orientologs
orientologs [ori-entologs] vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | orientologs | orientologi |
| Ģen. | orientologa | orientologu |
| Dat. | orientologam | orientologiem |
| Akuz. | orientologu | orientologus |
| Lok. | orientologā | orientologos |
orientoloģe sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | orientoloģe | orientoloģes |
| Ģen. | orientoloģes | orientoloģu |
| Dat. | orientoloģei | orientoloģēm |
| Akuz. | orientoloģi | orientoloģes |
| Lok. | orientoloģē | orientoloģēs |
Orientoloģijas speciālists; orientālists.
Avoti: LLVV