orients
orients [ori-ents] vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | orients | orienti |
| Ģen. | orienta | orientu |
| Dat. | orientam | orientiem |
| Akuz. | orientu | orientus |
| Lok. | orientā | orientos |
Zemju kopums, kuras atrodas Āzijā un tai tuvajos apvidos; austrumi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Orienta ekspresis aizlaižas pa kreisi uz Berlīni, bet mēs t a i s n i . "
- Pats Maķedonijas Aleksandrs, sasitis orientu un okcidentu, nevarētu izskatīties lepnāks.
- Liela nozīme bija arī tam, ka tiku labā vietā praksē – Jūrmalas restorānā Orients.
- Piemēram, 1991. gadā, kad strādāju praksē Orientā, man tika pasūtītas četras porcijas pelmeņu.
- Kā pirmdienas vakarā notikuma vietā novēroja aģentūra LETA, kinologu suns noziedznieka pēdas pazaudēja Blaumaņa ielā pie restorāna " Orients".