikroatspoļu stelles bezatspoļu stelles, kurās audu šķīrienā ievada ar speciālām mikroatspolēm, kas nenes audu uztinumu, bet satver tikai tā galu un ievada šķīrienā
pneimatiskās stelles bezatspoļu stelles, kuras audus šķīrienā ievada ar gaisa strūklu
pneimorapīru stelles bezatspoļu stelles, kurās audus šķīrienā ievada ar gaisa strūklu un rapīriem
hidrauliskās stelles bezatspoļu stelles, kurās audus šķīrienā ievada ar ūdens strūklu
rapīru stelles bezatspoļu stelles, kurās audus šķīrienā ievada ar vienu vai diviem rapīriem
pimsla Bezgaršīgs dzēriens, susla
izobaldriānskābe Bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku, kas ilgi turas; atrodama netīrā koka etiķī un koka spirta eļļās, kā arī baldriāna saknēs, no kurienes to arī iegūst
alkohols bezkrāsains, viegli gaistošs šķidrums, ko satur vīns, alus, liķieris u.c. dzērieni un kas nomāc cilvēka centrālo nervu sistēmu, radot labsajūtu, pacilātību, reizēm agresiju, reibuma stāvokli
izbīdīt Bīdot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
nobīdīt Bīdot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); bīdot atvirzīt nost, attālināt (no kā)
nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā)
pārbīdīt Bīdot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur)
pļanstavuot Bieži lietot alkoholiskos dzērienus
atdzerties Bieži, daudz dzerot (kādu dzērienu), negribēt vairs (to)
dzert Bieži, sistemātiski lietot alkoholiskus dzērienus
Kalnamuiža bijusī muiža tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagasta Kalnienā, tās pils ir krāšņa neoklasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar cokolstāvu un augstu mansarda stāvu, 20. gs. 30. gados pārbūvēta skolas vajadzībām (demontētas marmora palodzes, ozolkoka paneļi u. c. vērtīgi interjera apdares elementi).; parks (platība \~13 ha) ir viens no skaistākajiem muižu parkiem Vidzemē
bioakustika Bioloģijas nozare, kurā pēta dzīvnieku balsis un akustisko sazināšanos, arī dzīvnieku (sikspārņu, delfīnu) orientēšanos ar skaņas signāliem
nobirdināt Birdināt un pabeigt birdināt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.); birdinot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nobirst (kur, uz kā, garām kam u. tml.)
nobirt Birt un pabeigt birt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
izbizot Bizojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml)
noštepēt Blīvi, ciešiem dūrieniem nošūt; nostepēt
noštopēt Blīvi, ciešiem dūrieniem nošūt; nostepēt; noštepēt
stiečka Blīviem dūrieniem veidota nošuve
bridžs Bradenis, bridnis - zvejas tīkls, kuru divatā, trijatā vai četratā velk pa ūdeni brienot
kakažiņa Bradeņa detaļa, līks koks, pie kura piestiprināts tīkls un pie kura brienot turas zvejnieks
kakazis Bradeņa detaļa, līks koks, pie kura piestiprināts tīkls un pie kura brienot turas zvejnieks
kakažnieks Bradeņa detaļa, līks koks, pie kura piestiprināts tīkls un pie kura brienot turas zvejnieks
brads Brasls - sekla, pārbrienama vieta upē
uzkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties uz kādas vietas
izkuģot Braucot ar kuģi, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izbraukt Braucot izvadīt (pa kurieni)
nobraukt Braucot novirzīt (transportlīdzekli nost no kurienes, kur u. tml.)
nobraukt Braucot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli
uzbraukt Braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas
nobraukt Braucot virzīt un pabeigt virzīt lejā (transportlīdzekli no kurienes, kur u. tml.)
nobraukt Braucot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli
izbraukt Braukšus doties (uz kurieni noteiktā nolūkā)
izbraukt Braukšus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
nobraukt Braukšus novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.)
uzbraukt Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekli; braukšus uzvirzīties uz kādas vietas
uzbraukt Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braukšus uzvirzīties uz kādas vietas
nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml)
brickas Brāziens, pēriens; braciņš
reprimanda Brīdinājums, bāriens
Brienamais Brienamā purva daļa - botāniskais liegums parastās purvmirtes aizsardzībai, atrodas Dienvidkurzemes novada Gaviezes un Bārtas pagastā, Brienamā purva ziemeļaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 171 ha
bruģītis Brienamais zvejas rīks
bražus Brienot
sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru
sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas)
sazekšķēt Brienot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas)
nobrist Brienot (pa ko), notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas)
nobristies Brienot (pa ko), notraipīties, saslapināties
brišus Brienot (parasti pa ūdeni)
apbradāt Brienot (smagnēji ejot) nobradāt, sabradāt (noteiktu skaitu vietu)
apbrist Brienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt)
pārbrist Brienot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
atbrist Brienot atkļūt šurp; brienot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
aizbrist Brienot attālināties; brist prom
atbrist Brienot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ)
iebristies Brienot ievirzīties
iebrist Brienot ievirzīties (piemēram, ūdenī, staignā vai irdenā vidē)
iebrist Brienot ievirzīties (piemēram, zālē, ar zāli aizaugušā vietā)
izbrist Brienot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izbrist Brienot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
aizbrist Brienot nokļūt (līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.)
nopļenckāt Brienot nosmērēt ar dubļiem, netīrumiem
noļēpaties brienot nosmērēties
noslucēties Brienot notraipīties
nosabristies Brienot notraipīties, saslapināties
apbradāt Brienot noziest, nosmulēt
apbradāties Brienot noziesties, nosmulēties
apbristies Brienot noziesties, nosmulēties
nosatampāties Brienot pa dubļiem, nogurt
nosatapāties Brienot pa dubļiem, nogurt
izamīcīties Brienot pa dubļiem, pa staignu pamatu, notraipīties
izbrist Brienot pārvarēt (kādas grūtības, šķēršļus)
pārbrist Brienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
pabrist Brienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); brist nelielu attālumu, neilgu laiku
pabrist Brienot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko)
pabrist Brienot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
piebrist Brienot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
uzbrist Brienot sasniegt, atrast
uzbrist Brienot uzkāpt
nobrist Brienot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu)
nolāčoties Brienot, bradājot notraipīties, kļūt netīram; nobristies
dūrums Brūce, ievainojums, kas radies duršanas rezultātā; arī dūriens (2)
izlauzties Bruņotā cīņā izkļūt (no kurienes, kur u. tml., parasti no ielenkuma)
izburbuļot Burbuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izburkšēt Burkšķot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izburkšķēt Burkšķot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
noliekties būt ar pagriezienu (kur, uz kurieni u. tml.) - par ceļu, upi u. tml.; nogriezties
aizgriezties būt ar pagriezienu (uz kurieni, aiz kā u. tml.) - par ceļu, taku u. tml.
aizagriezties būt ar pagriezienu uz kurieni - (parasti par ceļu)
aizaliekties būt ar pagriezienu uz kurieni (parasti par ceļu)
nokārties būt brīvi vērstam, stiepties, arī noliekties ar nepiestiprināto daļu uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.)
spraukties būt izvirzītam (no kurienes), kļūt redzamam (parasti par priekšmetiem)
pavadīt būt klāt (kādam aizejot, aizbraucot), lai atvadītos; arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni)
nezināt, kur likties būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet
samudžināt būt novietotam tā, ka grūti orientēties (piemēram, par ceļu); būt izveidotam, izvietotam nepārdomāti, juceklīgi (piemēram, par apbūvi)
uztriekt būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, putekli, dūmi) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
uzsist būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, putekļi, dūmi) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
uzgriezt būt par cēloni tam, ka (kas) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par veļu
uzdzīt būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā; būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas
uznest būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā; būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas
uzpūst būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas - parasti par vēju
novadīt būt par cēloni tam, ka (parasti šķidrums, gāze) aizplūst (no kurienes, kur) - piemēram, par kanāliem, caurulēm, upēm
izgāzt būt par cēloni tam, ka izkrīt (no kurienes, kur u. tml.)
izvilināt būt par cēloni tam, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.) - par parādībām dabā
liekt būt par cēloni tam, ka lokveidā virzās, vēršas (uz kurieni)
durstīt būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds izdarītu atkārtotus sīkus dūrienus ar ko asu
staigāt būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir kas, parasti pastāvīgi, raksturīgs tā ārienē (piemēram, apģērbā, matu sasukājumā)
nokarāties būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.) - parasti par locekļiem
nokārties būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts, arī noliekts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei) - parasti par locekļiem, galvu
smērēties būt tādam, kas pieskāriena rezultātā rada traipus
novest būt tādam, pa ko nokļūst (uz kurieni, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.; aizvest (3)
novest būt tādam, pa ko var nokļūt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.
novest būt tādam, pa ko var novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.
uzvest būt tādam, pa kuru var uzkļūt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.; būt tādam, pa kuru var uzkļūt uz kādas vietas
slieties būt vērstam laukā (no kurienes)
vankomicīns C66H25Cl2N9O24HCl, antibiotiska viela, glikolipīds, kas iegūts no "Streptomyces orientalis"; aktīvs pret grampozitīvām baktērijām un dažām spirohetām
evacuantia Caurejas zāļu līdzekļi, pie kuriem pieder: rīcineļļa, krūkļu miza un tās ekstrakts, rabarbers, Karlsbades sāls, Vīnes dzēriens, rūgtais ūdens u. c.
rapīrs Caurulīte vai lente, ar ko rapīru stellēs audu ievada šķīrienā
krogs Celtne ceļotāju un zirgu atpūtai; alkoholisko dzērienu, arī dažu citu preču pārdotava un dzertuve, izpriecu vieta
krogus Celtne ceļotāju un zirgu atpūtai; alkoholisko dzērienu, arī dažu citu preču pārdotava un dzertuve, izpriecu vieta
alkotūrisms Ceļošana ar nolūku iegādāties lētus alkoholiskos dzērienus
izcelt Ceļot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml)
nocelt Ceļot novirzīt, noņemt (nost no kurienes, kur u. tml.)
pārcelt Ceļot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur)
uzcelt Ceļot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
nocelt Ceļot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
uzdabūt Ceļot, stumjot, vējot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); ceļot, stumjot, veļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
izcelties Ceļoties izvirzīties, pacelties uz augšu (no kurienes, kur u. tml.)
purķīt Censties dabūt (ko kur iekšā vai no kurienes ārā)
vilināšana cenšanās panākt, ka (kāds) ko dara, ka (kāds) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur), ka (kāds) pāriet strādāt, darboties u. tml. (pie kāda cita, kur citur)
taisīt Cepot, vārot u. tml., veidot patērēšanai derīgu (ēdienu); raudzējot, destilējot, jaucot sastāvdaļas u. tml., veidot patērēšanai derīgu (dzērienu)
baltā cielava cielavu dzimtas cielavu ģints suga ("Motacilla alba"), neliels putns, 18-20 cm garš, ātri skrien un šūpo savu garo asti, sastopama Ziemeļeiropā, Latvijas nacionālais putns; vagas cielava
priskas Cienasts (parasti alkoholisks dzēriens ar uzkožamajiem) sakarā ar savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
magaričas Cienasts (parasti alkoholisks dzēriens ar uzkožamajiem), mielasts (ar iedzeršanu) sakarā ar savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
rokas spiediens ciešs (kāda) rokas satvēriens, parasti sveicinot
rokasspiediens Ciešs (kāda) rokas satvēriens, parasti sveicinot; rokas spiediens
biezums Cietas vielas daļiņas, kas atrodas kādā šķidrumā (parasti ēdienā, dzērienā)
polikristāls Ciets ķermenis, kas sastāv no neregulāras formas sīkiem, dažādi orientētiem, savstarpēji saistītiem monokristālu agregātiem
atcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem atkļūt šurp (par dzīvniekiem); cilpojot, skrienot lēcieniem atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
aizcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem, attālināties (par dzīvniekiem)
tualete cilvēka ārienes sakārtošana, kopšana (piemēram, mazgāšanās, ģērbšanās, matu sukāšana)
iekāriens cilvēka stāvoklis uz sporta rīka, kad pleci atrodas zemāk par tvēriena vietu
kāriens cilvēka stāvoklis uz sporta rīka, kad pleci atrodas zemāk par tvēriena vietu
ķēms cilvēks ar ļoti neglītu, arī atbaidošu ārieni
bizzaķis cilvēks vai dzīvnieks, kas ātri skrien
ieklīdenis cilvēks vai dzīvnieks, kas ieklīdis no citurienes
dulbinis cilvēks, kam grūti ko atrast, grūti kur orientēties
kārumnieks cilvēks, kam ļoti garšo izmeklēti ēdieni, dzērieni
skrējējs cilvēks, kas [skrien]{s:646}
krodzinieks cilvēks, kas apkalpo viesus vietās, kur pārdod alkoholiskos dzērienus
lidotājs cilvēks, kas ātri skrien, brauc
beidzējs cilvēks, kas beidz (mācību iestādi); pēdējās klases, kursa audzēknis; abiturients; cilvēks, kas nesen beidzis (mācību iestādi); absolvents
iedzērājs cilvēks, kas bieži un labprāt lieto alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā)
alkoholiķis cilvēks, kas bieži un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus; dzērājs
dzērājs cilvēks, kas bieži, ar patiku dzer kādu (nealkoholisku) dzērienu
dzērājs cilvēks, kas bieži, sistemātiski lieto alkoholiskus dzērienus; arī alkoholiķis
bridējs cilvēks, kas brien pa dubļiem, vircu u. tml., strādājot smagu darbu
aulis cilvēks, kas dej, trako, lēkā; skrien auļiem
pretīdzērājs cilvēks, kas dzer kopā ar kādu (alkoholisku dzērienu)
taisītājs cilvēks, kas gatavo (ēdienu, dzērienu)
brūveris cilvēks, kas gatavo (parasti alkoholisku) dzērienu
iebraucējs cilvēks, kas iebraucis, ieradies no citurienes
ieceļotājs cilvēks, kas ieceļo vai ir ieceļojis no citurienes
iereibis cilvēks, kas ir (parasti mazliet) apreibis no alkoholiskiem dzērieniem
ienācējs cilvēks, kas ir pārcēlies, ieradies no citurienes
strīkers cilvēks, kas kails parādās (parasti izskrien) sabiedriskā vietā (ļoti bieži stadionos sacīkšu laikā), parasti šo izgājienu motivējot kā protesta formu
iemetājs cilvēks, kas mēdz lietot alkoholiskus dzērienus
iemetējs cilvēks, kas mēdz lietot alkoholiskus dzērienus
sadzērājs cilvēks, kas mēdz lietot alkoholiskus dzērienus
nedzērājs cilvēks, kas neatzīst alkoholisku dzērienu lietošanu un nelieto tos; atturībnieks
atturībnieks cilvēks, kas neatzīst alkoholisku dzērienu lietošanu un nelieto tos; nedzērājs
šļabers cilvēks, kas nevīžīgi staigā, brien dubļos
šļambāns cilvēks, kas nevīžīgi staigā, brien pa dubļiem
žūpa cilvēks, kas pastāvīgi un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus
skrējējs cilvēks, kas steidzas kaut kur, [skrien]{s:1213}
atbraucējs cilvēks, kas tikko vai nesen atbraucis (no kurienes)
gudrinieks cilvēks, kas veikli orientējas dažādos apstākļos, cilvēks, kas prot izmantot apstākļus savā labā
gudrelis cilvēks, kas veikli orientējas dažādos apstākļos, cilvēks, kas prot izmantot apstākļus savā labā; gudrinieks
makāns cilvēks, kas veikli orientējas situācijā un prot izmantot to savā labā
kerbelis cilvēks, kurš brūvē un pārdod alkoholiskos dzērienus
ķerbelis cilvēks, kurš brūvē un pārdod alkoholiskos dzērienus; kerbelis
psihogrāfija Cilvēku dzīves stilu klasificēšanas metode, kas pēta cilvēku uzvedību, intereses un vērtību orientāciju no tirgvedības viedokļa
masu kultūra cilvēku garīgā darba radīts produkts, kas saistīts ar plašam patēriņam domātu masveida produkciju, kas lielākoties orientēta uz izklaidi; raksturīga viegla uztveramība, plaša pieejamība, pielāgošanās publikas gaumei
āriene Cita vide, cita vieta; cituriene
citiena Cituriene
citpuse Cituriene
cituriena Cituriene
citzeme Cituriene
jāvals Cūku dzēriens; samazgas
čača Čāča 2 - stiprs brendija tipa gruzīnu dzēriens
izčāpāt Čāpojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml)
izčāpot Čāpojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml)
Nenkatakoa Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - rituālo dzīru un reibinošā dzēriena čičes dievs, gleznotāju un audēju aizgādnis, kura vienīgais pielūgšanas un godināšanas veids bija rituālas iedzeršanas
atbalstpunkts Dabā nostiprināts punkts, kuram zināmas plaknes koordinātas un/vai augstums, ko izmanto apvidus objektu uzmērīšanai un aeroainu orientēšanai
Zepu mežs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 65 ha, izveidots, lai saglabātu cilvēku darbības neskartus meža biotopus (bērzu — egļu — apšu audzes, paaugā liepas), konstatētas vairākas retas augu sugas (arī īpaši aizsargājama suga — divsēklu grīslis)
Aiviekstes paliene dabas parks Madonas novada dienvidu daļā, Aiviekstes vidustecē, Praulienas, Mētrienas un Ļaudonas pagastā, 21 km garā posmā no autoceļa P62 līdz Ķikuriem
Ziemeļkursas augstiene dabas rajons Rietumlatvijā, aizņem ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā orientētu, 90 km garu un 10-28 km platu joslu Kurzemes ziemeļaustrumu daļā, platība - 160200 ha, ietver Dundagas pacēlumu un Vanemas pauguraini, robežojas ar Piejūras zemienes Irves un Engures līdzenumu, Austrumkursas augstienes Abavas senleju un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu
āda putēs dabūs pērienu; sagaidāma smaga izrēķināšanās
notrāpīt Dabūt (piem., sitienu vai bārienu)
dabūt pa mīkstumiem dabūt pērienu
dabūt siksnas dabūt pērienu
dabūt žagarus dabūt pērienu
dabūt piparus dabūt pērienu, bārienu, tikt kritizētam
dabūt pa ādu Dabūt pērienu, sitienus
dabūt pa biksēm Dabūt pērienu, sitienus
dabūt pa mizu Dabūt pērienu, sitienus
lēkt Daiļlēkšanā - pēc atspēriena vai atgrūdiena (no torņa vai tramplīna) krist ūdenī, veicot gaisā dažādus vingrojumus
pārorientācija darbība, process, arī rezultāts --> pārorientēt, pārorientēties
zemskare darbība, stāvoklis, kurā kājas pēda, arī tās daļa skar zemi (piemēram, skrienot)
mocīšana Darbībās nolūkā radīt ciešanas cilvēkam, ilgstoši liedzot ēdienu, dzērienu, brīvību vai citādā veidā, kas apdraud dzīvību vai izsauc smagu saslimšanu
briedu Darbības vārda "brist" tagadnes forma - brienu
šujmašīna Darbmašīna, kuras raksturīgākā pazīme ir dūriena un diegu šuves veidošana un kura ir paredzēta dažādu šūšanas operāciju veikšanai
cirsmas iestigošana darbu komplekss, kurā ietilpst cirsmas apskate, norobežojošo vizūru izciršana, malu un iekšējo leņķu vai rumbu izmērīšana, piesaiste pastāvīgiem orientieriem, cirsmas robežstabu uzstādīšana
izdārdināt Dārdinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml)
izdārdināt Dārdinot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izdārdēt Dārdot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
aizblēņoties Darot nedarbus aizrauties un pārsniegt kādu robežu (parasti rezultātā saņemot sodu, bieži pērienu)
Kanāriju dateļpalma dateļpalmu suga ("Phoenix canariensis")
komunikācijas dators dators, ko izmanto sakaru sistēmās un kas orientēts informācijas maršrutēšanas funkciju izpildei
ierakstorientēta datu bāzes pārvaldības programma datu bāzes pārvaldības programma, kas atšķirībā no tabulorientētām datu bāzes pārvaldības programmām vaicājumoperācijas rezultātā displeja ekrānā izspīdina ierakstus, nevis tabulas
apdzert daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, iztērēt, zaudēt (materiālas vērtības); nodzert
nodzert daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, pazaudēt (saprātu, spējas u. tml.)
nodzert daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, sabojāt (parasti organisma daļas)
izplītēt daudz un sistemātiski lietojot alkoholiskos dzērienus, iztērēt (naudu, līdzekļus)
nopļēgurēt daudz un sistemātiski lietojot alkoholiskus dzērienus, uzdzīvojot notērēt (naudu, līdzekļus)
noplencēt daudz un sistemātiski lietojot alkoholiskus dzērienus, uzdzīvojot, notērēt (naudu, līdzekļus)
novillāt daudz un sistemātiski lietojot alkoholiskus dzērienus, uzdzīvojot, notērēt (naudu, līdzekļus)
dzerties Daudz, ilgāku laiku dzert (alkoholiskus dzērienus); žūpot
lakt Daudz, negausīgi dzert (parasti alkoholiskus dzērienus)
Kanāriju davālija davāliju suga ("Davallia canariensis")
kukulis Dāvana (parasti kāds priekšmets), kas atvesta (no kurienes)
dubultošanās dažādas orientācijas apgabalu veidošanās monokristālos to audzēšanas gaitā vai mehāniskas deformācijas rezultātā; apgabali pēc orientācijas var būt spoguļsimetriski, pagriezti ap kristāla simetrijas asīm vai atbilst citiem kristāla simetrijas elementiem
nogāžu ekspozīcija dažādu reljefa formu (kalna, ielejas, gravas, vecgravas) nogāžu orientācija attiecībā pret debespusēm un horizonta plakni
Amida Debesu Buda, kuru pielūdz Japānā; tiek uzskatīts, ka viņš dzīvo "šķīstajā zemē" tālu rietumos, uz kurieni ticīgie dodas pēc nāves
Amitābha Debesu Buda, kuru pielūdz Ķīnā; tiek uzskatīts, ka viņš dzīvo "šķīstajā zemē" tālu rietumos, uz kurieni ticīgie dodas pēc nāves
rauties Dedzīgi vēlēties nokļūt (kur), darīt (ko); tiekties (pie kā, uz kurieni u. tml.)
nodefilēt Defilēt un pabeigt defilēt; svinīgi, skaisti noiet, nosoļot (pa kurieni, gar ko u.tml.)
meskals Degvīns, ko Vidusamerikā taisa no meksikāņu nacionālā dzēriena pulkes ("pulque") vai arī no agaves lapām
izdejot Dejojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
uzdejot Dejojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dejojot uzvirzīties uz kādas vietas
dūrieniņš dem. --> dūriens
virieniņš dem. --> viriens
Austrumpireneji departaments Francijā (_Pyrénées-Orientales_), Oksitānijas reģiona dienvidos, administratīvais centrs - Perpiņāna
izolators Detaļa, ierīce, viela, kas neļauj enerģijai vai vielai aizplūst uz ārieni vai ieplūst no ārienes
vibrobunkurs Detaļu orientēšanas un padošanas ietaise, kas darbojas ar vibrācijas piedziņu
aizdiebt Diebt prom; ātri skrienot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
pārstaips Diega redzamā daļa pēc noteikta dūriena vai audumu raksta izveidošanas
apdiega Diegšana; šūšana lieliem dūrieniem, ātri un pavirši
aizdiegt Diegt prom; ātri skrienot, nokļūt (kur, pie kā, aiz kā u. tml.)
čiča Dienvidamerikā - salds dzēriens ar niecīgu alkohola saturu
amritams Dievu nemirstības dzēriens
dīgša Dīgulis - dūriens, sāpes ķermenī
viesdiriģents Diriģents, kas ieradies no citurienes un diriģē citā vietā, citu māksliniecisko vienību (piemēram, orķestri, kori)
atšķirīgas attieksmes aizliegums diskriminācijas nepieļaušana, pamatojoties uz personas dzimumu, rasi vai etnisko piederību, vecumu, invaliditāti, reliģisko piederību, politisko pārliecību, nacionālo vai sociālo izcelsmi, mantisko vai ģimenes stāvokli, seksuālo orientāciju, citiem apstākļiem
tieša diskriminācija diskriminācijas veids, kad līdzīgā situācijā attieksme un izturēšanās pret vienu indivīdu vai grupu ir nepamatoti atšķirīga un mazāk labvēlīga nekā pret citu indivīdu vai grupu kādas pazīmes (dzimums, seksuālā orientācija, rase, etniskā izcelsme, vecums, veselības stāvoklis, reliģiskā pārliecība, politiskie u. c. uzskati, nacionālā vai sociālā izcelsme, mantiskais vai ģimenes stāvoklis) dēļ
skārienekrāns Displeja ekrāns, kas pārklāts ar caurspīdīgu skārienjutīgu pārklājumu, kas pārveido lietotāja pirksta pieskārienu kādā noteiktā ekrāna vietā informācijā, kas tiek nodota programmatūrai
dipterokarpācejas Divdīgļlapju augu dzimta, tropu, it īpaši Āzijas koki, retas sugas arī krūmi, svarīga turienes mežu sastāvdaļa, daudzas sugas arī veselās noslēgtās audzēs, kas tropu līdzenuma mežos reta parādība, saimnieciski svarīgi, dod labu koksni un sveķus (tirdzniecībā kā dammarsveķi), balzāmus (gurjunbalzams), kampareļļu (Borneo, Sumatras jeb Baros kampars)
zaķskābene Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Oxalidaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, arī koki ar saliktām lapām, kuras nereti reaģē uz pieskārienu, 8 ģintis, 950 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
paulina Divdīgļlapju klases rožu apakšklases sapindu rindas sapindu dzimtas ģints ("Pailina"), kas sastopama Dienvidamerikā un no tiem iegūst dzērienu, kas satur kofeīnu
dipteryx Divdīgļlapju koku ģints pākšaugu dzimtā, tropiskā Amerikā, dod sēklas, kas smaržo pēc miešķa, satur daudz kumarīna un lietotas parfimērijā, atspirdzinošu dzērienu esencēm un šņaucamajā tabakā
Aišēnu senkapi divi austrumu-rietumu virzienā orientēti no akmeņiem sakrauti uzkalniņi (garums - \~50 m, platums - \~20 m, augstums - \~3 m), kas izvietoti \~600 x 350 m lielā teritorijā Katvaru pagastā starp Aišēnu un Ķeizaru mājām
mežakapteinis Divmastu burinieka "malkasjanča" kapteinis 19. gs., kas nepārzināja navigāciju un orientējās pēc piekrastes mežu siluetiem un parasti pārvadāja kokmateriālus no Vidzemes piekrastes līdz Rīgai un Pēterpilij
Abū Simbela divu klinšu tempļu atrašanās vieta Ēģiptē, Nīlas krastā, kas būvēti 13. gs. p. m. ē. Ramzesa II valdīšanas laikā; Asuānas aizsprosta būves laikā abus tempļus izzāģēja no klints un pacēla 60 m augstāk pilnīgi saglabājot orientāciju un savstarpējo izvietojumu
iediegšana Divu piegriezumdetaļu īslaicīga savienošana pa slēgtu vai noslēdzamu līkni ar roku darba dūrieniem vai ar viegli izārdāmu šujmašīnas cilpdūrienu pagaidšuvi
sadiegšana Divu vai vairāku vienlielu piegriezumdetaļu pagaidu savienošana ar taisnajiem rokdarbu dūrieniem vai ar šujmašīnas viendiega cilpdūrieniem
austrumu dižpērkone Dižpērkoņu suga ("Bunias orientalis")
ikri Dobja skaņa, kas rodas skrienoša zirga iekšējos orgānos
izdzirdīt Dodot bagātīgi dzert, bagātīgi pacienājot, izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu)
iedzirdīt Dodot dzert (alkoholisku dzērienu), panākt, ka (kāds) apreibst
nodzirdīt Dodot dzert (alkoholiskus dzērienus), panākt, būt par cēloni, ka (kāds) degradējas, arī nonāk nabadzībā
iedzirdīt Dodot dzert (noburtu dzērienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā (pēc māņticīgo priekšstatiem)
iedzirdīt Dodot dzert (parasti alkoholiska dzērienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā
izdot Dodot, parasti no rokas rokā, izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
aizvadīt Dodoties līdzi, rādot ceļu, aizvest (kur, līdz kādai vietai, uz kurieni u. tml.)
caurlaide Dokuments, kas apliecina tiesību iekļūt (kur) vai izkļūt (no kurienes)
austrumu doronika doroniku suga ("Doronicum orientale")
sūtīt dot (ko) kādam starpniekam (piemēram, sakaru iestādei, uzņēmumam, personai) nogādei (uz kurieni, kam)
izdzirdināt dot bagātīgi dzert, bagātīgi pacienāt ar dzērienu
izdzirdīt dot bagātīgi dzert, bagātīgi pacienāt ar dzērienu
sadzirdīt dot daudz iedzert alkoholisku dzērienu; piedzirdīt
dzirdīt dot dzert (alkoholiskus dzērienus)
izlaist dot iespēju (cilvēkam) iziet (no kurienes, kur u. tml.)
vākties Doties (ar visām mantām prom, kurp, uz kurieni), kravāties, lai dotos (prom, kurp, uz kurieni)
nozust Doties (kur, uz kurieni), lai atrastos, uzturētos (tur) netraucēts, neievērots
iet Doties (uz kurieni), ierasties (parasti regulāri, lai ko darītu, ar ko nodarbotos u. tml.); arī strādāt (par ko)
šķirties Doties prom (no kurienes)
izklīst Doties prom (pa vienam vai nelielās grupās no kurienes)
izkortelēties Doties prom, aiziet (no kurienes ar mantām, iedzīvi); izkravāties
izvākties Doties prom, aiziet (no kurienes, kur u. tml., parasti ar visām mantām); izkravāties (2)
berīties Doties uz kurieni
izkustēties Doties uz kurieni (uz laiku atstājot, piemēram, parasto dzīves, darba vietu); doties uz kurieni (parasti, pārvarot iekšēju pretestību)
izdzīties Doties, parasti braukšus, pa sliktu ceļu vai tālu uz kurieni un atpakaļ
Kanāriju dragonārums dragonārumu suga ("Dracunculus canariensis")
mēņģis Dubļaina, grūti izbrienama vieta
izdūkt Dūcot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par kukaiņiem
dukns Dūkstains, staigns, grūti izbraucams un izbrienams
dūrienis Dūriens
adatdūriens Dūriens ar adatu
coup de grâce dūriens ar ko nonāvē ievainotu dzīvnieku vai cilvēku, lai tas nemocītos; _burtiski_: "žēlsirdības dūriens (sitiens)"
torakocentēze Dūriens krūšu dobumā, lai izsūknētu šķidrumu
pneimocentēze Dūriens plaušās diagnostikas vai terapijas nolūkā
vazopunktūra Dūriens sēklvada, lai izskalotu sēklas pūslīšus
kuldocentēze Dūriens taisnas zarnas un dzemdes iedobumā, lai atsūktu šķidrumu no vēderplēves dobuma (eksudātu, asinis u. c.)
sadzēliens dūriens, dzēliens
centēze Dūriens, punkcija
perno Dzeltenzaļš alkoholisks absinta tipa dzēriens; lieto atšķaidītu ar ūdeni kā aperitīvu
Dunduri Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, atrodas pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 20 km no Gulbenes dzelzceļa stacijas
Alūksne dzelzceļa stacija Alūksnē, pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne (kopš 1998. g. valsts nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis), atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Marienburg", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
uzdzenāt Dzenājot panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dzenājot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas
nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atvirzās nost, attālinās (no kā)
pārdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur)
uzdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) uzvirzās uz kādas vietas
nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.)
izdzīt Dzenot panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.)
padzīt Dzenot panākt, ka virzās un pabeidz virzīties (no kurienes) projām, atstāj uz laiku (kādu vietu); aizdzīt
ķulpis Dzēriena trauks
atspirdzinājums Dzērieni (arī ēdieni), kas atspirdzina
bezalkoholiskie dzērieni dzērieni ar alkohola saturu līdz 2,5 tilp.%
atspirdzinošie dzērieni dzērieni, kas dod spirgtumu, možumu, dzesē slāpes, atveldzē
alkoholiskie dzērieni dzērieni, kuros ir alkohols; tos iedala mazalkoholiskajos (alus, dzirkstošie dzērieni), vidēji stiprajos (augļu, ogu un vīnogu vīni, kuriem alkohola saturs ir 18 %) un stiprajos - virs 18 % (aperitīvi, liķieri, degvīni, konjaks u. c.)
drinks Dzēriens
dzereklis Dzēriens
dzerekls Dzēriens
dzērienis Dzēriens
dzersis Dzēriens
dzērsis Dzēriens
dzira Dzēriens
malks Dzēriens
ninne Dzēriens
padzēriens Dzēriens
poila Dzēriens
monsterītis dzēriens _Monster Energy_
nenna Dzēriens (bērnam, zīdainim)
ninna Dzēriens (bērniem)
nenne Dzēriens (bērnu val.)
nēnes Dzēriens (bērnu valodā)
ummas Dzēriens (bērnu valodā)
miltūdens Dzēriens (dzīvniekiem), ko gatavo, ūdenī iejaucot miltus
špukteris Dzēriens (limonāde, zelteris), kura sastāvā ir ogļskābā gāze
pļumpīzeris Dzēriens (parasti pašgatavots)
sumazgas Dzēriens govīm
čuliņa Dzēriens lopiem
flips Dzēriens no alus, degvīna, olām un cukura
nirva Dzēriens no bērzu sulām
mirucis Dzēriens no bērzu sulām, kas saraudzētas ar rupjas maizes garozām un rudzu graudiem
toddy Dzēriens no konjaka, ruma, viskija vai sarkanvīna maisījuma ar siltu ūdeni un tam pievienotu cukuru un citronu
krūzene Dzēriens no mežāboliem
šerrikoblers Dzēriens no šerrija, cukura, citrona un ūdens, ko sūc ar salma stiebru
dzisamais Dzēriens slāpju remdēšanai
dzisams Dzēriens slāpju remdēšanai
stribulis Dzēriens teļiem
raugeņa Dzēriens vai ēdiens, ko gatavo ieskābinot rudzu miltus, citreiz pievienojot arī speķi ar sīpoliem, vārītas pupas (skābajam variantam), žāvētus ābolus, cukuru, medu, kvasu (saldajam variantam)
klātstrebjams Dzēriens vai šķidrs ēdiens, ko dzer vai strebj klāt, piemēram, maizei, kartupeļiem
jāvekls Dzēriens, cūku dzēriens
dzērklis Dzēriens, dzira
kultene Dzēriens, gatavots no rupjiem rudzu iltiem
kulcenis Dzēriens, gatavots no rupjiem rudzu miltiem; kultenis
atdzēriens Dzēriens, kā līdzeklis pret burvestību
šokolāde dzēriens, kas ir pagatavots no šokolādes pulvera, piena, cukura
kapužiņa dzēriens, kas pagatavots no kafijas
kafija dzēriens, kas pagatavots no kafijas vai tās surogāta
skābums dzēriens, kas pagatavots no rudzu miltiem un ūdens; Latgalē - zupa no kartupeļiem un maizes mīklas; Kurzemē - vārītu sūkalu nogulsnes
kakao Dzēriens, kas pagatavots no šāda pulvera
moka Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta
tēja Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta
late dzēriens, kas pagatavots, sajaucot espreso ar karstu, uzputotu pienu
kurnis Dzēriens, kas sastāv no 0,5 l alus un 50 ml balzama
susla Dzēriens, kas satur maz vēlamo vielu; arī negaršīgs dzēriens
piedzerams Dzēriens, ko dzer klāt, ēdot (ko sausu, biezu)
piedzēriens Dzēriens, ko dzer klāt, ēdot (ko sausu, biezu); piedzerams
klātdzerams Dzēriens, ko dzer klāt, ēdot kādu (biezu, sausu) ēdienu
šerbets Dzēriens, ko gatavo no augļu sulām, vīna, saldējuma
miestiņš Dzēriens, ko gatavo no daļēji iztecinātām vai pilnām bišu šūnām un kas satur nedaudz alkohola
kumiss Dzēriens, ko gatavo no ķēves piena, to saraudzējot ar pienskābes baktērijām un īpašu raugu
nektārs Dzēriens, ko gatavo no sīki sasmalcinātiem augļiem, cukura un ūdens
grogs Dzēriens, ko gatavo no viskija, konjaka vai tml., un gāzēta ūdens vai limonādes
kāsība dzēriens, ko kādam pasniedz
pēcdzēriens Dzēriens, ko viesiem pasniedz banketa, sarīkojuma vai citu svinību noslēgumā, parasti tas ir alkoholisks dzēriens; latviešiem iecienīts svinību noslēgums pirms viesu atvadīšanās - "ceļa kāja"
bole Dzēriens, kuru gatavo no vīna, kas atšķaidīts ar sulām, sīrupiem, un no augļiem ar ruma vai konjaka piedevu
bērzu šampanietis dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens; dzīvucis
pastrēbiens Dzēriens; arī šķidrs ēdiens
apdziras Dzērienu atlikums, kas parasti tiek patērēts pēc svētkiem (atsvētē)
šļūda Dzērienu pasniedzējs
šļūderis Dzērienu pasniedzējs
tapinieks Dzērienu pasniedzējs
šlūteris Dzērienu pienesējs
šļūteris Dzērienu pienesējs; dzērienu pārzinis kāzās
piedzert Dzerot (alkoholiskus dzērienus), noreibt
salāpīt paģiras dzerot alkoholisku dzērienu, novērst paģiras
salāpīties Dzerot alkoholisku dzērienu, novērst sev paģiras
uzlāpīties Dzerot alkoholisku dzērienu, novērst sev paģiras; salāpīties
dadzert Dzerot alkoholisku dzērienu, saskandināt un novēlēt veselību
dasaveselāties Dzerot alkoholisku dzērienu, saskandināt un novēlēt veselību
slīcināt Dzerot alkoholiskus dzērienus, censties mazināt (negatīva psihiska stāvokļa) ietekmi
piedzerties Dzerot alkoholiskus dzērienus, pilnīgi noreibt
izdzert Dzerot izlietot visus, parasti alkoholiskus, dzērienus (kādā vietā)
potus Dzeršana, dzēriens
buhāt Dzert (alkoholiskos dzērienus)
bliezt Dzert (alkoholisku dzērienu)
iedundurot Dzert (alkoholisku dzērienu)
trekterēt Dzert (alkoholisku dzērienu)
trennēt Dzert (alkoholisku dzērienu)
strēbt Dzert (alkoholisku dzērienu), parasti lielā daudzumā
mest Dzert (alkoholisku dzērienu), parasti vienā paņēmienā; dzerot tukšot (trauku ar alkoholisku dzērienu), parasti vienā paņēmienā
mest ogu dzert (alkoholiskus dzērienus)
dūšu slīcināt dzert (alkoholiskus dzērienus)
trimpot dzert (alkoholiskus dzērienus)
drapēt Dzert (alkoholiskus dzērienus)
dropēt Dzert (alkoholiskus dzērienus)
iešnabot Dzert (alkoholiskus dzērienus)
ļurbāties Dzert (alkoholiskus dzērienus)
plampīt Dzert (alkoholiskus dzērienus)
pļumpēt Dzert (alkoholiskus dzērienus)
trimpelēt Dzert (alkoholiskus dzērienus)
paunīt Dzert (jebkuru dzērienu)
izdzerties Dzert (kādu dzērienu) daudz, tik, cik gribas
pārdzerties Dzert (kādu dzērienu) pārāk daudz, tā, ka vairs negribas; izdzerot pārāk daudz (kāda dzēriena), saslimt
čaukāt Dzert (parasti alkoholiskus dzērienus)
maukt Dzert (parasti alkoholiskus dzērienus)
dzerstīties Dzert alkoholiskos dzērienus
pravīt dūšu dzert alkoholisku dzērienu
cilāt pudeli dzert alkoholisku dzērienu
stiprināties Dzert alkoholisku dzērienu
sadzert Dzert alkoholisku dzērienu kopā, vienlaicīgi (ar kādu)
lāpīt paģiras dzert alkoholisku dzērienu, lai novērstu paģiras
cilāt kausu dzert alkoholiskus dzērienus
sist pa lampu dzert alkoholiskus dzērienus
dot pa lampām dzert alkoholiskus dzērienus
kost Dzert alkoholiskus dzērienus
šmorēt Dzert alkoholiskus dzērienus
žūpot Dzert alkoholiskus dzērienus
pasēdēt pie glāzītes dzert alkoholiskus dzērienus (piemēram, nelielās viesībās, kafejnīcā)
sēdēt pie glāzītes dzert alkoholiskus dzērienus (piemēram, nelielās viesībās, kafejnīcā)
(pa)sēdēt pie glāzes (biežāk pie glāzītes) dzert alkoholiskus dzērienus (piemēram, nelielās viesībās, kafejnīcā)
(pa)sēdēt pie glāzītes (retāk pie glāzes) dzert alkoholiskus dzērienus (piemēram, nelielās viesībās, kafejnīcā)
sviķot Dzert alkoholiskus dzērienus; arī uzdzīvot
mest Dzert alkoholiskus dzērienus; daudz, bieži lietot alkoholiskus dzērienus
lillāt Dzert alkoholiskus dzērienus; žūpot
pārdzert Dzert vēlreiz (to pašu atlikušo dzērienu, tai pašā ēdienreizē)
mest pa lampu dzert, iedzert alkoholisku dzērienu kopā ar kādu
lanckāt Dzert, strēbt (parasti sliktu, mazvērtīgu ēdienu, dzērienu) lielākā daudzumā
planckāt Dzert, strēbt (sliktas kvalitātes ēdienu, dzērienu)
plaņčkāt Dzert, strēbt (sliktas kvalitātes ēdienu, dzērienu); planckāt
plostāt Dzertalkoholiskus dzērienus
morss Dzērveņu ogu dzēriens
izdzirdināt Dzirdinot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu); izdzirdīt (2)
uzdzērdināt Dzirdot (ar barojošu dzērienu), uzbarot
izdzirdīt Dzirdot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu); izdzirdināt (2)
nodzirdīt Dzirdot patērēt (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu)
orģija Dzīres ar lielu daudzumu ēdienu un dzērienu un trakulīgu, izlaidīgu uzdzīvi
špuhteris Dzirkstošs dzēriens
fizs Dzirkstošs, putojošs dzēriens; fīzs
kvēpināt Dzīt (piemēram, ārā no kurienes), kūpinot dūmus
ieceļotājs Dzīvnieks vai augs, kas ieviesies no citurienes
viesis Dzīvnieks, kas kādā vietā uzturas neilga laiku, arī ir ieradies no citurienes
uzdzīvot zaļi dzīvot, lietojot (daudz) alkoholiskus dzērienus, bezrūpīgi tērējot (naudu, līdzekļus)
barotakse Dzīvu organismu kustība, ko ierosina mehānisks kairinājums (pieskāriens, spiediens)
balss komercija e-komercijas paplašinājums, kurā pasūtījums vai vaicājums interaktīvā režīmā tiek izpildīts, nevis lietojot skārienjūtīga telefona ekrānu, bet kā ievadmehānismu izmantojot personālā datora balss atpazīšanas ierīci vai/un programmu
nazireji Ebreju grupa, kuri bija solījušies nedzert vīnu un citus reibinošus dzērienus un negriezt matus
mielaste Ēdieni, dzērieni viesībās, svinībās
cienasts Ēdieni, dzērieni, ar ko pacienā (parasti viesi); ēdieni, dzērieni, ko ņem līdzi ciemos
štengrs ēdiens vai dzēriens ar izteiksmīgu, spēcīgu garšu
cieņa Ēdiens, dzēriens, ar ko cienā
paciena Ēdiens, dzēriens, ar ko pacienā, mazs cienasts
dievdāvana Ēdiens, dzēriens, arī kāda lieta, priekšmets
piekoda Ēdiens, ko ēd klāt dzērienam, retāk ēdienam
piekodiens Ēdiens, ko ēd klāt dzērienam, retāk ēdienam; piekoda
mielasts Ēdienu un dzērienu kopums sarīkojumā (piemēram, viesībās)
Kanāriju efeja efeju suga ("Hedera canariensis")
austrumu egle egļu suga ("Picea orientalis")
Kanāriju eiforbija eiforbiju suga ("Euphorbia canariensis")
bezbēnis Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea")
bezbēnīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea")
bezbērnīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea")
mēlītes Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea")
zvaigznīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea")
bērzpuķīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea"), saukta arī par trīskrāsaino vijolīti
septiņzvaigznīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea"); mežos un krūmājos bieži sastopams augs, 5-20 cm garumā, kailu kātu par stublāju, mazām apakšlapām, smalkzobotām, bezkātainām (sēdošām) augšlapām, baltiem, pamatnē dzelteniem ziediem
iziet Ejot izvirzīties (no kurienes) un nonākt, izkļūt (kur, uz kā u. tml.); ejot sasniegt (kādu vietu) un nonākt, kļūt (uz tās)
noiet Ejot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.)
pāriet Ejot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur)
uziet Ejot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ejot uzvirzīties uz kādas vietas
noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.)
klibināt Ejot, skrienot klaudzināt (pakavus, kājas) - parasti par zirgu
iesisties Ejot, skrienot strauji ievirzīties (kur iekšā)
apliekt Ejot, skrienot, braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt)
ietriekties Ejot, skrienot, braucot strauji ievirzīties (kur iekšā), atsisties (pret ko)
pārsviesties Ejot, skrienot, braucot u. tml., strauji pagriezties (uz citu pusi)
līdzstrāva Elektrisko lādiņu orientēta kustība nemainīgā virzienā
elektriskā strāva elektrisko lādiņu orientēta kustība noteiktā virzienā
strāva Elektrisko lādiņu orientēta kustība noteiktā virzienā; elektriskā strāva
stereotaksiskā metode elektrodu, pipešu u. c. smalku instrumentu ievadīšana dziļās smadzeņu struktūrās, vadoties pēc galvaskausā un smadzenēs esošiem orientieriem; šo metodi izmanto neiroķirurģijā un fizioloģijā, piem., lai pierakstītu bioelektriskos potenciālus, kas rodas tajā vai citā precīzi noteiktā smadzeņu apvidū vai pat atsevišķās nervu šūnās
e-ūsas Elektroniskās ūsas - dzīvnieku (kaķu, žurku u. c.) ūsu imitācija, ar nanotehnoloģiska materiāla kārtu pārklātas polimēra šķiedras mākslīgās ūsas ko izmanto robotu orientācijas spēju nodrošināšanai
enerģētiķis enerģijas dzēriens
Melisa Epidamas pilsētā, kur medus rūpals bija sevišķi attīstīts, tā sauca Dēmetras un Artemīdas priesterienes
Misūri ērkšķogas ērkšķogu suga ("Grossularia missouriensis")
uzlija Ēterisko eļļu saturošu izejvielu izvilkums etilspirtā vai ūdenī (alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu gatavošanai)
Stāmerienas ezers ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, 117,1 m vjl., platība — 92 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 18,7 m, eitrofs, aizaugums — \~15%; Stāmeres ezers; Stāmerienes ezers
Ludza ezers ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvaļņa ziemeļu daļā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, 124,5 m vjl., platība — 280,9 ha, garums — 2,9 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 4 m, lielākais dziļums — 11 m, eitrofs, vidēji aizaudzis ezers; Ludzes ezers; Ludzezers; Ludzu ezers
Kurtavas ezers ezers Austrumlatvijas zemienē, Teiču purva rietumu malā (Kurtavas purvā), Madonas novada Mētrienas pagastā, 105,2 m vjl., platība - 74 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 1,2 m
Marinzejas ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Atašienes pagastā, 95,3 m vjl., platība — 74,2 ha, garums — 2 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Mariensejas ezers; Marijas ezers; Marindzes ezers; Mariņezers
Omarda ezers ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā, pie Stāmerienes pagasta robežas, platība - 7,4 ha
Pogas ezers ezers Gulbenes paugurvaļņa pārejā uz Adzeles pacēlumu, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, 113,5 m vjl., platība — 27,9 ha, garums — 0,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 5,5 m, lielākais dziļums — 14,2 m eitrofs, maz aizaudzis
Trienīte ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - <1 ha; Preinīšu ezers; Prienītis
Cārmins ezers Latgales augstienes Dagdas paugurienē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, 158,6 m vjl., garums - 5,6 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 9,3 m, lielākais dziļums - 30,6 m, ļoti līčaina krasta līnija; Cārmaņa ezers; Cārmaņu ezers; Cērmena ezers
Renoka ezers ezers Lielbritānijā, Skotijā, šaurs, orientēts austrumu-rietumu virzienā, pieteka no Erihta ezera, noteka pa Tejas upi uz Ziemeļjūru
Odzienas ezers ezers Madonas novada Mētrienas pagastā, 104,6 m vjl., platība — 47,6 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 3,3 m, eitrofs
Dzērvīte ezers Madonas novada Mētrienas pagastā, platība - 3,4 ha
Limenezers ezers Madonas novada Mētrienas pagastā, platība - 3,9 ha; Limanu ezers; Limenas ezers; Limenes ezers; Limeņu ezers
Runcu ezers ezers Mētrienas pagastā, platība - 4,1 ha
Šūmaņu ezers ezers Teiču purva rietumu daļā (Kurtavas purvā), Madonas novada Mētrienas pagastā, garums - \~0,9 km, lielākais platums - \~0,4 km
Mordangas ezeri ezeru grupa Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Irbes un Ventas lielbaseinā, Talsu un Kuldīgas novadā, kopplatība — >200 ha, ūdensšķirtne dala to 2 daļās, ziemeļu grupa ar noteci uz Usmas ezeru un Irbes baseinu un dienvidu grupa ar noteci uz Abavu, tie ir subglaciālās iegultnes ezeri, orientēti aptuveni dienvidu-ziemeļu virzienā, krasti augsti, apkārt mežainas iekšzemes kāpas
Jumpravas ezeri ezeru grupa Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, dienvidaustrumu-ziemeļu virzienā orientētu ezeru virkne Vitrupes subglaciālajā iegultnē (Dziļezers un Riebezers, Auziņu ezers, Skujas ezers, Bruņķītis un Mazezers); Jumpravmuižas ezeri
Verīnihinga Fierienihena - pilsēta Dienvidāfrikā
neatgriezenisks process fizikāls process, kurš patstāvīgi var norisēt tikai vienā noteiktā virzienā (piem., difūzija, siltumvadītspēja) un kur novēro orientētu vielas, enerģijas, impulsa plūsmu
programmēšanas valoda formāla valoda, kas kalpo datora programmu aprakstam; ir izstrādāts plašs programmēšanas valodu klāsts, sākot ar mašīnorientētām valodām līdz augsta līmeņa valodām
amatieru kamera fotokamera, kurai nav zināmi tās iekšējā orientējuma elementi
savatē Franču bokss, kurā tiek lietoti arī spērieni ar kāju
lēferēt Gādāt (uz kurieni)
nogainīt Gainot panākt, ka (kas) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); nogaiņāt
izgaiņāt Gaiņājot izdzīt (no kurienes, kur u. tml.)
nogaiņāt Gaiņājot panākt, ka (kas) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.)
uzgaiņāt Gaiņājot panākt, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); gaiņājot panākt, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas
aerolocija Gaisa līniju un maršrutu, aerodromu, netālu no tiem esošo celtņu un būvju apraksts, kas nepieciešams, lai vadītu gaisakuģus (lidmašīnas, helikopterus, dirižabļus u. c.), orientētos lidojumā un pareizi nolaistos lidlaukā
polarizēta gaisma gaismai atbilstošo elektromagnētisko viļņu, svārstību plaknes orientācija noteiktā virzienā
galda klājums galda piederumu, arī ēdienu, dzērienu izkārtojums uz galda
bārs Galds vai lete, kur gatavo dzērienus
pilns galds galds, uz kura ir daudz ēdienu, dzērienu
tukšs galds galds, uz kura nav ēdienu, dzērienu vai to ir maz
austrumu galega galegu suga ("Galega orientalis")
vidussmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kas sastāv no baltās vielas, kura saista abos virzienos puslodes ar galvas smadzeņu stumbru, smadzenītēm un muguras smadzenēm; šī daļa nodrošina orientāciju ārējā vidē
foglietto Galvenās partijas fragments, kas mazām notītēm ierakstīts kādas citas balss partijā pēc ilgākas pauzes, lai šī balss labāk orientētos, kur tai atkal jāuzsāk
staļģis Gardēdis, kārumlaiža, ļoti izvēlīgs (parasti attiecībā uz ēdienu vai dzērienu), bet arī izlepis
pārstaipi Gari dūrieni (šujot)
nodzēriens Garšīgs dzēriens
gardums Garšīgs ēdiens, dzēriens
pagaršot Garšot un pabeigt garšot (parasti ēdienu, dzērienu)
brūvēt Gatavot (parasti alkoholisku dzērienu)
izgāzelēties Gāzelējoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml)
impala Gazeļu apakšdzimtas suga ("Aepyceros melampus"), antilope ar liras veidā izliektiem ragiem (ragi ir tikai tēviņiem), sarkanbrūna, ar baltu vēderu; dzīvo baros savannās Dienvidāfrikā un Austrumāfrikā; skrienot graciozi lec (līdz 10 m tālu)
tonizējošie dzērieni gāzētie un negāzētie bezalkoholiskie dzērieni, kam piemīt tonizējoša fizioloģiskā iedarbība
kokakola gāzēts tonizējošs dzēriens, kas satur kolas sēklu piedevu
izgāzt Gāžot izdabūt (no kurienes, kur u. tml., daudz, ko smagu); gāžot panākt, ka (cilvēks) izkrīt (no kurienes, kur u. tml.)
nogāzt Gāžot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
liegs Glāstošs, maigs (par pieskārienu)
bērkāja Glāze alkoholiska dzēriena, ko dzer bērēs, pieminot mirušo
graķis Glāzīte (arī malks) alkoholiska dzēriena
izgorīties Goroties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izgrābāt Grābājot izņemt, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.); izgrābstīt (2)
izgrābt Grābjot (ar grābekli), izdabūt (no kurienes, kur u. tml.)
izgrābt Grābjot (ar rokām, ar liekšķeri u. tml.), izņemt (no kurienes, kur u. tml.)
izgrabēt Grabot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izgrābstīt Grābstot izņemt, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.); izgrābāt (2)
incidenču matrica grafa attēlojums matricas M veidā: 1) neorientēta grafa gadījumā matricas M elements m~ij~=1 tad un tikai tad, ja grafā ir šķautne, kas savieno virsotnes i un j; 2)orientēta grafa gadījumā m~ij~=1, ja loks savieno virsotni i ar j, m~ij~=-1, ja loks savieno virsotni j ar i, m~ij~=0 visos pārējos gadījumos
elatīvs Gramatikā - locījums (virzības lokatīvs, piemēram, somu valodā), kas atbild uz jautājumu "no kurienes ārā?"
lēcējpeļveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Dipodidae"), nelieli grauzēji (ķermeņa garums - 5-26 cm, astes garums - 7-30 cm), parasti pakaļkājas 3-4 reizes garākas nekā priekškājas, pārvietojas lecot vai skrienot, lēcienu attālums dažkārt >3 m, 10-15 ģinšu, 27-30 sugu; lēcējpeļu dzimta
kikeons Grieķu dzēriens jeb zupa no miežu putraimiem, saberzta siera, vīna un dažām saknēm
Hēro Grieķu mitoloģijā - Afrodītes priesteriene Sestas pilsētā Hellesponta krastā
Ifigenija Grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Klitaimnēstras meita, kura bija jāupurē Artemīdai, taču tika pasaudzēta un pēc tam kļuva par priesterieni Artemīdas templī Taurīdā (Krimā)
Melanips grieķu mitoloģijā - ahajiešu jauneklis, kas iemīlējis Artemīdas priesterieni Kometo un ieguvis to dievietes templī; aizkaitināta par šādu zaimošanu, Artemīda nogalināja priesterieni un uzsūtīja valstij neražu un mēri
Ērigone Grieķu mitoloģijā - Aigista un Klitaimnēstras meita, ko no Oresta atriebības izglāba Artemīda, kļuva par dievietes priesterieni Atikā; pēc citas versijas, kļuva Oresta mīļākā un dzemdēja viņam dēlu Tīsamenu
Leandrs Grieķu mitoloģijā - Sēstas pilsētas Afrodītes priesterienes Hēro iemīļotais
Periklimens grieķu mitoloģijā - tēbiešu karavadonis, Poseidona dēls, karagājiena "Septiņi pret Tēbām" laikā viņš nogalina vinu no gājiena dalībniekiem - Partenopaju, uzmetot viņam no pilsētas mūra lielu akmeni; pēc tam vajā Amfiarāju, taču šajā brīdī no zibens spēriena atveras zeme un uzņem Amfiarāju ar visiem kaujas ratiem
Erisihtons grieķu mitoloģijā - tesāliešu valdnieka Triopa dēls, kurš noziedzīgas bezdievības pārņemts izcirta Dēmetras svēto birzi, neklausot priesterienes izskatā parādījušās dievietes brīdinājumam, par to Dēmetra viņu soda ar pastāvīgu bada sajūtu
mina Grieķu svara mērs, 100 drahmas, 1/60 talanta; aizgūta no Orienta, Babilonijā tās svars - 505 g.
riepu kaukšana griezīga skaņa, kas rodas, riepām lielā ātrumā berzējoties pret ceļa segumu, tā liecina par riepu izslīdi vai buksēšanu (pagriezienos, bremzējot, ieskrienoties)
uzgriezt Griežot (iekārtas, ierīces) vadības elementu, panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
izgrīļoties Grīļojoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
skrīne Grūti izbrienams, izbraucams ceļš, lauks
skrīnis Grūti izbrienams, izbraucams ceļš, lauks
izgrūst Grūžot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
nogrūst Grūžot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); grūžot atvirzīt nost, attālināt (no kā)
nogrūst Grūžot panākt, ka nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
Stāmeriene Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Stāmeriena" nosaukuma variants
kalnēnieši Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Kalniena" iedzīvotāji
Kalniene Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Kalniena" nosaukuma variants
kāvēnieši Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Kāvi" iedzīvotāji
kāvieši Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Kāvi" iedzīvotāji
mednieši Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Medņi" iedzīvotāji
Vārgaļi Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Stāmeriena" daļa
stāmerieši Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Stāmeriena" jeb "Stāmeriene" iedzīvotāji
Vecstāmeriene Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Vecstāmeriena" nosaukuma variants
Stomersee Gulbenes novada Stāmerienas pagasta bijušais nosaukums
Stomerskaja Gulbenes novada Stāmerienas pagasta bijušais nosaukums krieviski
namsadieši Gulbenes novada Stāmerienes pagasta apdzīvotās vietas "Namsadi" iedzīvotāji
stūrastieši Gulbenes novada Stāmerienes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrastas" iedzīvotāji
vecstāmerieši Gulbenes novada Stāmerienes pagasta apdzīvotās vietas "Vecstāmeriene" iedzīvotāji
moskitero Gultas aizklājs, kas aizsargā pret moskitiem, siltu zemju odiem, no kuru dūrieniem saslimst ar purva drudzi
Svētciema akmeņu saliņa ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, vaļņveida reljefa forma Rīgas līča piekrastes zemūdens nogāzē, atrodas Salacgrīvas pagastā iepretī Svētciemam, 200 m no krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,1 ha, paralēli krastam orientēts \~150 m garš akmeņu valnis, kas parasti atrodas zem ūdens, pazeminoties ūdenslīmenim daži akmeņi kļūst redzami
smaguma centrs ģeometrisks punkts ķermenī vai ārpus tā, caur kuru iet smaguma spēka darbības līnija (neatkarīgi no tā, kā ķermenis orientēts telpā)
posties Ģērbties, kārtoties, arī rotāties, lai radītu (savam apģērbam, ārienei u. tml.) vēlamu, arī skaistu, greznu izskatu
slēgta ģimene ģimenes tips, kuras locekļiem ir izteikta iekšējo attiecību prioritāte un kuri nav orientēti uz sadarbību ar citiem cilvēkiem, kas nav ģimenes locekļi
kanāki Havaju salu pirmiedzīvotāji (cilvēki, turienes valodā)
biohelminti Helminti, kuru olas vai kāpuri no saimnieka organisma nonāk apkārtējā vidē no kurienes tos caur gremošanas traktu uzņem starpsaimnieki, visbiežāk bezmugurkaulnieki
austrumu hiacinte hiacinšu suga ("Hyacinthus orientalis"), savvaļā satopama Vidusjūras apgabalā, vairākas varietātes; Latvijā audzē 50-60 šķirnes
Dhundhu hindu mitoloģijā - asura, kas gudrajam Utankam traucēja veikt reliģiskos rituālus, viņš slēpās zem smilšu jūras, bet viņu no turienes izraka un nogalināja valdnieks Kuvalajasva ar saviem dēliem
grienvaldieši Iecavas novada apdzīvotās vietas "Grienvalde" (tagad - "Zālīte") iedzīvotāji
gāzt no kājām Iedarbojoties uz (kāda) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām)
nogāzt no kājām Iedarbojoties uz (kādu) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu tā, ka jāatrodas guļus stāvoklī (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām)
mūžīgais dzinējs iedomāta ierīce, kas spēj nemitīgi darboties, nesaņemot enerģiju no ārienes vai arī saņemot enerģiju, kas rodas no temperatūras starpības starp ierīci un siltāko apkārtējo vidi
uzdzert Iedzert (alkoholisku dzērienu, arī noteiktu tā daudzumu kādam par godu, atzīmējot kādu notikumu, izsakot novēlējumu)
iemest pa lampu iedzert (alkoholisku dzērienu)
ieņemt uz krūti iedzert (alkoholisku dzērienu)
uzņemt uz krūts iedzert (alkoholisku dzērienu)
izskalot kaklu iedzert (alkoholisku dzērienu)
iebaudīt Iedzert (alkoholisku dzērienu)
ieklūgāt Iedzert (alkoholisku dzērienu)
ieplēst Iedzert (alkoholisku dzērienu)
iešvilpt Iedzert (alkoholisku dzērienu)
ietrekterēt Iedzert (alkoholisku dzērienu)
ietrimpelēt Iedzert (alkoholisku dzērienu)
uzpravīties Iedzert (alkoholisku dzērienu)
iemest Iedzert (alkoholisku dzērienu); izdzert (trauku ar alkoholisku dzērienu)
iekosties Iedzert (alkoholiskus dzērienus)
iesviķot Iedzert (alkoholiskus dzērienus)
uzdzert Iedzert (ko) virsū (kādam ēdienam vai dzērienam)
ieraut Iedzert (parasti alkoholisku dzērienu)
ieķert Iedzert (parasti alkoholisku dzērienu); strauji, arī steigā nedaudz ieēst
iekampt Iedzert alkoholisku dzērienu
iešmorēt Iedzert alkoholisku dzērienu
iestiprināties Iedzert alkoholisku dzērienu
uzmest garu Iedzert alkoholisku dzērienu
uzpravīt dūšu iedzert alkoholisku dzērienu (lai radītu šķietamu drošuma sajūtu)
iedzerties Iedzert alkoholisku dzērienu un ļoti manāmi apreibt
uztaisīt dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai īslaicīgi rastu šķietamu drosmes un spēka apziņu
iemest (kādu) glāzi (arī glāzīti) iedzert glāzi (glāzīti) alkoholiska dzēriena
īčarkot Iedzert kādu alkoholisku dzērienu
sadzert Iedzert kopā vienam ar otru, citam ar citu alkoholisku dzērienu (atzīmējot savstarpēju norunu, vienošanos)
sadzert Iedzert kopā vienam ar otru, citam ar citu alkoholisku dzērienu (parasti izsakot novēlējumu un saskandinot glāzes, kausus u. tml.)
uzēst Ieēst (ko) virsū (kādam ēdienam vai dzērienam)
drumlini Iegareni, parasti lielās grupās sastopami, ledāja kustības virzienā orientēti pauguri, kas veidoti no morēnas materiāla
loba Ieguvums, ķēriens, loms
dropsts Ieguvums, loms, ķēriens
ruļļu griešanas iekārta iekārta, ar kuru papīrs (vai jebkurš substrāts) tiek pārtīts un/vai sagriezts šaurākos ruļļos, kuri atbilst vēlamajam izmēram, lietošanas virzienam un orientācijai (uz iekšu vai uz āru; uz priekšu vai uz aizmuguri)
iemuļļāties Iekļūt (pemēram, grūti izbrienamā, izbraucamā vietā); iestigt, iegrimt
iemoļļāties Iekļūt (piemēram, grūti izbrienamā, izbraucamā vietā); iestigt, iegrimt
paškalibrēšana Iekšējā orientējuma elementu un papildus parametru noteikšana kūļu bloka izlīdzināšanā
iekšiene Iekšpuse (1); pretstats: āriene, ārpuse
Mordangas subglaciālā iegultne ielejveida pazeminājums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu un Kuldīgas novada robežjoslā, 5 km uz dienvidaustrumiem no Spāres, garums - 7 km, platums - 500-700 m, orientēta gk. ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā
iešķēlvinēt Ieliet (ēdienu, dzērienu)
sastingrināties Iemest, iedzert (kādu alkoholisku dzērienu)
gunkurs Iemūrēta uguns vieta vismaz rijas stūros, no kurienes nāk gaisma kulšanai
garšot ieņemt mutē vai apēst ēdienu vai dzērienu, lai novērtētu tā garšu
uzrasties Ierasties (no citurienes kur dzīvot, strādāt)
ieceļot Ierasties, pārceļojot no citurienes
kompass ierīce azimuta noteikšanai uz Zemes, izmantojot magnētadatas orientēšanos Zemes magnētiskajā laukā
fotogrammetriskais fotoaparāts ierīce fotoattēla iegūšanai ar fotogrammetrijas metodēm, speciāls fotoaparāts ar dažādām palīgierīcēm: līmeņrāžiem, grādu iedaļu skalām kameras orientācijai telpā, kadru rāmja ar koordinātu asu indeksiem un vadību
orientācijas detektors ierīce, kas mēra kosmiskā lidaparāta leņķisko stāvokli attiecībā pret orientācijas asīm un rotācijas ātrumu attiecībā pret smaguma centru
žiroazimuts ierīce, kas paredzēta, lai saglabātu izvēlāto azimuta virzienu, pēc kura sākumā bija noorientēta tā galvenā ass, kā arī lai izmērītu objekta pagriezienu leņķus ap vertikālo asi
aukstais ierocis ierocis pretinieka ievainošanai vai nogalināšanai ar sitienu, cirtienu vai dūrienu
iedzirkstēties iesākt dzirkstēt (par dažiem dzērieniem)
dzirisis Iesala dzēriens ar svaigu ūdeni
ieķemmēties Ieskurbt, apreibt (no alkoholiskiem dzērieniem)
rene Ietaise apstrādājamo priekšmetu pārvietošanai un uzkrāšanai orientētā stāvoklī
aizdurt Ievainot ar dūrienu
ieceļot Ieviesties no citurienes (par dzīvniekiem, augiem)
ienākt Ieviesties no citurienes (par dzīvniekiem)
orientācija ievirze, nostāja, piemēram, politiskā orientācija
fulgurīti Iežu daļiņu sakusumi, kurus radījuši zibens spērieni
klivāža Iežu šķelšanās pa paralēlām plaknēm, kas orientētas leņķī pret iežu noslāņojuma virsmām; rodas tektoniska spiediena dēļ
aizadzerties ilgāku laiku dzert alkoholiskus dzērienus tā, ka aizmirst savus pienākumus
aizdzerties ilgāku laiku dzert alkoholiskus dzērienus tā, ka aizmirst savus pienākumus
atsataisīties ilgāku laiku posties, lai dotos kur, uz kurieni
ieskrieties ilgāku laiku skrienot, iekarst, aizrauties
nomētāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu klīst, klaiņot (pa kurieni), arī atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi
izblēdīties ilgāku laiku, daudz blēdīties; blēdoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.); blēdoties tikt vaļā (no kā)
izpļēgurēt ilgāku laiku, daudz dzerot (alkoholiskus dzērienus), iztērēt (naudu, līdzekļus)
izpļundurēt ilgāku laiku, daudz dzerot (alkoholiskus dzērienus), iztērēt (naudu, līdzekļus), izšķērdēt
nodzerties ilgāku laiku, daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, degradēties, arī nonākt nabadzībā
nosadzerties ilgāku laiku, daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, degradēties, arī nonākt nabadzībā
izpļēgurēties ilgāku laiku, daudz dzert (alkoholiskus dzērienus), uzdzīvot
izsviķoties ilgāku laiku, daudz dzert (alkoholiskus dzērienus); izdzerties
pļēgurēt ilgāku laiku, daudz lietot alkoholiskus dzērienus; uzdzīvot
pļēguroties ilgāku laiku, daudz lietot alkoholiskus dzērienus; uzdzīvot
pletkoties ilgāku laiku, daudz lietot alkoholiskus dzērienus; uzdzīvot
izmaldīties ilgāku laiku, daudz maldoties, izkļūt (no kurienes, kur u. tml)
noskriet ilgāku laiku, daudz skrienot, arī ejot, ļoti nogurdināt (kājas)
noskriet ilgāku laiku, daudz skrienot, arī ejot, nolietot (apavus)
heterotoksīns Inde, kas iekļuvusi organismā no ārienes
raita Indiešu virtuves ēdiens (dzēriens): jogurtā iemaisīti sasmalcināti gurķi vai citi dārzeņi
iepirkšanās Indivīda personīgo interešu apmierināšanas darbība, iegādājoties preces, kas saistīta ar fizioloģisko vajadzību un ieradumu apmierināšanu (pārtika, dzērieni, tabaka, alkoholiskie dzērieni u. c), izklaidi (sporta inventāra iegāde u. c. ), atmiņu saglabāšanu (suvenīri, piemiņas lietas, informācijas nesēji, u. c. ) un ar ekonomisko izdevīgumu (dažādas plaša patēriņa pārtikas un rūpniecības preces, automašīnas u. c), tradicionāla brīvā laika pavadīšana un populāras tūristu nodarbe
aizskaršana indivīda vai grupas necienīga rīcība (mērķtiecīga vai neapzināta), kuras rezultātā cilvēks jūtas diskriminēts vai pazemots rases, etniskās izcelsmes, reliģijas, pārliecības, invaliditātes, vecuma, seksuālās orientācijas, dzimuma, veselības stāvokļa, ārējā izskata, nacionālas vai sociālas izcelsmes, mantiskā, ģimeniskā vai citu stāvokļu dēļ; tā ir identificējama arī situācijās, kas saistītas ar iebiedējošas, naidīgas, degradējošas, pazemojošas, aizvainojošas vides radīšanu
dzimumievirze Indivīda vīrietība vai sievietība; parasti ar to saprot vairāk nekā tikai spēju vai sliecību veikt attiecīgo lomu bērnrades procesā; dzimumorientācija
latentais homoseksuālists indivīds, kurš tic, ka viņam ir heteroseksuāla orientācija, bet kam tomēr piemīt neapzinātas vēlmes pēc erotiskas tuvības ar sava dzimuma pārstāvjiem
lauku amatnieka uzņēmums individuāls uzņēmums, kura ražotā produkcija un sniegtie pakalpojumi orientēti uz zemnieku saimniecību apkalpošanu
heteroinfekcija Infekcija no ārienes, pretstatā infekcijai ar paša mikrobiem
grafikas faili informācija, kas sagatavota digitalizētu oriģinālu (failu) veidā, kas var būt divu veidu: 1) vektoru (objektorientēti) faili; 2) rastrēti (bitu) faili
cauruļatslēga instruments ar robotiem tērauda žokļiem un pārstādāmu satvēriena platumu
žiroteodolīts instruments ģeogrāfiskā meridiāna virziena noteikšanai; lieto ģeodēziskā tīkla orientēšanai šahtās, tuneļos, inženierbūvēs, navigācijā
tēja Īpaši apstrādātas (piemēram, kaltētas), parasti ārstniecības, augu daļas; dzēriens, kas pagatavots no šādām augu daļām
šeikers Īpašs cilindrveida trauks, kurā, to kustinot, gatavo dzērienu no dažādām sastāvdaļām
kserofilija Īpatnēja augu morfoloģiska un sevišķi fizioloģiski anatomiska izveidošanās, lai varētu iztikt ar mazu ārienē pieejamu ūdens daudzumu
kseromorfija Īpatnēja augu morfoloģiska un sevišķi fizioloģiski anatomiska izveidošanās, lai varētu iztikt ar mazu ārienē pieejamu ūdens daudzumu
izirt Irot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, laivu), izairēt (1)
izirties Iroties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.); izairēties (2)
pārirties Iroties pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur)
Alboraks Islāma mitoloģijā - erceņģeļa Džibrīla sudrabspalvainais zirgs, ar kuru viņš un Muhameds naktī devās uz Jeruzālemi, no turienes izjāja cauri visām septiņām debesīm un atgriezās atpakaļ Mekā
Jaunisliena Islienas upes iztaisnotais posms Madonas novadā, Mētrienas un Barkavas pagastu robežupe
cildenais Īstenības parādību un notikumu spilgtums, vērienīgums, kas izraisa cilv. īpašas, ar prieku, sajūsmu un cieņu saistītas estēt. un ētiskas jūtas
padzirkstēt īsu brīdi, mazliet izdalīt ogļskābes gāzi (par dažiem dzērieniem)
nodzirkstēt īsu brīdi, vienu reizi izdalīt ogļskābes gāzi (par dažiem dzērieniem)
kantuči Itāļu cepumiņi ar riekstu (retāk žāvētu augļu vai šokolādes) piedevām, kas gatavošanas laikā tiek cepti divas reizes un ilgstoši saglabājas svaigi; tā kā cepumiņi ir ļoti cieti un sausi, ēdot tos parasti pamērcē kādā dzērienā
provenanse Izcelšanās vieta, dzimšanas vieta, no kurienes kas nācis, piem., kuģis, prece
izmunsturēt Izdabūt (ko no kurienes, ar grūtībām)
izvākt Izdabūt (no kurienes, kur u. tml. cilvēku)
dzirkstēt Izdalīt ogļskābes gāzi (par dažiem dzērieniem)
ainavorientācija Izdrukājamā dokumenta tāda orientācija, kad tā platums ir lielāks par augstumu
izpļaut Izdzert (alkoholisku dzērienu lielākā daudzumā)
izkniebt Izdzert (alkoholisku dzērienu)
izkost Izdzert (alkoholisku dzērienu)
izraut Izdzert (parasti alkoholisku dzērienu)
nokosties Izdzert (parasti lielā daudzumā) alkoholisku dzērienu
nolakt Izdzert (visu alkoholisku dzērienu)
iedzert Izdzert alkoholisku dzērienu (parasti nelielā daudzumā); sanākt kopā un lietot alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā)
izmest (kādu) glāzi (arī glāzīti) izdzert glāzi (glāzīti) alkoholiska dzēriena
izmest Izdzert vienā paņēmienā (parasti alkoholisku dzērienu)
iztukšot Izdzert, izēst (trauku) tukšu; izdzert (dzērienu), izēst (ēdienu)
izdzirdināt Izdzirdīt (cilvēkiem visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu)
vārti Izeja (piemēram, pilsētai, upei) uz kurieni vai ieeja no kurienes
izmekšēt Izēst, par karoti izmantojot īpaši apdarinātu koku - mekšu; izēst, izņemot (no kurienes)
izmekšķēt Izēst, par karoti izmantojot īpaši apdarinātu koku - mekšu; izēst, izņemot (no kurienes)
novadēties Izgarojot kādām sastāvdaļām, pazaudēt sākotnējās vēlamās īpašības (parasti par dzērienu)
vadēties Izgarojot kādām sastāvdaļām, zaudēt savas vēlamās īpašibas (par dzērienu, parasti alu)
pamatizglītība Izglītības pakāpe, kurā notiek sagatavošanās izglītībai vidējā pakāpē vai profesionālajai darbībai, sabiedrības un cilvēka individuālajā dzīvē nepieciešamo pamatzināšanu un pamatprasmju apguve, vērtīborientācijas veidošanās un iesaiste sabiedrības dzīvē
izkājot Iziet (no kurienes)
izķegot Iziet; izbēgt (no kurienes, kur)
iekārot Izjust kāri (pēc kāda ēdiena, dzēriena, arī ko ēst, dzert)
aizriktēt Izkārtot, lai kāds dodas prom (uz kurieni); aizsūtīt
izkast Izkašņāt no kurienes
izkulties Izkļūt, izvirzīties ar grūtībām (no kurienes, kur u. tml.)
izgāzties izkrist, izbirt, izlīt (no kurienes, kur u. tml.)
izkārties Izliekties tālu ārā (no kurienes) - par cilvēku
nodzirdīt Izlietot (parasti dzīvniekiem paredzēta) dzēriena pagatavošanai (ko visu vai noteiktu tā daudzumu)
nodzert Izlietot dzeršanai, dzērienu pagatavošanai
izprasīties Izlūgties atļauju (parasti aiziet no kurienes vai neierasties kur)
pieļaujamo izmaksu pārvaldība izmaksu pārvaldības metode, kas orientēta uz izmaksu maksimālu tuvināšanu tirgus nosacījumiem jau produkta pētniecības un attīstības stadijā, jo tajā izšķiras aptuveni 80% no izmaksu apjoma
prezentabls Iznesīgs, pēc ārienes cienīgs
izpaunāt Izņemt (mantas, saiņus no kurienes, kur u. tml.)
izpaunot Izņemt (mantas, saiņus no kurienes, kur u. tml.)
izpaunāties Izņemt mantas, saiņus (no kurienes, kur u. tml.); izvirzīties (no kurienes, kur u. tml., parasti kopā ar mantām, saiņiem)
izpaunoties Izņemt mantas, saiņus (no kurienes, kur u. tml.); izvirzīties (no kurienes, kur u. tml., parasti kopā ar mantām, saiņiem)
izjemt Izņemt no kurienes
izlikt Izņemt, lai noliktu; izņemt (no kurienes) un nolikt (kur)
amplitūda Izpausmes apjoms (piemēram, spējām); vēriens
izmaut Izpeldēt no kurienes
glazūras defekti izplatītākie glazūras defekti ir: matplaisas – sīku plaisiņu tīkls glazūras slānī; nolobīšanās – glazūra atdalās no drumstalas; savilkšanās – uzkausēšanas laikā glazūra savelkas pilienos; adatas dūrieni – punktveida iedobumi glazūras slānī līdz pat drumstalai; sausums – laukumi bez glazūras uz izstrādājuma virsmas; notecējumi – vietām uz izstrādājuma virsmas sabiezināta glazūras kārta
nākt Izplatīties (no kurienes, arī kur iekšā) - par smaržām
nākt Izplatīties (no kurienes), kļūt skaļākam (par skaņu); tikt izteiktam
uzkāpt Izplatoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par miglu, dūmiem u. tml.
aizsniegties Izplešoties, aizņemot telpu, platību, sniegties (līdz kurienei)
izrasot Izplūst lāšu, pilienu veidā (no kurienes, kur u. tml.)
viesizrāde Izrāde, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs skatuves mākslinieks citā trupā vai visa trupa citā vietā
kairināt izraisīt kāri (parasti par ēdienu, dzērienu, tā smaržu)
garžāt izraisīt patīkamu garšas sajūtu (par ēdienu, dzērienu)
iesildīt izraisīt siltuma sajūtu (par ēdienu, dzērienu)
uzbaidīt Izraisot bailes, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ejot, skrienot, lidojot u. tml. uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); izraisot bailes, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ejot, skrienot, lidojot u. tml. uzvirzās uz kādas vietas
izrāpāt Izrāpot no kurienes
baku Izsauksmes vārds, kas apzīmē grūdienu, dūrienu
habituss Izskats, āriene; ārējā forma, apveids; konstitūcijas tips
izdesāt Izskriet, izbēgt (no kurienes)
izdesot Izskriet, izbēgt (no kurienes)
izjūgt Izskriet, izbēgt (no kurienes)
izlidināt Izslēgt (no mācību iestādes); atlaist (no darba); padzīt (no kurienes)
izsoļāt Izsoļot no kurienes
izmiegt Izspiest no kurienes
aizstiept Izstiepjot, izplešot aizvilkt (līdz kādai vietai, uz kurieni, kam priekšā u. tml.) - auklu, drēbi u. tml.
izdzīt Izstumt, izgrūst (no kurienes, kur u. tml. transportlīdzekli)
endosmoze Izšķīdušu vielu iesūkšanās šūnā no ārienes
spodrdūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, kurā rakstu veido blīvi blakus cits citam sekojoši pavediena posmi; ar šādu paņēmienu veidots dūriens
klājdūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, pēc kura dūrienus veido cieši citu pie cita, vienmērīgi noklājot audumu; ar šādu paņēmienu veidots dūriens
ķēžu dūriens izšūšanas tehnikas paņēmiens, pēc kura katru nākamo dūrienu veido, adatu iedurot iepriekšējā dūriena izveidotajā lokā; ar šādu paņēmienu veidots dūriens
petits points izšuvuma tehnika uz blīva linu audekla vai kanvas, kas atgādina puskrusta dūrienus
miglenis Izšuvumu raksts, kas mazliet līdzīgs krustdūrieniem
nobārt Izteikt bārienu
sabārt Izteikt, parasti stingru, bārienu
politkorektums Izvairīšanās no dzimuma, rasu, netradicionālas seksuālās orientācijas, cilvēku ar īpašām vajadzībām un citu minoritāšu diskriminācijas vārdos un darbos
izsprukt no pēriena izvairīties no pēriena
atsarečīties Izvairīties, piemēram, no kāda ēdiena, dzēriena, negribēt to vairs
apcirtīgs Izveicīgs, manīgs; tāds, kas spēj orientēties
Stradu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem lielāko daļu no bijušā Vecgulbenes pagasta teritorijas, kā arī daļu no bijušā Beļavas, Daukstu un Stāmerienes pagasta teritorijas
uzpost izveidot (kāda) apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu, izgreznot, izrotāt (kādu), parasti mazliet
sapost izveidot (kāda) apģērbam, ārienei u. tml., kārtīgu, vēlamu izskatu; izgreznot, izrotāt (kādu)
pagatavot izveidot derīgu patērēšanai (ēdienu, dzērienu)
uzposties izveidot savam apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu, izgreznoties, izrotāties, parasti mazliet
saposties izveidot savam apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu; izgreznoties, izrotāties
Madonas novads izveidots 2009. g., ietvēra Madonas pilsētu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu un Vestienas pagastu, 2021. g. pievienots Cesvaines, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas un Sausnējas pagasts kā arī Cesvaines un Lubānas pilsēta, robežojas ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Varakļānu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu novadu
izdzīt Izvest (no kurienes, kur u. tml., parasti kokmateriālus)
izvadīt Izvest, panākt, ka iziet (no kurienes, kur u. tml.)
izdabūt Izvilkt, izņemt (no kurienes, kur u. tml.), parasti ar pūlēm, grūtībām
izdzīt Izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., parasti pa ūdeni) - par vēju
izkārt Izvirzīt ārā (no kurienes, parasti roku, kāju) un ļaut nokarāties; izvirzīt tālu ārā (no kurienes, parasti galvu)
izkārt Izvirzīt ārā (no kurienes) un ļaut karāties, panākt, ka karājas
izvilkt Izvirzīt, izdabūt (no kurienes ķermeņa daļu)
izspraukties Izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par priekšmetiem
izkļūt Izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus
izklidzināt Izvirzīties (no kurienes, kur) sīkiem, skanīgiem soļiem (parasti par zirgu)
iznākt Izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes, kur u. tml.) - par priekšmetiem
izlikt Izvirzot (no kurienes) pārlikt (malai pāri)
izjāt Jājot (uz zirga), izvest (to no kurienes, kur u. tml.)
izjāt Jājot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
nojāt Jājot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.)
uzjāt Jājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); jājot uzvirzīties uz kādas vietas
nojāt Jājot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.)
rikšot Jāt, arī braukt, parasti zirgam, skrienot šādā veidā
salu loki jaunas, lineāri orientētas kalnainas salu virknes, kas atrodas pārejas zonā starp kontinentu un okeānu
konsumants Jauneklis naktsklubā vai bārā, kas ar neformālām sarunām izklaidē klientes un vedina izmaksāt viņam īpaši dārgus dzērienus
večerinka jaunu puišu un meitu "sadancošana", parasti svētdienas vakarā, bez alkoholisku dzērienu lietošanas
supretka jaunu puišu un meitu "sadancošana", parasti svētdienas vakaros bez alkoholisko dzērienu lietošanas
jaunā publiskā vadība jaunu sabiedrības pārvaldes principu ieviešanas kustība, kas aizsākās 20. gs. beigās; galvenie elementi ir pārvaldes izdevumu samazināšana, valsts budžeta efektīvs izlietojums, pārvaldes gatavība pārmaiņām, privātā sektora vadības metožu izmantošana, orientācija uz iedzīvotāju vajadzībām, iekšējās un ārējās novērtēšanas izmantošana
stiprā puse jautājums, darbības nozare, kurā labi orientējas, kurā ir labas zināšanas, veiklība, prasme
vājā puse jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes
vājā vieta (arī puse), arī vājais punkts jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes
kristāliskā režģa defekti jebkura atkāpe no režģa periodiskā atomu sakārtojuma: vakances, piemaisījumu atomi, dislokācijas, krāsu centri, kristāla dažādas orientācijas apgabalu robežvirsmas; veidojas kristalizācijā termiskās, mehāniskās un elektriskās iedarbības rezultātā, kā arī, ja režģi apstaro ar neitroniem, elektroniem, gamma stariem, rentgena stariem vai ultravioleto gaismu
izjoņot Joņojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
aizjozt Jozt prom; ātri, strauji skrienot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml)
eksteroreceptors Jušanas galaorgāns, kairinājumu uztvērējs, kuri ietekmē organismu no ārienes
nemetriskā kamera k amera, kas sākotnēji nav paredzēta fotogrammetrisko darbu veikšanai un kurai ir nestabila iekšējā ģeometrija ar nezināmu iekšējo orientējumu
kakaža Kabenis, tīkls 3 cilvēku zvejai brienot
nodziras kāda dzēriena (alus, ūdens) pusnederīgās paliekas, kad dzēriens pats jau izdzerts; dzēriena paliekas vispār
zarabickus kāda zināma dzēriena humoristisks nosaukums
krambambulis kāds sens ļoti stiprs Dancigā gatavots ķiršu degvīns, vēlāk vispār stiprāks alkoholisks dzēriens
miglis kāds, kas ātri skrien
dikšķis kāds, kas iet vai skrien maziem soļiem, mazs skrejošs bērns
šuslenieks kāds, kas tirgo ar sīrupu saldinātus dzērienus
šautave kāds, kurš daudz un ātri skrien
mazagrans Kafijas dzēriens ar ledu, kam garšas pēc klāt pielej arī kādu lāsīti maraskīno
nokaisīt Kaisīt un pabeigt kaisīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml)
Austrumu Sjerramadre kalni Kordiljeros, Meksikas kalnienes austrumu malā, Meksikā (angļu val. _Sierra Madre Orientals_), garums - >1200 km, vidējais augstums - 2150 m, augstākā virsotne - Penjanevadas kalns - 4054 m
Vērša ezers Kalnienas ezers Stāmerienes pagastā
Baznīckalns kalns Augstrozes paugurvalnī uz ziemeļiem no Unguru ezera, Cēsu novada Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, rietumu austrumu virzienā orientēts vaļņveida paugurs, garums - 1 km, platums - 0,5 km, absolūtais augstums - 95 m vjl., relatīvais augstums - 16 m, pilskalns, uz tā atradusies latgaļu Ureles pils; Baznīcas kalns; Ureles pilskalns
Elku kalns kalns Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Bikstu pagastā, starp Zebrus un Svētes ezeru, orientēts ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā, garums \~600 m, platums 300 m, absolūtais augstums 107,5 m vjl., relatīvais augstums 18 m, nogāzes lēzenas, apaudzis ar ozoliem un lazdām, sena kulta vieta
Beļavas kalns kalns Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 1 km uz rietumiem no Pilskalna ciema, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts kupolveida paugurs, garums — 300 m, absolūtais augstums — 178 m vjl., relatīvais augstums — 35 m, sens latgaļu pilskalns, daļēji apaudzis ar kokiem; Kārtenes pilskalns
Blaņķukalns kalns Idumejas augstienes Augstrozes paugurvaļņa dienvidrietumu daļā Cēsu novada Raiskuma pagastā, 1,8 km uz dienvidaustrumiem no Unguru ezera, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts iegarenas formas daugulis, absolūtais augstums - 96,3 m vjl., relatīvais augstums - 22 m, rietumu un ziemeļrietumu nogāzes stāvas
Jēkabkalns kalns Valmieras novada Matīšu pagastā, austrumu-rietumu virzienā orientēts pacēlums drumlina galā, garums - 700 m, platums - 300 m, absolūtais augstums - 58 m vjl., relatīvais augstums - 8 m
Māla kalns kalns Vidzemes augstienē, Zaubes pagastā, rietumu-austrumu virzienā orientēts vaļņveida paugurs, absolūtais augstums - 235 m vjl., relatīvais augstums - 35 m
Austrumkordiljera kalnu grēda Bolīvijā (_Cordillera Oriental_), augstākā virsotne - 6462 m (Iljimani)
Austrumkordiljera kalnu grēda Kolumbijā, (_Oriental, Cordillera_), Andu ziemeļaustrumu malā, augstākā virsotne - 5493 m (Ritakuvas kalns), sniega līnija 4400-5000 m vjl.
aptichas Kaļķa vai kaļķainas ragvielas vāciņi no 2 gabaliem, kas aizklāj amonītu dzīvojamo kameru no ārienes
tvarsts Kampiens, ķēriens
krapšķis Kampiens, tvēriens
ļerga Kandža; lēts alkoholisks dzēriens
izkāpt Kāpjot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
pārkāpt Kāpjot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur)
uzkāpt Kāpjot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); kāpjot uzvirzīties uz kādas vietas
nokāpt Kāpjot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.)
nokāpt Kāpjot, liekot soli lejup, nonākt zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
nokāpt Kāpjot, liekot soli, novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.)
rausties Kāpt, arī rāpties (kur, no kurienes, kam pāri) smagnēji, neveikli, arī ar grūtībām
Bolderājas–Priedaines kāpu grēda kāpu grēda Rīgas ziemeļrietumu nomalē, starp Buļļupi ziemeļos, Lielupi, Daugavu un Babītes lagūnas līdzenumu dienvidos, garums >10 km, platums 1-1,5 km, tā orientēta rietumu-austrumu virzienā, ir asimetriska kāpu grādu sistēma ar garu, lēzenu ziemeļu nogāzi un stāvu, līdz 16 m augstu dienvidu nogāzi, kāpu absolūtais augstums pārsvarā 4-10 m vjl., maksimālais - 27 m vjl., eolo smilšu slāņa biezums 8-25 m
nokarāties Karājoties būt brīvi vērstam, stiepties uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml)
iekāre Kāre (pēc kāda ēdiena, dzēriena, arī ko ēst, dzert)
kārums Kāre (pēc kāda ēdiena, dzēriena)
seilāties Kāri raudzīties (uz ēdienu, dzērienu), tā ka tek siekalas
karmelītes Karmelītu sieviešu ordenis (no 1452), kuram 16. gs. ieveda vislielāko stingrību (staigāšanu basām kājām, 3 reizes nedēļā pērienu, ubagošanu)
bārkarote Karote ar garu kātu un tējkarotes tilpumu, ko bārā izmanto dzērienu samaisīšanai miksglāzē
izkarpīties Kārpoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izkārpīties Kārpoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
karstvīns Karsts dzēriens, ko gatavo no, parasti sarkanā, vīna ar cukuru un garšvielām
topogrāfiskā karte karte, kurā attēlotās teritorijas orientējums un īpatnības fiksētas pilnīgi un objektīvi attiecībā pret kartes mērogu
lēzēt Kārtot, krustot pavedienus, veidojot šķīrienu
izkasīt Kasot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.); izkašāt (3), izkašņāt (3)
izkašņāt Kašņājot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.)
kontra Kaujinieks, kas cīnījās pret sociālistiski orientēto Nikaragvas valdību (20. gs. 80. gados)
poculum Kauss, dzēriens
stauka Kāviens (1), pēriens
slāns Kāviens, pēriens
airāns Kefīram līdzīgs atspirdzinošs dzēriens (Kaukāzā, Vidusāzijā un Sibīrijā)
krūka Keramikas (parasti māla) krūze vai krūzei līdzīgs trauks dzērienu ieliešanai
krūka Keramikas (retāk stikla) pudele (parasti alkoholiskiem dzērieniem)
izklauvēt Klauvējot izaicināt (no kurienes, kur u. tml.)
izklejot Klejojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
purkšļāt klepus dzeršanas laikā, ja dzēriens nokļuvis balss (gaisa) rīklē
austrumu klintene klinteņu suga ("Cotoneaster orientalis syn. Cotoneaster x matrensis Domokos")
mētāties Klīst, klaiņot (pa kurieni); atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi
svaidīties Klīst, klaiņot (pa kurieni); atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi; mētāties (5)
slīpā klīze klīze, kuras sprauga (attiecībā pret garenvirzienu) orientēta slīpā leņķī, parasti atrodas jahtas priekšgalā abos sānos
izklupt Klupšus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
pārveidoties kļūt citādam savā ārienē (par cilvēku, arī dzīvnieku, to ķermeņa daļām); kļūt citādam (piemēram, par kustību, valodu)
pārvērsties kļūt citādam savā ārienē (parasti par cilvēku, tā ķermeņa daļām)
sprikstēt kļūt tādam, no kura izdalās ogļskābes gāze (par dzērienu); dzirkstēt (2)
izknibināt Knibinot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.)
slings Kokteiļa veids, garo malku dzēriens; gatavo kā karsto un arī kā auksto kokteili; aukstā kokteiļa pamatkomponentes - ledus, ūdens (tēja), stiprais alkohols, liķieris, sula (sīrups)
austrumu koluteja koluteju suga ("Colutea orientalis")
komandtiltiņš Komandtilts - augsta uzbūve (kuģa vidusdaļā), no kurienes kapteinis vada kuģi, tā apkalpi
rogaigings Komandu spēle, kas atgādina orientēšanās sportu: sportistu komandai (2-5 dalībnieki) noteiktā laika posmā jāsavāc pēc iespējas vairāk punktu, kurus viņi iegūst, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība
telemetrijas sistēma komandu un mērījumu kompleksa sastāvdaļa, kas uztver kosmiskā lidaparāta (KLA) bortsistēmu raidītos radiosignālus un tādā veidā saņem informāciju par KLA orientāciju, bortsistēmu un aparatūras funkcionēšanu, kā arī saņem KLA iegūto zinātnisko vai lietišķo informāciju, ja lidaparātam nav paredzēts atgriezties uz Zemes
tējas stiprums koncentrēts tējas uzlējums, ko izmanto tējas dzēriena gatavošanai, atšķaidot ar verdošu ūdeni
vieskoncerts Koncerts, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs mākslinieks vai mākslinieciskā vienība citā vietā
attīstības pieeja konkrēta klienta orientēšana uz nākotnē paredzamajām izmaiņām, kas notiek pēc zināmām likumsakarībām (bioloģiskiem, socioloģiskiem un psiholoģiskiem cikliem) visas dzīves laikā; sociālais darbinieks var palīdzēt klienta krīzes pārvarēšanā, izskaidrojot, ka eksistē neizbēgamas attīstības krīzes
alternatīvais tūrisms kopējs apzīmējums jaunām tūrisma formām, kas tika attīstītas un veicinātas masu tūrisma vietā, tas ir orientēts uz mazākām tūristu grupām, mazāku tūrisma attīstības mērogu; XX gadsimta beigās parādījās tādi šā tūrisma veida apzīmējumi kā, piemēram, līdzsvarotais, maigais, zaļais, harmoniskais, atbildīgais un ilgtspējīgais tūrisms
diapazons Kopums, ko veido, piemēram, spējas, īpašības, vēriens (darbībai); amplitūda
skors Kore, jumta virsa; skoriens
orientācijas un stabilizācijas sistēma kosmiskā lidaparāta (KLA) sistēma, kas pavērš vajadzīgajā virzienā un saglabā KLA konstrukcijas elementu (radiatoru, Saules bateriju, optisko instrumentu, koriģējošā raķešdzinēja sprauslas u. c.) orientāciju
navigācijas sistēma kosmiskā lidaparāta sistēma, kas pēc mērījumu datiem nosaka tā kustības parametrus; mērījumu veikšanai izmanto radiotālmērus, radioaltimetrus, dažus orientācijas devējus u. c. ierīces, apstrādei – borta datoru
pasīvais posms kosmiskā lidojuma posms, kura laikā kosmiskā lidaparāta raķešdzinēji ir izslēgti (izņemot orientācijas un stabilizācijas sistēmas raķešdzinējus) un KLA pārvietojas gravitācijas spēka ietekmē; šim posmam raksturīgs bezsvara stāvoklis, tā laikā tiek veikts lidojuma uzdevums vai arī KLA tiek nogādāts līdz lidojuma mērķim
izkratīt Kratot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
izkraut Kraujot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
nokraut Kraujot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml)
pārkraut Kraujot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur)
atkravāt Kravājot atgādāt šurp; kravājot atgādāt (uz kurieni, kur u. tml.)
izkravāt Kravājot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
nokravāt Kravājot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.)
nokravāt Kravājot virzīt un pabeigt virzīt lejā (no kurienes, kur u. tml.)
naksalīti Kreisi orientētu dumpinieku grupa Indijā
krēpauzas Krētainā auza ("Avena orientalis")
ledaine Krētainā auza ("Avena orientalis")
ledene Krētainā auza ("Avena orientalis")
ledenīcas Krētainā auza ("Avena orientalis")
vienpušnicas Krētainā auza ("Avena orientalis")
vienpušņicas Krētainā auza ("Avena orientalis")
zobiņauzas Krētainā auza ("Avena orientalis")
krienis Kriens 1
pēdas Kriminālistikā - kāda objekta ārienes struktūras materiāla atspoguļojums cita objekta virsmā
habitoloģija Kriminālistikas nozare, kas nodarbojas ar cilvēka ārienes pazīmju klasifikāciju, paņēmieniem un metodēm pazīmju izmantošanai noziegumu atklāšanā
nākt lejā krist (no kurienes)
nākt lejā (arī zemē) krist (no kurienes)
nākt zemē (arī lejā) krist (no kurienes)
kristalīts Kristāliskās uzbūves daļa, kurai piemīt viena kristālisko režģu orientācija
grauds Kristāliskās uzbūves daļa, kurai piemīt viena kristālisko režģu orientācija, tā veidojas no viena kristalizācijas centra, tiem neveidojas pareizas ģeometriskās formas
izkrist Krītot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
nokrist Krītot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par priekšmetiem
pabs Krodziņš ar bāru, kur pārdod un lieto alkoholiskus dzērienus, tajā iespējams arī ieturēt maltīti
šinkāt Krogot, tirgoties ar dzērieniem
kristdūrienis Krustdūriens
observācija kuģa, lidmašīnas u. c. objekta atrašanās vietas noteikšana pēc orientieriem krastā vai debess spīdekļiem
Kuldīga Kuldīgas struktūra - valnis Rietumkurzemes izcilnī, \~25 km uz dienvidrietumiem no Kuldīgas, konstatēts pamatklintāja un Kaledonijas struktūrkompleksa iežos, izmēri 15 x 5 km, orientēts rietumu - austrumu virzienā
izkūleņot Kūleņojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
Spuldziņu Melnais kalns kulta vieta Preiļu novada Rušonas pagasta Spuļdzeņu ciemā, kas ilgstoši izmantota lauksaimniecības darbos un kalns zaudējis savu sākotnējo formu, tagad ir 7 m augsts, mālains, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts uzkalns (garums \~70 m, platums 40-50 m)
kureine Kuriene
kurene Kuriene
kurēne Kuriene
kurienis Kūriens
plīts Kurināmā, arī sildāmā ierīce (parasti virtuvē) ēdienu un dzērienu gatavošanai
kurpiņ Kurp, uz kurieni
uzkūsāt Kūsājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par šķidrumu; būt tādam, kur kas kūsājot uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par trauku
uzkūsot Kūsājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par šķidrumu; būt tādam, kur kas kūsājot uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par trauku
pīties Kustēties, virzīties lēni, ar traucējumiem (piemēram, aizķeroties aiz kā, arī slikti orientējoties)
solis Kustības cikls (ejot, skrienot u. tml.), kurā kāju pārvieto uz citu atbalsta punktu un pārnes uz to ķermeņa svaru
starts Kustības sākums (transportlīdzekļiem, parasti lidaparātiem); arī vieta, no kurienes sāk kustību
kvadrinnāle Kvadriennāle - pasākums (piemēram, izstāde, sacensības), kas notiek reizi četros gados
kvadrināle Kvadriennāle - pasākums, kas notiek reizi četros gados
izsvēpināt Kvēpinot izdzīt (no kurienes, kur)
izķemmēt Ķemmējot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.); izsukāt (2)
izķepuroties Ķepurojoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
uzķepuroties Ķepurojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ķepurojoties uzvirzīties uz kādas vietas
grobins Ķēriens
pakums Ķēriens
lutigs Ķēriens, ieguvums, laupījums
luksts Ķēriens, kampiens, laupījums, loms
ķēriņš Ķēriens, loms
lobs Ķēriens, loms
māklis Ķēriens, prasme, spēja
knifs ķēriens; veikls gājiens; interesants atradums; spēja
sniegšana ķermeņa daļas tuvināšana kādam, pieļaujot skārienu, sitienu u. tml.
pārkaršana Ķermeņa temperatūras paaugstināšanā ko izraisa termoregulācijas mehānisma pārslodze; izpaužas kā karstuma dūriens vai saules dūriens
līdzsvars Ķermeņa, fizikālas sistēmas stāvoklis, kurā to parametri nemainās, ja šo ķermeni, fizikālo sistēmu novēro no ārienes
tvēriens Labas spējas, laba prasme; ķēriens (4)
dzerties Labi garšot (par dzērienu)
atlabināt Labinot atdabūt, ataicināt (uz kurieni, pie kā u. tml.)
kušs Labs ķēriens, liela naudas summa
bironāde laika posms un diplomātiskais režīms Krievijā carienes Annas Ivanovnas valdīšanas laikā (1730.-1740. g.), kad viens no viņas favorītiem bija E. J. fon Bīrons
tempus fugit laiks skrien
luča Laimīgs, izdevīgs gadījums; vērtīgs ieguvums; ķēriens
izlaipot Laipojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izlaisties Laižoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem
uzlaisties Laižoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem; laižoties uzvirzīties uz kādas vietas
nolaisties Laižoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) vai zemāk - parasti par putniem, kukaiņiem
stiķis Lāpstas dūriens (rokot)
izlasīt Lasot izņemt (no kurienes, kur u. tml.)
izlasīt Lasot, rokot u. tml. (piemēram, ar knābi, snuķi), izdabūt (no kurienes)
Novene Latgaļu apdzīvots novads 13. gs, robežas nav zināmas, centrs, domājams atradies Dinaburgas viduslaiku pils vietā, 1261. g. pils "Nowenene" minēta kā robežorientieris t. s. Mindauga dāvinājumā Livonijas ordenim, ar ko ordenis ieguva Sēlijas zemes
Troickas bataljons latviešu nacionālā karaspēka vienība Krievijā, ko sāka komplektēt 1918. g. oktobra sākumā, no 14. oktobra pildīja sardzes dienestu Troickā (Orenburgas apgabalā), 1920. g. jūnijā nonāca Vladivostokā un pārcēlās uz Japānu (1084 cilvēki), no kurienes ar kuģi izbrauca uz Latviju, oktobra beigās iekļāvās Latvijas armijā; 1. Latvijas atbrīvošanas strēlnieku bataljons
Alus nesēju brālība latviešu tirdzniecības palīgamata strādnieku apvienība Rīgā 14.-19. gs., kas apvienoja dzērienu transportēšanā nodarbinātos Rīgas latviešus
mazpisāni lauki; apzīmējums nekurienei
izlauzt Laužot izdabūt, izcelt (no kurienes, kur u. tml.)
aizlavīties Lavīties prom; paslepus ejot, skrienot, nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.)
uzlavīties Lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lavoties uzvirzīties uz kādas vietas
izlēkt Lecot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
pārlēkt Lecot, ar lēcienu pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur)
uzlēkt Lecot, ar lēcienu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lecot, ar lēcienu uzvirzīties uz kādas vietas
uzlēkties Lecot, ar lēcienu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lecot, ar lēcienu uzvirzīties uz kādas vietas
nolēkt Lecot, ar lēcienu vai lēcieniem novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.)
nolēkt Lecot, ar lēcienu virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
sling Ledus dzēriens no viskija vai ruma, citronu sulas un ūdens ar cukuru
koblers Ledus dzēriens, ko pagatavo, tieši glāzē sajaucot, piemēram, vīnus, liķierus, augļus ar sasmalcinātu ledu
smešs Ledus dzēriens, maisījums no liķiera, ābolu vīna, cukura un sasmalcināta ledus
izliet Lejot panākt, ka (šķidrums) izplūst (no kurienes, kur u. tml.)
noliet Lejot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā, garām kam u. tml.)
izlēkšot Lēkšiem izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
vieslektors Lektors, kas ieradies no citurienes un lasa lekcijas citā vietā (piemēram, citā izglītības iestādē)
pierādījumos balstīta prakse lēmuma pieņemšana un rīcība profesionālajā darbībā, orientējoties uz pētījumos gūtiem pierādījumiem, zinātniski iegūtiem datiem un speciālistu pieredzi
izvilkties Lēnā gaitā iziet, iznākt (no kurienes, kur u. tml.)
pārvilkties Lēnā gaitā pāriet (uz kurieni, pie kā, kur)
izkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izsūkties Lēni izplūst (no kurienes, kur u. tml.) - par šķidrumu
izlīst Lēni izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekļiem
izlīst Lēni izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par mākoņiem, gaismas stariem
izlīst Lēni izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes, kur u. tml.) - par priekšmetiem
uzlīst Lēni uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, parasti par mākoņiem
uzrāpties Lēni uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, piemēram, debess spīdekļiem
rāpties lēni, ar grūtībām kāpt (kur iekšā, no kurienes laukā u. tml.)
uzrāpties lēni, ar grūtībām uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekļiem; lēni, ar grūtībām uzvirzīties uz kādas vietas
košņāties lēni, ar pūlēm, ar grūtībām kustēties, arī censties izkļūt (no kurienes, kur)
kušņāties lēni, ar pūlēm, ar grūtībām kustēties, arī censties izkļūt (no kurienes, kur)
izgūbāties lēni, gausi sagatavoties un iznākt (no kurienes); iztūļāties
izgumzāties lēni, gausi sagatavoties un iznākt (no kurienes); iztūļāties
vēja virziens leņķis starp meridiāna ziemeļu virzienu un virzienu, uz kurieni pūš vējš (atšķiras no meteoroloģiskā vēja virziena par 180°)
bufete Lete vai galds (ēdnīcā, sarīkojumu telpā u. tml.), uz kura novieto pārdodamos ēdienus un dzērienus
bupate Lete vai galds, uz kura novieto pārdodamos ēdienus vai dzērienus; neliela telpa, arī kiosks, kur pārdod galvenokārt aukstus uzkožamos un dzērienus
bupete Lete vai galds, uz kura novieto pārdodamos ēdienus vai dzērienus; neliela telpa, arī kiosks, kur pārdod galvenokārt aukstus uzkožamos un dzērienus
bupets Lete vai galds, uz kura novieto pārdodamos ēdienus vai dzērienus; neliela telpa, arī kiosks, kur pārdod galvenokārt aukstus uzkožamos un dzērienus
bufets Lete vai galds, uz kura novieto pārdodamos ēdienus vai dzērienus; telpa, kur pārdod galvenokārt aukstus uzkožamos un dzērienus
stoika Lete, kur pārdod dzērienus un uzkožamos (parasti krogā)
krāsainie lētie alkoholiskie dzērieni, kuriem bieži vien ir noteikta krāsa
Rogenas morēnas lēzeni lokveidīgi izliektu, subparalēlu grēdu sistēmas, kas orientētas perpendikulāri ledāja kustības virzienam, riboto morēnu paveids
Degēra morēnas lēzeni, izliekti vaļņi, kas orientēti perpendikulāri ledāja kustības virzienam, viens no rievoto morēnu tipiem, ribotās morēnas paveids
liberāļi Liberālisma politikas piekritēji, kas orientējās uz parlametārisma piekritējiem un aizstāvēja ekonomiskās, politiskās un citas brīvības
viesulis lībiešu mitoloģijā - būtne, kas rodas, ļaunajiem gariem cīnoties vai skrienoties
uzlidināt Lidinot, arī metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lidinot, arī metot uzvirzīt uz kādas vietas
uzlidināties Lidinoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par putniem, kukaiņiem; lidinoties uzvirzīties uz kādas vietas
izlidot Lidojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par lidaparātiem
izlidot Lidojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem
uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par lidaparātiem, arī lidaparātu apkalpi, pasažieriem; lidojot uzvirzīties virs kādas vietas
uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem; lidojot uzvirzīties uz kādas vietas
izliekt Liecot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, ķermeņa daļu)
pārlikt Liekot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur)
kārties Liekties (ārā no kurienes, kur iekšā, kam pāri u. tml.) - par cilvēku
kārties Liekties, karāties (ārā no kurienes, kur iekšā, kam pāri u. tml.) - par priekšmetiem
slopēties Lielā daudzumā lietot alkoholiskus dzērienus
koiza liela govs (arī cits dzīvnieks), kas ātri iet, skrien
koizaka liela govs (arī cits dzīvnieks), kas ātri iet, skrien
koizika liela govs (arī cits dzīvnieks), kas ātri iet, skrien
grūst Lielā steigā doties (uz kurieni)
plašums Lielas, neierobežotas (piemēram, darbības, rīcības) iespējas, arī vērienīgums
vādžot Lieliem dūrieniem pavirši sašūts
satrākalēt Lieliem dūrieniem sašūt, sadiegt
satrāklēt Lieliem dūrieniem sašūt; sadiegt
vārkstīt Lieliem dūrieniem trāklēt, lāpīt
piediegt Lieliem dūrieniem, arī ātri vai pavirši piešūt (pie kā, kam klāt)
uzdiegt Lieliem dūrieniem, arī ātri vai pavirši uzšūt virsū (uz kā, kam)
iediegt Lieliem dūrieniem, arī pavirši šujot, iestiprināt
iediegt Lieliem dūrieniem, arī pavirši šujot, ietvert (kā iekšpusē)
ietimbāt Lieliem malkiem,lieliem kumosiem ierīt dzērienu vai ēdienu
padziras Liellopu dzēriens
ziks liels melns kukainis, kas veikli skrien pa grīdu
globālisms liels mērogs, vēriens
blīžģins liels troksnis (piemēram, pērkona spēriens)
zaķleciens Liels, garš dūriens (šujot)
imperiālisms Lielvalstu politika, kas orientēta uz jaunu teritoriju iegūšanu, ietekmes izplatīšanu tālu aiz savām robežām ar diplomātijas, militāro draudu, ekonomiskās un finansiālās iespiešanās palīdzību
izlīst Lienot (pa ko šauru), izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izlīst Lienot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem
pārlīst Lienot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur)
uzlīst Lienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par dzīvniekiem; lienot uzvirzīties uz kādas vietas
cap lieto, lai apzīmētu strauju tvērienu
capst lieto, lai apzīmētu strauju tvērienu
caps lieto, lai apzīmētu strauju tvērienu, ķērienu
dip lieto, lai atdarinātu soļu troksni (kas rodas, kādam ātri ejot, skrienot); arī lai atdarinātu kādu pulsējošu procesu
krapt lieto, lai atdarinātu strauju kustību, darbību (parasti tvērienu, ķērienu)
žakst lieto, lai atdarinātu strauju, spēju dūrienu
dipada lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas skrienot (parasti dzīvniekiem)
pļorkš lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, brienot (arī ko velkot) pa ūdeni
prozit lieto, lai uzaicinātu iedzert alkoholisku dzērienu un vienlaikus izteiktu laba vēlējumu
prozīt lieto, lai uzaicinātu iedzert alkoholisku dzērienu un vienlaikus izteiktu laba vēlējumu
lietojumpakotne Lietojumprogrammu sistēma, ar kurām var risināt noteiktas klases uzdevumus; šādi parasti apvieno bieži izmantojamas problēmorientētas lietojumprogrammas
ieskatīties glāzītē lietot alkoholiskos dzērienus; iedzert
cilāt glāzīti lietot alkoholiskos dzērienus; iedzert, dzert
dzert Lietot alkoholisku dzērienu
iemest Lietot alkoholiskus dzērienus; iedzert (2)
pakalpojums lietotājorientētu funkciju kopums, piemēram, datoru vai programmatūru pircēju tehniskā apkalpošana vai datoru tīkla izmantošanas iespēju sniegšana lietotājam; serviss
izlīgot Līgojoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izlīgāt Līgojoties izvirzīties no kurienes
uzlīgot Līgojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); līgojoties uzvirzīties uz kādas vietas
nosūtīt likt doties (kur, uz kurieni); oficiāli likt doties (kādam ko darīt); arī norīkot (1)
izsūtīt likt doties (transportlīdzeklim uz kurieni)
pasūtīt likt doties (uz kurieni, parasti ar kādu uzdevumu); aizsūtīt (1)
izsūtīt likt doties (uz kurieni, parasti ar kādu uzdevumu); likt doties uz vairākām vai daudzām vietām
izdzīt likt doties (uz kurieni)
raidīt likt doties (uz kurieni); likt doties (piemēram, kaujā, cīņās u. tml.)
izsūtīt likt iziet (no kurienes, kur u. tml)
izstellēt likt iziet (no kurienes); izsūtīt
uzsūtīt likt uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); likt uzvirzīties uz kādas vietas
pastellēt Likt, doties (uz kurieni, parasti ar kādu uzdevumu)
atkomandēt Likt, lai atnāk, atbrauc (kur, uz kurieni, pie kā u. tml.)
samaldināt Likt, piespiest, zaudēt orientāciju (uz kādu laiku)
izlocīties Līkumojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
uzlīkumot Līkumojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); līkumojot uzvirzīties uz kādas vietas
sausais likums likums, kas aizliedz vai ierobežo alkoholisku dzērienu ražošanu, tirdzniecību, lietošanu
krēms Liķierim līdzīgs (piemēram, no šokolādes vai olām pagatavots) pabiezs alkoholisks dzēriens
Limanu ezers Limenezers, ezers Mētrienas pagastā
Limenas ezers Limenezers, ezers Mētrienas pagastā
Limenes ezers Limenezers, ezers Mētrienas pagastā
Limeņu ezers Limenezers, ezers Mētrienas pagastā
izlīt Līstot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par šķidrumu
nolīt Līstot virzīties un pārstāt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par samērā nelielu šķidruma daudzumu
pielakt Lokot padarīt netīru (ēdienu, dzērienu)
izlocīties Lokoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
luģis Loms, ķēriens
Loriāna Lorjāna, pilsēta Francijā ("Lorient")
Ludzupīte Ludza ezera noteka uz Stāmerienas ezeru Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
Ludzezers Ludza ezers Stāmerienes pagastā
Ludzes ezers Ludza ezers Stāmerienes pagastā
izlūgt Lūdzot panākt, ka (kāds) iznāk (no kurienes, kur u. tml.)
izlūgties Lūdzoties saņemt atļauju iziet (no kurienes, kur u. tml.)
Ludzu Ludzu ezers - Ludza ezers Stāmerienes pagastā
atprasīties Lūgt, prasīt atļauju aiziet (no kā) vai neierasties (kur); lūgt, prasīt atļauju doties (uz kurieni); izprasīties
ielaidene Lumsts - aušanas palīgrīks, neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā, lai saglabātu šķīrienu
ielaidenis Lumsts - aušanas palīgrīks, neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā, lai saglabātu šķīrienu
šķēne Lumsts - neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu
Ļaudona Ļaudonas pagasts - pagasts Madonas novadā, robežojas ar Praulienas, Mētrienas, Kalsnavas un Mārcienas pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Laudohn, krieviski - Laudonskaja
izlaist Ļaut (dzīvniekam) iziet (no kurienes, kur u. tml.)
apjoņot ļoti ātri ejot, skrienot, braucot, pabūt (vairākās vai visās vietās), apmeklēt (daudzus vai visus)
izšauties ļoti ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
nodrēbt ļoti ātri skrienot, nokļūt
izšauties ļoti ātri, strauji izvirzīties, izplūst (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par liesmām, dūmiem
skaldara ļoti darbīgs cilvēks, nerimša; tāds, kas ātri iet, dara, skrien
pārdzert ļoti daudz dzert alkoholiskus dzērienus (visu mūžu)
impozants ļoti iespaidīgs (ar savu ārieni, apjomu, arī spēku)
vesels ļoti ietekmīgs, nozīmīgs (parasti pēc vēriena, apjoma) - par parādībām sabiedrībā
franksēze ļoti izplatīta pretdeja, kas cēlusies Anglijā 17. gs. beigās, un no turienes izplatījusies visā Eiropā
kāre ļoti spēcīga vēlēšanās, organiska nepieciešamība (pēc kāda ēdiena, dzēriena)
klāpšeniski ļoti steigties, gandrīz skrienot un klūpot
klāpšeniskis ļoti steigties, gandrīz skrienot un klūpot
iztriekties ļoti strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izsprāgt ļoti strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
uzņirbēt ļoti strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ļoti strauji uzvirzīties uz kādas vietas
uzņirbt ļoti strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ļoti strauji uzvirzīties uz kādas vietas
viesmācītājs Mācītājs, kas ieradies no citurienes un notur dievkalpojumu citā draudzē
kafija madaru dzimtas tropu koks vai krūms, no kura sēklām (pupiņām) gatavo dzērienu
akordieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Akordi" iedzīvotāji
deglēnieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Degļi" iedzīvotāji
odzēnieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Ļaudonas Odziena" (tagad - "Mētriena") iedzīvotāji
Ļaudonas Odziena Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas “Mētriena” bijušais nosaukums 19. gs. un 20. gs. sākumā
mētrēnieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Mētriena" iedzīvotāji
mētrienieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Mētriena" iedzīvotāji
mežrozieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Mežrozes" iedzīvotāji
pamatieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Pamati" iedzīvotāji
rāksalieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Rāksala" iedzīvotāji
Raksala Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Rāksala" nosaukuma variants
Rāksola Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Rāksala" nosaukuma variants vietējā izloksnē
Ļaudon-Odzenskaja Madonas novada Mētrienas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Laudon-Odsen Madonas novada Mētrienas pagasta bijušais nosaukums vāciski
antiferomagnētisms Magnētiski sakārtots vielas stāvoklis, kam raksturīga blakusesošo vielas daļiņu magnētisko momentu savstarpējā orientācija pretējos virzienos (antiparalēli)
ferimagnētisms Magnētisma veids - magnētiski sakārtots vielas stāvoklis, kurā par magnētismu atbildīgie atomi veido vairākus magnētiskos apakšrežģus ar magnētiskiem momentiem, kas vērsti cits citam pretī, vai arī veido sarežģītāku telpisko orientāciju
austrumu magone magoņu suga ("Papaver orientale")
glāsts Maigs (rokas) pieskāriens glaudot; sirsnības, mīlestības izpausme, apskaujot, skūpstot
glāsts Maigs, patīkams pieskāriens (par parādībām dabā)
pārsēsties Mainot sēdvietu, pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur)
kandža Mājas apstākļos gatavots degvīna tipa alkoholisks dzēriens
pašdarīts Mājas apstākļos gatavots, parasti alkoholisks, dzēriens
pašbrūvēts Mājas apstākļos gatavots, parasti degvīna tipa, alkoholiskais dzēriens, kandža
tigidiks mājdzīvnieku troksnis, skrienot pa māju, parasti to saka par kaķiem
komunikācijas prasmes māka sazināšanos padarīt efektīvāku, nodot informāciju citiem cilvēkiem, klausīties, pārliecināt, orientēties cilvēkos un situācijās, izteikt atzinību vai kritiku
diženais Mākslā - īpašība, kas iedveš godbijību, vai kam piemīt vērienīgums
maigle Mākslīgs orientieris, kārts vai ar krāsainām ģeometriskām figūrām, karodziņiem vai lampu speciāli ierīkota zīme
izšūšana Mākslinieciska šūšana; līniju veidošanai lieto svītru dūrienus vai arī krusta dūrienus (tiek sekots pamatnes diegam)
dezorientācija Maldināšana, nepareiza orientēšana
dezorientēt Maldināt, nepareizi orientēt; izplatot maldinošu informāciju, idejas, atņemt iespēju pareizi uztvert, saprast
nomaldīties Maldoties nokļūt (līdz kurienei)
šlancka Malks (dzēriena)
šlempe Malks (parasti alkoholiska dzēriena)
šlempis Malks (parasti alkoholiska dzēriena)
šļoka Malks (parasti alkoholiska dzēriena)
šļuka Malks (parasti alkoholiska dzēriena)
izmanevrēt Manevrējot izbraukt (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par transportlīdzekli
izmanevrēt Manevrējot izvadīt (no kurienes, kur u. tml., parasti transportlīdzekli)
rallijs Masveida orientēšanās slēpojums
atpakaļdūrieni Mašīndūrieni
apakaļdūrieni Mašīndūrieni; atpakaļdūrieni
asemblers Mašīnorientēta programmēšanas valoda
autokods Mašīnorientēta programmēšanas valoda, kurā katrai elektroniskā skaitļotāja operācijai atbilst viena valodas frāze
automātiskā barošana materiāla, sagatavju vai detaļu automātiska orientēšana (ja tā ir vajadzīga) un padošana mašīnas darba zonā
mākslīgais šīferis materiāls, kas sastāv no sacietējušas sablīvētas portlandcementa javas ar tajā ietvertām, sīki un vienmērīgi sadalītām, noteiktos virzienos orientētām azbesta šķiedrām
azbestšīferis Materiāls, kas sastāv no sacietējušas sablīvētas portlandcementa javas ar tajā ietvertām, sīki un vienmērīgi sadalītām, noteiktos virzienos orientētām azbesta šķiedrām; mākslīgais šīferis
izmaukt Maucot izvilkt (no kurienes)
tējkarote Maza karote, ko parasti lieto, maisot cukuru dzērienā
piediegšana Mazākas piegriezumdetaļas pagaidu pievienošana lielākai detaļai ar rokdarbu dūrieniem vai ar viegli izārdāmiem šujmašīnas cilpdūrieniem
sidrs Mazalkoholisks dzēriens, ko gatavo no raudzētas ābolu sulas
pacilāt glāzi (arī glāzīti) mazliet iedzert alkoholisku dzērienu
pielāpīt paģiras mazliet iedzert alkoholisku dzērienu, lai mazinātu paģiras
iebaudīt glāzīti mazliet iedzert alkoholisku dzērienu, parasti degvīnu
palīst mazliet, daļēji izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes) - par priekšmetiem
medūnītis Medus dzēriens
automātiskie barošanas līdzekļi mehānismi un ietaises, kas veic detaļu (sagatavju) glabāšanu, automātisku orientēšanu un padošanu automāta darba zonā
barotājs Mehānisms (ietaise), kas veic beramvielu un orientētu gabalobjektu (detaļu vai sagatavju) padošanu no bunkuriem, renēm un magazīnām automāta darba zonā
nelaidena ieslēgšana mehānismu vadības process, ko raksturo krasi nevienmērīga darbības attīstība; spēkratiem ieskrienoties, sajūga nelaidena ieslēgšana notiek ar vibrācijām, rāvieniem un grūdieniem, kas rada gaitas raustīšanos
laidena ieslēgšana mehānismu vadības process, ko raksturo vienmērīga, pakāpeniska darbības attīstība; spēkratiem ieskrienoties, sajūga laidena ieslēgšana notiek bez vibrācijām, rāvieniem un grūdieniem, un tas dod iespēju kustību uzsākt vienmērīgi
konsumante Meitene naktsklubā vai bārā, kas ar neformālām sarunām izklaidē klientu un vedina izmaksāt viņai īpaši dārgus dzērienus
pulke Meksikāņu nacionālais dzēriens no raudzētas, saldinātas agaves sulas, viegli skābens, alkohola saturs 5-6%
pulque Meksikas indiāņu iecienīts alkoholisks dzēriens, ko tie pagatavo no raudzētas agvju sulas
melderene Melderiene
prūsaks Melnais prusaks ("Blatta orientalis")
manīties Mērķtiecīgi virzīties (ejot, skrienot) - par cilvēkiem; veikli virzīties prom, nost (no kā), veikli virzīties (kur)
pārmētāt Mētājot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur)
sekvestranti Metāla jonu savācēji, vielas, kas saistās ar produktos nelielos daudzumos esošiem metāla (vara, dzelzs) joniem un veido neaktīvus kompleksus; saistītie metāla joni nevar katalizēt (veicināt) tauku un vitamīnu oksidēšanos, pigmentu atkrāsošanos, garšas un aromātvielu samazināšanos pārtikas produktos, kā arī duļķainu nogulšņu veidošanos dzērienos, piemēram, tējā
magnētiskā dzēšana metode temperatūras iegūšanai zem 1 K, adiabatiski atmagnetizējot paramagnētisku vielu, piemēram, gadolīnija sulfātu (GdSO~4~); izslēdzot magnētisko lauku, iepriekš ārējā laukā orientētie atomu elektronu spini iegūst haotisku orientāciju un vielas temperatūra pazeminās
apertūras sintēzes metode metode, kas ilgstošu novērojumu rezultātā ļauj iegūt kosmiskā radiostarojuma avota augstas izšķirtspējas attēlu, izmantojot radiointerferometru ar mainīgu bāzi un mainīgu bāzes orientāciju
uzlingot Metot ar lingu, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); metot ar lingu, uzvirzīt uz kādas vietas; arī uzmest (1)
izlīkumot Metot līkumus, līku loču izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.); ilgāku laiku, daudz līkumot
nomēzt Mēžot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.)
austrumu mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis orientalis")
furšetbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; šādu banketu izvēlas, ja paredzēta īslaicīga lietišķa tikšanās; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni; stāvbankets
stāvbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni
daļiņu polarizācija mikrodaļiņu magnētisko īpašmomentu - spinu - orientācija noteiktā virzienā
dzersis Miltu padzēriens (visbiežāk vārīts) govīm vai citiem mājlopiem
kautrā mimoza mimozu suga ("Mimosa pudica") ar ļoti jutīgām lapām, kas no pieskāriena sakļaujas un noliecas (aizsargreakcija pret stiprām tropu lietusgāzēm)
raķešu mikrodzinējs miniatūrs raķešdzinējs, kas paredzēts izmantošanai kosmiskā lidaparāta orientācijas un stabilizācijas sistēmā, dažkārt arī nelielai orbītas korekcijai, piemēram, kosmiskā lidaparāta tuvošanās laikā
glāstrunis Mobilais telefons ar skārienjutīgu ekrānu
paģiras Mokošas sajūtas, nelabums pēc narkotisko vielu (parasti alkoholisku dzērienu) lietošanas
sinhronizācijas numuri montāžas procesā 30 cm intervālos uz filmas un skaņas celiņa malām uzrakstītie numuri, kas montāžas režisoram ir orientieris attēla un skaņas sinhronizācijai
morfogrāfija Morfoloģijas novirziens, kurā veic Zemes virsas reljefa ārējo pazīmju (augstuma, dziļuma, posmojuma, formu izvietojuma, orientācijas) aprakstu bez reljefa izcelsmes un attīstības skaidrojuma
vārpstas iegriešanas metode motora pārbaudes metode, kurā izmanto inerci, kloķvārpstai strauji mainot griešanās ātrumu. Lietojot šo metodi, par motora efektīvo jaudu var spriest pēc kloķvārptas leņķiskā paātrinājuma, tai brīvi ieskrienoties. Kloķvārpstas brīvo ieskriešanos panāk, strauji līdz galam nospiežot akseleratora pedāli vai sviru, motoram ātri bez slodzes mainot apgriezienus no minimālajiem brīvgaitas līdz nomināliem
Pogupe Mugurupes kreisā satekupe Gulbenes novadā, garums - 23 km, kritums - 23 m, iztek no Ludza ezera, tek cauri Stāmerienas un Pogas ezeram, gultne regulēta
stulburis Muļķis; apjucis, dzeorientēts cilvēks
izmutuļot Mutuļiem izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
novelties Mutuļiem virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - parasti par tvaiku, gaisu, sniegu
izmutuļot Mutuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
uzmutuļot Mutuļojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par putekļiem, dūmiem u. tml.
izsaukt Mutvārdos vai rakstveidā aicinot, panākt, ka ierodas (no kurienes)
iznākt Nākot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
uznākt Nākot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); nākot uzvirzīties uz kādas vielas
nonākt Nākot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.)
Misūri naktssvece naktssveču suga ("Oenothera missouriensis")
ņātriena Nātriens
diezin līdz kurienei nav zināms, līdz kurienei
diezin no kurienes nav zināms, no kurienes
nezin no kurienes (arī uz kurieni, līdz kurienei) nav zināms, no kurienes (arī uz kurieni, līdz kurienei)
diezin uz kurieni nav zināms, uz kurieni
kalakuta Nāvējoša inde, kas uzpeldēja no okeāna dzīlēm kopā ar nemirstības dzērienu amritu un varēja iznīcināt visu dzīvo uz zemes, bet dievs Šiva to izdzēra, kā rezultātā viņa kakls ieguva raksturīgo tumši zilo nokrāsu
astronavigācija Navigācijas nozare, kurā izmanto astronomijas metodes; orientieri ir debess spīdekļi
satelītnavigācija Navigācijas nozare, kurā par orientieriem izmanto Zemes mākslīgos pavadoņus (navigācijas pavadoņus) - ar radiotehniskiem paņēmieniem uztver kustībā esošo navigācijas pavadoņu raidīto radiosignālu frekvences nobīdi Doplera efekta dēļ un nosaka uztverošās iekārtas atrašanās vietu uz Zemes virsmas
bāka Navigācijas orientieris - tornis, kurā novietoti gaismas avoti, akustiskās un radiotehniskās ierīces
aizskriet Neapdomīgi, nesaprātīgi rīkoties, dodoties prom (no kurienes)
garžāt nedaudz ēst, dzert (ēdienu, dzērienu)
padzerstīties nedaudz iedzert (alkoholiskus dzērienus)
uzkost nedaudz ieēst (ko) virsū (parasti alkoholiskam dzērienam)
iešņaboties nedaudz iereibt, apreibt, dzerot alkoholiskus dzērienus
uzstrēbt nedaudz iestrēbt (ko, parasti pēc kāda ēdiena vai dzēriena)
iemest ogu nedaudz, ar baudu iedzert alkoholisku dzērienu
patraust Nedaudz, mazliet virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
neņemt (ne) mutē nedzert (alkoholisku dzērienu), neēst
neņemt ne mutē nedzert (parasti alkoholisku dzērienu), neēst
sivoloka negaršīgs dzēriens
suslis Negaršīgs dzēriens; vārīts piens ar alu; silta kafija bez cukura; slikta pārtika
bikšūdens Negaršīgs, nekvalitatīvs dzēriens
žulga Negaršīgs, nekvalitatīvs dzēriens; arī susla
žurga Negaršīgs, nekvalitatīvs dzēriens; arī susla
nejauks Negaršīgs, pretīgs (par ēdienu, dzērienu)
čolka Negaršīgs, šķidrs (nereti no dažādiem pārpalikumiem salaistīts) ēdiens, arī dzēriens
čollas Negaršīgs, šķidrs (nereti no dažādiem pārpalikumiem salaistīts) ēdiens, arī dzēriens
neirokladisms Neirotropisma fenomens, kad ass cilindra reģenerāciju bojātā nerva centrālajā galā ierosina mehāniski vai ķīmiski stimuli no ārienes
pēriens kā lietus neizbēgams, pamatīgs pēriens, bāriens
lasīties Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (projām, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.)
vākties Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (prom, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.)
šļura Nekvalitatīvs dzēriens
ļerga Nekvalitatīvs ēdiens vai dzēriens
aiztriekt Nelaipni likt, pavēlēt aiziet (uz kurieni, parasti noteiktā uzdevumā), aizsūtīt (pēc kā); arī padzīt
aiztrenkt Nelaipni, rupji likt aiziet (prom, uz kurieni); arī padzīt
točka Nelegāla alkoholisko dzērienu pārdotuve
mazs neliela (piem., 0,3 l) alkoholiska dzēriena (parasti alus) pudele
glāzīte neliela glāze, no kuras dzer stiprus alkoholiskus dzērienus
lumste neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu
lumsts neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā, lai saglabātu šķīrienu
spertiņš neliela piepūle, neliels spēriens, grūdiens
lumstes Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu
lumsti Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu
šķeimini Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu
šķēmini Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu
kriukšķis neliels alkoholiska dzēriena daudzums
simt gramu, arī simts grami (arī gramu) neliels daudzums alkoholiska dzēriena
simts grami (arī gramu), arī simt gramu neliels daudzums alkoholiska dzēriena
kraukšķis neliels daudzums stipra alkoholiska dzēriena (parasti degvīna)
pagrābiens neliels grābiens, ķēriens
fitobārs neliels restorāns, kur blakus tradicionāliem ēdieniem un dzērieniem var nobaudīt arī ārstnieciskās tējas, skābekļa kokteiļus, svaigi spiestas sulas
mēriņš neliels trauks, piemēram, alkoholisku dzērienu daudzuma mērīšanai; neliels trauks, piemēram, alkoholisku dzērienu dzeršanai
blašķe Neliels, pudelei līdzīgs, blīvi aizskrūvējams vai aizkorķējams trauks (piemēram, dzēriena līdzņemšanai)
neieņemt (arī neņemt) (ne) mutē Nelietot (piemēram, alkoholiskus dzērienus)
ne(ie)ņemt (ne) mutē Nelietot (piemēram, alkoholiskus dzērienus)
pazaudēt Nemākot orientēties, novirzīties (no ceļa, pēdām u. tml.) un nespēt vairs atrast (tās)
bricuna Nemierīgs bērns, kas skrien un lēkā
nokrist kā no debesīm neorientēties apstākļos, neko nezināt; būt apmulsušam, apjukušam
vienkāršs grafs neorientēts grafs bez cilpām (virsotņu pašsavienojumiem) un vairākkārtīgām šķautnēm
saistīts grafs neorientēts grafs, starp kura katrām divām virsotnēm ir ceļš. Šādos grafos nav izolētu virsotņu un tie atšķirībā no nesaistītiem grafiem nesadalās atsevišķos komponentos
nolīt Nepārtrauktā plūsmā virzīties un pārstāt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par sīkiem priekšmetiem
dipsomānija Nepārvarama tieksme pēc alkoholiskiem dzērieniem, kura izpaužas periodiskās dzeršanas lēkmēs
trihalģija Nepatīkama sajūta vai sāpes, ko rada pieskāriens matiem
parestēzija Nepatīkama sajūta, parasti ādā (piemēram, tirpums, dūrieni), ko nerada ārējs kairinājums
junk food nepilnvērtīga barība (čipsi, gāzētie dzērieni, saldumi, uzpūstā kukurūza u. tml.); ātri pagatavojama barība
Odze Neretas labā krasta pieteka Madonas un Jēkabpils novadā, garums - 26 km, kritums - 20 m, iztek no Odzienas ezera Madonas novada Mētrienas pagastā, visā garumā regulēta; Vīpe (lejtecē)
bangs Nesimpātisks cilvēks (ar neglītu ārieni vai izturēšanos)
buza Neskaidrs, saduļķots šķidrums, piemēram, ūdens, dzēriens
iznest Nesot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
nonest Nesot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.)
pārnest Nesot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur)
uznest Nesot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); nesot uzvirzīt uz kādas vietas
nonest Nesot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.)
uzstiept Nesot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); nesot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt uz kādas vietas
pārvākt Nesot, vedot u. tml., pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur)
autotopagnozija Nespēja orientēties par sava ķermeņa vai tā daļu novietojumu
dzīves neizpratne nespēja, neprasme izprast apkārtējos notikumus, orientēties tajos
nolūzt Nespējot pārvarēt alkoholisku dzērienu izraisīto nogurumu, aizmigt
apmaldīties Nespēt orientēties
grieziens Netiešā nozīmē viltība, viltīgs ķēriens
akcīzes nodoklis netiešs vai tiešs nodoklis, ko valsts uzliek atsevišķām preču grupām, piemēram, alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, dārgmetāliem, lai gūtu papildienākumu valsts budžetā no izstrādājumiem, kas nav pirmās nepieciešamības preces
kvīriņš Netradicionālas seksuālās orientācijas cilvēks (no angļu "queer")
kvīriņgājiens Netradicionālas seksuālās orientācijas cilvēku mītiņš un kopējs gājiens
krist Neturēties stingri iekšā vai klāt, velties, slīdēt ārā (no turienes) vai nost (no turienes), atdalīties
nokrist kā no debesīm (arī no gaisa, mākoņiem) Nevarēt orientēties kādā situācijā
iztuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izzvelties Neveikli, smagi izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
vaina nevēlama (piem., rakstura, personības, ārienes) īpašība
nekārtīgs Nevērīgs, nolaidīgs (piemēram, pret apkārtni, savu ārieni)
neskaties (arī neskati) vīru no cepures nevērtē cilvēku tikai pēc ārienes
neskati (arī neskaties) vīru no cepures nevērtē cilvēku tikai pēc ārienes
neskaties vīru no cepures nevērtē cilvēku tikai pēc ārienes
notriekt Neviļus, negribēti ar triecienu novirzīt (nost no kurienes), pieļaujot, ka nokrīt zemē (kur, uz kā u. tml.)
nomaldīties Neviļus, negribēti novirzīties (no pareizā ceļa, pareiza virziena) un pazaudēt (to); pazaudējot pareizo ceļu, pareizo virzienu u. tml., nespēt orientēties, atrast ceļu atpakaļ, nonākt (kur)
nogrūst Neviļus, negribēti pagrūžot, pieļaut, ka nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
nogāzt Neviļus, negribēti pieskaroties, pavirzot u. tml., būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) nokrīt, no gāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
austrumu nigella nigellu suga ("Nigella orientalis")
pundurnīlzirgs nīlzirgu dzimtas suga ("Choeropsis liberiensis"), ķermeņa garums 170-185 cm, astes garums 15-17 cm, masa 250-275 kg, sastopama reti
nirka Niriens; lēciens ūdenī
krūsene no āboliem gatavots dzēriens
oktli no agaves gatavots dzēriens, kuram actekiem bija atsevišķa dieviete - Majauela
piedzēris no alkoholisko dzērienu lietošanas pilnīgi noreibis cilvēks
svešpilsētisks no ārienes aizgūts, kādā svešā pilsētā noskatīts
cēzarisms no ārienes demokrātiska valdības sistēma, kur faktiskā vara atrodas vienas personas rokās
heterosuģestija no ārienes nākusi iedvesma
salmiņš no augu stiebra vai mākslīga materiāla (piemēram, plastmasas) izgatavota tieva caurule, ko izmanto, parasti aukstu dzērienu, dzeršanai
ugunsbole no baltvīna boles gatavots dzēriens, ko gatavo dedzinot ar araku vai rumu piesūcinātu cukuru, ko pēc tam ieliek bolē^1^
adventīvs no citurienes nākošs vai nācis
šeikers no dažādām sastāvdaļām gatavots dzēriens
zaptsūdens no ievārījuma pagatavots dzēriens
daudzslāņu kompozītmateriāls no kompozītmateriāla izgatavota konstrukcija, kuras struktūru veido tā dažādi slāņi ar dažādi orientētām šķiedrām
kurienietis no kurienes nācis, kurai vietai piederīgs
dzersis no maizes garozām izraudzēts dzēriens
medusalus no medus pagatavots dzēriens; miestiņš
miežūdens no miežu miltu novārījuma gatavots dzēriens
dzēreklis no miltiem pagatavots dzēriens
agrests no negatavām vīnogām spiesta sula, atspirdzinošs dzēriens
sakē no rīsiem gatavots alkoholisks dzēriens (Japānā)
kultnica no rupjiem rudzu miltiem pagatavots dzēriens
stiebrs no salma izgriezts gabals dzērienu sūkšanai
armaņjaks no vīnogu vīna destilēts stiprais alkoholiskais dzēriens
nolaisties Nobraukt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par sauszemes transportlīdzekļiem, braucējiem tajos
noripot Nobraukt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
noripot Nobraukt nost (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
nolaisties Nobraukt, parasti ar slēpēm, lejā (no kurienes, kur u. tml.)
Gulbenes novads nodibināts 2009. gadā bijušā Gulbenes rajona teritorijā, ietver Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Smiltenes novadu
izsniegt nodot, pasniegt (no kurienes)
izgaršot Nogaršojot ēdienu, dzērienu, pilnīgi sajust, atšķirt (garšu); lēni, ar baudu ēst, dzert (ko), nosakot garšu
nomalkot Nogaršot dzērienu
noripot Nogāzties, novelties (no kurienes, kur, uz kā u. tml)
ekspozīcija Nogāžu orientācija attiecībā pret debess pusēm, horizonta plakni vai gaisa masām
nokasīt Nogrābt (ar grābekli) nost (no kurienes, kur u. tml.)
nolaisties Noiet, nonākt, nokāpt, parasti pa ko stāvu lejā (no kurienes, kur u. tml.)
novelties Nokrist, nogāzties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā), parasti ar kustību, kas atgādina velšanas
novākt (arī nokopt) galdu noņemt no galda galda piederumus, ēdienus, dzērienus
nokopt galdu noņemt no galda piederumus, ēdienus, dzērienus
novākt Noņemt, novirzīt nost (no kurienes, parasti traucējošu, priekšmetu); noņemt, novirzīt nost (no kurienes, parasti traucējošu, priekšmetu) un novietot (to kur)
drēza Nopietns bāriens, rājiens
izmaksāt Nopirkt par saviem līdzekļiem (ēdienu, dzērienu) un pacienāt kādu
nomīcīties Nopūlēties, nomocīties, ejot, brienot pa dubļiem, dubļainu, dūksnainu vietu
iz- norāda uz darbības virzību ārā (no kurienes)
hapt- norāda uz pieskārienu, piestiprināšanos, tausti
hapte- norāda uz pieskārienu, piestiprināšanos, tausti
hapto- norāda uz pieskārienu, piestiprināšanos, tausti
priekšā norāda uz stāvokli, kad (kāds) ir ieradies (kur, lai sastaptos ar kādu); norāda, ka (kas) virzās (uz kurieni, lai ko satiktu); pretī
iekš norāda vietu, kur kas atrodas vai uz kurieni kas virzās
laukā norāda, ka ar verbu izteiktā darbība saistīta ar virzību no kurienes ārā, ar virzību ārpus kā; ārā (4)
ārā norāda, ka ar verbu izteiktā darbība virzās no kurienes laukā, tiek virzīta ārpus kā
projām norāda, ka kas notiek, noris tālu (no kā, no kurienes)
prom norāda, ka kas notiek, noris tālu (no kā, no kurienes)
nokāpt Norāpties, norausties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
sadullēt Noreibt no alkoholiskiem dzērieniem
komandēt Norīkot (kādu), likt doties (kādam uz kurieni, kādā nolūkā)
aizkomandēt Norīkot komandējumā (kur, uz kurieni u. tml.)
izolēt Norobežot, atdalīt (piemēram, ierīci, celtni) tā, lai neļautu enerģijai vai vielai izplūst uz ārieni vai ieplūst no ārienes; norobežot no apkārtējās vides
talka Nosaukums aicinātu kaimiņu kopdarbam lauku sētā, pie kam darbu beidzot saimnieks cienā dalībniekus ar dzērieniem, bet saimniece ar kuplu mielastu, kura laikā notiek apdziedāšanās un pēc tam viesīga sadzīve ar dejām un rotaļām
noslidināties Noslīdēt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.)
nobraukt Noslīdēt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par cilvēku
nolaisties Noslīdēt, parasti turoties (aiz ka), lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
nolaisties Nosteigties, noskriet lejā (no kurienes, kur u. tml.)
nodiegt Nosūt lieliem dūrieniem; nosūt ātri vai pavirši
sadzanāt Nošūt (blīviem dūrieniem)
nodzanāt Nošūt ar blīviem dūrieniem
nodzīt Nošūt ar blīviem dūrieniem
noštapēt Nošūt blīviem dūrieniem
nostiečkāt Nošūt blīviem dūrieniem
nodaidzīt Nošūt lieliem dūrieniem
peckāties notašķīties brienot pa smiltīm un ūdeni
skrejstars Noteiktā virzienā orientēta elektronu plūsma (piemēram, televizoru kineskopos, lokatoru ekrānos)
profesionālās vērtības noteiktas profesijas pārstāvju darbības ideāli, pēc kuriem tiek orientēta konkrētā rīcība
nodzert Notērēt alkoholisku dzērienu lietošanai (visu naudu, mantu vai noteiktu tās daudzumu)
novadēt Novadēties - izgarojot kādām sastāvdaļām, pazaudēt sākotnējās vēlamās īpašības (parasti par dzērienu)
atšālēties Novadēties (par alkoholiskiem vai gāzētiem dzērieniem)
nonest Novest, nogādāt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par liftu, eskalatoru u. tml.
izlikt Novietot (ārā); izvietot (to, kas izņemts no kurienes)
noņemt Novirzīt (nost no kurienes sava ķermeņa daļu)
nodabūt Novirzīt, parasti ar pūlēm, grūtībām (nost no kurienes, kur u. tml.)
nogriezties Nozaroties (no kā), nozarojoties (no kā), virzīties (kur, uz kurieni u. tml.) - par ceļu
izņemt Ņemot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml)
noņemt Ņemot novirzīt (nost no kurienes ko uzliktu, pieliktu u. tml.)
vākt (nost) galdu ņemt nost no galda galda piederumus, ēdienus, dzērienus
skart Ņemt un nedaudz apēst, izdzert (piemēram, ēdienu, dzērienu)
instance objektorientētā programmēšanā - objekts attiecībā pret klasi, kurai tas ir piederīgs
java Objektorientēta programmēšanas valoda
valoda Java objektorientēta programmēšanas valoda, kas atvasināta no valodas _C++_, atmetot mazāk veiksmīgās un potenciāli bīstamās šīs valodas konstrukcijas
orientieris Objekts apkārtējā vidē (piemēram, punkts, priekšmets), ko izmanto, lai orientētos
Rāksalas strauts Odzes kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas pagastā
Odsen Odzienas muiža, kuras teritorijā tagadējā Madonas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Mētriena
eirooptimisms Optimistiska, pozitīvi orientēta attieksme pret Eiropas Savienību, tajā notiekošajiem procesiem, nākotnes perspektīvām un Latvijas (vai kādas citas valsts) dalību un progresīvu attīstību šajā organizācijā
perēklis Organisma daļa, kurā ir koncentrējušies un (parasti) no kurienes izplatās slimības ierosinātāji
intoksikācija Organisma saindēšanās ar toksiskām vielām, kas veidojas pašā organismā vai iekļūst tajā no ārienes
gangsterisms Organizēta noziedzība, it sevišķi Amerikas Savienotajās Valstīs pēc Konstitūcijas 18. labojuma pieņemšanas (1919), kas iedibināja prohibīciju jeb "sauso likumu" - aizliegumu ražot un tirgot alkoholiskos dzērienus
izvadorgāns Orgāns, kas (ko) izvada (no kurienes, kur u. tml.)
makroorientācija Orientācija sociālajā darbā uz vispārīgo cilvēka sociālo stāvokli, ko galvenokārt ietekmē sociālpolitiskie, vēsturiskie, ekonomiskie un apkārtējās vides spēki
ekspluatējošā orientācija orientācija uz manipulēšanu ar citiem
internacionālisms orientācija uz sadarbību, līdztiesību, savstarpēju palīdzību starp tautām un nācijām
infrasarkanais horizonta detektors orientācijas detektors ar šauru redzeslauku, kas uztver infrasarkanā starojuma intensitātes kritumu uz planētas diska robežas un nosaka virzienu uz planētas horizontu
žiroskopiskais detektors orientācijas detektors, kurā izmanto rotējoša žiroskopa īpašību saglabāt nemainīgu rotācijas ass stāvokli
hromatotropisms Orientācijas kustība kā atbilde uz krāsu kairinājumu
planotopokinēzija Orientācijas spējas traucējums
aktīvā orientācijas un stabilizācijas sistēma orientācijas un stabilizācijas sistēma, kas ietver orientācijas detektorus, kuri mēra KLA faktisko orientāciju, vadības automātiku un izpildelementus (orientācijas un stabilizācijas raķešu mikrodzinējus vai spararatus, kuru rotācijas ātruma maiņa vienā virzienā izraisa KLA griešanos pretējā virzienā)
pasīvā orientācijas un stabilizācijas sistēma orientācijas un stabilizācijas sistēma, kas vēlamajā veidā izmanto ārējos spēkus, kuri darbojas uz KLA (gravitāciju, gaismas spiedienu, aerodinamisko pretestību u. tml.)
orientālists Orientālistikas speciālists; orientologs
orientālisks Orientāls
divpusēja virsma orientējama virsma; pārvietojot normālvektoru šādā virsmā pa jebkuru slēgtu līkni, tas vienmēr atgriežas sākuma stāvoklī
orientācija Orientēšana - virziena piešķiršana
orene Orientēšanās
orientācija Orientēšanās - sava stāvokļa noteikšana telpā; savas pozīcijas noteikšana politiskajā, ideoloģiskajā u. tml. sfērās; savas darbības virzīšana uz noteiktu mērķi
radioorientēšanās Orientēšanās ar radiotehniskiem līdzekļiem
orientējums Orientēšanās rezultāts
OSF Orientēšanās sporta federācija
OSK Orientēšanās sporta klubs
slēpņošana Orientēšanās sporta veids, kur ar globālās pozicionēšanas sistēmas palīdzību jāmeklē [slēpņi]{s:2337}; [geokešings]{s:2338}
OS Orientēšanās sports
epitaksija Orientēta viena kristāla augšana uz cita kristāla (paliktņa) virsmas
OSB Orientētās šķiedru plātnes (angļu "oriented strand board")
datu plūsmas grafs orientēts grafs, kura virsotnes atbilst programmas mainīgajiem un aprēķināmajām izteiksmēm. Virsotne A saistīta ar virsotni B ar loku tad un tikai tad, ja A tiek izmantota B aprēķināšanai
ceļvedis Orientieris
orientologs Orientoloģijas speciālists; orientālists
oksipātija Paaugstināta organisma jutība pret gaismu, pieskārieniem vai sāpēm
pacelt glāzi (arī kausu u. tml. par kādu, par ko) paceļot glāzi, kausu u. tml. ar dzērienu, uzsaukt tostu (kādam, par ko)
aizmiglot padarīt neskaidru (skatienu) - par alkoholisku dzērienu, slimību u. tml.
piešmurgāt padarīt netīru (parasti ēdienu, dzērienu, arī ēdiena, dzēriena trauku)
pārsaldināt padarīt pārāk saldu (ēdienu, dzērienu)
pārsālīt padarīt pārāk sāļu (ēdienu, dzērienu)
pasniegt Padot (kādam paredzēto ēdienu, dzērienu), parasti, klājot galdu
dzerklis Padzēriens teļam vai jēram
izraidīt Padzīt, izdzīt (no kurienes, kur u. tml.); likt atstāt (telpu, teritoriju)
Stāmerienas pagasts pagasts Gulbenes novadā ar administratīvo centru Vecstāmerienā, robežojas ar Litenes, Stradu un Beļavas pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Stomersee, krieviski — Stomerskaja
Stradu pagasts pagasts Gulbenes novadā ar administrtīvo centru Margās, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Beļavas, Stāmerienes, Litenes un Daukstu pagastu, kā arī ar Rugāju novadu
Beļavas pagasts pagasts Gulbenes novadā, kas izveidojies bijušās muižas "Kortenhof, Belau" teritorijā, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Stāmerienas, Stradu, Galgauskas un Lejasciema pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kortenhof, krieviski — Bellavskaja
Litenes pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Stradu un Stāmerienes pagastu, kā arī ar Alūksnes un Balvu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lettin, krieviski — Litenskaja
Mežāres pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Atašienes, Vīpes, Kūku un Variešu pagastu, kā arī ar Madonas un Līvānu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, daļēji aizņemot pirmskara Vīpes, Atašienas, Medņu, Mētrienas un Krustpils pagasta teritoriju
Barkavas pagasts pagasts Madonas novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Mētrienas, Praulienas, Indrānu un Ošupes pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Varakļānu novadu; bijušais nosaukums krieviski — Borkovskaja
Praulienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Madonas pilsētu, Sarkaņu, Barkavas, Mētrienas, Ļaudonas, Mārcienas un Lazdonas pagastu, kā arī ar Lubānas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Praulen, krieviski — Prauļenskaja
Ļaudonas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Praulienas, Mētrienas, Kalsnavas un Mārcienas pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Laudohn, krieviski — Laudonskaja
izgatavot Pagatavot (ēdienu, dzērienu no kādiem produktiem)
izstaravēt Pagatavot (ēdienu, dzērienu)
izbrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu)
sabrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) lielākā daudzumā; pagatavot (parasti alkoholiska dzēriena lielāku daudzumu)
piebrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piebrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku)
konsumācija pakalpojums naktsklubos un bāros klienta izklaidei, kad meitene (kluba darbiniece) izklaidē klientu, kurš pasūta un apmaksā viņai īpaši dārgus dzērienus u. c.
pamētāties Paklīst, paklaiņot (pa kurieni); neilgu laiku atrasties (kur), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi
biķeris Paliels (parasti metāla) dzēriena trauks
konduktors Palīgierīce, kas nodrošina griezējinstrumenta vai agregāta pareizu orientāciju
pamata dūriens pamatdūriens
čuhārija pamesta, nekopta vieta, tāla nomale; nekuriene
izgriezt Panākot, ka pagriežas vēlamā virzienā, izbraukt, izvadīt (parasti transportlīdzekli, zirgu no kurienes, kur u. tml)
novirzīt panākt (ar runu, žestiem u. tml.), ka (kas) virzās un pabeidz virzīties nost (no kurienes, kur u. tml.)
sūtīt panākt (pamudinot, rīkojot, pavēlot u. tml.), ka (kāds) dodas (uz kurieni, parasti ar noteiktu uzdevumu, mērķi)
nolaist no sliedēm panākt (parasti, sabojājot sliežu ceļu, izveidojot uz tā šķērsli), ka (transportlīdzeklis) noskrien no sliedēm
noritināt panākt vai pieļaut, ka (kā lāses) norit lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
izlaist panākt, arī ļaut, ka (parasti šķidrums, gāze) izplūst (no kurienes, kur u. tml.)
izpludināt panākt, arī ļaut, lai izplūst (no kurienes, kur u. tml.)
izplūdināt panākt, arī ļaut, lai izplūst (no kurienes, kur u. tml.)
uzlaist panākt, arī pieļaut, ka (priekšmets) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
pārvērst panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā āriene) iegūst citu izskatu
pārveidot panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā āriene) iegūst citu izskatu; panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, kustības, valoda) kļūst citāds
novadīt panākt, būt par cēloni, ka (kairinājums, impulss u. tml.) izplatās noteiktā virzienā (uz kurieni)
uzsist panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar sitienu, triecienu, arī strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar sitienu, triecienu, arī strauji uzvirzās uz kādas vietas
uztriekt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzās uz kādas vietas
uzvērpt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens, dūmi) virpuļveidīgi uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
uzvirpuļot panākt, būt par cēloni, ka (kas) virpuļojot uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
uzvandīt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, putekļi, dubļi) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
novirzīt panākt, būt par cēloni, ka (skaņa, gaisma) izplatās noteiktā virzienā nost (no kurienes, kur u. tml.)
izskraidināt panākt, būt par cēloni, ka ilgāku laiku, daudz skrien
skraidināt panākt, būt par cēloni, ka skrien, skraida
skriedināt panākt, būt par cēloni, ka skrien, skraida
atšālēt panākt, ka (dzēriens) novadējas
noskriedināt panākt, ka (kas) noskrien (nokrīt) lejup, zemē
nolaist panākt, ka (kas) noslīd vertikāli vai slīpi ar vienu galu lejā, zemē (no kurienes); panākt, ka (kas) noslīd lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par ko iekārtu, piekārtu, satvertu
notecināt panākt, ka (kas) notek lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.); tecinot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) notek (kur, uz kā, garām kam u. tml.)
pārgādāt panākt, ka (kas) tiek pārnests, pārvests u. tml. (uz kurieni, pie kā, kur)
tecināt panākt, ka (parasti dzīvnieks) skrien veikli, ātri, viegla gaitā, parasti sīkiem soļiem
nogriezt panākt, ka (parasti transportlīdzeklis, zirgs) pagriežas un novirzās (nost no kurienes, kur u. tml)
iztecināt panākt, ka (šķidrums) iztek (no kurienes, kur u. tml.)
liet panākt, ka (šķidrums), parasti plūstot, virzās (no kurienes, kur u. tml.)
izdabot panākt, ka iznāk, izvirzās (no kurienes, kur); izvilkt
pārdabūt panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) nokļūst, pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur), piemēram, lai strādātu
nodabūt panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.)
uzdabūt panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas
nodabūt panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.)
izdabūt panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka izkļūst, izvirzās (no kurienes, kur u. tml)
nelsons Paņēmiens klasiskajā cīņā - tvēriens zem pleca no mugurpuses
sadabūt Paņemt (piemēram, izvelkot no kurienes), parasti, lai tūlīt lietotu
Dzelzupe Paparzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, garums - 8 km; Dzelzupīte
Rūdupe Paparzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, garums - 9 km, iztek no Kalnienas ezera
pēda Paplatināta kājas apakšējā daļa - atsperīgs atbalsta orgāns (cilvēkiem vai daļai dzīvnieku), kas mazina ķermeņa satricinājumu ejot, skrienot vai lecot; šī orgāna apakšējā daļa, kas saskaras ar pamatu
dedzināt par stipriem, asiem ēdieniem, dzērieniem, kodīgām zālēm
izkāpt Parādīties (no kurienes) - piemēram, par miglu, debess spīdekli, cietzemi
mate Paragvajas tēja - smaržīgs atspirdzinošs dzēriens no speciāli apstrādātām mūžzaļa krūma (ko arī sauc par mati) lapām
glāzē noslīkt pārāk bieži un daudz lietojot alkoholiskus dzērienus, demoralizēties
pārdzerties pārāk daudz dzerot alkoholiskos dzērienus, pilnīgi pazaudēt paškontroli, arī saslimt
pārskrieties pārāk daudz skrienot, nogurt, pārpūlēties
pajaukties Parakņāties (kur, pa kurieni), parasti meklējot ko
kāpņveida nomats paralēli orientētu iežu bloku kāpņveida sakārtojums vienā virzienā, ja ir paralēlu plaisu sērija
laisties parasti savienojumā ar "prom", "projām": doties prom (uz citurieni dzīvot, strādāt)
aizpekelēt Pārcelt, aizgādāt ar mantām, iedzīvi (uz kurieni, pie kā); aizkravāties
pārnākt Pārcelties (uz kurieni, pie kā, kur, piemēram, dzīvot, strādāt)
izkrogot Pārdot (dzērienus traukā), tecināt (piem., alu no mucas)
novākties Pāriet ar visām mantām dzīvot, strādāt lejā (no kurienes, kur u. tml.)
zastups Pārkāpiens (atspēriena dēlītim vai metiena līnijai vieglatlētikā)
parsavilkties pārklāties ar plēvi (par ēdienu, dzērienu)
pārkravāt Pārkraut (uz kurieni, pie kā, kur)
viceniski Pārmalas (dūriens šūšanā)
noslīcināt glāzē pārmērīgi lietojot alkoholiskos dzērienus, iznīcināt sevī ko vērtīgu; nodzert godu, cieņu
aizgūt Pārņemt (no kā, no kurienes), pielāgojot savām vajadzībām; atdarināt (ko apgūtu, iemācītu)
sūtnis Pārstāvis, ko (piemēram, valsts, uzņēmums, organizācija) sūta (uz kurieni, pie kā, parasti ar noteiktu uzdevumu)
pupiņu kafija pārtikas produkts, kas iegūts no kafijas koka vai krūma sēklām; dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta
dabiskā tēja pārtikas produkts, kas iegūts no tējaskrūma jauno dzinumu lapām; dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta
šķīstošā kafija pārtikas produkts, ko iegūst, ekstrahējot ūdenī šķīstošo kafijas vielu un pēc tam izdalot sauso vielu no ekstrakta; dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta
kupāža pārtikas produktu sastāvdaļu sajaukšana noteiktās attiecībās un noteiktā secībā, lai uzlabotu un stabilizētu produktu kvalitāti; lieto dzērienu, tējas u. c. produktu ražošanā
degustācija pārtikas produktu, alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu kvalitātes noteikšana pēc to garšas, smaržas, krāsas un izskata
darītava pārtikas rūpniecības uzņēmums, kur ražo, parasti alu un iesalu, arī vīnu, bezalkoholiskos dzērienus
kantīne pārtikas un dzērienu veikals (parasti neliels)
gardumot Pārtikt no svētkiem gatavotiem garšīgiem ēdieniem un dzērieniem
uzvākties Pārvācoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.), lai tur apmestos, dzīvotu u. tml.; pārvācoties uzvirzīties uz kādas vietas
izlauzties Pārvarot pretestību, izkļūt, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
nogriezties Pārvietojoties mainīt kustības virzienu un novirzīties (nost no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
izgriezties Pārvietojoties mainīt virzienu un izbraukt (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli, braucējiem tajā
izpeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem
uzrāpot Pārvietojoties rāpus, uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par cilvēkiem; pārvietojoties rāpus, uzvirzīties uz kādas vietas
uzripot Pārvietojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos; pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas
uzkļūt Pārvietojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas
uzpeldēt Pārvietojoties uzvirzīties ūdens virspusē, arī augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ūdenstransportlīdzekļiem, pasažieriem tajos; pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas
skrējiens pārvietošanās [skrienot]{s:651}; vienreizēja, paveikta attiecīgā darbība
gaita Pārvietošanās, ejot uz kurieni (cilvēkiem vai dzīvniekiem)
pārdzīt Pārvietot, pārbraukt (transportlīdzekli uz kurieni, pie kā, kur)
pārvest Pārvietot, pārbraukt (transportlīdzekli uz kurieni, pie kā, kur)
pārcelt Pārvietot, pārvest (uz kurieni, pie kā, kur)
pārdzīt Pārvirzīt, pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur) - par parādībām dabā
leiputrija Pasaku, fantāzijas zeme, kurā ir bez darba iegūstama pārpilnība (galvenokārt ēdienu un dzērienu)
uzmanīties paslepšus, lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); paslepšus, lavoties uzvirzīties uz kādas vietas; uzlavīties
izmanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) iziet (no kurienes, kur u. tml.); izlavīties
izlavīties Paslepus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
nošmukt Paslepus noiet, nonākt, nokāpt (no kurienes)
apkalpot Pasniegt (apmeklētājiem) ēdienus un dzērienus (ēdnīcā, restorānā u. tml.)
padot (arī pasniegt) brokastis (arī pusdienas, launagu, vakariņas) pasniegt ēdienu, dzērienu brokastīs (pusdienās, launagā, vakariņās)
pasniegt (arī padot) brokastis (arī pusdienas, launagu, vakariņas) pasniegt ēdienu, dzērienu brokastīs (pusdienās, launagā, vakariņās)
padot Pasniegt, nolikt priekšā, tuvumā (kādam ēdienu, dzērienu)
Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi
Madonas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Madonas, Lubānas un Varakļānu pilsētu, Cesvaines pilsētu ar lauku teritoriju, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Murmastienes, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas pagastu, robežojās ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Preiļu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu rajonu
Gulbenes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Valkas rajonu
Zālītes pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī 1925.-1949. g., līdz 1925. g. — Grienvaldes pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Bauskas novada Iecavas pagastā un Ķekavas novada Baldones pagastā
Saikavas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Barkavas, Mētrienas un Praulienas pagastā
Pamatu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas rajonā 1990. gadā, pārdēvēts par Mētrienas pagastu
Ļaudonas-Odzienas pagasts pastāvēja Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Mētrienas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Mētrienas pagastā
žūpība Pastāvīga un pārmērīga alkoholisku dzērienu lietošana
žūpot Pastāvīgi un pārmērīgi lietot alkoholiskus dzērienus
pasaukt Pasūtīt (alkoholisku dzērienu, parasti krogā); izsaukt (6)
uzsaukt Pasūtīt, apmaksāt (kādam ko, piem., dzērienu, maksas pasākumu) par saviem līdzekļiem
izsaukt Pasūtīt, izmaksāt alkoholisku dzērienu (parasti krogā)
pašmotivācija paša vērtīborientācija
mežrozīte Pašbrūvēts alkoholisks dzēriens
šmakauka pašdarinātas stiprs dzēriens
ļurļuks Pašdarināts, ļoti stiprs alkoholisks dzēriens
mobilis Pašgājējs robots, kas pats orientējas apkārtnē un veic tās izpēti
Pilskalns Paugurs Balvu novada Baltinavas pagastā, Puncuļovas ezera krastā, garums - 320 m, platums - 180 m, absolūtais augstums - 123,2 m vjl., ziemeļu daļā tas savienots ar subparalēli orientētu, 1,5 km garu. \~200 m platu valni un kopā ar to veido \~39 m augstu, grūti pieejamu pacēlumu, ko norobežo stāvas nogāzes un pārpurvoti pazeminājumi, senatnē bijis latgaļu pilskalns
riposts Paukošanā - atbildes dūriens (cirtiens) pēc aizsargāšanās
touché paukošanā - cirtiena (dūriena) fiksēšana; cīņas sportā - pieskarināšana pie paklāja
volte Paukošanā - izvairīšanās no pretinieka dūriena
kavācija Paukošanas mākslā kustība, ko izdara ar asmens galu spirāles veidā ap pretinieka asmeni un roku, pēc tam seko dūriens
izvadīt Pavadot būt klāt, arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni)
lēze Pavedienu šķīriens velku koku augšgalā
pacienājums paveikta darbība, rezultāts --> pacienāt; ēdieni, dzērieni, ar ko pacienā (parasti viesi); arī cienasts
apdiegt Pavirši, ar lieliem dūrieniem (visapkārt) apšūt vai piešūt
pārdurstīt Pavirši, lieliem dūrieniem nošūt
Dienvidvidzeme pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 2 ainavapvidus (Kangaru mežaini un Vidzemes (Sudas-Madlienas-Vecbebru) nolaidas ārieni), un robežojas ar Piejūru, Gaujaszemi (Gaujavu), Vidzemes augstienes ainavzemi un Daugavzemi
Guldupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stāmerienes un Litenes pagastā, lielāko daļu tecējuma ir šo pagastu robežupe, garums - 9 km; Guldupīte
iesist(ies) galvā pēkšņi apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem); izraisīties (par reibumu)
iekāroties pēkšņi rasties kārei (pēc kāda ēdiena, dzēriena, arī ko ēst, dzert)
sist (arī sisties) galvā pēkšņi sākt reibināt (par alkoholiskiem dzērieniem); pēkšņi izraisīties (par reibumu)
sisties (arī sist) galvā pēkšņi sākt reibināt (par alkoholiskiem dzērieniem); pēkšņi izraisīties (par reibumu)
sprukt pēkšņi sākt strauji virzīties (no kurienes) - piemēram, par vielu
lēkt Pēkšņi, ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, virzīties (no kurienes ārā vai kur iekšā)
lēkt Pēkšņi, strauji virzīties ārā (no kurienes) - par priekšmetiem
izpeldēt Peldot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
nopeldēt Peldot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.); peldot atvirzīties nost, attālināties (no kā)
uzpeldēt Peldot uzvirzīties ūdens virspusē, arī augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
nopeldēt Peldot virzīties un pabeigt virzīties lejup pa straumi (no kurienes, kur u. tml.)
bērza siers pēriens
bambiens Pēriens
biktiņš Pēriens
cērte Pēriens
dirbiens Pēriens
drapes Pēriens
drica Pēriens
kanciens Pēriens
karsējiens Pēriens
karsiens Pēriens
kasiens Pēriens
kavienis Pēriens
klumzaka Pēriens
klumzaks Pēriens
kūleņi Pēriens
kūliens Pēriens
mizenes Pēriens
naikas Pēriens
ņieskas Pēriens
noska Pēriens
pera Pēriens
perienis Pēriens
plājiens Pēriens
plītiens Pēriens
rīkstes Pēriens
rozgas Pēriens
sausaispirts Pēriens
sitienis Pēriens
slodziens Pēriens
stibas Pēriens
stroste Pēriens
suka Pēriens
sukājiens Pēriens
sukas Pēriens
svebes Pēriens
vamziens Pēriens
žagari Pēriens
plītiņš Pēriens (parasti ar rīkstēm, pātagu u. tml.)
vikse Pēriens, bāriens
strieblas Pēriens, kāviens
kārsiens Pēriens, pārmācība
draca Pēriens, rājiens
dracis Pēriens, rājiens
dracka Pēriens, rājiens
kaziens Pēriens, sitieni
banka Pēriens, sitiens
zaltiņš Pēriens, sitiens
bērza putra pēriens, žagari
zvidzenes Pēriens, žagari
miziens Pēriens; mizenes
miziņš Pēriens; mizenes
teterkāposti Pēriens; tetera kāposti
abstinents persona, kas prasa atteikties no alkoholiskiem dzērieniem, aizliegt to ražošanu un pārdošanu
viesis persona, parasti oficiāla, kas ierodas (kur) no citurienes, lai, piemēram, piedalītos kādā pasākumā, veiktu (ko)
nāves alkas personas uzvedība vai domāšanas veids, kas kļuvis pašdestruktīvs, fiziski kaitīgs un orientēts uz nāvi
viltība Personības īpašība, kam raksturīga laba orientēšanās dažādos apstākļos un kas, parasti, izpaužas citu maldināšanā, lai īstenotu savus nodomus
harisma personisko īpašību kopums, kas piesaista, suģestē, aizrauj pārējos cilvēkus; to veido spilgtas runas dāvanas, gudrība, pievilcīga āriene, šarms
izvadīt Piedaloties apbedīšanas ceremonijā, pavadīt (mirušo no kurienes, kur u. tml.); arī apbedīt
apdzirdīt Piedāvājot dzert alkoholisku dzērienu, panākt ka (kāds) pilnīgi apreibst; piedzirdīt
pieraidīt Piediegt, sašūt lieliem dūrieniem
drākelēt Piediegt; piešūt retiem dūrieniem
drāklēt Piediegt; piešūt retiem dūrieniem
trākelēt Piediegt; piešūt retiem dūrieniem
piedraudēt Piedraudēt zēnam ar pērienu
prikols piedūriens
izvietojums Piegriezumdetaļu šablonu (lekālu) savstarpējais izkārtojums piegriežamās drānas platumā, ievērojot orientācijas, raksta salaiduma u. c. tehniskās prasības un nepieļaujot lielas starpdetaļu atlikas u. c. drānas zudumus
piestāt Pieiet, pieskriet un apstāties (pie ka, kam klāt, arī kā tuvumā); ejot, skrienot apstāties (parasti uz neilgu laiku); piestāties (1)
piekods Piekoda - ēdiens, ko ēd klāt dzērienam, retāk ēdienam
kvinta Piektais dūriens, cirtiens vai stāvoklis (parāde) paukošanas mākslā (apdraudot pretinieku augšā pa kreisi)
niņņa Piena dzēriens
idiopātiska mēles un rīkles nerva neiralģija piepešas, neciešamas, naža dūrienam līdzīgas sāpes vienā aukslēju loka pusē, rijot cietu (it īpaši karstu vai aukstu) ēdienu, kā arī košļājot, žāvājoties vai skaļi runājot; sāpju lēkme ilgst apmēram 2 min; sāpes izstaro uz mēli, žokļiem, pieguļošo kakla daļu un ausi; stipro sāpju dēļ slimnieks vairās ēst (tāpēc stipri novājē), runā klusināti un neskaidri
argumentum ad hominem pierādījums, kas orientēts uz pārliecināmā cilvēka jūtām, nevis balstīts uz pierādāmās tēzes loģisko pamatošanu un atspēkošanu
piedergt Piesārņot (dzērienu, ēdienu vai trauku)
polutants Piesārņotājs, sārnis, ekosistēmā no ārienes iekļuvusi un uzkrājusies nevajadzīga (bieži vien kaitīga) viela
uzgāzēt Piesātināt ar gāzi (piem., dzērienu)
piesist Pieskandināt pirms, parasti alkoholiska dzēriena, dzeršanas
tigmestēzija Pieskāriena sajūta
aizkāriens Pieskāriens
skūpsts Pieskāriens (kādam, kam) ar lūpām, paužot, piemēram, mīlestību, draudzību, cieņu
piegrūdiens Pieskāriens ar strauju kustību, kas izraisa grūdienu
pieskara Pieskāriens; kontakts
pieskars Pieskāriens; kontakts; pieskara
dadiegt Piešūt ar lieliem dūrieniem
datrākalēt Piešūt ar lieliem dūrieniem
piemetināt Piešūt ar palieliem dūrieniem
tūss Pietūkums (īpaši tāds, kas radies no koduma vai dūriena)
aizzvanīt Piezvanīt (kādam, uz kurieni)
nopilēt Pilēt un pabeigt pilēt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
nopilināt Pilināt un pabeigt pilināt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.); pieļaut, parasti neviļus, negribēti, ka (kas) nopil (kur, uz kā, garām kam u. tml.)
izpilināt Pilinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml. šķidrumu)
nefālisms Pilnīga atturība no alkoholiskiem dzērieniem
piedzirdīt pilnīgi apreibināt ar alkoholisku dzērienu; apdzirdīt
aklredze pilnīgi vai daļēji aklu cilvēku maņa orientēties un uztvert apkārtējo pasauli tā, it kā viņiem būtu ierobežota redzes spēja; katram indivīdam izpaužas atšķirīgi
izpilēt Pilot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par šķidrumu
Dariena pilsēta ASV ("Darien"), Ilinoisas štatā, 22300 iedzīvotāju (2014. g.)
Lorjāna pilsēta Francijā ("Lorient"), Bretaņas reģiona Morbiānas departamentā, 57200 iedzīvotāju (2010. g.)
Brienca pilsēta Itālijā (_Brienza_), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 4100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kaibarjena pilsēta Kubā ("Caibarien"), Viljaklaras provincē, osta Atlantijas okeāna krastā, 37900 iedzīvotāju (2007. g.)
Jiezna pilsēta Lietuvā (_Jieznas_), Kauņas apriņķa Prienu rajonā, 1170 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Prieni pilsēta Lietuvā (_Prienai_), Kauņas apriņķī, rajona administratīvais centrs, 9650 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1791. g.
Rehobota pilsēta Namībijā, Marientāles reģionā, 21800 iedzīvotāju (2001. g.)
Krīsna pilsēta Šveicē (_Kriens_), Lucernas kantonā
Krīnsa pilsēta Šveicē ("Kriens"), Lucernas kantonā, 27000 iedzīvotāju (2013. g.)
Interlākene pilsēta Šveices vidienē (_Iterlaken_), Bernes kantonā, Āres krastā, starp Briencas un Tūnas ezeru, 5300 iedzīvotāju (2008. g.)
Bādmarienberga pilsēta Vācijā ("Bad Marienberg"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.)
Geoergmarienhūte pilsēta Vācijā ("Georgsmarienhuette"), Lejassaksijas federālajā zemē, 31600 iedzīvotāju (2013. g.)
Marienberga pilsēta Vācijā ("Marienberg"), Saksijas federālajā zemē, 17500 iedzīvotāju (2013. g.)
Marienminstere pilsēta Vācijā ("Marienmuenster"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
digeri pilsētas apakšzemes ģeogrāfijas pazinēji, kas orientējas apakšzemes komunikāciju sistēmā
Avotiņkalns pilskalns Aizkraukles novada Klintaines pagastā pie bijušajām Avotiņu un Lūzānu mājām, Daugavas labajā krastā, tas ir ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā orientēts, kokiem apaudzis paugurs, ziemeļu pusē 42 m, dienvidrietumu pusē 10-18 m augsts, tā kumpais plaknums ir 40 m garš un 15-20 m plats, domājams, ka bijis apdzīvots vidējā un vēlajā dzelzs laikmetā (5.-12. gs.)
Melnaiskalns Pilskalns Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, Tartaka ezera ziemeļu krastā, garens ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts paugura, ko austrumu un rietumu pusē norobežo gravas, dienvidu gala nogāze ir stāva, \~30 m augsta, plakums \~60 x 30-50 m, bijis apdzīvots līdz 13. gs. vai pat vēlāk
Ilzes pilskalns pilskalns Bebrenes pagastā, \~1 km uz dienvidaustrumiem no Ilzines ezera, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts paugurs, relatīvais augstums — 10 m, garums — \~70 m, platums — līdz \~40 m
Baltkāju pilskalns pilskalns Daugavpils novada Kalkūnes pagastā, savrups, 12 m augsts, austrumu-rietumu virzienā orientēts, kokiem apaudzis paugurs, konstatēts apmetnes kultūrslānis, kas datējams ar 1. gt. 1. pusi vai nedaudz vēlāku laiku
Elku kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts paugurs (augstums 18 m) - vidējais un augstākais no 3 pauguriem zemā apvidū, plakums 60 x 60 m, to apjož terase, stipri postīts 2. pasaules karā, ziemeļaustrumu daļa norakta, ņemot granti; pēc dažu vēsturnieku domām tas varētu būt 1253. g. Kursas dalīšanas līgumā minētā "Elkene", tomēr ārēji tas vairāk atgādina kulta vietu
Babrānu pilskalns pilskalns Jēkabpils novada Sēlpils pagastā pie Babrānu mājām, norobežots, austrumu-rietumu virzienā orientēts, 6-7 m augsts paugurs, plakums — iegareni apaļš (diametrs — \~50 m), kultūrslānī atrastās bezripas keramikas trauku lauskas un akmens darba cirvju fragmenti norāda uz apdzīvotību 1. gt. p. m. ē. un, iespējams 1. gt. 1. pusē
mudehāri Pireneju pussalas musulmaņi, kas tur palika pēc tam, kad maurus no turienes padzina
Stāmerienas pagasta teritorija pirmskara Stāmerienas pagasta dienvidu daļa pievienota tagadējam Stradu pagastam, savukārt tagadējā Stāmerienas pagastā iekļauta bijušā Kalncempju pagasta dienvidaustrumu daļa un nedaudz no bijušā Annas pagasta
uzplanēt Planējot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); planējot uzvirzīties virs kādas vietas
Kumbha Melā plašākie reliģiskie svētki pasaulē, kas notiek Indijā, saistīti ar senu hindu mītu par dievu cīņu ar dēmoniem (asurām), lai iegūtu zelta kausu ar nemirstības dzērienu amitra
rauts Plašas, greznas viesības, parasti ar daudziem ēdieniem un alkoholiskiem dzērieniem
interaktīvā tāfele plašs, tāfelei līdzīgs, skārienjutīgs sensora ekrāns, kas nodrošina nepastarpinātu mijiedarbību ar datorsistēmām
austrumu platāna platānu suga ("Platanus orientalis")
austrumu platzaris platzaru suga ("Platycladus orientalis syn. Biota orientalis"); austrumu tūja
Madagaskaras plektrants plektrantu suga ("Plectranthus madagascariensis")
izplēst Plēšot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.)
austrumu plostbārdis plostbāržu suga ("Tragopogon orientalis")
nākt Plūst, tecēt (par šķidrumu); krist lejup (par nokrišņiem); virzīties (kur iekšā, no kurienes ārā) - piemēram, par dūmiem, gaisa strāvām
izplūst Plūstot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par šķidrumu, straumi
noplūst Plūstot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.)
pārplūst Plūstot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur)
uzplūst Plūstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ūdenstilpi; plūstot uzvirzīties uz kādas vietas
noplūst Plūstot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.)
Pogas Pogas ezers - atrodas Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, platība - 27 ha
iemaši Pogas svārkiem uz muguras; vieta, no kurienes sākas šķēre uz svārku muguras
ausēni pogcaurumu dūrienā iešūti punkti (uz krekla apkakles)
Kaugurupīte Pogupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā, izteka un augštece Litenes pagastā, Salenieku purvā, lejtecē Litenes un Stāmerienes, kā arī Litenes un Stradu pagasta robežupe, tek cauri Kauguru ezeram, garums - 14 km; Kušala; Kūšala
PET Polietilēntereftalāts - plastmasa, ko lieto dzērienu pudeļu izgatavošanā
Jaunais laikmets populāra reliģiska kustība, kas sākās 20. gs. 80. gados Kalifornijā, to raksturo holistiska orientācija, garīgā līdzsvara meklējumi sevī un apkārtējā pasaulē, dabas pielūgsme, pievēršanās Austrumu kultūrai un reliģijām, aizraušanās ar okultismu un parapsiholoģiju
planšetdators Portatīvā datora paveids ar skārienjūtīgu ekrānu
Pundurīne Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Punduriene" nosaukuma variants
Pundurīši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Punduriene" nosaukuma variants
kontrapunkcija Pretdūriens
heteroseksualitāte Pretējo dzimumu indivīdu mīlestības motivācijas un orientācijas kopums
parēšana Pretinieka cirtiena vai dūriena uztveršana
naida noziegums prettiesisks nodarījums, kas vērsts pret personu vai tās īpašumu un kura motīvs ir aizspriedumi vai naids pret personu tās rases, ādas krāsas, nacionālās, etniskās vai sociālās izcelsmes, tautības, seksuālās orientācijas, reliģiskās piederības, veselības stāvokļa vai citu pazīmju dēļ
virziens Priekšmeta, veidojuma, veidojumu kopuma u. tml. vērstība, orientācija (attiecībā pret debespusēm, kā izvietojumu apvidū, arī attiecībā pret priekšmeta malām, galiem u. tml.)
pītija Priesteriene pareģe (Apollona templī Delfos no 7. līdz 6. gadsimtam pirms mūsu ēras)
vaidelote Priesteriene, reliģisko rituālu izpildītāja svētnīcā (senajām baltu tautām)
septiņstarīte Prīmulu dzimtas ģints ("Trientalis"), daudzgadīgs lakstaugs ar lapām stumbra augšdaļā, 4 sugas, Latvijā, tāpat kā visā Eiropā, 1 suga
vienlīdzīgas iespējas princips, kas uzsver iespēju vienlīdzību visiem cilvēkiem neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma, tautības, seksuālās orientācijas, ticības, garīgās vai fiziskās veselības traucējumiem vai citām pazīmēm
darbu vadības valoda problēmorientēta valoda, kas izstrādāta, lai identificētu darbu un aprakstītu prasības, ko tā izpilde uzliek datora operētājsistēmai
lietojumprocesu grupa problēmorientēts sadarbojošos datoru tīkla lietojumprocesu kopums, kas nodrošina kopējā darba izpildi
programmēšanas valoda PL/1 procedūrorientēta augsta līmeņa programmēšanas valoda, kas domāta dažāda rakstura skaitļošanas un datu apstrādes uzdevumu risināšanai
pamatlikme Procentu likmes pamatlīmenis, pēc kura orientēta lielākā daļa banku aizdevējdarbības
proforene Profesionālā orientācija (mācību priekšmets)
viesprofesors Profesors, kas ieradies no citurienes un strādā (piemēram, lasa lekcijas, veic zinātnisku darbu) citā vietā
čaula Programmatūras funkcionāli ārējais slānis (papildprogrammas), kas nodrošina izvēlņvadāmu vai ikonorientētu lietotāja saskarni ar sistēmu un atvieglo tās lietošanu
Ada Programmēšanas valoda ar blokveida struktūru, kas orientēta izmantošanai reāllaika sistēmās
COBOL programmēšanas valoda COBOL ("COmmon Business-Oriented Language")
valoda C++ programmēšanas valodas C objektorientēta versija
transakciju tiešsaistes apstrāde programmu sistēma, kas atvieglo un pārrauga tādus transakciju orientētus lietojumus kā, piemēram, datu ievades un izguves transakcijas dažādās jomās, t. sk. banku darījumos, gaisa satiksmē, pasta sūtījumos, lielveikalu funkcionēšanā un ražošanā
laukā Prom, ārā (no kurienes)
ārā Prom, laukā (no kurienes)
propīnācija Propīnācijas tiesība - kādas iedzīvotāju grupas vai valsts priekšrocība nodarboties ar reibinošu dzērienu pārdošanu
Austrumdavao province Filipīnās (_Davao Oriental_), Davao reģionā, Mindanao salas dienvidaustrumos
Austrummisamisa province Filipīnās (_Misamis Oriental_), Mindanao salas ziemeļu daļā, Boholas jūras piekrastē
Austrumnegrosa province Filipīnās (_Negros Oriental_), Negrosas salas dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Dumagete
Austrummindoro province Filipīnās (_Oriental Mindoro_), Mindoro salas austrumu daļā
Austrumkasai province Kongo Denokrātiskajā Republikā (_Kasaї Oriental, Province du_), robežojas ar Sankuru, Lomami un Lulua provinci, administratīvais centrs - Mbužimaji
diversija provokatīva masu mediju propaganda nolūkā dezorientēt noteiktas valsts iedzīvotājus
melnais prusaks prusaku suga ("Blatta orientalis"), tarakāns
eksteriorācija Psihiatrijā savu interešu objektivizēšana, interešu novirze uz ārieni
trauks Pudele ar alkoholisku dzērienu; šādas pudeles saturs
punčis Punšs - alkoholisks, parasti karsts, dzēriens, ko gatavo no ruma, karstas tējas, cukura, augļu sulas un garšvielām
izpurināt Purinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml)
modi Pusaudži motociklisti, kas gk. pievērsa uzmanību savai ārienei (Anglijā, 20. gs. 60. gados)
slaidpirkstainis puspērtiķu apakškārtas dzīvnieks ("Daubentonia madagascariensis"), naktī aktīvs zīdītājs, kurš dzīvo tikai Madagaskarā, tam ir raksturīgi slaidi pirksti
nopūst Pūšot novirzīt (nost no kurienes) un ļaut, lai nokrīt, nobirst zemē; pūšot novirzīt (nost no kurienes) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.)
uzpūst Pūšot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); pūšot uzvirzīt uz kādas vietas
skrējējputns Putns, kas pārvietojas, galvenokārt skrienot
dumbrvistiņa Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta ("Rallidae"), sastopamas visā pasaulē, izņemot polāros apgabalus; slikti lido, lieliski skrien, dažas sugas labi peld; 18 ģintis, 123 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas - dumbrcālis, grieze, ormanīši (2 sugas), ūdensvistiņa, laucis
fazānputni Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta, dažāda lieluma putni (garums - 13-190 cm, svars - no 45 g līdz 10 kg), mīt uz zemes, labi staigā un skrien, spārnos ceļas tikai galējas nepieciešamības gadījumā; \~60 ģinšu, \~200 sugu, Latvijā 6 ģintis, 6 sugas
piešspārnis Putnu klases zosveidīgo putnu dzimta ("Anhimidae"), labi skrien un lido, bet nepeld, Dienvidamerikā, 2 ģintis, 3 sugas
alus putojošs alkoholisks dzēriens, ko parasti gatavo no miežu iesala un apiņiem
muzeris Putojums; putas (dzērienam)
muzerēt Putot (par dzērienu)
radioorientieris Radiotehniska iekārta, ierīce (kā) orientēšanai
nopurkst radīt īslaicīgu skaņu, kāda rodas, piemēram, pīlei skrienot un paceļoties spārnos u. tml.
aizburkšēt Radot burkšķošu, dārdošu troksni, aizvirzīties (kur, uz kurieni, kam garām u. tml.); arī attālināties
brāziens Rājiens, (ass, bargs) pārmetums; bāriens
brazgas Rājiens, bāriens
brāziņš Rājiens, bāriens
briskas Rājiens, bāriens
ķīviens Rājiens, bāriens
norājiens Rājiens, bāriens
puciņš Rājiens, bāriens
suta Rājiens, bāriens
drūksts Rājiens, bāriens, sods
drūstas Rājiens, bāriens, sods
drazga Rājiens, pēriens
braņas Rājiens; bāriens
izjoksīt Rakņājot, vandot u. tml. izvirzīt (no kurienes, kur)
jaukties Rakņāties (kur, pa kurieni), meklēt ko
šļambāt Rakņāties pa ēdienu izmeklējot labākos kumosus (īpaši par zirgu, kurš dzēriena silē vispirms miltus meklē)
saskarne CUI rakstzīmju orientēta lietotāju saskarne (angļu: "Character-based User Interface")
CUI rakstzīmju orientēta lietotāju saskarne (angļu: "Character-based User Interface"); saskarne CUI
gāzes raķešdzinējs raķešdzinējs, kura darbviela ir saspiesta gāze; tā kā šie dzinēji dod nelielu vilci, tos visbiežāk izmanto kosmisko lidaparātu orientācijas un stabilizācijas sistēmā un individuālajās reaktīvajās lidiekārtās
pārrāpties Rāpjoties pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur)
uzrāpties Rāpjoties, arī rāpojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par dzīvniekiem; rāpjoties, arī rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas
izrāpties Rāpjoties, arī rāpus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
uzrāpties Rāpjoties, arī rāpus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); rāpjoties, arī rāpus uzvirzīties uz kādas vietas
uzlīst Rāpjoties, rāpojot, arī spraucoties u. tml. uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par cilvēkiem; rāpjoties, rāpojot, arī spraucoties u. tml. uzvirzīties uz kādas vietas
izrāpot Rāpojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
pārrāpot Rāpojot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur)
uzrāpot Rāpojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par rāpuļiem, bezkāju dzīvniekiem, kukaiņiem; rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas
nākt Rasties, izcelties (no kurienes), veidoties (no kā)
medus raudzēts alkoholisks dzēriens, kas pagatavots no medus, ūdens un rauga
dzerieši Raudzēts dzēriens no ūdens un miltiem
ingeveralus Raudzēts ingvera dzēriens ar garšvielām
izraut Raujot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., parasti ko ieaugušu, stingri iestiprinātu)
noraut Raujot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties līdzi lejā (no kurienes, kur u. tml.)
noraut Raujot, ar rāvienu panākt vai, neviļus, negribēti paraujot, pieļaut, ka (kas, kāds) nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
noraut Raujot, ar rāvienu panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); raujot, ar rāvienu panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā)
izraust Raušot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
noraust Raušot novirzīt nost (no kurienes, kur u. tml.)
noraust Raušot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
izrausties Raušoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
uzrausties Raušoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); raušoties uzvirzīties uz kādas vietas
norausties Raušoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.)
pārorientēties refl. --> pārorientēt
Austrumi reģions Marokas austrumos (_Oriental_), robežojas ar Miknēsa-Tāfīlālta, Būlmāna un Tāza-Hoseima-Tāvnāta reģionu, kā arī ar Alžīriju, ziemeļos apskalo Alvoranas jūra
kava Reibīgs austrāliešu dzēriens, ko pagatavo no kāda piparauga saknēm
kāpt galvā Reibināt (par alkoholiskiem dzērieniem)
soma Reibinošs dzēriens, kas iegūstams raudzējot kāda specifiska, Indijā augoša, auga sulu (dažkārt apgalvots, ka augs, no kā šis dzēriens gatavots, īstenībā ir halucinācijas izraisoša sēne); vēdās to dzēra dievi un cilvēki, un to uzskatīja par dievu vidutāju, kuram piemīt vara pār augu valsti, kā arī pār nemirstību
nabis Reibinošs dzēriens, pagatavots no ķēves piena
samšu Reibinošs ķīniešu dzēriens, līdzīgs japāņu sakē
dullēt Reibt (no alkoholiskajiem dzērieniem)
Āre Reinas kreisā krasta pieteka Šveicē (_Aare_), garums - 295 km, sākas no Āres šļūdoņa Finsterārhorna masīvā (Bernes Alpos), tek caur Briencas, Tūnas un Bīles ezeru, kuģojama lejpus Tūnas
kangaru-vigu reljefs reljefa formu kopums Kurzemes pussalas ziemeļos, Slīteres nacionālajā parkā un tā apkaimē, platība \~90 km^2^, veidojies jūras atkāpšanās un vēlākajos piekrastes procesos, ir paralēli vai kulisveidīgi orientētu seno kāpu vaļņu (kangaru) un starpvaļņu ieplaku (vigu) josla starp Baltijas jūras Ancilus ezera stadijas krasta līniju (~17 m vjl.) un tagadējo jūras krastu
marientālieši Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Marientāle" iedzīvotāji
Malintars Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Marientāle" nosaukuma variants vietējā izrunā
brūvējums rezultāts --> brūvēt; pagatavotais dzēriens
mulsums rezultāts --> mulst; psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spējas (parasti daļējs) zudums, arī neērtības, nedrošības izjūta
samulsums rezultāts --> samulst; psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spējas, parasti pēkšņs, zudums, arī neērtības, nedrošības izjūta
viesrežisors Režisors, kas ieradies no citurienes un veic režiju citā vietā, citā mākslinieciskā vienībā
izrībināt Rībinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
izrībināt Rībinot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izrībēt Rībot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
bridzīties Riebties (parasti par nelabu ēdienu vai dzērienu)
ribotās morēnas rievoto morēnu tips, lēzeni izliektu vaļņu sistēmas, kas orientētas perpendikulāri ledāja kustības virzienam
Centrālais pacēlums Rīgas līča gultnes pacēlums, kas ir ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts pamatiežu virsas izcilnis, ko vietām šķērso dziļi iegrauzumi, augstāko daļu veido Gretagrunda sēkli un Roņu salu
terva Rīkste, pēriens
terve Rīkste, pēriens
tervenīce Rīkste, pēriens
sipsna Rīkste, siksna, pēriens
izrikšot Rikšojot, rikšiem izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izriņķot Riņķojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml)
uzriņķot Riņķojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); riņķojot uzvirzīties uz kādas vietas
izripināt Ripinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml)
uzripināt Ripinot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ripinot uzvirzīt uz kādas vietas
izripot Ripojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
noripot Ripojot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml)
uzripot Ripojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ripojot uzvirzīties uz kādas vietas
noripot Ripojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
izritināt Ritinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
uzritināt Ritinot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ritinot uzvirzīt uz kādas vietas
izritēt Ritot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
uzritēt Ritot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ritot uzvirzīties uz kādas vietas
noritēt Ritot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par (kā) lāsēm
izrakt Rokot izcelt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, zemi, iežus); rokot izcelt (no zemes, iežiem u. tml.)
izrakties Rokot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
norakt Rokot novirzīt (nost no kurienes); rokot atdalīt nost
Tridentinum Romas katoļu baznīcas koncils Trientā (itālijā) 1545.-1563. g., kuru iezīmē diskusijas par reformācijas izvirzītajiem jautājumiem (grēks, žēlastība, taisnošana, sakramenti u. c.)
bēcis Rotaļas "piesitieni" dalībnieks, kuram pēdējam piesit un kuram savukārt jāskrien un jācenšas piesist kādam citam dalībniekam
pašritis Rotaļlieta, kas sastāv no plāksnes ar diviem riteņiem un stūres un ko virza ar vienas kājas atspērieniem
Ontario rožgalvīte rožgalvīšu suga ("Rhodobryum ontariense"), kas Latvijā ir reta un aizsargājama; aug tikai uz karbonātaugsnes gāršā, arī avotainās, koku apēnotās strautu gravās, tās rozetē ir 20—50 lapu, to gali plati, rozetes stīvas, sausā stāvoklī to lapas vērstas uz augšu
balzams Rūgts stiprais alkoholiskais dzēriens, kura sastāvā ir drogu izvilkumi etilspirtā
brauls Rūgts, skāņš, negaršīgs (parasti par alu vai citu dzērienu)
bakardi Rums, alkoholisks dzēriens - cukurniedru sulas vai cukurnirdru destilācijas produkts ar 38-78% alkohola saturu
Runču ezers Runcu ezers Mētrienas pagastā
izkrāģēt Rupji izdzīt, izgrūst (no kurienes), parasti satverot aiz apkakles
izrušināt Rušinot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.)
norušināt Rušinot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.)
patērētājsabiedrība Sabiedrība, kas ir orientēta galvenokārt uz patērēšanu, nevis radīšanu, kas patēriņa preces uzskata ne vien par ekonomiskās darbības mērķi, bet arī par galīgo, izšķirošo mērķi
Latvijas Alus darītāju savienība sabiedriska organizācija, dibināta 1993. g. ar mērķi apvienot Latvijas alus darītavas un to darbību atbalstošas fiziskas un juridiskas personas, mainīt alkohola patēriņa struktūru par labu vieglajiem alkoholiskajiem dzērieniem, veicināt kvalitatīva alus, iesala un alus miežu ražošanu un nodrošināt informācijas apmaiņu
restorāns Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur apmeklētājiem ēdieni un dzērieni tiek īpaši pasniegti un kur parasti atskaņo mūziku, var dejot
kafejnīca Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur dabūjama kafija, konditorejas izstrādājumi, arī citi dzērieni, uzkožamie
tējnīca Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur dabūjama tēja, konditorejas izstrādājumi, arī citi dzērieni, uzkožamie
uzsaukt Sacīt (tostu, laimes vēlējumu mielastā), parasti, uzaicinot klātesošos izdzert alkoholiska dzēriena glāzi, kausu u. tml. (par godu kādam, kam)
sašņaboties Sadzerties (alkoholiskus dzērienus)
savicoties Sadzerties (alkoholiskus dzērienus)
samest Sadzerties alkoholisku dzērienu
saraudzīt Sagādāt (1); arī paņemt (no kurienes); arī salūkot
aizvadīt Sagatavojot, sapošot ceļam, arī izvadot, aizlaist (uz kurieni), pašam nedoties līdzi
ieplucināt Sagatavot (dzērienu lopiem)
iemaisīt Sagatavot dzērienu
izrosīties Sagatavoties aiziešanai un doties projām (no kurienes, kur u. tml.)
žeirāt Sagatvot vāju dzērienu (piemēram, alu), vārīt šķidru zupu
žeirēt Sagatvot vāju dzērienu (piemēram, alu), vārīt šķidru zupu
žeirēties Sagatvot vāju dzērienu (piemēram, alu), vārīt šķidru zupu
dzērājtēvs Saimnieks, ģimenes galva, kas daudz lieto alkoholiskus dzērienus
acidisms Saindēšanās ar skābēm, kas ievadītas organismā no ārienes
absintisms Saindēšanās ar vērmelēm, parasti lietojot vērmeles saturošus alkoholiskos dzērienus
sazāļot Saindēt (piemēram, ēdienu, dzērienu, arī priekšmetu) ar kādu vielu vai kādām vielām
orientatīvs saistīts ar orientāciju (1), tai raksturīgs
orientālistisks saistīts ar orientālistiku, tai raksturīgs; orientoloģisks
orientoloģisks saistīts ar orientoloģiju, tai raksturīgs; orientālistisks
turienisks saistīts ar turieni, tai raksturīgs
izsprāgst kā korķis Saka par cilvēku, kas ļoti strauji iziet, iznāk, izskrien
skrien, mēli izkāris Saka par cilvēku, kurš ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties
dzīva uguns saka par ko ļoti karstu (parasti par ēdienu, dzērienu)
kā uz uguns vārīts saka par ļoti karstu ēdienu, dzērienu
zilā pirmdiena saka par nākamo dienu pēc pārmērīgas alkoholisko dzērienu lietošanas
pontaga pirksti saka par nedrošu satvērienu
kā slapja vista saka par neuzņēmīgu, neizdarīgu, gļēvu cilvēku; saka par cilvēku, kura āriene, poza u. tml. izraisa nožēlu
slapja vista saka par neuzņēmīgu, neizdarīgu, gļēvu cilvēku; saka par cilvēku, kura āriene, poza u. tml. izraisa nožēlu
(kā) ar aklumu sists saka par tādu, kas neizprot ko, neorientējas apstākļos
kā no mēness nokritis saka par tādu, kas nespēj orientēties kādā situācijā
kā no mākoņiem nokritis Saka par tādu, kas nevar orientēties kādā situācijā
kā no debesīm nokritis Saka par tādu, kas nevar orientēties kādos apstākļos
kā no gaisa nokritis Saka par tādu, kas nevar orientēties kādos apstākļos
zirgam īkši kauc saka par zirgu, kuram skrienot sānos rodas īpatnējs troksnis
izmest kā ogu saka, ja alkoholiska dzēriena glāzi izdzer ātri, vienā paņēmienā, ar patiku
noķert zaķi saka, ja kāds (_parasti_ bērns) skrienot, ejot pakrīt
aizkūp kā kvēps saka, ja kāds ātri, nemanāmi aizskrien, pēkšņi pazūd
kā teļš saka, ja kāds daudz lieto alkoholiskos dzērienus
kā no mākoņiem izkritis saka, ja kāds izbrīnīts, apjucis, nespēj orientēties situācijā
skrien kā vējš saka, ja kāds ļoti ātri skrien
skrien palēkdamies saka, ja kāds ļoti ātri skrien
kā kurts saka, ja kāds ļoti pūlas ko panākt, noskrienas, dzenoties kam pakaļ
dzert kā ūdeni saka, ja kāds nesātīgi, lielā daudzumā dzer alkoholiskos dzērienus
mugura niez saka, ja kāds rīkojas tā, ka var dabūt pērienu
āda niez (kādam) saka, ja kāds rīkojas tā, ka var dabūt pērienu vai rājienu
papēži zib saka, ja kāds skrien ļoti ātri
mugura maksā saka, ja kāds tiek sodīts ar pērienu, izjūt savas negatīvās rīcības sekas
labs deguns (ir kādam) saka, ja kāds viegli orientējas apstākļos, ātri visu uzzina
izsvieda kā korķi saka, ja kādu izraida, izdzen no kaut kurienes
kājas nes saka, ja neapzināti, bez iepriekšēja nodoma iet, skrien
galva silst saka, ja rodas reibums no alkoholiskiem dzērieniem
(ie)dur kā ar iesmu, arī (sāpes) kā iesms (ie)duras saka, ja sajūt asam dūrienam līdzīgas sāpes
sāpe(s) kā iesms (ie)duras, arī (ie)dur kā ar iesmu saka, ja sajūt asam dūrienam līdzīgas sāpes
dur kā ar nazi saka, ja sajūt naža vai adatas dūrienam līdzīgas sāpes
Uz veselību! saka, novēlot kādam labu veselību, arī laimi, veiksmi u. tml. (parasti, iedzerot alkoholisku dzērienu)
uz otru kāju saka, uzaicinot iedzert vēl vienu (otru) glāzi alkoholiska dzēriena
tīkls Sakarīgs orientēts grafs bez kontūriem, kam ir sākuma virsotne (ieeja) un beigu virsotne (izeja)
sakārtoties Sakārtot savu apģērbu, ārieni u. tml.
tālā un tuvā kārtība sakārtotība vielas (cietvielu, šķidrumu) struktūru veidojošo daļiņu novietojumā, to magnētisko un elektrisko dipolu orientācijā; sakārtotību attālumos, kas salīdzināmi ar starpatomu attālumiem, sauc par tuvo kārtību, kuru raksturo koordinācijas skaitlis; sakārtotību, kas atkārtojas neierobežoti lielos attālumos, sauc par tālo kartību; šķidrumos, amorfās cietvielās un stiklos ir tikai tuvā kārtība, kristālos ir arī tālā kārtība
sakravāties Sakravāt savas mantas, priekšmetus, parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni; sakravāt savu somu, portfeli u. tml.
uzņemt sākt (noteiktā virzienā) virzīties (uz kurieni) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
uzņemt sākt (parasti kāda veida, kustību, virzību), arī ejot, skrienot u. tml. virzoties, pārvietojoties kāpināt (ātrumu), parasti līdz kādai pakāpei (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
palaisties dzeršanā sākt bieži lietot alkoholiskos dzērienus, kļūt par dzērāju
ieorientēties sākt orientēties (kādos apstākļos, vietā); iedzīvoties, iejusties
uzvārīties sākt vārīties (par šķidrumu, dzērienu, ēdienu u. tml.); vāroties iegūt, parasti ātri, vēlamo gatavības pakāpi
uzlējums Salds alkoholiskais dzēriens, kura gatavošanai izmanto tikai augļu un ogu sulas izvilkumu spirtā
šeļķins Salds alkoholisks dzēriens
cassis salds upeņu alkoholiskais dzēriens; aromatizējoša upeņu piedeva alkoholiskiem dzērieniem; baltais vīns (Francijas dienvidos); _burtiski_: "upenes"
nektārs Salds, aromātisks dzēriens
sinalko Salds, bezalkoholisks dzēriens
kvass Saldskābs bezalkoholisks dzēriens, ko gatavo parasti no rupjmaizes vai rudzu miltiem un iesala
sakravāt Salikt, novietot vienkopus, noteiktā vietā (vairākus, daudzus priekšmetus), parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni
solkas Samazgas, saskalas; negaršīgs, šķidrs (no dažādiem pārpalikumiem salaistīts) ēdiens, dzēriens
zolkas Samazgas, saskalas; negaršīgs, šķidrs (no dažādiem pārpalikumiem salaistīts) ēdiens, dzēriens
pierauties Samazināt (kā, piemēram, savas darbības, izdevumu) apjomu, vērienu
sarukt Samazināties apjomā, vērienīgumā (par darbību, procesu)
salūkot Sameklēt, sagādāt; arī paņemt (no kurienes)
pastiprs samērā reibinošs (par alkoholisku dzērienu)
krietns samērā stiprs (par alkoholiskiem dzērieniem)
pasalkans samērā, arī mazliet salkans (piemēram, par ēdienu, dzērienu)
dabūt pa degunu saņemt bārienu, kritiku, tikt nosodītam, pārmācītam
datikt Saņemt pērienu
dabūt Saņemt sitienu(s), belzienu(s), arī pērienu vai stingru sodu
hafalgēzija Sāpju sajūta no pieskāriena
polialgēzija Sāpju sajūtas traucējums, kad vienu adatas dūrienu sajūt kā vairākus dūrienus
repertorijs Saraksts, sistemātiska sakārtojuma atdarinājums, kas atvieglina ātru orientēšanos
mirto Sardīnijā izplatīts alkoholiskais dzēriens -- uzlējums (32%)
mielasts Sarīkojuma (piemēram, viesību) daļa, kurā tiek pasniegti ēdieni un dzērieni; ēšana un dzeršana sarīkojumā (piemēram, viesībās)
sadiegt Sašujot kopā, parasti lieliem dūrieniem, arī ātri vai pavirši, atsevišķas detaļas, izgatavot (tērpu)
sastiečkāt Sašūt (blīviem dūrieniem)
sarostīt Sašūt lieliem dūrieniem, sadiegt
temperancija Sātība, atturība no reibīgiem dzērieniem
ture Satvēriens
uzsaukt Saucot panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); saucot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas
izsaukt Saucot, ar saucienu panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml)
saulesdūriens Saules dūriens
dry Sauss - lieto alkoholisko dzērienu raksturošanai (pretstatā "sweet - salds")
novākt Savācot nogādāt lejā (no kurienes, kur u. tml.)
novākt Savācot noņemt, novirzīt nost (no kurienes)
izdzert savienojumā "izdzerta balss": neskanīga (aizsmakusi, čerkstoša) balss (no alkoholisku dzērienu lietošanas)
kuriene savienojumā "no kurienes": norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu virzības cēloni, iemeslu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums
izbraukt savienojumā ar "ceļš"; paveikt braucienu (pa kurieni)
celt savienojumā ar "galdā" vai "priekšā": sniegt, pasniegt (ēdienu, dzērienu)
raisīt savienojumā ar "nost": sienot vaļā, ņemt nost (no kurienes)
no- savienojumā ar verbu norāda uz darbības virzību lejā, zemē (no kurienes)
no- savienojumā ar verbu norāda uz darbības virzību nost (no kurienes)
nezin Savienojumos: "nezin cik" - sevišķi, ļoti; "nezin kā" - sevišķi; "nezin kad" - ļoti sen, pēc ļoti ilga laika; "nezin kāds" - sevišķs; "nezin kas" - kas sevišķs; "nezin kur" - kur sevišķi, ļoti tālu; "nezin no kurienes (_arī_ uz kurieni, līdz kurienei)" - no kurienes (arī uz kurieni, līdz kurienei) sevišķi, ļoti tālu; "nezin kurp" - kurp sevišķi, ļoti tālu
groziņu vakars saviesīgs vakars, kur katrs piedalās ar līdzi nestiem ēdieniem un dzērieniem
groziņvakars Saviesīgs vakars, kur katrs piedalās ar saviem ēdieniem un dzērieniem
saskandināt Savstarpēji pieskandināt (glāzes, kausus u. tml.) pirms, parasti alkoholiska dzēriena, dzeršanas
budžeta programma savstarpēji saistītu, uz kopēju mērķi orientētu pasākumu vai pakalpojumu kopums, kurš tiek plānots, izpildīts, uzskaitīts un kontrolēts no budžeta finansētās institūcijās saskaņā ar likumu un par kura izpildi atbild budžeta izpildītāji
perforācijas joslas numerācija secīga numerācija 30 cm intervālos uz filmas negatīva perforācijas joslas tuvumā, orientieris filmas attīstīšanas, montāžas un demonstrēšanas procesā
vīle Secīgu dūrienu virkne, arī šujot izveidota, piemēram, līnija, svītra (kā) savienošanai, apdarei, rotāšanai u. tml.
šuve secīgu dūrienu virkne, arī šūtu materiālu savienojuma vieta
nodzerta seja seja (piemēram, trula, satūkusi), kurā atspoguļojas pārmērīga alkoholisku dzērienu lietošana
brasla Sekla, pārbrienama vieta upē; brasls
atpēdas dzīt sekot pēdām tai virzienā, no kurienes kāds nācis
magnētiskā rezonanse selektīva elektromagnētisko viļņu (ar frekvenci ν) absorbcija vielā, ko izraisa vielas atomu elektronu vai kodolu magnētisko momentu pārorientācija, ja tie iepriekš orientēti ārējā magnētiskajā laukā; magnētiskā rezonanse parādās, kad pārorientācijai nepieciešamā enerģija ΔE ir vienāda ar elektromagnētisko svārstību kvanta enerģiju ΔE=hν (h – Planka konstante)
reiki sena ķīniešu dziedniecības metode, enerģijas pārvalde ar roku pieskārieniem, kuru 19. gadsimtā no jauna atklāja Japānā
Armaņaka sena province Francijas dienvidrietumos (_Armagnac_), Dienvidu-Pireneju reģiona Žēras departamentā, pazīstama ar konjakam līdzīgo dzērienu armaņjaku
henerete Senajā Ēģiptē viena no sievietēm, kam pastāvīgi vajadzēja uzturēties dievu tempļos; galveno viņu priesterieni sauca par "dievišķo sievu"
vestāliete Senajā Romā - dievietes Vestas priesteriene; vestālietes nedrīkstēja precēties, tām bija jādod šķīstības solījums
eidoss Sengrieķu filozofijā - redzamais, ārējais, āriene; veids; ideja; forma
menāda Sengrieķu mitoloģijā - auglības un vīna dieva Dionīsa (Bakha) priesteriene un viena no viņa orģiju līdzdalībniecēm; bakhante
Hipokrēne Sengrieķu mitoloģijā - avots Heliona kalnā, radies no spārnotā zirga Pēgasa kājas spēriena; avotam piemīt brīnumaina spēja iedvesmot dzejniekus
nektārs Sengrieķu mitoloģijā - dievu dzēriens, kas piešķir tiem mūžīgu jaunību un skaistumu
Ganimēds Sengrieķu mitoloģijā - skaists jauneklis, ko Zevs liek ērglim uznest Olimpā un padara par dzērienu pasniedzēju
Biants Sengrieķu valstsvīrs (Bias of Priene; ap 625. g. - ap 540. g. p. m. ē.), viens no Senās Grieķijas septiņiem gudrajiem
Brāgi solījums senie skandināvi, upurējot dieviem Brāgi kausu ar dzērienu, deva svinīgu solījumu veikt varoņdarbu
Sura senindiešu mitoloģijā - reibinoša dzēriena personifikācija
Soma senindiešu mitoloģijā - trešais visvairāk pieminētais dievs no visiem dieviem (aiz Indras un Agni), viņa mitoloģiskais tēls; arī somas auga un dzēriena kults
kamilla Seno romiešu apzīmējums meitenēm, kas kulta ceremonijās apkalpoja priesterienes
lībācija Seno romiešu dzērienu ziedošana, ko kā patstāvīgu ziedojumu vai kopā ar citiem veltīja dieviem un mirušo gariem, izlejot zemē pirms un pēc ēšanas dažas dzēriena (parasti vīna) lāses
Eiropas septiņstarīte septiņstarīšu suga ("Trientalis europaea")
kārums Sevišķi garšīgs, izmeklēts ēdiens, dzēriens; ēdiens, dzēriens, kas kādam ļoti garšo
oneirofrēnija Shizofrēnijas forma ar apziņas traucējumiem (ilūzijām, konfūzijām, dezorientāciju), amnēziju, stuporu un halucinācijām
šmurgļāt Siekalot (ēdienu, dzērienu)
grande dame sieviete ar smalkām, aristrokrātiskām manierēm un tādu pašu ārieni (parasti ieņem augstu stāvokli)
krodziniece sieviete, kas apkalpo viesus vietās, kur pārdod alkoholiskus dzērienus
Saldus ezers Sildu ezers Mētrienas pagastā
Saldes ezers Sildu ezers Mētrienas pagastā
siltuma trieka siltuma dūriens
tējas sēne simbiotiska mikroorganismu (rauga sēņu, etiķskābes baktēriju) kopa, kas saldinātā tējā veido recekļainas plēves un no kā iegūst saldskābu dzērienu
simt gramu, arī simts grami (arī gramu) Simt mililitru (parasti alkoholiska dzēriena)
simts grami (arī gramu), arī simt gramu Simt mililitru (parasti alkoholiska dzēriena)
kulērs Sīrupa konsistences tumši brūna grauzdēta cukura masa, ko lieto ruma, alus, liķieru, etiķa u. c. dzērienu un arī ēdienu krāsošanai
nopļēgurāt Sistemātiski lietojot alkoholiskus dzērienus, uzdzīvojot notērēt (naudu, līdzekļus)
profesionālās ievirzes izglītība sistematizēta zināšanu un prasmju apguve, kā arī vērtīborientācijas veidošana mākslā, kultūrā vai sportā līdztekus pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpei, kas dod iespēju sagatavoties profesionālās izglītības ieguvei izraudzītajā virzienā
kāviens Sitieni (piemēram, piekaujot); stiprs pēriens
blauziens Sitiens, pēriens
bukauka Sitiens, pēriens
mēziens Sitiens, pēriens
nieska Sitiens, pēriens
blauziņš Sitiens, pēriens; blauziens
izkalt Sitot ar knābi, izdabūt (no kurienes, parasti sēklas) - par putniem
izdzīt Sitot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
izsist Sitot, ar sitienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
kefīrs Skābēta piena dzēriens, ko iegūst, raudzējot pienu ar īpašas sēnes tīrkultūru
rjaženka Skābēta piena dzēriens, ko iegūst, raudzējot stipri karsētu pienu ar īpašas sēnes tīrkultūru
acidofilie skābpiena dzērieni skābpiena dzērieni ar izjauktu vai neizjauktu recekli, kas ražoti no piena, vājpiena, daļēji nokrejota piena vai jebkura šo produktu maisījuma, saraudzējot tos ar pienskābes baktēriju ieraugu, kura sastāvā ietilpst acidofilās nūjiņas (acidofilais piens, acidofilais rūgušpiens, lakto, biolakto, biolaktīns)
kaļčums Skābs dzēriens ar iedrupinātu maizi
kultenis Skābs raudzēts dzēriens no karstā ūdenī iekultiem rudzu miltiem
skābiņi Skābums, dzēriens
izskalot Skalojot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.)
uzskaloties Skalojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par šķidrumu
poēzijas medus skandināvu mitoloģijā - svētais dzēriens, kas dāvā gudrību un dzejisku iedvesmu
šļopstēt Skanēt (par troksni, kāds rodas brienot pa dubļiem)
ābols skārienjutīgais telefons "iPhone" vai arī kāds cits firmas "Apple" produkts
ābolītis skārienjūtīgais telefons "iPhone" vai arī kāds cits firmas "Apple"produkts
aifons Skārienjutīgs telefons
izredzes Skats (uz kurieni), aina
perspektīva Skats tālumā (uz kurieni), aina
ultramaratonists Skrējējs, kas skrien ultramaratona distanci, t. i., jebkuru distanci, kas garāka par standarta maratonu (42,195 km)
skriešos Skrienot
skriešus Skrienot
daskriet Skrienot aiz pārpūles nobeigties (par zirgu)
apskriet Skrienot aizsteigties priekšā, pārspēt kādu skriešanā; noskriet
apskriet Skrienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt)
pārbizot Skrienot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.) - par cilvēku
atskriet Skrienot atkļūt šurp; skrienot atklāt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.)
aizskriet Skrienot attālināties
atskriet Skrienot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ)
ieskriet Skrienot ievirzīties (kur iekšā)
izskriet Skrienot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izskriet Skrienot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
aizskriet Skrienot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām, kam priekšā u. tml.)
noskriet Skrienot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.)
paskriet Skrienot pakļūt (zem braucoša transportlīdzekļa)
pārsaskrieties Skrienot pārpūlēties
pārskriet Skrienot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur)
pārskriet Skrienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
pārbizot Skrienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par cilvēku
paskriet Skrienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); skriet nelielu attālumu, neilgu laiku
paskriet Skrienot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko)
paskriet Skrienot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
pieskriet Skrienot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
sasaskrieties Skrienot sapūlēties
saskriet Skrienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem
sabizot Skrienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem
uzskriet Skrienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); skrienot uzvirzīties uz kādas vietas
bicināties skrienot vai staigājot pa istabu šurpu turpu (par cilvēku) ar klusinātu skaņu (basām kājām vai valkājot tikai zeķes - ne apavus); (ar visām četrām kājām vienlaicīgi) lēciens (par jēru)
uztecēt Skrienot vai steidzīgi kustoties virzīties uz augšu
noskriet Skrienot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu)
noskriet Skrienot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam)
noskriet Skrienot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.)
pārskriet Skrienot, arī ātri ejot, braucot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
izskriet Skrienot, arī ātri ejot, braucot, pabūt (daudzās vai visās vietās); skrienot, arī ātri ejot, braucot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā)
apskriet Skrienot, arī ātri ejot, pabūt (vairākās vai visās vietās)
izskrieties Skrienot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā)
izskriet līdzi Skrienot, ātri ejot, neatpalikt (no kāda)
apsakalačīties Skrienot, aulekšojot, iegūt ievainojumu, nobrāzumu (parasti par zirgu)
nopērties Skrienot, braucot u. tml., arī darot ko, ļoti nošķiesties (piemēram, ar dubļiem)
izskriet Skrienot, parasti sacensībās, paveikt (distanci)
noskriet Skrienot, parasti sacensībās, veikt (noteiktu attālumu noteiktā laikā)
uzskriet Skrienot, pārvietojoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam; skrienot, pārvietojoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot
skriešiem Skriešus; skrienot
izskrūvēt Skrūvējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
bradūzis slapja, netīra vieta, kur jābrien
izslaucīt Slaukot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
noslaucīt Slaukot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.)
geokešings Slēpņošana - orientēšanās sporta veids, kur ar globālās pozicionēšanas sistēmas palīdzību jāmeklē [slēpņi]{s:2339}
izslēpot Slēpojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
lēkt Slēpošanā - pēc nobrauciena (pa tramplīnu) un atspēriena atrauties (no tā) un planēt, cenšoties piezemēties iespējami tālāk
greznoties ar spožām spalvām slēpt garīgo tukšumu aiz greznas ārienes
izslidināt Slidinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
izslīdināt Slīdinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
izslidot Slidojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml)
izslīdēt Slīdot izkrist, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
noslīdēt Slīdot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.)
uzslīdēt Slīdot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); slīdot uzvirzīties uz kādas vietas
noslīdēt Slīdot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
ploncka Sliktas kvalitātes alkoholisks dzēriens
žolska Slikts dzēriens
pļurza Slikts dzēriens vai zupa
pļumma Slikts, negaršīgs dzēriens
šļubrikans Slikts, negaršīgs dzēriens
žampa Slikts, negaršīgs dzēriens
žancka Slikts, negaršīgs dzēriens
žompa Slikts, negaršīgs dzēriens
žoncka Slikts, negaršīgs dzēriens
žorga Slikts, negaršīgs dzēriens
džindžins Slikts, novadējies alus vai cits dzēriens
džindžis Slikts, novadējies alus vai cits dzēriens; džindžiņš
pizulis Slikts, novadējies alus; slikts dzēriens; piza
alkoholmānija Slimīga tieksme lietot alkoholiskus dzērienus
metilepsija Slimīga tieksme pēc reibinošiem dzērieniem
alkoholatkarība Slimīgs stāvoklis, slimība, ko rada pārmērīga alkoholisko dzērienu lietošana
alkoholisms Slimīgs stāvoklis, slimība, ko rada pārmērīga alkoholisko dzērienu lietošana
ķirlāt Smādēt (ēdienu vai dzērienu)
ķirlāties Smādēt (ēdienu vai dzērienu)
bantrijas smaillape smaillapju suga ("Lophozia bantriensis"), Latvijā aizsargājama
izsmelt Smeļot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
smash Smešs 2 - ledus dzēriens, maisījums no liķiera, ābolu vīna, cukura un sasmalcināta ledus
austrumu sniegroze sniegrožu suga ("Helleborus orientalis")
referentā grupa sociālā grupa, uz kuru indivīdsorientē savu uzvedību un rīcību
mikroorientācija Sociālajā darbā - orientēšanās uz klienta individuāli psihosociālām problēmām un to risināšanu
vides sociālā politika sociālās un vides politikas sintēze, balstoties uz kopēju mērķi: vides un sociālo ilgtspēju; tas nozīmē paradigmas maiņu kā vides, tā sociālajā jomā un orientāciju uz ilgtermiņa ieguvumiem
akcionisms Sociālpolitisko, parasti ekstrēmiski orientēto kustību taktika, kam raksturīga politisko mērķu neskaidra izpratne un spontāns protests pret pastāvošo varu
makrosocioloģija Socioloģiskā analīze, kas orientējas uz sabiedrību kā veselumu, uz liela mēroga sociālajām struktūrām, uz sociālajām sistēmām, institūcijām un to ierobežojošo ietekmi uz sociālajiem aktieriem, viņu domām un darbību
gadskārtu svētki solārajam ciklam jeb secīgai gadalaiku maiņai pieskaņoti svētki, kas bija saistīti ar svarīgu lauku darbu uzsākšanu vai pabeigšanu un tajos ar dažādiem rituāliem vajadzēja nodrošināt veselību un auglību nākamajam ciklam; noderēja arī kā orientieris, lai sekotu gada ritumam (kalendāram)
izsoļot Soļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
nosoļot Soļojot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.)
uzsoļot Soļojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); soļojot uzvirzīties uz kādas vietas
nosoļot Soļojot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.)
sangrija Spāņu dzēriens, ko gatavo no sarkanvīna un minerālūdens un pasniedz ar sagrieztiem augļiem
nospārdīt Spārdot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
nospārdīt Spārdot, spārdoties novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.)
stūresmāja speciāla telpa kuģa virsbūvē, no kurienes tiek veikta kuģa vadība gaitā
alternatīvu grafs speciāla veida orientēts grafs, kura katra virsotne ir incidenta ne vairāk kā divām izejošām šķautnēm (lokiem); šīs šķautnes tad arī attēlo ar grafu modelējamās sistēmas uzvedības alternatīvas
dzeramais spirts speciāli gatavots produkts, kas satur 95% alkohola un ko atšķaidītu izmanto par alkoholisku dzērienu
tetovētājs speciālists, kas veido (attēlu, burtus, zīmes u. tml.) ādā, ar dūrieniem, griezumiem ievadot tajā krāsu
ģimenes terapija speciāls terapijas veids, emocionālo traucējumu ārstēšana, kas balstās uz dinamiski orientētām intervijām ar visu ģimeni, lai veicinātu piemērotāko saskarsmes veidu attīstību starp ģimenes locekļiem
bole Speciāls trauks punšam vai citiem līdzīgiem dzērieniem
bols Speciāls trauks punšam vai citiem līdzīgiem dzērieniem
dzelžains Spēcīgs, stiprs (piemēram, par rokām, tvērienu)
suņa nāsis spēja ātri aptvert un novērtēt situāciju, viegli orientēties apstākļos, noskaidrot kaut ko
eholokācija Spēja orientēties vidē, uztverot paša radītos ultraskaņas signālus, kas atstarojas no nekustīgiem un kustīgiem priekšmetiem, dzīvām būtnēm; šādas spējas piemīt, piemēram, sikspārņiem
atrauties Spēji, strauji, pārvarot pretestību, atkļūt šurp; spēji, strauji, pārvarot pretestību, atklāt (kur, līdz kādai vietai, uz kurieni u. tml.)
likumu sistematizācija spēkā esošo likumu un citu normatīvo aktu sakārtošana noteiktā saskaņotā sistēmā, lai fiziskās un juridiskās personas varētu orientēties likumos un citos normatīvajos aktos
abcugs Spēļu kāršu iezīmēšana ar adatas dūrieniem
spērienis Spēriens
pendele Spēriens (pa dibenu)
aizspert Spert prom; ar spērienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
izspietot Spietojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izspiest Spiežot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
spinakerbrase Spinakera vadības līne vai trose (gals), kas iekabināta spinakera halzstūrī (tas savukārt pievienots spinakerbomja ārējam galam) un pa virsvēja pusi (lūvpusi) ārpus vantīm iet uz bloku jahtas pakaļgalā, bet no turienes - uz kokpitu
spinakera atpakaļnovilcējs spinakera vadības līne vai trose (gals), kas iekabināta spinakera halzstūrī (tas savukārt pievienots spinakerbomja ārējam galam) un pa virsvēja pusi (lūvpusi) ārpus vantīm iet uz bloku jahtas pakaļgalā, bet no turienes - uz kokpitu; pēc halzes maiņas, kad spinakerbomi pārliek uz otru pusi, halzstūris kļūst par šotstūri, bet spinakerbrase - par spinakeršoti
izspindzēt Spindzot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
spinorbitāls Spinorbitālā mijiedarbība ir elementārdaļiņu mijiedarbība, kas nosaka sistēmas enerģijas līmeņu sīkstruktūru; atkarīga no daļiņu spina un orbitālā impulsa momenta lieluma un to savstarpējās orientācijas
spinu viļņi spinu reorientācijas viļņi magnētiski sakārtotā vidē (feromagnētiķi, antiferomagnētiķi, ferimagnētiķi), kuri rodas, videi ārējas iedarbības rezultātā nonākot ierosinātā stāvoklī; spina noliece ierosinātā stāvoklī spinu mijiedarbības dēļ ir delokalizēta, tā izplatās vidē kā vilnis – magnons
spodrais dūriens spodrdūriens
spodršuvums Spodrdūriens
pašsakropļošanās Spontāna ķermeņa daļu atdalīšanās, kas raksturīga dažiem dzīvniekiem, tiem atbrīvojoties no (piemēram, uzbrucēja) satvēriena (parasti pašaizsardzības nolūkā)
tušē sporta divcīņā - cīkstoņa pieskaršanās pie paklāja ar abām lāpstiņām vienlaicīgi, kas nosaka sakāves momentu; paukošanā - dūriens pretiniekam ievainojamā vietā
batuts sporta ierīce, atsperīgs tīkls (garums 457 cm, platums 274 cm), kas ar gumijas amortizatoriem piestiprināts pie horizontāla rāmja 91 cm augstumā no grīdas, uz tā trenējas akrobāti, vingrotāji, daiļlēcēji; to izmantojot var izdarīt augstus atspēriena lēcienus, un apvienot tos ar vingrojumiem gaisā
orientierisms sporta veids - pārvietošanās nepazīstamā, šķēršļotā apvidū ar uzdevumu atrast atzīmētos kontrolpunktus pēc kartes un kompasa; orientēšanās sports
skriešana sporta veids - pārvietošanās skrienot dažādās distancēs, pa dažāda veida ceļiem, trasēm
orientēšanās sports sporta veids - skrējiens šķēršļotā apvidū ar uzdevumu pēc kartes un kompasa atrast iezīmētos kuntrolpunktus; orientierisms
kanikross sporta veids, kad sportists skrien sasaistē ar suni, kurā tas velk skrējēju
kikbokss sporta veids, kurā apvienoti klasiskā boksa un dažu Austrumu cīņas veidu elementi, piem., spērieni augstāk par jostasvietu
barjerskriešana sporta veids, pārvietošanās skrienot un vienlaicīgi pārvarot šķēršļus, barjeras (2)
orientierists Sportists, kas specializējies orientēšanās sportā
uzsprakstēt Sprakstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprakstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam)
uzsprakšēt Sprakšķot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprakšķot uzvirzīties virsū (uz kā, kam)
uzsprakšķēt Sprakšķot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprakšķot uzvirzīties virsū (uz kā, kam)
izspraukties Spraucoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.)
izsprauslāt Sprauslojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
izsprauslot Sprauslojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
uzsprikstēt Sprikstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprikstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam)
Kanāriju spulgzāle spulgzāļu suga ("Phalaris canariensis"), 20-120 cm augsta ar 2-5 cm garu, olveida vārpskaru, Latvijā konstatēta epizodiski
aizspurgt Spurdzot attālināties; spurdzot nokļūt (kur, aiz kā, uz kurieni u. tml.) - par putniem
austrumu staģe staģu suga ("Inula orientalis")
nostaigāt Staigājot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.)
Stomersee Stāmeriena
Stāmeres ezers Stāmerienas ezers Stāmerienas pagastā
Stāmerienes ezers Stāmerienas ezers Stāmerienas pagastā
Stomersee Stāmerienas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Stāmerienas pagastā
ATAI Starptautiskā gaisa transporta asociācija (franču "Association du transport aerien international")
objektu pārvaldības grupa starptautiska organizācija, kas nodibināta, lai akceptētu izstrādātās tehnoloģijas kā atvērtus standartus objektorientētiem lietojumiem
UIO Starptautiskā orientālistu apvienība (franču "Union internationale des orientalistes")
datorgrafikas metadatne starptautisks grafikas datņu formāta standarts, kas nodrošina objektorientētas grafikas uzglabāšanu aparatūrneatkarīgā formā vai grafikas attēlu apmaiņu starp lietotājiem
Potjomkina sādža stāsta, ka Potjomkins centies carienei Katrīnai II radīt iluzorisku priekšstatu par stāvokli iekarotajā Krimā - kad cariene 18. gs. 80. gados apceļoja jaunpievienotās zemes, un pavēlējis gar ceļiem uzcelt skaistas paraugsādžas
pamestība stāvoklis, kad cilvēki no kurienes ir aizgājuši, kad cilvēki ko ir atstājuši; stāvoklis, kad kur reti uzturas cilvēki, nav dzīvības, rosmes
slāpekļa narkoze stāvoklis, kas atgādina alkohola reibumu ar eiforiju un orientēšanās traucējumiem; novēro arī akvalangistiem, kas lielā dziļumā elpo saspiestu gaisu
izsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izsteigties Steidzīgi, ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
uzsteigties Steidzīgi, ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); steidzīgi, ātri uzvirzīties uz kādas vietas
atspoļu stelles stelles, kurās audus šķīrienā ievada ar atspoli
absolūtā orientēšana stereomodeļu orientēšana attiecībā uz doto ģeodēzisko koordinātu sistēmu
stiebraine Stiebriens
karafe Stikla trauks ar tievu kaklu un stikla aizbāzni (parasti ūdens, alkoholisku dzērienu iepildīšanai); šāds trauks kopā ar tā saturu; šāda trauka saturs
karapa Stikla trauks ūdens vai alkoholisku dzērienu iepildīšanai; karafe
dekonstrukcionisms Stilistisks virziens, kas savstarpēji nobīda parastos grīdu, sienu un griestu būvelementus, tādējādi fragmentēdams formas un telpu, lai rastos dezorientācijas un kustības iespaids
vintāžas stils stilizēts modes novirziens (īpaši apģērbā un sadzīves priekšmetos), kas orientēts uz pagājušo paaudžu modes virzienu atdzimšanu
drāziens Stingrs bāriens, rājiens
degvīns Stiprais alkoholiskais dzēriens - ar ūdeni atšķaidīts etilspirts
degalus stiprais spirtotais dzēriens, ko iegūst pārtvaicējot alu
notriekt stipri pūšot, būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, dūmi) ātri virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par vēju
skobris Stiprs (par alu vai citu alkoholisku dzērienu)
skobrs Stiprs (par alu vai citu alkoholisku dzērienu)
stingrs Stiprs (parasti par alkoholisku dzērienu)
šlubrikans Stiprs alkoholiskais dzēriens
bonītis stiprs alkoholiskais dzēriens _Bonaparte_
Hektors stiprs alkoholiskais dzēriens (32%), brendijs
viskijs Stiprs alkoholiskais dzēriens, ko parasti ražo no graudiem un kas pasaulē ir izplatījies no Anglijas, Skotijas un Īrijas
grapa Stiprs alkoholiskais dzēriens, ko tradicionāli ražo Itālijā, gatavo no spiedpaliekām - tā, kas paliek pāri pēc vīnogu izspiešanas (kauliņi, mizas, kātiņi)
Rīgas melnais balzams stiprs alkoholiskais dzēriens, kura sastāvā ir dažādas no augiem iegūtas vielas
spirtīgs Stiprs alkoholisks dzēriens
spirtots Stiprs alkoholisks dzēriens
ugunsdzēriens Stiprs alkoholisks dzēriens (parasti degvīns)
rums Stiprs alkoholisks dzēriens, ko iegūst no cukurniedru sulas vai melases
konjaks Stiprs alkoholisks dzēriens, ko iegūst, pārtvaicējot dabiskos vīnogu vīnus (no Konjaka apgabala Francijā) un destilātu nogatavinot ozolkoka traukos
stiprs (arī sīvs) malks stiprs alkoholisks dzēriens; nedaudz stipra alkoholiska dzēriena
sīvs (arī stiprs) malks stiprs alkoholisks dzēriens; nedaudz stipra alkoholiska dzēriena
sļivovica Stiprs brendija tipa alkoholisks dzēriens, ko gatavo no plūmēm; tradicionāls Viduseiropā un Dienvidaustrumu Eiropas valstīs, galvenokārt slāvu zemēs
čāča Stiprs brendija tipa gruzīnu dzēriens, ko gatavo no vīnogu spiedpaliekām; čača (5)
želve Stiprs dzēriens, kaut kas ļoti nelabs, rūgts
suņkūla Stiprs pēriens
liķieris Stiprs, salds, aromātisks alkoholiskais dzēriens, ko gatavo no spirta, cukursīrupa, augļu vai augu esencēm
kreftīgs stiprs; spēcīgs (parasti par dzērienu)
izbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) izskriet, arī izbraukt (no kurienes, kur u. tml.)
izbrukt Straujā gaitā (parasti ar troksni) izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
uzbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); straujā gaitā (parasti ar troksni) uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas
uzbrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu)
uzdrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu)
uzdrāzties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); straujā gaitā uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas
šaut strauji braukt, iet, skriet, (uz kurieni, līdz kurienei u. tml.)
uzvirpuļot strauji griežoties, dejojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); strauji griežoties, dejojot uzvirzīties uz kādas vietas
iesviest strauji iedzert (parasti alkoholisku dzērienu)
iesviest strauji iedzert (parasti nelielu trauku alkoholiska dzēriena)
izraut strauji izņemt, izvilkt (no kurienes, kur)
izmest strauji izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.) - par dzīvniekiem
izsviest strauji izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.) - par dzīvniekiem
izsviest strauji izvirzīt, arī būt par cēloni, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par ierīcēm
izmest strauji izvirzīt, arī būt par cēloni, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par ierīcēm, arī par parādībām dabā
izlēkt strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml., piemēram, spiediena, grūdiena rezultātā) - par priekšmetiem, vielām
izsisties strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izsperties strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izskriet strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par priekšmetiem
gāzties strauji krist, arī velties ārā (no kurienes)
nogāzties strauji nokrist, arī novelties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
nokrist strauji nolaisties, parasti vertikāli, lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml) - par putniem, kukaiņiem
noskriet strauji noplūst, notecēt (nost no kurienes, kur u. tml.), parasti lielākā daudzumā
noskriet strauji noplūst, notecēt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.)
noraut strauji novilkt (priekšmetu nost no kurienes, kur u. tml.)
noraut strauji novilkt lejā (priekšmetu no kurienes, kur u. tml.)
raut strauji ņemt, vilkt (no kurienes, kur)
spurtot strauji palielināt ātrumu (skrienot, braucot ar velosipēdu u. tml.)
uztriekties strauji pārvietojoties, uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos; strauji pārvietojoties, uzvirzīties uz kādas vietas
izķert strauji satvert un izvilkt, izdabūt (no kurienes)
zvetēt strauji un lielājā apjomā uzņemt ēdienu vai dzērienu
uztriekties strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par priekšmetiem, putekļiem, viļņiem u. tml.
uzšauties strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par liesmām, dūmiem, šķidruma strūklām, arī priekšmetiem
noraut strauji virzīt un pabeigt virzīt lejā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par straumi
izgāzties strauji, ar lielu sparu, arī troksni izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par cilvēku pūli; izgrūt
izgrūt strauji, ar sparu izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par baru, pūli
izspurgt strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
uzsprāgt strauji, piemēram, gāzes spiediena iedarbībā, uzvirzīties, parasti ar troksni, augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par priekšmetu, šķidrumu; strauji, piemēram, gāzes spiediena iedarbībā, uzvirzīties, parasti ar troksni, virsū (uz kā, kam)
uzraut strauji, spēcīgi velkot vai vedot sev līdzi, uzvirzīt (cilvēku vai dzīvnieku) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); strauji, spēcīgi velkot vai vedot sev līdzi, uzvirzīt uz kādas vietas
uzraut strauji, spēcīgi velkot, uzvirzīt (transportlīdzekli, arī braucējus tajā) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par vilcējspēku; strauji, spēcīgi velkot, uzvirzīt uz kādas vietas
spurts Straujš ātruma palielinājums (skrienot, braucot ar velosipēdu u. tml.)
grūdiens Straujš, spēcīgs pieskāriens vai sitiens
murkšļoties Strēbt; gausi ēst, dzert; niekoties (ap ēdienu vai dzērienu)
izstreipuļot Streipuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izstumdīt Stumdot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
pārstumdīt Stumdot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur)
izstumt Stumjot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
izstumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izvirzās (no kurienes, kur u. tml.)
pārstumt Stumjot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur)
uzstumt Stumjot uzvirzīt (piemēram, priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stumjot uzvirzīt uz kādas vietas
uzdzīt Stumjot, velkot, grūžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stumjot, velkot, grūžot uzvirzīt uz kādas vietas
izstumties Stumjoties izbraukt (no kurienes, kur u. tml. ar transportlīdzekli)
nostumties Stumjoties novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.); stumjoties atvirzīties nost, attālināties (no kā)
uzstumties Stumjoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stumjoties, uzvirzīties uz kādas vietas
izstūrēt Stūrējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., parasti transportlīdzekli)
uzstūrēt Stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas
izsūkt Sūcot (parasti ar kādu rīku, ierīci), panākt, būt par cēloni, ka (kas) izplūst, izvirzās (no kurienes, kur u. tml.)
uzsūkties Sūcoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
izsūknēt Sūknējot panākt, būt par cēloni, ka (kas) izplūst, izvirzās (no kurienes, kur u. tml.)
pārsūknēt Sūknējot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur)
uzpumpēt sūknējot uzvirzīt (parasti šķidrumu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
uzsūknēt Sūknējot uzvirzīt (parasti šķidrumu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
austrumu sumahs sumahu suga ("Rhus orientalis")
austrumu sūrene sūreņu suga ("Polygonum orientale")
zusla Susla, slikts dzēriens, neizdevusies putra
pārsvaidīt Svaidot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur)
gāzelēties Svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (piemēram, ejot, skrienot)
aliens svešinieks; tas, kurš atbraucis no citurienes
svešuriena Svešuriene
izsvilināt Svilinot izdzīt (no kurienes, kur u. tml.)
izsvilpt Svilpjot izpaust neapmierinātību (parasti ar kāda uzstāšanos, rīcību); svilpjot panākt, ka (kāds) iziet (no kurienes, kur u. tml.)
galds šāda mēbele kopā ar ēdieniem un dzērieniem, kas atrodas uz tās; ēdienu, dzērienu kopums, kas paredzēts kādam īpašam gadījumam
dabas raugi šādas sēnes, kas sastopamas augsnē, no kurienes tās nokļūst uz augu augļiem
trauks Šādu priekšmetu kopums ēdienu, dzērienu pasniegšanai galdā
uzšalkt Šalcot, ar šalkoņu strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
svilaste Šaudīgs nemierīgs cilvēks (skrien, it kā būtu aste apsvilusi)
uzšaut Šaujot uzvirzīt (lādiņu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); šaujot uzvirzīt (lādiņu) uz kādas vietas
stars Šaura, noteiktā virzienā orientēta (elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas) izplatīšanās josla; pa šādu joslu virzītais (elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas) kopums
subglaciālā vaga šaurs taisnvirziena vai mazliet līkumots ielejveida padziļinājums, kas orientēts ledāja kustības virzienā
kafija šī dzēriena dzeršana; viesības, kurās pasniedz galvenokārt šo dzērienu
tēja šī dzēriena dzeršana; viesības, kurās pasniedz galvenokārt šo dzērienu
aiaijs šīs dzimtas suga ("Daubentonia madagascariensis"), tumši brūns vai melns dzīvnieks kaķa lielumā (ķermeņa garums 40 cm, aste - 50-60 cm), ar labi attīstītiem pirkstiem, dzīvo tikai ierobežotoas apgabalos Madagaskarā; slaidpirkstenis
patoloģiskais dzēruma stāvoklis šis patoloģiskā afekta gadījums ir īslaicīga asa psihoze, kas spontāni rodas sakarā ar alkoholisko dzērienu lietošanu, dažreiz ieņemot tikai niecīgu devu, un izraisa gara slimībai raksturīgu stāvokli
piestrēbiens Šķidrs ēdiens vai dzēriens, ko piestrebj, piedzer klāt (kādam ēdienam)
piestrēbams Šķidrs ēdiens vai dzēriens, ko piestrebj, piedzer klāt (kādam ēdienam); piestrēbiens
piestrēbjams Šķidrs ēdiens vai dzēriens, ko piestrebj, piedzer klāt (kādam ēdienam); piestrēbiens
strebjams Šķidrs ēdiens, arī dzēriens
strebeklis Šķidrs ēdiens, arī dzēriens; strebjamais
strēbiens Šķidrs ēdiens, arī dzēriens; strebjamais
dzeramais Šķidrums dzeršanai, dzēriens
izlīst Šķietamā kustībā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par debess spīdekļiem
iznākt Šķietamā kustībā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par debess spīdekļiem, mākoņiem
skrejceļš Šķietlādes virsma, pa ko pārvietojas atspole, virzoties cauri šķīrienam
uzšķiest Šķiežot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
pašķīvis Šķīvis (vai tase), kas atrodas apakšā (zem trauka ar dzērienu vai ēdienu)
nošķūrēt Šķūrējot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.)
nošķūrēt Šķūrējot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
uzšļākt Šļācot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
izšļākties Šļācot, ar šalti izplūst (no kurienes, kur u. tml.)
izšļākt Šļācot, ar šalti izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
uzšļakstināt Šļakstinot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
uzšļakstīt Šļakstot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
uzšļakstēt Šļakstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
izšļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
uzšļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); šļūcot, šļūcošā gaitā uzvirzīties uz kādas vietas
nošļukt Šļūkot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
nošūt Šujot izveidot dūrienu rindu, lai nostiprinātu, arī izrotātu
sadiegt Šujot lieliem dūrieniem, arī šujot ātri vai pavirši, salabot, salāpīt (saplīsušu, parasti auduma, izstrādājumu, arī izplīsumu, caurumu tajā)
sadiegt Šujot lieliem dūrieniem, savienot; šujot ātri vai pavirši, savienot
savārstīt Šujot, parasti nevīžīgi, lieliem dūrieniem, savienot; šujot ātri vai pavirši, savienot; arī sadiegt
Gulganna Šumeru mirušo valsts, no kurienes nav atgriešanās
izšūpot Šūpojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
nošūpot Šūpojot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml., parasti transportlīdzekli)
uzšūpot Šūpojot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
izšūpoties Šūpojoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
uzšūpoties Šūpojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
pārmalas (arī pārmalu) dūriens šūšanas tehnika - dūriens, ar ko piestiprina auduma malu tā, lai šuvuma vieta nebūtu redzama, vai ar ko apmetina auduma malas
vārstuļot Šūt ar lieliem dūrieniem
vārškāt Šūt blīviem dūrieniem
vārstīt Šūt lieliem dūrieniem, nevīžīgi, arī ātri vai pavirši; arī diegt 1
vārkšķot Šūt lieliem dūrieniem, trāklēt, lāpīt
trākalēt Šūt lieliem dūrieniem; diegt
diegt Šūt lieliem dūrieniem; šūt ātri vai pavirši
uzdiegšana Šuvekļa detaļu īslaicīgā savienošana, parasti ar roku darba dūrienu pagaidšuvi, uzliekot vienu detaļu virs otras
apdiegšana Šuvekļa griezummalas apdarināšana ar rokdarba vai overloka šujmašīnas pārmalas diegu dūrieniem, kas novērš griezummalas iršanu
piža Švaks dzēriens
uzšvirkstēt Švirkstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
skaidrs Tā ka nav alkoholisku dzērienu ietekmē, tā ka nav iereibis
gnēze Tā kāposta vai kāļa virsējā daļa, no kurienes aug lapas
būt sausā tā, ka nav, trūkst alkoholisku dzērienu
viltība Tāda (dzīvnieka) īpašība, kas ļauj (tam) labi orientēties dažādos apstākļos un izmantot tos savā labā
portretorientācija Tāda izdrukājamā dokumenta orientācija, ka tā augstums ir lielāks par platumu
ciemuļa Tādas govs vārds, kas nopirkta un atvesta no citurienes
aplaizīt tāds (cilvēks), kam ir samitrināti, saziesti, gludi saglausti mati; tāds (cilvēks), kura āriene ir pārspīlēti uzposta
nolaizīt tāds (cilvēks), kam ir saslapināti vai saziesti un ļoti gludi sasukāti mati; tāds (cilvēks), kura āriene ir pārspīlēti uzposta
bezsātīgs tāds (cilvēks), kas ēd vai dzer ļoti daudz, kam nepietiek ar normālu ēdiena vai dzēriena daudzumu
vulgārs tāds (cilvēks), kura āriene ir bezgaumīgi, pārspīlēti spilgta, arī nesakopta, uzvedība skaļa, piedauzīga, pieņemtajām normām neatbilstoša
mazgrādīgs tāds (dzēriens), kam ir samērā neliels alkohola procents
grādīgs tāds (dzēriens), kas satur alkoholu
balts tāds (ēdiens, dzēriens), kam ir pievienots aizdars -- piens, krējums
sturbulīgs tāds (zirgs), kas ātri baidās un skrien
ārpusķermeņa izjutums tāds izjutums, kurā pasaule šķiet uztverta no kaut kurienes ārpus ķermeņa
grandiozs tāds, kam ir neparasti liels vērienīgums, iedarbīgums u. tml.; varens, dižens
spirtots tāds, kam ir pievienots etilspirts (par alkoholiskiem dzērieniem)
tumīgs tāds, kam ir tumei raksturīgā konsistence (par ēdienu, dzērienu); arī pabiezs
zinīgs tāds, kam ir, parasti lielas, zināšanas (2), tāds, kas labi orientējas kādā nozarē
pieticīgs tāds, kam nav izcilības, vēriena, plašuma vai greznuma; vienkāršs
vienkāršs tāds, kam nav izcilības, vēriena, plašuma, arī greznuma; arī pieticīgs (3)
politkorekts tāds, kam nepiemīt dzimuma, rasu, cilvēku ar netradicionālu seksuālo orientāciju u. c. minoritāšu diskriminācija; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
iereibis tāds, kam no alkoholisko dzērienu lietošanas ir iestājies reibums
nevīžīgs tāds, kas aiz slinkuma, nolaidības izturas pavirši (pret sevi, savu ārieni, apkārtni); nolaidīgs, nekārtīgs
neapķērīgs tāds, kas ar grūtībām saprot, aptver; tāds, kas lēnām orientējas situācijā
solīds tāds, kas ar savu ārieni, izturēšanos, sabiedrisko stāvokli u. tml. izraisa pret sevi cieņu, uzticību; arī pieklājīgs, atturīgs, savaldīgs
mudrs tāds, kas ātri iet, skrien u. tml.
apķērīgs tāds, kas ātri, viegli saprot, aptver; tāds, kas ātri orientējas situācijā; atjautīgs, attapīgs
aizokeāna tāds, kas atrodas aiz okeāna; tāds, kas ieradies vai ir atsūtīts no turienes
eksogēnisks tāds, kas cēlies no ārienes, arēju iemeslu radīts
sprigans tāds, kas dzirkst (par dažiem dzērieniem)
polikristālisks tāds, kas ietver daudz neregulāru, dažādos virzienos orientētu, sīku, savstarpēji saistītu kristālu; lielākajai daļai cietvielu (minerāliem, metāliem) ir polikristāliska struktūra
pliks tāds, kas ir bez piedevām, bez pavalga, pliekans (par ēdienu, dzērienu)
pašdarīts tāds, kas ir gatavots mājas apstākļos, mājsaimniecībā (parasti par alkoholisku dzērienu)
pašbrūvēts tāds, kas ir gatavots mājas apstākļos, mājsaimniecībā (parasti par alkoholisku dzērienu); pašdarīts (1)
aukstasinīgs tāds, kas ir mierīgs, nosvērts, spēj apvaldīt jūtas; tāds, kas spēj orientēties bīstamās situācijās
ārpusnieks tāds, kas ir no citurienes
problēmorientēts tāds, kas ir orientēts kādas problēmas vai problēmu klases risināšanai
vienkāršots tāds, kas ir skaidrs, saprotams, arī elementārs, primitīvs, arī tāds, kam trūkst vēriena, plašuma, greznības
paštecināts tāds, kas ir tecināts mājas apstākļos, mājsaimniecībā (par alkoholiskiem dzērieniem)
respektabls tāds, kas ir vērienīgs, izraisa ievērību (piemēram, par pasākumu, darbību)
pseidotautisks tāds, kas izmanto tautas mākslas motīvus, tēlus, izteiksmes līdzekļus un kas orientējas uz romantizētu tautas pagātni, neievērojot sabiedrības aktuālās problēmas (parasti par mākslas virzienu, mākslas darbu)
kārdinošs tāds, kas izraisa kāri ēst, dzert (par ēdienu, dzērienu, to izskatu, smaržu u. tml.)
ugunīgs tāds, kas izraisa karstuma sajūtu ķermenī, stiprs (parasti par alkoholiskajiem dzērieniem)
sāpīgs tāds, kas izraisa sāpes (piemēram, par sitienu, dūrienu)
slauns tāds, kas izturas laipni, sirsnīgi; tāds kam ir patīkama, pievilcīga āriene
jauks tāds, kas izturas laipni, sirsnīgi; tāds, kam ir patīkama, pievilcīga āriene (par cilvēku)
nevērīgs tāds, kas izturas nolaidīgi, pavirši (pret sevi, savu ārieni, apkārtni); tāds, kurā izpaužas nolaidīga, pavirša attieksme (pret sevi, savu ārieni, apkārtni)
skārienjutīgs tāds, kas jūt un reaģē uz pieskārienu
viltīgs tāds, kas labi orientējas dažādos apstākļos un prot tos izmantot savā labā (par dzīvniekiem)
viltīgs tāds, kas labi orientējas dažādos apstākļos un, parasti, citus maldina, lai sasniegtu savus nodomus (par cilvēku)
dzerstelīgs tāds, kas labprāt, arī daudz lieto alkoholiskos dzērienus
dzerstīgs tāds, kas labprāt, arī daudz lieto alkoholiskos dzērienus
iedzēris tāds, kas lietojis alkoholiskus dzērienus un ir manāmi apreibis
piedzēries tāds, kas lietojis alkoholiskus dzērienus un ir pilnīgi noreibis
piedzēris tāds, kas lietojis alkoholiskus dzērienus un ir pilnīgi noreibis
māneklis tāds, kas maldina, nepareizi orientē
pļēgurīgs tāds, kas mēdz lietot alkoholiskus dzērienus, ir nekārtīgs, nevīžīgs
skaidrā prātā tāds, kas nav alkoholisku dzērienu ietekmē, tāds, kas nav iereibis
skaidrs tāds, kas nav alkoholisku dzērienu ietekmē, tāds, kas nav iereibis
vaļīgs tāds, kas nav ciešs, stingrs, arī noteikts (piemēram, par tvērienu)
vellapsēsts tāds, kas nepārtraukti kur iet, skrien, steidzas u. tml.; nemierpilns
laupīgs tāds, kas orientēts uz laupīšanu
ārējs tāds, kas redzams no ārienes, no ārpuses, tāds, ko ievēro vispirms (par izskatu, formu u. tml.)
reibinošs tāds, kas satur alkoholu (par dzērieniem)
putojošs tāds, kas satur daudz ogļskābes gāzes (par dzērieniem)
vājš tāds, kas satur samērā maz alkohola (par dzērieniem)
sviloņa tāds, kas skrien, steidzas, kaut ko dara bez apdomas; karstgalvis
kārs tāds, kas tiecas pēc garšas baudas, kāro ko ļoti iecienītu, garšīgu, tāds, kam ir liela kāre pēc kāda ēdiena, dzēriena
vilinošs tāds, kas, parasti, izraisa patiku, valdzina (par cilvēku, tā ārieni)
gudrs tāds, kas, veikli orientējoties dažādos apstākļos, prot tos izmantot savā labā; arī viltīgs
neausts tāds, ko iegūst, cauršujot vai līmējot orientētu šķiedru kopumu (par tekstilmateriālu)
akls tāds, ko veic neskatoties; tāds, ko veic, orientējoties pēc instrumentiem
maldi tāds, kur ir grūti orientēties
neglīts tāds, kura āriene nav patīkama, pievilcīga; tāds, kura izskats vai veidojums izraisa nepatiku (par dzīvām būtnēm, augiem)
neizteiksmīgs tāds, kura ārienē neizpaužas nekas spilgts (par cilvēku)
nejauks tāds, kura āriene vai rakstura, personības īpašības izraisa nepatiku, pretīgumu (par cilvēku)
kārs tāds, kurā izpaužas kāre pēc kā ļoti iecienīta, garšīga, tāds, kurā izpaužas liela kāre pēc kāda ēdiena, dzēriena
paplāns tāds, kurā kādas vielas ir samērā mazā koncentrācijā (parasti par ēdienu, dzērienu)
plāns tāds, kurā kādu uzturlīdzekļu ir par maz (par ēdienu, dzērienu)
kuļams tāds, kurš pelnījis pērienu
dzirkstīgs tāds, no kura izdalās ogļskābes gāze (par dažiem dzērieniem)
vērumlīnija Taisna līnija, kas iet caur stāvēšanas punktu un diviem raksturīgākajiem apvidus punktiem (orientieriem)
mēņģis tas (piemēram, ēdiens, dzēriens), kas ir sajaukts, samaisīts, salaistīts (bez noteikta samēra, attiecībām u. tml.)
ātrskrējējs tas (tāds), kas ātri skrien (parasti par dzīvniekiem)
izslaukas tas, kas ir izslaucīts (no kurienes, kur u. tml.); saslaukas
izgriezums tas, kas izgriezts (no kurienes), izgriezts gabals, fragments (no kā)
izmesli tas, ko izmet no kaut kurienes ārā; atkritumi, atliekas
dzerams tas, ko var dzert; dzēriens
iztecēt Teciņus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
noļukšāt Teciņus, sīkiem soļiem skrienot, nokļūt
Kurtavas purvs Teiču purva rietumu daļas nosaukums ap Kurtavas ezeru, Madonas novada Mētrienas pagastā
kombuča tējas sēnes dzēriens
tēja Tējaskrūms, no kura lapām gatavo dzērienu
iztecēt Tekot izplūst (no kurienes, kur u. tml.) - par šķidrumu
notecēt Tekot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.)
notecēt Tekot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, km u. tml.)
interaktīva balssatbilde telekomunikāciju sistēma, kurā lietotājam pa telefona līniju piedāvā balss izvēļņu kopu, ļauj tam izdarīt izvēli un ievadīt informāciju ar skārienjutīgu telefona tastatūru
bufete Telpa, neliela ēdnīca, kur pārdod galvenokārt aukstus uzkožamos un dažus dzērienus
aksiāls vektors telpas vektors, kas maina zīmi, ja telpai maina orientāciju (piem., vektoriālais reizinājums)
bizneskartogrāfija Telpisku datu analīze, plānošana un veidošana pēc datu tirgus orientēta pasūtījuma
iztenterēt Tenterējot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
ignipunktūra terapija ar sakarsētu adatu dūrieniem; arī sildīšana bioloģiski aktīvos punktos
spicglāzīte Tieva glāzīte, no kuras dzer stiprus alkoholiskus dzērienus
adata Tieva metāla stieplīte vai caurulīte ar smailu galu duršanai vai dūrienveida pieskarei
vienbridu Tikai brienot (visu laiku, visu ceļu, vai kādu noteiktu ceļa gabalu)
duriņa Tīkls, kam gar trim malām koki; zvejojot divi zvejnieki brien un stumj šo tīklu ar garāko vidējo koku gar dibenu pret krastu vai paceri
duriņš Tīkls, kam gar trim malām koki; zvejojot divi zvejnieki brien un stumj šo tīklu ar garāko vidējo koku gar dibenu pret krastu vai paceri
durvtiņa Tīkls, kam gar trim malām koki; zvejojot divi zvejnieki brien un stumj šo tīklu ar garāko vidējo koku gar dibenu pret krastu vai paceri; duriņa
(no)iet (retāk aiziet) dibenā tikt (no)rītam (par barību, dzērienu)
iet dibenā tikt (no)rītam (par ēdienu, dzērienu)
nākt tikt iegūtam, saņemtam, arī atgādātam (no kurienes)
nosastāvēties tikt ilgi uzglabātam, lai iegūtu vēlamās īpašības (piemēram, par dažiem alkoholiskiem dzērieniem)
izcelties tikt izceltam (no kurienes, kur u. tml.)
iziet tikt izdabūtam (no kurienes, kur u. tml.) - par priekšmetu
izlidot tikt izslēgtam (no mācību iestādes); tikt atlaistam (no darba); tikt padzītam (no kurienes)
izkārties tikt izvirzītam tālu ārā (no kurienes) - parasti par galvu; tikt izvirzītam ārā (no kurienes) tā, ka nokarājas (parasti par roku, kāju, mēli)
nodzerties tikt notērētam alkoholisku dzērienu lietošanai (par naudu, mantu)
dabūt pa mici tikt pārmācītam, piekautam, sakautam; dabūt pērienu
pārceļot tikt pārvietotam (uz kurieni, pie kā, kur) - piemēram, par priekšmetiem
parādīties (arī nākt) galdā (arī uz galda) tikt pasniegtam (par ēdienu, dzērienu)
nākt galdā tikt pasniegtam (par ēdienu, dzērienu)
norauties tikt sodītam; saņemt bārienu
kārties tikt virzītam (ārā no kurienes, kur iekšā u. tml.) - parasti par galvu; tikt virzītam (ārā no kurienes, kur iekšā u. tml.) tā, ka karājas (parasti par roku, kāju, mēli)
iztipināt Tipinot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
tīrpeļņa Tīrienesa
parestēze Tirpuma, dūrienu vai šermuļu sajūta, ko nav radījis ārējs kairinājums
pepsikola Tonizējošs bezalkoholisks dzēriens
rakija Tradicionāls alkoholiskais brendija tipa dzēriens Vidusjūras austrumu piekrastes zemēs
durnavāt Trakojot doties uz kurieni
iztrakāt Trakojot izvirzīties (no kurienes)
uztramdīt Tramdot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); tramdot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas
kanna Trauks (ar osu un snīpi) dzēriena (parasti kafijas vai tējas) sagatavošanai vai pasniegšanai galdā
iztrenkt Trencot panākt, ka (dzīvnieks) izvirzās (no kurienes, kur u. tml.)
pārtrenkt Trencot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur u. tml)
uztrenkt Trencot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); trencot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas
uztrenkāt Trenkājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); trenkājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas
uztriekt Triecot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ātri uzskrien, uziet
iztriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks) izvirzās (no kurienes, kur u. tml.)
uztriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); triecot panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas
pārtriekt Triecot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur u. tml.)
Preinīšu ezers Trienīte, ezers Rendas pagastā
Prienītis Trienīte, ezers Rendas pagastā
mizerikords Trīskantains duncis, ar ko bruņinieks deva beidzamo dūrienu uzvarētam pretiniekam
kokaīnkrūmi Tropu koki un krūmi, aug Peru un Bolīvijā, lapas satur kokaīnu, indiāņi tās košļā kā stimulantus; lapu ekstraktu, kas atbrīvots no kokaīna, lieto kā sastāvdaļu kokakolas dzērienā
kolas koki tropu koks Āfrikā, ko audzē sēklu - kolas riekstu dēļ; tie ir lieli, balti vai sarkani, satur kofeīnu, tos košļā kā tonizējošu līdzekli, sēklu pulveri vai ekstraktu lieto atspirdzinošos dzērienos (kokakolā u. c.) un šokolādē
āda tukša alkoholiskā dzēriena (degvīna) pudele
šituriene turiene
turēne turiene
tūrīne turiene
tiene Turiene
tieniene Turiene
tureine Turiene
turene Turiene
turine Turiene
turīne Turiene
turienējs Turienei piederīgs, no turienes
turējs Turienes
turienietis Turienes iedzīvotais
mērķtirgus Tūrisma tirgvedībā izdalīts segments, uz ko tūrisma uzņēmumi orientē savus pakalpojumus, tas var būt gan noteikta teritorija, gan klientu grupa
ekotūrisms tūrisms, kas orientēts uz vides iepazīšanu, uzturēšanos pirmatnīgā, nepārveidotā vidē; lauku tūrisms
sniegt Tuvināt kādam (piemēram, lūpas, vaigu), pieļaujot skārienu, sitienu u. tml.
Kildisins Udmurtu (Priekšurālu ziemeļrietumi) mitoloģijā - dievs, kas dzīvo debesīs un no turienes pārvalda Visumu; arī zemes un ražas dievs
ugunsdzira Ugunsdzēriens
ugunsūdens Ugunsdzēriens; degvīns
PL/1 Universāla problēmorientēta programmēšanas valoda, kas paredzēta daudzu nozaru uzdevumu risināšanai un datu struktūru apstrādei; arī strukturālajai programmēšanai un sistēmprogrammēšanai
Austrumlogone upe Čadā (_Logone Oriental_), Logones labā satekupe, augštece Centrālāfrikas Republikā, kur saucas - Pende
izurbināt Urbinot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.)
izurbt Urbjot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.)
izurķēt Urķējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
pakārties uz īsu brīdi izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes) - parasti par galvu
pragmatists uz lietderību, rezultātu orientēts, pragmatisma piekritējs
krēmliķieris uz spirta bāzes gatavots dzēriens ar saldo krējumu un dažādām garšvielu un saldumu piedevām
tejup uz to pusi; uz turieni
aizbūvēties Uzbūvēt (māju) un pārvietoties (uz turieni)
uzmest Uzdzert (alkoholisku dzērienu), parasti nedaudz
uztikt Uzkļūt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); uzklāt uz kādas vietas
zace Uzkoda (alkoholiskam dzērienam)
zacene Uzkoda (alkoholiskam dzērienam)
zakusks Uzkoda (alkoholiskam dzērienam)
zakušments Uzkoda (alkoholiskam dzērienam)
zakuska Uzkožamais, ko ēd pirms pamatēdiena, arī dzerot alkoholisku dzērienu
uzsisties Uzlidot augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par purniem
spraits Uzņēmuma "Coca-Cola" zīmols: gāzēts dzēriens ar citrona un laima garšu; kopš 2003. gada tiek ražots arī ar tropisko augļu garšu
funkcionālā organizācija uzņēmuma uzbūve, kas orientēta uz uzņēmējdarbības funkcijām - sagādi, personāla komplektēšanu un izmantošanu, ražošanu, realizāciju, pakalpojumu sniegšanu, pētniecību, finansēšanu, norēķiniem un vadīšanu
peziks Uzsildīts izkāstas auzu tumes un alus maisījuma dzēriens
pezics Uzsildīts izkāstas auzu tumes un alus maisījuma dzēriens; peziks
uzšļākt Uzšļākties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
uzvārstīt Uzšūt (ielāpu) ar lieliem dūrieniem
uzdzīties Uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); uzvirzīties uz kādas vietas
uzpeldēt Uzvirzīties ūdens virspusē, arī augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par priekšmetiem, nogulsnēm u. tml.
uzkāpt Uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, piemēram, debess spīdekļiem
uznākt Uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, piemēram, mākoņiem, debess spīdekļiem
Vanka Užavas labā krasta pieteka Kuldīgas un Alsungas novadā, garums - 30 km, kritums - 80 m; augštecē Planīcas upe, Bebriena, Mazupe; vidustecē Ēdole, Ēdoles upe, Lanka
ģenerālkapituls Vācu ordeņa pilna sapulce, ko ikgadus sasuca virsmestrs 14. septembrī Marienburgā (Prūsijā)
uzvadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties) panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vadot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vielas
novadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.)
novadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.)
novirzīt Vadot (transportlīdzekli), panākt, ka (tas) pārvietojas un pabeidz pārvietoties nost no (kurienes, kur u. tml.)
uzvadīt Vadot (transportlīdzekli), uzvirzīt (to) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vadot (transportlīdzekli), uzvirzīt (to) uz kādas vietas
izvadīt Vadot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml. transportlīdzekli)
Kaķene Vaibiņas kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas un Barkavas pagastā
lēkt vairākkārt ar atspērieniem atraujoties no pamata un virzoties uz priekšu, pārvietoties
iebrist vairākkārt brienot, iemīt (piemēram, taku, pēdas)
saskraidīt vairākkārt dodoties uz kurieni, sasniegt (kādu rezultātu)
izrausalēt vairākkārt izraust, izdabūt no kurienes
tramdīt vairākkārt likt, pavēlēt pārtraukt (kādu stāvokli) un doties (kur, ārā no kurienes u. tml.)
sisties vairākkārt strauji virzoties, spēcīgi skarties (pie kā), piemēram, lai izkļūtu no kurienes
bāzalēt vairākkārt virzīt, bāzt ārā no kurienes
aizvadāt Vairākos paņēmienos vedot, aizgādāt (kur, uz kurieni)
iedzeršana Vairāku cilvēku sapulcēšanās, arī viesības ar nolūku lietot alkoholiskus dzērienus
fotoplāns Vairāku pielāgotā mērogā samontētu aerofotogrāfiju kopums, kas izlabots, pārbaudīts un piesaistīts zemes orientieriem, lai precīzi attēlotu attālumu un virzienu
aizviesties Vairojoties izplatīties un ieviesties šeit no citurienes
aizvākt Vākt prom; aizgādāt, pārvietot (uz kurieni)
Kuldīgas struktūra valnis Rietumkurzemes izcilnī, \~25 km uz dienvidrietumiem no Kuldīgas, konstatēts pamatklintāja un Kaledonijas struktūrkompleksa iežos, izmēri 15 x 5 km, orientēts rietumu — austrumu virzienā
monopoļka Valsts degvīna tirgotavā (monopolā) pirkta dzēriena pudele
gaņģis Vaļinieks, kas dzīvo pie viena saimnieka, bet iet strādāt arī pie citiem; dzērājs, kas krogū iet no viena pie otra, dzērienus diedelēdams
izvandīt Vandoties, jaucoties izdabūt (no kurienes, kur u. tml.)
uzvārīt Vārot panākt, ka (dzēriens, ēdiens u. tml.), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi; arī izvārīt
izkusēt Vāroties, ceļoties uz augšu, iet pāri katla malām (par šķidru ēdienu, dzērienu)
gaiņāt Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), panākt, ka (kāds) virzās (uz kurieni)
izvest Vedot (ar transportlīdzekli), izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
novest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt lejā (no kurienes, kur u. tml.); nogādāt (transportlīdzekli) lejā (no kurienes, kur u. tml.), braucot (ar to)
novest Vedot (ar transportlīdzekli), novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); nogādāt (transportlīdzekli nost no kurienes, kur u. tml.), braucot (ar to)
pārvest Vedot (ar transportlīdzekli), pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur)
uzvest Vedot (ar transportlīdzekli), uzvirzīt, nogādāt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vedot (ar transportlīdzekli), uzvirzīt, nogādāt uz kādas vietas
uzvest Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas; arī uzvadīt (1)
izvest Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka iziet, iznāk (no kurienes, kur u. tml.)
novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); vedot (piemēram, aiz pavadas) panākt, ka (dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.)
pārvest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur); pārvietot (kādu uz citu atrašanās, uzturēšanās vietu)
novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.); vedot (piemēram, aiz pavadas) panākt, ka (dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.)
pārvest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur); pārvietot (dzīvniekus uz citu mītni)
uzvest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas
izvest Vedot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli
uzvest Vedot uzvirzīt, nogādāt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekli; vedot uzvirzīt, nogādāt uz kādas vietas
post veidot (apģērbam ārienei u. tml.) kārtīgu, vēlamu izskatu
post veidot (apģērbam, ārienei u. tml.) greznu izskatu
durt veidot (ar adatu, īlenu u. tml. dūrienus, caurumus)
tetovēt veidot (attēlu, burtus, zīmes u. tml.) ādā, ar dūrieniem, griezumiem ievadot tajā krāsu; ar šādu paņēmienu veidot attēlu, burtus, zīmes u. tml. (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ādā, ķermeņa daļā)
kārtoties veidot (savam apģērbam, ārienei u. tml.) kārtīgu, vēlamu izskatu
stiečkāt Veidot, šūt blīviem dūrieniem nošuvi
izkātot Veikli iziet (no kurienes, kur)
noripot Veikli noskriet lejā (no kurienes, kur u. tml.)
griezt veikt (ko), strādāt (ar plašu vērienu)
vektoriālais reizinājums vektors a x b, kas perpendikulārs abu doto vektoru a, b veidotajai plaknei un vērsts tā, ka sistēmai (a, b, a x b) ir labā orientācija
novilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā)
uzvilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas
novilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
novilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) atvirzās nost, attālinās (no kā)
pārvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur); velkot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur)
uzvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas
novilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
uzvilkt Velkot ar ierīci vai citiem paņēmieniem, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); velkot ar ierīci vai citiem paņēmieniem, uzvirzīt uz kādas vietas
izvākt Velkot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.)
izvilkt Velkot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
novilkt Velkot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); velkot novirzīt, noņemt (nost no kā)
pārvilkt Velkot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur)
uzvilkt Velkot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekli, darba dzīvnieku; velkot uzvirzīt uz kādas vietas
novilkt Velkot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.)
izvelt Veļot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
novelt Veļot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.)
novelt Veļot panākt, ka (kas) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
pārvelt Veļot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur)
uzvelt Veļot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); veļot uzvirzīt uz kādas vietas
uzstīvēt Veļot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); veļot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt uz kādas vietas
novelties Veļoties novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.)
novelties Veļoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
Buenosairesas verbēna verbēnu suga ("Verbena bonariensis")
Fehren Vērienes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Plāteres pagastā
apmērs Vēriens (sabiedriskām parādībām)
dimensija Vēriens, apjoms
vizēt Vēršot skatienu no viena orientiera (piemēram, iesprausta mietiņa, maiksts) uz otru, nospraust (taisnu līniju, priekšmetu novietošanu uz taisnas līnijas u. tml.)
pikadors Vēršu cīņas dalībnieks - jātnieks, kas kaitina vērsi ar pīķa dūrieniem
dialoģiskā vērtīborientācija vērtīborientācija, kuru vislabāk raksturo vārdu pāris "Es - Tu"; tā apgalvo, ka cilvēka rīcība nav tikai viņa viena paša rīcība, bet to ietekmē arī ap viņu esošie cilvēki, tāpēc cilvēkiem ir jāmācās saprasties, sadarboties, rīkoties kolektīvi
vērtību orientācija vērtību izpratne, darbības vērstība uz noteiktām vērtībām; vērtīborientācija
vērtīborientācija Vērtību izpratne, darbības vērstība uz noteiktām vērtībām; vērtību orientācija
stumbenis Vertikāli vai slīpi orientēts stipri izstieptas formas iežu ķermenis; štoks
vestāliene Vestas (mājas pavarda dievietes) kulta priesteriene (senajā Romā)
vidējais brīvā ceļa garums vidējais attālums, ko atoms vai molekula, atrodoties haotiskā termiskā kustībā, noskrien līdz sadursmei ar citu atomu vai molekulu
noslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
izslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvietojoties, izkļūt (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
noslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
šeikeris Viegli aizverams un noslēdzams trauks, ko lieto jaukto dzērienu gatavošanai bārā
pieskandināt Viegli pieskarties (parasti ar savu glāzi pie kāda cita glāzes), lai radītu skaņu pirms, parasti alkoholiska dzēriena, dzeršanas
noslīdēt Viegli, slīdoši nobraukt (nost no kurienes, kur u. tml.) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
noslīdēt Viegli, slīdoši nobraukt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
kūlers Vieglo kokteiļu veids, kura sastāvā ir stiprs alkoholiskais dzēriens, citronu sula, grenadīna sīrups, ingveralus vai limonāde; pasniedz ar ledu
dzirkstošais vīns viegls alkoholisks dzēriens, kurš iegūts, raudzējot dabīgos vīna materiālus un kuram ir palielināts spiediens sakarā ar oglekļa dioksīda klātbūtni
čuidiņa Viegls dzēriens, kā tēja
afrodīzijs viela, augs, ēdiens vai dzēriens, ko uzskata par seksuāli uzbudinošu
garšas pastiprinātāji vielas, kas pastiprina pārtikas produktam piemītošo garšu un/vai smaržu; lieto atspirdzinošos dzērienos, majonēzēs, salātos u. tml.
vendi viena no Baltijas somugru ciltīm, kas pirms 13. gadsimta dzīvoja Kurzemē Ventas lejtecē, bet, kuršu padzīta no turienes un pēc tam no Rīgas apkaimes, apmetās ap 13. gadsimtu Cēsu novadā
glikonskābe viena no organiskām skābēm, ko satur tējas sēnes dzēriens
gadījuma vadīšana viena no pamatmetodēm sociālajā darbā ar gadījumu, kas palīdz cilvēkiem orientēties plašajā pakalpojumu klāstā un saņemt visatbilstošākos pakalpojumus: veic individuālās situācijas un vajadzību izvērtēšanu, nepieciešamo pakalpojumu plānošanu, resursu un pakalpojumu piesaisti
būt vienādi gudriem vienādi orientēties kādā jautājumā
porcija Vienai ēdienreizei vienam cilvēkam (retāk cilvēku grupai) paredzēts (ēdiena, dzēriena) daudzums
porcija Vienai ēdienreizei vienam dzīvniekam (retāk dzīvnieku grupai) paredzēts (ēdiena, dzēriena) daudzums
ceļotājkoks Viendīgļlapju klases liliju apakšklases ingveru rindas strelīciju dzimtas suga ("Ravenala madagascariensis"), līdz 6 m garas, vēdekļveidā sakārtotas lapas, kuru makstīs uzkrājas līdz 1,5 1 dzeramā ūdens (no tā cēlies nosaukums), Madagaskarā audzē kā dekoratīvu augu
riksis vienmērīgi, vidēji ātri (skriet); tā (braukt, jāt), ka (parasti zirgs) skrien vienmērīgi, vidēji ātri
riksis vienmērīgs, vidēji ātrs (parasti zirga) skrējiens; brauciens, jājiens, kad (parasti zirgs) skrien vienmērīgi, vidēji ātri
tubrālības Vienošanās (ko parasti apstiprina, iedzerot pa glāzei alkoholiska dzēriena) uzrunāt vienam otru ar "tu"
grābiens vienreizēja paveikta darbība --> grābt (1); tvēriens
kampiens vienreizēja paveikta darbība --> kampt (2); tvēriens, grābiens
Dzūkija viens no 5 Lietuvas kultūrvēsturiskajiem novadiem, aptver Varēnas rajonu, Alītas rajonu, Alītu, gandrīz visu Kaišadores rajonu, Prienu rajona austrumdaļu, Traķu rajonu, Šaļčininku rajona rietumdaļu, Lazdiju rajonu, Elektrēnus, austrumos un ziemeļaustrumos robežojas ar Aukštaitiju, rietumos - ar Suvalkiju
kontinentālās brokastis viens no brokastu veidiem, brokastis bez siltajiem ēdieniem, kurās piedāvā karstos dzērienus, sulas, maizi, džemus un piena produktus, sortiments var tikt papildināts ar salātiem, zivju produktiem, dažādiem konditorejas izstrādājumiem u. c.
kapriola viens no klasiskās jāšanas skolas zirga lēcieniem, kad zirgs palecoties uz augšu izdara spērienu ar pakaļkājām
dzeršana Viesības ar alkoholiskiem dzērieniem
darījumviesnīca Viesnīca, kas ir specializējusies darījumtūristu apkalpošanā, to raksturo lietišķi iekārtoti numuri, operatīvas sakaru iespējas, darījumu veikšanai piemērotas telpas, tehnoloģiski aprīkots darījumu centrs un uz darījumviesiem orientēts pakalpojumu klāsts
dzīvokļu viesnīca viesnīca, kur lielākā daļa ir dzīvokļveida numuri, kas iekārtoti atsevišķos stāvos un ir atdalīti no pārējiem numuriem vai atrodas citā ēkā; šādas viesnīcas parasti orientējas uz viesiem, kuri izmitināšanas pakalpojumus izmanto ilgāku laiku
minibārs Viesnīcas numurā iekārtots dzērienu un vieglu uzkodu pašapkalpošanās bārs, parasti neliels ledusskapis, kurā ievietoto atspirdzinošo un alkoholisko dzērienu un vieglo uzkodu sortimentu un to cenas nosaka, ievērojot tūristu mītnes tirgvedības apsvērumus
apkalpošana viesnīcas numurā viesnīcas vadības noteikta pakalpojumu sniegšanas kārtība, veids un apjoms, ko veic viesnīcas personāls vai ar viesnīcu saistītu pakalpojumu uzņēmumu darbinieki, notiek pēc klienta pieprasījuma, parasti pakalpojumus piedāvā viesnīcas dienesti (ēdienu un dzērienu pasniegšana, veļas mazgāšana, apģērbu tīrīšana un gludināšana, papildus numuru uzkopšana u. c.) vai citi pakalpojumu sniedzēji (frizieri, kosmetologi, medicīniskais personāls u. c.)
perēklis vieta (sistēmā, vidē u. tml.), kurā sākas un no kurienes izplatās kāds fizikāls process
ietēni vieta uz kurieni iet, piemēram kā atbilde uz jautājumu "Kur iesi?" - "Iešu uz ietēniem"
izeja vieta, kas paredzēta iziešanai, izkļūšanai (no kādas telpas, teritorijas), vieta, pa kuru iziet, izkļūst (no kurienes)
ieskrietuve vieta, kur iespējams ātri paēst vai arī iedzert alkoholiskus dzērienus
dzertuve vieta, kur var iegādāties un lietot alkoholiskus dzērienus; arī krogs
perēklis vieta, kurā lielā daudzumā ir ieviesušies un (parasti) no kurienes izplatās nevēlami dzīvnieki (parasti kukaiņi) vai augi
komandpunkts vieta, no kurienes kaujas apstākļos vada (piemēram, karaspēka vienības, daļas, apakšvienības, lidaparātu apkalpes)
iemeti vieta, no kurienes sākas šķēlums svārku mugurpusē
iemati vieta, no kurienes sākas šķēre uz svārku muguras
izbrauktuve vieta, pa kuru izbrauc (no kurienes)
izvīties Vijoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
uzvīties Vijoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par augiem, to daļām
uzvilināt Vilinot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vilinot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas
pārvilināt Vilinot panākt, ka (kāds) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur); vilinot panākt, ka (kāds) pāriet strādāt, darboties u. tml. (pie kāda cita, kur citur)
izvilināt Vilinot panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml)
izviļņot Viļņojot izplūst (no kurienes, kur u. tml.) - par upi, straumi u. tml.
izviļņot Viļņojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.) - par upi, straumi
sillabubs vīna želeja ar putu krējumu; dzēriens no vīna un krējuma (piena); silabubs
iesildīties Vingrojot, skrienot u. tml. panākt, ka muskulatūra, ķermeņa daļas kļūst elastīgākas, vingrākas (piemēram, pirms sacensībām)
Markelova pārlidojums vingrošanā - pārlidojums pār stieni, izvēršot kājas, un ar pagriezienu par 180° pāreja kārienā
virienis Viriens
uzvirmot Virmojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par putekļiem, dūmiem u. tml.
izvirpuļot Virpuļojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
izvirpuļot Virpuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
uzvirpuļot Virpuļojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
panbabilonisms Virziens historiogrāfijā, kas par pasaules kultūras pamatu uzskatīja Babiloniju; 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā to iedibināja vācu orientālisti
panāziātisms Virziens, kura mērķis ir panākt to, lai Āzijas kontinentu pārvaldītu tikai Āzijas tautas, izspiežot no turienes eiropiešus un amerikāņus
starts Virzīšanās (skrējiena, brauciena, peldējuma u. tml.) sākums no sacensību distances noteiktas vietas; sacensību distances vieta, no kurienes sāk virzīšanos
skriešana virzīšanās, pārvietošanās, ar kājām pārmaiņus samērā spēcīgi, elastīgi atsperoties no zemes, tā ka brīžam kājas neskar zemi (par dzīvām būtnēm); pārvietošanās [skrienot]{s:642}
kārt Virzīt (no kurienes) ārā, (kur) iekšā, (kam) pāri (parasti roku, kāju) un ļaut (tai) karāties; virzīt tālu (no kurienes) ārā, (kur) iekšā, (kam) pāri (parasti galvu)
nodabūt Virzīt, parasti ar pūlēm, grūtībām, un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
kāpt Virzīties (parasti, pārvarot ko paaugstinātu vai padziļinātu), lai nokļūtu (kur iekšā vai no kurienes ārā)
novirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nost (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
nonākt Virzīties un pabeigt virzīties pa gaisu lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
iet Virzīties, braukt (no kurienes, uz kurieni) - par transportlīdzekļiem
līsties Virzīties, doties un nokļūt (sev nevēlamos apstākļos); doties uz turieni, kur nav aicināts (izraisot pret sevi negatīvu attieksmi)
līst Virzīties, parasti lēni, pakāpeniski (kur iekšā, piemēram, ūdenī vai ārā no kurienes, piemēram, no ūdens)
lasīties Virzīties, parasti steidzīgi (prom, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.)
vākties Virzīties, parasti steidzīgi (prom, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.); lasīties 2 (2)
taustīties Virzīties, pārvietoties nedroši, orientējoties pēc taustes (par cilvēkiem)
novadīt Virzot (piemēram, pa kanāliem, caurulēm), panākt, ka (parasti šķidrums, gāze) aizplūst (no kurienes, kur u. tml.)
pārvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur)
novirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārvietojas un pabeidz pārvietoties nost (no kurienes, kur u. tml.)
uzvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek pārvietots, novietots, nokļūst augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek pārvietots, novietots, nokļūst uz kādas vietas
izvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (parasti priekšmets) tiek pārvietots, pārvietojas (no kurienes, kur u. tml.)
izvirzīt Virzot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas (no kurienes, kur u. tml.)
izvirzīt Virzot panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas (no kurienes, kur u. tml.)
novirzīt Virzot pārvietot un pabeigt pārvietot nost (no kurienes, kur u. tml.)
novirzīt Virzot, piešķirot noteiktu virzienu, panākt, ka (viela, parasti šķidrums, gāze) pārvietojas nost (no kurienes, kur u. tml.)
nonest Virzot, raujot sev līdzi, novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.) - par straumi, upi, veļu u. tml.
iznest Virzot, raujot sev līdzi, pārvietot (no kurienes, kur u. tml.) - par ūdeņiem, vēju
uzvirzīties Virzoties nokļūt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); virzoties nokļūt uz kādas vietas
izvirzīties Virzoties pārvietoties (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
izvirzīties Virzoties pārvietoties (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli
pārvirzīties Virzoties pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur)
vērienīgums vispārināta īpašība --> vērienīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
vērienīgums vispārināta īpašība --> vērienīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
vērienīgums vispārināta īpašība --> vērienīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
aerofotoainu stereopāra orientēšana vispirms relatīvā orientēšana nosakot ainu savstarpējo izvietojumu, pēc tam absolūtā orientēšana, kur relatīvās orientēšanas rezultātā izveidoto modeli orientē attiecībā pret ģeodēzisko koordinātu sistēmu
visurene Visuriene
izvizināt Vizinot (ar transportlīdzekli), izvest (no kurienes, kur u. tml.); vizinot izvest (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli
uzvizināt Vizinot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vizinot uzvirzīt uz kādas vietas
izzagties Zagšus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
uzzagties Zagšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); zagšus uzvirzīties uz kādas vietas
farmakons Zāļu jeb veselības līdzeklis, arī nozāle, burvības dzēriens
nozaudēt Zaudējot orientāciju, novirzīties (no ceļa, takas, pēdām u. tml.)
mulst Zaudēt (parasti daļēji) domāšanas skaidrību, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spēju; pārsteigumā nezināt, kā rīkoties
apjukt Zaudēt (pēkšņi, uz neilgu laiku) orientēšanās un noteiktas rīcības spējas; apmulst, samulst
apmulst Zaudēt (uz laiku) domāšanas skaidrību, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spēju; pārsteigumā nezināt, kā rīkoties
izvadēties Zaudēt savas vēlamās īpašības (par dzērienu)
randa Zemāka vieta (ieplaka) mežā vai pļavā uz kurieni tek ūdens
svilinātājs Zemāko naktstauriņu dzimta ("Pyralididae"), tauriņi ar sīku, tievu gludu ķermeni, uz galvas fasetu acis un actiņas, spārni gari, trīsstūrveidīgi, lido naktī, skrien uz uguni un apsvilinās
stereotakse Zemāko organismu kustība pieskāriena virzienā
aizsargtrose Zemēts vai no zemes ar dzirksteļspraugu izolēts kailvads, kas novilkts virs gaisvadu līnijas fāzes vadiem, lai aizsargātu tos no tiešiem zibens spērieniem
fulgurācija Zibens spēriens
ZVOC Ziemelvidzemes orientēšanās centrs (sports, reģ.)
Mērsraga mulda ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta vaga Rīgas līcī uz ziemeļaustrumiem no Mērsraga, \~10 km attālumā no krasta, dziļums — 66 m (dziļākā vieta Rīgas līcī), garums — \~5 km, platums — \~1 km, apkārtnē dziļums — 35-40 m
austrumu zilausis zilaušu suga ("Consolida orientalis")
tetovēšana Zīmējuma izveidošana uz cilvēka ādas ar dūrienu palīdzību, ievadot miesā krāsu
fanta Zīmols: gāzēts atspirdzinošs dzēriens ar apelsīnu garšu
zināt (savu ceļu) Zināt iešanas, braukšanas virzienu (uz kurieni, kādu vietu)
eģiptoloģija Zinātņu komplekss, kas pētī Senās Ēģiptes valodu, rakstību, vēsturi, kultūru un arheoloģiskos pieminekļus; orientālistikas nozare, izveidota 1822. g., kad tika atšifrēti ēģiptiešu hieroglifi
orientoloģija Zinātņu nozaru kopums, kas pētī Austrumu zemju kultūru, vēsturi, valodas; orientālistika
orientālistika Zinātņu nozaru kopums, kas pētī Austrumu zemju kultūru, vēsturi, valodas; orientoloģija
dukurs Zvejas rīks (ar ko zvejo zivis, brienot pa ūdeni) - pie klūgas loka piestiprināts tīkla maiss ar garu, sašaurinātu galu
puskabenis Zvejas rīks 2 cilvēku zvejai brienot, pārveidots kabeņa viens spārns
kabenis Zvejas rīks 3 cilvēku zvejai brienot, 4-5 m garš, līdz 2 m plats tīkls, sastāv no 2 daļām jeb spārniem, no kuriem katram gar apakšu un vienā galā ir līks, ragavu sliecei līdzīgs koks, ar to zvejo seklākās vietās 3 cilvēki brienot stumdami no dziļuma uz malu; kaba; kabis; kabris; kakaža
bridnis Zvejas rīks, ar ko zvejo zivis, brienot pa ūdeni
racenis zvejas tīkls, kur brienot velk pa ūdeni; bradenis (1)
divbridis Zvejas tīkls, kuru divatā velk pa ūdeni brienot
bradenis Zvejas tīkls, kuru divatā, trijatā vai četratā velk pa ūdeni brienot
bradņa Zvejas tīkls, kuru divatā, trijatā vai četratā velk pa ūdeni brienot
bridenis Zvejas tīkls, kuru divatā, trijatā vai četratā velk pa ūdeni brienot
brist (zivis) zvejot zivis iebrienot ūdenī
tetera kāposti žagari, pēriens
bērza pipari žagari, pēriens
rozgi Žagari, pēriens
žanckas Žagari, pēriens
zipsna Žagari, pēriens
austrumu žodzene žodzeņu suga ("Sisymbrium orientale")

rien citās vārdnīcās:

MEV

rien