orientālists
orientālists [ori-entālists] vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | orientālists | orientālisti |
| Ģen. | orientālista | orientālistu |
| Dat. | orientālistam | orientālistiem |
| Akuz. | orientālistu | orientālistus |
| Lok. | orientālistā | orientālistos |
orientāliste sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | orientāliste | orientālistes |
| Ģen. | orientālistes | orientālistu |
| Dat. | orientālistei | orientālistēm |
| Akuz. | orientālisti | orientālistes |
| Lok. | orientālistē | orientālistēs |
Orientālistikas speciālists; orientologs.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Savas dzīves laikā Mažorels ieguva ievērojama orientālistu gleznotāja reputāciju.
- Romāns ir veltīts Melanholisko orientālistu pulciņam un sīriešiem.
- Orientālisti vīrieši iztēlojās, kā dzīvo Austrumu sievietes, jo šīs dzīves viņiem bija liegts redzēt.
- To izveidoja franču orientālistu mākslinieks Žaks Mažorels gandrīz četrdesmit gadu laikā, sākot no 1923. gada.
- Puikam niezēja tur, austrumos no Griničas, mantotie ķimerīgie un aizdomīgos mēbeļu pinumos jau piejaucētie orientālista pirksti.