dzereklis1
dzereklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dzereklis | dzerekļi |
| Ģen. | dzerekļa | dzerekļu |
| Dat. | dzereklim | dzerekļiem |
| Akuz. | dzerekli | dzerekļus |
| Lok. | dzereklī | dzerekļos |
Avoti: ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es tikko redzēju dzerekli, no kura pats neiespēju rimtēt slāpes.
- Bet Vecā jums tūdaļ atnesīs vienodža dzerekli.
- Taču Sirmais savu ceļapuiku bija skolojis aizgājušās ziemas nejaukajā salā, kad viņam pašam no aukstuma vai nu drebelējās lūpas, vai klaburēja zobi, un ik pēc īsa gājiena Atkritējs akmens dobulī viņam vārīja dzerekli no smalcinātām priežu skujām un pīlādža ogām.
- Ku Saņ Fu piedejo klāt un izšļaksta šampanieti plašā lokā ap Kici, līdz viņam izdodas apvaldīt lēkājošās rokas, lai iedabūtu dzerekli glāzē.
- Bet viņa, pievilcīgā būtne, nesaprātīgi lēja sevī iekšā stipro dzerekli, kas gaišā dienas laikā droši vien aptumšoja viņas smadzenes, un klusi dungoja: